Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2020/0361(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0356/2021

Iesniegtie teksti :

A9-0356/2021

Debates :

PV 19/01/2022 - 14
PV 19/01/2022 - 16
PV 19/01/2022 - 18
CRE 19/01/2022 - 14
CRE 19/01/2022 - 16
CRE 19/01/2022 - 18
PV 04/07/2022 - 15
CRE 04/07/2022 - 15

Balsojumi :

PV 20/01/2022 - 3
PV 20/01/2022 - 15
CRE 20/01/2022 - 3
PV 05/07/2022 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2022)0014
P9_TA(2022)0269

Pieņemtie teksti
PDF 745kWORD 190k
Ceturtdiena, 2022. gada 20. janvāris - Strasbūra
Digitālo pakalpojumu tiesību akts ***I
P9_TA(2022)0014A9-0356/2021

Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (COM(2020)0825 – C9-0418/2020 – 2020/0361(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Informācijas sabiedrības pakalpojumi un jo īpaši starpniecības pakalpojumi ir kļuvuši par nozīmīgu Savienības ekonomikas un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu. Divdesmit gadu laikā pēc šādiem pakalpojumiem piemērojamā tiesiskā regulējuma pieņemšanas, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK25, ir izveidojušies tādi jauni un inovatīvi darījumdarbības modeļi un pakalpojumi kā tiešsaistes sociālie tīkli un tirdzniecības vietas, kas ļauj komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem izplatīt informāciju un piekļūt tai un īstenot darījumus jaunos veidos. Lielākā daļa Savienības iedzīvotāju izmanto šādus pakalpojumus ikdienā. Taču digitālā pārveide un šo pakalpojumu izmantojuma paplašināšanās ir radījušas arī jaunus riskus un problēmas gan individuāliem lietotājiem, gan sabiedrībai kopumā.
(1)  Informācijas sabiedrības pakalpojumi un jo īpaši starpniecības pakalpojumi ir kļuvuši par nozīmīgu Savienības ekonomikas un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu. Divdesmit gadu laikā pēc šādiem pakalpojumiem piemērojamā tiesiskā regulējuma pieņemšanas, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK25, ir izveidojušies tādi jauni un inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi un pakalpojumi kā tiešsaistes sociālie tīkli un tirdzniecības vietas, kas ļauj komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem izplatīt informāciju un piekļūt tai, un īstenot darījumus jaunos un inovatīvos veidos, pārveidojot saziņu, patēriņu un uzņēmējdarbības paradumus. Mūsdienās lielākā daļa Savienības iedzīvotāju izmanto šādus pakalpojumus ikdienā. Taču digitālā pārveide un šo pakalpojumu izmantojuma paplašināšanās ir radījušas arī jaunus riskus un problēmas individuāliem lietotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.
__________________
__________________
25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).
25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Dalībvalstis arvien biežāk ievieš vai apsver ieviest valsts tiesību aktus par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un jo īpaši noteikt uzticamības pārbaudes prasības starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Šādi atšķirīgi valstu tiesību akti negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, kurš saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. pantu aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību, ņemot vērā šādu pakalpojumu sniegšanai vispārēji izmantotajam internetam piemītošo pārrobežu raksturu. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi iekšējā tirgū būtu jāsaskaņo ar mērķi sniegt uzņēmumiem piekļuvi jauniem tirgiem un iespējām izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, vienlaikus nodrošinot patērētājiem un citiem pakalpojumu saņēmējiem plašākas izvēles iespējas.
(2)  Dalībvalstis arvien biežāk ievieš vai apsver iespēju ieviest valsts tiesību aktus par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un jo īpaši noteikt uzticamības pārbaudes prasības starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas noved pie iekšējā tirgus sadrumstalotības. Šādi atšķirīgi valstu tiesību akti negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, kurš saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. pantu aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību, ņemot vērā šādu pakalpojumu sniegšanai vispārēji izmantotajam internetam piemītošo pārrobežu raksturu. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi iekšējā tirgū būtu jāsaskaņo ar mērķi sniegt uzņēmumiem piekļuvi jauniem tirgiem un iespējām izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, vienlaikus nodrošinot patērētājiem un citiem pakalpojumu saņēmējiem plašākas izvēles iespējas, neradot tehnoloģisko iesīksti un samazinot administratīvo slogu starpniecības pakalpojuma sniedzējiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildīgai un rūpīgai rīcībai ir būtiska nozīme, lai radītu drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi un ļautu Savienības iedzīvotājiem un citām personām izmantot savas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) noteiktās pamattiesības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību un tiesības uz nediskriminēšanu.
(3)  Starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildīgai un rūpīgai rīcībai ir būtiska nozīme, lai radītu drošu, piekļūstamu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi un ļautu Savienības iedzīvotājiem un citām personām izmantot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) noteiktās pamattiesības un brīvības, jo īpaši tiesības uz privātumu, persondatu aizsardzību, cilvēka cieņas ievērošanu, privāto un ģimenes dzīvi, vārda un informācijas brīvību, mediju brīvību un plurālismu, uzņēmējdarbības brīvību, patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un tiesības uz nediskriminēšanu. Bērniem ir īpašas tiesības, kas nostiprinātas Hartas 24. pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām (UNCRC). Tādējādi bērna interesēm jābūt primārajam apsvērumam visos jautājumos, kas viņus skar. UNCRC vispārīgajā komentārā Nr. 25 par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi ir oficiāli izklāstīts, kā šīs tiesības attiecas uz digitālo pasauli.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Tādēļ, lai aizsargātu un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs vienotu, iedarbīgu un samērīgu obligāti piemērojamu noteikumu kopums. Šajā regulā ir sniegti nosacījumi tam, lai iekšējā tirgū varētu veidoties un paplašināties inovatīvi digitālie pakalpojumi. Nepieciešama valstu regulatīvo pasākumu tuvināšana Savienības līmenī attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamajām prasībām, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un izbeigtu to, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tādējādi samazinot nenoteiktību izstrādātājiem un veicinātu sadarbspēju. Piemērojot tehnoloģijas ziņā neitrālas prasības, inovācija būtu jāstimulē, nevis jākavē.
(4)  Lai aizsargātu un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs vienotu, iedarbīgu un samērīgu obligāti piemērojamu noteikumu kopums. Šajā regulā ir sniegti nosacījumi tam, lai iekšējā tirgū varētu veidoties un paplašināties inovatīvi digitālie pakalpojumi. Nepieciešama valstu regulatīvo pasākumu tuvināšana Savienības līmenī attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamajām prasībām, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un izbeigtu to, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tādējādi samazinot nenoteiktību izstrādātājiem, aizsargājot patērētājus un veicinot sadarbspēju. Piemērojot tehnoloģijas ziņā neitrālas prasības, inovācija būtu jāstimulē, nevis jākavē, vienlaikus ievērojot pamattiesības.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Ņemot vērā digitālo pakalpojumu nozīmi, ir būtiski, lai šī regula nodrošinātu tiesisko regulējumu, kas visiem pakalpojumu saņēmējiem, tostarp personām ar invaliditāti, sniegtu pilnīgu, vienlīdzīgu un neierobežotu piekļuvi starpniecības pakalpojumiem. Tāpēc, lai digitālas inovācijas rezultātā neviens netiktu atstāts novārtā, ir svarīgi, ka starpniecības pakalpojumu piekļūstamības prasības, tostarp šo pakalpojumu lietotāju saskarnes, atbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Piekļūstamības aktam un Tīmekļa piekļūstamības direktīvai, un ka Savienības tiesības attīstās tālāk.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Daži starpniecības pakalpojumu sniedzēji praksē ir starpnieki attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kuri var vai nevar tikt sniegti elektroniskā veidā, piemēram, attālinātie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, transporta, izmitināšanas vai piegādes pakalpojumi. Šai regulai vajadzētu attiekties tikai uz starpniecības pakalpojumiem, neskarot Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kurus starpnieki sniedz starpniecības pakalpojumu veidā, tostarp situācijām, kad starpniecības pakalpojums veido tāda cita pakalpojuma daļu, kurš Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nav atzīts par starpniecības pakalpojumu.
(6)  Daži starpniecības pakalpojumu sniedzēji praksē ir starpnieki attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kuri var vai nevar tikt sniegti elektroniskā veidā, piemēram, attālinātie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, personu un preču transporta, izmitināšanas vai piegādes pakalpojumi. Šai regulai vajadzētu attiekties tikai uz starpniecības pakalpojumiem, neskarot Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kurus starpnieki sniedz starpniecības pakalpojumu veidā, tostarp situācijām, kad starpniecības pakalpojums veido tāda cita pakalpojuma daļu, kurš Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nav atzīts par starpniecības pakalpojumu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saistība ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzējam ir darījumdarbības vieta Savienībā vai, ja tādas nav, pamatojoties uz ievērojamu lietotāju skaitu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotās valodas vai valūtas lietošana, iespēja pasūtīt produktus vai pakalpojumus vai valsts augstākā līmeņa domēna izmantošana. Darbību vēršanu uz noteiktu dalībvalsti var izsecināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, vietēja mēroga reklāmas vai reklāmas attiecīgās dalībvalsts valodā, kā arī no tā, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, nodrošinot apkalpošanu attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotā valodā. Būtiskas saistības pastāvēšana būtu jāpieņem arī tad, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 1215/2012 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā27. Taču tikai tāpēc, ka tīmekļa vietne ir tehniski pieejama Savienībā, nevar uzskatīt, ka pastāv būtiska saistība ar Savienību.
(8)  Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saistība ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts Savienībā vai, ja tā nav, tā darbība ir vērsta uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī parasti izmantotās valodas vai valūtas lietošana, iespēja pasūtīt produktus vai pakalpojumus vai valsts augstākā līmeņa domēna izmantošana. Par darbību vēršanu uz noteiktu dalībvalsti var uzskatīt arī gadījumu, kad lietotne ir iegādājama attiecīgās valsts lietotņu veikalā, tiek nodrošinātas vietēja mēroga reklāmas vai reklāmas attiecīgajā dalībvalstī lietotā valodā, kā arī tad, kad attiecībās ar klientiem, piemēram, klientu apkalpošana tiek nodrošināta attiecīgajā dalībvalstī parasti izmantotā valodā. Būtiskas saistības pastāvēšana būtu jāatzīst arī tad, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/201227 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Taču tikai no tā, ka tīmekļa vietne ir tehniski pieejama Savienībā, nevar secināt, ka pastāv būtiska saistība ar Savienību.
__________________
__________________
27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).
27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Šai regulai būtu jāpapildina tādi no Savienības tiesību aktiem izrietoši noteikumi, kas regulē konkrētus starpniecības pakalpojumu sniegšanas aspektus, jo īpaši Direktīva 2000/31/EK, izņemot šīs regulas ieviestās izmaiņas, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES, kurā veikti grozījumi28, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../..29 — priekšlikums regulai par teroristisku saturu tiešsaistē, neietekmējot to piemērojamību. Tādēļ šī regula neietekmē tādus citus tiesību aktus, kas uzskatāmi par lex specialis attiecībā uz šajā regulā izklāstīto vispārīgi piemērojamo regulējumu. Taču šīs regulas noteikumi attiecas uz tādiem jautājumiem, kuri daļēji vai pilnībā nav reglamentēti šādos citos tiesību aktos, kā arī uz jautājumiem, kuros šādi citi tiesību akti atstāj dalībvalstīm iespēju ieviest konkrētus valsts līmeņa pasākumus.
(9)  Šai regulai būtu jāpapildina tādi no Savienības tiesību aktiem izrietoši noteikumi, kas regulē konkrētus starpniecības pakalpojumu sniegšanas aspektus, jo īpaši Direktīva 2000/31/EK, izņemot šīs regulas ieviestās izmaiņas, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES, kurā veikti grozījumi28, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/78429 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Tādēļ šī regula neietekmē tādus citus tiesību aktus, kas uzskatāmi par lex specialis attiecībā uz šajā regulā izklāstīto vispārīgi piemērojamo regulējumu. Taču šīs regulas noteikumiem būtu jāattiecas uz tādiem jautājumiem, kuri daļēji vai pilnībā nav reglamentēti minētajos citos tiesību aktos, kā arī uz jautājumiem, kuros šādi citi tiesību akti atstāj dalībvalstīm iespēju ieviest konkrētus valsts līmeņa pasākumus. Lai palīdzētu dalībvalstīm un pakalpojumu sniedzējiem, Komisijai būtu jāsniedz pamatnostādnes par to, kā interpretēt mijiedarbību un papildināmību starp dažādiem Savienības tiesību aktiem un šo regulu un kā novērst prasību dublēšanos attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem vai iespējamos konfliktus, interpretējot līdzīgas prasības. Jo īpaši pamatnostādnēs būtu jāprecizē visas iespējamās pretrunas starp nosacījumiem un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā minētajos tiesību aktos, paskaidrojot, kuram tiesību aktam būtu jāprevalē.
__________________
__________________
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
29 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/.. — priekšlikums regulai par teroristisku saturu tiešsaistē
29 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L 172, 17.5.2021., 79. lpp.).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu būtu jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru un valodu daudzveidību. Ir būtiski, lai šī regula palīdzētu aizsargāt vārda un informācijas brīvību un mediju brīvību un veicināt mediju plurālismu, kā arī kultūru un valodu daudzveidību.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Skaidrības labad būtu jānorāda arī tas, ka šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/114830 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/115031, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK32 un Regulu […/…] par pagaidu atkāpi no dažiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem33, kā arī Savienības patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK34, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 93/13/EEK36, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/216137, un persondatu aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67938. Personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi reglamentē tikai Savienības attiecīgo tiesību aktu noteikumi šajā jomā, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas 2002/58/EK noteikumi. Šī regula arī neietekmē Savienības tiesību aktu normas darba apstākļu jomā.
(10)  Skaidrības labad būtu jānorāda arī tas, ka šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/114830 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/115031, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK32 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu […/…] par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem33, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/197233a, kā arī Savienības patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK34, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 93/13/EEK36, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/216137, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882, Regulu (ES) 2019/1020, Direktīvu 2001/95/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES, Regulu (ES) 2017/239437a, un persondatu aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67938. Personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi reglamentē tikai Savienības attiecīgo tiesību aktu noteikumi šajā jomā, jo īpaši Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK. Šī regula neskar arī Savienības un valstu tiesību aktu normas darba apstākļu jomā.
__________________
__________________
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (OV L 186, 11.7.2019., 1. lpp.).
30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (OV L 186, 11.7.2019., 1. lpp.).
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
33 Regula […/…] par pagaidu atkāpi no dažiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem.
33 Regula […/…] par pagaidu atkāpi no dažiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem.
33a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”).
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
36 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.
36 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).
37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu.
37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (OV L 328, 18.12.2019., 7. lpp.).
37a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Būtu skaidri jānosaka, ka šī regula neietekmē noteikumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos autortiesību un blakustiesību jomā, kuros ir izklāstīti konkrēti noteikumi un procedūras, kurus nevajadzētu skart.
(11)  Būtu skaidri jānosaka, ka šī regula neskar Savienības tiesību aktus autortiesību un blakustiesību jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/790, kuros ir izklāstīti konkrēti noteikumi un procedūras, ko nevajadzētu skart.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai sasniegtu mērķi nodrošināt drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, termins “nelikumīgs saturs” šajā regulā būtu jādefinē plaši, ietverot arī informāciju par nelikumīgu saturu, produktiem, pakalpojumiem un darbībām. Šis termins būtu jāuztver kā atsauce uz informāciju (neatkarīgi no tās veida), kura saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir vai nu nelikumīga pati par sevi, piemēram, nelikumīgi naidīgi izteikumi vai teroristisks saturs un nelikumīgs diskriminējošs saturs, vai kura ir saistīta ar nelikumīgām darbībām, piemēram, seksuālu vardarbību pret bērnu atspoguļojošu attēlu kopīgošana, nelikumīga privātu attēlu kopīgošana bez saskaņošanas, kibervajāšana, neatbilstošu vai viltotu produktu tirgošana, ar autortiesībām aizsargātu materiālu nesankcionēta lietošana vai ar patērētāju aizsardzības tiesību pārkāpumiem saistītas darbības. Šajā kontekstā nav nozīmes tam, vai informācijas vai darbību nelikumība izriet no Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un kāda ir attiecīgo tiesību aktu būtība vai priekšmets.
(12)  Lai sasniegtu mērķi nodrošināt drošu, piekļūstamu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, termins “nelikumīgs saturs” šajā regulā būtu jābalsta uz vispārēju priekšstatu, ka tam, kas ir nelikumīgs bezsaistē, jābūt nelikumīgam arī tiešsaistē. Jēdziens “nelikumīgs saturs” būtu atbilstīgi jādefinē, un tajā būtu jāietver arī informācija par nelikumīgu saturu, produktiem, pakalpojumiem un darbībām. Šis termins būtu jāuztver kā atsauce uz informāciju (neatkarīgi no tās veida), kura saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem ir vai nu nelikumīga pati par sevi, piemēram, nelikumīgi naidīgi izteikumi vai teroristisks saturs un nelikumīgs diskriminējošs saturs, vai kura neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo attiecas uz nelikumīgām darbībām, piemēram, seksuālu vardarbību pret bērnu atspoguļojošu attēlu kopīgošana, nelikumīga privātu attēlu kopīgošana bez saskaņošanas, kibervajāšana, neatbilstošu vai viltotu produktu tirdzniecība, nelikumīga dzīvnieku, augu un vielu tirdzniecība, ar autortiesībām aizsargātu materiālu nesankcionēta lietošana vai ar patērētāju aizsardzības tiesību pārkāpumiem saistītas darbības, nelikumīgu pakalpojumu sniegšana, jo īpaši izmitināšanas pakalpojumu sniegšana īstermiņa īres platformās, kas neatbilst Savienības vai valstu tiesību aktiem. Šajā kontekstā nav nozīmes tam, vai informācijas vai darbību nelikumība izriet no Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu, un kāda ir attiecīgo tiesību aktu būtība vai priekšmets.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu specifisko raksturu un atbilstīgo nepieciešamību piemērot to sniedzējiem noteiktus īpašus pienākumus, plašākā šajā regulā definētajā mitināšanas pakalpojumu kategorijā jānošķir tiešsaistes platformu apakškategorija. Tādas tiešsaistes platformas kā sociālie tīkli vai tiešsaistes tirdzniecības vietas būtu jādefinē kā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri ne tikai uzglabā informāciju, ko pakalpojuma saņēmēji sniedz pēc viņu pieprasījuma, bet arī izplata šo informāciju sabiedrībai pēc viņu pieprasījuma. Taču, lai izvairītos no pārāk plašu pienākumu noteikšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējus nevajadzētu uzskatīt par tiešsaistes platformām, ja informācijas izplatīšana sabiedrībai veido tikai nenozīmīgu cita pakalpojuma papildelementu, kurš objektīvu tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojams bez galvenā pakalpojuma, un integrācija nav līdzeklis tiešsaistes platformām piemērojamo šīs regulas noteikumu apiešanai. Piemēram, šādu elementu varētu veidot tiešsaistes laikraksta komentāru sadaļa, ja ir skaidrs, ka tā ir papildinājums galvenajam pakalpojumam, kas ir ziņu publicēšana, pamatojoties uz izdevēja redakcionālo atbildību.
(13)  Ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu specifisko raksturu un atbilstīgo nepieciešamību piemērot to sniedzējiem noteiktus īpašus pienākumus, plašākā šajā regulā definētajā mitināšanas pakalpojumu kategorijā jānošķir tiešsaistes platformu apakškategorija. Tādas tiešsaistes platformas kā sociālie tīkli vai tiešsaistes tirdzniecības vietas būtu jādefinē kā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri pēc pakalpojuma saņēmēju pieprasījuma ne tikai uzglabā viņu sniegto informāciju, bet, atkal pēc viņu pieprasījuma, arī izplata šo informāciju sabiedrībai. Taču, lai izvairītos no pārāk plašu pienākumu noteikšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējus nevajadzētu uzskatīt par tiešsaistes platformām, ja informācijas izplatīšana sabiedrībai veido tikai nenozīmīgu cita pakalpojuma vai pamata pakalpojuma funkcionalitātes elementu vai papildelementu, un šis elements vai funkcionalitāte objektīvu tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojami bez galvenā pakalpojuma, kā arī šī elementa vai funkcionalitātes integrācija nav līdzeklis tiešsaistes platformām piemērojamo šīs regulas noteikumu apiešanai. Piemēram, šādu elementu varētu veidot tiešsaistes laikraksta komentāru sadaļa, jo ir skaidrs, ka tā ir papildinājums galvenajam pakalpojumam, kas ir ziņu publicēšana saskaņā ar izdevēja redakcionālo atbildību. Šajā regulā mākoņdatošanas pakalpojumi nebūtu jāuzskata par tiešsaistes platformu, ja konkrēta satura izplatīšana ir neliels vai papildu elements. Turklāt mākoņdatošanas pakalpojumi, ja tos izmanto kā infrastruktūru, piemēram, kā interneta lietojumprogrammai vai tiešsaistes platformai pamatā esošos infrastruktūras glabāšanas un datošanas pakalpojumus, paši par sevi nebūtu jāuzskata par tādas informācijas izplatīšanu sabiedrībai, kas tiek glabāta vai apstrādāta pēc lietojumprogrammas vai tiešsaistes platformas, kura to mitina, pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Terminam “izplatīšana sabiedrībai”, kā tas tiek izmantots šajā regulā, būtu jāietver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, tas ir, darot informāciju viegli pieejamu lietotājiem kopumā bez nepieciešamības informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmējam veikt turpmākas darbības, neatkarīgi no tā, vai šīs personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Nebūtu jāuzskata, ka tikai iespēja izveidot attiecīgā pakalpojuma lietotāju grupas pati par sevi nozīmē to, ka šādā veidā izplatītā informācija netiek izplatīta sabiedrībai. Taču šim terminam nebūtu jāietver informācijas izplatīšana slēgtās grupās, kuras veido ierobežots iepriekš noteiktu personu skaits. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/197239 definētie starppersonu sakaru pakalpojumi, piemēram, e-pasta ziņojumi un privātie ziņapmaiņas pakalpojumi, ir ārpus šīs regulas darbības jomas. Informācija būtu jāuzskata par izplatītu sabiedrībai šīs regulas izpratnē tikai tad, ja šāda darbība tiek veikta pēc informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmēja tieša pieprasījuma.
(14)  Terminam “izplatīšana sabiedrībai”, kā tas tiek izmantots šajā regulā, būtu jāietver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, tas ir, darot informāciju viegli pieejamu lietotājiem kopumā bez nepieciešamības informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmējam veikt turpmākas darbības, neatkarīgi no tā, vai šīs personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja informācijai var piekļūt, tikai reģistrējoties vai tiekot uzņemtiem lietotāju grupā, minētā informācija par izplatītu sabiedrībai būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt informācijai, tiek reģistrēti automātiski vai uzņemti bez cilvēka pieņemta lēmuma par to, kam piešķirt piekļuvi. Informāciju, ar ko apmainās, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/197239 definētos starppersonu sakaru pakalpojumus, piemēram, e-pasta ziņojumus un privātos ziņapmaiņas pakalpojumus, netiek uzskatīta par izplatītu sabiedrībai. Informācija būtu jāuzskata par izplatītu sabiedrībai šīs regulas izpratnē tikai tad, ja šāda darbība tiek veikta pēc informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmēja tieša pieprasījuma.
__________________
__________________
39 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).
39 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Pateicoties juridiskajai noteiktībai, ko nodrošinājusi Direktīvā 2000/31/EK noteiktā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamā nosacīto saistību izņēmumu horizontālā sistēma, iekšējā tirgū ir izveidojušies un paplašinājušies daudzi jauni pakalpojumi. Tāpēc minētā sistēma būtu jāsaglabā. Taču, ņemot vērā atšķirības, kas rodas, transponējot un piemērojot attiecīgos noteikumus valsts līmenī, kā arī skaidrības un saskaņotības labad šī sistēma būtu jāiekļauj šajā regulā. Ir arī jāprecizē daži šīs sistēmas elementi, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
(16)  Pateicoties juridiskajai noteiktībai, ko nodrošinājusi Direktīvā 2000/31/EK noteiktā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamā nosacīto atbrīvojumu no atbildības horizontālā sistēma, iekšējā tirgū ir izveidojušies un paplašinājušies daudzi jauni pakalpojumi. Tāpēc minētā sistēma būtu jāsaglabā. Taču, ņemot vērā atšķirības, kas rodas, transponējot un piemērojot attiecīgos noteikumus valsts līmenī, kā arī skaidrības, konsekvences, prognozējamības, piekļūstamības un saskaņotības labad šī sistēma būtu jāiekļauj šajā regulā. Ir arī jāprecizē daži šīs sistēmas elementi, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kā arī tehnoloģiju un tirgus attīstību.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Šajā regulā noteiktie saistību izņēmumi nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad tā vietā, lai nodrošinātu pakalpojumus neitrāli, veicot tikai tehnisku un automātisku pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas apstrādi, starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic aktīvas darbības, lai iegūtu zināšanas par šādu informāciju vai kontroli pār to. Šo izņēmumu piemērošanai attiecīgi nevajadzētu būt pieejamai attiecībā uz atbildību par informāciju, kuru ir sniedzis nevis pakalpojuma saņēmējs, bet gan pats starpniecības pakalpojuma sniedzējs, tostarp gadījumos, kad uz izstrādāto informāciju ir attiecināma attiecīgā pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildība.
(18)  Šajā regulā noteiktie atbrīvojumi no atbildības nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad tā vietā, lai nodrošinātu pakalpojumus neitrāli, veicot tikai tehnisku un automātisku pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas apstrādi, starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic aktīvas darbības, lai iegūtu zināšanas par šādu informāciju vai kontroli pār to. Tomēr par informācijas kontroli nevar uzskatīt tikai ranžēšanu vai kārtošanu secībā vai rekomendāciju sistēmas izmantošanu. Šo izņēmumu piemērošanai attiecīgi nevajadzētu būt pieejamai attiecībā uz atbildību par informāciju, kuru ir sniedzis nevis pakalpojuma saņēmējs, bet gan pats starpniecības pakalpojuma sniedzējs, tostarp gadījumos, kad uz izstrādāto informāciju ir attiecināma attiecīgā pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildība.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš apzināti sadarbojas ar pakalpojumu saņēmēju nolūkā veikt nelikumīgas darbības, nesniedz pakalpojumu neitrālā veidā, tādēļ tam nevajadzētu piemērot šajā regulā paredzētos saistību izņēmumus.
(20)  Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs apzināti sadarbojas ar pakalpojumu saņēmēju nolūkā veikt nelikumīgas darbības, būtu jāuzskata, ka pakalpojums netiek sniegts neitrālā veidā, tādēļ pakalpojuma sniedzējam nevajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā paredzētos atbrīvojumus no atbildības.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai izmantot saistību izņēmumus par tālākpārsūtīšanas un pieglabāšanas pakalpojumiem, ja tie nav nekādā veidā saistīti ar nosūtīto informāciju. Tam cita starpā ir nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs nemainītu sevis pārsūtīto informāciju. Taču šī prasība nebūtu jāuzskata par nosūtīšanas laikā veiktu tehniska rakstura manipulāciju, jo šādas manipulācijas nemaina nosūtītās informācijas integritāti.
(21)  Pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai attiecībā uz tālākpārsūtīšanas un pieglabāšanas pakalpojumiem saņemt atbrīvojumus no atbildības, ja sniegtie pakalpojumi nav nekādā veidā saistīti ar nosūtītās informācijas saturu. Tam cita starpā ir nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs nemainītu informāciju, ko tas pārsūta. Taču šī prasība nebūtu jāuzskata par nosūtīšanas laikā veiktu tehniska rakstura manipulāciju, jo šādas manipulācijas nemaina nosūtītās informācijas integritāti.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Lai izmantotu saistību izņēmumu attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējam, iegūstot faktiskas ziņas par nelikumīgu saturu, būtu ātri jārīkojas, lai izņemtu attiecīgo saturu vai liegtu piekļuvi tam. Satura izņemšana vai liegums piekļūt tam būtu jāīsteno, ievērojot vārda brīvības principu. Pakalpojumu sniedzējs var jo īpaši iegūt šādas faktiskas ziņas, saskaņā ar šo regulu veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai saņemot fizisku vai juridisku personu paziņojumus, ciktāl šādi paziņojumi ir pietiekami precīzi un pienācīgi pamatoti, lai rūpīgs uzņēmējs varētu pamatoti identificēt un novērtēt varbūtēji nelikumīgo saturu un attiecīgajā gadījumā vērsties pret to.
(22)  Lai izmantotu atbrīvojumu no atbildības attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējam, uzzinot par satura nelikumīgumu un tādējādi iegūstot faktiskas ziņas, būtu ātri jārīkojas, lai izņemtu attiecīgo saturu vai liegtu piekļuvi tam. Satura izņemšana vai liegums piekļūt tam būtu jāīsteno, ievērojot augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un Pamattiesību hartu, tostarp vārda brīvības principu un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez publiskas iestādes iejaukšanās. Pakalpojumu sniedzējs var jo īpaši iegūt faktiskas ziņas par satura nelikumību, saskaņā ar šo regulu veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai saņemot fizisku vai juridisku personu paziņojumus, ciktāl šādi paziņojumi ir pietiekami precīzi un pienācīgi pamatoti, lai rūpīgs mitināšanas pakalpojuma sniedzējs varētu pamatoti identificēt un novērtēt varbūtēji nelikumīgo saturu un attiecīgajā gadījumā vērsties pret to. Kamēr pakalpojumu sniedzēji rīkojas, lai iegūtu faktiskas ziņas, tiem vajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā minētos atbrīvojumus no atbildības.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību, viņiem veicot starpnieku nodrošinātus komercdarījumus tiešsaistē, noteiktiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nevajadzētu būt iespējai izmantot saistību izņēmumu šajā regulā paredzētajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl šādas tiešsaistes platformas sniedz attiecīgo informāciju par aplūkojamajiem darījumiem tādā veidā, kas rada patērētājiem priekšstatu, ka šādu informāciju sniedz minētās tiešsaistes platformas pašas vai to pakļautībā vai kontrolē esoši pakalpojuma saņēmēji un ka minētajām tiešsaistes platformām tādējādi ir ziņas par informāciju vai kontrole pār to, pat tad, ja tās nav. Šajā sakarā būtu objektīvi jānosaka, vai, pamatojoties uz attiecīgajiem apstākļiem, pasniegšanas veids varētu radīt šādu priekšstatu pietiekami labi informētam vidusmēra patērētājam.
(23)  Lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību, viņiem veicot starpnieku nodrošinātus komercdarījumus tiešsaistē, noteiktiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nevajadzētu būt iespējai izmantot atbrīvojumu no atbildības šajā regulā paredzētajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl šādas tiešsaistes platformas sniedz attiecīgo informāciju par aplūkojamajiem darījumiem tādā veidā, kas rada patērētājiem priekšstatu, ka šādu informāciju sniedz minētās tiešsaistes platformas pašas vai to pakļautībā vai kontrolē esoši pakalpojuma saņēmēji un ka minētajām tiešsaistes platformām tādējādi ir ziņas par informāciju vai kontrole pār to, pat tad, ja tās nav. Šajā sakarā būtu objektīvi jānosaka, vai, pamatojoties uz attiecīgajiem apstākļiem, pasniegšanas veids varētu radīt šādu priekšstatu patērētājam. Šāds uzskats var rasties, piemēram, ja tiešsaistes platforma, kas atļauj distances līgumus ar tirgotājiem, skaidri nenorāda tirgotāja identitāti saskaņā ar šo regulu vai tirgo produktu vai pakalpojumu savā vārdā, nevis izmantojot tā tirgotāja nosaukumu, kurš to piegādās, vai ja pakalpojumu sniedzējs nosaka tirgotāja piedāvāto preču vai pakalpojumu galīgo cenu.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Lai radītu juridisko noteiktību un neatturētu starpniecības pakalpojumu sniedzējus no tādu brīvprātīgu darbību veikšanas, kas vērstas uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu un vēršanos pret to, būtu skaidri jānosaka, ka tikai fakts, ka pakalpojumu sniedzēji veic šādas darbības, neizraisa šajā regulā noteikto saistību izņēmumu nepieejamību ar nosacījumu, ka minētās darbības tiek veiktas labticīgi un rūpīgi. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka tikai fakts, ka šie pakalpojumu sniedzēji labticīgi veic pasākumus nolūkā ievērot Savienības tiesību aktu prasības, tostarp šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz savu noteikumu izpildi, nedrīkstētu izraisīt šādu saistību izņēmumu nepieejamību. Šī iemesla dēļ, nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz saistību izņēmumu, nevajadzētu ņemt vērā attiecīgā pakalpojumu sniedzēja iespējami veiktās darbības un pasākumus, jo īpaši attiecībā uz to, vai pakalpojumu sniedzējs nodrošina savu pakalpojumu neitrālā veidā un tādējādi atbilst attiecīgās normas darbības jomai, taču šis noteikums nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs var uz to paļauties.
(25)  Lai radītu juridisko noteiktību un neatturētu starpniecības pakalpojumu sniedzējus no tādu brīvprātīgu darbību veikšanas, kas vērstas uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu un vēršanos pret to, būtu skaidri jānosaka, ka tikai fakts, ka pakalpojumu sniedzēji veic šādas darbības, neizraisa šajā regulā noteikto atbrīvojumu no atbildības nepieejamību vienīgi tāpēc, ka viņi veic brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ar nosacījumu, ka minētās darbības tiek veiktas labticīgi un rūpīgi un tiek papildinātas ar papildu aizsardzības pasākumiem pret pārmērīgu likumīga satura izņemšanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad satura moderācijai tiek izmantoti automatizēti rīki, tehnoloģija ir pietiekami uzticama, lai maksimāli ierobežotu kļūdu īpatsvaru gadījumos, kad informācija tiek kļūdaini uzskatīta par nelikumīgu saturu. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka tikai fakts, ka šie pakalpojumu sniedzēji labticīgi veic pasākumus nolūkā ievērot Savienības tiesību aktu prasības, tostarp šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz savu noteikumu izpildi, nedrīkstētu izraisīt šādu atbrīvojumu no atbildības nepieejamību. Šī iemesla dēļ, nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz atbrīvojumu no atbildības, nevajadzētu ņemt vērā attiecīgā pakalpojumu sniedzēja iespējami veiktās darbības un pasākumus, jo īpaši attiecībā uz to, vai pakalpojumu sniedzējs nodrošina savu pakalpojumu neitrālā veidā un tādējādi atbilst attiecīgās normas darbības jomai, taču šis noteikums nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs var uz to paļauties.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Lai arī šīs regulas II nodaļas noteikumi ir vērsti uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo saistību izņēmumu, ir svarīgi atgādināt, ka, neraugoties uz šo pakalpojumu sniedzēju vispārēji būtisko nozīmi, nelikumīgā satura un tiešsaistes darbību problēmas nevajadzētu risināt, tikai koncentrējoties uz viņu atbildību un pienākumiem. Trešām personām, kuras skar tiešsaistē nosūtītais vai uzglabātais nelikumīgais saturs, pēc iespējas jācenšas atrisināt ar šādu saturu saistītos konfliktus, neiesaistot attiecīgos starpniecības pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāpiemēro atbildība par nelikumīgu saturu, kuru viņi iesniedz un iespējami izplata, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ja tāda ir noteikta piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos. Citiem dalībniekiem, piemēram, grupu moderatoriem slēgtās tiešsaistes vidēs, jo īpaši lielu grupu gadījumā attiecīgos gadījumos saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem būtu arī jāpalīdz novērst nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē. Turklāt, ja pastāv nepieciešamība iesaistīt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzējus, visu veidu šādas iesaistīšanās pieprasījumi un rīkojumi būtu vispārīgi jāadresē tam dalībniekam, kuram ir tehniskas un operatīvas spējas vērsties pret konkrētajiem nelikumīgā satura elementiem, lai novērstu un mazinātu jebkādu iespējami negatīvo ietekmi uz tādas informācijas pieejamību, kura nav nelikumīgs saturs.
(26)  Lai arī šīs regulas II nodaļas noteikumi ir vērsti uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo atbrīvojumu no atbildības, ir svarīgi atgādināt, ka, neraugoties uz šo pakalpojumu sniedzēju vispārēji būtisko nozīmi, nelikumīgā satura un tiešsaistes darbību problēmas nevajadzētu risināt, tikai koncentrējoties uz viņu atbildību un pienākumiem. Trešām personām, kuras skar tiešsaistē nosūtītais vai uzglabātais nelikumīgais saturs, pēc iespējas jācenšas atrisināt ar šādu saturu saistītos konfliktus, neiesaistot attiecīgos starpniecības pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāpiemēro atbildība par nelikumīgu saturu, kuru viņi iesniedz un iespējami izplata, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ja tāda ir noteikta piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos. Citiem dalībniekiem, piemēram, grupu moderatoriem slēgtās un atvērtās tiešsaistes vidēs, jo īpaši lielu grupu gadījumā attiecīgos gadījumos saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem būtu arī jāpalīdz novērst nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē. Turklāt, ja pastāv nepieciešamība iesaistīt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzējus, visu veidu šādas iesaistīšanās pieprasījumi un rīkojumi būtu vispārīgi jāadresē tam konkrētajam pakalpojumu sniedzējam, kuram ir tehniskas un operatīvas spējas vērsties pret konkrētajiem nelikumīgā satura elementiem, lai novērstu un mazinātu jebkādu iespējami negatīvo ietekmi uz tādas informācijas pieejamību, kura nav nelikumīgs saturs. Tāpēc pakalpojumu sniedzējiem būtu jārīkojas, ja tie ir vislabākajā situācijā, lai to darītu.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Kopš 2000. gada ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, kuras uzlabo datu nosūtīšanas un uzglabāšanas sistēmu pieejamību, efektivitāti, ātrumu, uzticamību, spējas un drošību tiešsaistē, tādējādi veidojot arvien sarežģītāku tiešsaistes ekosistēmu. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi izveido un atvieglo interneta loģisko arhitektūru un pienācīgu darbību, tostarp tehniskās palīgfunkcijas, arī var piemērot šajā regulā izklāstītos saistību izņēmumus, ciktāl viņu sniegtie pakalpojumi ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi. Šādi pakalpojumi attiecīgajā gadījumā ietver lokālos bezvadu tīklus, domēnu nosaukumu sistēmu (DNS) pakalpojumus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, sertifikācijas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, kā arī satura piegādes tīklus, kuri iespējo vai uzlabo citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju funkcijas. Tāpat ir ievērojami attīstījušies sakaru nolūkiem izmantotie pakalpojumi un to piegādes tehniskie līdzekļi, radot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā balss pārraide ar interneta protokolu, ziņapmaiņas pakalpojumi un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, kur saziņa tiek nodrošināta, izmantojot interneta piekļuves pakalpojums. Arī šiem pakalpojumiem var piemērot saistību izņēmumus tādā mērā, kādā tie ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi.
(27)  Kopš 2000. gada ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, kuras uzlabo datu nosūtīšanas un uzglabāšanas sistēmu pieejamību, efektivitāti, ātrumu, uzticamību, spējas un drošību tiešsaistē, tādējādi veidojot arvien sarežģītāku tiešsaistes ekosistēmu. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi izveido un atvieglo interneta loģisko arhitektūru un pienācīgu darbību, tostarp tehniskās palīgfunkcijas, arī var piemērot šajā regulā izklāstītos atbrīvojumus no atbildības, ciktāl viņu sniegtie pakalpojumi ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi. Šādi pakalpojumi attiecīgajā gadījumā un citu starpā ietver lokālos bezvadu tīklus, domēnu nosaukumu sistēmu (DNS) pakalpojumus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, sertificētājas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, virtuālos privātos tīklus, mākoņa infrastruktūras pakalpojumus, kā arī satura piegādes tīklus, kuri iespējo vai uzlabo citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju funkcijas. Tāpat ir ievērojami attīstījušies sakaru nolūkiem izmantotie pakalpojumi un to piegādes tehniskie līdzekļi, radot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā balss pārraide ar interneta protokolu, ziņapmaiņas pakalpojumi un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, kur saziņa tiek nodrošināta, izmantojot interneta piekļuves pakalpojums. Arī šiem pakalpojumiem var piemērot atbrīvojumus no atbildības tādā mērā, kādā tie ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
(27a)  Vienā tīmekļa lapā vai tīmekļa vietnē var atrasties elementi, kas ir kvalificējami atšķirīgi kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi, un katram no tiem būtu atbilstoši jāpiemēro noteikumi par atbrīvojumu no atbildības. Piemēram, meklētājprogramma varētu darboties tikai kā pieglabāšanas pakalpojums attiecībā uz informāciju, kas iekļauta meklēšanas rezultātos. Taču līdzās šiem rezultātiem parādītie elementi, piemēram, tiešsaistes reklāmas, joprojām būtu uzskatāmi par mitināšanas pakalpojumu.
Grozījumi Nr. 25 un 517/rev
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu piemērot pārraudzības pienākumu attiecībā uz vispārīga rakstura pienākumiem. Tas neattiecas uz pārraudzības pienākumu īpašos gadījumos un jo īpaši neietekmē saskaņā ar valsts tiesību aktiem izdotus valstu iestāžu rīkojumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā vispārējas pārraudzības pienākums, aktīvas faktu noskaidrošanas pienākums vai vispārīgs pienākums pakalpojumu sniedzējiem īstenot proaktīvus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu.
(28)  Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu piemērot ne de jure, ne de facto pārraudzības pienākumu attiecībā uz vispārīga rakstura pienākumiem. Tas neattiecas uz konkrētiem un pienācīgi noteiktiem pārraudzības pienākumiem īpašos gadījumos, ja tie ir noteikti Savienības aktos un jo īpaši neietekmē saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Savienības tiesību aktus, izdotus valstu iestāžu rīkojumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un citiem Savienības tiesību aktiem, ko uzskata par lex specialis. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā vispārējs pārraudzības pienākums, aktīvas faktu noskaidrošanas pienākums vai vispārējs pienākums pakalpojumu sniedzējiem īstenot proaktīvus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu. Tāpat dalībvalstīm nevajadzētu liegt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt galšifrēšanas pakalpojumus. Efektīvas datu galšifrēšanas izmantošana ir būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos internetam un drošību tajā, jo tā efektīvi novērš neatļautu trešo personu piekļuvi. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu digitālo privātumu, dalībvalstīm nevajadzētu uzlikt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vispārēju pienākumu ierobežot to pakalpojumu izmantošanu anonīmi. Saskaņā ar datu minimizācijas principu un nolūkā novērst persondatu neatļautu izpaušanu, identitātes zādzību un cita veida ļaunprātīgu izmantošanu, saņēmējiem vajadzētu būt tiesībām izmantot pakalpojumus un maksāt par tiem anonīmi, kad vien tas ir iespējams, veicot saprātīgus pasākumus. Minētais būtu jāpiemēro, neskarot Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz persondatu aizsardzību. Pakalpojumu sniedzēji var ļaut anonīmi izmantot savus pakalpojumus, nevācot persondatus par saņēmēju un tā tiešsaistes darbībām un neliedzot saņēmējiem izmantot anonimizētus tīklus, lai piekļūtu pakalpojumam. Anonīms maksājums var notikt, piemēram, veicot maksājumus skaidrā naudā, izmantojot skaidrā naudā apmaksātus kuponus vai priekšapmaksas maksājumu instrumentus.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un attiecīgās tiesību jomas valsts tiesu vai administratīvās iestādes var likt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem rīkoties, lai vērstos pret noteiktiem īpašiem nelikumīga satura elementiem, vai sniegt noteiktus īpašus informācijas elementus. Valstu tiesību akti, uz kuru pamata tiek izdoti šādi rīkojumi, būtiski atšķiras, un arvien biežāk šie rīkojumi tiek izpildīti pārrobežu situācijās. Lai nodrošinātu to, ka šādus rīkojumus var ievērot lietderīgā un efektīvā veidā tā, lai attiecīgās valsts iestādes var veikt savus uzdevumus un pakalpojumu sniedzējiem netiek uzlikti nesamērīgi slogi, nepamatoti neietekmējot nevienas citas trešās personas tiesības un leģitīmās intereses, jāievieš konkrēti nosacījumi, kam šādiem rīkojumiem ir jāatbilst, kā arī konkrētas papildu prasības attiecībā uz šādu rīkojumu izskatīšanu.
(29)  Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un attiecīgās tiesību jomas valsts tiesu vai administratīvās iestādes var likt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem rīkoties, lai vērstos pret noteiktiem īpašiem nelikumīga satura elementiem, vai sniegt noteiktus īpašus informācijas elementus. Valstu tiesību akti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu, uz kuru pamata tiek izdoti šādi rīkojumi, būtiski atšķiras, un arvien biežāk šie rīkojumi tiek izpildīti pārrobežu situācijās. Lai nodrošinātu to, ka šādus rīkojumus var ievērot lietderīgā un efektīvā veidā tā, lai attiecīgās valsts iestādes var veikt savus uzdevumus un pakalpojumu sniedzējiem netiek uzlikti nesamērīgi slogi, nepamatoti neietekmējot nevienas citas trešās personas tiesības un leģitīmās intereses, jāievieš konkrēti nosacījumi, kam šādiem rīkojumiem ir jāatbilst, kā arī konkrētas papildu prasības attiecībā uz šādu rīkojumu efektīvu izskatīšanu.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu vai sniegt informāciju būtu jāizdod saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un šajā regulā noteikto aizliegumu ieviest vispārīgo pienākumu pārraudzīt informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgām darbībām norādošus faktus vai apstākļus. Šajā regulā izklāstītie nosacījumi un prasības, kas attiecas uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu, neskar citus Savienības tiesību aktus, kas paredz līdzīgas sistēmas, lai vērstos pret noteiktiem nelikumīga satura veidiem, piemēram, Regulu (ES) /…. [priekšlikums regulai par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē] vai Regulu (ES) 2017/2394, ar kuru piešķirtas noteiktas pilnvaras pieprasīt sniegt informāciju par dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, savukārt rīkojumiem sniegt informāciju piemērojamie nosacījumi un prasības neskar citus Savienības tiesību aktus, kuri ietver līdzīgus konkrētām nozarēm piemērojamus attiecīgus noteikumus. Šiem nosacījumiem un prasībām nevajadzētu skart piemērojamajos valstu tiesību aktos ietvertos saglabāšanas noteikumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar informācijas neizpaušanu saistītus tiesībaizsardzības iestāžu konfidencialitātes pieprasījumus.
(30)  Rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu vai sniegt informāciju būtu jāizdod saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu un jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un šajā regulā noteikto aizliegumu ieviest vispārīgo pienākumu pārraudzīt informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgām darbībām norādošus faktus vai apstākļus. Šajā regulā izklāstītie nosacījumi un prasības, kas attiecas uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu, neskar citus Savienības tiesību aktus, kas paredz līdzīgas sistēmas, lai vērstos pret noteiktiem nelikumīga satura veidiem, piemēram, Regulu (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē vai Regulu (ES) 2017/2394, ar kuru piešķirtas noteiktas pilnvaras pieprasīt sniegt informāciju par dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, savukārt rīkojumiem sniegt informāciju piemērojamie nosacījumi un prasības neskar citus Savienības tiesību aktus, kuri ietver līdzīgus konkrētām nozarēm piemērojamus attiecīgus noteikumus. Šiem nosacījumiem un prasībām nevajadzētu skart piemērojamajos valstu tiesību aktos ietvertos saglabāšanas noteikumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar informācijas neizpaušanu saistītus tiesībaizsardzības iestāžu konfidencialitātes pieprasījumus.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Šādiem rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu būtu skaidri jānorāda teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, kas ļauj izdot attiecīgos rīkojumus, un tai nevajadzētu pārsniegt mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo teritoriju. Šajā sakarā rīkojumu izdevušajai valsts tiesu vai administratīvajai iestādei atbilstoši rīkojuma izdošanas juridiskajam pamatam vajadzētu līdzsvarot rīkojuma iecerēto mērķi ar visu to trešo personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, kuras var skart attiecīgais rīkojums, jo īpaši ar Hartā noteiktajām pamattiesībām. Turklāt, ja rīkojums, kurš attiecas uz konkrētu informāciju, var radīt ietekmi ārpus iesaistītās iestādes dalībvalsts teritorijas, iestādei būtu jānovērtē, vai aplūkojamo informāciju varētu uzskatīt par nelikumīgu saturu citās iesaistītajās dalībvalstīs, un attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā Savienības vai starptautisko tiesību aktu noteikumi un starptautiskās savstarpējās atzīšanas intereses.
