Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2022. gada 12. janvāra apspriedi par Sudānu,

–  ņemot vērā ES, Apvienotās Karalistes, Norvēģijas un ASV 2022. gada 4. janvāra paziņojumu pēc Sudānas premjerministra atkāpšanās,

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Sudānā 2022. gada 8. janvāra paziņojumu par izsludinātajām sarunām par politisko pāreju Sudānā,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Komisijas runaspersonas 2021. gada 21. novembra paziņojumu par Sudānā panākto politisko vienošanos,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2022. gada 18. janvāra paziņojumu par aktuālo stāvokli Sudānā,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres 2021. gada 18. novembra paziņojumu, kurā viņa nosodīja miermīlīgo protestētāju nogalināšanu Sudānā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2524 (2020), ar ko izveido ANO Integrēto pārejas palīdzības misiju Sudānā (UNITAMS),

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Sudāna,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā ANO Rīcības kodeksu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām,

–  ņemot vērā Sudānas 2019. gada augusta Konstitucionālo deklarāciju,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu(1),

–  ņemot vērā 2020. gada oktobra Džūbas nolīgumu par mieru Sudānā,

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā ES un Āfrikas kopējo stratēģiju,

—  ņemot vērā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2021. gada 11. marta rezolūciju par demokrātiju un konstitūciju ievērošanu ES un ĀKK valstīs,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā pirms 2021. gada 25. oktobra apvērsuma Sudānu kopīgi pārvaldīja militārie un civilie līderi, kas nāca pie varas 2019. gada augustā, kad pēc demonstrācijām, kurās tika pieprasīta civilā pārvalde, tika gāzts autoritārais līderis Omar al-Bashir; tā kā pēc vienošanās par varas dalījumu starp militārajiem un civilajiem dalībniekiem tika izveidota Suverēnā padome kā kolektīvais valsts vadītājs;

B.  tā kā Suverēnās padomes sastāvā sākotnēji bija pieci civiliedzīvotāji, kurus izraudzījās Brīvības un pārmaiņu spēki (FFC), pieci militārie pārstāvji, kurus izraudzījās Pārejas militārā padome (TMC), un viens civiliedzīvotājs, kuru izraudzījās, vienojoties starp FFC un TMC; tā kā saskaņā ar 2019. gada Sudānas Konstitucionālo deklarāciju 39 mēnešu pārejas periodā uz 21 mēnesi Suverēnās padomes priekšsēdētāju izvēlas pieci padomes militārie locekļi un nākamajiem 18 mēnešiem priekšsēdētāju izvēlas pieci FFC izraudzītie civilie locekļi; tā kā bija paredzēts, ka pāreja no pašreizējā priekšsēdētāja ģenerāļa Abdel Fattah al-Burhan uz civilo pārvaldi notiks 2021. gada 9. decembrī; tā kā saskaņā ar pārejas periodu reglamentējošo konstitucionālo dokumentu vispārējām vēlēšanām Sudānā ir jānotiek līdz 2023. gada jūlijam;

C.   tā kā 2019. gada varas dalīšanas nolīgums tika lauzts 2021. gada 25. oktobrī, kad militārais līderis ģenerālis Abdel Fattah al-Burhan īstenoja apvērsumu, izsludināja ārkārtas stāvokli, likvidēja dalītās varas Suverēno padomi, atlaida civilo valdību un uz laiku aizturēja premjerministru Abdalla Hamdok un viņa ministru kabinetu, kā arī citus aktīvistus un politiķus, izraisot starptautisku nosodījumu un plašus protestus Sudānā; tā kā šis apvērsums izbeidza pāreju uz civiliedzīvotāju vadītu Suverēno padomi;

