Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. un 226. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija Lēmumu (ES) 2020/1089, ar ko izveido izmeklēšanas komiteju, kuras uzdevums ir izmeklēt iespējamos pārkāpumus un administratīvās kļūmes Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā Savienības teritorijā un ārpus tās, un nosaka komitejas pienākumus, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā(3),

–  ņemot vērā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas 2015. gada Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 7.2. nodaļu “Saimniecībā audzētu zivju labturība pārvadāšanas laikā”,

–  ņemot vērā ES Dzīvnieku labturības platformas 2020. gada 3. novembra pamatnostādnes par kaķu un suņu komerciālu pārvietošanu pa sauszemi,

–  ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Savienības teritorijā un ārpus tās ieteikuma projektu,

–  ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Savienības teritorijā un ārpus tās galīgo ziņojumu (A9-0350/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 208. panta 12. punktu,

Vispārīgi konstatējumi

1.  uzsver, ka visiem pārvadātajiem dzīvniekiem neatkarīgi no to sugas, vecuma, kategorijas, fiziskā stāvokļa, izmantotā transportlīdzekļa, brauciena ilguma un galamērķa, tostarp trešās valstīs, vienmēr ir jānodrošina visi apstākļi, kas nepieciešami, lai garantētu to labturību pārvadāšanas laikā; atzīmē, ka lauksaimnieki parasti ir īpaši ieinteresēti nodrošināt, lai dzīvnieki galamērķī nonāktu pēc iespējas labākā stāvoklī;

2.  aicina Komisiju, veicot dzīvnieku labturību reglamentējošo tiesību aktu, it īpaši Regulas (EK) Nr. 1/2005, atbilstības pārbaudi, ņemt vērā Izmeklēšanas komitejas par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā ziņojumu un ieteikumus;

3.  uzsver, ka ES un dalībvalstis ir pārliecinātas, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes ar īpašām vajadzībām, kuras ir jāņem vērā saskaņā ar LESD 13. pantu;

4.  atzīmē, ka katru gadu miljoniem dzīvu dzīvnieku dalībvalstīs un uz trešām valstīm tiek pārvadāti lielos attālumos selekcijas, audzēšanas, nobarošanas un kaušanas nolūkā;

5.  uzsver, ka ES iedzīvotāji izrāda aizvien lielāku vēlmi, lai tiktu ievēroti dzīvnieku labturības standarti, it īpaši dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas laikā;

6.  piekrīt Eiropas Revīzijas palātai, ka, lai gan ES ir vieni no augstākajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē, tie netiek atbilstoši īstenoti visās dalībvalstīs(4); uzstāj, ka šie standarti ir efektīvi tikai tad, ja pilnībā tiek nodrošināta to ievērošana, ja tie tiek piemēroti saskaņoti un ja tie atspoguļo jaunākās zinātniskās atziņas; uzskata, ka ES ir jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku labturība pārvadāšanas laikā vienmēr un pilnībā tiek ievērota ikvienā dalībvalstī un ka to dara visas iesaistītās personas no izbraukšanas vietas līdz galamērķim; uzsver, ka nepareiza, nelikumīga vai nolaidīga profesionālā rīcība netiek piekopta visā nozarē; atzīst, ka dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai pašlaik ir būtiska loma dažu lauku apvidu — it īpaši to, kuros dominējošā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, kā arī attālu un mazapdzīvotu reģionu — ekonomiskajā un sociālajā jomā;

7.  uzsver — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir atzinusi, ka trūkst zinātniskās literatūras par dzīvnieku labturību(5), un mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt tādu zinātnisko pētījumu izstrādi, kuri uzlabotu zināšanas un atvieglotu labāku dzīvnieku labturības garantiju nodrošināšanu Eiropā;

8.  uzsver, ka ES ir jāstrādā pie tā, lai radītu nepieciešamos apstākļus, kas nodrošinātu taisnīgu un atbilstošu pārejas periodu pārejai uz efektīvāku, ekonomiskāku un ētiskāku sistēmu, kura, kad vien iespējams, atbalsta spermas vai embriju, nevis vaislas dzīvnieku pārvadāšanu un kautķermeņu un gaļas, nevis nokaušanai paredzētu dzīvnieku pārvadāšanu;

9.  atzīmē, ka Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumi nav saskaņoti ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, un atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto ES tiesību aktu atbilstības pārbaudi šīs stratēģijas ietvaros; uzsver, ka pārskatītajai Regulai (EK) Nr. 1/2005 vajadzētu būt saskaņotai ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”; uzsver arī, ka virzība uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas pēc iespējas plašāku aizstāšanu ar kautķermeņu un gaļas produktu, kā arī ar ģenētiskā materiāla pārvadāšanu būtu saskaņā ar stratēģijas galveno mērķi, proti, izveidot noturīgākas un ilgtspējīgākas īsās pārtikas piegādes ķēdes, kas ir mazāk atkarīgas no dzīvnieku pārvadājumiem lielos attālumos; turklāt uzskata, ka reproduktīvo produktu — kas aizņem mazāk vietas — pārvadāšana var samazināt ietekmi uz vidi CO2 emisiju un degvielas patēriņa ziņā; uzskata arī, ka īpašas uzmanības veltīšana mazām lauku saimniecībām un reģionāliem kautuvju tīkliem var palīdzēt samazināt dzīvnieku pārvadājumus un līdz ar to sasniegt mērķi izveidot noturīgu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kas lauksaimniekiem nodrošina pienācīgu dzīves līmeni; atzīmē, ka stratēģija “No lauka līdz galdam” atgādina to, cik svarīgi ir virzīties uz veselīgāku, augu valsts izcelsmes, līdzsvarotu un ilgtspējīgu pārtikas patēriņu;

10.  aicina Komisiju steidzami un ne vēlāk kā 2023. gadā iesniegt rīcības plānu, kurā būtu skaidri identificēti dzīvnieku pārvadāšanu virzošie faktori, ierosināti konkrēti politikas pasākumi, to skaitā regulatīvi pasākumi, un noteikts precīzs termiņš un atskaites punkti, lai mazinātu minēto virzošo faktoru ietekmi un nepieciešamību pārvadāt dzīvus dzīvniekus, pēc iespējas nodrošinot iespēju dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu aizstāt ar gaļas, kautķermeņu un ģenētiskā materiāla tirdzniecību; atgādina par nepieciešamību līdz minimumam samazināt šādu pārmaiņu sociālekonomisko ietekmi, šī mērķa īstenošanai novirzot dažādus līdzekļus, tostarp kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) paredzētos, un sniedzot pareizos stimulus, lai mudinātu lauksaimniekus un pārvadātājus efektīvi veikt šo pārkārtošanos un nodrošinātu tiem iespēju to darīt; uzstāj, ka šāda pārkārtošanās būs iespējama tikai tad, ja tiks pieņemta daudzdisciplīnu darbība — kas iet tālāk par Regulā (EK) Nr. 1/2005 paredzēto —, šīs pārkārtošanās atvieglošanai un atbalstīšanai, lai tā notiktu raiti un sociāli atbildīgā veidā;

11.  uzsver ģenētiskā materiāla (spermas un embriju) pārvadāšanas priekšrocības dažu sugu ģenētisko uzlabojumu izplatīšanā; tomēr atgādina, ka dzīvnieku pārvadāšana var veicināt genofonda paplašināšanos lauku saimniecībās, piemēram, trešās valstīs, un atzīmē, ka dažos gadījumos sugu dabīgās vaislas un/vai mātes līnijas ir jāpārvadā no nukleusa, “pavairošanas” vienībām un lauku saimniecībām uz citām lauku saimniecībām; atgādina, ka šāda pārvadāšana joprojām ir svarīgs iztikas līdzekļu avots mazām un ģimenes lauku saimniecībām Eiropas Savienībā; turklāt norāda, ka KLP un citi līdzekļi būtu jāizmanto, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas, veicinātu inovāciju, kā arī stimulētu to izmantošanu darbā ar ģenētisko materiālu un tā pārvadāšanā un atbalstītu selekcionārus;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas tam, kā samazināt lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas posmu skaitu, ierobežojot selekcijas, nobarošanas un kaušanas uzņēmumu nošķiršanu, veidojot tā dēvētās slēgto norobežojumu sistēmas, samazinot attālumu starp minētajiem uzņēmumiem un no jauna ieviešot reģionālāku pieeju lauksaimniecības dzīvnieku selekcijai;

13.  atgādina dalībvalstīm, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru(6) tām ir atļauts ieviest stingrākus valsts līmeņa noteikumus dzīvnieku aizsardzībai pārvadāšanas laikā, ja vien šie noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1/2005 galvenajam mērķim;

14.  uzskata, ka nozares uzņēmējiem un visiem, kas iesaistīti dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā, to skaitā lauksaimniekiem, ir nepieciešams skaidru noteikumu un definīciju kopums, paredzamība un atbilstoši pārejas periodi izmaiņu īstenošanai; aicina Komisiju ņemt to vērā, kad tā pārskatīs spēkā esošo regulu un ierosinās jaunu regulu;

15.  aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt izbraukšanas vietas un galamērķa vietas definīcijas, lai atspoguļotu visa pārvadāšanas procesa faktisko laiku no izcelsmes lauku saimniecības līdz galamērķa lauku saimniecībai vai nokaušanas vietai, tostarp savākšanas centros pavadīto laiku, un lai novērstu to, ka tiek apieti konkrēti noteikumi par pārvadājuma ilgumu un aizliegums veikt pārvadāšanu uz konkrētām valstīm, novirzot pārvadāšanas maršrutu caur citām dalībvalstīm vai trešām valstīm;