(31)  Šādiem rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu būtu skaidri jānorāda teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, kuri atbilst Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvai 2000/31/EK un Hartai, kas ļauj izdot attiecīgos rīkojumus, un tai nevajadzētu pārsniegt mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo teritoriju. Šajā sakarā rīkojumu izdevušajai valsts tiesu vai administratīvajai iestādei atbilstoši rīkojuma izdošanas juridiskajam pamatam vajadzētu līdzsvarot rīkojuma iecerēto mērķi ar visu to trešo personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, kuras var skart attiecīgais rīkojums, jo īpaši ar Hartā noteiktajām pamattiesībām. Ārkārtas gadījumā, ja rīkojums, kurš attiecas uz konkrētu informāciju, var radīt ietekmi ārpus iesaistītās iestādes dalībvalsts teritorijas, iestādei būtu jānovērtē, vai aplūkojamo informāciju varētu uzskatīt par nelikumīgu saturu citās iesaistītajās dalībvalstīs, un attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā Savienības vai starptautisko tiesību aktu noteikumi un starptautiskās savstarpējās atzīšanas intereses.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Šajā regulā reglamentētie rīkojumi sniegt informāciju attiecas uz konkrētas informācijas sagatavošanu par atsevišķiem attiecīgā starpniecības pakalpojuma saņēmējiem, kuri ir norādīti minētajos rīkojumos, ar mērķi noteikt šo pakalpojumu saņēmēju atbilstību piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem. Tādēļ šīs regulas noteikumiem par informācijas sniegšanu nevajadzētu ietekmēt rīkojumus par informācijas sniegšanu par īpaši neidentificētu pakalpojuma saņēmēju grupu dalībniekiem, tostarp rīkojumus sniegt apkopotu informāciju statistikas nolūkiem vai pierādījumos balstītas politikas izstrādes nolūkiem.
(32)  Šajā regulā reglamentētie rīkojumi sniegt informāciju attiecas uz konkrētas informācijas sagatavošanu par atsevišķiem attiecīgā starpniecības pakalpojuma saņēmējiem, kuri ir norādīti minētajos rīkojumos, ar mērķi noteikt šo pakalpojumu saņēmēju atbilstību piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem. Tādēļ šīs regulas noteikumiem par informācijas sniegšanu nevajadzētu ietekmēt rīkojumus par informācijas sniegšanu par īpaši neidentificētu pakalpojuma saņēmēju grupu dalībniekiem, tostarp rīkojumus sniegt apkopotu informāciju statistikas nolūkiem vai pierādījumos balstītas politikas izstrādes nolūkiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek īstenots Savienības tiesiskais regulējums par sakaru konfidencialitāti un privātumu tiešsaistē, kā arī par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi, kā noteikts Direktīvā (ES) 2016/680. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jāievēro privātpersonu un žurnālistu tiesības un jāatturas no tādas informācijas pieprasīšanas, kas varētu kaitēt plašsaziņas līdzekļu brīvībai vai vārda brīvībai.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu un sniegt informāciju ir attiecināmi noteikumi, kas aizsargā tās dalībvalsts kompetenci, kurā reģistrēts attiecīgais pakalpojumu sniedzējs, un kas noteiktos gadījumos paredz Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītās iespējamās atkāpes no šīs kompetences, tikai tad, ja ir izpildīti minētā panta nosacījumi. Ņemot vērā, ka minētie rīkojumi ir attiecīgi saistīti ar īpašiem nelikumīga satura un informācijas elementiem, gadījumos, kad tie ir adresēti citā dalībvalstī reģistrētiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tie principā neierobežo šo pakalpojumu sniedzēju brīvību sniegt savus pakalpojumus citās valstīs. Tādēļ uz šādiem rīkojumiem neattiecas Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītie noteikumi, tostarp attiecībā uz nepieciešamību pamatot pasākumus, atkāpjoties no tās dalībvalsts kompetences, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, uz konkrētu iemeslu pamata, un attiecībā uz ziņošanu par šādiem pasākumiem.
(33)  Uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu un sniegt informāciju ir attiecināmi noteikumi, kas aizsargā tās dalībvalsts kompetenci, kurā reģistrēts attiecīgais pakalpojumu sniedzējs, un kas noteiktos gadījumos paredz Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītās iespējamās atkāpes no šīs kompetences, tikai tad, ja ir izpildīti minētā panta nosacījumi. Ņemot vērā, ka minētie rīkojumi, kā noteikts Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir attiecīgi saistīti ar īpašiem nelikumīga satura un informācijas elementiem, gadījumos, kad tie ir adresēti citā dalībvalstī reģistrētiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tiem principā nebūtu jāierobežo šo pakalpojumu sniedzēju brīvība sniegt savus pakalpojumus citās valstīs. Kompetentajai iestādei rīkojumi reaģēt uz nelikumīgu saturu un sniegt informāciju būtu tiešā veidā jānosūta attiecīgajam adresātam, ievērojot persondatu aizsardzības noteikumus un izmantojot jebkādus elektroniskus līdzekļus (tādus kā drošu e-pastu un platformas vai citus drošus kanālus, to vidū tādus, ko darījis pieejamus pakalpojuma sniedzējs), kuri dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs var noteikt autentiskumu, kas ietver rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību. Šī prasība būtu jāizpilda, izmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014. Šai regulai nebūtu jāskar noteikumi par spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi, proti, attiecībā uz tiesībām atteikties atzīt un izpildīt rīkojumu reaģēt uz nelikumīgu saturu, jo īpaši, ja šāds rīkojums ir pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai politikai, kurā prasa atzīšanu vai izpildi.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
(33a)  Šai regulai nebūtu jāliedz attiecīgajām valsts tiesu vai administratīvajām iestādēm, pamatojoties uz piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izdot rīkojumu par satura atjaunošanu, ja šāds saturs atbilst starpniecības pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, bet pakalpojumu sniedzējs to ir kļūdaini uzskatījis par nelikumīgu un tas ir izņemts.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
33.b apsvērums (jauns)
(33b)  Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu, rīkojumiem reaģēt uz nelikumīgu saturu un sniegt informāciju būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartai. Komisijai būtu efektīvi jāreaģē uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, izmantojot pārkāpuma procedūras.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un jo īpaši uzlabotu iekšējā tirgus darbību, kā arī nodrošinātu drošu un pārredzamu tiešsaistes vidi, attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams noteikt skaidru, līdzsvarotu un saskaņotu uzticamības pārbaudes pienākumu kopumu. Šie pienākumi būtu īpaši jāvērš uz dažādu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanas garantēšanu, piemēram, pakalpojuma saņēmēju, tostarp nepilngadīgu personu un neaizsargātu lietotāju, drošība un uzticēšanās, attiecīgo Hartā noteikto pamattiesību aizsardzība, lai nodrošinātu šādu pakalpojumu sniedzēju jēgpilnu pārskatatbildību un dotu iespēju saņēmējiem un citām skartajām personām, vienlaikus veicinot kompetento iestāžu veiktu nepieciešamo pārraudzību.
(34)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un jo īpaši uzlabotu iekšējā tirgus darbību, kā arī nodrošinātu drošu un pārredzamu tiešsaistes vidi, attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams noteikt skaidru, efektīvu, paredzamu, līdzsvarotu un saskaņotu uzticamības pārbaudes pienākumu kopumu. Šie pienākumi būtu īpaši jāvērš uz dažādu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanas garantēšanu, piemēram, patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzība, pakalpojuma saņēmēju, tostarp nepilngadīgu personu un neaizsargātu lietotāju, drošība un uzticēšanās, attiecīgo Hartā noteikto pamattiesību aizsardzība, šādu pakalpojumu sniedzēju jēgpilna pārskatatbildība un iespēju došana saņēmējiem un citām skartajām personām, vienlaikus veicinot kompetento iestāžu veiktu nepieciešamo pārraudzību.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Šajā sakarā ir svarīgi pielāgot uzticamības pārbaudes pienākumus attiecīgā starpniecības pakalpojuma veidam un raksturam. Tādēļ šajā regulā ir izklāstītas visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās pamatprasības, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojamie papildu pienākumi. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzēji pieder pie šādām dažādām kategorijām, ņemot vērā to lielumu un viņu sniegto pakalpojumu raksturu, tiem būtu jāievēro visi attiecīgie šīs regulas pienākumi. Šie saskaņotie uzticamības pārbaudes pienākumi, kuriem vajadzētu būt pamatotiem un nepatvaļīgiem, ir nepieciešami, lai sasniegtu noteiktos sabiedriskās politikas apsvērumus, piemēram, aizsargātu pakalpojuma saņēmēju leģitīmās intereses, vērstos pret nelikumīgu praksi un aizsargātu pamattiesības tiešsaistē.
(35)  Šajā sakarā ir svarīgi pielāgot uzticamības pārbaudes pienākumus attiecīgā starpniecības pakalpojuma veidam, raksturam un apjomam. Tādēļ šajā regulā ir izklāstītas visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās pamatprasības, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojamie papildu pienākumi. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzēji pieder pie šādām dažādām kategorijām, ņemot vērā to lielumu un viņu sniegto pakalpojumu raksturu, tiem būtu jāievēro visi attiecīgie šīs regulas pienākumi, kas saistīti ar minētajiem pakalpojumiem. Šie saskaņotie uzticamības pārbaudes pienākumi, kuriem vajadzētu būt pamatotiem un nepatvaļīgiem, ir nepieciešami, lai sasniegtu noteiktos sabiedriskās politikas apsvērumus, piemēram, aizsargātu pakalpojuma saņēmēju leģitīmās intereses, vērstos pret nelikumīgu praksi un aizsargātu pamattiesības tiešsaistē.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Lai veicinātu netraucētu un efektīvu saziņu par šīs regulas darbības jomā esošajiem jautājumiem, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums izveidot vienotu kontaktpunktu un publicēt attiecīgu informāciju par to, tai skaitā par saziņā izmantojamām valodām. Kontaktpunktu var izmantot arī uzticamie singalizētāji un profesionālas organizācijas, kurām ir īpašas attiecības ar attiecīgo starpniecības pakalpojumu sniedzēju. Pretēji juridiskajam pārstāvim kontaktpunktam būtu jākalpo operatīviem mērķiem, un tam nav obligāti nepieciešama fiziska atrašanās vieta.
(36)  Lai veicinātu netraucētu un efektīvu saziņu par šīs regulas darbības jomā esošajiem jautājumiem, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums izraudzīties vienotu kontaktpunktu un publicēt attiecīgu un atjauninātu informāciju par to, tai skaitā par saziņā izmantojamām valodām. Šāda informācija būtu jāpaziņo iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram. Kontaktpunktu var izmantot arī uzticamie signalizētāji un profesionālas organizācijas, kurām ir īpašas attiecības ar attiecīgo starpniecības pakalpojumu sniedzēju. Vajadzētu dot iespēju par šo kontaktpunktu noteikt to pašu kontaktpunktu, kas paredzēts citos Savienības tiesību aktos. Pretēji juridiskajam pārstāvim kontaktpunktam būtu jākalpo operatīviem mērķiem, un tam nav obligāti nepieciešama fiziska atrašanās vieta.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36a)  Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieprasa arī izraudzīties vienotu kontaktpunktu pakalpojumu saņēmējiem, kas ļautu ātri, tieši un efektīvi sazināties, jo īpaši ar viegli pieejamiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot tālruņa numuru, e-pasta adreses, elektroniskās saziņas veidlapas, sarunbotus vai tūlītējo ziņapmaiņu. Lietotāja saziņas ar sarunbotiem gadījumā, tas būtu skaidri jānorāda. Lai veicinātu ātru, tiešu un efektīvu saziņu, pakalpojumu saņēmējiem nebūtu jāsaskaras ar garām tālruņu izvēlnēm vai slēptu kontaktinformāciju. Jo īpaši tālruņa izvēlnēs vienmēr jāiekļauj iespēja runāt ar cilvēku. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj pakalpojumu saņēmējiem izvēlēties tiešas un efektīvas saziņas līdzekļus, kas nebalstās tikai uz automatizētiem rīkiem. Šai prasībai nebūtu jāietekmē starpniecības pakalpojumu sniedzēju iekšējā organizācija, tostarp spēja izmantot trešo personu pakalpojumus šo sakaru sistēmu nodrošināšanai, piemēram, ārējos pakalpojumu sniedzējus un zvanu centrus.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Trešās valstīs reģistrētajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pienācīgi pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā un jāsniedz informācija par saviem juridiskajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu iedarbīgu pārraudzību un nepieciešamības gadījumā šīs regulas izpildi attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt iespējai pildīt arī kontaktpunkta funkcijas, ja tiek ievērotas šīs regulas attiecīgās prasības.
(37)  Trešās valstīs reģistrētajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pienācīgi pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā un jāsniedz informācija par saviem juridiskajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu iedarbīgu pārraudzību un nepieciešamības gadījumā šīs regulas izpildi attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt iespējai pildīt arī kontaktpunkta funkcijas, ja tiek ievērotas šīs regulas attiecīgās prasības. Vajadzētu būt iespējai, ka juridisko pārstāvi pilnvaro vairāk nekā viens starpniecības pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šādi pakalpojumu sniedzēji ir mikrouzņēmumi vai mazie vai vidējie uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Lai gan principā būtu jāievēro starpniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu slēgšanas brīvība, ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par šo pakalpojumu sniedzēju noteikumu saturu, piemērošanu un izpildi ar mērķi nodrošināt pārredzamību un aizsargāt pakalpojuma saņēmējus, kā arī lai izvairītos no netaisnīgiem vai patvaļīgiem rezultātiem.
(38)  Lai gan principā būtu jāievēro starpniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu slēgšanas brīvība, ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par šo pakalpojumu sniedzēju noteikumu saturu, piemērošanu un izpildi ar mērķi nodrošināt pamattiesību, jo īpaši vārda un informācijas brīvības, aizsardzību, pārredzamību, pakalpojuma saņēmēju aizsardzību un izvairīšanos no diskriminējošiem, netaisnīgiem vai patvaļīgiem rezultātiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai noteikumi būtu izstrādāti skaidrā un nepārprotamā valodā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Noteikumos būtu jāietver informācija par visām rīcībpolitikām, procedūrām, pasākumiem un rīkiem, kas tiek izmantoti satura moderācijai, tostarp par lēmumu pieņemšanas algoritmiem, cilvēka veikto pārskatīšanu, kā arī par tiesībām pārtraukt pakalpojuma izmantošanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāsniedz pakalpojumu saņēmējiem kodolīgs un viegli lasāms kopsavilkums par noteikumu galvenajiem elementiem, tostarp par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, attiecīgā gadījumā izmantojot grafiskus elementus, piemēram, ikonas.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu reizi gadā jāsniedz ziņojums saskaņā ar šajā regulā ietvertajām saskaņotajām prasībām par viņu veikto satura moderāciju, tostarp viņu noteikumu piemērošanas un izpildes rezultātā veiktajiem pasākumiem. Taču, lai izvairītos no nesamērīga sloga, šiem pārredzamības ziņošanas pienākumiem nevajadzētu attiekties uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK40 sniegto definīciju ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi.
(39)  Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu reizi gadā jāizstrādā ziņojums standartizētā un mašīnlasāmā formātā saskaņā ar šajā regulā ietvertajām saskaņotajām prasībām par viņu veikto satura moderāciju, tostarp viņu noteikumu piemērošanas un izpildes rezultātā veiktajiem pasākumiem. Taču, lai izvairītos no nesamērīga sloga, šiem pārredzamības ziņošanas pienākumiem nevajadzētu attiekties uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK40 sniegto definīciju ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas arī nekvalificējas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas.
__________________
__________________
40 Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
40 Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
39.a apsvērums (jauns)
(39a)  Pakalpojuma saņēmējiem, izmantojot pakalpojumu, vajadzētu būt iespējai brīvi, autonomi un apzināti pieņemt lēmumus un izvēlēties, un starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāizmanto nekādi līdzekļi, tostarp ar to saskarnes starpniecību, kas izkropļo vai pasliktina minēto lēmumu pieņemšanu. Jo īpaši, pakalpojuma saņēmējiem vajadzētu spēt pieņemt šādus lēmumus, inter alia attiecībā uz noteikumu pieņemšanu un izmaiņām, reklāmas praksi, privātumu un citiem iestatījumiem un rekomendāciju sistēmām, kad notiek mijiedarbība ar starpniecības pakalpojumiem. Tomēr dažas prakses parasti izmanto kognitīvos aizspriedumus un mudina pakalpojuma saņēmējus iegādāties preces un pakalpojumus, ko viņi nevēlas, vai atklāt personisku informāciju, ko viņi labprātāk neizpaustu. Tādēļ būtu jāaizliedz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem maldināt vai uzvedināt pakalpojuma saņēmējus un, izmantojot tiešsaistes saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi vai funkcijas (“maldinošas saskarnes”), iedragāt vai mazināt pakalpojuma saņēmēju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli. Aizliegumā būtu jāietver, bet ne tikai, ekspluatējoša dizaina izvēles ar mērķi novirzīt saņēmēju uz darbībām, kas dod labumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam, bet kas var nebūt saņēmēju interesēs, piedāvājot izvēles iespējas veidā, kas nav neitrāls, piemēram, vizuāli izceļot piekrišanas sniegšanas funkciju, atkārtoti pieprasot vai mudinot saņēmēju pieņemt lēmumu, piemēram, padarot atteikšanos no pakalpojuma būtiski sarežģītāku nekā tā izvēlēšanos. Tomēr noteikumi, kas novērš maldinošas saskarnes, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas liedz pakalpojumu sniedzējiem tieši sazināties ar lietotājiem un piedāvāt tiem jaunus vai papildu pakalpojumus. Jo īpaši vajadzētu būt iespējai saprātīgā termiņā atkal vērsties pie lietotāja pat tad, ja lietotājs saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 ir noraidījis piekrišanu konkrētiem datu apstrādes nolūkiem. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģēto aktu, lai definētu praksi, ko varētu uzskatīt par maldinošu saskarni.
Grozījums Nr. 512
Regulas priekšlikums
39.b apsvērums (jauns)
(39b)   Lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu šāda pienākuma piemērošanu attiecībā uz komerciālo lietotāju izsekojamību, neradot nesamērīgu slogu, attiecīgajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pirms pakalpojuma izmantošanas jāveic uzticamības pārbaudes, lai pārbaudītu attiecīgo komerciālo lietotāju sniegtās informācijas ticamību, jo īpaši izmantojot brīvi pieejamās oficiālās tiešsaistes datubāzes vai tiešsaistes saskarnes, piemēram, nacionālos komercreģistrus, vai pieprasot attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem iesniegt uzticamus apliecinošus dokumentus, piemēram, personu apliecinošu dokumentu kopijas, apstiprinātus bankas konta izrakstus, uzņēmumu apliecības un komercreģistra apliecības. Tās var izmantot arī citus attālināti pieejamos avotus, kuri piedāvā līdzīgu uzticamības pakāpi, lai izpildītu šo pienākumu.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši svarīga nozīme cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, jo tie uzglabā informāciju, kuru pakalpojuma saņēmēji sniedz un pieprasa tiem uzglabāt, kā arī parasti sniedz citiem saņēmējiem piekļuvi šai informācijai, dažkārt lielā apjomā. Visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma ir svarīgi ieviest lietotājdraudzīgus paziņošanas un rīcības mehānismus, kuri atvieglo paziņojumu sniegšanu attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam (“paziņošana”) par konkrētiem informācijas elementiem, ko paziņojumu sniegusī persona uzskata par nelikumīgu saturu, un uz kuru pamata attiecīgais pakalpojumu sniedzējs var pieņemt lēmumu, vai tas piekrīt šādam novērtējumam un vēlas izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam (“rīcība”). Ja tiek ievērotas paziņošanas prasības, fiziskām un juridiskām personām vajadzētu būt iespējai ziņot par vairākiem konkrētiem varbūtēji nelikumīga satura elementiem vienā paziņojumā. Pienākums ieviest paziņošanas un rīcības mehānismus būtu jāpiemēro, piemēram, datņu uzglabāšanas un kopīgošanas pakalpojumiem, tīmekļa mitināšanas pakalpojumiem, reklāmas serveriem un teksta uzglabāšanas vietnēm, ciktāl tie ir kvalificējami par šīs regulas darbības jomā esošiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem.
(40)  Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši svarīga nozīme cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, jo tie uzglabā informāciju, kuru pakalpojuma saņēmēji sniedz un pieprasa tiem uzglabāt, kā arī parasti sniedz citiem saņēmējiem piekļuvi šai informācijai, dažkārt lielā apjomā. Visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma ir svarīgi ieviest viegli pieejamus, visaptverošus un lietotājdraudzīgus paziņošanas un rīcības mehānismus, kuri atvieglo paziņojumu sniegšanu attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam (“paziņošana”) par konkrētiem informācijas elementiem, ko paziņojumu sniegusī persona uzskata par nelikumīgu saturu, un uz kuru pamata attiecīgais pakalpojumu sniedzējs var bez paziņojumā iekļautās informācijas papildu juridiskas vai faktu pārbaudes noteikt, ka attiecīgais saturs ir skaidri nelikumīgs, un izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam (“rīcība”). Šādam mehānismam būtu jāietver skaidri identificējams ziņošanas mehānisms, kas atrodas tuvu attiecīgajam saturam un kas ļauj ātri un viegli paziņot informācijas vienības, kuras saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem tiek uzskatītas par nelikumīgu saturu. Ja tiek ievērotas paziņošanas prasības, fiziskām un juridiskām personām vajadzētu būt iespējai ziņot par vairākiem konkrētiem varbūtēji nelikumīga satura elementiem vienā paziņojumā, lai nodrošinātu paziņošanas un rīcības mehānismu efektīvu darbību. Lai gan personām vienmēr vajadzētu būt iespējai iesniegt paziņojumus anonīmi, šādiem paziņojumiem nebūtu jāsniedz faktiskas ziņas, izņemot gadījumu, kad tiek uzskatīts, ka informācija ir saistīta ar kādu no Direktīvā 2011/93/ES minētajiem nodarījumiem. Pienākums ieviest paziņošanas un rīcības mehānismus būtu jāpiemēro, piemēram, datņu uzglabāšanas un kopīgošanas pakalpojumiem, tīmekļa mitināšanas pakalpojumiem, reklāmas serveriem un teksta uzglabāšanas vietnēm, ciktāl tie ir kvalificējami par šīs regulas darbības jomā esošiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
40.a apsvērums (jauns)
(40a)  Tomēr paziņojumi būtu jāadresē tam dalībniekam, kuram ir tehniskas un operatīvas spējas rīkoties un ciešākas attiecības ar pakalpojumu saņēmēju, kas ir sniedzis informāciju vai saturu. Šādiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecīgie paziņojumi būtu jāpārsūta konkrētajai tiešsaistes platformai un par to jāinformē digitālo pakalpojumu koordinators.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
40.b apsvērums (jauns)
(40b)  Turklāt mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jācenšas veikt darbības tikai attiecībā uz paziņotajiem informācijas elementiem. Ja atsevišķu informācijas elementu izņemšana vai piekļuves tiem liegšana tehniski vai operatīvi nav iespējama juridisku vai tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, ja tiek izmantoti šifrētu datņu un datu glabāšanas un kopīgošanas pakalpojumi, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē pakalpojumu saņēmējs par paziņojumu un attiecīgi jārīkojas.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Šādu paziņošanas un rīcības mehānismu noteikumi būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai nodrošinātu paziņojumu laicīgu, rūpīgu un objektīvu izskatīšanu uz vienotu, pārredzamu un skaidru noteikumu pamata, kuri nodrošina stingrus skarto personu tiesību un leģitīmo interešu, jo īpaši Hartā garantēto pamattiesību, aizsardzības pasākumus neatkarīgi no dalībvalsts, kurā šīs personas ir reģistrētas vai dzīvo, un attiecīgās tiesību jomas. Pamattiesības attiecīgajā gadījumā ietver tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību, tiesības uz nediskriminēšanu un tiesības uz pakalpojuma saņēmēju efektīvu tiesību aizsardzību, pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības brīvību, tostarp līgumu slēgšanas brīvību, kā arī tiesības uz cilvēka cieņu, bērna tiesības, tiesības uz īpašuma, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību un tiesības uz nelikumīgā satura skarto personu nediskriminēšanu.
(41)  Šādu paziņošanas un rīcības mehānismu noteikumi būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai nodrošinātu paziņojumu laicīgu, rūpīgu, objektīvu, nepatvaļīgu un nediskriminējošu izskatīšanu uz vienotu, pārredzamu un skaidru noteikumu pamata, kuri nodrošina stingrus skarto personu tiesību un leģitīmo interešu, jo īpaši Hartā garantēto pamattiesību, aizsardzības pasākumus neatkarīgi no dalībvalsts, kurā šīs personas ir reģistrētas vai dzīvo, un attiecīgās tiesību jomas. Pamattiesības attiecīgajā gadījumā ietver tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību, tiesības uz nediskriminēšanu un tiesības uz pakalpojuma saņēmēju efektīvu tiesību aizsardzību, pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības brīvību, tostarp līgumu slēgšanas brīvību, kā arī tiesības uz cilvēka cieņu, bērna tiesības, tiesības uz īpašuma, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību un tiesības uz nelikumīgā satura skarto personu nediskriminēšanu.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
41.a apsvērums (jauns)
(41a)  Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc paziņojumu saņemšanas būtu jārīkojas bez nepamatotas kavēšanās, ņemot vērā paziņotā nelikumīgā satura veidu un rīcības steidzamību. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par to, vai rīkoties saistībā ar paziņojumu, būtu bez nepamatotas kavēšanās jāinformē fiziskā vai juridiskā persona, paziņojot lēmuma konkrēto saturu.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
(42)  Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izlemj izņemt pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju vai liegt piekļuvi tai, piemēram, pēc paziņojuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, tostarp izmantojot automatizētus līdzekļus, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vajadzētu informēt saņēmēju par savu lēmumu, tā pamatojumu un pieejamajām lēmuma apstrīdēšanas iespējām, ņemot vērā šādu lēmumu potenciāli izraisītās negatīvās sekas saņēmējam, tostarp attiecībā uz tā vārda brīvības pamattiesību izmantošanu. Šis pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no lēmuma pieņemšanas iemesliem, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai rīcība tiek īstenota tādēļ, ka informācija, par kuru iesniegts paziņojums, tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu vai neatbilstīgu piemērojamajiem noteikumiem. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lēmuma apstrīdēšanai pieejamajos resursos vienmēr būtu jāiekļauj tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
(42)  Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izlemj izņemt pakalpojuma saņēmēja ievietoto informāciju, liegt piekļuvi tai, pazemināt tās rangu vai attiecībā uz to noteikt citus pasākumus, piemēram, pēc paziņojuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, tostarp izmantojot automatizētus līdzekļus, kas ir izrādījušies efektīvi, samērīgi un precīzi, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vajadzētu skaidrā un lietotājdraudzīgā veidā informēt saņēmēju par savu lēmumu, tā pamatojumu un pieejamajām lēmuma apstrīdēšanas iespējām, ņemot vērā šādu lēmumu potenciāli izraisītās negatīvās sekas saņēmējam, tostarp attiecībā uz tā vārda brīvības pamattiesību izmantošanu. Šis pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no lēmuma pieņemšanas iemesliem, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai rīcība tiek īstenota tādēļ, ka informācija, par kuru iesniegts paziņojums, tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu vai neatbilstīgu piemērojamajiem noteikumiem. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lēmuma apstrīdēšanai pieejamajos resursos vienmēr būtu jāiekļauj tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Tomēr šis pienākums nebūtu jāpiemēro vairākās situācijās, proti, ja saturs ir maldinošs vai daļa no liela komerciāla satura, vai kad tiesu vai tiesībaizsardzības iestāde ir pieprasījusi neinformēt saņēmēju notiekošas kriminālizmeklēšanas dēļ, kamēr kriminālizmeklēšana nav pabeigta. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav informācijas, kas nepieciešama, lai informētu saņēmēju, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, viņam nevajadzētu būt pienākumam to darīt.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
42.a apsvērums (jauns)
(42a)  Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, piemēram, saņemot paziņojumu no paziņojuma sniedzējas personas vai īstenojot savus brīvprātīgi ieviestos pasākumus, var dažkārt uzzināt tādu informāciju saistībā ar pakalpojuma saņēmēja konkrētām darbībām, piemēram, noteiktu nelikumīga satura veidu nodrošināšanu, kura, ņemot vērā visus attiecīgos tiešsaistes platformai zināmos apstākļus, pamato aizdomas, ka attiecīgais saņēmējs varētu būt izdarījis, izdara vai varētu izdarīt nākotnē smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem personas dzīvībai vai drošībai, piemēram, kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/93/ES1 norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šādā gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu nekavējoties jāinformē kompetentās tiesībaizsardzības iestādes par attiecīgajām aizdomām, pēc to pieprasījuma sniedzot visu tam pieejamo atbilstīgo informāciju, tostarp attiecīgajā gadījumā atbilstošo saturu un savu aizdomu skaidrojumu, turklāt, ja vien nav noteikts citādi, tam būtu jāizņem saturs vai jāliedz piekļuve tam. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja paziņotā informācija nebūtu jāizmanto citiem mērķiem kā vien tiem, kas tieši saistīti ar paziņoto individuālo smago noziedzīgo nodarījumu. Šī regula neietver pakalpojumu saņēmēju profilēšanas juridisko pamatu, kas dotu iespēju identificēt mitināšanas pakalpojumu sniedzēja noziedzīgus nodarījumus. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kad tie informē tiesībaizsardzības iestādes, būtu arī jāievēro citi piemērojamie Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi par personu tiesību un brīvību aizsardzību. Lai atvieglotu ziņošanu gadījumā, kad ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai savu kompetento tiesībaizsardzības vai tiesu iestāžu saraksts.
__________________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
43.a apsvērums (jauns)
(43a)  Tāpat, lai nodrošinātu, ka saistības piemēro tikai tiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ieguvums būtu lielāks par pakalpojuma sniedzējam uzlikto slogu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pilnībā vai daļēji piešķirt atbrīvojumu no III nodaļas 3. iedaļas prasībām attiecībā uz tiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir bezpeļņas vai vidēji uzņēmumi, bet nerada sistēmisku risku saistībā ar nelikumīgu saturu un ir daļēji pakļauti nelikumīgam saturam. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz pamatoti iemesli, kāpēc tiem būtu jāpiešķir atbrīvojums, un vispirms jānosūta pieteikums iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram sākotnējam novērtējumam. Komisijai šāds pieteikums būtu jāizskata, ņemot vērā sākotnējo novērtējumu, ko veicis iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators. Sākotnējais novērtējums kopā ar pieteikumu būtu jānosūta Komisijai. Komisijai būtu jāuzrauga atbrīvojuma piemērošana un jābūt tiesīgai jebkurā brīdī atbrīvojumu anulēt. Komisijai būtu jāuztur publisks saraksts ar visiem izsniegtajiem atbrīvojumiem un to nosacījumiem.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāspēj vienkārši un rezultatīvi apstrīdēt noteiktus sevi negatīvi ietekmējošus tiešsaistes platformu lēmumus. Tādēļ tiešsaistes platformām būtu jāpiemēro prasība nodrošināt iekšējas sūdzību izskatīšanas sistēmas, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt vieglu piekļuvi sistēmām un ātru un taisnīgu rezultātu sasniegšanu. Turklāt jāparedz iespēja alternatīvā kārtībā izšķirt strīdus, tostarp tādus strīdus, kurus nav bijis iespējams apmierinoši atrisināt, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas; strīdu izšķiršana būtu jāveic sertificētām iestādēm, kurām ir nepieciešamā neatkarība, līdzekļi un kvalifikācija, lai taisnīgi, ātri un izmaksu ziņā efektīvā veidā veiktu savas darbības. Šādi izveidotajām tiešsaistes platformu lēmumu apstrīdēšanas iespējām būtu jāpapildina iespēja saņemt tiesisko aizsardzību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vienlaikus nekādā veidā neietekmējot to.
(44)  Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāspēj vienkārši un rezultatīvi apstrīdēt noteiktus viņus negatīvi ietekmējošus tiešsaistes platformu lēmumus. Tas būtu jāattiecina arī uz tiešsaistes platformu, kas sniedz patērētājiem iespēju slēgt distances līgumus ar tirgotājiem, lēmumiem pārtraukt pakalpojumu sniegšanu tirgotājiem. Tādēļ tiešsaistes platformām būtu jāpiemēro prasība nodrošināt iekšējas sūdzību izskatīšanas sistēmas, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt vieglu piekļuvi sistēmām un ātru, nediskriminējošu, nepatvaļīgu un taisnīgu rezultātu sasniegšanu desmit darba dienu laikā, skaitot no dienas, kad tiešsaistes platforma saņēmusi sūdzību. Turklāt jāparedz iespēja alternatīvā kārtībā labticīgi izšķirt strīdus, tostarp tādus strīdus, kurus nav bijis iespējams apmierinoši atrisināt, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas; strīdu izšķiršana būtu jāveic sertificētām iestādēm, kurām ir nepieciešamā neatkarība, līdzekļi un kvalifikācija, lai taisnīgi, ātri, izmaksu ziņā efektīvā veidā un saprātīgā laikposmā veiktu savas darbības. Šādi izveidotajām tiešsaistes platformu lēmumu apstrīdēšanas iespējām būtu jāpapildina iespēja saņemt tiesisko aizsardzību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vienlaikus nekādā veidā neietekmējot to.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Vēršanās pret nelikumīgu saturu var tikt īstenota ātrāk un uzticamāk, ja tiešsaistes platformas veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek piešķirta prioritāte paziņojumiem, kurus iesniedz uzticamie signalizētāji, izmantojot šajā regulā noteiktos paziņošanas un rīcības mehānismus, neskarot prasību laicīgi, rūpīgi un objektīvi izskatīt visus šādos mehānismos iesniegtos paziņojumus un pieņemt attiecīgus lēmumus. Šāds uzticamā signalizētāja statuss būtu jāpiešķir nevis fiziskām personām, bet gan juridiskām personām, kuras cita starpā ir pierādījušas, ka tām ir īpašas zināšanas un kvalifikācija cīņā ar nelikumīgu saturu, ka tās pārstāv kolektīvās intereses un strādā rūpīgi un objektīvi. Šādas juridiskās personas var būt publiskas, piemēram, teroristiska satura gadījumā tās var būt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) valstu tiesībaizsardzības iestāžu vienības ziņošanai par interneta saturu vai nevalstiskas organizācijas un daļējas valsts iestādes, piemēram, Starptautiskās interneta uzticības līniju asociācijas (INHOPE) ziņošanai par bērnu pornogrāfiju tīkla organizācijas un organizācijas, kuru mērķis ir ziņot par nelikumīgiem rasistiskiem un ksenofobiskiem izteikumiem tiešsaistē. Intelektuālā īpašuma tiesību jomā uzticamā signalizētāja statusu var piešķirt nozares un tiesību turētāju organizācijām, ja tās ir pierādījušas atbilstību piemērojamajiem nosacījumiem. Nebūtu jāuzskata, ka šīs regulas noteikumi par uzticamajiem signalizētājiem liedz tiešsaistes platformām līdzīgi izskatīt tādu juridisku un fizisku personu iesniegtos paziņojumus, kurām nav piešķirts uzticamā signalizētāja statuss saskaņā ar šo regulu, un citādi sadarboties ar citām struktūrām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/79443.
(46)  Vēršanās pret nelikumīgu saturu var tikt īstenota ātrāk un uzticamāk, ja tiešsaistes platformas veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka prioritāri un ātri tiek izskatīti paziņojumi, kurus tiem atvēlētajā kvalifikācijas jomā iesniedz uzticamie signalizētāji, izmantojot šajā regulā pieprasītos paziņošanas un rīcības mehānismus, ievērojot pienācīgo procedūru un neskarot prasību objektīvi izskatīt visus šādos mehānismos iesniegtos paziņojumus un pieņemt attiecīgus lēmumus. Šāds uzticamā signalizētāja statuss būtu jāpiešķir uz diviem gadiem nevis fiziskām personām, bet gan juridiskām personām, kuras cita starpā ir pierādījušas, ka tām ir īpašas zināšanas un kvalifikācija cīņā ar nelikumīgu saturu, ka tās pārstāv kolektīvās intereses un strādā rūpīgi un objektīvi, un tām ir pārredzama finansēšanas struktūra. Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāļauj atjaunot šo statusu, ja attiecīgais uzticamais signalizētājs joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Šādas juridiskās personas var būt publiskas, piemēram, teroristiska satura gadījumā tās var būt valstu tiesībaizsardzības iestāžu vai Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) vienības ziņošanai par interneta saturu vai nevalstiskas organizācijas, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un daļējas valsts iestādes, piemēram, Starptautiskās interneta uzticības līniju asociācijas (INHOPE) ziņošanai par bērnu pornogrāfiju tīkla organizācijas un organizācijas, kuru mērķis ir ziņot par nelikumīgiem rasistiskiem un ksenofobiskiem izteikumiem tiešsaistē. Uzticamiem signalizētājiem būtu jāpublicē viegli saprotami un detalizēti ziņojumi par paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 14. pantu. Minētajos ziņojumos būtu jānorāda informācija, piemēram, mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vienības kategorizēti paziņojumi, paziņotā satura veids, tiesību normas, kas, iespējams, ir pārkāptas ar attiecīgo saturu, un pakalpojuma sniedzēja veiktās darbības. Ziņojumos būtu jāiekļauj arī informācija par jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem un finansējuma avotiem, kā arī par procedūru, ko uzticamais signalizētājs ir ieviesis, lai saglabātu savu neatkarību. Intelektuālā īpašuma tiesību jomā uzticamā signalizētāja statusu var piešķirt nozares un tiesību turētāju organizācijām, ja tās ir pierādījušas atbilstību piemērojamajiem nosacījumiem un ievēro intelektuālā īpašuma tiesību izņēmumus un ierobežojumus. Nebūtu jāuzskata, ka šīs regulas noteikumi par uzticamajiem signalizētājiem liedz tiešsaistes platformām līdzīgi izskatīt tādu juridisku un fizisku personu iesniegtos paziņojumus, kurām nav piešķirts uzticamā signalizētāja statuss saskaņā ar šo regulu, un citādi sadarboties ar citām struktūrām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/79443. Lai izvairītos no uzticamā signalizētāja statusa ļaunprātīgas izmantošanas, vajadzētu būt iespējai uz laiku atcelt šādu statusu, ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators ir uzsācis izmeklēšanu leģitīmu iemeslu dēļ. Šādai atcelšanai nevajadzētu būt ilgākai par laiku, kas vajadzīgs izmeklēšanas veikšanai, un tā būtu jāsaglabā, ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators secina, ka attiecīgo struktūru joprojām var uzskatīt par uzticamu signalizētāju.
__________________
__________________
43 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
43 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
46.a apsvērums (jauns)
(46a)  Visām jaunajām tehnoloģijām un pakalpojumiem stingri piemērojot universālā dizaina koncepciju, būtu jānodrošina to pilnīga, vienlīdzīga un neierobežota pieejamība visiem potenciālajiem patērētājiem, tostarp personām ar invaliditāti, pilnībā saglabājot pret viņiem cieņu un ņemot vērā viņu daudzveidību. Ir būtiski nodrošināt, ka tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, izstrādā un sniedz šos pakalpojumus saskaņā ar piekļūstamības prasībām Direktīvā (ES) 2019/882. Jo īpaši, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāraugās, lai sniegtā informācija un veidlapas un ieviestās procedūras būtu pieejamas tādā ziņā, ka tās būtu viegli atrodamas, viegli saprotamas un pieejamas personām ar invaliditāti.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Tiešsaistes platformu pakalpojumu ļaunprātīga izmantošana, bieži nodrošinot acīm redzami nelikumīgu saturu vai bieži iesniedzot acīm redzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības, izmantojot saskaņā ar šo regulu izveidotus mehānismus un sistēmas, grauj uzticēšanos un kaitē iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm. Šā iemesla dēļ pastāv nepieciešamība ieviest pienācīgus un samērīgus aizsardzības pasākumus pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Informācija būtu jāuzskata par acīm redzami nelikumīgu saturu un paziņojumi un sūdzības būtu jāuzskata par acīm redzami nepamatotiem, ja nespeciālistam bez jebkādas būtiskas analīzes veikšanas ir skaidrs, ka saturs ir nelikumīgs vai attiecīgi paziņojumi vai sūdzības ir nepamatoti. Noteiktos apstākļos tiešsaistes platformām būtu īslaicīgi jāpārtrauc savas attiecīgās darbības nodrošināšana ļaunprātīgā rīcībā iesaistītajai personai. Tas neskar tiešsaistes platformu brīvību paredzēt savus noteikumus un ieviest stingrākus pasākumus ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīta acīm redzami nelikumīga satura gadījumā. Pārredzamības labad šī iespēja būtu skaidri un pietiekami detalizēti jānosaka tiešsaistes platformu noteikumos. Vienmēr vajadzētu būt pieejamām pārsūdzības iespējām attiecībā uz šajā sakarā tiešsaistes platformu pieņemtajiem lēmumiem, un tie būtu jāpārrauga kompetentajam digitālo pakalpojumu koordinatoram. Šīs regulas noteikumiem par ļaunprātīgu izmantošanu nevajadzētu liegt tiešsaistes platformām īstenot citus pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, lai novērstu to, ka viņu pakalpojuma saņēmēji nodrošina nelikumīgu saturu vai citādi ļaunprātīgi izmanto viņu pakalpojumus. Šie noteikumi neskar iespēju piemērot atbildību ļaunprātīgā izmantošanā iesaistītajām personām, tostarp piemērot Savienības vai valstu tiesību aktos noteikto atbildību par zaudējumiem.
(47)  Tiešsaistes platformu pakalpojumu ļaunprātīga izmantošana, bieži nodrošinot nelikumīgu saturu vai bieži iesniedzot acīm redzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības, izmantojot saskaņā ar šo regulu izveidotus mehānismus un sistēmas, grauj uzticēšanos un kaitē iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm. Šā iemesla dēļ pastāv nepieciešamība ieviest pienācīgus, samērīgus un efektīvus aizsardzības pasākumus pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Tiešsaistes platformu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu varētu konstatēt attiecībā uz bieži sniegtu nelikumīgu saturu, ja ir acīmredzams, ka šis saturs ir nelikumīgs, neveicot detalizētu juridisku vai faktisku analīzi. Sūdzības un paziņojumi būtu jāuzskata par acīm redzami nepamatotiem, ja nespeciālistam bez jebkādas būtiskas analīzes veikšanas ir skaidrs, ka saturs ir nelikumīgs vai attiecīgi paziņojumi vai sūdzības ir nepamatoti. Noteiktos apstākļos tiešsaistes platformām vajadzētu būt tiesīgām īslaicīgi vai ierobežotā skaitā situāciju pavisam pārtraukt savas attiecīgās darbības nodrošināšanu ļaunprātīgā rīcībā iesaistītajai personai. Tas neskar tiešsaistes platformu brīvību paredzēt savus noteikumus un ieviest stingrākus pasākumus ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīta nelikumīga satura gadījumā. Pārredzamības labad šī iespēja būtu skaidri un pietiekami detalizēti jānosaka tiešsaistes platformu noteikumos. Vienmēr vajadzētu būt pieejamām pārsūdzības iespējām attiecībā uz šajā sakarā tiešsaistes platformu pieņemtajiem lēmumiem, un tie būtu jāpārrauga kompetentajam digitālo pakalpojumu koordinatoram. Šīs regulas noteikumiem par ļaunprātīgu izmantošanu nevajadzētu liegt tiešsaistes platformām īstenot citus pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, lai novērstu to, ka viņu pakalpojuma saņēmēji nodrošina nelikumīgu saturu vai citādi ļaunprātīgi izmanto viņu pakalpojumus. Šie noteikumi neskar iespēju piemērot atbildību ļaunprātīgā izmantošanā iesaistītajām personām, tostarp piemērot Savienības vai valstu tiesību aktos noteikto atbildību par zaudējumiem.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Tiešsaistes platforma, piemēram, saņemot paziņojumu no paziņojumu sniegušās personas vai īstenojot savus brīvprātīgi ieviestos pasākumus, var dažkārt uzzināt tādu informāciju saistībā ar pakalpojuma saņēmēja konkrētām darbībām, piemēram, noteiktu nelikumīga satura veidu nodrošināšanu, kura, ņemot vērā visus attiecīgos tiešsaistes platformai zināmos apstākļus, pamato aizdomas, ka attiecīgais saņēmējs ir varbūtēji izdarījis, varbūtēji izdara vai varētu izdarīt smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar draudiem personas dzīvībai vai drošībai, piemēram, kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/93/ES norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šādā gadījumā tiešsaistes platformai būtu nekavējoties jāinformē kompetentās tiesībaizsardzības iestādes par attiecīgajām aizdomām, sniedzot tām visu sev pieejamo atbilstīgo informāciju, tostarp attiecīgajā gadījumā attiecīgo saturu un savu aizdomu skaidrojumu. Šajā regulā neparedz pakalpojumu saņēmēju profilēšanas juridisko pamatu, lai tiešsaistes platformas varētu identificēt noziedzīgus nodarījumus. Tiešsaistes platformām, informējot tiesībaizsardzības iestādes, būtu arī jāievēro citi piemērojamie Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi attiecībā uz personu tiesību un brīvību aizsardzību.
svītrots
___________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011, 1. lpp.).
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
(49)  Lai veicinātu drošu, uzticamu un pārredzamu tiešsaistes vidi patērētājiem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, konkurējošiem tirgotājiem un intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem, un atturētu tirgotājus no produktu vai pakalpojumu pārdošanas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus, tām tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jānodrošina šādu tirgotāju izsekojamība. Šī iemesla dēļ tirgotājam būtu jānosaka par pienākumu nodrošināt tiešsaistes platformai noteiktu būtisku informāciju, tostarp lai veicinātu apmaiņu ar ziņojumiem par produktiem vai piedāvātu produktus. Šī prasība būtu piemērojama arī tiem tirgotājiem, kuri uz līguma pamata zīmolu vārdā veicina ziņojumu apmaiņu par produktiem vai pakalpojumiem. Šādām tiešsaistes platformām visa informācija būtu drošā veidā jāuzglabā saprātīgu laika periodu, kas nepārsniedz nepieciešamo, lai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem par persondatu aizsardzību, tai varētu piekļūt valsts iestādes un privātpersonas, kam ir leģitīmas intereses, tostarp pamatojoties uz šajā regulā minētajiem rīkojumiem sniegt informāciju.
