Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/2003(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0025/2022

Iesniegtie teksti :

A9-0025/2022

Debates :

PV 08/03/2022 - 16
CRE 08/03/2022 - 16

Balsojumi :

PV 09/03/2022 - 13
CRE 09/03/2022 - 13
PV 10/03/2022 - 2
CRE 10/03/2022 - 2

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2022)0073

Pieņemtie teksti
PDF 238kWORD 71k
Ceturtdiena, 2022. gada 10. marts - Strasbūra
ES trešais dzimumu līdztiesības rīcības plāns
P9_TA(2022)0073A9-0025/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūcija par ES trešo dzimumu līdztiesības rīcības plānu (2021/2003(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2013. gada 18. oktobra Vispārējo ieteikumu Nr. 30 par sievietēm konfliktu novēršanas, konflikta un pēckonflikta situācijās,

–  ņemot vērā 1995. gada ceturtās Pasaules Sieviešu konferences Pekinas Rīcības platformu un pieņemto deklarāciju, kā arī tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un tās stāšanos spēkā ES 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu „Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam” (COM(2021)0101),

–  ņemot vērā 2015. gada septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 1., 4., 5., 8., 10. un 17. mērķi,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1951. gada Konvenciju Nr. 100 par vienlīdzīgu darba samaksu,

–  ņemot vērā SDO 1958. gada Konvenciju Nr. 111 par diskrimināciju (nodarbinātība un nodarbošanās),

–  ņemot vērā SDO 2019. gada Konvenciju Nr. 190 par vardarbību un aizskarošu izturēšanos,

–  ņemot vērā SDO 2012. gada Ieteikumu Nr. 202 par sociālās aizsardzības minimumiem,

–  ņemot vērā 1949. gada 12. augusta Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000), Nr. 1820 (2008), Nr. 1888 (2009), Nr. 1889 (2009), Nr. 1960 (2010), Nr. 2106 (2013), Nr. 2122 (2013), Nr. 2242 (2015), Nr. 2467 (2019) un Nr. 2493 (2019) par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu („Stambulas konvencija”),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2005. gada 16. maija Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību,

–  ņemot vērā Starptautisko konferenci par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD), kas 1994. gadā norisinājās Kairā, un tās rīcības programmu, kā arī tās pārskatīšanas konferenču rezultātus un 2019. gada Nairobi augstākā līmeņa sanāksmi (ICPD+25), kurā tika atzīmēta Konferences 25. gadadiena,

–  ņemot vērā 2015. gada jūlijā pieņemto trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programmu,

–  ņemot vērā ES un ANO kopīgo iniciatīvu „Spotlight”, kuras mērķis ir izskaust visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu un 3. panta 3. punktu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu, 153. panta 1. punktu un 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā 2016. gada jūnija globālo stratēģiju attiecībā uz Eiropas Savienības ārpolitiku un drošības politiku,

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 25. novembra kopīgo paziņojumu „ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP III) — vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā 2021.–2025. gadam” (JOIN(2020)0017) un tam pievienoto kopīgo dienestu darba dokumentu „Mērķi un rādītāji dzimumu līdztiesības rīcības plāna III (2021.–2025.) īstenošanas satvaram” (SWD(2020)0284),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu „Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta Regulu (ES) 2021/522, ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma „ES — veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014(2),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālsekretāra 2020. gada 9. aprīļa politikas pārskatā „Covid-19 ietekme uz sievietēm”,

–  ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda ziņojumu "Impact of the COVID-19 Pandemic on Family Planning and Ending Gender-based Violence, Female Genital Mutilation and Child Marriage" (Covid-19 pandēmijas ietekme uz ģimenes plānošanu un dzimumbalstītas vardarbības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un bērnu laulību izbeigšanu), kas publicēts 2020. gada 27. aprīlī,

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācija (PVO) vispārējo stratēģiju dzemdes kakla vēža kā sabiedrības veselības problēmas uzveikšanai, kas uzsākta 2020. gada novembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu „Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā 2019. gada 5. jūlija pieņemto ES rīcības plānu par sievietēm, mieru un drošību (WPS) 2019.–2024. gadam,

–  ņemot vērā Paaudžu līdztiesības forumu, kas tika rīkots Meksikā 2021. gada 29.–31. martā un Parīzē no 2021. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam, un paustās apņemšanās, lai paātrinātu virzību dzimumu līdztiesības sasniegšanā visā pasaulē, piemēram, Globālo dzimumu līdztiesības paātrināšanas plānu un jauno „Paktu par sievietēm, mieru un drošību, kā arī humanitāro rīcību”, kas uzsākts foruma rezultātā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu „Eiropa pasaulē”(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 31. maija rezolūciju par kopīgā dienestu darba dokumenta (SWD(2015)0182) „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” īstenošanu(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pārtraukšanai pasaulē(5),

–  ņemot vērā 2020. gada 13. februāra rezolūciju par ES prioritātēm ANO Sieviešu statusa komisijas 64. sesijā(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 23. oktobra rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā(7),

–  ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par dzimumperspektīvu Covid-19 krīzes laikā un pēc tās(8),

–  ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par digitālās plaisas starp dzimumiem novēršanu: sieviešu līdzdalība digitālajā ekonomikā(9),

–  ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju „Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību 25. gadadiena (ICPD25) — Nairobi augstākā līmeņa sanāksme”(10),

–  ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību uz to stāvokli Eiropas Savienībā sieviešu veselības kontekstā(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgo ziņojumu (A9-0025/2022),

A.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES vērtībām un pamata un vispārējām cilvēktiesībām;

B.  tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība jebkādā veidā, īpaši femicīds, ir visekstrēmākā dzimumu līdztiesības trūkuma izpausme; tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība ir jāuzskata par ekstrēmu diskriminācijas un cilvēktiesību pārkāpuma veidu;

C.  tā kā sieviešu tiesības ir jāaizstāv un jāveic pasākumi, ar kuriem apkaro visu veidu ekspluatāciju, vardarbību, apspiešanu un dzimumu līdztiesības trūkumu; tā kā, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību, ir jāapstrīd dzimumu normas, kas turpina līdztiesības trūkumu, un tas cita starpā izpaužas kā efektīvu likumdošanas pasākumu un reformu pieņemšana un īstenošana;

D.  tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība ir gan strukturālas līdztiesības trūkuma un varas nevienlīdzīga sadalījuma cēlonis, gan sekas; tā kā, lai apkarotu vardarbību, ir jāizprot tās cēloņi un veicinošie faktori; tā kā dzimumu līdztiesības trūkums ir dziļi iesakņojies sabiedrības vērtībās, kas balstītas uz dzimumu stereotipiem; tā kā vīriešu un zēnu iesaistīšana dzimumu līdztiesībā ir gan mērķis, gan priekšnoteikums ilgtspējīgas un efektīvas līdztiesības panākšanai;

E.  tā kā vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir sastopama dažādos veidos, kas nav savstarpēji izslēdzoši un ietver kibervardarbību; tā kā saskaņā ar aplēsēm vairāk nekā puse (58 %) no 14 000 sieviešu un meiteņu 31 valstī tikušas aizskartas un ļaunprātīgi izmantotas tiešsaistē;

F.  tā kā sievietes ar intersekcionālām identitātēm un neaizsargātību saskaras ar paaugstinātu vardarbības un uzmākšanās risku;

G.  tā kā ES un ANO ir sākušas iniciatīvu „Spotlight”, kuras mērķis ir cīnīties pret vardarbību, arī seksuālu vardarbību, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm;

H.  tā kā seksuāla izmantošana ir smagas vardarbības un ekspluatācijas veids, kas galvenokārt skar sievietes un meitenes; tā kā ES ir jāatbalsta partnervalstis, lai tās varētu palielināt finansējumu sociālajam atbalstam un pakalpojumu pieejamībai cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upuriem, izmantojot speciālistu psiholoģisku un sociālu atbalstu, un ieviest specializētus pakalpojumus, kas paredzēti neaizsargātu sieviešu un meiteņu pilnīgai sociālai un ekonomiskai iekļaušanai, lai viņas atbrīvotu no seksuālas izmantošanas;

I.  tā kā piekļuvei pakalpojumiem veselības un seksuālo un reproduktīvo tiesību, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (SRHR) jābūt vispārējai; tā kā tiesības uz veselību, it īpaši uz seksuālo un reproduktīvo veselību, ir sieviešu pamattiesības, kuras būtu jānostiprina un kuras nekādā veidā nevar ierobežot vai atcelt; tā kā pieaug dažas tendences, kas apdraud ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistīto tiesību saglabāšanu ES un ārpus tās;

J.  tā kā sievietes visā savā daudzveidībā saskaras ar intersekcionālu strukturālu diskrimināciju rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, veselības, sociāli ekonomiskā stāvokļa, izcelsmes, vecuma, šķiras, bēgļa vai migranta statusa, kā arī seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ, un šī diskriminācija ir jāatzīst kā šķērslis, kas neļauj pilnībā īstenot pamattiesības;

K.  tā kā globālu zināšanu gūšanai un pārvaldībai ir būtiski vākt sadalītus un kvantificējamus datus par dzimumu līdztiesības trūkumu, ņemot vērā intersekcionālos faktorus;

L.  tā kā ir apdraudētas sieviešu un meiteņu tiesības un daudzās pasaules valstīs gan ES, gan ārpus tās sarūk telpa, kas pieejama pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), jo īpaši tām, kas aizstāv sieviešu tiesības, kā arī feministu un vietējām organizācijām; tā kā visā pasaulē ir vērojama satraucoši plaša vēršanās pret sieviešu un LGBTIK+ tiesībām, tostarp pieprasot SRHR ierobežošanu un seksuālās audzināšanas un dzimumu studiju aizliegšanu;

M.  tā kā ir būtiski sniegt iespējas un atbilstīgu finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām partnervalstīs, kuras aizstāv sieviešu un meiteņu tiesības, lai veidotu jaunu sabiedrības attieksmi un vienprātību, kas sekmē dzimumu līdztiesību; tā kā GAP III sekmīgai īstenošanai ir būtiska sieviešu organizāciju iesaiste attiecīgajā teritorijā;

N.  tā kā arvien lielāks skaits ārkārtas situāciju, piemēram, bruņotu konfliktu, dabas katastrofu un klimatu pārmaiņu izraisītu ārkārtas situāciju, nesamērīgi skar sievietes un meitenes;

O.  tā kā Covid-19 pandēmija un tās rezultāta ieviestie mājsēdes pasākumi ir būtiski ietekmējusi sievietes un meitenes un saasinājusi pašreizējo dzimumu līdztiesības trūkumu, jo īpaši ietekmējot piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistītajām tiesībām, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvaru; tā kā tā rezultātā palielinās ar dzimumu saistīta vardarbība un sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība;

P.  tā kā pandēmija ir nesamērīgi ietekmējusi sievietes; tā kā aptuveni 70 % no sociālajiem un veselības aprūpes darbiniekiem, kas visaktīvāk darbojās cīņā pret Covid-19, bija sievietes — gan māsas, gan ārstes, gan apkopējas; tā kā sievietes, kas strādāja no mājām, bija bezdarbnieces vai strādāja nepilnu darba laiku, tika pakļautas vēl lielākām problēmām, jo viņas turpināja veikt lielāko daļu mājsaimniecības darbu un ģimenes aprūpes uzdevumus; tā kā pieejamie dati liek domāt, ka Covid-19 dēļ noteiktās mājsēdes laikā pieauga to sieviešu skaits, kuras cietušas no vardarbības un/vai aizskarošas izturēšanās;

Q.  tā kā nepietiekams skaits studenšu apgūst studijas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomās;

R.  tā kā sieviešu un vīriešu vienlīdzīga pārstāvība, piedalīšanās un ietekme politiskajā dzīvē ir demokrātiskas sabiedrības priekšnoteikums; tā kā sieviešu un meiteņu konstruktīva līdzdalība konfliktu novēršanā un risināšanā, kā arī pēckonflikta atjaunošanā palielina miera noturību;

S.  tā kā nevienlīdzības apkarošana būs būtiski svarīga gaidāmajai atveseļošanai pēc pandēmijas, tā kā šādu pasākumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā prioritāte būtu jāpiešķir meiteņu un sieviešu līdzdalībai, pārstāvībai un vadībai;

T.  tā kā cilvēka cieņas un dzimumu līdztiesības ievērošana joprojām ir problēma; tā kā neviena pasaules valsts nebūs tuvu tam, lai panāktu dzimumu līdztiesību līdz 2030. gadam;

U.  tā kā GAP III vajadzētu būt satvaram, kurā sniegt ES ārējās darbības aktīvu atbalstu cīņai pret dzimumu līdztiesības trūkumu; tā kā būtu pilnībā jāīsteno GAP III, kas ir galvenais veids, kā novērst diskrimināciju un marģinalizāciju un nodrošināt sieviešu un meiteņu cieņu, sekmējot dzimumu jautājumu iekļaušanu visās starptautiskajās sadarbības programmās un dzimumu līdztiesības integrēšanu valstu plānos un stratēģijās sadarbībā ar vietējiem partneriem un PSO;

V.  tā kā ir vajadzīga stratēģiskāka, koordinētāka un sistemātiskāka pieeja ES un dalībvalstu sadarbībai pie dzimumu jautājumiem partnervalstīs; tā kā ES misijas un delegācijas ir tiešas GAP III īstenotājas un tā kā delegāciju un misiju darbinieku zinātībai ir būtiska nozīme tā sekmīgā īstenošanā; tā kā Komisijai būtu jāsniedz delegācijām tehniskā palīdzība, lai uzsāktu īstenot valsts līmeņa īstenošanas plānus (CLIP),

1.  atzinīgi vērtē jauno ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III 2021.–2025. gadam un tajā pausto aicinājumu veidot dzimumu līdztiesību pasaulē, turpinot darbu, gūto pieredzi un GAP II sasniegumus un balstoties uz tiem; atzinīgi vērtē uzlabojumus, saistības un plašos mērķus, kas ietverti GAP III, jo īpaši to, ka tas pieņemts nevis darba dokumenta, bet paziņojuma veidā, kā Eiropas Parlaments prasīja 2020. gada 23. oktobra rezolūcijā par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā;

2.  atzinīgi vērtē to, ka apspriešanās process, kas uzsākts, lai sniegtu informāciju GAP III izstrādē, ir iekļaujošs un atspoguļo Parlamenta, dalībvalstu, ES dzimumu jautājumu kontaktpunktu un jo īpaši sieviešu tiesību pilsoniskās sabiedrības organizāciju (STPSO) sniegtos ieteikumus;

3.  pauž nožēlu par to, ka Padome nav panākusi vienprātību par secinājumiem, jo četras dalībvalstis iebilda pret vārdu „dzimums”, tādējādi kavējot rīcības plāna oficiālu apstiprināšanu, un uzsver, ka tas skaidri liecina par pretreakciju pret dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām; atkārtoti aicina izveidot jaunu Padomes konfigurāciju dzimumu līdztiesībai, aicinot kopā ES dalībvalstu ministrus un valsts sekretārus, kas atbild par dzimumu līdztiesību, lai sekmētu integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visos ES politikas virzienos, tostarp ārpolitikā, drošības politikā un attīstības politikā; prasa censties panākt vienotu ES nostāju un apņēmīgi rīkoties, lai nelokāmi nosodītu pretreakciju pret dzimumu līdztiesību;

4.  norāda, ka ES ir svarīga loma dzimumu līdztiesības panākšanā, atbalstot partnervalstis dzimumu diskriminācijas novēršanā; aicina ES rādīt piemēru un mudina sešas dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas un īstenojušas Stambulas konvenciju, to izdarīt pēc iespējas īsākā laikposmā; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) politiskā dialoga ar Eiropas Padomes partnervalstīm ietvaros veicināt Stambulas konvencijas ratifikāciju;

5.  kategoriski nosoda Turcijas izstāšanos no Stambulas konvencijas; uzskata, ka Stambulas konvencijas denonsēšana ir vēl viens solis, kas liek apšaubīt Turcijas kā ES kandidātvalsts statusu;

Lietderīgāka ES iesaistīšana un efektīva īstenošana

6.  aicina nodrošināt pilnīgu GAP III īstenošanu un prioritātes piešķiršanu tai visā ES ārējā darbībā, izmantojot intersekcionālu pieeju, kas vērsta uz pārmaiņām dzimumu aspektā, gan ģeogrāfiskā aptvēruma, gan plāna darbības jomu ziņā, kā arī dzimuma dimensijas iekļaušanu visās ārējās darbības jomās — gan tirdzniecības, gan attīstības politikas, gan humānās palīdzības un drošības jomā vai tādās nozarēs kā, piemēram, enerģētika un lauksaimniecība; atkārtoti norāda, ka GAP III īstenošanas pasākumiem ir jābalstās uz nepieciešamību risināt dzimumu līdztiesības trūkuma pamatcēloņus un tie atļauj jēgpilnu vīriešu, sieviešu un neizdevīgā stāvoklī esošu grupu līdzdalību un iesaistīšanu, un ka ierobežots finansējums un nepietiekams darbinieku skaits ir vieni no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē ES dzimumu līdztiesības un integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai mērķu īstenošanu; atkārtoti norāda, ka visos centienos sasniegt GAP III mērķus ir jāņem vērā sieviešu dažādība; atgādina, ka GAP III būtu jānodrošina politikas saskaņotība attīstībai, veicot sistemātisku dzimumu līdztiesības novērtējumu, lai nepieļautu, ka ES politika kaut kādā veidā negatīvi ietekmē sieviešu un meiteņu tiesības un dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju nodrošināt nepieciešamos praktiskos un politiskos instrumentus, lai garantētu GAP III principu netraucētu īstenošanu rīcībā un praksē; aicina ES izvirzīt vērienīgus mērķus, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un patiesu dzimumu līdztiesību ārējo partneru vidū, ar kuriem ES cenšas strādāt;

7.  aicina izveidot plašu un vispusīgu apmācību programmu, kas atbalstītu GAP III īstenošanu, īpaši par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, kā arī par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu; uzsver, ka GAP III pienācīgas īstenošanas nolūkā ES delegācijās ir jāiegulda zināšanās, resursos un darbinieku īpašā zinātībā par dzimumu līdztiesību; aicina šīs apmācības programmas pēc iespējas pielāgot vietējam un valsts kontekstam, kurā īsteno GAP III; aicina šo apmācību kursus un saistītos instrumentus nodrošināt bezmaksas un viegli pieejamus ieinteresētajiem vietējiem partneriem;

8.  uzsver, ka ir regulāri, ārēji un neatkarīgi jānovērtē GAP III rezultāti visos līmeņos un katrā posmā, ņemot vērā izvirzītos konkrētos un novērtējamos mērķus, un ka pilsoniskās sabiedrības, NVO un citu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījums ir jāņem vērā pārredzamā un iekļaujošā veidā; prasa sistemātiski nodrošināt rūpīgu dzimumaspekta analīzi un izmantot dzimumsensitīvus un pa dzimumiem sadalītus rādītājus un statistikas datus; uzstāj, ka, novērtējot GAP III, būtu jāizvērtē visu ar ES ārējo darbību saistīto ES politikas virzienu īstenošana; aicina GAP III ietvert skaidrus instrumentus dzimumu līdztiesības izdevumu kopējās summas izsekošanai un novērtētu šo iniciatīvu kvalitatīvo ietekmi saistībā ar dzimumu līdztiesības veicināšanu; sagaida, ka darba dokumentā nekavējoties tiks iekļautas trūkstošās konkrētas un novērtējamas atsauces vērtības, indikatori un mērķrādītāji kopā ar attiecīgiem ceļvežiem un hronoloģiskiem pārskatiem attiecībā uz visiem mērķiem; uzsver, ka liela nozīme ir instrumenta „Eiropa pasaulē” plānošanai, jo tā ir vienreizēja iespēja praksē īstenot GAP III mērķus;

