Eiropas Parlamenta 2022. gada 17. februāra rezolūcija par ES prioritātēm ANO Sieviešu statusa komisijas 66. sesijā (2022/2536(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Sieviešu statusa komisijas 66. sesiju un tās prioritāro tēmu “Dzimumu līdztiesības panākšana un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm saistībā ar klimata pārmaiņām un vides un katastrofu riska mazināšanas politiku un programmām”, kā arī tās secinājumu projektu,
– ņemot vērā 1995. gada 15. septembra Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,
– ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu,
– ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, principu ”nevienu neatstāt novārtā” un jo īpaši 1. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kas tiecas izbeigt nabadzību, 3. IAM, kas tiecas nodrošināt cilvēkiem veselīgu dzīvi, 5. IAM, kas tiecas panākt dzimumu līdztiesību un uzlabot sieviešu dzīves apstākļus, 8. IAM, kas tiecas panākt ilgtspējīgu un ekonomisku izaugsmi, un 13. IAM, kas paredz steidzamu rīcību, lai apkarotu klimata pārmaiņas un to ietekmi,
– ņemot vērā nolīgumu, ko pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu 21. konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),
– ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju ”Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību 25. gadadiena (ICPD25) — Nairobi augstākā līmeņa sanāksme”(1),
– ņemot vērā 2018. gada 16. janvāra rezolūciju par sievietēm, dzimumu līdztiesību un klimatisko taisnīgumu(2),
– ņemot vērā 2020. gada 23. oktobra rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā(3),
– ņemot vērā ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējās darbībās 2021.–2025. gadā (GAP III),
– ņemot vērā 2020. gada 5. martā pieņemto ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam,
– ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību stāvokli Eiropas Savienībā sieviešu veselības kontekstā(4),
– ņemot vērā secinājumus par dzimumu līdztiesību un klimata pārmaiņām, kuri pieņemti UNFCCC Pušu konferences 26. sesijā (COP26), kas notika Glāzgovā no 2021. gada 31. oktobra līdz 6. novembrim,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm ir ES pamatprincips, kas ir iekļauts Līgumā par Eiropas Savienību un Pamattiesību hartā; tā kā tāpēc dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana ir svarīgs instruments, ar ko šo principu integrē ES politikas virzienos, pasākumos un darbībās, tostarp ārējā darbībā;
B. tā kā 189 valdības no visas pasaules, tostarp no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm, 1995. gadā Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm Pekinā apņēmās strādāt pie dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas visām sievietēm un meitenēm;
C. tā kā 1995. gada Pekinas Rīcības platformā ir skaidri noteikta saikne starp dzimumu, vidi un ilgtspējīgu attīstību un apstiprināts, ka sievietēm ir stratēģiska lomai ilgtspējīgu un ekoloģiski drošu patēriņa un ražošanas modeļu izstrādē un ka sievietēm līdztiesīgi jāpiedalās lēmumu par vidi pieņemšanā visos līmeņos;
D. tā kā IAM ir atzīta saikne starp dzimumu līdztiesības sasniegšanu un visu IAM sasniegšanu, tostarp 13. IAM par klimata pārmaiņām sasniegšanu, kurš sniedz iespēju novērst dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, tādējādi stiprinot sieviešu noturību pret klimata pārmaiņām;
E. tā kā dzimumu nevienlīdzība apvienojumā ar klimata un vides krīzēm un katastrofām ir viena no mūsdienu lielākajām problēmām ar pārrobežu dimensiju, kura skar visu planētu un nesamērīgi ietekmē sievietes visā viņu daudzveidībā, jo īpaši sievietes, kas saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju, atstumtas sievietes un sievietes konfliktu apstākļos;
F. tā kā sievietes visā viņu daudzveidībā ir neaizsargātākā situācijā un saskaras ar lielākiem riskiem un slogu, ko rada klimata pārmaiņas un vides un dabas katastrofas dažādu iemeslu dēļ, sākot no viņu nevienlīdzīgas piekļuves resursiem, izglītībai, darba iespējām un tiesībām uz zemi līdz dominējošajām sociālajām un kultūras normām un daudzveidīgajai intersekcionālās diskriminācijas pieredzei;
G. tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā bezprecedenta krīze un tās daudzšķautņainā ietekme uz sabiedrību, tostarp iepriekš pastāvošās sociālās un dzimumu nevienlīdzības padziļināšana, var negatīvi ietekmēt efektīvas dzimumsensitīvas rīcības klimata jomā īstenošanu;
H. tā kā klimata pārmaiņas ir globāla parādība, taču tās postošāk ietekmē valstis un kopienas, kuras ir vismazāk atbildīgas par globālo sasilšanu; tā kā no klimata pārmaiņu ietekmes visvairāk cietīs tie, kuriem ir mazāk finanšu resursu, kas vajadzīgi, lai pielāgotos;
I. tā kā klimata pārmaiņas palielina iedzīvotāju pārvietošanu, jo cilvēki ir spiesti pamest mājas uz laiku vai pavisam, kad vide viņiem kļūst dzīvošanai nepiemērota; tā kā kopš 2010. gada klimata izraisītu katastrofu dēļ katru gadu tiek pārvietoti vidēji 21,5 miljoni cilvēku; tā kā saskaņā ar ANO datiem 80 % no klimata pārmaiņu dēļ pārvietotajām un ārkārtīgi augstas temperatūras un dabas katastrofu visvairāk skartajām personām ir sievietes un meitenes;
J. tā kā klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz sociālekonomisko situāciju, var izraisīt smagus sieviešu un meiteņu pamattiesību pārkāpumus, jo īpaši attiecībā uz iekšzemē pārvietotām personām, migrantiem un patvēruma meklētājiem, un radīt, piemēram, lielāku seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības, piespiedu laulību un orgānu izņemšanas risku un ierobežot piekļuvi veselības aprūpei, tostarp reproduktīvās un garīgās veselības pakalpojumiem;
K. tā kā dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības ir cilvēktiesības un priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai, efektīvai klimata problēmu pārvaldībai, mieram un stabilitātei vides jomā un taisnīgam un godīgam pārkārtošanās procesam, nevienu neatstājot novārtā; tā kā jebkādā rīcībā klimata jomā ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības un intersekcionālas perspektīvas un jānodrošina sieviešu visā viņu daudzveidībā vienlīdzīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas struktūrās visos līmeņos;
L. tā kā sieviešu nevienlīdzīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos un darba tirgos pastiprina nevienlīdzību un bieži vien liedz sievietēm sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu un piedalīties politikas veidošanā, plānošanā un īstenošanā saistībā ar klimata pārmaiņām un vides un katastrofu riskiem;
M. tā kā taisnīga pārkārtošanās, kurā ievērots dzimumu līdztiesības princips, var radīt pienācīgas darbvietas sievietēm; tā kā sievietes joprojām saskaras ar strukturāliem un kultūras šķēršļiem dalībai visos enerģētikas pārkārtošanas un klimatiskās pārkārtošanās aspektos; tā kā nodarbinātības ziņā enerģētikas nozare joprojām ir viena no dzimumu ziņā līdzsvarotākajām ekonomikas nozarēm pasaulē;
N. tā kā gan klimata pārmaiņas, gan nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, sievietes, kuras saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju, un sievietes, kuras pārsniegušas pensionēšanās vecumu; tā kā sievietes visā viņu daudzveidībā biežāk saskaras ar enerģētisko nabadzību kādā savas dzīves posmā; tā kā ekoloģiskās pārkārtošanās gaitā būtu jāņem vērā arī sociālā un dzimumu dimensija;
O. tā kā daudzas sīksaimniecības pieder sievietēm, kuras nesamērīgi cietīs no klimata pārmaiņām un ekstremālākiem laikapstākļiem, kas izraisīs pārtikas un ūdens nepietiekamību un viņas vēl vairāk pakļaus nepietiekama uztura riskam;
P. tā kā Parīzes nolīgumā ir noteikts, ka tā pusēm, veicot pasākumus klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, nolīguma īstenošanas ietvaros cita starpā būtu jāņem vērā to attiecīgās saistības cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā;
Q. tā kā sievietēm ir jāuzņemas nozīmīgāka loma klimata pārmaiņu novēršanā kā vadītājām, ievēlētām pārstāvēm, profesionālēm un tehniskām pārmaiņu veicinātājām; tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas ar klimata pārmaiņām saistītu lēmumu pieņemšanas struktūrās ES dalībvalstīs un ES līmenī, tostarp Eiropas Parlamentā, un veido tikai 32 % no darbaspēka atjaunojamās enerģijas nozarē pasaulē(5);
R. tā kā klimata pārmaiņu dzimumu dimensija ir atzīta ES dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam; tā kā ar GAP III pirmo reizi tiek ieviesta prioritāra joma –– klimata pārmaiņas un vide; tā kā ES klimata politika var būtiski ietekmēt cilvēktiesību aizsardzību un veicināt dzimumsensitīvu klimata politiku pasaulē,
Dzimumu līdztiesības panākšana un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm saistībā ar klimata pārmaiņām un vides un katastrofu riska mazināšanas politiku un programmām
1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:
a)
atkārtoti apstiprināt savu nelokāmo apņēmību attiecībā uz Pekinas Rīcības platformu un turpmākām pārskatīšanas konferencēm, kā arī tajās izklāstītajiem pasākumiem dzimumu līdztiesības jomā;
b)
uzsvērt, cik svarīgi ir panākt pozitīvu iznākumu ANO Sieviešu statusa komisijas 66. sesijā, kas notiks 2022. gada 14.–25. martā, tostarp pieņemot uz nākotni vērstu un vērienīgu saistību kopumu, kas izklāstīts politiskajā deklarācijā;
c)
nodrošināt Parlamenta un tā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pilnīgu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ES nostāju ANO Sieviešu statusa komisijas 66. sesijā un nodrošināt, lai pirms sarunām tā rīcībā būtu pietiekama informācija un tam tiktu sniegta pienācīga piekļuve ES nostājas dokumentam;
d)
nodrošināt, lai ES apliecinātu spēcīgas līderpozīcijas un vienotu nostāju attiecībā uz to, cik svarīgi ir nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un panākt dzimumu līdztiesību klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, un veikt stingrus pasākumus, lai nepārprotami nosodītu jebkādu vēršanos pret dzimumu līdztiesību vai pasākumus, kas apdraud sieviešu tiesības, autonomiju un emancipāciju visās jomās;
e)
apliecināt stingru atbalstu darbam, ko veic ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestāde (UN Women), kura ir galvenā dalībniece ANO sieviešu tiesību veicināšanas sistēmā un apvieno visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai panāktu izmaiņas politikā un koordinētu rīcību; aicināt visas ANO dalībvalstis kopā ar ES nodrošināt pienācīgu finansējumu UN Women;
f)
atkārtoti apņemties īstenot attiecīgajos ANO samitos un konferencēs, tostarp Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību un tās rīcības programmā, kā arī tās pārskatu noslēguma dokumentos paustās saistības attiecībā uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu visām sievietēm un meitenēm;
g)
atzīt, ka klimata pārmaiņas, vides degradācija un katastrofas, piemēram, ekosistēmu zudums, svarīgāko dabas resursu pieejamības zudums, nepietiekams uzturs un elpošanas orgānu, ar ūdeni saistītas un vektoru pārnēsātas slimības, nesamērīgi skar sievietes visā viņu daudzveidībā, jo īpaši pirmiedzīvotājus un citas no dabas resursiem atkarīgas kopienas;
h)
ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzimumsensitīvu rīcību klimata jomā un nodrošināt, ka šī ietekme tiek ņemta vērā visos klimata politikas virzienos un programmās ar mērķi veicināt sieviešu noturību un pielāgošanās spējas;
i)
atkārtoti apstiprināt savu mērķi atbalstīt un turpināt attīstīt atjaunoto piecu gadu rīcības plānu dzimumu līdztiesības jomā, par ko tika panākta vienošanās Pušu konferences 25. sesijā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību UNFCCC ietvaros, un rādīt piemēru, apņemoties panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību UNFCCC delegācijās;
j)
stingri uzsvērt, ka sievietes un meitenes ne vien saskaras ar klimata pārmaiņām, bet ir arī ietekmīgas klimatiskās pārkārtošanās virzītājas; apņemties nodrošināt sieviešu visā viņu daudzveidībā jēgpilnu un vienlīdzīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanas struktūrās visos līmeņos klimata politikas un rīcības jomā, kā arī risinājumu panākšanā pēckonfliktu situācijās; nodrošināt sieviešu vienlīdzīgu iesaistīšanos vērienīgu un lokalizētu sagatavotības, seku mazināšanas un pielāgošanās programmu izstrādē un īstenošanā, tādējādi nodrošinot efektīvu rīcību klimata jomā, kura rosina pārmaiņas dzimuma aspektā, katastrofu riska mazināšanu un iekļaujošu un ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību; veicināt pilsoniskās sabiedrības, sieviešu organizāciju un atstumtu grupu plašu un jēgpilnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā visos līmeņos; īpaši rosināt jauniešu un jaunu sieviešu iesaistīšanos;
k)
nekavējoties pievērsties klimata pārmaiņu problēmai, lai nepieļautu to, ka cilvēki ir spiesti pamest savas mājas un kopienas, tādējādi novēršot aizvien pieaugošo klimata izraisītas pārvietošanas parādību;
l)
popularizēt, atbalstīt un veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu klimata pārmaiņu un vides katastrofu dēļ riskam pakļautas sievietes, jo īpaši pret pārvietošanu, nabadzību, cilvēku tirdzniecību, ar dzimumu saistītu vardarbību un pārtikas nepietiekamību, kā arī pret viņu iztikas apdraudējumu, nodrošināt, ka viņām ir piekļuve pamatpakalpojumiem un pienācīgai un pieejamai sanitārijai, un aizsargāt viņu fizisko un garīgo veselību, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības;
m)
pastiprināt apņemšanos apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību visos tās veidos, jo īpaši ņemot vērā palielināto šādas vardarbības risku sievietēm, kuras skar klimata pārmaiņas; stiprināt preventīvos pasākumus un nodrošināt atbalstu cietušajiem, lai nepieļautu sekundāro viktimizāciju; reģionālās un starptautiskās partnerības ietvaros uzņemties papildu saistības palīdzēt vadīt un finansēt cīņu pret dzimumu vardarbību;
n)
censties novērst un stingri nosodīt ar konfliktiem saistītas dzimumu vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, pieaugumu, jo īpaši klimata pārmaiņu skartajās teritorijās, ārējo attiecību ietvaros un ar visu starptautiskajos nolīgumos ietverto cilvēktiesību noteikumu starpniecību;
o)
atbalstīt mērķtiecīgu dzimumu līdztiesības pasākumu īstenošanu apvienojumā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai vides un klimata pārmaiņu politikā; veikt sistemātiskus ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus, kuru pamatā ir sadalītu datu vākšana, lai labāk izprastu ar dzimumu saistītos klimata pārmaiņu un dabas katastrofu aspektus un nodrošinātu speciālās zināšanas par dzimumu līdztiesību attiecīgā rīcībā un politikas virzienos klimata jomā, tostarp Eiropas zaļā kursa satvarā; ievērot un īstenot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā, praksē un ceļvežos, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības veicināšanai tiek atvēlēts pienācīgs finansējums;
p)
atzīt saikni starp dzimumsensitīvu rīcību klimata jomā un taisnīgu pārkārtošanos, lai veicinātu iekļaujošas iespējas visiem zaļajā ekonomikā; nodrošināt, ka jebkurā politikā, kas saistīta ar zaļo pārkārtošanos, tiek ņemtas vērā dzimumspecifiskās vajadzības un ka tā negatīvi neietekmē sievietes, meitenes un cilvēkus, kuri saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju;
q)
aicināt sniegt uz dzimumu līdztiesību orientētu apmācību ES ierēdņiem, jo īpaši tiem, kuru kompetences jomā ir attīstības un klimata politika;
r)
veidot un stiprināt sieviešu un meiteņu noturību klimata pārmaiņu, vides degradācijas un katastrofu kontekstā, ieguldot dzimumsensitīvos sociālajos pakalpojumos un veselības un aprūpes sistēmās, kā arī nodrošināt pienācīgu darbu;
s)
atbalstīt intensīvākus centienus, lai palielinātu sieviešu iekļaušanu darba tirgū, un uzlabot atbalstu sieviešu uzņēmējdarbībai klimata un vides tehnoloģiju un pētniecības jomā; veicināt inovāciju šajās būtiskajās jomās, vienlaikus sekmējot sieviešu finansiālo neatkarību;
t)
aicināt ES un dalībvalstis zaļās pārkārtošanās procesā veicināt sieviešu visā viņu daudzveidībā piekļuvi jaunajām darba iespējām, lai nodrošinātu, ka zaļās darbvietas sniedz vienādus ieguvumus un ir vienlīdz pieejamas visiem; atvieglot un palielināt sieviešu piekļuvi informācijai un izglītībai, tostarp zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas jomā, tādējādi uzlabojot viņu zināšanas, prasmes un iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā vides jomā, vienlaikus apkarojot dzimumu stereotipus;
u)
atzīt, ka nozares, kurās lielākā daļa darbaspēka ir sievietes, ir oglekļneitrālas (piemēram, aprūpe); izmantot šo faktu un iespējas, ko tas var sniegt, un popularizēt šīs nozares kā līdzekli klimata pārmaiņu un taisnīgas pārkārtošanās jautājumu risināšanai;
v)
aicināt dalībvalstis un ES pilnībā īstenot GAP III un sasniegt klimata pārmaiņu un vides prioritārās jomas mērķus;
w)
aizsargāt ar vidi saistīto cilvēktiesību aizstāves, sniegt viņām īpašu atbalstu un nodrošināt, ka pret viņām vērstie pārkāpumi un aizskārumi tiek izmeklēti un vainīgie tiek saukti pie atbildības; nodrošināt, ka sieviešu tiesību vietējās organizācijas tiek atbalstītas, sniedzot tām pienācīgu finansējumu un atceļot ierobežojumus, kas kavē to spēju darboties;
x)
uzsvērt nepieciešamību aizsargāt un veicināt to grupu tiesības, kuras saskaras ar multiplo un intersekcionālo diskrimināciju, tostarp sieviešu ar invaliditāti, melnādaino un citas ādas krāsas sieviešu, migranšu un etnisko minoritāšu sieviešu, vecāka gadagājuma sieviešu, lauku un mazapdzīvotu teritoriju sieviešu, vientuļo māšu un LGBTIK personu tiesības; strādāt pie tā, lai popularizētu multiplās diskriminācijas apkarošanas koncepciju un iekļautu intersekcionālo analīzi visu ANO un ES un tās dalībvalstu struktūru darbībā;
o o o
2. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos.
EPRS brīfings ”Beijing Platform for Action: 25-year review and future priorities” (”Pekinas Rīcības platforma: 25 gadu pārskats un nākotnes prioritātes”), 2020. gada 27. februāris, pieejams vietnē: https://www.europarl.europa.eu/thinktank/lv/document/EPRS_BRI(2020)646194