(49)  Lai veicinātu drošu, uzticamu un pārredzamu tiešsaistes vidi patērētājiem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, konkurējošiem tirgotājiem un intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem, un atturētu tirgotājus no produktu vai pakalpojumu pārdošanas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus, tām tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jāiegūst papildu informācija par tirgotājiem un produktiem un pakalpojumiem, ko tie plāno piedāvāt platformā. Tāpēc tiešsaistes platformai būtu jāzina ekonomikas dalībnieka nosaukums, tālruņa numurs un e-pasts, kā arī produkta vai pakalpojuma veids, ko tirgotājs plāno piedāvāt tiešsaistes platformā. Pirms pakalpojumu piedāvāšanas tirgotājam tiešsaistes platformas operatoram būtu jādara viss iespējamais, lai novērtētu, vai tirgotāja sniegtā informācija ir ticama. Turklāt platformai būtu jāveic pienācīgi pasākumi, piemēram, attiecīgā gadījumā izlases veida pārbaudes, lai noteiktu un novērstu nelikumīga satura parādīšanos tās saskarnē. Tirgotāju, preču un pakalpojumu izsekojamības pienākuma izpildei būtu jāveicina tas, ka platformas, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus, ievēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES noteikto pienākumu informēt patērētājus par otras līgumslēdzējas puses identitāti, kā arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1215/2012 noteiktos pienākumus attiecībā uz dalībvalsti, kurā patērētāji var izmantot savas patērētāja tiesības. Prasība sniegt būtisku informāciju būtu piemērojama arī tiem tirgotājiem, kuri uz līguma pamata zīmolu vārdā popularizē konkrētu vēstījumu par produktiem vai pakalpojumiem. Šādām tiešsaistes platformām visa informācija būtu drošā veidā jāuzglabā saprātīgu laika periodu, kas nepārsniedz nepieciešamo, un ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc attiecību ar tirgotāju izbeigšanas, lai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem par persondatu aizsardzību, tai varētu piekļūt valsts iestādes un privātpersonas, kam ir tiešas leģitīmas intereses, tostarp pamatojoties uz šajā regulā minētajiem rīkojumiem sniegt informāciju.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
(50)  Lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu šāda pienākuma piemērošanu, neradot nesamērīgu slogu, darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai pārbaudītu attiecīgo tirgotāju sniegtās informācijas uzticamību, jo īpaši izmantojot brīvi pieejamas oficiālas tiešsaistes datubāzes un tiešsaistes saskarnes, piemēram, nacionālos komercreģistrus un PVN informācijas apmaiņas sistēmu45, vai pieprasot attiecīgajiem tirgotājiem sniegt uzticamus pamatojuma dokumentus, piemēram, personu apliecinošu dokumentu kopijas, apstiprinātus bankas konta izrakstus, uzņēmuma apliecību un komercreģistra apliecību. Tās var izmantot arī citus attālināti pieejamos avotus, kuri piedāvā līdzīgu uzticamības pakāpi, lai izpildītu šo pienākumu. Taču nevajadzētu izvirzīt prasību darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām īstenot pārmērīgus vai dārgus tiešsaistes faktu noskaidrošanas pasākumus vai veikt pārbaudes uz vietas. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka tās tiešsaistes platformas, kuras ir veikušas šajā regulā noteiktos saprātīgos pasākumus, garantē informācijas uzticamību patērētājam un citām ieinteresētajām personām. Šādām tiešsaistes platformām būtu jāizstrādā un jāorganizē sava tiešsaistes saskarne tādā veidā, kas ļauj tirgotājiem ievērot savus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 6. un 8. pantā46, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK 7. pantā47 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK 3. pantā48 noteiktos pienākumus.
(50)  Lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu šāda pienākuma piemērošanu, neradot nesamērīgu slogu, darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām pirms produktu vai pakalpojumu izvietošanas to tiešsaistes saskarnēs atļaušanas būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai novērtētu attiecīgo tirgotāju sniegtās informācijas uzticamību, jo īpaši izmantojot brīvi pieejamas oficiālas tiešsaistes datubāzes un tiešsaistes saskarnes, piemēram, nacionālos komercreģistrus un PVN informācijas apmaiņas sistēmu45, vai pieprasot attiecīgajiem tirgotājiem sniegt uzticamus apliecinošos dokumentus, piemēram, personu apliecinošu dokumentu kopijas, apstiprinātus bankas konta izrakstus, uzņēmuma apliecību un komercreģistra apliecību. Tās var izmantot arī citus attālināti pieejamus avotus, kuri piedāvā līdzīgu uzticamības pakāpi, lai izpildītu šo pienākumu. Taču nevajadzētu izvirzīt prasību darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām īstenot pārmērīgus vai dārgus tiešsaistes faktu noskaidrošanas pasākumus vai veikt pārbaudes uz vietas. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka tās tiešsaistes platformas, kuras ir veikušas šajā regulā noteiktos labākos pasākumus, garantē informācijas uzticamību patērētājam un citām ieinteresētajām personām. Šādām tiešsaistes platformām būtu arī jāizstrādā un jāorganizē sava ērti lietojama tiešsaistes saskarne, kas ļautu tirgotājiem ievērot savas Savienības tiesību aktos noteiktās saistības, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 6. un 8. pantā46, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK 7. pantā47 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK 3. pantā48 noteiktās saistības.
__________________
__________________
45 https://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/vieshome.do?locale=lv.
45 https://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/vieshome.do?locale=lv.
46 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
46 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
47 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
47 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
48 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).
48 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
50.a apsvērums (jauns)
(50a)  Tiešsaistes platformām, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu to, ka tirgotāji izplata nelikumīgus produktus un pakalpojumus, ievērojot principu, ka nenotiek vispārēja uzraudzība. Darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām būtu jāinformē pakalpojuma saņēmēji, ja pakalpojums vai produkts, ko tie ir iegādājušies, ir nelikumīgs.
Grozījumi Nr. 57 un 498
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
(52)  Tiešsaistes reklāmai ir svarīga nozīme tiešsaistes vidē, tostarp saistībā ar tiešsaistes platformu pakalpojumu sniegšanu. Taču tiešsaistes reklāma var radīt ievērojamus riskus, sākot no reklāmas, kas pati par sevi ir nelikumīgs saturs, līdz finansiālu stimulu veicināšanai attiecībā uz nelikumīga vai citādi kaitīga satura vai darbību tiešsaistē publicēšanu vai izplatīšanu vai diskriminējošai reklāmas rādīšanai, kas ietekmē vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un viņu iespējas. Papildus prasībām, kuras izriet no Direktīvas 2000/31/EK 6. panta, būtu jānosaka par pienākumu tiešsaistes platformām nodrošināt, ka pakalpojuma saņēmēju rīcībā ir noteikta individualizēta informācija, kas nepieciešama, lai viņi saprastu, kad un kuras personas vārdā tiek rādīta attiecīgā reklāma. Turklāt pakalpojuma saņēmēju rīcībā vajadzētu būt informācijai par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu, ka viņiem tiks rādīta konkrētā reklāma, sniedzot jēgpilnus paskaidrojumus par šim nolūkam izmantoto loģiku, tostarp ja tās pamatā ir profilēšana. Šajā regulā noteiktās prasības par informācijas sniegšanu saistībā ar reklāmu neskar Regulas (ES) 2016/679 attiecīgo noteikumu piemērošanu, jo īpaši par tiesībām iebilst, automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu un jo īpaši nepieciešamību iegūt datu subjekta piekrišanu pirms persondatu apstrādes mērķorientētas reklāmas nolūkiem. Tāpat tās neskar Direktīvā 2002/58/EK izklāstītos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas uzglabāšanu galiekārtā un piekļuvi tajā uzglabātajai informācijai.
(52)  Tiešsaistes reklāmai ir svarīga nozīme tiešsaistes vidē, tostarp saistībā ar tiešsaistes platformu pakalpojumu sniegšanu. Taču tiešsaistes reklāma var radīt ievērojamus riskus, sākot no reklāmas, kas pati par sevi ir nelikumīgs saturs, līdz finansiālu stimulu veicināšanai attiecībā uz nelikumīga vai citādi kaitīga satura vai darbību tiešsaistē publicēšanu vai popularizēšanu vai diskriminējošai reklāmas rādīšanai, kas ietekmē vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un viņu iespējas. Jauni reklamēšanas modeļi ir mainījuši informācijas sniegšanas veidu un radījuši jaunus persondatu vākšanas modeļus un uzņēmējdarbības modeļus, kas varētu ietekmēt privātumu, personas neatkarību, demokrātiju un kvalitatīvu ziņu sniegšanu un veicināt manipulācijas un diskrimināciju. Tādēļ ir jāpanāk lielāka pārredzamība tiešsaistes reklāmas tirgos un jāveic neatkarīgs pētījums, lai novērtētu uz uzvedību balstītas reklāmas efektivitāti. Papildus prasībām, kuras izriet no Direktīvas 2000/31/EK 6. panta, būtu jānosaka par pienākumu tiešsaistes platformām nodrošināt, ka pakalpojuma saņēmēju rīcībā ir noteikta individualizēta informācija, kas nepieciešama, lai viņi saprastu, kad un kuras personas vārdā tiek rādīta attiecīgā reklāma, kā arī kura fiziska vai juridiska persona reklāmu finansē. Turklāt pakalpojuma saņēmējiem vajadzētu būt vienkāršai piekļuvei informācijai par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu, ka viņiem tiks rādīta konkrētā reklāma, sniedzot jēgpilnus paskaidrojumus par šim nolūkam izmantoto loģiku, tostarp ja tās pamatā ir profilēšana. Šajā regulā noteiktās prasības par informācijas sniegšanu saistībā ar reklāmu neskar Regulas (ES) 2016/679 attiecīgo noteikumu piemērošanu, jo īpaši par tiesībām iebilst, automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu un jo īpaši nepieciešamību iegūt datu subjekta piekrišanu pirms persondatu apstrādes mērķorientētas reklāmas nolūkiem. Tāpat tās neskar Direktīvā 2002/58/EK izklāstītos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas uzglabāšanu galiekārtā un piekļuvi tajā uzglabātajai informācijai. Papildus šiem informēšanas pienākumiem tiešsaistes platformām būtu jānodrošina, ka pakalpojuma saņēmēji var atteikt vai atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz mērķorientētu reklāmu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 tādā veidā, kas nav ne grūtāks, ne laikietilpīgāks par piekrišanas došanu. Tiešsaistes platformām nebūtu arī jāizmanto persondati komerciāliem mērķiem, kas saistīti ar tiešo tirgvedību, profilēšanu un uz uzvedību balstītu reklāmu, kuras mērķauditorija ir nepilngadīgie. Tiešsaistes platformai nevajadzētu būt pienākumam uzturēt, iegūt vai apstrādāt papildu informāciju, lai novērtētu pakalpojuma saņēmēja vecumu. Ja tiek atteikta piekrišana persondatu apstrādei reklāmas nolūkos, tā rezultātā nedrīkst tikt atspējota piekļuve platformas funkcijām. Alternatīvām piekļuves iespējām, piemēram, iespējām, kuru pamatā ir reklāma bez sekošanas, vajadzētu būt taisnīgām un saprātīgām gan attiecībā uz regulārajiem, gan vienreizējiem lietotājiem. Nebūtu pieļaujama vēršanās pie indivīdiem, pamatojoties uz īpašām datu kategorijām, kas ļauj vērsties pie neaizsargātām grupām.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
52.a apsvērums (jauns)
(52a)  Ikvienas tiešsaistes platformas uzņēmējdarbības galvenā sastāvdaļa ir veids, kādā informācija tiek prioritizēta un pasniegta tiešsaistes saskarnē, lai veicinātu un optimizētu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi informācijai. To veic, piemēram, algoritmiski iesakot, sarindojot un prioritizējot informāciju teksta vai citu vizuālu attēlojumu veidā vai citādi pārvaldot saņēmēju sniegto informāciju. Šādas ieteikumu sistēmas var ievērojami ietekmēt saņēmēju spēju izgūt informāciju un mijiedarboties ar to tiešsaistē. Tāpat tām ir svarīga nozīme noteiktu vēstījumu popularizēšanā, informācijas straujā izplatīšanā un tiešsaistes izmantošanas paradumu stimulēšanā. Tādēļ tiešsaistes platformām būtu jānodrošina, ka saņēmēji izprot, kādā veidā ieteikumu sistēma ietekmē to, kā tiek rādīta informācija, un var ietekmēt viņiem pasniegto informāciju. Tām būtu skaidri jāatspoguļo šādu ieteikumu sistēmu parametri viegli saprotamā veidā, lai nodrošinātu, ka saņēmēji saprot, kā tiek prioritizēta viņiem rādītā informācija.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
(53)  Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu nozīmi auditorijas sasniedzamības ziņā, jo īpaši pakalpojuma saņēmēju skaita izteiksmē, veicinot publiskās debates, ekonomiskos darījumus un izplatot informāciju, viedokļus un idejas un ietekmējot to, kā saņēmēji iegūst un izplata informāciju tiešsaistē, ir svarīgi piemērot šādām platformām īpašus pienākumus papildus visām tiešsaistes platformām piemērojamajiem pienākumiem. Šie ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojamie papildu pienākumi ir nepieciešami, lai risinātu minētos sabiedriskās politikas problēmjautājumus, ja nepastāv alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, kas varētu dot līdzvērtīgu rezultātu.
(53)  Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu nozīmi auditorijas sasniedzamības ziņā, jo īpaši pakalpojuma saņēmēju skaita izteiksmē, veicinot publiskās debates, ekonomiskos darījumus un izplatot informāciju, viedokļus un idejas un ietekmējot to, kā saņēmēji iegūst un izplata informāciju tiešsaistē, ir svarīgi piemērot šādām platformām īpašus pienākumus papildus visām tiešsaistes platformām piemērojamajiem pienākumiem. Šie ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojamie papildu pienākumi ir nepieciešami, lai risinātu minētos sabiedriskās politikas problēmjautājumus, ja nepastāv samērīgi alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, kas varētu dot līdzvērtīgu rezultātu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
54. apsvērums
(54)  Ļoti lielas tiešsaistes platformas var radīt tādus riskus sabiedrībai, kas tvēruma un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku platformu radītajiem riskiem. Platformas pakalpojumu saņēmēju skaitam sasniedzot ievērojamu Savienības iedzīvotāju daļu, platformas radītajiem sistēmiskajiem riskiem piemīt nesamērīgi negatīva ietekme uz Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda plaša mēroga auditorijas sasniedzamība pastāv, ja pakalpojuma saņēmēju skaits pārsniedz operatīvo slieksni — 45 miljonus —, tas ir, apjomu, kas līdzvērtīgs 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita. Operatīvais slieksnis būtu jāatjaunina, pēc nepieciešamības ieviešot grozījumus pieņemtajos deleģētajos aktos. Šī iemesla dēļ šādām ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāpiemēro visaugstākie uzticamības pārbaudes pienākumu standarti proporcionāli to ietekmei uz sabiedrību un līdzekļiem.
(54)  Ļoti lielas tiešsaistes platformas var radīt tādus riskus sabiedrībai, kas tvēruma un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku platformu radītajiem riskiem. Platformas pakalpojumu saņēmēju skaitam sasniedzot ievērojamu Savienības iedzīvotāju daļu, platformas radītajiem sistēmiskajiem riskiem piemīt nesamērīgi negatīva ietekme uz Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda plaša mēroga auditorijas sasniedzamība pastāv, ja pakalpojuma saņēmēju skaits pārsniedz operatīvo slieksni — 45 miljonus —, tas ir, apjomu, kas līdzvērtīgs 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita. Operatīvais slieksnis būtu jāatjaunina, pēc nepieciešamības ieviešot grozījumus pieņemtajos deleģētajos aktos. Šī iemesla dēļ šādām ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāpiemēro visaugstākie uzticamības pārbaudes pienākumu standarti proporcionāli to ietekmei uz sabiedrību un līdzekļiem. Attiecīgi pakalpojumu saņēmēju vidējam skaitam mēnesī būtu jāparāda faktiskais pakalpojumu saņēmēju skaits, kuri ir vai nu nonākuši saskarē ar saturu vai kuriem piedāvāts saturs, izplatot to platformas saskarnē attiecīgajā laikposmā.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
56. apsvērums
(56)  Ļoti lielas tiešsaistes platformas tiek izmantotas veidā, kas spēcīgi ietekmē drošību tiešsaistē, sabiedriskās domas un diskursa veidošanu, kā arī tiešsaistes tirdzniecību. Veids, kādā šīs platformas veido savus pakalpojumus, ir vispārīgi optimizēts tā, lai gūtu labumu no bieži vien reklāmas virzītiem darījumdarbības modeļiem, un tas var izraisīt sabiedrības bažas. Nepastāvot lietderīgam regulējumam un tā izpildei, tās var noteikt spēles noteikumus, iedarbīgi neidentificējot un nemazinot riskus un sevis iespējami izraisīto kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai. Tādēļ saskaņā ar šo regulu ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāizvērtē sistēmiskie riski, kuri izriet no to pakalpojuma darbības un izmantošanas un kurus var izraisīt pakalpojuma saņēmēju veikts potenciāli ļaunprātīgs izmantojums, un jāīsteno atbilstīgi to mazināšanas pasākumi.
(56)  Ļoti lielas tiešsaistes platformas tiek izmantotas veidā, kas spēcīgi ietekmē drošību tiešsaistē, sabiedriskās domas un diskursa veidošanu, kā arī tiešsaistes tirdzniecību. Veids, kādā šīs platformas veido savus pakalpojumus, parasti ir optimizēts tā, lai gūtu labumu no bieži vien reklāmas virzītiem uzņēmējdarbības modeļiem, un tas var izraisīt sabiedrības bažas. Nepastāvot lietderīgam regulējumam un tā izpildei, tās var noteikt spēles noteikumus, iedarbīgi neidentificējot un nemazinot riskus un sevis iespējami izraisīto kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai. Tādēļ saskaņā ar šo regulu ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāizvērtē sistēmiskie riski, kuri izriet no to pakalpojuma darbības un izmantošanas un kurus var izraisīt pakalpojuma saņēmēju veikts potenciāli ļaunprātīgs izmantojums, un jāīsteno atbilstīgi to mazināšanas pasākumi, ja mazināšana ir iespējama, neradot negatīvu ietekmi uz pamattiesībām.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
57. apsvērums
(57)  Trīs sistēmisko risku kategorijas būtu jāizvērtē padziļināti. Pirmā kategorija ietver riskus, kas saistīti ar šo platformu pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu, izplatot nelikumīgu saturu, piemēram, bērnu pornogrāfiju vai nelikumīgus naidīgus izteikumus, un nelikumīgu darbību veikšanu, piemēram, Savienības vai valstu tiesību aktos aizliegtu produktu vai pakalpojumu, tostarp viltotu produktu, tirgošanu. Piemēram, neskarot ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojuma saņēmēju individuālo atbildību par savu iespējami nelikumīgo darbību pretēji piemērojamajos tiesību aktos noteiktajam, šāda izplatīšana vai darbības var radīt ievērojamu sistēmisko risku, ja piekļuvi minētajam saturam var paplašināt ar tādu kontu starpniecību, kam ir īpaši plaša auditorijas sasniedzamība. Otra kategorija ir saistīta ar pakalpojuma ietekmi uz Pamattiesību hartā aizsargāto pamattiesību izmantošanu, tostarp vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz nediskriminēšanu un bērna tiesībām. Šādi riski var rasties, piemēram, saistībā ar ļoti lielas tiešsaistes platformas izmantoto algoritmisko sistēmu struktūru vai tās pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu, iesniedzot ļaunprātīgus paziņojumus vai īstenojot cita veida izteikumu apklusināšanas vai konkurences kavēšanas praksi. Trešā risku kategorija ir saistīta ar tīšu un bieži vien koordinētu manipulēšanu ar platformas pakalpojumu, radot prognozējamu ietekmi uz veselību, pilsonisko diskursu, vēlēšanu procesiem, sabiedrisko drošību un nepilngadīgo personu aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt sabiedrisko kārtību un privātumu, kā arī cīnīties pret krāpniecisku un maldinošu komercpraksi. Šādi riski var rasties, piemēram, izveidojot viltus kontus, izmantojot botus un veicot citas automatizētas vai daļēji automatizētas darbības, kuras var izraisīt nelikumīgu saturu veidojošas vai tiešsaistes platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas strauju un plašu izplatīšanu.
(57)  Četras sistēmisko risku kategorijas būtu jāizvērtē padziļināti. Pirmā kategorija ietver riskus, kas saistīti ar šo platformu pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu, izplatot un popularizējot nelikumīgu saturu, piemēram, seksuālu vardarbību pret bērnu vai nelikumīgus naidīgus izteikumus, un nelikumīgu darbību veikšanu, piemēram, Savienības vai valstu tiesību aktos aizliegtu produktu vai pakalpojumu, tostarp bīstamu un viltotu produktu, tirgošanu un dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību. Piemēram un neskarot ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojuma saņēmēju individuālo atbildību par savu iespējami nelikumīgo darbību pretēji piemērojamajos tiesību aktos noteiktajam, šāda izplatīšana vai darbības var radīt ievērojamu sistēmisko risku, ja piekļuvi minētajam saturam var paplašināt caur kontiem, kas sasniedz īpaši plašu auditoriju. Otra kategorija ir saistīta ar pakalpojuma faktisku un prognozējamu ietekmi uz Pamattiesību hartā aizsargāto pamattiesību izmantošanu, tostarp vārda un informācijas brīvību, preses brīvību, cilvēka cieņu, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz dzimumu līdztiesību, tiesībām uz nediskriminēšanu un bērna tiesībām. Šādi riski var rasties, piemēram, saistībā ar ļoti lielas tiešsaistes platformas izmantoto algoritmisko sistēmu struktūru vai tās pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu, iesniedzot ļaunprātīgus paziņojumus vai īstenojot cita veida izteikumu apklusināšanas vai konkurences kavēšanas praksi. Trešā risku kategorija ir saistīta ar tīšu un bieži vien koordinētu manipulēšanu ar platformas pakalpojumu, radot prognozējamu ietekmi uz pilsonisko diskursu, vēlēšanu procesiem, sabiedrisko drošību un nepilngadīgo personu aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt sabiedrisko kārtību un privātumu, kā arī cīnīties pret krāpniecisku un maldinošu komercpraksi. Šādi riski var rasties, piemēram, izveidojot viltus kontus, izmantojot botus un veicot citas automatizētas vai daļēji automatizētas darbības, kuras var izraisīt nelikumīgu saturu veidojošas vai tiešsaistes platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas strauju un plašu izplatīšanu. Ceturtā risku kategorija ir saistīta ar jebkādu faktisku un prognozējamu negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselības aizsardzību, tostarp uzvedības atkarība, ko izraisa pakalpojuma pārmērīga izmantošana, vai cita nopietna negatīva ietekme uz personas fizisko, garīgo, sociālo un finansiālo labklājību.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
58. apsvērums
(58)  Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāliek lietā nepieciešamie līdzekļi, lai uzcītīgi mazinātu risku novērtējumā identificētos sistēmiskos riskus. Īstenojot šādus ietekmes mazināšanas pasākumus, ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāapsver, piemēram, sava satura moderācijas, algoritmisko ieteikumu sistēmu un tiešsaistes saskarņu struktūras un darbības uzlabošana vai cita veida pielāgošana, lai atturētu un ierobežotu nelikumīga satura izplatīšanu, arī savu lēmumu pieņemšanas procesu vai noteikumu pielāgošana. Tie var ietvert arī novēršanas pasākumus, piemēram, reklāmas ieņēmumu gūšanas pārtraukšanu par noteiktu saturu vai tādas citas darbības kā autoritatīvu informācijas avotu redzamības uzlabošana. Ļoti lielas tiešsaistes platformas var pastiprināt savus iekšējos procesus vai jebkuru savu darbību uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz sistēmisko risku noteikšanu. Tās var arī uzsākt vai pastiprināt sadarbību ar uzticamajiem signalizētājiem, rīkot apmācības sesijas un apmaiņu ar uzticamo signalizētāju organizācijām, kā arī sadarboties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp izstrādājot rīcības kodeksu vai citus pašregulējuma pasākumus vai pievienojoties pastāvošam kodeksam vai pasākumiem. Visu veidu pieņemtajos pasākumos būtu jāievēro šajā regulā noteiktās uzticamības pārbaudes prasības un iedarbīgi un pienācīgi jāmazina konkrēti identificētie riski, lai aizsargātu sabiedriskās kārtības un privātuma intereses un cīnītos pret krāpniecisku un maldinošu komercpraksi, un tiem vajadzētu būt samērīgiem, ievērojot ļoti lielas tiešsaistes platformas ekonomiskās iespējas un nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgiem tās pakalpojuma lietošanas ierobežojumiem un pienācīgi ņemot vērā potenciālo negatīvo ietekmi uz pakalpojuma saņēmēju pamattiesībām.
(58)  Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāliek lietā nepieciešamie līdzekļi, lai uzcītīgi mazinātu risku novērtējumā identificētos sistēmiskos riskus, ja mazināšana ir iespējama, neradot negatīvu ietekmi uz pamattiesībām. Īstenojot šādus ietekmes mazināšanas pasākumus, ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāapsver, piemēram, sava satura moderācijas, algoritmisko ieteikumu sistēmu un tiešsaistes saskarņu struktūras un darbības uzlabošana vai cita veida pielāgošana, lai atturētu un ierobežotu nelikumīga satura un satura, kas neatbilst to noteikumiem, izplatīšanu. Tām būtu arī jāapsver riska mazināšanas pasākumi pakalpojuma nepareizas darbības vai tīšas manipulēšanas un izmantošanas gadījumā vai gadījumā, ja pastāv ar paredzēto pakalpojuma darbību saistīti riski, tostarp nelikumīga, to noteikumiem neatbilstoša vai cita negatīvu ietekmi radoša satura popularizēšana, pielāgojot savus lēmumu pieņemšanas procesus vai noteikumus un satura moderācijas politiku, un to, kā šī politika tiek īstenota, vienlaikus nodrošinot pilnīgu pārredzamību pakalpojuma saņēmējiem. Tie var ietvert arī novēršanas pasākumus, piemēram, reklāmas ieņēmumu gūšanas pārtraukšanu par noteiktu saturu vai tādas citas darbības kā autoritatīvu informācijas avotu redzamības uzlabošana. Ļoti lielas tiešsaistes platformas var pastiprināt savus iekšējos procesus vai jebkuru savu darbību uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz sistēmisko risku noteikšanu. Tās var arī uzsākt vai pastiprināt sadarbību ar uzticamajiem signalizētājiem, rīkot apmācības sesijas un apmaiņu ar uzticamo signalizētāju organizācijām, kā arī sadarboties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp izstrādājot rīcības kodeksu vai citus pašregulējuma pasākumus vai pievienojoties pastāvošam kodeksam vai pasākumiem. Lēmums par pasākumu izvēli paliek ļoti lielu tiešsaistes platformu ziņā. Visu veidu pieņemtajos pasākumos būtu jāievēro šajā regulā noteiktās uzticamības pārbaudes prasības un iedarbīgi un pienācīgi jāmazina konkrēti identificētie riski, lai aizsargātu sabiedriskās kārtības un privātuma intereses un cīnītos pret krāpniecisku un maldinošu komercpraksi, un tiem vajadzētu būt samērīgiem, ievērojot ļoti lielas tiešsaistes platformas ekonomiskās iespējas un nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgiem tās pakalpojuma lietošanas ierobežojumiem un pienācīgi ņemot vērā potenciālo negatīvo ietekmi uz pakalpojuma saņēmēju pamattiesībām. Komisijai būtu jānovērtē riska mazināšanas pasākumu īstenošana un efektivitāte un jāsniedz ieteikumi, ja īstenotie pasākumi tiek uzskatīti par nepiemērotiem vai neefektīviem attiecīgā sistēmiskā riska novēršanai.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
59. apsvērums
(59)  Ļoti lielām tiešsaistes platformām attiecīgajā gadījumā būtu jāveic risku novērtējums un jāizstrādā savi risku mazināšanas pasākumi, iesaistot pakalpojuma saņēmēju pārstāvjus, viņu pakalpojumu potenciāli ietekmēto grupu pārstāvjus, neatkarīgos ekspertus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
(59)  Ļoti lielām tiešsaistes platformām attiecīgajā gadījumā būtu jāveic risku novērtējums un jāizstrādā savi risku mazināšanas pasākumi, iesaistot pakalpojuma saņēmēju pārstāvjus, neatkarīgos ekspertus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
60. apsvērums
(60)  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt neatkarīgu ekspertu veiktu pārbaudi, ļoti lielām tiešsaistes platformām, veicot neatkarīgu revīziju, vajadzētu būt atbildīgām par to, kā tās ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus, un attiecīgā gadījumā par visām rīcības kodeksos un krīzes protokolos izklāstītajām papildu saistībām. Tām būtu jāsniedz revidentam piekļuve visiem attiecīgajiem datiem, kuri ir nepieciešami pienācīgai revīzijas veikšanai. Revidentiem vajadzētu būt arī iespējai izmantot citus objektīvas informācijas avotus, tostarp pārbaudītu pētnieku veiktus pētījumus. Revidentiem būtu jāgarantē savu pienākumu izpildes laikā iegūtās informācijas, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte, un nepieciešamā kvalifikācija riska pārvaldības jomā un tehniskā kompetence algoritmu revīzijas veikšanai. Revidentiem vajadzētu būt neatkarīgiem, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus pienācīgā un uzticamā veidā. Ja pastāv šaubas par revidentu neatkarību, viņiem vajadzētu atkāpties vai atturēties no iesaistīšanās revīzijas veikšanā.
(60)  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt neatkarīgu ekspertu veiktu pārbaudi, ļoti lielām tiešsaistes platformām, veicot neatkarīgu ārējo revīziju, vajadzētu būt atbildīgām par to, kā tās ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus. Jo īpaši revīzijās būtu jānovērtē pakalpojumu sniegšanas noteikumu skaidrība, konsekvence un prognozējama izpilde, pārredzamības ziņošanas pienākumu pilnīgums, metodika un konsekvence, pakalpojumu sniedzēja turpmāko pasākumu, kas paredzēti pakalpojumu saņēmējiem un paziņojumu sniedzējiem, precizitāte, paredzamība un skaidrība attiecībā uz paziņojumiem par nelikumīgu saturu un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem, izņemtās informācijas klasifikācijas precizitāte, iekšējais sūdzību izskatīšanas mehānisms, mijiedarbība ar uzticamiem signalizētājiem un to precizitātes novērtējums, rūpība attiecībā uz tirgotāju izsekojamības pārbaudi, riska novērtējuma piemērotība un pareizība, veikto riska mazināšanas pasākumu piemērotība un efektivitāte un attiecīgā gadījumā jebkādas papildu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar rīcības kodeksiem un krīžu protokoliem. Tām būtu jāsniedz pārbaudītajam revidentam piekļuve visiem attiecīgajiem datiem, kuri ir nepieciešami pienācīgai revīzijas veikšanai. Revidentiem vajadzētu būt arī iespējai izmantot citus objektīvas informācijas avotus, tostarp pārbaudītu pētnieku veiktus pētījumus. Pārbaudītiem revidentiem būtu jāgarantē savu pienākumu izpildes laikā iegūtās informācijas, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte un tiem vajadzētu būt nepieciešamai kvalifikācijai riska pārvaldības jomā un tehniskai kompetencei algoritmu revīzijā. Šādu garantiju nevajadzētu izmantot, lai apietu šajā regulā paredzētos revīzijas pienākumus, kas attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām. Revidentiem vajadzētu būt juridiski un finansiāli neatkarīgiem un bez interešu konfliktiem, kuros iesaistīta attiecīgā ļoti lielā tiešsaistes platforma un citas ļoti lielas tiešsaistes platformas, lai viņi varētu pienācīgi un uzticami veikt savus uzdevumus. Turklāt pārbaudītajiem revidentiem un to darbiniekiem nevajadzētu būt sniegušiem nekādus pakalpojumus revidētajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai pēdējos 12 mēnešus pirms revīzijas. Tiem būtu arī jāapņemas nestrādāt revidētajā ļoti lielajā tiešsaistes platformā vai profesionālajā organizācijā, vai uzņēmumu apvienībā, kuras dalībniece ir platforma, pirmos divpadsmit mēnešus pēc tam, kad beidzies to amata termiņš revīzijas organizācijā. Ja pastāv šaubas par revidentu neatkarību, viņiem vajadzētu atkāpties vai atturēties no iesaistīšanās revīzijas veikšanā.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
61. apsvērums
(61)  Revīzijas ziņojums būtu jāpamato, lai sniegtu jēgpilnu pārskatu par veiktajām darbībām un izdarītajiem secinājumiem. Ziņojumam būtu jāpalīdz informēt un attiecīgajā gadījumā ierosināt uzlabojumus ļoti lielas tiešsaistes platformas veiktajos pasākumos, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus. Ziņojums kopā ar risku novērtējumu un ietekmes mazināšanas pasākumu izklāstu, kā arī platformas plānu revīzijas ieteikumu īstenošanai būtu nekavējoties jānosūta darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un padomei. Ziņojumam būtu jāietver revīzijas atzinums, kura pamatā ir no iegūtajiem revīzijas pierādījumiem izdarītie secinājumi. Pozitīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja visi pierādījumi liecina, ka ļoti lielā tiešsaistes platforma atbilst visiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vai attiecīgajā gadījumā visām saistībām, kuras tā ir uzņēmusies saskaņā ar rīcības kodeksu vai krīzes protokolu, jo īpaši identificējot, novērtējot un mazinot savas sistēmas un pakalpojumu radītos sistēmiskos riskus. Pozitīvam atzinumam būtu jāpievieno komentāri, ja revidents vēlas iekļaut piezīmes, kurām nav būtiskas ietekmes uz revīzijas iznākumu. Negatīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja revidents uzskata, ka ļoti lielā tiešsaistes platforma neievēro šīs regulas noteikumus vai uzņemtās saistības.
(61)  Revīzijas ziņojums būtu jāpamato, lai sniegtu jēgpilnu pārskatu par veiktajām darbībām un izdarītajiem secinājumiem. Ziņojumam būtu jāpalīdz informēt un attiecīgajā gadījumā ierosināt uzlabojumus ļoti lielas tiešsaistes platformas veiktajos pasākumos, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus. Ziņojums kopā ar risku novērtējumu un ietekmes mazināšanas pasākumu izklāstu, kā arī platformas plānu revīzijas ieteikumu īstenošanai būtu nekavējoties jānosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un padomei. Attiecīgā gadījumā ziņojumā būtu jāiekļauj to konkrēto elementu apraksts, kurus nevarēja revidēt, un paskaidrojums, kāpēc tos nevarēja revidēt. Ziņojumam būtu jāietver revīzijas atzinums, kura pamatā ir no iegūtajiem revīzijas pierādījumiem izdarītie secinājumi. Pozitīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja visi pierādījumi liecina, ka ļoti lielā tiešsaistes platforma atbilst visiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vai attiecīgajā gadījumā visām saistībām, kuras tā ir uzņēmusies saskaņā ar rīcības kodeksu vai krīzes protokolu, jo īpaši identificējot, novērtējot un mazinot savas sistēmas un pakalpojumu radītos sistēmiskos riskus. Pozitīvam atzinumam būtu jāpievieno komentāri, ja revidents vēlas iekļaut piezīmes, kurām nav būtiskas ietekmes uz revīzijas iznākumu. Negatīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja revidents uzskata, ka ļoti lielā tiešsaistes platforma neievēro šīs regulas noteikumus vai uzņemtās saistības. Ja revīzijas atzinumā nav iespējams izdarīt secinājumu par konkrētiem elementiem, kas ietilpst revīzijas tvērumā, revīzijas atzinumā būtu jāiekļauj pamatojums tam, kāpēc šāds secinājums nav izdarīts.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
62. apsvērums
(62)  Ikvienas ļoti lielas tiešsaistes platformas darījumdarbības galvenā sastāvdaļa ir veids, kādā informācija tiek prioritarizēta un pasniegta tās tiešsaistes saskarnē, lai veicinātu un optimizētu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi informācijai. To veic, piemēram, algoritmiski iesakot, sarindojot un prioritarizējot informāciju teksta vai citu vizuālu attēlojumu veidā vai citādi pārvaldot saņēmēju sniegto informāciju. Šādas ieteikumu sistēmas var ievērojami ietekmēt saņēmēju spēju izgūt informāciju un mijiedarboties ar to tiešsaistē. Tāpat tām ir svarīga nozīme noteiktu ziņojumu izvēršanā, informācijas virālā izplatīšanā un tiešsaistes izmantošanas paradumu stimulēšanā. Līdz ar to ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jānodrošina, ka saņēmēji ir pienācīgi informēti un ka tās var ietekmēt viņiem pasniegto informāciju. Tām būtu skaidri jāatspoguļo šādu ieteikumu sistēmu galvenie parametri viegli saprotamā veidā, lai nodrošinātu, ka saņēmēji saprot, kā tiek prioritarizēta viņiem rādītā informācija. Tām arī būtu jānodrošina, ka saņēmējiem ir pieejamas alternatīvas iespējas attiecībā uz galvenajiem parametriem, tostarp iespējas, kuru pamatā nav saņēmēja profilēšana.
(62)  Ikvienas ļoti lielas tiešsaistes platformas uzņēmējdarbības galvenā sastāvdaļa ir veids, kādā informācija tiek prioritarizēta un pasniegta tās tiešsaistes saskarnē, lai veicinātu un optimizētu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi informācijai. To veic, piemēram, algoritmiski iesakot, sarindojot un prioritarizējot informāciju teksta vai citu vizuālu attēlojumu veidā vai citādi pārvaldot saņēmēju sniegto informāciju. Šādas ieteikumu sistēmas var ievērojami ietekmēt saņēmēju spēju izgūt informāciju un mijiedarboties ar to tiešsaistē. Bieži vien tās atvieglo pakalpojuma saņēmējiem būtiska satura meklēšanu un palīdz uzlabot lietotāju pieredzi. Tāpat tām ir svarīga nozīme noteiktu vēstījumu popularizēšanā, informācijas straujā izplatīšanā un tiešsaistes izmantošanas paradumu stimulēšanā. Tādējādi ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāļauj saņēmējiem izlemt, vai viņi vēlas, lai viņiem piemēro ieteikumu sistēmas, kuru pamatā ir profilēšana, un jānodrošina izvēles iespēja, kas nav balstīta uz profilēšanu. Turklāt tiešsaistes platformām būtu jānodrošina, ka saņēmēji ir pienācīgi informēti par rekomendācijas sistēmu izmantošanu un ka saņēmēji, veicot aktīvu izvēli, var ietekmēt viņiem sniegto informāciju. Tām skaidrā, viegli saprotamā un lietotājdraudzīgā veidā jāsniedz šādu ieteikumu sistēmu galvenie parametri, lai nodrošinātu, ka saņēmēji saprot, kā tiek prioritarizēta viņiem rādītā informācija un kāpēc un kā mainīt parametrus, ko izmanto saņēmējiem piedāvātā satura pārvaldībai. Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāveic atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ieteikumu sistēmas tiek veidotas patērētājiem ērti lietojamā veidā un ka ar maldinošām saskarnēm netiek ietekmēta galalietotāju uzvedība.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
63. apsvērums
(63)  Ļoti lielu tiešsaistes platformu izmantotās reklāmas sistēmas rada riskus, un tām nepieciešama turpmāka publiska un normatīva uzraudzība, ņemot vērā to mērogu un spēju vērst darbības uz pakalpojuma saņēmējiem un sasniegt tos, pamatojoties uz viņu rīcību šīs platformas tiešsaistes saskarnē un ārpus tās. Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jānodrošina publiska piekļuve viņu tiešsaistes saskarnēs rādīto reklāmu repozitorijiem, lai veicinātu reklāmas izplatīšanas tiešsaistē radīto jauno risku uzraudzību un izpēti par tiem, piemēram, saistībā ar nelikumīgu reklāmu vai manipulatīviem paņēmieniem un dezinformāciju, kam ir reāla vai paredzama negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, sabiedrisko drošību, pilsonisko diskursu, politisko līdzdalību un līdztiesību. Repozitorijiem būtu jāietver reklāmu saturs un saistītie dati par reklamētāju un attiecīgās reklāmas piegādi, jo īpaši tad, ja reklāma ir mērķorientēta.
(63)  Ļoti lielu tiešsaistes platformu izmantotās reklāmas sistēmas rada riskus, un tām nepieciešama turpmāka publiska un normatīva uzraudzība, ņemot vērā to mērogu un spēju vērst darbības uz pakalpojuma saņēmējiem un sasniegt tos, pamatojoties uz viņu rīcību platformas tiešsaistes saskarnē un ārpus tās. Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jānodrošina publiska piekļuve viņu tiešsaistes saskarnēs rādīto reklāmu repozitorijiem, lai veicinātu reklāmas izplatīšanas tiešsaistē radīto jauno risku uzraudzību un izpēti par tiem, piemēram, saistībā ar nelikumīgu reklāmu vai manipulatīviem paņēmieniem un dezinformāciju, kam ir reāla vai paredzama negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, sabiedrisko drošību, pilsonisko diskursu, politisko līdzdalību un līdztiesību. Repozitorijiem būtu jāietver reklāmu saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas objekts, un saistītie dati par reklāmdevēju un, ja tā atšķiras, par fizisko vai juridisko personu, kas samaksājusi par reklāmu, un par attiecīgās reklāmas piegādi, jo īpaši tad, ja reklāma ir mērķorientēta. Turklāt ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāmarķē visas zināmās dziļviltotās video, audio un citas datnes.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
64. apsvērums
(64)  Lai pienācīgi uzraudzītu ļoti lielu tiešsaistes platformu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt sniegt piekļuvi konkrētiem datiem vai ziņojumus par tiem. Šāda prasība var ietvert, piemēram, platformas sistēmu radīto risku un iespējamā kaitējuma novērtēšanai nepieciešamos datus, satura moderācijas algoritmisko sistēmu, ieteikumu sistēmu vai reklāmas sistēmu precizitātes, darbības un testēšanas datus vai datus par šīs regulas saturam atbilstīgu satura moderācijas vai sūdzību izskatīšanas iekšēju sistēmu procedūrām un iznākumu. Pētnieku veiktās izpētes par tiešsaistes sistēmisko risku attīstību un nozīmīguma pakāpi ir īpaši svarīgas, lai mazinātu informācijas asimetriju un izveidotu noturīgu riska mazināšanas sistēmu, kā arī informētu tiešsaistes platformas, digitālo pakalpojumu koordinatorus, citas kompetentās iestādes, Komisiju un sabiedrību. Tādēļ šī regula nodrošina sistēmu pārbaudītu pētnieku piekļuvei ļoti lielu tiešsaistes platformu datiem. Visām prasībām attiecībā uz piekļuvi datiem saskaņā ar šo sistēmu vajadzētu būt samērīgām, atbilstoši aizsargājot platformas un visu citu iesaistīto personu, tostarp pakalpojuma saņēmēju, tiesības un leģitīmās intereses, tostarp komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju.
(64)  Lai pienācīgi uzraudzītu ļoti lielu tiešsaistes platformu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt sniegt piekļuvi konkrētiem datiem un algoritmiem vai ziņojumus par tiem. Šāda prasība var ietvert, piemēram, platformas sistēmu radīto risku un iespējamā kaitējuma novērtēšanai nepieciešamos datus, satura moderācijas algoritmisko sistēmu, ieteikumu sistēmu vai reklāmas sistēmu precizitātes, darbības un testēšanas datus vai datus par šīs regulas saturam atbilstīgu satura moderācijas vai sūdzību izskatīšanas iekšēju sistēmu procedūrām un iznākumu. Pārbaudītu pētnieku, pārbaudītu bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību veiktās izpētes par tiešsaistes sistēmisko risku attīstību un nozīmīguma pakāpi ir īpaši svarīgas, lai mazinātu informācijas asimetriju un izveidotu noturīgu riska mazināšanas sistēmu, kā arī informētu tiešsaistes platformas, digitālo pakalpojumu koordinatorus, citas kompetentās iestādes, Komisiju un sabiedrību. Tādēļ šī regula nodrošina sistēmu pārbaudītu pētnieku, pārbaudītu bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību piekļuvei ļoti lielu tiešsaistes platformu datiem. Visām prasībām attiecībā uz piekļuvi datiem saskaņā ar šo sistēmu vajadzētu būt samērīgām, atbilstoši aizsargājot platformas un visu citu iesaistīto personu, tostarp pakalpojuma saņēmēju, tiesības un leģitīmās intereses, tostarp persondatus, komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Pārbaudītiem pētniekiem, bezpeļņas struktūrām, organizācijām vai apvienībām būtu jāgarantē informācijas, ko viņi iegūst, pildot savus uzdevumus, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
66. apsvērums
(66)  Lai veicinātu tādu šajā regulā noteikto pienākumu produktīvu un konsekventu piemērošanu, kuru īstenošanai var būt nepieciešami tehnoloģiski līdzekļi, ir svarīgi veicināt konkrētas tehniskās procedūras ietverošu brīvprātīgu nozares standartu izstrādi, ja nozare var palīdzēt izstrādāt standartizētus līdzekļus, kas palīdz nodrošināt atbilstību šai regulai, piemēram, par atļauju iesniegt paziņojumus, tostarp izmantojot lietotņu programmēšanas saskarnes, vai par reklāmas repozitoriju sadarbspēju. Šādi standarti varētu būt īpaši noderīgi relatīvi maziem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Standartos pēc nepieciešamības varētu nošķirt dažādus nelikumīga satura vai starpniecības pakalpojumu veidus.
(66)  Lai veicinātu tādu šajā regulā noteikto pienākumu produktīvu un konsekventu piemērošanu, kuru izpildei var būt nepieciešami tehnoloģiski līdzekļi, ir svarīgi veicināt konkrētas tehniskās procedūras ietverošu brīvprātīgu standartu izstrādi, ja nozare var palīdzēt izstrādāt standartizētus līdzekļus, kas palīdz nodrošināt atbilstību šai regulai, piemēram, par atļauju iesniegt paziņojumus, tostarp izmantojot lietojumprogrammas saskarnes, par reklāmas repozitoriju sadarbspēju vai par noteikumiem. Šādi standarti varētu būt īpaši noderīgi relatīvi maziem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Standartos pēc nepieciešamības varētu nošķirt dažādus nelikumīga satura vai starpniecības pakalpojumu veidus. Ja [24 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā] nav panākta vienošanās par attiecīgajiem standartiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai noteikt tehniskās specifikācijas ar īstenošanas aktiem, līdz tiek panākta vienošanās par brīvprātīgu standartu.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
67. apsvērums
(67)  Lai veicinātu šīs regulas piemērošanu, Komisijai un padomei būtu jārosina rīcības kodeksu izstrāde. Lai gan rīcības kodeksu īstenošanai vajadzētu būt izmērāmai un pakļautai publiskai pārraudzībai, tā nedrīkstētu mazināt šādu kodeksu brīvprātīgo raksturu un ieinteresēto personu brīvību izlemt par tajos noteikto pienākumu pildīšanu. Noteiktos apstākļos ļoti lielām tiešsaistes platformām ir svarīgi iesaistīties īpašu rīcības kodeksu izstrādē un ievērot tos. Šī regula nekādā veidā neliedz citiem pakalpojumu sniedzējiem ievērot minētos uzticamības pārbaudes standartus, pieņemot paraugpraksi un gūstot labumu no Komisijas un padomes sniegtajiem norādījumiem, uzņemoties pildīt šādos rīcības kodeksos noteiktos pienākumus.
