Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 4. panta 3. punktu, 6. pantu , 7. pantu, 13. pantu, 14. panta 1. punktu, 16. panta 1. punktu, 17. panta 1. punktu, 17. panta 3. punktu, 17. panta 8. punktu, 19. panta 1. punkta otro daļu un 49. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 265. pantu, 310. pantu, 317. pantu un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(1) (Tiesiskuma nosacījumu regula),

–  ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (tiesiskuma nosacījumu mehānisms)(2),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai(4),

–  ņemot vērā 2021. gada 29. oktobrī celto prasību par bezdarbību lietā C-657/21, Eiropas Parlaments pret Komisiju, kas pašlaik tiek izskatīta Eiropas Savienības Tiesā (EST),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra ziņojumu par tiesiskumu (COM(2020)0580) un 2021. gada 20. jūlija ziņojumu par tiesiskumu (COM(2021)0700),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 11. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā EST un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

–  ņemot vērā EST 2022. gada 16. februāra spriedumus lietās C-156/21 un C-157/21(5),

–  ņemot vērā EST 2021. gada 3. jūnija lēmumu lietā C-650/18, ar kuru tika noraidīta Ungārijas prasība par Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūciju, ar ko sākta procedūra, lai konstatētu, ka ir droša varbūtība, ka dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Eiropas Savienība(6),

–  ņemot vērā EST 2021. gada 14. jūlija rīkojumu un tās 2021. gada 15. jūlija nolēmumu(7), kurā noteikts, ka tiesnešu disciplinārā sistēma Polijā nav saderīga ar ES tiesību aktiem,

–  ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatoto priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu par tiesiskumu Polijā: priekšlikums Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (COM(2017)0835),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā(9),

–  ņemot vērā 2021. gada 17. novembra vēstules, ko Komisija nosūtīja Polijai un Ungārijai saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulas 6. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu un VI pielikumu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz LES 2. pantā noteiktajām vērtībām, proti, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu;

B.  tā kā saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulu tiesiskums ir jāsaprot, ņemot vērā LES 2. pantā noteiktās vērtības un principus, tostarp pamattiesības un nediskrimināciju; uzskata, ka Komisijai būtu jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, tostarp Tiesiskuma nosacījumu regula, lai novērstu pastāvīgos demokrātijas un pamattiesību pārkāpumus visā Savienībā, tostarp uzbrukumus mediju brīvībai un žurnālistiem, migrantiem, sieviešu tiesībām, LGBTIQ personu tiesībām un biedrošanās un pulcēšanās brīvībai; aicina Komisiju rīkoties un ņemt to vērā, piemērojot Tiesiskuma nosacījumu regulu;

C.  tā kā skaidrs risks, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, skar ne tikai konkrēto dalībvalsti, kurā pastāv šis risks, bet ietekmē arī citas dalībvalstis, to savstarpējo uzticēšanos, pašu Savienības būtību un tās iedzīvotāju pamattiesības saskaņā ar Savienības tiesībām;

D.  tā kā LES 2. pantā ietvertās vērtības definē pašu Eiropas Savienības identitāti kā kopēju juridisku kārtību un tādēļ Eiropas Savienībai ir jāspēj aizstāvēt šīs vērtības saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām;

E.  tā kā Tiesiskuma nosacījumu regula stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī un kopš minētās dienas tā kļuvusi saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs;

F.  tā kā Tiesiskuma nosacījumu regulā ir skaidri definēta tās piemērojamība, mērķis un darbības joma, tā kā saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu Komisija “nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu”;

G.  tā kā tas, ka Komisijas priekšsēdētāja nepiedalījās 2022. gada 16. februāra plenārsēdes debatēs, liecina par to, ka nav ievērots Komisijas pienākums pēc pieprasījuma piešķirt prioritāti tās klātbūtnei Parlamenta plenārsēdēs salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem pasākumiem vai uzaicinājumiem, kā noteikts Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(10);

H.  tā kā savā 2022. gada 16. februāra paziņojumā presei priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka, ņemot vērā Tiesas spriedumus, Komisija nākamajās nedēļās pieņems pamatnostādnes, kas sniegs lielāku skaidrību par to, kā mehānismu piemērosim praksē;

I.  tā kā Tiesiskuma nosacījumu regulas piemērošana nav atkarīga no pamatnostādņu pieņemšanas, kas nav daļa no regulas, un tā kā nevienas pamatnostādnes nedrīkst apdraudēt likumdevēju nodomu vai mainīt, paplašināt vai sašaurināt regulas teksta darbības jomu;

J.  tā kā Tiesiskuma nosacījumu regulas mērķis ir aizsargāt Savienības budžetu un Savienības finanšu intereses no sekām, ko rada tiesiskuma principu pārkāpumi;

K.  tā kā ir nepieņemami, ka kopš 2021. gada decembra Komisija un Padome ir atteikušās sākt sarunas par iestāžu nolīgumu par vienotu, uz pierādījumiem balstītu ES mēroga demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu, kā Parlaments aicināja 2020. gada 7. oktobra likumdošanas iniciatīvā(11);

L.   tā kā Komisijas priekšsēdētājas 2021. gada 19. oktobrī minētie trīs nosacījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmaksāšanai Polijai vēl nav izpildīti;

M.  tā kā saskaņā ar LESD 319. pantu “Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Komisiju no atbildības par budžeta izpildi”;

N.  tā kā karš Ukrainā ir atgādinājis mums par mūsu kopīgo pienākumu efektīvi aizsargāt demokrātiju, tiesiskumu un mūsu vērtības, kā noteikts LES 2. pantā, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus;

O.  tā kā saskaņā ar LESD 234. pantu Eiropas Parlamentam ir tiesības balsot par priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai;

P.  tā kā Komisija diemžēl ir nolēmusi ievērot nesaistošos Eiropadomes 2020. gada 11. decembra secinājumus, lai gan tā ”ir pilnīgi neatkarīga“ un tās locekļi ”nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes, vai struktūras norādījumus“ (LES 17. panta 3. punkts, LESD 245. pants) un turklāt ”ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā” (LES 17. panta 8. punkts) un ”nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu” (LES 17. panta 1. punkts),

1.  atzinīgi vērtē EST 2022. gada 16. februāra spriedumus(12) un tās secinājumus, ka tiesiskuma nosacījumu mehānisms atbilst ES tiesību aktiem, apstiprinot juridiskā pamata piemērotību, režīma saderību ar LES 7. pantu un juridiskās noteiktības principu, kā arī ES kompetenci attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, un secinājumu, ka Ungārijas un Polijas celtās prasības pret Tiesiskuma nosacījumu regulu būtu jānoraida;

2.  aicina Komisiju steidzami rīkoties un nekavējoties piemērot tiesiskuma nosacījumu mehānismu, nosūtot rakstisku paziņojumu saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulas 6. panta 1. punktu, pēc tam tieši informējot Parlamentu, un sagaida, ka paziņojumā tiks iekļauti visi regulas darbības jomā ietilpstošie atgadījumi, kas notikuši 14 mēnešu laikā kopš tās stāšanās spēkā 2021. gada janvārī; uzsver, ka ir pienācis laiks Komisijai pildīt savus Līgumu uzraudzītājas pienākumus un nekavējoties reaģēt uz pašreizējiem smagajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem dažās dalībvalstīs, kas nopietni apdraud Savienības finanšu intereses saistībā ar ES līdzekļu taisnīgu, likumīgu un objektīvu sadali, jo īpaši līdzekļu dalītas pārvaldības ietvaros; brīdina, ka jebkāda turpmāka kavēšanās var radīt nopietnas sekas;

3.  uzsver, ka bezdarbība un pieļāvīga pieeja oligarhiskām struktūrām, un sistēmiski tiesiskuma pārkāpumi vājina visu Eiropas Savienību un mazina tās iedzīvotāju uzticēšanos; uzsver, ka ir jānodrošina, lai nodokļu maksātāju nauda nekad nenonāktu to personu kabatās, kuras apdraud ES kopīgās vērtības;

4.  pauž nožēlu par Komisijas nepietiekamo atbildi uz EST 2022. gada 16. februāra nolēmumiem, neraugoties uz tās apņemšanos pabeigt pamatnostādnes par tiesiskuma mehānisma piemērošanu; tomēr atkārtoti pauž viedokli, ka Tiesiskuma nosacījumu regulas teksts ir skaidrs un nav nepieciešama papildu interpretācija, lai to piemērotu, un ka likumdevēji šajā sakarā nav deleģējuši Komisijai nekādas pilnvaras; uzsver, ka EST jo īpaši ir atzinusi, ka dalībvalstis nevar apgalvot, ka tās nespēj pietiekami precīzi noteikt regulas būtisko saturu un no tās izrietošās prasības; šajā sakarībā uzsver, ka tādu pamatnostādņu izstrādes process, kas nav juridiski saistošas un nav daļa no regulas, nekādā gadījumā nedrīkst aizkavēt regulas piemērošanu, un jo īpaši norāda, ka Komisijai ir pienākums īstenot ES tiesību aktus neatkarīgi no dalībvalstu vēlēšanu grafikiem;

5.  norāda, ka 2021. gada oktobrī Parlaments saskaņā ar LESD 265. pantu iesniedza EST prasību pret Komisiju par tās bezdarbību un regulas nepiemērošanu, kas tika pieprasīta divās rezolūcijās 2021. gadā un kas sekoja neapmierinošām Komisijas atbildēm un mēģinājumiem savlaicīgi rīkoties; atgādina, ka šī lieta(13) pašlaik ir rakstiskās procedūras posmā, kurā iesaistītās puses — Komisija un Parlaments — savus argumentus iesniedz rakstiski; pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav reaģējusi uz Parlamenta aicinājumu piemērot regulas 6. panta 1. punktu un nav nosūtījusi rakstiskus paziņojumus attiecīgajām dalībvalstīm, bet tikai 2021. gada novembrī nosūtīja Ungārijai un Polijai lūgumus sniegt informāciju;

6.  pauž nožēlu par Padomes nespēju panākt vērā ņemamu progresu Savienības vērtību ievērošanas uzraudzībā notiekošajās 7. panta procedūrās, reaģējot uz kopējo Eiropas vērtību apdraudējumu Polijā un Ungārijā; norāda, ka tas, ka Padome LES 7. pantu neizmanto iedarbīgi, apdraud kopīgo Eiropas vērtību integritāti, savstarpējo uzticēšanos un Savienības uzticamību kopumā; mudina Francijas prezidentūru un turpmākās prezidentūras regulāri rīkot uzklausīšanas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pirmo uzklausīšanu, ko Francijas prezidentūra sasauca 2022. gada 22. februārī, kā arī otro uzklausīšanu, kas plānota 2022. gada 30. maijā; iesaka Padomei pēc uzklausīšanām sniegt konkrētus ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm, kā paredzēts LES 7. panta 1. punktā, un norādīt minēto ieteikumu īstenošanas termiņus;

7.  tādēļ aicina Francijas prezidentūru pildīt savas saistības attiecībā uz “humānu Eiropu” un apņēmīgi veicināt tiesiskuma stiprināšanu un pamattiesību aizsardzību, kā noteikts tās ES prezidentūras programmā, kurā tiesiskums ir raksturots kā „būtisks priekšnoteikums Savienības pienācīgai darbībai”; mudina Francijas prezidentūru atbalstīt Tiesiskuma nosacījumu regulas ātru un pareizu piemērošanu un īstenošanu;

8.  uzsver, ka situācijas pasliktināšanās attiecībā uz tiesiskumu dažās dalībvalstīs prasa konstruktīvu dialogu par ES tiesiskuma instrumentu kopuma turpmāko attīstību;

9.  uzsver, ka, veicot jebkādus pasākumus saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība un pilnībā un savlaicīgi jāinformē Parlaments, atšķirībā no pieejas, ko Komisija izmantoja, 2021. gada novembrī nosūtot vēstules, kurās pieprasīta informācija saskaņā ar regulu;

10.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES līdzekļu galasaņēmējiem vai saņēmējiem netiek liegtas ES līdzekļu priekšrocības gadījumā, ja tiek piemērotas sankcijas saskaņā ar tiesiskuma nosacījumu mehānismu, kā noteikts regulas 5. panta 4. un 5. apakšpunktā;

11.  uzsver, ka tiesiskuma nosacījumu mehānisms būtu jāpiemēro gan Savienības budžetam, gan NextGenerationEU; turklāt uzsver, ka valstu plānu apstiprināšana saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu būtu jānosaka ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi 11 kritēriji, kas noteikti Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas 19. pantā un V pielikumā; sagaida, ka Komisija pirms partnerības nolīgumu un kohēzijas politikas programmu apstiprināšanas novērsīs visus riskus, kas saistīti ar kohēzijas politikas programmām, kuras veicina ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu vai tiesiskuma pārkāpumus; aicina Komisiju stingrāk piemērot Kopīgo noteikumu regulu un Finanšu regulu, lai novērstu ES līdzekļu diskriminējošu izmantošanu, jo īpaši politiski motivēta rakstura izmantošanu;

12.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstīm.

(1) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp. (2) OV C 494, 8.12.2021., 61. lpp. (3) OV C 67, 8.2.2022., 86. lpp. (4) OV C 99, 1.3.2022., 146. lpp. (5) 2022. gada 16. februāra spriedums Ungārija/ Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, C-156/21, ECLI:EU:C:2022:97 un 2022. gada 16. februāra spriedums Polijas Republika/ Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, C-157/21, ECLI:EU:C:2022:98. (6) 2021. gada 3. jūnija spriedums lietā C-650/18 Ungārija/ Parlaments, ECLI:EU:C:2002:426. (7) Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2021. gada 14. jūlija rīkojums, Eiropas Komisija/ Polijas Republika, C-204/21 R, ECLI:EU:C:2021:593 un 2021. gada 15. jūlija spriedums Eiropas Komisija/Polijas Republika, C-791/19, ECLI:EU:C:2021:596. (8) OV C 433, 23.12.2019., 66. lpp. (9) OV C 129, 5.4.2019., 13. lpp. (10) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp. (11) OV C 395, 29.9.2021., 2. lpp. (12) Lietās C-156/21 un C-157/21, kā minēts iepriekš. (13) C-657/21.