D.   tā kā 2021. gada 21. novembrī A. Hamdok parakstīja vienošanos ar ģenerāli F. al-Burhan, atbrīvojot viņu no mājas aresta un ļaujot viņam arī turpmāk pildīt premjerministra pienākumus; tā kā A. Hamdok piekrita palikt amatā, lai turpinātu demokrātiskās reformas un vadītu jaunu tehnokrātisku kabinetu līdz brīdim, kad būs iespējams rīkot vēlēšanas; tā kā daudzi demokrātiju atbalstoši aktīvisti, pilsoniskās sabiedrības grupas un civilie līderi ir noraidījuši šo vienošanos; tā kā premjerministrs A. Hamdok atkāpās no amata 2022. gada 2. janvārī pēc valsts mēroga demokrātiju atbalstošiem protestiem, to pamatojot ar militāro ģenerāļu pretošanos lielākai civilajai pārvaldei;

E.  tā kā ģenerālis F. al-Burhan iecēla ar O. al-Bashir režīmu saistītas personas vadošos amatos, tostarp valstij piederošos plašsaziņas līdzekļos un centrālajā bankā, un atlaida ģenerālprokuroru un personas, kas vadīja komiteju, kura izmeklēja O. al-Bashir trīsdesmit valdīšanas gadu laikā gūtos nelikumīgos finansiālos ieguvumus; tā kā 2021. gada 24. decembrī F. al-Burhan piešķīra izlūkdienestiem, ātrās reaģēšanas spēkiem un armijai pilnvaras meklēt, aizturēt, nopratināt un konfiscēt īpašumu — pilnvaras, kuras iepriekš piešķīra tikai policijai un prokuroriem; tā kā šo spēku locekļiem arī tika piešķirta imunitāte pret kriminālvajāšanu, ko var atcelt tikai Suverēnās padomes vadītāji;

F.  tā kā pēc 2021. gada 25. oktobra militārā apvērsuma iedzīvotāji turpināja organizēt miermīlīgas masu demonstrācijas pret militārpersonām, kas nemainīgi reaģēja ar vardarbību un brutālu spēku, tostarp izmantojot kaujas munīciju, asaru gāzi un policijas granātas, kā rezultātā gāja bojā vismaz 70 protestētāji, un simtiem protestētāju tika ievainoti vai ieslodzīti;

G.  tā kā tiek ziņots, ka drošības spēki ir izmantojuši seksuālu vardarbību, jo ANO pašlaik izmeklē ziņojumus, ko sniegušas 13 sievietes un meitenes, kuras saskaņā ar pieejamo informāciju ir cietušas no izvarošanas vai grupveida izvarošanas, savukārt citām sievietēm 2021. gada 19. decembrī Hartūmā notikušajās demonstrācijās drošības spēki ir seksuāli uzmākušies; tā kā ir plaši izplatīta interneta bloķēšana un saziņas traucējumi, kā arī tiek ziņots par mērķtiecīgu vēršanos pret žurnālistiem, kuri tiek patvaļīgi arestēti un piedzīvo uzbrukumus;

H.  tā kā Sudānas sievietēm un jauniešiem bija būtiska nozīme valsts virzībā uz demokrātiju; tā kā sievietes, jo īpaši demokrātiskās kustības pirmsākumos, ir pastāvīgi cietušas no vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, un šo necilvēcīgo noziegumu izdarītāji joprojām nav sodīti;

I.  tā kā ir saņemti satraucoši ziņojumi par to, ka drošības spēki ierodas slimnīcās, lai arestētu protestētājus, neļautu ievainotajiem saņemt ārstēšanu un apdraudētu un iebiedētu medicīnas personālu; tā kā Pasaules Veselības organizācija kopš 2021. gada novembra ir ziņojusi par 15 uzbrukumiem veselības aprūpes darbiniekiem un veselības aprūpes iestādēm;

J.  tā kā, šādi reaģējot uz protestiem, tiek pārkāptas tiesības uz pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību, tiesības uz personas brīvību, spīdzināšanas un sliktas izturēšanās aizliegums, kā arī citas pamattiesības, kas ir garantētas reģionālajos un starptautiskajos līgumos, kuriem Sudāna ir pievienojusies;

K.  tā kā cilvēktiesību stāvoklis Sudānā turpina pasliktināties un pēdējos mēnešos ir notikusi arvien biežāk vēršanās pret Sudānas pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem; tā kā tiek ziņots, ka vairāki aktīvisti ir pazuduši un viņu mirstīgās atliekas vēlāk atrastas ar skaidrām spīdzināšanas pazīmēm; tā kā civiliedzīvotāji, cilvēktiesību aizstāvji, aktīvisti, žurnālisti un politiskie līderi ir patvaļīgi arestēti un turēti apcietinājumā bez saziņas iespējām;

L.  tā kā 2022. gada 8. janvārī UNITAMS sāka apspriešanās, lai atjaunotu pāreju uz demokrātiju ar mērķi aicināt šajā procesā piedalīties militāros spēkus, nemiernieku grupas, politiskās partijas, protesta kustības, pilsonisko sabiedrību un sieviešu grupas; tā kā, neraugoties uz to, ka šo risinājumu plaši atbalsta gan Sudānā, gan starptautiskā mērogā, dažas sabiedrības daļas joprojām stingri iebilst pret jebkādu vienošanos ar militārpersonām par varas dalīšanu;

M.  tā kā Sudānas iedzīvotāji joprojām saskaras ar aizvien lielāku inflāciju, proti, ANO Pasaules pārtikas programma (WFP) ziņo par ikgadējo pieaugumu par vairāk nekā 300 % un degvielas un pamatpreču cenu krasu pieaugumu apvienojumā ar pamatpakalpojumu trūkumu, kas daudziem neļauj nodrošināt savas pamatvajadzības un iztiku un kas vēl vairāk palielina protestētāju vilšanās sajūtu; tā kā premjerministram A. Hamdok bija būtiska loma sarunās par parādu atvieglošanu un ASV pārliecināšanā svītrot Sudānu no terorisma sponsoru saraksta; tā kā ir ziņots, ka vairāki militārie komandieri kontrolē aptuveni 250 uzņēmumus tādās svarīgās Sudānas ekonomikas jomās kā zelta, kaučuka un gaļas eksports;

N.  tā kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2021. gadā piešķīra Sudānai aizdevumu 2,5 miljardu USD apmērā un kopā ar Pasaules Banku apstiprināja Sudānas lūgumu par parāda atvieglošanu saskaņā ar iniciatīvu attiecībā uz lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm, pieprasot pieņemt plašas ekonomikas reformas, tostarp likvidēt dažas subsīdijas; tā kā valsts apvērsums var apdraudēt šo situāciju;

O.  tā kā pēc valsts apvērsuma Āfrikas Savienība apturēja Sudānas dalību visās tās darbībās; tā kā vairākas valstis un daudzpusējās organizācijas, tostarp SVF, pārtrauca ārvalstu palīdzības sniegšanu un apturēja maksājumus; tā kā ES paziņoja, ka tās atbalsts Sudānai tiks apdraudēts, ja netiks atjaunota konstitucionālā kārtība; tā kā daudzas trešās valstis ir aktīvi iesaistījušās Sudānā, tostarp ieroču piegādē, politiskā atbalsta sniegšanā un finanšu plūsmās, kas saistītas ar izejvielām un zeltu; tā kā šīs valstis ietekmē reģiona stabilitāti un tām ir dažādi mērķi un ilgtermiņa stratēģijas; tā kā to pretrunīgās intereses traucē Sudānas un reģiona turpmākai attīstībai un saasina jau tā lielo spriedzi Āfrikas ragā, kas nepalīdzēs rast politisku risinājumu situācijai Etiopijā;

P.  tā kā drošības stāvoklis Sudānā turpina pasliktināties, jo īpaši Austrumdārfūrā, kur ir nogalināti simtiem civiliedzīvotāju un tūkstošiem pārvietoti, papildus liela mēroga pārvietošanai un nogalināšanai Dienvidkordofānā; tā kā pēc ANO datiem 2022. gadā 6,2 miljoniem civiliedzīvotāju būs vajadzīga humānā palīdzība un pēc WFP datiem 2,7 miljoniem cilvēku ir akūta nenodrošinātība ar pārtiku; tā kā humanitāro situāciju ir saasinājusi Covid-19 krīze un bēgļu pieplūdums no konflikta Etiopijā;

Q.  tā kā Sudānas valdība 2021. gada 4. augustā bija vienprātīgi piekritusi kļūt par Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu (ICC) dalībvalsti, ja tam piekritīs Suverēnā padome, un tādējādi tai būtu jānodod visi aizdomās turētie, kurus Starptautiskā Krimināltiesa apsūdzēja par noziegumiem, kas izdarīti Dārfūrā laikā no 2003. līdz 2004. gadam, tostarp bijušais prezidents Omar al-Bashir; tā kā diemžēl nav panākts nekāds progress attiecībā uz Dārfūras īpašās krimināltiesas izveidi, kas paredzēta Džūbas nolīgumā;

R.  tā kā 2021. gada 3. jūnijā ANO Drošības padome līdz 2022. gada jūnijam pagarināja pilnvaras ANO integrētajai pārejas atbalsta misijai Sudānā (UNITAMS), kurai uzticēts uzdevums palīdzēt Sudānas iestādēm pārejā uz demokrātiju;

S.  tā kā ES kopš 2019. gada septembra, galvenokārt izmantojot ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, ir sniegusi attīstības palīdzību vairāk nekā 88 miljonu EUR apmērā, lai atbalstītu politiskās un ekonomiskās reformas, kas palīdzētu veicināt mieru un stabilitāti Sudānā;

T.  tā kā 2021. gada 12. novembrī ANO augstā cilvēktiesību komisāre Michelle Bachelet iecēla Adama Dieng par ekspertu cilvēktiesību jautājumos Sudānā; tā kā Adama Dieng ir uzdots sagatavot rakstisku ziņojumu, ar ko augstā komisāre iepazīstinās ANO Cilvēktiesību padomi 50. sesijā, kas notiks 2022. gada jūnijā;

1.  pauž nožēlu par to, ka kopš 2021. gada 25. oktobrī notikušā militārā apvērsuma drošības dienesti un citi bruņoti grupējumi Sudānā ir nogalinājuši daudzus protestu dalībniekus un simtiem cilvēku tikuši ievainoti, cita starpā pret viņiem tikusi vērsta arī seksuāla vardarbība; uzsver Sudānas iedzīvotāju tiesības pulcēties un izmantot savas pamattiesības, tiecoties atjaunot demokrātiju un cīnoties par savu pamatvajadzību apmierināšanu; aicina visas ieinteresētās personas Sudānā ievērot tiesiskumu, kā paredzēts 2019. gada Konstitucionālajā deklarācijā;

2.  nosoda 2021. gada 25. oktobrī notikušo militāro apvērsumu un atgādina, ka Sudānas militārajiem līderiem ir steidzami jāatjauno virzība uz valsts demokrātisko pārkārtošanos un jāīsteno Sudānas iedzīvotāju vēlme pēc brīvības, miera un tiesiskuma; prasa Sudānas militārajai vadībai noteikt skaidrus termiņus un procesus, kad un kā notiks atgriešanās pie iepriekš norunātās pārveides, tostarp izveidojot izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas atzarus, ieviešot pārskatatbildības mehānismus un liekot pamatus vēlēšanu sarīkošanai;

3.  nosoda visus vardarbības aktus, kas vērsti pret miermīlīgiem protestētājiem, aktīvistiem, žurnālistiem un visiem pārējiem, kuri miermīlīgi īsteno savas tiesības uz vārda, biedrošanās vai pulcēšanās brīvību; prasa nekavējoties atbrīvot cilvēkus, kuri pašlaik tiek turēti apcietinājumā bez apsūdzības vai tiesas sprieduma, nodrošināt cilvēkiem, kuriem izvirzīta apsūdzība, pilnīgu juridiskās pārstāvības pieejamību un nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli; aicina Sudānas iestādes nekavējoties izbeigt nelikumīgu aizturēšanu un cilvēku piespiedu pazušanu; atgādina, ka Sudānas bruņotajiem spēkiem nav juridisku pilnvaru turēt apcietinājumā civiliedzīvotājus vai veikt tiesībaizsardzības funkcijas, jo no 2021. gada 21. janvāra pilnvaras apcietināt un aizturēt civiliedzīvotājus ir tikai policijai un prokuroriem; nosoda interneta pakalpojumu pastāvīgo bloķēšanu;

4.  stingri nosoda uzbrukumus medicīnas iestādēm, kurus saskaņā ar sniegtajām ziņām veikuši drošības spēki; aicina Sudānas iestādes nodrošināt, lai visi ievainotie var saņemt medicīnisko aprūpi; atgādina, ka mērķtiecīgie uzbrukumi veselības aprūpes darbiniekiem, pacientiem un medicīnas iestādēm ir klajš starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums;

5.  prasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu par nāves gadījumiem un ar tiem saistīto vardarbību un saukt vainīgos pie atbildības; atbalsta aicinājumus izveidot neatkarīgu starptautisku faktu vākšanas misiju, kura izmeklētu ziņojumus par vardarbību, kas kopš 2021. gada oktobrī notikušā militārā apvērsuma bijusi vērsta pret protestētājiem; aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar reģionālām un starptautiskām struktūrām, lai veicinātu šo izmeklēšanu, un cieši uzraudzīt notikumus valstī, nodrošinot, ka tiek izmeklēti visi cilvēktiesību pārkāpumi, lai vainīgos varētu saukt pie atbildības; uzsver, ka gluži tāpat ir jāturpina izmeklēt noziegumus, kas pastrādāti gan Omar al-Bashir valdīšanas laikā, gan 2019. gada pārejas periodā;

6.  stingri atbalsta UNITAMS centienus sekmēt diskusijas, lai pārvarētu politisko krīzi; aicina visus Sudānas politiskos rīcībspēkus iesaistīties šajā dialogā, lai saskaņā ar 2019. gada Konstitucionālo deklarāciju atjaunotu pāreju uz civilo pārvaldi un piepildītu Sudānas iedzīvotāju vēlmi pēc lielākas brīvības, demokrātijas, miera, taisnīguma un labklājības; pauž stingru pārliecību, ka jaunā civilā premjerministra un ministru iecelšanai jānotiek, pamatojoties tikai uz šādu Sudānas iekšējo dialogu, lai nodrošinātu Sudānas pilsoniskās sabiedrības uzticēšanos un atbalstu ieceltajām amatpersonām, ņemot vērā, ka tā ir skaidri norādījusi, ka noraida jebkāda veida autoritāru valdību un vēlas patiesu un pastāvīgu pāreju uz demokrātiju; aicina visus reģionālos dalībniekus rīkoties godprātīgi, atbalstīt civilu valdību un atturēties atbalstīt Ātrās reaģēšanas spēkus, kuru biedriem Sudānas sabiedriskās drošības interesēs ir nekavējoties jābeidz pildīt kārtības nodrošināšanas un tiesībaizsardzības funkcijas;

