Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku (turpmāk tekstā Moldova), no otras puses, kurš ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) un pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā bezvīzu režīma izveidi attiecībā uz Moldovas pilsoņiem 2014. gada martā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes izdarītajiem grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001(1),

–  ņemot vērā ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2021. gada 13. oktobra kopīgo dienestu darba dokumentu attiecībā uz ziņojumu par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu (SWD(2021)0295),

–  ņemot vērā 2021. gada 28. oktobrī notikušās piektās ES un Moldovas Asociācijas padomes sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtās kopīgās deklarācijas, no kurām aktuālāko pieņēma 2021. gada 15. decembrī Briselē,

–  ņemot vērā Komisijas un EĀDD dienestu 2021. gada 2. jūlija kopīgo darba dokumentu „Atveseļošana, noturība un reforma – Austrumu partnerības prioritātes laikposmam pēc 2020. gada” (SWD(2021)0186),

–  ņemot vērā 2021. gada 17. maijā parakstīto saprašanās memorandu starp Gruzijas Ārlietu ministriju, Moldovas Republikas Ārlietu un Eiropas integrācijas ministriju un Ukrainas Ārlietu ministriju par ciešākas sadarbības izveidi Eiropas integrācijas jomā — asociācijas trijotne,

–  ņemot vērā triju valstu — Gruzijas, Moldovas un Ukrainas — valstu/valdību vadītāju kopīgo paziņojumu pēc 6. Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes 2021. gada 15. decembrī,

–  ņemot vērā Moldovas 2022. gada 3. martā iesniegto pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Moldovas premjerministres vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai, kas saņemta 2022. gada 16. martā un kurā pieprasīts palielināt makrofinansiālo palīdzību Moldovai,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Moldovas Republiku,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 26. janvāra rezolūciju par tiesnešu neatkarību Polijā un Moldovas Republikā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinumus un ieteikumus, jo īpaši 2018. gada 15. marta atzinumu un ieteikumus par vēlēšanu reformu Moldovā, 2019. gada 24. jūnija atzinumu un ieteikumus par konstitucionālo situāciju, jo īpaši attiecībā uz iespēju atlaist parlamentu, 2019. gada 14. oktobra atzinumu par likumprojektu par Augstākās tiesas un prokuratūras reformu un 2021. gada 13. decembra rezolūciju par 2021. gada 24. augusta grozījumiem likumā par prokuratūru,

–  ņemot vērā juridisko analīzi par Moldovas Republikas Likumu par grozījumiem Audiovizuālo mediju pakalpojumu kodeksā, kuru EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos iesniedza 2022. gada 14. janvārī,

–  ņemot vērā 2021. gada 13. septembrī videokonferences veidā rīkotā ES un Moldovas 12. cilvēktiesību dialoga rezultātus,

–  ņemot vērā ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejas, Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma, ES un Moldovas pilsoniskās sabiedrības foruma un citu Moldovas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieteikumus un darbības,

–  ņemot vērā Moldovas valdības pieņemto Valsts reģionālās attīstības stratēģiju (SNDR) no 2022. līdz 2028. gadam,

–  ņemot vērā jauno valdības rīcības plānu 2020.–2023. gadam,

–  ņemot vērā secinājumus, ko pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās 2021. gada 11. jūlijā Moldovā guva EDSO/ODIHR vadītajā starptautiskajā vēlēšanu novērošanas misijā iekļautā Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misija,

–  ņemot vērā Augstā pārstāvja Žuzepa Borela un komisāra Olivér Várhelyi 2021. gada 12. jūlija paziņojumu par parlamenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovu, jo īpaši iepriekšējo 2020. gada 20. oktobra rezolūciju par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu(3), 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par politisko krīzi Moldovā pēc Kišiņevas mēra vēlēšanu rezultātu anulēšanas(4), 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai(5) un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, Reglamenta 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kā arī 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumam par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0143/2022),

A.  tā kā 2022. gada 24. februārī pasludinātais nekādi neizprovocētais, nepamatotais un nelikumīgais Krievijas karš pret Ukrainu ir nesamērīgi ietekmējis Moldovu kā kaimiņvalsti, kas divu nedēļu laikā no Ukrainas uzņēma vairāk nekā 360 000 bēgļu, no kuriem vairāk nekā 100 000 uzturas valstī, radot milzīgu slogu tās resursiem;

B.  tā kā, kopš Krievija ir sākusi karu pret Ukrainu, pastāv bažas par potenciālām viltus manevru operācijām Moldovā;

C.  tā kā 2022. gada 22. aprīlī Krievijas centrālā militārā apgabala komandiera vietnieks ģenerālmajors Rustams Minnekajevs paziņoja, ka viens no Krievijas iebrukuma Ukrainā mērķiem ir izveidot sauszemes koridoru uz Piedņestras reģionu; tā kā ģenerālmajors Rustams Minnekajevs arī nepatiesi apgalvoja, ka Piedņestrā ir novērota krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešana;

D.  tā kā Austrumu partnerības (AP) augstākā līmeņa sanāksmē tika atzīti attiecīgo partneru centieni integrēties Eiropā un Eiropas vērtību izvēle un tika mudināts pilnībā īstenot AN un to DCFTA;

E.  tā kā pēc politiskās nestabilitātes un demokrātiskās situācijas pasliktināšanās Maia Sandu uzvarēja valsts prezidenta vēlēšanās ar 57,75 % balsu 2020. gada 15. novembrī un rīcības un solidaritātes partija (PAS) saņēma 52,8 % balsu un ieguva 63 no 101 vietas Moldovas parlamentā pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās 2021. gada 11. jūlijā, tādējādi apliecinot Moldovas iedzīvotāju stingro apņemšanos veicināt demokrātiju, tiesiskumu un savas valsts nākotni Eiropā un piešķirot PAS nozīmīgas pilnvaras vērienīgai reformu programmai;

F.  tā kā AN/DCFTA balstās uz kopīgām vērtībām, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma, un šīs vērtības ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, kā tas paredzēts asociācijas nolīgumā / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas nolīgumā;

G.  tā kā saskaņā ar nesen notikušajām sabiedriskās domas aptaujām 71,6 % Moldovas iedzīvotāju atbalsta savas valsts Eiropas integrācijas mērķi;

H.  tā kā ES un Moldovas Parlamentārās asociācijas komitejas (PAK) 11. sanāksmes, kas notika 2022. gada 6. un 7. aprīlī, dalībnieki ņēma vērā Moldovas valsts prezidentes, valdības un parlamenta vairākuma ierosināto risinājumu pilnībā īstenot ES un Moldovas asociācijas programmu, tādējādi būtiski uzlabojot Moldovas iedzīvotāju dzīvi;

I.  tā kā 2021. gada 28. oktobrī notikušās sestās ES un Moldovas Asociācijas padomes konkrētie rezultāti dod jaunu impulsu ciešākai sadarbībai galvenajās jomās;

J.  tā kā Moldovas ekonomikas atveseļošanas plāns tika ierosināts kā daļa no atjaunotās Austrumu partnerības valstu atveseļošanas, noturības un reformu programmas, kuras pamatā ir ekonomikas un investīciju plāns (EIP) sociālekonomiskajai atveseļošanai un ilgtermiņa noturībai pēc Covid-19 un kura mērķis ir „atjaunot uzlabojot”; tā kā EIP pamatiniciatīvas attiecībā uz Moldovu paredz investīcijas energoefektivitātē, infrastruktūrā un savienojamībā, bet nevis enerģētikas pārkārtošanā;

K.  tā kā ir pabeigta pašreizējā ārkārtas Covid-19 ES makrofinansiālās palīdzības programma Moldovai, pirmo daļu 50 miljonu EUR apmērā izmaksājot 2020. gada novembrī, un otro maksājumu 50 miljonu EUR apmērā 2021. gada 7. oktobrī pēc tam, kad panākts ievērojams progress saprašanās memoranda politisko nosacījumu izpildē;

L.  tā kā Moldova, neskatoties uz izmaiņām valdībā, 2021. gada korupcijas uztveres indeksā ieņem 105. vietu no 180 valstīm (pieaugums salīdzinājumā ar 115. vietu 2020. gadā), lielas bažas rada ievērojamu uzlabojumu trūkums cīņā pret korupciju, jo gadiem ilgi korupcija ir nopietni ietekmējusi valsts struktūru, kavējusi ekonomikas izaugsmi un modernizāciju un apdraudējusi demokrātiju;