9.  aicina ES misijas un delegācijas, dalībvalstis, partnervalstis, kā arī pašvaldības un reģionālās valdības cieši sadarboties GAP III īstenošanas nolūkā, izmantojot visus pieejamos diplomātiskos un programmās iekļautos instrumentus un skaidrus norādījumus, kas izstrādāti un ar kuriem apmainās ar delegāciju starpniecību; atgādina, ka svarīga loma ir dzimumu līdztiesības jautājumu kontaktpunktiem, un prasa palielināt to nozīmi un pamanāmību; atzinīgi vērtē CLIP ieviešanu un uzstāj, ka visi CLIP ir jāpublisko un jātulko, lai nodrošinātu to pieejamību vietējai pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām organizācijām;

10.  aicina Komisiju stiprināt sinerģiju ar ANO, partnervalstīm un starptautiskiem partneriem, lai kopīgi virzītos uz un sasniegtu starptautiskus mērķrādītājus saistībā ar dzimumu līdztiesību, kā paredz Programma 2030. gadam un tās IAM, Pekinas deklarācija un tās Rīcības platforma, kā arī ICPD Rīcības programma un tās pārskatīšanas konferences;

11.  aicina izveidot ciešas saiknes ar vietējām PSO, jo īpaši tām, kas strādā, lai aizsargātu sieviešu un meiteņu tiesības, tostarp no neaizsargātām kopienām, un ar ministrijām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām partnervalstīs, lai uzlabotu GAP III un tās CLIP īstenošanas efektivitāti un valstu atbildību par to; turklāt aicina veidot ikgadēju politikas un politisko dialogu ar Eiropas Parlamentu par GAP III īstenošanu, iesaistot ieinteresētās personas un jo īpaši vietējās iestādes, pilsonisko sabiedrību un sieviešu organizācijas; atkārtoti aicina ES misijas un delegācijas iesaistīties jēgpilnā dialogā ar PSO, sniedzot informāciju un apmainoties ar to, kā ir izmantots to ieguldījums un kā tas ir integrēts dzimumu līdztiesības politikās;

12.  atzinīgi vērtē uzmanības koncentrēšanu GAP III uz jauniešiem kā pārmaiņu virzītājiem; aicina ES nodrošināt, ka sievietes un meitenes, kā arī sieviešu tiesību un vietējās organizācijas, jo īpaši meiteņu un jauniešu vadītas organizācijas un sieviešu vadīti humānās palīdzības sniedzēji, jēgpilni piedalās un uzņemas vadošo lomu GAP III īstenošanā savās valstīs, izmantojot finansējumu un apmācību; atkārtoti norāda uz nozīmi un pievienoto vērtību, ko nodrošina specializētas zināšanas un vietējo aktīvistu, iedzīvotāju organizāciju un/vai citu dzimumu līdztiesības ekspertu un attiecīgo ieinteresēto personu dzimumu jautājumos vietējā kontekstā ilgtermiņa iesaiste tā, lai ar dzimuma jautājumiem saistītie projekti tiktu pielāgoti vietējam sociāli ekonomiskajam un kultūras projektam;

13.  aicina veidot ciešāku un sistemātisku sadarbību starp ieinteresētajām personām, kas iesaistītas GAP III īstenošanā, tostarp starp Komisijas ģenerāldirektorātiem; stingri mudina dalībvalstis un ES delegācijas apsvērt pašvaldības un reģionālās valdības kā attīstības politikas svarīgākos dalībniekus, jo tās ir demokrātiskais līmenis, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem un ir vislabākajā situācijā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka ir cieši jāsadarbojas ar lauku apvidu pašvaldībām un to vadītājiem, lai sekmētu dzimumu līdztiesības programmu tvērumu jebkurā vietā;

14.  aicina iekļaut īpašu mērķrādītāju attiecībā uz finansējumu sieviešu tiesību organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai; prasa daudzgadu, elastīgu, tiešu, pienācīgu un pietiekamu finansējumu vietējām PSO un tīkliem visā to daudzveidībā, jo īpaši tiem, kas strādā, lai aizsargātu sieviešu, meiteņu un citu neaizsargātu kopienu tiesības, un cilvēktiesību organizācijām, kas strādā, lai uzlabotu valstu tiesisko regulējumu; aicina Komisiju nākt klajā ar vienkāršotiem finansēšanas mehānismiem un praktiskām darbībām, kas ļautu mazākām vietējām organizācijām piekļūt ES finansējumam, kas paredzēts dzimumu līdztiesības veicināšanai; nosoda jebkādas represijas pret feminisma ideju aizstāvjiem, tostarp sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem, un aicina visas valdības aizsargāt un atbalstīt pilsonisko sabiedrību un strādāt saskaņoti ar to;

15.  uzsver, ka sieviešu cilvēktiesību aizstāvji ir ārkārtīgi neaizsargātā stāvoklī, jo īpaši konfliktu zonās un konflikta un pēckonflikta situācijās; atzinīgi vērtē aicinājumu sadarboties ar sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem un sekmēt viņiem drošu vidi un aicina Komisiju viņus aizsargāt ar atbilstīgiem pasākumiem un mehānismiem, kā arī piešķirt īpašus resursus ES delegācijām;

16.  aicina ES delegācijas nelokāmi īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem saistībā ar aktīvistiem, kuri cīnās par sieviešu tiesībām, jo īpaši saistībā ar pienākumiem ziņot par valdības struktūrām, kas atbild par cilvēktiesību pārkāpumiem, un sniegt aktīvistiem atbalstu likumīgā veidā, kad un kā tas nepieciešams; aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) katru gadu ziņot Parlamentam par to, kā tiek īstenotas ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem;

17.  uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums, izmantojot ES plānošanas procesu, lai efektīvi īstenotu GAP III; prasa nekavējoties ciešāk koordinēt GAP III ar citām iniciatīvām, piemēram, „Spotlight”, kurām būtu jāpalielina budžets un vienlaikus jāuzlabo to efektivitāte, kā pierāda nesen veiktais starpposma novērtējums, mācoties no pieredzes saistībā ar jauno kontekstu, kuru radījusi Covid-19 pandēmija; atzinīgi vērtē iniciatīvu „Spotlight” un tās mērķi ― izskaust visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm; aicina atjaunot iniciatīvai „Spotlight” piešķirtos līdzekļus pēc pašreizējās programmas beigām 2022. gadā un programmu pagarināt uz visu daudzgadu finansēšanas periodu un visos apakšreģionos;

18.  uzsver, ka 5. IAM ir panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm un ka šis IAM ir horizontāli jāiekļauj dažādajās jomās, kurās ES ir kompetenta rīkoties; pauž nožēlu par to, ka 5. IAM ir viens no trim vismazāk finansētajiem IAM; atzinīgi vērtē to, ka GAP III uzskata par ES ārējās darbības transversālu prioritāti šādas darbības politikas veidošanas un plānošanas darbā; atkārtoti norāda, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir pienācīgi jāintegrē visās ES ārējās darbības jomās un ka „Eiropa pasaulē” prioritātes partnervalstīs, kā arī Eiropas komandas iniciatīvām vajadzētu būt dzimumsensitīvi transformatīvām, kā paredz GAP III, un jo īpaši humānās palīdzības gadījumā;

19.  atzinīgi vērtē to, ka 85 % no visām jaunajām ārējām darbībām nozīmīgs vai galvenais mērķis būs dzimumu līdztiesība; pauž gandarījumu par Eiropas Komisijas nolūku 5 % tās jauno ārējās darbības programmu noteikt dzimumu līdztiesību kā galveno mērķi; tāpat pauž gandarījumu par to, ka katrā valstī tiks atbalstīta vismaz viena darbība, kuras galvenais mērķis ir dzimumu līdztiesība; atgādina, ka 5 % mērķrādītājs jau tika arhivēts 2019. gadā, un aicina noteikt vērienīgāku mērķi, palielināt atbalstu un piešķirt konkrētu finansējumu dzimumu līdztiesības iniciatīvām, kas iekļaujamas GAP III; aicina 20 % no oficiālās attīstības palīdzības (ODA) katrā valstī piešķirt programmām, kuru viens no pamata mērķiem ir dzimumu līdztiesība; aicina izstrādāt konkrētu mērķrādītāju, ka 85 % no ES ODA finansējuma ir paredzēti dzimumu līdztiesībai kā galvenajam vai būtiskajam mērķim; sagaida un tādēļ aicina ES un dalībvalstis apņemties neizlietot ODA projektiem, kas varētu radīt pretēju rezultātu vai kaitēt sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā; uzsver, ka noteiktajiem mērķiem būtu arī jābūt kvantificētiem, izmantojot īpaši paredzētu finansējumu, ne tikai procentuālo daļu no programmām;

20.  mudina Komisiju un EĀDD rādīt piemēru un koncentrēties uz savām iekšējām struktūrām; uzsver dzimumresponsīvas vadības nozīmi dzimumu līdztiesības nodrošināšanā un GAP III pienācīgā īstenošanā; atzinīgi vērtē apņemšanos EĀDD galvenajā mītnē un Komisijas ārējos dienestos, ES delegācijās un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās nodrošināt pārvaldību, kas nodrošina līdzsvarotu pieeju dzimumu jautājumam; tomēr pauž nožēlu par to, ka EĀDD vēl nav ne tuvu tam, lai sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz, ka 50 % no vadošiem amatiem ir jāieņem sievietēm, un aicina pašreizējo AP/PV pilnībā īstenot dzimumu līdztiesību visos līmeņos, kā plānots; atzinīgi vērtē apņemšanos dzimumu līdztiesību un GAP III apmācību paredzēt visiem galveno biroju un ES delegāciju vadītājiem un aicina šo pasākumu noteikt par obligātu un paplašināt, lai aptvertu visus darbiniekus, kuri strādā ES ārējās darbībās;

21.  norāda, ka EĀDD būtu jāuzņemas vadība, padarot dzimumu līdztiesību par svarīgu ārējās darbības sastāvdaļu, un ka tam būtu jāstimulē un politiski jāatbalsta ES delegācijas, lai tās to pašu darītu partnervalstu līmenī; uzsver, ka delegāciju vadītāju pilnvarojuma vēstulēs un darba aprakstos ir jāiekļauj īpaša atsauce uz dzimumu līdztiesību, īstenojot GAP III, un ka ir svarīgi, lai ES delegācijas un dalībvalstis sistemātiski sadarbotos un savstarpēji apspriestos, lai nodrošinātu GAP un tā dzimumtransformatīvās, cilvēktiesībās balstītās starpnozaru pieejas pilnīgu integrāciju daudzgadu indikatīvo programmu plānošanā; atzinīgi vērtē GAP III pausto apņemšanos, ka visās ES delegācijās un galveno biroju ārējos dienestos ir jābūt padomdevējiem dzimumu jautājumos/atbildīgajiem par dzimumu līdztiesību/dzimumu līdztiesības centriem (GFP), bet uzsver, ka šiem amatiem ir jābūt pilnas slodzes amatiem un nodrošinātiem ar pietiekamiem resursiem savu uzdevumu veikšanai; vēlreiz aicina padomdevējus dzimumu jautājumos iecelt arī KDAP militārajās pārstāvniecībās;

22.  aicina Komisiju un EĀDD vākt attiecīgos cilvēkresursu datus, kas sadalīti pa dzimumiem, lai starp citiem kritērijiem novērtētu nomināciju, atlasīto kandidātu, atlases, līgumu pagarināšanas skaitu un norīkošanas ilgumu un sekotu līdzi progresam, kā arī veikt sistematizētas intervijas ar sievietēm un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošām personām par iemesliem, kuru dēļ tās atstāj amatu;

23.  pauž nožēlu par to, ka svarīgais jautājums par daudzveidību ir iekļauts pienākumos, kas uzticēti EĀDD padomdevējam dzimumu līdztiesības un daudzveidības jautājumos, un aicina EĀDD piešķirt nepieciešamo nozīmi gan dzimumu līdztiesībai, gan sieviešu, miera un drošības (SMD) programmai, kā arī daudzveidībai un iekļaušanai, un katru no šiem jautājumiem uzticēt atsevišķai amatpersonai, stiprināt viņu nozīmi, pilnvaras un ietekmi, kā arī tām pieejamos resursus; prasa katrā EĀDD direktorātā iecelt īpašu konsultantu dzimumu līdztiesības jautājumos, kurš būtu tieši pakļauts EĀDD padomdevējam dzimumu līdztiesības un daudzveidības jautājumos, un mudināt darbiniekus cieši sadarboties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu;

24.  uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir cilvēktiesības, kas ir būtiskas ilgtspējīgai attīstībai un viedai ekonomikai, no kā labumu gūst gan sievietes, gan vīrieši visā to dažādībā, tostarp LGBTQI+ kopiena; norāda, ka dzimumu līdztiesības trūkumu saasina citi nevienlīdzības veidi; uzsver, ka nevienlīdzībai ir būtiskas sociālekonomiskas sekas, kas skar visu sabiedrību, un ka tas būtu jāņem vērā tādām ieinteresētajām personām, kuras ir noraidošas pret pārmaiņām; uzsver, ka visas ES apņemšanās būs efektīvākas, ja ES rīcībā tiks piemērota intersekcionāla pieeja dzimumu līdztiesībai; atkārtoti aicina visos ES pasākumos ņemt vērā intersekcionālās identitātes un atzīt, ka dzimumu līdztiesības trūkums sievietes un meitenes visā to dažādībā neietekmē vienādi;

25.  atzinīgi vērtē to, ka GAP III kā pamatprincips ir iekļauta intersekcionalitāte, bet pauž nožēlu par mērķrādītāju, indikatoru un konkrētu īstenošanas pasākumu trūkumu; uzsver Komisijas un EĀDD apņemšanos aizsargāt LGBTIK+ personas un ļaut tām aizstāvēt savas tiesības visā pasaulē;

26.  atzinīgi vērtē GAP III iekļauto atsauci uz ES pievienošanās procesa potenciālu veicināt dzimumu līdztiesību kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs; uzsver, ka ir vajadzīgs spēcīgs politisks dialogs un tehniskā palīdzība, lai dzimumu līdztiesību iekļautu paplašināšanās un kaimiņattiecību politikā; aicina Komisiju un EĀDD turpināt izmantot pievienošanās sarunas kā līdzekli, ar kuru paplašināšanās sniegtu rezultātus sievietēm;

27.  atzinīgi vērtē to, ka GAP III pievēršas migrantu sieviešu un meiteņu ārkārtīgajai neaizsargātībai; aicina īpašu uzmanību pievērst to sieviešu un meiteņu situācijai, kuras pārvietojas, ir migrācijas maršrutos vai atrodas nometnēs, un īpaši prasa nodrošināt viņām piekļuvi ūdenim, sanitārijai un higiēnai, seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, mātēm paredzētajai veselības aprūpei un ievērot ar to saistītās tiesības;

Sešas rīcības jomas

Jebkādas ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana

28.  atzinīgi vērtē to, ka GAP III pirmā darbības joma ir vērsta uz visu ar dzimumu saistītas diskriminācijas veidu izskaušanu; aicina īstenot pastiprināt uzlabotu, koordinētu un visaptverošu darbību, lai cīnītos pret feminicīdiem un pret visiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem tiešsaistē un bezsaistē, jo īpaši konflikta un ārkārtas situācijās, kad sievietes un meitenes nonāk neaizsargātākā situācijās, un īpaši koncentrējoties uz sievietēm un meitenēm, kurām ir lielāks risks kļūt par vardarbības upuriem, piemēram, uz sievietēm un meitenēm ar invaliditāti; uzsver nepieciešamību sadarboties ar partnervalstīm, lai noteiktu kriminālatbildību par visu veidu ar dzimumu saistītu vardarbību;

29.  aicina steidzami rīkoties, lai risinātu vardarbības pret sievietēm un meitenēm pamatcēloņus ar dzimumsensitīvi transformatīvu un intersekcionālu pieeju, jo īpaši ņemot vērā feminicīda un citu ar dzimumu saistītas vardarbības veidu būtisko pieaugumu pandēmijas kontekstā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusies profilakses veicināšanai, apstrīdot kaitīgas dzimumu normas; šajā sakarībā uzsver, ka ir būtiski sadarboties ar partnervalstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai apkarotu dzimumu stereotipus ikvienā sociālās dzīves aspektā; aicina ES delegācijas un dalībvalstis izmantot visus iespējamos diplomātiskos līdzekļus, lai veicinātu tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas paredz strukturālu dzimumu līdztiesību visos aspektos;

30.  atgādina, ka papildus visu ES darbinieku, tostarp militārpersonu un policijas darbinieku apmācībai, personāla obligātajai apmācībai EĀDD, Komisijā, ES delegācijās un KDAP misijās un operācijās būtu jāietver visaptverošas programmas ar konfliktiem saistītas seksuālas un/vai ar dzimumu saistītas vardarbības upuru identificēšanai, kā arī preventīvas programmas; mudina ES izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai saskaņā ar starptautiskajām krimināltiesībām nodrošinātu, ka par karadarbības laikā veiktas masveida izvarošanas veicējiem ziņo, viņus identificē, sauc pie atbildības un soda; atgādina, ka Romas Statūti nodrošina pastāvīgu tiesisko regulējumu, lai plaši vērstos pret seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību kā noziegumu pret cilvēci, un tādēļ aicina ES gan politiskā, gan finansiālā ziņā aktīvi atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas neatkarīgu un būtisku darbību; atzinīgi vērtē seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības iekļaušanu ES globālo cilvēktiesību sankciju režīma sankciju noteikšanas kritērijos un mudina dalībvalstis to patiešām izmantot;

31.  uzsver, ka piespiedu un bērnu laulības ir cilvēktiesību pārkāpums, kas padara meitenes īpaši neaizsargātas pret vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu; atgādina, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana (FGM) ir starptautiski atzīta par cilvēktiesību pārkāpumu, kam pasaulē ir 200 miljoni upuru, no kuriem 500 000 upuri ir ES, un ka katru gadu vismaz trīs miljoni meiteņu ir pakļautas dzimumorgānu kropļošanas riskam; uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana un piespiedu laulības apdraud sieviešu kā personu cieņu; prasa veikt integrētu darbību, lai palielinātu informētību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu un piespiedu laulībām un novērst tās, jo īpaši konflikta un ārkārtas kontekstos; aicina Komisiju nodrošināt saskaņotu ilgtermiņa pieeju FGM izbeigšanai gan ES, gan ārpus tās, uzlabojot sinerģiju starp iekšējām un ārējām ES programmām; atkārtoti aicina visās ārējās darbības politikas jomās iekļaut sieviešu dzimumorgānu kropļošanas novēršanas pasākumus;

32.  atgādina, ka sievietes un meitenes veido lielāko daļu no cilvēku tirdzniecībā un seksuālā izmantošanā cietušajām personām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt izteiktāku līderību un uzraudzību un stiprināt starptautisko sadarbību, lai izbeigtu iepriekš minēto kaitīgo tradicionālo praksi, kuras rezultāts ir šādu veidu paverdzināšana; atgādina, ka sieviešu neaizsargātība pret cilvēku tirdzniecību un seksuālu izmantošanu kļūst vēl lielāka ekonomisko grūtību laikā, kā arī konfliktu un ārkārtas situācijās; prasa GAP III mērķos vēl vairāk integrēt cīņu pret sieviešu un meiteņu tirdzniecību un palielināt sinerģiju ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadam;

Piekļuves nodrošināšana sieviešu veselībai, kā arī seksuālai un reproduktīvai veselībai un ar to saistītajām tiesībām

33.  atkārtoti norāda, ka seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības pieder pie cilvēktiesībām un ka tās ir būtisks cilvēka cieņas un sieviešu tiesību nostiprināšanas elements; pauž bažas par vēršanos pret dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām un ar sieviešu nīšanu saistītas konservatīvas retorikas, kā arī organizētu reliģisku un citu grupējumu, pieaugumu, kas apdraud seksuālo un reproduktīvo tiesību ievērošanu Eiropas Savienībā un ārpus tās; uzsver, ka tiesību aktu atcelšana attiecībā uz abortiem apdraud sieviešu veselības, tiesību un cieņas aizsardzību un pakļauj lielākam riskam sociāli un ekonomiski neaizsargātākās sievietes; norāda, ka ES vajadzētu būt vadošajam paraugam visā pasaulē attiecībā uz seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību veicināšanu bez piespiešanas, vardarbības, diskriminācijas un ļaunprātīgas izmantošanas; tādēļ aicina visas dalībvalstis savā teritorijā nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām;

34.  pauž nožēlu par to, ka daudzos reģionos visā pasaulē piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un it īpaši drošai un likumīgai grūtniecības pārtraukšanai ir ļoti ierobežota, bieži arī tā tiek atzīta par noziedzīgu nodarījumu; turklāt uzsver, ka no tā visvairāk cieš trūcīgas sievietes, kā arī lauku apvidos dzīvojošas un pie minoritātēm piederošas sievietes; uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību visām vecuma grupām, tostarp meitenēm un gados jaunākām sievietēm, un sniegt attiecīgu informāciju, izglītību un piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, tostarp pirmsdzemdību aprūpei, drošiem un likumīgiem abortiem un kontracepcijai; uzsver, ka ir svarīgi turpināt apstrīdēt diskriminējošas normas, kas sievietēm, meitenēm un LGBTIK+ personām apgrūtina savas seksuālās un reproduktīvās veselības aizsardzības un ar to saistīto tiesību izmantošanu, kā arī stereotipus, kas izraisa marģinalizētu sieviešu diskrimināciju dzemdībās;

35.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot kontracepcijas metožu pieejamību partnervalstīs, jo īpaši pusaudzēm; apstiprina, ka visām sievietēm un pusaudzēm ir tiesības uz brīvu un apzinātu izvēli attiecībā uz savu seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām; atgādina, ka mātes veselības aprūpes kvalitāte ir svarīgs valsts attīstības indikators; uzskata, ka ES būtu jāpalīdz partnervalstīm uzturēt tiesības uz veselību grūtniecības un dzemdību kontekstā, izveidojot pienācīgus mātes veselības aprūpes pakalpojumus, kas efektīvi samazina zīdaiņu mirstību, ka arī mirstību saistībā ar komplikācijām dzemdību laikā;

36.  saistībā ar GAP III aicina humānās palīdzības sniegšanā — gan humānās palīdzības sniedzēju apmācības, gan pašreizējā un nākotnes finansējuma ziņā — augstu prioritāti piešķirt dzimumu līdztiesībai un seksuālajai un reproduktīvai veselībai un ar to saistītajām tiesībām, kā arī pārskatatbildībai un iespējai vērsties tiesā un saņemt tiesisko aizsardzību seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpšanas un ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumā;

37.  aicina GAP III piešķirt lielāku nozīmi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām, ņemot vērā pandēmijas nopietno ietekmi uz sievietēm un meitenēm partnervalstīs, un, plānojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu „Eiropa pasaulē”, koordinēt un tām piešķirt pienācīgu, elastīgu, nepārtrauktu un mērķtiecīgu finansējumu; prasa Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm ES ārējās darbības plānošanas procesā, arī kopējā plānošanā, seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības uzskatīt par prioritāti; uzsver izšķirīgo lomu, ko nevalstiskās organizācijas pilda kā pakalpojumu sniedzējas un SRHR aizstāves;

38.  atgādina, ka seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības ietekmē sieviešu un meiteņu ķermeni un autonomiju, un mudina, ka pret šīm tiesībām ir jāattiecas kā pret sabiedrības veselības jautājumu, kas pieejams ikvienam bez diskriminācijas; aicina nodrošināt piekļuvi plašai vecumam atbilstošai seksuālajai izglītībai, efektīvai kontracepcijai, HIV un seksuālu transmisīvo infekciju profilaksei un drošai un likumīgai grūtniecības pārtraukšanai; aicina plašas vecumam atbilstošas seksuālās izglītības programmās pievērsties personu savstarpējām attiecībām, dzimumorientācijai, dzimumu līdztiesībai, dzimumu normām, ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un piekrišanai, kā arī sniegt informāciju par pubertāti, menstruālo ciklu, grūtniecību un dzemdībām, kontracepciju un seksuāli transmisīvo slimību profilaksi;

39.  uzsver, ka darbībās seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā ir jāņem vērā vecums, piemēram, nodrošinot piekļūstamu, jauniešiem piemērotu informāciju un pakalpojumus; uzsver, ka ES būtu jāmudina partnervalstis šos jautājumus iekļaut to valsts sabiedrības veselības plānos; aicina ES un dalībvalstis apņemties īstenot GAP III mērķus attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām un sagatavot „valsts līmeņa īstenošanas plānus”, par prioritāti izvirzot šīs tiesības;

40.  uzsver, ka ir jāveicina piekļuve izglītībai visos līmeņos un jebkuros apstākļos, lai samazinātu bērnu laulību, un pusaudžu grūtniecību skaitu un ekonomisko atkarību; aicina pastiprināt centienus novērst absenteismu, lai meitenes, kas kļūst par mātēm, varētu atgriezties skolā, pabeigt izglītību un tikt iekļautas darba tirgū;

41.  aicina cīnīties pret to, ka meitenes menstruāciju laikā neapmeklē skolu, pastiprinot ūdens sanitāriju, higiēnas pakalpojumu un ar menstruālo higiēnu saistītos pasākumus skolās un novēršot stigmatizāciju, tostarp strādājot ar sievietēm un meitenēm, kā arī vīriešiem un zēniem; aicina panākt lielāku sinerģiju starp programmām, kas vērstas uz veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību un ūdeni, sanitārijas un higiēnas pakalpojumiem skolās un personisko atbalstu meitenēm;

42.  atgādina par pastāvošo intersekcionālo nevienlīdzību un atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem piekļuvē aprūpei un attiecībā uz sniegtās aprūpes kvalitāti, ņemot vērā dzimumresponsīvas veselības aprūpes un pakalpojumu trūkumu; aicina nodrošināt vispārēju piekļuvi informācijas iespējām par sieviešu slimību, piemēram, endometriozes un dzemdes kakla vēža, un seksuāli transmisīvo slimību, piemēram, HIV, profilaksi, diagnostiku, aprūpi un ārstēšanu; aicina Eiropas Savienību atbalstīt PVO globālās stratēģijas īstenošanu, lai paātrinātu dzemdes kakla vēža izskaušanu;

43.  aicina partnervalstis pienācīgi finansēt un stiprināt savas sabiedrības veselības sistēmas un veikt pētījumus par sieviešu veselību visā pasaulē, lai uzlabotu zināšanas par dzimumu un ar seksualitāti saistītiem jautājumiem slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un pētniecības jomā; turklāt aicina palielināt sabiedrības informētību par veselības jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu;

44.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpieņem sabiedrības veselības politika, kurā īpaši uzsvērta sabiedrības veselības uzlabošana un slimību profilakse, garantējot brīvu, vispārēju un augstas kvalitātes veselības aprūpi un nodrošinot tādu nepieciešamo resursu pieejamību, ar kuriem risināt sabiedrības veselības galvenās problēmas;

Ekonomisko un sociālo tiesību un līdztiesības veicināšana un sieviešu un meiteņu autonomijas nodrošināšana

45.  atkārtoti norāda, ka krīze un Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un sociālās sekas nesamērīgi ietekmē sieviešu piekļuvi darba tirgum; uzsver, ka ir svarīgi un ir nepieciešams, lai ES atbalstītu intersekcionālas dzimumu dimensijas izstrādi un iekļaušanu visos partnervalstu atveseļošanas plānos saistībā ar Covid-19 un Eiropas komandas iniciatīvās; uzsver, ka GAP III īstenošanā ir vajadzīga dzimumsensitīva reakcija uz Covid-19, lai ņemtu vērā sieviešu un meiteņu unikālos apstākļus un stimulētu pēckrīzes iespējas; aicina Komisiju integrēt dzimumu dimensiju un iekļaut dzimumu vērā ņemošas pārveidojošas darbības visos pasākumos, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju partnervalstīs, tostarp atveseļošanas plānos un pasākumos, un atbalstīt projektus, tostarp finanšu projektus, tā, lai tajos būtu iekļauta dzimumu līdztiesība; uzsver, ka jauni finansēšanas veidi, piemēram, dzimumu līdztiesības obligācijas, varētu stimulēt valstu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot pilnvērtīgas iespējas sievietēm;

46.  uzskata, ka darbam ir būtiska nozīme līdztiesības trūkuma novēršanā; atbalsta darba koplīguma slēgšanas sarunas kā līdzekli ne tikai darba apstākļu uzlabošanai, bet arī līdztiesības trūkuma starp vīriešiem un sievietēm novēršanai;

47.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno pieprasīt atbilstību attiecīgajām SDO un ANO konvencijām par dzimumu līdztiesību gaidāmajā Vispārējās preferenču shēmas regulas pārskatīšanas sistēmā; aicina Komisiju efektīvi iekļaut dzimumu līdztiesību visās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās un nodrošināt, ka tirdzniecība un ieguldījumi nesaasina dzimumu līdztiesības trūkumu; uzsver, ka visos ietekmes novērtējumos, kas saistīti ar tirdzniecību, būtu jāņem vērā PSO viedokļi;

48.  uzsver, ka finansiālais atbalsts sievietēm ir jāpapildina ar apmācību, piekļuvi informācijai, prasmju pilnveidi un izpratnes veicināšanu par viņu pamattiesībām;

49.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar partnervalstīm, lai novērstu un apkarotu sieviešu aizskaršanu darbā, kā arī veicināt SDO Konvencijas par vardarbību un aizskarošu izturēšanos (Nr. 190) ratifikāciju;

50.  aicina ar GAP III veicināt sieviešu saimniecisko darbību un viņu piekļuvi nepieciešamajiem ekonomikas un sociālajiem rīkiem un resursiem, kā arī sociālajai aizsardzībai; uzsver, cik svarīga ir sieviešu līdzdalība pasaules ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, kas ir nesaraujami saistīta ar globālo mērķi izskaust nabadzību, kā izklāstīts IAM; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt dzimumresponsīvus sociālās aizsardzības mehānismus, tostarp naudas pārvedumus, lai uzlabotu partnervalstu spēju reaģēt uz krīzēm un ārējiem satricinājumiem;

51.  aicina ES un partnervalstis pieņemt pasākumus, lai veicinātu sieviešu nodarbinātību un nodrošinātu viņām pienācīgas kvalitātes darbvietas, piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības iespējām, tostarp atbalstot vietējās sieviešu vadītās organizācijas un veicinot viņu līdzdalību arodbiedrībās; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot piekļuvi, piemēram, mikrokredītiem, lai atvieglotu un stimulētu neliela mēroga sieviešu radošumu un uzņēmējdarbību;

52.  uzsver, ka ir jāapsver citu pasākumu papildināmība, lai nodrošinātu to efektivitāti, piemēram, brīvība no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, piekļuve pienācīgam darbam un bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei par pieņemamu cenu; aicina ES un tās dalībvalstis visā pasaulē stiprināt un aizsargāt mātes un tēvus un sadarboties ar partnervalstīm, lai garantētu pienācīgu grūtniecības un dzemdību, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu, un pieņemt praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu šo aizsardzību, kā arī ieguldījumus bērnu aprūpes un izglītības pakalpojumos;

53.  uzsver, ka ES būtu jāatbalsta saistošā instrumenta darījumdarbības un cilvēktiesību jomā izveide ANO sistēmā, lai pilnībā garantētu cilvēktiesību un sieviešu tiesību ievērošanu;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar partnervalstīm, lai finansētu un veicinātu pasākumus, ar kuriem novērš nesamērīgo neapmaksātā darba slogu, kas jāuzņemas sievietēm, un atbalstīt darbības, kas palīdz strādājošām sievietēm pāriet no neoficiālās ekonomikas uz oficiālo ekonomiku; uzsver, ka sievietēm un vīriešiem būtu vienlīdzīgi jāsadala neapmaksāti aprūpes un mājsaimniecības pienākumi; aicina veikt konkrētus pasākumus, lai atzītu, samazinātu un pārdalītu neapmaksātu aprūpes un mājsaimniecības darbu;

55.  aicina aktīvi veicināt sieviešu lomu un līdzdalību ekonomikā un sabiedrībā un atzīt viņu pilsoniskās un juridiskās tiesības, tostarp tiesības uz īpašumu, piekļuvi banku aizdevumiem un tiesības piedalīties dažādās ekonomikas nozarēs un politiskajā dzīvē, jo īpaši veicinot dzimumresponsīvu makroekonomikas politiku; pauž nožēlu par to, ka tiesības uz vienādu darba samaksu par vienādu un vienādi vērtīgu darbu nav noteiktas daudzos gadījumos gan ES, gan ārpus tās, pat ja tās ir nostiprinātas tiesību aktos, un uzsver, ka ir jānovērš šīs diskriminācijas pamatcēlonis;

56.  uzsver, ka ir būtiski, lai privātais sektors iesaistītos GAP III noteikto mērķu sasniegšanā un tiktu saukts pie atbildības par sieviešu tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti korporatīvās darbības ietvaros; aicina Komisiju gaidāmajā tiesību akta priekšlikumā par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu;

57.  uzsver, ka sieviešu ekonomiskā un sociālā autonomija ir būtiska ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei; aicina īstenot visaptverošus centienus, lai nodrošinātu meitenēm un sievietēm piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un kvalitatīvai prasmju apmācībai, kā arī efektīviem instrumentiem, kas veicina viņu piekļuvi darba tirgum, jo īpaši ārkārtas situācijās un pārvietošanas apstākļos; stingri iesaka partnervalstīm ar ES budžeta atbalstu palielināt ieguldījumus kvalitatīvā un iekļaujošā izglītībā; uzsver, ka ES budžeta atbalsts, kas ir apliecinājis savu efektivitāti izglītības jomā, joprojām ir labākais līdzeklis, lai visiem jaunattīstības valstīs nodrošinātu piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai; atzinīgi vērtē ieceri palielināt vispārējo finansējumu izglītībai, 10 % no humānās palīdzības budžeta paredzot izglītībai ārkārtas situācijās;

58.  uzsver, ka ir jāatbalsta būtiski ieguldījumi veselības aprūpes un izglītības pakalpojumos, cenas ziņā pieejamos mājokļos un drošā, cenas ziņā pieejamā un piekļūstamā sabiedriskajā transportā gan lauku, gan pilsētu teritorijās, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības un veicinātu sieviešu neatkarību, līdztiesību un emancipāciju; atgādina, ka šiem jautājumiem jāpievērš īpaša uzmanība nestabilās un pēckonflikta valstīs, kur ES arī īstenos attīstības projektus, lai palīdzētu risināt jautājumu par mājokļu, zemes un īpašuma tiesību trūkumu sievietēm;

59.  pauž bažas par to, ka daudzās valstīs pieaug digitālā plaisa starp dzimumiem, kas kavē vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un digitālajiem pakalpojumiem; uzsver, ka ir svarīgi veicināt digitālo pratību, kā arī piekļuvi digitālajiem rīkiem un to pieejamību cenas ziņā, kā arī piekļuvi darba tirgum; aicina piešķirt lielāku un mērķtiecīgu finansējumu un stipendijas, lai ļautu sievietēm un meitenēm piekļūt augstākajai izglītībai un profesionālajai apmācībai, jo īpaši nolūkā veicināt meiteņu digitālo un tehnoloģisko izglītību un sieviešu līdzdalību STEM jomās, un atbalstīt sieviešu vadītus projektus; atzinīgi vērtē to, ka GAP III paredz digitālās plaisas samazināšanu dzimumu starpā, lai veicinātu patiesi iekļaujošu digitālo pārkārtošanos;

60.  atgādina, ka sievietes, jo īpaši tās, kuras saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju, var saskarties ar grūtībām piekļūt digitālajiem pakalpojumiem un saistītajai infrastruktūrai; prasa, lai sievietēm un meitenēm, jo īpaši lauku un attālos apvidos dzīvojošām sievietēm un meitenēm, tiktu nodrošināta labāka, vispārēja, droša un stabila piekļuve digitālajiem rīkiem un apmācībai to izmantošanā;

61.  uzsver, ka ir jāatbalsta publisko un privāto pakalpojumu sniegšana, izmantojot dzimumresponsīvus digitālos kanālus, tehnoloģijas un pakalpojumus (piemēram, e-pārvaldi, digitālos finanšu pakalpojumus), kas veicinās sieviešu un meiteņu iekļaušanu un līdzdalību sabiedrībā; aicina dalībvalstis risināt jautājumu par visu neaizsargāto sabiedrības grupu digitālo atstumtību un darīt izglītību informācijas un sakaru tehnoloģijās šīm grupām pieejamu, ņemot vērā dažādos faktorus, kas nosaka sieviešu piekļuvi izglītībai, kā arī izveidojot bezmaksas digitālos piekļuves punktus;

62.  aicina ES atbalstīt administratīvo procedūru modernizāciju un digitalizāciju partnervalstīs, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka visās šajās valstīs ir uzticami civilstāvokļa reģistri, kuros reģistrē katru jaundzimušo;

63.  atzīst, ka ārkārtas situācijas, piemēram, bruņoti konflikti un ekonomikas krīzes, kā arī pārvietošanas apstākļi apdraud sieviešu un meiteņu izglītību un apmācību; atkārtoti norāda, ka ārkārtas situācijās būtiski tiek ietekmēta sieviešu piekļuve iztikas līdzekļiem un darba iespējām, un tādēļ uzsver, ka šādos gadījumos ir svarīgi piešķirt nepieciešamos līdzekļus, jo īpaši vietējām sieviešu vadītām organizācijām un esošajām struktūrām, lai uzlabotu struktūras, kas ilgtermiņā nodrošina viņu izglītības, prasmju un darba pieejamības pienācīgu attīstību;

64.  norāda, ka pārtikas trūkums sievietes skar asimetriski un ka viņām pieder nesamērīgi mazāk zemes, mājlopu un citu aktīvu; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt mērķi panākt dzimumu līdztiesību pārtikas un lauksaimniecības nozarē, finanšu iespējas un piekļuvi apmācībai, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas sievietēm lauksaimniecībā; norāda, ka ir svarīgi atbalstīt partnervalstu centienus veikt juridiskas, politiskas un institucionālas reformas, lai nodrošinātu sievietēm vienlīdzīgas tiesības uz ekonomiskajiem resursiem, jo īpaši piekļuvi zemei un citiem īpašuma veidiem un kontroli pār tiem;

65.  aicina ES veicināt ekonomikas un tirdzniecības politiku, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem un GAP III mērķiem; atgādina savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz tirdzniecību un dzimumu līdztiesību, kā izklāstīts 2018. gada 13. marta rezolūcijā par dzimumu līdztiesību ES tirdzniecības nolīgumos(12); prasa ES turpināt tādu tirdzniecības politika atbalstīšanu un ieviešanu, kas mazina sociālekonomiskās atšķirības un paredz, ka attiecībā uz pamattiesībām un cilvēktiesībām, tostarp dzimumu līdztiesību, tiek nodrošināta augsta līmeņa aizsardzība un to ievērošana;

66.  atzinīgi vērtē to, ka GAP III aicināts veicināt dzimumu līdztiesību ar ES tirdzniecības politikas palīdzību; aicina Komisiju, Padomi un EĀDD veicināt un atbalstīt īpašas dzimumu līdztiesībai veltītas sadaļas iekļaušanu visos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, tostarp saistības veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; aicina Komisiju ES tirdzniecības politikas un nolīgumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību iekļaut ex-ante un ex-post ietekmes novērtējumos;

67.  uzsver savu iepriekšējo nostāju, kurā prasīts gaidāmajā ES un Čīles asociācijas nolīguma modernizēšanā iekļaut īpašu sadaļu par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību, un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; ar interesi konstatē progresu, kas sarunās panākts attiecībā uz tirdzniecības un dzimumu līdztiesības sadaļu;

68.  atgādina par 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(13);

69.  norāda, ka tirdzniecības politika nav dzimumneitrāla, un ka ir nepieciešama pa dzimumiem sadalītu datu vākšana kopā ar precīziem rādītājiem, lai pienācīgi novērtētu tirdzniecības politikas dažādo ietekmi uz sievietēm un vīriešiem; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis ņemt piemēru no ANO Konferences par tirdzniecību un attīstību izstrādātā rīku kopuma un ex ante ietekmes novērtējumos un ex post izvērtējumos iekļaut ES tirdzniecības politikas un nolīgumu dzimumu ietekmējumu konkrētās valstīs un konkrētās nozarēs; aicina Komisiju sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, PTO, un vietējām iestādēm un organizācijām nolūkā vākt datus, analizēt tirdzniecības ietekmi uz sievietēm un izmantot datus, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot sieviešu lomu starptautiskajā tirdzniecības sistēmā un veicināt iekļaujošu ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka pastiprināta starptautisko organizāciju, piemēram, PTO, Starptautiskā tirdzniecības centra un ANO, sadarbība, kā arī tīklu veidošana, iesaistot akadēmiskās aprindas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un parlamentus, var veicināt labāku apmaiņu ar paraugpraksi un datu vākšanas metodēm, kā arī dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu tirdzniecībā; uzstāj, ka dzimumu līdztiesības jautājumi būtu jāiekļauj ne tikai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā;

70.  aicina Komisiju aktīvi iesaistīties nesen izveidotajā PTO neformālajā darba grupā tirdzniecības un dzimumu līdztiesības jautājumos, lai 12. Ministru konferencē izstrādātu stingru ministru deklarāciju, kas varētu kalpot par ceļvedi 2017. gada Buenosairesas deklarācijas īstenošanai; uzsver, ka neformālā darba grupa tirdzniecības un dzimumu līdztiesības jautājumos ir viens no pirmajiem soļiem ceļā uz pastāvīgāku platformu PTO, lai apspriestu ar tirdzniecību un dzimumu līdztiesību saistītus jautājumus; aicina Komisiju arī turpmāk aktīvi sadarboties ar citiem PTO dalībniekiem, lai sniegtu ieguldījumu neoficiālās darba grupas darbā, un izvērtēt iespēju izveidot pastāvīgu darba grupu;

71.  atkārtoti prasa Komisijai nodrošināt, lai valsts konsultatīvās grupas būtu dzimumu ziņā līdzsvarotas, lai tiktu vēl vairāk paplašināta to uzraudzības loma un lai saistībā ar katru brīvās tirdzniecības nolīgumu tiktu izveidota Tirdzniecības un dzimumu jautājumu komiteja, kas norādītu uz trūkumiem;

72.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz nozarēm, kurās ir liels strādājošo sieviešu īpatsvars, piemēram, uz apģērbu ražošanas nozari un neliela apjoma lauksaimniecību; atgādina, ka Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze ir spēcīgi ietekmējusi šīs nozares un pastiprinājusi strādājošo sieviešu līdztiesības trūkuma, diskriminācijas un ekspluatācijas palielināšanās risku;

73.  aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu resursu pieejamību dzimumu līdztiesības pamatvērtības veicināšanai tās izveidotajā tirdzniecības un ieguldījumu politikā un atklāt piešķirto līdzekļu apmēru, un nodrošināt, ka par tirdzniecības politiku un sarunām atbildīgo ES iestāžu sekretariātiem ir zināšanas un tehniskās iespējas iekļaut noteikumos dzimumu līdztiesības aspektu visā tirdzniecības sarunu un rīcībpolitiku izstrādes procesā, izveidojot ES iestādēs un delegācijās dzimumu jautājumu kontaktpunktus;

74.  prasa visās ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās iekļaut saistošus un izpildāmus noteikumus, kuru pamatā ir pienākums ievērot SDO darba pamatstandartus un attiecīgās konvencijas, jo īpaši Konvenciju Nr. 189 par mājsaimniecībās nodarbinātajām personām, Konvenciju Nr. 156 par darbiniekiem, kam ir ģimenes pienākumi, CEDAW, Konvenciju Nr. 111 par diskrimināciju (nodarbinātībā un profesijā), Konvenciju Nr. 100 par vienlīdzīgu atlīdzību un Konvenciju Nr. 190 par vardarbību un aizskarošu izturēšanos, un VPS+ pārskatīšanā konvenciju sarakstā iekļaut minētās konvencijas;

75.  atzinīgi vērtē Starptautiskās Standartizācijas organizācijas starptautiskā darbsemināra nolīgumu (ISO/IWA 34) par vispārējām definīcijām saistībā ar sieviešu uzņēmējdarbību, kura mērķis ir atvieglot politikas veidošanu, datu vākšanu un piekļuvi spēju veidošanai, finansējumam un tirgiem sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanai;

76.  atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu politikas dzimumaspektu un aicina EIB pastiprināt centienus un jo īpaši tās ārējo aizdevumu piešķiršanas pilnvarās pēc iespējas vairāk ņemt vērā GAP III rīcībpolitiskos mērķus;

77.  uzsver, ka EIB un citas attiecīgās Eiropas attīstības finanšu iestādes būtu pilnībā jāsaskaņo ar GAP III; aicina EIB ņemt vērā GAP III mērķus, sniedzot atbalstu uzņēmumiem partnervalstīs, izmantojot ietekmes novērtējumus, kas būtu jāveic katram EIB finansētajam projektam, un aicina pastāvīgi uzraudzīt darbības uz vietas;

Sieviešu, meiteņu un jaunu sieviešu līdzdalības un atrašanās vadībā veicināšana

78.  uzsver sieviešu un meiteņu atrašanās vadībā un līdzdalības nozīmi visos lēmumu pieņemšanas līmeņos un to, ka sieviešu vienlīdzīga līdzdalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē ir būtiska labai pārvaldībai un politikas veidošanai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt sieviešu pārstāvību abās sarunu galda pusēs visos ārējās darbības līmeņos; atkārtoti norāda, ka tad, ja sievietes un meitenes uzņemas līdztiesīgas vadības funkcijas, veselas kopienas gūst labumu no labākiem un noturīgākiem risinājumiem; konstatē, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas visos politiskās un sabiedriskās dzīves līmeņos un ka progress šajā jautājumā ir ļoti lēns;

79.  aicina piešķirt programmas finansējumu, lai veicinātu sieviešu apmācību, pilsonisko līdzdalību un iesaistīšanos, tostarp atbalstot pašvaldību līmeņa līdzdalības pieejas un īpašus izglītojošus pasākumus meitenēm un jaunām sievietēm, jo viņas ir vienas no diskriminācijas visvairāk skartajām; aicina iesaistīt sievietes visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, valdībā, vadībā un varas amatos, izmantojot valsts pārvaldes reformas, programmas un pasākumus, piemēram, tīklu veidošanu, apmaiņu, mentorēšanu un sponsorēšanu, un atbalsta vietējo sieviešu tiesību organizāciju un sieviešu vadīto humānās palīdzības sniedzēju iekļaušanu humānās palīdzības koordinācijas un lēmumu pieņemšanas struktūrās;

Sieviešu iesaistīšana miera un drošības procesos

80.  uzsver, cik svarīgs ir sieviešu un pilsoniskās sabiedrības ieguldījums dialoga un koalīciju veidošanā un miera veicināšanā, kā arī dažādu perspektīvu sniegšanā par to, ko nozīmē miers un drošība, jo īpaši konfliktu novēršanā, atrisināšanā un pēckonflikta atjaunošanā; aicina ES veicināt sieviešu lielāku līdzdalību miera uzturēšanā un turpmākā miera veidošanā un atbalstīt un atzīt sievietes, jaunas sievietes, meitenes un cilvēktiesību aizstāves par galvenajiem pārmaiņu virzītājspēkiem, kā arī atbalstīt un aizsargāt viņas; uzsver, ka sieviešu cilvēktiesību ievērošana un pilnīga īstenošana ir demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības pamats;

81.  atzinīgi vērtē ES SMD procesos rīcības plāna iekļaušanu GAP III un aicina to efektīvi īstenot; uzsver, cik svarīgas ir pašreizējās un sekmīgās vietējās miera veidošanas iniciatīvas, ko vada sievietes un sievietes cilvēktiesību aizstāves, un aicina ES atbalstīt, uzlabot un sistemātiski iekļaut šīs iniciatīvas miera veidošanas konsultācijās, koordinācijā un lēmumu pieņemšanā;

82.  aicina EĀDD sistemātiski veikt konfliktu analīzi, kurā integrēta dzimumperspektīva, pamatojoties uz dzimumu aspektu analīzi, un konfliktu analīzi, kurā ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, jo īpaši attiecībā uz KDAP misijām un operācijām, kā arī darbībām, kas tiek veiktas Eiropas Miera mehānisma ietvaros; uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai veidotu un stiprinātu ES zinātību un spējas veikt riska un konfliktu analīzi, kurā integrēta dzimumperspektīva un kurā būtu jāpievērš īpaša uzmanība dzimumu līdztiesībai un jānodrošina sieviešu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu jēgpilna līdzdalība;

83.  norāda, ka ir svarīgi sasaistīt cilvēku drošības koncepciju ar dzimumu līdztiesības pieeju; aicina ES programmā sieviešu, miera un drošības jomā izmantot cilvēka drošības koncepciju, kā noteikts ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūcijā Nr. 66/290; uzstāj, ka drošības sfēras uzmanības centrā jābūt cilvēku dzīvībai un aizsardzībai pret tādiem draudiem kā vardarbība, izglītības, veselības aprūpes, pārtikas un ekonomiskās neatkarības trūkums; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis pilnveidot un veicināt ANO atbruņošanās programmu; uzstāj, ka ir vajadzīga feministiska ārpolitika atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā;

84.  norāda, ka sievietes nesamērīgi skar ar konfliktiem saistīta seksuāla vardarbība un citi cilvēktiesību pārkāpumi, kas tiek izdarīti nesodīti, tostarp viņas skar lielāks cilvēku tirdzniecības risks; uzsver nepieciešamību pienācīgi un visaptveroši rūpēties par sievietēm un meitenēm, kuras cietušas no seksuālas vardarbības konflikta zonās un valstīs, kā arī nodrošināt efektīvas un ātras kompensācijas; norāda, ka šī sistēma jau darbojas tur, kur tā ir ieviesta, un ka tā veicina arī šo cietušo reintegrāciju sabiedrībā; atgādina, ka ir svarīgi cīnīties pret cietušo stigmatizāciju; aicina turpināt pasākumu atbalstīšanu, ar kuriem sievietēm konfliktu un ārkārtas situācijās nodrošina seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes paketes, finansējot un atbalstot priekšposteņa organizācijas un sieviešu vadītas organizācijas;

85.  atgādina, ka bruņoti konflikti nesamērīgi skar sievietes un meitenes; pauž nožēlu par seksuālās vardarbības kā kara ieroča izmantošanu un uzstāj, ka tā ir steidzami jāapkaro, kā arī jāapkaro nesodāmība, kas izdarāms, saucot vainīgos pie atbildības; turklāt uzsver, ka sievietes bieži vien ir pirmie pārvietošanas upuri konflikta zonās un viņām bieži vien ir liegta ekonomiskā autonomija un piekļuve izglītībai un uzticamiem seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem; uzsver nepieciešamību nodrošināt piekļuvi izglītībai un darbvietām personām, kas pārvietotas konfliktu vai dabas katastrofu dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar partnervalstīm un to bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu Ceturtās Ženēvas konvencijas pienācīgu īstenošanu attiecībā uz personu aizsardzību kara laikā, īpašu uzmanību pievēršot seksuālās vardarbības novēršanai un sodīšanai par to;

86.  pauž nožēlu par to, ka GAP III nav īsti apsvērts kultūras mantojums dažādās valstīs un sieviešu loma tā aizsardzībā un attīstībā; aicina Komisiju un EĀDD izstrādāt programmas, kuru mērķis ir aizsargāt un atzīt sieviešu izveidoto kultūras mantojumu un tradīcijas, kas bieži netiek pamanītas, jo īpaši visā konflikta ciklā;

Dzimumresponsīvas humānās palīdzības nodrošināšana

87.  pauž nožēlu par to, ka nesenajā Komisijas paziņojumā „ES humānās palīdzības pasākumi: jauni izaicinājumi un tie paši principi” (COM(2021)0110) nepietiekami pievēršas dzimumu perspektīvai humanitārajā kontekstā; aicina Komisiju sniegt konkrētākus priekšlikumus par īpašiem izdevumiem, programmām, ar dzimumu saistītu darbību izsekošanu un novērtēšanu humānās palīdzības kontekstā un izstrādāt pasākumus, lai turpinātu attīstīt pielāgotus un efektīvus dzimumresponsīvus ES humānās palīdzības pasākumus, ņemot vērā iespēju, ko sniedz humānās palīdzības, attīstības un miera trīskāršās saiknes pieeja nolūkā aizsargāt sieviešu un meiteņu tiesības un veicināt dzimumu līdztiesību visos kontekstos;

Vidi saudzējošas un digitālas sabiedrības veidošana

88.  atzinīgi vērtē klimata pārmaiņu prioritārās jomas iekļaušanu GAP III, ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas nav dzimumneitrālas, jo tās pastiprina pastāvošo dzimumu līdztiesības trūkumu, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem, jauniešiem un pirmiedzīvotājiem, un jo īpaši nestabilā vidē; atzinīgi vērtē ES apņemšanos rīkoties dzimumu aspektā saistībā ar zaļo pārkārtošanos, ņemot vērā klimata pārmaiņu intersekcionālo un neproporcionālo ietekmi uz sievietēm un meitenēm, jo īpaši jaunattīstības valstīs; uzsver, ka, izstrādājot un īstenojot efektīvas pieejas klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem partnervalstīs, ir jāiekļauj un jāuzklausa sievietes un meitenes un jānodrošina pilnvērtīgas iespējas tām, tādējādi nodrošinot efektīvu dzimumu vērā ņemošu pārveidojošu rīcību klimata jomā; aicina ES rādīt piemēru, nekavējoties iekļaujot dzimumu perspektīvu un dzimumu līdztiesības mērķus Eiropas zaļajā kursā un saistītajās iniciatīvās;

89.  atkārtoti norāda, ka dzimumu līdztiesība ir priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai un godīgam un taisnīgam pārkārtošanās procesam, kas nevienu neatstāj novārtā; tādēļ atkārtoti aicina, lai Eiropas zaļajam kursam ātri sekotu zaļā kursa diplomātija, kas sistemātiski ietvertu dzimumu līdztiesības un intersekcionālu perspektīvu un iesaista sievietes un meitenes, tostarp pirmiedzīvotāju sievietes, stratēģisku lēmumu pieņemšanā par pielāgošanos klimata pārmaiņām;

90.  norāda, ka sievietēm un sieviešu organizācijām ir vadošā loma risinājumu meklēšanā un speciālo zināšanu sniegšanā lauksaimniecības, klimata, enerģētikas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, un tās ir pirmās cīņā pret klimata pārmaiņām; aicina tās atbalstīt, nodrošinot pienācīgu un elastīgu finansējumu, tiesiskā regulējuma noteikumus un piekļuvi zemei un resursiem, kā arī sadarbību ar privāto un finanšu sektoru; atkārtoti uzsver, cik svarīga ir pielāgošanās dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, tostarp klimata ziņā vieda lauksaimniecība, katastrofu riska mazināšana, aprites ekonomika un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība;

91.  aicina sekmēt sieviešu un meiteņu piekļuvi un apmācību digitālo rīku jomā un veicināt sieviešu iesaistīšanos STEM jomās;

92.  uzsver, ka sociālie tīkli ir ar dzimumu saistītas diskriminācijas un uzmākšanās avots; uzsver, ka valdībām ir jāpastiprina centieni labāk regulēt šos tīklus kopā ar digitālajām platformām, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību tiešsaistē un kiberiebiedēšanu; atzīst, ka tas ir būtisks šķērslis sieviešu un meiteņu piekļuvei digitālajai videi un viņu līdzdalībai tiešsaistē un nopietni kavē meiteņu un sieviešu līdzdalību politikā, jo īpaši sievietēm un meitenēm ar intersekcionālām identitātēm, kuras ziņo par augstāku uzmākšanās līmeni tiešsaistē; prasa nodrošināt mērķtiecīgus aizsardzības mehānismus sievietēm tiešsaistē un vairāk iesaistīt sievietes mākslīgā intelekta sagatavošanā, izveidē un izstrādē, lai cīnītos pret dzimumu stereotipu un aizspriedumu izplatīšanos; aicina īstenot pienācīgus krimināltiesību noteikumus, lai cīnītos pret vardarbību tiešsaistē, draudošiem vēstījumiem, seksuālu uzmākšanos un privātu attēlu apmaiņu bez piekrišanas;

93.  norāda, ka e-komercijai ir potenciāls savienot vairāk sieviešu uzņēmēju ar starptautiskajiem tirgiem; tomēr prasa Komisijai atbalstīt sievietes jaunu tehnoloģiju, piemēram, blokķēžu, izmantošanā, jo tās vienāda ranga iezīmes, anonimitātes un efektivitātes dēļ var palīdzēt dažām sievietēm pārvarēt noteiktus diskriminējošus juridiskus un ar kultūru saistītus šķēršļus tirdzniecībai, uzlabot viņu piekļuvi finansējumam un palīdzēt viņām integrēties globālajās vērtības ķēdēs;

Patiesas līdztiesības paaudzes radīšana

94.  atkārtoti uzsver, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma daudzpusējā līmenī feministu diplomātijas veicināšanā, lai īstenotu starptautiskus nolīgumus par sieviešu un meiteņu tiesībām un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu; aicina ES, tās dalībvalstis, Komisiju un EĀDD apņemties virzīties uz feministisku ārpolitiku, drošības un attīstības politiku, kas ietver dzimumu aspektu pārveidojošu redzējumu, un padarīt dzimumu līdztiesību par būtisku ārējās darbības un prioritāšu daļu;

95.  atzinīgi vērtē to, ka Parīzes Paaudžu līdztiesības forumā valdības visā pasaulē, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība ir apsolījušas piešķirt EUR 33 miljardus; aicina izveidot starptautisku un efektīvu pārskatatbildības sistēmu un aicina Komisiju uzraudzīt tās pieņemtās saistības un to īstenošanu praksē katru gadu;

96.  atgādina par Komisijas apņemšanos sievietēm un meitenēm paredzēt 4 miljardus EUR no ārējā budžeta un palielināt finansējumu sieviešu organizācijām; prasa precizēt, pienācīgi uzraudzīt un praksē īstenot šīs saistības un noteikt skaidru pamatscenāriju un mērķus;

97.  vēlreiz norāda, ka dialogs starp paaudzēm un vīriešu un zēnu iekļaušana, kā arī saistības no viņu puses uzlabot dzimumu līdztiesību ir būtiski svarīgi, lai veiktu pārmaiņas sabiedrībā un radītu patiesu līdztiesības paaudzi;

98.  atzinīgi vērtē to, ka GAP III ir atzīts, ka ir svarīgi aktīvi iesaistīt vīriešus un zēnus, lai veicinātu pārmaiņas sabiedrības attieksmē un tādējādi arī plašākas strukturālās pārmaiņas; uzsver, ka ir svarīgi radīt praktiskus veidus, kā iesaistīt vīriešus un zēnus kā pārmaiņu veicinātājus, nosakot papildu rādītājus un mērķus vīriešu un zēnu iesaistei un nodrošinot, ka GAP III sniedz ieguvumu arī viņiem;

o
o   o

99.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.
(2) OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.
(3) OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.
(4) OV C 76, 9.3.2020., 168. lpp.
(5) OV C 294, 23.7.2021., 8. lpp.
(6) OV C 294, 23.7.2021., 58. lpp.
(7) OV C 404, 6.10.2021., 202. lpp.
(8) OV C 456, 10.11.2021., 191. lpp.
(9) OV C 456, 10.11.2021., 232. lpp.
(10) OV C 81, 18.2.2022., 63. lpp.
(11) OV C 81, 18.2.2022., 43. lpp.
(12) OV C 162, 10.5.2019., 9. lpp.
(13) OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 3. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika