Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. pantu un 5. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 15., 32. un 34. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši 1., 3. un 4. principu,

–  ņemot vērā ES un visu tās dalībvalstu parakstīto un ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un tās stāšanos spēkā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(1), un īpaši tās 27. pantu par darbu un nodarbinātību,

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par Jaunatnes garantiju(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. februāra rezolūciju par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu(4),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par Parlamenta tiesībām uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu(5),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par spēcīgu sociālo Eiropu taisnīgai pārejai,

–  ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības(6),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par Parlamenta viedokli attiecībā uz Komisijas un Padomes pašlaik īstenoto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu(7),

–  ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Garantiju bērniem(8),

–  ņemot vērā 2021. gada 8. jūnija nostāju par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu(10),

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas 2021. gada 21. oktobra ziņojumu “Youth Employment in Times of COVID-19” (“Jauniešu nodarbinātība Covid-19 laikā”),

–  ņemot vērā 2021. gada Eiropas Jaunatnes dienu ziņojumu “Youth Ideas Report for the Conference on the Future of Europe” (“Jauniešu ideju ziņojums konferencei par Eiropas nākotni”),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Eiropas Jaunatnes gadu (2022),

–  ņemot vērā Eurofound 2021. gada 9. novembra ziņojumu “Covid-19 ietekme uz ES jauniešiem”,

–  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes foruma 2021. gada 17. jūnija ziņojumu “Beyond Lockdown:“ ”the ‘pandemic scar’ on young people” (“Pēc pārvietošanās ierobežojumiem — pandēmijas atstātās “rētas” jauniešiem”)(11),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam(12), jo īpaši tās daļu par Eiropas jaunatnes mērķiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 12. oktobra ziņojumu par nodarbinātības un sociālajām norisēm Eiropā “Towards a strong social Europe in the aftermath of the COVID-19 crisis:“ ”Reducing disparities and addressing distributional impacts” (“Spēcīgāka sociālā Eiropa pēc Covid-19 krīzes — atšķirību mazināšana un sadalījuma seku novēršana”),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 30. oktobra Ieteikumu “Tilts uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem pastiprināšana”(13),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par mākslinieku situāciju un kultūras nozares atveseļošanu ES(14),

–  ņemot vērā 2021. gada 11. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai”(15),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūciju par godīgiem darba apstākļiem, tiesībām un sociālo aizsardzību platformā nodarbinātiem darbiniekiem — ar digitālo attīstību saistīti jauni nodarbinātības veidi(16),

–  ņemot vērā 2021. gada Eiropas Jaunatnes dienu ziņojumu “Youth Ideas Report for the Conference on the Future of Europe” (“Jauniešu ideju ziņojums konferencei par Eiropas nākotni”),

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par iespēju nodrošināšanu Eiropas jaunatnei: nodarbinātība un sociālā atveseļošana laikā pēc pandēmijas (O-000075 – B9-0002/2022 un O-000077 – B9-0003/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Covid-19 pandēmija ir postoši ietekmējusi jauniešu nodarbinātību un sociālo situāciju Eiropā, palēninot vai uz laiku apstādinot personīgās attīstības iespējas, samazinot nodarbinātības līmeni un attiecīgi palielinot to jauniešu skaitu, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET); tā kā jauniešu personiskie ienākumi ir ievērojami samazinājušies un ir palielinājies nabadzības un sociālās atstumtības risks; tā kā ir apdraudētas viņu izredzes nākotnē iesaistīties darba tirgū; tā kā ir nekavējoties jārīkojas, lai nodrošinātu un uzlabotu jauniešu nākotni un labjutību; tā kā jauniešu bezdarba līmenis ir 15,9 %, kas 2,5 reizes pārsniedz vispārējo bezdarba līmeni;

B.  tā kā tiek prognozēts, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā palielināsies nabadzības līmenis; tā kā valstīs, kuras īpaši smagi skāra 2007. un 2008. gada finanšu krīze, atkal bija vērojams jauniešu bezdarba pieaugums virs vidējā līmeņa; tā kā šī tendence vairāk apdraud sievietes, jauniešus, vecāka gadagājuma cilvēkus, personas ar invaliditāti un lielas ģimenes; tā kā Komisijas ekonomikas prognoze 2022. gada rudenim uzrāda daudzsološus skaitļus, jo paredzams, ka bezdarba līmenis samazināsies un darba tirgi 2022. gadā atgūsies līdz pirmspandēmijas līmenim; tā kā krīze joprojām īpaši skar jauniešus; tā kā gados jaunu darba ņēmēju skaits salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni ir samazinājies un tā kā ir paredzams, ka 2022. un 2023. gadā tiks radīti 3,4 miljoni darbvietu(17), būs svarīgi nodrošināt, ka jaunieši izmanto šīs jaunās nodarbinātības iespējas; tā kā arvien vairāk jauniešu tagad paļaujas uz dzīvi vecāku mājās, lai pasargātos no nabadzības; tā kā 29 % no triju paaudžu mājsaimniecībām ir pakļautas nabadzības riskam un 13 % no tām ir ļoti trūcīgas;

C.  tā kā lielā mērā ir saglabājušās jau pirms Covid-19 krīzes sastopamās valstu kopas, tostarp attiecībā uz NEET rādītājiem;

D.  tā kā 2020. gadā NEET rādītājs sieviešu vidū bija 1,3 reizes augstāks nekā NEET rādītājs starp vīriešiem; tā kā atšķirība starp NEET rādītājiem sieviešu un vīriešu vidū ir īpaši liela Austrumeiropas valstīs ģimenes pienākumu dēļ; tā kā, pieaugot izglītības līmenim, NEET iespējamība aizvien samazinās; tā kā dienvidu un Vidusjūras reģiona valstīs NEET grupā ir lielāka ilgtermiņa bezdarbnieku un drosmi zaudējušu darba ņēmēju proporcija;

E.  tā kā jaunieši ir pamats ilgtspējīgai Eiropas ekonomiskajai un sociālajai labklājībai un ir viena no galvenajām ES prioritātēm, kā apstiprina Eiropas jaunatnes stratēģija un Eiropas uzlabotā Garantija jauniešiem, un tādēļ ir pamatoti pieņemt prioritārus jauniešu atbalsta, aizsardzības, orientēšanas, iekļaušanas pasākumus un radīt viņiem iespējas;

F.  tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ zaudēto darbvietu skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bija lielāks nekā vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem, īpaši sieviešu vidū; tā kā jauniešus daudzējādā ziņā ietekmēja tas, ka darba laika ilgums samazinājās vairāk nekā nodarbinātība kopumā; tā kā bezdarba līmenis atspoguļo tikai nelielu daļu no Covid-19 krīzes laikā zaudētajām darbvietām, jo daudzi jaunieši, kuri zaudēja darbvietu, nebija tiesīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu vai citu ienākumu atbalstu;

G.  tā kā jauniešu pilsoniskās līdzdalības uzlabošana ir viens no Eiropas Jaunatnes stratēģijas (2019–2027) mērķiem;

H.  tā kā nestandarta darba īpatsvars jauniešu vidū ir ļoti liels un visā ES 43,8 % jauniešu ir iesaistīti pagaidu darbā;

I.  tā kā 2021. gada septembrī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nāca klajā ar priekšlikumu pasludināt 2022. gadu par Eiropas Jaunatnes gadu (EYY), lai veltītu uzmanību Eiropas jauniešu izredzēm un koncentrētos uz Eiropas, valstu, reģionu un vietējā līmeņa rīcībpolitikas un tiesību aktu priekšlikumiem, kas radītu iespējas jauniešiem visā ES; tā kā šim priekšlikumam būtu jāsniedz īsts un efektīvs stimuls uzlabot jauniešu darba apstākļus ES;

J.  tā kā pandēmijas laikā jauniešu garīgā veselība ir ievērojami pasliktinājusies un vairākās dalībvalstīs ar garīgo veselību saistītās problēmas ir divkāršojušās, salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni; tā kā 2021. gada pavasarī 64 % jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem bija pakļauti depresijas riskam, ko daļēji izraisīja nodarbinātības, ilgtermiņa finansiālo un izglītības izredžu trūkums, kā arī vientulība un sociālā izolētība; tā kā Eiropā deviņiem miljoniem pusaudžu (vecumā no 10 līdz 19 gadiem) ir garīgās veselības traucējumi un vairāk nekā pusē gadījumu tā ir trauksme vai depresija; tā kā garīgās veselības pasliktināšanos var saistīt arī ar garīgās veselības pakalpojumu pieejamības traucējumiem un darba slodzes pieaugumu, kā arī ar darba tirgus krīzi, kas nesamērīgi skāra jauniešus; tā kā 19 % zēnu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ES un vairāk nekā 16 % tāda paša vecuma meiteņu cieš no garīgās veselības traucējumiem; tā kā pašnāvība ir otrs galvenais jauniešu nāves cēlonis Eiropā;

K.  tā kā bērni, kas uzaug trūkumā un nestabilās ģimenēs, daudz ticamāk nonāks nabadzības un sociālās atstumtības situācijās, kas perspektīvā ietekmēs viņu attīstību un vēlāko dzīvi jau pieaugušā vecumā, kā arī viņiem trūkst pieejas pienācīgām prasmēm un ir ierobežotas nodarbinātības iespējas, dzīvojot paaudzēs pārmantotas nabadzības apburtajā lokā; tā kā Savienībai var būt svarīga loma vispārējā cīņā pret bērnu nabadzību un bērnu sociālo atstumtību; tā kā Eiropas Garantijas bērniem mērķis ir novērst un apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, garantējot bērniem brīvu un efektīvu piekļuvi tādiem svarīgiem pakalpojumiem kā agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, izglītība un skolas pasākumi, veselības aprūpe, veselīgs uzturs un vismaz viena veselīga maltīte skolas dienā, kā arī atbilstošs mājoklis;

L.  tā kā 2021. gada septembrī publicētais Bātas Universitātes vadītais globālais 10 valstu apsekojums atklāj, ka gandrīz 60 % jauniešu atzina, ka jutušies noraizējušies vai ļoti noraizējušies par ārkārtas stāvokli klimata jomā, bet vairāk nekā 45 % no aptaujātajiem norādīja, ka domas par klimatu ietekmējušas viņu ikdienas dzīvi, un trīs ceturtdaļas no viņiem apgalvoja, ka nākotne viņiem šķiet biedējoša; tā kā 83 % piekrita, ka mēs neesam spējuši parūpēties par planētu, bet 65 % uzskata, ka valdības pieviļ jauniešus;

M.  tā kā ir pierādīts, ka pilsoniskā līdzdalība ievērojami uzlabo cilvēka labjutību, paplašinot indivīda sociālo tīklu, nodrošinot plašākas iespējas būt ekonomiski, sociāli un fiziski aktīviem un samazinot garīgās veselības traucējumu attīstības risku;

N.  tā kā pandēmijas seku dēļ visai jauno mākslinieku un kultūras darbinieku paaudzei būs jācīnās, lai atrastu vietu mūsu sabiedrībā; tā kā māksliniekiem un kultūras un radošajiem darbiniekiem visai raksturīgi ir nestandarta darba modeļi un bieži vien trūkst pienācīgas sociālā nodrošinājuma aizsardzības, īpaši pārrobežu kontekstā, tādēļ bieži vien viņiem ir liegta pensija, veselības aizsardzība un bezdarbnieka pabalsts; tā kā tas, ka pašnodarbinātiem māksliniekiem un kultūras un radošajiem darbiniekiem nav iespējamas darba koplīguma slēgšanas sarunas, vēl vairāk vājina viņu stāvokli darba tirgū un izraisa attiecīgu sociālās aizsardzības trūkumu;

O.  tā kā māksliniekiem un kultūras profesionāļiem no minoritāšu grupām, tostarp sievietēm, jauniešiem, rasu, etniskajām un ģeogrāfiskajām minoritātēm, neaizsargātā sociālekonomiskajā stāvoklī esošiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, LGBTIQ+, ir sliktāka piekļuve karjerai mākslā un kultūrā un pandēmijas sekas viņus skar vissmagāk;

P.  tā kā Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir galvenais Eiropas fonds, kura mērķis ir uzlabot jauniešu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībai un tās pabeigšanu, izmantojot vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību, kā arī augstāko izglītību, tostarp veicināt mūžizglītību un atvieglot mācību mobilitāti, kā arī sekmēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, tostarp vistrūcīgāko jauniešu, sociālo integrāciju;

Q.  tā kā NextGenerationEU galvenais elements — atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) — ir vēsturisks ES instruments, kas palīdz dalībvalstīm mazināt Covid-19 ekonomisko un sociālo ietekmi, veicot reformas un ieguldījumus sešos pīlāros, no kuriem viens ir paredzēts reformām un ieguldījumiem bērnu un jauniešu labā;

R.  tā kā jauniešu nodarbinātība un sociālā iekļaušana nozīmē vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvam, stabilam un labi atalgotam darbam, pienācīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem mājokļiem un atbilstīgam uzturam, kvalitatīviem veselības aprūpes un profilakses pakalpojumiem, tostarp garīgās veselības aizsardzībai, un digitālās infrastruktūras minimālo standartu nodrošināšanu; tā kā izglītības un prasmju attīstīšanas iniciatīvas, brīvprātīgais darbs, kvalitatīva stažēšanās un mūžizglītības programmas ir būtiskas, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgiem, vienlaikus nodrošinot jauniešiem iespēju droši sākt pieaugušo dzīvi;

S.  tā kā iepriekšējā finanšu krīze apliecināja, ka, nesaņemot kvalitatīvu stažēšanos un darbu, kura pamatā ir rakstiska vienošanās un pienācīgi darba nosacījumi, tostarp iztikas minimums, karjeras konsultācijas, palīdzība un turpmāka apmācība, pastāv liels risks, ka jaunieši būs spiesti samierināties ar nedrošu nodarbinātību, atstāt savu valsti, lai dotos darba meklējumos, vai regulāri pieteikties izglītības vai mācību programmās, lai gan viņi meklē pilnas slodzes pastāvīgu darbu;

T.  tā kā ir zināms, ka ieguldījumi jauniešos, jo īpaši ieguldījumi, kuriem ir sociāla ietekme, pozitīvi ietekmē jauniešu nodarbinātību un līdzdalību sabiedrībā un no ieguldītajiem līdzekļiem rada gan izmērāmu sociālo, gan finansiālu ienesīgumu, veicinot ekonomikas attīstību un vienlaikus sasniedzot sociālos mērķus; tā kā ir jāīsteno spēkā esošie instrumenti un mehānismi, kā arī turpmāk jāapsver iespēja ieviest jaunus instrumentus;

U.  tā kā politiskā fragmentācija jaunatnes nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā var radīt divkāršus izdevumus, ja koordinācija starp dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām vēl nav pietiekama un ja nav pastāvīgu struktūru, kas spētu saskaņot dažādu dalībnieku darbības, palielināt ietekmi, novērst aptveres trūkumus un veicināt inovāciju;

V.  tā kā pašreizējām iniciatīvām un rīcībpolitikai, piemēram, uzlabotajai Garantijai jauniešiem, Eiropas jaunatnes dialogam, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusam, kā arī jauniem priekšlikumiem, piemēram, iniciatīvai “Tiecies, mācies, apgūsti, sasniedz” (ALMA), 2022. gadā ir jāsasniedz jaunieši un jārisina jaunatnes problēmas, piemēram, jauniešu bezdarbs; tā kā šīm iniciatīvām un politikai būtu jāietver aktīva un pasīva darba tirgus politika, efektīva piekļuve sociālās iekļaušanas pasākumiem un sociālajiem, veselības aprūpes un mājokļu pakalpojumiem jauniešiem; tā kā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) ir secinājis, ka ne visas mācekļu prakses un mācību iespējas ir kvalitatīvas un ne visiem mācekļiem ir nodrošinātas tiesības uz nodarbinātību vai sociālo aizsardzību; tā kā 2020. gada 8. oktobra rezolūcijā Parlaments pauda bažas par to piedāvājumu kvalitāti, kas pieejami saskaņā ar uzlaboto Garantiju jauniešiem, un uzsvēra, ka stažēšanās un darba iespējas, ko nodrošina jaunās un esošās programmas un iniciatīvas, ir jāapmaksā un jāierobežo to ilgums un skaits, lai jaunieši nesaskartos ar nebeidzamām un atkārtotām praksēm un netiktu izmantoti kā lēts vai pat bezmaksas darbaspēks bez sociālās aizsardzības un pensijas tiesībām; tā kā pētījumi liecina, ka pašreizējā jauniešu paaudze savu pirmo stabilo darbu atrod pēc tam, kad ir sasnieguši 30 gadu vecumu;

W.  tā kā veselīgam iekļaujošam un uz nākotni vērstam Eiropas darba tirgum ir ļoti svarīgi, lai jaunieši pastāvīgi apgūtu jaunas horizontālās prasmes, piemēram, digitālās prasmes, kā arī tādas prasmes, kurām ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, piemēram, zaļās vai uzņēmējdarbības prasmes, un tajā būtu jārada apstākļi, kas ikvienam jaunam eiropietim nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai; tā kā tas attiecas arī uz profesionālo izglītību, arodprasmēm un dzīves prasmēm; tā kā 40 % darba devēju nevar atrast cilvēkus, kuriem ir vajadzīgās prasmes, lai aizpildītu piedāvātās brīvās vietas; tā kā, lai efektīvi izmantotu savu cilvēkkapitālu, ES ir jāpārvar visu veidu prasmju neatbilstība; tā kā jauniešu bezdarbs daudzās ES valstīs ir kļuvis par nopietnu ekonomisku un sociālu problēmu(18); tā kā visiem vajadzētu būt piekļuvei pienācīgai digitālajai infrastruktūrai un digitālo prasmju apmācībai, kas novērstu jauniešu digitālo prasmju atšķirības un nodrošinātu visiem vienlīdzīgas iespējas izglītības sistēmā un darba tirgū; tā kā vispārīgās prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, darbs komandā, starpkultūru prasmes, ir vienlīdz svarīgas jauniešu veselīgas dzīves un darba un privātās dzīves līdzsvara radīšanai;

X.  tā kā jauniešu iesaistīšanās jaunatnes darbā, sociālajās kustībās, jaunatnes organizācijās un sociālajā uzņēmējdarbībā ir būtiska jaunu risinājumu radīšanā; tā kā ir jāiesaista privātie dalībnieki, uzņēmumi un darījumdarbības joma, lai uzlabotu pāreju no izglītības uz darba tirgu un saglabātu jauniešu piekļuvi kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, kā arī mūžizglītībai;

Y.  tā kā kopumā ES jaunu cilvēku diskriminācija joprojām ir problēma, jo jaunas sievietes un jaunieši no neaizsargātām grupām bieži izjūt diskrimināciju dzimuma, etniskās izcelsmes (piemēram, romi), seksuālās orientācijas un identitātes, invaliditātes vai nelabvēlīgas sociālekonomiskās situācijas dēļ, tādējādi pakļaujot viņus daudz lielākam bezdarba, strādājošo nabadzības un sociālās atstumtības riskam;

Z.  tā kā Eiropā jaunieši un viņu pārstāvji un organizācijas, tostarp arodbiedrības, aktīvi organizē lietderīgu jauniešu līdzdalību un izstrādā politikas ieteikumus ar risinājumiem darba un sociālās iekļaušanas uzlabošanai, cita starpā iesaistoties konferencē par Eiropas nākotni; tā kā jaunieši ir jāuzskata par svarīgiem partneriem Eiropas Jaunatnes gada (EYY) un turpmāko gadu līdzradīšanā, īstenošanā un novērtēšanā;

AA.  tā kā nodarbinātības iespējas daudzām iepriekš minētajām grupām, jo īpaši jauniešiem ar invaliditāti un jauniešiem no romu vai ceļotāju kopienām, tiek būtiski ierobežotas, izraisot grūtības iegūt kvalitatīvu izglītību, kas viņus var pienācīgi sagatavot mūsdienu darba tirgum;

AB.  tā kā jaunieši ir būtiski svarīga vērtība visu ES reģionu, jo īpaši tālāko reģionu, atveseļošanai un attīstībai; tā kā Majotā puse iedzīvotāju ir jaunāki par 18 gadiem, bet Francijas Gviānā viens no diviem iedzīvotājiem ir jaunāks par 25 gadiem;

AC.  tā kā 2016. gadā viena trešdaļa lauku saimniecību vadītāju ES bija vismaz 65 gadus veci un tikai 11 % lauku saimniecību vadītāju ES bija jaunie lauksaimnieki, kas jaunāki par 40 gadiem;

AD.  tā kā lauksaimniecības nozare un lauku saimniecības ES ir mūsu ekonomikas pamats; tā kā, lai garantētu uzturdrošību un veicinātu zaļo pārkārtošanos, ir ārkārtīgi svarīgi piesaistīt jauniešus lauksaimniecībai;

AE.  tā kā iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku apvidos un jauniešu aizplūšana uz pilsētām liecina, ka mums ir jārod risinājumi un jādomā par īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijām, kas piesaistītu jauniešus lauku apvidiem;

AF.  tā kā pārāk daudziem jauniešiem ar invaliditāti piedāvā strādāt tikai aizsargātā nodarbinātībā, savukārt dažās dalībvalstīs viņiem nepiedāvā tādas pašas darba ņēmēju tiesības vai tiesības uz darba algu kā cilvēkiem atvērtā darba tirgū;

AG.  tā kā jauniešu ideju ziņojumā konferencei par Eiropas nākotni, kas tika sagatavots Eiropas Jaunatnes dienās 2021. gadā, ir secināts, ka:

1.  atzinīgi vērtē to, ka priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2022. gadu pasludināja par Eiropas Jaunatnes gadu; uzskata, ka 2022. gadam būtu jāsniedz papildu stimuls Eiropas jaunatnes stratēģijas pienācīgai un pilnīgai īstenošanai, veicot vērienīgus pasākumus, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras jaunieši, jo īpaši saistībā ar pašreizējās Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, un konkrēti īstenojot citus spēkā esošos instrumentus, piemēram, uzlaboto Garantiju jauniešiem, kuras mērķis ir novērst Covid-19 rezultātā radušos bezdarbu un sociālās problēmas; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka visas jaunatnei paredzētās politikas jomas ir intersekcionālas un ņem vērā jauniešu daudzveidību Eiropā un viņu problēmas; uzskata, ka Eiropas Jaunatnes gadam būtu jāveicina Eiropas Sociālo tiesību pīlāra 1. un 3. principa īstenošana;

2.  uzsver, ka Covid-19 krīze jau ir atņēmusi darbu daudziem cilvēkiem, īpaši jauniešiem, kas biežāk ir iesaistīti nestabilās darba attiecībās, kuri daudz biežāk strādā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem vai nepilnu darba laiku un kuriem nav uzkrājumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas plānus stiprināt Garantiju jauniešiem un aicina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti izvirzīt jauniešu bezdarba apkarošanu;

3.  ar bažām norāda uz jauniešu bezdarba augsto līmeni vairākās dalībvalstīs un uz jauniešu darba ņēmēju nodarbinātības līgumu nestabilitāti, jo īpaši nozarēs, kuras spēcīgi skārusi Covid-19 pandēmija; aicina panākt, lai uzlabotā Garantija jauniešiem būtu instruments, kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu par vismaz 50 % un kurā iekļauti arī kritēriji kvalitatīvu darbvietu radīšanai saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 8. mērķi; uzskata, ka ir pienācis laiks uzlaboto Garantiju jauniešiem padarīt gan visām dalībvalstīm saistošu, gan iekļaujošu, cita starpā veicot aktīvus informatīvus pasākumus attiecībā uz ilgtermiņa NEET un jauniešiem ar nelabvēlīgu sociālekonomisko izcelsmi, piemēram, jauniešiem ar invaliditāti, LGBTIQ+ un romu tautības jauniešiem;

4.  atzinīgi vērtē to, ka garīgās veselības iekļaušana ir viena no Eiropas Jaunatnes gadā norādītajām jaunatnes mērķu prioritātēm, un aicina Komisiju noteikt garīgo veselību par prioritāti arī gaidāmajā ES veselības aprūpes stratēģijā; uzsver, ka ir jārisina jautājums par saikni starp sociālekonomiskiem faktoriem, piemēram, bezdarbu, mājokļu nedrošību, garīgo veselību un labjutību, lai garīgās veselības jomā nodrošinātu holistisku un visaptverošu pieeju ES līmenī; uzsver, ka neskaidrība par nākotni, tostarp par klimata pārmaiņu ietekmi, negatīvi ietekmē jauniešu garīgo veselību; tādēļ aicina dalībvalstis garīgo veselību padarīt par ES sociālekonomiskās atveseļošanas no pandēmijas neatņemamu sastāvdaļu un noteikt par arodveselības prioritāti, īpaši izglītības un darba vidē; aicina padarīt garīgās veselības aprūpi pieejamu un cenas ziņā pieņemamu visām vecuma grupām, īpaši jauniešiem un bērniem, un novērst nevienlīdzību veselības jomā, sniedzot pienācīgu atbalstu neaizsargātām jauniešu grupām; aicina Komisiju veikt rūpīgu pētījumu par dažādiem jauniešu psiholoģisko sāpju cēloņiem Eiropā;

5.  uzsver, ka jauniešiem jābūt izšķirīgai lomai nodarbinātības un sociālās rīcībpolitikas veidošanā Eiropā; atzinīgi vērtē ES jaunatnes dialogu, jaunatnes darbu un jaunatnes organizācijas, kas tuvina ES jauniešiem, ar nosacījumu, ka jaunatnes līdzdalības procesiem seko konkrētas lēmumu pieņēmēju iniciatīvas; mudina veicināt kopīgas pārvaldības principu jaunatnes politikas izstrādē, ar kuru jaunieši un jaunatnes pārstāvji tiek iesaistīti attīstības procesā; aicina Komisiju atzīt trešā sektora, tostarp jaunatnes organizāciju, pozitīvo ietekmi un neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas, ko tās sniedz, cita starpā ar brīvprātīgo darbu un jauniešu līdzdalību, un oficiāli atzīt jauniešu zināšanas un prasmes, kas iegūtas trešajā sektorā, lai palīdzētu jauniešiem nostiprināt viņu izredzes darba tirgū; mudina darbā pieņemšanas procesā atzīt pilsonisko iesaistīšanos par vērtīgu darba pieredzi; aicina Komisiju kā turpinājumu 2022. gada Eiropas Jaunatnes gadam apsvērt iespēju atbalstīt projektu “Eiropas jaunatnes galvaspilsētas”; aicina Komisiju un dalībvalstis, ierosinot jaunas iniciatīvas visās politikas jomās, apsvērt tādas jaunatnes klauzulas iekļaušanu, kurā novērtēta šīs iniciatīvas ietekme uz jaunatni;

6.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāturpina ieguldīt pietiekamus ESF+ resursus pasākumos, kas atbalsta jauniešu nodarbinātību; uzsver, ka tādēļ dalībvalstīm saskaņā ar dalīto pārvaldību jāpiešķir vismaz 15 % no ESF+ resursiem mērķtiecīgām darbībām un strukturālām reformām, kuru mērķis ir atbalstīt kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību; atgādina, ka ir vajadzīga saistoša, efektīvāka un iekļaujošāka Garantija jauniešiem saskaņā ar skaidru kvalitātes kritēriju sistēmu, kas paredz apmaksātu stažēšanos, māceklību un praksi visiem NEET;

Investēt jauniešu paaudzē

7.  aicina Komisiju un Padomi pilnīgi un optimāli izmantot daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam pieejamo finansējumu, neskarot jau izveidotās ESF+ programmas un ņemot vērā strukturālas problēmas attiecībā uz jauniešu bezdarbu un nabadzību; atgādina, ka šīs problēmas jo īpaši skar tālākos reģionus, un tādēļ tiem ir vajadzīgs īpašs atbalsts; šajā ziņā pauž gandarījumu par to, ka ANM ir pieejami līdzekļi pasākumiem, kas paredzēti bērniem un jauniešiem, un pauž cerību, ka tas radīs ievērojamas iespējas jauniešiem Eiropā; aicina valstu atveseļošanas un noturības plānu uzraudzībā un novērtēšanā iesaistīt sociālos partnerus un jaunatnes organizācijas; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds un ESF+ atbalsta integrētus plānus vietējā līmenī, lai palīdzētu kvalifikācijas celšanā un pārkvalifikācijā, jo īpaši visneaizsargātākajām grupām, kuras skārusi pārkārtošanās;

8.  aicina dalībvalstis nodrošināt papildināmību starp ANM pasākumiem un citām ES programmām, piemēram, uzlaboto Garantiju jauniešiem, Eiropas Garantiju bērniem un valstu ieguldījumiem un pasākumiem, lai veicinātu prasmju, izglītības un apmācības iegūšanu un integrāciju darba tirgū atbilstoši to vajadzībām un konkrētajiem valstu apstākļiem; aicina Komisiju turpināt uzraudzīt ieguldījumus un izdevumus, kas saistīti ar jaunatnes prioritātēm, kas paredzētas Next GenerationEU, ANM un ESF+, un cieši iesaistīt Parlamentu; atgādina par programmas InvestEU sociālo investīciju un prasmju loga doto iespēju ģenerēt sociālās ietekmes investīcijas; pieņem zināšanai, ka aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sociālās ietekmes obligāciju un jauniešiem paredzētu sociālo rezultātu līgumu koncepcijai, vienlaikus iesaistot to izstrādē un īstenošanā arī privāto sektoru;

9.  atzinīgi vērtē atbalsta palielināšanu jaunajiem lauksaimniekiem nākamajā kopējā lauksaimniecības politikā;

10.  atzinīgi vērtē uzlabotās Garantijas jauniešiem paplašināto piemērošanas jomu, aptverot vecuma grupu no 15 līdz 29 gadiem; atgādina, ka uzlabotajai Garantijai jauniešiem būtu jānodrošina reālas darba iespējas, nevis sliktas kvalitātes stažēšanās vai nebeidzama apmācība;

Jauniešu integrācija darba tirgū

11.  ar bažām norāda, ka Garantija jauniešiem līdz šim nav pilnībā sasniegusi savus mērķus, un aicina veikt stingrākus pasākumus, tostarp pilnībā izmantot ESF+ sniegtās iespējas, lai veicinātu nodarbinātību, veicot aktīvus pasākumus darba tirgus integrācijai un izveidojot ilgtspējīgus sākuma līmeņa amatus, kas nodrošinātu, ka jauniešiem ir pieejams sociālais nodrošinājums un taisnīgs atalgojums; aicina Komisiju prasīt, lai dalībvalstis iesniedz atjauninātas uzlabotās Garantijas jauniešiem shēmas un attiecībā uz piedāvājumiem, kas sniegti saskaņā ar iniciatīvām, ievieš sistēmu ar skaidriem un juridiski saistošiem kvalitātes standartiem, kas sekmētu pozitīvus un ilgtspējīgus rezultātus jauniešiem un viņu sekmīgu iekļaušanos darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt uzņēmumus aktīvi iesaistīties uzlabotajā Garantijā jauniešiem; atgādina, ka viens no ESF+ mērķiem ir veicināt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību darba tirgū, īstenojot pasākumus, kuru mērķis cita starpā ir nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus, labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un piekļuvi bērnu aprūpei, tostarp pirmsskolas izglītībai un aprūpei; atgādina, ka ESF+ būtu arī jātiecas nodrošināt stabilu un labi pielāgotu darba vidi, lai reaģētu uz risku veselībai, kas saistīts ar pārmaiņām darba veidos un novecojoša darbaspēka vajadzībām;

12.  atgādina, ka partnerības ar ieinteresētajām personām ir uzlabotās Garantijas jauniešiem pamatelements, bet pašreiz ES līmenī nav oficiālas struktūras vai mehānisma, kas ļautu tām piedalīties Garantijas jauniešiem shēmu uzraudzībā un īstenošanā; aicina Komisiju ar Nodarbinātības komitejas (EMCO) starpniecību uzraudzīt, kā tiek īstenotas uzlabotās Garantijas jauniešiem shēmas, un regulāri ziņot EMCO par Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanu un rezultātiem, vienlaikus informējot Parlamentu; aicina Komisiju izveidot darba grupu uzlabotās Garantijas jauniešiem īstenošanai, iesaistot EMCO darbā attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskos partnerus, jaunatnes organizācijas un sociālos partnerus, lai kopā ar pilsoniskajiem partneriem un jaunatnes organizācijām veicinātu koordināciju un paraugprakses apmaiņu starp ES un valstu iestādēm, kā arī lai regulāri novērtētu tās ietekmi un ierosinātu ieteikumus uzlabojumiem;

13.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka valsts nodarbinātības dienesti, izmantojot Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu, sadarbojas ar vietējām iestādēm, izglītības nozari, jaunatnes organizācijām un privāto sektoru, lai veicinātu kvalitatīvu, stabilu un labi atalgotu nodarbinātību un palielinātu īpaši pielāgotu atbalstu apmācībai, darba meklēšanai un konsultācijām jauniešiem, un mudina dalībvalstis valsts nodarbinātības dienestiem piešķirt pienācīgu nodrošinājumu, kas ļautu nodrošināt resursus un apmācību par garīgās veselības saglabāšanu, neraugoties uz nenoteikto ekonomisko klimatu un darba meklējumu radītajām problēmām;

14.  iesaka garīgās veselības aprūpes sistēmā lielāku uzmanību pievērst nodarbinātībai, jo īpaši uzsverot pozitīvo ieguldījumu, ko kvalitatīvs darbs var dot garīgās veselības atgūšanā;

15.  aicina dalībvalstis atvieglot jauniešu piekļuvi apmaksātām, kvalitatīvām un iekļaujošām praksēm un māceklībām; aicina pastiprināt uzraudzības sistēmas, lai nodrošinātu, ka jaunieši saņem atbilstošu un kvalitatīvu pirmo darba pieredzi, kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas un jaunu kvalifikāciju vai apliecinājuma dokumentus; nosoda nealgotu stažēšanos kā jaunu darba ņēmēju ekspluatācijas veidu un tiesību pārkāpumu un aicina Komisiju un dalībvalstis, sadarbojoties ar Parlamentu un ievērojot subsidiaritātes principu, ierosināt kopēju tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu par stažēšanos un māceklību nolūkā novērst ekspluatējošu praksi; nosoda nulles stundu līgumu praksi un aicina dalībvalstis atbalstīt darba devējus, kas nodrošina stažēšanos un māceklību jauniešiem ar invaliditāti;

16.  aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos Eiropas instrumentus, piemēram, stažēšanās kvalitātes sistēmu un Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, un iekļaut jauniešiem sniegtajiem piedāvājumiem paredzētus kvalitātes kritērijus, tostarp principu par stažieru un praktikantu taisnīgu atalgojumu, piekļuvi sociālajai aizsardzībai, ilgtspējīgu nodarbinātību un sociālajām tiesībām;

Darbaspēka mobilitāte un prasmes nākotnei

17.  aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunā ALMA iniciatīva palīdz jauniešiem, jo īpaši jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET), atrast kvalitatīvu pagaidu darba pieredzi citā dalībvalstī; uzstāj, ka ALMA programmai ir jāatbilst kvalitātes standartiem, kuros ir ievērotas jauniešu darba tiesības, piemēram, pienācīgs atalgojums, labi darba apstākļi un piekļuve sociālajai aizsardzībai;

18.  uzsver, ka 21. gadsimtā jauniešiem un visām nozarēm digitālās prasmes ir ārkārtīgi svarīgas, un aicina Komisiju un dalībvalstis partnerībā ar publiskajām struktūrām un privātiem uzņēmumiem izstrādāt pastāvīgus, sertificētus bezmaksas tiešsaistes kursus par digitālajām prasmēm un digitālo pratību jauniešiem, kas būtu pieejami visās ES valodās; aicina izveidot apmaiņas telpas attiecībā uz e-mācībām un e-pasniegšanu; uzstāj, ka ES un dalībvalstīm ir jāizstrādā vairāk tādu programmu kā eTwinning un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma; norāda, ka daudzās dalībvalstīs ir jāpārvar nopietni ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi aparatūrai, telpām, attiecīgiem instruktoriem un atbilstīgai digitālajai infrastruktūrai; tādēļ atgādina, ka piekļuve tiešsaistes kursiem ir jāsaista ar pastiprinātām iniciatīvām, kuru mērķis ir atrisināt jautājumu par nepietiekamo piekļuvi internetam un digitālajiem rīkiem, lai nevienu neatstātu novārtā, un uzstāj, ka šie kursi būtu jāveido piekļūstami, lai novērstu jauniešu ar invaliditāti atstumtību;

19.  uzsver, cik svarīga ir zaļo prasmju attīstība un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas klimatneitrālā, energoefektīvā aprites ekonomikā, jo īpaši reģionos, kurus visvairāk ietekmē zaļā pārkārtošanās, piemēram, reģionos, kas ir ļoti atkarīgi no lauksaimniecības nozares, un reģionos, kas saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām, enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, oglekļa emisiju samazināšanu, energoefektivitātes palielināšanu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un saglabāšanu; aicina darba devējus nodrošināt darbaspēka kvalifikācijas celšanu un/vai pārkvalifikāciju un uzlabot efektīvākas māceklības nodrošināšanu saskaņā ar Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai;

20.  aicina Komisiju 2022. gadā sociālās ekonomikas rīcības plānā ierosināt jaunus instrumentus un iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt jauniešu uzņēmējdarbību un jauniešu sociālos ieguldījumus;

21.  pauž nožēlu par nepietiekamo korelāciju starp reformām un investīcijām izglītībā un apmācībā un pasākumiem, kas nodrošina jauniešu, it sevišķi NEET, iekļaušanu darba tirgū; mudina nodrošināt jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem, pasniedzējiem un speciālistiem elastīgas, iekļaujošas, piekļūstamas un atvērtas mācīšanās iespējas, kas piedāvātu individuālus mācību kontus un mikroapliecinājumus, tostarp izmantojot prasmes un kompetences, kas iegūtas neformālajā izglītībā un ikdienējā mācībās; uzsver, ka profesionālās orientācijas stiprināšana jau agrīnā vecumā un vienlīdzīgas informācijas un konsultāciju pieejamības atbalstīšana skolēniem un pieaugušajiem var palīdzēt jauniešiem izvēlēties piemērotus izglītības un profesionālās izaugsmes ceļus, kas nodrošinātu viņiem piemērotas nodarbinātības iespējas;

22.  atkārtoti aicina Komisiju un Padomi vēl vairāk veicināt profesionālās izglītības un apmācības (PIA) attīstību un labāk veicināt arodprasmju apguvi, cenšoties novērst negatīvu izpratni par neformālo izglītību, kas ir izplatīta vairākās dalībvalstīs, vienlaikus palielinot PIA pievilcību, rīkojot saziņas un informēšanas kampaņas, izmantojot mācību programmas, jauniešu arodprasmju centrus vai mezglus, īpašas PIA ekosistēmas vietējās kopienās, duālās izglītības sistēmas un mācekļu ilgtermiņa mobilitāti; šajā ziņā atzinīgi vērtē Eiropas profesionālās izcilības centru izveides iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes profesionālās prasmes un atbalstīt uzņēmējdarbību; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot atsevišķu PIA jomu un Eiropas mācekļa statūtus; atgādina, ka praksei jābūt izglītības un profesionālās izaugsmes sastāvdaļai un tāpēc tai jābūt pedagoģiskai; uzsver, cik svarīgi ir uzlabot prasmju un kvalifikāciju pārrobežu atzīšanas mehānismus, un uzstāj, ka ir jāveicina un jāatbalsta prakse, piemēram, paaudžu solidaritāte un mentorēšana, lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu atbalstu jauniešiem;

23.  mudina pievienot ar pilsonisko līdzdalību saistītās darbības tām darbībām, kuras darbvietas uzskata par labvēlīgām darbinieku, jo īpaši gados jauno darbinieku, personīgajai un profesionālajai attīstībai;

24.  uzsver, ka ir pierādījies — minimālās algas aizsardzība ir efektīvs līdzeklis strādājošo nabadzības apkarošanai; uzsver, ka pašreizējo atšķirību dēļ dažās dalībvalstīs gados jauni darba ņēmēji faktiski saņem atalgojumu, kas ir zemāks par likumā noteikto minimālo algu, tādējādi turpinot strukturālās diskriminācijas situāciju vecuma dēļ; aicina dalībvalstis priekšlikumā Direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā (COM(2020)0682) garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret jauniešiem darba tirgū, tostarp attiecībā uz likumā noteikto minimālo algu;

25.  uzsver, ka daudzās dalībvalstīs jauniešiem nav pilnībā pieejamas minimālā ienākuma shēmas vai arī viņi tiek pilnībā izslēgti no tām noteikto vecuma atbilstības kritēriju dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis gaidāmajā Padomes ieteikumā par minimālajiem ienākumiem paredzēt pasākumus, lai atvieglotu jauniešu piekļuvi šīm shēmām;

Cīnīties pret jauniešu atstumtību un nepieļaut zudušu paaudzi

26.  aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus, lai nodrošinātu, ka stažēšanās, māceklība un iekārtošana darbā tiek uzskatīta par darba pieredzi un tādējādi nodrošina piekļuvi sociālajiem pabalstiem; aicina samazināt minimālo iemaksu periodu, kas nepieciešams, lai varētu saņemt sociālos pabalstus; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu, lai izpētītu labklājības valsts nākotni un galvenās problēmas, ar kurām saskaras jaunieši, saņemot sociālo aizsardzību;

27.  aicina Komisiju izpētīt iespēju apvienot pašreizējo Eiropas Jaunatnes portālu, Europass un EURES platformas vienotā digitālā telpā, kas ikvienam Eiropas jaunietim sniegtu informāciju un iespējas attiecībā uz apmācību, darbiem, praksi, profesionālās izglītības un apmācības piedāvājumiem, finansiālo atbalstu, mobilitātes programmām, konsultācijām par uzņēmuma izveidi, mentorēšanas programmām, brīvprātīgā darba shēmām, tiesībām, kas saistītas ar Eiropas pilsonību, piekļuvi kultūrai utt.; ierosina, ka vienotā platforma varētu centralizēt lietojumprogrammas dažādiem piedāvājumiem un programmām un sniegt atsauces uz visām iespējām, ko ES piedāvā Eiropas jauniešiem atbilstoši viņu personīgajai situācijai; atzinīgi vērtē vienas pieturas aģentūru izveidi vairākās dalībvalstīs un atbalsta šādu bezsaistes pakalpojumu apkopošanu, kas ir būtiska, lai sasniegtu atbalsta saņēmējus un sniegtu viņiem norādījumus un palīdzību, un atbalsta to izveidi visās dalībvalstīs dažādās pilsētās, lai sasniegtu visneaizsargātākās jauniešu grupas;

28.  aicina Komisiju nodrošināt, lai jaunā ALMA iniciatīva palīdzētu jauniešiem, jo īpaši jauniešiem NEET situācijā, iegūt piekļuvi sociālajai un darba tirgus integrācijai viņu mītnes valstī, atrodot kvalitatīvu pagaidu darbu un nodrošinot iespēju apgūt prasmes, kas atbilst kvalitātes standartiem, kuros ievērotas jauniešu darba tiesības citā dalībvalstī, piemēram, taisnīgs atalgojums un piekļuve sociālajai aizsardzībai; uzsver, ka ļoti svarīgi ir sniegt jauniešiem norādījumus pirms dalības programmā, tās laikā un pēc tās; uzsver, ka iniciatīvai ALMA ir jāveicina reāla mobilitāte un kvalitatīvas prasmju attīstības programmas, profesionālā apmācība vai nodarbinātība visiem dalībniekiem, tostarp jauniešiem ar invaliditāti vai jauniešiem no nelabvēlīgas vides, un tajā jāiekļauj integrācijas stratēģija, kas izstrādāta sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi, novērstu diskrimināciju un iespējamos šķēršļus un lai ALMA nekļūtu par instrumentu, kas jauniešiem rada nestabilus nodarbinātības apstākļus; norāda, ka būtu jāpalīdz valstu nodarbinātības dienestiem to īstenot, izmantojot ESF+ budžeta pozīciju un saskaņojot to ar privātajiem un publiskajiem partneriem, vienlaikus radot sinerģiju ar Eiropas izglītības telpu; mudina Komisiju papildus Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajām iespējām nodrošināt ALMA pievienoto vērtību un paredzēt, ka saskaņā ar ESF+ virtuālā mācīšanās un sadarbība tiek apvienota ar fizisko mobilitāti; aicina Komisiju izvērtēt, vai uzlabotajā Garantijā jauniešiem kā vienu no mobilitātes komponentiem varētu iekļaut iniciatīvu ALMA;

29.  uzskata, ka jauniešu labklājība ir publiskā un privātā sektora kopīga atbildība; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas un valstu darba devējiem īstenot korporatīvās sociālās atbildības ieteikumus, lai palīdzētu neaizsargātiem jauniešiem, un iekļaut noteikumus par jaunatni turpmākajās iniciatīvās, kas saistītas ar korporatīvo sociālo atbildību;

30.  atgādina, ka jaunas sievietes ir pakļautas lielākam riskam saskarties ar diskrimināciju darbavietā(19), ko pasliktina intersekcionālā nevienlīdzība, bezdarbs, vientuļā vecāka un ilgtermiņa neformālā aprūpētāja stāvoklis, kas viņas bieži vien izslēdz no darbaspēka vai piespiež dzīvot zem nabadzības sliekšņa; aicina Padomi un Komisiju apsvērt iespēju no 2022. gada visās jaunatnes un nodarbinātības iniciatīvās iekļaut indikatīvus minimālos mērķrādītājus attiecībā uz palīdzību un pielāgotām atbalsta shēmām riskam pakļautām jaunām sievietēm; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai integrētu Garantijas bērniem valsts rīcības plānus valsts, reģionālā un vietējā līmeņa darbaspēka integrācijas pasākumos, lai atbalstītu gados jaunus vientuļos vecākus;

31.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgus, izmaksu ziņā pieejamus mājokļus un pielāgotus sociālos pakalpojumus īpaši neaizsargātiem jauniešiem, tostarp jauniešiem ar invaliditāti un jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm strādāt pie programmām, kuru mērķis būtu nodrošināt mājokļus pirmām kārtām jauniešiem un kuras papildinātu nodarbinātības, sociālie un veselības atbalsta pakalpojumi; uzsver, cik svarīgas ir privātas un publiskas investīcijas jauniešu sociālajā infrastruktūrā; atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai un tās galīgo mērķi līdz 2030. gadam panākt bezpajumtniecības izbeigšanu un platformas potenciālu attiecībā uz jauniešiem; aicina dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus un īstenot programmas jauniešiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem draud bezpajumtniecība, īpaši pievēršoties neaizsargātām grupām, piemēram, bezpajumtniekiem, kuri pieder LGBTIQ+; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka uzlabotā Garantija jauniešiem palīdz risināt jauniešu bezpajumtniecības problēmas, kas daudzās ES valstīs arvien vairāk pieaug;

32.  mudina Komisiju novērst galvenos šķēršļus, kas kavē jauniešus iesaistīties lauksaimniecībā, tostarp, piemēram, piekļuvi zemei, finansēm, zināšanām un inovācijai;

33.  ar bažām norāda, ka kopumā apstākļi pasliktinās daudziem jauniešiem un jo īpaši neaizsargātiem jauniešiem, kuri jau cieš no ilgstoša bezdarba un sociālās atstumtības, piemēram, romu jauniešiem, jauniešiem ar invaliditāti, LGBTIQ+ kopienas jauniešiem un jaunajiem migrantiem, un aicina īstenot koordinētu pieeju, saistībā ar uzlaboto Garantiju jauniešiem, ESF+ un Atveseļošanās un noturības mehānismu radot un piedāvājot viņiem sociālās iekļaušanas iespējas;

34.  aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis nodrošināt visu jaunatnei veltīto politikas jomu nediskriminējošu sasaisti, ņemot vērā jauniešu daudzveidību Eiropā un viņu problēmas;

o
o   o

35.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp. (2) OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp. (3) OV C 395, 29.9.2021., 101. lpp. (4) OV C 465, 17.11.2021., 82. lpp. (5) OV C 15, 12.1.2022., 184. lpp. (6) OV C 202, 28.5.2021., 31. lpp. (7) OV C 67, 8.2.2022., 90. lpp. (8) OV C 506, 15.12.2021., 94. lpp. (9) OV C 67, 8.2.2022., 186. lpp. (10) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp. (11) Moxon, D., Bacalso, C, un Șerban, A. M., Beyond the pandemic: The impact of COVID-19 on young people in Europe, Eiropas Jaunatnes forums, Brisele, 2021. (12) OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp. (13) OV C 372, 4.11.2020., 1. lpp. (14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0430. (15) OV C 465, 17.11.2021., 110. lpp. (16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0385. (17) Ekonomikas lietu un konkurētspējas ģenerāldirektorāts, “Eiropas ekonomikas prognoze: 2021. gada rudens”, Eiropas Komisija, 2021. gads. (18) Eichhorst, W., Hinte H. un Rinne, U., “IZA Politikas dokuments Nr. 65: Youth Unemployment in Europe: What to Do about It?” Intereconomics, 2013.g., 48 (4), 230-235. lpp. (19) Baptista, I., Marlier, E., et al., Social protection and inclusion policy responses to the COVID-19 crisis – An analysis of policies in 35 countries, Eiropas Sociālās politikas tīkls, Brisele, 2021. g.