Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija lēmums par projektu Eiropas Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom (2021/2053(INL) – 2019/0900(APP))(1) Projekts Eiropas Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom (2021/2053(INL) – 2019/0900(APP))

P9_TA(2021)0280 A9-0174/2021

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 228. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes piekrišanu(2),

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu(3),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Noteikumi un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, būtu jāizstrādā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 20. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 228. panta, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) noteikumiem.

(2)  Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom(4) pēdējo reizi tika grozīts 2008. gadā. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom būtu jāatceļ un jāaizstāj ar regulu, kas pieņemta, pamatojoties uz LESD 228. panta 4. punktu.

(3)  Hartas 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir atzītas par Savienības pilsoņu pamattiesībām. Hartas 43. pantā ir atzītas tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Lai nodrošinātu, ka minētās tiesības ir efektīvas un lai uzlabotu ombuda spēju veikt pamatīgu un objektīvu izmeklēšanu, tādējādi stiprinot ombuda neatkarību, no kā tās abas ir atkarīgas, ombuds būtu jānodrošina ar visiem instrumentiem, kas tam nepieciešami Līgumos un šajā regulā minēto ombuda pienākumu sekmīgai izpildei.

(4)  Pieņemot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ombudam var iesniegt sūdzību, būtu jāievēro pilnīgas un vienkāršas bezmaksas piekļuves princips, pienācīgi ņemot vērā īpašos ierobežojumus, kas izriet no tiesvedības vai administratīvajām procedūrām.

(5)  Ombudam būtu jārīkojas, pienācīgi ņemot vērā to Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kompetenci, kas kļuvušas par ombuda izmeklēšanas subjektu.

(6)  Ir jānosaka procedūras, kas jāievēro gadījumos, kad ombuda izmeklēšana atklāj administratīvas kļūmes. Ombudam katras gadskārtējās sesijas beigās būtu jāiesniedz visaptverošs ziņojums Eiropas Parlamentam. Ombudam arī vajadzētu būt pilnvarotam minētajā gada ziņojumā iekļaut novērtējumu par sniegto ieteikumu ievērošanu.

(7)  Lai stiprinātu ombuda lomu un veicinātu labāko administratīvo praksi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, neskarot ombuda primāro pienākumu izskatīt sūdzības, būtu vēlams ombudam ļaut veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ja tas to uzskata par pamatotu, un jo īpaši atkārtotu, sistēmisku vai īpaši nopietnu administratīvu kļūmju gadījumā.

(8)  Pieprasījumiem piešķirt publisku piekļuvi ombuda dokumentiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001(5), ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006(6), izņemot izmeklēšanas gaitā iegūtu dokumentu gadījumā, kad pieprasījumi būtu jāizskata tos izdevušajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.

(9)  Ombudam vajadzētu būt pieejamiem visiem ombuda pienākumu veikšanai nepieciešamajiem elementiem. Šajā nolūkā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jāsniedz ombudam visa informācija, ko ombuds tām prasa izmeklēšanas vajadzībām. Ja ombuda pienākumu izpildei vajadzīgs, lai ombuds saņemtu klasificētu informāciju, ko glabā Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras vai dalībvalstu kompetentās iestādes, ombudam vajadzētu būt iespējai piekļūt šādai informācijai, nodrošinot, ka tiek ievēroti noteikumi tās aizsardzībai.

(10)  Būtu jānosaka pienākums ombudam un ombuda darbiniekiem neizpaust nekādu informāciju, ko viņi ir ieguvuši savu pienākumu izpildes gaitā, neskarot ombuda pienākumu informēt dalībvalstu kompetentās iestādes par faktiem, kas varētu būt saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem un kas ombudam tapuši zināmi izmeklēšanas gaitā. Ombudam arī vajadzētu būt iespējai informēt attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par faktiem, kas liek apšaubīt tās darbinieku rīcību. Ombuda pienākumam neizpaust informāciju, kas iegūta pienākumu izpildes gaitā, nebūtu jāskar ombuda pienākums veikt savu darbu pēc iespējas atklāti saskaņā ar LESD 15. panta 1. punktu. Lai pienācīgi pildītu savus pienākumus un pamatotu savus konstatējumus, ombudam būtu jāvar savos ziņojumos atsaukties uz jebkādu publiski pieejamu informāciju.

(11)  Ja tas nepieciešams efektīvai ombuda pienākumu izpildei, ombudam vajadzētu būt iespējai sadarboties ar dalībvalstu iestādēm un apmainīties ar tām ar informāciju saskaņā ar piemērojamajiem valstu un Savienības tiesību aktiem, kā arī ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

(12)  Eiropas Parlamentam būtu jāievēl ombuds Parlamenta sasaukuma sākumā un uz tā pilnvaru laiku, izvēloties ombudu no personām, kas ir Savienības pilsoņi un sniedz visas vajadzīgās neatkarības un kompetences garantijas. Būtu jāizstrādā arī vispārējie nosacījumi, tostarp attiecībā uz ombuda pienākumu izpildes izbeigšanu, ombuda aizvietošanu, pienākumu nesavienojamību, ombuda atalgojumu, privilēģijām un imunitāti.

(13)  Būtu jāprecizē, ka ombuda mītnes vieta ir Eiropas Parlamenta mītnes vieta, kas noteikta Protokola Nr. 6 par Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam (“Protokols Nr. 6”), vienīgā panta a) punktā.

(14)  Ombudam būtu jāpanāk dzimumu paritāte sava sekretariāta sastāvā, pienācīgi ņemot vērā Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(7) paredzēto Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1.d panta 2. punktu.

(15)  Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju šīs regulas īstenošanas noteikumi ir jāpieņem ombudam. Ja termiņā, ko iepriekš pamatoti noteicis ombuds, nav saņemts šo iestāžu atzinums, ombuds var pieņemt attiecīgos īstenošanas noteikumus. Lai ombuda pienākumu izpildē nodrošinātu juridisko noteiktību un augstākos standartus, šajā regulā būtu jānosaka pieņemamo īstenošanas noteikumu minimālais saturs,

IR PIEŅĒMIS ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un principi

1.  Šajā regulā ir iekļauti noteikumi un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (“Eiropas ombuda statūti”).

2.  Ombuds savu pienākumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgs un rīkojas bez kādas iepriekšējas atļaujas.

3.  Ombuds palīdz atklāt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kad tā pilda tiesu iestādes funkcijas, pienācīgi ņemot vērā LESD 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 228. pantu un Hartas 41. pantu par tiesībām uz labu pārvaldību.

Ombudam nevar iesniegt sūdzību par citu iestāžu vai personu darbību.

4.  Attiecīgā gadījumā ombuds sniedz ieteikumus, priekšlikumus risinājumiem un ierosinājumus uzlabojumiem, lai atrisinātu konkrētu jautājumu.

5.  Savu pienākumu izpildes gaitā ombuds nedrīkst apšaubīt tiesas nolēmumu pamatotību vai tiesas kompetenci pieņemt nolēmumu.

2. pants

Sūdzības

1.  Ikviens Savienības pilsonis vai fiziska persona, kura dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, var tieši vai ar Eiropas Parlamenta deputāta starpniecību iesniegt ombudam sūdzību par administratīvām kļūmēm.

2.  Sūdzībā skaidri norāda tās priekšmets un sūdzības iesniedzēja identitāte. Sūdzības iesniedzējs var pieprasīt, lai sūdzība vai atsevišķas tās daļas tiktu izskatītas konfidenciāli.

3.  Sūdzību iesniedz divu gadu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs ir konstatējis faktus, kas ir sūdzības pamatā. Pirms sūdzības iesniegšanas sūdzības iesniedzējs atbilstoši administratīvā veidā vēršas attiecīgajā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā.

4.  Ombuds noraida sūdzību kā nepieņemamu, ja tā neietilpst ombuda kompetences jomā vai ja nav izpildīti 2. un 3. punktā izklāstītie procedūras noteikumi. Ja sūdzība neietilpst ombuda kompetences jomā, tas var ieteikt sūdzības iesniedzējam to iesniegt citai iestādei.

5.  Ja ombuds konstatē, ka sūdzība ir acīmredzami nepamatota, viņš slēdz lietu un informē par šo konstatējumu sūdzības iesniedzēju. Gadījumos, ja sūdzības iesniedzējs par sūdzību ir informējis attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, ombuds informē arī attiecīgo iestādi.

6.  Sūdzības par darba attiecībām starp Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām un to darbiniekiem ir pieņemamas tikai tad, ja attiecīgā persona ir izmantojusi visas iekšējās administratīvās procedūras, jo īpaši Civildienesta noteikumu 90. pantā minētās procedūras, un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu vai ja ir beidzies atbildes sniegšanas termiņš. Ombuds arī ir pilnvarots pārbaudīt pasākumus, ko attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetentā iestāde ir pieņēmusi, lai nodrošinātu to personu aizsardzību, kuras, iespējams, cietušas no aizskarošas izturēšanās, un atjaunotu veselīgu un drošu darba vidi, kurā tiek ievērota attiecīgo personu cieņa, kamēr notiek administratīva izmeklēšana, ar noteikumu, ka attiecīgās personas ir izmantojušas iekšējās administratīvās procedūras saistībā ar minētajiem pasākumiem.

7.  Līdzko ombuda reģistrētā sūdzība ir atzīta par pieņemamu un ir pieņemts lēmums sākt izmeklēšanu, ombuds par to informē attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru.

8.  Ombudam iesniegtās sūdzības neietekmē pārsūdzības termiņus administratīvās lietās vai tiesā.

9.  Ja ombuds attiecībā uz iesniegtajiem faktiem notiekošas vai pabeigtas tiesvedības dēļ atzīst, ka sūdzība nav pieņemama, vai pieņem lēmumu izbeigt tās izskatīšanu, tās izmeklēšanas rezultātu, kuru ombuds līdz attiecīgajam brīdim ir veicis, iekļauj lietā un šo lietu slēdz.

10.  Ombuds pēc iespējas ātri informē sūdzības iesniedzēju par veiktajām darbībām saistībā ar sūdzību un, ciktāl iespējams, kopā ar attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru meklē risinājumu administratīvās kļūmes novēršanai. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju par ierosināto risinājumu un iesniedz tam arī attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras komentārus, ja tādi ir saņemti. Sūdzības iesniedzējs var iesniegt komentārus vai jebkurā posmā sniegt papildu informāciju, kas sūdzības iesniegšanas brīdī nebija zināma.

Ja ir rasts sūdzības iesniedzējam un attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai pieņemams risinājums, ombuds var lietu slēgt, neievērojot 4. pantā paredzēto procedūru.

3. pants

Izmeklēšana

1.  Ombuds saskaņā ar saviem pienākumiem vai nu pēc paša iniciatīvas, vai uz saņemtas sūdzības pamata veic izmeklēšanu gadījumos, kad uzskata to par pamatotu.

2.  Ombuds bez liekas kavēšanās informē attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par šādu izmeklēšanu. Neskarot 5. pantu, attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra var pēc savas iniciatīvas vai pēc ombuda pieprasījuma iesniegt jebkādus noderīgus komentārus vai pierādījumus.

3.  Ombuds var pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu, kad vien uzskata to par pamatotu, un jo īpaši atkārtotu, sistēmisku vai īpaši nopietnu administratīvu kļūmju gadījumos, lai šos gadījumus risinātu kā sabiedrības interešu jautājumu. Saistībā ar šādu izmeklēšanu ombuds var arī nākt klajā ar priekšlikumiem un iniciatīvām, lai veicinātu labāko administratīvo praksi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

4. pants

Mijiedarbība starp ombudu un iestādēm

1.  Ja izmeklēšanas gaitā ir konstatētas administratīvas kļūmes, ombuds bez liekas kavēšanās informē attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par izmeklēšanas konstatējumiem un attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus.

2.  Attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra trīs mēnešu laikā nosūta ombudam detalizētu atzinumu. Ombuds pēc attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pamatota pieprasījuma var piešķirt minētā termiņa pagarinājumu. Minētais pagarinājums nepārsniedz divus mēnešus. Ja attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nesniedz atzinumu sākotnējā trīs mēnešu termiņā vai pagarinātajā termiņā, ombuds var izmeklēšanu slēgt bez šāda atzinuma.

3.  Pēc izmeklēšanas slēgšanas ombuds nosūta ziņojumu attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai un, ja atklātās administratīvās kļūmes raksturs vai mērogs to prasa, arī Eiropas Parlamentam. Ziņojumā ombuds var sniegt ieteikumus. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas rezultātu, par attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras sniegto atzinumu un par ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem.

4.  Vajadzības gadījumā saistībā ar izmeklēšanu par Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras darbību ombuds pēc paša iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma var tikt uzklausīts Eiropas Parlamentā atbilstošā līmenī.

5.  Katras gadskārtējās sesijas beigās ombuds iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par savu veikto izmeklēšanu rezultātiem. Ziņojumā iekļauj novērtējumu par ombuda ieteikumu, priekšlikumu risinājumiem un ierosinājumu uzlabojumiem izpildi. Attiecīgā gadījumā ziņojumā iekļauj arī to ombuda izmeklēšanu rezultātus, kuras saistītas ar aizskarošu izturēšanos, trauksmes celšanu un interešu konfliktiem Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās.

5. pants

Informācijas sniegšana ombudam

1.  Šajā pantā “informācijas sniegšana” ietver visus fiziskus un elektroniskus līdzekļus, ar kuriem tiek nodrošināta ombuda un tā sekretariāta piekļuve informācijai, tai skaitā dokumentiem, neatkarīgi no informācijas veida.

2.  “ES klasificēta informācija” ir jebkura informācija vai materiāli, kuriem piemērota ES drošības klasifikācija un kuru neatļauta izpaušana var izraisīt dažāda līmeņa apdraudējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

3.  Ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un dalībvalstu kompetentās iestādes pēc ombuda pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un bez liekas kavēšanās sniedz ombudam visu informāciju, ko tas pieprasījis izmeklēšanas vajadzībām.

4.  ES klasificētu informāciju ombudam sniedz, ievērojot šādus principus un nosacījumus:

a)  Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kas sniedz ES klasificēto informāciju, ir izpildījusi savas attiecīgās iekšējās procedūras un, ja informācijas autors ir trešā persona, tā ir devusi iepriekšēju rakstisku piekrišanu;

b)  ir konstatēta ombuda vajadzība pēc informācijas;

c)  ir jānodrošina, ka piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāka līmeņa klasificēta informācija, piešķir tikai personām, kurām ir drošības pielaide attiecīgajam drošības līmenim saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuras pilnvarojusi kompetentā drošības iestāde.

5.  Attiecībā uz ES klasificētas informācijas sniegšanu attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra novērtē, vai ombuds ir praksē ieviesis iekšējās drošības noteikumus, kā arī fiziskus un procesuālus pasākumus, lai aizsargātu ES klasificētu informāciju. Šajā nolūkā ombuds un Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra arī var vienoties par vispārēju satvaru, ar ko reglamentē ES klasificētas informācijas sniegšanu.

6.  Saskaņā ar 4. un 5. punktu piekļuvi ES klasificētai informācijai nodrošina attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras telpās, ja vien ar ombudu nav panākta citāda vienošanās.

7.  Neskarot 3. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes var atteikties sniegt ombudam informāciju, uz kuru attiecas valsts tiesību akti par klasificētas informācijas aizsardzību vai noteikumi, kas liedz to darīt zināmu.

Attiecīgā dalībvalsts tomēr var sniegt ombudam šādu informāciju, ievērojot šīs valsts kompetentās iestādes paredzētus nosacījumus.

8.  Ja Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras un dalībvalstu iestādes plāno sniegt ombudam ES klasificētu informāciju vai jebkādu citu informāciju, kura nav publiski pieejama, tās par to iepriekš informē ombudu.

Ombuds nodrošina šādas informācijas pienācīgu aizsardzību un jo īpaši bez attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vai dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas to neizpauž sūdzības iesniedzējam vai sabiedrībai. Attiecībā uz ES klasificētu informāciju piekrišanu sniedz rakstiski.

9.  Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas atsaka piekļuvi ES klasificētai informācijai, rakstiski sniedz ombudam pamatojumu, norādot vismaz atteikuma iemeslus.

10.  Ombuds patur savā rīcībā 8. punktā minēto informāciju tikai līdz izmeklēšanas galīgai slēgšanai.

Ombuds var pieprasīt Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai vai dalībvalstij šādu informāciju glabāt vismaz piecus gadus.

11.  Ja ombuds prasīto palīdzību nesaņem, tas var informēt Eiropas Parlamentu, kas attiecīgi rīkojas.

6. pants

Publiska piekļuve ombuda dokumentiem

Pieprasījumus nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem ombuds izskata saskaņā ar noteikumiem un ierobežojumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1049/2001, kuru papildina Regula (EK) Nr. 1367/2006, izņemot izmeklēšanas gaitā iegūtiem dokumentiem un dokumentiem, kurus ombuds glabā šīs izmeklēšanas laikā, arī pēc izmeklēšanas slēgšanas.

7. pants

Ierēdņu un pārējo darbinieku uzklausīšana

1.  Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru ierēdņus un pārējos darbiniekus pēc ombuda pieprasījuma uzklausa saistībā ar faktiem, kas attiecas uz notiekošu izmeklēšanu, kuru veic ombuds.

2.  Minētie ierēdņi un pārējie darbinieki liecina savas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vārdā. Viņiem joprojām ir saistoši pienākumi, kas izriet no noteikumiem, kuri attiecas uz viņiem.

8. pants

Izmeklēšana saistībā ar trauksmes celšanu

1.  Ombuds var veikt izmeklēšanu, lai atklātu administratīvu kļūmju gadījumus tādas informācijas apstrādē, kas definēta Civildienesta noteikumu 22.a pantā un ko ombudam ir izpaudis ierēdnis vai darbinieks saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri paredzēti Civildienesta noteikumos.

2.  Šādos gadījumos ierēdnis vai darbinieks saņem Civildienesta noteikumos paredzēto aizsardzību pret jebkādiem aizspriedumiem, kas pret viņu varētu rasties Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā šīs informācijas paziņošanas dēļ.

3.  Ombuds arī var noskaidrot, vai attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra šādas lietas izskatīšanā ir pieļāvusi administratīvas kļūmes, arī saistībā ar attiecīgā ierēdņa vai darbinieka aizsardzību.

9. pants

Dienesta noslēpums

1.  Ombuds un tā darbinieki nenodod atklātībā informāciju vai dokumentus, kurus iegūst izmeklēšanas gaitā. Neskarot 2. punktu, viņi jo īpaši nenodod atklātībā nekādu ombudam sniegtu ES klasificētu informāciju vai Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru iekšējos dokumentus vai dokumentus, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību. Tie nenodod atklātībā arī jebkādu informāciju, kas varētu kaitēt sūdzības iesniedzēja vai jebkuras citas iesaistītas personas tiesībām.

2.  Ja ombuda izmeklēšanas gaitā konstatētie fakti varētu būt noziedzīgs nodarījums vai ar tādu būt saistīti, ombuds par to ziņo kompetentajām dalībvalstu iestādēm un, ciktāl lieta ir to attiecīgajā kompetencē, — Eiropas Prokuratūrai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939(8) 24. pantu un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), neskarot visu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru vispārējo pienākumu ziņot OLAF saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013(9) 8. pantu

3.  Attiecīgā gadījumā un pēc vienošanās ar Eiropas Prokuratūru vai OLAF ombuds informē arī to Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai ir pakļauts attiecīgais ierēdnis vai darbinieks, un tā var sākt piemērotas procedūras.

10. pants

Sadarbība ar dalībvalstu iestādēm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām

1.  Ja tas nepieciešams ombuda pienākumu izpildei, ombuds var sadarboties ar dalībvalstu iestādēm saskaņā ar piemērojamiem valsts un Savienības tiesību aktiem.

2.  Ombuds savu pienākumu ietvaros var sadarboties arī ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši ar tām, kas atbild par pamattiesību veicināšanu un aizsardzību. Ombuds nepieļauj darbību pārklāšanos ar minēto Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībām vai to darbību dublēšanu.

3.  Šīs regulas piemērošanas nolūkā dalībvalstu iestādēm adresētus paziņojumus sniedz ar to pastāvīgo pārstāvniecību Savienībā starpniecību, izņemot gadījumus, kad attiecīgā pastāvīgā pārstāvniecība piekrīt, ka ombuda sekretariāts var tieši sazināties ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

11. pants

Ombuda ievēlēšana

1.  Ombudu ievēlē un var atkārtoti iecelt amatā saskaņā ar LESD 228. panta 2. punktu, izraugoties no kandidātiem, kas atlasīti pārredzamā procedūrā.

2.  Pēc uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ombudu izvēlas no personām, kas:

–  ir Savienības pilsoņi,

–  izmanto pilnas pilsoniskās un politiskās tiesības,

–  sniedz visas neatkarības garantijas,

–  atbilst nosacījumiem, kas jāizpilda, lai ieņemtu augstāko juridisko iestāžu amatus savā valstī, vai kam ir atzīta kompetence un kvalifikācija, lai uzņemtos ombuda pienākumus, un

–  kas nav bijuši valsts valdības locekļi vai Eiropas Parlamenta, Eiropadomes vai Eiropas Komisijas locekļi divu gadu laikā pirms uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras publicēšanas dienas.

12. pants

Ombuda pienākumu izbeigšana

1.  Ombuds beidz pildīt savus pienākumus vai nu savu pilnvaru termiņa beigās vai atkāpšanās vai atlaišanas gadījumā.

2.  Izņemot atlaišanas gadījumu, ombuds paliek amatā, līdz ir ievēlēts jauns ombuds.

3.  Priekšlaicīgas pienākumu izbeigšanas gadījumā jaunu ombudu ievēl uz atlikušo Eiropas Parlamenta sasaukuma laiku triju mēnešu laikā pēc amata vietas atbrīvošanās. Līdz jauna ombuda ievēlēšanai steidzamus jautājumus, kas ietilpst ombuda pienākumos, risina 16. panta 2. punktā minētā galvenā atbildīgā persona.

13. pants

Atlaišana

Ja Eiropas Parlaments plāno pieprasīt ombuda atlaišanu saskaņā ar LESD 228. panta 2. punktu, pirms šāda pieprasījuma izteikšanas tas uzklausa ombudu.

14. pants

Ombuda pienākumu izpilde

1.  Pildot savus pienākumus, ombuds rīkojas saskaņā ar LESD 228. panta 3. punktu. Ombuds atturas no jebkādas rīcības, kas nav savienojama ar minēto pienākumu būtību.

2.  Stājoties amatā, ombuds Tiesas priekšā dod svinīgu solījumu pilnībā neatkarīgi un objektīvi pildīt Līgumos un šajā regulā minētos pienākumus un gan pilnvaru laikā, gan pēc pilnvaru termiņa beigām ievērot no tiem izrietošās saistības. Svinīgais solījums jo īpaši ietver pienākumu ievērot godprātību un diskrētumu attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu pēc pilnvaru termiņa beigām.

3.  Ombuda pilnvaru laikā ombuds nedrīkst uzņemties citus politiskos vai administratīvos pienākumus vai citus amatus par atalgojumu vai bez tā.

15. pants

Atalgojums, privilēģijas un imunitāte

1.  Darba samaksas, piemaksu un pensijas ziņā ombudu pielīdzina Tiesas tiesnesim.

2.  Ombudam un ombuda sekretariāta ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemēro Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 11. līdz 14. pantu un 17. pantu.

16. pants

Ombuda sekretariāts

1.  Ombudam piešķir pienācīgu budžetu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu ombuda neatkarību un savu pienākumu izpildi.

2.  Ombudam palīdz sekretariāts. Ombuds ieceļ sekretariāta galveno atbildīgo personu.

3.  Ombuda sekretariāta ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemēro Civildienesta noteikumus. Sekretariāta darbinieku skaitu katru gadu apstiprina saskaņā ar budžeta procedūru.

4.  Ja Savienības ierēdņi ir norīkoti darbā ombuda sekretariātā, šo norīkojumu uzskata par norīkojumu dienesta interesēs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 37. panta pirmās daļas a) punktu un 38. pantu.

17. pants

Ombuda mītnes vieta

Ombuda mītnes vieta ir Eiropas Parlamenta mītnes vieta, kas noteikta Protokola Nr. 6 vienīgā panta a) punktā.

18. pants

Īstenošanas noteikumi

Ombuds pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju pieņem šīs regulas īstenošanas noteikumus. Tie atbilst šai regulai un ietver noteikumus vismaz par šādiem aspektiem:

a)  sūdzības iesniedzēja un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras procesuālās tiesības;

b)  sūdzību saņemšana, apstrāde un izskatīšanas slēgšana;

c)  izmeklēšana pēc ombuda iniciatīvas; un

d)  papildu izmeklēšana.

19. pants

Nobeiguma noteikumi

1.  Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom atceļ.

2.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

(1) Ievērojot reglamenta 46. panta trešo daļu, Parlaments pieņēma lēmumu atlikt balsošanu par rezolūcijas priekšlikumu, līdz Padome un Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. panta 4. punktu būs paziņojušas savu nostāju par tālāk tekstā izklāstīto projektu regulai (A9-0174/2021). (2) ... piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). (3) ... atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (4) Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom (1994. gada 9. marts) par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.). (7) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.). (9) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulas (ES) 2016/1628 pārejas noteikumos par noteiktu tehniku, kas aprīkota ar motoriem, kuru jauda ir 56–130 kW robežās vai lielāka par 300 kW, nolūkā mazināt Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi (COM(2021)0254 – C9-0185/2021 – 2021/0129(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0254),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0185/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 9. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2021. gada 2. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 10. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar ko groza Regulu (ES) 2016/1628 attiecībā uz tās pārejas noteikumiem par noteiktu tehniku, kas aprīkota ar motoriem, kuru jauda ir 56 kW vai lielāka, bet mazāka par 130 kW, un 300 kW vai lielāka, nolūkā mazināt Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/1068.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par Čehijas premjerministra interešu konfliktu (2021/2671(RSP))

P9_TA(2021)0282 B9-0303/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta 6. punktu un 325. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(1) 61. pantu (Finanšu regula),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu"(2),

–  ņemot vērā iepriekšējos lēmumus un rezolūcijas par 2014., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018. un 2019. gada budžeta izpildes apstiprinājumu Komisijai,

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūciju par interešu konfliktu un ES budžeta aizsardzību Čehijā(3) un 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par izmeklēšanas atsākšanu pret Čehijas premjerministru saistībā ar ES līdzekļu nepareizu lietošanu un iespējamu interešu konfliktu(4),

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas faktu konstatēšanas misiju braucienus uz Čehiju 2014. gada 26.–27. martā un 2020. gada 26.–28. februārī,

–  ņemot vērā 2019. gada novembra Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (REGIO) un Nodarbinātības, iekļautības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta (EMPL) sagatavoto galīgo ziņojumu par pastāvošo pārvaldības un kontroles sistēmu darbības revīziju, lai izvairītos no interešu konflikta Čehijā, kas tika publicēts 2021. gada 23. aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu un jo īpaši Valstu sadaļu par tiesiskuma situāciju Čehijā (SWD(2020)0302),

–  ņemot vērā Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ceturtās novērtējuma kārtas starpposma atbilstības ziņojumu par Čehiju, ko GRECO pieņēma 84. plenārsēdē 2019. gada decembrī,

–  ņemot vērā Čehijas 2020. gada 26. februāra valsts pārskatu (SWD(2020)0502), kas pievienots Komisijas paziņojumam par 2020. gada Eiropas pusgadu — novērtējums par progresu strukturālo reformu īstenošanā, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā un koriģēšanā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļināto pārskatu rezultāti (COM(2020)0150),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Finanšu regulas 61. un 63. pantā, Direktīvas 2014/24/ES par publiskā iepirkuma noteikumiem attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu 24. pantā, Kopīgo noteikumu regulā par dalītas pārvaldības fondiem 144. un 145. pantā, Regulā (ES) Nr. 1303/2013, Tiesas judikatūrā un Čehijas Likumā Nr. 159/2006 par interešu konfliktiem, kas grozīts 2016. gada 29. novembrī, ir noteikti īpaši pienākumi un nodrošināti instrumenti, lai efektīvi risinātu interešu konflikta situācijas;

B.  tā kā "Agrofert" ir konglomerāts, ko dibinājis un izveidojis Čehijas premjerministrs Andrej Babiš un kas sastāv no vairāk nekā 230 uzņēmumiem; tā kā ir konstatēts, ka premjerministrs Andrej Babiš ir viens no "Agrofert" — "Agrofert" grupas, tostarp arī daudzu svarīgu Čehijas mediju elementu kontrolējošā uzņēmuma — faktiskajiem īpašniekiem ar trasta fondu "AB Private Trust I" un "AB Private Trust II" starpniecību, kuriem viņš arī ir faktiskais īpašnieks;

C.  tā kā 2019. gada janvārī un februārī vairāki Komisijas dienesti (DG REGIO/DG EMPL, DG AGRI (iesaistītais ģenerāldirektorāts)) veica koordinētu visaptverošu revīziju par ES un valsts tiesību aktu piemērošanu; tā kā pašlaik notiekoša AGRI revīzija izskata iespējamos interešu konfliktus kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanā Čehijā;

D.  tā kā Komisija 2021. gada aprīlī publicēja pienācīgi pārdomātu galīgo revīzijas ziņojumu par ESI fondu likumīgu īstenošanu, ko apstiprināja EMPL ģenerāldirektorāts un REGIO ģenerāldirektorāts; tā kā AGRI ģenerāldirektorāta otrais revīzijas ziņojums vēl aizvien nav publicēts;

E.  tā kā publicētajā revīzijas ziņojumā ir uzsvērti nopietni trūkumi vadības un kontroles sistēmā(6) Čehijā un nepilnības ir jānovērš ar finanšu korekcijām;

F.  tā kā REGIO ģenerāldirektorāta revīzijas ziņojumā ir konstatētas trīs dotācijas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas ir Čehijas tiesību aktu un ES Kopīgo noteikumu regulas pārkāpums;

G.  tā kā joprojām notiek kriminālizmeklēšana pret premjerministru A. Babiš, ko izraisīja Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojums par to, ka nelikumīgi tiek izmantotas mazajiem uzņēmumiem paredzētas ES subsīdijas, kas sākotnēji tika slēgta un pēc tam atsākta no jauna un uz ko attiecās Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūcija;

H.  tā kā pēc viena gada Komisija joprojām nav sniegusi visaptverošu atbildi uz Parlamenta lūgumu noteikt kopējo subsīdiju apjomu, ko saņēmušas "Agrofert" grupas struktūras;

I.  tā kā pēc Parlamenta rezolūcijām par premjerministra A. Babiš interešu konfliktu, kas pieņemtas 2018. gada decembrī un 2020. gada jūnijā, un vairāk nekā 2 gadus pēc Komisijas revīzijas sākuma situācija saistībā ar premjerministra A. Babiš interešu konfliktu vēl aizvien nav atrisināta;

J.  tā kā pareizu finanšu pārvaldību dalībvalstis var nodrošināt tikai tad, ja valsts iestādes rīkojas saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem un ja izmeklēšanas un kriminālvajāšanas dienesti efektīvi izmeklē kriminālpārkāpumu, ko izraisījuši nepareizi izskatīti interešu konflikta gadījumi;

K.  tā kā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 3. panta b) punktu nespēja nodrošināt interešu konfliktu neesību var liecināt par tiesiskuma principu pārkāpumiem;

L.  tā kā sīki izstrādāta politika un noteikumi konfliktu un iespējamu interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai ir labas pārvaldības un pareizas finanšu pārvaldības būtiska sastāvdaļa;

M.  tā kā Budžeta kontroles komitejas misija 2020. gada februārī atklāja satraucošus ierobežojumus tiesiskajā regulējumā, kas kavē valsts Augstākās revīzijas biroja efektīvu un rezultatīvu darbību, neļaujot tam pārbaudīt valsts izdevumu pareizību un izpildi reģionālā un vietējā līmenī vai veicot galasaņēmēju pārbaudes uz vietas,

1.  atzinīgi vērtē REGIO ģenerāldirektorāta un EMPL ģenerāldirektorāta publicēto galīgo revīzijas ziņojumu par ieviesto pārvaldības un kontroles sistēmu darbību, lai izvairītos no interešu konfliktiem Čehijā, ņemot vērā Parlamenta atkārtotos aicinājumus, kas apstiprina pašreizējo un nepārtraukto premjerministra A. Babiš interešu konfliktu saistībā ar "Agrofert" konglomerātu, tādējādi apliecinot Parlamenta nostāju, kas pausta iepriekšējās rezolūcijās un budžeta izpildes apstiprinājuma ziņojumos;

2.  atzinīgi vērtē to, ka REGIO ģenerāldirektorāts un EMPL ģenerāldirektorāts atzīst svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz pārredzamību un informāciju par šo ārkārtas situāciju kā pamatotu iemeslu publicēšanai; tomēr pauž nožēlu, ka konstatējumi tika publicēti tikai 2021. gada aprīlī, neraugoties uz galīgo revīzijas ziņojumu, kas tika nosūtīts Čehijas iestādēm 2019. gada novembrī, un Komisija saņēma atbildes 2020. gada maijā; mudina AGRI ģenerāldirektorātu paātrināt revīzijas procedūru un turpmākos pasākumus, kā arī bez liekas kavēšanās publicēt noslēguma revīzijas ziņojumu; prasa pievērst īpašu uzmanību maksājumiem, kas veikti uzņēmumiem, kuri tieši vai netieši pieder premjerministram A. Babiš vai citiem Čehijas valdības locekļiem;

3.  pauž nožēlu par to, ka revīzijas un pretrunīgās procedūras, kā arī procedūras par finanšu korekciju piemērošanu pašlaik ilgst vairākus gadus; mudina Komisiju pārskatīt noteikumus par revīzijas un finanšu korekciju procedūrām, lai varētu izdarīt savlaicīgākus secinājumus un atgūt nepamatoti izmaksātos ES līdzekļus; atkārtoti aicina Komisiju publicēt visus dokumentus saistībā ar Čehijas premjerministra interešu konflikta lietu;

4.  pauž nopietnas bažas par revīzijas ziņojuma konstatējumiem, kas liecina, ka:

5.  norāda, ka no 2021. gada 1. jūnija ar Čehijas Republikas Likumu Nr. 37/2021 par faktisko īpašnieku reģistrāciju visbeidzot valsts tiesību aktos ir transponēta Piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas paredz izveidot publiski pieejamus reģistrus par uzņēmumiem, trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem; atgādina, ka šīs direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2020. gada 10. janvārī; pauž dziļu kritiku par to, ka Čehija Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu transponēja ar tik lielu kavēšanos; norāda, ka kopš 2021. gada 1. jūnija premjerministrs A. Babišs ir iekļauts Čehijas īpašnieku reģistrā kā “Agrofert” “netiešs faktiskais īpašnieks”; asi kritizē Čehijas Tieslietu ministrijas paziņojumu, kurā teikts, ka var turpināt izmaksās subsīdijas “Agrofert”, neraugoties uz faktu, ka Andrejs Babišs ir iekļauts sarakstā kā “Agrofert” faktiskais īpašnieks Čehijā;

6.  uzstāj, ka interešu konflikts dalībvalsts augstākajā valdības līmenī, kas tagad apstiprināts ar 2021. gada 23. aprīlī publicēto Komisijas galīgo ziņojumu par veikto pārvaldības un kontroles sistēmu darbības revīziju, lai izvairītos no interešu konflikta Čehijā, nevar tikt pieļauts un ir pilnībā jārisina:

7.  atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Eiropas Prokuratūra (EPPO) veiks objektīvu un uz faktiem balstītu izmeklēšanu par interešu konfliktu; pieņem zināšanai atbildīgās prokuratūras publiskoto paziņojumu, saskaņā ar kuru lieta “atbilst nosacījumiem par obligāto pakļautību jaunizveidotās Eiropas Prokuratūras jurisdikcijai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības regulu, kurai tā nekavējoties jānosūta”;

8.  pauž nožēlu, ka revīzijas konstatējumi apstiprina nopietnus sistēmiskus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā un jo īpaši interešu konfliktu atklāšanā; pauž nožēlu, ka kontrolpārbaužu un neskaidro procesu un struktūru efektivitātes trūkums kavē jebkādu interešu konfliktu novēršanu un atklāšanu Čehijā;

9.  pauž nopietnas bažas par to, ka pat pēc Finanšu regulas 61. un 63. panta stāšanās spēkā 2018. gadā joprojām pastāv pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un ka Čehijas iestādes maz un nepietiekami rīkojas, lai nodrošinātu atbilstību;

10.  pauž nožēlu par Čehijas valdības mēģinājumiem legalizēt premjerministra A. Babiš interešu konfliktu ar likuma palīdzību, kas tika ierosināts Covid krīzes sākumā 2020. gada martā, nevis novērst pašu interešu konfliktu;

11.  sagaida, ka valsts iestādes īstenos visus pieprasītos ieteikumus, lai cita starpā uzlabotu pārvaldības un kontroles sistēmu un pārbaudītu visas dotācijas, kas piešķirtas pēc 2017. gada 9. februāra un kas var būt Likuma par interešu konfliktiem pārkāpums;

12.  prasa Komisijai informēt Parlamentu par to, kā Čehijas valdība īsteno revīzijas ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz visu to "Agrofert" grupai piešķirto līdzekļu rūpīgu pārbaudi, kuri nebija iekļauti revīzijas izlasē;

13.  pauž nopietnas bažas par vispārējā tiesiskā regulējuma nepilnībām, kuru dēļ ir grūti sistemātiski identificēt to struktūru faktiskos īpašniekus, kuras saņem ES līdzekļus; atgādina, ka Komisija ir apstiprinājusi, ka ir veikusi maksājumus saskaņā ar KLP "Agrofert" grupai piederošiem uzņēmumiem, kā arī citiem uzņēmumiem, kuru faktiskais īpašnieks ir premjerministrs A. Babiš vairākās citās dalībvalstīs, bet nespēj pilnībā noteikt visus uzņēmējus, kas guvuši labumu; uzstāj, ka no Komisijas tiek sagaidīts, lai tā sniegtu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei pilnīgu un uzticamu pārskatu par visiem 2018. un 2019. finanšu gadā veiktajiem maksājumiem "Agrofert" grupas uzņēmumiem un uzņēmumiem ar vienu un to pašu faktisko īpašnieku visās dalībvalstīs; aicina Komisiju iekļaut informāciju arī par 2020. gadu; uzskata, ka tas liecina par steidzamu nepieciešamību Komisijai sadarbībā ar valstu aģentūrām izstrādāt standartizētu un publiski pieejamu formātu, lai atklātu KLP izmaksu galasaņēmējus;

14.  atzīmē neseno labojumu uzņēmumu faktisko īpašnieku reģistra (Transparenzregister) ierakstos, kuros tagad kā "Agrofert" meitasuzņēmuma Vācijā labuma guvējs un akcionārs ir minēts premjerministrs A. Babiš; atkārtoti uzsver, ka premjerministrs A. Babiš ir iekļauts sarakstā kā viena no sešām aktīvām personām ar būtisku ietekmi vai kontroli pār trasta, kas saistīts ar "Agrofert" meitasuzņēmumu "GreenChem Solutions Ltd." Apvienotajā Karalistē, pilnvarniekiem; aicina visas dalībvalstis, kurās aktīvi darbojas "Agrofert" meitasuzņēmumi, šajā sakarā pārskatīt faktisko īpašnieku reģistru;

15.  pauž nožēlu, ka "Agrofert" grupas struktūras joprojām saņem maksājumus saskaņā ar KLP pirmo pīlāru; atgādina, ka ar Čehijas Likumu par interešu konfliktu ir aizliegts piešķirt subsīdijas, tostarp KLP tiešos maksājumus, uzņēmumam, kurā valsts amatpersonai vai struktūrai, ko kontrolē valsts amatpersona, pieder 25 % vai lielāka daļa; uzsver nopietnās šaubas par Čehijas iestāžu neatkarību, kuras lemj par tiešo lauksaimniecības maksājumu atbilstību un kontroli; atzīmē riska rādītājus apstāklī, ka uzņēmumi, kas ir daļa no "Agrofert" grupas, turpina saņemt šos līdzekļus, pārkāpjot Čehijas Likumu par interešu konfliktu;

16.  norāda, ka spēkā esošie Čehijas tiesību akti par interešu konfliktiem, kuri stājās spēkā 2006. gadā, ir ar ievērojamām nepilnībām un būtiskiem trūkumiem īstenošanā, kas ļāva izveidot un attīstīt dziļas oligarhiskas struktūras; pauž nožēlu, ka Parlamenta Budžeta kontroles komitejas misija 2020. gada februārī atklāja nopietnus trūkumus sistēmās, kuru mērķis ir novērst, atklāt un atrisināt interešu konfliktus Čehijā;

17.  pauž izbrīnu par šķietami atšķirīgajām pieejām attiecībā uz līdzīgiem Čehijas Likuma par interešu konfliktiem un Finanšu regulas 61. panta pārkāpumiem, ko īsteno REGIO, EMPL un AGRI ģenerāldirektorāti; lai gan REGIO un EMPL ģenerāldirektorāti uzskata, ka Čehijas Likuma par interešu konfliktiem pārkāpums ir Finanšu regulas 61. panta 2. punkta pārkāpums, AGRI ģenerāldirektorāts, šķiet, nepiemēro to pašu loģiku; turklāt norāda, ka uz tiesībām balstītu maksājumu (tiešo maksājumu) atbilstības pārbaudes ietver arī lēmumu pieņemšanas elementu verifikācijā; uzsver, ka šo verifikācijas lēmumu var ietekmēt interešu konflikts; aicina Komisiju sniegt Parlamentam sīku juridisku skaidrojumu par valstu tiesību aktu par interešu konfliktiem un Finanšu regulas 61. panta pārkāpumu atšķirīgo ietekmi, kā arī iekļaut sīki izstrādātu skaidrojumu par to, kā Komisija nodrošina, lai interešu konflikti neietekmētu verifikācijas lēmumus par maksājumiem, kas balstīti uz tiesībām;

18.  pauž izbrīnu par Komisijas vērtējumu, ka Čehijas lauksaimniecības ministrs nav interešu konfliktā, lai gan viņa ģimenes locekļi saņem ievērojamas lauksaimniecības subsīdijas, savukārt viņš ir atbildīgs par lauksaimniecības programmu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar KLP; aicina Komisiju dalīties šajā novērtējumā ar Parlamentu; aicina Komisiju nodrošināt Finanšu regulas 61. panta vienotu interpretāciju un piemērošanu;

19.  prasa Komisijai novērtēt Finanšu regulas 61. panta efektivitāti, sekmīgi novēršot vai atklājot un atrisinot interešu konflikta gadījumus, kad tādi rodas, un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus saistībā ar nākamo Finanšu regulas pārskatīšanu, lai vēl vairāk stiprinātu noteikumus, kas reglamentē interešu konfliktus, īpašu uzmanību pievēršot definīcijām, darbības jomai (uz kuru tā attiecas), jutīgo funkciju vai riskam pakļauto darbību noteikšanai, "situācijām, ko objektīvi var uzskatīt par interešu konfliktu", un pienākumiem interešu konflikta gadījumos; atgādina, ka Finanšu regulas 61. pantā nav nošķirti dažādi maksājumu no ES budžeta veidi un ka tikai iespēja izmantot no interešu konflikta izrietošo amatu ir pietiekams rādītājs;

20.  pauž bažas par to, ka Čehijas Lauksaimniecības maksājumu aģentūra (Valsts lauksaimniecības intervences fonds) ir šauri interpretējusi Finanšu regulas 61. pantu, uzskatot, ka tas nav piemērojams valdības locekļiem; atkārtoti pauž Parlamenta bažas par vairākiem trūkumiem, kas konstatēti Čehijas Lauksaimniecības maksājumu aģentūras pārvaldībā, jo īpaši par Uzraudzības padomes neatkarības neesību, kā uzsvērts Parlamenta ziņojumā par tā misiju Čehijā 2020. gada februārī(7); aicina Komisiju uzsākt revīzijas procedūru, lai nodrošinātu aģentūras pareizu pārvaldību;

21.  uzskata, ka Komisijas norādījumi par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu ir svarīgs instruments, lai vēl vairāk stiprinātu pasākumus ES budžeta aizsardzībai pret krāpšanu un pārkāpumiem; aicina Komisiju vairot izpratni par noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, tostarp KLP pirmā pīlāra tiešajiem maksājumiem, un veicināt to vienotu interpretāciju un piemērošanu, un šajā sakarā uzraudzīt maksājumu aģentūru un revīzijas struktūru neatkarīgu darbību; prasa Komisijai sniegt attiecīgajām dalībvalstu iestādēm papildu praktiskus piemērus, ierosinājumus un ieteikumus nolūkā palīdzēt tām izvairīties no interešu konfliktiem;

22.  atkārtoti uzsver, ka Čehijas pilsoņiem un nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā vai jācieš no sekām, kas izriet no premjerministra A. Babiš interešu konflikta, un ka uzņēmumiem, kas pieder "Agrofert" grupai, ir jāatmaksā visas nelikumīgi saņemtās subsīdijas no ES vai Čehijas valsts budžeta; mudina Čehijas iestādes atgūt visas subsīdijas, kas nepamatoti izmaksātas jebkurai "Agrofert" grupas struktūrai;

23.  uzstāj, ka ir jāaptur turpmāka līdzekļu izmaksa no ES vai Čehijas valsts budžeta tiem uzņēmumiem, kurus galu galā kontrolē premjerministrs A. Babiš vai Čehijas valdības locekļi, līdz interešu konflikta gadījumi tiks pilnībā atrisināti;

24.  mudina Čehijas valdību uzlabot ES subsīdiju sadales vispārējo taisnīgumu un izveidot sistēmu, kas nodrošinās pilnīgu pārredzamību ES līdzekļu sadalē; ar bažām norāda, ka saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nav pieņemti lēmumi, kas mainītu Čehijas tiešo maksājumu sistēmu kopš tās izveides 2014. gadā un izveidotu efektīvu mehānismu interešu konfliktu novēršanai;

25.  mudina Čehijas valdību uzlabot ES subsīdiju sadales vispārējo taisnīgumu un izveidot sistēmu, kas nodrošinās pilnīgu pārredzamību ES līdzekļu sadalē; ar bažām norāda, ka saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nav pieņemti lēmumi, kas mainītu Čehijas tiešo maksājumu sistēmu kopš tās izveides 2014. gadā un izveidotu efektīvu mehānismu interešu konfliktu novēršanai;23. atgādina, ka projekta "Stārķa ligzda" ietvaros uzņēmums "Agrofert" mākslīgi radīja tās kontrolē paliekošu vidēju uzņēmumu, lai saņemtu maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētus līdzekļus kopumā aptuveni 2 miljonu EUR apmērā; uzskata par nepieņemamu, ka pēc nopietnu pārkāpumu atklāšanas "Stārķa ligzda" izmeklēšanā Čehijas iestādes atsauca projektu no ES finansējuma ar mērķi to finansēt no valsts budžeta, novirzot finansiālo slogu uz Čehijas nodokļu maksātājiem; uzskata, ka tas ir apstiprinājums tam, ka Čehijas iestādes nav pārliecinājušas Komisiju par šo maksājumu likumību un pareizību; pauž nožēlu, ka tas nozīmē — Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai vairs nav tiesību veikt izmeklēšanu un tikai valsts prokurors var iesniegt apsūdzības; pauž nopietnas bažas par to, ka Čehijas prokurors uz laiku ir izbeidzis tiesvedību un vēlāk atsācis lietu; aicina Čehijas iestādes iespējami drīzāk informēt ES iestādes par "Stārķa ligzdas" izmeklēšanas rezultātiem;

26.  norāda, ka Čehijas policija otro reizi ieteica izvirzīt apsūdzību pret premjerministru A. Babišu par iespējamu krāpšanu aptuveni EUR 2 miljonu apmērā saistībā ar izmeklēšanu par “Čapí hnízdo” (“Stārķa ligzda”); norāda, ka par lēmuma pieņemšanu par apsūdzības celšanu ir atbildīgs uzraugošais prokurors Jaroslavs Šarohs, kurš sākotnēji 2019. gada septembrī nolēma lietu izbeigt; atgādina, ka 2019. gada 4. decembrī ģenerālprokurors Pavels Zemans (kurš tagad ir atkāpies no amata) izdeva rīkojumu lietu atsākt, norādot uz trūkumiem prokurora J. Šaroha veiktajā juridiskajā novērtējumā;

27.  pauž nopietnas bažas par politisko spiedienu pret neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgām iestādēm Čehijā, ko nesen iezīmēja ģenerālprokurora atkāpšanās, kurš kā iemeslu savai demisijai minēja tieslietu ministra izdarīto spiedienu;

28.  aicina Komisiju izpētīt Čehijas tiesu sistēmas vājās vietas un uzsākt nepieciešamās darbības; aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt un analizēt, vai ir atsauktas vai priekšlaicīgi slēgtas kādas citas lietas, kurās iesaistīti Čehijas valdības locekļi — iespējams, pēc izdarīta spiediena; aicina Komisiju bez liekas kavēšanās informēt Parlamentu par tās konstatējumiem un secinājumiem;

29.  pauž satraukumu par ziņojumiem, ka Čehijas valdība jau revidētajā periodā "Agrofert" ir samaksājusi vairāk nekā 150 miljonus CZK no Čehijas valsts budžeta(8); tā kā tas var būt nelikumīgs valsts atbalsts un kompromitēt godīgu konkurenci ES vienotajā tirgū, kā arī tā integritāti, aicina Komisiju pilnībā izmeklēt šos gadījumus saistībā ar finansējumu no valsts budžeta un informēt Parlamentu par izmeklēšanas secinājumiem un veiktajiem pasākumiem;

30.  nosoda praksi atsaukt projektus no ES finansējuma, lai tos finansētu no valsts budžeta pēc tam, kad Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta ir konstatējusi pārkāpumus; aicina Komisiju cieši uzraudzīt un veikt rūpīgu juridisko analīzi šajos gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot iespējamiem valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem;

31.  pauž nožēlu par premjerministra A. Babiš publiskajiem komentāriem, reaģējot uz REGIO un EMPL ģenerāldirektorātu galīgā revīzijas ziņojuma publicēšanu(9); uzskata par nepieņemamu, ka Eiropadomes loceklis Komisijas revidentus sauc par mafiju;

32.  nosoda premjerministra A. Babiš apmelojošās piezīmes, kas vērstas pret ziņu organizācijām, kuras ziņo par viņa interešu konfliktu un viņa uzņēmumu darbību; šajā sakarā norāda uz viņa negatīvajām piezīmēm par "Denik" referendumu Čehijas parlamentā 2020. gada novembrī;

33.  pauž nopietnas bažas par zemo atbilstības līmeni GRECO ieteikumiem, kas ietverti Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojumā — apmierinoši ir īstenots tikai 1 no 14 ieteikumiem, daļēji ir īstenoti 7 ieteikumi, bet atlikušie 6 ieteikumi vispār nav īstenoti;

34.  mudina visas dalībvalstis saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) aizliegt trīs ciparu miljonu EUR subsīdiju maksājumus atsevišķām fiziskām personām un virzīties uz Parlamenta nostāju, kas paredz nodrošināt pilnīgu pārredzamību un iespēju dalītās pārvaldības programmās apkopot maksājumus, kā arī digitālās uzraudzības un revīzijas procedūras pāri dalībvalstu robežām;