7.  uzsver, ka saskaņā ar 2019. gada Konstitucionālo deklarāciju reformu procesam ir jābūt iekļaujošam un pašas Sudānas vadītam, ir jābūt precizētiem skaidriem termiņiem un procesiem likumdošanas un neatkarīgas tiesu sistēmas izveidei, jāizveido pārskatatbildības mehānismi un iespējami drīz jāsarīko iekļaujošas, taisnīgas un pārredzamas vēlēšanas; uzsver, ka dialogam ir jābūt pilnībā iekļaujošam un tajā jābūt pārstāvētām iepriekš atstumtām grupām, tostarp sievietēm, jauniešiem un minoritātēm; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi atbalstīt šo procesu;

8.  nosoda satraucošo vardarbības pieaugumu Dārfūrā un Dienvidkordofānā un pauž par to dziļas bažas; aicina starptautiskos novērotājus pievērst uzmanību Dārfūrai un Dienvidkordofānai, lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus no vardarbības, kaitējuma un masveida pārvietošanas;

9.  prasa, lai drošības dienesti un citi bruņoti grupējumi nekavējoties izbeigtu vardarbību pret civiliedzīvotājiem un palīdzības sniedzējiem visā valstī, jo īpaši Dārfūrā; nosoda to, ka vietējie kaujinieki 2021. gada 29. decembrī Ziemeļdārfūras galvaspilsētā El Fasher izlaupīja ANO Pasaules Pārtikas programmas pārtikas noliktavu, kurā tiek glabāta pārtika, kas paredzēta daudziem tūkstošiem pārtikas trūkuma skartu cilvēku šajā reģionā, un stingri uzsver, ka mērķēt uz humāno palīdzību nevajadzētu nekad un nevienā konfliktā;

10.  atkārtoti aicina saukt pie atbildības bijušo prezidentu Omar al-Bashir par viņa autoritārā režīma laikā pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Sudānas civiliedzīvotājiem, tostarp par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; atbalsta viņa, kā arī bijušā aizsardzības ministra Abdelrahim Mohamed Hussein un bijušā humānās palīdzības valsts ministra Ahmed Haroun izdošanu Starptautiskajai Krimināltiesai par līdzdalību Dārfūras karā;

11.  atkārtoti prasa Sudānai ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, pilnībā sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu un izpildīt izdotos apcietināšanas orderus; aicina Sudānu atlaist smagos cilvēktiesību pārkāpumos un kara noziegumos iesaistītās amatpersonas un drošības spēku darbiniekus; mudina visus politiskos rīcībspēkus par prioritāti noteikt Dārfūras Īpašās krimināltiesas izveidi, kā noteikts 2006. gada Džubas Deklarācijā par Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas un Dienvidsudānas aizsardzības spēku vienotību un integrāciju;

12.  aicina Sudānu nosodīt Sudānas militāro spēku centienus paturēt īpašumā un kontrolēt stratēģiski nozīmīgas nozares un uzņēmumus, tādējādi kaitējot reformu procesa virzībai; aicina Komisiju izveidot pamatīgus pienācīgas pārbaudes mehānismus attiecībā uz darījumiem ar šādām nozarēm un attiecīgā gadījumā pilnībā izmantot ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma noteikumus, lai vērstos pret konkrētām personām;

13.  nosoda militāro spēku mēģinājumu graut Sudānas iestādes, atbrīvojot no amata pārejas periodā ieceltos civildienesta ierēdņus un aizstājot viņus ar iepriekšējam al-Bashir režīmam lojālām personām; uzsver, ka režīma atlaistie civildienesta ierēdņi ir jāatjauno amatā;

14.  atbalsta PV/AP 2021. gada 18. novembra paziņojumu, ka gadījumā, ja konstitucionālā kārtība netiks pilnībā atjaunota, tas nopietni ietekmēs ES finansiālo atbalstu; tomēr uzsver, ka ES palīdzība ir jāturpina sniegt tādu pamatpakalpojumu kā veselības aprūpes un izglītības nodrošināšanā; tādēļ atzinīgi vērtē ar Komisijas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta starpniecību 2021. gada decembrī sniegto ieguldījumu 10 miljonu EUR apmērā Pasaules pārtikas programmai Sudānā papildus 13 miljoniem EUR, ko tā saņēma 2021. gada sākumā;

