Pieņemtie teksti - Korupcija un cilvēktiesības - Ceturtdiena, 2022. gada 17. februāris

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2021/2066(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A9-0012/2022
Iesniegtie teksti : A9-0012/2022		Debates : PV 15/02/2022 - 15 PV 15/02/2022 - 17 CRE 15/02/2022 - 15 CRE 15/02/2022 - 17		Balsojumi : PV 16/02/2022 - 10 CRE 16/02/2022 - 10 PV 17/02/2022 - 2 CRE 17/02/2022 - 2		Pieņemtie teksti : P9_TA(2022)0042

Pieņemtie teksti

209k

63k

Ceturtdiena, 2022. gada 17. februāris - Strasbūra

Korupcija un cilvēktiesības

P9_TA(2022)0042

A9-0012/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 17. februāra ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par korupciju un cilvēktiesībām (2021/2066(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kas stājās spēkā 2005. gada 14. decembrī,

– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

– ņemot vērā ANO Statūtus,

– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

– ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un Padomes 2009. gada ieteikumu par turpmāku kukuļošanas apkarošanu, 1996. gada ieteikumu par nodokļu atskaitījumiem par ārvalstu valsts amatpersonām dotiem kukuļiem, kā arī citus saistītus instrumentus,

– ņemot vērā ESAO 2010. gada ziņojumu „Laba prakse interešu konfliktu novēršanā pēc nodarbinātības publiskajā sektorā”,

– ņemot vērā 1997. gada Konvenciju par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2020. gada 18. novembrī pieņemto ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam,

– ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2914. sanāksmē 2008. gada 8. decembrī pieņemtās ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

– ņemot vērā ANO 2015. gada 25. septembra rezolūcijā ”Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” izklāstītos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), tostarp 16. IAM, kas attiecas uz centieniem apkarot korupciju,

– ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2013. gada 8. novembra ziņojumu ”Politika aizliegtas rīcības novēršanai un izskaušanai Eiropas Investīciju bankas darbībās” (EIB krāpšanas apkarošanas politika),

– ņemot vērā dokumentu ”Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi: īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu ”Aizsargāt, ievērot un labot””,

– ņemot vērā ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem (2011) un tās izstrādātos standartus cīņai pret korupciju,

– ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra Regulu (ES) 2020/1998 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem(2),

– ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums)(3),

– ņemot vērā Apvienotās Karalistes globālos pretkorupcijas sankciju noteikumus (2021) un vispārējos principus kompensāciju piešķiršanai ārvalstu cietušajiem (tostarp skartajām valstīm) kukuļošanas, korupcijas un ekonomisko noziegumu lietās,

– ņemot vērā to, ka Francijas parlaments ir pieņēmis jaunus saistošus noteikumus par konfiscēto zagto aktīvu restitūciju izcelsmes valstu iedzīvotājiem,

– ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to(4),

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību(5),

– ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēktiesībām un vides aizstāvju lomu šajā jautājumā(6),

– ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par Covid-19 uzliesmojuma sekām ārpolitikā(7),

– ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs(8),

– ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(9),

– ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu kā sarežģītiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar pārvaldību, sociālo aizsardzību un attīstību jaunattīstības valstīs(10),

– ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(11),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/843 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai(12), un Eiropas Komisijas 2021. gada 20. jūlijā publicēto tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir stiprināt ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILL/TFN),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punktu par noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, tostarp korupciju, attiecībā uz kuriem ES ar direktīvām var noteikt kopīgus noteikumus,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā(13),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1153, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI(14),

– ņemot vērā Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju un Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju, citus juridiskos instrumentus un politiskos ieteikumus šajā jautājumā, kurus pieņēmušas Eiropas Padomes struktūras, tostarp par kopīgiem noteikumiem korupcijas apkarošanai politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanā, un Rezolūcijas (98)7 un (99)5, ko Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma attiecīgi 1998. gada 5. maijā un 1999. gada 1. maijā un ar ko izveido Pretkorupcijas starpvalstu grupu (GRECO),

– ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1997. gada 6. novembra Rezolūciju (97)24 par divdesmit pamatprincipiem cīņā pret korupciju,

– ņemot vērā GRECO 2020. gada 15. aprīļa paziņojumu par korupcijas riskiem un noderīgām juridiskām atsaucēm Covid-19 kontekstā,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu(15),

– ņemot vērā politisko deklarāciju ”Kopīgā apņemšanās efektīvi risināt problēmas un īstenot pasākumus, lai novērstu un apkarotu korupciju un stiprinātu starptautisko sadarbību”, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2021. gada 2. jūnijā savā īpašajā pretkorupcijas sesijā, un ES ieguldījumu ANO Ģenerālās asamblejas 2019. gada 17. decembra īpašās sesijas par korupciju noslēguma dokumentā,

– ņemot vērā ANO darba grupas jautājumos par cilvēktiesībām un transnacionālām korporācijām un citiem komerciāliem uzņēmumiem 2020. gada 17. jūnija ziņojumu ”Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību sasaiste un pretkorupcijas programmas”,

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 17. decembrī pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas valsts iestādēm un Cilvēktiesību padomes 2016. gada 29. septembrī pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas valsts iestādēm,

– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) 2020. gada 21. aprīļa ziņojumu par problēmām, ar ko valstis saskaras, un paraugpraksi, kuru valstis izmanto, integrējot cilvēktiesības savās valsts stratēģijās un politikā cīņai pret korupciju, tostarp stratēģijās un politikā, kas attiecas uz nevalstiskiem dalībniekiem, piemēram, privāto sektoru,

– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra 2016. gada 15. aprīļa ziņojumu par paraugpraksi cīņā pret korupcijas negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes Padomdevējas komitejas 2015. gada 5. janvāra galīgo ziņojumu par korupcijas negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu,

– ņemot vērā OHCHR pamatnostādņu projektu par cilvēktiesību satvaru aktīvu atgūšanai,

– ņemot vērā ANO iniciatīvu Globālais līgums (UN Global Compact), kas paredz saskaņot stratēģijas un pasākumus ar vispārējiem cilvēktiesību, nodarbinātības, vides aizsardzības un korupcijas apkarošanas principiem,

– ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumus,

– ņemot vērā organizācijas Transparency International ikgadējo korupcijas uztveres indeksu,

– ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0012/2022),

A. tā kā korupcija veicina, turpina un institucionalizē cilvēktiesību pārkāpumus un kavē cilvēktiesību ievērošanu un īstenošanu; tā kā korupcija ir noziegums, kas minēts LESD 83. panta 1. punktā un kam nepieciešama kopīga definīcija un pieeja, ņemot vērā tā īpaši nopietno raksturu un pārrobežu dimensiju;

