Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Filipīnām, jo īpaši 2016. gada 15. septembra(1), 2017. gada 16. marta(2), 2018. gada 19. aprīļa(3) un 2020. gada 17. septembra(4) rezolūcijas,

–  ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ANO kopīgo programmu cilvēktiesību jomā Filipīnās, ko 2021. gada 22. jūlijā parakstīja Filipīnu valdība un ANO,

–  ņemot vērā ES un Filipīnu kopīgo 2021. gada 5. februāra paziņojumu presei pēc Labas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību apakškomitejas pirmās sanāksmes,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

–  ņemot vērā Filipīnu Republikas 2020. gada 3. jūlija Aktu Nr. 11479, kas pazīstams arī kā Pretterorisma akts,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašelē 2021. gada 7. oktobra paziņojumu par Filipīnām Cilvēktiesību padomes 48. sesijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā Filipīnām un ES ir ilgstošas diplomātiskās, ekonomiskās, kultūras un politiskās attiecības; tā kā ar partnerības un sadarbības nolīguma ratifikāciju Eiropas Savienība un Filipīnas no jauna ir apstiprinājušas kopīgo apņemšanos sekmēt labas pārvaldības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principus, sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī mieru un drošību reģionā;

B.  tā kā kopš prezidenta Rodrigo Dutertes ievēlēšanas 2016. gada maijā un “kara pret narkotikām” sākuma Filipīnās ir noticis šausminošs skaits prettiesisku nogalināšanu un cilvēktiesību pārkāpumu;

C.  tā kā 2020. gada jūnijā ANO augstā cilvēktiesību komisāre ziņoja, ka ar valdības narkotiku apkarošanas kampaņu saistītās slepkavības ir plaši izplatītas un sistemātiskas; tā kā saskaņā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegto informāciju narkotiku apkarošanas reidu laikā ir nogalināti 12 000 līdz 30 000 cilvēku, savukārt varas iestādes policijas rīcībai šo reidu laikā piedēvē vien 6200 nāves gadījumu; tā kā prezidents R. Duterte nepārprotami ir mudinājis policijas spēkus veikt ārpustiesas nāvessodu izpildi un apsolījis policijai imunitāti, turklāt policijas darbinieki, kas īsteno šādu praksi, ir saņēmuši paaugstinājumus; tā kā prezidents R. Duterte ir solījis turpināt narkotiku apkarošanas kampaņu līdz sava pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām 2022. gada jūnijā;

D.  tā kā kopš 2016. gada jūnija ir nogalināti vismaz 146 cilvēktiesību aizstāvji un vismaz 22 žurnālisti un līdz šim nav notiesāti vainīgie nevienā no šiem gadījumiem;

E.  tā kā ir notikuši sistemātiski uzbrukumi saistībā ar biedrošanās brīvības tiesību izmantošanu; tā kā laikposmā no 2019. gada jūnija līdz 2021. gada augustam tika arestēti un aizturēti 16 arodbiedrību pārstāvji un 12 cilvēki tika piespiesti izstāties no arodbiedrības; tā kā prezidenta R. Dutertes pilnvaru termiņa laikā ir prettiesiski nogalināti 50 arodbiedrību pārstāvji; tā kā radītā baiļu vide ir nopietni mazinājusi darba ņēmēju spēju izmantot savas tiesības, ko aizsargā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencija Nr. 87; tā kā valdība ir izmantojusi pandēmiju, lai attaisnotu savu bezdarbību, un ir atlikusi SDO augsta līmeņa trīspusējās misijas braucienu uz šo valsti;

F.  tā kā tas, ka varasiestādes noteiktas organizācijas un indivīdus saista ar komunistu grupējumiem (to dēvē arī par „sarkano marķēšanu”), joprojām izraisa slepkavības, draudus, nepamatotus arestus un to cilvēktiesību aizstāvju, oponentu, arodbiedrību aktīvistu, vides aizstāvju un žurnālistu aizskaršanu, kuri cenšas atklāt patiesību saistībā ar apgalvojumiem par prettiesisku nogalināšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā 2020. gadā pieņemtajā Pretterorisma aktā saistīšana ar komunistiem jeb “sarkanā marķēšana” ir institucionalizēta;

G.  tā kā 2021. gada 9. decembrī Augstākā tiesa apstiprināja prezidenta R. Dutertes administrācijas pieņemtā Pretterorisma akta lielākās daļas likumību, un tas drošības spēkiem dod pilnvaras arestēt un aizturēt aizdomās turētās personas uz laiku līdz 24 dienām bez ordera un bez apsūdzības izvirzīšanas;

H.  tā kā Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk veicinājusi cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Filipīnās, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību, mediju integritāti un paredzamu izpildi, un ir smagi ietekmējusi mediju un pilsoniskās sabiedrības spēju dokumentēt šādus pārkāpumus; tā kā policijas un militāro spēku vardarbība karantīnas īstenošanas nolūkā ir nopietni skārusi visneaizsargātākās iedzīvotāju kopienas pilsētu teritorijās;

I.  tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mišela Bašelē savā jaunākajā 2021. gada 7. oktobra ziņojumā par Filipīnām uzsvēra, ka visā valstī turpinās smagi cilvēktiesību pārkāpumi un aizskārumi un ka netiek ievēroti cilvēktiesību pamatstandarti;

J.  tā kā ANO Cilvēktiesību padome 2020. gada oktobrī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Filipīnu valdība nodrošinātu atbildību par cilvēktiesību aizskārumiem un pārkāpumiem un veiktu neatkarīgu, pilnīgu un pārredzamu izmeklēšanu par tiem, kā arī izvirzītu apsūdzības visiem, kas pastrādājuši smagus noziegumus;

K.  tā kā Starptautiskās Krimināltiesas Pirmstiesas palāta 2021. gada 15. septembrī paziņoja, ka tā ir pilnvarojusi Prokuratūru sākt izmeklēšanu par noziegumiem pret cilvēci, tostarp par slepkavībām, kas veiktas saistībā ar “karu pret narkotikām” prezidenta R. Dutertes administrācijas vadībā, kā arī par tām slepkavībām, ko saskaņā ar saņemto informāciju Davao pilsētā laikā no 2011. gada līdz 2016. gadam izdarījusi tā dēvētā “Davao nāves grupa”;

L.  tā kā 2018. gada martā Filipīnas izstājās no Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem pēc tam, kad SKT sāka sākotnējo pārbaudi par sūdzību pret R. Duterte saistībā ar daudzajām narkotiku apkarošanas kampaņas laikā notikušajām slepkavībām;

M.  tā kā, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas 2022. gada maijā, tiek ziņots, ka Filipīnu kibertelpā pieaug nomelnošanas, naida un dezinformācijas kampaņu skaits un aktivizējas “troļļu armijas”; tā kā sociālie mediji ir galvenais informācijas avots Filipīnās; tā kā šādi uzbrukumi jo īpaši ir vērsti pret sievietēm un minoritāšu grupām; tā kā nesen vairāk nekā 300 sociālo mediju kontu ir dzēsti saistībā ar noteikumu par surogātpastu un manipulācijām pārkāpšanu; tā kā Filipīnu parlaments, mēģinot apkarot ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē, pieņēma likumu, saskaņā ar kuru sociālo mediju lietotājiem, kad tie veido jaunus kontus, ir jāreģistrē sava juridiskā identitāte; tā kā pastāv pamatotas bažas par to, ka valdība varētu ļaunprātīgi izmantot šo likumu, lai uzbruktu žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai; tā kā Filipīnu varasiestādes nav uzaicinājušas ES organizēt vēlēšanu novērošanas misiju;

N.  tā kā Filipīnu Pārstāvju palāta 2021. gada 2. martā trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu Nr. 7814, kurā saskaņā ar Filipīnu cilvēktiesību komisāra sniegto informāciju ir paredzēta vainas prezumpcija attiecībā uz personām, kas apsūdzētas kā narkotiku pārvadātāji un ar narkotikām saistīto darbību finansētāji, sargātāji un atbalstītāji, un/vai personām, kas iesaistītas nelikumīgā narkotiku tirdzniecībā, kā arī centieni no jauna ieviest nāvessodu;

O.  tā kā Pārstāvju palātas pieņemtais cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības likumprojekts vēl nav pieņemts Senātā;

P.  tā kā saskaņā ar 2021. gada valsts profilu dzimumu līdztiesības jomā, ko sagatavojusi ES delegācija Filipīnās, patriarhālās normas politikā, kultūrā un sabiedrībā ir kodificētas un nostiprinātas Filipīnu tiesību aktos un politikā, un to īstenošanu nodrošina pastāvīgi vīriešu pārvaldītas likumdošanas iestādes un politikas veidošanas struktūras; tā kā spēkā esošie tiesību akti, piemēram, pārskatītais kriminālkodekss un ģimenes kodekss, joprojām ietver noteikumus, kas diskriminē sievietes;

Q.  tā kā Nobela Miera prēmijas laureāte Maria Ressa, kas ir žurnāliste un ziņu tīmekļa vietnes Rappler līdzdibinātāja, 2019. gadā tika arestēta par neslavas celšanu internetā un 2020. gada 15. jūnijā notiesāta; tā kā 2021. gadā neidentificēti kaujinieki nogalināja žurnālistus Orlando Dinoy un Reynante Cortes;

R.  tā kā senatore Leila De Lima joprojām atrodas ieslodzījumā, kurā viņa piecus gadus tiek turēta bez tiesas procesa un uz safabricētu apsūdzību pamata; tā kā senatore L. De Lima tika aizturēta diskriminējošu iemeslu dēļ, proti, pret viņu vērsās viņas politisko uzskatu dēļ un kā pret cilvēktiesību aizstāvi un sievieti, un šajos pirmstiesas apcietinājuma gados viņai tika atņemtas vēlēšanu tiesības un tika liegta iespēja attālināti sekot Senāta sanāksmēm; tā kā senatorei L. De Lima, kura ir paziņojusi par savu nodomu atkal kandidēt uz amatu Senātā, nebūs tādas pašas tiesības un iespējas organizēt vēlēšanu kampaņu kā citiem kandidātiem;

S.  tā kā Filipīnas ir vispārējo preferenču shēmas plus (VPS+) saņēmējvalsts; tā kā tas nozīmē, ka Filipīnām ir efektīvi jāīsteno 27 starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām, darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību; tā kā saskaņā ar minēto shēmu 2020. gadā 26 % no Filipīnu eksporta kopapjoma uz ES (1,6 miljardu EUR apmērā) tika piemērots preferenciāls režīms;

1.  stingri nosoda tūkstošiem cilvēku prettiesisku nogalināšanu un citus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, kas saistīti ar “karu pret narkotikām”; aicina ES stingri reaģēt;

2.  atkārtoti aicina Filipīnu valdību nekavējoties izbeigt jebkādu vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret aizdomās turētajiem likumpārkāpējiem, kuri saistīti ar narkotiku izplatīšanu, tostarp prettiesisku nogalināšanu, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un citus pārkāpumus, un izformēt privātus un valsts atbalstītus paramilitārus grupējumus, kas iesaistīti “karā pret narkotikām”;

3.  nosoda visus draudus, vajāšanu, iebiedēšanu un vardarbību pret tiem, kas cenšas atklāt apgalvojumus par prettiesisku nogalināšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem valstī; nosoda valdības amatpersonu īstenoto praksi dēvēt par komunistiem aktīvistus, žurnālistus un kritiķus, pakļaujot viņus iespējamam kaitējumam, un šajā sakarā aicina likvidēt Vietējo komunistu bruņoto konfliktu izbeigšanas valsts darba grupu (NTF-ELCAC), kas ir atbildīga par šo praksi;

4.  aicina varasiestādes izbeigt dēvēt par komunistiem organizācijas un privātpersonas, tostarp cilvēktiesību un vides aizstāvjus, žurnālistus, arodbiedrību aktīvistus, kā arī baznīcas un humānās palīdzības darbiniekus; aicina valdību atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, politiskos disidentus un žurnālistus, kuri ir netaisnīgi aizturēti, un nekavējoties atsaukt visas pret viņiem izvirzītās politiski motivētās apsūdzības;

5.  aicina varasiestādes ievērot tiesības uz vārda brīvību un nodrošināt, ka žurnālisti var veikt savu darbu bez bailēm; aicina izbeigt Maria Ressa, Frenchie Mae Cumpio un visu citu neatkarīgo žurnālistu vajāšanu;

6.  atkārtoti aicina Filipīnu varasiestādes izbeigt senatores Leila De Lima politisko vajāšanu, dot rīkojumu viņu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot un taisnīgā tiesas procesā saukt pie atbildības tos, kas atzīti par atbildīgiem par viņas patvaļīgo aizturēšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, dzimumbalstītiem uzbrukumiem un pārkāpumiem saistībā ar viņas tiesībām uz taisnīgu tiesu; aicina ES arī turpmāk cieši uzraudzīt senatores Leila De Lima lietu;

7.  stingri nosoda prezidenta Dutertes pazemojošos, seksistiskos un misogīniskos paziņojumus par sievietēm un cilvēkiem, kas sevi identificē kā piederīgus LGBTIQ+ kopienai, un mudina viņu atturēties no kūdīšanas uz vardarbību pret viņiem;

8.  aicina Filipīnu varasiestādes — nolūkā saukt pie atbildības vainīgos — nekavējoties veikt objektīvu, pārredzamu, neatkarīgu un jēgpilnu izmeklēšanu par visiem prettiesiski nogalinātajiem, tostarp Jory Porquia, Randall “Randy” Echanis un Zara Alvarez lietām, kā arī par Elena Tijamo piespiedu pazušanu un nāvi un iespējamiem starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem; aicina Filipīnu varasiestādes nodrošināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz visiem augsta ranga policistiem un politiķiem, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņi tieši un/vai kā komandu devēji vai augstākstāvošie ir atbildīgi par starptautiskiem noziegumiem un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem;

9.  prasa Filipīnu varasiestādēm nekavējoties apspriesties ar arodbiedrībām par ceļvedi ar konkrētiem termiņiem, lai īstenotu secinājumus, kas iekļauti SDO virtuālās apmaiņas ziņojumā par Filipīnām, un līdz 2022. gada SDO konferencei pieņemt SDO augsta līmeņa trīspusēju misiju Filipīnās, kura uzraudzītu SDO 2019. gada secinājumu īstenošanu;

10.  uzsver, ka personas, kas ir atbildīgas par valsts tiesību aktu un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, neatkarīgi no viņu ranga vai amata ir jāsauc pie atbildības taisnīgos civiltiesas procesos;

11.  vēlreiz uzsver, ka tas iestājas pret nāvessodu, un atgādina, ka krimināltiesību aktiem vienmēr jābūt balstītiem uz nevainīguma prezumpciju;

12.  aicina Filipīnas grozīt vai atcelt tiesību aktus, kas turpina diskriminēt sievietes, kā arī veicināt un aizsargāt sieviešu tiesības;

13.  uzsver, ka Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) I pirmstiesas palāta apmierināja prokurora lūgumu sākt izmeklēšanu par noziegumiem, kas ir tiesas jurisdikcijā un kas, iespējams, izdarīti Filipīnu teritorijā laikā no 2011. gada 1. novembra līdz 2019. gada 16. martam kampaņas “Karš pret narkotikām” laikā;

14.  pauž dziļu nožēlu par Filipīnu valdības lēmumu izstāties no Romas statūtiem; aicina valdību šo lēmumu atcelt; mudina SKT turpināt izmeklēšanu par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci saistībā ar slepkavībām, kas pastrādātas “karā pret narkotikām“; aicina Filipīnu valdību pilnībā sadarboties ar SKT prokuratūru, izmeklējot situāciju Filipīnās, un steidzami uzlabot un labāk finansēt vietējos instrumentus, kas nodrošina liecinieku un mediatoru drošību;

15.  aicina valdību grozīt Pretterorisma likumu, tā īstenošanas noteikumus un citus normatīvos aktus, lai tos saskaņotu ar starptautiskajiem terorisma apkarošanas standartiem;

16.  uzskata, ka, publiski un pārredzami nepubliskojot visus konstatējumus un aktīvi neiesaistot neatkarīgas cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tiek apdraudēta ANO Cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai Filipīnās paredzētās kopīgās programmas spēja uzraudzīt cilvēktiesību situāciju valstī un tā rezultātā var nebūt pieeja nepieciešamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

17.  mudina Filipīnas pilnībā īstenot Likumu par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un ievērot saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem noteiktos pienākumus aizsargāt pirmiedzīvotāju cilvēktiesības, tostarp bruņotu konfliktu laikā; pauž sašutumu par to, ka paramilitāri grupējumi valstī nodarbojas ar bērnu tirdzniecību, vervēšanu militāriem spēkiem un iesaistīšanu konfliktos, un mudina visas puses pārtraukt šādu praksi;

18.  pauž bažas par to, ka gaidāmajā pirmsvēlēšanu un politisko kampaņu periodā tiks atkal pārkāptas un ierobežotas politiskās tiesības gan tiešsaistē, gan bezsaistē; aicina visus kandidātus atturēties no dezinformācijas kampaņu un troļļu armiju izmantošanas un apņemties vest godīgas un uz faktiem balstītas kampaņas, tādējādi novēršot turpmāku šķelšanos Filipīnu sabiedrībā un politikā; aicina Filipīnu varasiestādes cieši sadarboties ar sociālo mediju uzņēmumiem, lai novērstu manipulācijas, surogātpastu sūtīšanu un visus citus mēģinājumus degradēt publisko diskursu;

19.  aicina Filipīnu varasiestādes pastiprināt centienus nodrošināt godīgas un brīvas vēlēšanas un netoksisku vidi kampaņām tiešsaistē un bezsaistē; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Filipīnu varasiestādes nav uzaicinājušas ES organizēt vēlēšanu novērošanas misiju; aicina Filipīnu valdību nodrošināt drošu, brīvu un godīgu vēlēšanu kampaņu un veikt pasākumus, lai visiem nodrošinātu piekļuvi vēlēšanu resursiem; aicina ES delegāciju un ES dalībvalstu pārstāvniecības atbalstīt starptautiskas vēlēšanu misijas nosūtīšanu un pilnībā atbalstīt neatkarīgus vietējos vēlēšanu novērotājus, regulāri tikties ar viņiem un cieši sekot līdzi pasākumiem, kas veikti saistībā ar visiem incidentiem, par kuriem ziņots vēlēšanu kampaņas laikā, tostarp tieši vēršoties pie Filipīnu varasiestādēm;

20.  pauž nožēlu par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Filipīnās prezidenta Dutertes vadībā un cer, ka notiks brīvas un godīgas vēlēšanas, kuru rezultātā tiks izveidota jauna demokrātiska valdība, kas atbalsta cilvēktiesības, izmeklē un sauc pie atbildības par iepriekšējiem cilvēktiesību pārkāpumiem un no jauna pievienojas Romas statūtiem;

21.  aicina Komisiju noteikt skaidrus, publiskus un noteiktā termiņā izpildāmus kritērijus, kuriem Filipīnām jāatbilst, lai varētu secināt, ka ir izpildītas saistības cilvēktiesību jomā saskaņā ar VPS+ shēmu, un atkārtoti stingri aicina Komisiju nekavējoties sākt procedūru, kuras rezultātā uz laiku varētu atcelt VPS+ preferences, ja nebūs panākti būtiski uzlabojumi un Filipīnu varasiestādes nevēlēsies sadarboties;

22.  atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos cieši uzraudzīt stāvokli Filipīnās un regulāri ziņot par to Eiropas Parlamentam;

23.  aicina dalībvalstis atturēties no jebkāda ieroču, novērošanas tehnoloģiju un cita aprīkojuma eksporta, ko Filipīnu varasiestādes var izmantot iekšējām represijām;

24.  aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības valstī par prioritāti noteikt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai palielinātu atbalstu cilvēktiesību un vides aizstāvju darbam;

25.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām, Filipīnu prezidentam, valdībai un kongresam, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstu valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstajai cilvēktiesību komisārei, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV C 204, 13.6.2018., 123. lpp. (2) OV C 263, 25.7.2018., 113. lpp. (3) OV C 390, 18.11.2019., 104. lpp. (4) OV C 385, 22.9.2021., 133. lpp.