Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana” (COM(2020)0093),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” (COM(2020)0094),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. novembra paziņojumu “Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma. Patērētāju noturības stiprināšana, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos” (COM(2020)0696),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021)0350),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 17. marta paziņojumu “Kopīgs ceļš uz drošu un noturīgu atkalatvēršanu” (COM(2021)0129),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par vienotā tirgus stiprināšanu: pakalpojumu brīvas aprites nākotne(1) un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu par to,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulu (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012(2) (Vienotas digitālās vārtejas regula),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas atzinumu “Ziņojums par šķēršļiem vienotajā tirgū un vienotā tirgus īstenošanas rīcības plāns” (COR 2020/02355),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par: a) Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” (COM(2020)0094 ) un b) Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana” (COM(2020)0093) (EESK 2020/01412),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 10. marta darba dokumentu Business Journey on the Single Market: Practical Obstacles and Barriers (Praktisko šķēršļu apzināšana vienotajā tirgū) (SWD(2020)0054),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 8. septembra darba dokumentu Evaluation of the Vertical Block Exemption Regulation (Vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regulas izvērtējums) (SWD(2020)0172),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta 2020. gada jūlija pētījumu Territorial supply constraints in the EU retail sector (Teritoriālie piegādes ierobežojumi ES mazumtirdzniecības nozarē),

–  ņemot vērā Beniluksa Savienības 2018. gada februāra pētījumu Territorial Supply Constraints in the Retail Trade in Belgium, The Netherlands and Luxembourg (Teritoriālie piegādes ierobežojumi mazumtirdzniecībā Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departamenta 2020. gada novembra pētījumu Legal Obstacles in Member States to Single Market rules (Juridiski šķēršļi dalībvalstīs vienotā tirgus noteikumu īstenošanai),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ekonomikas pārvaldības atbalsta nodaļas 2020. gada oktobra pētījumu Background Reader on the European Semester Autumn edition 2020 – The European Semester from a Parliamentary perspective (Pamatliteratūra par Eiropas pusgada 2020. gada rudens izdevumu: Eiropas pusgads no parlamentāras perspektīvas),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departamenta 2021. gada februāra pētījumu The impact of COVID-19 on the Internal Market (Covid-19 ietekme uz iekšējo tirgu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departamenta 2019. gada februāra pētījumu Contribution to Growth: The Single Market for Services – Delivering economic benefits for citizens and businesses (Izaugsmes veicināšana: vienotais pakalpojumu tirgus — ekonomiskā labuma sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada 14. marta īpašo ziņojumu Nr. 5/2016 “Vai Komisija ir nodrošinājusi Pakalpojumu direktīvas efektīvu īstenošanu”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2019. gada aprīļa pētījumu Mapping the Cost of Non-Europe (Eiropas integrācijas trūkuma radīto izmaksu kartēšana),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par vienotā tirgus pasākumu kopumu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0336/2021),

A.  tā kā vienotais tirgus Eiropas Savienībā nodrošina 56 miljonus darbvietu un rada 25 % no ES IKP; tā kā agropārtikas nozare ir vislielākā ES ražošanas nozare darbvietu un pievienotās vērtības ziņā;

B.  tā kā ilgtspējīga attīstība un augsti sociālie un vides standarti ir priekšnosacījumi tādam ražīgumam, kas ir savienojams ar ANO Programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī ar mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;

C.  tā kā sociālo, darba un arodbiedrību tiesību — tostarp tiesību uz darba koplīguma slēgšanas sarunām, taisnīgu darba samaksu un labiem darba apstākļiem —, aizsardzība un veicināšana ir neatņemama daļa no tāda labi funkcionējoša, taisnīga, iekļaujoša un ilgtspējīga vienotā tirgus izveides, kurš nodrošina kvalitatīvas preces un pakalpojumus; tā kā ekonomiskajām brīvībām nodrošināt preces un pakalpojumus nevajadzētu prevalēt pār pamattiesībām, tostarp sociālajām, darba un arodbiedrību tiesībām, nedz apdraudēt šīs tiesības;

D.  tā kā, lai sniegtu stimulu šo šķēršļu likvidēšanai, varētu izmantot visaptverošu izvērtējumu attiecībā uz netarifu šķēršļiem vienotajā tirgū un it īpaši agropārtikas nozarē;

E.  tā kā jebkādai vienotā tirgus darbību kavējošu šķēršļu izvērtēšanai cita starpā būtu jābalstās uz uzņēmumu, darba ņēmēju un patērētāju — kas lielākā vai mazākā mērā piedalās vienotajā tirgū katru dienu — pieredzi un uztveri, kā arī uz vienotā tirgus noteikumu mērķi; tā kā esošie šķēršļi vienotā tirgus darbībai nesamērīgi ietekmē vai pat nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī MVU un mikrouzņēmumus un apgrūtina to pārrobežu darbību;

F.  tā kā par vienotā tirgus darbību, spēkā esošo ES tiesību aktu efektīvu īstenošanu un šķēršļu likvidēšanu ir atbildīga gan Komisija, gan dalībvalstis;

G.  tā kā daudzi šķēršļi, kas negatīvi ietekmē vienoto tirgu, izriet no nepareizas vai nepilnīgas ES tiesību aktu piemērošanas, ES tiesību aktu saskaņotas transponēšanas valstu tiesiskajā regulējumā trūkuma, tādu atbilstošu ES tiesību aktu trūkuma, kuru mērķis būtu esošo šķēršļu novēršana, apgrūtinātas piekļuves nepieciešamajai informācijai vai no dalībvalstu veiktiem vienpusējiem politikas pasākumiem; tā kā nevajadzīga regulatīvā iejaukšanās ES līmenī arī var negatīvi ietekmēt vienoto tirgu, radot tādus šķēršļus kā augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas vai juridiskā nenoteiktība individuāliem patērētājiem;

H.  tā kā sadrumstalotība, ierobežojoši valstu regulējumi, neatbilstoša vai nepareiza īstenošana, birokrātija un pārmērīga reglamentēšana, kā arī izpildes nodrošināšanas vai šķēršļu likvidēšanai paredzētu atbilstošu ES tiesību aktu trūkums var radīt negatīvas sekas gan ES, gan valsts līmenī, liedzot iedzīvotājiem darbvietas, patērētājiem izvēli un uzņēmējiem iespējas;

I.  tā kā netarifu šķēršļi ir nesamērīga vai diskriminējoša regulatīva darbība, kas rada slogu vai izmaksas uzņēmumiem, kuri cenšas iekļūt tirgū, un nerada šādu slogu vai izmaksas uzņēmumiem, kuri jau ir iekļuvuši attiecīgajā tirgū, vai arī rada tādas izmaksas ārvalstu uzņēmumiem, ar kurām nesaskaras iekšzemes uzņēmumi, neskarot dalībvalstu tiesības regulēt un leģitīmu publiskās politikas mērķu, tādu kā vides aizsardzība un patērētāju vai darba tiesību aizsardzība, īstenošanu; tā kā Parlaments netarifu šķēršļu problēmu ir aplūkojis savā 2016. gada 26. maija rezolūcijā(4);

J.  tā kā pārmērīga reglamentēšana ir prakse, kuras rezultātā dalībvalstis ievieš nepamatotas papildu administratīvās prasības, kas nav saistītas ar attiecīgo tiesību aktu mērķiem un var apdraudēt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību; tā kā pārmērīga reglamentēšana tomēr būtu jānošķir no tādu augstāku standartu noteikšanas, kas ir stingrāki par ES mērogā noteiktajiem minimālajiem standartiem vides un patērētāju tiesību aizsardzības, veselības aprūpes un pārtikas nekaitīguma jomā;

K.  tā kā pašreizējā Komisija, izņemot digitālās iniciatīvas, vēl nav nākusi klajā ar visaptverošu tiesību aktu kopumu, kas risinātu trūkumus vienotā tirgus pamatbrīvību īstenošanā papildus izpildes nodrošināšanai; tā kā Komisija par prioritāti ir noteikusi nepieciešamību labāk nodrošināt spēkā esošo vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu līdztekus vairākām digitālām un zaļām iniciatīvām, kas atvieglo divējādo pārkārtošanos;

L.  tā kā iekšējā tirgus tiesību aktu izstrādē un īstenošanā vienmēr jānodrošina pienācīga sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste;

M.  tā kā Parlaments un Padome ir noraidījuši dažus no 2016. gada pakalpojumu paketes priekšlikumiem;

N.  tā kā pārliecinošs vairākums uzņēmumu uzskata, ka vienotais tirgus nav pietiekami integrēts; tā kā pārrobežu tirdzniecības noteikumu sadrumstalotība būtiski ietekmē uzņēmumus un patērētājus visā iekšējā tirgū;

O.  tā kā, neraugoties uz iepriekš veiktajiem centieniem, ieviešot vairākas programmas un lietojumprogrammas, tirgotājiem joprojām ir grūti atrast informāciju par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu un preču pārrobežu pārdošanu;

P.  tā kā 71 % MVU, kas mēģināja izmantot pašreizējo savstarpējas atzīšanas sistēmu nesaskaņotām precēm, saņēma lēmumu atteikt piekļuvi tirgum un tā kā nesen veiktās šo sistēmu reglamentējošās regulas pārskatīšanas mērķis bija atvieglot uzņēmumiem tās piemērošanu, nodrošinot labāku satvaru lēmumu pieņemšanai valsts līmenī;

Q.  tā kā Profesionālo kvalifikāciju direktīva(5) ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar ko nodrošināt vienotā tirgus pienācīgu darbību, taču tas, ka trūkst instrumentu kvalifikācijas un prasmju automātiskai atzīšanai starp dalībvalstīm, kavē profesionāļu mobilitāti un līdz ar to rada nepamatotus šķēršļus;

R.  tā kā ES vienotais tirgus ir projekts, kas nekad nebūs pilnībā pabeigts, un tā kā straujā sabiedrības un tehnoloģiju attīstība var radīt jaunus šķēršļus vienotā tirgus darbībai, tādējādi apgrūtinot tā pilnīgu īstenošanu;

S.  tā kā digitalizācijai un mākslīgā intelekta un jauno tehnoloģiju izmantošanai piemīt potenciāls sniegt būtisku pievienoto vērtību vienotajam tirgum, palīdzot mazināt pastāvošos šķēršļus un slogu un nodrošināt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kā arī iespēju digitālajam vienotajam tirgum pilnībā darboties patērētāju un uzņēmumu labā; tā kā jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošana var palīdzēt pārvarēt dažus šķēršļus digitālajā vienotajā tirgū;

T.  tā kā saskaņošanas trūkums un nepietiekama minimālā standartizācija rada papildu izmaksas un mazina produktu drošumu vienotajā tirgū, vienlaikus vājinot Eiropas konkurētspēju starptautiskajos tirgos;

U.  tā kā vienotā tirgus satvarā ir ļoti svarīgi pareizi līdzsvarot ekonomiskās brīvības, sociālās tiesības, patērētāju, darba ņēmēju un uzņēmumu intereses un sabiedrības vispārējās intereses;

V.  tā kā Parlamenta Lūgumrakstu (PETI) komitejai pēdējā laikā ir iesniegti vairāki ar netarifu šķēršļiem saistīti lūgumraksti, piemēram, lūgumraksti Nr. 0179/2021 un 0940/2020;

W.  tā kā Covid-19 krīze satricināja gan ražošanu, gan patēriņu un pārveidoja iekšzemes un pārrobežu darbības, ietekmējot patērētājus, uzņēmumus, darba ņēmējus un pakalpojumu sniegšanu; tā kā dažām no šīm sekām var būt pagaidu raksturs, bet citām būs ilgstoša ietekme uz vienotā tirgus modeli un vajadzībām; tā kā reaģēšana uz pandēmiju ir paātrinājusi pāreju uz digitāliem pakalpojumiem; tā kā šī krīze parādīja, cik liela nozīme ir Eiropas integrācijai, spēcīgām institūcijām un regulējumam; tā kā Covid-19 pandēmijas laikā piekoptajai patvaļīgajai publiskā iepirkuma praksei bija būtiska negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un tā nopietni apdraudēja pārredzamību; tā kā pašreizējā sarežģītajā situācijā būtu jālikvidē ne tikai ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, bet arī atlikušie nepamatotie šķēršļi — kuri gadiem ilgi saglabājušies iekšējā tirgū —, lai tādējādi uzlabotu un padziļinātu vienoto tirgu, kas ir viens no veidiem, kā izkļūt no šīs krīzes,

Vienotā tirgus stāvoklis un tā politikas mērķi

1.  atzinīgi vērtē 2020. gada marta vienotā tirgus pārvaldības pasākumu kopumu, kura mērķis ir uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu un tās nodrošināšanu, sākumā sniedzot pārskatu par esošajām un gaidāmajām iniciatīvām; uzskata, ka joprojām pastāv trūkumi tiesību aktos un to izpildes nodrošināšanā un ka tie kavē vienotā tirgus pienācīgu darbību; it īpaši uzskata, ka trūkst iniciatīvu vienotā pakalpojumu tirgus uzlabošanai;

2.  atbalsta Komisijas paziņojumu par ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un tās nodrošināšanai un it īpaši priekšlikumus pastiprināt SOLVIT kā instrumentu vienotā tirgus strīdu izšķiršanai, palielināt Komisijas lomu, lai palīdzētu dalībvalstīm pareizi, pilnībā un savlaicīgi transponēt ES tiesību aktus nolūkā nodrošināt saskaņotu interpretāciju un izvairīties no pārmērīgas reglamentēšanas, izveidot vienotā tirgus šķēršļu rīku vienotās digitālās vārtejas ietvaros un dot iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem anonīmi ziņot par regulatīviem šķēršļiem, ar ko tie saskaras savu iekšējā tirgus tiesību izmantošanā;

3.  norāda, ka no neatbilstošas īstenošanas cieš gan uzņēmumi, gan patērētāji, un mudina Komisiju par prioritāti noteikt atbilstošus izpildes nodrošināšanas pasākumus;

4.  uzsver centienus nodrošināt, ka vienotā tirgus pienācīga darbība iet roku rokā ar centieniem sasniegt ES pamatmērķus attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un sociālo tirgus ekonomiku, kā arī augsta līmeņa vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu;

5.  uzsver, ka vienotais tirgus joprojām ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem; tādēļ mudina Komisiju paredzēt līdzekļus to problēmu risināšanai, kuras apgrūtina vienotā tirgus darbību, it īpaši nepamatotu netarifu šķēršļu likvidēšanai, kas patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem, sevišķi MVU, liedz iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu, radot nevajadzīgus un netaisnīgus šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu apritei;

6.  atzīst — lai efektīvi likvidētu šādus šķēršļus un vēl vairāk padziļinātu vienotā tirgus integrāciju, ļoti iespējams, ir nepieciešama stingrāka uzraudzība, arī dalībvalstu īstenota, regulatīvā piesardzība, pašreizējā ES tiesiskā regulējuma piemērošanas vienkāršošana un pastiprināts politiskais uzsvars uz vienoto tirgu;

7.  atzīst, ka patērētāju tiesību aizsardzības politikai ir liela nozīme kā faktoram, kas stiprina vienoto tirgu un veicina tā integrāciju;

8.  aicina Komisiju izmantot vienotā tirgus programmai paredzētos līdzekļus, lai stiprinātu vienotā tirgus pārvaldību un uzlabotu tā darbību, it īpaši attiecībā uz netarifu šķēršļiem;

9.  aicina dalībvalstis respektēt vienotā tirgus integritāti, ar Komisijas atbalstu uzlabojot informācijas apmaiņu par ES tiesību aktu īstenošanu un labāk koordinējot šo īstenošanu, pēc iespējas atturēties no diverģējošu valsts noteikumu pieņemšanas, meklēt risinājumus ES līmenī, piemērot labāka regulējuma pamatnostādnes valsts līmeņa noteikumu ieviešanā, nodrošināt pienācīgus ietekmes izvērtējumus, atbalstīt ieinteresētās personas, lai tās varētu sniegt atbilstošu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, un piemērot visus noteikumus pamatotā, samērīgā un nediskriminējošā veidā;

10.  uzsver, ka zaļā kursa un Digitālās programmas Eiropai mērķu sasniegšana galvenokārt ir atkarīga no efektīvas vienotā tirgus darbības un atbilstošas publiskās politikas, kas ir svarīgs faktors tirgus efektivitātes un inovācijas nodrošināšanā un viens no Eiropas valstu ekonomikas modernizācijas instrumentiem; tādēļ uzskata, ka trūkumi vienotā tirgus darbībā ir pelnījuši tikpat lielu uzmanību kā zaļais kurss un Digitālā programma Eiropai; uzsver, ka citu Eiropas politiku noteikšanā būtu jāņem vērā vienotā tirgus noteikumi un jāievēro tā principi; no jauna apstiprina savu apņemšanos attīstīt un aizsargāt spēcīgu, ilgtspējīgu un patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem draudzīgu iekšējo tirgu;

11.  pauž nožēlu par to, ka vairāki netarifu šķēršļi var kavēt ES industriālās stratēģijas mērķu īstenošanu, it īpaši ražošanas repatriāciju un Eiropas ekonomikas noturīguma pastiprināšanu; uzsver, ka stabils un integrēts vienotais tirgus, kurā likvidēti netarifu šķēršļi, ir viens no priekšnoteikumiem ES industriālās stratēģijas mērķu sasniegšanai;

12.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka to rīcība ir samērīga un stingri atbilst leģitīmajiem publiskās politikas mērķiem, tādiem kā sabiedrības veselība, vide, sabiedriskie pakalpojumi un sabiedrības vispārējās intereses; tomēr pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis joprojām atsaucas uz sabiedrības interesēm, lai izolētu savu iekšzemes tirgu; turklāt uzsver, ka tādas prasības kā nepamatoti teritoriālie ierobežojumi, nevajadzīgas lingvistiskās prasības un ekonomisko vajadzību pārbaude, rada nepamatotus šķēršļus vienotajā tirgū, un aicina Komisiju šajā sakarā uzlabot dalībvalstu uzraudzību, tostarp tiesību aktos paredzētos paziņošanas pienākumus;

13.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Parlamenta pētījumu laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam ir palielinājies pret dalībvalstīm uzsākto pārkāpuma procedūru skaits vienotā tirgus jomā, 2019. gadā sasniedzot 800, kas ir lielākais skaits kopš 2014. gada;

Šķēršļi brīvai preču un pakalpojumu apritei

14.  norāda, ka Komisija un ieinteresētās personas ir identificējušas svarīgāko nepamatoto šķēršļu pārrobežu darbībām kopumu, kurā ietilpst:

15.  atzīmē, ka ES uzņēmumi, kas darbojas iekšējā tirgū, jau ir ziņojuši par konkrētiem iepriekš minēto šķēršļu gadījumiem, tostarp, piemēram, par prasībām ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem reģistrēt uzņēmumu uzņemošās dalībvalsts tirdzniecības un uzņēmumu reģistrā, pat tad, ja tie tikai uz laiku nosūta darba ņēmējus darbā uz uzņemošās dalībvalsts teritoriju un tiem šajā valstī nav infrastruktūras, lai veiktu darbību parastā, stabilā un pastāvīgā veidā;

16.  uzsver, ka visefektīvākais veids, kā mazināt vienotā tirgus sadrumstalotību, ir censties panākt saskaņotību, kad vien tas ir iespējams; uzsver, ka šādai saskaņošanai tomēr nevajadzētu radīt papildu regulatīvo slogu uzņēmumiem;

17.  uzsver, ka tiesiskuma uzturēšana stiprina vienotā tirgus integritāti, un atgādina dalībvalstīm par to juridiskajiem paziņošanas pienākumiem;

18.  uzsver, ka netarifu šķēršļi nopietni ietekmē arī pakalpojumu nozari un līdz ar to arī citus ekonomikas segmentus, kuru pamatā ir pakalpojumu nozare; turklāt uzsver, ka Komisija savā ziņojumā ir identificējusi 24 konkrētus ierobežojumus 13 nozarēs, ar kuriem tiek pārkāpti Pakalpojumu direktīvas(6) noteikumi, un ka daži no šiem ierobežojumiem ir diskriminējoši vai arī ir prasības attiecībā uz iedibinājumu vai valstspiederību; atzīmē, ka minētā ziņojuma sagatavošanas mērķis bija dokumentēt ierobežojumu esamību vai neesamību, ka ierobežojumu samērīguma izvērtēšana neietilpa ziņojuma tvērumā un ka, to sagatavojot, netika izvērtēts, vai attiecīgais ierobežojums ir pamatots un samērīgs;

19.  atzīst, ka ziņojumā norādīts uz nelielu šķēršļu līmeņa samazinājumu gandrīz visās izvērtētajās nozarēs un ka tāpēc Komisijai būtu jāveic turpmāka izvērtēšana; tomēr uzsver, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju kopš Pakalpojumu direktīvas īstenošanas sākuma 2006. gadā līdz 2017. gadam dažādās nozarēs konstatētā šķēršļu samazinājuma kartēšana bija lēna un ka mazumtirdzniecības nozarē kartēto šķēršļu skaits laikposmā no 2011. gada līdz 2017. gadam pat palielinājās, tādējādi iznīcinot panākto progresu;

20.  pauž nožēlu, ka daži no identificētajiem ierobežojumiem Pakalpojumu direktīvas ietvaros izriet no juridiskās nenoteiktības, ko tā ir izraisījusi kopš tās stāšanās spēkā attiecībā uz tās darbības jomu, it īpaši MVU, kas darbojas tūrisma nozarē;

21.  norāda, ka sabiedriskie pakalpojumi ir īpaši aizsargāti attiecībā uz iekšējā tirgus noteikumiem, ņemot vērā šo pakalpojumu vispārējo nozīmi sabiedrībai, un ka tāpēc noteikumi, ko publiskās iestādes pieņem to pienācīgas darbības nodrošināšanai, nav netarifu šķēršļi; šajā sakarā atzīmē, ka sociālie pakalpojumi un veselības aizsardzības pakalpojumi neietilpst Pakalpojumu direktīvas darbības jomā;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai likvidētu šķēršļus mazumtirdzniecībai, un ātri rīkoties, kad tiek konstatēti jauni šķēršļi; aicina Komisiju sagatavot norādījumus par mazumtirdzniecības atļauju piešķiršanas procedūru samērīgumu, lai palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību attiecībā uz mazumtirdzniecību, un līdz 2022. gada vidum nākt klajā ar jaunu rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarei;

23.  atgādina, ka ievērojams skaits problēmu pārrobežu pakalpojumu sniegšanas jomā izriet no administratīvās prakses, nevis no neatbilstības ES tiesību aktiem;

24.  aicina Komisiju turpināt izstrādāt pamatnostādnes nepietiekami efektīvu tiesību aktu problēmas risināšanai; norāda, ka darba ņēmēju brīvu pārvietošanos atvieglojošu ES tiesību aktu kopējas interpretācijas trūkums var izraisīt juridiskās noteiktības trūkumu un birokrātisku slogu uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus dažādās dalībvalstīs; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis šajā transponēšanas procesā, lai nodrošinātu saskaņotāku pieeju;

25.  pauž nožēlu par to, ka netiek pietiekami izmantota Pakalpojumu direktīvā paredzētā paziņošanas procedūra un Tehnisko noteikumu informācijas sistēma (TRIS)(7); uzsver, ka tas apdraud Komisijas spēju nodrošināt to, ka jaunie pakalpojumu jomas tiesību akti atbilst Pakalpojumu direktīvai; aicina dalībvalstis pildīt savus Pakalpojumu direktīvā paredzētos paziņošanas pienākumus; aicina Komisiju līdz 2022. gada vidum nākt klajā ar rīcības plānu pašreizējā satvara uzlabošanai; šajā sakarā atzīmē Komisijas nodomu atjaunināt Pakalpojumu direktīvas īstenošanas rokasgrāmatu, lai tajā iekļautu aspektus, kas izriet no visjaunākās judikatūras, un lai uzlabotu direktīvas izpildes nodrošināšanu;

26.  uzsver, ka šķēršļus var radīt arī ierobežotā valsts pārvaldes spēja sniegt pakalpojumus citās valodās, kā arī attiecīgas apmācības un infrastruktūras trūkums; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka informācija un dokumenti par piekļuvi tirgum ir pieejami ne tikai dalībvalsts oficiālajā valodā, bet arī angļu vai citā, vietējā ekonomikā visvairāk lietotajā, valodā;

27.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt ērtus, koncentrētus un lietošanai gatavus valstu iestādēm paredzētus instrumentus, ar ko novērst nekorektu praksi un pārkāpumus un nodrošināt iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu;

28.  atgādina, ka dalībvalsts var atsaukties uz publisko politiku, sabiedrības veselību vai sabiedrisko drošību tikai tad, ja tā var pierādīt, ka pastāv reāli un pietiekami nopietni draudi, kas skar kādas no sabiedrības pamatinteresēm; tādēļ uzskata par nepieņemamu jebkāda veida valsts sponsorētu diskrimināciju, kas vērsta, piemēram, pret personām ar invaliditāti vai kas balstās uz ekonomisko stāvokli, valstspiederību, vecumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai pārliecību, profesiju, dzimumu vai seksuālo orientāciju (tostarp LGBTIK fobiju); uzskata, ka šāda diskriminācija var ierobežot iekšējā tirgus brīvības un līdz ar to radīt netarifu šķērsli, kas negatīvi ietekmē preču un pakalpojumu brīvu apriti, jo liedz preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piegādāt tās pašas preces un pakalpojumus visā ES un patērētājiem baudīt vienotā tirgus sasniegumus;

29.  atzinīgi vērtē pēdējo gadu būtiskos uzlabojumus brīvas preču aprites jomā, kuri panākti, pateicoties tam, ka tika pieņemtas tādas regulas kā Regula (ES) 2018/302(8) (Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula), Regula (ES) 2019/1020(9) (Regula par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību) un it īpaši Regula (ES) 2019/515(10) (Regula par preču savstarpēju atzīšanu); atgādina, ka savstarpējas atzīšanas princips attiecas tikai uz nesaskaņotām precēm, un uzsver lejupējas saskaņošanas nozīmi, lai nodrošinātu augstu produktu drošības un patērētāju tiesību aizsardzības līmeni; uzskata, ka savstarpējas atzīšanas principa pilnīga piemērošana un nesen ar Regulu (ES) 2019/515 noteikto instrumentu izmantošana efektīvi sekmētu vienotā tirgus programmas īstenošanu, it īpaši jomās, kurās joprojām pastāv grūtības;

30.  uzskata, ka Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas pieņemšana un īstenošana ir devusi labumu patērētājiem, atvieglojot pārrobežu iepirkšanos; tomēr atgādina, ka joprojām pastāv daži šķēršļi, it īpaši audiovizuālo pakalpojumu un satura nodrošināšanā, un ka tā rezultātā patērētāji mazāk uzticas pārrobežu pirkumu izdarīšanai tiešsaistē; aicina Komisiju 2022. gadā ieplānotā izvērtēšanas ziņojuma ietvaros ierosināt veidus, kā likvidēt nepamatotu un neefektīvu ģeogrāfisko bloķēšanu, un censties izveidot saskaņotu digitālo vienoto tirgu;

31.  vērš uzmanību uz to, ka pastāv diskriminējoša un konkurenci ierobežojoša prakse, piemēram, teritoriāli piegādes ierobežojumi, kas kavē vienotā tirgus attīstību un apdraud tā potenciālu sniegt labumu patērētājiem; aicina Komisiju nākt klajā ar atbilstošiem pasākumiem, lai likvidētu teritoriālos piegādes ierobežojumus un tādējādi mazinātu šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai nolūkā panākt pilnībā funkcionējošu vienoto tirgu;

32.  atzinīgi vērtē to, ka kvalifikāciju saskaņošana, izmantojot savstarpēju atzīšanu, jau ir sniegusi ieguldījumu vienotā tirgus attīstībā attiecībā uz vairākām profesijām; tomēr pauž nožēlu par to, ka turpmāku progresu šajā jomā būtiski ierobežo dalībvalstu noteiktie administratīvie šķēršļi; uzsver, ka diplomu, kvalifikācijas, prasmju un kompetenču savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm pastiprinātu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un pakalpojumu brīvu apriti, un mudina dalībvalstis paplašināt savstarpējo atzīšanu, to attiecinot uz visiem iespējamiem izglītības un apmācības līmeņiem, un pēc iespējas drīzāk uzlabot vai ieviest šādai paplašināšanai nepieciešamās procedūras;

33.  atgādina regulēto profesiju īpašo statusu vienotajā tirgū un to lomu sabiedrības interešu aizsardzībā, taču uzsver arī to, ka šo īpašo statusu nevajadzētu izmantot, lai saglabātu nepamatotus šķēršļus, kas izraisa vienotā tirgus sadrumstalotību;

34.  mudina dalībvalstis likvidēt nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju un Komisiju saglabāt modrību, īstenojot pārkāpuma procedūras gadījumos, kad dalībvalstis neievēro ES tiesību aktus par kvalifikācijas atzīšanu;

35.  atgādina, ka Profesionālo kvalifikāciju direktīvas pamatā ir vienlīdzīgas attieksmes princips un uz valstspiederību balstītas diskriminācijas aizliegums;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi palielināt to uzņēmumu un darba ņēmēju informētību, kuriem varētu trūkt informācijas par savstarpēju atzīšanu un citiem attiecīgiem noteikumiem, kas atvieglo pārrobežu darbības;

37.  prasa popularizēt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un atvieglot tās piemērošanu visā Eiropas Savienībā, lai tā kļūtu par plaši pieņemtu atzīšanas instrumentu;

38.  pauž nožēlu par nepietiekamo piekļuvi informācijai par darbaspēka mobilitāti pakalpojumu nozarēs un pauž bažas par apgrūtinošām nepieciešamo dokumentu iegūšanas procedūrām atsevišķās dalībvalstīs un par pastāvīgajām problēmām A1 veidlapas savlaicīgā nodrošināšanā pilsoņiem; uzsver — lai uzņēmumiem atvieglotu atbilstības nodrošināšanu un darba ņēmējiem informācijas saņemšanu, būtu jāuzlabo piekļuve informācijai, piemēram, par iekšzemes koplīgumiem attiecīgā gadījumā, kā prasīts Direktīvā 2014/67/ES(11); uzstāj, ka šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai ar vienotās digitālās vārtejas palīdzību; aicina Komisiju un Eiropas Darba iestādi veikt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi informācijai;

39.  mudina Komisiju 2022. gada pirmajā ceturksnī, kā bija plānots, ieviest digitālu veidlapu paziņošanai par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kā izklāstīts tās 2020. gada jaunās industriālās stratēģijas atjauninātajā versijā, izveidojot vienkāršu, viegli izmantojamu un savietojamu digitālo veidlapu, kas atbilstu Eiropas uzņēmumu un it īpaši MVU vajadzībām;

40.  atgādina, ka piekļuve informācijai ir ļoti svarīga un ka tā jāpadara pēc iespējas vienkāršāka lietotājiem; uzskata, ka pasākumi, kas veikti, lai Preču tiesību aktu kopuma ietvaros uzņēmumiem uzlabotu piekļuvi informācijai par piemērojamiem noteikumiem un pienākumiem, ir atzinīgi vērtējams solis uz priekšu pārrobežu tirdzniecības atvieglošanā, vienlaikus saglabājot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni; prasa piešķirt pietiekamus resursus vienas pieturas aģentūru izveidei;

41.  pieņem zināšanai to noteikumu aizvien pieaugošo skaits, kuri reglamentē transportlīdzekļu piekļuvi pilsētām un kurus piemēro gan privātiem, gan komerciāliem transportlīdzekļiem; prasa Komisijai izvērtēt, vai ir nepieciešama koordinēšana ES līmenī;

42.  uzsver, ka vienotā tirgus pienācīga darbība ir ļoti svarīga, lai Eiropas Savienībā aizsargātu pietiekamas kvalitatīvu produktu, tostarp lauksaimniecības pārtikas produktu, piegādes par pieņemamu cenu;

43.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi palielināt ES piegādes sistēmu dinamismu un noturību, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, un stiprināt īsas, viedas un integrētas piegādes ķēdes, lai visā ES nodrošinātu nepārtrauktu produktu piegādi;

44.  uzsver nepieciešamību nodrošināt vienotā tirgus pēc iespējas lielāku saskaņotību, izmantojot vienotu ES mēroga pieeju marķēšanai, ar kuras palīdzību varētu gan novērst šķēršļus vienotā tirgus darbībai, gan nodrošināt, ka patērētājiem sniegtā informācija ir skaidra, pārredzama, izsekojama un saprotama;

45.  atzinīgi vērtē pārskatītās Negodīgas komercprakses direktīvas(12) pieņemšanu un Komisijas stimulus šajā nolūkā un atbalsta Kopīgā pētniecības centra darbu un konstatējumus, kas viss tiek veikts ar mērķi risināt divējādas kvalitātes problēmu;

Digitalizācija un mākslīgā intelekta izmantošana vienotā tirgus šķēršļu problēmas risināšanā

46.  uzsver, cik svarīgs ir pilnībā funkcionējošs digitālais vienotais tirgus, kas sniedz labumu patērētājiem un uzņēmumiem, un prasa atbalstīt MVU, lai tie varētu pārvarēt šķēršļus un grūtības digitālās pārkārtošanās procesā;

47.  uzskata, ka digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, tādas kā mākslīgais intelekts, var veicināt ES mērķu sasniegšanu un padziļināt iekšējo tirgu; uzsver — ja šādas tehnoloģijas izmanto pareizi, tām var būt labvēlīga un pārveidojoša ietekme un tās var palīdzēt atrisināt daudzās problēmas, kas saistītas ar šķēršļu likvidēšanu vienotajā tirgū;

48.  aicina Komisiju turpināt izvērtēt iespēju atļaut un veicināt tādu digitālo risinājumu izmantošanu, kas var palīdzēt sniegt obligātu informāciju par produktiem vai iepakojumu bez nepieciešamības palielināt iepakojuma izmēru vai pārsaiņot produktus;

49.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par digitālo pakalpojumu tiesību aktu (COM(2020)0825) un digitālo tirgu tiesību aktu (COM(2020)0842) un prasa Komisijai un dalībvalstīm pieņemt satvarus, kas būtu saskaņoti ar citām iekšējā tirgus un ES politikām; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumu, it īpaši MVU, un patērētāju rīcībā būtu skaidrs, saskaņots un stingrs noteikumu kopums;

50.  atzinīgi vērtē Komisijas plānu izveidot kontroles iestādēm paredzētu vienotu Eiropas ievades punktu informācijai par nepārtikas produktiem;

51.  aicina attiecīgās ES un dalībvalstu iestādes veikt atbilstošus pasākumus ar mērķi izstrādāt vienotu paraugu valstu oficiālajām tīmekļa vietnēm un padarīt tās saderīgas ar vienoto digitālo vārteju, lai uzlabotu dalībvalstu savstarpējo piekļuvi attiecīgajai informācijai;

52.  atzīst, ka daudzi šķēršļi izriet no pārvaldes iestāžu ierobežotās spējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus pārrobežu vidē; uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija un pilnībā attīstīta e-pārvaldes spēja joprojām ir būtiskas dažu apgrūtinošu netarifu šķēršļu likvidēšanā; aicina Komisiju veicināt digitālo rīku izmantošanu un mudina dalībvalstis pilnībā apņemties digitalizēt sabiedriskos pakalpojumus; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt un izmantot savietojamus un atvērtā pirmkoda e-pārvaldes rīkus, lai veicinātu starptautiski saderīgu e-pārvaldes procedūru izstrādi; šajā sakarā atgādina, ka vienotās digitālās vārtejas pamatnoteikumiem visās ES dalībvalstīs bija jāstājas spēkā līdz 2020. gada 12. decembrim; uzsver, ka liela nozīme ir principiem “digitāls pēc noklusējuma” un “tikai vienreiz”, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļaus ietaupīt laiku un naudu, it īpaši tad, ja tos piemēros plašāk; atzinīgi vērtē priekšlikumu vienoto digitālo vārteju papildināt ar vienotā tirgus šķēršļu rīku;

53.  pauž nožēlu par lēno vienotās digitālās vārtejas īstenošanu; aicina dalībvalstis atvēlēt pietiekamus resursus tam, lai MVU draudzīgā veidā ātri īstenotu vienoto digitālo vārteju, sniedzot uz lietotāju orientētu informāciju par vienotā tirgus noteikumiem un administratīvajām procedūrām, nolūkā to pēc iespējas padarīt par virtuālu vienas pieturas aģentūru; aicina dalībvalstis un Komisiju paplašināt vienotās digitālās vārtejas darbības jomu, attiecinot to uz visām ar uzņēmējdarbību saistītajām administratīvajām procedūrām;

54.  uzsver, ka SOLVIT piemīt liels potenciāls kļūt par galveno neformālo problēmu risināšanas instrumentu uzņēmumiem un patērētājiem ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumā; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu padarīt SOLVIT par instrumentu, kas izmantojams pēc noklusējuma ar vienoto tirgu saistītu strīdu izšķiršanā; uzskata, ka tāpēc ir nepieciešams uzlabot informētību par šo strīdu izšķiršanas instrumentu pastāvēšanu;

55.  atzīmē, ka, neraugoties uz Komisijas un dalībvalstu veiktajiem izpratnes veicināšanas pasākumiem, daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi joprojām nav informēti par SOLVIT; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai palielinātu tā atpazīstamību;

56.  atzīmē, ka SOLVIT balstās uz ieteikumiem, nevis tiesību aktiem un ka tas nevar pieņemt juridiski saistošus lēmumus; uzsver, ka SOLVIT darbību ir iespējams būtiski uzlabot;

57.  atzīmē, ka daudzos SOLVIT centros joprojām trūkst darbinieku, līdzekļu, atbilstošas personāla apmācības un līdz ar to nepieciešamo zināšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka SOLVIT centru rīcībā ir atbilstoši resursi, lai darbotos saskaņā ar Komisijas prasībām, kas paustas paziņojumā COM(2017)0255;

58.  vērš uzmanību uz to, ka nepamatota, nesamērīga un diskriminējoša dalībvalstu īstenota kontrole, tostarp pārmērīga naudas soda piemērošana vai piekļuve konkurējošu uzņēmumu datiem, arī ir sava veida šķērslis iekšējā tirgū; atzīmē, ka Eiropas uzņēmumi regulāri ziņo par šādas prakses piemēriem, vai nu izmantojot SOLVIT, vai iesniedzot lūgumrakstus Lūgumrakstu komitejai ,vai arī iesniedzot sūdzības Komisijai;

59.  uzsver, ka Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un to pārstāvjiem ir nepieciešams sasniedzams un pieejams kontaktpunkts, lai informētu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas kavē Eiropas vienotā tirgus darbību; vērš īpašu uzmanību uz nepieciešamību pēc raitas šādu sūdzību izskatīšanas, lai pēc iespējas ātrāk novērstu nepamatotus šķēršļus vienotā tirgus darbībai;

60.  atgādina, ka starptautisko kravu autopārvadājumu nozare saskaras ar netarifu šķēršļiem, kas ierobežo piekļuvi valstu tirgiem un līdz ar to mazina tās konkurētspēju;

61.  uzsver standartu saskaņošanas nozīmi iekšējā tirgus darbībai un ieinteresēto personu un uzņēmumu padziļinātas iesaistes nozīmi saskaņošanas procesā, lai nepieļautu nevajadzīgus šķēršļus piekļuvei ES vienotajam tirgum;

Izpildes nodrošināšanas un atbilstības uzraudzība

62.  principā atzinīgi vērtē Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupu (SMET), kuras mērķis ir izvērtēt valstu tiesību aktu atbilstību vienotā tirgus noteikumiem, prioritāti piešķirt vissteidzamāk novēršamajiem šķēršļiem, risināt nepamatotas pārmērīgas reglamentēšanas problēmu un apspriest horizontāla rakstura izpildes nodrošināšanas jautājumus; norāda, ka SMET būtu ne tikai jāidentificē problēmas, bet arī jāpiedāvā to iespējamie risinājumi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt ieinteresēto personu lielāku iesaistīšanu SMET darbā;

63.  atgādina, ka līdz šim Komisijas plānam pastiprināt ES tiesību aktu izpildes nodrošināšanu ar SMET (kuras pirmā sanāksme notika 2020. gada aprīlī) palīdzību nav bijuši vērā ņemami rezultāti; pauž nožēlu par to, ka SMET darba metodes nav pārredzamas; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot SMET pārredzamību un uz savām sanāksmēm uzaicināt ieinteresētās personas, kā arī nodrošināt, ka SMET Komisijas tīmekļa vietnē publicē savu sanāksmju dalībnieku sarakstus, sanāksmju darba kārtības un protokolus; aicina Komisiju līdz 2022. gada beigām iepazīstināt ar konkrētiem SMET darba rezultātiem un iesniegt tos Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai un Konkurētspējas padomei saskaņā ar tās 2020. gada 10. marta paziņojumu par ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei (COM(2020)0094);

64.  aicina Komisiju regulāri un vismaz ik pēc trim gadiem iesniegt ziņojumu par netarifu šķēršļiem, pārredzamā veidā paplašināt esošo vienotā tirgus rezultātu apkopojumu un uzskaitīt pārkāpuma procedūras un tos valstu noteikumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir pretrunā ES tiesību aktiem;

65.  aicina Komisiju un dalībvalstis konsekventi, ātri un rūpīgi izvērtēt to, vai valstu noteikumi nekavē iekšējā tirgus darbību un, ja tā ir, izvērtēt, vai tie ir nepieciešami, nav diskriminējoši, ir samērīgi un pamatoti, kā noteikts Direktīvā (ES) 2015/1535 par informācijas sniegšanu tehnisko noteikumu jomā un Direktīvā (ES) 2018/958(13) par piekļuvi regulētām profesijām; atzīmē, ka trūkst pienācīgu ietekmes izvērtējumu un labi izskaidrota pamatojuma, it īpaši attiecībā uz valstu noteikumiem par produktiem un pakalpojumiem; aicina Komisiju ātri pieņemt lēmumus par sūdzībām, lai nodrošinātu, ka attiecīgās problēmas, raugoties no galalietotāja viedokļa, tiktu ātri izskatītas un efektīvi atrisinātas;

66.  atgādina, ka visa regulatīvā dzīves cikla laikā dalībvalstīm un Komisijai ir jāuzņemas kopīga atbildība par to, lai tiktu nodrošināta vienotā tirgus noteikumu ievērošana, arī ņemot vērā Parīzes nolīgumu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un iedzīvotāju, tostarp darba ņēmēju un patērētāju, tiesību ievērošana; uzsver, ka ES mērogā būtu jāsaskaņo noteikumi par pārbaužu un citu tirgus uzraudzības darbību biežumu un kvalitāti, it īpaši attiecībā uz produktu drošumu, un jāpopularizē instrumenti informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm, lai stiprinātu sadarbību šajā jomā;

67.  aicina ikvienu dalībvalsti nodrošināt to, ka visām kompetentajām iestādēm to jurisdikcijā ir visas minimālās pilnvaras, kā arī nepieciešamais budžets un personāls, lai nodrošinātu iekšējā tirgus acquis pienācīgu piemērošanu;

68.  norāda, ka liela nozīme ir tam, lai attiecīgās iestādes samērīgi uzraudzītu, pārbaudītu un nepieciešamības gadījumā sodītu ekonomikas dalībniekus — neatkarīgi no to iedibinājuma dalībvalsts —, kuri neievēro tiesību aktus; uzsver, ka ir svarīgi ne tikai izmantot instrumentus, kas paredzēti valstu iestāžu un Komisijas sadarbībai tirgus uzraudzības jomā, bet arī izstrādāt jaunus instrumentus, lai iepriekš brīdinātu par neatbilstības problēmām, kas apdraud patērētāju drošību, it īpaši, šajā nolūkā nodrošinot pastiprinātu uzraudzību Eiropas līmenī;

69.  uzsver, ka ir svarīgi panākt lielāku saskaņotību, kas ietver efektīvu un patiesu kompetento tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, lai atklātu un izmeklētu pārkāpumus, kā arī dotu rīkojumu izbeigt aizliegt tos;

70.  uzsver uzraudzības nozīmi un tāpēc atzinīgi vērtē vienotā tirgus rezultātu apkopojumu kā veikuma uzraudzības instrumentu; uzsver, ka augstākajā politiskajā līmenī periodiski būtu jārīko debates par šī rezultātu apkopojuma ietekmi, nodrošinot politisku apņemšanos pievērsties konstatētajiem šķēršļiem ne tikai no uzņēmumu perspektīvas, bet arī ņemot vērā problēmas, ar ko saskaras darba ņēmēji, patērētāji un iedzīvotāji, kā arī pienācīgi ņemot vērā sociālās un vides politikas apsvērumus;

71.  atzinīgi vērtē valsts pārvaldes iestāžu, publiskā iepirkuma jomas profesionāļu, tiesnešu un citu praktizējošo juristu spēju veidošanu, kam ir pieejams finansējums reformu atbalsta programmas ietvaros;

Šķēršļi vienotā tirgus darbībai, kurus rada reaģēšana uz Covid-19

72.  atgādina, ka dalībvalstis un Komisija, sākotnēji reaģējot uz pandēmiju, neņēma vērā vienotā tirgus vajadzības, un atgādina par šādas rīcības nopietno ietekmi uz preču un pakalpojumu brīvu pārrobežu apriti, kā arī uz personu brīvu pārvietošanos pāri robežām; uzskata, ka būs nepieciešama pandēmijas ietekmes uz vienoto tirgu turpmāka izvērtēšana, lai izdarītu secinājumus par Covid-19 krīzes ietekmi;

73.  aicina dalībvalstis pandēmiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā pilnībā īstenot Komisijas pamatnostādnes par darba ņēmēju brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā un Komisijas paziņojumu “Ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai” (C(2020)3250), lai darba ņēmējiem, it īpaši transporta jomā strādājošajiem, pārrobežu, norīkotajiem un sezonas darba ņēmējiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem ļautu šķērsot robežas un netraucēti nokļūt savā darba vietā;

74.  atzinīgi vērtē NextGenerationEU atveseļošanas pasākumu kopumu, ES pamatnostādnes robežu pārvaldībai, transporta zaļās joslas, ES digitālo Covid-19 sertifikātu brīvas pārvietošanās atvieglošanai un turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienotā tirgus normālu darbību;

75.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis ir ieviesušas papildu ceļošanas ierobežojumus, piemēram, karantīnu dažiem ES digitālā Covid sertifikāta turētājiem; atzīmē, ka šie ierobežojumi ir īpaši apgrūtinoši pārrobežu un norīkotajiem darba ņēmējiem un kravas automašīnu vadītājiem;

76.  atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt, lai saistībā ar Covid-19 veiktie pasākumi neietekmētu produktu, it īpaši pārtikas produktu, plūsmu Eiropas Savienībā, tostarp gadījumos, kad runa ir par teritorijām, kas nav savienotas ar kontinentālo Eiropu;

77.  atzīmē, ka Covid-19 pandēmija papildus viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozares panīkumam izraisīja noteiktu ierobežojumu noteikšanu starp dalībvalstīm un to iekšienē, kuriem ir postoša ietekme uz pārtikas ražošanu;

78.  uzskata, ka atveseļošanas pamatā ir jābūt ilgtspējīgai attīstībai, taisnīgai pārejai, sociālajai iekļaušanai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai;

79.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nākt klajā ar vienotā tirgus ārkārtas instrumentu; aicina Komisiju izstrādāt to kā juridiski saistošu strukturālu instrumentu, lai nākotnes krīžu gadījumā nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti;

80.  aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi izmantot gūto pieredzi un izstrādāt plānu reaģēšanai ārkārtas situācijās, kura mērķis būtu nodrošināt kopēju atbildes reakciju un, cik vien iespējams, aizsargāt pakalpojumu un preču brīvu apriti un personu, it īpaši pārrobežu darba ņēmēju, brīvu pārvietošanos; atgādina, ka dalībvalstīm nekavējoties būtu jāziņo par valsts līmeņa pasākumiem, kas ierobežo preču un pakalpojumu brīvu apriti;

81.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (COM(2020)0727), it īpaši tās ierosinājumu izveidot mehānismu medicīniskā aprīkojuma eksporta ierobežojumu kontrolei iekšējā tirgū;

82.  uzsver steidzamo nepieciešamību paplašināt piekļuvi digitāliem pakalpojumiem un tehnoloģijām, kas ārkārtas situācijās ir ļoti svarīgi vienotā tirgus vienmērīgai darbībai un iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem, izmantojot e-pārvaldes risinājumus; atzīst, ka digitālā atstumtība un piekļuves internetam trūkums ir daži no būtiskākajiem netarifu šķēršļiem Eiropas vienotā tirgus digitālajai pārveidei;

o
o   o

83.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 456, 10.11.2021., 14. lpp. (2) OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp. (3) OV C 388, 13.11.2020., 39. lpp. (4) OV C 76, 28.2.2018., 105. lpp. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. februāra Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ (OV L 60 I, 2.3.2018., 1. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regula (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu (OV L 91, 29.3.2019., 1. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES, par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīva (ES) 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (OV L 173, 9.7.2018., 25. lpp.).