B. tā kā korupcija nesamērīgi skar visneaizsargātākās un atstumtākās personas un sabiedrības grupas, pārkāpjot tiesības uz nediskrimināciju un liedzot šīm personām un grupām, jo īpaši sievietēm, vienlīdzīgu piekļuvi politiskajai līdzdalībai, pamatpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, tiesiskumam, dabas resursiem, nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un mājokļiem; tā kā korupcija ar resursu un sabiedrisko labumu piesavināšanos saasina nabadzību un nevienlīdzību, vienlaikus kaitējot dabas vides saglabāšanai un vides ilgtspējai;

C. tā kā korupcija ir sarežģīta un globāla parādība, kas neatkarīgi no ekonomiskajām un politiskajām sistēmām pastāv visās pasaules valstīs; tā kā korupcijas apkarošana prasa starptautisku sadarbību un ir neatņemama daļa no starptautiskās apņemšanās ievērot cilvēktiesības, aizsargāt planētu un nodrošināt, lai līdz 2030. gadam visi cilvēki baudītu mieru un labklājību saskaņā ar ANO IAM, jo īpaši 16. IAM, kurā uzmanība ir vērsta uz taisnīgu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību un kurš cita starpā paredz starptautiskās sabiedrības pienākumu stiprināt atveseļošanu un atgriezt nozagtos aktīvus;

D. tā kā korupcija cita starpā parasti ietver ļaunprātīgu varas izmantošanu, pārskatatbildības trūkumu, kaitējuma nodarīšanu tiesiskumam, neatbilstošas ietekmes izmantošanu, diskriminācijas institucionalizēšanu, klientelismu, valsts nozagšanu, nepotismu, kleptokrātiju turpināšanos un tirgus mehānismu izkropļošanu, kas bieži ir saistīta ar organizēto noziedzību un ko veicina nepietiekama pārredzamība un piekļuve informācijai; tā kā pieaugošais autoritārisms un jaunu nedemokrātisku režīmu parādīšanās rada auglīgu augsni korupcijai, kuras apkarošanai vajadzīga starptautiska sadarbība ar līdzīgi domājošām demokrātijām; tā kā korupcija padara valstis neaizsargātas pret ļaunprātīgu ārvalstu ietekmi un vēl vairāk kaitē demokrātiskajām iestādēm;

E. tā kā no korupcijas var ciest valstis, kopienas, uzņēmumi vai privātpersonas, jo īpaši tās, kas iesaistītas korupcijas izmeklēšanas un ziņošanas par to, kriminālvajāšanas un tiesvedības centienos saistībā ar korupciju un tā kā tās ir pakļautas paaugstinātam riskam un tām ir nepieciešama efektīva aizsardzība; tā kā ziņošana par korupciju ir galvenais žurnālistu noslepkavošanas iemesls un tā kā saskaņā ar Žurnālistu aizsardzības komitejas sniegto informāciju 2021. gadā līdz oktobrim tika nogalināti pieci žurnālisti, kas izmeklē korupciju; tā kā trauksmes cēlēju aizsardzība pret represijām un efektīvas tiesiskās aizsardzības un drošu ziņošanas procedūru nodrošināšana viņiem publiskajā un privātajā sektorā ir neatņemama korupcijas apkarošanas sastāvdaļa; tā kā, īstenojot jebkādus korupcijas apkarošanas pasākumus, ir jāievēro cilvēktiesību standarti;

F. tā kā korupcija nodara kaitējumu pārvaldībai un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātei, demokrātisko iestāžu darbības efektivitātei un iedarbīgumam, uzņēmumu pārvaldībai, kontroles un līdzsvara un demokrātijas principiem, vājina tiesiskumu, grauj sabiedrības uzticēšanos un kavē ilgtspējīgu attīstību, tādējādi novedot pie vainīgo personu nesodāmības, pie varas esošo personu nelikumīgas iedzīvošanās un varas sagrābšanas, lai izvairītos no kriminālvajāšanas; tā kā neatkarīgas tiesu sistēmas trūkums apdraud tiesiskuma ievērošanu; tā kā korupcija ir īpaši būtisks konfliktu katalizators un iemesls, jo īpaši jaunattīstības valstīs, tādējādi destabilizējot miera veidošanas centienus un izraisot milzīgus cilvēktiesību pārkāpumus un dažos gadījumos cilvēku nāvi; tā kā jurisdikcijas, kas praktizē slepenību, un nodokļu oāzes, kā arī finanšu un juridiskie dalībnieki, no kuriem daudzi atrodas Eiropā, atvieglo un veicina nelegālas finanšu plūsmas no jaunattīstības valstīm; tā kā šādu noziegumu izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem joprojām ir ierobežota;

G. tā kā koruptīva prakse politikā, piemēram, krāpšana vēlēšanās, politisko kampaņu un politisko partiju nelikumīga finansēšana un kronisms, apdraud pilsoniskās un politiskās tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē, balsot un tikt ievēlētam valsts amatos un grauj uzticēšanos politiskajām partijām, ievēlētajiem pārstāvjiem, demokrātiskajiem procesiem un valdībām, tādējādi negatīvi ietekmējot demokrātisko leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos politikai; tā kā efektīva regulējuma trūkuma dēļ politisko kampaņu un partiju finansēšana ir īpaši pakļauta korupcijas riskam un to visā pasaulē ar mērķi ietekmēt vēlēšanas, referenduma kampaņas un sabiedriskās debates un iejaukties tajās jo īpaši izmanto privāti dalībnieki un ārvalstis; tā kā dažas ārvalstis un nevalstiskie dalībnieki izmanto korupciju kā ārpolitikas instrumentu, lai kavētu virzību uz funkcionējošām demokrātijām, un arvien vairāk īsteno elites pakļaušanas un ierēdņu kooptēšanas stratēģijas gan ES, gan pasaulē, lai panāktu savas intereses likumdošanas un politiskajos procesos;

H. tā kā dažās valstīs pašreizējā Covid-19 krīze ir saasinājusi ar korupciju saistītus cilvēktiesību pārkāpumus, jo valstīs ar augstāku korupcijas līmeni ir lielāks ar Covid-19 saistītu nāves gadījumu skaits un nesamērīgi ir skartas visneaizsargātākās kopienas; tā kā korupcija ierobežo cilvēktiesību, pamatbrīvību un pienācīga dzīves līmeņa baudīšanu, jo tā mazina valstu spēju nodrošināt un taisnīgi izplatīt sabiedrības veselības pakalpojumus vai vakcīnas; tā kā īpaši augsts korupcijas risks pastāv zāļu un medicīnisko ierīču jomā; tā kā daudzas valdības ir ļaunprātīgi izmantojušas ar Covid-19 saistītās ārkārtas pilnvaras, lai nostiprinātu savu varu un pastiprinātu represijas pret žurnālistiem, trauksmes cēlējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), kas cenšas atklāt korupcijas gadījumus;

I. tā kā ES ārējā uzticamība ir atkarīga arī no efektīviem korupcijas apkarošanas pasākumiem dalībvalstīs un ES līmenī; tā kā vairākas ES dalībvalstis ieņem augstu vietu nodokļu taisnīguma tīklu 2020. gada finanšu slepenības indeksā, kurā jurisdikcijas ir ierindotas pēc to slepenības līmeņa un ārzonas darbību mēroga; tā kā ESAO Pasaules foruma par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā un Finanšu darījumu darba grupas veiktajos pārskatos dalībvalstīs tika dokumentēti trūkumi; tā kā ES dalībvalstīm būtu jāpalielina mediju īpašumtiesību pārredzamība;

J. tā kā dažās dalībvalstīs spēkā esošās sistēmas pilsonības un uzturēšanās atļaujas iegūšanai tiek ļaunprātīgi izmantotas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai tādu līdzekļu slēpšanai, kuri iegūti, īstenojot koruptīvas darbības; tā kā daudzās dalībvalstīs ir spēkā noteikumi, lai nepieļautu likumdevēju un valsts amatpersonu, tostarp bijušo valsts amatpersonu, nepamatotu ietekmi un korupciju, un šiem noteikumiem ir būtiska nozīme koruptīvu darbību novēršanā, atklāšanā un uzraudzībā, taču tie tiek īstenoti tikai daļēji, savukārt ES līmenī saskaņotie noteikumi nav pietiekami un ir jāpastiprina;

K. tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2021. gada 2. jūnija politiskajā deklarācijā atzina savu atbildību un nepieciešamību steidzami vērsties pret korupciju un apņēmās divkāršot korupcijas novēršanas centienus un īstenot daudzpusēju pieeju korupcijas apkarošanai, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju;

L. tā kā ES atbalsta trešās valstis to cīņā pret korupciju ne vien ar tehnisku palīdzību, diplomātiskiem pasākumiem un finansiālu atbalstu un nodrošinot daudzpusējus forumus, bet arī ar ES tiesību aktiem un standartu noteikšanu, pamatnostādnēm un regulējumu attiecībā uz ārējo darbību;

M. tā kā Padome ES rīcības plānā cilvēktiesību jomā 2020.–2024. gadam ir apņēmusies apkarot korupciju ar visaptverošu palīdzību, atbalstot valsts pārvaldes reformas, efektīvas pretkorupcijas stratēģijas un tiesisko regulējumu, tostarp trauksmes cēlēju un liecinieku aizsardzību, specializētas struktūras, parlamentus, neatkarīgus medijus un PSO, kā arī UNCAC ratifikāciju un īstenošanu; tā kā ES ārējā uzticamība ir atkarīga arī no efektīviem korupcijas apkarošanas pasākumiem tās dalībvalstīs;

N. tā kā privātajam sektoram un uzņēmumiem, jo īpaši daudznacionāliem uzņēmumiem un banku sistēmas struktūrām, var būt būtiska nozīme korupcijas apkarošanā visā pasaulē un tās ietekmes uz cilvēktiesībām ierobežošanā; tā kā banku sistēmas struktūras var būtiski palīdzēt atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar korupciju, tādējādi uzsverot, cik svarīgi ir izveidot auglīgas sadarbības attiecības starp valsts iestādēm un privāto sektoru;

O. tā kā tiesību akti, kas uzliek par pienākumu uzņēmumiem nodrošināt pienācīgu rūpību, ir neaizstājami līdzekļi, lai visā piegādes ķēdē nepieļautu un efektīvi novērstu cilvēktiesību un vides pārkāpumus, un šiem tiesību aktiem nevajadzētu negatīvi skart mazos un vidējos uzņēmumus (MVU); tā kā UNCAC noteikumi būtu jāiekļauj pienācīgas rūpības nodrošināšanas pienākumos, kas paredzēti gaidāmajā Komisijas priekšlikumā attiecībā uz šo jautājumu;

P. tā kā ES valstu sankciju režīmi jau pieļauj mērķtiecīgus pasākumus pret personām un vienībām, kas ir atbildīgas par kaitējuma nodarīšanu demokrātijai un tiesiskumam, tostarp smagiem finanšu pārkāpumiem attiecībā uz publiskajiem līdzekļiem, ciktāl uz šīm darbībām attiecas UNCAC; tā kā ES globālo cilvēktiesību sankciju režīma (ES Magņitska likums) pieņemšana ir būtisks papildinājums ES instrumentu kopumam; tā kā Parlaments ir vairākkārt pieprasījis paplašināt tā darbības jomu, tajā skaidri iekļaujot korupcijas darbības, lai efektīvi apkarotu visus cilvēktiesību pārkāpumus neatkarīgi no nozieguma veida un lai izveidotu papildu režīmu gadījumos, kad korupcijas darbības netiek iekļautas pašreizējā režīma pārskatīšanā; tā kā arī Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Apvienotā Karaliste ir pieņēmušas līdzīgus pretkorupcijas sankciju režīmus,

1. iesaka Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:

	Ceļā uz ES globālo pretkorupcijas stratēģiju
	a)	atzīt saikni starp korupciju un cilvēktiesībām un to, ka korupcija ir milzīgs šķērslis visu cilvēktiesību baudīšanai; tādēļ pieņemt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju cīņā pret korupciju, kuras centrā ir no korupcijas cietušie, un cīņu pret korupciju izvirzīt visu ES centienu un politikas virzienu, kas veicina cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu visā pasaulē, priekšplānā un centrā; pievērsties korupcijai kā globālai parādībai, kuras apkarošanai nepieciešamas efektīvas pretkorupcijas iestādes, novēršanas mehānismi un starptautisks tiesiskais regulējums, kā arī līdzekļu atgūšana un kriminālvajāšana ES; sākt darbu pie starptautiski atzītas korupcijas definīcijas, izmantojot UNCAC kā vadlīnijas; atzīt, ka korupcijas apkarošanai ir vajadzīga saskaņota rīcība pasaules mērogā un ciešāka sadarbība starp korupcijas apkarošanas un cilvēktiesību speciālistiem; veicināt sadarbību starp ES, tās dalībvalstīm un trešām valstīm, jo īpaši tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības līmenī, un informācijas apmaiņu, lai kopīgotu labu praksi un efektīvus instrumentus cīņā pret korupciju;
	b)	uzsvērt, ka visu korupcijas apkarošanas stratēģiju stūrakmens ir pārredzamība; ņemot to vērā, prasīt atcelt pārmērīgus dienesta noslēpuma noteikumus attiecīgajās nozarēs, jo īpaši finanšu nozarē, un veicināt automātisku informācijas apmaiņu par krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī starptautisku uzņēmumu publisku ziņošanu par katru valsti un uzņēmumu faktisko īpašnieku publiskajiem reģistriem; pieņemt nulles tolerances politiku attiecībā uz nodokļu oāzēm, jo tās ļauj viegli slēpt nelikumīgas finanšu plūsmas;
	c)	atzīt pašreizējo tendenci uz demokrātijas lejupslīdi un kleptokrātisko režīmu uzplaukumu visā pasaulē, ko izraisa arī oligarhu pieaugošā loma dažās valstīs, un ciešo saikni starp šīm parādībām; uzņemties vadošo lomu daudzpusējos forumos, lai izveidotu demokrātisku valstu koalīciju nolūkā cīnīties pret šo globālo kleptokrātijas un autoritārisma apdraudējumu;
	d)	izstrādāt visaptverošu, saskaņotu un efektīvu ES un globālo pretkorupcijas stratēģiju, izvērtējot esošos pretkorupcijas instrumentus un labu praksi ES instrumentu kopumā, apzinot trūkumus, palielinot finansējumu un paplašinot atbalstu PSO, kas darbojas korupcijas apkarošanas jomā, kā Parlaments jau aicinājis savā 2017. gada 13. septembra rezolūcijā par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs; korupcijas apkarošanā par prioritāti noteikt novēršanu, ieviešot preventīvus pasākumus, politiku un praksi, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņas un apmācību publiskajā un privātajā sektorā;
	e)	izveidot īpašu Padomes darba grupu pretkorupcijas jautājumu sagatavošanai (līdzīgi COHOM, Cilvēktiesību jautājumu darba grupai, vai arī pēc tās parauga), lai sniegtu informāciju diskusijām Padomē;
	f)	pastiprināt Parlamenta lomu korupcijas apkarošanas centienu pārbaudēs; ņemt vērā Parlamenta apņemšanos katrā sasaukumā regulāri sagatavot atjauninātu ziņojumu par korupciju un cilvēktiesībām; sagatavot ikgadējus novērtējumus par progresu šajos ziņojumos sniegto ieteikumu īstenošanā;
	g)	uzstāt, lai tiktu pilnībā īstenoti un izpildīti esošie valstu un starptautiskie pretkorupcijas instrumenti, piemēram, UNCAC, ESAO Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu, Eiropas Padomes pretkorupcijas standarti un ieteikumi, ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija un Civiltiesību pretkorupcijas konvencija; mudināt visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, ātri ratificēt šos pretkorupcijas instrumentus; nekavējoties uzsākt iekļaujošu un visaptverošu procesu, lai pārskatītu to, kā ES īsteno UNCAC, kā arī nekavējoties sākt turpmāku procesu UNCAC pārskatīšanai;
	Iekšējo un ārējo pasākumu saskaņotība
	h)	stiprināt ES ārējo korupcijas apkarošanas pasākumu uzticamību, efektīvāk apkarojot korupciju, kā arī izvairīšanos no nodokļiem, nelikumīgu tirdzniecību, banku slepenību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ES teritorijā; atzīt, ka būtisks skaits privātpersonu un vienību, kas atrodas ES, pašas ir iesaistītas korupcijā un ir atbildīgas par korupcijas ierosināšanu, veicināšanu un labuma gūšanu no tās trešās valstīs; atzīt, ka visas ES dalībvalstis kā valstis, kas parakstījušas UNCAC, ir apņēmušās valsts un ārvalstu amatpersonu kukuļošanu noteikt par noziedzīgu nodarījumu; atzīt, ka sistēmiska korupcija un nespēja efektīvi saukt pie atbildības par kukuļošanu ārvalstīs dažās ES dalībvalstīs vājina korupcijas apkarošanas centienus trešās valstīs, un rīkoties, lai novērstu šos trūkumus; atzīt, ka saskaņotas un apņēmīgas rīcības trūkums, kavēšanās un nepilnības pretkorupcijas noteikumu īstenošanā ES teritorijā iedrošina korumpētus dalībniekus ārpus ES; panākt lielu korupcijas shēmu īstenotāju saukšanu pie atbildības un pieņemt kopējus pārredzamības, kontroles un ieguldījumu uzraudzības standartus, lai samazinātu korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ko rada tā dēvētās zelta vīzu programmas;
	i)	pieprasīt Komisijai stiprināt ES pretkorupcijas regulējumu un nākt klajā ar ES pretkorupcijas direktīvu, pamatojoties uz LESD 83. pantu, ar ko nosaka kopīgus ES noteikumus attiecībā uz kriminālsankcijām par korupciju;
	j)	atzīt, ka ES ir galamērķis nelikumīgi piesavinātiem līdzekļiem un aktīviem, no kuriem lielākā daļa netiek konfiscēti un atgriezti, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz zagtu līdzekļu atgūšanu joprojām ir ļoti sadrumstalots un ka nelikumīgi piesavināto līdzekļu atdošana ir morāls pienākums taisnīguma un pārskatatbildības, kā arī ES demokrātijas atbalsta politikas uzticamības ziņā; veicināt centienus visās ES dalībvalstīs saskaņā ar UNCAC iesaldēt un konfiscēt to jurisdikcijās nozagtos aktīvus un līdzekļus, kas iegūti korupcijas ceļā, un pārredzamā un atbildīgā veidā tos atdot atpakaļ izcelsmes valstij un cietušajiem, tostarp būtiski uzlabojot pārredzamību un piekļuvi informācijai par ārvalstu aktīviem, kas tiek turēti ES teritorijā, un jēgpilni iesaistot PSO; nekavējoties izpildīt ANO Ģenerālās asamblejas 2021. gada īpašajā sesijā pieņemtās saistības attiecībā uz aktīvu atgūšanu, tostarp saistības attiecībā uz konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma, korupcijas ceļā iegūtu līdzekļu konfiskāciju un atgriešanu saistībā ar ārpustiesas kārtā panāktiem spriedumiem un datu vākšanu un publicēšanu par aktīvu atgūšanu; izstrādāt pareizu darbību secību (sankcijas, aktīvu konfiskācija bez notiesājoša sprieduma un aktīvu konfiskācija, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu, kriminālvajāšana, aktīvu atgriešanas mehānismi), kas galu galā noved pie zagto aktīvu pārprofilēšanas no korupcijas cietušo labā; izveidot efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm šajā jautājumā; izstrādāt paziņojumu, kurā izklāstītas iespējamās iniciatīvas ES un starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu nelikumīgi iegūtu aktīvu ātru un efektīvu atgūšanu pēc demokrātiskas pārejas procesiem un lai panāktu, ka šiem aktīviem nav pieejams drošs patvērums; izstrādāt kopīgus ES noteikumus par nozagto aktīvu atgriešanu, pieprasot, lai, tiklīdz prasītājs ir iesniedzis sākotnējo prasību, atbildētājai vienībai vai personai attiecībā uz smagiem nodarījumiem, kas noteikti valsts tiesību aktos, būtu jāpierāda, ka tā ir izpildījusi savas juridiskās un finansiālās saistības, piemēram, attiecībā uz finansējuma vai citu aktīvu likumīgo izcelsmi; saukt pie atbildības vainīgos, atvieglot cietušajiem pienācīgu piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un atbalstīt parlamentu spēju īstenot efektīvu budžeta uzraudzību;
	k)	rūpīgi uzraudzīt ārvalstu iejaukšanos un nodrošināt stingrus Eiropas finansēšanas noteikumus un to izpildi attiecībā uz politiskajām partijām un fondiem, NVO un plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši gadījumos, kad finansējums nāk no nedemokrātiskām valstīm un nevalstiskiem dalībniekiem, lai novērstu elites pakļaušanu, ļaunprātīgu ietekmi un iejaukšanos ES un partnervalstu demokrātiskajos procesos un sabiedriskajās lietās; veicināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību kā būtisku demokrātijas sastāvdaļu; veicināt īpašas programmas politisko partiju finansēšanas un kampaņu izdevumu jomā ES ārējās demokrātijas atbalstam trešās valstīs; pieņemt stingrus standartus attiecībā uz vēlētu amatpersonu un augstāko valsts amatpersonu nodarbinātību pēc amata ieņemšanas publiskajā sektorā, izvairīties no “virpuļdurvju efekta” gadījumiem un nodrošināt saskaņotus noteikumus un to izpildi ES līmenī, izmantojot stingru uzraudzības sistēmu;
	Cilvēktiesības un korupcijas novēršana: ES instrumentu kopuma bagātināšana un likšana lietā
	l)	stiprināt uz cilvēktiesībām balstītas korupcijas apkarošanas pieejas integrēšanu ES ārējās darbības instrumentos, tostarp Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPA) un ES trasta fondos; noteikt par prioritāti saistošu apņemšanos apkarot korupciju saskaņā ar noteiktiem mērķiem un grafikiem; piešķirt prioritāti iekšzemes ieņēmumu palielināšanai partnervalstīs, atbalstot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un stiprinot labu pārvaldību; stiprināt stingru uzraudzību un izpildi, lai izvairītos no tā, ka valdības ES līdzekļus izmanto nelikumīgām darbībām; iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES līdzekļu izmantošanas uzraudzībā un palielināt Parlamenta lomu šajā jomā; uzlabot saziņu starp specializētām ES aģentūrām un partneriem uz vietas; ieguldīt digitālās un uz datiem balstītās korupcijas apkarošanas metodēs, jo īpaši tiesībaizsardzības iestāžu tehnoloģiskajās izmeklēšanas spējās; veicināt pastiprinātu sadarbību starp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru; nodrošināt konsekventu, visaptverošu un pieejamu ES līdzekļu galīgo saņēmēju datubāzi visā iepirkuma ciklā;
	m)	pastiprināt programmas ES ārējās darbības instrumentu ietvaros, lai atbalstītu korupcijas apkarošanas spēju veidošanu, pamatojoties uz pārredzamības, pārskatatbildības, nediskriminācijas un ieinteresēto personu jēgpilnas līdzdalības principiem un rīkojoties saskaņā ar attiecīgajām regulām, kas reglamentē šos instrumentus; palielināt ES izdevumu efektivitāti, nosakot skaidrus programmu mērķus un termiņus; pastiprināt tās oficiālās attīstības palīdzības sniegšanas pārredzamību un pārskatatbildību par to, lai ievērotu standartus, kas noteikti starptautiski apstiprinātos attīstības efektivitātes principos; izstrādāt holistisku riska pārvaldības sistēmu, lai novērstu to, ka ES līdzekļi veicina korupciju, piemēram, sasaistot budžeta atbalstu ar korupcijas apkarošanas mērķiem un īpašu uzmanību pievēršot īstenošanas uzraudzībai; stingri uzraudzīt ES finansētos projektus trešās valstīs un nodrošināt, ka tos neizmanto kā instrumentus nelikumīgu darbību finansēšanai; veikt revīzijas, lai pārbaudītu, vai šie līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar mērķiem, kas noteikti regulās, kuras reglamentē katru no šiem instrumentiem; apturēt budžeta atbalstu valstīs, kurās korupcija ir plaši izplatīta un kurās iestādes acīmredzami neveic reālas darbības, vienlaikus nodrošinot, ka palīdzība sasniedz iedzīvotājus ar citu kanālu starpniecību; ES finansējuma jomā pievērst īpašu uzmanību trešo valstu publisko aktīvu pareizai pārvaldībai saskaņā ar ES Finanšu regulu un atbalstīt ESAO centienus uzlabot valstij piederošu uzņēmumu korporatīvo pārvaldību; izpētīt iespēju izveidot ES korupcijas apkarošanas darba grupu ar atbilstīgām pilnvarām, speciālajām zināšanām un resursiem, lai veiktu izmeklēšanu un novērtēšanu trešās valstīs un sniegtu tehnisku un operatīvu palīdzību, tostarp īpaši pielāgotus reformu plānus, valstīm, kuras saņem ES līdzekļus, kurām nav pietiekamu spēju novērst korupciju un kuras vēlas stiprināt sadarbību ar ES; mudināt ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības regulāri ziņot par korupciju un nodrošināt ES delegāciju darbiniekiem tehnisko apmācību, lai viņi varētu risināt problēmas šajā jomā, un ierosināt risinājumus konkrēto valstu kontekstā;