35.  aicina Padomi notiekošajās sarunās par KLP regulu pienācīgi ņemt vērā budžeta efektivitāti un tiešo maksājumu taisnīgāku un pārredzamāku sadali, virzīties uz Parlamenta nostāju par konkrētu maksimālo summu noteikšanu katrai fiziskajai personai attiecībā uz abiem KLP pīlāriem, kā arī par samazināmību, maksājumu obligātu ierobežošanu un pārdalošajiem maksājumiem, lai nodrošinātu ES iedzīvotāju pozitīvu viedokli par KLP kopumā; uzsver, ka sarunas Padomē nedrīkst ietekmēt interešu konflikti un ka sarunās nedrīkst piedalīties neviens ministrs, valsts valdības loceklis vai pārstāvis, ja to skar interešu konflikts; uzskata par nepieņemamu, ka premjerministrs A. Babiš, būdams "Agrofert" grupas faktiskais īpašnieks, piedalījās sarunās par KLP un cīnījās pret maksimuma noteikšanu subsīdijām; stingri uzsver, ka KLP pirmā un otrā pīlāra maksimumam vienai fiziskai personai jābūt vienādi piemērojamam, tostarp valstu valdību locekļiem, lai nepieļautu, ka tie Padomē piedalās sarunās savās interesēs;

36.  kategoriski neatbalsta oligarhiskas struktūras, kas izmanto ES lauksaimniecības un kohēzijas fondus, kā rezultātā neliela daļa saņēmēju saņem lielāko daļu ES līdzekļu, un aicina Komisiju, Padomi un Eiropadomi nepieļaut šādu struktūru veicināšanu, kas samazina mazo un vidējo lauksaimnieku un ģimenes saimniecību konkurētspēju, kurām jābūt galvenajiem KLP labuma saņēmējiem;

37.  uzsver savas nopietnās bažas par to, ka premjerministrs A. Babiš ir iesaistīts interešu konfliktā, vienlaikus piedaloties lēmumu pieņemšanā par KLP saskaņošanu ar vispārējiem Eiropas klimata politikas mērķiem, jo "Agrofert" grupas uzņēmējdarbības intereses varētu būt pretrunā sabiedrības interesēm ilgtspējīgākas lauksaimniecības atbalstīšanā un klimata pārmaiņu negatīvo seku ierobežošanā;

38.  uzskata, ka Čehijas valdības bezdarbība premjerministra A. Babiš interešu konfliktu risināšanā negatīvi ietekmē Čehijas valsts iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu un pārvaldības un kontroles sistēmu, darbību, kā arī atbilstību ES tiesību aktiem;

39.  aicina Komisiju izvērtēt iepriekš minēto situāciju, kā arī premjerministra A. Babiš ietekmi uz Čehijas plašsaziņas līdzekļiem un tiesu sistēmu, lai konstatētu tiesiskuma pārkāpumus un, ja tie apstiprinās un uz to pamata, savlaikus aktivizētu Savienības budžeta aizsardzības nosacījumu mehānismu;

40.  joprojām ir noraizējies par mediju īpašumtiesību arvien pieaugošo koncentrāciju dažu oligarhu rokās(10);

41.  norāda, ka notiek gan valsts, gan Eiropas līmeņa izmeklēšanas un revīzijas par iespējamiem interešu konfliktiem un ES līdzekļu izmantošanu; pauž satraukumu par Komisijas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu paustajām bažām, ka augsta līmeņa korupcijas lietas netiek pietiekami risinātas un ir konstatētas dažas nepilnības integritātes sistēmās, kas piemērojamas parlamenta deputātiem;

42.  aicina Padomi un Eiropadomi veikt visus vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. panta 1. punktu; pauž bažas, ka Čehijas premjerministrs ir bijis un joprojām ir aktīvi iesaistīts sarunās par ES budžetu un ES programmām, lai gan atrodas interešu konfliktā; prasa Padomei un Eiropadomei paskaidrot Parlamentam, kā tās plāno ņemt vērā un rīkoties attiecībā uz premjerministra A. Babiš dalību ar KLP un ES budžetu saistītu lēmumu pieņemšanā pēc slēdziena Komisijas revīzijas ziņojumos;

43.  uzskata, ka premjerministra A. Babiš interešu konflikta gadījums apliecina arī steidzamu vajadzību izveidot sadarbspējīgu digitālo ziņošanas un uzraudzības sistēmu ES finanšu jomā; pauž dziļu nožēlu, ka likumdevēji nav panākuši apmierinošu vienošanos par noteikumiem, ar ko izveido IT sistēmu sadarbspēju, kas ļautu veikt standartizētu un vienotu pārskatu sniegšanu un veicinātu sadarbību; aicina visus attiecīgos dalībniekus censties panākt vienlīdz efektīvus risinājumus pārskatatbildības uzlabošanai;

44.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Finanšu regulas noteikumi par interešu konfliktu, tostarp premjerministra A. Babiš interešu konflikta gadījumā, tiek pilnībā piemēroti, īstenojot 2021.–2027. gada DFS un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, lai netiktu veikti maksājumi uzņēmumiem, kas tieši vai netieši pieder premjerministram A. Babiš(11); prasa padziļināti izmeklēt visus iespējamos interešu konfliktus, kā arī citus tiesiskuma elementus valsts ekonomikas atveseļošanas plānos;

45.  stingri uzsver, ka Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāspēj veikt savu darbu bez draudiem un ka valstu valdības ir atbildīgas par viņu aizsardzības nodrošināšanu savā valstī;

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Čehijas valdībai un abām Čehijas parlamenta palātām.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (2) OV C 121, 9.4.2021., 1. lpp. (3) OV C 388, 13.11.2020., 157. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0164. (5) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp. (6) Galīgajā revīzijas ziņojumā tika konstatēti nopietni trūkumi tās kontroles sistēmas izveidē, kas paredzēta, lai izvairītos no interešu konflikta, par ko liecina septiņi Čehijas Likuma par interešu konfliktiem 4.c panta pārkāpumi un lielais kļūdu īpatsvars 96,7% no revidētās izlases. (7) Ziņojums par Budžeta kontroles komitejas (CONT) faktu vākšanas misiju Čehijā, 2020. gada 26. –28. februāris. (8) iROZHLAS, Penam, Lovochemie, Cerea. Česko vyplatilo Agrofertu podle Bruselu na dotacích neoprávněně 155 milionů, 2021. gada 27. aprīlis. (9) Euractiv, Čehijas premjerministrs nodēvē ES Komisijas revidentus par mafiju, 2021. gada 26. aprīlis. (10) "Reportieri bez robežām" Čehija, https://rsf.org/en/czech-republic [piekļūts 2.6.2021]. (11) To uzņēmumu un projektu sarakstā, ko Čehijas valdība apstiprinājusi izvirzīšanai finansējumam no Taisnīgās pārejas fonda, ir iekļauti vairāk nekā 6 miljardi CZK uzņēmumam "Lovochemie" — uzņēmumam, kas ietilpst "Agrofert" grupā, ko iepriekš vadīja pašreizējais Čehijas vides ministrs Richard Brabec.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par globālās Covid-19 krīzes novēršanu: ietekme, ko jaunattīstības valstīs radītu Covid-19 vakcīnu, ārstēšanas, aprīkojuma un ražošanas jaudas atbrīvojums no PTO TRIPS līguma ievērošanas (2021/2692(RSP))

P9_TA(2021)0283 RC-B9-0306/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), jo īpaši tā 31. panta a) punktu,

–  ņemot vērā 2001. gada 14. novembra Dohas deklarāciju par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību,

–  ņemot vērā PTO Intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektu padomes 2015. gada 6. novembra lēmumu par atbrīvojuma pagarināšanu vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), lai īstenotu TRIPS līguma noteikumus attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem,

–  ņemot vērā Indijas un Dienvidāfrikas 2020. gada 2. oktobra paziņojumu, kurā prasīts atbrīvojums no dažiem noteikumiem TRIPS līgumā par Covid-19 profilaksi, ierobežošanu un ārstēšanu, kuru līdzatbalstīja Svatini, Kenija, Mozambika un Pakistāna un kuru atbalstīja 100 citas valstis,

–  ņemot vērā pārskatīto priekšlikumu par atbrīvojumu no TRIPS noteikumu ievērošanas, par ko 2021. gada 21. maijā paziņoja 62 PTO dalībvalstis,

–  ņemot vērā 243 pilsoniskās sabiedrības organizāciju 2021. gada 13. aprīļa atklāto vēstuli PTO ģenerāldirektoram par globālo problēmu risināšanu saistībā ar Covid-19 medicīnisko produktu, jo īpaši vakcīnu, nepietiekamu piegādi un nevienlīdzīgu pieejamību,

–  ņemot vērā ASV tirdzniecības pārstāvja 2021. gada 5. maija paziņojumu, kurā apliecināts atbalsts pagaidu atbrīvojumam no TRIPS līguma,

–  ņemot vērā Kostarikas Republikas prezidenta un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektora 2021. gada 27. maija atklāto vēstuli, kurā visas PVO dalībvalstis vēlreiz aicinātas aktīvi atbalstīt Covid-19 tehnoloģiju piekļuves krātuvi (C-TAP),

–  ņemot vērā Pasaules Veselības samitā 2021. gada 21. maijā pieņemto Romas deklarāciju,

–  ņemot vērā PVO ģenerāldirektora, PTO ģenerāldirektora, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rīkotājdirektora un Pasaules Bankas grupas prezidenta 2021. gada 31. maija vēstuli, kurā pausts aicinājums uzņemties jaunas saistības attiecībā uz vakcīnu pieejamības taisnīgumu un pandēmijas pārvarēšanu,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) un Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoru 2020. gada 20. aprīļa kopīgo paziņojumu par atbalstu centieniem nodrošināt vitāli svarīgu medicīnas preču un citu preču un pakalpojumu normālu pārrobežu plūsmu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā visā pasaulē ir bijuši aptuveni 172 000 000 Covid-19 inficēšanās gadījumu, kā rezultātā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 3 700 000 cilvēku, un miljoniem cilvēku ir saskārušies ar vēl nepieredzētām ciešanām, stresu un iztikas līdzekļu iznīcināšanu; tā kā ilgstošas Covid-19 saslimstības sekas skar 10 % pacientu visā pasaulē, izraisot darbvietu zudumu, nabadzību un smagu sociālekonomisko neaizsargātību;

B.  tā kā, ņemot vērā pašreizējo globālo Covid-19 pandēmiju, ir vajadzīga globāla stratēģija vakcīnu, diagnostikas, ārstēšanas un aprīkojuma ražošanas un izplatīšanas jomā; tā kā, lai risinātu ar pandēmiju saistītās veselības problēmas, ir nepieciešama holistiska, zinātniska un uz faktiem balstīta pieeja; tā kā dzimumsensitīva un starpnozaru pieeja ir būtiska līdztiesības panākšanai un visos vakcinācijas procesa posmos — no izstrādes līdz pat izvēršanai;

C.  tā kā vakcīnas ir tipisks gadījums, kad lielas pozitīvas ārējas ietekmes dēļ tās uzskatāmas par globālu sabiedrisko labumu un jānodrošina bez maksas; tā kā attīstītajās valstīs visi iedzīvotāji saņem bezmaksas vakcīnas; tā kā būtu ētiski nepieņemami, ja šis princips netiktu piemērots daudz nabadzīgākiem cilvēkiem jaunattīstības valstīs;

D.  tā kā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemtajā deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību noteikts, ka TRIPS līgums ir īstenojams un interpretējams tā, lai tas nodrošinātu ieguvumu sabiedrības veselībai — veicinot gan esošo zāļu pieejamību, gan jaunu zāļu izstrādi; tā kā PTO TRIPS padome 2015. gada 6. novembrī nolēma līdz 2033. gada janvārim pagarināt pārejas periodu vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) attiecībā uz noteiktiem pienākumiem saistībā ar zāļu patentiem;

E.  tā kā ir būtiski nodrošināt vakcināciju visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem par pieņemamu cenu; tā kā ir pierādījies, ka vakcīnas, kuru pamatā ir mRNS, ir ne vien visefektīvākās, bet arī visdārgākās vakcīnas tirgū;

F.  tā kā līdz 2021. gada jūnijam visā pasaulē ir ievadīti aptuveni 1,6 miljardi vakcīnu devu, no kurām ievērojams vairākums — rūpnieciski attīstītajās valstīs un vakcīnu ražotājvalstīs; tā kā 29 visnabadzīgākajās valstīs, kurās dzīvo aptuveni 9 % pasaules iedzīvotāju, ir ievadīti tikai 0,3 % no pasaulē ievadītajām vakcīnas devām; tā kā SVF lēš, ka gadījumā, ja vakcīnu izplatīšana tiktu paātrināta, tādējādi ierobežojot vīrusa izplatību, pasaules IKP varētu iegūt vairāk nekā 7 triljonus EUR; tā kā ES ir dalībvalstīm izdalījusi vairāk nekā 260 miljonus vakcīnu un uz trešām valstīm eksportējusi vairāk nekā 226 miljonus vakcīnu, no kurām tikai 10 % nonāk vismazāk attīstītajās valstīs (VAV);

G.  tā kā rodas jauni un satraucoši Covid-19 varianti, kas ir lipīgāki, nāvējošāki un mazāk uzņēmīgi pret vakcīnām, un tiem var būt nepieciešamas papildu vakcīnu injekcijas, kā rezultātā pieprasījums var palielināties ievērojami virs sākotnēji aplēstajiem 11 miljardiem nepieciešamo devu; tā kā, lai panāktu pasaules mēroga vakcināciju, ir būtiski palielināt ražošanu; tā kā vakcīnu ražošanas palielināšana ir globāla prioritāte; tā kā protekcionisma pasākumi vai ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi nedrīkst kavēt globālās izejvielu piegādes ķēdes; tā kā lielākā daļa valstu, kurās tiek ražotas vakcīnas, diemžēl ir noteikušas aizliegumu eksportēt vakcīnas un to sastāvdaļas, neļaujot palielināt ražošanu pasaulē un radot vājās vietas piegādes ķēdēs;

H.  tā kā pētniecībā un izstrādē, klīniskajos izmēģinājumos un iepirkumā ir investēti milzīgi privātā un publiskā finansējuma līdzekļi un resursi, lai atklātā un pieejamā veidā izstrādātu vakcīnas un Covid-19 ārstēšanas līdzekļus; tā kā privātā un publiskā sektora pētījumi, veselības iestādes, priekšplāna darbinieki, zinātnieki, pētnieki un pacienti ir savākuši par vīrusu informāciju, ko farmācijas uzņēmumi ir izmantojuši;

I.  tā kā brīvprātīgām licencēm vajadzētu būt visefektīvākajam līdzeklim, kā veicināt ražošanas paplašināšanu un zinātības nodošanu; tā kā neviens privāts uzņēmums nav piedalījies Covid-19 tehnoloģiju pieejamības rezerves (C-TAP) iniciatīvā, kurā farmācijas uzņēmumi tiek aicināti apņemties īstenot pārredzamu, neekskluzīvu un globālu brīvprātīgo licencēšanu; tā kā saskaņā ar PVO datiem 19 ražotāji no vairāk nekā divpadsmit Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm ir izrādījuši gatavību palielināt mRNS vakcīnu ražošanu; tā kā pašlaik pasaules ražošanas jauda Covid-19 vakcīnu ražošanai tiek izmantota tikai 40 % apmērā;

J.  tā kā daudzas jaunattīstības valstis ar nepietiekamu ražošanas jaudu vai bez tās joprojām saskaras ar ievērojamu politisku spiedienu un juridiskām grūtībām, kas neļauj tām izmantot TRIPS elastīguma iespējas, jo īpaši 31. panta a) punktu, un farmaceitisko produktu importa un eksporta process ir apgrūtināts un ilgstošs;

K.  tā kā patenti un cita veida intelektuālā īpašuma aizsardzība nodrošina aizsardzības pasākumus uzņēmējdarbības riskam un daudzpusējs intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) tiesiskais regulējums nodrošina stimulus, kas ir būtiski, lai sagatavotos turpmākām pandēmijām; tā kā globāla vienlīdzīga piekļuve vakcīnām, diagnostikai un ārstēšanai par pieņemamu cenu ir vienīgais veids, kā mazināt pandēmijas globālo ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku, un viens no svarīgiem ieguldījumiem šā mērķa sasniegšanā ir pagaidu atteikšanās no starptautiskajām intelektuālā īpašuma aizsardzības saistībām attiecībā uz zālēm, medicīniskām ierīcēm un citām veselības tehnoloģijām, kas saistītas ar Covid-19;

L.  tā kā sakarā ar līdz šim nepieredzētu un satraucošu epidemioloģisko situāciju Indijā šīs valsts valdība noteica aizliegumu eksportēt vakcīnas, izraisot piegādes traucējumus pasaulē un COVAX mehānismā; tā kā ES ir viens no lielākajiem atbalsta sniedzējiem COVAX mehānismā; tā kā ES tā dēvētās Eiropas komandas (“Team Europe”) ietvaros ir apņēmusies līdz 2021. gada beigām ziedot vēl 100 miljonus devu izmantošanai valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem;

M.  tā kā poliomielīta vakcīna tika laista tirgū bez patentiem un poliomielīts daudzos pasaules reģionos ir izskausts; tā kā Nelsona Mandelas vadītā Dienvidāfrikas Republikas valdība bija spiesta izmantot piespiedu licencēšanas iespēju, lai nemaksātu pārmērīgu cenu daudznacionāliem zāļu ražotājiem, kuri izmantoja HIV ārstēšanas līdzekļu patentus, bet nodrošinātu cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu ģenērisko ekvivalentu pieejamību;

N.  tā kā ir jāuzlabo piegādes ķēdes jaunattīstības valstīs; tā kā vietējās ražošanas paplašināšana, iedzīvotāju informētība un lielāks atbalsts izplatīšanai jaunattīstības valstīs varētu palielināt vakcinēto personu skaitu pasaulē; tā kā Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvai (iniciatīva “ACT Accelerator”) joprojām ir satraucošs finansējuma iztrūkums 18,5 miljardu USD apmērā;

O.  tā kā ES prioritātēm vajadzētu būt nodrošināt taisnīgu pasaules mēroga piekļuvi vakcīnām, diagnostikai, terapijai un citiem medicīnas preču risinājumiem, saglabājot piegādes ķēžu atvērtību un izmantojot visus pieejamos instrumentus;

P.  tā kā VAV jau ir piešķirts atbrīvojums, kas ir spēkā līdz 2033. gada 1. janvārim un skar TRIPS līguma noteikumu īstenošanu attiecībā uz zālēm, kā arī atbrīvojums, kurš piešķirts līdz 2021. gada 1. jūlijam un kura pagarinājums pašlaik tiek apspriests, atbrīvojot VAV no visām TRIPS līguma saistībām, izņemot 3., 4. un 5. pantu,

1.  pauž lielas bažas par pandēmijas attīstību, jo īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem; atgādina, ka Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies un ka būs jāizstrādā jaunas vakcīnas mutāciju apkarošanai; uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss iespējamais, lai ierobežotu Covid-19 pandēmiju, un ka ārkārtas apstākļos ir nepieciešami ārkārtas risinājumi; tāpēc uzsver, ka ir nepieciešama holistiska pieeja, par prioritāti nosakot ar Covid-19 saistīto veselības produktu pieejamību un cenu pieņemamību, Covid-19 vakcīnu ražošanas ievērojamu palielināšanu un ražošanas jaudas globālo ģeogrāfisko sadalījumu; uzsver, ka starptautiskās tirdzniecības politikai ir jābūt proaktīvai lomai šajos centienos, atvieglojot izejvielu, veselības jomas un medicīnisko izstrādājumu tirdzniecību, mazinot kvalificēta un pieredzējuša personāla trūkumu, risinot piegādes ķēdes problēmas un pārskatot intelektuālā īpašuma tiesību globālo satvaru saistībā ar nākotnē iespējamām pandēmijām; aicina atbalstīt proaktīvas, konstruktīvas un uz tekstu balstītas sarunas par pagaidu atbrīvojumu no PTO TRIPS līguma, lai uzlabotu globālo piekļuvi cenas ziņā pieejamiem ar Covid-19 saistītiem medicīniskiem izstrādājumiem un risinātu globālās ražošanas ierobežojumu un piedāvājuma trūkuma problēmas;

2.  atgādina, ka Dohas deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību ir apstiprināts, ka TRIPS līgums neliedz un tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm veikt pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai;

3.  norāda, ka ir vajadzīgi 11 miljardi devu, lai vakcinētu 70 % pasaules iedzīvotāju, un ir saražota tikai neliela daļa no šā apjoma; norāda, ka pieeja, kuras pamatā ir solījumi par liekām dozām, ir nepietiekama; atgādina, ka pašreizējā Covid-19 situācijā Indijā COVAX saskaras ar 190 miljonu devu deficītu un tuvākajā nākotnē nesasniegs savus piegādes mērķus; norāda, ka ES ir nozīmīga līdzekļu devēja COVAX mehānismam gan finansējuma, gan vakcīnu kopīgas izmantošanas ziņā, turklāt gan ar COVAX starpniecību, gan divpusēji; tomēr prasa ES un tās partneriem ievērojami palielināt finansiālos un nefinansiālos devumus COVAX mehānismā; šajā sakarā atzinīgi vērtē dažu ražotāju apņemšanos piegādāt 1,3 miljardus vakcīnu devu par ražošanas izmaksām vai par zemu cenu, kā arī Eiropas komandas apņemšanos līdz gada beigām ziedot 100 miljonus devu valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, atgādinot, ka tiek lēsts, ka 2021. gadā ES dalībvalstis būs saņēmušas vismaz 400 miljonu vakcīnu devu pārpalikumu; atzinīgi vērtē arī ES civilās aizsardzības mehānisma sniegto atbalstu vakcīnu un palīgmateriālu piegādei; uzsver, ka COVAX apgādāšana ir jānosaka par prioritāti; pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes un ASV centieniem izveidot otrreizēju tālākpārdošanas tirgu, lai pārdotu pārpalikušās vakcīnas citām rūpnieciski attīstītajām valstīm;

4.  uzsver, ka globālajā reaģēšanā uz ārkārtas situācijām veselības jomā, no vienas puses, jāietver uz vajadzībām orientēta “pieprasījuma puses” pieeja, kas nodrošina kopīgu finansējumu un globāli koordinētus iepriekšējus pirkumus, un, no otras puses, integrēta “piedāvājuma puses” stratēģija ražošanas jaudas ievērojamai palielināšanai visā vērtības ķēdē; uzskata, ka, lai vakcīnas varētu izplatīt visā pasaulē, ir nepieciešams palielināt vakcīnu ražošanu pasaulē, labāk koordinēt piegādes un stiprināt, dažādot un padarīt noturīgākas vakcīnu vērtības ķēdes; mudina Komisiju sadarboties ar vakcīnu ražotājvalstīm, lai ātri likvidētu eksporta šķēršļus un aizstātu savu eksporta atļauju mehānismu ar eksporta pārredzamības prasībām, un uzstāj, ka vēlas saņemt šādiem datiem savlaicīgu un visaptverošu piekļuve; aicina ASV un Apvienoto Karalisti nekavējoties atcelt aizliegumu eksportēt vakcīnas un izejvielas, kas vajadzīgas vakcīnu ražošanai; prasa steidzami palielināt starptautiskās investīcijas un koordināciju, būtiski palielinot kritiski svarīgo vakcīnu izejvielu, piemēram, vienreizlietojamo preču un aktīvo farmaceitisko vielu, ražošanu, lai novērstu vājās vietas vakcīnu vērtības ķēdēs;

5.  uzsver, ka ilgtermiņā ir steidzami jāpaplašina vakcīnu ražošana pasaulē, lai apmierinātu globālo pieprasījumu, un ka tādēļ ir vajadzīgas investīcijas ražošanas spējās jaunattīstības valstīs, lai tās kļūtu pašpietiekamākas; norāda, ka, lai to panāktu, ir efektīvi jānodod tehnoloģijas un zinātība; atzīst, ka vissvarīgākajam veidam šajā nolūkā vajadzētu būt stimuliem attiecībā uz brīvprātīgas licences līgumiem un brīvprātīgu tehnoloģiju un zinātības nodošanu valstīm, kurās jau darbojas vakcīnu ražošanas nozares; tomēr ir gatavs apspriest visus efektīvos un pragmatiskos risinājumus, lai vēl vairāk veicinātu vakcīnu ražošanu pasaulē, un aicina Komisiju šajā jautājumā jo īpaši sadarboties ar ASV un citām līdzīgi domājošām valstīm;

6.  uzsver, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība ir būtisks inovācijas un pētniecības stimuls visā pasaulē; norāda, ka šāda aizsardzība ir pamats brīvprātīgiem licencēšanas nolīgumiem un zinātības nodošanai un ka tāpēc tā drīzāk veicina vakcīnu pieejamību, nevis rada šķēršļus tai; brīdina, ka saskaņā ar patentu nepiemērojamības paradigmu uzņēmumiem būtu jāizmanto slepenība vai ekskluzivitāte, lai aizsargātu savas inovācijas; uzsver apdraudējumu, ko beztermiņa TRIPS līguma atbrīvojums radītu pētniecības finansējumam, jo īpaši pētniekiem, investoriem, izstrādātājiem un klīniskajiem izmēģinājumiem; uzsver, ka īpašumtiesību, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzība ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu konstitucionāls pienākums;

7.  ņem vērā Komisijas paziņojumu, ka tā paredz iespēju vajadzības gadījumā atvieglot piespiedu licencēšanas izmantošanu, lai nodrošinātu ātru pasaules mēroga piekļuvi vakcīnu ražošanai; aicina Komisiju noteikt objektīvus kritērijus attiecībā uz to, vai, kad un kādos gadījumos tā izmantos piespiedu licencēšanu; uzsver, ka TRIPS līgumā nav norādīti iemesli, kurus varētu izmantot, lai pamatotu piespiedu licencēšanu; uzsver, ka Dohas deklarācija par TRIPS un sabiedrības veselību apstiprina, ka valstis var brīvi noteikt piespiedu licenču piešķiršanas pamatojumu un noteikt, kas uzskatāms par valsts mēroga ārkārtas stāvokli; uzsver, ka piespiedu licencēšanai ir vajadzīgs efektīvs tiesiskais regulējums un tā varētu radīt juridiskus sarežģījumus jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju izpētīt, vai un kā tā sniegs juridisku atbalstu piespiedu licencēšanai vismazāk attīstītajās valstīs; atzinīgi vērtē Komisijas novērtējumu attiecībā uz to, ka brīvprātīga licencēšana ir visefektīvākais instruments, lai veicinātu ražošanas paplašināšanu;

8.  uzsver, ka Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvas (“ACT Accelerator” iniciatīva) veselības sistēmu savienošanas pīlārs ir jāstiprina, lai palielinātu apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas un piegādes spējas visā pasaulē, jo īpaši mazāk aizsargātās valstīs; aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt iesaisti PVO, piešķirot prioritāti “ACT Accelerator” iniciatīvai kā daļai no ES globālās reakcijas visos tās diagnostikas, terapijas, vakcīnu un veselības sistēmu stiprināšanas pīlāros; uzsver nepieciešamību atbalstīt ražošanas jaudu Āfrikas kontinentā un ļoti atzinīgi vērtē Eiropas komandas paziņojumu par 1 miljarda EUR vērtu atbalstu iniciatīvai, kas vērsta uz to, lai palielinātu vakcīnu, zāļu un veselības tehnoloģiju ražošanu un pieejamību; uzsver arī to, cik svarīgs ir atbilstošs tiesiskais regulējums attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem; uzsver, ka ES tagad ir pienākums investēt reģionālos izplatīšanas centros, jo īpaši Āfrikā, un atbalstīt Āfrikas Zāļu aģentūras izveidi; šajā sakarā prasa atbalstīt vietējās apstiprinātājiestādes, apmācīt kvalificētu medicīnisko un tehnisko personālu vakcinācijas pārvaldībai, atbalstīt vakcīnu izplatīšanas ķēdes un palīdzēt pārvarēt tādus ierobežojumus kā dzesēšanas infrastruktūra, ģeogrāfiskais un sociālekonomiskais tvērums un vilcināšanās vakcinēties;

9.  atkārtoti apliecina savu atbalstu PVO Covid-19 C-TAP iniciatīvai un mRNA vakcīnu tehnoloģiju nodošanas centram; pauž nožēlu, ka farmācijas uzņēmumi līdz šim ir nolēmuši neiesaistīties C-TAP iniciatīvā; mudina Komisiju stimulēt farmācijas uzņēmumus dalīties ar savām tehnoloģijām un zinātību, izmantojot C-TAP, un turpmākajos ES pirkuma priekšlīgumos iekļaut saistības par tehnoloģiju nodošanas partnerībām ar trešām pusēm, jo īpaši jaunattīstības valstīm; mudina Komisiju sarunās par nākamās paaudzes Covid vakcīnām pilnībā izmantot savu ietekmi, lai nodrošinātu, ka izstrādātāji par zemām izmaksām nodod savas tehnoloģijas valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem; prasa aktīvi kartēt uzņēmumus, tostarp apakšuzņēmējus, kuriem ir nepieciešamā zinātība tehnoloģiju nodošanai, un savest tos kopā ar uzņēmumiem, kam ir dīkstāvē esošas ražošanas iekārtas;

10.  prasa ES nodrošināt, ka tiek pilnībā publiskoti turpmākie pirkuma priekšlīgumi, jo īpaši attiecībā uz nākamās paaudzes vakcīnām; aicina ES integrēt saistības attiecībā uz neekskluzīvu globālo licencēšanu, komercnoslēpumiem, īpašniekdatiem un tehnoloģiju nodošanu un iekļaut pārredzamības prasības piegādātājiem, tostarp par izmaksu un ieguvumu analīzi par katru produktu; uzsver, ka šīm pārredzamības prasībām nevajadzētu liegt Komisijai vajadzības gadījumā rīkoties kā konkurētspējīgam pretendentam; atgādina, ka sarunās par Covid-19 vakcīnu līgumiem ir vajadzīga maksimāla pārredzamība, tostarp ar vakcīnu kontaktgrupas starpniecību tieši iesaistot Eiropas Parlamenta deputātus līgumisko lēmumu pieņemšanas procesos; sagaida, ka Eiropas Parlaments regulāri saņems visaptverošu un detalizētu vakcīnu ražošanas, importa, eksporta un prognožu analīzi, tostarp informāciju par ES eksporta galamērķa valsti, kā arī par importēto vakcīnu un vakcīnu sastāvdaļu izcelsmi;

11.  atzīst, ka tirdzniecības atvieglošanai un eksporta ierobežojumu limitēšanai, ražošanas paplašināšanai, tostarp vakcīnu ražotāju un izstrādātāju solījumiem, un TRIPS nolīguma elastīgumam attiecībā uz obligātajām licencēm ir liela nozīme globālās vakcinācijas palielināšanā; atzinīgi vērtē PTO ģenerāldirektora centienus iesaistīt dalībvalstis uz dialogu balstītā risinājumā; norāda uz Eiropas Savienības paziņojumu PTO Ģenerālpadomei un TRIPS padomei par steidzamiem tirdzniecības politikas risinājumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, kas ietver trīs papildu pīlārus, tostarp tirdzniecības atvieglošanu un eksporta ierobežojumu limitēšanu, kā arī ražošanas paplašināšanu; paredz, ka Komisija aktīvāk iesaistīsies PTO Tirdzniecības un veselības iniciatīvas noslēgšanā līdz PTO 12. ministru konferencei 2021. gada novembrī; turklāt aicina PTO 12. ministru konferencē izveidot Tirdzniecības un veselības komiteju, lai izdarītu secinājumus no pandēmijas, nāktu klajā ar priekšlikumiem, kā palielināt PTO reaģēšanas efektivitāti starptautisku veselības krīžu laikā, un sagatavotu tirdzniecības pīlāru starptautiskam pandēmijas līgumam ar mērķi risināt piegādes ķēdes traucējumus, palielināt ražošanas jaudu, vērsties pret cenu spekulācijām un pārskatīt PTO tiesību sistēmu, ņemot vērā gūto pieredzi;

12.  uzsver, ka ES būtu jāuzņemas vadoša loma un jāturpina iesaistīties daudzpusējos un globālos centienos vakcīnu izplatīšanas, koordinācijas un daudzgadu plānošanas jomā gaidāmajās TRIPS padomes sanāksmēs 2021. gada 8. jūnijā un 14. oktobrī, G7 samitā 2021. gada 11.–13. jūnijā, 2021. gada G20 samitā, 2021. gada ES un ASV samitā, 2021. gada ANO Ģenerālajā asamblejā, 2021. gada Pasaules Veselības asamblejā, PTO 12. ministru konferencē un pēc tam;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektoram, G20 valstu valdībām, Starptautiskajam Valūtas fondam, Pasaules Bankai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un ANO Ģenerālās asamblejas locekļiem.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/621 (2021. gada 15. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 37/2010, lai pēc maksimāli pieļaujamā atlieku satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos klasificētu vielu imidakloprīds (2021/2705(RSP))

P9_TA(2021)0284 B9-0313/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 15. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2021/621, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 37/2010, lai pēc maksimāli pieļaujamā atlieku satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos klasificētu vielu imidakloprīds(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004(2), un jo īpaši tās 14. un 17. pantu,

–  ņemot vērā atzinumu, ko 2021. gada 20. aprīlī sniedza Veterināro zāļu pastāvīgā komiteja,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. un 191. pantu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/6(4) nevienas veterināras zāles nebūtu jāatļauj Eiropas Savienībā laist tirgū, ja tām nav piešķirta atļauja un ja nav pierādīta to kvalitāte, drošums un iedarbīgums, un tajā atzīts, ka labāka piekļuve informācijai paver sabiedrībai iespēju paust tās novērojumus un iestādēm — šos novērojumus pienācīgi ņemt vērā;

B.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1381(5) ir noteikts, ka būtu jāsniedz informācija par to, kā tika pieņemti riska pārvaldības lēmumi, un par faktoriem, kas nav riska novērtēšanas rezultāti, kā arī par to, kā minētie faktori tika izvērtēti attiecībā cits pret citu, un ka riska paziņošanai vajadzētu arī spēt sekmēt uz līdzdalību vērstu un atklātu dialogu starp visām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka visā riska analīzes procesā tiek ņemta vērā sabiedrības interešu nozīmība un precizitāte, visaptveramība, pārredzamība, konsekvence un pārskatatbildība;

C.  tā kā Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) 2011. gada 18. februāra novērtējuma ziņojumā "Imidacloprid, Product-type 18 (Insecticides, Acaricides and Products to control other Arthropods)" ("Imidakloprīds. 18. produkta veids (insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju kontrolēšanai)"(6) ir kategorizēti ievērojami toksiskuma dati ūdensdzīvniekiem un nemērķa sugām;

D.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/39/ES(7) ir noteikts, ka "ūdens un augsnes piesārņojums ar farmaceitiskām atliekvielām ir jauna vides problēma. Novērtējot un kontrolējot zāļu radīto risku ūdens videi vai risku, kas rodas ar tās starpniecību, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš Savienības mērķiem vides jomā. Lai risinātu minēto problēmu, Komisijai būtu jāpēta zāļu radītais apdraudējums videi un jāsniedz analīze par pašreizējā tiesiskā regulējuma atbilstību un efektivitāti vides un cilvēku veselības aizsardzībai saistībā ar ūdens vidi";

E.  tā kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 283/2013(8) ir noteiktas minimālās prasības, kas ietver informāciju par darbīgās vielas, tās metabolītu un piemaisījumu iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai uz gruntsūdeņiem, vidi un nemērķa sugām (augiem un dzīvniekiem);

F.  tā kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 284/2013(9) ir noteikts, ka "sniedz arī informāciju par augu un augu aizsardzības līdzekļa iespējamo nepieņemamo ietekmi uz vidi, augiem un augu produktiem, kā arī par zināmo un gaidāmo kumulatīvo un sinerģisko ietekmi";

G.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK(10) ir minēts, ka "pieteikumam uz tirdzniecības atļaujas saņemšanu jābūt pievienotiem tādām ziņām un dokumentiem, kuros jāpierāda, ka iespējamos riskus atsver iedarbīguma sniegtās priekšrocības; ja tas netiek pierādīts, pieteikums ir jānoraida";

H.  tā kā Eiropas Zāļu aģentūrai ("Aģentūra") ir iesniegts pieteikums, kurā lūgts noteikt imidakloprīda maksimālo atlieku līmeni (MAL) lašu dzimtā Salmonidae;

I.  tā kā Aģentūra, pamatojoties uz Veterināro zāļu komitejas 2020. gada 9. septembra atzinumu(11), ieteica visās zivīs attiecīgā gadījumā noteikt imidakloprīda MAL 0,6 mg/kg (600 µg/kg) apmērā;

J.  tā kā Pārtikas kodeksā nav noteikts MAL lietošanai ūdeņos(12); tā kā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas apvienotajā 2008. gada sanāksmē pesticīdu atlieku jautājumos tika ieteikta maksimālā pieļaujamā diennakts deva 0,06 mg/kg no lauksaimniecības augu atliekām(13);

K.  tā kā Veterināro zāļu komitejas atzinumam, uz ko ir balstīts Aģentūras ieteikums, ir pieejams tikai kopsavilkums un saskaņā ar Komisijas pausto informāciju pilna redakcija būs pieejama tikai pēc MAL pieņemšanas;

L.  tā kā atzinumam par MAL noteikšanu saskaņā ar ES tiesību aktiem būtu jābūt publiski pieejamam un vienkārši piekļūstamam;

M.  tā kā pārredzama procesa nodrošināšana riska novērtēšanā veicina sabiedrības izpratni, palīdz piešķirt Aģentūrai lielāku leģitimitāti patērētāju un plašas sabiedrības acīs, kā arī sniedz lielāku pārskatatbildību Savienības iedzīvotājiem demokrātiskā sistēmā(14);

N.  tā kā imidakloprīds ir neonikotinoīda biocīdā aktīvā viela, kas tika komercializēta plašai lietošanai kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, jo tā ir toksiska pret dažādiem kaitīgajiem organismiem; tā kā imidakloprīds darbojas kā nikotīna holinoreceptoru (nAChR) antagonists centrālajā nervu sistēmā, tādējādi traucējot sinaptisko signālu pārraidīšanu un izraisot dzīvnieku nervu un muskuļu letālu hiperaktivitāti gan mugurkaulniekiem, gan bezmugurkaulniekiem, neatgriezeniski bloķējot nAChR un izraisot paralīzi un nāvi(15);

O.  tā kā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/783(16) ir aizliegta imidakloprīda lietošana jebkādiem ārpus telpām audzētiem kultūraugiem, jo tam ir kaitīga ietekme uz apputeksnētājiem;

P.  tā kā bīstamas ķimikālijas, kurām ir vajadzīga veterinārārsta recepte un kuras izmanto jūras utu radītu infekciju ārstēšanai, vēlāk nonāk ūdens vidē; tas ne tikai var nelabvēlīgi ietekmēt sensitīvus nemērķa organismus — šādu savienojumu izplatīšana vidē ir arī atzīta par ievērojamu risku videi(17), jo imidakloprīds ir ļoti mobils augsnē, tā piesārņojot gruntsūdeņus un virszemes ūdeņus(18);

Q.  tā kā ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka imidakloprīda lietošana postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību, jo īpaši upju un ūdensceļu bioloģisko daudzveidību(19), ietekmējot ne tikai vēžveidīgos(20), gliemjus(21) un nemērķa (kukaiņu) sugas, bet arī augsnes organismus(22), kā arī samazinot putnu populācijas(23); tā kā pieaug bažas par pesticīdu atlieku un to metabolītu atrašanos un uzkrāšanos augsnēs un to potenciālu izraisīt augsnes paskābināšanos; ar bažām konstatē, ka imidakloprīda lietošanas dēļ Japānā ir ievērojami samazinājušies zivju krājumi, kas nav atjaunojušies(24);

R.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008(25) minētajā klasifikācijā un marķēšanā imidakloprīds ir kategorizēts kā "kaitīgs, ja norij", "bīstams videi" un "ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām"(26);

S.  tā kā pētījumā par imidakloprīda uzņemšanu karpās (Cyprinua carpio L.) tika konstatēta smadzeņu, žaunu un acu deģenerācija(27), kā arī histopatoloģiskas izmaiņas (bojājumi), bioloģisko marķieru aktivizācija un gēnu ekspresijas līmeņu maiņa; minētajā pētījumā secināts, ka iekaisumu un oksidatīvo stresu izraisījusi imidakloprīda uzņemšana;

T.  tā kā NN metabolīta bioakumulāciju cilvēkos var izraisīt regulāra piesārņotas pārtikas lietošana, jo pētījumā par dzīvniekiem tika konstatēta imidakloprīda bioakumācija ar zemām uzņemšanas devām(28);

U.  tā kā dažādos zinātniskos pētījumos, veicot izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ir secināts, ka imidakloprīds darbojas kā reproduktīva toksiska viela un endokrīnais disruptors, kas var nelabvēlīgi ietekmēt sirdi, nieres, vairogdziedzeri un smadzenes, kā arī izraisīt neiroloģiskus simptomus, tostarp elpošanas mazspēju un nāvi(29);

V.  tā kā eksperimentos iegūtie pierādījumi liecina, ka imidakloprīda toksiskums palielinās, pieaugot uzņemšanas laikam, kā arī devai, un tas tiek apzīmēts kā "kumulatīvais toksiskums laikā", tāpēc imidakloprīda toksiskums būtu jāizprot ne tikai attiecībā uz akūtu letalitāti, bet arī jāņem vērā hroniskā satvarā(30);

W.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 283/2013 ir jāveic pētījumi par ilglaicīgo toksiskumu;

X.  tā kā Regula (EK) Nr. 396/2005 paredz ņemt vērā "to zināmo kumulatīvo un sinerģisko iedarbību, ja ir pieejamas šīs iedarbības izvērtēšanas metodes";

Y.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 284/2013 pašreiz ir jāveic toksikoloģiski pētījumi par operatoru, garāmgājēju, rezidentu un darbinieku pakļautību, vairāki ilgtermiņa un hroniskas toksicitātes pētījumi ar dzīvniekiem, kā arī pētījumi par ietekmi un darbību augsnē, ūdenī un gaisā;

Z.  tā kā trūkst zināšanu par daudzu atsevišķu ķīmisku vielu un to maisījumu piesārņojošo ietekmi vidē; ne visas ķīmiskas vielas ir novērtētas, un ekotoksiskuma novērtējumos uzmanība galvenokārt ir vērsta uz ļoti nedaudzām sugām un ekosistēmām;

AA.  tā kā Regulā (ES) 2019/6 ir atzīts, ka riska pārvaldības lēmumos būtu jāņem vērā: "citi būtiski faktori, tostarp tādi, kas saistīti ar sabiedrības, ekonomikas, ētikas, vides un labklājības faktoriem, kā arī tas, vai ir iespējamas kontroles";

AB.  tā kā atšķirībā no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) iesniegtajām gadījumu analīzēm Aģentūrai iesniegtie pētījumi nav jāpublicē; pauž nožēlu par to, ka trūkst piekļuves visiem zinātniskiem pētījumiem, zinātniskiem atzinumiem un izejas datiem, kā arī informācijas par ūdens vidē novadīto notekūdeņu kontroles iespējamību un riska pārvaldību;

AC.  tā kā Regulā (EK) Nr. 470/2009 ir noteikts, ka maksimālie atlieku līmeņi ir jānosaka saskaņā ar vispārpieņemtajiem drošības novērtējuma principiem, ņemot vērā jebkādus citus zinātniskus novērtējumus par attiecīgās vielas drošību, kurus var būt veikušas starptautiskas organizācijas, jo īpaši Pārtikas kodeksu, vai, ja šādas vielas tiek izmantotas citos nolūkos — Kopienā izveidotās zinātniskās kopienas;

AD.  tā kā Pārtikas kodeksā nav ieteikta imidakloprīda lietošana ūdens vidē un ECHA tam sniedz iespējamu pamatojumu, ka saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto saskaņoto klasifikāciju un marķējumu (ATP01) šī viela ir ļoti toksiska ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām un ir kaitīga, ja to norij(31);

AE.  tā kā Regulas (ES) 2019/6 37. pantā ir paredzēts, ka tirdzniecības atļauja ir jāatsaka, ja nepietiekami ir mazināti riski sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi; uzskata, ka tas pamato maksimālā atlieku līmeņa nenoteikšanu;

AF.  tā kā četras lielākās lašu audzēšanas valstis — Norvēģija, Čīle, Apvienotā Karaliste un Kanāda — nav ES dalībvalstis un tāpēc Komisija nevar veikt piemērotas revīzijas attiecīgo valstu kompetentajās iestādēs vai izvērtēt kontroles mehānismu atbilstību,

1.  uzskata, ka Īstenošanas regula (ES) 2021/621 pārsniedz Regulā (EK) Nr. 470/2009 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Īstenošanas regula (ES) 2021/621 nav saskanīga ar ES tiesību aktiem, jo pārkāpj informācijas brīvību un tādus pamatprincipus kā pārredzamība, demokrātiskā pārbaude un pārskatatbildība, ciktāl pamatā esošajam Veterināro zāļu komitejas atzinumam ir pieejams tikai kopsavilkums;

3.  aicina Komisiju atcelt Īstenošanas regulu (ES) 2021/621 un iesniegt komitejai jaunu projektu, iekļaujot imidakloprīdu Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikuma sarakstā ar aktīvām vielām, kurām nevar noteikt maksimālos līmeņus lietošanai ūdens vidē;

4.  uzskata, ka visām veterinārajām zālēm, pesticīdiem un farmakoloģiskām un ķīmiskām atliekām ir jāveic standarta testi un zinātniski recenzēti novērtējumi, jo tās var izraisīt turpmāku un pastāvīgu kaitējumu;

5.  uzskata, ka Aģentūrai būtu jādara publiski pieejams viss Veterināro zāļu komitejas atzinums, kas ietver zinātnisku riska novērtējumu, kā arī ieteikumi riska pārvaldībai un to pamatā esošie zinātniskie fakti; uzskata, ka imidakloprīda riska novērtējums ir nepilnīgs attiecībā uz akūtā beigupunkta vērtību ņemšanu vērā un tajā nav pievērsta uzmanība vēlākām, kumulatīvām un hroniskām sekām; atgādina, ka pētījumos ar ūdenī mītošiem bezmugurkaulniekiem atklāta vēlāka ietekme uz mirstību, jo īpaši starp ūdens kukaiņu sugām, ko nevarēja konstatēt standarta akūtajos testos, tā apliecinot, ka neonikotinoīdu riska novērtējumi ir bijuši nepietiekami vides aizsardzības ziņā(32);

6.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi novērtēt aktīvās vielas un to klasifikāciju attiecībā uz maksimālajiem atlieku līmeņiem dzīvnieku izcelsmes pārtikā saistībā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(33), Regulā (EK) Nr. 396/2005, Regulā (EK) Nr. 1367/2006(34), kā arī Regulā (ES) 2019/6 un (ES) 2019/1381;

7.  uzskata, ka Direktīva 2001/82/EK ir steidzami jāpārskata attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības, kā arī ūdens un sauszemes vides aizsardzību, ņemot vērā arī dzīvnieku labturību un nemērķa organismus un mikroorganismus;

8.  uzskata, ka Regulā (EK) Nr. 470/2009 nav pienācīgi ņemta vērā vajadzība iesaistīt Eiropas Parlamentu un iedzīvotājus, lai tie varētu pilnībā īstenot savas demokrātiskās tiesības uz pārbaudi;

9.  atkārtoti pauž vajadzību stiprināt zinātnisko sadarbību, koordināciju un saskanību starp šajā jomā kompetentajām ES aģentūrām, proti, Aģentūru, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Eiropas Ķimikāliju aģentūru kopā ar valstu un starptautiskajām aģentūrām, izstrādājot kopēju satvaru pārtikas ķēdēs izmantoto biocīdu un augu aizsardzības līdzekļu riska novērtēšanai, lai novērstu nesaskanības un ierobežotu videi nodarīta kaitējuma un ekocīda iespēju;

10.  aicina Komisiju kā riska pārvaldītāju, ievērojot pieejamās informācijas novērtējumu, pienācīgi izmantot piesardzības principu, lai kvantificētu kaitīgas ietekmes risku videi, bioloģiskajai daudzveidībai, dzīvnieku labturībai un cilvēku veselībai;

11.  mudina Komisiju sistemātiski ziņot par to, kā ir ņemts vērā piesardzības princips un informētas piekrišanas princips, un par to, kā izdarīti Veterināro zāļu komitejas atzinuma secinājumi;

12.  aicina Komisiju ievērot demokrātisko principu par informētu piekrišanu un veikt riska novērtēšanas procesa atbilstības pārbaudi, lai noteiktu veterināro zāļu maksimālos atlieku līmeņus dzīvnieku izcelsmes pārtikā; uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai tas pilnībā atbilstu mērķiem, kas minēti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā "Eiropas zaļais kurss", Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā"" un ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam;

13.  aicina Komisiju nodrošināt, ka riska novērtējumā tiek iekļautas laikā kumulatīvas, aktuālas, zinātniski recenzētas ekotoksikoloģiskas pārbaudes par nemērķa sugām augsnē un ūdens vidē un ka tajā tiek aptvertas arī atliekas gaisā, augsnē un ūdenī, iekļaujot kumulatīvās toksiskās sekas ilgtermiņā, un tiek norādīts, ka ir ņemti vērā neatkarīgi, zinātniski recenzēti zinātniskie pētījumi un zinātniski atzinumi; uzsver, ka šādai informācijai būtu jābūt publiski pieejamai;

14.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu konsekvenci un saskanību ar Regulu (ES) 2019/6 un Regulu (ES) 2019/1381, kā arī ar visiem tiesību aktiem pārtikas jomā, ja riska novērtējumu maksimālo atlieku līmeņu noteikšanai veic citas aģentūras, nevis EFSA, un aicina dalībvalstis šādu priekšlikumu atbalstīt; aicina Komisiju arī nodrošināt, ka šāds novērtējums ir pārredzams un palīdz aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ūdens ekosistēmas, kukaiņus, sliekas un augsnes mikroorganismus;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 131, 16.4.2021., 120. lpp. (2) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp. (3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1381 (2019. gada 20. jūnijs) par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 2065/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvu 2001/18/EK (OV L 231, 6.9.2019., 1. lpp.). (6) https://echa.europa.eu/documents/10162/225b9c58-e24c-6491-cc8d-7d85564f3912 (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/39/ES (2013. gada 12. augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (OV L 226, 24.8.2013., 1. lpp.). (8) Komisijas Regula (ES) Nr. 283/2013 (2013. gada 1. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām (OV L 93, 3.4.2013., 1. lpp.). (9) Komisijas Regula (ES) Nr. 284/2013 (2013. gada 1. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 93, 3.4.2013., 85. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.). (11) https://www.ema.europa.eu/en/documents/mrl-summary/imidacloprid-fin-fish-summary-opinion-cvmp-establishment-maximum-residue-limits_en.pdf (12) http://www.fao.org/fao-who-codexalimentarius/codex-texts/dbs/pestres/pesticide-detail/en/?p_id=206 (13) http://www.fao.org/fileadmin/templates/agphome/documents/Pests_Pesticides/JMPR/JMPRReport08.pdf (14) Sk. Tiesas spriedumus lietā T-235/15, Pari Pharma GmbH pret Eiropas Zāļu aģentūru, ECLI:EU:T:2018:65; sk. arī lietu T-718/15, PTC Therapeutics International Ltd pret Eiropas Zāļu aģentūru, ECLI:EU:T:2018:66 un T-729/15, MSD Animal Health Innovation GmbH and Intervet International BV pret Eiropas Zāļu aģentūru, ECLI:EU:T:2018:67. (15) Sánchez-Bayo F., Tennekes H. A. "Time-Cumulative Toxicity of Neonicotinoids: Experimental Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments", International Journal of Environmental Research and Public Health. 2020,17(5),1629, https://www.mdpi.com/1660-4601/17/5/1629 (16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/783 (2018. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas imidakloprīda apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 132, 30.5.2018., 31. lpp.). (17) Burridge L., Weis J. S., Cabello F., Pizarro J., Bostick K. "Chemical use in salmon aquaculture: A review of current practices and possible environmental effects", Aquaculture, 2010, 306. sējums, 1.–4. daļa, 7.–23. lpp., https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0044848610003297. (18) Sánchez-Bayo F., Tennekes H. A. "Time-Cumulative Toxicity of Neonicotinoids: Experimental Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments", International Journal of Environmental Research and Public Health. 2020,17(5),1629, https://www.mdpi.com/1660-4601/17/5/1629 (19) Butcherine P., Kelaher B. P., Taylor M. D., Barkla B. J., Benkendorff K. "Impact of imidacloprid on the nutritional quality of adult black tiger shrimp (Penaeus monodon)", Ecotoxicology and Environmental Safety, 2020, 198. sējums, https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0147651320305212?via%3Dihub (20) Butcherine P., Kelaher B. P., Taylor M. D., Barkla B. J., Benkendorff K. "Impact of imidacloprid on the nutritional quality of adult black tiger shrimp (Penaeus monodon)", Ecotoxicology and Environmental Safety, 2020, 198. sējums, https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0147651320305212?via%3Dihub (21) Ewere E. E., Reichelt-Brushett A., Benkendorff K. "The neonicotinoid insecticide imidacloprid, but not salinity, impacts the immune system of Sydney rock oyste, Saccostrea glomerata", Science of the Total Environment, 2020, 742. sējums, The neonicotinoid insecticide imidacloprid, but not salinity, impacts the immune system of Sydney rock oyster, Saccostrea glomerata, ScienceDirect (22) de Lima e Silva C., Brennan N., Brouwer J. M., Commandeur D., Verweij R. A., van Gestel C. A. M. "Comparative toxicity of imidacloprid and thiacloprid to different species of soil invertebrates", Ecotoxicology, 2017, 26, 555.–564. lpp. https://doi.org/10.1007/s10646-017-1790-7 (23) https://www.eea.europa.eu/publications/soer-2020 (24) https://www.nationalgeographic.com/animals/article/neonicotinoid-insecticides-cause-fish-declines-japan (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.). (26) ECHA novērtējuma ziņojums "Imidacloprid, Product-type 18 (Insecticides, Acaracides and Products to control other Arthropods)" "Imidakloprīds. 18. produkta veids (insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju kontrolēšanai)",https://echa.europa.eu/documents/10162/225b9c58-e24c-6491-cc8d-7d85564f3912 (27) Tyor A. K., Harkrishan, Bhardwaj J. K., Saraf P. "Effect of Imidacloprid on Histopathological Alterations of Brain, Gills and Eyes in hatchling carp (Cyprinus carpio L.)", Toxicology International, 2020, 27. sēj.. 70.–78. lpp. (28) Kavvalakis M. P., Tzatzarakis M. N., Theodoropoulou E. P., Barbounis E. G., Tsakalof A. K., Tsatsakis A. M. "Development and application of LC–APCI–MS method for biomonitoring of animal and human exposure to imidacloprid", Chemosphere, 2013, 93. sējums, 10. daļa, 2612.–2620. lpp. Development and application of LC–APCI–MS method for biomonitoring of animal and human exposure to imidacloprid, ScienceDirect (29) Katić A., Karačonji I. B. "Imidacloprid as reproductive toxicant and endocrine disruptor: Investigations in laboratory animals" Archives of Industrial Hygiene and Toxicology, 2018, 69(2), https://www.researchgate.net/publication/326247351_Imidacloprid_as_reproductive_toxicant_and_endocrine_disruptor_Investigations_in_laboratory_animals (30) Sánchez-Bayo F., Tennekes H. A. "Time-Cumulative Toxicity of Neonicotinoids: Experimental Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments" International Journal of Environmental Research and Public Health, 2020, 17(5),1629. https://www.mdpi.com/1660-4601/17/5/1629 (31) https://echa.europa.eu/substance-information/-/substanceinfo/100.102.643 (32) Sánchez-Bayo F., Tennekes H. A. "Time-Cumulative Toxicity of Neonicotinoids: Experimental Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments", International Journal of Environmental Research and Public Health. 2020,17(5),1629, https://www.mdpi.com/1660-4601/17/5/1629 Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments (mdpi.com) (33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). (34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par Komisijas 2021. gada 6. maija Īstenošanas regulu (ES) 2021/745, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām alumīnija amonija sulfātam, alumīnija silikātam, beflubutamīdam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, kalcija karbonātam, kaptānam, oglekļa dioksīdam, cimoksanilam, dimetomorfam, etefonam, tējas koka ekstraktam, famoksadonam, tauku destilācijas atliekām, taukskābēm C7–C20, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, flurhloridonam, folpetam, formetanātam, giberelskābei, giberelīniem, heptamaloksilglikānam, hidrolizētiem proteīniem, dzelzs sulfātam, metazahloram, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, augu eļļām / rapšu sēklu eļļām, kālija hidrogēnkarbonātam, propamokarbam, protiokonazolam, kvarca smiltīm, zivju eļļai, dzīvnieku vai augu izcelsmes repelentiem (pēc smaržas) / aitu taukiem, S-metolahloram, taisnās ķēdes lepidopterānferomoniem, tebukonazolam un urīnvielai groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (2021/2706(RSP))

P9_TA(2021)0285 B9-0312/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 6. maija Īstenošanas regulu (ES) 2021/745, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām alumīnija amonija sulfātam, alumīnija silikātam, beflubutamīdam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, kalcija karbonātam, kaptānam, oglekļa dioksīdam, cimoksanilam, dimetomorfam, etefonam, tējas koka ekstraktam, famoksadonam, tauku destilācijas atliekām, taukskābēm C7–C20, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, flurhloridonam, folpetam, formetanātam, giberelskābei, giberelīniem, heptamaloksilglikānam, hidrolizētiem proteīniem, dzelzs sulfātam, metazahloram, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, augu eļļām / rapšu sēklu eļļām, kālija hidrogēnkarbonātam, propamokarbam, protiokonazolam, kvarca smiltīm, zivju eļļai, dzīvnieku vai augu izcelsmes repelentiem (pēc smaržas) / aitu taukiem, S-metolahloram, taisnās ķēdes lepidopterānferomoniem, tebukonazolam un urīnvielai groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(2), un jo īpaši tās 17. panta pirmo daļu un 21. pantu,

–  ņemot vērā atzinumu, ko 2021. gada 30. martā sniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu(3),

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(4),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā ar Komisijas Direktīvu 2002/81/EK(6) flumioksazīns 2003. gada 1. janvārī tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK(7) I pielikumā un tiek uzskatīts par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

B.  tā kā flumioksazīna apstiprinājuma atjaunošanas procedūra saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012(8) tiek īstenota kopš 2010. gada(9), un attiecīgais pieteikums 2012. gada 29. februārī ir iesniegts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1141/2010(10) 4. pantu;

C.  tā kā darbīgās vielas flumioksazīna apstiprinājuma periods jau ir pagarināts par pieciem gadiem ar Komisijas Direktīvu 2010/77/ES(11) un pēc tam kopš 2015. gada katru gadu par vienu gadu ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2015/1885(12), (ES) 2016/549(13), (ES) 2017/841(14), (ES) 2018/917(15), (ES) 2019/707(16) un (ES) 2020/869(17), un pašreiz ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/745 apstiprinājuma periodu vēlreiz pagarina par vienu gadu — līdz 2022. gada 30. jūnijam;

D.  tā kā Komisija Īstenošanas regulā (ES) 2021/745 pagarinājuma iemeslus ir skaidrojusi vienīgi šādi: "Ņemot vērā to, ka no pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ šo darbīgo vielu novērtēšana ir aizkavējusies, to apstiprinājuma periodi, visdrīzāk, beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu";

E.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni un vienlaikus saglabāt Savienības lauksaimniecības konkurētspēju; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātāko iedzīvotāju grupu, tostarp grūtnieču, zīdaiņu un bērnu, aizsardzībai;

F.  tā kā būtu jāpiemēro piesardzības princips un tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir norādīts, ka vielas būtu jāiekļauj augu aizsardzības līdzekļos tikai tad, ja ir pierādīts to nozīmīgums augkopībā un nav paredzama to kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nevēlama iedarbība uz vidi;

G.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir noteikts, ka drošības interesēs darbīgo vielu apstiprinājuma periods būtu jāierobežo laikā; tā kā apstiprinājuma periodam vajadzētu būt proporcionālam iespējamajiem riskiem, kas saistīti ar šādu vielu lietošanu, taču minētajā gadījumā attiecībā uz flumioksazīnu ir skaidri redzams, ka nav šādas proporcionalitātes;

H.  tā kā 18 gadu laikā kopš flumioksazīns tika apstiprināts kā darbīgā viela, tas ir noteikts un klasificēts kā 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un kā iespējams endokrīnais disruptors;

I.  tā kā gadījumā, ja ir konstatēta kaitīga ietekme uz veselību, bet attiecībā uz zinātnes atziņām joprojām ir nenoteiktība, Komisijai un dalībvalstīm ir iespēja un pienākums rīkoties saskaņā ar piesardzības principu, pieņemot riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni;

J.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pantā ir paredzēts, ka Komisija var jebkurā brīdī pārskatīt darbīgās vielas apstiprinājumu, jo īpaši tad, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tā uzskata, ka ir norādes, ka viela vairs neatbilst minētās regulas 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un tā kā šī pārskatīšana var izraisīt vielas apstiprinājuma atsaukšanu vai grozīšanu;

Reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.B kategorijas vielas un endokrīni disruptīvas īpašības

K.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008(18) paredzēto saskaņoto klasifikāciju flumioksazīns ir reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela, ļoti toksisks ūdens organismiem un ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām;

L.  tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) jau 2014. gadā un pēc tam 2017. un 2018. gadā secināja, ka ir nopietnas bažas par flumioksazīna iedarbību, jo flumioksazīns ir klasificēts reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.B kategorijā, un arī par to, ka flumioksazīna potenciālās endokrīni disruptīvās īpašības ir jautājums, par ko nav panākta galīga vienošanās un kas rada nopietnas bažas;

M.  tā kā ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 flumioksazīns 2015. gadā tika iekļauts aizstājamo vielu sarakstā, jo tas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificēts vai būtu jāklasificē reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.A vai 1.B kategorijā;

N.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.4. punktu darbīgās vielas nevar apstiprināt, ja tās ir reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.B kategorijas vielas, izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem, kas ietverti pieteikumā, darbīgā viela ir vajadzīga, lai novērstu nopietnu apdraudējumu augu veselībai, ko nevar ierobežot ar citiem pieejamiem līdzekļiem, tostarp neķīmiskām metodēm, un šādā gadījumā ir jāveic riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka vielas iedarbība uz cilvēkiem un vidi ir samazināta līdz minimumam;

O.  tā kā ziņotāja dalībvalsts 2018. gada 1. februārī, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) priekšlikumu par flumioksazīna harmonizētu klasificēšanu un marķēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008; tā kā 2019. gada 15. martā ECHA Riska novērtēšanas komiteja (RAC) pieņēma atzinumu, ar kuru flumioksazīnu pārklasificēja no reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.B kategorijas uz reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 2. kategoriju; tā kā tādēļ flumioksazīnu varētu atkārtoti klasificēt uz citu kategoriju Regulas (EK) Nr. 1272/2008 IV pielikumā, bet tas vēl nav noticis; tā kā līdz tam flumioksazīns joprojām ir klasificēts kā 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela;

P.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punktu darbīgo vielu nevar apstiprināt, ja tiek uzskatīts, ka tai piemīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošas īpašības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, ja vien cilvēku saskarsme ar šā augu aizsardzības līdzekļa darbīgo vielu reālos piedāvātajos apstākļos ir nebūtiska, proti, līdzekli lieto slēgtās sistēmās vai citos apstākļos, kas nepieļauj kontaktu ar cilvēkiem, un ja attiecīgās darbīgās vielas atliekas pārtikā vai barībā nepārsniedz sākotnējo vērtību, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005(19) 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

Q.  tā kā kopš 2014. gada ir aizdomas, ka flumioksazīnam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības(20); tā kā kopš 2018. gada 20. oktobra ir piemērojami kritēriji(21), lai noteiktu, vai viela ir endokrīnais disruptors Regulas (EK) Nr. 1107/2009 kontekstā, kā izklāstīts Komisijas Regulā (ES) 2018/605(22); tā kā attiecīgie norādījumi tika pieņemti 2018. gada 5. jūnijā(23); tā kā tomēr Komisija tikai 2019. gada 4. decembrī pilnvaroja EFSA novērtēt flumioksazīna endokrīni disruptīvo potenciālu saskaņā ar jaunajiem kritērijiem;

R.  tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2020. gada septembrī publicēja darbīgās vielas flumioksazīna pesticīdu riska novērtējuma atjauninātu profesionālapskati(24), kurā tā nevarēja izslēgt, ka minētajai vielai piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, jo tika konstatētas vairāki datu trūkumi, tostarp par citiem nekaitīguma aspektiem, kas norāda uz būtiskām problemātiskām jomām;

S.  tā kā konkrētāk EFSA zīdītāju toksikoloģijas jomā konstatēja vairākus datu trūkumus, jautājumus, par kuriem nav panākta galīga vienošanās, un būtiskas problēmātiskas jomas; tā kā EFSA konstatēja arī datu trūkumu atlieku un patērētāju drošības jomā, tā nespēja pabeigt iedarbības uz gruntsūdeņiem novērtējumu datu trūkuma dēļ, un flumioksazīna endokrīni disruptīvas īpašības novērtējumu attiecībā uz cilvēkiem un nemērķa organismiem nebija iespējams pabeigt nepilnīgu datu kopu dēļ, kas nozīmē, ka EFSA nav spējusi nonākt pie slēdziena, vai endokrīnās sistēmas traucējumu, kas izpaužas kā estrogēnu, androgēnu, vairogdziedzera un steroidogēnas (EATS) modalitātes, kritēriji, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 1107/2009, kas grozīta ar Regulu (ES) 2018/605, II pielikuma 3.6.5. punktā un 3.8.2. punktā, gan attiecībā uz cilvēkiem, gan nemērķa organismiem ir izpildīti;

T.  tā kā flumioksazīnam ir augsts biokoncentrācijas risks, tas ir ļoti toksisks aļģēm un ūdensaugiem un ir mēreni toksisks sliekām, medus bitēm, zivīm un ūdens bezmugurkaulniekiem;

U.  tā kā ir nepieņemami, ka viela, kas pašreiz atbilst tādu darbīgo vielu izslēgšanas kritērijiem, kuras ir mutagēnas, kancerogēnas un/vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas un attiecībā uz kuru nevar izslēgt, ka tā atbilst izslēgšanas kritērijiem tai piemītošo endokrīni disruptīvo īpašību dēļ, un kura ir radīta cilvēku un vides veselības aizsardzībai, joprojām ir atļauta lietošanai Savienībā, tādējādi apdraudot cilvēku veselību un vidi;

V.  tā kā pieteikumu iesniedzēji var sev par labu izmantot Komisijas darba metodēs iestrādāto automātisko sistēmu, ar ko darbīgo vielu apstiprinājuma periodi tiek tūlīt pagarināti, ja nav pabeigta atkārtota riska novērtēšana, šajā nolūkā ar nodomu paildzinot atkārtotās novērtēšanas procesu, sniedzot nepilnīgus datus un pieprasot lielākas atkāpes un īpašus nosacījumus, un tādējādi tiek radīts nepieņemams risks videi un cilvēku veselībai, jo šīs bīstamās vielas iedarbība pieteikuma izskatīšanas laikā turpinās;

W.  tā kā pēc apstiprinājuma neatjaunošanas sākotnējā priekšlikuma, ko Komisija iesniedza 2014. gadā, pamatojoties uz to, ka flumioksazīns atbilst 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas izslēgšanas kritērijiem, pieteikuma iesniedzējs pieprasīja atkāpi no šo izslēgšanas kritēriju piemērošanas; tomēr šādai atkāpei bija nepieciešams izstrādāt attiecīgas novērtēšanas metodes, kas vēl nebija izveidotas, neraugoties uz to, ka Regula (EK) Nr. 1107/2009 tika piemērota trīs gadus, kā dēļ neatjaunošanas process tika apturēts uz vairākiem gadiem;

X.  tā kā Parlaments 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu aicināja Komisiju un dalībvalstis "nodrošināt, ka apstiprinājuma laikposma pagarināšana uz procedūras laiku, kas paredzēta Regulas 17. pantā, netiks izmantota aktīvām vielām, kas ir mutagēnas, kancerogēnas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas un tādējādi ietilpst 1A vai 1B kategorijā, vai aktīvām vielām, kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un ir kaitīgas cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā tas konstatēts attiecībā uz tādām vielām kā flumioksazīns, tiakloprīds, hlortolurons un dimoksistrobīns";

Y.  tā kā Parlaments jau 2019. gada 10. oktobra(25) un 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā(26) iebilda pret flumioksazīna apstiprinājuma perioda iepriekšēju divreizēju pagarināšanu un Komisija nav sniegusi pārliecinošu atbildi uz minētajām rezolūcijām, kā arī nav pienācīgi pierādījusi, ka vēl viena pagarinājuma piešķiršana nepārsniegs tās īstenošanas pilnvaras;

Z.  tā kā kopš iepriekšējā pagarinājuma 2020. gadā, kad saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/869 apstiprinājuma periods tika pagarināts 26 darbīgajām vielām, tostarp flumioksazīnam, pašreiz apstiprinājums ir vai nu atjaunots, vai neatjaunots tikai četrām no šīm 26 vielām, uz kurām attiecas minētā īstenošanas regula, savukārt 44 darbīgo vielu apstiprinājuma periods ir ticis pagarināts saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/745, turklāt daudzām no tām — trešo vai ceturto reizi,

1.  uzskata, ka Īstenošanas regulas (ES) 2021/745 noteikumi pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Īstenošanas regula (ES) 2021/745 neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo tajā nav ievērots piesardzības princips;

3.  stingri nosoda nopietno kavēšanos atkārtotas apstiprināšanas procesā un endokrīni disruptīvu vielu noteikšanā;

4.  uzskata, ka lēmums atkārtoti pagarināt flumioksazīna apstiprinājuma periodu neatbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem un nav pamatots nedz ar pierādījumiem, ka šo vielu var droši izmantot, nedz ar pierādītu steidzamu vajadzību to izmantot pārtikas ražošanā Savienībā;

5.  aicina Komisiju atsaukt Īstenošanas regulu (ES) 2021/745 un iesniegt komitejai jaunu projektu, kurā ņemti vērā zinātniskie pierādījumi par visu attiecīgo vielu, jo īpaši flumioksazīna, kaitīgajām īpašībām;

6.  aicina Komisiju nākamajā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē iesniegt priekšlikumu par flumioksazīna apstiprinājuma neatjaunošanu;

7.  aicina Komisiju informēt Parlamentu par konkrētiem iemesliem, kuru dēļ vielu novērtēšana ir aizkavējusies no pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ, kuri konkrēti beigupunkti joprojām tiek novērtēti un kāpēc šā novērtējuma veikšanai ir vajadzīgs tik daudz laika;

8.  atkārtoti aicina Komisiju iesniegt īstenošanas regulu projektus tikai par tādu vielu apstiprinājuma periodu pagarināšanu, saistībā ar kurām, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, nav sagaidāms, ka būs jānāk klajā ar Komisijas priekšlikumu par apstiprinājuma neatjaunošanu attiecīgajai darbīgajai vielai;

9.  atkārtoti aicina Komisiju atsaukt apstiprinājumu vielām, par kurām ir pierādījumi vai pamatotas šaubas, ka tās neatbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem;

10.  atkārtoti aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgu un savlaicīgu to darbīgo vielu apstiprinājuma atkārtotu novērtēšanu, attiecībā uz kurām tās ir datu sniedzējas dalībvalstis, un nodrošināt, lai pašreizējie kavējumi tiktu pēc iespējas drīzāk efektīvi novērsti;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 160, 7.5.2021., 89. lpp. (2) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp. (3) OV L 67, 12.3.2015., 18. lpp. (4) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (5) OV C 433, 23.12.2019., 183. lpp. (6) Komisijas Direktīva 2002/81/EK (2002. gada 10. oktobris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai iekļautu tajā flumioksazīnu kā aktīvu vielu (OV L 276, 12.10.2010., 28. lpp.). (7) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.). (8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.). (9) Komisijas Direktīva 2010/77/ES (2010. gada 10. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz termiņu, līdz kuram konkrētas darbīgās vielas paliek iekļautas I pielikumā (OV L 293, 11.11.2010., 48. lpp.). (10) Komisijas Regula (ES) Nr. 1141/2010 (2010. gada 7. decembris), ar ko nosaka procedūru, ar kuru Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā atkārtoti iekļauj aktīvo vielu otro grupu, un izveido šo vielu sarakstu (OV L 322, 8.12.2010., 10. lpp.). (11) Komisijas Direktīva 2010/77/ES (2010. gada 10. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz termiņu, līdz kuram konkrētas darbīgās vielas paliek iekļautas I pielikumā (OV L 293, 11.11.2010., 48. lpp.). (12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1885 (2015. gada 20. oktobris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām 2,4- D, acibenzolar-S-metilam, amitrolam, bentazonam, cihalofopbutilam, dikvatam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetils), esfenvalerātam, famoksadonam, flumioksazīnam, glifosātam, iprovalikarbam, izoproturonam, lambda-cihalotrīnam, metalaksilam-M, metsulfuronmetilam, pikolinafēnam, pimetrozīnam, piraflufēnetilam, prosulfuronam, tiabendazolam, tifensulfuron-metilam un triasulfuronam (OV L 276, 21.10.2015., 48. lpp.). (13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/549 (2016. gada 8. aprīlis), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām bentazonam, cihalofopbutilam, dikvatam, famoksadonam, flumioksazīnam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetilam), metalaksilam-M, pikolinafēnam, prosulfuronam, pimetrozīnam, tiabendazolam un tifensulfuron-metilam (OV L 95, 9.4.2016., 4. lpp.). (14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/841 (2017. gada 17. maijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alfa cipermetrīnam, Ampelomyces quisqualis celmam AQ 10, benalaksilam, bentazonam, bifenazātam, bromoksinilam, karfentrazonetilam, hlorprofāmam, ciazofamīdam, desmedifamam, dikvatam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetilam), etoksazolam, famoksadonam, fenamidonam, flumioksazīnam, foramsulfuronam, Gliocladium catenulatum celmam J1446, imazamoksam, imazosulfuronam, izoksaflutolam, laminarīnam, metalaksilam-M, metoksifenozīdam, milbemektīnam, oksasulfuronam, pendimetalīnam, fenmedifāmam, pimetrozīnam, S-metolahloram un trifloksistrobīnam (OV L 125, 18.5.2017., 12. lpp.). (15) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/917 (2018. gada 27. jūnijs), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, karvonam, hlorprofāmam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, dikvatam, etefonam, etoprofosam, etoksazolam, famoksadonam, fenamidonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, Gliocladium catenulatum celmam J1446, izoksaflutolam, metalaksilam-M, metiokarbam, metoksifenozīdam, metribuzīnam, milbemektīnam, oksasulfuronam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, pimetrozīnam un S-metolahloram groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 163, 28.6.2018., 13. lpp.). (16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/707 (2019. gada 7. maijs), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, diuronam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, metalaksilam-M, metiokarbam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, s-metolahloram un tebukonazolam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 120, 8.5.2019., 16. lpp.). (17) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/869 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, dimetomorfam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, formetanātam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam un S-metolahloram groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 201, 25.6.2020., 7. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.). (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.). (20) EFSA secinājums par pesticīdu profesionālapskati, "Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance flumioxazin" ("Secinājums par darbīgās vielas flumioksazīna pesticīdu riska novērtējuma profesionālapskati"), EFSA Journal 2014; 12(6):3736, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/3736 (21) Komisijas Regula (ES) 2018/605 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 101, 20.4.2018., 33. lpp.). (22) Komisijas Regula (ES) 2018/605 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 101, 20.4.2018., 33. lpp.). (23) Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) atbalstu, "Guidance for the identification of endocrine disruptors in the context of Regulations (EU) No 528/2012 and (EC) No 1107/2009" ("Norādījumi endokrīno disruptoru identificēšanai Regulu (ES) Nr. 528/2012 un (EK) Nr. 1107/2009 kontekstā"), EFSA Journal 2018; 16(6):5311, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5311 (24) EFSA secinājums par pesticīdu profesionālapskati, "Updated peer review of the pesticide risk assessment of the active substance flumioxazin" ("Darbīgās vielas flumioksazīna pesticīdu riska novērtējuma atjaunināta profesionālapskate"), EFSA Journal 2020; 18(9):6246, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/6246 (25) Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par Komisijas 2019. gada 7. maija Īstenošanas regulu (ES) 2019/707, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, diuronam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, metalaksilam-M, metiokarbam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, s-metolahloram un tebukonazolam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0026). (26) Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas Īstenošanas regulai, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, dimetomorfam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, formetanātam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam un S-metolahloram groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0197).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par ES kiberdrošības stratēģiju digitālajai desmitgadei (2021/2568(RSP))

P9_TA(2021)0286 B9-0305/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 16. decembra kopīgo paziņojumu "ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei" (JOIN(2020)0018),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (COM(2020)0823),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu sektora digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 (COM(2020)0595),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (COM(2018)0630),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu "Eiropas digitālās nākotnes veidošana" (COM(2020)0067),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/694, ar ko izveido programmu "Digitālā Eiropa" un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem(7),

–  ņemot vērā 2001. gada 23. novembra Budapeštas konvenciju par kibernoziegumiem (ETS Nr. 185),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra rezolūciju par jaunu stratēģiju Eiropas MVU(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūciju par Eiropas Datu stratēģiju(9),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu: šķēršļu novēršana digitālā vienotā tirgus darbībā un mākslīgā intelekta izmantošanas uzlabošana Eiropas patērētājiem(10),

–  ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par digitālās plaisas starp dzimumiem novēršanu: sieviešu līdzdalība digitālajā ekonomikā(11),

–  ņemot vērā 2019. gada 12. marta rezolūciju par drošības apdraudējumiem saistībā ar aizvien lielāko Ķīnas tehnoloģiju klātbūtni ES un iespējamo rīcību ES līmenī to mazināšanai(12),

–  ņemot vērā Komisijai adresēto jautājumu par ES kiberdrošības stratēģiju digitālajai desmitgadei (O-000037/2021 – B9‑0024/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā digitālā pārveide ir būtiska Savienības stratēģiskā prioritāte, kas ir neizbēgami saistīta ar lielāku kiberdraudu iespējamību;

B.  tā kā savienoto ierīču, tostarp mašīnu, sensoru, rūpniecisko ierīču un tīklu, kas veido lietu internetu (IoT), skaits turpina pieaugt, un ir sagaidāms, ka līdz 2024. gadam visā pasaulē būs saistīti 22,3 miljardi ierīču, tādējādi palielinot kiberuzbrukumu iespējamību;

C.  tā kā tehnoloģiju progress, piemēram, kvantu datošana, un asimetrija attiecībā uz piekļuvi tām varētu radīt problēmas situācijai kiberdrošības jomā;

D.  tā kā Covid-19 krīze ir vēl vairāk atklājusi kiberievainojamību dažās kritiski svarīgās nozarēs, īpaši veselības aprūpē, un ar to saistītie tāldarba un sociālās distancēšanās pasākumi ir palielinājuši cilvēku atkarību no digitālajām tehnoloģijām un savienojamības, vienlaikus kiberuzbrukumi un kibernoziedzības gadījumi, tostarp spiegošana un sabotāža, kā arī uzlaušana un manipulācijas ar IKT sistēmām, struktūrām un tīkliem, izmantojot ļaunprātīgas un nelikumīgas iekārtas, visā Eiropā kļūst arvien biežāki un izsmalcinātāki;

E.  tā kā kiberuzbrukumu skaits ievērojami pieaug, kā tas redzams nesenajos ļaunprātīgajos un organizētajos kiberuzbrukumos veselības aprūpes sistēmām, piemēram, Īrijā, Somijā un Francijā; tā kā šie kiberuzbrukumi rada ievērojamu kaitējumu veselības aprūpes sistēmām un pacientu aprūpei, kā arī citām jutīgām publiskām un privātām iestādēm;

F.  tā kā pieaug hibrīddraudi, tostarp dezinformācijas kampaņu un kiberuzbrukumu izmantošana infrastruktūrai, ekonomikas procesiem un demokrātijas institūcijām, un tie kļūst par nopietnu problēmu gan kibernētikas vides, gan fiziskajā pasaulē un var ietekmēt tādus demokrātiskus procesus kā vēlēšanas, likumdošanas procedūras, tiesībaizsardzība un tiesiskums;

G.  tā kā arvien vairāk pieaug paļaušanās uz internetu un svarīgākajām interneta pakalpojumu pamatfunkcijām saziņas un izmitināšanas jomā, lietojumprogrammām un datiem, kuru tirgus daļa pakāpeniski tiek koncentrēta arvien mazākā skaitā uzņēmumu;

H.  tā kā izkliedētā pakalpojumatteices uzbrukuma iespējas pieaug un tāpēc vienlaikus jāpalielina arī interneta pamatresursu noturība;

I.  tā kā uzņēmumu, jo īpaši MVU un individuālo uzņēmumu, kiberdrošības gatavība un izpratne joprojām ir zema un trūkst kvalificētu darba ņēmēju (kopš 2015. gada darbaspēka atšķirības ir palielinājušās par 20 %), jo tradicionālie darbā pieņemšanas kanāli nespēj nodrošināt pieprasījumu, tostarp attiecībā uz vadības līmeņa un starpdisciplināriem amatiem; tā kā "gandrīz 90 % kiberdrošības jomas darbinieku visā pasaulē ir vīrieši" un "pastāvīgi novērotais dzimumu dažādības trūkums vēl vairāk ierobežo talantīgu darbinieku pieejamību"(13);

J.  tā kā kiberdrošības iespējas dalībvalstīs ir neviendabīgas un starp tām nav izveidota nedz sistemātiska, nedz visaptveroša ziņošana par incidentiem, nedz arī informācijas apmaiņa, savukārt informācijas apmaiņas un analīzes centru (ISAC) izmantošana informācijas apmaiņai publiskā un privātā sektora starpā nav īstenojusi savu potenciālu;

K.  tā kā ES līmenī trūkst vienošanās par kiberizlūkošanas sadarbību un kolektīvu reaģēšanu uz kiberuzbrukumiem un hibrīduzbrukumiem; tā kā pasākumi, kas ieviesti pret kiberdraudiem un kiberuzbrukumiem, jo īpaši hibrīda rakstura uzbrukumi, tehniskā un ģeopolitiskā ziņā dalībvalstīm ir ļoti grūti īstenojami vienatnē;

L.  tā kā pārrobežu datu kopīgošana un globāla datu kopīgošana ir svarīgs faktors vērtības radīšanai, ja tiek nodrošināts privātums un intelektuālā īpašuma un īpašuma tiesību aizsardzība; tā kā ārvalstu tiesību aktu datu jomā piemērošana varētu radīt kiberdrošības risku attiecībā uz Eiropas datiem, ņemot vērā to, ka uzņēmumiem, kas darbojas dažādos reģionos, ir saistības, kas pārklājas neatkarīgi no attiecīgo datu atrašanās vietas vai to izcelsmes;

M.  tā kā kiberdrošība pasaules tirgū lēsta uz 600 miljardi EUR, un paredzams, ka šī summa strauji palielināsies, un Savienība ir produktu un risinājumu neto importētāja;

N.  tā kā pastāv vienotā tirgus sadrumstalotības risks, ko rada valstu noteikumi par kiberdrošību un horizontālu tiesību aktu trūkums attiecībā uz būtiskām kiberdrošības prasībām aparatūrai un programmatūrai, tostarp saistītiem produktiem un lietojumprogrammām,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumus kopīgajā paziņojumā "ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei";

2.  aicina visā Savienībā veicināt drošu un uzticamu tīklu un informācijas sistēmu, infrastruktūras un savienojamības izstrādi;

3.  aicina noteikt mērķi, ka visiem Savienībā ar internetu saistītiem produktiem, tostarp attiecībā uz individuālu patērētāju veiktu un rūpniecisku izmantošanu, kā arī uz visām piegādes ķēdēm, kas tos padara pieejamus, jābūt integrētai drošībai, noturīgiem pret kibernoziegumiem un ar iespēju ātri novērst atklātas ievainojamības; atzinīgi vērtē Komisijas plānus ierosināt horizontālus tiesību aktus par kiberdrošības prasībām attiecībā uz saistītajiem produktiem un saistītajiem pakalpojumiem un aicina, lai šādi tiesību akti ietvertu valstu tiesību aktu saskaņošanu, tādējādi novēršot vienotā tirgus sadrumstalotību; aicina ņemt vērā spēkā esošos tiesību aktus (Kiberdrošības aktu, jauno tiesisko regulējumu, regulu par standartizāciju), lai novērstu neskaidrību un sadrumstalotību;

4.  aicina Komisiju izvērtēt vajadzību izstrādāt priekšlikumu horizontālai regulai, ar kuru līdz 2023. gadam ieviestu kiberdrošības prasības lietojumprogrammām, programmatūrai, integrētai programmatūrai un operētājsistēmām, balstoties uz ES tiesību aktu kopumu riska pārvaldības prasību jomā; uzsver, ka novecojušas lietojumprogrammas, programmatūra, integrēta programmatūra un operētājsistēmas (t. i., tāda, kas vairs nesaņem regulārus papildinājumus un drošības atjauninājumus) ir vērā ņemams faktors attiecībā uz visām savienotajām ierīcēm un kiberdrošības risku; aicina Komisiju šo aspektu iekļaut savā priekšlikumā; ierosina priekšlikumā iekļaut ražotāju pienākumu iepriekš paziņot minimālo laikposmu, kurā viņi atbalstīs drošības papildinājumus un atjauninājumus, lai pircēji varētu izdarīt apzinātu izvēli; uzskata, ka ražotājiem ir jāpiedalās koordinētās ievainojamības atklāšanas programmā, kā noteikts NIS2 direktīvas priekšlikumā;

5.  uzsver, ka kiberdrošība būtu jāintegrē digitalizācijā; tāpēc aicina digitalizācijas projektos, ko finansē Savienība, iekļaut kiberdrošības prasības; atzinīgi vērtē atbalstu pētniecībai un inovācijai kiberdrošības jomā, īpaši attiecībā uz revolucionārām tehnoloģijām (piemēram, kvantu datošanu un kvantu kriptogrāfiju), kuru parādīšanās varētu destabilizēt starptautisko līdzsvaru; turklāt aicina turpināt pētījumus par pēckvantu algoritmiem kā kiberdrošības standartu;

6.  uzskata, ka mūsu sabiedrības digitalizācija nozīmē to, ka visas nozares ir savstarpēji saistītas un vienas nozares ierobežojumi var traucēt citām; tāpēc uzstāj, ka kiberdrošības politika ir jāiekļauj ES digitālajā stratēģijā un ES finansējumā un ka tai jābūt saskaņotai un savstarpēji savietojamai ar visām citām nozarēm;

7.  aicina saskaņoti izmantot ES līdzekļus kiberdrošības un ar to saistītās infrastruktūras ieviešanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek izmantota ar kiberdrošību saistīta sinerģija starp dažādām programmām, jo īpaši tādām kā programma "Apvārsnis Eiropa", programma "Digitālā Eiropa", ES Kosmosa programma, ES Atveseļošanas un noturības mehānisms, InvestEU un EISI, un pilnībā izmantot kiberdrošības kompetences centru un tīklu;

8.  atgādina, ka sakaru infrastruktūra ir visu digitālo darbību stūrakmens un ka tās drošības garantēšana ir viena no Eiropas Savienības stratēģiskajām prioritātēm; atbalsta ES 5G tīklu kiberdrošības sertifikācijas sistēmas pašreizējo izstrādi; atzinīgi vērtē ES instrumentu kopumu 5G kiberdrošības jomā un aicina Komisiju, dalībvalstis un nozares pārstāvjus turpināt īstenot centienus drošu sakaru tīklu izveidē, ietverot pasākumus visā piegādes ķēdē; aicina Komisiju novērst atkarību no skaitā ierobežotiem pārdevējiem un uzlabot tīkla drošību, veicinot iniciatīvas, kas stimulē dažādu tīkla ierīču virtualizāciju un mākoņdatošanu; aicina ātri izstrādāt nākamās paaudzes sakaru tehnoloģijas, kuru kiberdrošība ir izstrādāta kā pamatprincips un kuras nodrošina privātuma un personas datu aizsardzību;

9.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi izveidot jaunu, stabilu drošības sistēmu ES kritiskajām infrastruktūrām, lai aizsargātu ES drošības intereses un balstītos uz pašreizējām spējām pienācīgi reaģēt uz riskiem, draudiem un tehnoloģiju izmaiņām;

10.  aicina Komisiju sagatavot noteikumus, lai nodrošinātu pieejamību interneta publiskajiem pamatresursiem, piekļuves iespējas un integritāti un tādējādi arī kibertelpas stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz ES piekļuvi globālajai domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) sakņu sistēmai; uzskata, ka šādos noteikumos jāiekļauj pasākumi piegādātāju dažādošanai, lai mazinātu pašreizējo atkarības risku no dažiem uzņēmumiem, kas dominē tirgū; atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas domēnu nosaukumu sistēmu (DNS4EU) kā instrumentu elastīgākiem interneta pamatresursiem; aicina Komisijai novērtēt, kā attiecībā uz šo DNS4EU varētu izmantot jaunākās tehnoloģijas, drošības protokolus un zināšanas par kibernoziegumiem, lai visiem eiropiešiem piedāvātu ātru, drošu un noturīgu DNS; atgādina, ka ir nepieciešams labāk aizsargāt robežu vārtejas protokolu (BGP), lai novērstu BGP sagrābšanas iespējamību; atgādina par sniegto atbalstu daudzu ieinteresēto personu interneta pārvaldības modelim, kurā kiberdrošībai vajadzētu būt vienam no pamatjautājumiem; uzsver, ka ES vajadzētu paātrināt IPv6 protokola ieviešanu; atzīst atvērtā koda modeli, kas kā interneta darbības pamats ir izrādījies efektīvs; tāpēc mudina to izmantot;

11.  atzīst, ka ir nepieciešams palielināt potenciālu kiberdrošības kriminālistikā, lai apkarotu noziedzību, kibernoziedzību un kiberuzbrukumus, tostarp valstu atbalstītus uzbrukumus, taču brīdina atturēties no nesamērīgiem pasākumiem, kas apdraud ES iedzīvotāju privātumu un vārda brīvību, tiem lietojot internetu; atgādina, ka ir jāpabeidz Budapeštas konvencijas par kibernoziegumiem otrā papildprotokola pārskatīšana, kas var palielināt gatavības līmeni attiecībā pret kibernoziegumiem;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis apvienot savus resursus, lai uzlabotu ES stratēģisko noturību, samazinātu tās atkarību no ārvalstu tehnoloģijām un veicinātu savu līderību un konkurētspēju kiberdrošības jomā visā digitālajā piegādes ķēdē (ietverot datu glabāšanu un apstrādi mākoņos, procesoru tehnoloģijas, integrētās shēmas (mikroshēmas), īpaši drošu savienojamību, kvantu datošanu un nākamās paaudzes tīklus);

13.  uzskata, ka īpaši drošas savienojamības infrastruktūras plāns ir svarīgs instruments sensitīvu digitālo sakaru drošībai; atzinīgi vērtē paziņojumu saistībā ar ES satelītu globālas drošas sakaru sistēmas izstrādi, kurā tiks integrētas kvantu šifrēšanas tehnoloģijas; atgādina, ka sadarbībā ar Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru (EUSPA) un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) ir jāvelta nepārtraukti centieni nodrošināt Eiropas darbības kosmosa apguvē;

14.  pauž nožēlu, ka privātais un publiskais sektors nav pietiekami izmantojis informācijas apmaiņas praksi saistībā ar kiberdraudiem un incidentiem; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt uzticēšanos un samazināt šķēršļus informācijas apmaiņai par kiberdraudiem un kiberuzbrukumiem visos līmeņos; atzinīgi vērtē dažu nozaru centienus un aicina īstenot starpnozaru sadarbību, jo ievainojamība tikai retos gadījumos skar vienu nozari; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāapvieno spēki Eiropas līmenī, lai efektīvi dalītos ar savām jaunākajām zināšanām par kiberdrošības riskiem; mudina izveidot dalībvalstu kiberizlūkošanas darba grupu, lai veicinātu informācijas apmaiņu ES un Eiropas ekonomikas telpā, proti, lai novērstu plaša mēroga kiberuzbrukumus;

15.  atzinīgi vērtē kopējas kibervienības plānoto izveidi, lai stiprinātu sadarbību starp ES struktūrām un dalībvalstu iestādēm, kas atbildīgas par kiberuzbrukumu novēršanu, aizkavēšanu un reaģēšanu uz tiem; aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt uzlabot sadarbību kiberaizsardzības jomā un attīstīt pētniecību par vismodernākajām kiberaizsardzības iespējām;

16.  atgādina par cilvēciskā faktora nozīmi kiberdrošības stratēģijā; aicina turpināt īstenot centienus, lai izplatītu izpratni par kiberdrošību, tostarp kiberhigiēnu un kiberpratību;

17.  uzsver, ka būtisks ir stabils un konsekvents drošības satvars, lai aizsargātu visu ES personālu, datus, sakaru tīklus un informācijas sistēmas, kā arī lēmumu pieņemšanas procesus attiecībā uz kiberdraudiem, pamatojoties uz visaptverošiem, konsekventiem un viendabīgiem noteikumiem un atbilstošu pārvaldību; aicina darīt pieejamus pietiekamus resursus un iespējas, tostarp saistībā ar CERT-EU pilnvaru pastiprināšanu un ņemot vērā notiekošās apspriešanās par kopēju saistošu noteikumu paredzēšanu attiecībā uz kiberdrošību visām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām;

18.  aicina plašāk izmantot brīvprātīgas sertifikācijas un kiberdrošības standartus, jo tie ir svarīgi instrumenti vispārējā kiberdrošības līmeņa uzlabošanai; atzinīgi vērtē Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvara izveidi un Eiropas kiberdrošības sertifikācijas grupas darbu; aicina ENISA un Komisiju, sagatavojot ES kiberdrošības sertifikācijas shēmu mākoņpakalpojumiem, noteikt, vai ES tiesību aktu piemērošana ir obligāta attiecībā uz ticamības līmeni "augsts";

19.  uzsver, ka ir nepieciešams darbaspēka kiberdrošības jomā pieprasījumu saskaņot ar prasmju trūkuma novēršanu, turpinot īstenot centienus izglītības un apmācības jomā; aicina pievērst īpašu uzmanību dzimumu nelīdztiesības novēršanai, kas ir arī šajā nozarē;

20.  atzīst nepieciešamību nodrošināt labāku atbalstu mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai uzlabotu to izpratni par visiem informācijas drošības riskiem un iespējām uzlabot savu kiberdrošību; aicina ENISA un valstu iestādes izstrādāt pašpārbaudes portālus un paraugprakses ceļvežus mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; atgādina, ka apmācībai un piekļuvei īpaši paredzētam finansējumam ir liela nozīme šo uzņēmumu drošībai;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp. (2) OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp. (3) OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp. (4) OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp. (5) OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp. (6) OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp. (7) OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0359. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0098. (10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0261. (11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0026. (12) OV C 23, 21.1.2021., 2. lpp. (13) Eiropas Revīzijas palāta "Problēmas, kas traucē īstenot efektīvu ES kiberdrošības politiku", informatīvs dokuments, 2019. gada marts.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (2021/2711(RSP))

P9_TA(2021)0287 B9-0319/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 4. panta 3. punktu, 6. pantu , 7. pantu, 13. pantu, 14. panta 1. punktu, 16. panta 1. punktu, 17. panta 1. punktu, 17. panta 3. punktu, 17. panta 8. punktu, 19. panta 1. punkta otro daļu un 49. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 265. pantu, 310. pantu, 317. pantu un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(1) (“Tiesiskuma nosacījumu regula”),

–  ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (tiesiskuma nosacījumu mehānisms)(2) un 2020. gada 17. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, iestāžu nolīgumu, ES Atveseļošanas instrumentu un Tiesiskuma regulu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “2020. gada ziņojums par tiesiskumu” (COM(2020)0580),

–  ņemot vērā 2020. gada 21. jūlijā un 2020. gada 11. decembrī pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru,

–  ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība(4),

–  ņemot vērā EST 2021. gada 3. jūnija lēmumu lietā C-650/18, ar kuru tika noraidīta Ungārijas prasība par Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūciju, ar ko sākta procedūra, lai konstatētu, ka ir droša varbūtība, ka šī dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatoto priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu par tiesiskumu Polijā: priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (COM(2017)0835),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz LES 2. pantā noteiktajām vērtībām, proti, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu;

B.  tā kā skaidrs risks, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, skar ne tikai konkrēto dalībvalsti, kurā pastāv šis risks, bet ietekmē arī citas dalībvalstis, to savstarpējo uzticēšanos, pašu Savienības būtību un tās iedzīvotāju pamattiesības saskaņā ar Savienības tiesībām;

C.  tā kā pēc tam, kad tika konstatēta droša varbūtība, ka varētu tikt nopietni pārkāptas vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, Komisija un Parlaments sāka LES 7. panta 1. punkta procedūru pret attiecīgi Poliju un Ungāriju; tā kā Padome līdz šim ir rīkojusi trīs Polijas uzklausīšanas un divas Ungārijas uzklausīšanas Vispārējo lietu padomē;

D.  tā kā Tiesiskuma nosacījumu regula stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī un kopš tā laika ir piemērojama;

E.  tā kā Tiesiskuma nosacījumu regulas piemērojamība, mērķis un darbības joma tajā ir skaidri definēti, un saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu Komisija “nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu”;

F.  tā kā Tiesiskuma nosacījumu regulas piemērošana nevar būt atkarīga no pamatnostādņu pieņemšanas, un atgādina, ka nekādas pamatnostādnes nedrīkst apdraudēt abu likumdevēju nodomus;

G.  tā kā saskaņā ar LESD 234. pantu Eiropas Parlamentam ir tiesības balsot par priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai;

H.  tā kā Komisija ”ir pilnīgi neatkarīga“ un tās locekļi ”nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes, vai struktūras norādījumus“ (LES 17. panta 3. punkts, LESD 245. pants) un turklāt ”ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā” (LES 17. panta 8. punkts) un ”nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu” (LES 17. panta 1. punkts);

I.  tā kā tikai Eiropas Savienības Tiesa ir pilnvarota atcelt Tiesiskuma nosacījumu regulu vai jebkuru tās daļu un tā kā saskaņā ar LESD 278. pantu lietas izskatīšana EST neaptur attiecīgā akta piemērošanu;

J.   tā kā Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā saskaņā ar vispārējiem principiem, kas iestrādāti Savienības Līgumos, jo īpaši vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā, un pareizas finanšu pārvaldības principu, kas noteikts LESD 317. pantā un 2018. gada 18. jūlija Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(7) (Finanšu regula),

1.  atkārtoti apstiprina savu nostāju par Tiesiskuma nosacījumu regulu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī un ir tieši piemērojama visā Eiropas Savienībā un visās tās dalībvalstīs, attiecībā uz visiem ES budžeta līdzekļiem, tostarp resursiem, kas kopš tā laika piešķirti ar ES Atveseļošanas instrumenta starpniecību;

2.  aicina Komisiju un Padomi beidzot atzīt steidzamo nepieciešamību rīkoties, lai aizstāvētu LES 2. pantā noteiktās vērtības, un atzīt, ka dalībvalsts nevar grozīt savus tiesību aktus, tostarp konstitucionālos noteikumus, tādā veidā, kas ierobežo šo vērtību aizsardzību; uzskata, ka patiesa iestāžu savstarpējā sadarbība tiek apdraudēta, ja Parlamenta bažas netiek pilnībā kliedētas un ņemtas vērā; atgādina, ka Parlamentam ir tiesības balsot par priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai un iespēja reaģēt uz Padomes nesadarbošanos; aicina citas iestādes kopīgi strādāt, nevis kavēt centienus atrisināt pašreizējo krīzi;

3.  atgādina, ka saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulas 5. pantu “Komisija pārbauda, vai piemērojamie tiesību akti ir ievēroti, un vajadzības gadījumā veic visus atbilstīgos Savienības budžeta aizsardzības pasākumus”; uzskata, ka situācija attiecībā uz tiesiskuma principu ievērošanu dažās dalībvalstīs liek nekavējoties piemērot Tiesiskuma nosacījumu regulu;

4.  mudina Komisiju ātri reaģēt uz pašreizējiem nopietnajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem dažās dalībvalstīs, kuri rada nopietnus draudus taisnīgai, likumīgai un neitrālai ES līdzekļu sadalei, jo īpaši dalītā pārvaldībā, un veikt rūpīgu analīzi par nepieciešamību bez nepamatotas kavēšanās sākt procedūru, kas paredzēta Tiesiskuma nosacījumu regulā; atkārtoti aicina Komisiju nekavējoties izpildīt savus saskaņā ar šo regulu paredzētos pienākumus, proti, pienācīgi informēt Parlamentu par jebkādiem rakstiskiem paziņojumiem attiecīgajām dalībvalstīm, kuros izklāstīti tiesiskuma pārkāpumu faktiskie apstākļi un konkrētie iemesli, kā arī par visām notiekošajām izmeklēšanām; norāda, ka līdz šim Parlaments nav saņēmis šādu informāciju par kādu paziņojumu;

5.  ar bažām uzsver, ka ir redzamas aizvien skaidrākas norādes un pieaug risks, ka Savienības budžets varētu tikt ļaunprātīgi izmantots kā līdzeklis tiesiskuma mazināšanai dažās dalībvalstīs; pauž nožēlu par Padomes nespēju panākt vērā ņemamu progresu Savienības vērtību ievērošanas uzraudzībā notiekošajās 7. panta procedūrās, reaģējot uz kopējo Eiropas vērtību apdraudējumu Polijā un Ungārijā; norāda, ka tas, ka Padome LES 7. pantu neizmanto iedarbīgi, apdraud kopīgo Eiropas vērtību integritāti, savstarpējo uzticēšanos un Savienības uzticamību kopumā; mudina nākamās prezidentvalstis regulāri rīkot uzklausīšanas; iesaka Padomei pēc uzklausīšanām sniegt konkrētus ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm, kā paredzēts LES 7. panta 1. punktā, un norādīt minēto ieteikumu īstenošanas termiņus;

6.  uzsver, ka, neraugoties uz daudzajām Eiropas Parlamenta rezolūcijām un ziņojumiem, kā arī vairākām pārkāpuma procedūrām un EST lēmumiem, tiesiskuma stāvoklis Eiropas Savienībā turpina pasliktināties;

7.  tādēļ aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, tostarp šo regulu, arī nolūkā novērst pastāvīgos demokrātijas un pamattiesību pārkāpumus visā Savienībā, tostarp uzbrukumus mediju brīvībai un žurnālistiem, migrantiem, sieviešu tiesībām, LGBTIK tiesībām, biedrošanās brīvībai un pulcēšanās brīvībai; atzinīgi vērtē EST virspalātas lēmumu noraidīt Ungārijas prasību par Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūciju, ar kuru tika uzsākta 7. panta procedūra; pauž nožēlu par Komisijas nespēju pienācīgi reaģēt uz daudzajām Parlamenta paustajām bažām par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām vairākās dalībvalstīs; aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, tostarp LES 7. pantu, tiesiskuma mehānismu un pārkāpuma procedūras saskaņā ar LES 19. panta 1. punktu, kā arī citus instrumentus, piemēram, paātrinātas procedūras, pagaidu noregulējuma procedūras EST un prasības par Tiesas spriedumu neizpildi; prasa Komisijai skaidri norādīt iemeslus, ja tā nolemj neizmantot Parlamenta ieteiktos instrumentus;

8.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt un stiprināt sadarbību starp ES iestādēm, dalībvalstīm, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru (EPPO); atzinīgi vērtē to, ka EPPO sāka darbību 2021. gada 1. jūnijā;

9.  uzsver, ka gada ziņojums par tiesiskumu ir atsevišķs instruments, kas papildina Tiesiskuma nosacījumu regulu; aicina Komisiju šīs regulas vajadzībām savā novērtējumā izmantot ikgadējā ziņojuma konstatējumus; aicina Komisiju ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu iekļaut īpašu sadaļu, kurā būtu analizēti gadījumi, kad tiesiskuma principu pārkāpumi konkrētā dalībvalstī varētu pietiekami tiešā veidā ietekmēt vai nopietni apdraudēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību;

10.  pauž nožēlu, ka kopš šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nav nosūtījusi dalībvalstīm nevienu rakstisku paziņojumu, neraugoties uz daudzām bažām par tiesiskuma pārkāpumiem, kas konstatēti Komisijas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, kā arī divām uzsāktajām 7. panta procedūrām, kas ietekmē Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību un ko dalībvalstis joprojām nav atrisinājušas; norāda –– tas, ka netiek veiktas darbības saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu un 6. pantu, ir Komisijas atteikums pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

11.  atgādina, ka Parlaments savā 2021. gada 25. marta rezolūcijā par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (tiesiskuma nosacījumu mehānisms) noteica konkrētu termiņu Komisijai, un ar vilšanos norāda, ka Komisija šajā termiņā nav izpildījusi savus pienākumus; uzsver, ka tas ir pietiekams pamats, lai uzsāktu tiesvedību pret Komisiju saskaņā ar LESD 265. pantu;

12.  pauž nožēlu, ka Komisija līdz 2021. gada 1. jūnijam nav atbildējusi uz Parlamenta pieprasījumiem un nav sākusi Tiesiskuma nosacījumu regulā paredzēto procedūru gadījumos, kad ES tiek skaidri pārkāpti tiesiskuma principi; uzdod priekšsēdētājam, pamatojoties uz LESD 265. pantu, aicināt Komisiju vēlākais divu nedēļu laikā pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas dienas izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus; norāda –– lai Parlaments būtu gatavs rīcībai, tam nekavējoties jāsāk sagatavošanās darbi iespējamai tiesvedībai pret Komisiju saskaņā ar LESD 265. pantu;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstīm.

(1) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0103. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0360. (4) OV C 433, 23.12.2019., 66. lpp. (5) 2021. gada 3. jūnija spriedums lietā C-650/18 Ungārija/Parlaments, ECLI:EU:C:2002:426. (6) OV C 129, 5.4.2019., 13. lpp. (7) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par Parlamenta viedokli attiecībā uz Komisijas un Padomes pašlaik īstenoto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu (2021/2738(RSP))

P9_TA(2021)0288 RC-B9-0331/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu(1) (ANM regula),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par Parlamenta tiesībām uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ANM regula tika pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

B.  tā kā apmēra un finansēšanas avotu ziņā ANM ir bezprecedenta instruments; tā kā Komisija gatavojas emitēt kopēja ES parāda instrumentus, jo visas ES dalībvalstis tagad ir sekmīgi ratificējušas Lēmumu par pašu resursiem(3);

C.  tā kā zaļās investīcijas ANM satvarā tiks finansētas, emitējot zaļās obligācijas;

D.  tā kā ANM īstenošanas demokrātiska kontrole un parlamentāra uzraudzība ir iespējama tikai tad, ja visos procedūras posmos pilnībā iesaista Parlamentu un ņem vērā visus tā ieteikumus;

E.  tā kā ar ANM regulas 26. pantu ir izveidots atveseļošanas un noturības dialogs, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un lai Komisija sniegtu Parlamentam informāciju, cita starpā par dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem un to novērtējumu;

F.  tā kā Parlaments pauž savu viedokli par atveseļošanas un noturības dialogā apspriestajiem jautājumiem, cita starpā rezolūcijās un saziņā ar Komisiju; tā kā Komisijai šis viedoklis ir jāņem vērā;

G.  tā kā ANM regulā ir noteiktas sešas Eiropas interešu jomas, kas visas atspoguļo šā instrumenta darbības jomu un mērķi;

H.  tā kā ANM regula pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 175. pantu un tajā ir noteikts, ka vispārīgais mērķis ir sasniegt 174. pantā norādītos mērķus, lai stiprinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un uzlabotu dalībvalstu noturību, sagatavotību krīzēm, pielāgošanās spēju un izaugsmes potenciālu, mīkstinot minētās krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, jo īpaši uz sievietēm, bērniem un jauniešiem, un sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, atbalstot zaļo pārkārtošanos, palīdzot sasniegt ES Klimata aktā iekļautos atjauninātos Savienības 2030. gadam izvirzītos klimata mērķrādītājus un īstenojot mērķi, kas paredz sasniegt ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, jo īpaši izmantojot nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas pieņemti saskaņā ar enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, kura izveidota ar Regulu (ES) 2018/1999(4), un digitālo pārkārtošanos, tādējādi sekmējot augšupēju ekonomikas un sociālo konverģenci, atjaunojot un veicinot Savienības ekonomiku ilgtspējīgu izaugsmi un integrāciju, sekmējot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, veicinot Savienības stratēģisko autonomiju līdztekus atvērtai ekonomikai un radot Eiropas pievienoto vērtību;

I.  tā kā Portu sociālajā samitā, kas notika 2021. gada 7. un 8. maijā, ES vadītāji atzina Eiropas sociālo tiesību pīlāru par vienu no atveseļošanas pamatelementiem un tā kā Portu deklarācijā viņi uzsvēra apņemšanos turpināt tā padziļinātu īstenošanu ES un valstu līmenī;

J.  tā kā ANM konkrētais mērķis ir sniegt dalībvalstīm finansiālu atbalstu, lai tās varētu sasniegt savos atveseļošanas un noturības plānos izvirzītos reformu un investīciju starpposma rādītājus un mērķrādītājus; tā kā tas nozīmē, ka šiem plāniem (tostarp digitālajiem un zaļajiem pasākumiem) ir jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu ievērošana, kvalitatīvu darbvietu radīšana un augšupēja sociālā konverģence;

K.  tā kā Eiropas pievienotā vērtība neīstenojas tikai tāpēc vien, ka ANM ir Eiropas iniciatīva;

L.  tā kā principā dalībvalstīm savi atveseļošanas un noturības plāni bija jāiesniedz Komisijai līdz 2021. gada 30. aprīlim; tā kā līdz šim atveseļošanas un noturības plānus Komisijai ir iesniegušas 23 dalībvalstis;

M.  tā kā Parlaments 2021. gada 18. maijā rīkoja plenārsēdes debates un pēc tam tika pieņemta rezolūcija par Parlamenta tiesībām uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu;

N.  tā kā, lai nodrošinātu pienācīgu ANM īstenošanas demokrātisku pārraudzību un parlamentāro uzraudzību, kā arī lielāku pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību, Komisijai ir regulāri mutiski un rakstiski jāinformē Parlaments par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtējuma gaitu, tostarp par reformām un investīcijām, kas saistītas ar darbības jomu, pamatojoties uz sešiem pīlāriem (tostarp vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un horizontālajiem principiem) un 11 novērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti ANM regulā,

1.  uzskata, ka ANM ir vēsturisks ES instruments, ar ko veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, nodrošināt konverģenci, sekmēt konkurētspēju un palīdzēt dalībvalstīm mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, likt to ekonomikai virzīties pa spēcīgas un ilgtspējīgas izaugsmes ceļu, sagatavot ES tādu ilgtermiņa uzdevumu risināšanai kā taisnīga un zaļa pārkārtošanās un digitālā pārveide un radīt ES pievienoto vērtību;

2.  sagaida, ka Komisija apstiprinās tikai tos plānus, kuri pilnībā atbilst ANM regulā iekļautajiem noteikumiem un mērķrādītājiem, un neīstenos politisku piekāpšanos, kas būtu pretrunā šīs regulas burtam un garam, vienlaikus norobežojoties no tā, ka tā ir bijusi cieši iesaistīta šo plānu sagatavošanā pirms to iesniegšanas; prasa, lai Komisija nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanas procesā rūpīgi piemērotu ANM regulas burtu un garu un pirms attiecīgā Padomes īstenošanas lēmuma projekta pieņemšanas sniegtu padziļinātu un visaptverošu novērtējumu; tomēr atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt, lai strauji — pirms vasaras sākuma — tiktu pieņemti attiecīgie Padomes īstenošanas lēmumi, un Komisijas pastāvīgo sadarbību ar dalībvalstīm, palīdzot tām izstrādāt augstas kvalitātes plānus, kuri dod ievērojamu ieguldījumu mūsu kopīgo Eiropas mērķu sasniegšanā;

3.  ir pārliecināts, ka līdzekļi starp nozarēm, sabiedrības slāņiem un nākamajām paaudzēm ir jāsadala taisnīgi, lai pēc iespējas vairāk veicinātu ekonomisko un sociālo augšupējo un teritoriālo konverģenci, labklājību visiem un ekonomisko stabilitāti; aicina Komisiju uzstāt, lai visu dalībvalstu nacionālajos plānos būtu iekļauti vērienīgi reformu pasākumi, un uzsver, ka vērienīgi plāni un pareiza izpilde ir ļoti svarīga, lai pilnībā izmantotu šo iespēju; prasa nodrošināt pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību līdzekļu piešķiršanā un izmantošanā; atgādina, ka ANM nedrīkst uztvert kā ierastu praksi;

4.  aicina Komisiju rūpīgi novērtēt, vai ANM resursi palīdz sasniegt ANM regulas mērķi veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju dalībvalstīs; aicina Komisiju atturēties no tādu projektu “pārpakošanas”, kuriem nav reālas pievienotās vērtības (sevišķi attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem), jo īpaši gadījumos, kad tas var palielināt ES sociālās, ekonomiskās un teritoriālās konverģences atšķirības;

5.  atkārto Parlamenta aicinājumu nodrošināt Parlamentam tiesības uz informāciju par pašlaik notiekošo nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu, lai Parlaments varētu īstenot demokrātisku kontroli pār Komisijas veikto ANM novērtējumu un īstenošanu;

6.  aicina Komisiju ar rūpīgi veiktu novērtējumu starpniecību nodrošināt, ka ikviens nacionālais atveseļošanas un noturības plāns visaptverošā un līdzsvarotā veidā efektīvi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti ANM regulas 3. pantā; atgādina, ka katram pasākumam būtu jāveicina viena vai vairākas Eiropas nozīmes politikas jomas, kas strukturētas šajos sešos pīlāros;

7.  uzsver, ka plāniem visā īstenošanas posmā ir jāatbilst regulatīvajām prasībām, tostarp attiecīgi 37 % un 20 % īpatsvaram, kas noteikts attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos; aicina Komisiju novērtēt ierosinātos pasākumus kvalitatīvā un kvantitatīvā aspektā, lai nodrošinātu, ka ar tiem tiek efektīvi izpildīti gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie mērķrādītāji, cita starpā arī īstenošanas posmā;

8.  atgādina, ka saskaņā ar ANM regulu no ANM nedrīkst finansēt valsts budžeta kārtējos izdevumus, piemēram, pastāvīgus nodokļu atvieglojumus, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, un aicina Komisiju šo kritēriju vērtēt holistiski;

9.  norāda, ka pārrobežu projekti, kuros iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, rada augstu Eiropas pievienoto vērtību un plašāku ietekmi, un pauž nožēlu par to, ka pārrobežu projekti ir iekļauti tikai dažos nacionālajos plānos; aicina Komisiju stingri mudināt dalībvalstis veicināt pārrobežu projektus, ko finansē no ANM;

10.  norāda, ka tikai dažas dalībvalstis jau iesniegtajos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir izvēlējušās pieprasīt aizdevumus; aicina dalībvalstis apsvērt to, kā vislabāk izmantot pieejamos aizdevumus, lai nepieļautu iespēju zaudēšanu; pauž bažas par to, ka ievērojama aizdevumu summa ANM darbības beigās var palikt neizmantota, un aicina dalībvalstis rūpīgi novērtēt savas vajadzības un pēc iespējas labāk izmantot šo iespēju, iesniedzot atveseļošanas un noturības plānus vai grozot tos;

11.  aicina Komisiju saistībā ar Padomes īstenošanas akta projekta sagatavošanu ņemt vērā, ka vēlāk varētu būt nepieciešams grozīt nacionālos plānus, lai nodrošinātu atbilstību ANM regulas prasībām;

12.  atgādina, ka atveseļošanas un noturības plāniem nebūtu jāietekmē tiesības noslēgt vai īstenot koplīgumus vai kolektīvi rīkoties saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Savienības un valstu tiesību aktiem un praksi;

13.  uzsver, ka investīciju ietekmei jābūt ilgstošai; aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā ANM satvarā veiktās reformas un investīcijas spēs vēl vairāk mazināt Komisijas aplēsto investīciju trūkumu visās jomās Eiropā, lai sasniegtu mērķus digitālās pārkārtošanās, klimata, vides un sociālās ilgtspējas jomā, tostarp Parīzes nolīguma mērķus un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

Zaļā pārkārtošanās

14.  uzsver, ka saskaņā ar ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku visos plānos vismaz 37 % no kopējā piešķīruma (dotācijas un aizdevumi) būtu jāparedz klimatam; aicina Komisiju 37 % klimata izdevumu mērķrādītāju novērtēt uzmanīgi, lai nodrošinātu, ka pasākumi nedublējas un nav kļūdaini vai nepareizi iezīmēti un lai nepieļautu zaļmaldināšanu; pauž bažas par to, ka dažas investīcijas tiek apzīmētas kā zaļās investīcijas, lai gan uz tām neattiecas VI pielikumā izklāstītā izsekojamības metodika; ierosina piemērot papildu pārbaudes attiecībā uz jebkādu ANM regulas VI pielikumā izklāstītās klimatrīcības izsekojamības metodikas paplašināšanu; uzstāj, ka mērķrādītāja izpildei īstenošanas posmā nepieciešamie aizsardzības pasākumi ir pilnībā jāiekļauj Padomes īstenošanas lēmuma projekta mērķrādītājos un starpposma rādītājos; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt reformas, kas veicinās investīciju sekmīgu īstenošanu;

15.  atgādina, ka noteikumi “nenodari būtisku kaitējumu” ir ļoti svarīgs instruments zaļās pārkārtošanās atbalstam līdztekus prasībai, ka ar vismaz 37 % izdevumu (dotācijas un aizdevumi) investīcijām un reformām, kas iekļauti katrā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā, būtu jāatbalsta klimata mērķi un jāizvairās no tādu pasākumu finansēšanas, kuri ir pretrunā Savienības mērķiem klimata jomā; atgādina, ka visos pasākumos ir jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852(5) 17. panta nozīmē, kā prasīts ANM regulā; šajā sakarībā pauž bažas par to, ka plānu novērtēšanā šis princips netiek ievērots, un aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu”, tostarp īstenošanas posmā, un publicēt visus saistītos novērtējumus; uzstāj, ka ANM īstenošana nedrīkst izraisīt vides standartu pazemināšanos vai būt pretrunā tiesību aktiem un noteikumiem vides jomā; šajā sakarībā uzsver bažas par to darbību iespējamo negatīvo ietekmi, kuras tiek veiktas bioloģiskās daudzveidības īpaši aizsargājamajās teritorijās vai to tuvumā (tostarp Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO Pasaules mantojuma objektos un būtiskās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās);

16.  atgādina — atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret dramatisko bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ANM būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības jomā īstenotās darbības integrēšana Savienības politikās; aicina Komisiju publicēt pārskatu par pasākumiem, kuri efektīvi veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp par atveseļošanas un noturības plānos minētajiem pasākumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un efektīvi veicina to; pauž bažas par to, ka lielākajā daļā atveseļošanas un noturības plānu ir ietverti ļoti ierobežoti pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai vai tādu nav vispār; sagaida, ka Komisija stingri piemēros principu “nenodari būtisku kaitējumu” arī šajā sakarībā un jo īpaši noraidīs reformas vai investīcijas, kuras varētu kaitēt bioloģiskajai daudzveidībai vai kurām nav paredzēti atbilstoši papildpasākumi;

17.  pauž bažas par to, ka daudzos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos galvenā uzmanība ir pievērsta īstermiņa investīcijām; atbalsta zaļās investīcijas, kas veicina Eiropas ekonomikas pārveidi, un jo īpaši tās, kuras pārmērīgi nesubsidē ilglietojuma patēriņa preču iegādi;

Digitālā pārveide

18.  uzsver, ka saskaņā ar ANM regulu visos plānos būtu jāiekļauj pasākumi, kas efektīvi sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, un tiem būtu jāparedz summa, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz ANM regulā ietverto metodiku un noteikumiem;

19.  atgādina, ka attiecībā uz investīcijām digitālajās spējās un savienojamībā dalībvalstīm savos plānos būtu jāsniedz drošības pašnovērtējums, kura pamatā ir kopīgi objektīvi kritēriji, ar ko identificē visas drošības problēmas, un kurā sīki izklāstīts, kā minētās problēmas tiks risinātas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai visos nacionālajos plānos, kuros ietvertas šādas investīcijas, minētais novērtējums būtu sniegts un attiecīgie pasākumi nebūtu pretrunā Savienības stratēģiskajām interesēm;

20.  uzskata, ka digitālajām darbībām ir liels potenciāls veicināt ES konkurētspēju starptautiskā mērogā un radīt kvalitatīvas darbvietas, un pauž bažas par to, ka pastāv tādi nacionālie plāni, kas nenodrošina pienācīgu līdzsvaru attiecībā uz investīcijām digitālajā pārveidē un jo īpaši digitālajā infrastruktūrā;

21.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pilnībā ievērot sadarbspējas, energoefektivitātes un personas datu aizsardzības principus, kā arī veicināt atklātā pirmkoda risinājumu izmantošanu digitālajās investīcijās;

Izaugsmes, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un labklājības visiem veicināšana

22.  atzinīgi vērtē jo īpaši tos iesniegtajos atveseļošanas un noturības plānos iekļautos pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ekonomisko kohēziju, ražīgumu, konkurētspēju, pētniecību un inovāciju, veselību un labi funkcionējošu vienoto tirgu ar spēcīgiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veicinātu augstas kvalitātes darbvietu radīšanu, cīnītos pret nabadzību un nevienlīdzību, veicinātu kultūru un izglītību, attīstītu kompetences un prasmes, atbalstītu bērnus un jauniešus, uzlabotu gatavību krīzēm un reaģēšanas spējas krīzes situācijās un mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku;

23.  aicina Komisiju veikt novērtējumu un nodrošināt, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos pienācīga uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kas paredzēti bērniem un jauniešiem, jo īpaši valstīs, kurās ir konstatētas strukturālas problēmas tādās jomās kā priekšlaicīga mācību pārtraukšana, jauniešu bezdarbs, bērnu nabadzība un agrīna pirmsskolas izglītība; uzstāj, ka reformām un investīcijām jauniešos, jo īpaši tām, kas saistītas ar prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, izglītību, profesionālo apmācību un duālo izglītību, digitālajām prasmēm, mūžizglītību, aktīvu darba tirgus politiku, politiku, kura paredzēta investīcijām bērnu un jauniešu piekļuvē un iespējās, un politiku, kas novērš plaisu starp paaudzēm, būtu jāveicina ne tikai aprīkojuma iegāde, bet arī kompetenču attīstība, un tās būtu jāsaskaņo ar Garantiju jauniešiem un citiem valsts pasākumiem; uzsver, ka bērnu labā veiktas reformas un investīcijas būtu jāsaskaņo ar Garantijas bērniem principiem un tajās galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai katram nabadzīgam bērnam būtu tiesības piekļūt augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem, bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un atbilstošam uzturam;

24.  atzinīgi vērtē to, ka nolūkā stiprināt sociālo kohēziju un sociālās aizsardzības sistēmas un mazināt neaizsargātību, nacionālajos plānos ir iekļauti pasākumi, kas veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra un ES nodarbinātības, izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomas iniciatīvu īstenošanu; atgādina Komisijai, ka atveseļošanas un noturības plāniem apmierinošā līmenī ir jāatbilst novērtēšanas kritērijiem, un aicina Komisiju rūpīgi novērtēt katra pasākuma sociālās sekas un ietekmi, lai nodrošinātu atbilstību ANM regulai; tādēļ uzstāj, lai Komisija nodrošinātu, ka ikviens plāns atbilstoši atspoguļo šos kritērijus;

25.  uzskata, ka zaļajām un digitālajām investīcijām piemīt liels potenciāls kvalitatīvu darbvietu radīšanā, nevienlīdzības mazināšanā un digitālās plaisas sašaurināšanā; aicina Komisiju nodrošināt, ka vismazāk aizsargātās kopienas un reģioni — piemēram, pārejas procesā esošie lignīta un ogļu ieguves reģioni — un tie, kurus klimata pārmaiņas skar vissmagāk, gūst labumu no zaļajām un digitālajām investīcijām; uzsver, ka no zaļajām un digitālajām investīcijām gaidāmais sociālais un ekonomiskais ieguvums būtu jānosaka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, lai nodrošinātu maksimālu ietekmi;

26.  prasa Komisijai un Padomei nodrošināt, ka nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un īstenošanā tiek ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem, kā arī šo mērķu integrēšana; sagaida, ka Komisija saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk “Revīzijas palāta”) īpašo ziņojumu Nr. 10/21 ANM īstenošanas vajadzībām sistemātiski vāks, analizēs un paziņos pieejamos datus dalījumā pēc dzimuma; pauž nopietnas bažas par to, ka lielākā daļa atveseļošanas un noturības plānu būtiski neveicina šo mērķu īstenošanu un integrēšanu un ka šajos plānos nav iekļauti skaidri un konkrēti pasākumi dzimumu nelīdztiesības problēmas risināšanai, tādējādi riskējot apdraudēt to spēju mazināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi uz sievietēm un reaģēt uz attiecīgajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI);

27.  prasa Komisijai novērtēt nacionālos atveseļošanas un noturības plānus no pievēršanās tādiem valsts līmeņa pasākumiem viedokļa, kuri paredzēti agresīvas nodokļu plānošanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanas apkarošanai, vai no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas neefektīvu pasākumu viedokļa;

28.  atgādina, ka atveseļošanas un noturības plāniem būtu jāietver pasākumi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanai, izmantojot saskaņotu pasākumu kopumu; atgādina Komisijai, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos uzmanība jāpievērš ilgtspējīgām un izaugsmi veicinošām reformām un investīcijām, kas palīdz novērst strukturālus trūkumus dalībvalstu ekonomikā, un ka šajā nolūkā tiek sagaidīts, ka visi plāni veicinās visu attiecīgajos KVAI identificēto sarežģīto uzdevumu vai būtiskas to daļas, tostarp to fiskālo aspektu, efektīvu risināšanu; uzsver, ka atveseļošanas un noturības plāniem ir jāatbilst attiecīgajiem katrai valstij specifiskajiem uzdevumiem un prioritātēm, kas noteikti saistībā ar Eiropas pusgadu, un jābūt saskaņotiem ar ANM regulu; uzsver, ka visi pasākumi un jo īpaši tie, kas saistīti ar digitālo un zaļo pārkārtošanos, būtu novērtējami arī no ekonomiskā un sociālā viedokļa; uzstāj, ka Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka ierosinātās reformas ir patiesas, jaunas un vērienīgākas un ka tās tiek sāktas pēc iespējas drīzāk;

29.  aicina Komisiju nodrošināt līdzsvaru starp reformām un investīcijām, kā arī nacionālo plānu, tostarp jauno reformu, atbilstību attiecīgajos KVAI identificētajiem sasniegumiem un risināmajiem uzdevumiem;

30.  uzsver, ka kvalitatīvas nodarbinātības radīšana un veicināšana ir viens no ANM regulā iekļautajiem mērķiem un ka tas būtu jādara, izmantojot visaptverošu reformu un investīciju kopumu, lai veicinātu stabilus līgumus, pienācīgu darba samaksu, darba koplīguma slēgšanas sarunu segumu un sociālās aizsardzības minimumu, tostarp pienācīgas pensijas, kas pārsniedz nabadzības slieksni;

31.  pauž nožēlu, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni netiek pietiekami koordinēti ar partnerības nolīgumiem un ES programmām, tādām kā InvestEU; prasa radīt sinerģiju un papildināmību starp ANM, partnerības nolīgumiem, InvestEU un citām ES darbībām; aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot programmas InvestEU dalībvalsts nodalījuma izmantošanu, kas jo īpaši varētu veicināt MVU paredzētu maksātspējas atbalsta instrumentu izveidi;

32.  atgādina Komisijai, ka būtiska MVU un jaunuzņēmumu līdzdalība, tostarp publiskā iepirkuma procesos, ir skaidri formulēts ANM regulas mērķis; aicina Komisiju nodrošināt, ka ANM līdzekļus nesaņem galvenokārt lieli uzņēmumi un ka šie līdzekļi nekavē godīgu konkurenci; aicina Komisiju maksimālu uzmanību veltīt tam, lai nodrošinātu, ka ANM finansējumu saņem MVU un jaunuzņēmumi, tostarp, šajā nolūkā formulējot starpposma rādītājus un pastāvīgus norādījumus par programmu īstenošanu dalībvalstīs; ierosina pastāvīgās uzraudzības jomā iekļaut to ANM līdzekļu daļu, kuru galasaņēmēji ir MVU, šajā nolūkā cita starpā izmantojot kopējus rādītājus;

Ieinteresēto personu līdzdalība

33.  atgādina, ka ANM regulas 18. panta 4. punkta q) apakšpunkts nosaka, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni ietver “kopsavilkum[u] par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots atveseļošanas un noturības plānā”; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis apspriesties ar visām valstu ieinteresētajām personām un nodrošināt to līdzdalību, tostarp pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestāžu līdzdalību, šo plānu īstenošanā un jo īpaši tās uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka notiek apspriešanās par jebkādiem turpmākiem grozījumiem vai par iespējamiem jauniem plāniem;

34.  atgādina, ka LESD 152. pantā ir noteikts, ka Savienība savā līmenī atzīst un veicina sociālo partneru lomu un ievēro to autonomiju; uzsver, ka atbilstošai valstu ieinteresēto personu, tādu kā valstu parlamenti, vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes, sociālie partneri, NVO un pilsoniskā sabiedrība, līdzdalībai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un īstenošanā ir izšķiroša nozīme, lai sekmīgi īstenotu šos plānus un ANM kopumā, palielinātu valstu līdzatbildību par tiem, nodrošinātu ātru, pārredzamu, efektīvu un kvalitatīvu līdzekļu apguvi, palielinātu pārredzamību un novērstu pārklāšanos, neatbilstību un dubultu finansēšanu; atkārto Reģionu komitejas un citu ieinteresēto personu izteiktās bažas un pauž nožēlu par to, ka daudzas dalībvalstis savu plānu sagatavošanā nav iesaistījušas vai nepietiekami ir iesaistījušas reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādes, kā arī par šo procesu pārredzamības trūkumu, neraugoties uz to, ka dalībvalstis ir atkarīgas no tām lielas daļas ANM līdzekļu novirzīšanā; turklāt pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos pat valstu parlamenti netika pienācīgi iesaistīti vai informēti; mudina Komisiju izveidot strukturālu dialogu ar reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādēm un ieviest īpašu dialogu ar Eiropas sociālajiem partneriem;

Plānotie pasākumi, starpposma rādītāji un mērķrādītāji

35.  uzstāj, ka visām reformām un investīcijām jābūt saistītām ar starpposma rādītājiem, mērķrādītājiem un izmaksu aprēķiniem, kas ir atbilstoši, skaidri, sīki aprakstīti un pienācīgi uzraudzīti un jo īpaši nodrošina pilnīgu atbilstību ANM regulai un ES acquis, atspoguļojot skaidras dalībvalstu saistības;

36.  prasa Komisijai nodrošināt, ka pirms to starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildes novērtēšanas, par kuriem panākta vienošanās Padomes īstenošanas lēmumā un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, Parlaments saņem sākotnējos konstatējumus par nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos iekļauto starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi, kā prasīts ANM regulas 25. panta 4. punktā;

37.  atgādina Komisijai, ka līdztekus investīcijām būtu jāveic reformas, un aicina to nodrošināt, ka visi ar atpakaļejošu spēku apstiprinātie pasākumi tiek skaidri papildināti ar atbilstošiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem un ka tie atbilst visām attiecīgo tiesību aktu prasībām, un aicina dalībvalstis šo noteikumu izmantot pārdomāti; atkārtoti norāda, ka ANM tika iecerēts, lai atbalstītu projektus, kuros ievērots Savienības finansējuma papildināmības princips; atzīmē, ka patiesi papildinošu no ANM finansētu projektu trūkums varētu ierobežot tā makroekonomisko ietekmi;

38.  uzsver, ka struktūrām, kas valsts līmenī ieviestas ANM novirzīšanai, īstenošanai un uzraudzībai, vajadzētu būt piemērotām, lai veicinātu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzēto pasākumu ilgstošu ietekmi;

Institucionālā noturība, pārvaldība, administratīvā spēja un tiesiskums

39.  atgādina, ka attiecībā uz ANM un ikvienu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pilnībā būtu jāievēro Tiesiskuma regula(6) un ka šajos plānos izklāstītajiem pasākumiem nevajadzētu būt pretrunā LES 2. pantā nostiprinātajām ES vērtībām; uzstāj, ka šajā nolūkā Komisijai ir jānodrošina, ka neviens projekts vai pasākums nav pretrunā šīm vērtībām ne novērtēšanas, ne īstenošanas posmā, un prasa tai atbilstoši rīkoties, lai veiktu pārskatīšanu;

40.  uzsver — lai ANM un nacionālie atveseļošanas un noturības plāni tiktu sekmīgi īstenoti, Komisijai, dalībvalstīm un visiem īstenošanā iesaistītajiem partneriem būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība un pārskatatbildība; aicina Komisiju palielināt Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūrai paredzētos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šo institūciju rīcībā ir pietiekami finanšu un cilvēkresursi šīs bezprecedenta ES izdevumu summas rūpīgai pārbaudei; aicina Komisiju šajā nolūkā šogad iesniegt budžeta grozījuma projektu vai pārvietojuma pieprasījumu, lai mazinātu šīs budžeta vajadzības;

41.  atgādina, ka ANM īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp, efektīvi novēršot krāpšanu, arī nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un interešu konfliktu un attiecīgā gadījumā izmantojot kriminālvajāšanu, un ka, īstenojot ANM, būtu jācenšas nepieļaut dubultu finansēšanu no ANM, jo īpaši pārvaldības struktūrās, kas saistītas ar nacionālajiem plāniem;

42.  prasa Komisijai rūpīgi novērtēt plānotos pasākumus, ko dalībvalstis ierosinājušas, lai nepieļautu, atklātu un novērstu korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta gadījumus no ANM piešķirto līdzekļu izmantošanā, un šajā sakarā īpašu uzmanību pievērst tam, lai nacionālajos plānos būtu iekļautas visas nepieciešamās reformas kopā ar attiecīgajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem, jo īpaši attiecīgā gadījumā tās, kas saistītas ar atbilstošajiem KVAI; mudina Komisiju ļoti rūpīgi uzraudzīt ES finanšu interešu apdraudējumus ANM īstenošanā, kuri saistīti ar jebkādiem tiesiskuma principu pārkāpumiem vai iespējamiem šādiem pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot publiskajam iepirkumam; sagaida, ka Komisija neveiks nekādus maksājumus no ANM, ja nebūs izpildīti starpposma rādītāji, kas saistīti ar pasākumiem korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta nepieļaušanai, atklāšanai un novēršanai ANM ietvaros piešķirto līdzekļu izmantošanā;

43.  mudina Komisiju uzstāt, lai dalībvalstis īstenotu reformu un investīciju pasākumus, jo īpaši jomās, kas palielina administratīvo un institucionālo noturību un gatavību krīzes situācijai;

44.  aicina dalībvalstis standartizētā elektroniskā un savstarpēji izmantojamā formātā vākt un reģistrēt datus par galasaņēmējiem un galīgajiem labuma guvējiem, kā arī par to projektu mērķiem, summu un atrašanās vietu, kurus finansē no ANM, un izmantot vienoto datizraces rīku, kas jānodrošina Komisijai; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk pabeigt vienotā datizraces rīka izstrādi; atgādina, ka ANM regulas 22. panta 2. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums vākt datus un nodrošināt piekļuvi standartizētām datu kategorijām; atgādina Komisijai, ka tai ir jānodrošina šī pienākuma izpilde revīzijas un kontroles vajadzībām un tas, ka ir pieejama salīdzināma informācija par līdzekļu izlietojumu saistībā ar pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai atveseļošanas un noturības plānu ietvaros; atgādina Komisijai arī nepieciešamību nodrošināt pārredzamību attiecībā uz galīgajiem labuma guvējiem un to, ka ir ieviesti atbilstoši mehānismi, lai izvairītos no dubultas finansēšanas;

Parlamenta īstenotā deleģēto aktu novērtēšana

45.  uzsver, ka deleģēto aktu projekti, kas izstrādāti saistībā ar ANM regulu, proti, deleģētais akts par atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu un deleģētais akts, ar ko nosaka kopējus rādītājus ziņošanai par progresu šī mehānisma īstenošanā un metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, neatbilst Parlamenta cerībām, un ka tajos pilnībā ir jāņem vērā attiecīgie atveseļošanas un noturības dialoga elementi; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz to deleģēto aktu apstiprināšanas grafiku, kuri izriet no ANM regulas;

46.  uzsver, ka ir svarīgi vienoties par sociālās izsekošanas metodiku nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanai, lai nodrošinātu, ka šajos plānos izklāstītās darbības veicina ANM regulā noteikto sociālo mērķu sasniegšanu; uzskata, ka attiecībā uz sociālās izsekošanas metodiku ir jāievēro Eiropas sociālo tiesību pīlāra struktūra un ka ar tās palīdzību ir jāanalizē ieguldījums šajā pīlārā;

47.  apgalvo, ka rezultātu pārskatam un kopējiem rādītājiem, kas nepieciešami, lai ikvienā no sešiem pīlāriem novērtētu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā sasniegto progresu virzībā uz vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu, vajadzētu būt efektīviem; uzstāj, ka labākais mehānisms, lai novērtētu virzībā uz augšupēju sociālo konverģenci sasniegto progresu, ir sociālo rezultātu pārskats; aicina Komisiju iekļaut sociālo rezultātu pārskata sociālos rādītājus — jo īpaši tos, kas saistīti ar pienācīgu darbu, sociālo taisnīgumu, vienlīdzīgām iespējām, stabilām sociālās labklājības sistēmām un taisnīgu mobilitāti, — kopējos rādītājos, kuri jāizmanto atveseļošanas un noturības mehānismā ziņošanai par sociālo progresu un plānu uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī sociālās izsekošanas metodikā, tostarp attiecībā uz Garantiju bērniem un Garantiju jauniešiem; uzsver, ka Parlaments rūpīgi analizēs deleģētos aktus, ko Komisija iesniegs šajā jomā, lai noteiktu, vai sociālie rādītāji, rezultātu pārskats un sociālā metodika atbilst izvirzītajiem mērķiem, un pārbaudītu, vai nav izsakāmi iebildumi;

Secinājumi

48.  aicina Komisiju atbilstoši un saskaņā ar ANM regulu novērtēt iesniegtos plānus; pauž nopietnas bažas par vairāku nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzēto pasākumu atbilstību pamatā esošās ANM regulas prasībām un prasa Komisijai nodrošināt, ka visu plānu visi elementi pilnībā atbilst ANM regulai;

49.  atgādina Komisijai savu prasību pildīt pienākumus, kas tai noteikti ANM regulā, proti, sniegt Parlamentam visu attiecīgo informāciju par stāvokli ANM regulas īstenošanā un ņemt vērā jebkādus elementus, kuri izriet no atveseļošanas un noturības dialogā paustajiem viedokļiem, tostarp no attiecīgo komiteju un plenārsēdes rezolūcijās izteiktajiem viedokļiem; atzinīgi vērtē Komisijas uzlabotos centienus sniegt atbilstošu informāciju regulāri rīkotajās apspriedēs ar Parlamentu;

50.  uzstāj, lai Komisija nodrošinātu, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir iekļauti noteikumi, kas nodrošina, ka Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību, tostarp, attiecīgā gadījumā izvietojot Savienības emblēmu un atbilstošu paziņojumu par finansējumu, kurā lasāms “Eiropas Savienības finansējums — NextGenerationEU”;

51.  atzinīgi vērtē Komisijas rakstiskās atbildes uz Parlamenta jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, kā arī nacionālo plānu mašīntulkošanu un cer saņemt atbildes uz visiem nākotnes informācijas pieprasījumiem, tādiem kā matrica nacionālo plānu novērtēšanai; atkārtoti norāda — Parlaments sagaida, ka informācija tiks sniegta skaidrā un salīdzināmā formātā un savlaicīgi;

52.  atgādina Padomei, ka jo īpaši īstenošanas lēmuma pieņemšanas stadijā “Padomes sagatavošanas struktūrās notikušo diskusiju attiecīgos rezultātus paziņo Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām”;

53.  aicina Komisiju atveseļošanas un noturības dialogu laikā turpināt izmantot atklātu, pārredzamu un konstruktīvu pieeju;

54.  atgādina Parlamenta 2020. gadā pausto nostāju par labu spēcīgākam atveseļošanas plānam un aicina Komisiju un Padomi izvērtēt, vai šīs krīzes pārvarēšanai nav nepieciešami papildu pasākumi vai līdzekļi;

o
o   o

55.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropadomei un Komisijai.

(1) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0257. (3) Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regula (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020, 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par Marokas iestāžu izdarīto ANO Konvencijas par bērna tiesībām pārkāpumu, izmantojot migrācijas krīzē Seūtā nepilngadīgas personas (2021/2747(RSP))

P9_TA(2021)0289 RC-B9-0349/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Maroku, jo īpaši 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par ES un Marokas nolīgumu(1) un 2019. gada 26. novembra rezolūciju par bērnu tiesībām saistībā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 30. gadadienu(2),

–  ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām, jo īpaši bērna interešu ievērošanas principu (3. un 18. pants),

–  ņemot vērā turpmāk minētās ANO Bērna tiesību komitejas vispārējos komentārus, jo īpaši komentāru Nr. 14,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Marokas 2021. gada 1. jūnija paziņojumu par problēmu saistībā ar nepavadītiem marokāņu nepilngadīgiem, kas nelegāli uzturas dažās Eiropas valstīs,

–  ņemot vērā divus Marokas Ārlietu, Āfrikas sadarbības un marokāņu diasporas lietu ministrijas 2021. gada 31. maija paziņojumus par Spānijas un Marokas krīzi,

–  ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses(3), un kurš stājās spēkā 2000. gadā, kā arī 2013. gada mobilitātes partnerību,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos piezīmes presei pēc Ārlietu padomes 2021. gada 18. maija sanāksmes,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu “Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Jauna programma Vidusjūras reģionam”, jo īpaši tā 4. nodaļu par migrāciju un mobilitāti (JOIN(2021)0002),

–  ņemot vērā 2007. gada 6. martā Rabātā parakstīto un 2012. gada 2. oktobrī spēkā stājušos nolīgumu starp Spānijas Karalisti un Marokas Karalisti par sadarbību nepavadītu nepilngadīgo nelikumīgas emigrācijas novēršanā, viņu aizsardzību un saskaņotu atgriešanu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Migrācijas organizācijas 2021. gada 27. marta paziņojumu par Seūtā, Spānijā nesen ieceļojušām personām,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības un Marokas Karalistes attiecību juridiskais pamats ir 2000. gada asociācijas nolīgums; tā kā Maroka kā tuva kaimiņvalsts ir priviliģēta ES partnere politiskās un ekonomiskās sadarbības, kā arī tirdzniecības, tehniskās un attīstības sadarbības jomā, kā tas atspoguļots šajā nolūkā paredzētajos instrumentos, kas ietver ikgadējās rīcības programmas, ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu un programmu “Globālā Eiropa”, kā arī Marokas dalību programmā “Erasmus+” un tai 2008. gadā piešķirto “īpašo statusu” Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros; tā kā Maroka ir trešā lielākā ES līdzekļu saņēmēja Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros;

B.  tā kā pašreizējā krīze ir radījusi vēl nepieredzētu diplomātisko spriedzi starp Maroku, no vienas puses, un Spāniju un ES, no otras puses; tā kā neatkarīgi no Seūtā radušās situācijas cēloņiem šis neattaisnojamais incidents ir pretrunā jau sen iedibinātajai sadarbībai un uz uzticēšanos balstītām attiecībām starp abām pusēm, jo īpaši migrācijas jomā; tā kā attiecības ir jāuztur un, īstenojot labas kaimiņattiecības, jāatjauno tādā līmenī, kāds pastāvēja pirms šīs krīzes, un tām būtu jāveicina abpusēji izdevīgas attiecības, īstenojot jauno nesen publicēto ES programmu Vidusjūras reģionam saistībā ar atjaunoto partnerību ar dienvidu kaimiņvalstīm, kurā Maroka ir aicināta stiprināt partnerību ar ES dažādās jomās;

C.  tā kā pēc tam, kad Marokas policija uz laiku atviegloja robežkontroli, atvēra robežas vārtus un neveica pasākumus, lai apturētu nelikumīgu ieceļošanu, 2021. gada 17. maijā sākās vēl nepieredzēts robežšķērsošanas gadījumu vilnis, aptuveni 9000 cilvēkiem peldus vai ar kājām iekļūstot Spānijas autonomajā pilsētā Seūtā; tā kā Spānijas drošības un bruņoto spēku, NVO un Seūtas iedzīvotāju sniegtā humānā palīdzība ļāva novērst patiesu traģēdiju; tā kā lielākā daļa robežu nelegāli šķērsojušo migrantu bija Marokas valstspiederīgie; tā kā tik plaša mēroga cilvēku pārvietošanos diez vai var uzskatīt par spontānu; tā kā šo cilvēku vidū bija vismaz 1200 nepavadīti nepilngadīgie, kā arī daudzas ģimenes; tā kā daži no šiem bērniem iepriekš bija skolā un tāpēc robežas šķērsošanas brīdī viņiem nebija dokumentu;

D.  tā kā Marokas iestādes 2021. gada 1. jūnijā nolēma atvieglot visu nepavadīto identificēto marokāņu bērnu, kuri nelegāli uzturas Eiropas Savienībā, atpakaļieceļošanu; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem daudzi jau ir atgriezušies, izmantojot ģimenes atkalapvienošanās un meklēšanas palīdzību; tā kā Spānijas iestādes Seūtā izveidoja palīdzības dienestu, lai bērni un nepavadīti nepilngadīgie varētu atkalapvienoties ar savām ģimenēm; tā kā tomēr daudzi bērni joprojām atrodas Spānijas teritorijā, piemēram, Tarajal noliktavā un migrantu uzņemšanas centros Pinier un Santa Amelia, Seūtas autonomās pilsētas aizbildnībā, lai būtu iespējams noteikt viņu identitāti un apzināt personiskos apstākļus, neaizsargātību un vajāšanas un neatgriezeniska kaitējuma risku; tā kā ģimenes izmisīgi meklē savus pazudušos bērnus; tā kā tas var radīt papildu riskus bērnu fiziskajai, garīgajai, morālajai un sociālajai attīstībai, kā noteikts ANO Deklarācijā par bērna tiesībām;

E.  tā kā lielākā daļa šo bērnu tika maldināti un pieņēma, ka Seūtas pilsētā notiek futbola spēle ar populāru futbolistu piedalīšanos un bezmaksas ieeju un ka viņi dodas skolas ekskursijā;

F.  tā kā visās darbībās un lēmumos attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un viņu fizisko un garīgo labjutību vispirms jāņem vērā bērna intereses; tā kā ir nepieciešams ar visu attiecīgo iestāžu izpratni un palīdzību atzīt šos bērnus un, pienācīgi un pastiprināti sadarbojoties, atrast viņu vecākus vai tuvus radiniekus un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām droši atgriezt viņus savās ģimenēs, jo viņi tās nav atstājuši apzināti; tā kā ES stratēģijā par bērna tiesībām Komisija ieteica dalībvalstīm stiprināt nepavadītu nepilngadīgo aizbildnības sistēmas, jo īpaši piedaloties Eiropas Aizbildnības tīkla darbībās; tā kā saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām uzņēmējvalstīm ir jāgarantē visas migrantu bērnu tiesības, tostarp attiecībā uz robežkontroli un atgriešanu;

G.  tā kā šo krīzi izraisīja Maroka politiskas un diplomātiskas krīzes dēļ pēc tam, kad Front Polisario vadītājs Brahim Ghali tika uzņemts Spānijas slimnīcā humānu apsvērumu dēļ saistībā ar viņa veselības stāvokli, ko izraisījis Covid-19 vīruss; tā kā 2021. gada 2. jūnijā Front Polisario vadītājs ieradās Alžīrijā;

H.  tā kā Marokas 2021. gada 31. maija oficiālajos paziņojumos ir uzsvērts, ka divpusējā krīze nav saistīta ar migrācijas problēmu; tā kā Marokas ārlietu ministrs sākotnēji atzina, ka krīzes, kas izraisīja tūkstošiem cilvēku, tostarp bērnu, masveida iekļūšanu Seūtā, iemesls bija tas, ka Spānija bija uzņēmusi Front Polisario vadītāju; tā kā citā vēlāk izdotā oficiālā paziņojumā Marokas iestādes atzina, ka patiesais iemesls ir Spānijas šķietami neskaidrā nostāja attiecībā uz Rietumsahāru;

I.  tā kā Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2021. gada 24. un 25. maijā ES vadītāji atkārtoti apstiprināja pilnīgu atbalstu Spānijai un uzsvēra, ka Spānijas robežas ir ES ārējās robežas; tā kā situācija Seūtā tika apspriesta arī Ārlietu padomes sanāksmē 2021. gada 18. maijā, un pēc tam Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ES vārdā pauda pilnīgu solidaritāti ar Spāniju un atbalstu tai; tā kā ir jāievēro starptautiskās tiesības un suverenitātes, teritoriālās integritātes un valsts robežu neaizskaramības princips;

J.  tā kā Padome 2000. gadā pilnvaroja Komisiju noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Maroku; tā kā līdz šim brīdim šāds nolīgums vēl nav ne finalizēts, ne pieņemts;

K.  tā kā Marokas iestādēm būtu jāveicina gandrīz 13 000 Spānijas dienvidos iestrēgušu sezonas darbinieku atgriešanās, kurai ir jānotiek tuvāko nedēļu laikā,

1.  nosoda to, ka Maroka izmanto robežkontroli, migrāciju un jo īpaši nepavadītus nepilngadīgos, lai izdarītu politisku spiedienu uz ES dalībvalsti; jo īpaši pauž nožēlu par bērnu, nepavadītu nepilngadīgo un ģimeņu iesaistīšanos masveida robežas šķērsošanā starp Maroku un Spānijas pilsētu Seūtu, šiem cilvēkiem skaidri apdraudot savu dzīvību un drošību; pauž nožēlu par politiskās un diplomātiskās krīzes padziļināšanos, kurai nevajadzētu apdraudēt nedz Marokas Karalistes un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu stratēģiskās, daudzdimensionālās un privileģētās kaimiņattiecības, nedz ilgstošo uz uzticēšanos balstīto sadarbību tādās jomās kā terorisma apkarošana, cilvēku tirdzniecība, narkotiku kontrabanda, migrācija un tirdzniecības politika; uzskata, ka divpusējas nesaskaņas starp tuviem partneriem būtu jāatrisina diplomātiska dialoga ceļā; aicina mazināt pašreizējo spriedzi un atjaunot konstruktīvu un uzticamu ES un Marokas partnerību; atkārtoti pauž atbalstu tam, lai šīs attiecības turpinātu attīstīties, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos un cieņu; šajā sakarībā mudina Maroku ievērot tās ilgtermiņa apņemšanos stiprināt sadarbību robežu pārvaldības un migrācijas mobilitātes jomā sadarbības un dialoga garā; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES un Marokas partnerību, kurā līdzsvaroti un uz vienlīdzīgiem pamatiem būtu jāņem vērā abu partneru vajadzības;

2.  atzinīgi vērtē Marokas iestāžu 2021. gada 1. jūnijā veiktos pasākumus, lai atvieglotu visu identificēto nepavadīto bērnu, kuri nelikumīgi uzturas Eiropas Savienības teritorijā, atpakaļieceļošanu; aicina Spāniju un Maroku cieši sadarboties, lai nodrošinātu bērnu atgriešanos savās ģimenēs, par pamatu ņemot bērna intereses un ievērojot valstu un starptautiskās tiesības, jo īpaši ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kuru Maroka ir parakstījusi 1990. gadā un ratificējusi divas reizes (1993. gada jūnijā un jūlijā), kā arī attiecīgos nolīgumus starp ES un tās dalībvalstīm un Maroku, jo īpaši nolīgumu starp Spānijas Karalisti un Marokas Karalisti par sadarbību attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo nelegālas migrācijas novēršanu, viņu aizsardzību un saskaņotu atgriešanu; atgādina, ka vienmēr būtu jāaizsargā ģimenes vienotības princips un tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos; uzsver, ka cieša sadarbība migrācijas problēmu risināšanā ir ES un Marokas abpusējās interesēs; aicina Marokas Karalisti efektīvi pildīt savas saistības, jo ir būtiski nodrošināt bērnu drošu atgriešanos savās ģimenēs, vienlaikus aizsargājot viņu tiesības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

3.  atgādina, ka Seūta ir ES ārējā robeža, kuras aizsardzība un drošība skar visu Eiropas Savienību; atzinīgi vērtē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ātro reakciju, piedāvājot līdzekļus Spānijas valdības atbalstam, lai palīdzētu tai risināt migrācijas problēmas, kas radušās šīs krīzes rezultātā; aicina Komisiju nodrošināt ārkārtas finansējumu, lai uzlabotu situāciju Seūtā, tostarp finansēt papildu patvēruma iespējas nepavadītiem bērniem;

4.  pilnībā solidarizējas ar Seūtas iedzīvotājiem un atzinīgi vērtē Spānijas drošības struktūru un armijas, kā arī NVO un Seūtas iedzīvotāju efektīvo un profesionālo reakciju krīzes pārvarēšanā un daudzu dzīvību glābšanā; atzinīgi vērtē Spānijas iestāžu saskaņā ar ES tiesību aktiem un ANO Konvenciju par bērna tiesībām nodrošināto aizsardzību nepavadītiem bērniem;

5.  atkārtoti uzsver ES vienoto nostāju attiecībā uz Rietumsahāru, kuras pamatā ir starptautisko tiesību pilnīga ievērošana saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām un ANO vadīto politisko procesu ar mērķi panākt taisnīgu, ilgstošu, miermīlīgu un savstarpēji pieņemamu risinājumu sarunās starp abām pusēm;

6.  atkārtoti uzsver ES dalībvalstu robežu neaizskaramību un pilnīgu un neapstrīdamu ES dalībvalstu teritoriālās integritātes ievērošanu, kas ir starptautisko tiesību pamatprincips un Eiropas solidaritātes princips; atgādina, ka nav pieļaujama dalībvalstu teritoriālās suverenitātes graušana;

7.  mudina Komisiju un Marokas Karalisti pēc iespējas drīzāk sadarboties un oficiāli noslēgt ES un Marokas atpakaļuzņemšanas nolīgumu, paredzot nepieciešamās tiesiskās garantijas; ir pārliecināts, ka turpmākā ES sadarbība ar Vidusjūras dienvidu piekrastes valstīm būtu jābalsta uz ilgtermiņa mērķi novērst neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, stiprinot ekonomikas attīstību, palielinot ieguldījumus un radot jaunas darba iespējas, kā arī veicinot kvalitatīvas izglītības iespējas visiem bērniem šajā reģionā;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Marokas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 411, 27.11.2020., 292. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0066. (3) OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par stāvokli Šrilankā, jo īpaši aizturēšanu saskaņā ar Terorisma novēršanas tiesību aktu (2021/2748(RSP))

P9_TA(2021)0290 RC-B9-0355/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Šrilanku,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres biroja 2021. gada 9. februāra ziņojumu “Samierināšanās, atbildības un cilvēktiesību veicināšana Šrilankā”,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2021. gada 23. marta ziņojumu “Samierināšanās, atbildības un cilvēktiesību veicināšana Šrilankā”,

–  ņemot vērā 2021. gada 12. martā saskaņā ar Šrilankas Terorisma novēršanas aktu publicētos 2021. gada Noteikumus Nr  01,

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā 2018. gada 14. decembra ziņojumu ar nosaukumu “Šrilankas apmeklējums”,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet 2021. gada 24. februāra paziņojumu par stāvokli Šrilanku,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas 2020. gada janvāra galīgo ziņojumu par 2019. gada 16. novembra Šrilankas prezidenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ES vispārējo preferenču shēmu VPS+ — īpašu stimulu programmu, no kuras atbalstu saņem arī Šrilanka,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā Šrilanku ir nomocījis gadu desmitiem ilgušais pilsoņu karš, kurā abas puses pastrādāja smagus cilvēktiesību pārkāpumus un kas beidzās 2009. gadā;

B.  tā kā cilvēktiesību stāvoklis Šrilankā pastāvīgi pasliktinājās un jaunā valdība strauji atkāpās no jau tā skopajiem sasniegumiem, ko izdevās panākt ar iepriekšējo administrāciju; tā kā strauji sašaurinās pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu iespējas brīvi darboties;

C.  tā kā Šrilankā kopš 1979. gada ir spēkā visnotaļ strīdīgais Terorisma novēršanas akts (PTA), kas piešķir policijai plašas pilnvaras meklēt, arestēt un aizturēt aizdomās turētus civiliedzīvotājus; tā kā minētā PTA paredzētās plašās pilnvaras ir novedušas pie konsekventiem un labi pamatotiem apgalvojumiem par spīdzināšanu un seksuālu vardarbību, piespiedu atzīšanos un sistemātisku atteikšanos no pienācīga procesa;

D.  tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāre savā jaunākajā ziņojumā par Šrilanku atkārtoti aicināja noteikt moratoriju PTA izmantošanai par pamatu jauniem arestiem līdz brīdim, kad to aizstās ar tiesību aktiem, kuros tiek ievērota starptautiskā paraugprakse;

E.  tā kā Šrilankas valdība 2021. gada 9. martā izdeva Noteikumus Nr. 01, ar ko paplašināja PTA, cita starpā atļaujot divus gadus ilgu aizturēšanu bez tiesas sprieduma par reliģisku, rasu vai kopienu nesaskaņas radīšanu;

F.  tā kā PTA sistemātiski izmanto, lai patvaļīgi arestētu un aizturētu Šrilankas musulmaņus un minoritāšu grupas, starp kurām bija arī 26 gadus vecais musulmaņu skolotājs un dzejnieks Ahnaf Jazeem un plaši pazīstamais jurists, kas specializējas minoritāšu tiesību un tiesiskuma jautājumos Hejaaz Hizbullah;

G.  tā kā 2017. gada 19. maijā Šrilanka atguva piekļuvi dāsnām tarifu preferencēm, ko paredzēja VPS+, taču ar nosacījumu, ka tā aizstās savu PTA un patiešām īstenos visas 27 starptautiskās konvencijas, tostarp cilvēktiesību konvencijas; tā kā Eiropas Savienība ir vairākkārt paudusi bažas par PTA un norādījusi, ka Šrilanka nav atcēlusi šo aktu, neraugoties uz tās apņemšanos to darīt;

H.  tā kā Šrilankas parlaments 2020. gada 20. oktobrī pieņēma Konstitūcijas 20. grozījumu, nostiprinot izpildvaras prezidentūru;

I.  tā kā gandrīz 12 gadus pēc kara beigām daudzkārtējās vietējās iniciatīvas pārskatatbildības un samierināšanas jomā nav devušas rezultātus, tikai vēl vairāk nostiprinājušas nesodāmību un saasinājušas cietušo neuzticēšanos sistēmai;

J.  tā kā daudzas skaidras pazīmes liecina, ka Šrilankā pieaug civilās pārvaldes militarizācijas temps; tā kā kopš 2020. gada svarīgākos administratīvos amatos ir iecelti vismaz 28 pašreizējie vai bijušie militārie un izlūkošanas darbinieki; tā kā šajos amatos ieceltas vismaz divas augsta ranga militāras amatpersonas, kuras bija iesaistītas ANO ziņojumos par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti konflikta pēdējos gados; tā kā ir nogalināti daudzi aizdomās turētie, kas bijuši aizturēti, kā arī ieslodzītie Šrilankas cietumos; tā kā nesenākie šādi gadījumi ietver gadījumus, kad 2021. gada maijā miruši policijas aizturēti cilvēki; tā kā 2020. gada novembrī Mahara cietumā, kad cietumsargi atklāja uguni, lai apslāpētu ar Covid-19 saistītus nemierus, tika nogalināti 11 ieslodzītie tika nogalināti un 117 citi ievainoti;

K.  tā kā Šrilankas iestādes 2019. gadā piesprieda nāvessodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām, neraugoties uz to, ka kopš 1976. gada valstī ir noteikts moratorijs nāvessodam,

1.  pauž dziļas bažas par ceļu, uz ko nostājusies Šrilankas administrācija un kas liecina, ka turpināsies smagie cilvēktiesību pārkāpumi, kas aprakstīti jaunākajā ANO ziņojumā par šo valsti, kurā citu starpā minēts, ka satraucoši pieņemas spēkā civilo valdības funkciju nodošana militārajām struktūrām, ka vairs nedarbojas svarīgi konstitucionālie aizsargmehānismi, tiek likti politiski šķēršļi pārskatabildībai, plaukst retorika, kas aicina uz izslēgšanu, notiek pilsoniskās sabiedrības iebiedēšana un tas viss — pretterorisma likumu aizsegā;

2.  atgādina par savu nedalīto iebildumu pret PTA piemērošanu; aicina Šrilankas iestādes izpildīt savu apņemšanos atcelt šo aktu un aizstāt to ar tādiem terorisma apkarošanas tiesību aktiem, kas atbilst starptautiskajai paraugpraksei; turklāt aicina nekavējoties pārtraukt piemērot deradikalizācijas aktus;

3.  norāda, ka 2021. gada Noteikums Nr. 01 personām, kam atņemta brīvība, neparedz procedurālas garantijas, kas tām būtu saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ar pašas Šrilankas Konstitūcijas 13. pantu; atgādina, ka deradikalizācijas, rehabilitācijas un reintegrācijas centros, kurus reglamentē savstarpēji līdzīgi tiesību akti, agrāk ir bijuši smagi cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, spīdzināšana un cita veida slikta izturēšanās, tostarp seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība;

4.  pauž dziļas bažas par patvaļīgajiem arestiem un aizturēšanām, tostarp tādiem, kas skar pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, juristus, rakstniekus, dzejniekus (piemēram, Hejaaz Hizbullah un Ahnaf Jazeem) kas notiek saskaņā ar PTA, nenodrošinot pienācīgu piekļuvi tiesu varai; ar bažām norāda uz Kriminālizmeklēšanas departamenta bijušā direktora Shani Abeysekara aizturēšanu; mudina Šrilankas valdību nekavējoties nodot taisnai tiesai aizturētos, izvirzot patiesībai atbilstošas apsūdzības, un, ja šādas apsūdzības uzrādīt nav iespējams, atbrīvot šos cilvēkus;

5.  pauž nožēlu, ka turpinās diskriminācija un vardarbība, kas vērsta pret Šrilankas reliģiskajām un etniskajām minoritātēm un kopienām, tostarp musulmaņiem, hindiem, tamiliem un kristiešiem; aicina Šrilankas valdību viennozīmīgi nosodīt naidu kurinošus izteikumus, kūdīšanu uz vardarbību un diskrimināciju pret reliģiskajām un etniskajām grupām valstī un saukt pie atbildības tos, kas veicina šādu šķelšanos, tostarp valdības un militāro spēku ietvaros;

6.  norāda uz pieņemtajiem 20. grozījumiem Konstitūcijā un pauž dziļas bažas par tiesu varas neatkarības un parlamentārās kontroles mazināšanos un par to, ka prezidenta rokās koncentrējas pārlieku liela vara;

7.  ar bažām norāda uz Šrilankas neseno ieceri pieņemt jaunu tiesību aktu par dezinformāciju, neraugoties uz to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas cēlušas trauksmi par draudiem, ko šāds likums varētu sagādāt vārda brīvībai; mudina tiešsaistes platformas veikt proaktīvus pasākumus, lai ierobežotu naida runas un dezinformācijas izplatīšanu tiešsaistē sinhaliešu un tamilu valodā;

8.  pauž bažas par to, ka Šrilankas Soda kodeksa, precīzāk tā 365., 365.A un 399. nodaļa, tikusi interpretēta tā, lai varētu sodīt cilvēkus ar atšķirīgu seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti;

9.  aicina Komisiju nekavējoties izvērtēt finansējumu, ko tā piešķir ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja un Interpola projektam “Atbalsts Šrilankai pretterorisma jomā”, jo Šrilankā pretterorisms nereti tiek izmantots kā iegansts etnisko un reliģisko grupu, kā arī pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanai; aicina ES delegāciju Šrilankā un dalībvalstu pārstāvniecības palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aizstāvjiem un žurnālistiem;

10.  uzsver, ka ir būtiski nodrošināt, ka nacionālā izlīguma procesam tiek piešķirta pienācīga vērība un ka tas noved pie konkrētām darbībām, tostarp pie atbildības tiek saukti tie, kas atbildīgi par bezvēsts pazušanām un pagātnes noziegumiem; pauž nožēlu par to, ka Šrilanka ir atteikusies no saistībām, ko tā uzņēmusies ANO Cilvēktiesību padomes priekšā saistībā ar tās 2015. gada 14. oktobra rezolūcijas “Samierināšanas, pārskatatbildības un cilvēktiesību veicināšana Šrilankā”, un mudina to no jauna sadarboties ar Cilvēktiesību padomi, kurai ir būtiska nozīme attiecību atjaunošanā ar starptautisko sabiedrību un nacionālā izlīguma procesa izveidē starp dažādām sinhaliešu, tamilu, musulmaņu, hindu un kristiešu kopienām;

11.  aicina Šrilankas valdību nepieļaut nekādus šķēršļus izmeklēšanai un potenciālām apsūdzības celšanām pret tiem drošības spēku darbiniekiem, kas vainojami smagos cilvēktiesību pārkāpumos; uzstāj, ka ir jāveic izmeklēšana attiecībā uz apgalvojumiem par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, ko pilsoņu kara laikā pastrādājušas visu pušu augstākā līmeņa amatpersonas; pieprasa, lai Šrilankas valdība pārtrauc praksi iecelt augstākajos valdības amatos pašreizējos un kādreizējos militāros virspavēlniekus, kas, iespējams, saistīti ar smagiem pārkāpumiem;

12.  aicina enerģiski, objektīvi, pilnībā un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem izmeklēt uzbrukumus, kas notika 2019. gada Lieldienu svētdienā; turklāt aicina nekavējoties tiesāt tos, pret kuriem ir pierādījumi par viņu vainu, un savukārt atbrīvot tos, par kuriem nav pietiekamu pierādījumu;

13.  atgādina, ka VPS+ piedāvā stimulus labākai piekļuvei ES tirgum tādu valstu eksportētājiem, kuras uzrāda progresu šo konvenciju īstenošanā; atgādina, ka viena no Šrilankas galvenajām saistībām bija pilnībā saskaņot savus pretterorisma tiesību aktus ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, lai nodrošinātu labvēlīgas tirdzniecības attiecības saskaņā ar VPS+; atgādina par VPS regulā(1) paredzētajām sekām gadījumā, ja pastāvīgi netiek pieņemtas un īstenotas nepieciešamās cilvēktiesību reformas, atcelti ļaunprātīgi tiesību akti un mainīta pašreizējā tendence palielināt pārkāpumus;

14.  uzsver, ka VPS+ ievērojami uzlabojusi Šrilankas ekonomiku, proti, tās eksports uz ES pieaudzis par 2,3 miljardiem EUR, padarot ES par Šrilankas otro lielāko eksporta partneri; uzsver, ka pašlaik tiek uzraudzīta Šrilankas atbilstība VPS+ statusam, un uzsver, ka VPS+ tirdzniecības preferenču saglabāšana nav automātiska; aicina Komisiju un EĀDD, izvērtējot Šrilankas VPS+ statusu, pienācīgi ņemt vērā pašreizējos notikumus; turklāt aicina Komisiju un EĀDD izmantot VPS+ kā sviru, lai veicinātu Šrilankas saistību izpildi cilvēktiesību jomā, un pieprasīt PTA atcelšanu vai aizstāšanu, rūpīgi izvērtēt, vai ir pietiekams iemesls kā galējo līdzekli sākt procedūru Šrilankas VPS+ statusa pagaidu atcelšanai un no tā izrietošajām priekšrocībām, un pēc iespējas ātrāk ziņot Parlamentam par šo jautājumu;

15.  ar bažām norāda, ka Covid-19 pandēmija ir pasliktinājusi darbinieku tiesības šajā valstī; mudina Šrilanku pilnībā sadarboties ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), lai nostiprinātu rūpnīcu darbinieku darba tiesības, tostarp veselības un drošības nosacījumus apģērbu nozarē strādājošajiem īpašās tirdzniecības zonās; aicina Šrilankas valdību patiešām piemērot un padarīt stingrāku valsts politiku bērnu darba izskaušanai; aicina Šrilankas iestādes pielāgot Šrilankas Darba standartu un nodarbinātības standartu padomes investīciju rokasgrāmatu, lai to saskaņotu ar starptautiskajiem standartiem, jo īpaši SDO Konvenciju Nr. 87 un Nr. 98;

16.  atkārtoti apliecina Eiropas Savienības stingro nostāju pret nāvessodu, aizliedzot to visos gadījumos un bez izņēmuma; atzinīgi vērtē to, ka Šrilankā joprojām ir spēkā moratorijs nāvessodam; mudina valdību atcelt nāvessoda piemērošanu;

17.  atzinīgi vērtē līdzšinējos ES samierināšanas centienus un uzsver ES gatavību sniegt atbalstu Šrilankai šai jomā;

18.  pauž bažas par to, ka Šrilankā pieaug Ķīnas ietekme un ka Ķīna aizvien vairāk iejaucas šīs valsts lietās;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Drošības padomei, ES Īpašajam pārstāvim cilvēktiesībās, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, kā arī Šrilankas valdībai un parlamentam.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par Vācijas NVO iekļaušanu Krievijas nevēlamo organizāciju sarakstā un Andreja Pivovarova aizturēšanu (2021/2749(RSP))

P9_TA(2021)0291 RC-B9-0347/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, cita starpā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Krieviju, Alekseja Navaļnija lietu, militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotiem uzbrukumiem Čehijas Republikā(1), kā arī 2016. gada 12. maija rezolūciju par Krimas tatāriem(2),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus, jo īpaši 10. pantu par tiesībām uz vārda brīvību un 11. pantu par tiesībām uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kuras Krievija ir apņēmusies ievērot kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) locekle,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas 2016. gada 13. jūnija Atzinumu Nr. 814/2015 par Federālo likumu Nr. 129-FZ, ar ko groza dažus tiesību aktus (Federālais likums par ārvalstu un starptautisku nevalstisko organizāciju nevēlamām darbībām),

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. maijā ES vārdā sniegto deklarāciju par ierobežojošu pasākumu noteikšanu pret astoņiem ES pilsoņiem,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 15. maijā ES vārdā sniegto deklarāciju par tā dēvēto nedraudzīgo valstu saraksta publicēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2021. gada 27. maija paziņojumu par Vācijas NVO iekļaušanu nevēlamo organizāciju sarakstā,

–  ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2021. gada 1. jūnija paziņojumu par Andreja Pivovarova aizturēšanu,

–  ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2021. gada 4. jūnija paziņojumu par likumu par tā dēvētajām ekstrēmistu organizācijām,

–  ņemot vērā Delegācijas ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejā priekšsēdētāja 2021. gada 3. jūnija paziņojumu par likvidētās NVO “Atvērtā Krievija” direktora Andreja Pivovarova aizturēšanu ES komerciālā lidmašīnā, kas gatavojās pacelties no Sanktpēterburgas lidostas,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā uzskatu, vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvības īstenošana ir pamattiesības, kas nostiprinātas Krievijas Federācijas konstitūcijā, kā arī daudzos starptautiskos tiesību instrumentos, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, ko Krievija ir apņēmusies ievērot; tā kā starptautisko tiesību pārākums paredz Krievijai saistības, kuras nevar grozīt un no kurām nevar atkāpties, izmantojot nesenos konstitūcijas grozījumus;

B.  tā kā Krievijas Federācija nesen ir pieņēmusi represīvus likumus, ar ko ir būtiski paplašināts to personu un grupu loks, kuras var tikt uzskatītas par “ārvalstu aģentiem”, un ar ko ir palielināti minētajām personām un grupām noteiktie ierobežojumi un prasības, kā arī sankcijas par to pārkāpšanu;

C.  tā kā nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir ārkārtīgi svarīga nozīme mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā, jo tās ļauj iedzīvotājiem sadarboties dažādu leģitīmu mērķu labad un nodrošina nepieciešamo sabiedrības iesaisti, kas papildina, sagatavo un uzrauga oficiālo politisko lēmumu pieņemšanu; tā kā tādēļ NVO ir svarīga politiskā loma un, lai gan tās ievēro tiesību aktus, tām ir jāsaglabā neatkarība no jebkādas nepamatotas valsts iestāžu iejaukšanās;

D.  tā kā Federālais likums par ārvalstu un starptautisku nevalstisko organizāciju nevēlamām darbībām ļauj ārvalstu un starptautisku nevalstisko organizāciju darbības uzskatīt par nevēlamām Krievijas Federācijas teritorijā; tā kā organizācijas, ko Krievijas iestādes ir pasludinājušas par nevēlamām, saskaras ar biedrošanās brīvības ierobežojumiem, jo to darbības tiek aizliegtas un saistībā ar šīm darbībām tiek noteikti administratīvi sodi un kriminālsodi; tā kā Krievijas varasiestādes ir izmantojušas šo likumu, lai veicinātu represijas pret neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas Krievijā;

E.  tā kā, pieņemot šos likumus, Krievijas Federācija ir piešķīrusi iestādēm gandrīz pilnīgu kontroli pār neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilnvarojusi Krievijas federālo mediju uzraugu (Roskomnadzor) bloķēt tiešsaistes resursus; tā kā Krievijas varasiestādes ir aizliegušas mītiņus sabiedriskās vietās, ierobežojušas tiesības piedalīties viena piketētāja protestos un noteikušas papildu ierobežojumus žurnālistiem, kas atspoguļo šos protestus;

F.  tā kā 2021. gada 12. janvārī Krievijas telekomunikāciju uzraugs “Roskomnadzor” sagatavoja pirmos astoņus administratīvos protokolus — visus pret “Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība” — par “ārvalstu aģentu” likuma pārkāpumiem; tā kā minētie tiesību akti ir paplašināti, attiecinot tos arī uz atsevišķiem ziņotājiem; tā kā “Roskomnadzor” ir apsūdzējis “Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība” 520 pārkāpumos saistībā ar marķēšanas ierobežojumiem, un ir paredzams, ka pēc izskatīšanas Krievijas tiesās tiks piemēroti naudas sodi 2,4 miljonu ASV dolāru apmērā; tā kā 2021. gada maijā Krievijas varasiestādes sāka konfiscēt “Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība” Maskavas biroja īpašumu;

G.  tā kā jaunākais likumprojekts, ko Valsts dome un Federācijas padome pieņēma 2021. gada maijā, būtiski ierobežoja tiesības un brīvības Krievijā, nosakot stingrus ierobežojumus personām, kas kritizē valdību, liedzot tām piedalīties sabiedriskajā dzīvē un kandidēt jebkāda līmeņa vēlēšanās, tostarp 2021. gada parlamenta vēlēšanās, ja tās ir dibinājušas vai vadījušas tādu organizāciju, vai arī strādājušas vai citādi līdzdarbojušās tādā organizācijā, kura ar šo likumprojektu tagad ir atzīta par ekstrēmistu vai teroristu organizāciju;

H.  tā kā šis likumprojekts paredz arī tā piemērošanu ar atpakaļejošu spēku un ir vērsts pret Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fondu, kas jau ir pasludināts par “ārvalstu aģentu” un pašlaik tiek klasificēts kā “ekstrēmistu organizācija”;

I.  tā kā Krievijas Federācija ir arī paplašinājusi likuma par nevēlamām organizācijām darbības jomu, ieviešot aizliegumu piedalīties to darbībās ārvalstīs un piešķirot nevēlamas organizācijas statusu tām organizācijām, kuras tiek uzskatītas par starpniekiem finanšu darījumos ar personām, kam jau ir noteikts aizliegums;

J.  tā kā Krievijas Federācija ir noteikusi par nevēlamām vairākas starptautiskās un ārvalstu NVO, tostarp ASV bāzēto Starptautisko republikāņu institūtu, Nacionālo demokrātijas institūtu, Nacionālo demokrātijas veicināšanas fondu un Atlantijas padomi, kā arī ES finansēto Eiropas Demokrātijas fondu, Eiropas Padomes Politikas studiju skolu asociāciju, Ukrainas Pasaules kongresu un mediju elementus, ko vada “Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība”, un ar Krievijas ģenerālprokurora 2021. gada 26. maija lēmumu nevēlamo organizāciju sarakstā ir iekļautas trīs Vācijas NVO, tostarp Forum Russischsprachiger Europäer e.V., Zentrum für die Liberale Moderne GmbH un Deutsch-Russischer Austausch e.V.;

K.  tā kā aktīva pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiskas un atvērtas sabiedrības būtiska sastāvdaļa, kas ir svarīga arī cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzībai;

L.  tā kā Valsts dome, pieņemot šos likumprojektus, kuros paredzēta tūlītēja kriminālatbildības piemērošana, vēršas pret pilsonisko kustību “Atvērtā Krievija”, kas ir plaša demokrātijas un cilvēktiesību struktūra, kura tādēļ bija spiesta pārtraukt savu darbību, lai aizsargātu savus aktīvistus un atbalstītājus pret turpmāku kriminālvajāšanu;

M.  tā kā 2021. gada 27. maijā kustība “Atvērtā Krievija” paziņoja, ka tā pārtrauks darbību, lai aizsargātu savus darbiniekus un locekļus no kriminālvajāšanas saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem par nevēlamām organizācijām;

N.  tā kā 2021. gada 31. maijā kustības “Atvērtā Krievija” bijušajam vadītājam Andrejam Pivovarovam lika izkāpt no Polijas aviosabiedrības “LOT” lidmašīnas Sanktpēterburgā, viņu patvaļīgi aizturēja un divas dienas vēlāk ievietoja pirmstiesas apcietinājumā uz diviem mēnešiem, apsūdzot “nevēlamas organizācijas darbību veikšanā”, par ko viņam varētu tikt piemērots līdz pat sešu gadu cietumsods; tā kā Ņižņijnovgorodas aktīvists Mihails Josilevičs arī ir to personu vidū, pret kurām patlaban notiek kriminālvajāšana un kuras ir aizturētas ar tādām pašām apsūdzībām;

O.  tā kā šīs darbības papildina to daudzo politiski motivēto kriminālvajāšanu skaitu, ko Krievijas Federācija ir uzsākusi pret personām, kuras pauž atšķirīgus viedokļus vai ir paziņojušas par saviem plāniem kandidēt 2021. gada septembrī paredzētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās, piemēram, korupcijas apkarošanas kampaņas vadītāja un opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija apcietināšana vai atliktais piecu gadu cietumsods, kas piespriests kreiso opozīcijas blogerim un politiķim Nikolajam Platoškinam; vērš uzmanību arī uz neseno tiesvedību pret opozīcijas politiķi Dmitriju Gudkovu, tādiem plašsaziņas līdzekļiem kā “Radio Brīvā Eiropa /Radio Brīvība”, “Meduza” un “VTimes” un vairākiem žurnālistiem, kas apsūdzēti kā “ārvalstu aģenti”; tā kā represīvi pasākumi tiek vērsti pat pret studentu žurnāliem; tā kā saskaņā ar Cilvēktiesību centra “Memoriāls” sniegto informāciju Krievijas varasiestādes patlaban tur apcietinājumā gandrīz 400 politieslodzītos, tādējādi pārkāpjot Krievijas Federācijas saistības;

P.  tā kā Krievijas varasiestādes ir nežēlīgi apspiedušas miermīlīgos protestētājus, kuri devās ielās visā valstī, lai atbalstītu Alekseju Navaļniju un protestētu pret korupciju un netaisnību; tā kā saskaņā ar Krievijas uzraudzības organizācijas “OVD-Info” sniegto informāciju trīs dienu protestos janvārī un februārī tika arestēti vairāk nekā 11 000 protestētāju, tostarp desmitiem neatkarīgu žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju, kuri ziņoja par protestiem vai tos uzraudzīja; tā kā visā valstī ir sāktas tūkstošiem administratīvo lietu un vairāk nekā 100 krimināllietu un notiek turpmāki aresti un apcietināšana, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām;

Q.  tā kā saskaņā ar daudziem ziņojumiem pret miermīlīgiem protestētājiem, kuriem piespriests “administratīvs apcietinājums”, ir slikti izturējušies, tostarp viņi ir tikuši ievietoti ļoti pārpildītās aizturēšanas telpās bez pārtikas un ūdens vairākas stundas, kā arī pavadījuši ilgu laiku (vairākas stundas pēc kārtas, bieži vien naktī) policijas furgonos pārvešanas laikā; tā kā protestu dalībnieki ir ziņojuši arī par to, ka viņiem draudēts ar izraidīšanu, viņi atskaitīti no universitātēm vai augstskolām vai zaudējuši darbu; tā kā kārtības policija pārmērīgi lietoja spēku arī pret miermīlīgiem protestētājiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem;

R.  tā kā visaptverošā ES stratēģijā attiecībā uz Krieviju ir būtiski nodrošināt, lai sadarbība ar Krieviju neapdraudētu demokrātijas vērtības un cilvēktiesību aizsardzību;

S.  tā kā Kremļa režīms dara visu iespējamo, lai izolētu Krievijas iedzīvotājus no starptautiskās sabiedrības un atņemtu viņiem cerību uz demokrātisku nākotni, tostarp izmantojot dažādus veidus, kā aizliegt opozīcijas kandidātiem piedalīties Krievijas parlamenta 2021. gada vēlēšanās;

T.  tā kā Levada centra veiktais pētījums liecina, ka valdošā partija “Vienotā Krievija” pirmsvēlēšanu aptaujās uzrāda vēsturiski viszemāko popularitāti pēc tam, kad tā atbalstīja nepopulāro pensiju reformu un panāca, ka tiek pieņemti konstitūcijas grozījumi, no kuriem viens varētu dot iespēju prezidentam Vladimiram Putinam palikt amatā līdz 2036. gadam; tā kā Krievijas varasiestāžu veiktās arvien plašākās represijas pret pilsonisko sabiedrību un politisko opozīciju atklāj varasiestāžu bailes no sabiedrības neapmierinātības ar valsts sliktajiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un valdošās šķiras korupciju,

1.  aicina Krievijas varasiestādes:

2.  aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomi, ES delegācijas, dalībvalstis un Komisiju, izstrādājot visaptverošu ES stratēģiju attiecībā uz Krieviju un reaģējot uz tiesiskuma, pamatbrīvību un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos, galveno uzmanību pievērst tam, lai:

3.  pauž atbalstu visiem cilvēkiem un organizācijām, pret kuriem tiek vērstas represijas, un mudina Krievijas varasiestādes beigt vajāt un iebiedēt pilsonisko sabiedrību, medijus, cilvēktiesību organizācijas un aktīvistus un uzbrukt tiem; nosoda to, ka Krievijas varasiestādes nav pasargājušas šos cilvēkus un organizācijas no trešo personu uzbrukumiem, vajāšanas un iebiedēšanas un nav objektīvi izmeklējušas šādus uzbrukumus pret tiem;

4.  aicina visus uzņēmumus, kas darbojas Krievijā, ievērot īpašu rūpību un izpildīt pienākumu ievērot cilvēktiesības saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; pauž bažas par augsta ranga Eiropas politiķiem, kas akceptē izdevīgus līgumus ar Kremļa īpašumā esošiem vai ar Kremli saistītiem uzņēmumiem, piemēram, Gazprom vai Rosnieft;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts domei.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0159. (2) OV C 76, 28.2.2018., 27. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par cilvēktiesību un politisko stāvokli Kubā (2021/2745(RSP))

P9_TA(2021)0292 RC-B9-0341/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kubu un jo īpaši 2018. gada 15. novembra(1) rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Kubā, 2019. gada 3. decembra(2) rezolūciju par Jose Daniel Ferrer lietu un 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses(3),

–  ņemot vērā PDSN starp Eiropas Savienību un Kubu, kas parakstīts 2016. gada decembrī un provizoriski tiek piemērots no 2017. gada 1. novembra(4),

–  ņemot vērā Delegācijas attiecībām ar Centrālamerikas valstīm 2020. gada 11. decembrī rīkoto uzklausīšanu par Kubu,

–  ņemot vērā ES un Kubas Apvienotās padomes locekļu 2021. gada 20. janvāra neformālo videokonferenci(5),

–  ņemot vērā saskaņā ar Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN) organizēto trešo oficiālo cilvēktiesību dialogu, kas notika 2021. gada 26. februārī(6),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padomes 2018. gada maijā publicēto Vispārējo periodisko pārskatu par Kubu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un citus starptautiskos nolīgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkāda veida sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas vispārīgos ieteikumus,

–  ņemot vērā tādu cilvēktiesību organizāciju kā “Human Rights Watch”, Eiropas Cilvēktiesību fonda un Ieslodzīto aizstāvju organizācijas ziņojumus, IV.B. nodaļu Amerikas Cilvēktiesību komisijas 2020. gada ziņojumā par Kubu, īpašās referentes mūsdienīgu verdzības izpausmju, tās cēloņu un seku jautājumos un īpašās referentes cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības jautājumos 2019. gada 6. novembra paziņojumu ANO augstajam cilvēktiesību komisāram par Kubas medicīniskajām brigādēm un 2018. gada Vispārējā periodiskā pārskata par Kubu secinājumus par Kubas medicīniskajām brigādēm,

–  ņemot vērā Kubas Cilvēktiesību novērošanas centra ziņojumus par 12 mēnešu laikposmu līdz 2021. gada maijam par represīvām darbībām un patvaļīgu aizturēšanu,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) 179. sesiju perioda atklātās uzklausīšanas,

–  ņemot vērā IACHR rezolūcijas Nr. 7/2021, 14/2021 un 24/2021,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1984. gada 10. decembrī un kurai ir pievienojusies arī Kuba,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuru Kuba ir parakstījusi,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Kubas konstitūciju un tās kriminālkodeksu,

–  ņemot vērā Kubas Republikas Ārvalstu tirdzniecības un investīciju ministrijas 2010. gada 29. marta rezolūciju Nr. 168, 1976. gada 12. septembra Likumu Nr. 1312 (tā dēvētais “Migrācijas likums”) un tā 2015. gada 18. decembra normatīvo dekrētu Nr. 26 un 2012. gada 12. oktobra normatīvo dekrētu Nr. 306, Amerikas Cilvēktiesību konvenciju un Amerikas Cilvēktiesību komisijas 2021. gada aprīlī sagatavoto 2020. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Kubas ratificētās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto pilsoniskās sabiedrības organizācijas definīciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ar 2016. gadā parakstītajā PDSN abas puses vēlreiz apliecināja, ka ievēros vispārējās cilvēktiesības, kas izklāstītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstīgos starptautiskos instrumentos par cilvēktiesībām; tā kā Eiropas Parlaments savu piekrišanu ES un Kubas PDSN noslēgšanai deva 2017. gada 5. jūlijā;

B.  tā kā Parlaments 2017. gadā pieņēma rezolūciju, kurā vēlreiz apstiprināja viedokli par demokrātiju, vispārējām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, piemēram, vārda, pulcēšanās un politiskās biedrošanās brīvību, kā arī par informācijas brīvību visās tās izpausmēs;

C.  tā kā iedzīvotāju cilvēktiesības, brīvība, cieņa un labbūtība ir vispilnīgāk pārstāvētas un aizstāvētas demokrātijā, kas cita starpā nozīmē varas nomaiņu, brīvas un godīgas vēlēšanas un politiskā plurālisma ievērošanu; tā kā nesen apstiprinātās Kubas konstitūcijas 5. pantā ir uzsvērts, ka Kubas Komunistiskā partija ir galīgā valsts vara, ko vēl pastiprina 4. un 229. pants, kurā sociālisms uzsvērts kā neatgriezeniska sistēma; tā kā jaunā 2019. gada konstitūcija ir izmantota, lai ne tikai aizsargātu sistēmu un iesaldētu jebkādu reformu procesu brīvību un tiesību jomā, bet arī lai tās ierobežotu vēl vairāk; tā kā šis režīms būtiski ierobežo cilvēkus ar citādiem politiskajiem uzskatiem, liedzot viņiem piedalīties sabiedriskajā politiskajā dzīvē un ieņemt politisku amatu; tā kā joprojām nav tādu nosacījumu, kas garantētu tiesu varas neatkarību, jo īpaši lietās, kurās iesaistīti aktīvisti un disidenti;

D.  tā kā Dekrēts Nr. 349 ierobežo mākslinieku vārda brīvību, prasot saņemt iepriekšēju atļauju rīkot publiskas un privātas uzstāšanās un izstādes; tā kā ar Dekrētu Nr. 370 par tiešsaistes saturu tiek izveidots neskaidrs regulējums, kas ļauj vajāt aktīvistus un neatkarīgos žurnālistus, jo īpaši Covid-19 pandēmijas kontekstā; tā kā Kubas kriminālkodeksā ir ietverti tādi noteikumi kā “apdraudējuma stāvoklis” un “kriminālnoziegumu novēršanai veicami drošības pasākumi”, pamatojoties uz kuriem vairāk nekā 8000 cilvēku tiek turēti cietumā bez attiecināma nozieguma un 2500 ir piespriests piespiedu darbs;

E.  tā kā kopš PDSN stāšanās spēkā pirms nepilniem četriem gadiem Kubā nav panākts konkrēts progress attiecībā uz šā nolīguma vispārīgajiem principiem un mērķiem par cilvēktiesību un pamatbrīvību stāvokļa un Kubas iedzīvotāju ekonomisko un sociālo apstākļu uzlabošanu; tā kā tieši pretēji – Kubas režīms ir pastiprinājis represijas un cilvēktiesību pārkāpumus un situācija Kubas sabiedrībā turpina pasliktināties, izraisot jaunu pretošanās vilni un mierīgas demonstrācijas, kurās ir iesaistījušās ievērojamas Kubas sabiedrības daļas un kurus Kubas režīma represīvās struktūras ir apspiedušas un brutāli izbeigušas;

F.  tā kā 2020. gada 14. oktobrī izplatītajā ANO Cilvēktiesību padomes (HRC) Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos atzinumā tiek brīdināts, ka Kubas iestāžu īstenoti sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi ir ierasta prakse; tā kā Kubā pēdējo 12 mēnešu laikā līdz 2021. gada 1. jūnijam ir reģistrētas 199 politieslodzīto lietas, no kurām 65 ir jauni politieslodzīšanas gadījumi; tā kā no 2021. gada sākuma tieši aprīlī notika vislielākās represijas, jo Kubas Cilvēktiesību novērošanas centrs (OCDH) ir dokumentējis vairāk nekā 1018 represīvas darbības pret cilvēktiesību aktīvistiem un neatkarīgiem žurnālistiem, no kurām 206 bija patvaļīgas aizturēšanas un 13 bija saistītas ar smagu vardarbību; tā kā saskaņā ar Ieslodzīto aizstāvju organizācijas datiem pašlaik Kubā ir 150 politieslodzīto;

G.  tā kā, pamatojoties uz Amerikas Cilvēktiesību komisija 2021. gada 11. februārī veikto analīzi, tika pieņemti piesardzības pasākumi, lai atbalstītu identificētos 20 San Isidro kustības (MSI) locekļus, un ir pietiekami pierādījumi, ka tiek nopietni apdraudētas attiecīgo personu tiesības uz dzīvību un personas neaizskaramību; tā kā Kubas iestādes nelikumīgi ielauzās neatkarīgā mākslinieka un San Isidro kustības koordinatora Luis Manuel Otero Alcántara mājā un vairākas stundas patvaļīgi aizturēja viņu bez jebkādas apsūdzības; tā kā MSI loceklis Denis Solís González ir patvaļīgi ieslodzīts cietumā un notiesāts par necienīgu izturēšanos un Luis Robles Elizástegui atrodas cietumā tikai par to, ka mierīgi nesa plakātu, kurā aicināja atbrīvot Denis Solís González; tā kā MSI loceklis Maykel Castillo Pérez, kurš ir dziesmas “Patria o Vida” līdzautors, patlaban patvaļīgi tiek turēts cietumā un kuru ANO Piespiedu pazušanas komiteja 14 dienas bija izsludinājusi par pazudušu;

H.  tā kā pretēji Parlamenta aicinājumiem ES pārstāvji nav apmeklējuši politieslodzītos cietumā vai novērojuši opozicionāru, disidentu, cilvēktiesību aktīvistu vai neatkarīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļu tiesvedības procesus; tā kā tādu cilvēktiesību organizāciju kā “Human Rights Watch”, “Amnesty International” un Ieslodzīto aizstāvju organizācijas pārstāvjiem, daudziem citiem neatkarīgiem cilvēktiesību stāvokļa novērotājiem, tostarp ANO īpašajiem referentiem, nav atļauts iebraukt Kubā, neraugoties uz to, ka viņi gadiem ilgi ir norādījuši uz nepieciešamību apmeklēt šo salu;

I.  tā kā Kubas Starptautiskās tirdzniecības un ārvalstu investīciju ministrijas 2010. gada Rezolūcijā Nr. 168 visiem civildienestā nodarbinātajiem ārvalstīs esošajiem darbiniekiem, kuri strādā valsts iestādēs vai valstij piederošos uzņēmumos, tostarp medicīnas darbiniekiem, ir noteikti nepamatoti pienākumi un saistības, kas pārkāpj cilvēka cieņu un pašas būtiskākās pamata cilvēktiesības; tā kā Kubas kriminālkodeksā ir paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem visiem civildienestā esošajiem darbiniekiem, kuri nepabeidz medicīniskās misijas vai nolemj neatgriezties Kubā; tā kā Amerikas Cilvēktiesību komisija (IACHR) šīs medicīniskās misijas ir klasificējusi kā modernās verdzības veidu un ANO augstās cilvēktiesību komisāres paziņojumā (CUB 6/2019) par Kubas medicīniskajām misijām tika uzsvērti šo medicīnas darbinieku nedrošie un necilvēcīgie darba apstākļi, un šos apgalvojumus atbalstīja “Human Rights Watch” un pamatoja 622 liecības;

J.  tā kā Kuba ir ratificējusi astoņas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas; tā kā Kuba pārkāpj SDO 29. un 105. konvenciju par piespiedu darbu;

K.  tā kā Parlaments savu Saharova balvu par domas brīvību trīs reizes ir piešķīris Kubas aktīvistiem: Oswaldo Payá 2002. gadā, organizācijai „Sievietes baltā” (Berta Soler) 2005. gadā un Guillermo Fariñas 2010. gadā; tā kā Kubas iestādes ir sistemātiski liegušas Saharova balvas laureātiem un viņu tuviniekiem pamest valsti un piedalīties starptautiskos pasākumos, tostarp tajos, ko rīko Eiropas Parlaments, neraugoties uz daudzajiem uzaicinājumiem, pēdējo reizi tas notika 2020. gada 11. decembrī; tā kā Kubas iestāžu piekoptajā taktikā ietilpa Berta Soler un Reinaldo Escobar iebiedēšana un patvaļīgs arests, kā arī interneta pieslēguma ierobežošana citiem iesaistītajiem dalībniekiem; tā kā Delegācijas attiecībām ar Centrālamerikas valstīm priekšsēdētāja, Ārlietu komitejas priekšsēdētājs un viens no Parlamenta priekšsēdētāja vietniekiem parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā nosodīta aktīvistu vajāšana; tā kā pastāv bažas par to, vai ES delegācija Havanā spēs šos cilvēkus aizsargāt un sniegt viņiem atbalstu; tā kā ne Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), ne ES delegācija Kubā nav nākuši klajā ar kādu paziņojumu šo cilvēku aizstāvībai un nav izrādījuši viņiem jebkāda veida publisku vai privātu atbalstu;

L.  tā kā pašreizējais ES vēstnieks Havanā parakstīja Amerikas Savienoto Valstu prezidentam adresētu vēstuli, kurā cita starpā tika prasīts atcelt ASV embargo attiecībā uz šo salu, kā arī neiejaukties Kubas lietās; tā kā šis fakts nepārprotami pārsniedz vēstnieka diplomātiskās pilnvaras un liecina par ES vēstniecības Havanā ļoti politizēto lomu; tā kā pašreizējais ES vēstnieks Havanā ir publiski paziņojis, ka “Kubā nav diktatūras”;

M.  tā kā Kubas valdība noraidīja neatkarīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību ES un Kubas pilsoniskās sabiedrības semināros, kas tika rīkoti pirms trešā oficiālā cilvēktiesību dialoga; tā kā 2021. gada 26. februārī ES un Kuba rīkoja savu trešo oficiālo cilvēktiesību dialogu PDSN ietvaros; tā kā abas puses apsprieda jautājumu par mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību; tā kā ES atgādināja, ka ir jāievēro starptautisko cilvēktiesību aktu saistības; tā kā dialoga uzdevums ir sniegt taustāmus rezultātus, un to nevar uzskatīt par mērķi pašu par sevi; tā kā, kā uzsvērts PDSN 36. pantā, jebkurā politiskajā dialogā ir tieši un intensīvi, kā arī bez jebkādiem ierobežojumiem jāiesaista neatkarīgā pilsoniskā sabiedrība un visi opozīcijas politiskie dalībnieki;

N.  tā kā Parlaments vairākkārt ir uzaicinājis Kubas valdības diplomātiskos pārstāvjus piedalīties uzklausīšanās un iesaistīties darbībās, kas attiecas uz Kubu; tā kā šie uzaicinājumi tika ne vien noraidīti, bet vēstuļu formā sniegtās atbildes bija arī pilnas ar apvainojumiem un nepamatotām apsūdzībām pret Parlamentu un tā deputātiem; tā kā Parlaments, visticamāk, ir vienīgā ES iestāde, kurai nav piešķirta atļauja apmeklēt šo valsti pēc PDSN provizoriskās stāšanās spēkā, kas nepārprotami ir pretrunā būtiskajam elementam, uz kuru būtu jābalsta politiskā dialoga nolīgums,

O.  tā kā PDSN ir iekļauta t. s. „cilvēktiesību klauzula”, kas ir ES starptautisko nolīgumu būtisks standarta elements un ļauj PDSN darbību apturēt gadījumos, kad cilvēktiesību noteikumi tiek pārkāpti,

1.  stingri nosoda to, ka Kubā ir politieslodzītie un to, ka disidenti tiek pakļauti nepārtrauktai un pastāvīgai politiskai vajāšanai, iebiedēšanai un patvaļīgai aizturēšanai; nosoda arī pašreizējos uzbrukumus San Isidro kustības māksliniekiem, miermīlīgiem disidentiem, neatkarīgiem žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un politiskās opozīcijas pārstāvjiem; prasa nekavējoties izbeigt šīs darbības un mudina Kubas iestādes nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos, kā arī tos, kuri patvaļīgi apcietināti tikai tādēļ vien, ka viņi izmantojuši savu vārda un pulcēšanās brīvību, stingri nosoda Aymara Nieto Muñoz, Mitzael Díaz Paseiro, Iván Amaro Hidalgo, Edilberto Ronal Arzuaga Alcalá, Yandier García Labrada, Denis Solís González, Luis Robles Elizástegui un 77 pārliecības dēļ ieslodzīto personu patvaļīgo aizturēšanu; pauž solidaritāti ar San Isidro kustības locekļiem un visiem aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem viņu centienos Kubā veicināt vārda brīvību;

2.  aicina labāk garantēt tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesu iestāžu neatkarību un nodrošināt, ka personām, kurām atņemta brīvība, ir piekļuve neatkarīgam advokātam; pauž nožēlu par 1941 represijas gadījumu, kas notika 2021. gada aprīlī (1018) un maijā (923); prasa, lai šīm aizturētajām personām būtu ļauts saņemt neatkarīgu medicīnisko novērtējumu, viņas varētu piekļūt telefona sakariem, kā arī viņas regulāri varētu apmeklēt ģimenes locekļi, draugi, žurnālisti un diplomāti;

3.  pauž dziļu nožēlu par Kubas režīma apņēmības un vēlmes trūkumu censties panākt pat minimālu virzību uz pārmaiņām vai atvērt kanālus, kas ļautu reformēt režīmu, jo tas uzlabotu sociālo un politisko līdzdalību, kā arī iedzīvotāju dzīves apstākļus; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz PDSN stāšanos spēkā gandrīz pirms četriem gadiem, stāvoklis cilvēktiesību un demokrātijas jomā nav uzlabojies un nav devis Kubas iedzīvotājiem nekādus būtiskus un taustāmus pozitīvus rezultātus; aicina ievērot nolīgumā noteiktos saistošos pienākumus un šajā sakarībā aicina pieņemt skaidrus kritērijus;

4.  atzīst Kubas iedzīvotāju tiesības pieprasīt savas valsts demokratizāciju, izmantojot dialogu ar pilsonisko sabiedrību un politisko opozīciju, lai izstrādātu ceļvedi demokrātiskām daudzpartiju vēlēšanām;

5.  prasa Kubas valdībai īstenot tiesību sistēmas reformas, lai garantētu preses, biedrošanās un demonstrāciju brīvību, un uzsākt politiskās reformas, kas ļautu organizēt brīvas, godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, kurās tiktu ņemta vērā kubiešu suverēnā un brīvi paustā griba; mudina Kubas valdību saskaņot savu cilvēktiesību politiku ar starptautiskajiem standartiem, kas noteikti hartās, deklarācijās un starptautiskajos instrumentos, kuru puse ir arī Kuba, un bez ierobežojumiem ļaut pilsoniskajai sabiedrībai un politiskajai opozīcijai aktīvi piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; aicina Kubas valdību atzīt neatkarīgo žurnālistiku par likumīgu nodarbošanos un ievērot neatkarīgo žurnālistu tiesības Kubā;

6.  aicina nekavējoties atcelt Dekrētu Nr. 349, Dekrētu Nr. 370 un citus Kubas likumus, kas pārkāpj vārda brīvību;

7.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos atzīt, ka pastāv politiska opozīcija Kubas valdībai, un attiecīgi iekļaut to institucionalizētos, oficiālos, atklātos un publiskos dialogos starp ES un Kubu, tādējādi atbalstot PDSN pīlārus;

8.  pauž nožēlu par to, ka EĀDD un ES delegācija Havanā politiskajos dialogos neiekļāva Kubas demokrātisko opozīciju, kā arī Eiropas un Kubas neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo Kubas varas iestādes to neapstiprināja; uzsver, ka šis lēmums ir pretrunā PDSN, un uzsver, ka abām pusēm ir pienākums pilnībā ievērot nolīgumu; aicina PV/AP un EĀDD turpmākajos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Kubu piedalīties tikai tad, ja ir pienācīgi pārstāvēta pilsoniskā sabiedrība;

9.  atgādina EĀDD, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība politiskajos dialogos un nolīgumā paredzētajos sadarbības projektos ir būtiska PDSN daļa un ka pilsoniskās sabiedrības izslēgšana no sadarbības fondiem un/vai līdzdalības nolīgumā, vienlaikus, gluži pretēji, dodot iespēju piedalīties un piekļūt sadarbības līdzekļiem tikai uzņēmumiem, kuros valsts piedalās vai kurus tā kontrolē, kā tas ir noticis kopš nolīguma parakstīšanas, būtu nekavējoties jāpārtrauc;

10.  nosoda Kubas valsts īstenotos sistemātiskos darba un cilvēktiesību pārkāpumus pret saviem veselības aprūpes darbiniekiem, kas norīkoti strādāt ārzemēs medicīnas misijās, jo tas ir pretrunā SDO pamatkonvencijām, kuras Kuba ir ratificējusi; mudina Kubu pilnībā īstenot un ievērot attiecīgi Amerikas Cilvēktiesību konvenciju un SDO 29. un 105. konvenciju; aicina Kubas valdību atbilstīgi starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem nodrošināt kubiešu tiesības izbraukt no valsts un iebraukt tajā, tostarp attiecībā uz ārstiem, kas norīkoti medicīniskajās misijās uz ārvalstīm; aicina Kubas valdību ratificēt Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un nodrošināt tiesības uz biedrošanās brīvību, tostarp organizāciju reģistrāciju, un darba koplīguma slēgšanas sarunām atbilstīgi SDO standartiem;

11.  aicina EĀDD uzstāt, lai Kubas iestādes pildītu starp ES un Kubu noslēgtajā PDSN noteiktos saistošos pienākumus, jo īpaši attiecībā uz cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā uzsvērts attiecīgi nolīguma 1. panta 5. punktā, 2. panta c) punktā, 5. un 22. pantā un 43. panta 2. punktā; tādēļ uzstāj, lai Eiropas Savienība PDSN īstenošanas gaitā cieši sekotu un uzraudzītu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Kubā un lai par to tiktu iesniegti regulāri ziņojumi Parlamentam;

12.  uzskata, ka Denis Solís González, Luis Robles Elizástegui, Maykel Castillo Pérez (“Osorbo”), (kurš ir San Isidro kustības biedrs un dziesmas “Patria o Vida” līdzautors un patlaban patvaļīgi tiek turēts cietumā un kuru ANO Piespiedu pazušanas komiteja bija izsludinājusi par pazudušu uz 14 dienām) un vairāk nekā 120 politieslodzīto un pārliecības dēļ aizturēto personu ieslodzīšana, kā arī visas patvaļīgās un represīvās darbības, kas reģistrētas 2021. gada aprīlī un jūnijā, ir nolīguma pārkāpums un neatliekami risināms jautājums, kā tas noteikts PDCA 83. panta 3. punkta b) apakšpunktā; šajā sakarībā attiecīgi aicina ES sasaukt steidzamu sanāksmi;

13.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Kubas iestādes atsakās ļaut Parlamenta delegācijām apmeklēt Kubu, aicina iestādes sniegt atļauju iebraukšanai valstī, tiklīdz to ļaus sanitārie apstākļi; aicina visu dalībvalstu pārstāvjus, apmeklējot Kubas iestādes, pievērsties Kubā vērojamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un tikties ar Saharova balvas ieguvējiem, lai garantētu Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas saskaņotu iekšējo un ārējo īstenošanu;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Kubas Republikas valdībai un Kubas Nacionālās tautas varas asamblejai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO augstajai cilvēktiesību komisārei.

(1) OV C 363, 28.10.2020., 70. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0073. (3) OV C 334, 19.9.2018., 99. lpp. (4) OV L 337 I, 13.12.2016, 3. lpp. (5) https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-ministerial-meetings/2021/01/20/. (6) https://www.europarl.europa.eu/delegations/en/eeas-statement-of-28-february-2021-on-th/product-details/20210409DPU29364.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par sistemātiskām represijām Baltkrievijā un to sekām attiecībā uz Eiropas drošību pēc pasažieru nolaupīšanas no Baltkrievijas iestāžu pārtvertās ES civilās lidmašīnas (2021/2741(RSP))

P9_TA(2021)0293 RC-B9-0328/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 12. oktobra un 2021. gada 24. maija secinājumus par Baltkrieviju,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos ES vārdā sniegtos paziņojumus, jo īpaši 2021. gada 24. maija paziņojumu par “Ryanair” reisa FR4978 piespiedu novirzīšanu uz Minsku 2021. gada 23. maijā,

–  ņemot vērā G7 grupas valstu ārlietu ministru un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 27. maija kopīgo paziņojumu par Baltkrieviju,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 4. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2021/908, ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā(1), ar kuru tika ieviests aizliegums Baltkrievijas aviosabiedrībām pārlidot ES gaisa telpu un piekļūt ES lidostām,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2021. gada 26. marta paziņojumu par ES atbalstu Starptautiskajai pārskatatbildības platformai Baltkrievijai,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Maskavas mehānisma referenta 2020. gada 5. novembra ziņojumu par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar Baltkrievijā 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju un Monreālas Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas vērstas pret civilās aviācijas drošību,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visas cilvēktiesību konvencijas, ko Baltkrievija ir parakstījusi,

–  ņemot vērā to, ka Eiropas Parlaments 2020. gada Saharova balvu par domas brīvību piešķīra Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2021. gada 23. maijā Polijā reģistrētu gaisa kuģi, kas apkalpoja aviosabiedrības “Ryanair” reisu FR4978, proti, starptautisku pasažieru reisu starp divām ES valstu galvaspilsētām (no Atēnām uz Viļņu), Baltkrievijas gaisa telpā pēc Aleksandra Lukašenko pavēles piespiedu kārtā novirzīja no kursa un Baltkrievijas kaujas lidmašīnas pavadībā nosēdināja Minskas lidostā, pamatojot šo rīcību ar viltus sprādziena draudiem un tādējādi apdraudot vairāk nekā 170 reisa pasažieru un apkalpes locekļu (daudzi no viņiem bija ES pilsoņi) drošību;

B.  tā kā Baltkrievijas iestādes sprāgstierīces neatklāja, bet apcietināja divus pasažierus — Baltkrievijas pilsoni Ramanu Prataseviču un viņa ceļabiedri, Krievijas pilsoni un Viļņas Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes studenti Sofiju Sapegu;

C.  tā kā Ramans Pratasevičs ir Baltkrievijas žurnālists, aktīvists un bijušais galvenais redaktors ietekmīgajā “Telegram” kanālā “Nexta”, kuram bija izšķiroša nozīme, informējot iedzīvotājus par varas iestāžu izdarītajiem pārkāpumiem, mobilizējot protestus Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas 2020. gada 9. augustā un tādējādi palīdzot nodot atklātībai režīma sistemātiskās represijas un nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā, lai izvairītos no safabricētām kriminālapsūdzībām, Ramans Pratasevičs kopš 2019. gada dzīvo trimdā ES, kur viņam ir piešķirts politiskais patvērums;

D.  tā kā Ramana Prataseviča nelikumīga aizturēšana un Baltkrievijas režīma necilvēcīga izturēšanās, tostarp piespiedu atzīšanās panākšana un pārraidīšana secīgās intervijās Baltkrievijas valsts televīzijā, rada vislielākās bažas starptautiskajai sabiedrībai un uzsver steidzamo nepieciešamību pēc saskaņotas starptautiskās rīcības, jo īpaši tāpēc, ka Baltkrievija joprojām ir vienīgā Eiropas valsts, kas joprojām piemēro nāvessodu un tāpēc nav Eiropas Padomes dalībvalsts; tā kā neizskatījās, ka Ramans Pratasevičs atzīstas brīvprātīgi, un tā kā jebkāda piespiedu kārtā panākta atzīšanās ir aizliegta saskaņā ar Konvenciju pret spīdzināšanu; tā kā viņa advokātiem joprojām tiek liegtas piekļuves iespējas un Aleksandrs Lukašenko ir piedraudējis uz viņa pratināšanu uzaicināt izmeklētājus no Krievijas okupētā Donbasa reģiona; tā kā Baltkrievijas iestādes ir iekļāvušas Ramanu Prataseviču teroristu kontrolsarakstā un tādējādi viņu var sodīt ar nāvessodu;

E.  tā kā civilās lidmašīnas pārtveršana ir nopietns starptautisko aviācijas drošības jomas konvenciju pārkāpums un tā kā Baltkrievijā notiekošās nepārtrauktās represijas ietekmē drošību Eiropā un neapšaubāmi pierāda, ka režīms ir kļuvis par starptautiskā miera un drošības apdraudējumu; tā kā lidmašīnas piespiedu nosēšanās kā valsts atbalstīts terorisma akts un Baltkrievijas režīma tā dēvētā ienaidnieka apcietināšana bija paredzēta tam, lai visiem opozicionāriem, jo īpaši tiem, kuri dzīvo ārvalstīs, raidītu biedējošu signālu, ka režīms ir apņēmies viņus notvert un ka ārvalstīs viņi nav drošībā;

F.  tā kā Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija pašlaik veic izmeklēšanu; tā kā kopā ar Ramanu Prataseviču un Sofiju Sapegu Minskā no lidmašīnas izkāpa arī vairākas neidentificētas personas; tā kā Krievijas Federācija ir aizturējusi vairākus Baltkrievijas opozīcijas aktīvistus, kuri aizbēga uz Maskavu, un turpina atbalstīt Baltkrievijas režīmu, cita starpā arī finansiāli;

G.  tā kā Baltkrievijas iestādes turpina represijas pret Baltkrievijas mierīgajiem iedzīvotājiem un daudzi cilvēki tiek vajāti, arestēti un notiesāti par to, ka viņi ir pauduši iebildumus pret režīmu vai plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā; tā kā tiek lēsts, ka pirms un pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām vēlēšanām vairāk nekā 34 000 Baltkrievijas iedzīvotāju kādā brīdī bijuši aizturēti par protestiem pret režīmu; tā kā Baltkrievijā ir vairāk nekā 470 politieslodzīto, tostarp 7 nepilngadīgas personas; tā kā pret protestētājiem ir ierosinātas aptuveni 3000 politiski motivētas krimināllietas un ir iesniegtas vairāk nekā 4600 prasības saistībā ar spīdzināšanu, vardarbību un nežēlīgu izturēšanos;

H.  tā kā, pieaugot politieslodzīto skaitam, cilvēktiesību stāvoklis Baltkrievijā turpina pasliktināties; tā kā cilvēktiesību aizstāvji ir dokumentējuši simtiem spīdzināšanas un nežēlīgas izturēšanās gadījumu, bet vairāki cilvēki ir pazuduši vai atrasti miruši; tā kā Baltkrievijas aizturēšanas centros un cietumos turpinās necilvēcīga izturēšanās, spīdzināšana un tīša atteikšanās sniegt medicīnisko aprūpi un tajos jau ir gājuši bojā vairāki protestētāji, piemēram, Vitolds Ašuraks, kurš nomira aizdomīgos apstākļos, savukārt citi, piemēram, 17 gadus vecais Dmitrijs Stakhovskis un Stjapans Latipo, tika aizskarti un pakļauti draudiem tik lielā mērā, ka viņi bija gatavi izdarīt pašnāvību;

I.  tā kā 2021. gada 25. maijā Eiropas Baltkrievijas aktīvistiem Jaugenam Afnāgelam, Pāvelam Jukņēvičam, Maksimam Viņjarskim un Andrejam Voiničam, opozīcijas līderim Pāvelam Sevjariņecam, blogerim Dmitrijam Kazlovam un kopienas aktīvistei Irinai Ščasnajai piesprieda četru līdz septiņu gadu ilgu cietumsodu, pamatojoties uz viltus apsūdzībām par ekstrēmismu; tā kā 2021. gada 2. jūnijā politieslodzītais Dmitrijs Furmanavs kopā ar Jaugenu Razņičenko un Uladzimiru Knihu tā dēvētajā Cihanouskas lietā tika notiesāti uz laiku līdz četriem gadiem ieslodzījumā; tā kā 2021. gada 3. jūnijā tiesa tā dēvētā “dejojošā protesta” lietā notiesāja piekto apsūdzēto grupu, kurā bija politieslodzītie Alaksandrs Khrapko, Radzivons Medušeuskis, Ihars Vinakuravs, Andrejs Aniskevičs, Aļona Loika, Halina Čuhunova, Andrejs Ņjamirskis, Dmitrijs Kurhanavs, Katsjarina Smirnova, Mikita Uvaravs, Safija Ništa, Sjargejs Ksenčuks un Iļja Palkhouskis, piespriežot viņiem sodu no 18 mēnešiem mājas arestā līdz vienam gadam cietumā; tā kā 2021. gada 3. jūnijā politieslodzītajam Sjargejam Pjarfiļijevam tika piespriests divu gadu cietumsods, savukārt viņa dēls Staņislavs Pjarfiļijevs tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem (mājas arestā);

J.  tā kā Baltkrievijas varas iestādes turpina vērsties pret neatkarīgajiem baltkrievu žurnālistiem un vajāt viņus, kā arī apzināti mēģina kavēt objektīvu ziņojumu sniegšanu; tā kā tika arestēti simtiem žurnālistu, tostarp divi televīzijas kanāla “Belsat” žurnālisti, kuriem vēlāk tika piespriests sods; tā kā desmitiem žurnālistu ir piemērots administratīvais apcietinājums, viņi ir cietuši no vardarbības un vairākiem žurnālistiem ir piemērots naudas sods; tā kā žurnālistiem ir piemērots pirmstiesas apcietinājums un viņiem ir izvirzītas kriminālapsūdzības; tā kā ir saņemti daudzi ziņojumi par to, ka varas iestādes ir atsaukušas akreditāciju žurnālistiem, tostarp ārvalstu plašsaziņas līdzekļu korespondentiem, no kuriem vairāki ir arestēti un izraidīti no Baltkrievijas; tā kā 2021. gada 18. maijā Baltkrievijas iestādes veica kratīšanu lielākās neatkarīgās Baltkrievijas ziņu vietnes “Tut.by” telpās, aizturēja tās darbiniekus un bloķēja tīmekļa vietni;

K.  tā kā cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas politiķi, pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrību pārstāvji un citi aktīvisti tiek sistemātiski iebiedēti un vajāti un tiek ierobežotas viņu pamatbrīvības; tā kā nekas neliecina par to, ka Baltkrievijas iestādes izmeklē tūkstošiem ziņojumu par policijas brutalitāti, kas iesniegti kopš 2020. gada augusta vidus, vai protestētāju nogalināšanu; tā kā plaši izplatītās cilvēktiesību pārkāpumu nesodāmības dēļ Baltkrievijas tauta joprojām atrodas izmisīgā situācijā; tā kā tiesiskuma trūkuma dēļ cietušajiem nav iespējas izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu;

L.  tā kā saskaņā ar neatkarīgas studentu apvienības — Baltkrievijas Studentu asociācijas — ziņām ir aizturēti vairāk nekā 460 studenti, no kuriem gandrīz trešdaļa ir sievietes, un vairāk nekā 150 studentu ir patvaļīgi atskaitīti no augstskolām, turklāt daudzi, baidoties par savu drošību, bēg uz kaimiņvalstīm;

M.  tā kā Baltkrievijas iestādes 2021. gada 31. maijā ir vēl vairāk pastiprinājušas jau tāpat stingros noteikumus, kas ierobežo Baltkrievijas pilsoņu iespējas izceļot no valsts, tostarp arī to pilsoņu iespējas, kuriem ir ilgtermiņa uzturēšanās atļauja ārvalstīs;

N.  tā kā Baltkrievijā pastiprinās represijas pret poļu minoritātes pārstāvjiem, tostarp ir arestēta un notiesāta Baltkrievijas Poļu savienības priekšsēdētāja Andželika Borisa, kā arī ticis aizturēts Baltkrievijas Poļu savienības biedrs, žurnālists un blogeris Andžejs Počobuts; tā kā poļu skolu sistēma Baltkrievijā saskaras ar aizvien lielāku režīma spiedienu; tā kā šie pasākumi tiek īstenoti kopā ar valsts televīzijā izvērstu propagandu pret poļiem; tā kā A. Lukašenko Baltkrievijā ir noteicis jaunu valsts svētku dienu, kas atzīmējama 17. septembrī — dienā, kad 1939. gadā PSRS iebruka Polijā;

O.  tā kā Baltkrievija sākusi Astravjecas kodolelektrostacijas komerciālo izmantošanu, neizpildot visus 2018. gada ES noturības testa ziņojumā ietvertos drošības ieteikumus, un tā rezultātā šī kodolelektrostacija ir uzskatāma par nedrošu un tādu, kas rada nopietnus draudus kodoldrošībai visā Eiropā;

P.  tā kā Eiropas Savienība līdz šim ir piemērojusi sankcijas 88 Baltkrievijas personām un 7 vienībām, tostarp Aleksandram Lukašenko,

1.  asi nosoda 23. maijā notikušo aviosabiedrības “Ryanair” reisa FR4978 nolaupīšanu un piespiedu nosēdināšanu Minskā un to, ka Baltkrievijas iestādes ir aizturējušas žurnālistu Ramanu Prataseviču un Sofiju Sapegu; uzskata, ka šī šausminošā rīcība ir starptautisko tiesību pārkāpums, kas ir valsts terorisma akts;

2.  aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Ramanu Prataseviču un Sofiju Sapegu, kā arī visus pārējos Baltkrievijā aizturētos žurnālistus un politieslodzītos;

3.  atgādina par Padomes lēmumu pastiprināt spēkā esošos ierobežojošos pasākumus, ieviešot aizliegumu Baltkrievijas pārvadātājiem ielidot ES gaisa telpā un piekļūt ES lidostām, un iesaka Padomei izstrādāt plānu, lai atvieglotu Baltkrievijas iedzīvotājiem iespēju atstāt valsti; aicina Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru izmeklēt šo nepieņemamo incidentu, kas apdraud starptautiskās normas un standartus, un veikt attiecīgus pasākumus; uzsver, ka šis nopietnais incidents ir būtiski samazinājis uzticēšanos un ka katrai valstij būtu jārīkojas atbildīgi, pildot savus pienākumus saskaņā ar Čikāgas Konvenciju, lai gaisa kuģu darbības būtu drošas; aicina aviosabiedrību “Ryanair” sadarboties un dot iestādēm piekļuvi visai attiecīgajai informācijai par šo incidentu;

4.  aicina rūpīgi izvērtēt pārtvertas civilās lidmašīnas nolaupīšanas sekas ne tikai starptautiskā gaisa transporta un aviācijas drošībai, bet arī vispārējai drošībai Eiropā un to Baltkrievijas un citu pilsoņu drošībai, kuri ir izsūtīti vai meklē patvērumu ES dalībvalstīs;

5.  uzsver, ka šādā izmeklēšanā būtu jāizpēta Krievijas iespējamā loma Baltkrievijas režīma īstenotajos terora aktos; uzsver — ja apstiprināsies Krievijas iesaiste, saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska akts) sankcijas būtu jāpiemēro ikvienam Krievijas pilsonim, kas tieši vai netieši bijis iesaistīts šajā operācijā; uzsver to, cik svarīgs ir ES ieguldījums izmeklēšanā, tostarp kopīgu izmeklēšanas grupu darbā un operācijās iesaistot tādas ES struktūras kā Eiropols, Eurojust vai Eiropas Prokuratūra;

6.  atkārtoti uzsver, ka neatzīst Aleksandra Lukašenko ievēlēšanu Baltkrievijas prezidenta amatā; uzskata, ka Baltkrievijas pašreizējais režīms ir neleģitīms, nelikumīgs un krimināls; turpina atbalstīt Baltkrievijas iedzīvotājus un viņu likumīgās prasības un centienus pēc brīvām un godīgām vēlēšanām, pamatbrīvībām un cilvēktiesībām, demokrātiskas pārstāvības, politiskās līdzdalības un cieņas; nosoda bargos pasākumus pret tūkstošiem Baltkrievijas iedzīvotāju, kuri miermīlīgi protestēja, aizstāvot savas tiesības uz brīvību, demokrātiju un cieņpilnu dzīvi;

7.  stingri nosoda un pieprasa nekavējoties izbeigt Baltkrievijas valsts iestāžu īstenoto vardarbību un represijas, jo īpaši nelikumīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos pret aizturētajiem, kā arī miermīlīgo pilsoņu kriminālvajāšanu, un pauž atbalstu un solidaritāti Baltkrievijas sabiedrībai; nosoda režīma īstenotās sistemātiskās civiliedzīvotāju represijas, kas kopš 2020. gada augustā notikušajām vēlēšanām, kuru rezultāti tika viltoti, izmantojot vardarbību, iebiedēšanu un citu veidu piespiešanas metodes, ir likušas 14 000 baltkrievu bēgt no valsts; atkārtoti norāda, ka pašreiz notiekošā represiju kampaņa un civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošana ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi; pauž nožēlu par to, ka Baltkrievija pašlaik ir vienīgā valsts Eiropā, kurā joprojām tiek izpildīts nāvessods, un uzstāj, ka tas ir nekavējoties un pastāvīgi jāatceļ; nosoda Baltkrievijas iestāžu nesen veiktos pasākumus, kas liedz lielākajai daļai Baltkrievijas pilsoņu iespējas izceļot no valsts, tostarp arī tiem pilsoņiem, kuriem ir ilgtermiņa uzturēšanās atļauja ārvalstīs;

8.  nosoda bargos un netaisnos sodus, kas nesen piespriesti daudziem politieslodzītajiem un aizturētajiem, tostarp opozīcijas līderim Pāvelam Sevjariņecam, un tiesas prāvām pret Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvjiem, tostarp Viktaru Babariku, Mikolu Statkeviču un Sjargeju Cihanouski; pauž nožēlu par Pāvela Sevjariņeca, Jaugena Afnāgela, Andreja Voiniča, Pāvela Jukņēviča, Dmitrija Kazlova, Maksima Viņjarska un Irinas Ščasnajas notiesāšanu slēgtā tiesas procesā Mahiļovā;

9.  atkārtoti norāda uz neatkarīgo Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu nozīmi un svarīgo lomu Baltkrievijas sabiedrībā; nosoda plašsaziņas līdzekļu apspiešanu un centienus kavēt piekļuvi internetam, kā arī žurnālistu un blogeru piekaušanu, arestēšanu un iebiedēšanu; uzsver Baltkrievijas iedzīvotāju tiesības netraucēti piekļūt informācijai;

10.  nosoda represijas un naidīgās darbības, ko iestādes veikušas pret poļu minoritātes pārstāvjiem un pret poļu skolu sistēmu Baltkrievijā; šajā sakarībā aicina bez nosacījumiem atbrīvot Andželiku Borisu un Andžeju Počobutu un citus politieslodzītos;

11.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Komisiju un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Baltkrievijā cieši sekot līdzi atsevišķu politieslodzīto stāvoklim un tiesas prāvām Baltkrievijā, tostarp Ramana Prataseviča un Sofijas Sapegas situācijai, piedāvāt viņiem atbalstu un strādāt pie tā, lai panāktu viņu atbrīvošanu; šajā sakarībā aicina A. Lukašenko režīmu nekavējoties izbeigt jebkādas darbības, kas vērstas uz valstu un Eiropas diplomātisko dienestu darbinieku iebiedēšanu vai aizskaršanu, atbilstīgi starptautiskajām saistībām, ko Baltkrievija ir uzņēmusies saskaņā ar Vīnes konvencijām par diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām;

12.  uzsver steidzamo nepieciešamību uzturēt un paplašināt kontaktus un sadarbību ar Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvjiem Minskā un trimdā, jo īpaši ar Svjatlanu Cihanousku un Koordinācijas padomes un valstu pretkrīzes pārvaldības padomes locekļiem; tādēļ pievienojas aicinājumiem uzaicināt to pārstāvjus uz G7 samitu 2021. gada 11.–13. jūnijā un Austrumu partnerības samitu 2021. gadā un iesaka viņus arī turpmāk aicināt uz augsta līmeņa divpusējām sanāksmēm valdības līmenī, kā arī uz parlamentārajām sesijām un starpparlamentārajām sanāksmēm, un izveidot grupas Baltkrievijas jautājumā visos ES dalībvalstu parlamentos;

13.  aicina Padomi pēc iespējas drīzāk paplašināt to personu un struktūru sarakstu, kurām piemēro ES sankcijas, iekļaujot arī tos, kas iesaistīti “Ryanair” reisa FR4978 lidmašīnas pārtveršanā un piespiedu nosēdināšanā un Ramana Prataseviča un Sofijas Sapegas aizturēšanā; atgādina, ka žurnālistam Ramanam Pratasevičam draud nāvessods;

14.  mudina Padomi pēc iespējas steidzamāk turpināt darbu pie ceturtā sankciju kopuma pret personām un struktūrām, kas piedalījās Baltkrievijas vēlēšanu rezultātu viltošanā, represijās, spīdzināšanā vai ar sliktu izturēšanos saistītos un cilvēktiesību pārkāpumos šajā valstī, tostarp neatkarīgu žurnālistu un blogeru vajāšanā, vai ir šo pārkāpumi līdzzinātāji, un sākt darbu pie nākamā pasākumu kopuma; prasa noteikt sankcijas ievērojami lielākam skaitam Baltkrievijas amatpersonu, proti, prokuroriem, tiesnešiem un tiesībaizsardzības darbiniekiem, kuri piedalās režīma kritizētāju vajāšanā un nepatiesā notiesāšanā, kā arī policistiem, cietumu darbiniekiem, parlamenta deputātiem un valdības locekļiem, kā arī aģentiem, kas darbojas režīma labā propagandas, plašsaziņas līdzekļu, dezinformācijas un naida runas jomā, personām un struktūrām, kas atbalsta A. Lukašenko un viņa režīmu, piemēram, Maratam Markovam, kurš 2. jūnijā intervēja Ramanu Prataseviču valsts televīzijas kanālā “ONT”, un tiem, kas piedalījās 23. maija incidenta īstenošanā, piemēram, izlūkdienestu darbiniekiem un aviācijas iestādēm; šajā sakarībā atgādina, ka ir pilnībā jāizmanto iespējas veikt ierobežojošus pasākumus saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska akts);

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis stingri atteikt jebkādu finansiālu atbalstu Baltkrievijas režīmam, kā arī jebkādas jaunas kredītlīnijas Baltkrievijas bankām un apturēt jebkādus ieguldījumus Baltkrievijas infrastruktūras projektos vai uzņēmumos; aicina Komisiju pieņemt pasākumus, lai nepieļautu, ka Eiropas finanšu iestādes iegādājas obligācijas vai jebkādus citus finanšu instrumentus, ko emitējusi Baltkrievijas valdība un ar to saistītās publiskās iestādes; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir apturējušas Baltkrievijas publiskā sektora projektu finansēšanu, un prasa izpētīt, kā neizmantotos līdzekļus var pārorientēt uz pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, kas nav saistīts ar režīmu; aicina Starptautisko Valūtas fondu un ES dalībvalstis nekādā gadījumā šim režīmam nepiešķirt tiešu budžeta atbalstu un atturēties no 2021. gadam paredzēto speciālo aizņēmuma tiesību piemērošanas;

16.  atgādina visiem ES uzņēmumiem, kas darbojas Baltkrievijā, par savu iepriekšējo aicinājumu ievērot īpašu rūpību un cilvēktiesības saskaņā ar ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem; turklāt aicina tās atturēties no jebkādām jaunām investīcijām un publiski protestēt pret Baltkrievijas iestāžu pašreiz veiktajām represijām valstī;

17.  aicina Padomi ātri pieņemt un īstenot ekonomiskās sankcijas, kurām jābūt ievērojamām un, cik vien iespējams, ar tūlītēju ietekmi uz Baltkrievijas režīmu, tā atbalstītājiem un ekonomikas dalībniekiem, kas to atbalsta; prasa, lai šīs ekonomiskās sankcijas būtu vērstas pret valsts un privātiem uzņēmumiem, kurus kontrolē režīms, kuri ir cieši saistīti ar režīma uzņēmējdarbības interesēm vai ir pazīstami ar to, ka atlaiž darbiniekus par piedalīšanos streikos vai protestos; prasa noteikt nozaru sankcijas, jo īpaši vēršoties pret jēlnaftas un naftas produktu, kālija karbonāta un tērauda ieguves un kokapstrādes nozarēm; turklāt prasa izbeigt sadarbību ar Baltkrievijas valstij piederošajām bankām un to finansēšanu, ierobežot starptautisko banku kredītlīnijas to meitasuzņēmumiem Baltkrievijā un apsvērt iespēju uz laiku apturēt Baltkrievijas dalību SWIFT sistēmā; prasa ES reģistrētiem uzņēmumiem, jo īpaši “Siemens AG”, pārtraukt sadarbību ar Baltkrievijas iestādēm tehnoloģiju un zinātības apmaiņas jomā; aicina dalībvalstis un ES iestādes pastiprināt centienus, lai cīnītos pret ievērojamo cigarešu kontrabandu no Baltkrievijas uz ES, kas nodrošina līdzekļus A. Lukašenko režīmam; mudina īstenot saskaņotu ES solidaritātes akciju ar mērķi kompensēt ekonomiskās grūtības tām dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmē ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju;

18.  atzinīgi vērtē Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) lēmumu apturēt Baltkrievijas raidorganizācijas BTRC dalību EBU; prasa pārtraukt Baltkrievijas dalību starptautiskās sporta organizācijās un starptautiskos sporta pasākumos, tostarp Eiropas un pasaules čempionātos un Tokijas olimpiskajās spēlēs; mudina Eiropas Futbola asociāciju savienību (UEFA) atņemt tiesības Baltkrievijas valsts televīzijai “TVR” pārraidīt EURO 2020. gada futbola turnīru un tās bez maksas piešķirt neatkarīgajam televīzijas kanālam “Belsat TV”;

19.  aicina dalībvalstis uzlabot sadarbību izlūkošanas jautājumos saistībā ar krīzi Baltkrievijā un izraidīt zināmos un aizdomās turētos Baltkrievijas izlūkošanas dienesta darbiniekus, kas darbojas visā Savienībā; mudina Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju ierobežot Baltkrievijas vēstniecības Briselē darbinieku piekļuvi iestādei, tostarp fizisku un attālinātu piekļuvi Eiropas Parlamenta rīkotām sanāksmēm, un pārskatīt Parlamenta saziņu ar Baltkrievijas vēstniecību;

20.  pauž dziļas bažas par Krievijas iesaistīšanos A. Lukašenko režīmā, tostarp par finansiālu atbalstu un ciešo sadarbību starp izlūkdienestiem;

21.  uzsver, ka ir vajadzīga starptautiska iesaiste, tostarp diskusijas ANO un NATO līmenī; prasa ES cieši saskaņot savus pasākumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, G7 partnervalstīm un citām līdzīgi domājošām valstīm un censties panākt vispārēju vienprātību ar ES partneriem, jo īpaši Eiropas kaimiņvalstīm, piemēram, Ukrainu, lai pēc iespējas palielinātu sankciju ietekmi; atgādina Ukrainas valdības lēmumu pievienoties ES dalībvalstīm, lai Baltkrievijas aviosabiedrībām piemērotu transporta sankcijas, un aicina Komisiju un Padomi noteikt soda pasākumus aviosabiedrībai “Belavia” un tās pasažieriem, kas lido uz Krievijas anektēto Krimu; atzinīgi vērtē gaidāmās ES un ASV, kā arī ASV un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes un uzskata, ka tās piedāvā lieliskas iespējas saskaņot ES un tās partneru nostājas;

22.  uzsver, ka sankciju mehānismi gan ir vislabākais veids, kā ES var pienācīgi vērsties pret valstīm, kas neievēro tiesiskumu, taču šajā gadījumā papildus sankcijām pret Baltkrievijas valsts uzņēmumiem būtu jāizmanto arī esošais iekšējais spiediens valstī, atbalstot Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību;

23.  aicina Komisiju un PV/AP kopā ar starptautiskajiem partneriem sākt augsta līmeņa starptautiskās konferences “Demokrātiskās Baltkrievijas nākotne” organizēšanu krīzes atrisināšanai Baltkrievijā, kā arī izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Baltkrievijas iestādēs par noziegumiem pret Baltkrievijas tautu un Baltkrievijas demokrātisko pārveidi; uzskata, ka šāda konference ES vadībā, kurā piedalīsies starptautiskās finanšu iestādes, G7 valstis, ES dalībvalstis un iestādes un citas valstis, kas ir gatavas apsolīt vairāku miljardu euro vērtu finanšu paketi, sniegs atbalstu turpmāko reformu centieniem un ekonomikas pārstrukturēšanai un dos spēcīgu signālu par atbalstu Baltkrievijas tautai;

24.  atgādina par savu iepriekšējo iniciatīvu izveidot augsta līmeņa misiju, kurā iesaistītas bijušās augsta ranga Eiropas amatpersonas, lai izpētītu visas iespējas, kā apturēt vardarbību, atbrīvot politieslodzītos un, iespējams, palīdzēt radīt labvēlīgu vidi iekļaujošam vietējam politiskajam dialogam Baltkrievijā;

25.  mudina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis palielināt tiešo atbalstu Baltkrievijas opozīcijai, pilsoniskajai sabiedrībai, cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem Baltkrievijā un ārvalstīs, un sadarbību ar tiem, tostarp izmantojot spēju veidošanu un finansiālu atbalstu, un palielināt atbalstu Eiropas Demokrātijas fondam tā darbību īstenošanai uz vietas; šajā sakarībā prasa ES un citām starptautiskajām organizācijām sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem žurnālistiem, lai viņi varētu pildīt savus pienākumus, informējot sabiedrību par norisēm Baltkrievijā; šajā sakarībā atkārtoti prasa palielināt atbalstu televīzijas kanālam “Belsat TV”;

26.  apņemas palīdzēt stiprināt demokrātisko spēku spējas, palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi, atbalstīt pilnvērtīgu politisko dialogu, kura rezultātā Baltkrievijā tiktu panākta varas miermīlīga nodošana, kā arī atbalstīt jaunos politiskos līderus un cilvēktiesību aizstāvjus, izmantojot Parlamenta demokrātijas atbalsta mehānismus;

27.  atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto projektu visaptverošam ekonomikas atbalsta plānam 3 miljardu EUR apmērā demokrātiskās Baltkrievijas nākotnei; aicina Komisiju un Padomi turpināt izstrādāt un veicināt šo plānu un skaidri paziņot, ka tad, kad Baltkrievijā notiks demokrātiskas pārmaiņas, ES būs gatava sniegt reālu palīdzību ar mērķi virzīt valsti pa reformu un modernizācijas ceļu; norāda, ka ES ir jāierosina visaptverošs pasākumu kopums, lai sagatavotu Baltkrievijas demokrātiskos spēkus šāda atbalsta izmantošanai;

28.  prasa ES sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, G7 grupas partneriem un citām līdzīgi domājošām valstīm ar mērķi iesaldēt sadarbību ar A. Lukašenko režīma publisko sektoru un pārorientēties uz sadarbību ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un Baltkrievijas privātajiem uzņēmumiem, kas ir ārpus režīma ietekmes jomas;

29.  noraida A. Lukašenko nepieņemamos draudus, ka Baltkrievijas iestādes neapturēs nelegālos migrantus un nelegālo narkotiku tirdzniecību, un pauž bažas par nelegālās migrācijas pieaugumu no Baltkrievijas uz ES un Baltkrievijas iestāžu iespējamo iesaistīšanos šajā procesā; prasa dalībvalstīm un ES iestādēm sekot līdzi norisēm šajās jomās un veikt atbilstošus pasākumus;

30.  nosoda to, ka Baltkrievijas vadība ļaunprātīgi izmanto tiesībaizsardzības iestādes politiskiem mērķiem; aicina Interpolu nekavējoties un rūpīgi pārskatīt Baltkrievijas iesniegtos un turpmāk iesniedzamos pieprasījumus un veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka šī valsts Interpolu ļaunprātīgi izmanto politiskiem mērķiem;

31.  uzsver, ka ir jāveic visaptveroša izmeklēšana par A. Lukašenko režīma izdarītajiem noziegumiem pret Baltkrievijas tautu un tās noslēgumā būtu jāizveido starptautisks tribunāls, lai sauktu pie atbildības par šiem noziegumiem; tā kā Baltkrievijas iestādes nevēlas ieviest tiesiskumu un atbildību, mudina starptautisko sabiedrību rīkoties, lai palīdzētu nodrošināt pierādījumus par noziegumiem, izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības visā komandķēdē; atzinīgi vērtē vairāku ES dalībvalstu iniciatīvas piemērot universālas jurisdikcijas principu un sagatavot tiesas prāvas pret represiju veicējiem Baltkrievijā un mudina visas pārējās dalībvalstis sekot šim piemēram; prasa aktīvi atbalstīt visas starptautiskās iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst nesodāmību Baltkrievijā, piemēram, Starptautisko platformu pret nesodāmību un Tiesiskuma centru Viļņā;

32.  mudina AP/PV, Komisiju, Padomi un dalībvalstis turpināt ierosināt jautājuma par situāciju Baltkrievijā izskatīšanu visās attiecīgajās Eiropas un starptautiskajās organizācijās, piemēram, EDSO, Eiropas Padomē, ANO Cilvēktiesību padomē un citās ANO specializētajās struktūrās, lai nodrošinātu steidzamu starptautisku rīcību saistībā ar situāciju Baltkrievijā, un pārvarēt Krievijas un citu valstu šādai rīcībai liktos šķēršļus;

33.  mudina ES dalībvalstis turpināt atvieglot vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanas procedūras personām, kuras bēg no Baltkrievijas politisku iemeslu dēļ, vai personām, kurām nepieciešama ārstēšana pret tām pastrādātās vardarbības dēļ, kā arī sniegt šīm personām un to ģimenēm nepieciešamo atbalstu un palīdzību; aicina dalībvalstis īstenot EDSO Maskavas mehānisma referenta ieteikumus attiecībā uz patvēruma piešķiršanu vajāšanas gadījumos, uz kuriem attiecas Ženēvas Konvencija par bēgļa statusu, un vēl vairāk atvieglot procedūru ārkārtas vīzu izsniegšanai un pagaidu pajumtes nodrošināšanai ES dalībvalstīs; aicina dalībvalstis un Komisiju piedāvāt stipendijas Baltkrievijas studentiem un mācībspēkiem, kas atskaitīti un atlaisti no augstskolām un ieslodzīti par viņu prodemokrātisko nostāju; aicina dalībvalstis sniegt finansiālu atbalstu tām trimdā esošajām iestādēm, piemēram, Eiropas Humanitāro zinātņu universitātei Viļņā, kas atbalsta jaunās paaudzes baltkrievus, kuri vēlas mainīt savas valsts korumpēto un nelikumīgo sistēmu;

34.  aicina Komisiju, dalībvalstis un EĀDD sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, EDSO Maskavas mehānismu un ANO Cilvēktiesību padomi, kā arī cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību uz vietas, lai nodrošinātu, ka tiek uzraudzīti un dokumentēti cilvēktiesību pārkāpumi un tiek ziņots par tiem, kā arī lai pēc tam nodrošinātu pārskatatbildību un cietušo iespējas vērsties tiesā; pauž gandarījumu par to, ka ir izveidota Starptautiskā pārskatatbildības platforma Baltkrievijai, un prasa ES iestādes un dalībvalstis atbalstīt tās darbību; apņemas sekmēt Eiropas Parlamenta platformas cīņai pret nesodāmību Baltkrievijā efektīvu darbību un koordinēt savlaicīgu starptautisko reakciju uz notikumiem Baltkrievijā;

35.  atgādina, ka visām dalībvalstīm ir jāieņem vienota nostāja, lai reaģētu uz valsts terorismu, ko organizē Aleksandra Lukašenko režīms un ko atbalsta Kremlis; uzsver, ka ES ir svarīgi tās iekšienē vērsties pret dezinformāciju par situāciju Baltkrievijā, kā arī pret citiem hibrīddraudu veidiem, ko šajā sakarā veic trešās personas; pauž solidaritāti Latvijai saistībā ar tās diplomātu nepamatotu izraidīšanu no Baltkrievijas; nosoda Baltkrievijas ģenerālprokurora uzsākto kriminālizmeklēšanu pret Latvijas ārlietu ministru, kā arī valsts galvaspilsētas Rīgas mēru; nosoda visus Baltkrievijas iestāžu mēģinājumus izdarīt spiedienu uz ES dalībvalstīm, tostarp Baltkrievijas prokuroru pieprasījumu nopratināt Lietuvas bijušo prezidentu Valdas Adamkus, pamatojoties uz viņa iespējamo saikni ar SS pakļauto policijas palīgbataljonu, kas veica represīvas operācijas Baltkrievijā Otrā pasaules kara laikā;

36.  atkārtoti pauž bažas par 45 km attālumā no Viļņas izvietotās Astravjecas atomelektrostacijas komercdarbību un uzsver, ka riskam ir pakļautas arī citas ES dalībvalstis; uzsver, ka ir svarīgi novērst Astravjecas kodolelektrostacijas radītos draudus kodoldrošībai, pauž nožēlu par to, ka Baltkrievija pilnīgi pārredzami neiesaistās Astravjecas kodoldrošības jautājumu risināšanā un nav apņēmusies pilnībā īstenot Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas (ENSREG) pārskatā iekļautos ieteikumus attiecībā uz šo elektrostaciju, un prasa ieviest efektīvus drošības pasākumus pret Astravjecas kodolelektrostacijā ražotas enerģijas tiešu vai netiešu tirdzniecību ES tirgū;

37.  uzsver, ka pašreizējā situācija ir pārbaudījums Eiropas Savienības uzticamībai un tās ārpolitikas veidošanas efektivitātei; atgādina, ka situācijai Baltkrievijā, kas ir kaimiņvalsts un Austrumu partnerības dalībvalsts, ir tieša ietekme uz ES un ka ES būtu jāizrāda pietiekama apņēmība piedāvāt reālu ilgtermiņa atbalstu demokrātiskajiem spēkiem, kuri cenšas nodrošināt brīvību un demokrātiju Baltkrievijā; prasa ES nekavēties un rīkoties ātri un proaktīvi;

38.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai un Baltkrievijas Republikas iestādēm.

(1) OV L 197 I, 4.6.2021., 3. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par stāvokli Afganistānā (2021/2712(RSP))

P9_TA(2021)0294 RC-B9-0324/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu,

–  ņemot vērā 2016. gada 2. oktobra ES un Afganistānas Kopējo turpmāko virzību (KTV) migrācijas jautājumos,

–  ņemot vērā 2017. gada 18. februārī parakstīto Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses,

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2020. gada 9. decembra paziņojumu par Afganistānas miera sarunām,

–  ņemot vērā prezidenta Džo Baidena 2021. gada 14. aprīļa tēzes par turpmāko virzību Afganistānā,

–  ņemot vērā satvaru “Uz pašpaļāvību ar savstarpēju atbildību”, par ko panākta vienošanās Briseles konferencē par Afganistānu 2016. gada 4. un 5. oktobrī,

–  ņemot vērā 2020. gada Starptautisko līdzekļu devēju ministru konferenci (Afganistānas konference), kas notika 2020. gada 23. un 24. novembrī,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Indijas ārlietu ministra 2021. gada 4. maija kopīgo paziņojumu par Afganistānu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības īpašo sūtņu un īpašo pārstāvju, Francijas, Vācijas, Itālijas, NATO, Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu 2021. gada 7. maija paziņojumu par Afganistānas miera procesu,

–  ņemot vērā 2020. gada pārskatu par opija audzēšanu Afganistānā, ko 2021. gada aprīlī kopīgi publicēja Afganistānas Valsts statistikas un informācijas pārvalde un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, par bērniem bruņotā konfliktā un par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Afganistānu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijas par Afganistānu,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2020. gada februārī ASV un Taliban parakstīja vienošanos, kas pavēra ceļu pirmajām tiešajām sarunām starp Taliban un Afganistānas Islāma Republikas pārstāvjiem kopš 2001. gada;

B.  tā kā 2021. gada 14. aprīlī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja par vienpusēju ASV karaspēka izvešanu līdz 2021. gada 11. septembrim; tā kā NATO sabiedrotie ievēro principu “kopā ieiet, kopā iziet” un savus bruņotos spēkus atvilks vienlaikus;

C.  tā kā 2020. gadā Dohā sākās Afganistānas miera sarunas starp Afganistānas valdību un Taliban; tā kā vienošanās par pamieru ievērota netika un pašlaik miera sarunas ir nonākušas strupceļā, kamēr Taliban gaida sabiedroto karaspēka izvešanu;

D.  tā kā kopš 2001. gada ES ir aktīvi darbojusies Afganistānā, lai atbalstītu sociālo un ekonomisko attīstību un koordinētu starptautisko palīdzību; tā kā daudzas ES dalībvalstis, NATO partnervalstis un sabiedrotās valstis ir sekmējušas Afganistānas stabilizāciju un attīstību ar militāriem un civiliem resursiem, ciešot smagus zaudējumus; tā kā stabila un neatkarīga Afganistāna, kas spēj pati sevi apgādāt un liegt drošu patvērumu teroristu grupējumiem, joprojām ir ES, NATO un to dalībvalstu svarīgās drošības interesēs;

E.  tā kā ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt pēdējo divdesmit gadu laikā Afganistānā panākto progresu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

F.  tā kā sievietes Afganistānas miera sarunās ir pārstāvētas neproporcionāli un tā kā no sarunu partneriem tiek prasīta liekāka ieinteresētība šajā jautājumā;

G.  tā kā sievietes, bērnus un etniskās minoritātes Afganistānas miera sarunu nesekmīgums un mēģinājumi šo konfliktu risināt militāri ietekmēs visvairāk; tā kā Afganistānas sievietes jau ir sākušas ierobežot savas kustības, lai samazinātu risku, un bērnu izglītības un rotaļāšanās iespējas jau kavē vardarbības draudi;

H.  tā kā drošības situācija Afganistānā pakāpeniski pasliktinās un pieaug uzbrukumu skaits Afganistānas spēkiem, kā arī Afganistānas aktīvistu, mediju darbinieku, pedagogu, ārstu, tiesnešu un valdības amatpersonu apzināta nogalināšana; tā kā kopš Afganistānas miera sarunu sākuma ir ievērojami palielinājies tādu Taliban uzbrukumu skaits, kurus īsteno ar mērķi pārņemt kontroli pār valdības kontrolētajām teritorijām; tā kā 2020. gada Globālā terorisma indeksā Afganistāna tika novērtēta kā visvairāk skartā valsts; tā kā 4 miljoni no 36 miljoniem valsts iedzīvotāju ir pārvietotas personas; tā kā 3 miljoni cilvēku ir kļuvuši par iekšzemē pārvietotām personām vardarbības dēļ un vēl 1 miljons — dabas katastrofu dēļ; tā kā 2,5 miljoni afgāņu jau ir pametuši valsti, meklēdami drošību, un lielākā daļa no viņiem ir apmetušies Irānā un Pakistānā;

I.  tā kā neviena cita pasaules valsts nesaņem tik lielu ES attīstības palīdzību kā Afganistāna; tā kā ES ieguldījums Afganistānā pēdējos 20 gados ir devis būtiskus ieguvumus paredzamā mūža ilguma, rakstpratības, mātes un bērna mirstības un sieviešu tiesību ziņā; tā kā no 2002. līdz 2020. gadam ES piešķīra vairāk nekā 4 miljardus EUR un jau ir apņēmusies no 2021. līdz 2025. gadam piešķirt 1,2 miljardus EUR gan ilgtermiņa, gan ārkārtas palīdzībai; tā kā šo apņemšanos papildināja paziņojums, ko sniedza ES un valstis, kuru piešķirtie līdzekļi kopā veido aptuveni 80 % no kopējās Afganistānai sniegtās oficiālās attīstības palīdzības, un minētajā paziņojumā uzsvērti galvenie elementi, uz kuru pamata šī valsts var turpināt saņemt palīdzību, tostarp nepārtraukta uzticība demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesībām;

J.  tā kā Afganistānā plašā apmērā trūkst atbildības par uzbrukumiem un slepkavībām; tā kā 2021. gada 12. martā ANO Drošības padomes locekļi nosodīja satraucošo skaitu uzbrukumu, kas apzināti vērsti pret Afganistānas civiliedzīvotājiem;

K.  tā kā nesenais vardarbības straujais kāpums ir noticis apstākļos, kad valstī pastāv ilgstoši, plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi, kurus pastrādā teroristi, bruņoti grupējumi un drošības spēki un kuru vidū jāmin slepkavības bez tiesas sprieduma, spīdzināšana un seksuāla vardarbība; tā kā tiek lēsts, ka 20 gadu kara laikā ir gājuši bojā aptuveni 150 000 cilvēku, to skaitā 35 000 civiliedzīvotāju;

L.  tā kā Afganistānā kopš 2001. gada ir panākts ievērojams progress sieviešu un meiteņu tiesību jomā, cita starpā attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei un līdzdalību pilsoniskajā un politiskajā dzīvē; tā kā šie uzlabojumi neapšaubāmi ir visveiksmīgākie sasniegumi valsts nesenajā attīstībā; tā kā šis daļējais progress tagad ir apdraudēts un tas ir steidzami jāsaglabā un jānostiprina;

M.  tā kā, neskatoties uz šiem uzlabojumiem, sievietes un meitenes joprojām katru dienu saskaras ar briesmīgiem draudiem, tostarp ar šķēršļiem piekļuvei pamatpakalpojumiem un ar uzbrukumiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību un dzimumbalstītu vardarbību; tā kā 2019.–2020. gada Sieviešu, miera un drošības indeksā Afganistāna novērtēta kā otrā sliktākā valsts sievietēm; tā kā 2021. gada 8. maijā Kabulā uzbrukumā Sayed al-Shuhada meiteņu skolai tika nogalināti vismaz 85 cilvēki, bet ievainoti — 147 un no viņiem lielākā daļa bija skolnieces; tā kā 2021. gada 2. martā Džalālābadā tika nogalinātas trīs žurnālistes;

N.  tā kā Covid-19 pandēmija Afganistānā ir drastiski palielinājusi nabadzības līmeni; tā kā ar Covid-19 saistīto pasākumu un drošības situācijas pasliktināšanās dēļ Afganistānas iedzīvotājiem ir ierobežota piekļuve humanitārajai palīdzībai;

O.  tā kā ir paredzams, ka 2021. gadā Afganistāna saskarsies ar sausumu un līdz ar to palielināsies pašreizējais 5,5 miljonu cilvēku lielais kontingents, kuru nenodrošinātība ar pārtiku sasniedz ārkārtas līmenī, un paredzams, ka vēl 17,6 miljoni cilvēku cietīs akūtu pārtikas trūkumu;

P.  tā kā terorisma ekonomiskās izmaksas Afganistānā 2018. gadā sasniedza gandrīz 20 % no IKP un liedz Afganistānas bērniem viņu nākotni, iespēju iegūt izglītību, stabilas nodarbinātības izredzes un tādus pakalpojumus kā valsts sniegtā veselības aprūpe;

Q.  tā kā Afganistānas uzņēmumi cieš no Taliban īstenotas izspiešanas, kas izpaužas tādējādi, ka lauksaimnieki ir spiesti nodarboties ar opija audzēšanu un veikt nelikumīgu derīgo izrakteņu ieguvi,

1.  uzskata, ka Afganistāna ir nonākusi krustcelēs, ņemot vērā, kā pārklājas tādi faktori kā nestabila iekšējā situācija, drošības situācijas pasliktināšanās, iekšējo Afganistānas miera sarunu faktiskā nonākšana strupceļā un lēmums līdz 2021. gada 11. septembrim izvest ASV un NATO spēkus, kurš var radīt vēl jaunas neskaidrības, samazināt stabilitāti, palielināt iekšējo konfliktu saasināšanās risku un izraisīt vakuumu, ko sliktākajā gadījumā aizpildīs Taliban; ir nobažījies, ka valstij un pēdējos 20 gados panāktajiem sociālpolitiskajiem sasniegumiem un progresam tas nozīmētu ļoti satraucošu nākotni;

2.  pauž nopietnas bažas un visstingrāko nosodījumu par satraucošo vardarbības saasināšanos Afganistānā, cita starpā to, ka tiek apzināti nogalināti bērni, profesionāli nodarbinātas sievietes, žurnālisti un mediju darbinieki, pedagogi, cilvēktiesību aizstāvji, pilsoniskās sabiedrības locekļi, aktīvisti, ārsti, valdības amatpersonas un tiesu iestāžu locekļi; mudina visas puses nekavējoties vienoties par pastāvīgu un visaptverošu pamieru;

3.  pauž bažas par Afganistānas centrālās valdības trauslumu un nestabilitāti un par tās kontroles trūkumu lielā daļā valsts teritorijas, kas saasina vardarbības ietekmi uz civiliedzīvotājiem; aicina Taliban nekavējoties izbeigt pret civiliedzīvotājiem un valsts spēkiem vērstos uzbrukumus un pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības; pauž visdziļāko līdzjūtību un atbalstu visiem terora aktu upuriem un viņu ģimenēm;

4.  uzsver, ka nedrīkst pieļaut “nefunkcionējošas valsts” scenāriju, un vēlreiz pauž savu apņemšanos panākt afgāņu vadībā un atbildībā īstenotu miera procesu un pēckonflikta atjaunošanu kā vienīgo uzticamo ceļu uz iekļaujošu ilgtermiņa mieru, drošību un attīstību; uzsver, ka tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka strauji tuvojas ASV un NATO spēku izvešana; mudina Padomi, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju pēc iespējas drīz sagatavot un iesniegt Parlamentam vispusīgu stratēģiju par turpmāko sadarbību ar Afganistānu pēc NATO sabiedroto spēku izvešanas un mudina ES un tās dalībvalstis, NATO un ASV no šā uzdevuma neatkāpties;

5.  šajā sakarā atbalsta tūlītēju Dohas miera sarunu atsākšanu ar mērķi panākt politisku konflikta atrisinājumu un pastāvīgu, visā valstī saskaņotu pamieru; uzsver, ka tikai politisks risinājums ļaus cerēt uz ilgstošu mieru, un ierosina pusēm vērsties pie neatkarīga mediatora, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas, kas palīdzētu vienoties par politisku virzību uz plaukstošu Afganistānu; mudina EĀDD un Komisiju stingrāk mudināt abas puses sēsties pie sarunu galda un, ja Afganistānas iedzīvotāji to vēlēsies, piedāvāt starpniecību un mediāciju;

6.  vēlreiz apstiprina, ka sarunās panāktam politiskam miera risinājumam būtu jābalstās uz pēdējos 20 gados gūtajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem sasniegumiem; uzsver, ka Afganistānas ilgtermiņa attīstība būs atkarīga no pārskatatbildības, labas pārvaldības, ilgtspējīgas drošības cilvēkiem garantēšanas, tostarp nabadzības samazināšanas un darbvietu radīšanas, piekļuves sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības un pamatbrīvību un cilvēktiesību aizsardzības;

7.  mudina Afganistānas valdību aktīvi iesaistīt Afganistānas parlamentu visos attiecīgajos procesos, izbeigt visus pasākumus, kas valdībai un parlamentam liedz efektīvi sadarboties, un uzlabot parlamentārās kontroles tiesības, ņemot vērā, ka Afganistānas parlamentam būtu jāpārstāv Afganistānas iedzīvotāji visā viņu dažādībā; uzsver nepieciešamību turpināt atbalstu brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanai, kā tas ir noteikts starptautiskos standartos, palīdzēt vēlēšanu novērošanas misijām šajā valstī un uzlabot valdības izdevumu pārredzamību, lai Afganistānas valdību padarītu pilnībā pārskatatbildīgu tās pilsoņu priekšā;

8.  atgādina, ka, lai pilnveidotu pēdējo 20 gadu sasniegumus, Afganistānas valstij būt patiesi jāapņemas apkarot un nepieļaut terorismu un bruņotus grupējumus, narkotiku ražošanu un tirdzniecību, un vērsties pret neatbilstīgas un piespiedu migrācijas pamatcēloņiem un to kontrolēt, risināt reģionālās nestabilitātes problēmu, censties izskaust nabadzību, novērst radikalizāciju, kas izraisa vardarbīgu ekstrēmismu un apkarot nesodāmību par cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

9.  pauž nožēlu, ka Komisija, pirms parakstīt Kopīgo deklarāciju par migrācijas sadarbību, to neiesniedza Parlamentam un Parlamentam nekādas iespējas paust savu attieksmi par to nebija; aicina Komisiju veikt Kopīgās deklarācijas par migrācijas sadarbību ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu;

10.  pauž bažas par terorisma draudiem Afganistānai un reģionam, jo īpaši par organizācijas “Irākas un Levantes Islāma valsts” (ISIL-Da’esh) un ar to saistīto grupējumu, it sevišķi Horasānas provinces ISIL un Al-Qaida, pastāvīgo klātbūtni; atgādina, ka teroristu uzbrukumus Afganistānā veic vairāki dalībnieki, tostarp Taliban, al-Qaeda un tā sauktā Islāma valsts; uzsver, ka pēc ASV un NATO karaspēka izvešanas pastāv reāls lielākas nestabilitātes un vardarbības risks; tādēļ atkārtoti uzsver, ka ES ir steidzami jākoordinē darbība ar ieinteresētajām personām, tostarp Afganistānas valdību un drošības spēkiem, ASV, NATO un ANO, lai nodrošinātu pēc iespējas raitāku pāreju;

11.  nosoda visas Afganistānā veiktās teroristiskās darbības un visus tajā izdarītos teroristu uzbrukumus; uzsver, cik svarīgi ir iedarbīgi apkarot terorisma finansēšanu un likvidēt finansiālus tīklus, kas atbalsta terorismu; ir dziļi nobažījies par ANO Uzraudzības grupas ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem, ka Taliban un al-Qaida attiecības ir padziļinājušās, un par tajā izteikto brīdinājumu attiecībā uz to, ka Taliban varētu miera sarunām nepiekrist un dotu priekšroku militārai pārņemšanai; turklāt pieņem zināšanai ziņojumus, saskaņā ar kuriem Taliban 2021. gadā aktīvi gatavojas kaujas darbībām;

12.  atgādina, ka bez drošības nav iespējama ilgtspējīga attīstība un otrādi; šajā sakarā konstatē, ka, sniedzot starptautisko atbalstu Afganistānai pēc karaspēka izvešanas, ir jānodrošina visaptveroša pieeja, ar kuras palīdzību turpina finansiālu un tehnisku atbalstu drošības jomā, tostarp Afganistānas nacionālās aizsardzības spēkiem un drošības spēkiem, un ekonomikas un attīstības reformām, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību stiprināšanai — jo īpaši sievietēm, jauniešiem un minoritātēm;

13.  atzinīgi vērtē darbu, ko veic vietējās un starptautiskās nevalstiskās organizācijas, kuras, neraugoties uz drošības riskiem, sniedz pakalpojumus, palīdzību un atspaidu Afganistānas iedzīvotājiem; joprojām pauž bažas par bīstamajiem apstākļiem, kādos darbojas pilsoniskā sabiedrības organizācijas, tostarp žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Komisiju un dalībvalstis turpināt sniegt būtisku atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un turpināt dialogu ar Afganistānas valdību, lai steidzami samazinātu šķēršļus nevalstisko organizāciju darbībai; mudina Afganistānas iestādes, Taliban un citas attiecīgās puses garantēt vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju, nevalstisko organizāciju un humanitāro organizāciju drošību;

14.  prasa ANO ietvaros veikt nopietnu un pārredzamu izmeklēšanu par neseno uzbrukumu, kura mērķis bija meiteņu skola un kurā tika nogalinātas 85 cilvēki, galvenokārt 11 līdz 17 gadus vecas meitenes, un 2020. gada 12. maija uzbrukumu Kabulas Daštebarči rajona slimnīcas dzemdību nodaļai, kuru atbalsta organizācija Médecins Sans Frontières; aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju mudināt ANO Cilvēktiesību padomi izveidot izmeklēšanas komisiju par nopietniem, Afganistānā izdarītiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem;

15.  uzsver, ka nesodāmība un korupcija joprojām ir uzskatāmi par nopietniem šķēršļiem, kas liedz iespējas uzlabot drošības koordināciju, sniegt sabiedriskos pakalpojumus un reformēt ekonomiku; atzinīgi vērtē Korupcijas apkarošanas komisijas izveidi Afganistānā 2020. gada novembrī ar mērķi īstenot nesen pieņemto korupcijas apkarošanas stratēģiju; un mudina EĀDD un Komisiju saglabāt augstu korupcijas apkarošanas šajā valstī ES atbalsta līmeni;

16.  atgādina, ka Eiropas atbalsts arī turpmāk būs atkarīgs no pēdējo 20 gadu sasniegumu uzturēšanas un pilnveides, iekļaujošas un pārskatatbildīgas pārvaldības faktiskas uzlabošanas, iestāžu stiprināšanas, demokrātiskā plurālisma, tiesiskuma, korupcijas apkarošanas, neatkarīgu mediju stiprināšanas un visu afgāņu, sevišķi sieviešu, bērnu un visu pie minoritātēm un apdraudētām grupām piederīgu personu, cilvēktiesību un pamatbrīvību stiprināšanas; atgādina, ka nedrīkstētu apdraudēt meiteņu tiesības uz izglītību, kas ir izcils pēdējo 20 gadu sasniegums; uzsver vajadzību noteikt precīzus kritērijus un izveidot uzraudzības mehānismus, ar kuru palīdzību tiktu konstatēts panāktais progress un efektīvi un pārredzami izmantoti Eiropas līdzekļi;

17.  uzsver kategorisko prasību pēdējos 20 gados Afganistānā panākto progresu sieviešu tiesību jomā nodrošināt arī turpmāk; atzinīgi vērtē sieviešu līdzdalību Afganistānas valdības miera sarunās un uzstāj, ka miera procesā attiecībā uz sieviešu tiesībām kompromisu pieļaut nedrīkst; uzsver, ka sarunās ir jāpievēršas arī progresam sieviešu tiesību jomā tajās valsts teritorijās, kas valdības kontrolē neatrodas; mudina, lai visā sarunu laikā tiktu nodrošināta lielāka sieviešu organizāciju pārstāvība un pilnīga apspriešanās ar viņām; uzsver, ka sieviešu pilnīga līdzdalība Afganistānas pēcjauncelsmes posmā, kā arī politiskajā un pilsoniskajā dzīvē ir būtisks ilgtspējīga miera, drošības un attīstības nodrošināšanas priekšnoteikums; aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstu sieviešu iespējīgošanai, kas ir uzskatāma par galveno turpmāka finansiāla atbalsta šai valstij sniegšanas nosacījumu;

18.  pauž dziļu nožēlu, ka sievietēm un meitenēm joprojām ir jāpārvar ievērojamas problēmas, tostarp vardarbība ģimenē, seksuāla un dzimumnosacīta vardarbība, piespiedu laulības un ierobežotas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus; uzstāj, ka progresam šajās jomās arī turpmāk ir jābūt augstai ES prioritātei; atzinīgi vērtē ES finansētos projektus, kas atbalsta sieviešu iespējīgošanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

19.  atkārtoti pauž vajadzību turpināt ES Afganistānai sniegto atbalstu tās cīņā ar Covid-19 pandēmiju, afgāņiem piegādāt vakcīnas un palīdzēt organizēt arī vakcināciju;

20.  uzsver, cik svarīgi ir novērst aktuālos draudus pārtikas nodrošinājumam, ko rada klimata pārmaiņas, sausumi un Covid-19 pandēmija; aicina ES no saviem solījumiem, kas izskanēja 2020. gada Afganistānas donoru konferencē, neatkāpties un mudina EĀDD un Komisijas ECHO ĢD (Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu) uzņemties vadošu lomu un nodrošināt iztrūkstošo finansējumu, lai nodrošinātu savlaicīgu pārtikas palīdzības mobilizēšanu un koordinēšanu nolūkā novērst draudošo pārtikas nepietiekamību; mudina visus donorus savu humanitāro palīdzību saglabāt nemainīgu vai to palielināt, īpaši viņu sniegto atbalstu Afganistānas veselības sistēmai un Afganistānas sieviešu un meiteņu iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus veicināšanai;

21.  atgādina, ka opija magoņu audzēšanas ietekme sniedzas pāri Afganistānas robežām, ietekmējot kaimiņvalstis un Eiropu, kas ir galvenais Afganistānā saražotā heroīna galamērķis; uzsver vajadzību Afganistānas valdībai stiprināt pūliņus minētos draudus apkarot un atkārtoti pauž nepieciešamību pēc ilgtermiņa lauksaimniecības attīstības un pēc ilgtermiņa palīdzības tai, lai, audzējot opija kultūrām alternatīvas šķirnes, radītu stabilas darbvietas un ienākumus; konstatē, ka tas ir jādara, lai vērstos pret nelikumīgu narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu;

22.  norāda uz iespējamo ekonomisko izaugsmi, ko Afganistānā ilgtspējīgā veidā varētu nodrošināt tās dabas resursi; uzsver, ka Eiropas atbalsts infrastruktūras attīstībai Afganistānas iedzīvotājiem varētu būt labvēlīga, jo rada darbvietas un sniedz resursus, par kuriem varētu sniegt kritiski svarīgus sabiedriskos pakalpojumus, un nodrošināt vides aizsardzību;

23.  uzsver nepieciešamību izmantot Eiropas līdzekļus, tos investējot reģionālo tīklpieslēgumu uzlabošanā un atvieglojot tirdzniecību un tranzītu, pateicoties kuriem, Afganistānai būtu ekonomiskās izaugsmes līdzekļi;

24.  atgādina, ka Afganistāna ir valsts, kurai ir tikai sauszemes robežas un kura atrodas uz Āzijas un Tuvo Austrumu robežlīnijas, un atzīst, ka atbalsts un pozitīva sadarbība ar tās Centrālāzijas kaimiņvalstīm un reģionālajām lielvarām, jo īpaši Ķīnu, Irānu, Indiju, Krieviju un Pakistānu, ir būtisks Afganistānas stabilizācijas un attīstības, un ekonomiskās vitalitātes priekšnoteikums; aicina EĀDD un dalībvalstis pastiprināt to dialogu ar Afganistānas kaimiņvalstīm; uzsver šo valstu izšķirošo nozīmi Afganistānas stabilizācijā un tās ieslīgšanas haosā nepieļaušanā pēc ārvalstu karaspēka aiziešanas; uzsver, ka ir jāstiprina ES un ASV koordinācija Afganistānas jautājumos, lai tās pēc iespējas šajā valstī saglabātu svarīgu lomu;

25.  atgādina, ka to valstu valdības, kas tagad izved savus bruņotos spēkus no Afganistānas, ir atbildīgas par to, lai aizsargātu un vajadzības gadījumā piešķirtu vīzas un repatriētu vietējos darbiniekus, jo īpaši tulkus, kuri ir atbalstījuši to centienus un kuru dzīvība tagad var būt ļoti apdraudētas; aicina, pirms to darīt, rūpīgi pārbaudīt katru indivīdu, pilnībā ņemot vērā atbilstību un drošības aspektus;

26.  aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis garantēt Afganistānā dislocēto Eiropas bruņoto spēku un tajā esošo darbinieku drošību, kā arī to vietējo līdzstrādnieku drošību, kas patlaban strādā vai ir strādājuši dalībvalstu pārstāvniecību vai ES delegācijas šajā valstī uzdevumā; prasa, lai EĀDD un Komisija sekmētu finansējumu pastiprinātas drošības zonai, tādējādi nodrošinot diplomātisko klātbūtni pēc karaspēka izvešanas;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajai pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Afganistānā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par Eiropas pilsoņu iniciatīvu "End the Cage Age" ("Izbeigt sprostu laikmetu") (2021/2633(RSP))

P9_TA(2021)0295 B9-0296/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) "Izbeigt sprostu laikmetu" (ECI(2018)000004), kura saņēma 1,4 miljonus apstiprinātu parakstu no visām toreiz vēl 28 ES dalībvalstīm un kura ir pirmā spēkā esošā EPI attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem,

–  ņemot vērā 2021. gada 15. aprīļa atklāto uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu "Izbeigt sprostu laikmetu",

–  ņemot vērā īpašo Eirobarometra aptauju Nr. 442 “Eiropiešu attieksme pret dzīvnieku labturību”, kurā secināts, ka 82 % ES iedzīvotāju uzskata — saimniecībā audzētu dzīvnieku labturība būtu jāaizsargā labāk nekā tas tiek darīts tagad,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību(1),

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvu 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai(2),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīvu 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīvu 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai(4),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas atzinumu par kopējo lauksaimniecības politiku, kas pieņemts 2018. gada 5. decembrī (CDR 3637/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas atzinumu par agroekoloģiju, kas pieņemts 2021. gada 5. februārī (CDR 3137/2020),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2019. gada 21. novembra zinātnisko atzinumu "Health and welfare of rabbits farmed in different production systems" ("Dažādās ražošanas sistēmās audzētu trušu veselība un labturība"),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta rezolūciju par lauksaimniecības trušu aizsardzības standartu minimumu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par dzīvnieku labturību, antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekmi uz vidi(6),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2021. gada 31. marta darba dokumentu ""Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģijas 2012.–2015. gadam izvērtējums" (SWD(2021)0077),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 31/2018 "Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā",

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta izpētes dienesta 2020. gada novembra pētījumu "Izbeigt sprostu laikmetu: alternatīvu meklējumi",

–  ņemot vērā Reglamenta 222. panta 8. punktu,

–  ņemot vēra Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā LES nostiprina Savienības pilsonību un turpina pilnveidot Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izmantojot EPI;

B.  tā kā būtu jāatzīst ne vien EPI nozīme ES politikas iniciatīvu un notikumu veidošanā, bet arī jāatzīst tas, ka iepriekšējās sekmīgās EPI nav ņemtas vērā;

C.  tā kā LESD 13. pantā ir atzīts, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes; tā kā šajā pantā ir arī noteikts, ka, nosakot un īstenojot Kopienas lauksaimniecības politiku, Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāvelta pienācīga uzmanība dzīvnieku labturības prasībām;

D.  tā kā būtu jāatzīst augstie dzīvnieku labturības standarti, kas jau ir spēkā ES un kas ir vieni no pasaulē augstākajiem šīs jomas standartiem;

E.  tā kā stratēģijā "No lauka līdz galdam" ir atzīts, ka steidzami ir jāuzlabo dzīvnieku labturība un jāpaplašina tās tvērums, uzsverot tās ieguvumus attiecībā uz dzīvniekiem, pārtikas kvalitāti, mazinot vajadzību lietot medikamentus un saglabājot biodaudzveidību, un ievērojot jaunākos zinātniskos ieteikumus;

F.  tā kā Komisijas pasūtītajā Eiropas Parlamenta izpētes dienesta pētījumā "Izbeigt sprostu laikmetu: alternatīvu meklējumi" ir konstatēts, ka Eiropā ir iespējams izveidot brīvas turēšanas sistēmas, un ir ieteikti īstermiņa finanšu un politikas pasākumi un tiesību akti ilgtermiņa risinājumiem; tā kā šajā pētījumā ir apstiprināts, ka "ES var pārliecināties, ka ES nedrīkst importēt ES standartiem neatbilstošus dzīvnieku izcelsmes produktus";

G.  tā kā ierosinātā EPI attiecas uz "simtiem miljonu ES lauksaimniecības dzīvnieku, kas lielāko dzīves daļu pavada sprostos";

H.  tā kā truši ir dzīvnieki, kurus parasti tur sprostos, no tiem aptuveni 85 % — daudznodalījumu būros un 9 % — uzlabotos būros, savukārt 50 % dējējvistu 2019. gadā ES tika turētas uzlabotos būros, turklāt šī procentuālā daļa ir ievērojami lielāka vairākumā ES austrumu, centrālās un dienvidu daļas dalībvalstu; tā kā cūkkopības nozarē lielākais vairākums sivēnmāšu noteiktos reproduktīvā cikla posmos tiek turētas sprostos;

I.  tā kā ierosinātās EPI nolūks ir uzlabot dzīvnieku labturību;

J.  tā kā dzīvnieku turēšanu sprostos kā lopkopības sistēmu ir veidojuši vairāki faktori, proti: vajadzība atlasīt labākos dzīvniekus ģenētiskajai selekcijai, higiēnas apstākļu uzlabošana un labāka pārvaldība, kas nodrošināja automatizāciju, tādējādi efektīvāk izmantojot aizvien trūcīgākos darbaspēka resursus, lai kompensētu zemes cenas pieaugumu vai iekārtu izmaksas;

K.  tā kā būtu jāatzīst dzīvnieku veselības un labturības sarežģītība; tā kā novietņu sistēmu konstruēšanā būtu jāņem vērā dažādu dzīvnieku īpatnības atbilstoši to vajadzībām;

L.  tā kā katru gadu vairāk nekā 300 miljonu lauksaimniecības dzīvnieku daļu dzīves vai visu dzīvi pavada sprostos un ES ir nopietnas bažas par sprostos audzēto un turēto dzīvnieku labturību, jo sprostos dzīvnieki nav spējīgi pat stāvēt pilnā augumā, izstiepties vai apgriezties, turklāt sprostos turētiem dzīvniekiem ir liegta dabiska uzvedība;

M.  tā kā lauksaimnieki ir veikuši lielus ieguldījumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturību, un ieguldījumus vēl pilnībā nav atguvuši; tā kā šīs sistēmas kopīgi ir izstrādājuši lauksaimnieki, veterinārārsti, zinātnieki un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu atbilstību ikvienas sugas labturības prasībām;

N.  tā kā būtu jāatzīst lauksaimnieku centieni ievērot tirgus nosacījumus un vienlaikus vajadzība gūt peļņu no tirgus, lai turpinātu investēt ilgtspējā;

O.  tā kā būtu jāatzīst, ka pastāv risks dzīvnieku audzēšanu kopā ar galvenajām dzīvnieku veselības un labturības problēmām pārcelt uz trešām valstīm;

P.  tā kā dzīvnieku novietņu sistēmu nomaiņa pret pilnīgām bezsprostu sistēmām prasīs papildu ieguldījumus un jo īpaši šīs pārejas sākumā izraisīs ražošanas izmaksu pieaugumu, ko radīs investīciju izmaksas, kas būs jāsedz lauksaimniekiem; tā kā vienmēr ir jāņem vērā lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas sanitārie jautājumi;

Q.  tā kā 2019. gada beigās dalībvalstu deklarētie kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kumulatīvie izdevumi dzīvnieku labturības pasākumam 2014.–2020. gadā bija tikai 1,15 % no KLP piešķīruma(7);

R.  tā kā, veicot jebkādas novietņu sistēmu izmaiņas, būtu jālīdzsvaro vairāki ilgtspējas aspekti, t. i., dzīvnieku labturība, dzīvnieku veselība, vides aizsardzība un lauksaimnieku konkurētspēja;

S.  tā kā pilnīgām bezsprostu sistēmām ir jānodrošina attiecīgs mikroklimats un tām jābūt piemērotām izmantošanai ikvienā ES ģeogrāfiskajā reģionā un visos klimatiskajos apstākļos, arī ekstremālos laikapstākļos;

T.  tā kā dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas noteikumus, kas stingrāki par ES minimālajiem standartiem, un ir aizliegušas dējējvistām izmantot uzlabotos būrus, trušiem — daudznodalījumu būrus un uzlabotos būrus, sivēnmātēm — individuālos aizgaldus un atnešanās nodalījumus, savukārt citas dalībvalstis ir pieņēmušas pārejas tiesību aktus, kas stāsies spēkā vēlākais 2030. gadā;

U.  tā kā pirms jebkādām novietņu sistēmu pārmaiņām ir jānovērtē nepieciešamās pārveides izmaksas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā; tā kā ietekmes novērtējumā ir jāņem vērā nozaru vajadzības saistībā ar dzīvnieku sugām, kā arī ekonomiskie un sanitārie jautājumi;

V.  tā kā novietņu sistēmu pārveide palielinās pārnēsājamu slimību izplatības risku dzīvniekiem un radīs dominējošā stāvokļa un konkurences izraisītu sociālu spriedzi, kas ietekmēs dzīvnieku veselību un varētu palielināt medikamentu nepieciešamību;

W.  tā kā, lai veicinātu šādu nozīmīgu pāreju, ir jānodrošina pienācīgs finansiālo ieguldījumu atbalsts un kompensācijas, lai lauksaimniekiem kompensētu ražošanas izmaksas un zaudētos ienākumus;

X.  tā kā kopējā lauksaimniecības politikā dzīvnieku labturība ir iekļauta kā īpašs mērķis un tāpēc dalībvalstis, piemēram, izmantojot Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, šo pieejamo finansējumu var piešķirt pārejai no dzīvnieku turēšanas sprostos;

Y.  tā kā būtu jāatzīst, ka dažos gadījumos dažu veidu novietņu sprostiem dzīvnieku labturības ziņā ir vairāk priekšrocību, kas pārsniedz negatīvo ietekmi uz attiecīgajiem dzīvniekiem; tā kā jebkurā gadījumā sprostiem ir jābūt samērīgiem ar tajā ievietotā dzīvnieka izmēriem un mērķi, ko paredzēts sasniegt;

Z.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā par dzīvnieku labturību ES norādīja, ka dzīvnieku labturības mērķu sasniegšanai dalībvalstis nepilnīgi izmanto kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus;

AA.  tā kā gadu gaitā vairākās lauku attīstības programmās ir iekļauti dzīvnieku labturības noteikumi un sprostu izmēru uzlabojumi; tā kā šā pasākuma mērķis pēc noklusējuma bija iekļauts vairākās programmās, izmantojot sprosta vai būra izmēru palielināšanas pasākumus;

AB.  tā kā, plānojot izmaiņas attiecībā uz juridiskajām saistībām par dzīvnieku novietnēm, ir jāņem vērā dzīvnieku labturības noteikumu īstenošanas līmenis dažādās ES dalībvalstīs un ir jāpieņem katrai sugai individuāla pieeja;

AC.  tā kā Eiropas Savienība importē produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri ir audzēti apstākļos, ko faktiski nav iespējams pārbaudīt;

AD.  tā kā ir pieejamas komerciāli dzīvotspējīgas alternatīvas sistēmas, kuras jau tiek izmantotas, piemēram, kūtis, brīvā turēšana un bioloģiskās sistēmas vistām, aploki uz grīdas un brīvā turēšana āra apstākļos vai bioloģiskās sistēmas trušiem, brīvās atnešanās vietas telpās un ārā un grupu novietņu sistēmas sivēnmātēm, kūtis un vairākstāvu sistēmas paipalām, kā arī grupu novietņu sistēmas teļiem,

1.  prasa Komisijai līdz 2022. gadam sniegt informāciju par spēkā esošo ES dzīvnieku labturības tiesību aktu atbilstības pārbaudi;

2.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošāku pārtikas politiku, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu, ņemot vērā tās ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas, ar atbilstīgu atbalstu lauksaimniekiem, lai nepieļautu jo īpaši mazo un vidējo lauku saimniecību aiziešanu no lopkopības nozares un novērstu tās turpmāku koncentrāciju;

3.  atzīst, ka vairākās dalībvalstīs jau tiek ieviesti sprostu lauksaimniecībai alternatīvi risinājumi; uzskata, ka būtu jāizstrādā, jāuzlabo alternatīvas sistēmas un jāveicina to ieviešana;

4.  aicina Komisiju jaunās dzīvnieku labturības iniciatīvas stingri pamatot ar neatkarīgiem zinātniskiem pētījumiem, ņemot vērā arī jebkādu iespējamo negatīvo ietekmi, piemēram, slimību, krūšu kaula lūzumu vai kanibālisma riskus mājputnu audzēšanas nozarē;

5.  aicina Komisiju saistībā ar pašreiz notiekošo Direktīvas 98/58/EK pārskatīšanu un saskaņā ar ES zaļo kursu un stratēģiju "No lauka līdz galdam" nodrošināt EPI "Izbeigt sprostu laikmetu" prasību pienācīgu transponēšanu;

6.  mudina Komisiju novērst birokrātismu un regulatīvos šķēršļus, lai lauksaimniecības dzīvnieku audzētāji savās telpās varētu veikt vajadzīgās strukturālās pārmaiņas un integrēt jaunos dzīvnieku labturības noteikumus;

7.  uzsver, ka ES pieaug sprostos neturētu, brīvās turēšanas apstākļos un organiskās sistēmās turētu dzīvnieku izcelsmes produktu tirgus, kā arī alternatīvu augu izcelsmes produktu tirgus.

8.  norāda, ka ES pirmā ir aizliegusi izmantot noteiktu veidu lauksaimniecības dzīvnieku sprostus, proti, 2007. gadā ir noteikusi daļēju teļu sprostu aizliegumu, 2012. gadā — aizliegumu turēt dējējvistas daudznodalījumu būros, 2013. gadā — daļēju cūku aizgaldu aizliegumu un pilnīgu sprostu aizliegumu visās ES bioloģiskajās lauku saimniecībās;

9.  atgādina, ka dažas dalībvalsti jau ir pieņēmušas valsts tiesību aktus, ar kuriem aizliedz noteiktus sprostu lauksaimniecības veidus, kas ir stingrāki nekā ES minimālie standarti, tāpēc steidzami ir vajadzīgs ES līmeņa tiesību akts, lai izbeigtu sprostu lauksaimniecību un visā ES lauksaimniekiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

10.  aicina Komisiju ierosināt likumdošanas instrumentus godīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības nodrošināšanai un jo īpaši ierosināt pārskatīt Direktīvu 98/58/EK, lai ES lopkopības nozarē pakāpeniski izbeigtu sprostu izmantošanu, apsverot iespēju to pakāpeniski izbeigt līdz 2027. gadam;

11.  uzsver, ka šāda pakāpeniska izbeigšana ir jāpamato ar zinātniski pamatotu ietekmes novērtējumu un jānodrošina pienācīgs pārejas laikposms;

12.  aicina Komisiju pieņemt katrai sugai individuālu pieeju, kurā ņemtas vērā un novērtētas katra atsevišķā dzīvnieka īpatnības, lai novietņu sistēmas izveidotu atbilstīgi konkrētā dzīvnieka vajadzībām;

13.  aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka tās ievēro tos pašus dzīvnieku labturības un produktu kvalitātes standartus;

14.  uzsver, ka dzīvnieku skaita ziņā truši ir otra visvairāk audzētā suga ES, turklāt lielākais vairākums tiek audzēti sprostos, kas neatbilst labturības standartiem; šajā ziņā aicina Komisiju ierosināt īpašu ES tiesību aktu par lauksaimniecības trušu aizsardzības minimālajiem standartiem;

15.  prasa veidot īsākas dzīvnieku un cilvēku uzturvielu piegādes ķēdes, dzīvnieku barībai un cilvēku uzturam izmantojot vietējā vai reģionālā mērogā audzētus proteīnaugus; norāda, ka stratēģija "No lauka līdz galdam" atbalsta ilgtspējīgāku dzīvnieku audzēšanu un īsāku pārtikas produktu piegādes ķēdes izveidi, kā arī godīgāku tirdzniecības politiku, kurā Eiropas standartiem ir ierādīta augstākā prioritāte;

16.  atzīst pozitīvos pasākumus, ko pēdējos gados ir veikusi ES, panākot visaptverošus dzīvnieku labturības apstākļu uzlabojumus, aizliegumu turēt sprostos konkrētus lauksaimniecības dzīvniekus un sprostu aizliegumu visā bioloģiskajā lauksaimniecībā;

17.  atzinīgi vērtē labāko praksi, ko jau ieviesušas vairākas dalībvalstis, pieņemot valsts tiesību aktus, kas ir stingrāki par ES dzīvnieku labturības minimālajiem standartiem, proti, ar kuriem aizliedz noteiktus sprostu lauksaimniecības veidus; mudina visas dalībvalstis steidzami pieņemt pasākumus, lai veicinātu sprostu lauksaimniecības aizstāšanu ar alternatīvām bezsprostu sistēmām;

18.  aicina Komisiju atbalstīt lauksaimnieku centienus uzlabot dzīvnieku labturību, jo īpaši, izmantojot ES zaļo kursu, KLP stratēģiskos plānus un stratēģiju "No lauka līdz galdam", lai novērstu konkurētspējas zudumu un vēlāk — ražošanas pārcelšanu no ES un valstīm ārpus ES, kurās ir zemāki dzīvnieku labturības standarti; uzskata, ka būtu jānodrošina, lai visas ES ražošanas sistēmas varētu ieguldīt līdzekļus ilgtspējā un dzīvnieku labturības uzlabošanā;

19.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, kas aizliegtu pīļu un zosu nežēlīgo un nevajadzīgo piespiedu barošanu aknu pastētes (foie gras) ražošanai;

20.  aicina dalībvalstis atbalstīt lauksaimniekus un lopkopjus, vajadzības gadījumos sniedzot konsultācijas un nodrošinot apmācību, lai atvieglotu pāreju uz bezsprostu sistēmām;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt visu ES importēto lauksaimniecības pārtikas produktu efektīvu kontroli un muitas pārbaudes, lai nodrošinātu kvalitātes un drošības prasību un ES dzīvnieku labturības standartu ievērošanas savstarpīgumu un stiprinātu Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēju pasaules tirgū;

22.  atkārtoti uzsver, ka visos ES tirdzniecības nolīgumos ir svarīgi iekļaut obligātas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, lai garantētu, ka izvirzītie paaugstinātie regulējuma mērķi atbilst ES tirdzniecības politikai un ka tos ievēro valstis ārpus ES, kuras parakstījušas tirdzniecības nolīgumus ar ES;

23.  uzsver, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās būtu jāņem vērā arī harmonizētie ražošanas standarti, jo īpaši dzīvnieku labturības jomā;

24.  uzskata, ka godīgas tirdzniecības politika, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, palīdzēs nodrošināt augstāku Eiropas standartu ievērošanu; tādēļ mudina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai nodrošinātu importēto pārtikas produktu kontroli;

25.  uzstāj, ka visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko importē ES, vajadzētu būt ražotiem pilnīgi atbilstīgi attiecīgajiem ES tiesību aktiem, arī attiecībā uz bezsprostu lauksaimniecības sistēmu izmantošanu;

26.  mudina Komisiju nodrošināt pietiekamu atbalstu un pārejas periodu, lai lauksaimnieki un lauksaimniecības dzīvnieku audzētāji varētu pakāpeniski pielāgoties pārmaiņām, tomēr, lai atvieglotu pāreju, ņem vērā lauksaimnieku ieguldījumu ciklu, kā arī finansēšanas mehānismus, vienlaikus saglabājot ES lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozares konkurētspēju un sociālo noturību;

27.  uzskata, ka šis atbalsts un pārejas periods ir jānodrošina, pirms tiek ierosinātas jebkādas izmaiņas tiesību aktos attiecībā uz dzīvnieku un cilvēku sanitāro prasību ievērošanu un darba ņēmēju aizsardzību, lai novērstu teritoriju pamešanu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas izbeigšanu (jo īpaši tas attiecas uz mazām un vidējām lauku saimniecībām, kurām nav pietiekamu līdzekļu, lai attiecīgi pielāgotos pārmaiņām);

28.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai ir jāatbalsta lauksaimnieki patērētāju izglītošanas jomā un jāpalīdz informēt par spēkā esošajiem augstajiem dzīvnieku labturības standartiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu finansiālo atbalstu un norādījumus, lai iesaistītajiem Eiropas lauksaimniekiem nodrošinātu vienmērīgu pārkārtošanos;

29.  uzsver, ka lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas nozare ir ļoti dinamiska un spēj pielāgoties gan tiesību aktu, gan patērētāju vēlmju izmaiņām; tomēr uzsver — lai tas būtu iespējams, nozares centieni ir jāatalgo ar tiešo atbalstu, tādējādi panākot, ka netiek apdraudēta ražošanas ilgtspēja un lauku saimniecību dzīvotspēja;

30.  uzsver, ka pārtikas apritē ir ārkārtīgi svarīgs taisnīgs izmaksu un ieguvumu sadalījums un tirgus loma lauksaimnieku ilgtspējas uzlabošanā; šajā ziņā uzskata, ka, izmantojot dzīvnieku labturības marķējumu, varētu apliecināt, ka piegādes ķēde no lauku saimniecības līdz galdam ir apņēmusies palīdzēt sasniegt EPI "Izbeigt sprostu laikmetu" mērķus, vienlaikus nodrošinot atbilstīgas cenas;

31.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt lauksaimniekus un palīdzēt viņiem pāriet uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību, nodrošinot pienācīgus konsultāciju un apmācības pakalpojumus, stimulus un finanšu programmas, lai lauku apgabalos palīdzētu saglabāt attiecīgu dzīves līmeni un konkurētspēju, veicinot ieguldījumus un pārtikas piegādes ķēdes organizēšanu, stiprinot mazos vietējos pārstrādes uzņēmumus un atbalstot īsu piegādes ķēdi;

32.  prasa Komisijai popularizēt dzīvnieku labturību starptautiskā līmenī un vadīt iniciatīvas, lai veicinātu informētību valstīs ārpus ES, cita starpā veicot tādus pasākumus kā savstarpējās palīdzības uzlabošana un paātrināta informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm visās dalībvalstīs un valstīs ārpus ES;

33.  atgādina, ka lauksaimniecības dzīvnieku saimniecības ir inovatīvas vietas, kas pastāvīgi investē infrastruktūras un metožu uzlabošanā, lai ņemtu vērā jaunākos zinātniskos datus un patērētāju vēlmes;

34.  prasa attīstīt attiecīgu pieprasījuma tirgu, kurā par augstāku cenu būtu iespējams tirgot visus produktus, kas ražoti atbilstīgi augstākiem kvalitātes standartiem;

35.  aicina Komisiju, lai paātrinātu pakāpenisku sprostu lauksaimniecības izbeigšanu, iesniegt iespējamās pārkārtošanās programmas, kā arī ar izpildi saistīto izmaksu aprēķinu;

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp. (2) OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp. (3) OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp. (4) OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp. (5) OV C 263, 25.7.2018., 90. lpp. (6) OV C 345, 16.10.2020., 28. lpp. (7) Komisijas 13. finanšu ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) — 2019. finanšu gads, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0387&from=EN.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par dzimumu līdztiesības veicināšanu ar zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM) saistītā izglītībā un karjeras veidošanā (2019/2164(INI))

P9_TA(2021)0296 A9-0163/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 3. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

—  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (COM(2020)0624),

—  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2017. gada 10. augusta ziņojumu „Dzimumu līdztiesības ekonomiskās priekšrocības: kā dzimumu līdztiesība STEM izglītībā kalpo par ekonomiskās izaugsmes pamatu?”,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par sieviešu karjeru zinātnes jomā un augstākās izglītības iestādēs un karjeras ierobežojumiem(1),

—  ņemot vērā Eiropas sadarbības izglītības un apmācības jomā stratēģisko sistēmu,

—  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, piemērošanu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, izmantojot digitālo nozari(4),

—  ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par digitālās plaisas starp dzimumiem novēršanu: sieviešu līdzdalība digitālajā ekonomikā(5),

—  ņemot vērā Padomes 2018. gada 6. decembra secinājumus par dzimumu līdztiesību, jaunatni un digitalizāciju,

–  ņemot vērā ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2020. gada 15. aprīlī publicēto pētījumu Education and employment of women in science, technology and the digital economy, including AI and its influence on gender equality (“Sieviešu izglītība un nodarbinātība zinātnē, tehnoloģiju jomā un digitālajā ekonomikā, kā arī MI un tā ietekme uz dzimumu līdztiesību”)(6),

–  ņemot vērā 2015. gada pētījumu par sievietēm digitālajā laikmetā(7),

—  ņemot vērā ANO Starptautisko sievietēm un meitenēm zinātnē veltīto dienu, kas katru gadu tiek atzīmēta 11. februārī un kuras noteikšanas mērķis bija censties panākt sieviešu un meiteņu pilnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi zinātnei un līdzdalību tajā, kā arī vēl vairāk nodrošināt dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu iespējīgošanu;

—  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas stājās spēkā 2016. gadā, un jo īpaši 5. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) dzimumu līdztiesības jomā,

—  ņemot vērā Komisijas 2020. gada digitālo rezultātu apkopojumu,

—  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ziņojumu par 2020. gada dzimumu līdztiesības sarakstu,

—  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A9-0163/2021),

A.  tā kā dzimumu līdztiesība ir ES pamatvērtība un galvenais mērķis un ir uzskatāma par galveno priekšnoteikumu tam, lai sievietes un meitenes pilnībā izmantotu cilvēktiesības, un tā kā to izmantošanai ir īpaši būtiska nozīme no sieviešu un meiteņu iespējīgošanas, viņu potenciāla pilnīgas izmantošanas un ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības iedibināšanas viedokļa; tā kā diskriminācijai, ar ko saskaras sievietes saistībā ar dzimumu, stereotipiem un nevienlīdzību kopsakarā ar pārklājošos diskrimināciju ir vesela gūzma nelabvēlīgu sociālo un ekonomisko seku, tostarp iespējamo priekšrocību samazināšana publiskajam sektoram un uzņēmumiem pētniecības un inovācijas jomā, kā arī vispārējai ekonomikas attīstībai; tā kā, palielinot sieviešu nozīmi zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) un sieviešu profesionālie ieguldījumi var radīt veiksmes modeļus, kas kalpotu par piemēru, un galu galā veicināt lielāku iekļaušanu, kā arī – mūsu sabiedrībās sekmētu pārveidi un inovāciju, tādējādi vairojot plašākas sabiedrības labumu; tā kā veco modeļu izskaušana veicinās dzimumu līdztiesību; tā kā sievietēm varētu būt būtiska nozīme darbaspēka trūkuma novēršanā ES darba tirgū;

B.  tā kā ES saskaras ar vēl nepieredzētu sieviešu trūkumu STEM profesijās un izglītībā, jo īpaši, ņemot vērā to, ka sievietes veido 52 % no Eiropas iedzīvotājiem un viņu īpatsvars ES augstākās izglītības iestāžu absolventu vidū ir 57,7 %(8), tomēr tikai 2 no 5 zinātniekiem un inženieriem ir sievietes(9); tā kā visos digitālās nozares līmeņos Eiropā sievietes ir pārstāvētas nepietiekami – no studentiem (32 % bakalaura, maģistra vai līdzvērtīga līmeņa) līdz augstākajiem akadēmiskajiem amatiem (15 %) lielākajā daļā zinātnes, inženierzinātņu un vadības jomu un augstākajā hierarhiskā līmenī, pat nozarēs, kurās viņu vairākums ir, piemēram, izglītībā; tā kā dzimumu stereotipi ir uzskatāmi par vīriešu un sieviešu nopietnu līdztiesības šķērsli jau izglītības posmā un tā kā dzimumu atšķirības STEM nozarē palielinās vēl vairāk, kas nopietni kavē sieviešu un vīriešu līdztiesības iedibināšanu; tā kā Eiropas Savienībā vislielākā atšķirība ir novērojama profesionālo prasmju un nodarbinātības IKT jomā, kur tikai 18 % ir sievietes(10), STEM absolventu vidū, no kuriem tikai 36 % ir sievietes, un digitālajā nozarē, kurā vīriešu īpatsvars sieviešu īpatsvaru pārsniedz vairāk nekā trīs reizes; tā kā ievērojams dzimumu segregācijas līmenis STEM studentu un absolventu vidū ar STEM saistītās profesijās kalpo par turpmākās dzimumu segregācijas pamatu; tā kā ES dalībvalstīs vien ļoti nedaudz pusauga vecuma meiteņu (mazāk nekā 3 %) pauž interesi IKT profesijā strādāt 30 gadu vecumā (11); tā kā sievietēm no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides STEM nozarē ielauzties ir īpaši grūti; tā kā, lai gan attiecībā uz dalību mācību priekšmetos un ieinteresētību tajos no meiteņu puses ir vērojama pozitīva tendence, procentuāli tas joprojām pietiekami nav; tā kā sākumskolā zēniem un meitenēm par STEM mācību priekšmetiem interese ir vienāda un meitenēm bieži vien STEM un IKT saistītajos uzdevumos ir labāki rezultāti nekā zēniem(12); tā kā dzimumu atšķirības STEM mācību priekšmetos augstākajā izglītībā ar akadēmisko sniegumu pamatotas nav, jo meitenes un zēni vidusskolas izglītībā – eksaktajos priekšmetos un matemātikā – uzrāda līdzīgus sasniegumus; tā kā meitenes tomēr baidās, ka viņas ar STEM saistītās profesijās būs mazāk veiksmīgas nekā zēni, un tā kā tā rezultātā sievietes par savām digitālajām prasmēm pārliecinātas ir mazāk; tā kā sociālās normas un ar dzimumu saistītie sabiedrības stereotipi attiecībā uz karjeras izvēli, kurus bieži vien pastiprina izglītības saturs un mācību programmas, ir divi faktori, kas veicina dzimumu segregāciju augstākajā izglītībā;

C.  tā kā sievietēm, kuras diplomus ir ieguvušas STEM jomā, STEM darba nozarē atrast savu vietu var būt grūti un viņām ir mazāka iespēja nekā vīriešiem sākt karjeru STEM profesijās un tajā noturēties ilgstoši, jo pastāv dažādi šķēršļi, piemēram, dzimumu stereotipi, darba vietas, kurās dominē vīrieši, diskriminācija un aizspriedumi, apzināta un neapzināta vienpusība, seksuāla uzmākšanās, negatīva darba vide un paraugsieviešu un mentoru trūkums; tā kā dzimumu nevienlīdzības samazināšana STEM izglītības jomās varētu samazināt prasmju trūkumu, palielināt sieviešu nodarbinātību un ražīgumu un samazināt profesionālo segregāciju, kas, pateicoties augstākam ražīgumam un lielākam darbaspēka apjomam, galu galā veicinātu ekonomikas izaugsmi; tā kā dzimumu nevienlīdzības novēršana STEM profesijās palīdzētu panākt, ka 2050. gadā Eiropas Savienībā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaug par 2,2 %–3,0 %(13); tā kā dzimumu nevienlīdzības novēršana STEM profesijās būtu uzskatāma par soli ceļā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu cilvēktiesību īstenošanu un pozitīvi ietekmētu vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirību samazināšanu;

D.  tā kā saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras(14) apsekojumu aptuveni 55 % sieviešu Eiropas Savienībā kopš 15 gadu vecuma ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos un 14 % sieviešu kopš 15 gadu vecuma ir cietušas no kiberuzmākšanās; tā kā daudzas sievietes Covid-19 pandēmijas laikā ir cietušas no jauniem kibervardarbības veidiem, piemēram, seksuālas un psiholoģiskas aizskaršanas tiešsaistē; tā kā ir steidzami vajadzīgi pasākumi, ar kuriem šos jaunos seksuālas un psiholoģiskas uzmākšanās veidus varētu risināt; tā kā tiek ziņots par lielu skaitu seksuālas uzmākšanās gadījumu STEM izglītības iestādēs, tostarp skolās, universitātēs un darbvietās, un tā kā šis apstāklis sievietes no šīs nozares atgrūž vēl vairāk;

E.  tā kā tādu inovatīvo tehnoloģiju kā mākslīgais intelekts (MI) jomā strādājošo sieviešu nepietiekamais skaits vieš bažas jo tas var būtiski ietekmēt šādu tehnoloģiju metus, izstrādi un īstenošanu un atkārtoti likt piekopt esošās diskriminējošās paražas un stereotipus un pieļaut dzimumneobjektīvu algoritmu izstrādi; tā kā centieni novērst ar dzimumu saistītus aizspriedumus un nevienlīdzību digitālajā nozarē ir uzskatāmi par nepietiekamiem; tā kā dzimumu atšķirības saglabājas visās digitālo tehnoloģiju jomās un jo īpaši MI un kiberdrošības jomā, tādējādi paredzamā nākotnē digitālajā nozarē nostiprinot vīriešu diktētu trajektoriju; tā kā, lai risinātu šo neobjektivitāti, ir jāizstrādā skaidras ētikas un pārredzamības prasības; tā kā nepilnīgas un neprecīzas datu kopas, pēc dzimuma sadalītu datu trūkums var izkropļot MI sistēmu apstrādi un loģiku un dzimumu līdztiesības nodrošināšanu sabiedrībā – apdraudēt vēl vairāk; tā kā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) unikālajiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz to lielumu, spēju īstenot jaunas prasības un iespējām kļūt par vērtīgu avotu un katalizatoru, pateicoties kuriem, meitenes, sievietes un sievietes līderes varētu veicināt dzimumu līdztiesību ar STEM nozari saistītajā izglītībā un profesionālajās gaitās;

F.  tā kā jaunās tehnoloģijas, kas ir neobjektīvas dzimuma, etniskās piederības, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas vai nacionālās vai sociālās izcelsmes ziņā, galvenokārt izraisa nesadalīti dati, precīzu zināšanu trūkums un dzimumperspektīvas nepiemērošana pētniecībā, kas var negatīvi ietekmēt sieviešu veselību un labklājību, jo īpaši sievietes, kuras saskaras ar pārklājošos diskrimināciju, un produktu drošumu, un var negatīvi ietekmēt sieviešu personīgo un profesionālo attīstību(15);

G.  tā kā skolotāji un vecāki dzimumu stereotipus var sacietināt, atrunājot meitenes izvēlēties un turpināt STEM studijas un darbu šajās profesijās; tā kā dzimumu stereotipi ļoti ietekmē mācību priekšmetu izvēli; tā kā uzņēmību slāpējošie kultūrfaktori un paraugsieviešu neesamība apvienojumā ar to nepopularizēšanu ierobežo un negatīvi ietekmē meiteņu un sieviešu iespējas STEM disciplīnu studēšanā, darbu saistītās profesijās un digitālo uzņēmējdarbību, kā arī sekmē diskrimināciju un ierobežo sieviešu iespēju darba tirgū skaitu; tā kā būtu jāuzsver faktori, kas motivē un veicina meiteņu interesi par STEM studijām, darbu saistītajās profesijās un digitālo uzņēmējdarbību, piemēram, paraugsievietes, skolotāji-mentori un līdzbiedru grupas piekrišana, kā arī radošuma attīstīšana un praktiskās pieredzes vairošana;

H.  tā kā Covid-19 krīze dzīvi Eiropā, visticamāk, būs izmainījusi neatgriezeniski un ietekmēs lielāko daļu cilvēku dzīves aspektu, mūsu darba veikšanas veidu un to, kā mēs studējam un mācāmies, un tā kā šajā sakarā digitalizācijai būs liela nozīme; tā kā Covid-19 arī palielina dzimumu digitālo plaisu laikā(16), kad digitālās prasmes ir vajadzīgas vairāk nekā jebkad agrāk, lai strādātu, studētu vai saglabātu saikni; tā kā straujā digitālā pārveide piedāvā daudzas iespējas mainīt dzimumu līdztiesības nodarbinātības modeļus, taču tā var arī nesamērīgi ietekmēt sieviešu nodarbinātību daudzās jomās; tā kā sievietes ir spiestas uzņemties lielāku daļu ar audzināšanu vai viņu ģimeni saistīto pienākumu nekā vīrieši, un tādēļ visos ierosinātajos pasākumos būtu jāņem vērā iespēja sekmīgi saskaņot sieviešu profesionālo un ģimenes dzīvi, lai šajās jomās iekļautu arī vīriešus; tā kā tāldarba rezultātā darba un ģimenes dzīves robežas kļūs izplūdušākas un sievietēm varētu nākties uzņemties vislielāko slogu, lai līdzsvarotu karjeru ar ģimenes aprūpes pienākumiem;

I.  tā kā ir jāturpina veicināt politiku, kuras mērķis ir palielināt sieviešu līdzdalību ar STEM un MI saistītās jomās, un īstenot daudzlīmeņu pieeju, ar kuru novērš dzimumu atšķirības visos digitālās nozares izglītības un nodarbinātības līmeņos; tā kā tikai dažas dalībvalstis ir iekļāvušas normas par dzimumu līdztiesību pētniecības un inovācijas jomā un tā kā progress dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā valstu pētniecības programmās ir bijis lēns;

J.  tā kā ir jāveicina un jāatbalsta lielāka uzņēmējdarbība sieviešu vidū un jārada labvēlīga vide, kurā sievietes uzņēmējas varētu gūt panākumus un tiek veicināta uzņēmējdarbība; tā kā dati par uzņēmējdarbību STEM un IKT nozarē norāda uz sieviešu vēl lielāku marginalizāciju; tā kā dzimumu nevienlīdzība jaunuzņēmumos un riska kapitāla ieguldījumos ir ne mazāk pārsteidzoša; tā kā meitenes vidusskolā un universitātē mēdz studēt mazāku skaitu IKT un STEM mācību priekšmetu un tā kā daudz mazāk sieviešu beigu beigās strādā šajās jomās un kļūst par privāto uzņēmumu un jaunuzņēmumu dibinātājām un īpašniecēm; tā kā tikai 17 % jaunuzņēmumu dibinātājas ir sievietes; tā kā sievietēm piederošo jaunuzņēmumu finansējums vidēji ir par 23 % mazāks nekā vīriešiem; tā kā, lai gan 30 % no visiem uzņēmējiem Eiropā ir sievietes, viņas saņem tikai 2 % no pieejamā ar bankām nesaistītā finansējuma(17); tā kā, ņemot vērā pandēmiju, šis rādītājs, šķiet, ir samazinājies līdz 1 %,

Vispārīgas piezīmes

1.  uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas Savienībā pastāvošo ievērojamo dzimumu atalgojuma atšķirību, to, ka sievietes, visticamāk, strādās zemākas algas nepilna darba laika vai visādi citādi nenoturīgu darbu, pieaugošo pieprasījumu pēc STEM speciālistiem un ar STEM saistīto profesiju nozīmi Eiropas ekonomikas nākotnē, sieviešu īpatsvara palielināšanai STEM nozarē ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgākas un iekļaujošākas ekonomikas un sabiedrības veidošanā zinātniskās, digitālās un tehnoloģiskās inovācijas ceļā; uzsver, ka augsts STEM prasmju līmenis ir neatsverams inovācijas procesā tādās progresīvās IKT jomās kā MI un kiberdrošība, tāpēc tas būs arvien svarīgāks no Eiropas Savienības nākotnes konkurētspējas pasaules tirgos viedokļa; tādēļ uzsver, ka sieviešu prasmju, zināšanu un kvalifikāciju pilns potenciāls šajās jomās var palīdzēt veicināt Eiropas ekonomiku un atbalstīt mērķus, kas ir noteikti dažādās ES politikas jomās, jo īpaši Eiropas zaļajā kursā un Digitalizācijas programmā;

2.  atkārtoti piekodina, ka galvenajam mērķim vajadzētu būt visu šķēršļu, jo īpaši to sociālkulturālo, psiholoģisko un pedagoģisko šķēršļu, novēršanai, kas sasaista sieviešu un meiteņu intereses, priekšrokas un izvēles, cita starpā tas attiecas uz dzimumu stereotipiem, diskrimināciju dzimuma dēļ un bioloģisko un sociālo faktoru kombināciju, jo īpaši bērna dzemdībām sieviešu karjeras izšķirošākajos periodos, taču neapdraudot sieviešu brīvību pieņemt lēmumus; mudina dalībvalstis attiecīgajos valsts vai reģionālajos Dzimumu līdztiesības rīcības plānos vai stratēģijās paredzēt pienācīgus stimulus, ar kuriem veicina to, ka meitenes un sievietes studē STEM disciplīnas un strādā šajā jomā; uzskata, ka šiem rīcības plāniem vai stratēģijām cita starpā vajadzētu būt vērstiem uz dzimumu līdztiesības palielināšanu, galveno uzmanību pievēršot dzimumu stereotipu izskaušanai, izglītības un kvalifikāciju pieejamības atvieglošanai, labākam darba un privātās dzīves līdzsvaram, vienlīdzīgām iespējām, veselīgas un drošas darba vides un izglītības vides nodrošināšanai sievietēm, diskriminācijas nepieļaušanai darba tirgū, izpratnes vairošanai par dzimumu aizspriedumiem un stereotipiem visās ar STEM saistītajās nozarēs, obligātas darba samaksas pārredzamības rīcībpolitikas izveidei, kategoriskas seksuālās uzmākšanās neiecietības apliecināšanai un paraugsieviešu atpazīstamības palielināšanai;

3.  atkārtoti pauž uzskatu, ka dzimumnosacītā stereotipizēšana, uzņēmību slāpējoši kultūrfaktori un informācijas trūkums par paraugsieviešu karjeras piemēriem un šādu sieviešu neizcelšana kavē un negatīvi ietekmē meiteņu un sieviešu iespējas STEM mācību priekšmetu studēšanā, ar šo nozari saistītajā profesionālajā dzīvē un digitālajā uzņēmējdarbībā, kā arī var novest pie diskriminācijas un mazākām iespējām darba tirgū;

4.  atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir integrēt izpratni par dzimtisko stereotipizēšanu visās attiecīgajās nozarēs, tostarp skolotāju sākotnējā un turpmākajā apmācībā; uzsver, ka ir jānovērš strukturālie šķēršļi, piemēram, sieviešu nelabvēlīgāki sociāli ekonomiskie apstākļi un “toksiska” darba vide un darba apstākļi, kas kavē meiteņu un sieviešu ienākšanu jomā, kurā lielākoties dominē vīrieši, un ka ir jāpalielina līdz šim nepietiekami novērtēto to paraugsieviešu atpazīstamība, kas sievietes un meitenes iedvesmotu; aicina Komisiju ieviest un atbalstīt izpratnes veicināšanas kampaņas un citas programmas un iniciatīvas, ar kurām šos šķēršļus mazina akadēmiskajā pasaulē; uzsver, ka dzimumu līdztiesības pasākumi, piemēram, dzimumu stereotipu izskaušana izglītībā, izpratnes veicināšana, STEM mācību priekšmetu pievilcības vairošana meiteņu un sieviešu acīs un profesionālā orientācija, ar kurām mudina meitenes apsvērt iespēju studēt jomās, kurās dominē vīrieši, palielinātu to sieviešu skaitu, kas absolvē STEM disciplīnu programmas;

5.  aicina dalībvalstis ar STEM saistītajās profesijās novērst darba tirgus segmentāciju pēc dzimuma kritērija, veicot ieguldījumus sieviešu formālajā, ikdienējā un neformālajā izglītībā un mūžizglītībā, kā arī profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu, ka viņām ir pieejama kvalitatīva nodarbinātība un iespējas pārkvalificēties un celt kvalifikāciju atbilstoši nākotnes darba tirgus prasībām un nepieļaut darbaspēka dzimumnosacītās segregācijas apburto loku; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt politikas pasākumus, kas pilnībā ietvertu dzimumu dimensiju, izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas, apmācību, skolu mācību programmas un jo īpaši profesionālo orientāciju, tādējādi meitenēm indoktrinējot uzņēmējdarbību, STEM mācību priekšmetus un digitālo izglītību jau no agrīna vecuma nolūkā apkarot pastāvošos izglītības stereotipus un nodrošināt, ka lielāks skaits sieviešu sāk darba gaitas attīstības stadijā esošās un labi apmaksātās nozarēs; uzsver nepieciešamību iesaistīt plašsaziņas līdzekļus, tostarp sociālos plašsaziņas līdzekļus, veicināt iekļaujošas valodas izmantošanu un nepieļaut stereotipus, kuru dēļ formējas uzskati pret meiteņu līdzdalību un interesi par STEM izglītību; prasa STEM jaudas uzlabot un garantēt vienlīdzīgu tām piekļuvi; prasa piešķirt īpašas stipendijas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas turpmāko dzīvi saistīt ar darbu STEM nozarē;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis īpaši ņemt vērā situāciju, kādā atrodas meitenes un sievietes no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, piemēram, sievietes ar invaliditāti vai personas, kas dzīvo tālākajos reģionos vai lauku apvidos, trūcīgās sievietes, vientuļās mātes, studentes nestabilās situācijās, sievietes migrantes un romu sievietes, un nodrošināt viņām pilnīgu piekļuvi digitālajai izglītībai un karjerai STEM jomā un iekļaušanu tajās, tādējādi novēršot digitālās plaisas paplašināšanos; aicina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot rīcības plānus, īpaši ņemt vērā pārklājošos diskrimināciju un aizspriedumus etniskās piederības, reliģijas, seksuālās orientācijas, vecuma vai invaliditātes dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis vākt salīdzināmus un saskaņotus datus, ar kuriem var izsekot sieviešu no dažādām sociālekonomiskajām grupām vai atšķirīgu rasu un etniskās izcelsmes sieviešu progresam visos izglītības līmeņos, tostarp, ņemot vērā viņu karjeras izvēli un attīstību, galveno uzmanību pievēršot nevienlīdzībai STEM un digitālajā nozarē, pateicoties kam, varēs uzraudzīt rīcībpolitikas ietekmi un ļaus ieinteresētajām personām apzināt trūkumus un to pamatcēloņus; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai paplašinātu to rādītāju kopumu, kurus izmanto rezultātu apkopojumam “Sievietes digitālajā jomā” nolūkā tajos iekļaut informāciju un datus par sievietēm STEM nozares izglītībā un karjerā, un izstrādāt instrumentu komplektu, kas saturētu metodiku, rādītājus un satvarus un ar kuru sagatavo precīzākus datus un uzlabo esošās informācijas izmantošanu;

7.  aicina dalībvalstis piedāvāt savu nedalītu atbalstu Komisijas iniciatīvām, ar kurām uzlabo izpratni par digitālajām iespējām, piemēram, pieejai “nav sieviešu, nav paneļa!”, ES programmēšanas nedēļai, digitālo prasmju un darbvietu koalīcijai, ES balvai sievietēm novatorēm, #SaferInternet4EU iniciatīvām visā Eiropā un Prasmju programmai Eiropai;

Izglītība

8.  atzinīgi vērtē Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam un tā pasākumu “Veicināt sieviešu līdzdalību STEM” un cer, ka tas palīdzēs izstrādāt pievilcīgākus un radošākus veidus, kā meitenes mudināt turpināt STEM studijas, kā arī palielināt sieviešu pārliecību par savām digitālajām prasmēm; uzsver, ka meiteņu īpatsvars STEM programmu absolventu(18) vidū ir tikai 36 %, neraugoties uz to, ka viņas zēnus digitālās pratības jomā pārspēj(19); uzsver, ka meitenēm, kas pakļaujas dzimumu stereotipiem, ir zemāks pašefektivitātes līmenis un mazāka pārliecība par viņu spējām nekā zēniem un ka pašefektivitāte būtiski ietekmē gan STEM izglītības rezultātus, gan centienus veidot karjeru STEM jomā; uzsver, ka meitenes, ar laiku šķiet, zaudē interesi par (STEM) priekšmetiem, un tas nozīmē, ka orientācija ir nepieciešama jau pirmsskolas vecumā un pamatskolā, lai negaistošu uzturētu meiteņu interesi par šīm jomām un cīnītos pret kaitīgiem stereotipiem par dzimumu – gan meiteņu, gan zēnu – lomām; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot jaunus saziņas ar meitenēm kanālus un nodrošināt, lai digitālo izglītību apgūt varētu viņas visas, un atzīt skolotājus par kultūras pārmaiņu virzītājspēkiem un ieguldīt viņos, ņemot vērā viņu potenciālu veicināt meiteņu nepārtrauktu līdzdalību skolas zinātniskajā norisē; ierosina šos centienus pastiprināt, izstrādājot kopējas, dalībvalstīm domātas pamatnostādnes, ar kurām uzlabo to personu zināšanas un prasmes, kas sāk iegūt vidējo izglītību; prasa efektīvi izmantot ES fondus, programmas un stratēģijas, tostarp Erasmus+, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un programmu “Digitālā Eiropa”, lai aktīvi mudinātu meitenes studēt IKT un STEM priekšmetus un sniegtu efektīvu atbalstu mūžizglītībai un apmācībai STEM nozarēs; prasa dzimumu līdztiesību pienācīgi iekļaut turpmākajā ES jaunatnes stratēģijā un rīcībpolitikā;

9.  uzsver, ka kvalitatīvas, iekļaujošas un nediskriminējošas digitālās izglītības nozīmei ir jābūt būtiskai meiteņu un sieviešu līdzdalības IKT un ar STEM saistītās jomās palielināšanā un dzimumu digitālās plaisas novēršanā; uzsver, ka, apgūstot digitālo izglītību, tiek nodrošināta labāka digitālā iekļaušana un digitālā lietprātība un garantēta meiteņu un sieviešu vienlīdzīga līdzdalība digitālajā laikmetā; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visu līmeņu STEM izglītībā, tostarp ārpusskolas, ikdienējā un neformālajā izglītībā, kā arī attiecībā uz mācībspēkiem; tādēļ aicina izstrādāt īpašas, vecumam atbilstošas stratēģijas; mudina dalībvalstis valsts mācību programmās veicināt datorzinātņu izglītību un aicina izglītības struktūras agrīnā pirmsskolas un pamatizglītības posmā integrēt robotikas, kodēšanas, IKT un programmēšanas priekšmetus, lai meitenes un studentes mudinātu mācību iestādēs apgūt matemātikas, programēšanas, IKT priekšmetus un eksaktos priekšmetus vispār;

10.  atzīst skolas un skolotāju lomu dzimumu nevienlīdzības STEM izglītībā novēršanā un uzsver izglītības nozīmi meiteņu dalības ar STEM saistītajos kursos veicināšanā un to kritēriju noteikšanā, ar kuriem uzrauga sieviešu atlasi darbā un noturēšanos tajā; aicina dalībvalstis ieguldīt STEM mācību priekšmetus pasniedzošo pamatskolas un vidusskolas skolotāju prasmju pilnveidē, lai palīdzētu viņiem izprast un savā mācību praksē un novērtējumos novērst neapzinātos stereotipus un tādā pašā mērā iesaistīt arī visus audzēkņus; uzsver nepieciešamību dalībvalstīm STEM kustībās iesaistīt visu skolotāju profesiju un skolotājus vervēt kā pārmaiņu veicinātājus; ierosina izglītības iestādēm izstrādāt līdztiesības plānus, ar kuriem tās veicinātu dzimumu līdzsvaru skolotāju vidū; prasa stiprināt STEM mācību programmas un mācību materiālus, lai labāk veicinātu vienlīdzīgu dalību STEM; prasa nodrošināt labāku profesionālo orientāciju un rast jaunus un radošus veidus, kā iedvesmot studējošās sievietes apsvērt STEM karjeras perspektīvu; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāstiprina skolotāju un karjeras konsultantu spējas mudināt meitenes, kas izrāda interesi par STEM, turpināt šajā nozarē karjeru, jo labāka izpratne par stereotipiem un dzimumu atšķirībām STEM jomā ļauj pedagogiem un karjeras konsultantiem izprast šķēršļus, ar kuriem saskaras viņu studenti, nodrošināt vienlīdzīgu dalību STEM klasēs un veicināt studenšu darba gaitas STEM jomā;

11.  uzsver, ka skolotāji vīrieši un citi vīriešu dzimuma darbinieki dominē ar STEM saistīto disciplīnu pasniegšanā skolās, universitātēs un un darbavietās, kā rezultātā trūkst paraugsieviešu un ir ierobežotas orientācijas un padomdošanas iespējas; mudina dzimumu līdztiesības aspektu ar dzimumjūtīgas mācības vielas starpniecību integrēt pamata, vidējās un augstākās izglītības sistēmā, un mudina darbā pieņemšanas procesā iesaistītās komitejas un iestādes veicināt dzimumu līdzsvaru, lai nepieļautu atstumību; uzsver, ka visās izglītības nozarēs, jo īpaši STEM nozarēs un jaunajās digitālajās nozarēs, kurās sievietes pārstāvētas ir nepietiekami, ir jāveic ieguldījumi izglītībā un apmācībā, izmantojot dzimumjūtīgus darbā pieņemšanas un atlases paņēmienus; aicina Komisiju un dalībvalstis rast pievilcīgākus un radošākus veidus, kā izcelt paraugsievietes, kuras strādā IKT un STEM jomā, lai palielinātu meiteņu pašpārliecību digitālo prasmju izmantošanā un mudinātu viņas turpināt ar IKT un STEM saistītas studijas;

12.  uzsver nepieciešamību pievērsties finanšu izglītībai, tostarp finanšu prakses simulācijām, un tās saistībai ar vīriešu un sieviešu pensiju atšķirībām; uzsver, ka gados jaunāku sieviešu izglītošana par tādiem tematiem kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība pavērs ceļu nākotnei, kurā sievietes pratīs finansiāli par sevi pastāvēt;

13.  konstatē, ka katrai meitenei vajadzētu būt iespējai izmantot priekšrocības, ko sniedz plašāka piekļuve pasaules līmeņa digitālās mācīšanās risinājumiem, un likt lietā mijiedarbības ar digitālajās tehnoloģijām rīkus kā lietotājām un radītājām, un būt motivētām to darīt; aicina dalībvalstis ņemt vērā pašreizējās bažas par Covid-19 turpmākas izplatīšanās risku un novērst to, ka neaizsargātajiem studentiem no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, piemēram, meitenēm lauku apvidos vai apgabalos, kurus ir grūti sasniegt, nav IKT tehniskā aprīkojuma un pieslēguma, un izstrādāt instrumentus, kas nodrošinātu pilnīgu piekļuvi digitālajai izglītībai un tās netraucētu pasniegšanu un apguvi; uzsver, ka ir vajadzīgas īpašas, tādām lauku apvidu skolām paredzētas finansēšanas programmas, kurām aizvien vairāk trūkst finansējuma progresīvām tehnoloģijām, kuras daudzas pilsētu rajonu skolas uzskata par pašsaprotamām; turklāt aicina sniegt labāku atbalstu lauku skolu sistēmās strādājošiem pedagogiem, lai palīdzētu viņiem mācīt STEM mācību programmas, jo īpaši attiecībā uz apmācību, aprīkojumu un infrastruktūru;

14.  uzsver, cik svarīgi ir STEM nozarē strādājošām sievietēm profesionālēm izveidot tīklus liela mēroga komunikācijas kampaņu veikšanai, lai palīdzētu pārveidot priekšstatus par STEM jomā strādājošām sievietēm, un lai STEM nozares sievietes varētu sazināties ar meitenēm, izmantojot karjeras atbalstu, prasmju apmācību un tīklu veidošanu; atzinīgi vērtē dažādās izglītības iniciatīvas, kas ir izstrādātas, lai atbalstītu meitenes un virzītu sievietes digitālajā ekonomikā, tostarp virtuālo sociālo tīklu stāstu izmantošanu, profesionālos tīklus, ko organizē sievietes priekš sievietēm un tehnoloģiju uzņēmumu iniciatīvas; aicina Komisiju un dalībvalstis visos izglītības līmeņos izveidot padomdošanas shēmas, kurās līdzdarbotos IKT jomā strādājošas sievietes, kurām vēlas līdzināties; aicina Komisiju attiecībā uz stažēšanās piedāvājumiem digitālajā jomā pieņemt mērķtiecīgu dzimumu līdztiesības pieeju, lai jaunietēm no dažādām vidēm sniegtu iespēju iegūt praktisku digitālo, IKT un STEM pieredzi darba tirgū pieprasītajās jomās, un stingri mudina izglītības procesā veicināt stažēšanos STEM uzņēmumos; mudina dalībvalstis izstrādāt iniciatīvas, ar kurām atbalsta meiteņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, piemēram, profesionālo orientāciju skolā, māceklību un darba pieredzes programmas, nolūkā atbalstīt meiteņu nākotnes centienus un radītu viņām iespējas kļūt par STEM nozarē strādājošu darbaspēku;

15.  konstatē, ka savos 2015. gada maija secinājumos par Eiropas Pētniecības telpas ceļvedi 2015.–2020. gadam Padome nesekmīgi aicināja Komisiju un dalībvalstis sākt valstu tiesību aktus līdztiesības jomā pārvērst aktīvā rīcībā, lai cīnītos pret dzimumu nelīdzsvarotību pētniecības iestādēs un lēmumu pieņemšanas struktūrās un labāk integrētu dzimumu dimensiju pētniecības un izstrādes rīcībpolitikā, programmās un projektos; atzīst Komisijas mērķi ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu veicināt sieviešu līdzdalību STEM nozarē un atbalstīt ES STEM koalīciju, lai izstrādātu augstākās izglītības programmas, kas sievietes pārvilinātu uz inženierzinātnēm un IKT; pauž nožēlu, ka neskatoties uz to, ka ES un tās dalībvalstīs spēkā ir juridiskas normas, ar kurām paredz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju darba tirgū, tostarp nosaka vienlīdzīgu samaksu, sieviešu piekļuvē ar pētniecību saistītiem amatiem, finansējumam un iespējām publicēties joprojām ir novērojama nevienlīdzība, tostarp nekoriģētas samaksas atšķirības zinātnieku un akadēmiskajās aprindās;

16.  uzsver to seksuālās uzmākšanās gadījumu skaitu, kuros ir cietušas STEM mācību priekšmetu augstāko mācību iestāžu studentes, un aicina dalībvalstis un izglītības iestādes īstenot seksuālās uzmākšanās absolūtas neiecietības rīcībpolitiku, vienojoties pieņemt stingru kodeksus un protokolus, radīt sievietēm un meitenēm paredzētus drošus un privātus ziņošanas kanālus un panākt to, ka attiecīgajām iestādēm tiek darīti zināmi visi seksuālas uzmākšanās gadījumi; aicina Komisiju, dalībvalstis un izglītības iestādes pieņemt preventīvus pasākumus un atbilstošas sankcijas pret seksuālās uzmākšanās veicējiem, lai novērstu seksuālu uzmākšanos skolās un STEM izglītības iestādēs;

17.  uzsver, ka valstu attīstības plānos un izglītības, IKT un zinātnes jomu rīcībpolitikā ir jāiekļauj dzimumatsaucīgas STEM mācīšanās un karjeras iespējas;

Profesionālās gaitas

18.  pauž nožēlu par to, ka sievietes savā profesionālajā dzīvē saskaras ar nesamērīgi lielāku skaitu šķēršļu nekā vīrieši, jo pienācīgi nav līdzsvarota darba un privātā dzīve un lielākajā daļā mājsaimniecību palielinās neapmaksāts aprūpes darba apjoms; konstatē, ka Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk pasliktinājusi to sieviešu situāciju, kurām bija jālīdzsvaro virsstundu tāldarbs un rūpes par bērniem, un neapmaksāta aprūpes darba veikšana; pauž nožēlu par kultūras “vienmēr gatavs darbam” īpaši negatīvo ietekmi uz to darba ņēmēju darba un privātās dzīves līdzsvaru, uz kuru pleciem gulstas aprūpes pienākumi un kuri parasti ir sievietes; mudina publiskās un privātās iestādes nodrošināt, lai tāldarbā tiktu ņemti vērā labāka darba un privātās dzīves līdzsvara uzturēšanas šķēršļi un tiktu ievērotas tiesības atslēgties, kā arī tās piekopt ģimenei draudzīgu rīcībpolitiku; iesaka dalībvalstīm ieviest pienācīgus pasākumus, ar kuriem garantē kategoriskas netolerances politiku attiecībā uz seksuālu uzmākšanos, labāku grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ievērojami lielāku un ilgāku paternitātes atvaļinājumu un apmaksātu un strikti individuālu bērna kopšanas atvaļinājumu, kas nozīmētu, ka sievietēm un vīriešiem būtu laiks rūpēties par saviem bērniem, kā arī iesaka cīnīties pret to, ka sieviete ir tas no vecākiem, kurš pārtrauc karjeru, tādējādi novēršot būtisku sieviešu karjeras attīstības šķērsli un nodrošinot elastīgu darba laiku, bērnu aprūpes iespējas uz vietas un tāldarbu; mudina dalībvalstis pilnībā transponēt un īstenot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu(20) un aicina Komisiju efektīvi uzraudzīt tas piemērošanu dzīvē; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izvērtēt cēloņus un faktorus, kuru dēļ liels skaits sieviešu pamet STEM jomā sāktu karjeru, un formulēt rīcības ieteikumus, kā šo parādību, ja tas ir nepieciešams, izskaust, kā arī izstrādāt mehānismus un programmas, ar kurām sievietes un meitenes iekļauj izglītības, apmācības un nodarbinātības iniciatīvās, un šajā nolūkā noteikt adekvātu rīcībpolitiku un pasākumus; uzsver, ka Covid-19 darba, izglītības, pārvaldības un ikdienas dzīvē atklāj jaunu sadaļu, un ir pasvītrojis digitālās lietpratības un prasmju īpašo nozīmi un vajadzību pēc jauniem nosacījumiem tāldarba jomā, kurā pandēmijas un tai sekojošo kustību ierobežojumu pasākumu laikā ir konstatēta būtiska dzimumu atšķirība; uzsver, ka dzimumu līdzsvars ir steidzami ir jāveicina digitālajā nozarē, ņemot vērā veidu, kā cilvēki un uzņēmumi izmanto IKT un citas digitālās tehnoloģijas, lai strādātu un mijiedarbotos jaunajā digitālajā sabiedrībā;

19.  uzskata par ārkārtīgi svarīgu, lai būtu lielāks paraugsieviešu skaits un lai tiktu palielināts vadošos amatus ieņemošo sieviešu skaits STEM nozarē; uzsver, ka sieviešu īpatsvara samazināšanās augstākajos amatos negatīvi ietekmē sieviešu pieņemšanu darbā, kas savukārt sieviešu izredzes ieņemt augstākus amatus samazina vēl vairāk; pauž nožēlu, ka sievietes pietiekami pārstāvētas vadošos amatos STEM profesijās nav, un īpaši vērš uzmanību uz to, ka ir steidzami jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība visos uzņēmējdarbības un pārvaldes lēmumu pieņemšanas līmeņos; uzsver, ka dzimumu daudzveidība valdēs un lēmumu pieņemšanas amatos, uzlabo uzņēmumu darbības rezultātus, jo tajos ir pārstāvēts plašāks zināšanu, attieksmes un pieredzes spektrs; pauž nožēlu par to, ka Eiropas universitāšu un skolu hierarhijā pastāv gan horizontāla, gan vertikāla dzimumu segregācija; vērš uzmanību uz to, ka sievietes ir īpaši nepietiekami pārstāvētas pašos augstākajos pētniecības un lēmumu pieņemšanas amatos akadēmiskajās iestādēs un universitātēs, norādot uz to, ka pastāv “stikla griesti” – neredzami, uz aizspriedumiem balstīti šķēršļi, kas liedz sievietēm ieņemt atbildīgus amatus; mudina Padomi un dalībvalstis pieņemt Direktīvu par sievietēm valdēs un noteikt mērķus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanas struktūrās;

20.  pauž nožēlu par to, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība joprojām ir realitāte un ir vēl izteiktāka nozarēs, kurās dominē vīrieši, piemēram, IKT un tehnoloģiju uzņēmumos(21); aicina visus dalībniekus nodrošināt darba samaksas pārredzamību; mudina Padomi atsaldēt ierosināto direktīvu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, kuras mērķis ir, īstenojot horizontālu pieeju, paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju;

21.  aicina visas attiecīgās ieinteresētās personas novērst to darbā pieņemšanas praksē pastāvošo diskrimināciju un ieviest kvotas, ar kurām tiktu veicināta sieviešu, jo īpaši sieviešu ar dažādu rasu un etnisko izcelsmi, sieviešu ar invaliditāti un LGBTI+ personu, iekļaušana;

22.  mudina īstenot iekļaujošu dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, privātiem uzņēmumiem, nevalstiskām organizācijām (NVO), arodu asociācijām un institūtiem, valsts iestādēm, reģionālām un vietējām pašvaldībām, politikas veidotājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai koordinētu un novērstu trūkstošās saiknes, pateicoties kam, tiktu veicināta sieviešu līdzdalība STEM nozarē; uzsver, ka, ņemot vērā to, cik ārkārtīgi svarīgi ir apkarot kultūras un sociālos stereotipus, ar kuriem tiek noniecinātas sieviešu spējas un nozīme STEM nozarē, būtu jānosaka mērķtiecīgi dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumi, piemēram, jāpieņem tiesību akti par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai vai rīcībpolitika, piemēram, jānosaka finansiāli stimuli vai citi pasākumi, kas palielinātu meiteņu līdzdalību STEM izglītībā un profesijās; prasa nodrošināt pamudinājumus uzņēmumiem, kas atbalsta paraugsievietes, padomdošanas programmas un karjeras ceļus, kā arī palielināt sieviešu atpazīstamību; atzīst dažu izpilddirektoru un augstākā līmeņa vadītāju būtisko lomu dzimumu digitālās plaisas novēršanā, izstrādājot korporatīvu politiku, kuras mērķis ir apkarot digitālos ar dzimumu saistītos stereotipus, izcelt paraugsievietes, motivēt sievietes uzsākt STEM priekšmetu studijas, rosināt sievietes uz pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas celšanu, veicināt padomdošanas shēmas un uzlabot IKT darbvietu reputāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk sadarboties ar visiem IKT, digitālajiem, telekomunikāciju, plašsaziņas līdzekļu, audiovizuālajiem un tehnoloģiskajiem uzņēmējdarbības partneriem, lai veicinātu iekļaujošu un dzimumu ziņā līdzsvarotu darba kultūru un vidi, tostarp, nosakot tādus pasākumus kā izpratnes veidošanas kampaņas, ar kurām veicina dzimumu līdztiesību privātās STEM nozarēs un publiskā un privātā sektora partnerībās, tādējādi atvieglojot STEM darba tirgus pieejamību nesen studijas beigušiem kadriem, popularizējot meitenēm un jaunām sievietēm domātas māceklības shēmas un stažēšanās iespējas, kas sekmētu viņu gaitu uzsākšanu darba tirgū, ko panāk, īstenojot tādas iniciatīvas kā padomdošana nelabvēlīgākā stāvoklī esošām meitenēm un viņām paredzētas stipendijas, kā arī, izglītības sistēmu, valsts pārvaldes un laikmetīgo tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu starpā īstenojot publisko un privāto partnerību, piemēram attiecībā uz 3D tehnoloģijām, MI, nanotehnoloģijām, robotiku un gēnu terapiju, un dalībvalstu starpā šajā nolūkā apmainīties ar informāciju un paraugpraksi;

23.  uzsver saikni starp dzimumu atšķirībām un pensiju atšķirībām; tādēļ aicina dalībvalstis minētās neatbilstības risināt un samazināt un veikt turpmākus pasākumus, ar kuriem nodrošina to, lai sievietes varētu pienācīgi piekļūt izglītībai un lai viņām būtu iespējas iegūt ekonomisko neatkarību un karjeras izaugsmes izredzes;

Digitālā nozare

24.  pauž nožēlu par to, ka dzimumu nevienlīdzība pastāv visās digitālo tehnoloģiju jomās, taču pauž īpašas bažas par dzimumu nevienlīdzību, kas pastāv inovatīvās tehnoloģijās, piemēram, MI un kiberdrošības jomā, kur vidējais sieviešu īpatsvars pasaulē ir attiecīgi 12 % un 20 %(22); ierosina lielāku uzmanības un atbalstu veltīt mazapdzīvotiem un jo īpaši lauku apvidiem, kur šī situācija pasliktinās;

25.  uzsver, ka izmantoto datu kopu kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga no MI tehnoloģiju snieguma viedokļa, ka MI nedrīkst pastiprināt dzimumu nevienlīdzību un stereotipus, ar algoritmu palīdzību pārnesot vienpusības un aizspriedumus no analogās uz digitālo jomu, un ka MI var sniegt būtisku ieguldījumu dzimumu līdztiesības veicināšanā ar nosacījumu, ka tiek izstrādāts atbilstošs tiesiskais regulējums un tiek izskausts kā apzināts, tā neapzināts favorītisms; īpaši norāda uz to, ka viens no būtiskākajiem MI trūkumiem ir saistīts ar noteiktiem neobjektivitātes veidiem, piemēram, dzimumu, rasi vai seksuālo orientāciju, ko izraisa darbaspēka homogēnais raksturs; norāda, ka pārklājošās diskriminācijas veidu dēļ sievietes no jaunajām tehnoloģijām tiek atstumtas, piemēram, ādas krāsas sievietes, jo sejas atpazīšanas tehnoloģijā ir ieviesušās kļūdas; izceļ vajadzību pēc tā, lai dažādas izstrādātāju un inženieru grupas strādātu kopā ar galvenajiem sabiedrības rīcībspēkiem nolūkā nepieļaut to, ka MI algoritmos, sistēmās un lietotnēs nejauši ieviešas ar dzimumu un kultūru saistīti aizspriedumi; atbalsta tādu izglītības programmu un sabiedrības informēšanas pasākumu izstrādi, kas aptvertu MI ietekmi uz sabiedrību, tiesībām un ētiku; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus iespējamos pasākumus, kas no šādiem aizspriedumiem palīdzētu izvairīties un nodrošinātu pamattiesību pilnīgu aizsardzību; uzsver, ka pirms MI tehnoloģiju ieviešanas augsta riska nozarēs, jo īpaši veselības aprūpes nozarē, piemēram, veselības nozarē, ir jāizstrādā cilvēka pārraudzīta infrastruktūra un tajā ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības eksperti;

26.  atzīst, ka MI, ja tā pamatā nav neobjektivitātes faktori, var izrādīties spēcīgs instruments, ar kura palīdzību, izstrādājot objektīvus un pēc noklusējuma ētiskus algoritmus, kas veicinātu vispārējo taisnīgumu un labklājību, var pārvarēt dzimumu nevienlīdzību un stereotipus; uzsver, cik attiecībā uz MI ētiskajiem aspektiem svarīga ir kopēja Eiropas pieeja; turklāt uzsver, ka ES MI politikā un tiesību aktos ir jāievēro Eiropas vērtības, ES līgumi un tiesību akti, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi;

27.  prasa, lai MI un automatizācija būtu sociāli atbildīgas un izstrādātas tā, lai mēs varētu pārvarēt nevienlīdzību, tostarp dzimumu diskrimināciju, un risināt problēmas, ar kurām saskaras sievietes, piemēram, neapmaksāts aprūpes darbs, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, iebiedēšana tiešsaistē, dzimumnosacīta vardarbība un seksuāla uzmākšanās, cilvēku tirdzniecība, seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumi un nepietiekama pārstāvība vadošos amatos; prasa, lai MI un automatizācija palīdzētu vairot sieviešu veselību un ekonomisko labklājību, iespēju vienlīdzību, darba ņēmēju un sociālās tiesības, kvalitatīvu izglītību, bērnu aizsardzību, kultūras un valodu daudzveidību, dzimumu līdztiesību, digitālo lietpratību, novatorismu un radošumu, tostarp piekļuvi finansējumam, augstākajai izglītībai un elastīgām darba iespējām; aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstu kompetentajām iestādēm pievērst īpašu uzmanību jauniem dzimumnosacītas vardarbības veidiem, piemēram, kiberuzmākšanās un kibervajāšanas(23) veidiem, un veikt pastāvīgus novērtējumus un šos jautājumus risināt efektīvāk;

Uzņēmējdarbība un piekļuve finansējumam

28.  pauž nožēlu par to, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas uz inovācijām balstītos jaunuzņēmumos, un izgaismo ar dzimumu saistītu neobjektivitāti un sistēmiskus trūkumus, kas pastāv sociālajās struktūrās, jo īpaši STEM un uzņēmējdarbības saskarpunktā; uzskata par ārkārtīgi svarīgu, lai būtu vairāk paraugsieviešu un lielāks skaits sieviešu ieņemtu vadošos amatus STEM nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot rīcībpolitiku, ar kuru atbalstītu un atraisītu to sieviešu uzņēmējdarbības potenciālu, kuras joprojām ir uzskatāmas par neizmantotu ekonomikas izaugsmes, inovācijas un darbvietu radīšanas avotu, lai sniegtu plašāku un labāku informāciju par uzņēmējdarbību kā pievilcīgu karjeras iespēju, jo īpaši jaunām sievietēm skolā, un īstenot valsts rīcībpolitiku, ar kuru veicina sieviešu uzņēmējdarbību; uzskata, ka atlabšana pēc Covid-19 ir uzskatāma par nozīmīgu iespēju īpašu labvēlību izrādīt sievietēm uzņēmējām, lai viņas varētu atjaunot mūsu ekonomiku un sabiedrību; uzsver, ka patiesa atgūšanās no Covid-19 būs sekmīga tikai tad, ja tiks panākta zaļāka, taisnīgāka un dzimumu ziņā līdztiesīgāka Eiropa un tiks nodrošināta pienācīga dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES atveseļošanas fondos, vienlaikus nodrošinot arī to, ka sievietes pilnībā izmanto nodarbinātības un uzņēmējdarbības priekšrocības nozarēs, kurās viņas tradicionāli ir bijušas un joprojām ir pārstāvētas ievērojami nepietiekami, tostarp digitālajā, MI, IKT un STEM jomā;

29.  uzskata, ka to sieviešu nepietiekamā pārstāvība, kuras ir atbildīgas par ieguldījumu lēmumiem riska kapitāla uzņēmumos, ir uzskatāma par galveno iemeslu tam, ka jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem, kuru priekšgalā ir sievietes, joprojām nav pietiekama finansējuma;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt iespējas jaunām uzņēmējām un novatorēm no ES fondiem un programmām vieglāk saņemt finansējumu, kas izpaustos kā kredīti un pamatkapitāla finansējums, viņām paredzēt vieglākus līdzekļu saņemšanas no esošajiem fondiem nosacījumus, izveidot īpašus fondus un meklēt jaunus un novatoriskus veidus, kā viņas finansiāli atbalstīt un palīdzēt viņām pārvarēt šķēršļus, ar kuriem viņas saskaras; prasa arī Eiropas Investīciju banku iekļaut to kredītiestāžu klāstā, kas piedāvā mikrofinansējumu; atzīst, ka ir vajadzīgas izpratnes veicināšanas un informēšanas kampaņas par ES finansējuma iespējām, lai sniegtu atbalstu tieši sievietēm, kas ir uzņēmumu īpašnieces un uzņēmējas; prasa arī turpmāk paplašināt Eiropas “biznesa eņģeļu” tīklu un Eiropas Mentoru tīklu sievietēm uzņēmējām, tostarp, sekmējot sieviešu novatoru, tehnoloģiju profesionāļu un investoru biedrošanos, pateicoties kam, tiktu veicinātas un palielinātas inovācijas un finansējums sieviešu vadītām uzņēmības iniciatīvām;

31.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot ES balvu novatorēm sievietēm, ko katru gadu piešķir Eiropas sievietēm, kuras ir nodibinājušas veiksmīgu uzņēmumu un tirgū ir laidušas inovācijas; aicina Komisiju un dalībvalstis rast papildu veidus, kā mudināt lielāku skaitu sieviešu dibināt savus uzņēmumus un godināt sievietes–vadošas novatores;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot 2019. gada aprīlī pieņemto deklarāciju par apņēmību palīdzēt sievietēm digitālajā jomā un izstrādāt konkrētus dzimumu līdztiesības veicināšanas STEM nozarē pasākumus, tostarp Eiropas meiteņu IKT un STEM dienas izsludināšanu; aicina Komisiju uzraudzīt dalībvalstu centienus un pasākumus un ziņot par tiem, kā arī nodrošināt informācijas un labas prakses apmaiņu;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 316, 22.9.2017., 173. lpp. (2) OV C 349, 17.10.2017., 56. lpp. (3) OV C 66, 21.2.2018., 44. lpp. (4) OV C 390, 18.11.2019., 28. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0026. (6) Pētījums Education and employment of women in science, technology and the digital economy, including AI and its influence on gender equality (“Sieviešu izglītība un nodarbinātība zinātnē, tehnoloģiju jomā un digitālajā ekonomikā, kā arī MI un tā ietekme uz dzimumu līdztiesību”), Eiropas Parlaments, ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments C — Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2020. gada 15. aprīlis. (7) Pētījumu sagatavoja iclaves Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta uzdevumā. (8) Eurostat, Tertiary education statistics (“Augstākās izglītības statistika”) dati iegūti 2020. gada septembrī. (9) Eurostat, Human resources in science and technology (“Cilvēkresursi zinātnes un tehnoloģijas jomā”), vidējie gada dati par laikposmu 2016.–2020. gads. (10) Eiropas Komisija, Women in Digital Scoreboard (rezultātu apkopojums “Sievietes digitālajā jomā”), 2020. gads. (11) Starptautiskā Izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (IEA), International Computer and Information Literacy Study (ICILS) 2018 (“Starptautiskais pētījums par datorpratību un informācijpratību 2018. gadā”). (12) O’Dea, R. E., M. Lagisz, M.D. Jennions, un citi., Gender differences in individual variation in academic grades fail to fit expected patterns for STEM (“Dzimumu atšķirības akadēmisko atzīmju individuālajās variācijās neatbilstSTEM jomā paredzētajām tendencēm”), Nature Communications 9, 3777, 2018. gads. (13) Economic benefits of gender equality in the EU: How gender equality in STEM education leads to economic growth (“Dzimumu līdztiesības Eiropas Savienībā ekonomiskās priekšrocības: kā dzimumu līdztiesība STEM izglītībā kalpo par pamatu ekonomiskajai izaugsmei?”), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta informatīvs dokuments, 2017. gads. (14) Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Violence against Women: an EU-wide survey, (“Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums”), 2014. gads (15) Ekspertu grupas ziņojums Innovation through Gender: How Gender Analysis Contributes to Research (“Dzimums inovācijās — Kā dzimumaspekta analīze sekmē pētniecību?”), Eiropas Komisija, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, 2013. gads. (16) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Bridging the digital gender divide: include, upskill, innovate (“Digitālās dzimumu plaisas mazināšana: iekļaut, celt kvalifikāciju un ieviest inovācijas”), 2018. gads. (17) Funding women entrepreneurs: How to empower growth, (“Sieviešu uzņēmēju finansēšana: kā iespējīgot izaugsmi?”) Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka, 2018. gads (18) Eiropas Komisija, She figures (“Viņas statistika”) par 2018. gadu. (19) Starptautiskais datorpratības un informācijas lietpratība pētījums (ICILS), 2018. gads. (20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.). (21) Lambrecht, A. un Tucker, C. E., Algorithmic bias? An empirical study into apparent gender-based discrimination in the display of STEM career ads (“Algoritmos iestrādāta neobjektivitāte? Empīrisks pētījums par klaju, uz dzimumu balstītu diskrimināciju STEM darba sludinājumu noformējumā”), Management Science, 65. sējums, Nr. 7, 2019. g., 2970. lpp. (22) Sax, M. A. Kanny, J. A. Jacobs, un citi ., Understanding the Changing Dynamics of the Gender Gap in Undergraduate Engineering Majors 1971-2011 (“Saprast dzimumu nevienlīdzības mainīgo dinamiku bakalaura studiju inženierzinātņu specialitātē (1971.-2011.  gads)”) ), Research in Higher Education, 57. sējums, Nr. 5, 2016.gads; Shade L. R., Missing in action: Gender in Canada’s digital economy agenda,, (Faktiskā neesamība: dzimumu jautājums Kanādas digitālajā ekonomikā”), izd. Signs: Journal of Women in Culture and Society, 39. sējums, Nr. 4, 2014. g., 887.-896. lpp. (23) Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Violence against Women: an EU-wide survey (“Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums”), 2014. gads, 87. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par turpmāku ES finansējumu radiotīklam “Euranet Plus” (2021/2708(RSP))

P9_TA(2021)0297 B9-0316/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu un līgumu Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. marta lēmumu par multivides pasākumu finansēšanu un 2021. gada darba programmas pieņemšanu, tostarp tā pielikumu,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par turpmāku ES finansējumu radiotīklam “Euranet Plus” (O-000036/2021 – B9-0023/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā radio ir izrādījies būtisks informācijas nesējs saziņai ar cilvēkiem par ES jautājumiem;

B.  tā kā lielākās un vairāk apdzīvotās dalībvalstīs, reģionālās un vietējās radiostacijas, pateicoties to izplatībai tirgū, bieži vien piedāvā daudz dziļāku ar ES saistīto saturu ievērojamai auditorijai un dod lielu ieguldījumu minoritāšu valodu saglabāšanā;

C.  tā kā, lai gan radio var sevi uzskatīt par galveno plašsaziņas līdzekli lielā mērā digitalizētā plašsaziņas līdzekļu vidē, skaņas apraides digitalizācija ES ir ilgtermiņa process, kas prasa, lai radiostacijas un tīkli izstrādātu pārejas plānus, plašā teritorijā veiktu nepieciešamās investīcijas un mazinātu šīs pārejas kopējo ekonomisko ietekmi;

D.  tā kā 2007. gadā dibinātais “Euranet Plus” ir unikāls ES radiostaciju tīkls, kas ziņo par notikumiem Eiropā no transnacionāla skatpunkta; tā kā kopš tīkla izveides tā operatīvās darbības galvenokārt tiek finansētas no ES; tā kā “Euranet Plus” pašlaik sastāv no 13 vadošām sabiedriskām un privātām raidorganizācijām 13 dalībvalstīs, kuras kopā sasniedz vairāk nekā 15 miljonus klausītāju dienā(1) un piedāvā unikālu augstas kvalitātes producēšanas, apraides un redakcijas pakalpojumu klāstu saviem biedriem, tādējādi izpildot Finanšu regulas(2) 195. panta prasības attiecībā uz to darbību īpašajām iezīmēm, kurām nepieciešama konkrēta veida struktūra;

E.  tā kā pašreizējais dotāciju nolīgums ar “Euranet Plus” 2,16 miljonu EUR apmērā gadā beigsies 2021. gada 31. decembrī;

F.  tā kā komisāra Thierry Breton 2021. gada 18. janvāra vēstulē Eiropas Parlamentam tika paziņots Komisijas lēmums par turpmāko finansēšanas modeli pasākumiem multivides jomā, kurā norādīts, ka dotāciju nolīgums ar “Euranet Plus” netiks atjaunots un tiks aizstāts ar ikgadēju konkursa uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ko izsludinās 2021. gadā;

G.  tā kā Komisija neiesaistījās stratēģiskā dialogā ar “Euranet Plus”, kā skaidri ieteikts nesenā revīzijā, pirms tā pieņēma lēmumu par radio apraides finansēšanu nākotnē;

H.  tā kā Kultūras un izglītības komiteja (CULT) ir vairākkārt aicinājusi Komisiju tikt iekļautai lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz multivides pasākumiem, ir informējusi Komisiju par savu stingro pārliecību, ka plānotā pieeja bija netaisnīga attiecībā uz “Euranet Plus”, kas kā viseiropas radiosakaru tīkls, kuram ir sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, ir pelnījis tikt uzskatītam par unikālu partneri integrācijas un plašsaziņas līdzekļu daudzveidības veicināšanā Eiropas Savienībā, un gan mutvārdos, gan rakstiski ir paudusi savu absolūti negatīvo attieksmi pret Komisijas plānotajām straujajām pārmaiņām attiecībā uz ES finansējumu radio apraidei, jo šīs pārmaiņas varētu radīt pārrāvumus pakalpojuma sniegšanā;

I.  tā kā 2021. gada 18. martā Komisija, kā plānots, turpināja pieņemt lēmumu par multivides pasākumu finansēšanu un 2021. gada darba programmas pieņemšanu; tā kā Komisija, vairākkārt apspriežoties ar darbiniekiem un komisāriem, ir skaidri norādījusi, ka tā plāno nemainīt savu lēmumu par turpmāko ES finansējumu “Euranet Plus”, pilnībā ignorējot Parlamenta politisko gribu šajā jautājumā;

J.  tā kā finansēšanas modelis, kura pamatā ir ikgadēji atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ar ļoti ierobežotu termiņu, nav finansiāli ilgtspējīgs; tā kā tas, ka šogad tiks izsludināts uzaicinājums bez pārejas pasākumiem, ir netaisnīgi pret “Euranet Plus”, kas ir ilglaicīgs un uzticams partneris, neļauj “Euranet Plus” izstrādāt ilgtermiņa attīstības plānu, lai īstenotu digitālo pāreju un investētu turpmākos produktu un pakalpojumu uzlabojumos, un paredzams, ka tas izraisīs organizācijas likvidāciju un darbinieku atlaišanu 2022. gada sākumā,

1.  mudina Komisiju atzīt, ka “Euranet Plus” kā neatkarīgs radio tīkls ir unikāls un ka tas sekmīgi novērš informatīvo plaisu starp ES un tās iedzīvotājiem, stiprinot izpratni par visām ES politikas veidošanas jomām un veicinot debates par tām; uzsver, ka “Euranet Plus” apvieno producēšanas un apraides spējas, sniedzot augstas kvalitātes redakcijas pakalpojumus saistītajām radiostacijām un pašai sev, tā plāno kopražojumus, veicina apmaiņu un rada viseiropas, īpaši pielāgotus un pēc pieprasījuma veidotus formātus saviem locekļiem; secina, ka tādējādi “Euranet Plus” ir unikāla vārteja ievērojamam skaitam sabiedrisko un privāto raidorganizāciju, kas ar saturu 12 oficiālajās ES valodās katru dienu sasniedz vairāk nekā 15 miljonus klausītāju, kuri citādi varētu nenonākt saskarē ar ES jautājumiem;

2.  prasa “Euranet Plus” pašreizējo pamatfinansējumu atjaunot kā pārejas dotācijas nolīgumu uz vismaz diviem gadiem, lai tas varētu izstrādāt ilgtermiņa stratēģisko plānu tīkla turpmākai attīstībai līdz 2027. gada beigām nolūkā paplašināt tā dalībnieku loku un ģeogrāfisko un lingvistisko pārklājumu, sagatavoties digitālajai pārejai un investēt tā produktu un pakalpojumu turpmākos uzlabojumos; prasa, lai Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (DG CONNECT) un Budžeta ģenerāldirektorāts (DG BUDG) izveidotu iestāžu darba grupu kopā ar “Euranet Plus” un CULT komiteju, lai rastu piemērotus tehniskos risinājumus daudzgadu darbības sistēmas īstenošanai; uzsver, ka šādi pārejas pasākumi ļaus organizācijai sagatavoties konkurētspējīgam, daudzgadu procesam, ko varētu sākt 2024. gadā; uzsver, ka šī pieeja radīs vislielāko pievienoto vērtību attiecībā uz ilgtspēju, efektivitāti un pareizu ES publiskā finansējuma izmantošanu pretstatā īstermiņa procedūrām, kas ne tikai piespiež saņēmējus dzīvot uz izdzīvošanas robežas, bet arī rada lielākas administratīvās izmaksas;

3.  prasa Komisijai steidzami pārskatīt savu 2021. gada 18. marta lēmumu, lai nodrošinātu, ka 2,2 miljoni EUR, kas 2022. gadā iezīmēti radio apraides darbību finansēšanai saskaņā ar tā pielikuma 2. punktu, netiek piešķirti atklātā konkursā, bet tieši “Euranet Plus”, pamatojoties uz to, ka šī organizācija joprojām atbilst Finanšu regulas 195. panta prasībām;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) “Euranet Plus” tīkla oficiālā tīmekļa vietne “Our Network” (“Mūsu tīkls”). (2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).