15.  pauž bažas par to, ka ES sadarbību ar Sudānu migrācijas jomā militārais režīms izmanto kā attaisnojumu tam, lai pilnveidotu spēju kontrolēt un apspiest cilvēkus, piemēram, nostiprinot uzraudzības spējas, tostarp pie robežām, un piegādājot ekipējumu; tāpēc aicina ES nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz drošības jomā īstenotiem projektiem, kuros iesaistīta Sudāna, tostarp attiecībā uz visām plānotajām darbībām un ES un dalībvalstu finansējuma saņēmējiem; uzsver nepieciešamību pastāvīgi izskatīt ES pieeju migrācijai, ilgtspējīgai attīstībai, humānajai palīdzībai un labai pārvaldībai, vienlaikus stiprinot pilsonisko sabiedrību un veicinot demokrātiskas reformas, lai Sudānā panāktu iekļaujošu politisko attīstību;

16.  atkārtoti aicina visā ES aizliegt veikt jebkāda iekšējām represijām izmantojama drošības aprīkojuma eksportu, tirdzniecību, uzlabošanu un tehnisko apkopi, tostarp interneta izlūkošanas tehnoloģiju eksportu, uz valstīm ar negatīvu reputāciju cilvēktiesību ievērošanas ziņā, piemēram, uz Sudānu; uzstājīgi prasa, lai citas reģiona valstis sekotu šim piemēram;

17.  aicina starptautisko sabiedrību kopā ar ES atbalstīt pilsonisko sabiedrību un demokrātisko procesu dalībniekus un atgādina trešām valstīm, jo īpaši Sudānā izteikti klātesošiem un ietekmīgiem reģionālajiem dalībniekiem, par to starptautisko atbildību un nozīmīgo atbalstu, ko tās varētu sniegt brīvai, mierīgai un demokrātiskai Sudānai, norādot, ka tas būtu visu iepriekš minēto ieinteresēto personu ilgtermiņa interesēs;

18.  aicina ES delegāciju Sudānā un dalībvalstu pārstāvniecības Sudānā pilnībā piemērot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, cita starpā pieprasot atļaut cietumu apmeklējumus, novērojot tiesas procesus, sniedzot publiskus paziņojumus, par konkrētiem gadījumiem vēršoties visu līmeņu iestādēs un attiecīgos gadījumos izsniedzot ārkārtas vīzas;

19.  prasa nākamajā ES Ārlietu padomes sanāksmē 2022. gada 24. janvārī aktīvi apspriest stāvokli Sudānā;

20.  pieņem zināšanai un atzinīgi vērtē ES īpašās pārstāves Āfrikas ragā Annette Weber, ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Sudānā un UNITAMS vadītāja Volker Perthes kā vidutāja un ANO cilvēktiesību eksperta Sudānā Adama Dieng centienus, un atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu viņu svarīgajam darbam; pauž pateicību par nozīmīgo darbu, ko paveikuši ES delegācijas Sudānā darbinieki, kā arī ANO biroji un citas starptautiskās organizācijas;

21.  izsaka pateicību Sudānai par centieniem sniegt patvērumu aptuveni 70 000 bēgļu no Etiopijas, kuri pašlaik uzturas Sudānā;

22.  aicina Āfrikas Savienību un citas reģionālas organizācijas, piemēram, Starpvaldību attīstības iestādi un Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas kopējo tirgu, aktīvi sadarboties ar Sudānu un atbalstīt centienus nodrošināt miermīlīgu un ilgstošu pāreju uz demokrātiju;

23.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sudānas iestādēm, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, Starpvaldību attīstības iestādei, Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas kopējam tirgum, Ēģiptes valdībai un parlamentam, Persijas līča sadarbības padomei, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.