16.  uzskata, ka skaidrākai un precīzāk formulētai atbildībai par dzīvnieku labturību ES institūcijās būtu liela nozīme, lai uzlabotu spēkā esošo tiesību aktu par dzīvnieku labturību īstenošanas nodrošināšana, attiecīgo trūkumu noteikšanu un tādu priekšlikumu izstrādi, kuri vajadzīgi, lai nepieciešamības gadījumā efektīvi reaģētu;

17.  aicina Komisiju paredzēt līdzekļus no esošajām programmām, tostarp KLP II pīlāra līdzekļus, un gaidāmajos finanšu instrumentos iecerēt jaunus finansēšanas instrumentus, kas būtu paredzēti mērķtiecīgākai zinātniskajai pētniecībai un pierādījumu vākšanai, atbilstošas apmācības nodrošināšanai visiem, kas iesaistīti dzīvnieku pārvadāšanā, to skaitā amatpersonām un autovadītājiem, dzīvnieku labturības uzlabošanai pārvadāšanas laikā, kautuvju, tostarp pārvietojamu kautuvju, būvēšanai reģionos ar augstu dzīvnieku koncentrāciju — lai samazinātu pārvadāšanas laiku un uzlabotu tās kvalitāti un iztikas līdzekļus lauku apvidos —, kā arī pasākumiem, kuri veicina pāreju uz gaļas, kautķermeņu un ģenētiskā materiāla pārvadāšanu; atkārtoti norāda uz reģionālo vērtības ķēžu nozīmi dzīvnieku labturības nodrošināšanā;

18.  prasa gaidāmajā KLP reformā saglabāt un pastiprināt saikni starp lielākiem KLP maksājumiem un uzlabotiem dzīvnieku labturības apstākļiem, kuri pilnībā atbilst Regulas (EK) Nr. 1/2005 standartiem vai pārsniedz tos;

19.  aicina Komisiju izstrādāt kampaņas un iniciatīvas, lai pienācīgi informētu ES iedzīvotājus un uzlabotu viņu izpratni par dzīvnieku labturību lauku saimniecībās un pārvadāšanas laikā, par nepieciešamību uzlabot ES standartus, pienācīgi nodrošināt to ievērošanu un palīdzēt dzīvnieku pārvadāšanas nozarē strādājošajiem paaugstināt standartus un par dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas ekonomiskajām un sociālajām sekām; uzskata, ka galvenais mērķis ir palielināt patērētāju uzticēšanos Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozares augstajai vērtībai un kvalitātei, nodrošinot labāku un pārredzamāku saziņu — gan tieši no lauksaimniekiem, gan netieši, ar ES institūciju starpniecību;

20.  uzsver, ka informatīvu pasākumu rīkošana skolās un reklāmas kampaņas ir būtiski uzlabojuši sabiedrības informētību un izpratni par dzīvnieku labturību pārtikas ražošanā;

21.  brīdina, ka izmaiņas Regulā (EK) Nr. 1/2005 spēcīgāk ietekmē tādus reģionus kā tālākie reģioni, tostarp to tāluma, atrašanās uz salas un mazās platības dēļ; uzstāj, ka saskaņā ar LESD 349. pantu kopīgu politiku, to skaitā Regulas (EK) Nr. 1/2005, piemērošanā tālākiem reģioniem ir jāņem vērā šo reģionu īpatnības un ierobežojumi;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt īpašu aizsardzību pārvadāšanas nozarē strādājošajām vai veterinārās pārbaudes veicošajām personām, kad tās, veicot savu darbu, konstatē dzīvnieku aizsardzības tiesību aktu pārkāpumus un ziņo par tiem;

23.  atzinīgi vērtē centienus izstrādāt vienotu Savienības dzīvnieku labturības sertifikācijas zīmi, kurai būtu jāietver pārvadāšanas aspekts un jābalstās uz saskaņotiem un tehniski pamatotiem kritērijiem;

24.  prasa dzīvnieku labturības sertifikācijas zīmē iekļaut informāciju par ražošanas metodēm un zinātniski pamatotu dzīvnieku labturības rādītāju kopumu, kas cita starpā attiecas uz lauksaimniecības sistēmām un pārvadāšanu;

25.  aicina Komisiju paplašināt vides noziegumu sarakstu, tajā iekļaujot Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumu pārkāpšanu, kuras rezultātā dzīvnieki saskaras ar nežēlīgu izturēšanos, tiek smagi savainoti vai pamesti;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1/2005, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu vadītājiem nenākas izšķirties starp noteikumu ievērošanu un dzīvnieku labturību, proti, nepieciešamību apstāties un atpūsties, jo šāda nepieciešamība izšķirties dažkārt var kaitēt dzīvnieku labturībai;

27.  aicina atbildību par dzīvnieku labturību skaidri norādīt attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā un attiecīgā Komisijas ģenerāldirektorāta nosaukumā, lai atspoguļotu šī jautājumu nozīmīgumu ES iedzīvotājiem un nodrošinātu, ka tam tiek pievērsta pietiekama politiskā uzmanība;

28.  atgādina, ka dzīvnieku labturība vidējā termiņā un ilgtermiņā ir saistīta ar pārtikas nekaitīgumu, jo tā veicina noturību, resursu efektīvu izmantošanu un sociālo taisnīgumu;

29.  aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt iespēju ieviest pārredzamu un saskaņotu dzīvnieku labturības marķēšanas sistēmu attiecībā uz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kurā būtu jāņem vērā arī pārvadāšanas un kaušanas apstākļi;

Regulas (EK) Nr. 1/2005 īstenošanas nodrošināšana

30.  mudina visas dalībvalstis, it īpaši tās, kurās regulatīvā īstenošanas nodrošināšana ir īpaši nepietiekama, un Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu īstenošanu un tās nodrošināšanu un esošā tiesiskā regulējuma pilnīgu piemērošanu, tostarp, ES līmenī ieviešot stingru un saskaņotu kontroles procedūru; atzīmē, ka spēkā esošie tiesību akti par dzīvnieku pārvadāšanu dažādās dalībvalstīs tiek īstenoti atšķirīgi; uzskata, ka galvenais veids, kā visā ES saskaņoti risināt dažus no jautājumiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, ir Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārskatīšana, lai nodrošinātu tādus noteikumus attiecībā uz visiem pārvadātajiem dzīvniekiem, kuri ir īstenojami un kuru īstenošana ir nodrošināma, un ka šajā pārskatīšanā būtu jāņem vērā jaunākie zinātniskie pētījumi, atziņas un ieteikumi;

31.  atzīmē, ka no trešām valstīm veiktas dzīvnieku pārvadāšanas stingra kontrole var mazināt negodīgu konkurenci, kas kaitē ES ražotājiem, un mudināt trešās valstis uzlabot savus dzīvnieku pārvadāšanas standartus;

32.  aicina visas dalībvalstis pieņemt stingrākus valsts līmeņa pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt dzīvnieku labturības tiesību aktus, to skaitā Regulu (EK) Nr. 1/2005, lai tos saskaņotu ar jaunākajām zinātniskajām atziņām, ieteikumiem un praktisko pieredzi, paplašinātu to darbības jomu, atvieglotu to īstenošanas uzraudzību un, visbeidzot, nodrošinātu augstāku dzīvnieku labturības līmeni; uzsver, ka dzīvnieku labturība uzlabotos, ja tiktu pienācīgi īstenoti tiesību akti par dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu;

34.  uzsver, ka daudzas pašreizējās problēmas Regulas (EK) Nr. 1/2005 īstenošanā rada tās atšķirīgā interpretācija, un mudina Komisiju, kad tā ierosinās šīs regulas pārskatīšanu, paredzēt skaidrus un skaitliski izmērāmus standartus, lai panāktu saskaņotu īstenošanas nodrošināšanu visā ES, kā arī inovatīvus rādītājus, kas balstās uz dzīvnieku labturību; šajā sakarā aicina Komisiju ņemt vērā jaunākās zinātniskās atziņas, tostarp gaidāmo EFSA izvērtējumu attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā;

35.  mudina Komisiju Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārskatīšanu papildināt ar ex ante ietekmes izvērtēšanu, balstoties uz rūpīgu zinātnisko izpēti par pārvadāšanas ietekmi uz visu sugu un vecumu dzīvniekiem un uz padziļinātu sociālekonomiskās ietekmes un ietekmes uz vidi un veselību izvērtēšanu, ņemot vērā ģeogrāfiskā stāvokļa un īpatnību dažādību, tostarp salām, attāliem reģioniem un tālākiem reģioniem raksturīgās iezīmes, kā arī lauksaimniecības modeļus visā Savienībā; aicina Komisiju šo izvērtējumu rezultātus ātri darīt pieejamus sabiedrībai, lai lauksaimniekiem nodrošinātu noteiktību un paredzamību, kas viņiem nepieciešama darba plānošanai, un lai atvēlētu viņiem laiku iemācīties pielāgoties jaunajiem noteikumiem, neapdraudot dzīvnieku labturību;

36.  prasa ieviest pārredzamu ES uzraudzības un ziņošanas sistēmu, lai gan dalībvalstis, gan Komisiju padarītu pilnībā atbildīgas par Regulas (EK) Nr. 1/2005 īstenošanu un īstenošanas uzraudzību un nodrošinātu, ka pārkāpumi tiek efektīvi izmeklēti un mazināti;

