Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2022/2505(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0065/2022

Debates :

PV 19/01/2022 - 20.2
CRE 19/01/2022 - 20.2

Balsojumi :

PV 20/01/2022 - 10
PV 20/01/2022 - 15

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2022)0012

Pieņemtie teksti
PDF 156kWORD 53k
Ceturtdiena, 2022. gada 20. janvāris - Strasbūra
Stāvoklis Kazahstānā
P9_TA(2022)0012RC-B9-0065/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. janvāra rezolūcija par stāvokli Kazahstānā (2022/2505(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2021. gada 11. februāra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Kazahstānā(1) un iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu, proti, rezolūcijas par Kazahstānu, kas pieņemtas 2019. gada 14. martā(2), 2013. gada 18. aprīlī(3), 2012. gada 15. martā(4) un 2009. gada 17. septembrī(5),

–  ņemot vērā Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu (PPSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses, kas tika parakstīts Astanā 2015. gada 21. decembrī un stājās spēkā 2020. gada 1. martā pēc tam, kad to bija ratificējušas visas dalībvalstis,

–  ņemot vērā ES un Kazahstānas Sadarbības padomes 18. sanāksmi, kas notika 2021. gada 10. maijā, ES un Kazahstānas Cilvēktiesību dialoga 13. sanāksmi, kas notika 2021. gada 2. un 3. decembrī, un ES un Kazahstānas Sadarbības komitejas 18. sanāksmi, kas notika 2021. gada 11. oktobrī,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 21., 24., 29. un 31. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 215. pantu, kas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm uzliek par pienākumu attiecībās ar pārējo pasauli aizstāvēt un veicināt vispārējo cilvēktiesību ievērošanu un fizisko personu aizsardzību un būtisku cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā pieņemt ierobežojošus pasākumus,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 17. jūnija secinājumus par ES Vidusāzijas stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2022. gada 8. janvāra paziņojumu un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2022. gada 5. janvāra paziņojumu par jaunākajām norisēm Kazahstānā,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos 2022. gada 6. janvāra paziņojumu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 12. marta Vispārējo periodisko pārskatu par Kazahstānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2022. gada 2. janvārī Žanaozenā tūkstošiem cilvēku uzsāka miermīlīgus protestus, iebilstot pret valdības lēmumu atcelt sašķidrinātās naftas gāzes cenu griestus, kas izraisīja strauju cenu kāpumu; tā kā protesti, kuros cilvēki pieprasīja patiesas politiskas pārmaiņas, godīgas vēlēšanas un efektīvus pasākumus, lai apkarotu plaši izplatīto korupciju, strauji izplatījās un norisinājās vairāk nekā 60 pilsētās un apdzīvotās vietās;

B.  tā kā šo neseno protestu laikā cilvēktiesību stāvoklis Kazahstānā ir bīstami pasliktinājies un protestētāji pamato savus protestus ar demokrātiskās pārstāvības trūkumu valdības lēmumu pieņemšanas procesos, korupcijas pieaugumu un cilvēktiesību un politisko brīvību pārkāpumu saasināšanos;

C.  tā kā ir vispārzināms, ka līdzīgs protests Žanaozenā notika arī 2011. gadā, kurā mērķtiecīgi organizēta cilvēku grupa izmantoja vardarbību, ko iestādes savukārt pēc tam izmantoja, lai attaisnotu vardarbīgu protestu apspiešanu un nāvējošu ieroču pielietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem; tā kā, neraugoties uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem, Kazahstānas iestādes tā arī neizmeklēja 2011. gada Žanaozenas slaktiņa notikumus; tā kā tas, ka tiesu sistēma un tiesībaizsardzības iestādes nav izmeklējušas šos notikumus, liek apšaubīt iespējamību, ka par pašreizējo asinsizliešanu atbildīgās personas tiks sauktas pie atbildības tiesā un sodītas;