	n)	nodrošināt, ka ES finansējuma jomā, tostarp projektu un aizdevumu finansēšanā, ko veic EIB, tiek piemēroti visaugstākie ētikas un pārredzamības standarti, ka šo līdzekļu uzraudzībā tiek pilnībā iesaistītas PSO un neatkarīgi dalībnieki un ka sūdzību izskatīšanas mehānismi ir pieejami un piekļūstami, nodrošinot pārskatatbildību iespējamas līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā; nodrošināt, ka visas ES struktūras un aģentūras garantē brīvu, ātru un vienkāršu piekļuvi informācijai, tostarp attiecībā uz finansējuma piešķiršanu, galīgo saņēmēju un galīgo izlietojumu;
	o)	pirmspievienošanās sarunās un kritērijos par prioritāti noteikt cīņu pret korupciju; koncentrēties uz spēju veidošanu, piemēram, specializētu korupcijas apkarošanas struktūru izveidi;
	p)	visos ES un trešo valstu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos iekļaut stingru un obligātu cilvēktiesību regulējumu ar pārredzamības nosacījumiem un saistošām un izpildāmām cilvēktiesību un pretkorupcijas klauzulām; nopietnos korupcijas un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos kā galējo līdzekli piemērot sankcijas vai nolīgumu apturēšanu; nodrošināt, ka tirdzniecības sarunas ir iekļaujošas un pārredzamas un ietver jēgpilnu sabiedrības pārraudzību un izpratni par stratēģijām un prioritātēm;
	q)	pastiprināt koncentrēšanos uz korupcijas apkarošanu cilvēktiesību dialogos un publiskajā diplomātijā, veicinot atklātu dialogu starp valstīm un pilsonisko sabiedrību par problēmām un iespējamiem risinājumiem un aktīvi iekļaujot cilvēktiesību aizstāvjus un PSO, kas iesaistītas korupcijas apkarošanas darbībās;
	r)	uzraudzīt korupcijas riskus, kas saistīti ar autoritāru trešo valstu liela apjoma būvniecības un ieguldījumu projektiem, kuri tiek īstenoti ne tikai pasaules mērogā, bet arī dalībvalstīs, tostarp enerģētikas, ieguves rūpniecības, infrastruktūras, aizsardzības un veselības aprūpes nozarēs; pievērst īpašu uzmanību šo projektu pārredzamībai, jo bieži rodas bažas par to nepārredzamu finansēšanu vai fiskāliem riskiem; strauji īstenot Padomes 2021. gada 12. jūlijā apstiprināto ES programmu ”Globāli savienota Eiropa”, kura varētu palīdzēt risināt šo problēmu, popularizējot ES vērtības un veicinot tās intereses ekonomikas, attīstības un drošības politikā;
	Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem
	s)	atzīt neatkarīgu PSO, cilvēktiesību aizstāvju, pretkorupcijas aktīvistu, trauksmes cēlēju un pētniecisko žurnālistu īpaši būtisko lomu cīņā pret korupciju, mainot sabiedrības normas, apkarojot nesodāmību, vācot datus un panākot korupcijas apkarošanas pasākumu labāku īstenošanu un izpildi; strādāt pie tā, lai radītu drošu un labvēlīgu vidi tiem, kas novērš un apkaro korupciju, tostarp trauksmes cēlējiem un žurnālistiem, kā arī lieciniekiem; sniegt atbalstu no korupcijas cietušajiem — gan indivīdiem, gan kopienām —, lai tos varētu apzināt un informēt un lai tie varētu piedalīties tiesvedībā un pieprasīt un saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu; veicināt centienus panākt, lai dalībvalstis ātri transponētu un īstenotu ES Trauksmes cēlēju direktīvu; sadarboties ar trešām valstīm trauksmes cēlēju aizsardzības jomā, tostarp apņemoties nodrošināt augstus viņu aizsardzības standartus visos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; atbalstīt centienus saukt vainīgos pie atbildības;
	t)	izstrādāt programmas, lai palielinātu finansiālo atbalstu PSO, neatkarīgiem medijiem, trauksmes cēlējiem, pētnieciskajiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas cenšas novērst un atklāt korupcijas gadījumus un uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp atbalstot viņus cīņā pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP tiesas prāvas); panākt, lai mazākas PSO varētu vieglāk piekļūt ES finansējumam; uzstāt uz vērienīgas un efektīvas ES pret SLAPP vērstas direktīvas izstrādi, tostarp attiecībā uz iespējamu iestāžu, uzņēmumu vai citu struktūru īstenotu tiesisku vajāšanu ārpus ES;
	u)	vajadzības gadījumā stiprināt liecinieku, trauksmes cēlēju, pētniecisko žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju, kas darbojas korupcijas apkarošanas jomā, un viņu radinieku aizsardzību, tostarp izsniedzot ārkārtas vīzas un nodrošinot pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs, kā arī piešķirot īpašus resursus ES delegācijām un dalībvalstu pārstāvniecībām; prasīt veikt rūpīgu izmeklēšanu un nodrošināt tiesiskumu attiecībā uz vardarbību pret pētnieciskajiem žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un citiem pretkorupcijas aktīvistiem un viņu nogalināšanu;
	Publisko struktūru pārredzamība un pārskatatbildība
	v)	veicināt pilnīgu piekļuvi tiesību aktiem informācijas jomā un jēgpilnu, visaptverošu, aktuālu, meklējamu, digitalizētu valdības datu sniegšanu bez maksas, kā arī ar neatkarīgu pārraudzības struktūru starpniecību uzlabot publiskā iepirkuma un lobēšanas pārredzamību; mudināt valstis iepirkt pakalpojumus no uzņēmumiem, kas ir ievērojuši pienācīgas pārbaudes prasības cilvēktiesību jomā, tostarp pretkorupcijas noteikumus;
	w)	īstenot programmas, lai atbalstītu Parlamenta spēju īstenot budžeta kontroli un citas pārraudzības darbības;
	x)	atbalstīt un stiprināt neatkarīgas, neitrālas, ar pietiekamiem resursiem un apmācītiem darbiniekiem nodrošinātas un efektīvas tiesu, prokuratūras un tiesībaizsardzības iestādes, lai panāktu sekmīgu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu korupcijas nodarījumu lietās; atbalstīt specializētu valsts pretkorupcijas struktūru izveidi trešās valstīs un profesionalitātes stiprināšanu šādās struktūrās;
	y)	turpināt atbalstīt brīvus un godīgus vēlēšanu procesus un veicināt atbildību pret vēlētājiem, īpašu uzmanību pievēršot krāpšanai vēlēšanu laikā un balsu pirkšanai; veicināt pārredzamības un objektivitātes noteikumu pieņemšanu, lai apkarotu politisko partiju nelikumīgu finansēšanu; nodrošināt sistemātiskāku turpmāko pasākumu veikšanu saskaņā ar starptautisko novērotāju misiju ieteikumiem;
	Cīņa pret korupciju daudzpusējos forumos
	z)	uzņemties vadošo lomu demokrātisko valstu koalīcijas veidošanā, lai cīnītos pret kleptokrātiju izplatīšanos pasaulē; uzstāt, lai korupcijas apkarošana tiktu iekļauta gaidāmo starptautisko augstākā līmeņa sanāksmju, piemēram, G7, darba kārtībā, un prasīt pilnībā īstenot korupcijas apkarošanas programmu, par ko panākta vienošanās augstākā līmeņa sanāksmē par demokrātiju, ko ierosināja Amerikas Savienotās Valstis; turpināt proaktīvi sniegt ieguldījumu starptautisko un reģionālo forumu darbā, lai apkarotu korupciju un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu;
	aa)	izteikt atzinību par nozīmīgo politisko deklarāciju par korupciju, ko pieņēmusi ANO Ģenerālā asambleja, un izmantot šo iespēju, lai īstenotu tajā minētos ieteikumus un stiprinātu sadarbību ar tādām ANO struktūrām kā AOHCHR un ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC); uzstāt, ka ir svarīgi sistemātiski iesaistīt pilsonisko sabiedrību ANO līmeņa diskusijās par korupciju un korupcijas uzraudzības mehānismos;
	ab)	veicināt starptautisko saistību padziļināšanu un izpildi, lai korupcijas apkarošanu izvirzītu IAM centrā kā līdzekli cīņai pret nabadzību pasaulē un ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību īstenošanai, īpašu uzmanību pievēršot tiesībām uz izglītību un politisko līdzdalību; atzīt, ka korupcija ir šķērslis daudziem izglītības aspektiem, kā rezultātā tiek izšķērdēti talanti un nodarīts kaitējums ekonomikai; uzsvērt, ka izglītība un informācija ir būtiski korupcijas apkarošanas instrumenti; tādēļ par prioritāti noteikt cīņu pret korupciju izglītībā un mudināt ES izstrādāt un īstenot īpašas programmas, lai palielinātu informētību par korupciju, tās izmaksām sabiedrībai un līdzekļiem tās apkarošanai;
	ac)	uzstāt, ka ir jāieceļ ANO īpašais referents finanšu noziegumu, korupcijas un cilvēktiesību jautājumos ar plašām pilnvarām, tajās iekļaujot uz mērķiem vērstu plānu un valstu veikto korupcijas apkarošanas pasākumu regulāru novērtēšanu; uzņemties vadību, lai mobilizētu Cilvēktiesību padomes dalībvalstu atbalstu, un kopīgi atbalstīt rezolūciju, kas nodrošinās ierosināto pilnvaru piešķiršanu; sīki izklāstīt prasības, kas jāievēro amata kandidātiem, lai nodrošinātu viņu pilnvaru pienācīgu izpildi, precizējot pārredzamības un autorības procesu, ko piemēros veiksmīgajam kandidātam pirms stāšanās amatā;
	ad)	uzsākt procedūru, lai ES kļūtu par pilntiesīgu dalībvalsti GRECO, kurā ES kopš 2019. gada ir novērotājas statuss; uzstāt, lai ES dalībvalstis popularizētu un īstenotu GRECO ieteikumus;
	ae)	veicināt diskusijas par starptautiskas infrastruktūras izveidi nolūkā risināt liela mēroga korupcijas lietās iesaistīto ietekmīgo personu nesodāmības problēmu, tostarp par starptautiskiem izmeklēšanas mehānismiem, prokuratūrām un tiesām; izpētīt visaptverošas pieejas, kas ļautu veikt reformas starptautiskās tiesu iestādēs, piemēram, paplašinot Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju, izmantojot universālu jurisdikciju, lai sauktu pie atbildības par liela mēroga korupcijas darbībām, vai, iespējams, izveidojot starptautisku pretkorupcijas tiesu; atzīt, cik svarīga ir pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšana starptautisko organizāciju un augstāko amatpersonu darbībā;
	af)	popularizēt Eiropas standartus, tostarp attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, faktisko īpašumtiesību pārredzamību un trauksmes cēlēju aizsardzību, citos starptautiskos forumos un atbalstīt šo standartu pieņemšanu trešās valstīs; atbalstīt faktisko īpašumtiesību tiesību aktu reformu, kam būtu jāgarantē, ka reģistri tiek atjaunināti un ir pieejami gan ES, gan visā pasaulē, lai nodrošinātu attiecīgo juridisko personu, tostarp trastu un pastkastītes uzņēmumu, pienācīgu pārredzamību nolūkā ļaut no korupcijas cietušajiem, kā arī tiesībaizsardzības un nodokļu iestādēm identificēt šādu vienību faktiskos īpašniekus;
	ag)	veicināt nevalstiskā sektora ieinteresēto personu, tostarp akadēmisko aprindu un PSO, kā novērotāju iekļaušanu UNCAC dalībvalstu konferences palīgstruktūrās un citos daudzpusējos pretkorupcijas mehānismos;
	Uzņēmējdarbība, korupcija un cilvēktiesības
	ah)	steidzami izstrādāt saistošus ES tiesību aktus par pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides jomā (HRDD), kas tiktu piemēroti visām vienībām un darījumu attiecībām visā uzņēmuma vērtību ķēdē un kas paredz, ka uzņēmumiem, tostarp tiem, kuri nodrošina finanšu produktus un pakalpojumus, ir jānodrošina to darbību un piegādes ķēžu jebkādas negatīvas ietekmes uz cilvēktiesībām, vidi un labu pārvaldību identificēšana, novērtēšana, mazināšana, novēršana, pārtraukšana, atbildība un ziņošana par to, un ka šie tiesību akti ietver visaugstākos standartus, stingrus pretkorupcijas noteikumus, obligātus sūdzību iesniegšanas mehānismus un atbildības režīmus, kas ļauj cietušajiem saukt uzņēmumus pie atbildības un pieprasīt tiesisko aizsardzību; nodrošināt, ka pienācīgas rūpības pienākumi attiecas uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, kas notiek tieši vai ar starpnieku līdzdalību; šajā sakarībā uzsvērt, ka turpmākajiem tiesību aktiem pienācīgas rūpības jomā būtu jāsamazina birokrātiskais slogs uzņēmumiem, jo īpaši MVU;
	ai)	turpināt centienus novērst korupciju, uzlabot grāmatvedības un revīzijas standartus privātajā sektorā saskaņā ar UNCAC un efektīvi piemērot uzņēmumiem sankcijas par korupcijas darbībām; ieteikt visiem lielajiem un biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ziņot par savu darbību un rīcību korupcijas un kukuļošanas apkarošanas jomā; ieviest noteikumus un izstrādāt norādījumus uzņēmumiem, lai nodrošinātu drošu un konfidenciālu ziņošanu par pretkorupcijas noteikumu pārkāpumiem un aizsargātu tos, kas sniedz šādu informāciju; mudināt trešās valstis piešķirt pietiekamus resursus valstu kontaktpunktiem un izveidot citus ārpustiesas sūdzību izskatīšanas mehānismus, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības līdzekļus personām un kopienām, kuras skar koruptīva uzņēmējdarbības prakse;
	aj)	izstrādāt rīcības plānu, lai stiprinātu HRDD, piemēram, finanšu, grāmatvedības vai nekustamā īpašuma nozarēs, kas bieži vien kalpo par kanālu korupcijai visā pasaulē, nodrošinot iespējas korupcijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem nonākt likumīgā ekonomikā;
	ak)	atkārtoti apstiprināt ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām nozīmi, nodrošinot, ka visas dalībvalstis, kas vēl nav pieņēmušas valsts rīcības plānus, to dara pēc iespējas ātrāk, un veicināt rīcības plānu un tiesību aktu par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā pieņemšanu trešās valstīs; konstruktīvi un aktīvi iesaistīties sarunās par ANO Saistošo līgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām;
	Pretkorupcijas sankciju piemērošana, izmantojot ES Magņitska likumu
	al)	ātri nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai efektīvi vērstos pret tiem ekonomikas un finanšu dalībniekiem, kas cilvēktiesību pārkāpējiem ļauj turēt aktīvus un īpašumu ES, un piemērotu tiem sankcijas, saskaņā ar Parlamenta atkārtotajiem pieprasījumiem grozīt pašreizējo ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, paplašinot tā darbības jomu, lai tajā iekļautu arī korupcijas darbības, vai arī nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai pieņemtu jaunu tematisku sankciju režīmu pret nopietnām korupcijas darbībām, kā arī ieviest kvalificēta vairākuma balsošanu sankciju pieņemšanai šā sankciju režīma darbības jomā; nodrošināt Parlamentam proaktīvu lomu šajā jomā; cieši sadarboties ar Apvienoto Karalisti, kas ir pieņēmusi jaunu sankciju režīmu attiecībā uz korupciju, un ar citām līdzīgi domājošām demokrātijām; ņemt vērā risku, ka korumpētie dalībnieki varētu pārvietot savus aktīvus uz ES, jo aizvien vairāk valstu pieņem stingrākus regulējumus; tādēļ prasīt, lai dalībvalstis ātri un pienācīgi ieviestu sankcijas, jo īpaši ieceļošanas aizliegumus un aktīvu identifikāciju un iesaldēšanu, lai nepieļautu, ka ES kļūst par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas centru, un veikt pasākumus pret tām dalībvalstīm, kuras nepilda savus pienākumus;
	Covid-19 sekas
	am)	panākt, ka korupcijas apkarošanas pasākumi tiek integrēti reakcijā uz Covid-19 krīzi visā pasaulē, lai nodrošinātu sabiedrības veselības pakalpojumus un to taisnīgu sadali un garantētu piekļuvi vakcīnām, tostarp stiprinot valsts iestādes un nodrošinot pasākumu un finansējuma izmantošanas pilnīgu pārredzamību;
	an)	nodrošināt, ka ar pandēmiju saistītā ES finansiālā atbalsta piešķiršanas trešām valstīm priekšnoteikums ir to stingra apņemšanās īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus;
	ao)	sniegt mērķtiecīgu atbalstu žurnālistiem un PSO, kas cenšas atklāt korupcijas gadījumus un ir cietuši no pastiprinātām represijām, kuras tiek īstenotas, ļaunprātīgi izmantojot tiesību aktus attiecībā uz ārkārtas stāvokli, kas izsludināts saistībā ar pandēmiju;
	Korupcija, klimata pārmaiņas un cilvēktiesības
	ap)	atzīt, ka vides degradācija un iznīcināšana kā šķērslis cilvēktiesību baudīšanai ir saistīta ar pamatā esošajiem korupcijas, kukuļošanas un organizētās noziedzības tīkliem; integrēt korupcijas apkarošanu ES pasaules mēroga rīcībā klimata un vides jomā, veicinot pārredzamību, labu dabas resursu pārvaldību un cīņu pret zemes sagrābšanu un galveno uzmanību pievēršot visvairāk apdraudētajām nozarēm, piemēram, ieguves rūpniecībai;
	aq)	norādīt, ka cilvēktiesību aizstāvji, kas strādā pie vides jautājumiem, zemes aizstāvji un viņu juristi, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvji, kas ir sievietes un pirmiedzīvotāji, saskaras ar vislielāko diskriminācijas, iebiedēšanas, vardarbības un noslepkavošanas risku, un līdz ar to izlēmīgi rīkoties, lai viņus aizsargātu, tostarp izsniedzot ārkārtas vīzas un nodrošinot pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs;
	Ar dzimumaspektiem saistītā korupcijas ietekme
	ar)	ņemt vērā, ka korupcija palielina dzimumu nevienlīdzību un ietekmē to, kādā mērā tiek ievērotas un aizsargātas sieviešu tiesības; veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un daudzveidību korupcijas apkarošanas darbībās saskaņā ar UNODC ieteikumiem un izvērtēt korupcijas ar dzimumu saistītos aspektus un tās atšķirīgo ietekmi; pievērsties korupcijas ietekmei uz sieviešu tiesībām un nodrošināt, ka sievietes apzinās savas tiesības, lai mazinātu viņu neaizsargātību pret korupciju; ņemt vērā saikni starp cilvēku tirdzniecību un korupciju;
	as)	ņemt vērā to, ka korupcija arī ietekmē un saasina citu neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, cilvēku ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēku, ekonomiski neaizsargātu cilvēku vai minoritātēm piederīgu cilvēku, nevienlīdzību;
	at)	atzīt seksuāla rakstura piespiešanu par korupcijas veidu; izstrādāt programmas, lai palīdzētu personām, kas cietušas no seksuāla rakstura piespiešanas, kas ir īpaši ekstrēms ar dzimumu saistīts korupcijas veids, kurā kā korupcijas valūta tiek izmantots cilvēka ķermenis; vākt datus, lai noteiktu seksuāla rakstura piespiešanas izplatību, pieņemt tiesiskos regulējumus un ieviest instrumentus, lai pienācīgi pievērstos seksuāla rakstura piespiešanas gadījumiem un sodītu par tiem, kā arī popularizēt šos pasākumus daudzpusējos forumos;

2. uzdod priekšsēdētājai šo ieteikumu nosūtīt Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1)	OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.
(2)	OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.
(3)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0349.
(4)	OV C 474, 24.11.2021., 11. lpp.
(5)	OV C 445, 29.10.2021., 94. lpp.
(6)	OV C 15, 12.1.2022., 111. lpp.
(7)	OV C 425, 20.10.2021., 63. lpp.
(8)	OV C 337, 20.9.2018., 82. lpp.
(9)	OV C 215, 19.6.2018., 125. lpp.
(10)	OV C 265, 11.8.2017., 59. lpp.
(11)	OV C 181, 19.5.2016., 2. lpp.
(12)	OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.
(13)	OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.
(14)	OV L 186, 11.7.2019., 122. lpp.
(15)	OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 4. maijs

Juridisks paziņojums - Privātuma politika