37.  atzīmē, ka dzīvnieku kaušana un gaļas pārstrāde audzēšanas vietas tuvumā ne tikai uzlabo dzīvnieku labturību, samazinot pārvadājuma ilgumu, bet arī samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas;

38.  atzīmē, ka vietējo kautuvju izzušana, kas palielina pārvadājuma laiku, ir Savienībai un dalībvalstīm risināma problēma; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot finansēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka vietējās kautuves ir ekonomiski dzīvotspējīgas, atrodas tuvu lauku saimniecībām un ir ģeogrāfiski vienmērīgi izvietotas;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt kaušanu lauku saimniecībās, izmantojot pārvietojamas kautuves, lai, kad vien iespējams, novērstu nepieciešamību pārvadāt dzīvus dzīvniekus;

40.  apzinās, ka trūkst zinātniskās literatūras par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, un stingri mudina Komisiju un dalībvalstis atvieglot jaunāko zinātnisko atziņu pieejamību šajā jomā;

41.  aicina Komisiju attiecīgo noteikumu izskatīšanā aplūkot jautājumu, kas saistīts ar dzīvniekiem, kuri veselības stāvokļa dēļ vairs nav piemēroti pārvadāšanai, un lūgt ekspertu slēdzienu, lai rastu risinājumu šai problēmai;

42.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotas procedūras pārvadāšanas apstiprināšanai un veikt pasākumus, lai novērstu dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos pārvadāšanas laikā gan Savienības teritorijā, gan no trešām valstīm;

43.  aicina Komisiju īstenot stingrākas izpildes nodrošināšanas pilnvaras gadījumos, kad tiek atkārtoti pārkāpti Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumi, un uzsākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalstīm, kuras nepiemēro šo regulu pareizi, un noteikt tām efektīvas sankcijas; uzskata, ka sankciju galvenajam mērķim vajadzētu būt esošo problēmu novēršanai un ka tām būtu jāattur no nākotnes pārkāpumiem;

44.  aicina dalībvalstis pieņemt darbā pietiekami daudz oficiālu veterinārārstu un policistu un pienācīgi apmācīt viņus, lai nodrošinātu efektīvas un regulāras pārbaudes uz autoceļiem un lai garantētu veterinārārsta klātbūtni iekraušanas laikā pirms katra pārvadājuma;

45.  aicina dalībvalstis un pārvadātājus līdz pārskatītās Regulas (EK) Nr. 1/2005 spēkā stāšanās dienai popularizēt un pilnībā izmantot Komisijas apstiprinātos ES dzīvnieku pārvadāšanas norādījumus, kuru mērķis ir noteikt labāko praksi, lai nozarei palīdzētu uzlabot dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; aicina Komisiju veicināt šo norādījumu tulkošanu visās ES oficiālajās valodās, mudināt uz pieredzes apmaiņu šajā jomā un popularizēt esošo labāko praksi un pamatnostādnes, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm un dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā iesaistītajām personām labāk ieviest un ievērot dzīvnieku labturības standartus;

46.  aicina Komisiju nodrošināt, ka šīs pamatnostādnes tiek atjauninātas saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un atbilst Regulai (EK) Nr. 1/2005; tomēr atgādina, ka pamatnostādnes, kas izstrādātas, lai novērstu nepilnības tiesību aktos, nav juridiski saistošas, un aicina Komisiju iekļaut noteikumus, lai pienācīgi aizsargātu sugas, kuras nav pietiekami aptvertas attiecīgajos tiesību aktos, piemēram, mājputnus, trušus un zivis;

47.  uzskata — lai nodrošinātu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, ir svarīgi noteikt prasību, ka ikvienai pilnvarotai personai, kas strādā dzīvnieku pārvadāšanas jomā, ir jāiziet atbilstoša apmācība un pastāvīgi jāpapildina attiecīgās zināšanas; tādēļ uzstāj uz to, ka ir jāizveido obligāta saskaņota apmācības sistēma visām pārvadāšanās darbībās iesaistītajām personām un ka šādas sistēmas izveidei jābūt priekšnoteikumam pārvadāšanas atļaujas saņemšanai; turklāt prasa, lai šajā apmācībā tiktu iekļauti visi pārvadāšanas procesa aspekti, tādi kā transportlīdzeklis, pārvadājuma veids un raksturs, atbilstoša izturēšanās pret dzīvniekiem un lēmumu pieņemšana par piemērotības pārvadāšanai izvērtēšanu un prasībām attiecībā uz dzīvnieku sugu, kategoriju, vecumu, ķermeņa stāvokli, uzvedību, fizioloģiju un stresa pārvarēšanas mehānismiem;

48.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka apmācība kvalifikācijas sertifikāta iegūšanai ir specifiska atkarībā no dzīvnieku sugas, kategorijas un vecuma, ka iegūtais sertifikāts ir derīgs ne vairāk kā piecus gadus un ka tā atjaunināšanai obligāti ir jāiziet kvalifikācijas celšanas kursi;

49.  mudina dalībvalstis nodrošināt specifisku apmācību glābējiem par to, kā glābt dzīvniekus, un nodrošināt, ka gadījumos, kad ir noticis negadījums, glābējiem ir atļauts piekļūt negadījuma vietai un negadījumā iesaistītajam transportlīdzeklim vai kuģim, lai viņi varētu veikt savu darbu;

50.  aicina Komisiju, kad tā pieņems deleģētos aktus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625(7), nodrošināt, ka šajā regulā un tās deleģētajos aktos paredzētie īstenošanas uzraudzības noteikumi ir vismaz tikpat stingri, cik atceļamie noteikumi;

Atļaujas piešķiršanas procedūras un transportlīdzekļa apstiprināšana

51.  uzstāj, ka noteikumos par pārvadājuma ilgumu un izmantoto transportlīdzekli vienmēr jāņem vērā attiecīgās dzīvnieku sugas īpatnības un to fizioloģiskais stāvoklis, pārvadājamo dzīvnieku skaits, kā arī šķirņu dažādība sugas ietvaros un dzīvnieku dzimums un vecums; uzsver, ka, nosakot pārvadāšanas metodi, vienmēr būtu jāņem vērā dzīvnieku fizioloģiskās, ar uzvedību saistītās un psihiskās vajadzības un to labturība;

52.  aicina Regulā (EK) Nr. 1/2005 iekļaut Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas prasības attiecībā uz dzīvnieku, tostarp zooloģiskā dārza dzīvnieku, pārvadāšanu ES teritorijā un ārpus tās;

53.  uzstāj, ka noteikumi par dzīvniekiem paredzēto platību, to izvietošanas blīvumu un griestu augstumu būtu jāsaskaņo ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem un attiecīgo ES regulu par kravas automobiļu maksimālo svaru un augstumu un ka regulas noteikumi būtu jāformulē precīzi — tā, lai novērstu neskaidrību un nepieļautu atšķirīgu interpretāciju, kā arī lai tiktu ņemtas vērā sugām raksturīgās vajadzības; prasa veikt vairāk pētījumu par minētajiem jautājumiem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadāšanas transportlīdzekļu iekšpuses augstums atbilst minimālajiem standartiem;

54.  atgādina EFSA ieteikumu izmantot alometriskus vienādojumus, lai noteiktu liellopiem, aitām un cūkām paredzēto platību un zirgiem paredzēto platību uz vienu kilogramu; uzskata, ka šādu objektīvāku aprēķinu izmantošana uzlabos dzīvnieku labturības standartus un veicinās to, ka pārvadātāji un kontrolējošās iestādes tos konsekventāk interpretē;

55.  uzskata, ka ir nepieciešams vairāk zinātnisko pierādījumu, lai uzlabotu transportlīdzekļu, tostarp iekraušanas un izkraušanas aprīkojuma, dizainu, ņemot vērā dzīvnieku sugu un kategoriju īpatnības, kā arī fizioloģiskās un ar uzvedību un vecumu saistītās vajadzības un šķirņu dažādību sugas ietvaros; tāpat uzskata, ka šādam transportlīdzekļu dizainam vajadzētu balstīties arī uz teritorijas ģeogrāfisko stāvokli un to, ka mazām lauku saimniecībām bieži vien vienlaikus ir jāpārvadā dažādu sugu dzīvnieki; uzsver, ka vides kvalitāte dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļos ir ļoti svarīga dzīvnieku labturībai;

56.  uzskata, ka ir nepieciešams labāks transportlīdzekļu dizains un īsāki pārvadāšanas attālumi, lai nepieļautu slimību pārnešanu, ņemot vērā nopietno rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apdraudējumu;

57.  aicina Komisiju noteikt un ierosināt saskaņotu kritēriju un minimālo standartu kopumu, kas tiktu izstrādāts kopā ar ES līmeņa ekspertu grupu, kuras sastāvā ietilptu veterinārārsti, to skaitā kvalificēti speciālisti no attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām, tehniskie inženieri, jūrlietu iestāžu pārstāvji, pārvadātāji, ražotāji un kompetento iestāžu pārstāvji, un ko valstu kompetentās iestādes varētu izmantot visu dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļu un konteineru apstiprināšanai;