(67)  Lai veicinātu šīs regulas piemērošanu, Komisijai un padomei būtu jārosina rīcības kodeksu izstrāde, kā arī jāveicina šo kodeksu noteikumu ievērošana. Komisijai un padomei būtu jācenšas panākt, lai rīcības kodeksi skaidri definētu sasniedzamo sabiedrības interešu mērķu būtību, lai tajos būtu iekļauti mehānismi šo mērķu sasniegšanas neatkarīgai novērtēšanai un lai būtu skaidri noteikta kompetento iestāžu loma. Lai gan rīcības kodeksu īstenošanai vajadzētu būt izmērāmai un pakļautai publiskai pārraudzībai, tā nedrīkstētu mazināt šādu kodeksu brīvprātīgo raksturu un ieinteresēto personu brīvību izlemt par tajos noteikto pienākumu pildīšanu. Noteiktos apstākļos ļoti lielām tiešsaistes platformām ir svarīgi iesaistīties īpašu rīcības kodeksu izstrādē un ievērot tos. Šī regula nekādā veidā neliedz citiem pakalpojumu sniedzējiem, uzņemoties pildīt šādos rīcības kodeksos noteiktos pienākumus, ievērot minētos uzticamības pārbaudes standartus, pieņemt paraugpraksi un gūt labumu no Komisijas un padomes sniegtajiem norādījumiem.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
68. apsvērums
(68)  Šajā regulā ir lietderīgi noteikt konkrētas jomas, kas jāņem vērā attiecībā uz minētajiem rīcības kodeksiem. Jo īpaši būtu jāizpēta risku mazināšanas pasākumi attiecībā uz noteiktiem nelikumīga satura veidiem, noslēdzot pašregulējuma un kopregulējuma līgumus. Vēl viena apsverama joma ir tādu sistēmisko risku kā dezinformācijas vai manipulatīvu un ļaunprātīgu darbību iespējami negatīvā ietekme uz sabiedrību un demokrātiju. Tā ietver koordinētas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas izvēršanu, tostarp dezinformāciju, piemēram, botu vai viltus kontu izmantošanu tādas krāpnieciskas vai maldinošas informācijas radīšanai, dažkārt ar mērķi gūt ekonomisku labumu, kas ir īpaši kaitīga neaizsargātiem pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, bērniem. Šādās jomās ļoti lielas tiešsaistes platformas veiktu attiecīgā rīcības kodeksa ievērošanu un atbilstību tam var uzskatīt par piemērotu riska mazināšanas pasākumu. Attiecīgajā gadījumā, nosakot, vai tiešsaistes platforma ir pārkāpusi šajā regulā noteiktos pienākumus, var tikt ņemts vērā tiešsaistes platformas atteikums atsaukties Komisijas uzaicinājumam piedalīties šāda rīcības kodeksa piemērošanā, ja tā nesniedz attiecīgus paskaidrojumus.
(68)  Šajā regulā ir lietderīgi identificēt konkrētas jomas, kurās var apsvērt minēto rīcības kodeksu izmantošanu. Jo īpaši būtu jāizpēta risku mazināšanas pasākumi attiecībā uz noteiktiem nelikumīga satura veidiem, noslēdzot pašregulējuma un kopregulējuma līgumus. Vēl viena apsverama joma ir tādu sistēmisko risku kā dezinformācijas vai manipulatīvu un ļaunprātīgu darbību iespējami negatīvā ietekme uz sabiedrību un demokrātiju. Tā ietver koordinētas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas izvēršanu, tostarp dezinformāciju, piemēram, botu vai viltus kontu izmantošanu tādas tīši neprecīzas vai maldinošas informācijas radīšanai, dažkārt ar mērķi gūt ekonomisku labumu, kas ir īpaši kaitīga neaizsargātiem pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, bērniem. Šādās jomās attiecīgā rīcības kodeksa ievērošanu un atbilstības tam nodrošināšanu no ļoti lielas tiešsaistes platformas puses var uzskatīt par piemērotu riska mazināšanas pasākumu.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
69. apsvērums
(69)  Šīs regulas noteikumi par rīcības kodeksiem var kalpot par pamatu Savienības līmenī jau pastāvošiem pašregulējuma centieniem, tostarp Produktu drošuma solījumam, Saprašanās memorandam attiecībā uz viltotām precēm, Rīcības kodeksam nelikumīgu naidīgu izteikumu samazināšanai un Prakses kodeksam dezinformācijas jomā. Runājot konkrēti par pēdējo, Komisija izdos norādījumus par Prakses kodeksa dezinformācijas jomā stiprināšanu, kā norādīts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā.
(69)  Šīs regulas noteikumi par rīcības kodeksiem var kalpot par pamatu Savienības līmenī jau pastāvošiem pašregulējuma centieniem, tostarp Produktu drošuma solījumam, Saprašanās memorandam attiecībā uz viltotām precēm, Rīcības kodeksam nelikumīgu naidīgu izteikumu samazināšanai un Prakses kodeksam dezinformācijas jomā. Komisijai būtu arī jāveicina rīcības kodeksu izstrāde, lai atvieglotu pienākumu izpildi tādās jomās kā nepilngadīgo aizsardzība vai īstermiņa īre. Citas vērā ņemamas jomas varētu būt informācijas daudzveidības veicināšana, atbalstot augstas kvalitātes žurnālistiku, un informācijas ticamības veicināšana, vienlaikus ievērojot žurnālistikas avotu konfidencialitāti. Turklāt ir svarīgi nodrošināt saskaņotību ar jau esošajiem izpildes mehānismiem, piemēram, tiem, kas darbojas elektronisko sakaru vai mediju jomā, un ar neatkarīgām regulatīvām struktūrām šajās jomās, kā noteikts Savienības un valstu tiesību aktos.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
70. apsvērums
(70)  Tiešsaistes reklāmas sniegšanā parasti ir iesaistītas vairākas personas, tostarp starpniecības pakalpojumi, kuri savieno reklāmas publicētājus ar reklamētājiem. Rīcības kodeksiem būtu jāatbalsta un jāpapildina šajā regulā noteiktie pārredzamības pienākumi attiecībā uz reklāmu tiešsaistes platformās un ļoti lielās tiešsaistes platformās, lai nodrošinātu elastīgus un iedarbīgus mehānismus šādu pienākumu ievērošanas veicināšanai un uzlabošanai, jo īpaši attiecīgās informācijas nosūtīšanas modalitāšu ziņā. Iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, būtu jānodrošina, ka šādi rīcības kodeksi tiek plaši atbalstīti, ir tehniski pamatoti, iedarbīgi un piedāvā visaugstāko lietošanas ērtības līmeni ar mērķi nodrošināt pārredzamības pienākumu mērķu sasniegšanu.
(70)  Tiešsaistes reklāmas sniegšanā parasti ir iesaistītas vairākas personas, tostarp starpniecības pakalpojumi, kuri savieno reklāmas publicētājus ar reklamētājiem. Rīcības kodeksiem būtu jāatbalsta un jāpapildina šajā regulā noteiktie pārredzamības pienākumi attiecībā uz reklāmu tiešsaistes platformās un ļoti lielās tiešsaistes platformās, lai nodrošinātu elastīgus un iedarbīgus mehānismus šādu pienākumu ievērošanas veicināšanai un uzlabošanai, jo īpaši attiecīgās informācijas nosūtīšanas modalitāšu ziņā. Iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, būtu jānodrošina, ka šādi rīcības kodeksi tiek plaši atbalstīti, ir tehniski pamatoti, iedarbīgi un piedāvā visaugstāko lietošanas ērtības līmeni ar mērķi nodrošināt pārredzamības pienākumu mērķu sasniegšanu. Rīcības kodeksu efektivitāte būtu regulāri jāizvērtē. Atšķirībā no tiesību aktiem rīcības kodeksi netiek pakļauti demokrātiskai kontrolei, un to atbilstību pamattiesībām nav paredzēts izskatīt tiesā. Lai uzlabotu pārskatatbildību, līdzdalību un pārredzamību, ir vajadzīgas procesuālās garantijas rīcības kodeksu izstrādei. Pirms rīcības kodeksu izstrādes vai pārskatīšanas uzsākšanas vai atvieglošanas Komisija vajadzības gadījumā var aicināt Pamattiesību aģentūru vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju paust viedokli.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
71. apsvērums
(71)  Pastāvot sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību ietekmējošiem ārkārtas apstākļiem, Komisija var uzsākt veidot krīzes protokolu, lai koordinētu ātru un kolektīvu pārrobežu mēroga reaģēšanu tiešsaistes vidē. Ārkārtas apstākļi var ietvert jebkuru neparedzamu notikumu, piemēram, zemestrīci, viesuļvētru, pandēmiju un citus nopietnus pārrobežu draudus sabiedrības veselībai, karu un terora aktus, kad, piemēram, tiešsaistes platformas var tikt izmantotas ļaunprātīgi, lai ātri izplatītu nelikumīgu saturu vai dezinformāciju, vai ja rodas nepieciešamība ātri izplatīt uzticamu informāciju. Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu svarīgo nozīmi informācijas izplatīšanā mūsu sabiedrībā un pārrobežu mērogā, šādas platformas būtu jārosina izstrādāt un piemērot īpašus krīzes protokolus. Šādi krīzes protokoli būtu jāaktivizē tikai uz ierobežotu laika periodu un būtu jāīsteno tikai attiecīgo ārkārtas apstākļu novēršanai absolūti nepieciešamie pieņemtie pasākumi. Šiem pasākumiem būtu jāatbilst šai regulai un tiem nevajadzētu veidot vispārīgu pienākumu iesaistītajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām pārraudzīt sevis nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgu saturu norādošus faktus vai apstākļus.
(71)  Pastāvot sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību ietekmējošiem ārkārtas apstākļiem, Komisija var uzsākt veidot brīvprātīgu krīzes protokolu, lai koordinētu ātru un kolektīvu pārrobežu mēroga reaģēšanu tiešsaistes vidē. Ārkārtas apstākļi nozīmē jebkuru neparedzamu notikumu, piemēram, zemestrīci, viesuļvētru, pandēmiju un citus nopietnus pārrobežu draudus sabiedrības veselībai, karu un terora aktus, kad, piemēram, tiešsaistes platformas var tikt izmantotas ļaunprātīgi, lai ātri izplatītu nelikumīgu saturu vai dezinformāciju, vai ja rodas nepieciešamība ātri izplatīt uzticamu informāciju. Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu svarīgo nozīmi informācijas izplatīšanā mūsu sabiedrībā un pārrobežu mērogā, šādas platformas būtu jārosina izstrādāt un piemērot īpašus krīzes protokolus. Šādi krīzes protokoli būtu jāaktivizē tikai uz ierobežotu laika periodu un būtu jāīsteno tikai attiecīgo ārkārtas apstākļu novēršanai absolūti nepieciešamie pieņemtie pasākumi. Šiem pasākumiem būtu jāatbilst šai regulai un tiem nevajadzētu veidot vispārīgu pienākumu iesaistītajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām pārraudzīt sevis nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgu saturu norādošus faktus vai apstākļus.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
72. apsvērums
(72)  Šajā regulā izklāstīto pienākumu pienācīgas pārraudzības un izpildes uzdevums principā būtu jāuztic dalībvalstīm. Tādēļ tām būtu jānorīko vismaz viena iestāde, kuras uzdevums ir piemērot un izpildīt šo regulu. Taču dalībvalstīm vajadzētu spēt uzticēt īpašus uzraudzības un izpildes uzdevumus un kompetences saistībā ar šīs regulas piemērošanu vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, piemēram, attiecībā uz tādām īpašām nozarēm kā elektroniskos sakarus regulējošām iestādēm, plašsaziņas līdzekļus regulējošām iestādēm vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, atspoguļojot viņu vietējo konstitucionālo, organizatorisko un administratīvo struktūru.
(72)  Šajā regulā izklāstīto pienākumu pienācīgas pārraudzības un izpildes uzdevums principā būtu jāuztic dalībvalstīm. Tādēļ tām būtu jāizraugās vismaz viena iestāde, kuras uzdevums ir piemērot un izpildīt šo regulu. Taču dalībvalstīm vajadzētu spēt uzticēt īpašus uzraudzības un izpildes uzdevumus un kompetences saistībā ar šīs regulas piemērošanu vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, piemēram, attiecībā uz tādām īpašām nozarēm kā elektroniskos sakarus regulējošām iestādēm, plašsaziņas līdzekļus regulējošām iestādēm vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, atspoguļojot viņu vietējo konstitucionālo, organizatorisko un administratīvo struktūru.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
73. apsvērums
(73)  Ņemot vērā aplūkoto pakalpojumu pārrobežu raksturu un šīs regulas ieviesto horizontālo pienākumu loku, iestāde, kura tiks norīkota uzraudzīt piemērošanu un attiecīgajā gadījumā izpildīt šo regulu, būtu jāidentificē kā katras dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators. Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde tiek norīkota piemērot un izpildīt šo regulu, attiecīgajā dalībvalstī digitālo pakalpojumu koordinatora statuss jānosaka tikai vienai iestādei. Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāpilda centrālā kontaktpunkta funkcijas visos ar šīs regulas piemērošanu saistītajos jautājumos attiecībā uz Komisiju, padomi, citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī citām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Konkrēti, ja šajā regulā noteiktie uzdevumi tiek uzticēti vairākām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāveic koordinācija un jāsadarbojas ar šīm iestādēm saskaņā ar to attiecīgos uzdevumus nosakošajiem valstu tiesību aktiem un tam būtu jānodrošina visu atbilstīgo iestāžu produktīva iesaistīšana uzraudzībā un izpildē Savienības līmenī.
(73)  Ņemot vērā aplūkoto pakalpojumu pārrobežu raksturu un šīs regulas ieviesto horizontālo pienākumu loku, iestāde, kura tiks norīkota uzraudzīt piemērošanu un attiecīgajā gadījumā izpildīt šo regulu, būtu jāidentificē kā katras dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators. Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde tiek norīkota piemērot un izpildīt šo regulu, attiecīgajā dalībvalstī par digitālo pakalpojumu koordinatoru būtu jāizraugās tikai viena iestāde. Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāpilda centrālā kontaktpunkta funkcijas visos ar šīs regulas piemērošanu saistītajos jautājumos attiecībā uz Komisiju, padomi, citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī citām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Konkrēti, ja šajā regulā noteiktie uzdevumi tiek uzticēti vairākām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāveic koordinācija un jāsadarbojas ar šīm iestādēm saskaņā ar to attiecīgos uzdevumus nosakošajiem valstu tiesību aktiem un tam būtu jānodrošina visu atbilstīgo iestāžu produktīva iesaistīšana uzraudzībā un izpildē Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
74. apsvērums
(74)  Digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā arī citām saskaņā ar šo regulu noteiktajām kompetentajām iestādēm ir būtiska nozīme šajā regulā noteikto tiesību un pienākumu iedarbīguma nodrošināšanā un tās mērķu sasniegšanā. No vienas puses, ir jānodrošina, ka šīs iestādes darbojas pilnīgi neatkarīgi no privātajām un publiskajām iestādēm bez nepieciešamības un pienākuma lūgt vai saņemt norādījumus, tostarp no valdības, neskarot konkrētus pienākumus sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju. No otras puses, šo iestāžu neatkarībai nevajadzētu nozīmēt, ka, saskaņā ar valsts konstitūciju un neapdraudot šīs regulas mērķu sasniegšanu, uz to finanšu izdevumiem nevar attiecināt valsts kontroles vai pārraudzības mehānismus, ka to darbības nevar pakļaut izskatīšanai tiesā vai ka tām nevajadzētu būt iespējai attiecīgajā gadījumā konsultēties ar citām valsts iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm vai krīzes pārvarēšanas iestādēm.
(74)  Digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā arī citām saskaņā ar šo regulu noteiktajām kompetentajām iestādēm ir būtiska nozīme šajā regulā noteikto tiesību un pienākumu iedarbīguma nodrošināšanā un tās mērķu sasniegšanā. Attiecīgi ir jānodrošina, ka minētajām iestādēm ir nepieciešamie finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Ir arī jānodrošina, ka šīs iestādes darbojas pilnīgi neatkarīgi no privātajām un publiskajām iestādēm bez nepieciešamības un pienākuma lūgt vai saņemt norādījumus, tostarp no valdības, neskarot konkrētus pienākumus sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju. No otras puses, šo iestāžu neatkarībai nevajadzētu nozīmēt, ka, saskaņā ar valsts konstitūciju un neapdraudot šīs regulas mērķu sasniegšanu, uz to finanšu izdevumiem nevar attiecināt valsts kontroles vai pārraudzības mehānismus, ka to darbības nevar pakļaut izskatīšanai tiesā vai ka tām nevajadzētu būt iespējai attiecīgajā gadījumā konsultēties ar citām valsts iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm vai krīzes pārvarēšanas iestādēm.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
75. apsvērums
(75)  Dalībvalstis var norīkot pastāvošu valsts iestādi pildīt digitālo pakalpojumu koordinatora funkcijas vai noteikt tai īpašus uzdevumus piemērot un izpildīt šo regulu ar nosacījumu, ka šāda norīkotā iestāde atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, piemēram, attiecībā uz tās neatkarību. Turklāt dalībvalstīm principā nav aizliegts apvienot pastāvošas iestādes funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šim nolūkam paredzētie pasākumi cita starpā var ietvert pastāvošas iestādes koleģiālās struktūras priekšsēdētāja vai valdes locekļa atlaišanas pirms viņa pilnvaru termiņa beigām nepieļaušanu, ja atlaišanas pamatā ir tikai fakts, ka ir notikusi institucionāla reforma, kas ietver dažādu funkciju apvienošanu vienā iestādē gadījumos, kad nepastāv noteikumi, kas garantē, ka šāda atlaišana neapdraud minēto locekļu neatkarību un objektivitāti.
(75)  Dalībvalstis var iecelt pastāvošu valsts iestādi pildīt digitālo pakalpojumu koordinatora funkcijas vai noteikt tai konkrētus uzdevumus uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un nodrošināt tās izpildi, ar nosacījumu, ka šāda norīkotā iestāde atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, piemēram, attiecībā uz tās neatkarību. Turklāt dalībvalstīm principā nav aizliegts apvienot pastāvošas iestādes funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šim nolūkam paredzētie pasākumi cita starpā var ietvert pastāvošas iestādes koleģiālās struktūras priekšsēdētāja vai valdes locekļa atlaišanas pirms viņa pilnvaru termiņa beigām nepieļaušanu, ja atlaišanas pamatā ir tikai fakts, ka ir notikusi institucionāla reforma, kas ietver dažādu funkciju apvienošanu vienā iestādē gadījumos, kad nepastāv noteikumi, kas garantē, ka šāda atlaišana neapdraud minēto locekļu neatkarību un objektivitāti.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
76. apsvērums
(76)  Ja nepastāv vispārīga prasība starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt fizisku klātbūtni kādas dalībvalsts teritorijā, ir jānodrošina skaidrība par to, kuras dalībvalsts jurisdikcija ir piemērojama šiem pakalpojumu sniedzējiem, lai valsts kompetentās iestādes varētu izpildīt III un IV nodaļā paredzētos noteikumus. Pakalpojumu sniedzējam būtu jāpiemēro tās dalībvalsts jurisdikcija, kurā atrodas tā galvenā darījumdarbības vieta, tas ir, kur atrodas pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un īstenota darbības kontrole. Tādu pakalpojumu sniedzēju gadījumā, kuriem nav darījumdarbības vietas Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā un tādējādi atbilst šīs regulas darbības jomai, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts jurisdikcija, kurā tie ir iecēluši savu juridisko pārstāvi, ņemot vērā šajā regulā noteiktās juridisko pārstāvju funkcijas. Taču šīs regulas iedarbīgas piemērošanas nolūkā visām dalībvalstīm vajadzētu būt jurisdikcijai attiecībā uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav iecēluši savu juridisko pārstāvi, ar nosacījumu, ka tiek ievērots ne bis in idem princips. Šim nolūkam katrai dalībvalstij, kas īsteno jurisdikciju attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, būtu bez nepamatotas kavēšanās jāinformē visas pārējās dalībvalstis par sevis veiktajiem pasākumiem, īstenojot šo jurisdikciju.
(76)  Ja nepastāv vispārīga prasība starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt fizisku klātbūtni kādas dalībvalsts teritorijā, ir jānodrošina skaidrība par to, kuras dalībvalsts jurisdikcija ir piemērojama šiem pakalpojumu sniedzējiem, lai valsts kompetentās iestādes varētu izpildīt šajā regulā paredzētos noteikumus. Pakalpojumu sniedzējam būtu jāpiemēro tās dalībvalsts jurisdikcija, kurā atrodas tā galvenā uzņēmējdarbības vieta, tas ir, kur atrodas pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese un kur tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un īstenota darbības kontrole. Tādu pakalpojumu sniedzēju gadījumā, kuriem nav uzņēmējdarbības vietas Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā un tādējādi atbilst šīs regulas darbības jomai, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts jurisdikcija, kurā tie ir iecēluši savu juridisko pārstāvi, ņemot vērā šajā regulā noteiktās juridisko pārstāvju funkcijas. Taču šīs regulas iedarbīgas piemērošanas nolūkā visām dalībvalstīm vajadzētu būt jurisdikcijai attiecībā uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav iecēluši savu juridisko pārstāvi, ar nosacījumu, ka tiek ievērots ne bis in idem princips. Šim nolūkam katrai dalībvalstij, kas īsteno jurisdikciju attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, būtu bez nepamatotas kavēšanās jāinformē visas pārējās dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem, īstenojot šo jurisdikciju.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
77. apsvērums
(77)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoram un ikvienai citai saskaņā ar šo regulu norīkotajai kompetentajai iestādei pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai tie varētu nodrošināt rezultatīvu izmeklēšanu un izpildi. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem jo īpaši vajadzētu būt iespējai meklēt un iegūt savā teritorijā esošu informāciju, tostarp kopīgas izmeklēšanas kontekstā, pienācīgi ņemot vērā to, ka attiecīgajā gadījumā pārraudzības un izpildes pasākumi, kas vērsti uz pakalpojumu sniedzēju, kas atrodas citas dalībvalsts jurisdikcijā, jāpieņem šīs citas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar pārrobežu sadarbības procedūrām.
(77)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoram un ikvienai citai saskaņā ar šo regulu norīkotajai kompetentajai iestādei pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai tie varētu nodrošināt rezultatīvu izmeklēšanu un izpildi. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem jo īpaši vajadzētu būt iespējai riska vai nopietna kaitējuma gadījumā pieņemt samērīgus pagaidu pasākumus, kā arī meklēt un iegūt savā teritorijā esošu informāciju, tostarp kopīgas izmeklēšanas kontekstā, pienācīgi ņemot vērā to, ka attiecīgajā gadījumā pārraudzības un izpildes pasākumi, kas vērsti uz pakalpojumu sniedzēju, kas atrodas citas dalībvalsts jurisdikcijā, jāpieņem šīs citas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar pārrobežu sadarbības procedūrām.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
78. apsvērums
(78)  Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši šo regulu un Hartu savos valstu tiesību aktos būtu jānosaka savu digitālo pakalpojumu koordinatoru un attiecīgajā gadījumā citu kompetento iestāžu izmeklēšanas un izpildes pilnvaru detalizēti izstrādāti nosacījumi un robežas atbilstoši šai regulai.
(78)  Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši šo regulu un Hartu savos valstu tiesību aktos būtu jānosaka savu digitālo pakalpojumu koordinatoru un attiecīgajā gadījumā citu kompetento iestāžu izmeklēšanas un izpildes pilnvaru detalizēti izstrādāti nosacījumi un robežas atbilstoši šai regulai. Lai nodrošinātu konsekventu un vienotu šīs regulas piemērošanu, Komisijai būtu jāpieņem norādījumi par noteikumiem un procedūrām saistībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoru pilnvarām.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
79. apsvērums
(79)  Īstenojot šīs pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro procedūrām un jautājumiem piemērojamie valstu noteikumi, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju iekļūšanai noteiktās telpās un advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti. Šiem noteikumiem jo īpaši būtu jānodrošina pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību, un tiesības uz privāto dzīvi. Šajā sakarā garantijas, kas noteiktas saistībā ar Komisijas procedūrām saskaņā ar šo regulu, varētu kalpot par atbilstīgu atskaites punktu. Pirms ikviena galīgā lēmuma pieņemšanas būtu jāgarantē iepriekšēja, taisnīga un objektīva procedūra, tostarp attiecīgo personu tiesības tikt uzklausītām un piekļūt lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma prasības, kā arī pienākumu pienācīgi pamatot lēmumus. Taču tam nevajadzētu atturēt pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos īstenot pasākumus saskaņā ar atbilstīgiem nosacījumiem un procedūrām. Arī pilnvaru izmantošanai jābūt cita starpā samērīgai ar pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu un vispārējo faktisko vai potenciālo kaitējumu. Kompetentajām iestādēm būtu principā jāņem vērā visi attiecīgie fakti un apstākļi, tostarp citu dalībvalstu kompetento iestāžu apkopotā informācija.
(79)  Īstenojot šīs pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro procedūrām un jautājumiem piemērojamie valstu noteikumi, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju iekļūšanai noteiktās telpās un advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti. Šiem noteikumiem jo īpaši būtu jānodrošina pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību, un tiesības uz privāto dzīvi. Šajā sakarā garantijas, kas noteiktas saistībā ar Komisijas procedūrām saskaņā ar šo regulu, varētu kalpot par atbilstīgu atskaites punktu. Pirms ikviena galīgā lēmuma pieņemšanas būtu jāgarantē iepriekšēja, taisnīga un objektīva procedūra, tostarp attiecīgo personu tiesības tikt uzklausītām un piekļūt lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma prasības, kā arī pienākumu pienācīgi pamatot lēmumus. Taču tam nevajadzētu atturēt pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos īstenot pasākumus saskaņā ar atbilstīgiem nosacījumiem un procedūrām. Arī pilnvaru izmantošanai jābūt cita starpā samērīgai ar pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu un vispārējo faktisko vai potenciālo kaitējumu. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie fakti un apstākļi, tostarp citu dalībvalstu kompetento iestāžu apkopotā informācija.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
80. apsvērums
(80)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sankcijas par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem tiek piemērotas iedarbīgā, samērīgā un atturošā veidā, ņemot vērā pārkāpuma būtību, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, atbilstoši sabiedrības interesēm, veikto darbību apjomam un veidam, kā arī pārkāpēja saimnieciskajam stāvoklim. Jo īpaši, piemērojot sodu, jāņem vērā, vai attiecīgais starpniecības pakalpojumu sniedzējs sistemātiski un atkārtoti neievēro no šīs regulas izrietošos pienākumus, kā arī attiecīgajā gadījumā — vai šis pakalpojumu sniedzējs īsteno darbību vairākās dalībvalstīs.
(80)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sankcijas par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem tiek piemērotas iedarbīgā, samērīgā un atturošā veidā, ņemot vērā pārkāpuma būtību, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, atbilstoši sabiedrības interesēm, veikto darbību apjomam un veidam, kā arī pārkāpēja saimnieciskajam stāvoklim. Jo īpaši, piemērojot sodu, jāņem vērā, vai attiecīgais starpniecības pakalpojumu sniedzējs sistemātiski un atkārtoti neievēro no šīs regulas izrietošos pienākumus, kā arī attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā ietekmēto pakalpojuma saņēmēju skaits, tas, vai pārkāpums ir bijis tīšs vai aiz nolaidības un vai šis pakalpojumu sniedzējs īsteno darbību vairākās dalībvalstīs. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi dalībvalstīm par kritērijiem un nosacījumiem samērīgu sodu piemērošanai.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
81. apsvērums
(81)  Lai nodrošinātu šīs regulas iedarbīgu izpildi, fiziskām personām vai pārstāvju organizācijām vajadzētu būt iespējai iesniegt digitālo pakalpojumu koordinatoram visas ar atbilstību šai regulai saistītās sūdzības tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir saņemts pakalpojumus, neskarot šajā regulā izklāstītos jurisdikcijas noteikumus. Sūdzībām būtu jāsniedz patiess pārskats par bažām, kas saistītas ar konkrētā starpniecības pakalpojumu sniedzēja atbilstību, un tās varētu arī sniegt informāciju digitālo pakalpojumu koordinatoram par visiem transversālajiem jautājumiem. Ja jautājuma risināšanas nolūkā ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāiesaista citas valsts kompetentās iestādes un citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatori, jo īpaši tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts.
(81)  Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu iedarbīgu izpildi, fiziskām personām vai pārstāvju organizācijām vajadzētu būt iespējai iesniegt digitālo pakalpojumu koordinatoram visas ar atbilstību šai regulai saistītās sūdzības tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir saņemts pakalpojumus, neskarot šajā regulā izklāstītos jurisdikcijas noteikumus. Sūdzībām būtu jāsniedz patiess pārskats par bažām, kas saistītas ar konkrētā starpniecības pakalpojumu sniedzēja atbilstību, un tās varētu arī sniegt informāciju digitālo pakalpojumu koordinatoram par visiem transversālajiem jautājumiem. Ja jautājuma risināšanas nolūkā ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāiesaista citas valsts kompetentās iestādes un citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatori, jo īpaši tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savlaicīgi jāizvērtē sūdzība un par sūdzības izskatīšanas procedūru jāinformē tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā saņēmējs dzīvo vai ir reģistrēts.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
82. apsvērums
(82)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka digitālo pakalpojumu koordinatori var īstenot pasākumus, lai produktīvi un samērīgi risinātu noteiktus īpaši smagus un pastāvīgus pārkāpumus. It īpaši situācijās, kad šādi pasākumi var ietekmēt trešo personu tiesības un intereses, kas var pastāvēt konkrētos gadījumos, kad tiek ierobežota piekļuve tiešsaistes saskarnēm, ir lietderīgi noteikt kompetentajai tiesu iestādei par pienākumu izdot rīkojumu veikt šādus pasākumus pēc digitālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, un tiem tiek piemēroti papildu aizsardzības pasākumi. Jo īpaši potenciāli skartajām trešām personām vajadzētu sniegt iespēju tikt uzklausītām, un šādi rīkojumi būtu jāizdod tikai tad, ja pamatoti nav iespējams īstenot pilnvaras šādu pasākumu veikšanai saskaņā ar citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, piemēram, aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses, nodrošināt bērnu pornogrāfiju saturošu vai izplatošu tīmekļa lapu ātru likvidēšanu vai liegt piekļuvi pakalpojumiem, kurus izmanto trešā persona intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas nolūkos.
(82)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka digitālo pakalpojumu koordinatori var īstenot pasākumus, lai produktīvi un samērīgi risinātu noteiktus īpaši smagus un pastāvīgus šīs regulas pārkāpumus. It īpaši situācijās, kad šādi pasākumi var ietekmēt trešo personu tiesības un intereses, kas var pastāvēt konkrētos gadījumos, kad tiek ierobežota piekļuve tiešsaistes saskarnēm, ir lietderīgi noteikt kompetentajai tiesu iestādei par pienākumu izdot rīkojumu veikt šādus pasākumus pēc digitālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, un tiem tiek piemēroti papildu aizsardzības pasākumi. Jo īpaši potenciāli skartajām trešām personām vajadzētu sniegt iespēju tikt uzklausītām, un šādi rīkojumi būtu jāizdod tikai tad, ja pamatoti nav iespējams īstenot pilnvaras šādu pasākumu veikšanai saskaņā ar citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, piemēram, aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses, nodrošināt bērnu pornogrāfiju saturošu vai izplatošu tīmekļa lapu ātru likvidēšanu vai liegt piekļuvi pakalpojumiem, kurus izmanto trešā persona intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas nolūkos.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
83.a apsvērums (jauns)
(83a)  Neskarot šajā regulā paredzētos noteikumus par atbrīvojumu no atbildības attiecībā uz informāciju, ko nosūta vai glabā pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt atbildīgiem par šajā regulā noteikto pienākumu neizpildi. Pakalpojuma saņēmējiem un organizācijām, kas tos pārstāv, vajadzētu būt tiesībām piekļūt samērīgiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Tiem jo īpaši vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem pieprasīt kompensāciju no minētajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par jebkādu tiešu kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pārkāpjot šajā regulā noteiktos pienākumus.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
84. apsvērums
(84)  Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu regulāri jāpublicē ziņojums par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā to, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir arī informēts par rīkojumiem vērsties pret šajā regulā reglamentēto nelikumīgo saturu vai sniegt informāciju, izmantojot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savā gada pārskatā jānorāda tādu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresēto rīkojumu skaits un kategorijas, kurus dalībvalstī izdevušas tiesu un administratīvās iestādes.
(84)  Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu standartizētā un mašīnlasāmā formātā regulāri jāpublicē ziņojums par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā to, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir arī informēts par rīkojumiem vērsties pret šajā regulā reglamentēto nelikumīgo saturu vai sniegt informāciju, izmantojot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu, kura balstās uz iekšējā tirgus informācijas sistēmu, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savā gada pārskatā jānorāda tādu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresēto rīkojumu skaits un kategorijas, kurus dalībvalstī izdevušas tiesu un administratīvās iestādes.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
86. apsvērums
(86)  Lai veicinātu tādu pārrobežu uzraudzību un izmeklēšanu, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, digitālo pakalpojumu koordinatoriem vajadzētu būt iespējai pastāvīgi vai īslaicīgi piedalīties tādu lietu kopīgās pārraudzības un izmeklēšanas darbībās, uz kurām attiecas šī regula. Šādas darbības var ietvert citas kompetentās iestādes, un tās var būt saistītas ar dažādiem jautājumiem, sākot no koordinētām datu vākšanas darbībām līdz informācijas pieprasījumiem un telpu pārbaudei, ievērojot katras iesaistītās iestādes pilnvarojuma robežas un tvērumu. Padomei var tikt pieprasīts sniegt konsultācijas saistībā ar šīm darbībām, piemēram, ierosinot darbību plānus un grafikus vai ierosinot ad hoc darba grupas ar iesaistīto iestāžu līdzdalību.
(86)  Lai veicinātu tādu pārrobežu uzraudzību un izmeklēšanu, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, digitālo pakalpojumu koordinatoriem vajadzētu būt iespējai pastāvīgi vai īslaicīgi piedalīties tādu lietu kopīgās pārraudzības un izmeklēšanas darbībās, uz kurām attiecas šī regula, pamatojoties uz vienošanos starp attiecīgajām dalībvalstīm un, ja tādas nav, — iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatora pakļautībā. Šādas darbības var ietvert citas kompetentās iestādes, un tās var būt saistītas ar dažādiem jautājumiem, sākot no koordinētām datu vākšanas darbībām līdz informācijas pieprasījumiem un telpu pārbaudei, ievērojot katras iesaistītās iestādes pilnvarojuma robežas un tvērumu. Padomei var tikt pieprasīts sniegt konsultācijas saistībā ar šīm darbībām, piemēram, ierosinot darbību plānus un grafikus vai ierosinot ad hoc darba grupas ar iesaistīto iestāžu līdzdalību.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
88. apsvērums
(88)  Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot neatkarīgu Savienības līmeņa padomdevēju grupu, kura atbalstītu Komisiju un palīdzētu koordinēt digitālo pakalpojumu koordinatoru darbības. Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi vajadzētu veidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem, neskarot digitālo pakalpojumu koordinatoru iespēju uzaicināt uz savām sanāksmēm un iecelt ad hoc delegātus no citām kompetentajām iestādēm, kurām saskaņā ar šo regulu ir noteikti konkrēti uzdevumi, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar attiecīgo uzdevumu un kompetenču sadalījumu. Ja vienu dalībvalsti pārstāv vairāki dalībnieki, balsstiesībām vajadzētu būt tikai vienam katras dalībvalsts pārstāvim.
(88)  Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot neatkarīgu Savienības līmeņa padomdevēju grupu, kura atbalstītu Komisiju un palīdzētu koordinēt digitālo pakalpojumu koordinatoru darbības. Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi vajadzētu veidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem, neskarot digitālo pakalpojumu koordinatoru iespēju uzaicināt uz savām sanāksmēm un iecelt ad hoc delegātus no citām kompetentajām iestādēm, kurām saskaņā ar šo regulu ir noteikti konkrēti uzdevumi, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar attiecīgo uzdevumu un kompetenču sadalījumu. Ja vienu dalībvalsti pārstāv vairāki dalībnieki, balsstiesībām vajadzētu būt tikai vienam katras dalībvalsts pārstāvim. Padomes reglamentam būtu jānodrošina informācijas konfidencialitātes ievērošana.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
90. apsvērums
(90)  Šim nolūkam padomei vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumus un izveidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai citām kompetentām valsts iestādēm adresētus pieprasījumus un ieteikumus. Nenosakot juridiskas saistības, lēmumam par atkāpšanos vajadzētu būt pienācīgi pamatotam, un to var ņemt vērā Komisija, izvērtējot attiecīgās dalībvalsts atbilstību šai regulai.
(90)  Šim nolūkam padomei vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumus un izveidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai citām kompetentām valsts iestādēm adresētus pieprasījumus un ieteikumus. Nenosakot juridiskas saistības, lēmumam par atkāpšanos vajadzētu būt pienācīgi pamatotam, un to var ņemt vērā Komisija, izvērtējot attiecīgās dalībvalsts atbilstību šai regulai. Padomei būtu jāizstrādā gada darbības pārskats.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
91. apsvērums
(91)  Padomei Komisijas vadībā būtu jāpulcē digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu iespējamo kompetento iestāžu pārstāvji, lai nodrošinātu tai iesniegto lietu izvērtēšanu pilnvērtīgā Eiropas dimensijā. Ņemot vērā iespējamos transversālos elementus, kuri var būt nozīmīgi citam Savienības līmeņa tiesiskajam regulējumam, padomei būtu jāļauj savu uzdevumu izpildes nolūkā sadarboties ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevēju grupām, kuras pilda pienākumus tādās jomās kā līdztiesība, tostarp sieviešu un vīriešu starpā, kā arī nediskriminēšana, datu aizsardzība, elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi, krāpšanas attiecībā pret ES budžetu atklāšana un izmeklēšana muitas nodokļu jomā, kā arī patērētāju aizsardzība.
(91)  Padomei Komisijas vadībā būtu jāpulcē digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu iespējamo kompetento iestāžu pārstāvji, lai nodrošinātu tai iesniegto lietu izvērtēšanu pilnvērtīgā Eiropas dimensijā. Ņemot vērā iespējamos transversālos elementus, kuri var būt nozīmīgi citam Savienības līmeņa tiesiskajam regulējumam, padomei būtu jāļauj savu uzdevumu izpildes nolūkā sadarboties ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevēju grupām, kuras pilda pienākumus tādās jomās kā līdztiesība, tostarp sieviešu un vīriešu starpā, kā arī nediskriminēšana, dzimumu līdztiesība un nediskriminēšana, visa veida vardarbības pret sievietēm un meitenēm un cita veida ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušana, datu aizsardzība, intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana, konkurence, elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi, tirgus uzraudzība, krāpšanas attiecībā pret ES budžetu atklāšana un izmeklēšana muitas nodokļu jomā, kā arī patērētāju aizsardzība.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
96. apsvērums
(96)  Ja attiecīgā platforma nenovērš tikai ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojama noteikuma pārkāpumu saskaņā ar rīcības plānu, tikai Komisija pēc savas iniciatīvas vai padomes ieteikuma var izlemt turpmāk izmeklēt minēto pārkāpumu un platformas secīgi veiktos pasākumus bez darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatora līdzdalības. Pēc nepieciešamās izmeklēšanas veikšanas Komisijai vajadzētu būt iespējai pamatotos gadījumos izdod lēmumus par pārkāpuma konstatēšanu un sankciju piemērošanu attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām. Tai arī vajadzētu būt iespējai iejaukties pārrobežu situācijās, kurās darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav veicis nekādus pasākumus, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu, vai situācijās, kurās darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators pats ir pieprasījis Komisijai iejaukties attiecībā uz jebkura cita šīs regulas noteikuma pārkāpumu, ko izdarījusi ļoti liela tiešsaistes platforma.
(96)  Ja attiecīgā platforma nenovērš tikai ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojama noteikuma pārkāpumu saskaņā ar rīcības plānu, tikai Komisijai pēc savas iniciatīvas vai padomes ieteikuma būtu jāierosina turpmāka izmeklēšana par minēto pārkāpumu un platformas secīgi veiktajiem pasākumiem, bez iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora līdzdalības. Pēc nepieciešamās izmeklēšanas Komisijai vajadzētu būt iespējai pamatotos gadījumos izdot lēmumus par pārkāpuma konstatēšanu un sankciju piemērošanu attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām. Tai būtu arī jāiejaucas pārrobežu situācijās, kurās iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav veicis nekādus pasākumus, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu, vai situācijās, kurās iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators pats ir pieprasījis Komisijai iejaukties attiecībā uz jebkura cita šīs regulas noteikuma pārkāpumu, ko izdarījusi ļoti liela tiešsaistes platforma. Komisijai būtu jāuzsāk procedūra, lai, iespējams, pieņemtu lēmumus par ļoti lielās tiešsaistes platformas attiecīgo rīcību, piemēram, ja ir aizdomas, ka minētā platforma ir pārkāpusi šo regulu, tostarp gadījumos, kad ir konstatēts, ka platforma neīsteno darbības ieteikumus, kas sniegti neatkarīgajā revīzijā, kuru apstiprinājis iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators, un ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav veicis nekādus izmeklēšanas vai izpildes nodrošināšanas pasākumus.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
97. apsvērums
(97)  Komisijai vajadzētu būt iespējai brīvi izlemt, vai tā vēlas iejaukties jebkurā situācijā, kurā tā ir pilnvarota to darīt saskaņā ar šo regulu. Tiklīdz Komisija ir uzsākusi procedūru, attiecīgo darījumdarbības vietu digitālo pakalpojumu koordinatori būtu jāattur no savu izmeklēšanas un izpildes pilnvaru īstenošanas attiecībā uz šādas ļoti lielas tiešsaistes platformas rīcību, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās, pretrunām un riskiem, ievērojot ne bis in idem principu. Taču produktivitātes labad šādus digitālo pakalpojumu koordinatorus nevajadzētu atturēt no savu pilnvaru izmantošanas, lai pēc Komisijas pieprasījuma palīdzētu tai veikt uzraudzības uzdevumus vai arī attiecībā uz citu rīcību, tostarp tādu attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas rīcību, par kuru pastāv jauna pārkāpuma aizdomas. Šādiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī padomei un attiecīgajā gadījumā citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem būtu jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija un palīdzība, lai tā varētu produktīvi veikt savus uzdevumus, savukārt Komisijai attiecīgajā gadījumā tie būtu jāinformē par savu pilnvaru izmantošanu. Šajā ziņā Komisijai attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā visi attiecīgie padomes vai attiecīgo digitālo pakalpojumu koordinatoru veiktie novērtējumi un visi viņu attiecīgi savāktie pierādījumi un informācija, neskarot Komisijas pilnvaras un atbildību nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklēšanu.
(97)  Tiklīdz Komisija ir uzsākusi procedūru, attiecīgo iedibinājuma vietu digitālo pakalpojumu koordinatori būtu jāattur no izmeklēšanas un izpildes pilnvaru īstenošanas attiecībā uz šādas ļoti lielas tiešsaistes platformas rīcību, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās, pretrunām un riskiem, ievērojot ne bis in idem principu. Taču produktivitātes labad šādus digitālo pakalpojumu koordinatorus nevajadzētu atturēt no savu pilnvaru izmantošanas, lai pēc Komisijas pieprasījuma palīdzētu tai veikt uzraudzības uzdevumus vai arī attiecībā uz citu rīcību, tostarp tādu attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas rīcību, par kuru pastāv jauna pārkāpuma aizdomas. Šādiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī padomei un attiecīgajā gadījumā citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem būtu jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija un palīdzība, lai tā varētu produktīvi veikt savus uzdevumus, savukārt Komisijai attiecīgajā gadījumā tie būtu jāinformē par savu pilnvaru izmantošanu. Šajā ziņā Komisijai attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā visi attiecīgie padomes vai attiecīgo digitālo pakalpojumu koordinatoru veiktie novērtējumi un visi viņu attiecīgi savāktie pierādījumi un informācija, neskarot Komisijas pilnvaras un atbildību nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklēšanu.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
97.a apsvērums (jauns)
(97a)  Komisijai būtu jānodrošina, ka tā, pieņemot lēmumus šīs regulas darbības jomā, ir neatkarīga un objektīva gan pret digitālo pakalpojumu koordinatoriem, gan pret pakalpojumu sniedzējiem.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
99. apsvērums
(99)  Jo īpaši Komisijai vajadzētu būt nodrošinātai piekļuvei visiem dokumentiem, datiem un informācijai, kas attiecīgi nepieciešami, lai uzsāktu un veiktu izmeklēšanu un pārraudzītu atbilstību attiecīgajiem šajā regulā izklāstītajiem pienākumiem, neatkarīgi no tā, kuras personas valdījumā atrodas minēties dokumenti, dati vai informācija, un neatkarīgi no to veida un formāta, glabāšanas vides vai precīzas glabāšanas vietas. Komisijai vajadzētu būt iespējai tiešā veidā pieprasīt attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai, attiecīgajām trešām personām vai privātpersonām sniegt visu veidu pierādījumus, datus un informāciju. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt šīs regulas nolūkiem visu attiecīgo informāciju no jebkuras attiecīgās dalībvalsts iestādes, struktūras vai aģentūras, kā arī jebkuras fiziskas un juridiskas personas. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt attiecīgajām personām sniegt piekļuvi un paskaidrojumus par datubāzēm un algoritmiem, kā arī ar to piekrišanu iztaujāt visas personas, kuru valdījumā ir noderīga informācija, un fiksēt viņu sniegtos paziņojumus. Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai pēc nepieciešamības īstenot šādas pārbaudes, lai izpildītu attiecīgos šīs regulas noteikumus. Šādu izmeklēšanas pilnvaru mērķis ir papildināt Komisijas iespējas lūgt digitālo pakalpojumu koordinatoriem un citām dalībvalstu iestādēm palīdzību, piemēram, sniegt informāciju vai īstenot šādas pilnvaras.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
100. apsvērums
(100)  Atbilstībai attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vajadzētu būt izpildāmai, piemērojot naudas sodu un kavējuma naudu. Šajā nolūkā būtu jānosaka arī atbilstošs apmērs naudas sodam un kavējuma naudai par pienākumu neievērošanu un procesuālo noteikumu pārkāpšanu, ievērojot atbilstīgu noilgumu.
(100)  Atbilstībai attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vajadzētu būt nodrošināmai, piemērojot naudas sodu un periodisku soda maksājumu. Šajā nolūkā būtu jānosaka arī atbilstošs apmērs naudas sodam un periodiskam soda maksājumam par pienākumu neievērošanu un procesuālo noteikumu pārkāpšanu, ievērojot atbilstīgu noilgumu. Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina, ka sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, kā arī sabiedrības intereses, veikto darbību apjomu un būtību, skarto saņēmēju skaitu, to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ, kā arī pārkāpēja ekonomisko spēju.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
102. apsvērums
(102)  Lietderības un efektivitātes labad papildus regulas vispārējai izvērtēšanai, kas jāveic piecu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā pēc sākumposma, un pamatojoties uz pirmajiem trim šīs regulas piemērošanas gadiem, Komisijai būtu jāizvērtē arī padomes darbība un struktūra.
(102)  Komisijai būtu jāveic šīs regulas vispārīga izvērtēšana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Šajā ziņojumā būtu konkrēti jāpievēršas ļoti lielu tiešsaistes platformu definīcijai un pakalpojuma aktīvo saņēmēju vidējam skaitam mēnesī. Šajā ziņojumā būtu jāpievēršas arī rīcības kodeksu īstenošanai, kā arī pienākumam iecelt pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā, un jānovērtē līdzīgu pienākumu, ko trešās valstis noteikušas Eiropas pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas ārvalstīs, ietekme. Jo īpaši Komisijai būtu jānovērtē jebkāda izmaksu ietekme uz Eiropas pakalpojumu sniedzējiem, ko rada līdzīgas prasības, tostarp iecelt juridisko pārstāvi, kuras ieviesušas trešās valstis, un jebkādi jauni šķēršļi piekļuvei trešo valstu tirgiem pēc šīs regulas pieņemšanas. Komisijai būtu jāizvērtē arī ietekme uz Eiropas uzņēmumu un patērētāju spēju piekļūt produktiem un pakalpojumiem ārpus Savienības un iegādāties tos. Lietderības un efektivitātes labad papildus regulas vispārējai izvērtēšanai, kas jāveic triju gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā pēc sākumposma, un pamatojoties uz pirmajiem trim šīs regulas piemērošanas gadiem, Komisijai būtu jāizvērtē arī padomes darbība un struktūra.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
1. pants – virsraksts
Priekšmets un piemērošanas joma
Priekšmets
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  šīs regulas īstenošanas un izpildes noteikumus, arī par sadarbību un koordināciju kompetento iestāžu starpā.
(c)  šīs regulas prasību īstenošanas un izpildes noteikumus, arī par sadarbību un koordināciju kompetento iestāžu starpā.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  izklāstīt vienotus noteikumus par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek efektīvi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības.
(b)  izklāstīt saskaņotus noteikumus par drošu, pieejamu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek efektīvi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības;
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  veicināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un palīdzēt palielināt patērētāju izvēli, vienlaikus veicinot inovāciju, atbalstīt digitālo pārkārtošanos un veicināt ekonomikas izaugsmi iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
3.  Šī regula attiecas uz starpniecības pakalpojumiem, kas tiek sniegti pakalpojuma saņēmējiem, kuru darījumdarbības vieta vai dzīvesvieta ir Savienībā, neatkarīgi no šo pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības vietas.
svītrots
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
1. pants – 4. punkts
4.  Šī regula neattiecas uz pakalpojumiem, kuri nav starpniecības pakalpojumi, un uz tiem piemērotām prasībām, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts, izmantojot starpniecības pakalpojumu.
svītrots
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
5.  Šī regula neskar noteikumus, kas ietverti šādos tiesību aktos:
svītrots
(a)  Direktīva 2000/31/EK;
(b)  Direktīva 2010/13/EK;
(c)  Savienības tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā;
(d)  Regula (ES) …/…. par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē [TSI, kad tā būs pieņemta];
(e)  Regula (ES) …./…. par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisku liecību iegūšanai krimināllietās un Direktīva (ES) …./…., kurā izklāstīti saskaņoti noteikumi par juridisko pārstāvju iecelšanu ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā [E-pierādījumu direktīva, kad tā būs pieņemta];
(f)  Regula (ES) 2019/1148;
(g)  Regula (ES) 2019/1150;
(h)  Savienības tiesību akti patērētāju aizsardzības un produktu drošuma jomā, ieskaitot Regulu (ES) 2017/2394;
(i)  Savienības tiesību akti persondatu aizsardzības jomā, sevišķi Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
1.a pants (jauns)
1.a pants
Piemērošanas joma
1.  Šī regula attiecas uz starpniecības pakalpojumiem, kas tiek sniegti pakalpojuma saņēmējiem, kuru reģistrācijas vieta vai dzīvesvieta ir Savienībā, neatkarīgi no šo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas vietas.
2.  Šī regula neattiecas uz pakalpojumiem, kuri nav starpniecības pakalpojumi, vai uz tiem piemērotām prasībām, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts, izmantojot starpniecības pakalpojumu.
3.  Šī regula neskar šādu tiesību aktu noteikumus:
(a)  Direktīva 2000/31/EK;
(b)  Direktīva 2010/13/EK;
(c)  Savienības tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā, jo īpaši Direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū;
(d)  Regula (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē;
(e)  Regula (ES) …/… par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisku liecību iegūšanai krimināllietās un Direktīva (ES) …/…, kurā izklāstīti saskaņoti noteikumi par juridisko pārstāvju iecelšanu ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā [E-pierādījumu direktīva, kad tā būs pieņemta];
(f)  Regula (ES) 2019/1148;
(g)  Regula (ES) 2019/1150;
(h)  Savienības tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības un produktu drošuma jomā, tostarp Regula (ES) 2017/2394, Regula (ES) 2019/1020 un Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību;
(i)  Savienības tiesību akti persondatu aizsardzības jomā, sevišķi Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK.
(j)  Direktīva (ES) 2019/882;
(k)  Direktīva (ES) 2018/1972;
(l)  Direktīva 2013/11/ES.
4.  Komisija līdz [viens gads pēc šīs regulas pieņemšanas dienas] publicē pamatnostādnes par attiecībām starp šo regulu un 1.a panta 3. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  “informācijas sabiedrības pakalpojumi” ir pakalpojumi Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā nozīmē;
(a)  “informācijas sabiedrības pakalpojumi” ir Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētie pakalpojumi;
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  “pakalpojuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura izmanto attiecīgo starpniecības pakalpojumu;
(b)  “pakalpojuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura izmanto attiecīgo starpniecības pakalpojumu, lai iegūtu informāciju vai padarītu to pieejamu;
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  “patērētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura veic ar savu komercdarbību, darījumdarbību vai profesiju nesaistītas darbības;
(c)  “patērētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura veic ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju nesaistītas darbības;
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa
(d)  “piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē sniegt iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kam ir būtiska saistība ar Savienību; tiek uzskatīts, ka būtiska saistība ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzēja darījumdarbības vieta atrodas Savienībā; šādas darījumdarbības vietas neesības gadījumā būtiskas saistības novērtējuma pamats ir īpaši faktiskie kritēriji, piemēram:
(d)  “piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē sniegt iespēju juridiskām vai fiziskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kam ir būtiska saistība ar Savienību;
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 1. ievilkums
—  ievērojams lietotāju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs vai
svītrots
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 2. ievilkums
—  darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;
svītrots
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  “būtiska saistība ar Savienību” ir pakalpojuma sniedzēja saistība ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, kas izriet no fakta, ka tā uzņēmējdarbības vieta ir Savienībā, vai — gadījumā, kad šādas uzņēmējdarbības vietas nav — arī no tā, ka pakalpojuma sniedzējs savas darbības vērš uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  “tirgotājs” ir fiziska persona vai privāta vai publiska juridiska persona, kura darbojas ar savu komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos, arī ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;
(e)  “tirgotājs” ir fiziska persona vai privāta vai publiska juridiska persona, kura darbojas ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju tieši saistītos nolūkos, arī ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – f apakšpunkts – 1. ievilkums
—  “tālāksūtīšanas” pakalpojums, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā vai piekļuves sniegšana sakaru tīklam;
—  “tālāksūtīšanas” pakalpojums, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā vai piekļuves sniegšana sakaru tīklam, tostarp tehnisko palīgfunkciju pakalpojumi;
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – f apakšpunkts – 2. ievilkums
—  “pieglabāšanas” pakalpojums, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā un kurš ietver šādas informācijas automātisku, starpniecisku un īslaicīgu uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc viņu pieprasījuma;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
(g)  “nelikumīgs saturs” ir informācija, kura pati par sevi vai attiecībā uz darbību, ieskaitot produktu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, neatbilst Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no attiecīgā tiesību akta konkrētā priekšmeta vai būtības;
(g)  “nelikumīgs saturs” ir jebkura informācija vai darbība, ieskaitot informāciju par produktu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kas neatbilst Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no attiecīgā tiesību akta konkrētā priekšmeta vai būtības;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
(h)  “tiešsaistes platforma” ir mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma uzglabā un izplata sabiedrībā informāciju, izņemot gadījumus, kad šāda darbība ir nenozīmīga un veido tikai cita pakalpojuma papildelementu, kurš objektīvu un tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojams bez šāda cita pakalpojuma, un šā papildelementa integrācija nav līdzeklis šīs regulas noteikumu apiešanai;
(h)  “tiešsaistes platforma” ir mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma uzglabā un izplata sabiedrībā informāciju, izņemot gadījumus, kad šāda darbība ir cita pakalpojuma nenozīmīgs vai papildu elements vai galvenā pakalpojuma funkcionalitāte un objektīvu un tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojama bez šāda cita pakalpojuma, un šā papildu elementa vai funkcionalitātes integrācija minētajā citā pakalpojumā nav līdzeklis šīs regulas noteikumu apiešanai;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – k apakšpunkts
(k)  “tiešsaistes saskarne” ir visāda programmatūra, arī tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, ieskaitot mobilās lietotnes;
(k)  “tiešsaistes saskarne” ir visāda programmatūra, arī tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, ieskaitot mobilās lietotnes, kas pakalpojuma saņēmējiem ļauj piekļūt attiecīgajam starpniecības pakalpojumam un mijiedarboties ar to;
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)
(ka)  “uzticams signalizētājs” ir vienība, kurai digitālo pakalpojumu koordinators ir piešķīris šādu statusu;
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – n apakšpunkts
(n)  “reklāma” ir informācija, kura ir izveidota, lai popularizētu juridiskas vai fiziskas personas vēstījumu komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, un kuru tiešsaistes platforma attēlo savā tiešsaistes saskarnē, saņemot atlīdzību par attiecīgās informācijas popularizēšanu;
(n)  “reklāma” ir informācija, kura ir izveidota un izplatīta, lai popularizētu juridiskas vai fiziskas personas vēstījumu komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, un kuru tiešsaistes platforma attēlo savā tiešsaistes saskarnē, saņemot atlīdzību par attiecīgā vēstījuma popularizēšanu;
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – na apakšpunkts (jauns)
(na)  “atlīdzība” ir ekonomiska kompensācija, ko veido tiešs vai netiešs maksājums par sniegto pakalpojumu, tostarp gadījumos, kad starpniecības pakalpojumu sniedzējam tieši neatlīdzina pakalpojuma saņēmējs vai kad pakalpojuma saņēmējs iesniedz datus pakalpojuma sniedzējam, izņemot gadījumus, kad šādi dati tiek vākti tikai nolūkā izpildīt tiesību aktu prasības;
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – o apakšpunkts
(o)  “ieteikumu sistēma” ir pilnīgi vai daļēji automatizēta sistēma, kuru izmanto tiešsaistes platforma, lai savā tiešsaistes saskarnē pakalpojuma saņēmējiem ieteiktu konkrētu informāciju, tostarp attiecīgā pakalpojuma saņēmēja veiktas meklēšanas rezultātā vai citādi nosakot parādītās informācijas izcelšanas relatīvo secību;
(o)  “ieteikumu sistēma” ir pilnīgi vai daļēji automatizēta sistēma, kuru izmanto tiešsaistes platforma, lai savā tiešsaistes saskarnē pakalpojuma saņēmējiem ieteiktu, prioritizētu un organizētu konkrētu informāciju, tostarp attiecīgā saņēmēja veiktas meklēšanas rezultātā vai citādi nosakot parādītās informācijas izcelšanas relatīvo secību;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – p apakšpunkts
(p)  “satura moderācija” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēju īstenotās darbības, kas vērstas uz pakalpojumu saņēmēju iesniegta nelikumīga satura vai platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas atklāšanu, identificēšanu un novēršanu, tostarp tādi īstenotie pasākumi, kuri ietekmē attiecīgā nelikumīgā satura vai informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību tai, piemēram, pazemināšanu, liegumu piekļūt attiecīgajam saturam vai informācijai vai to izņemšanu, kā arī pakalpojuma saņēmēju spēju iesniegt šādu informāciju, piemēram, dzēšot pakalpojuma saņēmēja kontu vai apturot tā darbību;
(p)  “satura moderācija” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēju īstenotās automatizētās vai neautomatizētās darbības, kas ir vērstas uz pakalpojumu saņēmēju iesniegta nelikumīga satura vai platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas atklāšanu, identificēšanu un novēršanu, tostarp tādi veikti pasākumi, kuri ietekmē attiecīgā nelikumīgā satura vai informācijas pieejamību, redzamību, un piekļūstamību, piemēram, pazemināšanu rangā, liegumu piekļūt, dzēšanu no sarindojuma, demonetizāciju vai izņemšanu, kā arī pakalpojuma saņēmēju spēju iesniegt šādu informāciju, piemēram, dzēšot pakalpojuma saņēmēja kontu vai apturot tā darbību;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – q apakšpunkts
(q)  “noteikumi” ir noteikumi un specifikācijas (neatkarīgi no nosaukuma un formas), kas regulē starpniecības pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu saņēmēja savstarpējās līgumiskās attiecības.
(q)  “noteikumi” ir pakalpojuma sniedzēja noteikumi un specifikācijas (neatkarīgi no nosaukuma un formas), kas regulē starpniecības pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu saņēmēja savstarpējās līgumiskās attiecības.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – qa apakšpunkts (jauns)
(qa)  “personas ar invaliditāti” ir personas Direktīvas (ES) 2019/882 3. panta 1. punktā noteiktajā nozīmē.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
3.  Šis pants neietekmē tiesas vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.
3.  Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ja pakalpojuma sniedzējs piedāvā informācijas sabiedrības pakalpojumu, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā, tas neatbild par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā efektivizēt turpmāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:
1.  Ja pakalpojuma sniedzējs piedāvā informācijas sabiedrības pakalpojumu, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā, tas neatbild par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku vai drošāku turpmāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  informāciju nepārveido;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  izpilda nosacījumus par piekļuvi informācijai;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  izpilda noteikumus par informācijas atjaunināšanu, ko veic plaši atzītā un nozarē izmantotā veidā;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  neiejaucas likumīgā plaši atzītā un nozarē izmantotā veidā veiktā tehnoloģijas izmantošanā, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  ātri rīkojas, lai izņemtu viņa uzglabāto informāciju vai liegtu tai piekļuvi pēc faktisku ziņu iegūšanas par to, ka šī informācija sākotnējā nosūtīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai ir liegts tai piekļūt, vai tiesa vai pārvaldes iestāde ir pieprasījusi šādu informāciju izņemt vai liegt tai piekļūt.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Šis pants neietekmē tiesas vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.
2.  Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz patērētāju aizsardzības tiesību aktos tiešsaistes platformām noteikto atbildību, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ja šāda tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi ļauj veikt konkrēto darījumu tādā veidā, kas rada pietiekami labi informētam vidusmēra patērētājam priekšstatu, ka darījuma priekšmetu veidojošo informāciju, produktu vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.
3.  Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz patērētāju aizsardzības tiesību aktos tiešsaistes platformām noteikto atbildību, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ja šāda tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi ļauj veikt konkrēto darījumu tādā veidā, kas rada patērētājam priekšstatu, ka darījuma priekšmetu veidojošo informāciju, produktu vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Šis pants neietekmē tiesas vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.
4.  Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa
Starpniecības pakalpojumu sniedzējus nevar uzskatīt par neatbilstīgiem 3., 4. un 5. pantā noteiktajiem atbrīvojumiem no atbildības tādēļ vien, ka tie veic brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai citas darbības, kas vērstas uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu, izņemšanu, piekļuves tam liegšanu vai citu pasākumu veikšanu ar mērķi izpildīt Savienības tiesību aktos, ieskaitot šo regulu, noteiktās prasības.
1.   Starpniecības pakalpojumu sniedzējus nevar uzskatīt par neatbilstīgiem 3., 4. un 5. pantā noteiktajiem atbrīvojumiem no atbildības tādēļ vien, ka tie veic brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pasākumus, kas vērsti uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu, izņemšanu vai piekļuves tam liegšanu, vai veic nepieciešamos pasākumus ar mērķi izpildīt dalībvalstu un Savienības tiesību aktos, tostarp Hartā un šajā regulā, noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Starpniecības pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu veiktās brīvprātīgās izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas un pasākumi ir efektīvi un konkrēti. Šādas brīvprātīgas izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas un pasākumus papildina ar pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, tādiem kā cilvēka pārraudzība un dokumentēšana, vai jebkādiem papildu pasākumiem, lai nodrošinātu un parādītu, ka izmeklēšanas un pasākumi ir precīzi, nediskriminējoši, samērīgi, pārredzami un neveicina nepamatotu satura izņemšanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tiek izmantoti automatizēti līdzekļi, tehnoloģija ir pietiekami uzticama, lai maksimāli ierobežotu kļūdu īpatsvaru gadījumos, kad informācija tiek kļūdaini uzskatīta par nelikumīgu saturu.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa
Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem netiek piemērots vispārīgs pienākums pārraudzīt viņa nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi noskaidrot faktus vai apstākļus, kas liecina par nelikumīgu darbību.
1.   Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nedz de jure, nedz de facto netiek piemērots vispārīgs pienākums, izmantojot automatizētus vai neautomatizētus līdzekļus, pārraudzīt viņu nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi noskaidrot faktus vai apstākļus, kas liecina par nelikumīgu darbību, vai arī uzraudzīt fizisku personu uzvedību.
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
7. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem neuzliek pienākumu izmantot automatizētus rīkus satura moderācijai vai fizisku personu uzvedības pārraudzībai.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
7. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Dalībvalstis neliedz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt galšifrēšanas pakalpojumus.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
7. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c   Dalībvalstis neuzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vispārīgu pienākumu ierobežot viņu pakalpojumu anonīmu izmantošanu. Dalībvalstis neuzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pienākumu parasti un bez izņēmumiem glabāt viņu sniegto pakalpojumu saņēmēju persondatus. Par konkrēta saņēmēja datu mērķtiecīgu glabāšanu rīkojumu izdod tiesu iestāde saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 520/rev
Regulas priekšlikums
7. pants – 1.d punkts (jauns)
1.d  Neskarot Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK, pakalpojumu sniedzēji pieliek saprātīgas pūles, lai nodrošinātu minētā pakalpojuma izmantošanu un samaksu par to, nevācot pakalpojuma saņēmēja persondatus.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Saņemot rīkojumu vērsties pret konkrētu nelikumīga satura elementu, kuru uz piemērojamo Savienības vai valstu tiesību aktu pamata ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai pārvaldes iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi par tā izpildi, norādot veiktās darbības un to veikšanas brīdi.
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pēc tam, kad pa drošu saziņas kanālu no attiecīgās valsts tiesu vai pārvaldes iestādes ir saņēmuši šīs iestādes uz piemērojamo Savienības vai valstu tiesību aktu, kas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pamata izdotu rīkojumu vērsties pret vienu vai vairākiem nelikumīga satura elementiem, bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi par tā izpildi, norādot veiktās darbības un to veikšanas brīdi.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – -1. ievilkums (jauns)
—  atsauce uz rīkojuma juridisko pamatu;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums
—  pamatojums tam, kādēļ informācija ir nelikumīgs saturs, sniedzot atsauces uz konkrētiem pārkāptajiem Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumiem;
—  pietiekami detalizēts pamatojums tam, kādēļ informācija ir nelikumīgs saturs, sniedzot atsauces uz konkrētiem Savienības vai valstu tiesību aktu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, noteikumiem;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.a ievilkums (jauns)
—  izdevējiestādes identifikācija, tostarp datums, laika zīmogs un iestādes elektroniskais paraksts, kas ļauj saņēmējam autentificēt rīkojumu un kontaktpersonas minētajā iestādē kontaktinformāciju;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums
—  viens vai vairāki vienotie resursu vietrāži un attiecīgajā gadījumā papildu informācija, kas ļauj identificēt attiecīgo nelikumīgo saturu;
—  skaidra norāde uz šādas informācijas elektroniskās piekļuves vietu, piemēram, precīzs vienotais resursu vietrādis (URL) vai — attiecīgā gadījumā vai kad nav precīzi identificējama elektroniskās piekļuves vieta — vietrāži; viens vai vairāki vienotie resursu vietrāži un attiecīgajā gadījumā papildu informācija, kas ļauj identificēt attiecīgo nelikumīgo saturu;
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums
—  informācija par pakalpojumu sniedzējam un saturu iesniegušajam pakalpojuma saņēmējam pieejamajām apstrīdēšanas iespējām;
—  viegli saprotama informācija par pakalpojumu sniedzējam un saturu iesniegušajam pakalpojuma saņēmējam pieejamajām apstrīdēšanas iespējām, tostarp pārsūdzības termiņiem;
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)
—  ja tas ir nepieciešams un samērīgi — lēmums neizpaust informāciju par satura izņemšanu vai pieejas atspējošanu sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, piemēram, lai novērstu, izmeklētu, atklātu smagus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem, nepārsniedzot sešas nedēļas pēc minētā lēmuma pieņemšanas;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  rīkojuma teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktu noteikumiem, ieskaitot Hartu, un attiecīgā gadījumā starptautisko tiesību vispārīgiem principiem, nepārsniedz tā mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo;
(b)  rīkojuma teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, noteikumiem, ieskaitot Hartu, un attiecīgā gadījumā starptautisko tiesību vispārīgiem principiem, nepārsniedz tā mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo; rīkojuma teritoriālā darbības joma attiecas tikai uz tās dalībvalsts teritoriju, kura izdod rīkojumu, ja vien satura nelikumība neizriet tieši no Savienības tiesību aktiem vai attiecīgajām tiesībām nav vajadzīga plašāka teritoriālā darbības joma saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām;
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  rīkojums ir noformēts pakalpojuma sniedzēja deklarētajā valodā un tiek nosūtīts uz pakalpojumu sniedzēja norīkoto kontaktpunktu saskaņā ar 10. pantu.
(c)  rīkojums ir noformēts pakalpojuma sniedzēja deklarētajā valodā un ir nosūtīts uz pakalpojumu sniedzēja norīkoto kontaktpunktu saskaņā ar 10. pantu vai vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kuras iestāde izdevusi rīkojumu pret konkrēto nelikumīgā satura elementu; šādā gadījumā pakalpojuma sniedzēja kontaktpunkts var prasīt kompetentajai iestādei tulkojumu pakalpojuma sniedzēja deklarētajā valodā;
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  rīkojums ir saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 3. pantu;
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  ja par konkrēto nelikumīgā satura elementu mitināšanu ir atbildīgs vairāk nekā viens starpniecības pakalpojumu sniedzējs, rīkojumu izdod atbilstīgākajam pakalpojuma sniedzējam, kuram ir tehniskās un operatīvās spējas vērsties pret konkrētajiem elementiem;
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija pēc konsultēšanās ar padomi pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 70. pantu, nosakot 1. punktā minēto rīkojumu konkrētu veidni un formu.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Rīkojumu saņēmušajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators var izlemt pakalpojumu sniedzēja vārdā iesaistīties jebkādās ar rīkojumu saistītās tiesiskās aizsardzības, pārsūdzības vai citās juridiskās procedūrās.
Iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators var pieprasīt rīkojuma izdevējiestādei atsaukt vai atcelt rīkojumu vai pielāgot rīkojuma teritoriālās darbības jomu tam, kas ir absolūti nepieciešams. Ja šāds pieprasījums tiek noraidīts, iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram ir tiesības pieprasīt rīkojuma anulēšanu, izbeigšanu vai koriģēšanu rīkojumu izdevušo dalībvalstu tiesu iestādēs. Šādas procedūras tiek pabeigtas bez nepamatotas kavēšanās.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Pakalpojuma sniedzējs gadījumā, kad nav iespējams izpildīt izņemšanas rīkojumu, jo tajā ir acīmredzamas kļūdas vai nav pietiekamas informācijas, bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo tiesu iestādi vai pārvaldes iestādi, pieprasot sniegt nepieciešamos precizējumus.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
8. pants – 2.d punkts (jauns)
2.d  Rīkojuma izdevēja iestāde nosūta rīkojumu un no starpniecības pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju par rīkojuma izpildi izdevējas iestādes dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
4.  Šajā pantā izklāstītie nosacījumi un prasības neskar prasības, kas noteiktas valsts kriminālprocesa tiesību aktos saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
4.  Šajā pantā izklāstītie nosacījumi un prasības neskar prasības, kas noteiktas valsts kriminālprocesa un administratīvā procesa tiesību aktos saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu. Rīkojoties saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, iestādes veic vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi tajos noteikto mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
8. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās iestādes pēc tā pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, kura tiesības tiek pārkāptas ar nelikumīgo saturu, var izdot attiecīgajam starpniecības pakalpojuma sniedzējam rīkojumu saskaņā ar šo pantu izņemt minēto saturu vai liegt tam piekļuvi.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Saņēmuši rīkojumu sniegt konkrētu informācijas elementu par vienu vai vairākiem pakalpojuma saņēmējiem, kuru uz piemērojamo Savienības vai valstu tiesību aktu pamata ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai pārvaldes iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās informē šādu rīkojumu izdevušo iestādi par tā saņemšanu un attiecīgi veiktajām darbībām.
1.  Pa drošu saziņas kanālu saņēmuši konkrētas informācijas par vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojuma saņēmējiem sniegšanas rīkojumu, kurš uz piemērojamo Savienības vai valstu tiesību aktu pamata ir saņemts no attiecīgajām valsts tiesu vai pārvaldes iestādēm un kuru izdevušas šīs iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās informē šādu rīkojumu izdevušo iestādi par tā saņemšanu un attiecīgi veiktajām darbībām.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – -1. ievilkums (jauns)
—  rīkojuma izdevējas tiesu vai pārvaldes iestādes identifikācijas dati un rīkojuma autentificēšana, ko veikusi minētā iestāde, tostarp datums, laika zīmogs un informācijas sniegšanas rīkojuma izdevējas iestādes elektroniskais paraksts;
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – -1.a ievilkums (jauns)
—  atsauce uz rīkojuma juridisko pamatu;
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – -1.b ievilkums (jauns)
—  skaidra norāde uz šādas informācijas elektroniskās piekļuves vietu, konta nosaukums vai saņēmēja, par kuru tiek prasīta informācija, unikāls identifikators;
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums
—  pamatojums tam, kādam mērķim ir nepieciešama informācija un kādēļ informācijas sniegšanas pieprasīšana ir nepieciešama un samērīga, lai noteiktu starpniecības pakalpojumu saņēmēju atbilstību piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktu noteikumiem, izņemot gadījumus, kad nav iespējams sniegt šādu pamatojumu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu;
—  pietiekami detalizēts pamatojums tam, kādam mērķim ir nepieciešama informācija un kādēļ informācijas sniegšanas pieprasīšana ir nepieciešama un samērīga, lai noteiktu starpniecības pakalpojumu saņēmēju atbilstību piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktu noteikumiem, izņemot gadījumus, kad nav iespējams sniegt šādu pamatojumu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu;
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.a ievilkums (jauns)
—  ja pieprasītā informācija ir persondati Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punkta vai Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 1. punkta nozīmē, pamatojums, ka rīkojums izdots saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums
—  informācija par pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajiem pakalpojuma saņēmējiem pieejamajām apstrīdēšanas iespējām;
—  informācija par pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajiem pakalpojuma saņēmējiem pieejamajām apstrīdēšanas iespējām, tostarp pārsūdzības iesniegšanas termiņi;
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)
—  norāde par to, vai pakalpojuma sniedzējam bez liekas kavēšanās būtu jāinformē attiecīgā pakalpojuma saņēmējs, iekļaujot informāciju par pieprasītajiem datiem; ja informācija tiek pieprasīta saistībā ar kriminālprocesu, minētās informācijas pieprasījumam jāatbilst Direktīvai (ES) 2016/680, un informāciju attiecīgā pakalpojuma saņēmējam par minēto pieprasījumu var atlikt tik ilgi, cik tas ir nepieciešams un samērīgi, lai izvairītos no attiecīgā kriminālprocesa kavēšanas, ņemot vērā aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības un neskarot tiesības uz aizstāvību un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Šāds pieprasījums ir pienācīgi pamatots, tajā ir konkrēti norādīts konfidencialitātes pienākuma ilgums un tas tiek periodiski pārskatīts.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  rīkojums ir noformēts pakalpojuma sniedzēja deklarētajā valodā un tiek nosūtīts uz attiecīgā pakalpojumu sniedzēja norīkoto kontaktpunktu saskaņā ar 10. pantu.
(c)  rīkojums ir noformēts pakalpojuma sniedzēja deklarētajā valodā un tiek nosūtīts uz attiecīgā pakalpojumu sniedzēja norīkoto kontaktpunktu saskaņā ar 10. pantu vai vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kuras iestāde izdevusi rīkojumu pret nelikumīgā satura elementu; šādā gadījumā kontaktpunkts var prasīt kompetentajai iestādei tulkojumu pakalpojuma sniedzēja deklarētajā valodā.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija pēc apspriešanās ar padomi pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 70. pantu, nosakot 1. punktā minēto rīkojumu konkrētu veidni un formu.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
9. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Rīkojumu saņēmušajam starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt rīkojumu izdevējas kompetentās iestādes dalībvalsts tiesu iestādēs, jo īpaši, ja šāds rīkojums neatbilst Direktīvas 2000/31/EK 3. pantam. Iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators var pieņemt lēmumu pakalpojumu sniedzēja vārdā iesaistīties jebkādās ar rīkojumu saistītās tiesiskās aizsardzības, pārsūdzības vai citās juridiskās procedūrās.
Iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators var pieprasīt rīkojuma izdevējiestādei atsaukt vai atcelt rīkojumu. Ja šāds pieprasījums tiek noraidīts, iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram ir tiesības pieprasīt rīkojuma anulēšanu, izbeigšanu vai koriģēšanu rīkojumu izdevušo dalībvalstu tiesās. Šādas procedūras pabeidz bez nepamatotas kavēšanās.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
9. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Pakalpojuma sniedzējs gadījumā, kad nav iespējams izpildīt rīkojumu, jo tajā ir acīmredzamas kļūdas vai trūkst izpildei pietiekamas informācijas, bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo tiesu iestādi vai pārvaldes iestādi un pieprasa sniegt nepieciešamos precizējumus.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
9. pants – 2.d punkts (jauns)
2.d  Rīkojuma sniegt konkrētu informāciju izdevējiestāde nosūta rīkojumu un no starpniecības pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju par rīkojuma izpildi izdevējas iestādes dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
4.  Šajā pantā izklāstītie nosacījumi un prasības neskar prasības, kas noteiktas valsts kriminālprocesa tiesību aktos saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
4.  Šajā pantā izklāstītie nosacījumi un prasības neskar prasības, kas noteiktas valsts kriminālprocesa vai administratīvā procesa tiesību aktos saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pakalpojuma saņēmējiem
1.   Tā pakalpojuma saņēmējiem, kura saturs izņemts saskaņā ar 8. pantu vai par kuru prasīta informācija saskaņā ar 9. pantu, ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību pret šādiem rīkojumiem, tostarp attiecīgā gadījumā uz satura atjaunošanu, ja tas ir saskaņā ar noteikumiem, bet pakalpojuma sniedzējs to ir kļūdaini uzskatījis par nelikumīgu, neskarot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/680 un Regulu (ES) 2016/679.
2.   Šādas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību izmanto izdevējvalsts tiesu iestādē saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ietver iespēju apstrīdēt pasākuma likumību, tostarp tā nepieciešamību un samērīgumu.
3.   Digitālo pakalpojumu koordinatori izstrādā valsts rīkus un norādījumus pakalpojuma saņēmējiem par viņu attiecīgajā teritorijā piemērojamiem sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismiem.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
III nodaļa – virsraksts
Uzticamības pārbaudes pienākumi pārredzamas un drošas tiešsaistes vides nodrošināšanai
Uzticamības pārbaudes pienākumi pārredzamas, piekļūstamas un drošas tiešsaistes vides nodrošināšanai
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
10. pants – virsraksts
Kontaktpunkti
Dalībvalstu iestāžu, Komisijas un padomes kontaktpunkti
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji izveido vienotu kontaktpunktu, kas šīs regulas piemērošanas nolūkā nodrošina tiešu elektronisko saziņu ar dalībvalstu iestādēm, Komisiju un 47. pantā minēto padomi.
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji izraugās vienotu kontaktpunktu, kas šīs regulas piemērošanas nolūkā tiem ļauj tiešā veidā elektroniski sazināties ar dalībvalstu iestādēm, Komisiju un 47. pantā minēto padomi.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji publisko ērtai savu vienoto kontaktpunktu identificēšanai un saziņai ar tiem nepieciešamo informāciju.
2.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji paziņo dalībvalstu iestādēm, Komisijai un padomei informāciju, kas vajadzīga ērtai savu vienoto kontaktpunktu identificēšanai un saziņai ar tiem, tostarp nosaukumu, e-pasta adresi, fizisko adresi un tālruņa numuru, un nodrošina, ka šī informācija tiek regulāri atjaunināta.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
10. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji var par vienoto kontaktpunktu šīs regulas vajadzībām noteikt to pašu vienoto kontaktpunktu, kas par tādu noteikts saskaņā ar citos Savienības tiesību aktos pieprasīto. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzēji par šādu lēmumu informē Komisiju.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Pakalpojumu saņēmēju kontaktpunkti
1.   Starpniecības pakalpojumu sniedzēji izraugās vienotu kontaktpunktu, kas ļauj pakalpojumu saņēmējiem tieši ar tiem sazināties.
2.   Proti, starpniecības pakalpojumu sniedzēji nodrošina pakalpojumu saņēmējiem iespēju ar tiem sazināties, lietotājdraudzīgā un viegli pieejamā veidā nodrošinot ātrus, tiešus un efektīvus saziņas līdzekļus, piemēram, tālruņa numuru, e-pasta adreses, elektroniskās saziņas veidlapas, sarunbotus vai tūlītējo ziņapmaiņu, kā arī starpniecības pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības vietas fizisko adresi. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji arī nodrošina pakalpojumu saņēmējiem iespēju izvēlēties tiešas saziņas līdzekļus, kas nebalstās tikai uz automatizētiem rīkiem.
3.   Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pieliek visas saprātīgās pūles, lai nodrošinātu pietiekamu cilvēkresursu un finanšu resursu piešķiršanu un panāktu, ka 1. punktā minētā saziņa notiek ātri un efektīvi.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji, kuriem nav darījumdarbības vietas Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, rakstveidā ieceļ juridisku vai fizisku personu par savu juridisko pārstāvi vienā no dalībvalstīm, kurā tie piedāvā pakalpojumus.
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, rakstveidā ieceļ juridisku vai fizisku personu, kas pilda juridiskā pārstāvja funkcijas vienā no dalībvalstīm, kurā tie piedāvā pakalpojumus.
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pilnvaro savus juridiskos pārstāvjus, lai dalībvalstu iestādes, Komisija un padome varētu vērsties pie tiem papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā visos jautājumos, kas nepieciešami attiecībā uz tādu lēmumu saņemšanu, izpildi un atbilstības tiem nodrošināšanu, kas izdoti saskaņā ar šo regulu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji sniedz saviem juridiskajiem pārstāvjiem nepieciešamās pilnvaras un resursus, lai tie varētu sadarboties ar dalībvalstu iestādēm, Komisiju un padomi un pildīt attiecīgos rīkojumus.
2.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pilnvaro savus juridiskos pārstāvjus, lai dalībvalstu iestādes, Komisija un padome varētu vērsties pie tiem papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā visos jautājumos, kas nepieciešami attiecībā uz tādu lēmumu saņemšanu, izpildi un atbilstības tiem nodrošināšanu, kas izdoti saskaņā ar šo regulu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji sniedz saviem juridiskajiem pārstāvjiem nepieciešamās pilnvaras un pietiekamus resursus, lai garantētu to efektīvu un savlaicīgu sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, Komisiju un padomi un ievērotu visus minētos lēmumus.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
11. pants – 4. punkts
4.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji informē sava juridiskā pārstāvja dzīvesvietas vai reģistrācijas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru par sava juridiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru. Viņi nodrošina, ka šī informācija ir atjaunināta.
4.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji nosūta sava juridiskā pārstāvja dzīvesvietas vai reģistrācijas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram sava juridiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, pasta adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru. Viņi nodrošina, ka šī informācija tiek regulāri atjaunināta. Digitālo pakalpojumu koordinators juridiskā pārstāvja dzīvesvietas vai reģistrācijas dalībvalstī pēc minētās informācijas saņemšanas veic saprātīgus pasākumus, lai izvērtētu tās derīgumu.
Grozījums Nr. 477
Regulas priekšlikums
11. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir uzskatāmi par mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem (MVU) Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma izpratnē un kuriem pēc saprātīgiem pūliņiem nav izdevies saņemt juridiskā pārstāvja pakalpojumus, ir iespēja pieprasīt, lai tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā attiecīgais uzņēmums plāno iecelt juridisko pārstāvi, palīdzētu turpmākai sadarbībai un ieteiktu iespējamos risinājumus, tostarp kolektīvās pārstāvības iespējas.
Grozījums Nr. 513
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos iekļauj informāciju par visiem viņu piemērotajiem viņu pakalpojuma izmantošanas ierobežojumiem, kas attiecas uz pakalpojuma saņēmēju sniegto informāciju. Šī informācija ietver informāciju par satura moderācijai izmantotajām politikas nostādnēm, procedūrām, pasākumiem un rīkiem, ieskaitot algoritmisko lēmumu pieņemšanu un cilvēku veiktām pārbaudēm. To izklāsta skaidrā un nepārprotamā valodā, un tā ir publiski pieejama viegli izmantojamā formātā.
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji izmanto taisnīgus, nediskriminējošus un pārredzamus noteikumus. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji šos noteikumus izstrādā skaidrā, vienkāršā, lietotājdraudzīgā un nepārprotamā valodā un tos dara publiski pieejamus viegli izmantojamā un mašīnlasāmā formātā tās dalībvalsts valodās, kurā pakalpojums tiek piedāvāts. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos ievēro vārda brīvību, mediju brīvību un plurālismu un citas pamattiesības un brīvības, kā nostiprināts Hartā, kā arī Savienībā medijiem piemērojamos noteikumus.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
12. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos iekļauj informāciju par visiem viņu piemērotajiem viņu pakalpojuma izmantošanas ierobežojumiem vai izmaiņām, kas attiecas uz pakalpojuma saņēmēju sniegto informāciju. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji iekļauj arī viegli pieejamu informāciju par pakalpojuma saņēmēja tiesībām pārtraukt viņu pakalpojuma izmantošanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji iekļauj arī informāciju par politikas nostādnēm, procedūrām, pasākumiem un rīkiem, ieskaitot algoritmisko lēmumu pieņemšanu un cilvēku veiktām pārbaudēm, ko satura moderācijai izmanto starpniecības pakalpojumu sniedzējs.
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
12. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji ātri informē pakalpojumu saņēmējus par visām būtiskajām izmaiņām noteikumos un sniedz to skaidrojumu.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
12. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c  Ja starpniecības pakalpojums galvenokārt tiek piedāvāts nepilngadīgajiem vai ja to pārsvarā izmanto nepilngadīgie, pakalpojuma sniedzējs izskaidro pakalpojuma izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus nepilngadīgajiem saprotamā veidā.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Piemērojot un izpildot 1. punktā noteiktos ierobežojumus, starpniecības pakalpojumu sniedzēji rīkojas rūpīgi, objektīvi un samērīgi, pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto personu tiesības un leģitīmās intereses, ieskaitot Hartā noteiktās pakalpojuma saņēmējiem piemērojamās pamattiesības.
2.  Piemērojot un 1. punktā noteiktos ierobežojumus un nodrošinot to izpildi, starpniecības pakalpojumu sniedzēji rīkojas taisnīgi, pārredzami, saskaņoti, rūpīgi, laicīgi, nepatvaļīgi, nediskriminējoši un samērīgi, pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto personu tiesības un leģitīmās intereses, ieskaitot Hartā noteiktās piemērojamās pakalpojuma saņēmēju pamattiesības.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji sniedz pakalpojumu saņēmējiem īsu un viegli pieejamu mašīnlasāma formāta noteikumu kopsavilkumu skaidrā, lietotājdraudzīgā un nepārprotamā valodā. Šajā kopsavilkumā norāda galvenos informēšanas prasību elementus, tostarp iespēju viegli atteikties no izvēles klauzulām, un pieejamos kompensācijas un pārsūdzības mehānismus.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji var izmantot grafiskus elementus, piemēram, ikonas vai attēlus, lai norādītu uz informēšanas prasību galvenajiem elementiem.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Ļoti lielas tiešsaistes platformas, kā noteikts 25. pantā, savus noteikumus publicē visu to dalībvalstu oficiālajās valodās, kurās tās piedāvā savus pakalpojumus.
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.d punkts (jauns)
2.d  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji neprasa pakalpojumu saņēmējiem, kas nav tirgotāji, publiskot juridisko identitāti, lai varētu izmantot pakalpojumus.
Grozījums Nr. 538
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.e punkts (jauns)
2.e  Starpniecības pakalpojumu sniedzēju noteikumi atbilst Hartā paredzētajiem pamattiesību pamatprincipiem.
Grozījums Nr. 539
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.f punkts (jauns)
2.f  Noteikumi, kas neatbilst šim pantam, saņēmējiem saistoši nav.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi gadā publicē skaidrus, viegli saprotamus un detalizētus ziņojumus par attiecīgajā periodā veiktajām visu veidu satura moderācijas darbībām. Šādos ziņojumos attiecīgi ietilpst galvenokārt šāda informācija:
1.  Starpniecības pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi gadā standartizētā un mašīnlasāmā formātā un viegli pieejamā veidā publicē skaidrus, viegli saprotamus un detalizētus ziņojumus par attiecīgajā periodā veiktajām visu veidu satura moderācijas darbībām. Šādos ziņojumos attiecīgi ietilpst galvenokārt šāda informācija:
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  no dalībvalstu iestādēm saņemto rīkojumu skaits, iedalot to pēc attiecīgā nelikumīgā satura veida, ieskaitot saskaņā ar 8. un 9. pantu izdotos rīkojumus, un šajos rīkojumos norādīto darbību veikšanai vajadzīgais vidējais laiks;
(a)  no dalībvalstu iestādēm saņemto rīkojumu skaits, iedalot tos pēc attiecīgā nelikumīgā satura veida, ieskaitot saskaņā ar 8. un 9. pantu izdotos rīkojumus, un vidējais laiks, kas vajadzīgs, lai informētu rīkojumu izdevušo iestādi par rīkojuma saņemšanu un izpildi;
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  attiecīgā gadījumā katras dalībvalsts katrai oficiālajai valodai piešķirto satura moderatoru pilns skaits un kvalitatīvs apraksts par to, vai un kā katrā oficiālajā valodā tiek izmantoti automatizēti satura moderācijas rīki;
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  saskaņā ar 14. pantu izdoto paziņojumu skaits, iedalot to pēc attiecīgā varbūtēji nelikumīgā satura veida, visas saskaņā ar paziņojumiem veiktās darbības, iedalot pēc tā, vai darbības veiktas saskaņā ar tiesību aktiem vai pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, un rīcības veikšanai nepieciešamais vidējais laiks;
(b)  saskaņā ar 14. pantu izdoto paziņojumu skaits, iedalot tos pēc attiecīgā varbūtēji nelikumīgā satura veida, uzticamo signalizētāju iesniegto paziņojumu skaits, visas saskaņā ar paziņojumiem veiktās darbības, iedalot pēc tā, vai darbības veiktas saskaņā ar tiesību aktiem vai pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, un rīcības veikšanai nepieciešamais vidējais un mediānais laiks; starpniecības pakalpojumu sniedzēji var pievienot papildu informāciju par rīcības veikšanai nepieciešamā vidējā laika iemesliem;
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  pēc pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas veiktās satura moderācijas darbības, tostarp tādu veikto darbību skaits un veids, kuras ietekmē pakalpojuma saņēmēju sniegtās informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību tai un pakalpojuma saņēmēju spēju sniegt informāciju, iedalot to pēc šādu pasākumu īstenošanas iemesla un pamatojuma veida;
(c)  jēgpilna un visaptveroša informācija par satura moderācijas darbībām, kas veiktas pēc pakalpojumu sniedzēju iniciatīvas, tostarp par automatizētu rīku izmantošanu, tādu veikto darbību skaitu un veidu, kuras ietekmē pakalpojuma saņēmēju sniegtās informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību tai un pakalpojuma saņēmēju spēju sniegt informāciju, iedalot to pēc šādu pasākumu īstenošanas iemesla un pamatojuma veida, kā arī attiecīgā gadījumā par veiktajiem pasākumiem, kas nodrošinātu satura moderācijā iesaistīto darbinieku apmācību un palīdzību viņiem un to, ka netiek skarts noteikumiem atbilstošs saturs;
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  to sūdzību skaits, kas saņemtas, izmantojot 17. pantā minēto sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu, šo sūdzību pamats, par tām pieņemtie lēmumi, šo lēmumu pieņemšanai nepieciešamais vidējais laiks un to gadījumu skaits, kuros šie lēmumi atcelti.
(d)  to sūdzību skaits, kas saņemtas, izmantojot 17. pantā minēto sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu, šo sūdzību pamats, par tām pieņemtie lēmumi, šo lēmumu pieņemšanai nepieciešamais vidējais un mediānais laiks un to gadījumu skaits, kuros šie lēmumi atcelti.
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Informāciju sniedz dalījumā pa dalībvalstīm, kurās tiek piedāvāti pakalpojumi, un par Savienību kopumā.
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punkts neattiecas uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma izpratnē.
2.  Šā panta 1. punkts neattiecas uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma izpratnē un kas nav arī ļoti lielas tiešsaistes platformas.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
13.a pants (jauns)
13.a pants
Tiešsaistes saskarnes uzbūve un organizācija
1.   Starpniecības pakalpojumu sniedzēji neizmanto savas tiešsaistes saskarnes vai kādas tās daļas struktūru, funkciju vai darbības veidu, lai traucētu vai pasliktinātu pakalpojumu saņēmēju spēju pieņemt brīvu, autonomu un apzinātu lēmumu vai izvēlēties. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji jo īpaši atturas veikt šādas darbības:
(a)   vizuāli vairāk izcelt kādu no variantiem, kad pakalpojuma saņēmējam tiek prasīts izvēlēties;
(b)   atkārtoti prasīt pakalpojuma saņēmējam piekrišanu datu apstrādei, ja šāda piekrišana ir liegta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktu neatkarīgi no šādas apstrādes piemērošanas jomas vai mērķa, jo īpaši izmantojot uznirstošās izvēlnes, kas traucē lietotājam;
(c)   pēc tam, kad pakalpojuma saņēmējs jau ir izdarījis izvēli, mudināt viņu mainīt pakalpojuma iestatījumu vai konfigurāciju;
(d)   padarīt atteikšanās no pakalpojuma procedūru ievērojami apgrūtinošāku nekā pieteikšanos uz to; vai
(e)   prasīt piekrišanu, ja pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 21. panta 5. punktu izmanto tiesības iebilst ar automatizētiem līdzekļiem, izmantojot tehniskās specifikācijas.
Šis punkts neskar Regulu (ES) 2016/679.
2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai atjauninātu 1. punktā minēto darbību sarakstu.
3.   Attiecīgā gadījumā starpniecības pakalpojumu sniedzēji pielāgo saskarnes uzbūves iezīmes, lai nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un integrētas drošības līmeni.
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Šā panta 1. punktā minēto mehānismu mērķis ir veicināt tādu pietiekami precīzu un pienācīgi pamatotu paziņojumu iesniegšanu, uz kuru pamata rūpīgs uzņēmējs var identificēt attiecīgā satura nelikumīgumu. Šajā nolūkā pakalpojumu sniedzēji īsteno nepieciešamos pasākumus, lai iespējotu un veicinātu šādus elementus saturošu paziņojumu iesniegšanu:
2.  Šā panta 1. punktā minēto mehānismu mērķis ir veicināt pietiekami precīzu un pienācīgi pamatotu paziņojumu iesniegšanu. Šajā nolūkā pakalpojumu sniedzēji īsteno nepieciešamos pasākumus, lai iespējotu un veicinātu šādus elementus saturošu derīgu paziņojumu iesniegšanu:
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  ja iespējams, pierādījumi, kas pamato apgalvojumu;
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  skaidra norāde uz šādas informācijas elektroniskās piekļuves vietu, it īpaši – precīzs vienotais resursu vietrādis vai vietrāži un attiecīgajā gadījumā papildu informācija, kas ļauj identificēt nelikumīgo saturu;
(b)  attiecīgā gadījumā attiecīgajam satura veidam un mitināšanas pakalpojuma attiecīgajam veidam piemērojama skaidra norāde uz precīzu šādas informācijas elektroniskās piekļuves vietu, piemēram, precīzu vienoto resursu vietrādi vai vietrāžiem, vai attiecīgajā gadījumā papildu informācija, kas ļauj identificēt nelikumīgo saturu;
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Paziņojumi, kas ietver šā panta 2. punktā minētos elementus, veido pamatu faktiskām ziņām (5. panta izpratnē) par konkrēto attiecīgās informācijas elementu.
3.  Paziņojumi, kas ietver šā panta 2. punktā minētos elementus, uz kuru pamata rūpīgs mitināšanas pakalpojumu sniedzējs spēj bez juridiskas vai faktu pārbaudes identificēt attiecīgā satura nelikumību, veido pamatu faktiskām ziņām (5. panta izpratnē) par konkrēto attiecīgās informācijas elementu.
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
14. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Informācija, uz kuru attiecas paziņojums, paliek pieejama, kamēr vēl nav veikts tās likumības novērtējums, neskarot mitināšanas pakalpojumu sniedzēju tiesības piemērot savus noteikumus. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji nav atbildīgi par paziņotas informācijas neizņemšanu, kamēr nav veikts likumības novērtējums.
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts
4.  Ja paziņojumā ir norādīts to iesniedzējas fiziskās personas vārds, uzvārds un elektroniskā pasta adrese vai juridiskās personas nosaukums un elektroniskā pasta adrese, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties nosūta attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai paziņojuma saņemšanas apstiprinājumu.
4.  Ja paziņojumā ir norādīts to iesniedzējas fiziskās personas vārds, uzvārds un elektroniskā pasta adrese vai juridiskās personas nosaukums un elektroniskā pasta adrese, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās nosūta attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai paziņojuma saņemšanas apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
5.  Pakalpojuma sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās arī paziņo minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai par savu lēmumu par informāciju, uz kuru attiecas paziņojums, norādot pieejamās lēmuma pārsūdzības iespējas.
5.  Pakalpojuma sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās arī paziņo minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai par savu darbību attiecībā uz informāciju, uz kuru attiecas paziņojums, izklāstot pārsūdzības iespējas.
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
14. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Attiecībā pret pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošināja saturu, tiek nodrošināta paziņojumu iesniegušo personu anonimitāte, izņemot personības tiesību vai intelektuālā īpašuma tiesību varbūtēju pārkāpumu gadījumus.
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
14. pants – 6. punkts
6.  Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji izskata visus saņemtos paziņojumus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem un laicīgi, rūpīgi un objektīvi pieņem lēmumus par informāciju, uz kuru attiecas šie paziņojumi. Ja šādai izskatīšanai vai lēmumu pieņemšanai tiek izmantoti automatizēti līdzekļi, šā panta 4. punktā minētajā paziņojumā jāiekļauj informācija par to izmantošanu.
6.  Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji izskata visus saņemtos paziņojumus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem un laicīgi, rūpīgi, nediskriminējoši un nepatvaļīgi pieņem lēmumus par informāciju, uz kuru attiecas šie paziņojumi. Ja šādai izskatīšanai vai lēmumu pieņemšanai tiek izmantoti automatizēti līdzekļi, šā panta 4. punktā minētajā paziņojumā jāiekļauj informācija par to izmantošanu. Ja pakalpojuma sniedzējam nav tehnisku, operatīvu vai līgumisku spēju vērsties pret konkrētiem nelikumīga satura elementiem, tas var nodot paziņojumu pakalpojumu sniedzējam, kuram ir tieša kontrole pār konkrētiem nelikumīga satura elementiem, vienlaikus informējot paziņojumu iesniegušo personu vai struktūru un attiecīgo digitālo pakalpojumu koordinatoru.
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
1.  Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izlemj izņemt konkrētus pakalpojuma saņēmēju sniegtas informācijas elementus vai liegt tiem piekļūt neatkarīgi no šādas informācijas atklāšanai, identificēšanai, izņemšanai vai piekļuves tai liegšanai izmantotajiem līdzekļiem vai sava lēmuma pamatojuma, tas ne vēlāk kā attiecīgā elementa izņemšanas vai piekļuves tam liegšanas brīdī informē pakalpojuma saņēmēju par savu lēmumu un sniedz skaidru un specifisku lēmuma pamatojumu.
1.  Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izlemj izņemt konkrētus pakalpojuma saņēmēju sniegtas informācijas elementus, liegt piekļuvi tiem, pazemināt to rangu vai attiecībā uz tiem noteikt citus pasākumus neatkarīgi no šādas informācijas atklāšanai, identificēšanai, izņemšanai vai piekļuves tai liegšanai izmantotajiem līdzekļiem vai sava lēmuma pamatojuma, tas ne vēlāk kā attiecīgā elementa izņemšanas vai piekļuves tam liegšanas brīdī informē pakalpojuma saņēmēju par savu lēmumu un sniedz skaidru un specifisku lēmuma pamatojumu.
Šis pienākums nebūtu jāpiemēro, ja saturs ir maldinošs liela apjoma komerciāls saturs vai tiesu vai tiesībaizsardzības iestāde ir pieprasījusi neinformēt saņēmēju notiekošas kriminālizmeklēšanas dēļ, kamēr kriminālizmeklēšana nav pabeigta.
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  tas, vai lēmums ietver attiecīgās informācijas izņemšanu vai piekļuves tai liegšanu, un attiecīgajā gadījumā piekļuves lieguma teritoriālā darbības joma;
(a)  tas, vai darbība ietver vai nu attiecīgās informācijas izņemšanu, piekļuves tai liegšanu, pazemināšanu rangā vai nosaka citus pasākumus attiecībā uz informāciju, un attiecīgā gadījumā darbības teritoriālais tvērums un ilgums, tostarp, ja darbība tiek veikta saskaņā ar 14. pantu, paskaidrojums par to, kāpēc darbība nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams tās mērķa sasniegšanai;
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  fakti un apstākļi, uz kuriem balstīts lēmums, tostarp attiecīgajā gadījumā tas, vai lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 14. pantu;
(b)  fakti un apstākļi, uz kuriem balstās darbība, tostarp attiecīgā gadījumā tas, vai darbība tiek veikta, ievērojot paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 14. pantu, vai pamatojoties uz brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, vai ievērojot rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 8. pantu, un attiecīgā gadījumā paziņotāja identitāte;
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  attiecīgajā gadījumā informācija par lēmuma pieņemšanā izmantotajiem automatizētajiem līdzekļiem, arī tad, ja lēmums ir pieņemts par saturu, kas atklāts vai identificēts ar automatizētiem līdzekļiem;
(c)  attiecīgā gadījumā informācija par darbībā izmantotajiem automatizētajiem līdzekļiem, arī tad, ja darbība ir veikta attiecībā uz saturu, kas atklāts vai identificēts ar automatizētiem līdzekļiem;
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  ja lēmums attiecas uz varbūtēji nelikumīgu saturu, atsauce uz attiecīgo juridisko pamatu un paskaidrojumi par to, kādēļ uz šā pamata informācija tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu;
(d)  ja darbība attiecas uz varbūtēji nelikumīgu saturu, atsauce uz attiecīgo juridisko pamatu un paskaidrojumi par to, kādēļ uz šā pamata informācija tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu;
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  ja lēmuma pamatā ir aizdomas par informācijas neatbilstību pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, atsauce uz līgumisko pamatu un paskaidrojumi, kādēļ informācija tiek uzskatīta par neatbilstīgu šim pamatam;
(e)  ja darbības pamatā ir aizdomas par informācijas neatbilstību pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, atsauce uz līgumisko pamatu un paskaidrojumi, kādēļ informācija tiek uzskatīta par neatbilstīgu šim pamatam;
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
(f)  informācija par pakalpojuma saņēmējam pieejamajām lēmuma pārsūdzības iespējām, it īpaši – izmantojot iekšējos sūdzību izskatīšanas mehānismus, strīdu alternatīvu izšķiršanu un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
(f)  skaidra un ērti lietojama informācija par pakalpojuma saņēmējam pieejamajām pārsūdzības iespējām attiecībā uz veikto darbību, it īpaši – izmantojot iekšējos sūdzību izskatīšanas mehānismus, strīdu alternatīvu izšķiršanu un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
4.  Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji publicē lēmumus un šā panta 1. punktā minēto pamatojumu publiski pieejamā Komisijas pārvaldītā datubāzē. Šajā informācijā nav persondatu.
4.  Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi gadā publicē darbības un šā panta 1. punktā minēto pamatojumu publiski pieejamā, mašīnlasāmā datubāzē, ko pārvalda un publicē Komisija. Šajā informācijā nav persondatu.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
15.a pants (jauns)
15.a pants
Ziņošana saistībā ar aizdomām par noziedzīgu nodarījumu
1.   Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam kļūst zināma jebkāda informācija, kas rada aizdomas par smagu noziedzīgu nodarījumu, kurš noticis, notiek vai ir plānots un ir saistīts ar tiešiem draudiem personu dzīvībai vai drošībai, tas nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesībaizsardzības vai tiesu iestādes par savām aizdomām un pēc pieprasījuma sniedz visu pieejamo attiecīgo informāciju.
2.   Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nespēj ar pietiekamu pārliecību identificēt attiecīgo dalībvalsti, tas informē tiesībaizsardzības iestādes dalībvalstī, kurā tas ir iedibināts vai kurā atrodas tā juridiskais pārstāvis, un var informēt Eiropolu.
Šā panta izpratnē attiecīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir izdarīts, tiek izdarīts vai ir plānots noziedzīgais nodarījums, dalībvalsts, kurā dzīvo vai atrodas aizdomās turētais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, vai dalībvalsts, kurā dzīvo vai atrodas iespējamā noziedzīgā nodarījuma upuris. Šā panta vajadzībām dalībvalstis paziņo Komisijai savu kompetento tiesībaizsardzības vai tiesu iestāžu sarakstu.
3.   Ja vien iestāde, kurai paziņots, nenorāda citādi, mitināšanas pakalpojuma saņēmējs izņem attiecīgo saturu vai liedz tam piekļuvi.
4.   Informāciju, ko dalībvalsts tiesībaizsardzības vai tiesu iestāde ir ieguvusi saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst izmantot nolūkiem, kas nav tieši saistīti ar konkrēto paziņoto smago noziedzīgo nodarījumu.
5.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka paraugu paziņojumiem saskaņā ar 1. punktu.
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
Šī iedaļa neattiecas uz tiešsaistes platformām, kuras ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, kas definēti Ieteikuma 2003/361/EK pielikumā.
1.   Šī iedaļa neattiecas uz tiešsaistes platformām, kuras ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, kas definēti Ieteikuma 2003/361/EK pielikumā un kas nav ļoti lielas tiešsaistes platformas saskaņā ar šīs regulas 25. pantu.
2.   Starpniecības pakalpojumu sniedzējs var iesniegt pieteikumu, kam pievienots pamatojums, uz atbrīvojumu no šajā iedaļā paredzētajām prasībām, ja tas:
(a)   nerada būtiskus sistēmiskus riskus un nelikumīga satura ietekme uz to ir ierobežota; un
(b)   ir bezpeļņas vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma nozīmē.
3.   Pieteikumu iesniedz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš veic sākotnējo novērtējumu. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nosūta Komisijai pieteikumu kopā ar savu novērtējumu un attiecīgā gadījumā ieteikumu Komisijas lēmumam. Komisija izvērtē šādu pieteikumu un pēc apspriešanās ar padomi var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no šīs iedaļas prasībām.
4.   Ja Komisija piešķir šādu atbrīvojumu, tā uzrauga, kā starpniecības pakalpojumu sniedzējs izmanto atbrīvojumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti atbrīvojuma izmantošanas nosacījumi.
5.   Komisija pēc padomes, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var pārskatīt piešķirto atbrīvojumu vai pilnībā vai daļēji to anulēt.
6.   Komisija uztur visu piešķirto atbrīvojumu un to nosacījumu sarakstu un dara to publiski pieejamu.
7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 69. pantu attiecībā uz procesu un procedūru atbrīvojuma sistēmas īstenošanai saistībā ar šo pantu.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  lēmumi izņemt attiecīgo informāciju vai liegt piekļuvi tai;
(a)  lēmumi izņemt informāciju, pazemināt tās rangu, liegt piekļuvi tai, vai noteikt citus pasākumus, kas ierobežo tās redzamību, pieejamību vai piekļūstamību;
Grozījums Nr. 223
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  lēmumi pilnīgi vai daļēji apturēt vai izbeigt pakalpojuma sniegšanu saņēmējiem;
(b)  lēmumi pilnīgi vai daļēji apturēt, izbeigt vai ierobežot pakalpojuma sniegšanu saņēmējiem;
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  lēmumi ierobežot iespējas monetizēt no saņēmēju nodrošinātu saturu.
Grozījums Nr. 225
Regulas priekšlikums
17. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Uzskata, ka 1. punktā noteiktais vismaz sešu mēnešu laikposms sākas dienā, kad pakalpojuma saņēmējs ir informēts par lēmumu saskaņā ar 15. pantu.
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  Tiešsaistes platformas nodrošina, ka to iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas ir viegli pieejamas un ērti lietojamas un ka tās sniedz iespēju iesniegt pietiekami precīzas un pienācīgi pamatotas sūdzības un veicina šādu sūdzību iesniegšanu.
2.  Tiešsaistes platformas nodrošina, ka to iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas ir viegli pieejamas, ērti lietojamas, arī personām ar invaliditāti un nepilngadīgajiem, un nediskriminējošas, sniedz iespēju iesniegt pietiekami precīzas un pienācīgi pamatotas sūdzības un veicina šādu sūdzību iesniegšanu. Tiešsaistes platformas savos noteikumos izklāsta iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas reglamentu skaidrā, ērti lietojamā un viegli piekļūstamā veidā.
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Tiešsaistes platformas laicīgi, rūpīgi un objektīvi izskata sūdzības, kas iesniegtas, izmantojot to sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu. Tiešsaistes platforma bez nepamatotas kavēšanās atceļ šā panta 1. punktā sevis pieņemto lēmumu, ja sūdzība satur pietiekamu pamatu tam, lai tiešsaistes platforma uzskatītu, ka informācija, uz kuru tā attiecas, nav nelikumīga un tā nav neatbilstīga tiešsaistes platformas noteikumiem, vai ja tā ietver informāciju, kas norāda, ka sūdzības iesniedzēja rīcība nepamato pakalpojuma vai konta darbības apturēšanu vai izbeigšanu.
3.  Tiešsaistes platformas laicīgi, nediskriminējoši, rūpīgi un nepatvaļīgi izskata sūdzības, kas iesniegtas, izmantojot to sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu, un to izdara desmit darba dienu laikā, sākot no dienas, kad tiešsaistes platforma ir saņēmusi sūdzību. Tiešsaistes platforma bez nepamatotas kavēšanās atceļ šā panta 1. punktā pieņemto lēmumu, ja sūdzība satur pietiekamu pamatu tam, lai tiešsaistes platforma uzskatītu, ka informācija, uz kuru tā attiecas, nav nelikumīga un tā nav neatbilstīga tiešsaistes platformas noteikumiem, vai ja tā ietver informāciju, kas norāda, ka sūdzības iesniedzēja rīcība nepamato pakalpojuma vai konta darbības apturēšanu vai izbeigšanu.
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
17. pants – 5. punkts
5.  Tiešsaistes platformas nodrošina, ka šā panta 4. punktā minētie lēmumi netiek pieņemti tikai uz automatizētu līdzekļu pamata.
5.  Tiešsaistes platformas nodrošina, ka pakalpojuma saņēmējiem vajadzības gadījumā sūdzības iesniegšanas laikā tiek dota iespēja sazināties ar kontaktpersonu, kas ir cilvēks, un ka šā panta 4. punktā minētie lēmumi netiek pieņemti tikai ar automatizētiem līdzekļiem. Tiešsaistes platforma nodrošina, ka lēmumus pieņem kvalificēti darbinieki.
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
17. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Pakalpojuma saņēmējiem ir iespēja vērsties pēc ātras tiesiskās aizsardzības saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 230
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Pakalpojuma saņēmējiem, kuriem ir adresēti 17. panta 1. punktā minētie lēmumi, ir tiesības izvēlēties jebkuru strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādi, kas ir sertificēta saskaņā ar šā panta 2. punktu, lai izšķirtu strīdus par šiem lēmumiem, tostarp sūdzībām, kuras nav bijis iespējams atrisināt, izmantojot minētajā pantā norādīto sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu. Tiešsaistes platformas labticīgi sadarbojas ar izvēlēto iestādi, lai izšķirtu strīdu, un tām ir saistošs attiecīgās iestādes pieņemtais lēmums.
1.  Pakalpojuma saņēmējiem, kuriem ir adresēti 17. panta 1. punktā minētie lēmumi, ko pieņēmusi tiešsaistes platforma, pamatojoties uz to, ka saņēmēju sniegtā informācija ir nelikumīgs saturs vai pretrunā tās noteikumiem, ir tiesības izvēlēties jebkuru strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādi, kas ir sertificēta saskaņā ar šā panta 2. punktu, lai izšķirtu strīdus par šiem lēmumiem, tostarp sūdzībām, kuras nav bijis iespējams atrisināt, izmantojot minētajā pantā norādīto sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu.
Grozījums Nr. 231
Regulas priekšlikums
18. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Abas puses labticīgi sadarbojas ar izvēlēto neatkarīgo, ārējo sertificēto iestādi, lai izšķirtu strīdu, un tām ir saistošs attiecīgās iestādes pieņemtais lēmums. Iespēja izvēlēties jebkuru ārpustiesas strīdu izšķiršanas struktūru ir viegli pieejama tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē skaidrā un ērti lietojamā veidā.
Grozījums Nr. 232
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā ir reģistrēta strīdu alternatīvas izšķiršanas iestāde, pēc šīs iestādes pieprasījuma sertificē to, ja minētā iestāde ir pierādījusi savu atbilstību šādiem nosacījumiem:
2.  Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā ir reģistrēta strīdu alternatīvas izšķiršanas iestāde, pēc šīs iestādes pieprasījuma sertificē to uz, ilgākais, trim gadiem, ko pēc tam var atjaunot, ja iestāde un par strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādi atbildīgās personas ir pierādījuši tās atbilstību šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr. 233
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  tā ir objektīva un neatkarīga no tiešsaistes platformām un tiešsaistes platformu sniegtā pakalpojuma saņēmējiem;
(a)  tā ir neatkarīga, arī finansiāli, un objektīva pret tiešsaistes platformām, tiešsaistes platformu sniegtā pakalpojuma saņēmējiem un pret tām fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir iesniegušas paziņojumus;
Grozījums Nr. 234
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  tās locekļu atalgojumu neietekmē procedūras iznākums;
Grozījums Nr. 235
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  par strīda izšķiršanu atbildīgās fiziskās personas apņemas nestrādāt pie tiešsaistes platformas vai profesionālā organizācijā, vai uzņēmumu apvienībā, kuras dalībniece ir tiešsaistes platforma, trīs gadus pēc tam, kad beidzies to amata termiņš iestādē, un nav strādājušas šādā organizācijā vismaz pēdējos divus gadus pirms stāšanās šajā amatā;
Grozījums Nr. 236
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  strīda izšķiršana ir viegli pieejama, izmantojot elektronisko sakaru tehnoloģijas;
(c)  strīda izšķiršana ir viegli pieejama, tostarp personām ar invaliditāti, izmantojot elektronisko sakaru tehnoloģijas, un tajā ir paredzēta iespēja iesniegt sūdzību un nepieciešamos apliecinošos dokumentus tiešsaistē;
Grozījums Nr. 237
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  strīda izšķiršana tiek veikta saskaņā ar skaidru un taisnīgu reglamentu.
(e)  strīda izšķiršana notiek saskaņā ar skaidriem un taisnīgiem procedūras noteikumiem, kas ir skaidri redzami un viegli un publiski pieejami.
Grozījums Nr. 238
Regulas priekšlikums
18. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Digitālo pakalpojumu koordinators katru gadu atkārtoti izvērtē, vai sertificētā strīdu alternatīvas izšķiršanas iestāde joprojām atbilst 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Neatbilstības gadījumā digitālo pakalpojumu koordinators anulē strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādes statusu.
Grozījums Nr. 239
Regulas priekšlikums
18. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Digitālo pakalpojumu koordinators reizi divos gados sagatavo ziņojumu, kurā norāda sūdzību skaitu, ko strīdu alternatīvas izšķiršanas iestāde katru gadu saņem, pieņemto lēmumu rezultātus, konstatētās sistemātiskās vai nozaru problēmas un vidējo laiku, kas bijis vajadzīgs strīdu izšķiršanai. Šajā ziņojumā jo īpaši:
(a)  apzina strīdu alternatīvas izšķiršanas iestāžu paraugpraksi;
(b)  attiecīgā gadījumā ziņo par jebkādiem trūkumiem, ko uzrāda statistikas dati un kas kavē strīdu alternatīvas izšķiršanas iestāžu darbību gan iekšzemes, gan pārrobežu strīdos;
(c)  vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot strīdu alternatīvas izšķiršanas iestāžu darbības efektivitāti un lietderību.
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums
18. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Sertificētas strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādes pabeidz strīdu izšķiršanas procedūru pamatotā termiņā un ne vēlāk kā 90 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad sertificētā iestāde ir saņēmusi sūdzību. Procedūru uzskata par pabeigtu dienā, kad sertificētā iestāde ir darījusi pieejamu strīdu alternatīvās izšķiršanas procedūras lēmumu.
Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Ja iestāde izšķir strīdu par labu pakalpojuma saņēmējam, tiešsaistes platforma atlīdzina pakalpojumu saņēmējam visas maksas un citus pamatotus izdevumus, kurus pakalpojumu saņēmējs ir samaksājis vai kuri tam ir jāmaksā saistībā ar strīda izšķiršanu. Ja iestāde izšķir strīdu par labu tiešsaistes platformai, pakalpojumu saņēmējam nav jāatlīdzina nekādas maksas un citi izdevumi, kurus tiešsaistes platforma ir samaksājusi vai kuri tai ir jāmaksā saistībā ar strīda izšķiršanu.
3.  Ja iestāde izšķir strīdu par labu pakalpojuma saņēmējam vai saskaņā ar 68. pantu pilnvarotām fiziskām vai juridiskām personām, kas ir iesnieguši paziņojumus, tiešsaistes platforma atlīdzina pakalpojumu saņēmējam visas maksas un citus pamatotus izdevumus, kurus pakalpojumu saņēmējs vai fiziskās vai juridiskās personas, kas ir iesnieguši paziņojumus, ir samaksājuši vai kuri tiem ir jāmaksā saistībā ar strīda izšķiršanu. Ja iestāde izšķir strīdu par labu tiešsaistes platformai un nekonstatē, ka pakalpojumu saņēmējs strīdā ir bijis negodprātīgs, pakalpojuma saņēmējam vai fiziskām vai juridiskām personām, kas ir iesnieguši paziņojumus, nav jāatlīdzina nekādas maksas un citi izdevumi, kurus tiešsaistes platforma ir samaksājusi vai kuri tai ir jāmaksā saistībā ar strīda izšķiršanu.
Grozījums Nr. 242
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts – 1. daļa
Iestādes piemērotā maksa par strīda izšķiršanu ir pamatota, un tā nekādā gadījumā nepārsniedz savas izmaksas.
Iestādes piemērotā maksa par strīda izšķiršanu ir pamatota, un tā nekādā gadījumā nepārsniedz izmaksas tiešsaistes platformām. Strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras pakalpojuma saņēmējam ir bezmaksas vai par simbolisku maksu.
Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
18. pants – 5. punkts
5.  Digitālo pakalpojumu koordinatori informē Komisiju par strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām, kuras tie ir sertificējuši saskaņā ar šā panta 2. punktu, tostarp attiecīgajā gadījumā iekļaujot minētā punkta otrajā daļā norādītās specifikācijas. Komisija publicē un regulāri atjaunina šo struktūru sarakstu un to specifikācijas īpaši tam paredzētā vietnē.
5.  Digitālo pakalpojumu koordinatori informē Komisiju par strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādēm, kuras tie ir sertificējuši saskaņā ar šā panta 2. punktu, tostarp attiecīgajā gadījumā iekļaujot minētā punkta otrajā daļā norādītās specifikācijas, kā arī tās strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādes, kuru statuss ir anulēts. Komisija publicē un regulāri atjaunina šo struktūru sarakstu un to specifikācijas īpaši tam paredzētā vietnē.
Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Tiešsaistes platformas īsteno visus nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tādi uzticamo signalizētāju paziņojumi, kuri iesniegti, izmantojot 14. pantā minētos mehānismus, tiek izskatīti un par tiem tiek pieņemti lēmumi prioritārā kārtībā bez kavēšanās.
1.  Tiešsaistes platformas veic visus nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tādi uzticamo signalizētāju, kas darbojas tiem noteiktajā kompetences jomā, paziņojumi, kuri iesniegti, izmantojot 14. pantā minētos mehānismus, tiek izskatīti un par tiem tiek pieņemti lēmumi prioritārā kārtībā un ātri, ievērojot pienācīgo procedūru.
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
19. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Tiešsaistes platformas veic nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzticamie signalizētāji var izdot labojumu paziņojumus par satura nepareizu izņemšanu, ierobežošanu vai piekļuves tam liegšanu, vai par kontu darbības apturēšanu vai izbeigšanu un ka minētie paziņojumi informācijas atjaunošanai tiek apstrādāti un par tiem lēmumi tiek pieņemti prioritārā kārtā un nekavējoties.
Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Uzticama signalizētāja statusu saskaņā ar šo regulu piešķir uz struktūru pieteikuma pamata tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts, ja tas ir pierādījis savu atbilstību šādiem nosacījumiem:
2.  Uzticama signalizētāja statusu saskaņā ar šo regulu piešķir uz jebkuras struktūras pieteikuma pamata tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts, ja tas ir pierādījis savu atbilstību šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  tas veic savu darbību, lai laicīgi, rūpīgi un objektīvi iesniegtu paziņojumus.
(c)  tas veic savu darbību, lai precīzi un objektīvi iesniegtu paziņojumus.
Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  tam ir pārredzama finansēšanas struktūra, tostarp katru gadu publicēti visi ieņēmumu avoti un summas;
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  tas vismaz reizi gadā publicē skaidrus, viegli saprotamus, detalizētus un standartizētus ziņojumus par visiem paziņojumiem, kas attiecīgajā laikposmā iesniegti saskaņā ar 14. pantu. Ziņojumā norāda šādu informāciju:
—  paziņojumus, kas iedalīti kategorijās pēc mitināšanas pakalpojuma sniedzēja identitātes;
—  paziņotā satura veidu;
—  konkrētas tiesību normas, kas, iespējams, ir pārkāptas ar paziņoto saturu;
—  pakalpojumu sniedzēja veikto darbību;
—  jebkurus iespējamos interešu konfliktus un finansējuma avotus, kā arī skaidrojumu par ieviestajām procedūrām, lai nodrošinātu, ka uzticamais signalizētājs saglabā savu neatkarību.
Ziņojumus, kas minēti cb) apakšpunktā, nosūta Komisijai, kura tos dara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts
3.  Digitālo pakalpojumu koordinatori paziņo Komisijai un padomei to struktūru nosaukumu, adresi un elektroniskā pasta adresi, kurām tie ir piešķīruši uzticamā signalizētāja statusu saskaņā ar šā panta 2. punktu.
3.  Digitālo pakalpojumu koordinatori uzticamā signalizētāja statusu piešķir uz divu gadu laikposmu, pēc kura statusu var atjaunot, ja attiecīgais uzticamais signalizētājs joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Digitālo pakalpojumu koordinatori paziņo Komisijai un padomei to struktūru nosaukumu, adresi un elektroniskā pasta adresi, kurām tie ir piešķīruši uzticamā signalizētāja statusu saskaņā ar šā panta 2. punktu vai to anulējuši saskaņā ar 6. punktu. Platformas iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators apspriežas ar platformām un ieinteresētajām personām, lai saglabātu uzticamo signalizētāju sistēmas precizitāti un efektivitāti.
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
19. pants – 4. punkts
4.  Komisija publicē un regulāri atjaunina 3. punktā minēto informāciju publiski pieejamā datubāzē.
4.  Komisija publicē un regulāri atjaunina 3. punktā minēto informāciju publiski pieejamā datubāzē viegli pieejamā un mašīnlasāmā formātā.
Grozījums Nr. 252
Regulas priekšlikums
19. pants – 5. punkts
5.  Ja tiešsaistes platformas rīcībā ir informācija, kas norāda uz to, ka uzticamais signalizētājs ir iesniedzis ievērojamu skaitu nepietiekami precīzu un pienācīgi nepamatotu paziņojumu, izmantojot 14. pantā minētos mehānismus, tostarp informāciju, kas ievākta saistībā ar 17. panta 3. punktā minētajās iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmās iesniegtu sūdzību izskatīšanu, tā iesniedz šādu informāciju tam digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš attiecīgajai struktūrai ir piešķīris uzticamā signalizētāja statusu, nodrošinot nepieciešamos paskaidrojumus un pamatojuma dokumentus.
5.  Ja tiešsaistes platformas rīcībā ir informācija, kas norāda uz to, ka uzticamais signalizētājs ir iesniedzis ievērojamu skaitu nepietiekami precīzu, paviršu un pienācīgi nepamatotu paziņojumu, izmantojot 14. pantā minētos mehānismus, tostarp informāciju, kas ievākta saistībā ar 17. panta 3. punktā minētajās iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmās iesniegtu sūdzību izskatīšanu, tā iesniedz šādu informāciju tam digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš attiecīgajai struktūrai ir piešķīris uzticamā signalizētāja statusu, nodrošinot nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošos dokumentus. Saņemot informāciju no tiešsaistes platformām un ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka ir pamatoti iemesli sākt izmeklēšanu, uz izmeklēšanas laiku uzticamā signalizētāja statuss tiek apturēts.
Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
19. pants – 6. punkts
6.  Digitālo pakalpojumu koordinators, kurš ir piešķīris struktūrai uzticamā signalizētāja statusu, anulē šādu statusu, ja tas, veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, tostarp pamatojoties uz informāciju, kuru tiešsaistes platforma iesniegusi saskaņā ar 5. punktu, konstatē, ka struktūra vairs neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms statusa anulēšanas digitālo pakalpojumu koordinators sniedz attiecīgajai struktūrai iespēju reaģēt uz tā veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un nodomu anulēt struktūrai piešķirto uzticamā signalizētāja statusu.
6.  Digitālo pakalpojumu koordinators, kurš ir piešķīris struktūrai uzticamā signalizētāja statusu, anulē šādu statusu, ja tas, bez nepamatotas kavēšanās veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, tostarp pamatojoties uz informāciju, kuru tiešsaistes platforma iesniegusi saskaņā ar 5. punktu, konstatē, ka struktūra vairs neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms statusa anulēšanas digitālo pakalpojumu koordinators sniedz attiecīgajai struktūrai iespēju reaģēt uz tā veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un nodomu anulēt struktūrai piešķirto uzticamā signalizētāja statusu.
Grozījums Nr. 254
Regulas priekšlikums
19. pants – 7. punkts
7.  Pēc konsultēšanās ar padomi Komisija var izdot norādījumus, lai palīdzētu tiešsaistes platformām un digitālo pakalpojumu koordinatoriem piemērot šā panta 5. un 6. punktu.
7.  Pēc konsultēšanās ar padomi Komisija izdod norādījumus, lai palīdzētu tiešsaistes platformām un digitālo pakalpojumu koordinatoriem piemērot šā panta 2., 5. un 6. punktu.
Grozījums Nr. 255
Regulas priekšlikums
19.a pants (jauns)
19.a pants
Tiešsaistes platformu piekļūstamības prasības
1.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā, nodrošina, ka tās izstrādā un sniedz pakalpojumus saskaņā ar piekļūstamības prasībām, kuras noteiktas Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikuma III, IV, VI un VII iedaļā.
2.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji sagatavo vajadzīgo informāciju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 V pielikumu un paskaidro, kā pakalpojumi atbilst piemērojamajām piekļūstamības prasībām. Informāciju sabiedrībai dara pieejamu veidā, kas ir piemērots personām ar invaliditāti. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji minēto informāciju glabā visu pakalpojuma darbības laiku.
3.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji raugās, lai saskaņā ar šo regulu sniegtā informācija un sagatavotās veidlapas un pasākumi tiktu darīti pieejami tādā veidā, lai tie būtu viegli atrodami, viegli saprotami un pieejami personām ar invaliditāti.
4.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā, nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, lai pakalpojumu sniegšana būtu atbilstīga piemērojamajām piekļūstamības prasībām. Starpniecības pakalpojumu sniedzējs pienācīgi ņem vērā pakalpojuma sniegšanas raksturīpašību izmaiņas, piemērojamo piekļūstamības prasību izmaiņas un izmaiņas saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta atbilstība piekļūstamības prasībām.
5.   Neatbilstības gadījumā tiešsaistes platformu nodrošinātāji veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu pakalpojuma atbilstību piemērojamajām piekļūstamības prasībām.
6.   Pēc iestādes pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kurus veic, lai panāktu pakalpojuma atbilstību minētajām prasībām.
7.   Tiešsaistes platformas, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuri izsecināti no Direktīvas (ES) 2019/882, uz kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām šīs regulas piekļūstamības prasībām, ciktāl minētie standarti vai to daļas attiecas uz minētajām prasībām.
8.   Tiešsaistes platformas, kas atbilst tehniskajām specifikācijām vai to daļām, kuras pieņemtas Direktīvas (ES) 2019/882 vajadzībām, uzskata par atbilstošām šīs regulas piekļūstamības prasībām, ciktāl minētās tehniskās specifikācijas vai to daļas attiecas uz minētajām prasībām.
Grozījums Nr. 256
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts
1.  Tiešsaistes platformas uz pamatotu laika periodu un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtrauc sniegt savus pakalpojumus tiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri regulāri iesniedz acīm redzami nelikumīgu saturu.
1.  Tiešsaistes platformām ir tiesības uz pamatotu laika periodu un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtraukt sniegt savus pakalpojumus tiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri bieži iesniedz nelikumīgu saturu, kura nelikumību var konstatēt bez juridiskas vai faktu pārbaudes vai par kuriem tās pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmušas divus vai vairākus rīkojumus reaģēt uz nelikumīgu saturu, ja vien šie rīkojumi vēlāk nav atcelti.
Grozījums Nr. 257
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts
2.  Tiešsaistes platformas uz pamatotu laika periodu un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtrauc izskatīt paziņojumus un sūdzības, ko iesniedz tādas fiziskas vai juridiskas personas vai sūdzību iesniedzēji, kas regulāri iesniedz acīm redzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības, izmantojot 14. un attiecīgi 17. pantā minētos paziņošanas un rīcības mehānismus un iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas.
2.  Tiešsaistes platformām ir tiesības uz pamatotu laika periodu un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtraukt izskatīt paziņojumus un sūdzības, ko iesniedz tādas fiziskas vai juridiskas personas vai sūdzību iesniedzēji, kas regulāri iesniedz acīm redzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības, izmantojot 14. un attiecīgi 17. pantā minētos paziņošanas un rīcības mehānismus un iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas.
Grozījums Nr. 258
Regulas priekšlikums
20. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Tiešsaistes platformas katrā atsevišķā gadījumā laicīgi, rūpīgi un objektīvi novērtē, vai saņēmējs, fiziska vai juridiska persona vai sūdzības iesniedzējs veic šā panta 1. un 2. punktā minētās ļaunprātīgas izmantošanas darbības, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, kas izriet no tiešsaistes platformā pieejamās informācijas. Minētie apstākļi ietver vismaz šādu informāciju:
3.  Lemjot par apturēšanu, tiešsaistes platformu nodrošinātāji katrā atsevišķā gadījumā laicīgi, rūpīgi un objektīvi novērtē, vai saņēmējs, fiziska vai juridiska persona vai sūdzības iesniedzējs veic šā panta 1. un 2. punktā minētās ļaunprātīgas izmantošanas darbības, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, kas izriet no tiešsaistes platformas nodrošinātājam pieejamās informācijas. Minētie apstākļi ietver vismaz šādu informāciju:
Grozījums Nr. 259
Regulas priekšlikums
20. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  pagājušajā gadā iesniegto acīm redzami nelikumīgā satura elementu vai acīm redzami nepamatoto paziņojumu vai sūdzību absolūtais skaits;
(a)  pagājušajā gadā iesniegto nelikumīgā satura elementu vai acīm redzami nepamatoto paziņojumu vai sūdzību absolūtais skaits;
Grozījums Nr. 260
Regulas priekšlikums
20. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  saņēmēja, fiziskās vai juridiskās personas vai sūdzības iesniedzēja nolūks.
(d)  saņēmēja, fiziskās vai juridiskās personas vai sūdzības iesniedzēja nolūks, ja tas ir nosakāms.
Grozījums Nr. 261
Regulas priekšlikums
20. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  vai paziņojumu ir iesniedzis individuāls lietotājs vai struktūra vai personas ar īpašām zināšanām attiecīgā satura jomā, vai tas ir iesniegts pēc automatizētas satura atpazīšanas sistēmas izmantošanas.
Grozījums Nr. 262
Regulas priekšlikums
20. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šā panta 1. un 2. punktā minēto pakalpojumu pārtraukšanu var noteikt par pastāvīgu, ja:
(a)  pastāv pārliecinoši iemesli, kas saistīti ar tiesību aktiem vai sabiedrisko politiku, tostarp notiekošas kriminālizmeklēšanas;
(b)  izņemtās vienības ir daļa no lielapjoma kampaņām ar mērķi maldināt lietotājus vai manipulēt ar platformas satura moderācijas centieniem;
(c)  tirgotājs ir atkārtoti piedāvājis preces un pakalpojumus, kas neatbilst Savienības vai valsts tiesību aktiem;
(d)  izņemtās vienības ir saistītas ar smagiem noziegumiem.
Grozījums Nr. 263
Regulas priekšlikums
20. pants – 4. punkts
4.  Tiešsaistes platformas savos noteikumos skaidri un detalizēti izklāsta savu politiku attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minēto ļaunprātīgo izmantošanu, tostarp attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kurus tās var ņemt vērā, novērtējot, vai konkrētā rīcība ir uzskatāma par ļaunprātīgu izmantošanu, un to pakalpojumu sniegšanas apturēšanas ilgumu.
4.  Tiešsaistes platformu nodrošinātāji savos noteikumos skaidri, lietotājdraudzīgi un detalizēti, pienācīgi ņemot vērā savas saistības saskaņā ar 12. panta 2. punktu, izklāsta savu politiku attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minēto ļaunprātīgo izmantošanu, tostarp piemērus ar faktiem un apstākļiem, kurus tie var ņemt vērā, novērtējot, vai konkrētā rīcība ir uzskatāma par ļaunprātīgu izmantošanu, un pakalpojumu apturēšanas ilgumu.
Grozījums Nr. 264
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ja tiešsaistes platforma ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina, ka tirgotāji var izmantot tās pakalpojumus tikai tam, lai popularizētu vēstījumus vai piedāvātu produktus un pakalpojumus patērētājiem Savienībā, ja pirms tās pakalpojumu izmantošanas tiešsaistes platforma ir ieguvusi šādu informāciju:
1.  Tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina, ka tirgotāji var izmantot to pakalpojumus tikai tam, lai izplatītu vēstījumus par produktiem un pakalpojumiem vai piedāvātu tos patērētājiem Savienībā, ja pirms to pakalpojumu izmantošanas šiem nolūkiem tām ir sniegta šāda informācija:
Grozījums Nr. 265
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  uzņēmēja nosaukums, adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 13. punktā un 4. pantā51 vai jebkurā attiecīgajā Savienības tiesību aktā sniegto definīciju;
(d)  uzņēmēja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, jēdzienu uzņēmējs saprotot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/102051 3. panta 13. punkta un 4. panta nozīmē vai jebkura attiecīga Savienības tiesību akta, tostarp produktu drošuma jomā, nozīmē;
__________________
__________________
51 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).
51 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 266
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  tirgotāja pašsertifikācija, kas ietver apņemšanos piedāvāt tikai tādus produktus vai pakalpojumus, kas atbilst piemērojamām Savienības tiesību aktu normām.
(f)  tirgotāja pašsertifikācija, kas ietver apņemšanos piedāvāt tikai tādus produktus vai pakalpojumus, kas atbilst piemērojamām Savienības tiesību aktu normām, un attiecīgā gadījumā apstiprina, ka visi produkti ir pārbaudīti pieejamajās datubāzēs, piemēram, Savienības ātrās brīdināšanas sistēmā bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX);
Grozījums Nr. 267
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  produktu vai pakalpojumu veids, ko tirgotājs plāno piedāvāt tiešsaistes platformā.
Grozījums Nr. 268
Regulas priekšlikums
22. pants – 2. punkts
2.  Saņemot šādu informāciju, tiešsaistes platforma veic piemērotus pasākumus, lai novērtētu, vai šā panta 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā minētā informācija ir uzticama, izmantojot jebkuru tādu brīvi pieejamu oficiālu tiešsaistes datubāzi vai saskarni, kuru dara pieejamu dalībvalstis vai Savienība, vai pieprasot tirgotājam sniegt uzticamu avotu izdotus pamatojuma dokumentus.
2.  Tiešsaistes platforma, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, pēc minētās informācijas saņemšanas un pirms atļaušanas produktu vai pakalpojumu parādīt tās tiešsaistes saskarnē un līdz līgumattiecību beigām dara visu iespējamo, lai novērtētu, vai 1. punkta a) līdz fa) apakšpunktā minētā informācija ir uzticama un pilnīga. Tiešsaistes platforma dara visu iespējamo, lai pārbaudītu tirgotāja sniegto informāciju, izmantojot jebkuru brīvi pieejamu oficiālu tiešsaistes datubāzi vai saskarni, ko darījis pieejamu apstiprināts administrators, dalībvalstis vai Savienība, vai tiešā veidā pieprasot tirgotājam sniegt uzticamu avotu izdotus apliecinošos dokumentus.
Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija publicē iepriekšējā punktā minēto tiešsaistes datubāzu un tiešsaistes saskarņu sarakstu un pastāvīgi to atjaunina. Tiešsaistes platformu pienākumi, kas minēti 1. un 2. punktā, attiecas uz jauniem un esošiem tirgotājiem.
Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
22. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Tiešsaistes platforma, izmantojot tādus pasākumus kā patērētājiem piedāvāto produktu un pakalpojumu izlases veida pārbaudes papildus šā panta 1. un 2. punktā minētajiem pienākumiem, dara visu iespējamo, lai identificētu un novērstu to, ka tirgotāji, kas izmanto tās pakalpojumus, izplata Savienības vai valsts tiesību aktiem neatbilstošu produktu vai pakalpojumu piedāvājumus.
Grozījums Nr. 270
Regulas priekšlikums
22. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Ja tiešsaistes platforma iegūst norādes uz to, ka šā panta 1. punktā minētais informācijas elements, kas iegūts no attiecīgā tirgotāja, ir neprecīzs vai nepilnīgs, šī platforma pieprasa tirgotājam izlabot informāciju, lai tas nekavējoties vai Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktajā laikā nodrošinātu, ka visa informācija ir precīza un pilnīga.
3.  Ja tiešsaistes platforma iegūst pietiekamas norādes vai tai ir pamats domāt, ka šā panta 1. punktā minētais informācijas elements, kas iegūts no attiecīgā tirgotāja, ir neprecīzs vai nepilnīgs, šī platforma pieprasa tirgotājam izlabot informāciju, lai tas nekavējoties vai Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktajā laikā nodrošinātu, ka visa informācija ir precīza un pilnīga.
Grozījums Nr. 271
Regulas priekšlikums
22. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja tirgotājs neizlabo vai nepapildina šo informāciju, tiešsaistes platforma pārtrauc sniegt attiecīgajam tirgotājam pakalpojumu līdz brīdim, kad tiek izpildīts pieprasījums.
Ja tirgotājs neizlabo vai nepapildina šo informāciju, tiešsaistes platforma nekavējoties pārtrauc sniegt attiecīgajam tirgotājam pakalpojumu saistībā ar produktu vai pakalpojumu piedāvāšanu patērētājiem, kas atrodas Savienībā, līdz brīdim, kad pilnībā tiek izpildīts pieprasījums.
Grozījums Nr. 272
Regulas priekšlikums
22. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ja tiešsaistes platforma noraida pakalpojumu pieteikumu vai pārtrauc sniegt pakalpojumus tirgotājam, tirgotājs izmanto mehānismus, kas minēti šīs regulas 17. un 43. pantā.
Grozījums Nr. 273
Regulas priekšlikums
22. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Tiešsaistes platforma, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina, lai līdzās piedāvātajam saturam, precēm vai pakalpojumiem būtu skaidri redzama komerciālā lietotāja, kas nodrošina šo saturu, preces vai pakalpojumus, identitāte, piemēram, preču zīme vai logo. Šajā nolūkā tiešsaistes platforma izveido standartizētu saskarni komerciālajiem lietotājiem.
Grozījums Nr. 274
Regulas priekšlikums
22. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c  Tirgotāji pilnībā atbild par sniegtās informācijas precizitāti un nekavējoties ziņo tiešsaistes platformai par jebkādām izmaiņām sniegtajā informācijā.
Grozījums Nr. 275
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. punkts
4.  Tiešsaistes platforma drošā veidā uzglabā informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, visā tās un attiecīgā tirgotāja savstarpējo līgumattiecību laikā. Pēc tam tā minēto informāciju izdzēš.
4.  Tiešsaistes platforma drošā veidā uzglabā informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, visā tās un attiecīgā tirgotāja savstarpējo līgumattiecību laikā. Pēc tam, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc distances līguma galīgās noslēgšanas, tā minēto informāciju izdzēš.
Grozījums Nr. 276
Regulas priekšlikums
22. pants – 6. punkts
6.  Tiešsaistes platforma dara pieejamu šā panta 1. punkta a), d), e) un f) apakšpunktā minēto informāciju pakalpojuma saņēmējiem skaidrā, viegli pieejamā un saprotamā veidā.
6.  Tiešsaistes platforma dara šā panta 1. punkta a), d), e), f) un fa) apakšpunktā minēto informāciju viegli piekļūstamu pakalpojuma saņēmējiem un to sniedz skaidrā, viegli pieejamā un saprotamā veidā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikuma piekļūstamības prasībām.
Grozījums Nr. 277
Regulas priekšlikums
22.a pants (jauns)
22.a pants
Pienākums informēt patērētājus un iestādes par nelikumīgiem produktiem un pakalpojumiem
1.   Ja tiešsaistes platforma, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem uzzina, ka produkts vai pakalpojums, ko tirgotājs piedāvā minētās platformas saskarnē, ir nelikumīgs saskaņā ar piemērojamajām Savienības vai valsts tiesību aktu prasībām, tā:
(a)   nekavējoties izņem nelikumīgo produktu vai pakalpojumu no savas saskarnes un attiecīgā gadījumā informē attiecīgās iestādes, piemēram, tirgus uzraudzības iestādi vai muitas dienestu, par pieņemto lēmumu;
(b)   ja tiešsaistes platformai ir pakalpojumu saņēmēju kontaktinformācija, tā šos pakalpojuma saņēmējus, kuri ir iegādājušies attiecīgo produktu vai pakalpojumu, informē par nelikumīgumu, tirgotāja identitāti un iespējām prasīt kompensāciju;
(c)   izmantojot lietojumprogrammu saskarnes, apkopo un publisko repozitoriju, kurā ir informācija par nelikumīgiem produktiem un pakalpojumiem, kas pēdējos divpadsmit mēnešos izņemti no platformas, kā arī informāciju par attiecīgo tirgotāju un iespējām prasīt kompensāciju.
2.   Tiešsaistes platforma, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, uztur iekšējo datubāzi par nelikumīgiem produktiem un pakalpojumiem, kuri izņemti, un/vai saņēmējiem, kam pārtraukts sniegt pakalpojumus saskaņā ar 20. pantu.
Grozījums Nr. 278
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  to sūdzību skaits, kas saņemtas, izmantojot 17. pantā minēto sūdzību izskatīšanas iekšējo sistēmu, šo sūdzību pamats, par tām pieņemtie lēmumi, šo lēmumu pieņemšanai nepieciešamais vidējais un mediānais laiks un to gadījumu skaits, kuros šie lēmumi atcelti;
Grozījums Nr. 279
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  regulas 20. pantā noteiktās pakalpojuma sniegšanas apturēšanas gadījumu skaits, nošķirot apturēšanas gadījumus, kas piemēroti par klaji nelikumīga satura iesniegšanu, klaji nepamatotu paziņojumu iesniegšanu un klaji nepamatotu sūdzību iesniegšanu;
(b)  regulas 20. pantā noteiktās pakalpojuma sniegšanas apturēšanas gadījumu skaits, nošķirot apturēšanas gadījumus, kas piemēroti par nelikumīga satura iesniegšanu, klaji nepamatotu paziņojumu iesniegšanu un klaji nepamatotu sūdzību iesniegšanu;
Grozījums Nr. 280
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  tiešsaistes platformas izņemto un marķēto reklāmu un to reklāmu skaits, kurām liegts piekļūt, kā arī lēmumu pamatojums.
Grozījums Nr. 281
Regulas priekšlikums
23. pants – 2. punkts
2.  Tiešsaistes platformas vismaz reizi sešos mēnešos publicē informāciju par aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī katrā dalībvalstī, kuru aprēķina kā vidējo rādītāju pēdējo sešu mēnešu laikā saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajos tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 25. panta 2. punktu.
2.  Tiešsaistes platformas vismaz reizi divpadsmit mēnešos publicē informāciju par aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī katrā dalībvalstī, kuru aprēķina kā vidējo rādītāju pēdējo sešu mēnešu laikā saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajos tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 25. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 282
Regulas priekšlikums
23. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis atturas no papildu pārredzamības ziņošanas pienākumu piemērošanas tiešsaistes platformām, izņemot īpašus pieprasījumus saistībā ar to uzraudzības pilnvaru īstenošanu.
Grozījums Nr. 283
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts
4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu veidnes attiecībā uz šā panta 1. punktā noteikto ziņojumu formu, saturu un citu informāciju.
4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu galvenos darbības rādītājus un noteiktu veidnes attiecībā uz šā panta 1. punktā noteikto ziņojumu formu, saturu un citu informāciju.
Grozījums Nr. 284
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Tiešsaistes platformas, kuras rāda reklāmu savā tiešsaistes saskarnē, nodrošina, ka pakalpojuma saņēmēji var skaidri, nepārprotami un reāllaikā attiecībā uz katru konkrēto reklāmu, kas tiek parādīta katram atsevišķam saņēmējam, identificēt:
1.   Tiešsaistes platformas, kuras rāda reklāmu savā tiešsaistes saskarnē, nodrošina, ka pakalpojuma saņēmēji var skaidri, īsi, nepārprotami un reāllaikā attiecībā uz katru konkrēto reklāmu, kas tiek parādīta katram atsevišķam saņēmējam, identificēt:
Grozījums Nr. 285
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ka rādītā informācija ir reklāma;
(a)  ka saskarnē vai tās daļās parādītā informācija ir tiešsaistes reklāma, tostarp izmantojot pamanāmu un saskaņotu marķējumu;
Grozījums Nr. 286
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  fizisko vai juridisko personu, kas finansē reklāmu, ja attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā;
Grozījums Nr. 287
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  lietderīgu informāciju par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu to saņēmēju, kam tiek rādīta reklāma.
(c)   skaidru, lietderīgu un viendabīgu informāciju par parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu to saņēmēju, kam tiek rādīta reklāma, un to, kā šos parametrus attiecīgā gadījumā var mainīt.
Grozījums Nr. 499
Regulas priekšlikums
24. pants – 1.a daļa (jauna)
1.a  Tiešsaistes platformas nodrošina, ka pakalpojumu saņēmēji var viegli izdarīt apzinātu izvēli par to, vai sniegt piekrišanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktu un 7. pantu savu persondatu apstrādei reklāmas nolūkos, un šajā nolūkā sniedz pakalpojumu saņēmējiem jēgpilnu informāciju, tostarp informāciju par to, kā viņu dati tiks monetizēti. Tiešsaistes platformas nodrošina, ka nesniegt piekrišanu pakalpojuma saņēmējam nav sarežģītāk vai laikietilpīgāk nekā sniegt piekrišanu. Ja pakalpojuma saņēmēji atsakās dot piekrišanu vai ir atsaukuši piekrišanu, viņiem tiek dotas citas taisnīgas un saprātīgas iespējas piekļūt tiešsaistes platformai.
Grozījums Nr. 500
Regulas priekšlikums
24. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Ir aizliegtas mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, kuras reklāmas parādīšanas nolūkā apstrādā, atklāj vai analizē nepilngadīgo personas datus vai personas datus, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 290
Regulas priekšlikums
24.a pants (jauns)
24.a pants
Ieteikumu sistēmas pārredzamība
1.   Tiešsaistes platformas savos noteikumos un izmantojot īpaši paredzētu tiešsaistes resursu, pie kura var tieši un viegli nonākt no tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnes, kad saturs tiek ieteikts, skaidrā, pieejamā un viegli saprotamā veidā izklāsta galvenos ieteikumu sistēmās izmantotos parametrus, kā arī pakalpojuma saņēmēju iespējas modificēt vai ietekmēt šādus galvenos parametrus, kurus tās ir darījušas pieejamus.
2.   Šā panta 1. punktā minētie galvenie parametri ietver vismaz:
(a)   galvenos kritērijus, ko izmanto attiecīgā sistēma un kas atsevišķi vai kopā ir visbūtiskākie ieteikumu noteikšanā;
(b)   šo parametru relatīvo nozīmi;
(c)   mērķus, kuriem attiecīgā sistēma ir optimizēta; un
(d)   attiecīgā gadījumā paskaidrojumu par pakalpojuma saņēmēju uzvedības ietekmi uz to, kā attiecīgā sistēma rada savus rezultātus.
Šā panta 2. punktā noteiktās prasības neskar noteikumus par komercnoslēpumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.
3.   Ja saskaņā ar 1. punktu ir pieejamas vairākas iespējas, tiešsaistes platformas savā tiešsaistes saskarnē nodrošina skaidru un viegli pieejamu funkciju, kura ļauj pakalpojuma saņēmējam jebkurā brīdī atlasīt un modificēt vēlamo veidu, kādā katra ieteikumu sistēma nosaka viņam parādītās informācijas relatīvo secību.
Grozījums Nr. 291
Regulas priekšlikums
24.b pants (jauns)
24.b pants
Papildu pienākumi platformām, ko galvenokārt izmanto lietotāju radīta pornogrāfiska satura izplatīšanai
Ja tiešsaistes platforma galvenokārt ir paredzēta lietotāju radīta pornogrāfiska satura izplatīšanai, tā veic vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu:
(a)   ka lietotāji, kas izplata saturu, ir verificēti ar divkāršu brīvas izvēles e-pasta un mobilā tālruņa reģistrāciju;
(b)   profesionālu satura moderāciju, ko veic cilvēks, kurš apmācīts identificēt vizuālus materiālus izmantojošu seksuālu vardarbību, tostarp saturu, kurš ļoti iespējams ir nelikumīgs;
(c)   piekļūstamu kvalificētu ziņošanas procedūru formā, kas papildus 14. pantā minētajam mehānismam ļauj fiziskām personām iesniegt platformai pretenziju, ka vizuālais materiāls, kurā viņas redzamas vai kurš liek domāt, ka viņas tajā ir redzamas, ir izplatīts bez viņu piekrišanas, un iesniegt platformai savas fiziskās identitātes pirmšķietamu pierādījumu; saturs, par kuru paziņots, izmantojot šo procedūru, ir jāaptur bez liekas kavēšanās.
Grozījums Nr. 292
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
1.  Šī iedaļa attiecas uz tiešsaistes platformām, kuras sniedz savus pakalpojumus tādam Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējam skaitam mēnesī, kas ir vienāds ar 45 miljoniem vai lielāks par to, aprēķinot to saskaņā ar šā panta 3. punktā minētajos deleģētajos aktos izklāstītajām metodēm.
1.  Šo iedaļu piemēro tiešsaistes platformām, kuras:
a)   vismaz secīgus četrus mēnešus sniedz savus pakalpojumus tādam Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējam skaitam mēnesī, kas ir vienāds ar 45 miljoniem vai lielāks par to, aprēķinot to saskaņā ar šā panta 3. punktā minētajos deleģētajos aktos izklāstītajām metodēm. Šādā metodikā jo īpaši ņem vērā:
i)   to, ka aktīvo saņēmēju skaitu nosaka katram pakalpojumam atsevišķi;
ii)   ka aktīvos pakalpojuma saņēmējus, kas pievienojas no vairākām ierīcēm, skaita tikai vienu reizi;
iii)   ka neskaita pakalpojuma netiešu izmantošanu ar trešās personas vai saites starpniecību;
iv)   ja tiešsaistes platformu mitina cits starpniecības pakalpojumu sniedzējs, ka aktīvos pakalpojuma saņēmējus piesaista tikai tai tiešsaistes platformai, kura tiem ir vistuvāk;
v)   ka nav iekļauta automatizēta mijiedarbība, kontu vai datu analīze, ko neveic cilvēks (“boti”).
Grozījums Nr. 293
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts
3.  Komisija pēc konsultēšanās ar padomi pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 69. pantu nolūkā noteikt metodes, ko var izmantot, lai šā panta 1. punkta vajadzībām aprēķinātu Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī. Metodēs īpaši norāda, kā noteikt Savienības iedzīvotāju skaitu, un kritērijus Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējā skaita noteikšanai mēnesī, ņemot vērā dažādas pieejamības funkcijas.
3.  Komisija pēc konsultēšanās ar padomi pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 69. pantu nolūkā noteikt metodes, ko var izmantot, lai šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām aprēķinātu Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī. Metodēs īpaši norāda, kā noteikt Savienības iedzīvotāju skaitu, un kritērijus Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējā skaita noteikšanai mēnesī, ņemot vērā dažādas pieejamības funkcijas.
Grozījums Nr. 294
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Sākot no 25. panta 4. punkta otrajā daļā noteiktā piemērošanas datuma, ļoti lielas tiešsaistes platformas vismaz vienu reizi gadā identificē, analizē un novērtē visus būtiskos sistēmiskos riskus, kurus izraisa viņu pakalpojumu darbība un izmantošana Savienībā. Risku novērtējums ir vērsts uz to pakalpojumiem, un tas ietver šādus sistēmiskos riskus:
1.  Sākot no 25. panta 4. punkta otrajā daļā noteiktā piemērošanas datuma, ļoti lielas tiešsaistes platformas vismaz vienu reizi gadā un noteikti pirms jaunu pakalpojumu sākšanas efektīvi un rūpīgi identificē, analizē un novērtē visu to būtisko sistēmisko risku iespējamību un kritiskumu, kurus izraisa viņu pakalpojumu Savienībā izstrāde, algoritmiskās sistēmas, raksturīgās īpašības, darbība un izmantošana. Risku novērtējumā riskus aplūko pa dalībvalstīm, kurās pakalpojumi tiek piedāvāti, un par Savienību kopumā, jo īpaši attiecībā uz konkrētu valodu vai reģionu. Risku novērtējums ir vērsts uz to pakalpojumiem un darbībām, tostarp tehnoloģiju izstrādi un uzņēmējdarbības modeļa izvēlēm un tas analizē šādus sistēmiskos riskus:
Grozījums Nr. 295
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  nelikumīga satura izplatīšana, izmantojot viņu pakalpojumus;
(a)  nelikumīga satura izplatīšana, izmantojot viņu pakalpojumus vai saturu, kas ir pretrunā viņu noteikumiem;
Grozījums Nr. 296
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  jebkāda veida negatīva ietekme uz pamattiesību izmantošanu privātās un ģimenes dzīves, vārda un informācijas brīvības, diskriminēšanas aizlieguma un bērna tiesību jomā, kuras ir attiecīgi izklāstītas Hartas 7., 11., 21. un 24. pantā;
(b)  jebkāda faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz pamattiesību izmantošanu, tostarp uz patērētāju tiesību aizsardzību, cilvēka cieņas ievērošanu, privāto un ģimenes dzīvi, persondatu aizsardzību un vārda un informācijas brīvību, kā arī mediju brīvību un plurālismu, diskriminēšanas aizliegumu, tiesībām uz dzimumu vienlīdzību un bērna tiesībām, ir attiecīgi izklāstīts Hartas 1., 7., 8., 11., 21., 23., 24. un 38. pantā;
Grozījums Nr. 297
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  tīša manipulēšana ar savu pakalpojumu, tostarp pakalpojuma neautentiska lietošana vai pakalpojuma automatizēta ekspluatācija, kam ir faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, nepilngadīgām personām, pilsonisko diskursu vai faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz vēlēšanu procesiem un sabiedrisko drošību.
(c)  jebkāda to pakalpojuma nepareiza darbība vai tīša manipulēšana ar pakalpojumu, tostarp pakalpojuma neautentiska lietošana vai pakalpojuma automatizēta ekspluatācija, vai ar pakalpojuma paredzēto darbību saistīti riski, tostarp nelikumīga satura popularizēšana, satura, kas ir pretrunā to noteikumiem, pastiprināšana vai jebkāds cits saturs, kam ir faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz nepilngadīgo un citu neaizsargātu pakalpojuma saņēmēju grupu aizsardzību, demokrātiskām vērtībām, plašsaziņas līdzekļu brīvību, vārda brīvību un pilsonisko diskursu, vai faktisku vai paredzamu ietekmi, kas saistīta ar vēlēšanu procesiem un sabiedrības drošību;
Grozījums Nr. 298
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  jebkāda faktiska un paredzama negatīva ietekme uz sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī uzvedības atkarība vai cita nopietna negatīva ietekme uz personas fizisko, garīgo, sociālo un finansiālo labklājību.
Grozījums Nr. 299
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts
2.  Veicot riska novērtēšanu, ļoti lielas tiešsaistes platformas īpaši ņem vērā to, kā to satura moderācijas, ieteikumu sistēmas un reklāmas atlases un rādīšanas sistēmas ietekmē šā panta 1. punktā minētos sistēmiskos riskus, to starpā potenciāli ātru nelikumīga satura un to noteikumiem neatbilstošas informācijas izplatīšanu plašā mērogā.
2.  Veicot riska novērtēšanu, ļoti lielas tiešsaistes platformas īpaši ņem vērā to, vai un kā to satura moderācijas sistēmas, noteikumi, kopienas standarti, algoritmiskās sistēmas, ieteikumu sistēmas un reklāmas atlases un rādīšanas sistēmas, kā arī pamatā esošā datu vākšana, apstrāde un profilēšana ietekmē šā panta 1. punktā minētos sistēmiskos riskus, to starpā potenciāli ātru nelikumīga satura un to noteikumiem neatbilstošas informācijas izplatīšanu plašā mērogā.
Grozījums Nr. 300
Regulas priekšlikums
26. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Veicot risku novērtējumus, ļoti lielas tiešsaistes platformas attiecīgā gadījumā apspriežas ar pakalpojuma saņēmēju pārstāvjiem, viņu pakalpojumu potenciāli ietekmēto grupu pārstāvjiem, neatkarīgiem ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. To iesaisti pielāgo specifiskajiem sistēmiskajiem riskiem, ko ļoti lielā tiešsaistes platforma plāno novērtēt.
Grozījums Nr. 301
Regulas priekšlikums
26. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Riska novērtējuma apliecinošos dokumentus nosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai.
Grozījums Nr. 302
Regulas priekšlikums
26. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Šā panta 1. un 2. punktā minētajiem pienākumiem nekādā ziņā nevajadzētu novest pie vispārēja pārraudzības pienākuma.
Grozījums Nr. 303
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas ievieš pamatotus, samērīgus un iedarbīgus riska mazināšanas pasākumus, kas atbilst saskaņā ar 26. pantu identificētajiem konkrētajiem sistēmiskajiem riskiem. Attiecīgajā gadījumā tie var ietvert šādus pasākumus:
1.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas ievieš pamatotus, pārredzamus, samērīgus un iedarbīgus riska mazināšanas pasākumus, kas atbilst saskaņā ar 26. pantu identificētajiem konkrētajiem sistēmiskajiem riskiem. Attiecīgajā gadījumā tie var ietvert šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 304
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  satura moderācijas un ieteikumu sistēmu, savu lēmumu pieņemšanas procesu, pakalpojumu iezīmju vai funkciju vai savu noteikumu pielāgošana;
(a)  satura moderācijas, algoritmisko sistēmu vai ieteikumu sistēmu un tiešsaistes saskarņu, savu lēmumu pieņemšanas procesu, projektēšanas, pakalpojumu iezīmju vai funkciju, sava reklāmas modeļa vai noteikumu pielāgošana;
Grozījums Nr. 305
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  pienācīgu resursu, lai izskatītu paziņojumus un iekšējas sūdzības, tostarp atbilstīgu tehnisko un operatīvo pasākumu vai spēju nodrošināšana;
Grozījums Nr. 306
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  mērķtiecīgi pasākumi, kas vērsti uz reklāmas rādīšanas ierobežošanu saistībā ar to sniegto pakalpojumu;
(b)  mērķtiecīgi pasākumi, kas vērsti uz reklāmas rādīšanas ierobežošanu saistībā ar to sniegto pakalpojumu vai alternatīva sabiedrisko pakalpojumu reklāmu vai citas saistītas faktu informācijas izvietošana un parādīšana;
Grozījums Nr. 307
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  attiecīgā gadījumā mērķtiecīgi pasākumi, ar ko pielāgo tiešsaistes saskarnes un funkcijas nepilngadīgo aizsardzībai;
Grozījums Nr. 308
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  iekšējo procesu vai savu darbību uzraudzības pastiprināšana, it īpaši attiecībā uz sistēmisko risku noteikšanu;
(c)  iekšējo procesu un resursu, testēšanas, dokumentēšanas vai savu darbību uzraudzības pastiprināšana, it īpaši attiecībā uz sistēmisko risku noteikšanu;
Grozījums Nr. 309
Regulas priekšlikums
27. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Ļoti lielas tiešsaistes platformas attiecīgā gadījumā izstrādā savus risku mazināšanas pasākumus, iesaistot pakalpojuma saņēmēju pārstāvjus, neatkarīgus ekspertus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Ja šāda iesaistīšanās nav paredzēta, to skaidri norāda 33. pantā minētajā pārredzamības ziņojumā.
Grozījums Nr. 310
Regulas priekšlikums
27. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Lai sagatavotu 28. pantā minēto revīzijas ziņojumu, ļoti lielas tiešsaistes platformas neatkarīgajiem revidentiem iesniedz detalizētu sarakstu ar veiktajiem riska mazināšanas pasākumiem un to pamatojumu.
Grozījums Nr. 311
Regulas priekšlikums
27. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c  Komisija novērtē 27. panta 1. punktā minēto ļoti lielo tiešsaistes platformu veikto riska mazināšanas pasākumu īstenošanu un efektivitāti un vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus.
Grozījums Nr. 312
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Padome sadarbībā ar Komisiju reizi gadā publicē visaptverošus ziņojumus, kuri ietver šādu informāciju:
2.  Padome sadarbībā ar Komisiju reizi gadā publicē visaptverošus ziņojumus. Ziņojumos ietver šādu informāciju:
Grozījums Nr. 313
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  tādu nozīmīgāko un visbiežāk konstatēto sistēmisko risku identificēšana un novērtēšana, par kuriem ziņo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai kuri tiek identificēti, izmantojot citus informācijas avotus, it īpaši tos, kuri sniegti saskaņā ar 31. un 33. pantu;
(a)  tādu nozīmīgāko un visbiežāk konstatēto sistēmisko risku identificēšana un novērtēšana, par kuriem ziņo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai kuri tiek identificēti, izmantojot citus informācijas avotus, it īpaši tos, kuri sniegti saskaņā ar 30., 31. un 33. pantu;
Grozījums Nr. 314
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ziņojumus sniedz par atsevišķām dalībvalstīm, kurās rodas sistēmiskie riski, un par Savienību kopumā. Ziņojumus publicē visās Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās.
Grozījums Nr. 315
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts
3.  Komisija sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoriem var izdot vispārīgas pamatnostādnes par šā panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz konkrētiem riskiem, it īpaši, lai piedāvātu paraugpraksi un ieteicamos iespējamos pasākumus, pienācīgi ņemot vērā pasākumu iespējamo ietekmi uz Hartā noteiktajām visu iesaistīto personu pamattiesībām. Sagatavojot šādas pamatnostādnes, Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu.
3.  Komisija sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoriem un pēc sabiedriskās apspriešanas izdod vispārīgas pamatnostādnes par šā panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz konkrētiem riskiem, it īpaši, lai piedāvātu paraugpraksi un ieteicamos iespējamos pasākumus, pienācīgi ņemot vērā pasākumu iespējamo ietekmi uz Hartā noteiktajām visu iesaistīto personu pamattiesībām.
Grozījums Nr. 316
Regulas priekšlikums
27. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Prasība ieviest ietekmes mazināšanas pasākumus nerada vispārēju pārraudzības pienākumu vai aktīvu faktu vākšanas pienākumu.
Grozījums Nr. 317
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ļoti lielām tiešsaistes platformām ir pienākums par saviem līdzekļiem vismaz vienu reizi gadā veikt revīziju, lai novērtētu atbilstību šādiem nosacījumiem:
1.  Ļoti lielām tiešsaistes platformām ir pienākums par saviem līdzekļiem vismaz vienu reizi gadā veikt neatkarīgu revīziju, lai novērtētu atbilstību šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr. 318
Regulas priekšlikums
28. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošina revidentiem piekļuvi visiem būtiskajiem datiem, kas vajadzīgi pienācīgai revīzijas veikšanai.
Grozījums Nr. 319
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Revīziju veic saskaņā ar šā panta 1. punktu organizācijas:
2.  Revīziju saskaņā ar šā panta 1. punktu veic organizācijas, kuras ir atzinusi un pārbaudījusi Komisija un:
Grozījums Nr. 320
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  kuras ir neatkarīgas no attiecīgajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām;
(a)  kuras ir juridiski un finansiāli neatkarīgas no attiecīgajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām un citām ļoti lielām tiešsaistes platformām, un kurām nav interešu konfliktu ar šīm platformām;
Grozījums Nr. 321
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  kuru revidenti un to darbinieki pēdējos 12 mēnešus pirms revīzijas nav snieguši ļoti lielajai tiešsaistes platformai nekādus citus pakalpojumus un apņemas nestrādāt revidētajā ļoti lielajā tiešsaistes platformā vai profesionālā organizācijā, vai uzņēmumu apvienībā, kuras dalībniece ir platforma, pirmos divpadsmit mēnešus pēc tam, kad beidzies to amata termiņš revīzijas organizācijā;
Grozījums Nr. 322
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Organizācijas, kuras veic revīziju, sagatavo revīzijas ziņojumu par katru veikto revīziju. Ziņojumu sagatavo rakstveidā, un tas ietver vismaz šādu informāciju:
3.  Organizācijas, kuras veic revīziju, sagatavo revīzijas ziņojumu par katru veikto revīziju, ievērojot 1. punktā minēto. Ziņojumu sagatavo rakstveidā, un tas ietver vismaz šādu informāciju:
Grozījums Nr. 323
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  interešu deklarācija;
Grozījums Nr. 324
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  galveno revīzijas konstatējumu apraksts;
(d)  galveno revīzijas konstatējumu apraksts un kopsavilkums;
Grozījums Nr. 325
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  to trešo pušu apraksts, ar kurām notikusi apspriešanās revīzijas ietvaros;
Grozījums Nr. 326
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  to konkrēto elementu apraksts, kurus nav bijis iespējams revidēt, un paskaidrojums, kāpēc tos nav bijis iespējams revidēt;
Grozījums Nr. 327
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
(fb)  ja revīzijas atzinumā nav bijis iespējams izdarīt secinājumu par konkrētiem elementiem revīzijas tvērumā, pamatojums tam, kāpēc šāds secinājums nav izdarīts.
Grozījums Nr. 328
Regulas priekšlikums
28. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Komisija publisko un regulāri atjaunina pārbaudīto organizāciju sarakstu.
Grozījums Nr. 329
Regulas priekšlikums
28. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Ja ļoti liela tiešsaistes platforma saņem pozitīvu revīzijas ziņojumu, tai ir tiesības pieprasīt no Komisijas izcilības zīmogu.
Grozījums Nr. 330
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts
1.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas, kuras izmanto ieteikumu sistēmas, skaidrā, pieejamā un viegli saprotamā veidā nosaka savos noteikumos galvenos savās ieteikumu sistēmās izmantotos parametrus, kā arī pakalpojuma saņēmēju iespējas ietekmēt šādus galvenos parametrus, kurus tās ir darījušas pieejamus, to starpā vismaz vienu iespēju, kura nav balstīta uz profilēšanu, kuras definīcija ir izklāstīta Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā.
1.  Papildus 24.a pantā noteiktajām prasībām ļoti lielas tiešsaistes platformas, kas izmanto ieteikumu sistēmas, nodrošina vismaz vienu ieteikumu sistēmu, kura nav balstīta uz profilēšanu Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punkta nozīmē, kā arī viegli pieejamu funkcionalitāti savā tiešsaistes saskarnē, kura ļauj pakalpojuma saņēmējiem jebkurā brīdī atlasīt un modificēt vēlamo veidu, kādā katra ieteikumu sistēma nosaka viņiem parādītās informācijas relatīvo secību.
Grozījums Nr. 331
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
2.  Ja saskaņā ar šā panta 1. punktu ir pieejamas vairākas iespējas, ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošina viegli pieejamu funkcionalitāti savā tiešsaistes saskarnē, kura ļauj pakalpojuma saņēmējam jebkurā brīdī atlasīt un modificēt vēlamo veidu, kādā katra ieteikumu sistēma nosaka viņam parādītās informācijas relatīvo secību.
svītrots
Grozījums Nr. 332
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas, kuras rāda reklāmu savā tiešsaistes saskarnē, apkopo un dara savā lietotņu programmēšanas saskarnē publiski pieejamu šā panta 2. punktā minēto informāciju saturošu repozitoriju līdz pat vienu gadu ilgā laikposmā pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi parādīta to tiešsaistes saskarnē. Tās nodrošina, ka repozitorijs nesatur to pakalpojuma saņēmēju persondatus, kuriem tika rādīta vai varēja tikt rādīta reklāma.
1.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas, kuras rāda reklāmu savā tiešsaistes saskarnē, apkopo un dara savā lietojumprogrammas saskarnē publiski pieejamu un meklējamu, izmantojot viegli pieejamus, efektīvus un uzticamus rīkus, šā panta 2. punktā minēto informāciju saturošu repozitoriju līdz pat vienu gadu ilgā laikposmā pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi parādīta to tiešsaistes saskarnē. Tās nodrošina, ka daudzkritēriju meklējumus var veikt par katru reklāmdevēju un par visiem reklāmā esošajiem datu punktiem, reklāmas mērķi un auditoriju, ko reklāmdevējs vēlas sasniegt. Tās nodrošina, ka repozitorijs nesatur to pakalpojuma saņēmēju persondatus, kuriem tika rādīta vai varēja tikt rādīta reklāma, un veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas precizitāti un pilnīgumu.
Grozījums Nr. 333
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  reklāmas saturs;
(a)  reklāmas saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas priekšmets;
Grozījums Nr. 334
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  fiziskā vai juridiskā persona, kas maksājusi par reklāmu, ja attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā;
Grozījums Nr. 335
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  tas, vai reklāmu bijis iecerēts rādīt vienai vai vairākām konkrētām pakalpojuma saņēmēju grupām, un, ja tā, tad galvenie šim nolūkam izmantotie parametri;
(d)  tas, vai reklāmu bijis iecerēts rādīt vienai vai vairākām konkrētām pakalpojuma saņēmēju grupām, un, ja tā, tad galvenie šim nolūkam izmantotie parametri, tostarp jebkādi parametri, kas izmantoti, lai izslēgtu konkrētas grupas;
Grozījums Nr. 336
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  ja tas tiek atklāts, ļoti lielajās tiešsaistes platformās to publicēto komercpaziņojumu satura kopija, kurus netirgo, nepārdod vai neorganizē ļoti lielā tiešsaistes platforma un kuri, izmantojot piemērotus kanālus, par tādiem ir deklarēti ļoti lielajai tiešsaistes platformai;
Grozījums Nr. 337
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  gadījumi, kad reklāma izņemta, pamatojoties uz paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 14. pantu, vai rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 8. pantu.
Grozījums Nr. 338
Regulas priekšlikums
30. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Padome pēc apspriešanās ar pārbaudītiem pētniekiem publicē pamatnostādnes par saskaņā ar 1. punktu izveidoto repozitoriju struktūru un organizāciju.
Grozījums Nr. 339
Regulas priekšlikums
30.a pants (jauns)
30.a pants
Dziļviltošana
Ja ļoti liela tiešsaistes platforma uzzina, ka daļa satura ir ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kas ticami atgādina reālas personas, objektus, vietas vai citas vienības vai notikumus un maldina lietotāju, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess (dziļviltojums), pakalpojumu sniedzējs marķē saturu tādā veidā, kas informē par tā neautentiskumu un kas pakalpojumu saņēmējam ir skaidri redzams.
Grozījums Nr. 340
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts
1.  Pēc pamatota pieprasījuma un tajā norādītā saprātīgā laikposmā ļoti lielas tiešsaistes platformas sniedz darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vai Komisijai piekļuvi datiem, kas nepieciešami, lai pārraudzītu un novērtētu atbilstību šai regulai. Digitālo pakalpojumu koordinators un Komisija izmanto šos datus tikai šādiem nolūkiem.
1.  Pēc pamatota pieprasījuma un tajā norādītā saprātīgā laikposmā, un bez kavēšanās ļoti lielas tiešsaistes platformas sniedz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vai Komisijai piekļuvi datiem, kas nepieciešami, lai pārraudzītu un novērtētu atbilstību šai regulai. Digitālo pakalpojumu koordinators un Komisija pieprasa, piekļūst un izmanto šos datus tikai šādiem nolūkiem.
Grozījums Nr. 341
Regulas priekšlikums
31. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Ļoti lielām tiešsaistes platformām uzliek pienākumu izskaidrot algoritmu uzbūvi, iekšējo loģiku un darbību, ja to pieprasa iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators.
Grozījums Nr. 342
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts
2.  Pēc darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pamatota pieprasījuma un tajā norādītā saprātīgā laikposmā ļoti lielas tiešsaistes platformas sniedz piekļuvi datiem pārbaudītiem pētniekiem, kuri atbilst šā panta 4. punktā noteiktajām prasībām, lai tie veiktu tādus pētījumus, kas palīdz identificēt un izprast sistēmiskos riskus, kā noteikts 26. panta 1. punktā.
2.  Pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pamatota pieprasījuma un tajā norādītā saprātīgā laikposmā ļoti lielas tiešsaistes platformas sniedz piekļuvi datiem pārbaudītiem pētniekiem, pārbaudītām bezpeļņas struktūrām, organizācijām vai apvienībām, kuri atbilst šā panta 4. punktā noteiktajām prasībām, ar vienīgo mērķi veikt pētījumus, kas palīdz identificēt, mazināt un izprast sistēmiskos riskus, kā noteikts 26. panta 1. punktā un 27. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 343
Regulas priekšlikums
31. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Pārbaudītiem pētniekiem, pārbaudītām bezpeļņas struktūrām, organizācijām un apvienībām ir pieejami apkopotie skaitļi par satura kopējo skatījumu skaitu un skatījumu koeficientu pirms satura izņemšanas, ko veic, pamatojoties uz rīkojumiem, kuri izdoti saskaņā ar 8. pantu, vai satura moderāciju pēc paša pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas un saskaņā ar tā noteikumiem.
Grozījums Nr. 344
Regulas priekšlikums
31. pants – 3. punkts
3.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas sniedz piekļuvi datiem saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, attiecīgajā gadījumā izmantojot tiešsaistes datubāzes vai lietotņu programmēšanas saskarnes.
3.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas sniedz piekļuvi datiem saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, attiecīgā gadījumā izmantojot tiešsaistes datubāzes vai lietojumprogrammas saskarnes, un ar viegli piekļūstamu un lietotājdraudzīgu mehānismu daudzkritēriju meklēšanai.
Grozījums Nr. 345
Regulas priekšlikums
31. pants – 4. punkts
4.  Par pārbaudītiem pētniekiem tiek atzīti pētnieki, kuri ir saistīti ar akadēmisku iestādi, ir neatkarīgi no finansiālām interesēm, var apliecināt pietiekami augsta līmeņa kvalifikāciju tādās jomās, kas saistītas risku izpēti vai attiecīgām pētniecības metodēm, un apņemas un spēj izpildīt katram pieprasījumam atbilstīgās konkrētās datu drošības un konfidencialitātes prasības.
4.  Lai iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija veiktu pārbaudi, pētniekiem, bezpeļņas struktūrām, organizācijām vai apvienībām ir:
(a)   jābūt saistītiem ar akadēmiskām iestādēm vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv sabiedrības intereses un atbilst 68. panta prasībām;
(b)   jābūt neatkarīgiem no komerciālām interesēm, tostarp no jebkādām ļoti lielām tiešsaistes platformām;
(c)   jāatklāj pētniecības finansējums;
(d)   jābūt neatkarīgiem no visām valdības, pārvaldes vai citām valsts struktūrām ārpus akadēmiskās piederības iestādes, ja tā ir publiska;
(e)   jāvar apliecināt pietiekami augsta līmeņa kvalifikāciju tādās jomās, kas saistītas risku izpēti vai attiecīgām pētniecības metodēm; un
(f)   jāsaglabā katram pieprasījumam atbilstīgās konkrētās datu drošības un konfidencialitātes prasības.
Grozījums Nr. 346
Regulas priekšlikums
31. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Ja ļoti lielai tiešsaistes platformai ir pamats uzskatīt, ka pētnieks, bezpeļņas struktūra, organizācija vai apvienība darbojas ārpus 2. punkta mērķa vai vairs neievēro 4. punkta nosacījumus, tā nekavējoties informē attiecīgo iestādi, proti, vai nu iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru, vai Komisiju, kura bez liekas kavēšanās izlemj, vai piekļuve tiks atsaukta un kad un ar kādiem nosacījumiem piekļuve tiks atjaunota.
Grozījums Nr. 347
Regulas priekšlikums
31. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vai Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pētnieks, bezpeļņas struktūra, organizācija vai apvienība darbojas ārpus 2. punkta mērķa vai vairs neievēro 4. punkta nosacījumus, tas nekavējoties informē ļoti lielo tiešsaistes platformu. Ļoti lielajai tiešsaistes platformai ir tiesības pēc informācijas saņemšanas atsaukt piekļuvi datiem. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija lemj par to, vai un kad piekļuve tiks atjaunota, un uz kādiem nosacījumiem.
Grozījums Nr. 348
Regulas priekšlikums
31. pants – 5. punkts
5.  Pēc konsultēšanās ar padomi Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros ir noteikti tehniskie nosacījumi, ar kādiem ļoti lielas tiešsaistes platformas kopīgo datus saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, un nolūki, kuriem šie dati var tikt izmantoti. Šādos deleģētajos aktos ir noteikti īpaši nosacījumi, ar kādiem var notikt datu kopīgošana ar pārbaudītajiem pētniekiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, ņemot vērā attiecīgo ļoti lielo tiešsaistes platformu un pakalpojuma saņēmēju tiesības un intereses, to starpā konfidenciālas informācijas un sevišķi komercnoslēpumu aizsardzību un to pakalpojuma drošības uzturēšanu.
5.  Pēc konsultēšanās ar padomi un ne vēlāk kā vienu gadu pēc šī tiesību akta stāšanās spēkā Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros ir noteikti tehniskie nosacījumi, ar kādiem ļoti lielas tiešsaistes platformas kopīgo datus saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, un nolūki, kuriem šie dati var tikt izmantoti. Šādos deleģētajos aktos ir noteikti īpaši nosacījumi, ar kādiem var notikt datu kopīgošana ar pārbaudītajiem pētniekiem vai bezpeļņas struktūrām, organizācijām un apvienībām saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, ņemot vērā attiecīgo ļoti lielo tiešsaistes platformu un pakalpojuma saņēmēju tiesības un intereses, to starpā konfidenciālas informācijas aizsardzību un to pakalpojuma drošības uzturēšanu.
Grozījums Nr. 349
Regulas priekšlikums
31. pants – 6. punkts – b apakšpunkts
(b)  piekļuves sniegšana datiem izraisīs ievērojamu ievainojamību tā pakalpojuma drošībai vai konfidenciālas informācijas un sevišķi komercnoslēpumu aizsardzībai.
(b)  piekļuves sniegšana datiem izraisīs ievērojamu ievainojamību tā pakalpojuma drošībai vai konfidenciālas informācijas aizsardzībai.
Grozījums Nr. 350
Regulas priekšlikums
31. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a  Digitālo pakalpojumu koordinatori un Komisija reizi gadā sniedz šādu informāciju:
(a)  tiem iesniegto 1., 2. un 6. punktā minēto pieprasījumu skaits;
(b)  šādu pieprasījumu skaits, kurus digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija ir noraidījuši vai izņēmuši, un to noraidīšanas vai izņemšanas iemesli, tostarp pēc ļoti lielas tiešsaistes platformas prasības digitālo pakalpojumu koordinatoram vai Komisijai grozīt 1., 2. un 6. punktā minēto pieprasījumu.
Grozījums Nr. 351
Regulas priekšlikums
31. pants – 7.b punkts (jauns)
7.b  Pabeidzot pētījumu, pārbaudītie pētnieki, kas saņēmuši piekļuvi datiem, publicē savus konstatējumus, neatklājot konfidenciālus datus un ievērojot Regulu (ES) 2016/679.
Grozījums Nr. 352
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts
2.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas par atbilstības uzraudzības amatpersonām ieceļ tikai personas, kurām ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, zināšanas, pieredze un spējas veikt šā panta 3. punktā minētos uzdevumus. Atbilstības uzraudzības amatpersonas var būt attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas darbinieki vai var pildīt savus uzdevumus uz savstarpēji noslēgta līguma pamata.
2.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas ieceļ tikai personas, kurām ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, zināšanas, pieredze un spējas veikt šā panta 3. punktā minētos atbilstības uzraudzības amatpersonas uzdevumus. Atbilstības uzraudzības amatpersonas var būt attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas darbinieki vai var pildīt savus uzdevumus uz savstarpēji noslēgta līguma pamata.
Grozījums Nr. 353
Regulas priekšlikums
32. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  sadarbība ar darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru un Komisiju šīs regulas īstenošanas nolūkos;
(a)  sadarbība ar iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru, padomi un Komisiju šīs regulas īstenošanas nolūkos;
Grozījums Nr. 354
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts
1.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas publicē 13. pantā minēto ziņojumu sešu mēnešu laikā no 25. panta 4. punktā minētā piemērošanas datuma, reizi sešos mēnešos iesniedzot atkārtotu ziņojumu.
1.  Ļoti lielas tiešsaistes platformas publicē 13. pantā minēto ziņojumu sešu mēnešu laikā no 25. panta 4. punktā minētā piemērošanas datuma, un pēc tam reizi sešos mēnešos iesniedz atkārtotu ziņojumu standartizētā, mašīnlasāmā un viegli pieejamā formātā.
Grozījums Nr. 355
Regulas priekšlikums
33. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Šādi ziņojumi ietver informāciju par satura moderāciju atsevišķi par katru dalībvalsti, kurā pakalpojumi tiek piedāvāti, kā arī par Savienību kopumā. Ziņojumus publicē vismaz vienā no visu to Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, kurās pakalpojumi tiek piedāvāti.
Grozījums Nr. 356
Regulas priekšlikums
33. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  attiecīgos risku mazināšanas pasākumus, kas identificēti un īstenoti saskaņā ar 27. pantu;
(b)  konkrētos mazināšanas pasākumus, kas identificēti un īstenoti saskaņā ar 27. pantu;
Grozījums Nr. 357
Regulas priekšlikums
33. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  attiecīgā gadījumā informāciju par pakalpojuma saņēmēju pārstāvjiem, neatkarīgiem ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ar kurām saskaņā ar 26. pantu notikusi apspriešanās riska novērtēšanas nolūkā.
Grozījums Nr. 358
Regulas priekšlikums
33. pants – 3. punkts
3.  Ja ļoti liela tiešsaistes platforma uzskata, ka informācijas publicēšana saskaņā ar šā panta 2. punktu var izraisīt attiecīgās platformas vai pakalpojuma saņēmēju konfidenciālas informācijas izpaušanu, ievērojami ietekmēt tās pakalpojuma drošību, apdraudēt sabiedrisko drošību vai kaitēt pakalpojuma saņēmējiem, platforma var šādu informāciju izņemt no ziņojumiem. Šādā gadījumā attiecīgā platforma iesniedz pilnus ziņojumus darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai kopā ar pamatojumu informācijas izņemšanai no publiski pieejamajiem ziņojumiem.
3.  Ja ļoti liela tiešsaistes platforma uzskata, ka informācijas publicēšana saskaņā ar šā panta 2. punktu var izraisīt attiecīgās platformas vai pakalpojuma saņēmēju konfidenciālas informācijas izpaušanu, ievērojami ietekmēt tās pakalpojuma drošību, apdraudēt sabiedrisko drošību vai kaitēt pakalpojuma saņēmējiem, platforma var šādu informāciju izņemt no ziņojumiem. Šādā gadījumā attiecīgā platforma iesniedz pilnus ziņojumus iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai kopā ar pamatojumu informācijas izņemšanai no publiski pieejamajiem ziņojumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
Grozījums Nr. 359
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Komisija atbalsta un veicina attiecīgo Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu noteikto brīvprātīgo nozares standartu izstrādāšanu un īstenošanu vismaz attiecībā uz šādām darbībām:
1.  Komisija atbalsta un veicina attiecīgo Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu noteikto brīvprātīgo standartu izstrādāšanu un īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vismaz attiecībā uz šādām darbībām:
Grozījums Nr. 360
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  noteikumi saskaņā ar 12. pantu, tostarp attiecībā uz šo noteikumu pieņemšanu un izmaiņām tajos;
Grozījums Nr. 361
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
(ab)  informācija par tirgotāju izsekojamību saskaņā ar 22. pantu;
Grozījums Nr. 362
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)
(ac)  reklāmas prakse saskaņā ar 24. pantu un ieteikumu sistēmas saskaņā ar 24.a pantu;
Grozījums Nr. 363
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  pārredzamības ziņošanas pienākumi saskaņā ar 13. pantu;
Grozījums Nr. 364
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
(fb)  tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu, ka starpniecības pakalpojumi tiek darīti pieejami personām ar invaliditāti saskaņā ar Direktīvas (ES)
2019/882 piekļūstamības prasībām.
Grozījums Nr. 365
Regulas priekšlikums
34. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Komisija atbalsta un veicina attiecīgo Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu noteikto brīvprātīgo standartu nepilngadīgo aizsardzībai izstrādāšanu un īstenošanu.
Grozījums Nr. 366
Regulas priekšlikums
34. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kopīgas specifikācijas 1. punkta a) līdz fb) apakšpunktā uzskaitītajiem punktiem, ja Komisija ir pieprasījusi vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotu standartu un [24 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā] atsauce uz minēto standartu nav publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai neviena no Eiropas standartizācijas organizācijām pieprasījumu nav akceptējusi.
Grozījums Nr. 367
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts
1.  Komisija un padome veicina un sekmē rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī, lai sniegtu ieguldījumu šīs regulas pienācīgā piemērošanā, sevišķi ņemot vērā specifiskās problēmas, kas saistītas ar dažāda nelikumīga satura un sistēmisku risku novēršanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, sevišķi konkurences un persondatu aizsardzības jomā.
1.  Komisija un padome veicina un sekmē brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī, lai sniegtu ieguldījumu šīs regulas pienācīgā piemērošanā, sevišķi ņemot vērā specifiskās problēmas, kas saistītas ar dažāda nelikumīga satura un sistēmisku risku novēršanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz godīgu konkurenci, piekļuvi datiem un drošību, vispārēju uzraudzības aizliegumu un privātuma un persondatu aizsardzību. Komisija un padome arī veicina un atvieglo rīcības kodeksu regulāru pārskatīšanu un pielāgošanu, lai nodrošinātu, ka tie atbilst paredzētajam mērķim.
Grozījums Nr. 368
Regulas priekšlikums
35. pants – 2. punkts
2.  Ja rodas sistēmisks risks 26. panta 1. punkta izpratnē, kurš skar vairākas ļoti lielas tiešsaistes platformas, Komisija var uzaicināt attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas, citas ļoti lielas tiešsaistes platformas, citas tiešsaistes platformas un attiecīgā gadījumā citus starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas piedalīties rīcības kodeksu izstrādē, cita starpā nosakot saistības īstenot īpašus risku mazināšanas pasākumus, kā arī izveidojot regulāras ziņošanas sistēmu par visiem īstenotajiem pasākumiem un to rezultātiem.
2.  Ja rodas sistēmisks risks 26. panta 1. punkta izpratnē, kurš skar vairākas ļoti lielas tiešsaistes platformas, Komisija var prasīt attiecīgām ļoti lielām tiešsaistes platformām, citām ļoti lielām tiešsaistes platformām, citām tiešsaistes platformām un attiecīgā gadījumā citiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecīgām valsts iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām piedalīties rīcības kodeksu izstrādē, cita starpā nosakot saistības īstenot īpašus risku mazināšanas pasākumus, kā arī izveidojot regulāras ziņošanas sistēmu par visiem īstenotajiem pasākumiem un to rezultātiem.
Grozījums Nr. 369
Regulas priekšlikums
35. pants – 3. punkts
3.  Īstenojot šā panta 1. un 2. punktu, Komisija un padome tiecas nodrošināt, lai rīcības kodeksos būtu skaidri noteikti mērķi, iekļauti galvenie darbības rādītāji šo mērķu sasniegšanas novērtēšanai un pienācīgi ņemtas vērā visu ieinteresēto personu, to starpā pilsoņu, vajadzības un intereses Savienības līmenī. Komisija un padome arī tiecas nodrošināt, ka dalībnieki regulāri ziņo Komisijai un saviem attiecīgajiem darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoriem par visiem īstenotajiem pasākumiem un to iznākumiem salīdzinājumā ar tajos ietvertajiem galvenajiem darbības rādītājiem.
3.  Īstenojot šā panta 1. un 2. punktu, Komisija un padome tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksi skaidri nosaka to konkrētos mērķus, definē sasniedzamā sabiedriskās politikas mērķa raksturu un attiecīgā gadījumā kompetento iestāžu lomu, iekļauj galvenos darbības rādītājus šo mērķu sasniegšanas novērtēšanai un pilnībā ņem vērā visu ieinteresēto personu un jo īpaši pilsoņu, vajadzības un intereses Savienības līmenī. Komisija un padome arī tiecas nodrošināt, ka dalībnieki regulāri ziņo Komisijai un saviem attiecīgajiem iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoriem par visiem īstenotajiem pasākumiem un to iznākumiem salīdzinājumā ar tajos ietvertajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Galvenajos darbības rādītājos un ziņošanas saistībās ņem vērā lieluma un spēju atšķirības starp dažādiem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 370
Regulas priekšlikums
35. pants – 4. punkts
4.  Komisija un padome novērtē, vai rīcības kodeksi atbilst šā panta 1. un 3. punktā izklāstītajiem mērķiem, un tās regulāri pārrauga un novērtē šo mērķu sasniegšanu. Tās publicē secinājumus.
4.  Komisija un padome novērtē, vai rīcības kodeksi atbilst šā panta 1. un 3. punktā izklāstītajiem mērķiem, un tās regulāri pārrauga un novērtē šo mērķu sasniegšanu. Tās publicē secinājumus un pieprasa, lai iesaistītās organizācijas attiecīgi groza savus rīcības kodeksus.
Grozījums Nr. 371
Regulas priekšlikums
35. pants – 5. punkts
5.  Padome regulāri uzrauga un novērtē rīcības kodeksos izklāstītos mērķus, ņemot vērā galvenos darbības rādītājus, kas tajos var būt iekļauti.
5.  Komisija un padome regulāri uzrauga un novērtē rīcības kodeksos izklāstītos mērķus, ņemot vērā galvenos darbības rādītājus, kas tajos var būt iekļauti. Sistemātiskas rīcības kodeksu neievērošanas gadījumos Komisija un padome var pieņemt lēmumu uz laiku vai pavisam apturēt to platformu darbību, kuras nepilda saistības, ko tās uzņēmušās kā rīcības kodeksa parakstītājas.
Grozījums Nr. 372
Regulas priekšlikums
36. pants – 1. punkts
1.  Komisija veicina un sekmē rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī tiešsaistes platformu un citu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, piemēram, tiešsaistes reklāmas starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai pakalpojuma saņēmēju pārstāvju organizāciju, vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vai attiecīgo iestāžu, starpā ar mērķi uzlabot tiešsaistes reklāmas pārredzamību ārpus 24. un 30. pantā noteiktajām prasībām.
1.  Komisija veicina un sekmē brīvprātīgo rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī tiešsaistes platformu un citu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, piemēram, tiešsaistes reklāmas starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai pakalpojuma saņēmēju pārstāvju organizāciju, vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vai attiecīgo iestāžu, starpā ar mērķi uzlabot pārredzamību visiem tiešsaistes reklāmas ekosistēmā iesaistītajiem dalībniekiem papildus 24. un 30. pantā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 373
Regulas priekšlikums
36. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksu mērķis ir panākt informācijas rezultatīvu nosūtīšanu, pilnīgi ievērojot visu iesaistīto personu tiesības un intereses, un izveidot konkurenciālu, pārredzamu un taisnīgu tiešsaistes reklāmas vidi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, sevišķi konkurences un persondatu aizsardzības jomā. Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksi vismaz ietver:
2.  Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksu mērķis ir panākt informācijas rezultatīvu nosūtīšanu, pilnīgi ievērojot visu iesaistīto personu tiesības un intereses, un izveidot konkurenciālu, pārredzamu un taisnīgu tiešsaistes reklāmas vidi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, sevišķi konkurences un privātuma un persondatu aizsardzības jomā. Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksi vismaz ietver:
Grozījums Nr. 374
Regulas priekšlikums
36. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  dažādus datu veidus, ko var izmantot.
Grozījums Nr. 375
Regulas priekšlikums
36. pants – 3. punkts
3.  Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi viena gada laikā no šīs regulas piemērošanas sākuma datuma un to piemērošanu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc minētā datuma.
3.  Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi viena gada laikā no šīs regulas piemērošanas sākuma datuma un to piemērošanu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc minētā datuma. Komisija trīs gados pēc šīs regulas piemērošanas sākuma izvērtē, kā notiek kodeksu piemērošana.
Grozījums Nr. 376
Regulas priekšlikums
36. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija mudina visus 1. punktā minētajā tiešsaistes reklāmas ekosistēmā iesaistītos dalībniekus apstiprināt un ievērot saistības, kas noteiktas rīcības kodeksos.
Grozījums Nr. 377
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts
1.  Padome var ieteikt Komisijai sākt izstrādāt krīzes protokolus saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu, lai risinātu krīzes situācijas tikai tādu ārkārtas apstākļu gadījumā, kas ietekmē sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību.
1.  Padome var ieteikt Komisijai sākt izstrādāt brīvprātīgus krīzes protokolus saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu, lai risinātu krīzes situācijas tikai tādu ārkārtas apstākļu gadījumā, kas ietekmē sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību.
Grozījums Nr. 378
Regulas priekšlikums
37. pants – 4. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  pasākumi, ar kuriem krīzes protokolu īstenošanas laikā nodrošina personu ar invaliditāti piekļuvi, cita starpā nodrošinot piekļūstamu aprakstu par šiem protokoliem.
Grozījums Nr. 379
Regulas priekšlikums
37. pants – 5. punkts
5.  Ja Komisija uzskata, ka krīzes protokols nespēj produktīvi risināt krīzes situāciju vai nodrošināt šā panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto pamattiesību aizsardzību, tā var lūgt dalībniekus pārskatīt krīzes protokolu, cita starpā īstenojot papildu pasākumus.
5.  Ja Komisija uzskata, ka krīzes protokols nespēj produktīvi risināt krīzes situāciju vai nodrošināt šā panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto pamattiesību aizsardzību, tā lūdz dalībniekus pārskatīt krīzes protokolu, cita starpā īstenojot papildu pasākumus.
Grozījums Nr. 380
Regulas priekšlikums
38. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm un jo īpaši to digitālo pakalpojumu koordinatoriem uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu ir pienācīgi tehniskie resursi, finansiālie resursi un cilvēkresursi.
Grozījums Nr. 381
Regulas priekšlikums
39. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to digitālo pakalpojumu koordinatori veic ar šo regulu noteiktos uzdevumus objektīvi, pārredzami un laicīgi. Dalībvalstis nodrošina, ka digitālo pakalpojumu koordinatoriem to uzdevumu veikšanai ir pienācīgi tehniskie resursi, finansiālie resursi un cilvēkresursi.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to digitālo pakalpojumu koordinatori veic ar šo regulu noteiktos uzdevumus objektīvi, pārredzami un laicīgi.
Grozījums Nr. 382
Regulas priekšlikums
40. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstij, kurā atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenā darījumdarbības vieta, ir jurisdikcija šīs regulas III un IV nodaļas izpildei.
1.  Dalībvalstij, kurā atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta, ir jurisdikcija attiecībā uz mērķi nodrošināt valsts kompetento iestāžu veiktu pārraudzību un izpildes kontroli pār pienākumiem, kas ar šo regulu noteikti starpniekiem.
Grozījums Nr. 383
Regulas priekšlikums
40. pants – 2. punkts
2.  Ja starpniecības pakalpojumu sniedzēja darījumdarbības vieta nav Savienībā, bet tas piedāvā pakalpojumus Savienībā, tam saistībā ar III un IV nodaļu ir jābūt tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā pastāvīgi dzīvo vai ir reģistrēts tā juridiskais pārstāvis.
2.  Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs nav iedibināts Savienībā, bet tas piedāvā pakalpojumus Savienībā, tam saistībā ar šo pantu ir jābūt tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā pastāvīgi dzīvo vai ir reģistrēts tā juridiskais pārstāvis.
Grozījums Nr. 384
Regulas priekšlikums
40. pants – 3. punkts
3.  Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs nav iecēlis juridisko pārstāvi saskaņā ar 11. pantu, III un IV nodaļas izpildei jurisdikcija ir visām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts nolemj īstenot jurisdikciju saskaņā ar šo punktu, tā informē visas pārējās dalībvalstis un nodrošina, ka tiek ievērots princips ne bis in idem.
3.  Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs nav iecēlis juridisko pārstāvi saskaņā ar 11. pantu, šā panta izpilde ir visu dalībvalstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts nolemj īstenot jurisdikciju saskaņā ar šo punktu, tā informē visas pārējās dalībvalstis un nodrošina, ka tiek ievērots princips ne bis in idem.
Grozījums Nr. 385
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  pilnvaras pieprasīt, lai šie pakalpojumu sniedzēji, kā arī visas citas personas, kuras darbojas saistībā ar šo pakalpojumu sniedzēju komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju un kuru rīcībā var būt pamatota informācija par šīs regulas iespējamo pārkāpumu, tostarp organizācijas, kas veic 28. pantā un 50. panta 3. punktā minētās revīzijas, sniedz šādu informāciju piemērotā termiņā;
(a)  pilnvaras pieprasīt, lai šie pakalpojumu sniedzēji, kā arī visas citas personas, kuras darbojas saistībā ar šo pakalpojumu sniedzēju komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju un kuru rīcībā var būt pamatota informācija par šīs regulas iespējamo pārkāpumu, tostarp organizācijas, kas veic 28. pantā un 50. panta 3. punktā minētās revīzijas, sniedz šādu informāciju bez nepamatotas kavēšanās vai vēlākais trīs mēnešu laikā;
Grozījums Nr. 386
Regulas priekšlikums
41. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  pilnvaras pieņemt pagaidu pasākumus, lai novērstu nopietna kaitējuma risku.
(e)  pilnvaras pieņemt samērīgus pagaidu pasākumus vai prasīt to darīt attiecīgajai tiesu iestādei, lai novērstu nopietna kaitējuma risku.
Grozījums Nr. 387
Regulas priekšlikums
41. pants – 2. punkts – 1. daļa
Digitālo pakalpojumu koordinatoriem saistībā ar pirmās daļas c) un d) apakšpunktu ir jābūt šajos punktos noteiktajām izpildes pilnvarām attiecībā uz citām 1. punktā minētajām personām, ja tās nav izpildījušas rīkojumu, kas tām izdots saskaņā ar minēto punktu. Digitālo pakalpojumu koordinatori īsteno šīs izpildes pilnvaras tikai pēc tam, kad šīm citām personām ir laikus sniegta attiecīgā informācija par šādiem rīkojumiem, cita starpā par to, kādā termiņā ir piemērojami šie naudas sodi vai kavējuma nauda par rīkojuma neizpildi, un par pārsūdzēšanas iespējām.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 388
Regulas priekšlikums
41. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Ja nepieciešams savu uzdevumu veikšanai un ja visas citas šajā pantā noteiktās pilnvaras, kas īstenotas, lai panāktu pārkāpuma izbeigšanu, ir izmantotas, pārkāpums turpinās un rada nopietnu kaitējumu, ko nevar novērst, īstenojot citas Savienības vai valstu tiesību aktos paredzētās pilnvaras, digitālo pakalpojumu koordinatori attiecībā uz savas dalībvalsts jurisdikcijā esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir pilnvaroti veikt šādus pasākumus:
3.  Ja nepieciešams savu uzdevumu veikšanai un ja visas citas šajā pantā noteiktās pilnvaras, kas īstenotas, lai panāktu pārkāpuma izbeigšanu, ir izmantotas, pārkāpums turpinās vai pastāvīgi atkārtojas un rada nopietnu kaitējumu, ko nevar novērst, īstenojot citas Savienības vai valstu tiesību aktos paredzētās pilnvaras, digitālo pakalpojumu koordinatori attiecībā uz savas dalībvalsts jurisdikcijā esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir pilnvaroti veikt šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 389
Regulas priekšlikums
41. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra pieņemamā laikā pārbauda situāciju, pieņem un iesniedz rīcības plānu, kurā ir noteikti pasākumi, kas nepieciešami pārkāpuma izbeigšanai, nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs ievieš šos pasākumus, un ziņo par veiktajiem pasākumiem;
(a)  pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra pieņemamā laikā, kas jebkurā gadījumā nav ilgāks par trim mēnešiem, pārbauda situāciju, pieņem un iesniedz rīcības plānu, kurā ir noteikti pasākumi, kas nepieciešami pārkāpuma izbeigšanai, nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs ievieš šos pasākumus, un ziņo par veiktajiem pasākumiem;
Grozījums Nr. 390
Regulas priekšlikums
41. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka pakalpojumu sniedzējs nav pienācīgi izpildījis pirmajā ievilkumā noteiktās prasības, pārkāpums turpinās un rada nopietnu kaitējumu un šis pārkāpums ir smags noziedzīgs nodarījums, kas apdraud personu dzīvību vai drošību, pieprasīt šīs dalībvalsts kompetentajai tiesas iestādei izdot rīkojumu uz laiku ierobežot saņēmēju piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam, ko skāris pārkāpums, vai, ja tas tehniski nav iespējams, starpniecības pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei, kurā notiek pārkāpums.
(b)  ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka pakalpojumu sniedzējs nav izpildījis pirmajā ievilkumā noteiktās prasības, pārkāpums turpinās vai pastāvīgi atkārtojas un rada nopietnu kaitējumu un šis pārkāpums ir smags noziedzīgs nodarījums, kas apdraud personu dzīvību vai drošību, pieprasīt šīs dalībvalsts kompetentajai tiesu iestādei izdot rīkojumu uz laiku ierobežot saņēmēju piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam, ko skāris pārkāpums, vai, ja tas tehniski nav iespējams, starpniecības pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei, kurā notiek pārkāpums.
Grozījums Nr. 391
Regulas priekšlikums
41. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Komisija līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] publicē pamatnostādnes par digitālo pakalpojumu koordinatoru pilnvarām un tam piemērojamajām procedūrām.
Grozījums Nr. 392
Regulas priekšlikums
42. pants – 2. punkts
2.  Sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
2.  Sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un padomei un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
Grozījums Nr. 393
Regulas priekšlikums
42. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka sankciju maksimālais apmērs, kas piemērots par šajā regulā noteikto pienākumu neizpildi, nepārsniedz 6 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja gada ienākuma vai apgrozījuma. Sankcijas par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu, par atbildes uz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju nesniegšanu vai tās nelabošanu un par šādas informācijas neiesniegšanu pārbaudei klātienē nepārsniedz 1 % no attiecīgā pakalpojumu sniedzēja gada ienākuma vai apgrozījuma.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka sankciju maksimālais apmērs, kas piemērots par šajā regulā noteikto pienākumu neizpildi, nepārsniedz 6 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja gada ienākumiem vai apgrozījuma pasaulē. Sankcijas par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu, par atbildes uz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju nesniegšanu vai tās nelabošanu un par šādas informācijas neiesniegšanu pārbaudei klātienē nepārsniedz 1 % no attiecīgā pakalpojumu sniedzēja gada apgrozījuma pasaulē.
Grozījums Nr. 394
Regulas priekšlikums
42. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kavējuma naudas maksimālais apmērs par katru dienu nepārsniedz 5 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja vidējā dienas apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ko aprēķina no attiecīgajā lēmumā norādītā datuma.
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka periodiska soda maksājuma maksimālais apmērs par katru dienu nepārsniedz 5 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja vidējā dienas apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā, ko aprēķina no attiecīgajā lēmumā norādītā datuma.
Grozījums Nr. 395
Regulas priekšlikums
42. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldes vai tiesu iestādes, kas izdod rīkojumus saskaņā ar 8. un 9. pantu, sankcijas vai naudas sodus piemēro atbilstīgi šim pantam.
Grozījums Nr. 396
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts
Pakalpojuma saņēmējiem ir tiesības iesniegt sūdzību par starpniecības pakalpojumu sniedzēju par šīs regulas pārkāpumu tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurā pastāvīgi dzīvo vai ir reģistrēts pakalpojumu saņēmējs. Digitālo pakalpojumu koordinators sūdzību izvērtē un attiecīgā gadījumā to pārsūta darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram. Ja par sūdzības izskatīšanu dalībvalstī atbild cita kompetentā iestāde, sūdzību saņēmušais digitālo pakalpojumu koordinators to pārsūta minētajai iestādei.
1.   Pakalpojuma saņēmējiem ir tiesības iesniegt sūdzību par starpniecības pakalpojumu sniedzēju par šīs regulas pārkāpumu tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurā pastāvīgi dzīvo vai ir reģistrēts pakalpojumu saņēmējs. Šīs procedūras laikā abām pusēm ir tiesības tikt uzklausītām un saņemt atbilstošu informāciju par procedūras norisi. Digitālo pakalpojumu koordinators sūdzību izvērtē un attiecīgā gadījumā bez nepamatotas kavēšanās to pārsūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram. Ja par sūdzības izskatīšanu dalībvalstī atbild cita kompetentā iestāde, sūdzību saņēmušais digitālo pakalpojumu koordinators bez nepamatotas kavēšanās to pārsūta minētajai iestādei.
Grozījums Nr. 397
Regulas priekšlikums
43. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Saņemot sūdzību, kas nosūtīta saskaņā ar 1. punktu, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators savlaicīgi izvērtē jautājumu un, ja tas plāno turpināt izmeklēšanu, sešu mēnešu laikā informē tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru, kurā saņēmējs dzīvo vai ir reģistrēts. Ja tas sāk izmeklēšanu, tas sniedz jaunāko informāciju vismaz reizi trijos mēnešos. Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā dzīvo vai ir reģistrēts saņēmējs, attiecīgi informē saņēmēju.
Grozījums Nr. 398
Regulas priekšlikums
43.a pants (jauns)
43.a pants
Kompensācija
Neskarot 5. pantu, pakalpojuma saņēmējiem ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem pieprasīt kompensāciju no minētajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par jebkādu tiešu kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pārkāpjot saskaņā ar šo regulu noteiktos pienākumus.
Grozījums Nr. 399
Regulas priekšlikums
44. pants – 1. punkts
1.  Digitālo pakalpojumu koordinatori sagatavo gada pārskatu par savām darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar šo regulu. Šiem gada pārskatiem ir jābūt publiski pieejamiem, un tie jāiesniedz Komisijai un padomei.
1.  Digitālo pakalpojumu koordinatori sagatavo gada pārskatu par savām darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar šo regulu. Tie gada pārskatus dara publiski pieejamus standartizētā un mašīnlasāmā formātā, un tos iesniedz Komisijai un padomei.
Grozījums Nr. 400
Regulas priekšlikums
44. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  cik un par kādiem jautājumiem ir izdoti rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu un rīkojumi sniegt informāciju, ko saskaņā ar 8. un 9. pantu ir izdevusi attiecīgās digitālo pakalpojumu koordinatora dalībvalsts tiesu vai pārvaldes iestāde;
(a)  cik un par kādiem jautājumiem attiecīgā digitālo pakalpojumu koordinatora dalībvalsts tiesu vai pārvaldes iestāde ir saskaņā ar 8. un 9. pantu izdevusi rīkojumus vērsties pret nelikumīgu saturu un sniegt informāciju, tostarp informāciju par izdevējiestādes nosaukumu, pakalpojumu sniedzēja nosaukumu un rīkojumā norādīto darbību veidu, kā arī pamatojumu tam, ka rīkojums atbilst Direktīvas 2000/31/EK 3. pantam;
Grozījums Nr. 401
Regulas priekšlikums
44. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  kāda iedarbība ir piešķirta šiem rīkojumiem, kā paziņots digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar 8. un 9. pantu.
(b)  kāda iedarbība ir piešķirta šiem rīkojumiem, kā paziņots digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar 8. un 9. pantu, par šiem rīkojumiem iesniegto pārsūdzību skaits, kā arī pārsūdzību iznākums.
Grozījums Nr. 402
Regulas priekšlikums
44. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija reizi divos gados publisko ziņojumu, kurā analizēti saskaņā ar 1. punktu iesniegtie gada pārskati, un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 403
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ja padomei ir pamats aizdomām, ka šīs regulas pārkāpumu ir izdarījis starpniecības pakalpojumu sniedzējs tādā veidā, ka ir iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis, tā var ieteikt darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram izvērtēt lietu un veikt nepieciešamos izmeklēšanas un izpildes pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.
Ja padomei ir pamats aizdomām, ka šīs regulas pārkāpumu ir izdarījis starpniecības pakalpojumu sniedzējs tādā veidā, ka ir iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis, tā var prasīt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram izvērtēt lietu un veikt nepieciešamos izmeklēšanas un izpildes pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.
Grozījums Nr. 404
Regulas priekšlikums
45. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Šā panta 1. punktā minētajā pieprasījumā vai ieteikumā norāda vismaz šādu informāciju:
2.  Šā panta 1. punktā minētajā pieprasījumā norāda vismaz šādu informāciju:
Grozījums Nr. 405
Regulas priekšlikums
45. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Pieprasījumu saskaņā ar šā panta 1. punktu vienlaikus nosūta Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka pieprasījums nav pamatots vai ja Komisija jau veic pasākumus saistībā ar to pašu jautājumu, Komisija var prasīt, lai pieprasījumu atsauc.
Grozījums Nr. 406
Regulas priekšlikums
45. pants – 3. punkts
3.  Darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators maksimāli ņem vērā saskaņā ar 1. punktu sniegto pieprasījumu vai ieteikumu. Ja tas uzskata, ka informācija nav pietiekama, lai rīkotos uz saņemtā pieprasījuma vai ieteikuma pamata, un ir iemesls uzskatīt, ka pieprasījumu nosūtījušais digitālo pakalpojumu koordinators vai padome varētu sniegt papildu informāciju, tas var pieprasīt šādu informāciju. Šā panta 4. punktā norādīto termiņu aptur līdz šīs papildu informācijas saņemšanas brīdim.
3.  Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators maksimāli ņem vērā saskaņā ar 1. punktu sniegto pieprasījumu. Ja tas uzskata, ka informācija nav pietiekama, lai rīkotos uz saņemtā pieprasījuma pamata, un ir iemesls uzskatīt, ka pieprasījumu nosūtījušais digitālo pakalpojumu koordinators vai padome varētu sniegt papildu informāciju, tas var pieprasīt šādu informāciju. Šā panta 4. punktā norādīto termiņu aptur līdz šīs papildu informācijas saņemšanas brīdim.
Grozījums Nr. 407
Regulas priekšlikums
45. pants – 4. punkts
4.  Darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma vai ieteikuma saņemšanas paziņo pieprasījumu nosūtījušajam digitālo pakalpojumu koordinatoram vai padomei savu vērtējumu vai attiecīgā gadījumā citas valsts tiesību aktos noteiktās kompetentās iestādes vērtējumu par iespējamo pārkāpumu un paskaidrojumu par izmeklēšanas vai izpildes pasākumiem, kas veikti vai paredzēti saistībā ar pieprasījumu vai ieteikumu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.
4.  Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo pieprasījumu nosūtījušajam digitālo pakalpojumu koordinatoram vai padomei savu vērtējumu vai attiecīgā gadījumā citas valsts tiesību aktos noteiktās kompetentās iestādes vērtējumu par iespējamo pārkāpumu un paskaidrojumu par izmeklēšanas vai izpildes pasākumiem, kas veikti vai paredzēti saistībā ar pieprasījumu vai ieteikumu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.
Grozījums Nr. 408
Regulas priekšlikums
45. pants – 5. punkts
5.  Ja pieprasījumu nosūtījušais digitālo pakalpojumu koordinators vai attiecīgā gadījumā padome nav saņēmuši atbildi 4. punktā noteiktajā termiņā vai nepiekrīt darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vērtējumam, lietu var iesniegt Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Ir jāietver vismaz darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram iesniegtais pieprasījums vai ieteikums, papildu informācija, ja tāda sniegta saskaņā ar 3. punktu, un 4. punktā minētais paziņojums.
5.  Ja pieprasījumu nosūtījušais digitālo pakalpojumu koordinators vai attiecīgā gadījumā padome nav saņēmuši atbildi 4. punktā noteiktajā termiņā vai nepiekrīt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vērtējumam, lietu var iesniegt Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Ir jāietver vismaz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram iesniegtais pieprasījums, papildu informācija, ja tāda sniegta saskaņā ar 3. punktu, un 4. punktā minētais paziņojums.
Grozījums Nr. 409
Regulas priekšlikums
45. pants – 7. punkts
7.  Ja saskaņā ar 6. punktu Komisija secina, ka saskaņā ar 4. punktu sniegtais novērtējums vai veiktie vai paredzētie izmeklēšanas vai izpildes pasākumi nav saderīgi ar šo regulu, tā pieprasa darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram sīkāk novērtēt lietu un veikt nepieciešamos izmeklēšanas vai izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un divu mēnešu laikā pēc tāda pieprasījuma saņemšanas informēt Komisiju par šiem veiktajiem pasākumiem.
7.  Ja saskaņā ar 6. punktu Komisija secina, ka saskaņā ar 4. punktu sniegtais novērtējums vai veiktie vai paredzētie izmeklēšanas vai izpildes pasākumi nav saderīgi ar šo regulu, tā pieprasa iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram sīkāk novērtēt lietu un veikt nepieciešamos izmeklēšanas vai izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un divu mēnešu laikā pēc tāda pieprasījuma saņemšanas informēt Komisiju par šiem veiktajiem pasākumiem. Šo informāciju nosūta arī digitālo pakalpojumu koordinatoram vai padomei, kas uzsāka procedūru saskaņā ar 1. punktu.
Grozījums Nr. 410
Regulas priekšlikums
46. pants – 1. punkts – 1. daļa
Tāda kopīga izmeklēšana neskar tajā iesaistīto digitālo pakalpojumu koordinatoru uzdevumus un pilnvaras, kā arī prasības, kas piemērojamas šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Digitālo pakalpojumu koordinatori, kas piedalās kopīgajā izmeklēšanā, tās rezultātus dara pieejamus citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei, izmantojot 67. pantā norādīto sistēmu, kas izveidota šajā regulā šīm iestādēm noteikto uzdevumu pildīšanai.
svītrots
Grozījums Nr. 411
Regulas priekšlikums
46. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pamats aizdomām, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis šo regulu tādā veidā, ka ir iesaistīta vismaz viena cita dalībvalsts, tas var ierosināt attiecīgajam galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoram sākt kopīgu izmeklēšanu. Kopīgās izmeklēšanas pamatā ir attiecīgo dalībvalstu vienošanās.
Grozījums Nr. 412
Regulas priekšlikums
46. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Ja galamērķa digitālo pakalpojumu koordinators, kuram ir iemesli aizdomām, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējs savā dalībvalstī ir pārkāpis šo regulu, ir nosūtījis pieprasījumu, padome var ieteikt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram sākt kopīgu izmeklēšanu ar attiecīgo galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoru. Kopīgās izmeklēšanas pamatā ir attiecīgo dalībvalstu vienošanās.
Ja viena mēneša laikā vienošanās nav panākta, kopīgo izmeklēšanu uzrauga iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators.
Tāda kopīga izmeklēšana neskar tajā iesaistīto digitālo pakalpojumu koordinatoru uzdevumus un pilnvaras, kā arī prasības, kas piemērojamas šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Digitālo pakalpojumu koordinatori, kas piedalās kopīgajā izmeklēšanā, tās rezultātus dara pieejamus citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei, izmantojot 67. pantā norādīto sistēmu, kas izveidota šajā regulā šīm iestādēm noteikto uzdevumu pildīšanai.
Grozījums Nr. 413
Regulas priekšlikums
47. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  koordinēt Komisiju, digitālo pakalpojumu koordinatorus un citas kompetentās iestādes un sekmēt šo iestāžu sniegtos norādījumus un analīzi par strīdus jautājumiem, kas rodas iekšējā tirgū saistībā ar lietām, uz kurām attiecas šī regula;
(b)  koordinēt Komisiju, digitālo pakalpojumu koordinatorus un citas kompetentās iestādes un sniegt šīm iestādēm norādījumus un analīzi par strīdus jautājumiem, kas rodas iekšējā tirgū saistībā ar lietām, uz kurām attiecas šī regula;
Grozījums Nr. 414
Regulas priekšlikums
47. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  veicināt Direktīvas 2000/31/EK 3. panta efektīvu piemērošanu, lai novērstu digitālā vienotā tirgus sadrumstalotību;
Grozījums Nr. 415
Regulas priekšlikums
47. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  veicināt efektīvu sadarbību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām.
Grozījums Nr. 416
Regulas priekšlikums
48. pants – 1. punkts
1.  Padomes sastāvā ir digitālo pakalpojumu koordinatori, kurus pārstāv augsta līmeņa amatpersonas. Ja valsts tiesību aktos tā ir noteikts, padomē piedalās citas kompetentās iestādes, kurām līdztekus digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir uzticētas īpašas operatīvās atbildības jomas saistībā ar šīs regulas piemērošanu un izpildi. Sanāksmēs var pieaicināt citas valsts iestādes, ja tiek apspriesti tām būtiski jautājumi.
1.  Padomes sastāvā ir digitālo pakalpojumu koordinatori, kurus pārstāv augsta līmeņa amatpersonas. Ja valsts tiesību aktos tā ir noteikts, padomē var piedalīties citas kompetentās iestādes, kurām līdztekus digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir uzticētas īpašas operatīvās atbildības jomas saistībā ar šīs regulas piemērošanu un izpildi. Sanāksmēs var pieaicināt citas valsts iestādes, ja tiek apspriesti tām būtiski jautājumi. Sanāksmi uzskata par pilntiesīgu, ja tajā piedalās vismaz divas trešdaļas locekļu.
Grozījums Nr. 417
Regulas priekšlikums
48. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Padomes sēdes vada Komisija. Komisija sasauc sanāksmes un sagatavo darba kārtību saskaņā ar padomes uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un padomes reglamentā.
Grozījums Nr. 418
Regulas priekšlikums
48. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Katrai dalībvalstij ir viena balss. Komisijai nav balsstiesību.
2.  Katrai dalībvalstij ir viena balss, ko nodod digitālo pakalpojumu koordinators. Komisijai nav balsstiesību.
Grozījums Nr. 419
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts
3.  Padomes sēdes vada Komisija. Komisija sasauc sanāksmes un sagatavo darba kārtību saskaņā ar padomes uzdevumiem, kas tai noteikti regulā, un saskaņā ar tās reglamentu.
svītrots
Grozījumi Nr. 420 un 562
Regulas priekšlikums
48. pants – 5. punkts
5.  Padome var uzaicināt ekspertus un novērotājus piedalīties savās sanāksmēs un var sadarboties ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevēju grupām, kā arī attiecīgā gadījumā ar ārējiem ekspertiem. Padome šīs sadarbības rezultātus dara publiski pieejamus.
5.  Padome var uzaicināt ekspertus un novērotājus piedalīties savās sanāksmēs un sadarbojas ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevēju grupām, kā arī attiecīgā gadījumā ar ārējiem ekspertiem. Padome šīs sadarbības rezultātus dara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 421
Regulas priekšlikums
48. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Attiecīgā gadījumā padome apspriežas ar ieinteresētajām personām un šīs apspriešanās rezultātus dara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 422
Regulas priekšlikums
48. pants – 6. punkts
6.  Padome ar Komisijas piekrišanu pieņem sev reglamentu.
6.  Padome ar Komisijas piekrišanu pieņem savu reglamentu ar tās locekļu balsu divu trešdaļu vairākumu.
Grozījums Nr. 423
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  sniedz konkrētus ieteikumus 13.a panta īstenošanai;
Grozījums Nr. 424
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  jāsniedz padomi Komisijai par 51. pantā minēto pasākumu veikšanu un pēc Komisijas lūguma jāpieņem atzinumi par plānotajiem Komisijas pasākumiem attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām saskaņā ar šo regulu;
(d)  sniedz padomus Komisijai par 51. pantā minēto pasākumu veikšanu un pieņem atzinumus par plānotajiem Komisijas pasākumiem attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām saskaņā ar šo regulu;
Grozījums Nr. 425
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  uzrauga, vai dalībvalsts veiktie pasākumi, kas ierobežo citas dalībvalsts starpniecības pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanas brīvību, atbilst Direktīvas 2000/31/EK 3. pantam, un nodrošina, ka minētie pasākumi ir absolūti nepieciešami un neierobežo šīs regulas piemērošanu;
Grozījums Nr. 426
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  jāatbalsta un jāveicina Eiropas standartu, vadlīniju, pārskatu, veidņu un rīcības kodeksu izstrāde un ieviešana, kā noteikts šajā regulā, kā arī jāidentificē strīdus jautājumi, kas rodas saistībā ar lietām, uz kurām attiecas šī regula.
(e)  atbalsta un veicina Eiropas standartu, vadlīniju, pārskatu, veidņu un rīcības kodeksu izstrādi un ieviešanu ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā noteikts šajā regulā, tostarp sniedzot atzinumus, ieteikumus vai padomus par jautājumiem saistībā ar 34. pantu, kā arī identificē strīdus jautājumus, kas rodas saistībā ar lietām, uz kurām attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 427
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts
2.  Ja digitālo pakalpojumu koordinatori un citas valsts kompetentās iestādes nepilda padomes pieņemtos atzinumus, pieprasījumus vai ieteikumus, kas tiem adresēti, tiem, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu vai attiecīgi pieņemot savus attiecīgos lēmumus, ir jānorāda, kādu iemeslu dēļ ir izdarīta šāda izvēle.
2.  Ja digitālo pakalpojumu koordinatori un citas valsts kompetentās iestādes nepilda padomes pieņemtos atzinumus, pieprasījumus vai ieteikumus, kas tiem adresēti, tie, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu vai attiecīgi pieņemot savus attiecīgos lēmumus, norāda, kādu iemeslu dēļ ir izdarīta šāda izvēle, un iesniedz arī paskaidrojumu par izmeklēšanu, darbībām un pasākumiem, kurus tie veikuši.
Grozījums Nr. 428
Regulas priekšlikums
49.a pants (jauns)
49.a pants
Pārskati
1.   Padome izstrādā gada darbības pārskatu. Pārskatu publisko visās Savienības oficiālajās valodās un nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
2.   Gada pārskatā citas informācijas starpā aplūko atzinumu, pamatnostādņu, ieteikto padomu un citu saskaņā ar 49. panta 1. punktu veikto pasākumu praktisko piemērošanu.
Grozījums Nr. 429
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisija pēc savas iniciatīvas vai padome pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz triju galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoru pieprasījuma var, ja tai ir iemesls aizdomām, ka ļoti liela tiešsaistes platforma ir pārkāpusi kādu no noteikumiem, ieteikt darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram izmeklēt iespējamo pārkāpumu, lai šis digitālo pakalpojumu koordinators saprātīgā laika posmā pieņemtu lēmumu.
Komisija pēc savas iniciatīvas vai padome pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz triju galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatoru pieprasījuma, ja ir iemesls aizdomām, ka ļoti liela tiešsaistes platforma ir pārkāpusi kādu no III nodaļas 4. iedaļas noteikumiem, var ieteikt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram izmeklēt iespējamo pārkāpumu, lai šis digitālo pakalpojumu koordinators saprātīgā laika posmā un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pieņemtu lēmumu.
Grozījums Nr. 430
Regulas priekšlikums
50. pants – 2. punkts
2.  Kad darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators paziņo 1. punkta pirmajā daļā minēto lēmumu attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai, tas pieprasa, lai šī platforma izstrādā un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, Komisijai un padomei rīcības plānu, kurā norādīts, kādā veidā šī platforma ir paredzējusi izbeigt vai novērst pārkāpumu. Rīcības plānā attiecīgā gadījumā var ietvert tādus pasākumus kā dalība rīcības kodeksā, kā noteikts 35. pantā.
2.  Kad iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators paziņo 1. punkta pirmajā daļā minēto lēmumu attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai, tas pieprasa, lai šī platforma izstrādā un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram, Komisijai un padomei rīcības plānu, kurā norādīts, kādā veidā šī platforma ir paredzējusi izbeigt vai novērst pārkāpumu. Rīcības plānā attiecīgā gadījumā var ieteikt tādus pasākumus kā dalība rīcības kodeksā, kā noteikts 35. pantā.
Grozījums Nr. 431
Regulas priekšlikums
51. pants – virsraksts
Komisijas iejaukšanās un tiesvedības uzsākšana
Procedūras uzsākšana no Komisijas puses
Grozījums Nr. 432
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Komisija, rīkojoties saskaņā ar padomes ieteikumu vai pēc savas iniciatīvas, pēc apspriešanās ar padomi var ierosināt tiesvedību, lai iespējami pieņemtu lēmumus saskaņā ar 58. un 59. pantu par ļoti lielās tiešsaistes platformas attiecīgo rīcību, ja:
1.  Komisija, rīkojoties saskaņā ar padomes ieteikumu vai pēc savas iniciatīvas, pēc apspriešanās ar padomi uzsāk procedūru, lai iespējami pieņemtu lēmumus saskaņā ar 58. un 59. pantu par ļoti lielās tiešsaistes platformas attiecīgo rīcību, ja:
Grozījums Nr. 433
Regulas priekšlikums
51. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Ja Komisija ir nolēmusi ierosināt 1. punktā minēto tiesvedību, tā to paziņo visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomei un attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai.
2.  Ja Komisija uzsāk 1. punktā minēto procedūru, tā to paziņo visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomei un attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai.
Grozījums Nr. 434
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts
1.  Lai Komisija veiktu šajā iedaļā tai noteiktos uzdevumus, tā ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt, lai attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas, kā arī visas citas personas, kuras darbojas saistībā ar šo pakalpojumu sniedzēju komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju un kuru rīcībā var būt pamatota informācija par šīs regulas pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu, tostarp organizācijas, kas veic 28. pantā un 50. panta 3. punktā minētās revīzijas, sniedz šādu informāciju saprātīgā termiņā.
1.  Lai Komisija veiktu šajā iedaļā tai noteiktos uzdevumus, tā ar pamatotu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt, lai attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas, to juridiskie pārstāvji, kā arī visas citas personas, kuras darbojas saistībā ar šo pakalpojumu sniedzēju komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju un kuru rīcībā var būt pamatota informācija par šīs regulas pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu, tostarp organizācijas, kas veic 28. pantā un 50. panta 3. punktā minētās revīzijas, sniedz šādu informāciju saprātīgā termiņā.
Grozījums Nr. 435
Regulas priekšlikums
52. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Pieprasījuma pamatojumā iekļauj arī apsvērumus, kādēļ un kādā veidā informācija ir vajadzīga un samērīga nolūkam un kāpēc to nevar saņemt citādā veidā.
Grozījums Nr. 436
Regulas priekšlikums
52. pants – 4. punkts
4.  Attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas īpašnieki vai cita 52. panta 1. punktā minētā persona vai to pārstāvji un — juridiskas personas gadījumā — sabiedrības vai uzņēmumi vai, ja tām nav juridiskā statusa, personas, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai statūtiem ir pilnvarotas tās pārstāvēt, iesniedz prasīto informāciju attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas vai citu 52. panta 1. punktā minēto personu vārdā. Šo informāciju var sniegt juristi, kas ir pilnībā pilnvaroti rīkoties savu klientu vārdā. Ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša, par to pilnībā atbild pats klients.
4.  Attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas īpašnieki vai cita 52. panta 1. punktā minētā persona vai to pārstāvji un — juridiskas personas gadījumā — sabiedrības vai uzņēmumi vai, ja tām nav juridiskā statusa, personas, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai statūtiem ir pilnvarotas tās pārstāvēt, iesniedz prasīto informāciju attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas vai citu 52. panta 1. punktā minēto personu vārdā.
Grozījums Nr. 437
Regulas priekšlikums
55. pants – 1. punkts
1.  Saistībā ar tiesvedību, kuras rezultātā var tikt pieņemts lēmums par neatbilstību saskaņā ar 58. panta 1. punktu, ja ir steidzami jārīkojas, ņemot vērā risku, ka pakalpojuma saņēmējiem var būt nodarīts nopietns kaitējums, Komisija var ar lēmumu uzdot veikt pagaidu pasākumus pret attiecīgo ļoti lielo tiešsaistes platformu, pamatojoties uz pārkāpuma pirmšķietamu konstatējumu.
1.  Saistībā ar procedūru, kuras rezultātā var tikt pieņemts lēmums par neatbilstību saskaņā ar 58. panta 1. punktu, ja ir steidzami jārīkojas, ņemot vērā risku, ka pakalpojuma saņēmējiem var būt nodarīts nopietns kaitējums, Komisija var ar lēmumu uzdot veikt samērīgus pagaidu pasākumus saskaņā ar pamattiesībām pret attiecīgo ļoti lielo tiešsaistes platformu, pamatojoties uz pārkāpuma pirmšķietamu konstatējumu.
Grozījums Nr. 438
Regulas priekšlikums
56. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var atsākt tiesvedību:
2.  Komisija atsāk procedūru:
Grozījums Nr. 439
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  saskaņā ar 55. pantu uzdotos pagaidu pasākumus;
(b)  saskaņā ar 55. pantu uzdotos pagaidu pasākumus; vai
Grozījums Nr. 440
Regulas priekšlikums
58. pants – 3. punkts
3.  Saskaņā ar 1. punktu pieņemtajā lēmumā Komisija uzdod attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētā lēmuma izpildi saprātīgā termiņā, un sniegt informāciju par to, kādus pasākumus šī platforma paredz veikt, lai izpildītu lēmumu.
3.  Saskaņā ar 1. punktu pieņemtajā lēmumā Komisija uzdod attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētā lēmuma izpildi viena mēneša laikā, un sniegt informāciju par to, kādus pasākumus šī platforma paredz veikt, lai izpildītu lēmumu.
Grozījums Nr. 441
Regulas priekšlikums
58. pants – 5. punkts
5.  Ja Komisija konstatē, ka 1. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti, tā noslēdz izmeklēšanu ar lēmumu.
5.  Ja Komisija konstatē, ka 1. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti, tā noslēdz izmeklēšanu ar lēmumu. Lēmumu piemēro nekavējoties.
Grozījums Nr. 442
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Saskaņā ar 58. pantu pieņemtajā lēmumā Komisija var attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai piemērot naudas sodu, kas nepārsniedz 6 % no tās kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja konstatē, ka šī platforma ar nodomu vai neuzmanības dēļ:
1.  Saskaņā ar 58. pantu pieņemtajā lēmumā Komisija var attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai piemērot naudas sodu, kas nepārsniedz 6 % no tās kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā visā pasaulē, ja konstatē, ka platforma ar nodomu vai neuzmanības dēļ:
Grozījums Nr. 443
Regulas priekšlikums
59. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Komisija attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai vai citai 52. panta 1. punktā minētajai personai var ar lēmumu piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no tās kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja konstatē, ka tā ar nodomu vai neuzmanības dēļ:
2.  Komisija attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai vai citai 52. panta 1. punktā minētajai personai var ar lēmumu un atbilstīgi proporcionalitātes principam piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no tās kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā visā pasaulē, ja konstatē, ka tā ar nodomu vai neuzmanības dēļ:
Grozījums Nr. 444
Regulas priekšlikums
59. pants – 4. punkts
4.  Nosakot naudas soda apmēru, Komisija ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un attiecībā uz 2. punktā norādītā naudas soda apmēru — lietas izskatīšanai radīto kavējumu.
4.  Nosakot naudas soda apmēru, Komisija ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, saskaņā ar 42. pantu noteiktos naudas sodus par to pašu pārkāpumu, un attiecībā uz 2. punktā norādītā naudas soda apmēru — procedūrai radīto kavējumu.
Grozījums Nr. 445
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Komisija attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai vai attiecīgi 52. panta 1. punktā minētajai personai var ar lēmumu piemērot kavējuma naudu par katru kavējuma dienu, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja vidējā dienas apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā un ko aprēķina no attiecīgajā lēmumā noteiktā datuma, lai piespiestu:
1.  Komisija attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai vai attiecīgi 52. panta 1. punktā minētajai personai var ar lēmumu piemērot periodisku soda maksājumu par katru kavējuma dienu, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja vidējā dienas apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā visā pasaulē un ko aprēķina no attiecīgajā lēmumā noteiktā datuma, lai piespiestu:
Grozījums Nr. 446
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. punkts
1.  Saskaņā ar 55. panta 1. punktu, 56. panta 1. punktu, 58., 59. un 60. pantu pieņemtos lēmumus Komisija publicē. Publikācijā norāda pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, ieskaitot piemērotās sankcijas.
1.  Saskaņā ar 55. panta 1. punktu, 56. panta 1. punktu, 58., 59. un 60. pantu pieņemtos lēmumus Komisija publicē. Publikācijā norāda pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tostarp piemērotās sankcijas, kā arī, ja iespējams un pamatots, nekonfidenciālus dokumentus un citus informācijas veidus, uz kuriem balstās ziņojums.
Grozījums Nr. 447
Regulas priekšlikums
65. pants – 1. punkts – 1. daļa
Pirms šāda pieprasījuma iesniegšanas digitālo pakalpojumu koordinatoram Komisija vispirms aicina noteiktā termiņā, kas nav īsāks par divām nedēļām, ieinteresētās personas iesniegt rakstveida apsvērumus, norādot, kādus pasākumus tā paredzējusi pieprasīt un kas ir šo pasākumu paredzētais(-ie) adresāts(-i).
Pirms šāda pieprasījuma iesniegšanas digitālo pakalpojumu koordinatoram Komisija vispirms aicina noteiktā termiņā, kas nav īsāks par 14 darba dienām, ieinteresētās personas iesniegt rakstveida apsvērumus, norādot, kādus pasākumus tā paredzējusi pieprasīt un kas ir šo pasākumu paredzētais(-ie) adresāts(-i).
Grozījums Nr. 448
Regulas priekšlikums
66. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  standartu izstrāde un īstenošana, kas noteikta 34. pantā.
Grozījums Nr. 449
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2020/XX/ES52, starpniecības pakalpojumu saņēmēji ir tiesīgi pilnvarot kādu struktūru, organizāciju vai apvienību šo pakalpojumu saņēmēju vārdā īstenot 17., 18. un 19. pantā noteiktās tiesības, ar nosacījumu, ka šī struktūra, organizācija vai apvienība atbilst visiem šiem nosacījumiem:
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/181852, starpniecības pakalpojumu saņēmēji ir tiesīgi pilnvarot kādu struktūru, organizāciju vai apvienību šo pakalpojumu saņēmēju vārdā īstenot 8., 12,, 13., 14., 15., 17., 18., 19., 43. un 43.a pantā noteiktās tiesības, ar nosacījumu, ka šī struktūra, organizācija vai apvienība atbilst visiem šiem nosacījumiem:
__________________
__________________
52 [Atsauce]
52 [Atsauce]
Grozījums Nr. 450
Regulas priekšlikums
69. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 23., 25. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [gaidāmais regulas pieņemšanas datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 13.a, 16., 23., 25. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem, sākot no [gaidāmais regulas pieņemšanas datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 451
Regulas priekšlikums
69. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 23., 25. un 31. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13.a, 16., 23., 25. un 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 452
Regulas priekšlikums
69. pants – 5. punkts
5.  Saskaņā ar 23., 25. un 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts darīts zināms Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.
5.  Saskaņā ar 13.a, 16., 23., 25. un 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja četros mēnešos no dienas, kad minētais akts darīts zināms Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.
Grozījums Nr. 453
Regulas priekšlikums
70. pants – 1. punkts
1.  Komisijai palīdz Digitālo pakalpojumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.  Komisijai palīdz Digitālo pakalpojumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
Grozījums Nr. 454
Regulas priekšlikums
73. pants – 1. punkts
1.  Ne vēlāk kā paejot pieciem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēcāk ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē šo regulu un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
1.  Ne vēlāk kā paejot trīs gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēcāk ik pēc trīs gadiem Komisija izvērtē šo regulu un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Minētajā ziņojumā jo īpaši aplūko:
(a)   šīs regulas 25. panta piemērošanu, tostarp attiecībā uz aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī;
(b)   11. panta piemērošanu;
(c)   14. panta piemērošanu;
(d)   35. un 36. panta piemērošanu.
Grozījums Nr. 455
Regulas priekšlikums
73. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Nepieciešamības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumu par grozījumiem šajā regulā.
Grozījums Nr. 456
Regulas priekšlikums
73. pants – 3. punkts
3.   Veicot 1. punktā minēto izvērtēšanu, Komisija ņem vērā nostāju un konstatējumus, ko snieguši Eiropas Parlaments un Padome, kā arī citas attiecīgās struktūras vai avoti.
3.   Veicot 1. punktā minēto izvērtēšanu, Komisija ņem vērā nostāju un konstatējumus, ko snieguši Eiropas Parlaments un Padome, kā arī citas attiecīgās struktūras vai avoti un īpašu uzmanību pievērš maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunu konkurentu situācijai.
Grozījums Nr. 457
Regulas priekšlikums
74. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  To piemēro no [datums — trīs mēneši pēc tās stāšanās spēkā].
2.  To piemēro no [datums — seši mēneši pēc tās stāšanās spēkā].

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0356/2021).

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 12. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika