Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu un jo īpaši 2021. gada 16. decembra rezolūciju par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta vadītāju 2022. gada 16. un 24. februāra paziņojumus

–  ņemot vērā ES vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 24. februāra deklarāciju par Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā,

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja un Komisijas priekšsēdētājas 2022. gada 24. februāra paziņojumus par Krievijas nepieredzēto un neprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu,

–  ņemot vērā Ukrainas prezidenta un Komisijas priekšsēdētājas nesenos paziņojumus par stāvokli Ukrainā,

–  ņemot vērā G7 valstu 2022. gada 24. februāra paziņojumu,

–  ņemot vērā 1994. gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām,

–  ņemot vērā Nirnbergas principus, kurus izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisija un kuri nosaka, kas ir kara noziegums,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas 1998. gada 17. jūlija Romas statūtus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 24. februāra secinājumus,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā 1975. gada 1. augusta Helsinku Nobeiguma aktu un tā turpmākos dokumentus,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem visām valstīm ir vienādas tiesības uz suverenitāti un tās savās starptautiskajās attiecībās atturas no spēka draudiem vai tā lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību;

B.  tā kā Krievijas Federācija 2022. gada 24. februārī uzsāka neprovocētu un nepamatotu iebrukumu Ukrainā;

C.  tā kā militārā agresija pret Ukrainu daļēji tika uzsākta no Baltkrievijas, kas palīdzēja Krievijas agresijai un deva iespēju to izvērst; tā kā neleģitīmais Baltkrievijas prezidents tikko sarīkoja safabricētu referendumu ar mērķi grozīt konstitūciju un atteikties no Baltkrievijas neitralitātes; tā kā Krievijas kodolieroču klātbūtne Baltkrievijas teritorijā apdraudētu Eiropas drošību;

D.  tā kā 2022. gada 21. februārī Krievijas Federācija vienpusēji atzina to teritoriju neatkarību, kuras kontrolē Krievijas atbalstītie separātistu spēki Ukrainas Doņeckas un Luhanskas reģionu daļās, un ar to faktiski pārtrauca Minskas vienošanos; tā kā Krievijas Federācijas rīcība ir iepriekš izplānota militāra agresija, kas klaji pārkāpj starptautiskās tiesības, ANO Statūtus un 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā ietvertos principus, kā arī nopietni apdraud Eiropas un pasaules drošību un stabilitāti;

E.  tā kā Ukrainas bruņotie spēki prezidenta Volodimira Zelenska vadībā ir saglabājuši kontroli pār gandrīz visu Ukrainas teritoriju, tostarp tās galvaspilsētu Kijevu un valsts dienvidu reģioniem, neļaujot Krievijas uzbrucējiem sasniegt to iepriekš nospraustos mērķus, kuru vidū ir arī demokrātiski ievēlētās Ukrainas valdības likvidēšana;

F.  tā kā Krievijas Federācija ir apzināti maldinājusi un kavējusi diplomātiskos centienus rast risinājumu pašreizējai krīzei, kuru tā pati ir izraisījusi, nolūkā iegūt laiku un taktisku priekšrocību, kas vajadzīgs, lai sagatavotu plaša mēroga militāru agresiju pret Ukrainu un iebrukumu tajā;

G.  tā kā Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi sākotnējo sankciju kopumu pret Krieviju, tostarp mērķtiecīgas individuālas sankcijas, ekonomiskās un finansiālās sankcijas un tirdzniecības ierobežojumus, un ciešā sadarbībā ar transatlantiskajiem sabiedrotajiem un citiem līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem turpina gatavoties turpmākām sankcijām;

H.  tā kā 2022. gada 27. februārī Komisijas priekšsēdētāja nāca klajā ar paziņojumu par pašreizējo un turpmāko stāvokli attiecībās ar Ukrainu, kurā viņa teica: “(..) viņi ir mums piederīgi. Viņi ir viens no mums, un mēs vēlamies, lai viņi iestājas”; tā kā karā, ko Kremlis izvērsis pret Ukrainas tautu, mirst aizvien vairāk Ukrainas civiliedzīvotāju; tā kā simtiem cilvēku ir tikuši ievainoti un vairāki simti tūkstoši ir pametuši savas mājas vai aizbēguši uz kaimiņvalstīm; tā kā ir saņemti ziņojumi par daudziem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, ko pastrādājis Krievijas karaspēks, tostarp par nediferencētu dzīvojamo zonu, slimnīcu un bērnudārzu apšaudīšanu, valsts un privātā īpašuma izlaupīšanu un apzinātu civilās infrastruktūras iznīcināšanu; tā kā vairāk nekā septiņus gadus ilgajā Krievijas Federācijas atbalstītajā konfliktā Ukrainas austrumdaļā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 14 000 cilvēku — gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji, un šis konflikts smagi skar cilvēku dzīvi Ukrainas teritorijā, ko Krievija anektējusi un kontrolē, un arī apkārtējos reģionos,

1.  visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu un iebrukumu tajā, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā agresijā;

2.  prasa Krievijas Federācijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā, bez nosacījumiem izvest visus militāros un paramilitāros spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību tās starptautiski atzītajās robežās;

3.  uzsver, ka militārā agresija un iebrukums ir nopietns starptautisko tiesību, jo īpaši ANO Statūtu, pārkāpums, un aicina Krievijas Federāciju atsākt pildīt ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles pienākumus, proti, uzturēt mieru un drošību un ievērot saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Helsinku Nobeiguma aktu, Parīzes Hartu jaunai Eiropai un Budapeštas memorandu; uzskata, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums ne tikai suverēnai valstij, bet arī Eiropā noteiktajiem sadarbības un drošības principiem un mehānismu, kā arī noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai, kā tā definēta ANO Statūtos;

4.  stingri nosoda to, ka Krievijas militārie spēki ar Baltkrievijas spēku atbalstu ir izmantojuši Baltkrievijas teritoriju, lai uzsāktu militāru agresiju pret Ukrainu, un pauž dziļas bažas par riskiem, ko rada Baltkrievijas atteikšanās no neitralitātes un Krievijas militāro spēku uzņemšana;

5.  pauž nedalītu solidaritāti ar Ukrainas tautu, kura jau ir cietusi no astoņiem kara gadiem savā valstī, un visstingrākajā veidā nosoda pret Ukrainu vērstās Krievijas darbības;

6.  godina milzīgo drosmi, ko parāda Ukrainas tauta, tās varonīgais prezidents Volodimirs Zelenskis un drosmīgie kareivji, kuri aizstāv savu valsti pret Krievijas iebrucējiem; aicina brīvo pasauli ar visiem līdzekļiem atbalstīt viņu cīņu par mieru un brīvību;

7.  mudina turpināt diplomātiskos centienus apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu un rast miermīlīgu risinājumu, kura pamatā būtu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes un starptautisko tiesību principu ievērošana, kā arī Ukrainas tiesības lemt par turpmākajām aliansēm bez ārējas iejaukšanās; mudina Krievijas Federāciju atgriezties pie dialoga un diplomātijas, lai glābtu Ukrainas tautu un citu valstu iedzīvotājus, kā arī savus iedzīvotājus no kara posta;

8.  nosoda to, ka Krievijas Federācija ir vienpusēji atzinusi Krievijas okupēto Ukrainas Doņeckas un Luhanskas teritoriju neatkarību, un mudina citas valstis nepievienoties šim solim; atkārtoti norāda, ka ES neatzīst un turpina nosodīt Krimas nelikumīgo aneksiju, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums, un joprojām ir apņēmības pilns pilnībā īstenot neatzīšanas politiku, tostarp izmantojot ierobežojošus pasākumus un sadarbību starptautiskos forumos;

9.  kategoriski noraida Krievijas retoriku par iespējamu masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu, ņemot vērā to, ka globālā ieroču neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču kontroles arhitektūra jau tā sašķobījusies; atgādina Krievijas Federācijai par tās starptautiskajām saistībām un brīdina par konflikta kodoleskalācijas briesmām; pauž bažas par to, ka Krievijas Federācija palielina trauksmes līmeni attiecībā uz tās kodolarsenālu; atgādina Krievijas Federācijai, ka jebkādas provokācijas uz jebkuras ES dalībvalsts robežas vai uzbrukumi kuģiem Melnās jūras baseinā var izraisīt konflikta turpmāku saasināšanos;

10.  pauž neremdināmas skumjas par traģiski zaudētajām dzīvībām un cilvēku ciešanām, ko izraisījusi Krievijas agresija, un uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, kā arī neselektīvi uzbrukumi ir aizliegti un līdz ar to tie ir kara noziegumi;

11.  uzsver nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst neaizsargātām grupām, minoritātēm, sievietēm un bērniem, jo konflikta situācijās viņi ir īpaši skarti un viņiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība un atbalsts, jo īpaši bērniem aprūpes iestādēs, nepavadītiem bērniem un bērniem ar invaliditāti un citām nopietnām slimībām, tostarp bērnu vēzi, un uzsver, ka ir jānodrošina, ka viņi turpina saņemt nepieciešamo aprūpi un dzīvību glābjošu ārstēšanu un tiek nekavējoties evakuēti drošībā;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar ANO humānās palīdzības aģentūrām un citām starptautiskajām partnerorganizācijām sniegt Ukrainai turpmāku ārkārtas humāno palīdzību; mudina Krievijas Federāciju nodrošināt ANO humānās palīdzības aģentūrām drošu un netraucētu piekļuvi, tostarp uz laiku valdības nekontrolētajās teritorijās Ukrainas austrumdaļā;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes prezidentvalsts Francijas apņemšanos aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu(2), lai visiem bēgļiem no Ukrainas nodrošinātu tūlītēju piekļuvi aizsardzībai; mudina dalībvalstis apstiprināt šo priekšlikumu Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas norisināsies 2022. gada 4. martā; mudina Padomi vienlīdzīgi sadalīt dalībvalstu atbildību par to bēgļu uzņemšanu, kuri ierodas pie ES ārējām robežām; aicina Komisiju izveidot solidaritātes mehānismu, lai bēgļus, kuri no Ukrainas ieradušies Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā, pārvietotu uz citām dalībvalstīm, un prasa visā ES apturēt atgriešanas operācijas uz Ukrainu; aicina dalībvalstis pagarināt vīzas Ukrainas studentiem un citiem Ukrainas valstspiederīgajiem;

14.  atzinīgi vērtē aktīvo pieeju, ko īstenojusi Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas, Slovākijas un Moldovas valdība, atstājot atvērtas robežas un nodrošinot evakuācijas, pajumtes, ārkārtas palīdzības, medicīniskās palīdzības un patvēruma iespējas cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā un iespējamas vajāšanas, tostarp gan Ukrainas, gan citu valstu valstspiederīgajiem; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt papildu finansējumu šīm valstīm, jo tās ir primārie punkti, Ukrainas bēgļiem ieceļojot Eiropas Savienībā; aicina Padomi un Komisiju neapturēt vīzu režīma atcelšanas nolīgumu ar Ukrainu; aicina visas ES dalībvalstis uzņemt personas, kas nav Ukrainas valstspiederīgie un kas bēg no konflikta un kara, kā personas, kas izmanto uz pārliecību balstītas atteikšanās tiesības, no Krievijas; atgādina visām ES dalībvalstīm par to pienākumu ievērot visu to patvēruma meklētāju pamattiesības, kuri meklē drošību Savienībā, neatkarīgi no viņu valstspiederības, un pārtraukt atpakaļraidīšanas; nosoda rasismu, ar ko saskaras Āfrikas un Tuvo Austrumu studenti, kuriem Ukrainā tika liegts iekāpt autobusos un vilcienos, lai nokļūtu līdz robežai, vai kuri tika apturēti pie robežas, tādējādi liedzot meklēt drošību;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Padome ātri pieņēma sankcijas, kuru mērķis ir pārliecināt Krievijas Federāciju pārtraukt uzbrukumus Ukrainai; tomēr, ņemot vērā pēdējos uzbrukumus, tostarp uzbrukumus dzīvojamiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, stingri prasa pieņemt vēl citas smagas sankcijas;

16.  aicina paplašināt sankciju piemērošanas jomu un tās vērst uz to, lai stratēģiski vājinātu Krievijas ekonomiku un rūpniecisko pamatu, jo īpaši militāri rūpniecisko kompleksu, un tādējādi Krievijas Federācijas spēju nākotnē apdraudēt starptautisko drošību, un attiecināt sankcijas arī uz Baltkrieviju, ņemot vērā, ka tā tiešā veidā atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā;

17.  īpaši aicina ierobežot svarīgāko Krievijas eksporta preču, tostarp naftas un gāzes, importu, aizliegt jaunas ES investīcijas Krievijas Federācijā, kā arī jaunas Krievijas investīcijas ES, bloķēt visas Krievijas bankas no Eiropas finanšu sistēmas, atslēgt Krievijas Federāciju un Baltkrieviju no SWIFT sistēmas un bankām, kas izmanto SWIFT alternatīvus līdzekļus attiecībā uz saistītiem darījumiem, noteikt sekundārās sankcijas vai piemērot līdzīgas sankcijas kā pret Krievijas bankām vai banku sistēmu, un aicina aizliegt tai Eiropas tirgos piesaistīt līdzekļus vai aizņemties no otrreizējiem kapitāla tirgiem; prasa aizliegt piekļuvi ES publiskajam iepirkumam attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un pakalpojumu iegādi; prasa aizliegt jebkādu augsto tehnoloģiju ražojumu un stratēģisko preču eksportu uz Krievijas tirgu; prasa nekavējoties bloķēt vai atsaukt finansējumu visām ar Krieviju īstenotām pētniecības un inovācijas sadarbības programmām, kas tiek atbalstītas ar ES līdzekļiem, un apturēt starpreģionālās programmas; prasa slēgt ES ostas Krievijas kuģiem; prasa nekavējoties aizliegt Krievijas kontrolētu ieguldījumu fondu un banku, piemēram, Starptautiskās Investīciju bankas, darbību Eiropas Savienībā; prasa, lai kuģiem, kuru pēdējā vai nākamā piestāšanas osta atrodas Krievijas Federācijā, tiktu liegta piekļuve visām ES ostām, izņemot gadījumus, kad piekļuve ir vajadzīga pamatotu humānu apsvērumu dēļ; atzinīgi vērtē lēmumu aizliegt Krievijas pārvadātāju un Krievijas privāto lidmašīnu lidojumus ES gaisa telpā; prasa pieņemt un pienācīgi piemērot līdzīgas sankcijas Baltkrievijai;

18.  uzsver, ka ir jāsaglabā saskaņota pieeja sankcijām bez jebkādiem izņēmumiem, kas izriet no nozaru vai valstu interesēm; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāatzīst un jāpieņem, ka stingrās sankcijas pret Krievijas Federāciju nenovēršami negatīvi ietekmēs to ekonomisko stāvokli, un aicina Komisiju apzināt un sekmēt līdzekļus un veidus, kā novērst sankciju ekonomiskās un sociālās sekas;

19.  uzsver, ka ir jādara viss, lai Krievija atgrieztos pie sarunu galda; atgādina, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija kā reģionāls mehānisms saskaņā ar ANO Statūtu VIII nodaļu joprojām ir pirmās instances organizācija strīdu mierīgai izšķiršanai reģionā; aicina izmantot ANO krīzes pārvarēšanas mehānismus; aicina ES, tās dalībvalstis un Amerikas Savienotās Valstis turpināt diplomātiskos centienus, lai izbeigtu karu Ukrainā;

20.  prasa tūlītēju uguns pārtraukšanu bez nosacījumiem; prasa, lai saziņas kanāli ar Krieviju paliktu atvērti un lai iesaistītās puses būtu gatavas dialogam un sarunām, līdz būs iestājies pamiers un beidzies karš;

21.  uzstāj uz to, ka turpmākās sankcijas joprojām ir cieši jākoordinē ar transatlantiskajiem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem, lai maksimāli palielinātu to efektivitāti;

22.  atkārtoti aicina būtiski samazināt enerģētisko atkarību, jo īpaši no Krievijas gāzes, naftas un oglēm, cita starpā dažādojot enerģijas avotus, tostarp paplašinot sašķidrinātās dabasgāzes termināļus un piegādes maršrutus, nodalot gāzes uzglabāšanu, palielinot energoefektivitāti un paātrinot pāreju uz tīru enerģiju; prasa pilnībā atteikties no cauruļvada Nord Stream 2 un tādēļ atzinīgi vērtē Vācijas valdības lēmumu apturēt Nord Stream 2 sertifikāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot koordinācijas mehānismu un izmantot visas iespējamās gāzes glabātavas, lai nodrošinātu nepārtrauktu gāzes piegādi Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Centrālo banku rūpīgi uzraudzīt Krievijas uzbrukuma ietekmi uz finanšu un cenu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz energoproduktiem, un apsvērt piemērotus pasākumus, lai mazinātu jebkādu negatīvu ekonomisko un sociālo ietekmi; aicina dalībvalstis pārtraukt jebkādu sadarbību ar Krieviju kodolenerģijas jomā, jo īpaši sadarbību ar Rosatom un tā meitasuzņēmumiem, tostarp sadarbību ar Krieviju Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā, un izbeigt vai anulēt darbības licences visiem Rosatom meitasuzņēmumiem; uzsver, ka sankcijām varētu būt īpaša ietekme uz Eiropas mājsaimniecībām un nevajadzētu likt tām maksāt šīs krīzes cenu; tādēļ aicina dalībvalstis sagatavot plānus un subsīdijas mājsaimniecībām, lai novērstu enerģētikas krīzes padziļināšanos;

23.  prasa pašreizējo ES globālo sankciju režīmu papildināt ar instrumentu, kas paredzēts korupcijas apkarošanai, tāpat prasa ātri pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par augsta līmeņa korupciju Krievijā un Baltkrievijā, kā arī pret oligarhiem un vadībai tuvām amatpersonām; aicina dalībvalstis un sabiedroto valstis, kurās ir ieguldītājiem paredzētas sistēmas uzturēšanās atļaujas iegūšanai, pārskatīt visus šādu uzturēšanās atļauju saņēmējus un anulēt tās atļaujas, kas piešķirtas Krievijas privātpersonām ar lielu neto aktīvu vērtību un viņu ģimenes locekļiem, jo īpaši tām, kas ir saistītas ar personām un uzņēmumiem, pret kurām tiek vērstas sankcijas; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis konsekventi īstenot un piemērot spēkā esošos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus un nodrošināt lielāku pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz Krievijas elites noguldītajiem vai iztērētajiem līdzekļiem Eiropas Savienībā; atkārtoti aicina ES iesaldēt Krievijas vadībai tuvu oligarhu un viņu ģimenes locekļu aktīvus un atcelt viņu Šengenas vīzas;

24.  atkārtoti norāda, ka NATO ir kolektīvās aizsardzības pamats tām dalībvalstīm, kuras ir NATO sabiedrotās; atzinīgi vērtē ES, NATO un citu līdzīgi domājošu demokrātisko partneru vienotību pret Krievijas agresiju, taču uzsver, ka ir jāpalielina to kolektīvā atturēšanas pozīcija, sagatavotība un noturība; mudina stiprināt NATO paplašināto klātbūtni tajās ES dalībvalstīs, kas ģeogrāfiski ir vistuvāk Krievijas agresoram un konfliktam; uzsver ES savstarpējās palīdzības un solidaritātes klauzulas un aicina sākt kopīgas militārās mācības;

25.  uzsver, ka šā uzbrukuma dēļ ES un NATO ir jāgatavojas visām iespējām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir aktivizēti NATO aizsardzības plāni, kā arī aktivizēti un daļēji izvietoti NATO reaģēšanas spēki papildus NATO sabiedroto, tostarp Apvienotās Karalistes, ASV un Kanādas izvietotajiem spēkiem, lai stiprinātu austrumu flangu un atturētu Krieviju no tālākas agresijas; atkārtoti prasa ES dalībvalstis palielināt izdevumus aizsardzības jomā un nodrošināt efektīvākas spējas, kā arī pilnībā izmantot kopīgos aizsardzības centienus Eiropas satvarā, jo īpaši pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un Eiropas Aizsardzības fondu, lai stiprinātu NATO Eiropas pīlāru, kas palielinās gan NATO valstu, gan ES dalībvalstu drošību;

26.  stingri nosoda Krievijas Federācija izteiktos draudus dalībvalstīm, kas nav NATO sabiedrotās, un aicina šīs dalībvalstis apdomāt iespējas palielināt savu drošību; atbalsta to suverēnās tiesības izvēlēties savu drošības politiku; atzinīgi vērtē ciešo koordināciju starp NATO un partnervalstīm Somiju un Zviedriju;

27.  prasa palielināt ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā; stingri atbalsta vēsturisko lēmumu piešķirt ievērojamu papildu finansējumu, lai nodrošinātu Ukrainu ar aizsardzības ieročiem, izmantojot Eiropas Miera mehānismu, un to, ka dalībvalstis nodrošina militāro ekipējumu; prasa nekavējoties un pilnībā īstenot šo jauno lēmumu, kā arī 2021. gada 2. decembrī pieņemtos Ukrainai paredzētos palīdzības pasākumus saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu, kas ietver finansējumu militārajām medicīnas vienībām, tostarp lauka hospitāļiem, inženierijas, mobilitātes un loģistikas vienībām, kā arī atbalstu kiberdrošībai; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis veicināt minēto lēmumu ātru un efektīvu īstenošanu;

28.  aicina dalībvalstis paātrināt aizsardzības ieroču piegādi Ukrainai, reaģējot uz skaidri apzinātām vajadzībām un saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kurā paredzēta individuāla un kolektīva pašaizsardzība, kā arī saistībā ar notiekošo agresiju palielināt sadarbību ar Ukrainu izlūkošanas jomā un apmainīties ar satelītattēliem, izmantojot SatCen un citas satelītu sistēmas;

29.  atzinīgi vērtē pieņemto lēmumu pārcelt ES kopējās drošības un aizsardzības politikas civilās misijas (ES padomdevējas misijas) personālu ārpus Ukrainas, lai garantētu šo personu drošību, un aicina īpašu uzmanību pievērst vietējā personāla drošībai; prasa steidzami pārvērtēt misijas pilnvaras un tajās iekļaut militārās apmācības komponentu; atbalsta ES Robežu palīdzības misijas Moldovā un Ukrainā (EUBAM) stiprināšanu pie Ukrainas un Moldovas Republikas / Piedņestras robežas;

30.  uzstāj, ka ES, NATO un līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem ir jāpalielina kiberdrošības atbalsts Ukrainai; atzinīgi vērtē pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) finansētās Kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības (CRRT) ekspertu sākotnējo izvietošanu un aicina pilnībā izmantot ES kibersankciju režīmu pret personām, vienībām un struktūrām, kas ir atbildīgas par dažādajiem pret Ukrainu vērstajiem kiberuzbrukumiem vai iesaistītas tajos; prasa steidzami pārskatīt Ukrainas pieteikumu par pievienošanos NATO Kopējam kiberaizsardzības izcilības centram (CCDCOE) un aicina visas CCDCOE dalībvalstis atbalstīt šo pieteikumu;

31.  nosoda to, ka Krievijas iestādes, valsts mediji un pilnvarotie īsteno informācijas karu, lai radītu šķelšanos, izmantojot nomelnojošu saturu un nepatiesus vēstījumus par ES, NATO un Ukrainu, un radītu pamatojumu Krievijas pastrādāto zvērību noliegšanai; tādēļ aicina visas dalībvalstis nekavējoties apturēt visu Krievijas valsts mediju kanālu apraides, tostarp to retranslāciju licences ; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu dezinformācijas apkarošanas nolūkā sekmēt alternatīvu tiešsaistes informāciju krievu valodā par notikumu attīstību, nodrošināt ES publisko paziņojumu tulkošanu krievu valodā un vērsties pie krieviski runājošām auditorijām un platformām; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas paziņojumu, ka kanālu “Russia Today” un “Sputnik” apraide ES tiks aizliegta, un atkārtoti aicina Google un YouTube bloķēt kara propagandas kontus;

32.  aicina ES un dalībvalstis izbeigt programmatūras licences militārām un civilām iekārtām Krievijā un Baltkrievijā, jo īpaši tām, ko izmanto sakariem un satelītnavigācijai;

33.  norāda, ka ES ir jāturpina stiprināt savu noturību pret hibrīduzbrukumiem;

34.  aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt pēc iespējas lielāku ekonomisko un finansiālo atbalstu Ukrainai, kā arī vajadzības gadījumā sniegt makrofinansiālo un tehnisko palīdzību, tostarp ar aizsardzību un drošību saistītās jomās, aktivizēt visus pieejamos ES budžeta instrumentus un izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju, kā atbalstīt Ukrainas centienus stiprināt tās demokrātisko iestāžu un ekonomikas noturību;

35.  aicina ES un tās dalībvalstis sagatavot Ukrainas atbalsta un atveseļošanas plānu vairāku miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku un iznīcinātās infrastruktūras atjaunošanu; uzsver, ka Krievijas Federācija ir atbildīga par Ukrainas infrastruktūras, tostarp civilo objektu un dzīvojamo ēku, iznīcināšanu un ievērojamiem ekonomiskiem zaudējumiem, un ka tai būs jāatlīdzina zaudējumi, ko radījusi tās agresīvā rīcība;

36.  atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu visu Austrumu partnerības valstu suverenitātei un teritoriālajai integritātei un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt tās, jo īpaši Moldovu, tām nodrošinot pagaidu patvērumu bēgļiem no Ukrainas un uzlabojot šo valstu noturību pret iespējamiem Krievijas uzbrukumiem aizsardzības, kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas jomā;

37.  aicina ES iestādes strādāt pie tā, lai Ukrainai piešķirtu ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un, pamatojoties uz sasniegto, bet, kamēr tas vēl nav izdarīts, turpināt darbu pie tās integrācijas ES vienotajā tirgū saskaņā ar asociācijas nolīgumu;

38.  ar lielām bažām norāda uz Krievijas Federācijas pastāvīgajiem centieniem destabilizēt Rietumbalkānu valstis un iejaukties to demokrātiskajos procesos; nosoda tos, kuri pauduši atbalstu Krievijas Federācijai pēc tās agresijas pret Ukrainu, un atzinīgi vērtē to Rietumbalkānu valstu sniegto atbalstu, kuras ir eiroatlantiskie sabiedrotie; pauž dziļu nožēlu par Serbijas nepievienošanos ES sankcijām pret Krieviju, kas kaitē Serbijas pievienošanās procesam ES, un atkārtoti pauž cerību, ka ES kandidātvalstis pieskaņosies ne tikai ES tiesību aktu kopumam (acquis), bet arī ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai;

39.  atzinīgi vērtē Eiropas Padomes lēmumu apturēt Krievijas Federācijas pārstāvības tiesības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) lēmumu izbeigt Krievijas pievienošanās procesu;

40.  pauž atzinību un atbalstu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri, riskējot ar savu drošību, pēdējo dienu laikā izgāja ielās, lai paustu nosodījumu karam, kas sākts Krievijas Federācijas vārdā un ar Baltkrievijas neleģitīmā diktatora atbalstu; nosoda tūkstošiem miermīlīgo protestētāju arestēšanu un aicina nekavējoties atbrīvot viņus;

41.  aicina ES un dalībvalstis atbalstīt pretkara kustības, kas Krievijā un Baltkrievijā protestē pret V. Putina iebrukumu Ukrainā;

42.  aicina arī citas starptautiskās organizācijas, jo īpaši kultūras un sporta jomā, apsvērt iespēju apturēt Krievijas līdzdalību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Raidorganizāciju savienības lēmumu bloķēt Krievijas dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā un Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) lēmumu nerīkot Krievijā Čempionu līgas finālu, kā arī daudzu valstu komandu lēmumu nespēlēt ar Krieviju Pasaules kausa izcīņas spēlēs un citās spēlēs; aicina citas sporta federācijas apturēt Krievijas dalību to pasākumos un atzinīgi vērtē Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) lēmumu apturēt Krievijas dalību Pasaules kausa izcīņā;

43.  aicina ES un dalībvalstis samazināt Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību skaitu ES un dalībvalstīs, jo īpaši un nekavējoties tādos gadījumos, kad to darbības ir saistītas ar militāro jomu;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu un aizsardzību cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Krievijā un Baltkrievijā, kuri saskarsies ar smagām represijām, un šajā nolūkā cita starpā izsniegt ārkārtas vīzas, lai šīs personas vajadzības gadījumā varētu atstāt Krieviju un Baltkrieviju;

45.  uzsver, ka ES un tās dalībvalstis nodrošinās, lai par kara noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem atbildīgie, tostarp tie, kas ir sekmējuši šādus noziegumus ar propagandas palīdzību, tiktu saukti pie atbildības; tādēļ — nolūkā saukt pie atbildības Vladimiru Putinu un Aleksandru Lukašenko — aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar starptautiskām struktūrām, lai vāktu pierādījumus un atbalstītu un veicinātu Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju un izmeklēšanu par visiem kara noziegumiem, kas Ukrainas teritorijā izdarīti kopš 2014. gada 20. februāra;

46.  atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas īpašo sesiju, kuras mērķis ir uzsvērt starptautiskās sabiedrības stingro nosodījumu Krievijas Federācijas vārdā veiktajām darbībām pret Ukrainu, un ierosinājumu pieņemt rezolūciju, ar ko aicina piemērot sankcijas pret Krievijas Federāciju kā agresorvalsti; pauž nožēlu par Krievijas veto tiesību izmantošanu attiecībā uz ANO Drošības padomes rezolūciju, kuras pieņemšanas mērķis bija izbeigt Krievijas Federācijas militāro uzbrukumu Ukrainai;

47.  prasa sākt ANO Drošības padomes izmeklēšanu saskaņā ar ANO Statūtu VI nodaļu (34. un 35. pants); aicina Ķīnu kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli pilnībā ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un izmantot savu ietekmi uz Krieviju, lai izbeigtu pašreizējo agresiju, kas apdraud starptautisko stabilitāti;

48.  nosoda Krievijas Federāciju par militāro operāciju veikšanu kritiskās infrastruktūras, piemēram, kodolelektrostaciju, aizsprostu un ķīmisko rūpnīcu, tiešā tuvumā; ir ļoti nobažījies par situāciju Černobiļas kodolelektrostacijā, kopš to ir sagrābuši Krievijas spēki, kā rezultātā ir pārkāpti visi iespējamie noteikumi par kodolelektrostaciju drošību, un ko izmanto kā atspēriena punktu uzbrukumam Kijevai, tostarp artilērijas apšaudei; aicina starptautisko sabiedrību cieši uzraudzīt situāciju un prasa steidzami sasaukt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras valdes sanāksmi par jautājumiem, kas saistīti ar Krievijas agresijas ietekmi uz kodoldrošību;

49.  ar nopietnām bažām norāda uz to, ka Krievijas militārie spēki ir okupējuši un pārvalda Černobiļas kodolelektrostaciju; aicina Starptautisko Atomenerģijas aģentūru izveidot īpašu darba grupu, lai uzraudzītu Krievijas Federācijas darbības attiecībā uz kodolobjektu, iekārtu un degvielu drošību;

50.  aicina ES iestādes novērtēt kara ietekmi uz vidi reģionā;

51.  pauž nopietnas bažas par pastāvošo aliansi starp galēji labējām partijām, kas pārstāvētas Eiropas Parlamentā, un Krievijas valdošo partiju un par to ietekmi uz mūsu demokrātiju, kā arī par ārvalstu un slēpto finansējumu partijām, personām un kustībām ar mērķi panākt sociālu sadrumstalotību un destabilizēt ES;

52.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Baltkrievijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0515. (2) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).