58.  ņemot vērā kuģu sertifikācijas daudzdisciplīnu raksturu, kurā iesaistīti gan inženieri, gan veterinārārsti, prasa izveidot ES mēroga centralizētu sistēmu kuģu apstiprināšanai saskaņā ar vienotu procedūru; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai visās dalībvalstīs tiktu īstenoti ieteikumi, kas iekļauti tīkla dokumentā par lauksaimniecības dzīvnieku kuģu apstiprināšanu un pārbaudi(8); uzskata, ka steidzami ir jāaizliedz kuģiem veikt pārvadājumus ar atšķirīgu nosaukumu un tādējādi pieprasīt jaunu licenci, it īpaši tad, ja tie ir bijuši iesaistīti smagos Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumu pārkāpumos;

59.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt jūras drošības standartu ievērošanas uzraudzību uz kuģiem, ar kuriem pārvadā lauksaimniecības dzīvniekus; it īpaši aicina dalībvalstis būt stingrākām savās kuģu sertifikācijas procedūrās;

60.  atzīmē, ka dalībvalstīm nevajadzētu atļaut dzīvnieku pārvadāšanai izmantot transportlīdzekļus, to skaitā kuģus, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumiem; aicina dalībvalstis būt stingrākām gan savās transportlīdzekļu sertifikācijas un apstiprināšanas procedūrās, gan kvalifikācijas sertifikātu piešķiršanā transportlīdzekļu vadītājiem; aicina dalībvalstis būt stingrākām arī sertifikācijas un apstiprināšanas noraidīšanā neatbilstības gadījumā un vajadzības gadījumā atsaukt jau izsniegtās atļaujas; tāpat aicina Komisiju piemērot stingrākas sankcijas dalībvalstīm, kuras apstiprina transportlīdzekļus, kas neatbilst dzīvnieku labturības prasībām;

61.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadāšanas transportlīdzekļos nav plaisu starp grīdu vai transportlīdzekļa sienu un nodalījumu sienām;

62.  aicina dalībvalstis radīt apstākļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka inženieri var pienācīgi sniegt atbalstu veterinārārstiem vai citām pilnvarotām personām, kurām ir sertifikāts, transportlīdzekļu apstiprināšanā attiecībā uz konkrētiem aspektiem, tādiem kā ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšana un apkure, ūdens un barības piegāde, ūdens kvalitātes uzraudzība, tehniskās apkopes aprīkojums un kuģu ārkārtas situāciju sistēmas, kā arī attiecībā uz saistītajiem primārajiem enerģijas avotiem;

63.  uzskata, ka dzīvnieku labturības aizsardzības nolūkā un lai aizsargātu pret negodīgu konkurenci dzīvnieku pārvadāšanā iesaistītās personas, kuras ievēro noteikumus, būtu jāparedz obligāta prasība aprīkot transportlīdzekļus ar videonovērošanas sistēmu liela attāluma pārvadājumu gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot iekraušanas un izkraušanas darbībām; uzsver, ka visā procesā kompetentajām iestādēm ir jānodrošina datu aizsardzība un tiesības uz privātumu, tostarp to personu datu aizsardzība un tiesības uz privātumu, kuras nav iesaistītas dzīvnieku pārvadāšanā, bet kuras, tām nezinot, varētu būt nofilmētas; uzskata, ka pārvadātājiem videoieraksti būtu jāglabā noteiktu laiku un pēc pieprasījuma jādara pieejami kompetentajām iestādēm;

64.  uzskata, ka pārvadātāju iesniegtajiem ārkārtas rīcības plāniem būtu jāaptver visu veidu negadījumi un ārkārtas scenāriji, kas var rasties pārvadāšanas laikā, — gan dabiskas izcelsmes, gan cilvēku darbības izraisīti —, tostarp mehānisku problēmu novēršana, kavējumu pārvaldība un alternatīvu maršrutu noteikšana vajadzības gadījumā, kā arī nepieciešamās barības un ūdens piegādes nodrošināšana; uzskata arī, ka šie ārkārtas rīcības plāni ir jāpielāgo, lai tie atspoguļotu katra pārvadājuma īpatnības; tāpat uzskata, ka ir ļoti svarīgi paredzēt skaidrus noteikumus, kas aizliedz atļaut pārvadāšanu, kura ietver nereālus, neiespējamus vai neesošus ārkārtas situāciju plānus, un aicina dalībvalstis noraidīt ikvienu pārvadājuma žurnālu, kam trūkst ticama un pilnīga ārkārtas rīcības plāna;

65.  aicina Komisiju aizliegt pārvadāšanu, ja robežšķērsošanas vietās un ostās vai citās bīstamās svarīgās vietās dzīvniekus nav iespējams izkraut, izmitināt, pabarot vai padzirdīt;

66.  aicina dalībvalstis un to kompetentās iestādes pienācīgi pārbaudīt iekraušanas darbības, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1/2005 20. pantā;

Kontrole un datu vākšana un apmaiņa

67.  mudina Komisiju ātri izveidot licencētu pārvadātāju un kvalifikācijas sertifikātu centralizētu datubāzi Eiropas Savienībā; prasa publicēt gada ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām, kas būtu jāņem vērā arī saistībā ar jauno regulu; uzskata, ka kvalifikācijas sertifikātiem vajadzētu būt vienotā daudzvalodu formātā, kas jānosaka ar ES tiesību aktu; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas sertifikācijas shēmu kravas kuģiem un to apkalpes locekļiem, nodrošinot, ka kravas kuģi ir pietiekami aprīkoti un ka to apkalpes locekļi ir pienācīgi apmācīti dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā; aicina Komisiju izveidot to pārvadātāju sarakstu, kuri ir atzīti par vainīgiem nopietnos un biežos regulas pārkāpumos, un šo sarakstu regulāri atjaunināt un darīt pieejamu attiecīgajām valstu iestādēm;

68.  aicina dalībvalstis uzlabot un nodrošināt efektīvāku, pārredzamāku un sistemātiskāku integrētās datorizētās veterinārās sistēmas (TRACES) izmantošanu un izmantot iespējas, ko sniedz tās jaunās funkcijas, lai uzlabotu savu uz riska izvērtēšanu balstīto pārbaužu un/vai revīziju mērķtiecīgumu, atvieglotu dalībvalstīm veicamās riska analīzes sagatavošanu, kas nepieciešama dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas kontrolei, un nodrošinātu efektīvas ticamības pārbaudes, kad tiek apstiprināti pārvadājumu žurnāli un veiktas retrospektīvas pārbaudes; aicina Komisiju nodrošināt TRACES platformas vieglu pieejamību, piešķirot plašāku piekļuvi visiem pilnvarotajiem lietotājiem un padarot to viegli pieejamu kompetentajām iestādēm, un palīdzēt dalībvalstīm savstarpēji saskaņot procedūras; aicina dalībvalstis nodrošināt labāku apmācību pārvadātājiem, kuri izmanto šo sistēmu; uzskata, ka TRACES būtu jāizmanto visos pārvadājumos pa jūru;

69.  vērš uzmanību uz nepieciešamību vienkāršot pārvadājuma žurnāla plānošanu; prasa ātri pāriet no pārvadājumu žurnāliem papīra formātā uz digitāliem pārvadājumu žurnāliem, kas, tiklīdz tos ir apstiprinājis oficiāls veterinārārsts, būtu jānosūta kompetentajām iestādēm un jādara pieejami visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka kompetentās iestādes pārbauda, vai pārvadājumu žurnālos ir iekļauta reāla informācija, tādējādi ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2005 14. panta 1. punktu, kā arī nodrošināt, ka pārvadājuma plānošanā ir iekļauts apliecinājums rezervācijai, tostarp attiecībā uz barību un ūdeni, kontroles punktā;

70.  aicina Komisiju izveidot minimālu kopējo satvaru attiecībā uz pārbaužu skaitu dzīvnieku pārvadājumos, nodrošinot, ka valstu un ES veikto pārbaužu skaits ir proporcionāls no katras dalībvalsts izvedamo dzīvnieku skaitam; turklāt aicina Komisiju ierosināt tādas kontroles iespējas, kas nerada papildu birokrātiskus šķēršļus, kuri varētu apdraudēt pārvadājamo dzīvnieku labturību vai kontroles vienveidību visā Savienībā; uzskata, ka dalībvalstīm, kad tās deleģē kontroli citu valstu iestādēm, būtu jāievieš kontroles sistēmas, ar kuru palīdzību pārbauda riska analīzes esamību, kvalitāti un veikšanu;

71.  uzsver — lai izvairītos no tāliem pārvadājumiem un līdz ar to vēl vairāk uzlabotu lauksaimniecības dzīvnieku labturību, būtu jāveicina reģionālu kautuvju skaita palielināšana un jāatļauj kaušana lauku saimniecībās;

72.  uzsver, ka dalībvalstu iesniegtajos rīcības plānos Regulas (EK) Nr. 1/2005 īstenošanā konstatēto trūkumu novēršanai ir jāiekļauj konkrētas iniciatīvas ar stingriem termiņiem to pabeigšanai; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šo plānu īstenošanu, lai nodrošinātu tajos iekļauto darbību pilnīgu izpildi un mērķu pilnīgu sasniegšanu; uzsver, ka dalībvalstīm pastāv iespēja piemērot stingrus noteikumus, lai nodrošinātu dzīvu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;

73.  aicina Komisiju ierosināt un izveidot saskaņotu un efektīvu ES līmeņa sankciju sistēmu, nosakot kopējus obligātos kritērijus attiecībā uz sankcijām par regulas pārkāpumiem, lai liktu pamatus efektīvai, samērīgai un atturošai sistēmai visā ES, un sankciju piemērošanā ņemt vērā pārkāpuma raksturu, smaguma pakāpi, mērogu un ilgumu, kā arī iepriekšēju pārkāpumu esamību;

74.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to policijas spēki tiek apmācīti aktīvi konstatēt jebkādus ES dzīvnieku pārvadāšanas tiesību aktu pārkāpumus;

75.  uzsver, ka policijas spēkiem visās dalībvalstīs ir nepieciešama vienota apmācība, lai nodrošinātu pienācīgu kontroli visos pārvadājuma posmos;

76.  aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai nodrošinātu visaptverošas un saskaņotas pārbaudes attiecībā uz pārvadāšanas noteikumu ievērošanu, lai Savienībā novērstu tā dēvēto “dzīvnieku dempingu”;

77.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt procedūru ātrai to uzņēmumu licences atsaukšanai, kuri atkārtoti izdara smagus Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumus, kas turklāt izraisa negodīgu konkurenci;

78.  prasa Regulā (EK) Nr. 1/2005 iekļaut uz dzīvniekiem balstītus labturības rādītājus, tādus kā fiziskus, fizioloģiskus un uzvedības rādītājus (piemēram, tādus, kas balstās uz dzīvnieku novērošanu), kā arī valkājamu monitoru un bioķīmisku marķieru iespējamu izmantošanu, un aicina kompetentās iestādes un Komisiju tos izmantot datu vākšanas nolūkā un veterināros inspektorus, pārvadātājus un citas pārvadāšanā iesaistītās personas — komerciālos apstākļos; uzskata, ka šādi instrumenti ir nepieciešami, lai izvērtētu dzīvnieku labturību pirms pārvadāšanas, tās laikā un pēc tās; atzīmē, ka daži no šiem rādītājiem jau pastāv, savukārt citus pašlaik izstrādā Eiropas references centri, un uzsver nepieciešamību turpināt pētniecību un datu vākšanu šajā jomā;

79.  uzskata, ka kompetentajām iestādēm un pārvadātājiem jebkurā pārvadājuma punktā ir ļoti svarīgi reāllaikā piekļūt satelītnavigācijas sistēmām un temperatūras rādījumiem; uzskata arī, ka transportlīdzekļiem vajadzētu būt aprīkotiem ar modernākām kompetento iestāžu uzraudzītām kontroles sistēmām, tostarp tādām, kas nodrošina temperatūras un mitruma rādītāju mērījumus transportlīdzeklī un ārpus tā, informāciju par ūdens apgādi un iekraušanas un izkraušanas darbību reģistrāciju; atgādina, ka visa procesā kompetentajām iestādēm jānodrošina datu aizsardzība un tiesības uz privātumu;

80.  uzstāj, ka kompetentajām iestādēm ir jāpiešķir piekļuve reāllaikā organizatora vai pārvadātāja oriģinālajiem elektroniskajiem datiem, sākot no sūtījuma nosūtīšanas izbraukšanas vietā, līdz dzīvnieku izkraušanai galamērķī, lai nodrošinātu piekļuvi datiem, ar kuriem nav iespējams izdarīt manipulācijas;

81.  aicina dalībvalstis ar kompetento iestāžu palīdzību rīkot iepriekš nepaziņotas kontroles attiecībā uz dzīvnieku pārvadājumu plānošanu un veikšanu;

82.  uzsver, ka ES iekšējie sūtījumi būtu jāpārbauda arī iekraušanas posmā; prasa, lai kompetentās iestādes iekraušanas posmā pārbaudītu, vai ir ievērotas Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasības attiecībā uz grīdas platību un griestu augstumu, vai pienācīgi darbojas ventilācijas un ūdensapgādes sistēma un dzirdīšanas ierīces un vai tās ir piemērotas pārvadāšanai paredzētajai sugai, vai netiek iekrauti pārvadāšanai veselības stāvokļa nepiemēroti dzīvnieki un vai ir nodrošināts pietiekams daudzums barības un pakaišu;

83.  dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ mudina dalībvalstis veikt retrospektīvas kontroles, lai pārbaudītu, vai dzīvnieki ir tikuši izkrauti uz visu atpūtas laiku, kā to paredz ES tiesību akti; aicina Komisiju dot dalībvalstīm skaidru rīkojumu likt kompetentajām iestādēm darboties saskaņoti, lai nodrošinātu, ka netiek apstiprināti nekādi pārvadājumi, attiecībā uz kuriem netiek regulāri veiktas retrospektīvas kontroles;

Pārvadājuma ilgums un atpūtas periods

84.  iesaka izveidot uz sugām balstītu ES mēroga procedūru barošanas un dzirdīšanas biežuma reģistrēšanai — no pēdējās barošanas reizes pirms iekraušanas izcelsmes lauku saimniecībā līdz pat pārvadājuma beigām —, neizraisot papildu kavēšanos vai papildu stresu dzīvniekiem apstāšanās, iekraušanas vai izkraušanas laikā; uzstāj, ka Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pienācīgi piemēro sankcijas par pārkāpumiem gadījumos, kad ir pārsniegts pārvadājuma ilgums;

85.  aicina dalībvalstis, iekraujot dzīvniekus transportlīdzekļos, pārbaudīt ES iekšējo pārvadāšanu, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasības;

86.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ir ierīkots pietiekams skaits aizsniedzamu, tīru un darbojošos dzirdīšanas iekārtu, kas atbilst katras dzīvnieku sugas vajadzībām, ka ūdens tvertne ir uzpildīta un ka ir pietiekams daudzums svaigu pakaišu;

87.  iesaka turpmākajos tiesību aktos noteikt, ka kaušanai paredzētu mājdzīvnieku pārvadāšanas laiks principā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, vienlaikus ņemot vērā ģeogrāfiskās īpatnības dažos reģionos, piemēram, salās, tālākos reģionos, attālos reģionos un reģionos ar nepietiekami attīstītu infrastruktūru; uzsver, ka maksimālais pārvadājuma laiks jāattiecina uz visiem transportlīdzekļiem, izņemot jūras transportu;

88.  uzstāj, ka būtu jāpārskata noteikumi par maksimālo pārvadājuma ilgumu, lai integrētu faktus no iepriekš un pašlaik veiktiem zinātniskiem pētījumiem, un pārskatīšanā jāņem vērā faktus par dzīvnieku labturību un ar dzīvnieku sugu, vecumu un kategoriju saistītās īpašās vajadzības;

89.  prasa esošos ES līdzekļus rezervēt finansiāla atbalsta sniegšanai mazām, vietējām, kolektīvajām un pārvietojamām kautuvēm un pārstrādes vienībām, lai dzīvniekus varētu kaut lauku saimniecībās vai pēc iespējas tuvāk to audzēšanas vietai; stingri mudina īstenot tālai pārvadāšanai alternatīvas stratēģijas, tādas kā ekonomiski dzīvotspējīgu vietējo kautuvju un pārstrādes iekārtu būvniecība vairākās vietās, kas attiecīgā gadījumā tiktu stimulēta un atbalstīta ar ES līdzekļu palīdzību, kā arī likumdošanas iniciatīvas dalībvalstīs, lai atvieglotu kaušanu lauku saimniecībās; gadījumos, kad dzīvnieks ir atzīts par nepiemērotu pārvadāšanai, aicina dalībvalstis attiecīgā gadījumā atļaut ārkārtas nokaušanu tieši lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas saimniecībās;

90.  iesaka dalībvalstīm izveidot ātrgaitas joslas dzīvnieku pārvadāšanai pie ES robežām, lai saīsinātu pārvadājuma laiku;

91.  prasa jēdzienu “pārvadājuma ilgums” definēt kā visu pārvietošanas laiku, izņemot laiku, kas izlietots dzīvnieka iekraušanai transportlīdzeklī un izkraušanai no tā pēc ierašanās galamērķi; aicina kompetentās iestādes pārbaudīt, vai plānotie iekraušanas/izkraušanas laiki ir reāli, samērīgi ar iekraujamo vai izkraujamo dzīvnieku skaitu un precīzi norādīti pārvadājuma žurnālā; turklāt uzskata par svarīgu pieņemt pasākumus, lai novērstu pārvietošanu no viena savākšanas centra iz citu ar mērķi apiet ierobežojumus, kas noteikti attiecībā uz pārvadājumu uz galamērķi;

92.  iesaka Komisijai ņemt vērā zinātniskos pierādījumus, lai uzlabotu visu dzīvo dzīvnieku pārvadāšanas kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot ar to saistītajiem negatīvajiem aspektiem, kas rada labturības problēmas, it īpaši saistībā ar piemērotību pārvadāšanai, barošanu un dzirdīšanu, atpūtas periodiem un termisko vidi, vienlaikus attiecīgā gadījumā diferencējot transportlīdzekļus;

93.  aicina Komisiju, pārskatot Regulu (EK) Nr. 1/2005, iekļaut noteikumus par visīsākā un vispiemērotākā maršruta izvēli nokļūšanai galamērķī;

Temperatūra pārvadāšanas laikā

94.  aicina dalībvalstis nodrošināt optimālu temperatūru transportlīdzeklī pārvadātajām sugām visos pārvadājuma posmos neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis stāv vai pārvietojas, un neatkarīgi no āra temperatūras; turklāt aicina dalībvalstis stingri ievērot minimālo un maksimālo temperatūru transportlīdzekļa iekšienē, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1/2005; uzskata, ka dalībvalstīm pārvadājums, pārvadājuma žurnāli un brauciena plāni būtu jāapstiprina tikai tad, ja temperatūra visā pārvadājumā laikā tiek prognozēta robežās no 5 °C līdz 30 °C neatkarīgi no izmantotā transportlīdzekļa veida, ja vien izmantotais transportlīdzeklis nav aprīkots ar klimata kontroles sistēmām, kas spēj uzturēt temperatūru atbilstošā amplitūdā;

95.  atzīst, ka dzīvnieku ķermeņa siltums var paaugstināt temperatūru transportlīdzeklī, izraisot potenciāli augstāku temperatūru transportlīdzekļa iekšpusē nekā tā ārpusē;

96.  aicina dalībvalstis veikt papildu un atbilstošas kontroles karstuma viļņu laikā un prasa veikt pētījumus, lai aizpildītu robus zināšanās par temperatūras ietekmi uz dzīvnieku labturību;

97.  aicina Komisiju skaidri noteikt, ka noteikumi par temperatūru transportlīdzeklī attiecas uz jebkuru brīdi brauciena līdz galamērķim laikā; uzstāj, ka Komisijai būtu jānodrošina, tostarp izmantojot tiesvedību, lai dalībvalstis ievērotu šo noteikumu;

98.  prasa izstrādāt vienotu laikapstākļu prognozēšanas sistēmu, kas balstītos uz Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, lai oficiālajiem veterinārārstiem atvieglotu ticamības pārbaužu veikšanu;

99.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadāšanas transportlīdzekļi atbilst Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma VII nodaļas prasībām attiecībā uz dzīvniekam paredzēto minimālo platību un ka augstas temperatūras gadījumā dzīvniekiem tiek atvēlēta lielāka platība;

100.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nākotnē izstrādāt konkrētākus noteikumus par optimālo temperatūras amplitūdu pārvadāšanas transportlīdzekļos, ņemot vērā konkrētai sugai, vecumam un kategorijai raksturīgās vajadzības, kā arī dzīvnieku fizioloģisko stāvokli, šķirņu dažādību sugas ietvaros, dzīvnieku vecumu, dzimumu, spēju pielāgoties videi un termoregulāciju; uzskata, ka apstiprinātā temperatūras amplitūda būtu jānosaka, balstoties uz faktisko temperatūru, proti, temperatūras un mitruma kombināciju; turklāt iesaka reģistrēt temperatūru, mitrumu un amonjaka līmeni, izmantojot kontrolierīces, kas izvietotas dažādos transportlīdzekļa nodalījumos, neatkarīgi no tā, vai pārvadāšana notiek pa jūru, gaisu vai autoceļiem; uzsver, ka temperatūras uzraudzības instrumenti ir jāpārbauda, jākalibrē un jāsertificē valstu kompetentajām iestādēm;

Piemērotība pārvadāšanai un neaizsargātu dzīvnieku kategorijas: no mātes neatšķirti, grūsni dzīvnieki un dzīvnieki produktīvā mūža beigās

101.  uzskata, ka ir nepieciešams pastiprināt izpēti, lai visām pārvadātajām dzīvnieku sugām un kategorijām noteiktu atbilstošu barību, barošanas un atgremošanas intervālus, termoregulāciju, atpūtas vajadzības un fizisko spēju paciest pārvadāšanu bez kaitējuma nodarīšanas; uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš dzīvnieku labturībai un ka robi zināšanās būtu jānovērš, pastiprinot zinātnisko izpēti;

102.  uzskata, ka lielāka izpēte būtu jākoncentrē uz to, lai uzlabotu zināšanas par jaunu un neatšķirtu dzīvnieku īpašajām un konkrētajām vajadzībām pārvadāšanas laikā, it īpaši saistībā ar optimālo pārvadājuma laiku — atkarībā no izmantotā transportlīdzekļa —, optimālu transportlīdzeklī paredzēto platību, pareizo vecumu, atbilstošām dzirdīšanas ierīcēm, atbilstošiem piena aizstājējiem, pienācīgu barošanas pārvaldību savākšanas centros, barošanas intervāliem pārvadāšanas laikā un optimāliem dzīvnieku audzēšanas apstākļiem izcelsmes lauku saimniecībā, kā arī uz pienācīgi nodrošināmo izvērtēšanu attiecībā uz dzīvnieka piemērotību pārvadāšanai;

103.  prasa paskaidrot no mātes neatšķirtu dzīvnieku definīciju, lai precizētu tos dzīvniekus, kas nespēj neatkarīgi uzņemt pietiekamu daudzumu cietās barības un ūdens, un skaidru minimālo vecumu, kas izteikts nedēļās, atkarībā no sugas un ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas par šo dzīvnieku imūnsistēmu un barošanas vajadzībām;

104.  aicina Komisiju, balstoties uz zinātniski recenzētiem zinātniskiem pētījumiem, ieviest pārvadājuma laika ierobežojumus no mātes neatšķirtiem dzīvniekiem; uzskata, ka būtu jāizvairās pārvadāt no mātes neatšķirtus dzīvniekus un ka būtu jāaizliedz pārvadāt teļus, kas jaunāki par četrām nedēļām, izņemot gadījumus, kad pārvadāšanu veic lauksaimnieki un tās attālums ir mazāks par 50 km; uzskata arī, ka nākotnes regulā būtu stingri jāapsver minēto dzīvnieku pārvadāšanas ierobežošana, ņemot vērā arī vajadzību veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi dzīvnieki izcelsmes lauku saimniecībā saņem pienācīgu aprūpi;

105.  aicina dalībvalstis veicināt pārvietojamu kautuvju izmantošanu attālos reģionos, it īpaši kalnu un salu apgabalos; atgādina, ka šādas pārvietojamās kautuves uzlabotu to ievainoto dzīvnieku labturību, kurus nav iespējams nogādāt kautuvē, un veicinātu tiešo pārdošanu;

106.  iesaka Komisijai pilnvarot EFSA izstrādāt vispārējas obligātas ES pamatnostādnes par dzīvnieku piemērotības pārvadāšanai izvērtēšanu, lai visā ES nodrošinātu saskaņotu pieeju; turklāt uzskata, ka šādu pamatnostādņu izmantošana ir jāpārbauda un jāsaista ar sankciju sistēmām;

107.  atzīst, ka pastāv atšķirības starp dzīvnieku pārvadāšanu pa autoceļiem un jūru; prasa veikt turpmāku izpēti, lai labāk izprastu katra pārvadāšanas veida ietekmi uz dzīvnieku labturību;

108.  uzskata, ka salu un tālāko reģionu īpaši sarežģītā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tajos ir jāveicina vietējā audzēšana un īsas piegādes ķēdes, lai samazinātu dzīvnieku pārvadājuma laiku;

109.  aicina dalībvalstis popularizēt pārvietojamās kautuves salu apgabalos, it īpaši tālākajos reģionos; atzīmē, ka šādu pārvietojamu kautuvju izmantošana minētajos reģionos ļauj būtiski samazināt dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu pa autoceļiem un jūru;

110.  uzsver, grūsnu mātīšu neaizsargātību, jo tām ir ļoti specifiskas bioloģiskās vajadzības un tās ir īpaši neaizsargātas pārvadāšanas laikā, jo to pārvadāšana var izraisīt spontāno abortu vai dzemdību sākšanos pārvadājuma laikā, apdraudot mātes vai mazuļa dzīvību; uzskata, ka būtu jāizvairās pārvadāt grūsnas mātītes un ka būtu jāierobežo grūsnu mātīšu, kuras ir grūsnības perioda pēdējā trešdaļā, pārvadāšanas ilgums, nosakot, ka tas nepārsniedz četras stundas, ņemot vērā to, ka pastāv lielāks risks, ka pārvadāšanas laikā tās tiks pakļautas sliktiem labturības apstākļiem; prasa paplašināt izpēti, lai izstrādātu precīzākas metodes grūsnības nedēļas noteikšanai un tam, lai izvērtētu piemērotību pārvadāšanai atkarībā no grūsnības nedēļas; aicina dalībvalstu iestādes būt ļoti modrām, lai nodrošinātu, ka netiek pārvadāti tam nepiemēroti dzīvnieki, it īpaši grūsnas mātītes, kuru grūsnības periods pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1/2005 atļauto maksimālo grūsnības periodu;

111.  uzskata — risks, ka neaizsargātiem dzīvniekiem, kuriem ir mazāka ekonomiskā vērtība, it īpaši dzīvniekiem produktīvā mūža beigās, tiks piemērots zemāks aizsardzības līmenis, ir ļoti reāls, un tāpēc tas, tāpat kā izvairīšanās šādus dzīvniekus pārvadāt lielos attālumos, būtu jāņem vērā noteikumu pārskatīšanā, jo ir grūti izvērtēt to piemērotību pārvadāšanai, kā arī spēju izturēt pārvadāšanu; uzskata, ka produktīvā mūža beigās esošo dzīvnieku pārvadāšana būtu atļaujama tikai līdz tuvākajai pieejamajai un attiecīgajai sugai piemērotai kautuvei; aicina Komisiju virzīt uz priekšu iniciatīvas un veicināt investīcijas ar mērķi sekmēt pārvietojamu, vietēju un reģionālu kautuvju tīkla attīstību, lai nodrošinātu četru stundu maksimālā pieļaujamā pārvadāšanas ilguma panākšanu nākotnē attiecībā uz produktīvā mūža beigās esošiem dzīvniekiem;

112.  uzstāj, ka gadījumā, ja dzīvnieki pārvadāšanas laikā saslimst vai gūst savainojumu, transportlīdzekļu vadītājiem nekavējoties ir jābrīdina veterinārārsts, attiecīgie dzīvnieki ir jāuzskata par pārvadāšanai nepiemērotiem veselības stāvokļa dēļ, jānodala no pārējiem dzīvniekiem un tiem ir jāsaņem pirmā palīdzība;

Sugas, kuras Regula (EK) Nr. 1/2005 neaptver atbilstošā līmenī

113.  iesaka Komisijai, balstoties uz jaunākajām zinātniskajām atziņām par zivju un citu ūdensdzīvnieku vajadzībām un pārvadāšanas metodēm, nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai līdz minimumam samazinātu to ciešanas pārvadāšanas laikā; uzsver, ka jaunajos noteikumos būtu jāparedz detalizēts kontrolsaraksts pirms pārvadāšanas veicamai plānošanai un sagatavošanās darbiem, īpaši noteikumi par ūdens kvalitātes rādītājiem, blīvumu, apiešanos iekraušanas un izkraušanas laikā un dzīvnieku labturības kontroli pēc pārvadāšanas; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās publicētās pamatnostādnes tiek atjauninātas, balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, un atbilst Regulai (EK) Nr. 1/2005, un prasa noteikt īpašas prasības attiecībā uz zivju komerciālu pārvietošanu; turklāt uzsver, ka būtu jānodrošina īpaša apmācība un sertifikācija attiecībā uz zivju pārvadāšanu;

114.  aicina Komisiju iekļaut Regulā (EK) Nr. 1/2005 noteikumus, kuru mērķis ir pienācīgi aizsargāt sugas, kuras pienācīgi neaptver esošie tiesību akti; atgādina, ka pamatnostādnes, kas izstrādātas, lai novērstu tiesību aktu nepilnības, proti, par konkrētām sugām, nav juridiski saistošas, un aicina Komisiju iekļaut noteikumus, kuru mērķis ir pienācīgi aizsargāt sugas, kuras pienācīgi neaptver esošie tiesību akti, piemēram, mājputnus un trušus; turklāt prasa paredzēt katrai sugai īpašus noteikumus šādos gadījumos, tostarp attiecīgā gadījumā maksimālo brauciena ilgumu atkarībā no pārvadāšanas iemesla; uzskata, ka ir nepieciešami mājputniem paredzēti konteineri, kuros putni varētu stāvēt savā dabiskajā pozā un kuros būtu pietiekama gaisa cirkulācija virs to galvām, un ka būtu jāparedz noteikumi par atbilstošu apiešanos ar putniem, it īpaši, kad tos ķer pirms pārvadāšanas; atzīmē — tā kā tas, ka regulā nav noteikumu par trušiem, dažreiz noved pie mājputnu konteineru neatbilstošas izmantošanas trušu pārvadāšanai; uzskata, ka mājputnu un trušu pārvadāšana būtu jāatļauj tikai līdz tuvākajai pieejamajai un sugām piemērotai kautuvei; aicina Komisiju virzīt uz priekšu iniciatīvas un veicināt investīcijas ar mērķi sekmēt pārvietojamu, vietēju un reģionālu kautuvju tīkla attīstību, lai nodrošinātu četru stundu maksimālā pieļaujamā pārvadāšanas ilguma panākšanu nākotnē attiecībā uz šiem dzīvniekiem;

115.  vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību izvērtēt jaunāko zinātnisko informāciju par lolojumdzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; uzskata, ka ir nepieciešams vairāk pētījumu par lolojumdzīvnieku vajadzībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumu par EFSA atzinumu par kaķu un suņu vajadzībām publicēšanu; aicina Komisiju, balstoties uz pašreizējām zinātniskajām atziņām, ieviest sīki izstrādātus noteikumus par lolojumdzīvnieku komerciālu pārvietošanu, īpašu uzmanību pievēršot dzīvnieku nodalīšanai un tiem paredzētajai platībai, krātiņu sakraušanai, pakaišiem un piemērotai temperatūras un mitruma amplitūdai, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, kā arī par apiešanos ar dzīvniekiem un to pārvadāšanu atbildīgā personāla pienācīgai apmācībai;

116.  vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību izvērtēt jaunāko zinātnisko informāciju par zirgu vajadzībām un labturību pārvadāšanas laikā; gaida, ka Komisija ņems vērā šīs sugas, pārskatītajā Regulā (EK) Nr. 1/2005 ierosinot prasības attiecībā uz konkrētām sugām;

Īpaši noteikumi par pārvadāšanu pa jūru

117.  prasa paredzēt pasākumus, kas attiecīgā gadījumā ļautu pāriet uz gaļas, kautķermeņu un ģenētiskā materiāla tirdzniecību, aizstājot nepieciešamību pēc pārvadāšanas pa jūru; mudina Komisiju uzlabot un precizēt noteikumus par jūras transportu, it īpaši par atļaujas piešķiršanas procesu, organizatoru un pārvadātāju definēšanu un noteikšanu un par viņu pienākumiem, lai izveidotu skaidru atbildības ķēdi un nodrošinātu pārredzamu saziņu starp lauksaimniekiem, pārvadātājiem, veterinārārstiem un kompetentajām iestādēm; prasa ieviest atturošus pasākumus, to skaitā finansiālas sankcijas, lai saskaņā ar Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija) novērstu beigtu dzīvnieku izmešanu jūrā vai pārvadāšanas maršrutā;

118.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka 30 km attālumā no robežām vai ostām ir pienācīga un pietiekama infrastruktūra tam, lai izkrautu, pabarotu un padzirdītu dzīvniekus un ļautu tiem pienācīgi atpūsties, tādējādi aizsargājot dzīvnieku labturību kavēšanās gadījumā; aicina dalībvalstis neapstiprināt pārvadājumus, ja šādas infrastruktūras nav;

119.  aicina Komisiju, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un Komisijas nodrošinātu atbilstošu uzraudzību, izstrādāt sarakstu ar ostām, kurās ir piemērotas dzīvnieku apskates telpas;

120.  prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka šādas telpas tiek faktiski izmantotas, kad ir nepieciešama izkraušana un pirms dzīvnieku iekraušanas kuģos, un ka dzīvnieki netiek ilgstoši turēti kravas automobiļos, kamēr tiek gaidīta iekraušana kuģī;

121.  turklāt aicina dalībvalstis labāk sadarboties lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas plānošanā, lai novērstu pārmērīgu uzkrāšanos robežkontroles punktos;

122.  atzīmē nepieciešamību meklēt iespējas, kā uzlabot veselīgu vaislas dzīvnieku pārvadāšanas pa jūru kvalitāti un ļaut tiem atpūsties transportlīdzeklī, ja izkraušana varētu apdraudēt to veselības stāvokli;

123.  aicina dalībvalstis, kurām ir robeža ar trešām valstīm vai kurās ir ostas un kuras ir atbildīgas par to autotransporta līdzekļu un kuģu kontroli, kas veic pārvadājumus uz trešām valstīm, piemērot sankcijas par jebkādiem ES tiesību aktu pārkāpumiem;

124.  uzskata, ka liela nozīme ir neatkarīga veterinārārsta obligātai klātbūtnei, kas ir samērīga ar dzīvnieku skaitu, atpūtas laikā oficiālās novietnēs un iekraušanas un izkraušanas laikā, it īpaši tālu pārvadājumu gadījumos; aicina dalībvalstis ieviest obligātus noteikumus attiecībā uz pārvadājumiem pa jūru, nodrošinot veterinārārsta vai — galējā gadījumā — sertificēta speciālista ar atbilstošām prasmēm klātbūtni uz kuģa visā pārvadājuma laikā, lai pārbaudītu attiecīgo dzīvnieku veselības un labturības standartu ievērošanu un sniegtu reāllaika atbalstu slimiem vai ievainotiem dzīvniekiem uz kuģa, kā arī pielāgotu dzirdīšanu un barošanu dzīvnieku tūlītējām vajadzībām;

125.  prasa paredzēt obligātus noteikumus par pārbaužu veikšanu pēc dzīvnieku iekraušanas kuģī, lai novērstu negadījumus;

126.  uzskata, ka tālu pārvadājumu uz trešām valstīm gadījumā liela nozīme ir neatkarīga veterinārārsta obligātai klātbūtnei iekraušanas laikā un galamērķī; uzsver, ka veterinārārsta klātbūtne ļaus no jauna izvērtēt dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai un ka tā var palīdzēt nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem un attiecīgā ES Tiesas nolēmuma izpildi;

Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana uz trešām valstīm

127.  aicina dalībvalstis tālu pārvadājumu uz trešām valstīm gadījumā pārbaudīt visus sūtījumus iekraušanas vietā un galamērķa sasniegšanas vietā un veikt rūpīgu izvērtēšanu, lai izstrādātu pārbaudes procedūras, kas aptver tādus aspektus kā barības un ūdens daudzums visa pārvadājuma laikā, dzīvniekiem paredzētā platība un transportlīdzekļa griestu augstums, dzirdīšanas ierīču kvalitāte, novietojums un pienācīga darbība atbilstoši pārvadājamo dzīvnieku vajadzībām un pakaišu kvalitāte, un nodrošināt, ka netiek iekrauti pārvadāšanai nepiemēroti dzīvnieki; aicina Komisiju vērsties pret dalībvalstīm, kas apstiprina dzīvu dzīvnieku eksportu gadījumos, kad nav iespējams garantēt Tiesas sprieduma lietā C-424/13(9) izpildi;

128.  aicina Komisiju un dalībvalstis apkopot visaptverošus datus un Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārskatīšanā iekļaut prasību sagatavot ziņojumus par dzīvnieku veselības stāvokli un to mirstību, ierodoties galamērķī;

129.  uzstāj, ka pie visām ES ārējām un iekšējām robežām ir jāizveido un jāievieš prioritāra josla, kas īpaši paredzēta dzīvnieku pārvadāšanai, kā arī piemērotas atpūtas vietas atbilstoši pārvadāto dzīvnieku vajadzībām, lai samazinātu pārvadājuma ilgumu un likvidētu gaidīšanas laiku, līdz minimumam samazinātu jebkādu kavēšanos, kas var negatīvi ietekmēt dzīvnieku labturību, un samazinātu kopējo pārvadājuma ilgumu; iesaka dokumentus iepriekš elektroniski nosūtīt saņēmējām iestādēm;

130.  uzstāj, ka, pārvadājot dzīvus dzīvniekus uz trešām valstīm, sūtījumi būtu jāatļauj tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka iesniegtais pārvadājuma žurnāls ir pilnībā aizpildīts, ir reāls un satur pārbaudāmus pierādījumus un apliecinājumu, ka Regula (EK) Nr. 1/2005 tiks efektīvi īstenota līdz galamērķim, tostarp tajos pārvadājuma posmos, kas notiek ārpus ES, saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-424/13; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Eiropas Savienībā piemērojamie noteikumi attiecas tiek piemēroti arī dzīvnieku pārvadājumiem uz trešām valstīm; atzīmē, ka nesen dažas valstis/reģioni aizstāvēja savu lēmumu ierobežot dzīvnieku tālu pārvadāšanu, proti, dzīvu dzīvnieku eksportu un konkrētu dzīvnieku kategoriju pārvadāšanu, it īpaši gadījumos, kad pārvadājuma laikā nepieciešama 24 stundu apstāšanās, jo trešās valstīs nav kontroles punktu;

131.  aicina Komisiju izveidot to trešo valstu sarakstu, kuras piemēro noteikumus, kas ir vismaz tikpat aizsargājoši kā ES noteikumi, un uz kurām var tieši atļaut dzīvu lauksaimniecības dzīvnieku eksportu, balstoties uz starptautisku nolīgumu; tajā pašā laikā aicina Komisiju risināt problēmu, kas saistīta ar to, ka trešās valstis izmanto savu sertifikāciju, lai darbotos kā tranzīta centri dzīvnieku pārvadāšanai uz sertifikāciju nesaņēmušām trešām; aicina Komisiju attiecībā uz citiem gadījumiem izveidot sertificētu kontroles sistēmu, kas nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem jebkurā pārvadājuma posmā, ja tas notiek uz trešām valstīm; šajā sakarā aicina Komisiju izvērtēt labākās prakses piemērus sertifikācijas un revīzijas instrumentu jomā, lai nodrošinātu izsekojamību un labturību dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas uz trešām valstīm laikā;

132.  atzīst, ka pašlaik nav kontroles sistēmas attiecībā uz pārvadāšanu uz trešām valstīm, kā rezultātā rodas situācijas, kad, eksportējot dzīvniekus uz trešām valstīm, bieži vien netiek ievērota Regula (EK) Nr. 1/2005 un netiek ņemts vērā Tiesas spriedumam lietā C-424/13 šajā jautājumā; prasa dzīvnieku pārvadāšanu starp ES un trešām valstīm atļaut tikai tad, ja ir iespējams nodrošināt, ka tiek piemēroti ar Tiesas spriedumu lietā C-424/13 noteiktie ES standarti;

133.  aicina Komisiju divpusējās tirdzniecības sarunās censties panākt vienotus dzīvnieku labturības standartus, kas jāievēro, dzīvniekus pārvadājot starp ES un trešām valstīm, lai ES lauksaimnieki netiktu pakļauti negodīgai konkurencei;

134.  uzstāj uz nepieciešamību pastiprināt sadarbību un saziņu ar trešām valstīm, it īpaši savstarpējas palīdzības sniegšanas un ātras informācijas apmaiņas jomā un lai īstenotu dažādas iniciatīvas nolūkā veicināt izpratni un ES standartu ievērošanu trešās valstīs, sevišķi attiecībā uz gaļas vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kurus importē Eiropas Savienībā;

135.  iesaka Komisijai uzdot saviem revidentiem, kuru vidū ir veterinārārsti un tehniskie inženieri, veikt padziļinātas pārbaudes un izvērtēšanas, lai izstrādātu centralizētu, pārbaudītu un oficiāli apstiprinātu sarakstu ar trešās valstīs pieejamajām atpūtas vietām atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasībām; aicina dalībvalstis nākotnē neapstiprināt pārvadājumu žurnālus, ja nav saņemts apstiprinājums, ka ierosinātās atpūtas vietas patiešām ir iekļautas iepriekš minētajā sarakstā un līdz ar to nodrošina dzīvnieku izkraušanai nepieciešamos apstākļus; turklāt uzsver, ka liela nozīme ir katras atpūtas vietas iepriekšējai rezervēšanai, lai garantētu, ka visiem pārvadājuma plānā minētajiem dzīvniekiem ir pietiekami daudz vietas;

136.  atzīmē nepieciešamību meklēt iespējas, kā uzlabot veselīgu vaislas dzīvnieku pārvadāšanas kvalitāti un ļaut tiem atpūsties transportlīdzeklī gadījumos, kad izkraušana varētu apdraudēt to veselības stāvokli;‑

137.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi palielināt finansiālo atbalstu ārvalstu palīdzībai un starptautiskajai sadarbībai, it īpaši trešām valstīm, kurām nepieciešamas lielākas investīcijas, piemēram, kautķermeņu atdzesēšanas vai reproduktīvo produktu apstrādes jomā;

138.  atkārtoti uzsver, ka ir ļoti svarīgi visos ES tirdzniecības nolīgumos iekļaut sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kuru izpildi ir iespējams nodrošināt, lai tādējādi garantētu, ka izvirzītie vērienīgākie regulatīvie mērķi atbilst ES tirdzniecības politikai un ka tos ievēro trešās valstis, kas parakstījušas tirdzniecības nolīgumus ar ES; uzsver, ka šajās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās būtu jāņem vērā arī līdzvērtīgi ražošanas standarti, it īpaši dzīvnieku labturības jomā;

139.  aicina Komisiju izmantot ES tirdzniecības politiku kā ietekmes sviru, lai uzlabotu Regulas (EK) Nr. 1/2005 ievērošanu ārpus ES, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas mērķi Eiropas Savienībā un nodrošinot to, ka šīs atbilstības izmaksas nesamērīgi neskar ES uzņēmumus;

140.  lai nodrošinātu ES ražotāju konkurētspēju, prasa paredzēt ES dzīvnieku aizsardzības un labturības standartu obligātu ievērošanu, tostarp attiecībā uz importu no trešām valstīm;

Ziņošana

141.  prasa visām dalībvalstīm reizi gadā ziņot Komisijai par to dzīvnieku sugu skaitu, kuri tiek pārvadāti Eiropas Savienībā un eksportēti ārpus tās, šādas pārvadāšanas laikā veiktajām kontrolēm, nodrošinot attiecīgus pierādījumus, pārvadāšanas laikā atklātajiem pārkāpumiem, nodrošinot attiecīgus pierādījumus, un pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, ņemot vērā pārbaužu rezultātus, un prasa Komisijai šos ziņojumus darīt publiski pieejamu divu mēnešu laikā pēc to saņemšanas no dalībvalstīm;

142.  aicina Komisiju un dalībvalstis reizi gadā ziņot Parlamentam par darbībām, kas veiktas, lai uzlabotu dzīvnieku aizsardzību un labturību pārvadāšanas laikā;

o
o   o

143.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo ieteikumu un Izmeklēšanas komitejas nobeiguma ziņojumu Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp. (2) OV L 239 I, 24.7.2020., 1. lpp. (3) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp. (4) 2018. gada 14. novembra īpašais ziņojums Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”. (5) EFSA, Animal transport: help us prepare our assessment (Dzīvnieku pārvadāšana: palīdziet mums sagatavot izvērtējumu), 2021. gada 15. aprīlis. (6) Sk. Tiesas (pirmā palāta) 2004. gada 14. oktobra spriedumu lietā C-113/02, Eiropas Kopienu Komisija pret Nīderlandes Karalisti, ECLI:EU:C:2004:616, un Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. maija spriedumu lietā C-491/06, Danske Svineproducenter/Justitsministeriet, ECLI:EU:C:2008:263. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.). (8) Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Veselības un pārtikas revīziju un analīzes direktorāta F2 nodaļa “Dzīvnieki”, valstu kontaktpunktu tīkla dokuments Network document on livestock vessels (Tīkla dokuments par kuģiem, ar kuriem pārvadā lauksaimniecības dzīvniekus), 2020. g. (9) Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 23. aprīļa spriedums lietā C‑424/13, Zuchtvieh-Export GmbH/Stadt Kempten, ECLI:EU:C:2015:259.