D.  tā kā 2022. gada 4. un 5. janvāris iezīmēja pagrieziena punktu notikumos — sākās vardarbības eskalācija, īpaši valsts lielākajā pilsētā Almati, un parādās ziņas par jaunu dalībnieku, piemēram, noziedzīgu grupējumu, marginalizētu sabiedrības grupu un bruņotu grupējumu, parādīšanos protestos, kuri izmantoja situāciju, lai ķertos pie vardarbības, piemēram, organizētu reidus, dedzināšanas un laupīšanas, tostarp policijas iecirkņos un militārajos objektos; tā kā Kazahstānas varas iestādes uz protestiem, tostarp tiem, kas bija likumīgi un miermīlīgi, reaģēja ar nesamērīgu vardarbību; tā kā drošības spēku reakcija uz miermīlīgajiem protestiem ir bijusi ļoti barga, bieži vien spēks, tostarp letāli ieroči, izmantoti pārmērīgi, nevajadzīgi un nekritiski, piemēram, pārmērīgi daudz izmantota asaru gāze, steki, trokšņa granātas un ūdens lielgabali; tā kā 2022. gada 3. un 4. janvārī tika celtas vismaz 206 politiski motivētas apsūdzības ar mērķi liegt cilvēkiem piedalīties miermīlīgās demonstrācijās, lai arī iestādes apgalvoja, ka ievēro tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos; tā kā 2022. gada 5. janvārī vardarbīgu protestētāju grupas sagrāba lidostu un ielauzās sabiedriskās ēkās, piemēram, Almati mērijā;

E.  tā kā kopš protestu sākuma visā valstī ir aizturēti gandrīz 10 000 cilvēki un ir nogalināti vismaz 225 cilvēki, starp kuriem ir arī bērni un cilvēki, kuri protestos nemaz nepiedalījās, kā arī 19 tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki; tā kā patiesi skaitļi varētu būt vēl lielāki un ir grūti pārbaudāmi, jo oficiālā informācija nav uzticama un ir traucēta interneta un mobilo sakaru darbība; tā kā visu laiku tiek saņemtas ziņas, ka joprojām nav beigušies pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un parasto iedzīvotāju aresti, iebiedēšana un spīdzināšana, kas sākās 2022. gada janvāra demonstrāciju laikā; tā kā tiek ziņots, ka protestu laikā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki nošāva aktīvistus Nuraliya Aitkulova, Aitbay Aliyev un vismaz vēl 12 citus; tā kā 2022. gada 8. janvārī Taldikorganā militāristi nošāva miermīlīgos civiliedzīvotājus Nurbolat Seitkulov un Altynai Yetayeva, un viņu 15 gadus veco meitu;

F.  tā kā 2022. gada 4. janvārī Kazahstānas iestādes noteica ierobežojumus mobilajam internetam un sociālajiem tīkliem; tā kā 2022. gada 5. janvārī prezidents Kasims Žomarts Tokajevs izsludināja valsts mēroga ārkārtas stāvokli, kas paredz komandantstundu, pagaidu pārvietošanās ierobežojumus un masveida pulcēšanās aizliegumu; tā kā ir ziņas, ka uz piecām dienām tika pārtraukta interneta darbība, lai traucētu protestētāju sazināšanos;

G.  tā kā 2022. gada 6. janvārī Kazahstānā tika izvietoti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (CSTO) spēki pēc oficiāla lūguma palīdzēt Kazahstānas valdībai tikt galā ar protestētājiem, tādējādi tā ir pirmā reize, kad Krievijas vadītā militārā alianse aicināta iejaukties kādā no šīs alianses dalībvalstīm;

H.  tā kā 2022. gada 11. janvārī prezidents Tokajevs paziņoja, ka līdz 2022. gada 23. janvārim no valsts tiks izvesti visi CSTO spēki; tā kā dienu pēc prezidenta Tokajeva 11. janvāra paziņojuma Krievijas valdība aizliedza gaļas un piena produktu importu no Kazahstānas, kā ieganstu izmantojot vīrusslimības izplatīšanos mājlopu vidū;

I.  tā kā 2022. gada 4. janvārī Kazahstānas iestādes uzsāka plašu dezinformācijas kampaņu un interneta un plašsaziņas līdzekļu bloķēšanu, lai slēptu to, ka valsts vara vardarbīgi vērsās pret saviem iedzīvotājiem, un lai diskreditētu Kazahstānas iedzīvotāju miermīlīgās demonstrācijas un patieso vēlmi panākt taisnīgumu, cieņu un viņu tiesību ievērošanu;