M.  tā kā jaunajai valdībai joprojām ir jānovērš būtiski trūkumi tieslietu nozarē un attiecībā uz tiesiskumu, kuri joprojām kavē demokrātisko pārvaldību Moldovā;

N.  tā kā Moldova 2021. gada pasaules preses brīvības indeksā ieņem 89. vietu no 180 valstīm (atrodas par divām vietām augstāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) un bažas joprojām ir saistītas ar plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju, reklāmas tirgus monopolizāciju, redakcionālās neatkarības trūkumu un ekonomisko un politisko grupu īstenoto plašsaziņas līdzekļu iestāžu kontroli;

O.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas joprojām aicina palielināt pārredzamību lēmumu pieņemšanā parlamentā un citās publiskās iestādēs, atkārtojot savus 2016. un 2017. gadā iesniegtos priekšlikumus par tiesisko regulējumu attiecībā uz piekļuvi informācijai;

P.  tā kā sadarbība starp valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību joprojām ir sporādiska un lielā mērā nav institucionalizēta;

Q.  tā kā Komisija savā aktuālākajā īstenošanas ziņojumā ir konstatējusi galvenās problēmas saistībā ar tiesībām uz veselības aprūpi un piekļuvi sabiedrības interešu informācijai, tiesībām uz darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, pārvietošanās brīvību un vārda brīvību;

R.  tā kā sievietes joprojām saskaras ar dzimumu līdztiesības trūkumu un viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir ierobežota dzimumu stereotipu un normu dēļ;

S.  tā kā tiesiskais regulējums vairs neaizliedz piekļuvi noteiktām profesijām, tā īstenošana vēl arvien ir lēna un sievietes joprojām saskaras ar faktiskiem šķēršļiem, piemēram, piekļuves trūkumu aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu;

T.  tā kā naida runa joprojām rada bažas un galvenokārt ir vērsta pret sievietēm un LGBTI personām;

U.  tā kā Komisija savā īstenošanas ziņojumā norāda uz nopietnām problēmām, piemēram, bērnu mirstību, bērnu darbu, tostarp saikni ar cilvēku tirdzniecību un seksuālu izmantošanu, romu bērnu un vecāku atstāto bērnu īpašo situāciju, bērnu un bērnu ar invaliditāti skaita stagnāciju aprūpes iestādēs un sociālo pakalpojumu nepietiekamo kvalitāti, lai atbalstītu ģimenes neaizsargātā situācijā;

V.  tā kā Moldova importē aptuveni 80 % no savas enerģijas, bet vēja, saules un mazu hidrostaciju apgāde nodrošina tikai aptuveni 1 % no Moldovas energoresursu piegādes struktūras;

W.  tā kā biomasa ir Moldovas vienīgais nozīmīgais vietējais enerģijas avots, kas nodrošina 19 % no kopējās energoapgādes;

X.  tā kā saskaņā ar Parīzes nolīgumu Moldova ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 70 % salīdzinājumā ar 1990. gadu,

Kopīgas vērtības un vispārīgi principi

1.  atzinīgi vērtē vēsturiskos rezultātus, kas gūti valsts prezidenta vēlēšanās 2020. gadā un parlamenta vēlēšanās 2021. gadā, kad Moldovas tauta ar ievērojamu vairākumu atbalstīja reformas un Eiropas integrācijas politiskos spēkus, kuri tagad pilnībā ir uzņēmušies atbildību par valsti; mudina ES iestādes un Moldovas politisko vadību izmantot šo unikālo iespēju strādāt kopā, lai īstenotu ilgi gaidītās reformas un veicinātu Moldovas integrāciju Eiropā, pamatojoties uz kopīgām demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un tiesiskumu;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Moldova 2022. gada 3. martā iesniedza pieteikumu pievienoties ES, apstiprinot tās izvēlēto Eiropas ceļu; norāda, ka šis solis vēl vairāk uzsver nepieciešamību pēc intensīvāka augsta līmeņa politiskā dialoga ar Moldovas iestādēm, lai panāktu reālu un ilgtspējīgu progresu galveno reformu īstenošanā; aicina ES iestādes Moldovai kopā ar Ukrainu un Gruziju piešķirt ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un, pamatojoties uz sasniegumiem, un tikmēr turpināt darbu pie tās integrācijas ES vienotajā tirgū; aicina Komisiju un EADD turpināt sadarbības pastiprināšanu ar to Moldovas partneriem un šajā svarīgajā laikā maksimāli palielināt politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu Moldovai, lai dotu papildu stimulu progresam un nodrošinātu pienācīgu ES palīdzības apguves spēju; uzsver nepieciešamību izpētīt veidus, kā konsolidēt un uzlabot Moldovas valsts iestāžu spējas šajā sakarībā, tostarp kopīgu ES un Moldovas projektu, lai izveidotu augstākās izglītības iestādi cilvēkresursu apmācībai Moldovas valsts pārvaldē, nodrošinot maksimālu atlases un amatā paaugstināšanas procedūras pārredzamību un sniedzot ES palīdzību, lai Moldovas valdībā, kas strādā galvenajās Eiropas integrācijas reformu jomās, nodrošinātu nepieciešamo algu palielinājumu ierēdņiem;

3.  norāda, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt stratēģiskākai tās atbalstam, un aicina Komisijas līmenī izveidot Moldovas Republikas atbalsta grupu, par pamatu ņemot modeli, atbilstoši kuram jau ir izveidota grupa Ukrainas atbalsta grupa, kā tas paredzēts Ukrainas atbalsta grupas sākotnējā pilnvarojumā; uzsver, ka šādai grupai varētu būt izšķiroša nozīme, lai labāk racionalizētu ES finansiālo un tehnisko atbalstu un sniegtu Moldovas iestādēm daudzpusīgu palīdzību reformu virzīšanā galvenajās tieslietu, korupcijas apkarošanas un valsts pārvaldes jomās, Austrumu partnerības valstu EIP un Moldovas ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanā, kā arī palīdzētu Moldovai sagatavoties turpmākām pievienošanās sarunām;

4.  aicina Komisiju palīdzēt Moldovai sagatavot ticamu pirmspievienošanās stratēģiju dalībai ES; atkārtoti aicina Komisiju pieņemt regulārus, visaptverošus gada ziņojumus, kuros novērtēta reformu īstenošana, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem un izmantojot to pašu metodiku, kas tika attiecināta uz Rietumbalkānu valstīm;

5.  uzsver, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumi dalībai ES ir atvēruši jaunu sadaļu to Eiropas integrācijā, kurai būtu jāraksturo pastiprināti centieni īstenot attiecīgos asociācijas nolīgumus AN/DCFTA un stratēģiskāku ES pieeju šo valstu atbalstam;

6.  atzinīgi vērtē 2021. gada 15. decembrī notikušā sestā AP augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus, kurā tika atkārtoti apstiprināti būtiskie sasniegumi sadarbības jomā šajā formātā un izstrādāts vērienīgs turpmākās sadarbības kurss, kura pamatā ir kopīgas vērtības un kurā galvenā uzmanība pievērsta atveseļošanai, noturībai un reformām;

7.  atzinīgi vērtē to, ka augstākā līmeņa sanāksmē tika atzītas Moldovas, Gruzijas un Ukrainas iniciatīvas pastiprināt sadarbību kā trim ES asociētajiem partneriem („Asociētā trijotne”), kā arī centienus tuvināties Eiropai un izvēlēto virzību uz Eiropu; mudina visas trīs valstis sadarboties, lai sasniegtu izvirzīto mērķi par dalību ES, turpinot attīstīt reformu programmu un apmainoties ar paraugpraksi labas pārvaldības jomā un AN/DCFTA īstenošanu kā pamatu uz nopelniem balstītai turpmākai dalībai ES; aicina Komisiju starplaikā novērtēt Moldovas pieteikumu dalībai ES reaģēt uz asociēto valstu interesēm padziļināt nozaru sadarbību ar ES savstarpējo interešu jomās, vienlaikus saglabājot iekļautības principu;

8.  atzinīgi vērtē Moldovas konstruktīvo ieguldījumu sadarbībā AP ietvaros, jo īpaši asociēto valstu satvarā, un izsaka cerību, ka paziņojumi attiecībā uz valsts vērienīgo programmu un nozaru integrāciju transporta, enerģētikas un citās jomās tiks pārvērsti konkrētos lēmumos un darbībās, gan no Moldovas iestāžu, gan Savienības puses;

9.  aicina ES iestādes analizēt iespēju iekļaut Moldovu kā novērotāju komiteju procedūrās, īsteno saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulu (ES) Nr. 182/2011(7), kā arī Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs, lai parādītu ES apņemšanos attiecībā uz turpmāku integrāciju un lai stiprinātu valstu reformu orientāciju un administratīvo zinātību;

10.  atzīst, ka karš Ukrainā ir nesamērīgi ietekmējis Moldovas ekonomiku, jo ir zaudētas importa un eksporta iespējas, augstākas transporta izmaksas, strauji pieaugušas enerģijas cenas un ir jārisina kritiskā humanitārā situācija, jo no Ukrainas ierodas liels skaits bēgļu; uzteic Moldovas iedzīvotājus un valsts iestādes par viņu ārkārtējo iesaistīšanos darbā ar lielo skaitu bēgļu no Ukrainas, kuri ieceļo valstī, kā rezultātā Moldova ir valsts ar vislielāko bēgļu skaitu no Ukrainas uz vienu iedzīvotāju; uzsver, ka tas nozīmē, ka Moldovas vajadzības ir ievērojami palielinājušās arī ekonomiskā atbalsta, tostarp makrofinansiālās palīdzības, ziņā; aicina ES un citus Moldovas starptautiskos partnerus steidzami attiecīgi pārskatīt savu politiku un palielināt atbalstu šai valstij, lai stabilizētu tās sociālekonomisko situāciju un nodrošinātu tās nepārtrauktu attīstību;

11.  atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstu kā Eiropas komandas izlēmīgo rīcību Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanā, izmantojot vakcīnu ziedojumus un finansiālu atbalstu; aicina EĀDD ar Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas un Eiropas Savienības delegācijas Moldovas Republikā starpniecību palīdzēt Moldovas iestādēm apkarot maldinošu informāciju par Covid-19 vakcīnām un veicināt sociālo dialogu, lai sasniegtu minimālo mērķi — 70 % vakcinēto iedzīvotāju;

12.  uzsver, ka Moldovas Republikas ekonomikas atveseļošanas plāns, kura budžets ir līdz EUR 600 miljoniem, ir būtisks Moldovas atveseļošanas elements, kas sniedz unikālu iespēju paātrināt strukturālās reformas, pārstrukturēt ekonomiku, apkarot sociālo nevienlīdzību, veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un sagatavot to nākotnes uzdevumiem; atzinīgi vērtē to, ka ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopuma ietvaros Moldovai pirmo reizi tika izmaksāta dotācija 36,4 miljonu EUR apmērā, lai turpinātu atbalstīt policijas reformu un valsts cīņu pret Covid-19;

13.  atzinīgi vērtē Moldovas jauno ekonomikas reformu programmu, ko Starptautiskais Valūtas fonds apstiprināja 2021. gada decembrī, paverot ceļu Komisijas jaunajam priekšlikumam par MFP paketi Moldovai 150 miljonu EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments un Padome ātri pieņēma jauno MFP; uzsver, cik ļoti svarīgi ir stingri nosacījumi, kas galvenokārt saistīti ar demokrātiskām reformām, nevis ekonomiskiem faktoriem, kas attiecas arī uz visu pārējo ES finansējumu tās partneriem; aicina Komisiju nodrošināt, ka Moldovas iestādēm ir pieejama tehniskā palīdzība, lai tās varētu pienācīgi īstenot reformas, par kurām panākta vienošanās saistībā ar makrofinansiālo palīdzību;

Reformas un iestāžu sistēma

14.  atzinīgi vērtē Natalia Gavriliţa valdības vērienīgo reformu programmu un sākotnējos panākumus, kas jau gūti tās īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret korupciju, pārredzamības palielināšanos publiskajā pārvaldē, reformu sekmēšanu tiesiskuma un digitalizācijas jomā, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu dzīves līmeņa uzlabošanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu valstī; atkārtoti norāda, ka pietiekams progress saskaņoto reformu īstenošanā ir būtisks nosacījums, lai turpinātu ES finansiālo atbalstu un piemērotu principu „vairāk par vairāk”;

15.  kategoriski mudina Moldovas valdību turpināt darbu, lai neatgriezeniski saskaņotu šo valsti ar Eiropas Savienības prasībām; mudina gan iestādes, gan opozīciju konstruktīvi sadarboties, lai pārveidotu savu valsti par funkcionējošu valsti, kas spēj piedāvāt iespējas saviem pilsoņiem un panākt uzlabojumus visās jomās, uz kurām attiecas tās kompetence, jo tas pozitīvi ietekmēs dzīves līmeni Moldovā un arī pārliecinās ārvalstīs dzīvojošos Moldovas iedzīvotājus atgriezties dzimtenē;

16.  uzsver, ka Moldovas iedzīvotāju lielās cerības ir jāapmierina, panākot reālus uzlabojumus iztikas nodrošināšanā, atjaunojot uzticēšanos valsts iestādēm u apkarojot korupciju un oligarhu struktūras;

17.  norāda, ka, lai gan prezidenta un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas bija labi pārvaldītas un konkurējošas, vēlēšanu kampaņa bija sašķelta un noritēja negatīvi, ietverot neiecietīgus retoriskus un personiskus uzbrukumus; uzsver, ka ir jānovērš atlikušie trūkumi, īstenojot Eiropas Padomes Venēcijas komisijas un EDSO/ODIHR ieteikumus, tostarp uzlabojot vēlēšanu tiesisko regulējumu saskaņā ar EDSO saistībām un citiem starptautiskajiem standartiem, ātri un rūpīgi izmeklējot ticamus apgalvojumus par balsu pirkšanu un pretlikumīgiem pret vēlētājiem vērstiem pamudinājumiem, uzlabojot kampaņu finansējuma pārredzamību un pārskatatbildību, stingrāk īstenojot spēkā esošā Audiovizuālo mediju pakalpojumu kodeksa noteikumus par objektīvu atspoguļojumu kampaņas laikā, nodrošinot labākas garantijas, ka tiesas ir brīvas no politiskas ietekmēšanas un ka tās joprojām ir pilnībā objektīvas, izskatot ar vēlēšanām saistītas lietas; mudina Moldovas valdību īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Moldovas pilsoņi, kas dzīvo ārpus šīs valsts, var iekļaujošā, pārredzamā un taisnīgā veidā piedalīties vēlēšanās bez ārvalstu iejaukšanās;

Energoapgādes drošība un noturība

18.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu piešķirt Moldovai EUR 60 miljonus, izmantojot jaunu budžeta atbalsta programmu, lai risinātu gāzes piegādes krīzi, ko mākslīgi radījis uzņēmums Gazprom, un mazinātu cenu pieauguma ietekmi uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Polijas, Rumānijas un Ukrainas centienus ātri nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes; norāda, ka enerģētika ir svarīgākais Krievijas budžeta, militāro un sociālo programmu resurss un ka Gazprom tiek izmantots kā instruments Kremļa ekonomisko un ģeopolitisko interešu veicināšanai ārvalstīs; atzinīgi vērtē to, ka papildus palīdzībai, ko ES jau sniedz saistībā ar enerģētikas krīzi, ES delegācija Kišiņevā mobilizēja EUR 5 miljonus, lai sniegtu atbalstu neaizsargātām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar enerģijas cenu pieaugums; tomēr atzīst, ka ir vajadzīgs lielāks atbalsts, ņemot vērā pastāvīgi augošās enerģijas cenas;

19.  norāda, ka Krievijas karš pret Ukrainu un tās energoresursu kā ieroča izmantošana vēl vairāk uzsver enerģētikas nozares reformu ģeostratēģisko nozīmi, kas novērstu atkarību no Krievijas gāzes un veicinātu energoapgādes un piegādes ceļu dažādošanu, veidojot ilgtermiņa noturību, pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, un ieguldot esošās infrastruktūras modernizācijā un jaunas infrastruktūras izveidē un energoefektivitātē, tostarp enerģijas ražošanas, transporta un mājsaimniecību nozarēs, un tādējādi uzlabojot savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju; norāda, ka tas varētu arī palīdzēt veidot noturību pret jebkādiem iespējamiem trešo personu centieniem izmantot enerģiju kā ģeopolitisku ietekmēšanas sviru;

20.  uzsver, ka nav pieļaujama gāzes piegāžu no Krievijas kā piespiedu līdzekļa izmantošana, lai politiski ietekmētu Moldovas valdību mainīt tās ģeopolitisko orientāciju un atturēties no Moldovas vēlētāju likumīgo vēlmju apmierināšanas; mudina Komisiju un EĀDD iekļaut Moldovu ES plānos censties panākt energoapgādes neatkarību no Krievijas un palielināt ES finansiālo un tehnisko atbalstu Moldovai, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Moldovas noturību pret šādu ārēju iejaukšanos un samazinātu tās lielo atkarību no Krievijas enerģijas; aicina ES izrādīt lielāku solidaritāti enerģētikas jomā ar Moldovu saskaņā ar AN, palielinot enerģētikas infrastruktūras savstarpējo saikni starp ES un reģiona valstīm; uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties īstenot visus vajadzīgos ieguldījumus un uzturēt Eiropas enerģētikas infrastruktūru, lai ES dalībvalstu krātuves un starpsavienojumi nodrošinātu pienācīgu gāzes pārvadi no ES uz partnervalstīm; aicina Moldovas iestādes ilgtermiņā saglabāt valsts kā Enerģētikas kopienas dalībvalsts apņemšanos īstenot ES trešo enerģētikas paketi, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades un sadales nošķiršanu;

21.  uzsver, ka ir nepieciešams palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu Moldovā, kas pašlaik par 80 % ir atkarīga no Piedņestras reģionā saražotās elektroenerģijas; atzinīgi vērtē Moldovas un Ukrainas elektrotīklu veiksmīgo sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropas tīklu 2022. gada 16. martā, kas palīdzēs nodrošināt to stabilitāti un energoapgādes drošību; atzinīgi vērtē elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) darbu šā starpposma mērķa sasniegšanā ārkārtas apstākļos; prasa Komisijai turpināt atbalstīt Moldovas un Ukrainas integrāciju Eiropas kontinentālajā elektrotīklā un šim nolūkam steidzami izveidot īpašu struktūru tās administrācijā; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai savienotu Moldovas elektroenerģijas sistēmu ar ES caur Rumāniju; aicina visas iestādes sasniegt mērķi savienot Moldovu ar Rumānijas energotīklu līdz 2024. gadam, izmantojot ES atbalstu; aicina Komisiju iekļaut Moldovu stresa testos, ko veic iekšējam enerģijas tirgum; norāda, ka ES ciešākas sadarbības ar Austrumu partnerības asociētajām valstīm atbalstīšana un veicināšana šajās nozarēs arī radīs ekonomikas izaugsmi un stiprinās reģiona enerģētisko noturību;

22.  atzinīgi vērtē augsta līmeņa enerģētikas dialoga uzsākšanu starp ES un Moldovu saistībā ar ārkārtas situāciju Moldovas gāzes nozarē; mudina Komisiju apsvērt iespēju sākt līdzīgus augsta līmeņa dialogus ar ES, lai stiprinātu sadarbību citās jomās, piemēram, tiesiskuma vai klimata jomā / Zaļajā kursā, kas palīdzētu sasniegt AN/DCFTA mērķus;

23.  aicina Moldovu un ES uzlabot Moldovas savienojamību Melnās jūras baseinā un Karpatu reģionā un turpināt darbu pie Eiropas paplašinātā Austrumu partnerības transporta tīkla (TEN-T) AP valstu posmiem, atbalstīt dzelzceļa nozares reformas un kopā ar dalībvalstīm un starptautiskajām finanšu iestādēm izpētīt iespējas uzlabot ES un Moldovas dzelzceļa savienojumus, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju; mudina Moldovu panākt progresu attiecīgā tiesību aktu kopuma īstenošanā un aicina pastiprināt sadarbību un pakāpeniski integrēt Moldovu ES transporta tirgū un transporta kopienā;

24.  aicina ES nodrošināt Moldovai ieguldījumu plānošanas platformu, lai īstenotu plaša mēroga infrastruktūras savienojamības programmu, jo īpaši palielinot Moldovas absorbcijas spēju un sniedzot vajadzīgo tehnisko palīdzību, kā tas tiek darīts Rietumbalkānu valstīs saskaņā ar Rietumbalkānu ieguldījumu shēmu (WBIF), kas ir spēju atbalsta platforma, kuru pārvalda Eiropas Komisija;

25.  atzinīgi vērtē un atbalsta Moldovas ieinteresētību veicināt sadarbību ar ES digitalizācijas un telekomunikāciju jomā; mudina ES un Moldovu savstarpēji atcelt viesabonēšanas tarifus starp Moldovu un ES;

26.  atzinīgi vērtē Moldovas iestāžu centienus un pastāvīgo progresu, lai turpinātu uzlabot savu drošības uzraudzības sistēmu un īstenotu starptautiskos aviācijas drošības standartus, kā rezultātā visi Moldovā sertificētie gaisa pārvadātāji tika svītroti no ES aviācijas drošuma saraksta, un aicina Moldovas iestādes nodrošināt ES un Moldovas Kopējās aviācijas telpas nolīguma īstenošanu;

Sadarbība kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un progress Piedņestras konflikta risināšanā

27.  atzinīgi vērtē ES un Moldovas nolīgumu par augsta līmeņa politiskā un drošības dialoga uzsākšanu un atjaunoto iesaisti drošības un KDAP jomā, izmantojot divpusējas politiskas darbinieku konsultācijas; mudina EĀDD un Moldovu pilnībā izmantot šīs platformas, lai veicinātu sadarbību tādos jautājumos kā, bet ne tikai, hibrīddraudu apkarošana, noturības uzlabošana, kiberdrošības stiprināšana un kritiskās infrastruktūras aizsardzība, kā arī stratēģiskās komunikācijas uzlabošana; aicina Moldovu turpināt saskaņot savas nostājas ar KĀDP un turpināt uzlabot ieguldījuma sniegšanu kopējā drošības un aizsardzības politikā (KDAP) un tās misijās; mudina ES un Moldovu apzināt veidus, kā paplašināt šo sadarbību, jo īpaši ņemot vērā nestabilo drošības situāciju austrumu kaimiņvalstīs;

28.  ir ļoti nobažījies par nesenajiem notikumiem Piedņestras reģionā un nosoda tos kā bīstamus provokācijas aktus, kas īstenoti ļoti saspringtā drošības situācijā; prasa nodrošināt mieru, lai saglabātu to cilvēku drošību un labklājību, kuri dzīvo abās Dņestras upes pusēs un kaimiņvalstīs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Kišiņevas iestāžu mierīgo un atturīgo reakciju;

29.  noraida un pauž bažas par Moldovas okupētā Piedņestras reģiona iestāžu 2022. gada 3. marta paziņojumu, kurā paziņots par konflikta izšķiršanas procesa beigām un atkārtoti pausts aicinājums atzīt tā dēvēto Piedņestras neatkarību; atkārtoti pauž atbalstu visaptverošam un miermīlīgam Piedņestras konflikta risinājumam, pamatojoties uz 5+2 sarunu procesu, kas balstās uz Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, piešķirot īpašu statusu Piedņestras reģionam pastāvēt spējīgas Moldovas valsts teritorijā; uzsver, ka jebkādā Piedņestras jautājuma risinājumā ir jābūt ievērotām Moldovas tiesībām izvēlēties savu aizsardzības un ārpolitikas virzienu; atbalsta centienus paplašināt DCFTA un bezvīzu režīma sniegtās priekšrocības Piedņestras reģionā, kas ļautu ievērojami palielināt mobilitāti un tirdzniecību ar šo reģionu;

30.  norāda, ka ES Robežu palīdzības misijai Moldovā un Ukrainā ir ļoti svarīga loma robežu pārvaldības un muitas režīmu saskaņošanā ar Savienības režīmiem, arī attiecībā uz organizētās noziedzības un kontrabandas apkarošanu un Piedņestras jautājuma miermīlīgas atrisināšanas veicināšanu ar uzticības veicināšanas pasākumiem un kā uzraudzības klātbūtni Moldovas un Ukrainas robežas Piedņestras segmentā; mudina Moldovas valdību arī turpmāk veicināt tādas vides izveidošanu, kurā ir iespējama konfliktu atrisināšana, un atbalstīt darbības, kas veicina uzticēšanos un cilvēku saskarsmi konfliktu sašķeltajās kopienās; uzskata, ka Piedņestras jautājuma konstruktīvs atrisinājums nodrošinās stabilitāti un labklājību ne tikai Moldovā, bet arī plašākā teritorijā;

31.  aicina Moldovu, Krievijas Federāciju, ES dalībvalstis un citus starptautiskos partnerus sadarboties, lai pilnībā aizvāktu un iznīcinātu aptuveni 20 000 tonnu vecās padomju ēras munīcijas, kas tiek glabāta Kobasnas munīcijas noliktavā un kas, ņemot vērā tās ilgo derīguma termiņu, rada nopietnu apdraudējumu cilvēkiem abos Dņesteras upes krastos; pauž bažas par Krievijas militāro spēku iepriekš veiktajām militārajām mācībām Piedņestrā un aicina Krievijas Federāciju pilnībā un bez nosacījumiem atsaukt savus militāros spēkus un bruņojumu no Piedņestras reģiona pienācīgā veidā saskaņā ar Moldovas iestāžu atkārtotajām prasībām un ievērojot Moldovas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

32.  pauž dziļas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Piedņestras reģionā, jo īpaši to personu vajāšanu, kuras kritizē de facto pārvaldi un Krievijas armijas izvietošanu, pulcēšanās ierobežojumiem valstī un vietējo NVO darbībām; atgādina Krievijas Federācijai par tās atbildību attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu Piedņestras reģionā, kā apstiprināts vairākos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumos; aicina Krievijas varas iestādes izpildīt visus ECT spriedumus, kas ir saistīti ar cilvēktiesību un tiesību uz brīvību un drošību pārkāpumiem Piedņestras reģionā;

33.  uzteic Moldovas iestādes par atbalstu, ko Piedņestras reģionam piedāvā saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tostarp ziedojot 10 % no tās vakcīnu piedāvājuma, apmācot medicīnas personālu un apstrādājot Covid-19 testus;

34.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu piešķirt EUR 7 miljonus no Eiropas Miera nodrošināšanas fonda Moldovas bruņotajiem spēkiem medicīnas aprīkojuma un sprāgstvielu iznīcināšanas aprīkojuma iegādei; mudina EĀDD un Padomi turpināt sadarbības ar Moldāviju jomu paplašināšanu un atbalstīt aizsardzības nozares spēju stiprināšanu, izmantojot palīdzības pasākumus saskaņā ar šo instrumentu;

35.  mudina Moldovas iestādes turpmākajās gada programmās turpināt iespējamo Eiropas Miera mehānisma palīdzības izmantošanu, lai nostiprinātu tās spēju apkarot kiberdraudus un hibrīddraudus; aicina ES iestādes iekļaut Moldovu jaunos sadarbības formātos kiberdrošības, hibrīddraudu un kibernoziedzības izmeklēšanas jomā, tostarp šajos centienos iesaistot jauno Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru;

Tiesiskums un laba pārvaldība

36.  atkārtoti uzsver tiesu sistēmas reformas, jo īpaši stiprinot tiesu iestāžu neatkarību un kompetenci, kā arī korupcijas apkarošanas būtisko nozīmi; atzīst, cik lielas ir problēmas, ar kurām saskaras varas iestādes, un mudina tās koncentrēties uz noteiktajām prioritātēm; pieņem zināšanai valsts prezidentes Maia Sandu un Natālija Gavrilița valdības apņemšanos balstīt savu politiku uz Moldovas Konstitucionālās tiesas nolēmumiem; aicina paātrināt pašreizējo tiesu iestāžu reformu, tostarp īstenojot grozījumus konstitūcijā par tiesiskumu, par kuriem Moldovas parlaments nobalsoja 2021. gada 23. septembrī, kā arī īstenot tieslietu nozares neatkarības un integritātes nodrošināšanas stratēģiju 2022.–2025. gadam;

37.  uzsver, ka ES ir jāpiedāvā lielāks atbalsts, tostarp lielāki finanšu piešķīrumi, sarežģītajai tiesu sistēmas reformai Moldovā; atzīst, ka ir vajadzīgas padziļinātas tiesu sistēmas reformas nolūkā panākt tiesu iestāžu efektivitāti, pilnīgu un patiesu neatkarību, atgūt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un valsts pārvaldes sistēmai un likvidēt saikni ar neoficiālajiem postkomunistiskajiem neformālajiem tīkliem un oligarhu tīkliem, apkarot korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju arī augstākajā politiskajā un uzņēmējdarbības līmenī; stingri atbalsta mērķi atbrīvot tiesu sistēmu no personām, kurām ir integritātes problēmas, un veikt visaptverošas izmaiņas, kas veidotu stingru pamatu tiesiskumam valstī;

38.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt uz nopelniem balstītu un pārredzamu atlases procedūru tiesnešu iecelšanai amatā; aicina Moldovas iestādes turpināt sadarbību ar Eiropas Padomi un Eiropas Savienību tiesu sistēmas reformas jomā, tostarp attiecībā uz iniciatīvām, kas saistītas ar tiesnešu un prokuroru ārkārtas novērtēšanu (pārbaude) un kandidātu integritātes novērtēšanu Tiesnešu augstākās padomes un Prokuroru augstākās padomes locekļu amatam (iepriekšējas pārbaudes); atgādina, cik svarīgi ir apspriesties ar Venēcijas komisiju un īstenot tās ieteikumus saistībā ar tiesu sistēmas reformu procesu;

39.  ir pārliecināts, ka liela mēroga korupcija ir viena no galvenajām problēmām, kas kavē Moldovas progresu; aicina Moldovas valdību palielināt korupcijas apkarošanas juridiskās un institucionālās infrastruktūras efektivitāti; atzinīgi vērtē Korupcijas apkarošanas neatkarīgās konsultatīvās komitejas izveidi, kas izmeklēs korupciju valsts finanšu un banku nozarē, un valsts iestādēs;

40.  aicina Moldovas valdību palielināt pārredzamību, demokrātisko uzraudzību un pārskatatbildību visos lēmumu pieņemšanas procesos un cieši sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu pienācīgu publisko kontroli un iekļaujošu ieguldījumu šajos procesos; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši ņemot vērā ievērojamos budžeta samazinājumus pandēmijas laikā; uzsver valdības aktīvā un atklātā dialoga ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām, uzņēmumu apvienībām un ar parlamentāro un ar parlamentu nesaistīto opozīciju vispārējo nozīmi, lai nodrošinātu iekļaujošu un līdzdalīgu lēmumu pieņemšanas procesu;

41.  norāda uz iestāžu veiktajiem pasākumiem un mudina tās turpināt centienus risināt jautājumu par nepamatotiem patvēruma pieteikumiem un saskaņot Moldovas vīzu politiku ar to trešo valstu sarakstiem, kurām ir vajadzīgas vīzas;

42.  aicina Moldovas valdību turpināt centienus depolitizēt tiesībaizsardzības iestādes un publiskās pretkorupcijas iestādes un ieguldīt lielākas uzticēšanās veidošanā starp iedzīvotājiem un tiesībaizsardzības iestādēm;

43.  aicina apņēmīgi īstenot policijas reformu; atzinīgi vērtē sieviešu skaita pieaugumu policijas rindās; aicina pastiprināt Moldovas un dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, lai samazinātu pārrobežu noziedzību, jo īpaši nelegālu narkotiku un cilvēku tirdzniecību, jo Moldova diemžēl joprojām ir avots cilvēku tirdzniecībai seksuālas izmantošanas un darba nolūkā, ko veic gan Moldovas, gan starptautiskie noziedzīgie tīkli; atzinīgi vērtē nolīguma parakstīšanu starp ES un Moldovu par operatīvajām darbībām, ko Moldovā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), un Frontex personāla izvietošanu, lai atbalstītu Moldovas iestādes robežu pārvaldības darbībās; aicina pastiprināt sadarbību ar Eiropolu, Interpolu un muitas organizācijām, piemēram, Pasaules Muitas organizāciju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas korupcijas apkarošanas tīkliem;

44.  aicina Komisiju un Moldovas iestādes sadarboties, koordinēt un veikt steidzamus pasākumus, lai aizsargātu Moldovā uzņemtos vai tranzītā šķērsojošos Ukrainas bēgļus, jo īpaši sievietes un bērnus, kuri ir pakļauti cilvēku tirdzniecības riskam un kuri pārstāv lielāko daļu bēgļu no Ukrainas;

45.  mudina iestādes nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un cilvēktiesību ievērošanu aizturēšanas telpās, cita starpā novēršot veselības aprūpes pakalpojumu nepilnības, kā arī nepieļaut administrējošu selektīvu un politiski motivētu tiesu; uzsver, ka ir jāizskauž spīdzināšana un slikta izturēšanās, kā arī jāizmeklē apgalvojumi par policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku veiktu spīdzināšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

46.  uzsver, ka ir svarīgi apkarot krāpšanu finanšu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizēto noziedzību, izmantojot visaptverošus tiesību aktus un to efektīvu īstenošanu; atzinīgi vērtē plānus Moldovas parlamentā ieviest juridiskas izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu, lai varētu īstenot korupcijas rezultātā iegūtu aktīvu paplašinātas konfiskācijas mehānismu;

47.  aicina noteikt skaidru un efektīvu politiku piesavināto līdzekļu un krāpniecisko aktīvu atgūšanas jomā, izveidojot starptautisku sadarbību, kas vērsta uz labāku saikni ar Eiropolu un Eurojust; mudina Moldovas iestādes izstrādāt tiesisku regulējumu stratēģiskai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru, lai labāk vadītu krāpšanas un korupcijas apkarošanas izmeklēšanu;

48.  mudina pastāvīgi un cieši sadarboties Ģenerālprokuratūrai Kišiņevā un Eurojust birojam, tostarp regulāri norīkot Moldovas pārstāvjus uz Eurojust biroju, lai sagatavotu darba grupu, kuras uzdevums būtu atgūt piesavinātos līdzekļus un krāpnieciskus aktīvus;

49.  uzsver, ka ir akūti nepieciešams paātrināt izmeklēšanu attiecībā uz 2014. gadā konstatēto banku krāpšanu, kas joprojām nav devusi būtiskus rezultātus attiecībā uz saukšanu pie atbildības un zaudēto aktīvu atgūšanu; uzsver, ka progresa trūkums ļoti negatīvi ietekmē Moldovas starptautisko reputāciju un jo īpaši tiesu sistēmas uzticamību ne tikai Moldovas iedzīvotājiem, bet arī valsts starptautiskajiem partneriem; aicina intensīvāk strādāt pie krimināllietu pabeigšanas pret personām, kas iesaistītas „krievu naudas atmazgāšanas” shēmā un krāpšanā bankās; šajā sakarībā aicina stiprināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un Moldovas iestādēm banku krāpšanas izmeklēšanā, lai nodrošinātu nozagto līdzekļu savlaicīgu atgūšanu;

50.  atkārtoti aicina paplašināt ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, proti, ES Magņitska sankciju režīmu, lai korupciju iekļautu kā pārkāpumu, par kuru piemēro sankcijas, kas ļautu piemērot sankcijas tiem, kuri ir atbildīgi par 2014. gada banku krāpšanu, un atturēt no līdzīgiem korupcijas noziegumiem;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

51.  atzinīgi vērtē to, ka Moldovas parlaments ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kas stājās spēkā 2021. gada 14. oktobrī, norāda, ka Venēcijas komisija 2021. gada 10. un 11. decembrī pēc Moldovas Konstitucionālās tiesas pieprasījuma izdeva juridisku vērtējumu par konstitucionālajām sekām, ko rada Stambulas konvencijas ratifikācija; aicina nodrošināt Stambulas konvencijas efektīvu īstenošanu visos līmeņos, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu stāvokli un veiktu turpmākus centienus dzimumu līdztiesības panākšanā, jo īpaši uzlabojot sieviešu piekļuvi darba tirgum un novēršot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, uz vecumu balstītu diskrimināciju, kā arī sieviešu pārstāvību un vienlīdzīgu attieksmi pret viņām visos politiskās un sociālās dzīves līmeņos;

52.  uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk stiprināt tiesisko regulējumu līdztiesības un diskriminācijas trūkuma jomā, jo īpaši novēršot pastāvošās tiesību aktu nepilnības, lai efektīvi apkarotu naida noziegumus un naida runu un turpinātu aizsargāt minoritāšu tiesības, tostarp romu, LGBTI personu un imigrantu tiesības; aicina Moldovu atcelt 1994. gadā pieņemto konstitucionālo aizliegumu no viendzimuma laulībām un ieviest LGBTI diskriminācijas novēršanas pasākumus;

53.  prasa Eiropas Komisijai un EĀDD integrēt dzimumu līdztiesību visās tās politikas jomās, programmās un darbībās attiecībā uz Moldovu; aicina Moldovas valdību paātrināt cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību aktu pieņemšanu un īstenošanu, kas saskaņoti ar ES standartiem, un nodrošināt šo tiesību īstenošanu, izmantojot pienācīgi funkcionējošas un neatkarīgas tiesas;

54.  aicina Moldovas valdību, reaģējot uz pandēmiju, īpašu uzmanību pievērst tam, lai novērstu pieaugošo dzimumu nevienlīdzību, ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju, kas vērsta pret marginalizētām grupām, kuras saasinājusi Covid-19 pandēmija; mudina iestādes novērst vardarbības pret bērniem un bērnu nabadzības pieaugumu Covid-19 pandēmijas dēļ un pasākumus, kas pieņemti tās kontrolei;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

55.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir efektīvi īstenot reformas, kas vajadzīgas, lai pilnībā izmantotu DCFTA sniegtās priekšrocības, gūtu panākumus turpmākā ekonomikas dažādošanā un integrācijā ES iekšējā tirgū un palielinātu Moldovas ekonomikas konkurētspēju, īpaši preču pievienoto vērtību; aicina Moldovu pilnībā īstenot DCFTA tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu un respektēt tās starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgumu un Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus; aicina rektificēt iekšējās tirdzniecības likumu, kas ir pretrunā Moldovas saistībām saskaņā ar DCFTA un PTO noteikumiem;

56.  uzsver ES un Moldovas nolīguma par DCFTA pozitīvo ietekmi uz tirdzniecību starp abām pusēm, jo laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam kopējais tirdzniecības apjoms palielinājās par vairāk nekā 33 %, vairāk nekā 61 % Moldovas eksporta nonākot ES tirgū un vairāk nekā 70 % Moldovas uzņēmumu eksportējot uz ES tirgu; norāda, ka tirdzniecības traucējumu dēļ, ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu, ES tirgus noteikti kļūs vēl nozīmīgāks Moldovai; atzinīgi vērtē to, ka Savienība ir lielākais ieguldītājs valstī; mudina panākt turpmāku progresu tādās jomās kā muitas kodekss, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, sanitāro un fitosanitāro standartu uzlabošana, tirgus apstākļu uzlabošana enerģētikas jomā, publiskais iepirkums un MVU piekļuve finansējumam;

57.  uzsver, ka Moldovas eksports varētu palielināties, paplašinot ražošanu, pārskatot eksporta prioritātes un pielāgojot kvalitātes standartus; atkārtoti norāda, ka galvenās eksportējamo preču kategorijas joprojām ir dzīvnieku un augu izcelsmes produkti, kas ir visnerentablākie produkti, kurus Moldova var piedāvāt dalībvalstīm; aicina Komisiju atbalstīt Moldovu tās eksporta uz ES dažādošanā, tostarp labāk īstenojot tarifu kvotas augstas peļņas produktiem;

58.  aicina Komisiju sākt AP valstu integrāciju Eiropas vienotajā tirgū, nosakot sākotnējos pasākumus, analizējot to saskaņošanu no juridiskā, ekonomiskā un tehniskā viedokļa un izstrādājot noteikumus un standartus, kas paredzēti partnervalstu sagatavošanai ekonomiskajai integrācijai kopējā tirgū;

59.  norāda uz Ķīnas pieaugošo interesi par ieguldījumiem Moldovas ekonomikā, cita starpā enerģētikas, telekomunikāciju un farmācijas nozarē; atgādina par Ķīnas nodomu būvēt būtisku transporta infrastruktūru Moldovā kā daļu no tās plašākas iniciatīvas „Viena josla, viens ceļš”; atkārtoti norāda, ka iniciatīva „Viena josla, viens ceļš” ir Ķīnas ārpolitikas centrā un tā raksturojama kā ģeopolitisks projekts;

60.  atzinīgi vērtē Moldovas valdības jau ieviestās demokrātiskās reformas; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt un stimulēt lielākus ES ieguldījumus Moldovā, pamatojoties uz principu „lielāks atbalsts lielākām reformām”, un mudināt Moldovu aktīvi vērsties ES un Eiropas finanšu iestādēs;

61.  aicina turpināt centienus izveidot patiesu digitālo tirgus ekonomiku, tostarp progresu attiecībā uz atvērto datu attīstību, plašāku piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas un virtuālā tīkla pakalpojumiem, lielāku skaitu elektronisko sakaru pakalpojumu iedzīvotājiem un publiskus reģistrus; atbalsta ekonomikas procesu digitalizāciju un īpašu mehānismu izstrādi IT uzņēmumiem, jo īpaši inovācijai un jaunuzņēmumiem, kuriem ir grūtības atrast finansējuma avotus un kuri paši par sevi nespēj atbalstīt to pārejas un izaugsmes procesus; uzsver, ka ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas to Moldovas iedzīvotāju tiesības un vajadzības, kuri izmanto internetu, un pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus prasības;

62.  atzinīgi vērtē 499 (152 daļēji) Moldovas valsts tiesību aktu tuvināšanu no 681 ES acquis tiesību aktiem, ko paredz AN/DCFTA, un uzsver, ka ir svarīgi turpināt reformas valsts pārvaldē, banku sistēmā un tiesu iestāžu neatkarības jomā; aicina Moldovu turpināt tās tiesību aktu tuvināšanu ES acquis; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Moldovas iestādes un tās valsts pārvaldi ar nepieciešamajām speciālajām zināšanām, tehnisko un finansiālo palīdzību; aicina Moldovas iestādes panākt straujāku progresu tiesību aktu tuvināšanā AN/DCFTA;

63.  mudina saskaņot valsts kvalitātes standartus ar ES standartiem; uzsver, ka Moldovas uzņēmējiem un uzņēmumiem ir neizdevīga situācija, jo tiem ir daudz dažādu standartu, kas tiem jāievēro attiecībā uz eksportu uz dalībvalstīm, un uzsver, ka ir vajadzīga politika, kas izslēdz standartus, kuri nav saskaņoti vai ir tiešā pretrunā Eiropas standartiem;

64.  uzskata, ka, garantējot Dņestras rietumu krastā reģistrētajiem un Moldovas ierēdņu veiktai muitas pārbaudei pakļautajiem Piedņestras uzņēmumiem beztarifu piekļuvi ES tirgiem, DCFTA sekmēja ievērojamas izmaiņas tirdzniecības orientācijā no Eirāzijas Ekonomikas savienības uz ES; mudina Moldovas iestādes turpināt virzību uz tirdzniecību ar ES tirgiem un iesaisti tajos, lai uzlabotu piekļuvi tirgum, pārredzamību un labu uzņēmējdarbības praksi un lai samazinātu oligarhu iespējas attiecībā uz tirgus manipulāciju un monopolizāciju;

65.  atzinīgi vērtē ES atbalstu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) ekonomikas atveseļošanai; aicina atbildīgās ES un Moldovas iestādes nodrošināt, ka šis tehniskais un finansiālais atbalsts tiek pielāgots Moldovas MMVU vajadzībām, aptver visu valsti, tostarp Piedņestras reģionu, un stiprina MMVU spējas un to dalību ES iekšējā tirgū;

66.  atzinīgi vērtē jaunos noteikumus publiskā iepirkuma jomā, taču uzsver, ka ir nepieciešama publiskā iepirkuma procedūru uzraudzība un ka ir svarīgi sniegt skaidrākus un pastāvīgus ziņojumus plašai sabiedrībai; mudina vienkāršot mehānismus, ar kuriem pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var piedalīties iepirkuma procedūrās, un uzsver, ka ir nepieciešams aizstāt birokrātiskas procedūras ar pārredzamām procedūrām, kas novērš šķēršļus un atjauno uzticēšanos valsts budžeta piešķiršanai un izmantošanai;

67.  atzīst Moldovas apņemšanos turpināt tuvināšanas procesu ES lauksaimniecības tiesību aktiem, lai palielinātu eksportu uz ES un pavērtu jaunas komerciālas iespējas vietējām pašvaldībām; aicina Moldovas iestādes panākt straujāku progresu tiesību aktu tuvināšanā AN/DCFTA dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma jomā;

68.  uzsver, ka ir svarīgi modernizēt valsts laboratorijas, kas atbild par sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, un ļaut eksportēt dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī pievērsties kvalificētu laboratoriju darbinieku trūkumam;

69.  uzsver, ka ir nepieciešama lielāka pārredzamība attiecībā uz Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta revīzijas misiju rezultātiem, un to, ka ir nepieciešams paplašināt un stiprināt sanitārās un fitosanitārās analīzes laboratoriju tīklu, vienlaikus pastiprinot šajās laboratorijās strādājošo inspektoru un speciālistu apmācību, lai labāk īstenotu noteikumus fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma jomā;

70.  mudina Moldovu pilnībā izmantot preferenciālā eksporta iespējas uz ES, efektīvāk un ilgtspējīgāk apstrādājot lauksaimniecības zemi, kā arī demokrātiskāku piekļuvi zemei un tās izmantošanu, tādējādi radot lauksaimniecības produktus, kas palielina Moldovas lauksaimniecības relatīvās priekšrocības;

71.  mudina Moldovu palielināt tās sadarbību infrastruktūras jomā ar ES un reģiona valstīm un īstenot padziļinātas strukturālās reformas enerģētikas nozarē, tostarp dažādojot energoapgādi, palielinot energoefektivitāti, piesaistot investīcijas atjaunojamos energoresursos un uzlabojot savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju; aicina Moldovu pilnībā īstenot savas saistības saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu;

72.  aicina ES iestādes sniegt konkrētu atbalstu Moldovai, lai tā izpildītu visas nepieciešamās prasības attiecībā uz pievienošanos vienotajai euro maksājumu telpai;

73.  aicina Moldovas valdību pievērst uzmanību arī tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sociālajam aspektam, ievērojot darba standartus un panākot to izpildi, ratificējot un pilnībā īstenojot visas Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un novēršot atlikušos darba inspekcijas sistēmas trūkumus;

74.  norāda uz biomasas un hidroenerģijas izmantošanu Moldovas dažādošanas centienos, bet atgādina, ka ir jānodrošina to ilgtspēja, efektivitāte un attiecīgās vides prasības; uzsver, ka atjaunojamo energoresursu attīstība ir būtisks elements centienos panākt enerģētikas pārkārtošanu uz tīru enerģiju un enerģētisko neatkarību, vienlaikus veicinot arī vietējo darbvietu radīšanu, gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību;

75.  uzsver, ka reģionālajai sadarbībai ir svarīga nozīme valsts modernizācijā, palielinot asociācijas nolīguma īstenošanas spējas; aicina uzlabot reģionālo sadarbību gan starp dažādiem Moldovas reģioniem, gan starp Moldovas reģioniem un ES reģioniem; aicina Komisiju un attiecīgās ES aģentūras ciešā sadarbībā ar Moldovas valdību veicināt šo procesu;

76.  atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināta valsts reģionālās attīstības stratēģija 2022.–2028. gadam, un aicina veikt administratīvu un teritoriālu reformu, kas vērsta uz konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; uzsver, ka ir vajadzīga līdzsvarota sociālā un ekonomiskā izaugsme visos Moldovas reģionos un efektīva valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana;

77.  aicina Moldovas iestādes ievērot vietējās demokrātijas un vietējās autonomijas principus saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, nodrošinot vietējām pašvaldībām pienācīgas pilnvaras un pietiekamu finansējumu un to efektīvu darbību, tostarp turpinot uzlabot tiesiskumu un īstenojot labas pārvaldības principus visos līmeņos;

78.  aicina Moldovas iestādes pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka AN/DCFTA sniegtās iespējas un ES palīdzība un programmas sasniedz vietējos iedzīvotājus, tostarp valsts attālākajos reģionos un jo īpaši lauku apvidos, lai iedzīvotājiem būtu iespēja panākt pozitīvas pārmaiņas; aicina palielināt un labāk informēt par ES atbalstu attīstības projektiem Gagauzijas autonomajā teritoriālajā vienībā;

Nozaru sadarbība

79.  atzinīgi vērtē Moldovas iesaistīšanos ES pētniecības un inovācijas programmā „Apvārsnis Eiropa” 2021.–2027. gadam, kas paver jaunas iespējas tās zinātnes un inovācijas kopienai veidot partnerības ar saviem partneriem ES, kā arī Moldovas dalību programmā „Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”;

80.  aicina uzlabot sadarbību starp visām ES iestādēm, dalībvalstīm un Moldovas iestādēm, informējot Moldovas pilsoņus par asociācijas AN/DCFTA un ES palīdzības priekšrocībām; uzsver, cik svarīga ir institucionālā sistēma un konsekvents publisko politiku kopums, lai cīnītos pret dezinformāciju, tostarp pret ES vērstu dezinformāciju, viltus ziņām un propagandu, kā arī ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos, jo īpaši izmantojot stratēģisko komunikāciju un noturību pret dezinformāciju un manipulāciju ar informāciju, ko veic vietējie un ārvalstu dalībnieki gan tiešsaistē, gan bezsaistē; nolūkā nodrošināt atbilstību pašreizējam digitālajam laikmetam un uzlabot nozaru sadarbību digitālajā ekonomikā prasa Moldovas iestādēm un Komisijai sadarboties programmu un reformu jomā, veicinot plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmi;

81.  atkārtoti norāda, ka gan Savienības, gan Moldovas prioritātei vajadzētu būt tās plašsaziņas līdzekļu plurālisma un tā neatkarības stiprināšanai; aicina Komisiju palielināt atbalstu neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp ārpus galvaspilsētas, un centienus sniegt ticamu informāciju Moldovas iedzīvotājiem visās valsts daļās; aicina Eiropas Demokrātijas fondu turpināt atbalstīt šādus centienus;

82.  mudina Moldovu turpināt atbalstīt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, veidojot valsts plašsaziņas līdzekļu attīstības programmu, lai pārskatītu tiesisko regulējumu nolūkā novērst plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju, reklāmas tirgus monopolizāciju, ekonomisko un politisko grupu redakcionālās neatkarības un plašsaziņas līdzekļu iestāžu kontroles trūkumu un šķēršļus informācijas pieejamībai, kā arī uzbrukumus žurnālistiem un viņu iebiedēšanu;

83.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt plašsaziņas līdzekļu nozari Moldovā; pauž cerību, ka atjaunotā Televīzijas un radio apraides padome efektīvi veiks savus uzdevumus kā neatkarīgs plašsaziņas līdzekļu uzraugs un novērsīs ieilgušos trūkumus plašsaziņas līdzekļu vidē, tostarp atrisinās publiskās raidsabiedrības politiskās neatkarības jautājumu; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt Audiovizuālās informācijas kodeksa pilnīgu īstenošanu;

Institucionālie noteikumi

84.  atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 29. novembrī tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Parlamentu un Moldovas parlamentu par kopīgu satvaru parlamentārās demokrātijas atbalstam, kas paver iespējas stiprināt tās institucionālās spējas un tādējādi parlamentāro demokrātiju Moldovā, izmantojot ciešākas divpusējās institucionālās saites;

85.  aicina Moldovas parlamentu īstenot visus tam pieejamos demokrātijas atbalsta pasākumus, tostarp Žana Monē dialogu un Simonas Veilas programmu, pamatojoties uz savstarpēji saskaņotu ceļvedi;

86.  norāda uz ES un Moldovas Republikas Parlamentārās asociācijas komitejas u n Euronest parlamentārās asamblejas svarīgo lomu divpusējas un reģionālas sadarbības sekmēšanā ar ES un pieredzes un labas prakses apmaiņas veicināšanā ar Moldovas parlamenta pārstāvjiem; aicina padziļināt strukturālo sadarbību starp Eiropas Parlamenta deputātiem un Moldovas parlamenta deputātiem, lai kopīgi atbalstītu reformas un uzraudzītu to īstenošanu;

87.  atkārtoti pauž atbalstu pilsoniskās sabiedrības, tostarp arodbiedrību, iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesos, lai palielinātu sabiedrības kontroli pār reformām un veicinātu to pārredzamību un sociālo pieņemamību; uzsver pievienoto vērtību, ko dažādas organizācijas sniedz svarīgos sabiedriskas nozīmes jautājumos Moldovā; pauž bažas par relatīvi niecīgo sadarbību starp valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību, neraugoties uz to, ka ir izstrādāta stratēģija un rīcības plāns pilsoniskās sabiedrības attīstībai; pauž bažas arī par to, ka dotācijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir samazinātas par 17 %;

88.  aicina ES un Moldovu vēl vairāk uzlabot tiešus personiskus kontaktus un apmaiņu, lai veidotu savstarpēji pozitīvus priekšstatus par to attiecīgajiem iedzīvotājiem, izmantojot kopīgus projektus, kas izstrādāti pilsoniskās sabiedrības līmenī, tostarp sniedzot atbalstu jaunajiem studentiem un profesionāļiem, lai viņi varētu piedalīties ES izglītības un apmācības programmās, piemēram, Erasmus+; prasa Komisijai izpētīt iespēju paplašināt dažas ES programmas, kas paredzētas Moldovas Republikas un citu Austrumu partnerības valstu pilsoņiem; uzsver, ka tādu programmu kā „DiscoverEU” paplašināšana Moldovā varētu vēl vairāk stiprināt Eiropu atbalstošu noskaņojumu valstī;

Sociālās tiesības

89.  norāda, ka Moldovā joprojām ir augsts nepietiekamas nodarbinātības un nestabilas nodarbinātības līmenis un ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāji ir neaizsargāti pret ekonomiskiem satricinājumiem; aicina pieņemt atveseļošanas stratēģiju, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām un ietver zaļo pārkārtošanos un ilgtspējīgu attīstību;

90.  pauž bažas par Moldovas pilsoņu masveida emigrāciju, kas pastiprina negatīvās demogrāfiskās tendences un nopietni apdraud Moldovas nākotni; mudina Moldovas valdību īstenot papildu pasākumus, lai novērstu un apkarotu šo parādību, radot iespējas un uzlabojot darba apstākļus un atalgojumu gados jauniem darbiniekiem;

91.  aicina valdību pievērst vislielāko uzmanību Moldovas ombuda pieprasījumiem uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, tiesības strādāt, pārvietošanās un vārda brīvību;

92.  aicina Moldovas valdību stiprināt veselības aprūpes sistēmu, risināt darbaspēka trūkumu, kas to vājina, un uzlabot sanitārijas standartus, jo īpaši slimnīcās; mudina Komisiju, dalībvalstis un Moldovu pastiprināt sadarbību sabiedrības veselības noturības jomā, apmainīties ar paraugpraksi un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai izveidotu epidēmijas stratēģijas, kurās galvenā uzmanība pievērsta visneaizsargātākajām sabiedrības grupām;

93.  atbalsta Moldovas un ES sadarbības turpināšanu Covid-19 pandēmijas un tās seku novēršanā, kā arī ilgtermiņa sadarbības uzlabošanu sabiedrības veselības jomā; mudina Moldovas iestādes izmantot iespējas saņemt līdzekļus no Covid-19 atveseļošanas fondiem, lai modernizētu slimnīcas un uzlabotu medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, jo īpaši reģionos;

94.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu par Moldovas izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtību ES digitālajam Covid sertifikātam, un mudina ES dalībvalstis turpināt nodrošināt tā piemērošanu;

95.  norāda, ka trūkumi darba tiesībās rada ļaunprātīgu praksi, jo īpaši attiecībā uz stundu skaitu vienā darba dienā, kas dažos gadījumos ir pārmērīgs, zemu atalgojumu un daļēji darba attiecības, kas nav apstiprinātas ar dokumentiem; pauž bažas par to noteikumu tikai daļēju piemērošanu, kuru mērķis ir novērst šādu praksi;

96.  norāda, ka iepriekšējos gados sociālais dialogs ir pasliktinājies un Covid-19 pandēmijas laikā tas ir pilnībā apturēts; aicina valdību nodrošināt patiesa sociālā dialoga izveidi un panākt visu sociālo partneru iesaistīšanu atveseļošanās procesā pēc pandēmijas;

97.  atzinīgi vērtē Moldovas panākto progresu bērnu aprūpes sistēmas deinstitucionalizācijas procesā un pasākumus, kas veikti, lai izstrādātu jaunu bērnu aizsardzības programmu un rīcības plānu 2022.–2026. gadam;

98.  atzinīgi vērtē Moldovas saistības vides un klimata pārmaiņu jomā; aicina Moldovu pastiprināt savu iesaisti cīņā pret klimata pārmaiņām un aicina Eiropas Komisiju veicināt Moldovas dalību Eiropas zaļajā kursā un nodrošināt, ka padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona nav pretrunā tajā izklāstītajiem vides mērķiem un iniciatīvām;

99.  atbalsta vides politikas labāku integrāciju ekonomikas nozarēs un iedzīvotāju plašāku līdzdalību vides aizsardzības politikas izstrādes procesā; aicina īstenot intensīvāku pieeju partnerībām ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu atkritumu savākšanas darbību un pārstrādes darbību, kā arī pievērst lielāku uzmanību zemes apmežošanai, augsnes degradācijas samazināšanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai;

o
o   o

100.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Moldovas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.). (2) Rezolūcija 2359 (2021). (3) OV C 404, 6.10.2021., 136. lpp. (4) OV C 118, 8.4.2020., 109. lpp. (5) OV C 334, 19.9.2018., 199. lpp. (6) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).