Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. un 227. pantu, kuri atspoguļo nozīmīgumu, kādu Līgums piešķir ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām paust savas bažas Parlamentā,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu par Eiropas Ombuda pienākumiem un darbību,

–  ņemot vērā Padomes pasākumu, ar ko izveido pārskatītu ES līmeņa sistēmu, kas paredzēta 33. panta 2. punktā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD),

–  ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 11., 41., 42., 43. un 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru, jo īpaši 258. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 222., 230. un 216. pantu,

–  ņemot vērā LES 10. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā LESD 20. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, rakstīt Eiropas Ombudam un Eiropas Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(2),

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1042 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko paredz pagaidu pasākumus attiecībā uz Regulā (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu paredzēto vākšanas, verificēšanas un izskatīšanas posmu termiņiem, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu(3)

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A9-0018/2022),

A.  tā kā LES 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē un ka lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie, cik iespējams, ir tuvināti pilsoņiem;

B.  tā kā Lūgumrakstu komiteja pilda “aizsardzības funkciju”, lai nodrošinātu, ka ES politikas veidošanas un likumdošanas darbībās ES līmenī ievēro CRPD; tā kā ir noteikts, ka Parlamenta Lūgumrakstu komiteja kopā ar Eiropas Ombudu, ES Pamattiesību aģentūru un Eiropas Invaliditātes forumu veido ES satvaru, kas formulēts pārskatītajā ES līmeņa sistēmā, kuru Padome pieņēma 3513. sanāksmē, kas notika 2017. gada 16. janvārī;

C.  tā kā iedzīvotāju līdzdalības un pārredzamības uzlabošana ES līmenī ir veids, kā novērst sabiedrības uztverē pastāvošo plaisu starp Eiropas Savienību un iedzīvotājiem un pārstāvošajām organizācijām;

D.  tā kā saskaņā ar Hartas 44. pantu tiesības iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā ir starp ES iedzīvotāju pamattiesībām;

E.  tā kā saņemto lūgumrakstu skaits joprojām nav pārāk liels salīdzinājumā ar ES iedzīvotāju kopskaitu, kas parāda, ka ir nepieciešami lieli centieni un pielāgoti pasākumi, lai palielinātu sabiedrības informētību un ievērojami uzlabotu tiesību iesniegt lūgumrakstu īstenošanu; tā kā Eiropas Parlaments gadā saņem vidēji 1200 lūgumrakstu;

F.  tā kā Parlamentam iesniegto lūgumrakstu skaits vislielākais bija 2013. gadā un kopš tā laika tas samazinās; tā kā lielai daļai Eiropas iedzīvotāju joprojām nav zināms par tiesībām iesniegt lūgumrakstus;

G.  tā kā saskaņā ar LESD 227. pantā un Eiropas Parlamenta Reglamenta 226. pantā paredzētajiem lūgumrakstu pieņemamības kritērijiem lūgumrakstus var iesniegt ES pilsoņi vai iedzīvotāji, kurus tieši skar jautājumi, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomām;

H.  tā kā Eiropas Parlamentam ir visatklātākā un pārredzamākā lūgumrakstu procedūra Eiropas Savienībā, ļaujot lūgumrakstu iesniedzējiem piedalīties tā darbībās, tostarp komiteju debatēs un uzklausīšanās;

I.  tā kā Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja izskata visus lūgumrakstus un tā ir vienīgā komiteja, kas ikdienā uztur dialogu ar iedzīvotājiem;

J.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstus bieži izmanto privātpersonas;

K.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstus var uzlabot tikai tad, ja tiks uzlabota ES iestāžu un dalībvalstu spēja rast savlaicīgus un efektīvus risinājumus lūgumrakstu iesniedzēju izvirzītajiem problēmjautājumiem, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju pamattiesību pilnīgu aizsardzību;

L.  tā kā daži lūgumraksti tiek atzīti par nepieņemamiem, jo trūkst informācijas vai iedzīvotājiem nav skaidras Eiropas Savienības kompetenču jomas;

M.  tā kā Komisija Lūgumrakstu komitejai joprojām nesniedz visaptverošu informāciju par tādu lūgumrakstu skaitu, kas ir veicinājuši pārkāpuma procedūras uzsākšanu vai citu leģislatīvu vai neleģislatīvu darbību;

N.  tā kā ir jāpārskata Eiropas Parlamenta Reglaments, lai uzlabotu attiecīgos noteikumus par lūgumrakstu procesu nolūkā stiprināt lūgumrakstu pamanāmību un to turpmākos pasākumus, tostarp Parlamenta plenārsēdes darbībās, lai lūgumrakstos ierosinātos problēmjautājumus efektīvāk iekļautu ES politikas programmas prioritātēs;

O.  tā kā Komisija savu lūgumrakstu izskatīšanas stratēģiju pamato uz savu 2016. gada paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, kurā nav noteikumu, kas izveidotu administratīvas procedūras vai praksi attiecībā uz lūgumrakstiem;

P.  tā kā Līgums par Eiropas Savienības darbību nostiprina ES pilsonību un turpina nostiprināt ES demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu;

Q.  tā kā ir jāuzsver Eiropas pilsoņu iniciatīvas nozīme ES politikas iniciatīvu veidošanā un stratēģiskajās norisēs;

R.  tā kā ES pilsoņiem ir tiesības vērsties pie Komisijas, lai tai tieši izteiktu lūgumu, aicinot to Līgumu īstenošanas nolūkā iesniegt ES tiesību akta priekšlikumu;

S.  tā kā ES, it sevišķi ņemot vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, ir jānodrošina iedzīvotājiem tiesības jebkurā no ES oficiālajām valodām aktīvi piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajās darbībās, lai tiktu novērsta jebkāda veida diskriminācija un veicināta daudzvalodība;

T.  tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva tādējādi arī sekmē ES demokrātisko darbību, jo tā dod pilsoņiem iespēju piedalīties tās demokrātiskajā un politiskajā dzīvē; tā kā tā būtu jāuztver kā viens no līdzekļiem, starp kuriem var minēt arī dialogu ar pārstāvošajām asociācijām un pilsonisko sabiedrību, apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tiesības iesniegt lūgumrakstus un tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam, kas ļauj iedzīvotājiem vērst ES iestāžu uzmanību uz noteiktiem jautājumiem un vērsties pie tām, lai tiktu pieņemti tiesību akti par jautājumiem, kuri ir ES kompetencē un kuri ietekmē iedzīvotājus;

U.  tā kā Regula (ES) 2019/788, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, ir padarījusi Eiropas pilsoņu iniciatīvu pieejamāku un vieglāk izmantojamu organizatoriem, jo īpaši tāpēc, ka iniciatīvas tiek tulkotas visās ES oficiālajās valodās;

V.  tā kā Komisija ir norādījusi uz vairākām grūtībām saistībā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011(4) īstenošanu un tā kā jaunās Regulas (ES) 2019/788 mērķis ir detalizētāk analizēt šādas grūtības saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas kā instrumenta efektivitāti un ieviest uzlabojumus tās darbībā; tā kā tās īstenošana ir jānovērtē efektīvi un savlaicīgi; tā kā Komisijai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2024. gada 1. janvārī un reizi četros gados pēc tam ir jāiesniedz oficiāls ziņojums;

W.  tā kā, lai sasniegtu šos mērķus un pilnībā realizētu EPI potenciālu, attiecībā uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu noteiktajām procedūrām un nosacījumiem būtu jāgarantē, ka Komisija izskata iniciatīvas, kas Regulas (ES) 2019/788 14. panta 1. punkta izpratnē uzskatāmas par derīgām, un uz tām pienācīgi reaģē; tā kā Komisijai ir juridisks pienākums skaidri, saprotami un detalizēti paziņot, vai tā plāno veikt pasākumus attiecībā uz derīgu EPI, un, ja jā, tad kādus, un norādīt pasākumu veikšanas vai neveikšanas iemeslus; tā kā, lai Eiropas pilsoņu iniciatīvu varētu atzīt par derīgu un iesniegt Komisijai, ir vajadzīgs vismaz miljons parakstu no vismaz četrām dalībvalstīm; tā kā ar Regulu (ES) 2020/1042, ieviešot pagaidu pasākumus, tika paredzēti elastīgāki vākšanas, verificēšanas un izskatīšanas posmu termiņi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu; tā kā ar Komisijas īstenošanas aktiem šo pasākumu piemērošanas laiks tika pagarināts; tā kā šai regulai ir tikai pagaidu raksturs, un to piemēros tikai līdz 2022. gada beigām, kad tiks arī pakāpeniski izbeigta Regulas (ES) 2019/788 11. pantā paredzēto individuālās vākšanas tiešsaistes sistēmu izmantošana;

X.  tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīvu organizēšana un atbalstīšana ir Savienības pilsoņu politiskās tiesības un unikāls instruments, lai noteiktu prioritātes līdzdalības demokrātijas jomā ES, ļaujot iedzīvotājiem aktīvi piedalīties projektos un procesos, kas viņus skar; tā kā līdz šim ir tikušas iesniegtas sešas derīgas EPI, no kurām visas ir saņēmušas atbildi no Komisijas, un pēdējās no tām bija iniciatīvas “Minority SafePack” un “Ārā no sprostiem”; tā kā šīs iniciatīvas bija pirmās EPI, kuras tika apspriestas Parlamentā pēc tam, kad spēkā stājās jaunā Regula (ES) 2019/788 un saskaņā ar nesen ieviesto Parlamenta Reglamenta 222. panta 8. punktu; tā kā turpmākās rezolūcijas Parlaments pieņēma attiecīgi 2020. gada decembrī un 2021. gada jūnijā ar pārliecinošu balsu vairākumu – 76 % un 82 % nodoto balsu;

Y.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi 107 prasības uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, no kurām 83 tika atzītas par pieņemamām un reģistrējamām, un sešas no tām bija sekmīgas;

Z.  tā kā starp ES prioritārajiem mērķiem vajadzētu būt arī tās iestāžu demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanai, ES lēmumu pieņemšanas procesu pilnīgas pārredzamības nodrošināšanai un iedzīvotāju pamattiesību iedarbīgai aizsardzībai, kā arī būtu jāpaplašina iedzīvotāju iesaiste ES politiskās darba kārtības veidošanā, izmantojot stiprākus, iedarbīgākus un pārredzamākus iedzīvotāju līdzdalības instrumentus;

AA.  tā kā saskaņā ar LESD 20., 24. un 228. pantu un Hartas 43. pantu Eiropas Ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības par ES iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

AB.  tā kā Eiropas Ombuda veiktās izmeklēšanas galvenokārt attiecas uz pārredzamību un atbildību, pakalpojuma kultūru, labu rīcības brīvības izmantošanu un procesuālo tiesību ievērošanu;

AC.  tā kā 2020. gadā apritēja 25 gadi kopš Eiropas Ombuda ieviešanas; tā kā kopš Ombuda biroja izveides tas ir izskatījis 57 000 sūdzību, kuru rezultātā ir veikts vairāk nekā 7600 izmeklēšanu;

AD.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstus, tiesības iesaistīt Eiropas Ombudu un Eiropas pilsoņu iniciatīva ir līdzdalības rīki, kas sekmē pārredzamību, līdzdalības demokrātiju un aktīvu Eiropas pilsoniskumu,

Tiesības iesniegt lūgumrakstus

1.  atgādina, ka tiesības iesniegt lūgumrakstus ir vissenākais tiešās pilsoniskās līdzdalības veids ES līmenī un tas ir visvienkāršākais un tiešākais veids, kādā iedzīvotāji var sazināties ar ES iestādēm, paust savu viedokli par ES līmenī pieņemtajiem tiesību aktiem un stratēģiskajām izvēlēm, kā arī sūdzēties par nepilnībām un nepietiekamu ieviešanu; atgādina, ka saņemto lūgumrakstu skaits salīdzinājumā ar ES iedzīvotāju skaitu joprojām ir neliels un ka starp dalībvalstīm, reģioniem un valodām pastāv lielas atšķirības tiesību iesniegt lūgumrakstus izmantošanā; uzskata, ka mērķtiecīgas informācijas kampaņas un sabiedrības izglītošana par ES pilsoņu tiesībām var sasniegt plašāku iedzīvotāju daļu un sniegt taustāmus rezultātus, vairojot informētību par iedzīvotāju tiesībām ES līmenī; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejas rīcībā ir plašs instrumentu klāsts, respektīvi, iespēja sagatavot ziņojumus un rezolūcijas, rīkot atklātas uzklausīšanas, tematiskus darbseminārus un faktu konstatēšanas braucienus, un ar tiem komiteja var reaģēt uz iedzīvotāju bažām un mudināt rīkoties Eiropas Parlamentu, pārējās Eiropas iestādes un valstu iestādes; aicina Lūgumrakstu komiteju pastiprināt sadarbību ar valstu parlamentiem un veidot partnerattiecības, kas ļautu apmainīties ar paraugpraksi;

2.  atgādina, ka veidam, kā tiek risināti lūgumrakstos izvirzītie problēmjautājumi, ir izšķirīga ietekme uz iedzīvotājiem saistībā ar ES Līgumos noteikto tiesību iesniegt lūgumrakstus efektīvu ievērošanu, kā arī uz iedzīvotāju viedokli par Savienības iestādēm;

3.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas atteikšanās rīkoties saistībā ar jautājumiem, kas izvirzīti individuālos lūgumrakstos, pārkāpj pašreizējos ES līgumu noteikumus par tiesībām iesniegt lūgumrakstus, jo tās neattiecas tikai uz stratēģiskas nozīmes jautājumiem vai strukturālu problēmu izcelšanu;

4.  aicina Komisiju laikus pārskatīt savu stratēģisko pieeju lūgumrakstu izskatīšanai, jo tās rezultātā cita starpā paliek neizskatīti jautājumi, kas attiecas uz ES tiesību aktu smagiem pārkāpumiem, tādējādi kaitējot iedzīvotāju tiesību aizsardzībai;

5.  mudina Parlamentu un Komisiju pieņemt saistošu iestāžu nolīgumu par lūgumrakstu izskatīšanu, lai nodrošinātu skaidru, paredzamu un pārredzamu tiesisko regulējumu, kura mērķis būtu konsekventi īstenot ES Līgumos paredzētās tiesības iesniegt lūgumrakstus un efektīvi aizsargāt iedzīvotāju pamattiesības;

6.  uzsver, ka tiesības iesniegt lūgumrakstus ir līdzdalības demokrātijas būtisks elements; šajā sakarā aicina Padomi un Komisiju uzskatīt tiesības iesniegt lūgumrakstus par vienu no pamata rīkiem saziņai starp ES iedzīvotājiem un iestādēm, kā arī par būtiski svarīgu demokrātiskas un pārredzamas pārvaldības elementu ES līmenī;

7.  atgādina, ka daudziem Eiropas iedzīvotājiem ir liegtas viņu tiesības iesniegt lūgumrakstus, jo viņu platformas neatbilst piekļūstamības standartiem un prasībām, kā izklāstīts UNCRPD 33. panta 2. punktā;

8.  norāda, ka ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi ES līgumos noteiktajās robežās, lai būtu iespējams attaisnot pilsoņu cerības gadījumos, kad tiesības iesniegt lūgumrakstus tiek izmantotas, lai risinātu individuālas problēmas, un ka šiem uzlabojumiem jāpalīdz izvairīties no situācijām, kurās iedzīvotāji jūtas vīlušies ES iestādēs; aicina sniegt iedzīvotājiem vairāk informācijas par tiesībām iesniegt lūgumrakstus un uzlabot sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, lai pilnībā aizsargātu iedzīvotāju tiesības, kas izriet no ES tiesību aktiem; aicina Eiropas iestādes, sniedzot informāciju par tiesībām iesniegt lūgumrakstus, sniegt skaidrus norādījumus un sistemātiski popularizēt šo instrumentu;

9.  uzskata, ka ir svarīgi paredzēt dažādus komunikācijas līdzekļus un informēt iedzīvotājus ciešā sadarbībā ar valstu un vietējām apvienībām, izmantojot informēšanas kampaņas un pastāvīgas publiskās debates par Savienības darbības jomām; uzskata, ka ir piemēroti veidot interaktīvus tiešsaistes forumus, kuros iedzīvotāji var iegūt informāciju, veikt viedokļu apmaiņu un brīvi izteikties, tos jo īpaši paredzot jauniešiem;

10.  norāda, ka lūgumrakstu iesniedzēji, izjūtot vilšanos, jo nav rasts viņu problēmu atrisinājums, var atsvešināties no ES iestādēm, kā arī izjust eiroskepticismu, jo nav saņēmuši gaidītās atbildes;

11.  aicina noteikt kopīgus kritērijus dažādu lūgumrakstu izskatīšanai, lai nodrošinātu lūgumrakstu standartizētu un saskaņotu apstrādi un nepieļautu iedzīvotāju pieprasījumu patvaļīgu vai neobjektīvu izmantošanu; uzsver, ka lūgumrakstu nevienveidīga izskatīšana var mulsināt lūgumrakstu iesniedzējus un kopumā mazināt iedzīvotāju vēlmi izmantot tiesības iesniegt lūgumrakstus;

12.  šajā saistībā atgādina, ka pārāk šaura vai nesaskaņota Hartas 51. panta interpretācija mazina iedzīvotāju uzticēšanos ES; prasa Komisijai nākt klajā ar pasākumiem, kas garantēs saskanīgu un visaptverošu 51. panta noteikumu piemērošanu, un aicina Konferenci par Eiropas nākotni izskatīt šo jautājumu;

13.  atgādina par iespējām, ko tiesības iesniegt lūgumrakstus sniedz attiecībā uz ES iestāžu brīdināšanu par iespējamām nepilnībām vai pārkāpumiem vai par ES tiesību aktu nepienācīgu īstenošanu gan konkrētos gadījumos, gan sistēmiskā līmenī; uzstāj, ka individuāli lūgumraksti var būt ES tiesību aktu piemērošanas un uzlabošanas instruments; aicina Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju pievērst lielāku uzmanību lūgumrakstos, tostarp individuālos lūgumrakstos, minētajiem jautājumiem un to darīt veidā, kas ļauj veikt pienācīgas izmeklēšanas, lai varētu veikt reālus uzlabojumus ES tiesību aktu pareizā piemērošanā visā Savienībā; uzsver, ka gadījumos, kad Komisijai nav likumdošanas pilnvaru, tai ir iedarbīgi jāizmanto iespējas rīkoties koordinācijas vai atbalsta ietvaros, lai pienācīgi reaģētu uz lūgumrakstu iesniedzēju problēmām un vajadzībām;

14.  konstatē, ka Lūgumrakstu komiteja daudzus lūgumrakstus saistībā ar Covid-19 galvenokārt ir izskatījusi, izmantojot steidzamības procedūru; atzinīgi vērtē to, ka Lūgumrakstu komiteja ievērojamas krīzes laikā ir ātri un efektīvi izskatījusi lūgumrakstus, kas ir būtisks nosacījums, lai iedzīvotāji uzticētos ES iestādēm;

15.  atgādina, ka tiesības iesniegt lūgumrakstus ir būtiski svarīgs ES pilsoniskuma elements; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā par 2020. gada ziņojumu par ES pilsoniskumu un ES rīcības plānu demokrātijai nav minētas tiesības iesniegt lūgumrakstus; uzskata, ka šajā gadījumā nav izmantota iespēja uzlabot pamanāmību vienam no ES pilsoniskuma atzariem; aicina Komisiju iekļaut tiesības iesniegt lūgumrakstus savos stratēģiskajos dokumentos;

16.  aicina veikt detalizētu analīzi, kas ļautu uzzināt iemeslus, kādēļ pēdējos gados ir samazinājies reģistrēto lūgumrakstu skaits; aicina Komisiju koordinēties ar Lūgumrakstu komiteju un veikt pētījumu, lai apzinātu galvenos šķēršļus, ar kādiem saskaras personas, izmantojot savas tiesības iesniegt lūgumrakstus, kā arī lai apzinātu jebkādas esošās saziņas problēmas; aicina ieviest nepieciešamos mehānismus, lai novērstu šādā pētījumā atklātās iespējamās nepilnības un problēmas;

17.  kritizē to, ka Komisijai nav pienācīgas sistēmas informācijas apkopošanai par lūgumrakstiem un par to, kā tie ir saistīti ar pārkāpuma procedūrām vai ES tiesību aktiem, ko apliecina arī nepilnības Komisijas gada ziņojumos par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību, kuros lūgumraksti ir minēti ļoti vispārināti;

18.  prasa Komisijai katru gadu uzraudzīt lūgumrakstu izskatīšanu un veikt analīzi un sagatavot pārskatu par to, kā arī nodrošināt, ka šī analīze tiek izmantota politisko lēmumu pieņemšanā Komisijas līmenī; aicina Komisiju samazināt laiku, kas nepieciešams, lai atbildētu uz Parlamenta pieprasījumiem attiecībā uz lūgumrakstiem;

19.  aicina Padomi un dalībvalstis izrādīt aktīvāku iesaisti un līdzdalību apspriedēs un debatēs, kas saistītas ar lūgumrakstiem, un atbildēt uz lūgumrakstu iesniedzēju izteiktajiem jautājumiem ES līmenī, jo īpaši nosūtot lūgumrakstus atbildīgajām un kompetentajām iestādēm, nodrošinot pienācīgu turpmāko uzraudzību un piedaloties parlamentārajās debatēs;

20.  norāda, ka parlamentārajā un likumdošanas darbā ir jānodrošina atbilstīgi turpmāki pasākumi attiecībā uz lūgumrakstiem; atgādina, ka lūgumrakstus varētu uzskatīt par stratēģisku instrumentu, kas mudina izmantot LESD 225. pantā noteiktās Eiropas Parlamenta tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvas, tādējādi novēršot ES tiesību aktu nepilnības un neatbilstības, uz kurām norādīts lūgumrakstos, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesību pilnīgu aizsardzību;

21.  aicina ES iestādes un Parlamenta komitejas, kā arī dalībvalstis labāk sadarboties ar Lūgumrakstu komiteju, lai efektīvi atbildētu lūgumrakstu iesniedzējiem un apmierinātu viņu prasības; uzskata, ka šajā sakarā būtiska ir dalībvalstu pārstāvju klātbūtne un iesaistīšanās lūgumrakstu apspriešanā komitejā; šajā saistībā mudina Komisiju izvairīties no vispārīgām atbildēm un sniegt lūgumrakstu iesniedzējiem konkrētas un pielāgotas atbildes uz viņu pieprasījumiem;

22.  prasa pilsoniskajai sabiedrībai kā veselumam izmantot visu potenciālu, kas saistīts ar tiesībām iesniegt lūgumrakstus, attiecībā uz stratēģisku un leģislatīvu pārmaiņu īstenošanu ES līmenī; mudina pilsoniskās sabiedrības organizācijas pilnvērtīgāk izmantot lūgumrakstus kā tiešās demokrātijas instrumentu, lai Eiropas iestādēm darītu zināmas savas bažas, kā arī iespējamus Savienības tiesību aktu pārkāpumus;

23.  prasa Konferencei par Eiropas nākotni pārdomāt tiesības iesniegt lūgumrakstus, sarīkot debates par šo tematu, kā arī ar iedzīvotājiem pētīt veidu, kādā varētu uzlabot informāciju par tiesībām iesniegt lūgumrakstus un piekļuvi tām, lai tās kļūtu par demokrātiskāku instrumentu, kas ir ES pilsoņu un iedzīvotāju rīcībā un sniedz viņiem iespēju tieši sazināties ar ES iestādēm un darīt tām zināmas savas sūdzības; aicina konferenci par Eiropas nākotni sniegt ierosinājumus, kā uzlabot tiesību iesniegt lūgumrakstu īstenošanu ES līmenī;

24.  prasa stiprināt Lūgumrakstu komitejas pozīciju Parlamentā un tās attiecībās ar citām iestādēm, ņemot vērā, ka tā ir vienīgā komiteja, kas tieši sazinās ar iedzīvotājiem; šajā nolūkā uzsver, ka ir jānodrošina vairāk darbinieku un resursu Lūgumrakstu komitejai, ņemot vērā tās darba apjomu;

25.  aicina citas komitejas pienācīgā laikā palīdzēt Parlamentam ātrāk un efektīvāk atbildēt uz jautājumiem, kas satrauc iedzīvotājus, un pašlaik notiekošajā leģislatīvajā darbā ņemt vērā lūgumrakstu iesniedzēju minētās problēmas; aicina citas komitejas Parlamenta ikdienas leģislatīvajā darbā ņemt vērā lūgumrakstus, kas saistīti ar to kompetences jomām, un oficiāli un konkrēti atbildēt uz lūgumrakstu iesniedzēju paustajām gaidām;

26.   uzskata, ka lūgumrakstu tīkls ir nepieciešams rīks, ar ko parlamentārajā un leģislatīvajā darbā veicināt turpmākās darbības saistībā ar lūgumrakstiem, kā arī starp tā dalībniekiem veicināt informācijas un paraugprakses piemēru apmaiņu gan tehniskā, gan politiskā līmenī; uzskata, ka šādam tīklam būtu jāstiprina dialogs un sadarbība ar Komisiju un pārējām ES iestādēm;

27.  ņemot vērā, ka saskaņā ar pamatnostādnēm(5) komiteja, kad tai lūdz sniegt atzinumu, izsver tiesību iesniegt lūgumrakstus nozīmīgumu un savu likumdošanas darba noslogojumu, pirms pieņem lēmumu par to, vai sniegt vai nesniegt atzinumu, un ka šis noteikums tika pieņemts pirms Lisabonas līguma pieņemšanas un atspoguļo novecojošu viedokli par lūgumrakstu nozīmīgumu parlamentārajā darbā, aicina atjaunināt pamatnostādnes, lai Lūgumrakstu komitejai un citām komitejām nodrošinātu pilnvaras, kas vajadzīgas, lai efektīvi pildītu komiteju darba uzdevumus;

28.  prasa veikt Eirobarometra aptauju par zināšanām, kas ES iedzīvotājiem ir par tiesībām iesniegt Eiropas Parlamentam lūgumrakstus, lai vāktu datus nolūkā īstenot spēcīgu un pieejamu izpratnes veicināšanas kampaņu; uzskata, ka regulāru aptauju rīkošana visā ES, pamatojoties uz pārrobežu izlasēm, palīdz vairāk informēt ES iestādes par jautājumiem, kas satrauc iedzīvotājus;

29.  aicina Parlamentu un Komisiju izveidot kopīgu datubāzi, lai pārredzami un sadarbīgi kopīgotu informāciju par visiem Komisijas turpmākajiem pasākumiem, kurus tā veikusi attiecībā uz lūgumrakstiem, tostarp EU Pilot procedūrām un pārkāpuma procedūrām, tiesību aktu priekšlikumiem un jebkādiem citiem ES tiesību aktiem;

30.  aicina aktīvāk veicināt tiesības iesniegt lūgumrakstus un informēt par Parlamenta lūgumrakstu portālu, izmantojot sociālos medijus, izpratnes veicināšanas kampaņas, žurnālistu apmācību un šī portāla savienošanu ar plaši zināmiem lūgumrakstu portāliem, kurus iedzīvotāji izmanto, lai saņemtu atbalstu Eiropas un valstu līmenī;

31.  aicina Padomi un Komisiju sasaistīt savas tīmekļa vietnes un Konferences par Eiropas nākotni platformu ar lūgumrakstu portālu un atbalstīt šo portālu savos kanālos, tostarp Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs, kas ir jāmudina sadarboties ar Eiropas Parlamenta vietējiem birojiem;

32.  aicina uzlabot lūgumrakstu tīmekļa portālu, lai to padarītu sabiedrībai pamanāmāku, ērtāku lietotājiem, vieglāk un intuitīvāk pārskatāmu un piekļūstamu visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti; prasa ePetition datubāzē uzlabot datu analīzes funkciju, lai atvieglotu iepriekšējo lūgumrakstu par šo pašu tematu izgūšanu no ePetition; prasa vienkāršot procesu, kas iedzīvotājiem sniedz iespēju tiešsaistes portālā atbalstīt kādu no pieejamajiem lūgumrakstiem, kas ļautu viņiem labāk izmantot savas tiesības iesniegt lūgumrakstus;

33.  konstatē, ka lūgumrakstu iesniedzēji nevar reāllaikā piekļūt informācijai par progresu viņu iesniegtā lūgumraksta izskatīšanā; tāpēc prasa lūgumrakstu tīmekļa portālā publicēt un rādīt vairāk informācijas, piemēram, par lūgumrakstu izskatīšanā panākto progresu un ar to saistītajām citās iestādēs uzsāktajām izmeklēšanām; prasa pastiprināt sinerģiju starp portālu un Parlamenta iekšējo datubāzi, lai lūgumrakstu izskatīšanā veicinātu lielāku pārredzamību;

34.  aicina vākt vairāk informācijas par lūgumrakstu iesniedzēju profilu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek pilnībā ievēroti personas datu aizsardzības noteikumi, lai identificētu grupas, kuras ir nepietiekami pārstāvētas attiecībā uz tiesību iesniegt lūgumrakstus izmantošanu, un tām paredzētu īpašas komunikācijas kampaņas;

Eiropas Ombuda loma

35.  atgādina, cik svarīgas ir visu pilsoņu un visu fizisko un juridisko personu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai adrese ir Eiropas Savienībā, tiesības iesniegt Eiropas Ombudam sūdzības par sliktu pārvaldību ES iestādēs; uzskata, ka sūdzības, ko iedzīvotāji iesniedz Ombudam, ir būtiski svarīgs līdzdalības demokrātijas un ES lēmumu pieņemšanas leģitimitātes elements; atgādina, ka tiesības iesaistīt Ombudu stiprina iedzīvotāju iesaistīšanos un viņu uzticēšanos ES iestādēm, jo sekmē ES iestāžu un struktūru pārredzamību un labu pārvaldību;

36.  uzsver to, kā attīstījušās Ombuda funkcijas un ka Ombuds var rīkoties pēc savas iniciatīvas, lai sniegtu atbalstu cīņā pret sistēmiskām ES pārvaldības problēmām, un veicināt labu pārvaldību, proti, stingrāku standartu ievērošanu ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās; šajā saistībā uzskata, ka Ombuda loma nekad vēl nav bijusi tik nozīmīga, ņemot vērā, ka ES pārvaldība ar tās struktūrvienību starpniecību iedzīvotāju dzīvē kļūst arvien nozīmīgāka tādās jomās kā vide, migrācija un veselība;

37.  atgādina, ka Eiropas Ombuds var sagatavot ieteikumus, risinājumu priekšlikumus un ierosinājumus uzlabojumiem, lai atrisinātu kādu problēmu saistībā ar dažādiem sliktas pārvaldības gadījumiem; konstatē, ka gadījumos, kad sūdzība neattiecas uz Ombuda darbības jomu, Ombuds var ieteikt sūdzības iesniedzējam vērsties citā iestādē vai Lūgumrakstu komitejā; norāda, ka 2020. gadā Ombuds saņēma vairāk nekā 1400 sūdzības, kas nebija tā pilnvaru jomā –– galvenokārt tāpēc, ka tās neattiecās uz ES pārvaldības darbībām;

38.  aicina Ombudu vēl stingrāk uzraudzīt to, kā tiek izmantoti ES līdzekļi un budžets, un pārbaudīt, vai ES intereses neapdraud tiesiskuma pārkāpumi vai ES principu un vērtību pārkāpumi, korupcija vai interešu konflikti, jo īpaši saistībā ar Eiropas atveseļošanas plānu Next Generation EU; uzsver, ka tiesiskuma ievērošana ir būtisks nosacījums, lai piekļūtu ES fondiem; uzskata, ka šāds nosacījums par tiesiskuma ievērošanu un tas, ka ES neatkāpjas no savām vērtībām, stiprina iedzīvotāju uzticēšanos ES un parāda ES stingro apņemšanos nodrošināt demokrātisku kvalitāti visā Eiropas teritorijā;

39.  atgādina, ka attiecības ar Ombudu ir viens no pienākumiem, ko Eiropas Parlamenta reglaments paredz Lūgumrakstu komitejai;

40.  atzinīgi vērtē nesenās izmaiņas Ombuda statūtos, kas saskaņo Ombuda pienākumu izpildi ar Lisabonas līgumu un vēl vairāk nostiprina ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesības iesniegt sūdzību par sliktu pārvaldību ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās, jo īpaši trauksmes cēlēju aizsardzības, vajāšanas un interešu konfliktu jomā; atgādina, ka ar jaunajiem statūtiem tiek arī precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Ombuds var veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, atkārtoti paužot, ka Ombudam ir iespēja sadarboties ar dalībvalstu iestādēm un ar ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām; šajā sakarā ir stingri pārliecināts, ka Ombudei būtu jāpiešķir lielāks budžets, nodrošinot resursus, kas viņai nepieciešami, lai tiktu galā ar pieaugušo darba slodzi un turpinātu kompetenti strādāt Eiropas pilsoņu labā; mudina Eiropas iestādes, struktūras un aģentūras ievērot Ombuda ieteikumus attiecībā uz pārredzamību un citiem ētikas jautājumiem;

41.  atgādina, ka ES iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt ES iestāžu dokumentiem; atzinīgi vērtē pašreizējā Ombuda paveikto ievērojamo darbu attiecībā uz ES dokumentu piekļūstamību, jo īpaši paātrinātās procedūras piemērošanu šādu prasību izskatīšanā; aicina likumdevējus ievērot Ombuda ieteikumus saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001(6) par publisku piekļuvi dokumentiem un rosināt tās pārskatīšanu; uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšana ir prioritārs jautājums, kas jārisina, lai varētu nodrošināt pilnīgu pārredzamību un neierobežotu sabiedrības piekļuvi ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem; uzsver ar pārredzamību saistīto Ombuda uzdevumu nozīmīgumu Eiropas demokrātijai, jo īpaši attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju iespējām piekļūt dokumentiem, lai ļautu viņiem pilnībā izmantot savas tiesības saņemt informāciju un palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas projektam; aicina Ombudu turpināt iesākto, jo iespēja pienācīgā laikā un 24 oficiālajās ES valodās piekļūt dokumentiem ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības pienācīgu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

42.  pauž atzinību Ombudam par paveikto darbu, veicinot iedzīvotāju daudzvalodību un publicējot ieteikumu kopumu ES pārvaldes iestādēm par ES oficiālo valodu izmantošanu saziņā ar sabiedrību; tie ir ieteikumi, kas sniedz norādījumus par to, kā, kad un kādā valodā sazināties, lai aizsargātu ES valodu daudzveidību;

43.  atgādina, ka viens no veidiem, kā uzlabot ES tēlu iedzīvotāju uztverē, ir padarīt to viņiem saprotamāku un pārredzamāku; uzskata, ka Padomei būtu jāturpina strādāt pie tā, lai uzlabotu savu pārredzamību, un aicina īstenot dažus no Parlamenta un Ombuda atkārtoti izdotajiem ieteikumiem;

44.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi arī turpmāk sniegt ES iedzīvotājiem pienācīgu informāciju par Ombuda lomu un darbības jomu, kā arī par Ombuda ietekmi uz ES iestāžu attīstību; aicina Ombudu turpināt izplatīt informāciju par izmeklēšanu rezultātiem, kas ir palielinājuši ES tirdzniecības sarunu pārredzamību, publiskot Eiropas Savienībā novērtēto zāļu klīnisko pārbaužu rezultātus, ieviest sūdzību izskatīšanas mehānismus patvēruma meklētājiem un stiprināt ES komisāriem piemērojamos ētikas noteikumus;

45.  prasa Ombudam vēl vairāk stiprināt Eiropas ombudu tīklu, lai veicinātu tiesības vērsties pie ombuda gan valsts, gan ES līmenī, kā arī nezaudētu saikni ar iedzīvotāju situāciju katrā valstī un pievērstu tai uzmanību; uzskata, ka ir jāstiprina saziņa un paraugprakses piemēru apmaiņa starp valstu un reģionālajiem ombudiem un ar Eiropas Ombudu, lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par savām tiesībām un zinošāki, iesniedzot sūdzības;

Eiropas pilsoņu iniciatīva

46.  uzsver, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir unikāls un svarīgs līdzdalības demokrātijas instruments Eiropas Savienībā; uzsver, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva nodrošina Savienības pilsoņiem īpašu iespēju apzināt viņiem svarīgas problēmas vai jautājumus un panākt to iekļaušanu Eiropas politiskajā programmā, darīt zināmas savas vēlmes, kā arī lūgt ES rīkoties un pieņemt tiesību aktus, un ka ir jāveicina šī instrumenta izmantošana un tas jāatbalsta ar visiem iespējamiem līdzekļiem; šajā sakarā atgādina par pienākumiem, kas Komisijai un dalībvalstīm jāpilda saskaņā ar Regulu (ES) 2019/788, jo īpaši, palielināt Savienības pilsoņu informētību par Eiropas pilsoņu iniciatīvas esamību, mērķiem un darbību un sniegt palīdzību un praktisku atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvu organizatoriem; šajā sakarā uzskata, ka būtu jāprecizē Parlamenta devums Komisijas saziņas pienākumu izpildē;

47.  aicina Komisiju mērķtiecīgāk pievērsties par derīgām atzītajām EPI un labot pastāvošo situāciju, kurā Eiropas pilsoņu iniciatīvām neseko leģislatīvi turpmāki pasākumi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, palielinātu Savienības demokrātisko leģitimitāti, sniedzot pilsoņiem lielākas iespējas piedalīties tās demokrātiskajā un politiskajā dzīvē; tāpēc uzskata, ka Komisijai būtu jāpievērš patiesa vērība pilsoņu gaidām saistībā ar derīgām EPI, un jāizrāda patiesa ieinteresētība to piepildīšanā;

48.  atgādina, ka Komisija ir īstenojusi pienācīgus turpmākus pasākumus attiecībā tikai uz dažām sekmīgām EPI;

49.  uzskata, ka Eiropas demokrātijas interesēs ir svarīgi, lai iedzīvotāji varētu dot savu ieguldījumu ES likumdošanas prerogatīvu īstenošanā un tieši iesaistīties likumdošanas priekšlikumu ierosināšanā; tāpēc aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt katras derīgās EPI priekšlikumus un pilnībā pildīt savu juridisko pienākumu skaidri, saprotami un detalizēti izklāstīt pasākumu veikšanas vai neveikšanas iemeslus; atgādina Parlamenta pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 16. pantu un Parlamenta Reglamenta 222. panta 9. punktu novērtēt katru derīgo EPI un Komisijas veiktos pasākumus, jo īpaši tad, ja Komisija minētos priekšlikumus neierosina vai neīsteno;

50.  aicina vēl vairāk stiprināt Parlamenta lomu un tā saikni ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām attiecībā uz konkrētām derīgām EPI un to, kā Komisija tās īsteno; uzskata, ka tajos gadījumos, kad Komisija noteiktajā termiņā nepublicē savus nodomus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 15. pantu, vai paziņojumā norāda, ka neplāno rīkoties pēc tādas EPI, kas atbilst procedūras prasībām, proti, iniciatīva atbilst ES primārajiem tiesību aktiem un nav pretrunā LES 2. pantā noteiktajām Savienības vērtībām un Hartā paredzētajām tiesībām, Parlaments varētu pieņemt lēmumu par normatīva patstāvīga (INL) ziņojuma sagatavošanu saistībā ar šo EPI saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 222. pantu; mudina Komisiju apņemties iesniegt tiesību akta priekšlikumu pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis jebkuru šādu INL; uzskata, ka šādā gadījumā Komisijai būtu jāveic savas sākotnējās atbildes rūpīga atkārtota izvērtēšana, šādi pilnībā ievērojot Parlamenta INL; prasa grozīt Regulu (ES) 2019/788, lai stimulētu Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ja iesniegtā EPI atbilst attiecīgajām prasībām;

51.  aicina Komisiju skaidri informēt iedzīvotājus par kompetenču sadalījumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, lai Eiropas pilsoņu iniciatīvas skartu tematus un problēmas, kurās Komisija ir kompetenta ierosināt tiesību aktu priekšlikumus, sniegt organizatoriem praktiskus un savlaicīgus padomus par Eiropas pilsoņu iniciatīvu teksta izstrādi, kā arī pienācīgi izmantot iespējas daļēji reģistrēt iniciatīvu; uzsver, ka nesenās Eiropas pilsoņu iniciatīvās Eiropas Savienībai tiek prasīts aktīvāk un ātrāk rīkoties, jo īpaši tādās jomās kā vides aizsardzība, veselības aizsardzība un dzīvnieku labturība, kā arī pilsoniskās un politiskās tiesības, ko jo īpaši apliecina iniciatīvas “Minority SafePack” un “Ārā no sprostiem”, kuras saņēma ļoti lielu atbalstu; tāpēc atkārtoti uzsver, ka Komisijas pilnvaras ierosināt tiesību aktu ir jāinterpretē pēc iespējas plašāk;

52.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir rīkojusi informatīvus seminārus un 2020. gadā sarīkoja Eiropas pilsoņu iniciatīvas nedēļu, kurā iestāžu pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības locekļi, kā arī iepriekšējo un aktuālo iniciatīvu organizētāji tikās, lai pārdomātu, kā šo instrumentu uzlabot; tomēr uzskata, ka EPI joprojām ir maz zināma; tāpēc aicina Komisiju saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 18. pantu pastiprināt šī līdzdalības instrumenta pamanāmību medijos;

53.  prasa Komisijai pilnībā novērtēt Regulā (ES) 2020/1042 paredzētos pagaidu pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot vākšanas posma pagarināšanai un tās ietekmei uz organizētāju spēju piesaistīt atbalstu savām EPI, lai cita starpā gūtu informāciju, kas vajadzīga Regulas (ES) 2019/788 pārskatīšanas procesā; uzskata, ka, ja šis novērtējums sniegs pozitīvus pierādījumus, varētu paredzēt šo pagaidu pasākumu pagarināšanu uz ilgāku laikposmu;

54.  aicina Komisiju uzlabot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, lai atvieglotu iedzīvotāju iespējas izmantot šo instrumentu, ņemot vērā, ka tikai nedaudzas Eiropas pilsoņu iniciatīvas ir guvušas panākumus to rezultātā ierosinātu tiesību aktu izteiksmē; šajā sakarā uzsver pasākumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2019/788 un kuru nolūks ir uzlabot Savienības pilsoņu iespējas izmantot savas tiesības atbalstīt EPI, un aicina izvērtēt šo pasākumu īstenošanu; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt šo tiesību izmantošanas iespējas nākamajā ziņojumā par ES pilsonību un izklāstīt leģislatīvos un neleģislatīvos pasākumus, kurus varētu ieviest, lai vēl vairāk uzlabotu šo tiesību izmantošanu;

55.  uzskata, ka tas, kādā veidā tiek formulētas Komisijas atbildes uz sekmīgām pilsoņu iniciatīvām, var būtiski ietekmēt to, kā iedzīvotāji vērtē šo instrumentu, un ka ir vajadzīgi lielāki centieni un rūpīgāka izvērtēšana katras sekmīgas iniciatīvas gadījumā, lai nodrošinātu, ka Komisija pienācīgi apsver pilsoņu priekšlikumus;

56.  norāda, ka ir vajadzīgi pastāvīgi līdzdalības mehānismi, kas ļautu pilsoņiem piedalīties ES lēmumu pieņemšanā;

57.  uzsver vajadzību izveidot pienācīgu turpmākās pārraudzības mehānismu Eiropas pilsoņu iniciatīvām, kas nav guvušas panākumus, lai nopietni un efektīvi novērtētu iedzīvotāju sniegto ieguldījumu, tostarp pārvirzot iedzīvotājus uz Lūgumrakstu komiteju, jo nespēja ietekmēt varētu izraisīt turpmāku nevēlēšanos iesaistīties; uzsver lomu, kas Lūgumrakstu komitejai jāuzņemas visā uzklausīšanas procesā un kuras nozīmīgums ir palielinājies; aicina Komisiju laikus sadarboties ar Parlamentu, kad kāda EPI tiek uzskatīta par derīgu, lai Parlaments varētu pilnībā izmantot tam paredzēto trīs mēnešu periodu atklāto uzklausīšanu rīkošanai attiecīgajās komitejās, kā arī sagatavot plenārsēdes debates un rezolūcijas par derīgām EPI; uzstāj, ka Regulā (ES) 2019/788 Komisijai ilgāks termiņš reaģēšanai uz derīgām Eiropas pilsoņu iniciatīvām galvenokārt ir paredzēts ar mērķi dot Komisijai iespēju pilnībā ņemt vērā viedokļus un nostājas, kas par Eiropas pilsoņu iniciatīvām ir paustas izskatīšanas posmā, un pienācīgi ņemt vērā pieejamās iespējas tiesību aktu priekšlikumu ierosināšanai;

58.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzlabot un stiprināt Eiropas pilsoņu iniciatīvas forumu, kas ir arī no Regulas (ES) 2019/788 izrietošs juridisks pienākums; uzstāj, ka forumam būtu jāsniedz praktiskas norādes un juridisks atbalsts organizatoriem un ka tam vajadzētu būt instrumentam, kas palīdz veidot spēju uzsākt, atbalstīt un uzturēt Eiropas pilsoņu iniciatīvas vākšanas posmā un kas sekmē EPI kā pilsoņu iesaistīšanās instrumentu Savienības demokrātiskajā dzīvē;

59.  aicina konferenci par Eiropas nākotni sniegt Savienības pilsoņiem iespējas tieši paust viedokli, lai apspriestu EPI un tās pašreizējā tiesiskā regulējuma īstenošanas efektivitāti un popularizētu EPI kā noderīgu instrumentu, kas ļautu pilsoņiem piedalīties Savienības sabiedriskās politikas īstenošanā;

60.  uzsver, ka Konference par Eiropas nākotni ir iespēja labāk izprast nepieciešamību piedalīties ES programmā un ka tā attiecīgi varētu ļaut nodoties pārdomām par to, kā uzlabot un likt piemērot pilsoniskās līdzdalības procesu; uzsver, ka Konference piešķirs jaunu sparu Eiropas diskusijai par demokrātijas, jo īpaši Eiropas pilsoņu iniciatīvu, nostiprināšanu; aicina Komisiju mudināt iedzīvotājus, kuru sniegtie priekšlikumi Konferences par Eiropas nākotni ietvaros nav tikuši pārņemti Komisijas priekšlikumos, izmantot visus viņiem pieejamos instrumentus, tostarp Eiropas pilsoņu iniciatīvas;

Secinājumi

61.  uzsver šo triju līdzdalības instrumentu lomu — veicināt un atbalstīt ES pilsoņu un iedzīvotāju iesaistīšanos, tādējādi panākot konkrētu tiešu ietekmi uz ES politikas programmu; aicina izveidot un plašā mērogā veicināt iedzīvotājiem paredzētu vienotu un piekļūstamu starpiestāžu tīmekļa vietni (un ērti izmantojamu lietotni), kurā būtu sniegta informācija par visām tiesībām un demokrātiskajiem instrumentiem, kas ļauj iedzīvotājiem tieši piedalīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES līmenī; uzskata, ka šāda vienota platforma ne tikai palielinātu iedzīvotāju izpratni par viņu tiesībām, bet arī veicinātu dažādo instrumentu savstarpējo papildināmību;

62.  uzsver, ka regulāra informācijas vākšana par iedzīvotājus interesējošām tēmām un jautājumiem, kas vairākkārt tiek minēti lūgumrakstos, Eiropas Ombuda veiktajās izmeklēšanās un Eiropas pilsoņu iniciatīvās, ļautu ātrāk rast risinājumus, vienlaikus nodrošinot saskaņotu ES politiku iedzīvotāju interesēs;

63.  uzskata, ka ir būtiski analizēt Eiropas iestāžu un iedzīvotāju saziņas problēmas, kuru dēļ eiropieši nepietiekamā mērā izmanto iedzīvotāju līdzdalības mehānismus; aicina nodrošināt vajadzīgos resursus, lai plašākai sabiedrībai izplatītu informāciju par šo instrumentu eksistenci un darbību;

64.  aicina veicināt sabiedrības, jo īpaši jauniešu, izpratni par šiem trijiem līdzdalības instrumentiem, lai tos padarītu par efektīviem un lietderīgiem demokrātiskās līdzdalības rīkiem; uzsver, ka visām ES iestādēm būtu maksimāli jāpastiprina komunikācijas centieni vietējā, reģionālā un valsts līmenī, lai pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu par minētajiem trim instrumentiem, respektīvi, EPI, sūdzībām Eiropas Ombudam un tiesībām iesniegt lūgumrakstus, un viņus mudinātu tajos aktīvi piedalīties un iesaistīties; uzsver, ka ir svarīgi gan Eiropas, gan vietējā līmenī, izmantojot Europe Direct informācijas centrus un Eiropas mājas(7), sniegt iedzīvotājiem palīdzību lūgumrakstu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu iesniegšanā, kā arī sūdzību iesniegšanā Eiropas Ombudam;

65.  uzsver būtiski svarīgo pedagoģisko lomu, kas akadēmiskās vides pārstāvjiem jāuzņemas Eiropas pilsoniskās izglītības nodrošināšanā; mudina dalībvalstis mācīt skolēniem pamatskolās un vidusskolās un studentiem universitātēs par trim ES līdzdalības instrumentiem, lai viņi būtu informēti par ES lēmumu pieņemšanas procesu un to, kā tajā aktīvi piedalīties; prasa Eiropas Komisijai stiprināt programmas “Erasmus+” mērķus, kas saistīti ar jauniešu aktīvu līdzdalību demokrātijā, jo īpaši izmantojot mācību pasākumus nolūkā attīstīt pilsoniskās spējas un izpratni par Eiropas politiku; atgādina, ka jauniešu pilsoniskā līdzdalība ir būtiski svarīga jebkuras demokrātijas nākotnei;

66.  uzsver, ka ir svarīgi sniegt cilvēkiem ar invaliditāti pilnīgu piekļuvi visiem dažādajiem instrumentiem, ko ES piedāvā iedzīvotājiem, jo īpaši ar sistemātisku tulkošanu, tostarp zīmju valodā un viegli lasāmā valodā;

67.  aicina ES iestādes risināt problēmas, ar ko saskaras neaizsargātas cilvēku grupas, kuras ir nepietiekami pārstāvētas un nespēj panākt savu problēmjautājumu risināšanu, un iesaistīt šīs grupas lēmumu pieņemšanā;

68.  aicina Komisiju iekļaut visus trīs līdzdalības instrumentus 2019.–2027. gada jaunatnes stratēģijas “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija” īstenošanā, jo īpaši rīcības jomās “Iesaistīšanās” un “Saiknes veidošana”;

69.  atgādina, ka ES daudzvalodu saziņas politika, kā arī informācijas un dokumentu publicēšana visās oficiālajās ES valodās ir būtiski svarīgs elements saziņā ar visu dalībvalstu iedzīvotājiem un viņu iesaistīšanā, un ka tas būtu jāstiprina; uzsver tās nozīmīgumu visos saziņas kanālos, tostarp sociālajos medijos, lai veidotu labāku saikni ar iedzīvotājiem, sevišķu uzmanību pievēršot cilvēku ar invaliditāti īpašajām vajadzībām; atzinīgi vērtē Ombuda publicētās pamatnostādnes, kurās iestādēm sniegti norādījumi par to, kā pilnveidot savu valodas politiku iedzīvotājiem visdraudzīgākajā veidā;

70.  uzstāj, ka Parlamentā ir jāapspriež Lūgumrakstu komitejas nozīme un locekļu skaits; norāda, ka iedzīvotāju prasības būs iespējams vairāk ņemt vērā tikai tad, ja kāda kompetentā iestāde uzņemsies atbildību par turpmāku pasākumu īstenošanu; uzsver, ka pašlaik Lūgumrakstu komiteja nav ne pietiekami liela, ne tai nav pietiekamu pilnvaru, lai spētu apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc komitejas palīdzības;

71.  uzsver, ka ir jānovērš nepilnības ES lūgumrakstu sistēmā, ņemot vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, lai nodrošinātu visu tās demokrātisko potenciālu un darba kārtības noteikšanas funkciju; aicina ES iestādes izmantot savus resursus, lai palielinātu šī rīka spēju raisīt interesi un veicinātu iedzīvotāju līdzdalību ES likumdošanas procesā; šajā saistībā uzsver vajadzību piešķirt lielāku ES finansējumu līdzdalības mehānismu veicināšanai;

72.  uzsver, ka, lai uzlabotu iedzīvotāju līdzdalību, iedzīvotājiem ir vajadzīgas skaidras norādes, kas palīdzētu viņiem izvēlēties vispiemērotāko līdzdalības rīku savu bažu risināšanai; uzskata, ka ir jāizprot šķēršļi, ar kuriem iedzīvotāji, jo īpaši eiropieši ar invaliditāti, saskaras, iesniedzot lūgumrakstu Parlamentam, sūdzību Ombudam vai iniciatīvu Komisijai, un tie jānovērš;

73.  turklāt uzsver, ka tās Eiropas pilsoņu iniciatīvas un lūgumraksti, kuriem ir bijusi ietekme, jo īpaši tie, kas guvuši plašu uzmanību medijos vai tikuši ņemti vērā Komisijā vai Parlamentā, būtu atsevišķi jāanalizē, lai konstatētu veiksmīgas stratēģijas un paraugprakses piemērus, ko nākotnē varētu izmantot pieredzes gūšanai;

74.  uzsver pārredzamības nozīmīgumu sūdzību un pilsoņu iniciatīvu izskatīšanas procesā; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību; pauž atbalstu Eiropas Ombuda darbībām nolūkā padarīt visas ES iestādes un struktūras ES iedzīvotājiem daudz pārredzamākas un pārskatatbildīgākas;

75.  ir stingri pārliecināts, ka iedzīvotāju piekļuve Eiropas iestāžu dokumentiem ir līdzdalības demokrātijas pamats; šajā sakarā uzsver, ka iestādēm ir jābūt iedzīvotājiem pārredzamām un pārskatatbildīgām;

76.  uzsver, ka debatēm par ES nākotni būtu jāuzlabo iedzīvotāju līdzdalības instrumenti, kas ļaus panākt demokrātiskāku, pārredzamāku un iedzīvotājiem atvērtāku Savienību;

o
o   o

77.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ombudiem vai līdzvērtīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (2) OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp. (3) OV L 213, 17.7.2020., 7. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta komiteju priekšsēdētāju konference “Guidelines on the treatment of petitions by the standing committees” (Pamatnostādnes par lūgumrakstu izskatīšanu pastāvīgajās komitejās), 1998. gada 14. jūlijs, PE225.233. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). (7) “Maisons de l’Europe” (franču valodā): https://www.maisons-europe.eu/