J.  tā kā 2022. gada 7. janvārī prezidents Tokajevs deva pavēli nogalināt protestētājus, kurus viņš nosauca par starptautiskiem teroristiem; tā kā ar šādu rīkojumu tiek pārkāptas Kazahstānas starptautiskās juridiskās saistības ievērot un aizsargāt tiesības uz dzīvību; tā kā Kazahstānas varasiestādes ir izmantojušas neskaidras un pārāk plašas terorisma un ekstrēmisma tiesību aktu un pasākumu interpretācijas, lai patvaļīgi ierobežotu vārda brīvību un miermīlīgo opozīciju; tā kā 2022. gada 11. janvārī ANO eksperti nosodīja jēdziena “terorisms” pārāk plašo izmantošanu attiecībā uz protestētājiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un politiskajām partijām;

K.  tā kā Kazahstānas varasiestādes politiski vajā savus oponentus, kuri ir spiesti dzīvot ārzemēs;

L.  tā kā Kazahstānas valdība un valsts kontrolē esošie spēki ir vērsuši kritiku pret un uzbrukuši valsts un starptautiskajiem žurnālistiem un mediju platformām un lieguši ārvalstu korespondentiem iebraukšanu valstī; tā kā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, kuru vārdi nav zināmi, šāva uz TV Rain žurnālistu Vasilyi Polonskyi un fotogrāfu Vasilyi Krestiyaninov, kamēr viņi strādāja netālu no morga Almati; tā kā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki par protestu atspoguļošanu ir aizturējuši vai vajājuši vairākus žurnālistus, tostarp Saniya Toiken, Makhambet Abzhan, Lukpan Akhmediyarov, Kassym Amanzhol, Darkhan Omirbek u. c.;

M.  tā kā Kazahstānas varas iestādes jau krietnu laiku ierobežo pamattiesības, tostarp tiesības uz miermīlīgiem protestiem, biedrošanās brīvību un vārda brīvību; tā kā organizācijas „Reportieri bez robežām” 2021. gada preses brīvības indeksā Kazahstāna ierindojās 155. vietā no 180 valstīm; tā kā ir notiesāti 13 aktīvisti, kas saistīti ar miermīlīgām opozīcijas kustībām Koshe Partiyasy un Kazahstānas demokrātisko izvēli (DCK), tostarp politieslodzītie Kairat Klyshev, Noyan Rakhimzhanov, Askhat Zheksebayev un Abai Begimbetov, kuriem uzreiz pēc ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos un ES īpašā pārstāvja Vidusāzijā apmeklējuma Kazahstānā tika piespriests piecu gadu cietumsods; tā kā viņu politiski motivētie tiesas procesi notika tiešsaistē un apsūdzību pamatošanai netika uzrādīti nekādi tiesas lēmumi, ar kuriem tiktu aizliegta DCK un Koshe Partiyasy darbība;

N.  tā kā prezidents Tokajevs apsūdz aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus un brīvos medijus kūdīšanā uz nemieriem; tā kā pēdējos gados cilvēktiesību stāvoklis Kazahstānā ir krasi pasliktinājies; tā kā vairākas ievērojamas cilvēktiesību NVO, mediji un vēlēšanu novērošanas organizācijas Kazahstānā ir pakļautas aizvien lielākam spiedienam no valsts iestāžu puses un tiesu iestāžu īstenotai vajāšanai; tā kā tā ir daļa no plašām represijām pret pilsonisko sabiedrību, arodbiedrībām un demokrātiskajām pamattiesībām, jo īpaši attiecībā uz vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, politisko plurālismu, tiesībām piedalīties sabiedriskajās lietās un tiesiskumu;

O.  tā kā cilvēktiesību aizstāvei Raigul Sadyrbayeva, kuras veselības stāvoklis ir slikts, ir piemērots pirmstiesas apcietinājums saistībā ar politiski motivētas krimināllietas izmeklēšanu par protestu novērošanu Semijā un viņai draud ilgs cietumsods; tā kā cilvēktiesību aizstāvi Aliya Isenova tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki sašāva rokā, laikā, kad viņa novēroja protestu norisi Semijā, un tagad tiek ziņots, ka politiski motivētā krimināllietā viņai piespriests ilgs cietumsods;

P.  tā kā, neraugoties uz Kazahstānas Iekšlietu ministrijas paziņojumiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) direktoram, ka ieslodzījuma vietās tiks uzlaboti apstākļi un tiks ievērotas cilvēktiesības, šajā jomā nav gūti taustāmi rezultāti; tā kā, neraugoties uz Kazahstānas brīvības atņemšanas iestāžu sistēmas un cilvēktiesību aizstāves Elena Semenova parakstīto memorandu, spīdzināšana un slikta izturēšanās aizturēšanas vietās, kā arī nesodāmība par šādiem nodarījumiem joprojām ir sistemātiska, jo iestādes joprojām uzticamā veidā neizmeklē ziņojumus par spīdzināšanu;

Q.  tā kā iestādes regulāri cenšas uzlauzt pilsonisko aktīvistu, cilvēktiesību aizstāvju un opozīcijas sociālo sociālo mediju kontus; tā kā Kazahstāna mēģina cenzēt opozīcijas ievietoto un ar cilvēktiesībās saitīto saturu sociālajos medijos;

R.  tā kā Eiropas Savienība un Kazahstāna ir partneres kopš Kazahstānas neatkarības pasludināšanas 1991. gadā; tā kā Eiropas Savienība un Kazahstāna parakstīja Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu (EPCA), kas bija pirmais šāda veida nolīgums ar Vidusāzijas partneri, ar kuru attiecības starp ES un Kazahstānu tika paceltas jaunā līmenī un kas bija svarīgs pagrieziena punkts vairāk nekā 25 gadus ilgajās ES un Kazahstānas attiecībās; tā kā EPCA, ko ratificējušas visas ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments, stājās spēkā 2020. gada 1. martā,

1.  pauž dziļu nožēlu par zaudētajām dzīvībām un asi nosoda plaši izplatītos vardarbības aktus, kas izcēlās pēc miermīlīgiem protestiem Kazahstānā; izsaka līdzjūtību cietušajām personām un viņu ģimenēm;

2.  atbalsta Kazahstānas tautu, kurai būtu pilnībā jāvar izmantot tiesības uz tādiem miermīlīgiem mītiņiem, kas tiek organizēti, lai protestētu pret reformu trūkumu Kazahstānā un aizstāvētu pārticīgu valsts nākotni; asi nosoda cilvēktiesību, tostarp vārda brīvības un darba un sociālo tiesību, dramatisko un aizvien lielāko pasliktināšanos Kazahstānā; mudina Kazahstānas iestādes ievērot savas starptautiskās saistības un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības;

3.  aicina Kazahstānas valdību atsaukt politiski diktētas apsūdzības un izbeigt jebkāda veida patvaļīgu aizturēšanu, represijas un vajāšanu, kas ir vērstas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, aktīvistiem, reliģiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām, žurnālistiem un politiskās opozīcijas kustībām un ļaut cilvēkiem brīvi paust savus politiskos, reliģiskos un cita veida viedokļus;

4.  mudina Kazahstānas valdību nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētos demonstrantus un aktīvistus; skubina Kazahstānas iestādes nekavējoties atbrīvot un pilnībā reabilitēt visus politieslodzītos, tostarp Bekizhan Mendygaziyev, Erulan Amirov, Igor Chuprina, Ruslan Ginatullin, Yerzhan Yelshibayev, Saltanat Kusmankyzy, Baurzhan Jussupov, Nataliya Dauletiyarova, Rinat Batkayev, Yerbol Yeskhozin, Askar Kayyrbek, Ulasbek Akhmetov, Askhat Zheksebayev, Kairat Klyshev, Noyan Rakhimzhanov, Abai Begimbetov un Raigul Sadyrbayeva; aicina iestādes atcelt pasākumus, ar kuriem nosaka pirmstiesas apcietinājumu, mājas arestu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu brīvības ierobežojumus;

5.  nosoda pamatbrīvību un cilvēktiesību pārkāpumus, kurus Kazahstānas iestādes ir izdarījušas attiecībā uz demonstrantiem, mediju darbiniekiem un aktīvistiem, tostarp to, ka drošības spēki bez izšķirības izmantoja spēku nogalināšanas nolūkā; nosoda prezidenta Tokajeva musinošo retoriku, tostarp viņa vispārējos izteikumus par protestētājiem kā „teroristiem”, nepamatotos un pārspīlētos apgalvojumus par viņu skaitu (iespējams, aptuveni 20 000) un draudus “viņus nogalināt”; mudina viņu publiski atcelt visus rīkojumus nogalināt bez brīdinājuma;

6.  aicina iestādes atklāt informāciju, kas ir saistīta ar protestu rezultātā notikušajiem arestiem un tajos bojāgājušajiem un cietušajiem, un nodrošināt, lai visiem apsūdzētajiem būtu piekļuve advokātam un lai viņiem tiktu nodrošināta taisnīga tiesa saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

7.  aicina Kazahstānas iestādes pārskatīt likumu par sabiedrisku pulcēšanos, lai garantētu tiesību uz miermīlīgiem protestiem ievērošanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ļautu Kazahstānas iedzīvotājiem piedalīties miermīlīgos protestos, nebaidoties no aizturēšanas vai policijas vajāšanas un iejaukšanās, un nodrošināt, lai neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, pilsoniskās sabiedrības grupas, politiskās opozīcijas grupas, aktīvisti, arodbiedrību pārstāvji un cilvēktiesību aizstāvji varētu darboties bez valdības nepamatotas iejaukšanās vai bailēm no vajāšanas vai politiski diktētas saukšanas pie atbildības; šajā sakarībā aicina veikt pamatīgu tiesu sistēmas reformu un saskaņā ar ANO un EDSO ieteikumiem atcelt kriminālkodeksa pantus, kurus izmanto politiski diktētas kriminālvajāšanas nolūkā; aicina Kazahstānas iestādes atcelt tiesas lēmumus, ar kuriem ir notiesātas miermīlīgas Koshe Partiyasy un DCK opozīcijas kustības;

8.  aicina Kazahstānas varas iestādes pārtraukt politisko vajāšanu pret tādām cilvēktiesību grupām kā Bostandyq Kz, Qaharman, Femina Virtute, Veritas, 405, Elimay un 14. pants;

9.  aicina ES un starptautisko sabiedrību nekavējoties sākt pienācīgu starptautisku izmeklēšanu par noziegumiem, kas divu nemieru nedēļu laikā Kazahstānā ir pastrādāti pret Kazahstānas iedzīvotājiem, un cita starpā izmeklēt pazušanas gadījumus, kā arī ziņojumus par Almati un citās Kazahstānas lielpilsētās un mazpilsētās veiktu spīdzināšanu, patvaļīgu aizturēšanu un snaiperiem, kas nogalina vai ievaino miermīlīgus protestētājus, tostarp nepilngadīgos;

10.  aicina EĀDD un dalībvalstis izmantot daudzpusējus forumus, lai īstenotu cilvēktiesību situācijas Kazahstānā uzraudzību, tostarp ANO Cilvēktiesību padomi vai EDSO;

11.  aicina dalībvalstis uzņemties iniciatīvu izmantot EDSO Maskavas mehānismu), lai varētu izmeklēt faktus un apstākļus, kas ir saistīti ar protestētāju un tiesībaizsardzības amatpersonu nāvi Almati 2022. gada janvārī, un citus apgalvojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas visā Kazahstānā ir izdarīti kopš miermīlīgās protesta kustības sākuma;

12.  Kazahstānas varas iestādēm izsaka aicinājumu pie sevis uz vietas uzaicināt ANO īpašās procedūras un EDSO ekspertus un pilnībā sadarboties ar tiem, kā arī apsvērt iespēju EDSO vadībā izveidot pastāvīgu darba grupu, kas novērtētu, vai nemierus ir izraisījusi ārvalstu iejaukšanās vai iekšējās varas cīņas, un risinātu to pamatcēloņus;

13.  pauž bažas par nepieņemamo mediju brīvības situāciju šajā valstī; aicina Kazahstānas valdību neatkarīgiem žurnālistiem nodrošināt brīvu un drošu vidi; stingri nosoda interneta slēgšanu, lai apspiestu opozīciju un pārkāptu vārda un pulcēšanās brīvību, kas ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; aicina Kazahstānas varas iestādes atjaunot neierobežotu piekļuvi internetam, atbloķēt visus citus saziņas veidus un izbeigt represijas pret tiem, kas ziņas piedāvā neatkarīgi; aicina prezidentu Tokajevu publiski atzīt un pilnībā ievērot brīvu mediju nozīmi un funkciju Kazahstānā;

14.  nosoda spīdzināšanas un sliktas izturēšanās praksi aizturēšanas vietās un mudina Kazahstānas iestādes garantēt pilsoņu tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai un nepiedzīvot sliktu izturēšanos, nodrošināt, ka aizturēšanas apstākļi pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem, rūpīgi izmeklēt spīdzināšanas gadījumus un izbeigt nesodāmību; aicina Kazahstānas varas iestādes nodrošināt valsts preventīvā mehānisma un Ombuda pārstāvjiem tūlītēju un netraucētu piekļuvi visiem aizturētajiem;

15.  mudina Kazahstānas varas iestādes atturēties no “terorisma apsūdzību” izvirzīšanas, pamatojoties uz pārāk plašu šā termina interpretāciju, un miermīlīgos protestētājus nošķirt no tiem, kas ir izmantojuši vardarbību un izdarījuši noziegumus saskaņā ar starptautiskajām normām; atkārtoti aicina pārskatīt ekstrēmisma definīciju, lai to saskaņotu ar Kazahstānas starptautiskajām saistībām; mudina Kazahstānas varas iestādes beigt izmantot Kazahstānas Kriminālkodeksa 405. pantu, lai vērstos pret iedomātiem vai faktiskiem aizliegto „ekstrēmistu” grupu locekļiem, censties pārskatīt tiesas patvaļīgi noteikto miermīlīgo politisko kustību aizliegumu; ierosināt neatkarīgu visu to notiesājošo spriedumu pārskatīšanu, kas ir pasludināti, pamatojoties uz apsūdzībām aizliegtas “ekstrēmistu” organizācijas organizēšanā vai dalībā tajā, un aicina tiesas atcelt visus spriedumus, ar kuriem cilvēki ir notiesāti tikai par iespējamu dalību miermīlīgā politiskā opozīcijā vai aizstāvības grupā vai par atbalsta sniegšanu tām;

16.  prasa, lai ES sadarbībā ar Kazahstānu cilvēktiesības būtu prioritāras; uzsver, ka dziļākām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām ar ES, kā to paredz PPSN, ir jābūt balstītām uz kopīgām vērtībām un jāatbilst aktīvai un konkrētai Kazahstānas apņēmībai īstenot demokrātiskas reformas, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām un pienākumiem; mudina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis pastāvīgi aicināt Kazahstānu atcelt vai grozīt visus tiesību aktus, kas ar starptautiskajiem standartiem saderīgi nav, un visās attiecīgajās divpusējās sanāksmēs apspriest cilvēktiesību jautājumus;

17.  aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības Kazahstānā cieši uzraudzīt situāciju, apmeklēt aizturētos protestētājus un politieslodzītos un sniegt viņiem atbalstu, aktīvi sadarboties ar vietējiem pilsoniskās sabiedrības locekļiem, organizējot regulāras nediskriminējošas sanāksmes, un uzņemties lomu valdības un pilsoniskās sabiedrības dialoga veicināšanā; turklāt mudina tās aktīvi uzraudzīt notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus un ātri reaģēt uz tiem, un publiski paust nostāju par tiem, sniedzot palīdzību politiskās represijās cietušajiem un ieslodzītajiem aktīvistiem, kā arī, apmeklējot valdības kritiķu un cilvēktiesību aizstāvju tiesas procesus un apmeklējot ieslodzījuma vietas; aicina ES un tās dalībvalstis steidzami izstrādāt visaptverošu programmu, ar kuru tiktu atbalstīta Kazahstānas pilsoniskā sabiedrība un demokrātiskie spēki;

18.  aicina ES delegāciju un ES dalībvalstu vēstniecības Kazahstānā koordinēt un ātri rīkoties, lai nodrošinātu vīzu izsniegšanu apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem, kuriem ir nepieciešama pagaidu uzturēšanās vieta ārpus Kazahstānas; aicina ES delegāciju un ES dalībvalstu vēstniecības Kazahstānā sadarboties ar Kazahstānas varas iestādēm, lai nodrošinātu, ka Kazahstānā nekavējoties tiek atbrīvoti simtiem politieslodzīto un aizturēto, tiek atcelti brīvības ierobežojumi, kas ir noteikti pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijas aktīvistiem, un izskausta spīdzināšana un slikta izturēšanās cietumos;

19.  atzinīgi vērtē PV/AP 2022. gada 8. janvāra deklarācijā pausto „palīdzības krīzes miermīlīgam noregulējumam” piedāvājumu, taču pauž nožēlu par diplomātiskās iniciatīvas trūkumu; mudina EĀDD ieguldīt spēju veidošanā un izmantot esošo starpniecības un miermīlīgas krīzes pārvarēšanas potenciālu; un citus līdzekļus, piemēram, atspoles diplomātiju, tostarp no PV/AP vai ES īpašā pārstāvja Vidusāzijā puses;

20.  aicina EĀDD veicināt situācijas Kazahstānā ņemšanu vērā nākamajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā, pēc tam par šo situāciju pieņemot rezolūciju;

21.  prasa Kazahstānas varas iestādēm ievērot starptautiskos standartus attiecībā uz vēlēšanu rīkošanas tiesisko regulējumu un ņemt vērā ODIHR ierobežotās vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus par konstitucionāli garantētām pamatbrīvībām, pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, politisko plurālismu, vēlēšanu pārvaldības objektivitāti, tiesībām balsot un kandidēt vēlēšanās, vēlētāju reģistrāciju, medijiem un vēlēšanu rezultātu publicēšanu;

22.  aicina Kazahstānu steidzami īstenot reformas, kuru mērķis būtu apkarot korupciju un palielināt nevienlīdzību; prasa ES iestādes paātrināt pretkorupcijas tiesību aktu pieņemšanu, kas paredzētu vēršanos pret korumpētām amatpersonām un viņu atbalstītājiem Kazahstānā, pamatojoties uz cilvēktiesību pārkāpumiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

23.  atgādina par nesen apstiprināto ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, saskaņā ar kuru ES varētu vērsties pret nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājiem visā pasaulē un kas Kazahstānas gadījumā ļautu vērsties pret personām, vienībām un struktūrām, kuras ir iesaistītas plaši izplatītos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos vai ir ar tiem saistītas; aicina Padomi piemērot mērķtiecīgas sankcijas augsta līmeņa Kazahstānas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nopietniem pārkāpumiem, kas ir izdarīti 2022. gada janvāra protestu laikā;

24.  pieņem zināšanai prezidenta Tokajeva paziņojumu par sociālekonomiskajām un politiskajām reformām un sagaida, ka valdība un iestādes veiks ar to īstenošanu saistītus reakcijas uz tiem pasākumus, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni un novērstu viņu neapmierinātību, un aicina prezidentu, cik vien iespējams, drīzāk sniegt papildu skaidrojumus par politiskajām reformām un jaunā „Kazahstānas Tautas fonda” struktūru; mudina Kazahstānas valdību šajā reformu procesā censties sadarboties ar ES, EDSO un Eiropas Padomi un aicina EĀDD būt gatavam šajā procesā sniegt jebkādu attiecīgu atbalstu;

25.  aicina Kazahstānas kaimiņvalstis atturēties no jebkādas iejaukšanās, kas varētu negatīvi ietekmēt Kazahstānas iekšējās lietas;

26.  aicina Eiropas iestādes un aģentūras, tostarp EĀDD un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, un Pasaules Banku apturēt finansēšanas programmas Kazahstānā, kamēr valdība nebūs veikusi būtiskus un taustāmus centienus uzlabot situāciju cilvēktiesību jomā, tostarp, īstenojusi visus Eiropas Parlamenta, ANO un EDSO ieteikumus tādā veidā, kas tiešu atbalstu neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un medijiem neietekmē;

27.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Vidusāzijā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kazahstānas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0056.
(2) OV C 23, 21.1.2021., 83. lpp.
(3) OV C 45, 5.2.2016., 85. lpp.
(4) OV C 251 E, 31.8.2013., 93. lpp.
(5) OV C 224 E, 19.8.2010., 30. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 12. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika