Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ziemeļmaķedonijas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Ziemeļmaķedonijas 2004. gada 22. marta pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Ziemeļmaķedonijai ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 17. un 18. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas Republikas sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumu, kas parakstīts 2017. gada 1. augustā un ratificēts 2018. gada janvārī,

–  ņemot vērā 2018. gada 17. jūnija Galīgo līgumu — dēvētu arī par Prespas līgumu — par to domstarpību atrisināšanu, kuras izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās 817 (1993) un 845 (1993), par 1995. gada pagaidu nolīguma izbeigšanu un Pušu stratēģiskās partnerības izveidi (starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 5. jūnija secinājumus par ciešāku sadarbību ar Rietumbalkānu partneriem migrācijas un drošības jomā,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 18. jūnija, 2020. gada 25. marta un 2021. gada 14. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. jūlija paziņojumu “ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību” (COM(2020)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2021. gada ziņojums par Ziemeļmaķedoniju” (SWD(2021)0294),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas 2020. gada 2. oktobra galīgo ziņojumu par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām 2020. gada 15. jūlijā Ziemeļmaķedonijā un 2022. gada 25. marta galīgo ziņojumu par vietējā līmeņa vēlēšanām 2021. gada 17. un 31. oktobrī,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2021. gada 18. oktobra atzinumu par likumprojektu par ārkārtas stāvokli, kā arī tās iepriekšējos atzinumus,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitus, kas notika Sofijā, Zagrebā un Brdo pri Kranju pilī 2018., 2020. un 2021. gadā, un attiecīgās to deklarācijas,

–  ņemot vērā 2020. gada 10. novembra Sofijas samitu, tostarp Deklarāciju par kopējo reģionālo tirgu un deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samitā pieņemto Sofijas deklarāciju un tai pievienoto Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā Berlīnes procesa 8. samitu 2021. gada 5. jūlijā,

–  ņemot vērā 8. Rietumbalkānu Pilsoniskās sabiedrības foruma noslēguma deklarāciju 2021. gada 1. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu Nr. 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

–  ņemot vērā 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par pievienošanās sarunu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju sākšanu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju “Mediju brīvības stiprināšana: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme”(5),

–  ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību Rietumbalkānos(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(7),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ziemeļmaķedoniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0133/2022),

A.  tā kā ES integrācija nozīmē Ziemeļmaķedonijas iedzīvotāju centienus panākt demokrātiju un labklājību un tā ir spēcīgs katalizators reformām, kas uzlabo dzīves kvalitāti un valsts iestāžu darbību un veicina ekonomisko izaugsmi un reģionālo sadarbību; tā kā uz nopelniem balstītas izredzes Ziemeļmaķedonijai kļūt par dalībvalsti ir pašas Savienības politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs,

B.  tā kā Ziemeļmaķedonija ir uzticams partneris, kas ir turpinājis gūt konsekventu progresu ceļā uz dalību ES un ir pildījis un uzturējis spēkā pievienošanās sarunu sākšanai nepieciešamos nosacījumus, vienlaikus arī pilnībā pieskaņojoties ES ārpolitikai un drošības politikai, tostarp Krievijai uzliktajām sankcijām;

C.  tā kā ES ir jāparedz skaidra virzība valstīm, kas vēlas pievienoties ES;

D.  tā kā Ziemeļmaķedonija kopš 2005. gada ir kandidātvalsts; tā kā Komisija kopš 2009. gada pastāvīgi ieteica sākt pievienošanās sarunas un šī valsts ir apliecinājusi īpašu apņemšanos ceļā uz pievienošanos ES, un tā rezultātā Padome 2020. gada 26. martā pieņēma lēmumu sākt pievienošanās sarunas;

E.  tā kā Prespas līgums un sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums ir nozīmīgi līgumi, kas ir visa Rietumbalkānu reģiona stabilitātes un izlīguma paraugs un jau ir veicinājuši labu kaimiņattiecību un reģionālās sadarbības gaisotni;

F.  tā kā Ziemeļmaķedonija ir saglabājusi stabilu un apņēmīgu tempu ES noteikto reformu īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot pamatelementiem, un tai būtu jāsaglabā šis reformu temps, turpinot uzrādīt labākos demokrātiskās pārejas rādītājus visā Rietumbalkānu reģionā;

G.  tā kā, pievienošanās procesu ļaunprātīgi izmantojot kultūrvēsturisku strīdu risināšanai, tiek radīts bīstams precedents turpmākajiem pievienošanās procesiem un apdraudēta Savienības uzticamība, ietekme un pārveides spēks;

H.  tā kā dalība NATO ir konkrēts solis ceļā uz lielāku stabilitāti, sadarbspēju un aizsardzības jomas integrāciju eiroatlantiskajā kopienā;

I.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Ziemeļmaķedonijas stratēģisko mērķi — integrāciju Eiropas Savienībā, pamatojoties uz tiesiskumu un labām kaimiņattiecībām, un joprojām ir Ziemeļmaķedonijas lielākā tirdzniecības un investīciju partnere un lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja tai, proti, izmantojot IPA III, Ekonomikas un investīciju plānu (EIP) Rietumbalkāniem un makrofinansiālo palīdzību; tostarp būtisku atbalstu Covid-19 pandēmijas risināšanai;

J.  tā kā Eiropas integrācija ir efektīvs ārpolitikas instruments, kas sekmē miera veicināšanu un ES pamatvērtību — demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un vārda brīvības — izplatīšanu;

K.  tā kā ļaunprātīgas ārvalstu tiešas un pastarpinātas iejaukšanās un dezinformācijas mērķis ir sēt nesaskaņas, provocēt vardarbību un spriedzi starp etniskajām grupām un destabilizēt visu reģionu,

1.  atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu Ziemeļmaķedonijas apņēmībai attiecībā uz demokrātiju un tiesiskumu, kuras pamatā ir tās stratēģiskā un proeiropeiskā ievirze, nelokāma apņemšanās ievērot Eiropas vērtības, ar ES saistītas reformas un ES integrācijas process, kā arī labas kaimiņattiecības un iekļaujoša reģionālā sadarbība;

2.  pauž nožēlu par to, ka Padome nav oficiāli sākusi jau sen novēlotās pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju; uzsver pilnīgu solidaritāti, jūtot līdzi šo valstu iedzīvotājiem, un uzskata, ka šī neveiksme, kas grauj sabiedrības attieksmi pret ES, nopietni apdraud ES paplašināšanās politiku kopumā, kaitējot ES kā uzticama partnera un nopietna ģeopolitiskā dalībnieka reputācijai; mudina Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju atrisināt savu kultūrvēsturisko strīdu atsevišķi no Ziemeļmaķedonijas pievienošanās procesa un nekavējoties ļaut organizēt pirmo starpvaldību konferenci, jo Ziemeļmaķedonija ir izpildījusi visus oficiālos kritērijus;

3.  atkārtoti apstiprina Ziemeļmaķedonijas un visa Rietumbalkānu reģiona ģeostratēģisko nozīmi un tā nākotni ES sastāvā; atgādina dalībvalstīm, ka paplašināšanās politikas pamatā jābūt objektīviem kritērijiem; atkārtoti norāda, ka ES paplašināšanās politika ir bijis visefektīvākais Savienības ārpolitikas instruments un ka Rietumbalkānu pilnīga integrācija ir ES politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs kā ģeostratēģisks ieguldījums stabilā un plaukstošā Savienībā. uzsver, ka pievienošanās sarunu oficiāla sākšana būs ieguldījums ES uzticamībai, kā arī reģiona stabilitātei, labklājībai un tajā notiekošajiem izlīguma procesiem;

4.  aicina ES veikt konkrētus pasākumus Rietumbalkānu integrācijai plašākā stratēģiskā un drošības kontekstā, tostarp saistībā ar Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisīto ietekmi uz drošību, iespējamo Krievijas ietekmi šajā reģionā un ļaunprātīgām darbībām, kuru mērķis ir graut Rietumbalkānu valstu politisko stabilitāti un integrāciju ES; atgādina, ka pievienošanās sarunām, kas tiks risinātas saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku, piemīt pārveides raksturs;

5.  atgādina, ka ES pamatā ir reģionālo domstarpību un smagā pagātnes mantojuma pārvarēšanu, lai tiktu veidota labāka nākotne, kurā valda miers un labklājība; aicina Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju ātri panākt vienošanos, kas atrisinātu divpusējos jautājumus, lai novērstu turpmāku kavēšanos un šķēršļus pievienošanās progresam;

6.  mudina Padomi apliecināt pilnīgu politisko apņemšanos attiecībā uz paplašināšanos un paātrināt ES integrācijas tempu, un stiprināt tās uzticamību, oficiāli uzsākot pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, jo īpaši ģeostratēģiskajā kontekstā, ko veido attiecības ar Krieviju un tās agresija pret Ukrainu, ņemot vērā to, ka abas valstis (Albānija un Ziemeļmaķedonija) ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus un guvušas noturīgus rezultātus, tostarp pamatjomās;

7.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas pastāvīgo progresu ceļā uz dalību ES, apņemšanos īstenot Ohridas pamatnolīgumu, veicinot kultūru daudzveidību un etnisko kopienu saskaņu, un tās pastāvīgos pozitīvos un konsekventos centienus atrisināt vēl atlikušos divpusējos jautājumus; atzinīgi vērtē stratēģisko pieeju ar ES saistītām reformām, tostarp saskaņā ar programmu “Eiropa mājās” un valsts plānu acquis pieņemšanai;

8.  uzsver, ka pievienošanās Eiropas Savienībai tempu vajadzētu noteikt demokrātisko iestāžu pareizai darbībai, kuras pamatā ir tiesiskums, laba pārvaldība un pamattiesības; izsaka Ziemeļmaķedonijai atzinību par tās pastāvīgajiem centieniem stiprināt tiesiskumu, tiesu iestāžu neatkarību un minoritāšu tiesības, apkarot korupciju un organizēto noziedzību, reformēt valsts pārvaldi un konsolidēt mediju brīvību; mudina valsti turpināt un pastiprināt šos centienus;

Demokrātisko iestāžu darbība

9.  atzinīgi vērtē to, ka Ziemeļmaķedonija turpina demonstrēt labākos demokrātiskās pārejas rādītājus visā Rietumbalkānu reģionā, ievērojami uzlabojot pārredzamību, politisko dialogu un konkurences spējas vēlēšanās;

10.  atzinīgi vērtē visus centienus samazināt polarizāciju un pastiprināt konstruktīvu politisko dialogu un mudina politiskās partijas šajā sakarībā darboties konstruktīvāk, lai palīdzētu stiprināt demokrātiskās iestādes, turpinot uzlabot to pārvaldību, integritāti un pārskatatbildību;

11.  atkārtoti apstiprina, ka ir jāsaglabā konstruktīva sadarbība starp valdību un opozīciju un plašs partiju konsenss par reformām, kas saistītas ar ES, vēl vairāk stiprinot Ziemeļmaķedonijas Asamblejas (Sobranie) likumdošanas, uzraudzības un budžeta spējas; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas pastāvīgo politisko apņemšanos īstenot Žana Monē dialoga (JMD) procesu, lai stiprinātu politisko līderu spēju veidot patiesu partiju dialogu un panākt vienprātību, kas nepieciešama uzticēšanās un demokrātiskas parlamentārās kultūras radīšanai; mudina likumdevējus ātri īstenot apņemšanos pārskatīt savu JMD procesā izstrādāto reglamentu un pastiprināt dialogu ar Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem;

12.  atzinīgi vērtē Sobranie pieaugošo pārredzamību un pārskatatbildību un mudina to uzlabot likumdošanas kvalitāti, tostarp veicot pienācīgas konsultācijas un ietekmes novērtējumus attiecībā uz galvenajiem tiesību aktiem, stingri līdz minimumam ierobežot paātrināto procedūru izmantošanu un samazināt polarizāciju parlamentā; atzinīgi vērtē to, ka tika pausts visu partiju atbalsts, pieņemot tiesību aktus par diskriminācijas novēršanu un aizsardzību pret to, par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un aizsardzību pret to un grozījumus tiesību aktā par bērnu tiesībām;

13.  uzsver, ka ir savlaicīgi, pārredzami un iekļaujoši jāpabeidz vēlēšanu reforma saskaņā ar vēl neizpildītajiem EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) un Venēcijas komisijas ieteikumiem; atzinīgi vērtē vietējo vēlēšanu raito un sāncensīgo norisi 2021. gada 17. un 31. oktobrī, kuras tika rīkotas brīvā un taisnīgā veidā;

14.  aicina Ziemeļmaķedonijas politiskās partijas uzlabot partiju finansēšanas pārredzamību un veicināt demokrātiju un integritāti partiju savstarpējā sāncensībā;

15.  aicina turpināt reformu, lai izveidotu uz nopelniem balstītu, atbildīgu valsts pārvaldi, kurai piemīt labāka profesionālā neatkarība un ir raksturīga pārskatatbildība, racionalizēta koordinācija starp dienestiem attiecībā uz ES integrāciju un ar to saistītajām reformām, vienkāršotas administratīvas procedūras un uzlabota vietējā līmeņa pārvaldība; pieņem zināšanai pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti un ar digitalizācijas palīdzību izskaustu korupciju;

16.  atzinīgi vērtē 2021. gada tautas skaitīšanu saskaņā ar attiecīgajiem ANO standartiem un ES tiesību aktiem statistikas jomā, kā rezultātā tiktu panākta labāka uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana; atzinīgi vērtē tās rezultātu publicēšanu un sagaida, ka tie tiks īstenoti politikas veidošanā;

17.  aicina veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu valsts iestāžu sistēmisku pārskatatbildību, izmantojot jēgpilnas sabiedriskās apspriešanas ar ieinteresētajām personām, un atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu šajā jomā;

18.  mudina Ziemeļmaķedonijas valdību nodrošināt pienācīgu finansējumu un to, lai tiktu konsekventi īstenoti neatkarīgu struktūru un aģentūru, piemēram, Ombuda, lēmumi un ieteikumi;

19.  atzinīgi vērtē Diskriminācijas novēršanas un aizsardzības pret diskrimināciju komisijas izveidi un tās notiekošo darbu; mudina valdību piešķirt nepieciešamos resursus šīs komisijas pilnvērtīgai darbībai;

Mediji un pilsoniskā sabiedrība

20.  atgādina, ka sadarbībā ar profesionālajām apvienībām, pilsonisko sabiedrību un ekspertiem ir jāturpina iekļaujošā un pārredzamā veidā saskaņot tiešsaistes un bezsaistes mediju tiesisko regulējumu saskaņā ar ES acquis un ES standartiem, lai stiprinātu to neatkarību no politiskas, privātas un cita veida ārējas iejaukšanās, nodrošinot īpašumtiesību pārredzamību, finansiālo ilgtspēju un pašregulāciju; aicina Ziemeļmaķedonijas valdību piešķirt pietiekamus resursus, lai nodrošinātu sabiedriskās raidorganizācijas profesionalizāciju un neatkarību;

21.  atkārtoti aicina pārskatīt noteikumus, kas reglamentē valsts finansējumu un politisko partiju reklāmu plašsaziņas līdzekļos, lai nodrošinātu publiskā finansējuma konkurētspējīgu un vienlīdzīgu sadali un nodrošinātu godīgu konkurenci un redakcionālo neatkarību;

22.  mudina strauji veikt pasākumus, lai palielinātu sabiedrisko raidorganizāciju un mediju regulatoru redakcionālo un finansiālo neatkarību, objektivitāti un profesionalitāti, un atzinīgi vērtē šo divu struktūru notiekošo modernizāciju;

23.  aicina īstenot pasākumus, kas palielina mediju profesijas pārstāvju drošību un novērš mēģinājumus viņus iebiedēt; uzsver, ka ir svarīgi īstenot pilnīgas neiecietības pieeju attiecībā uz žurnālistu iebiedēšanu un pret žurnālistiem vērstiem draudiem un vardarbības aktiem; norāda, ka ir jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšana par šādiem mēģinājumiem un jāuzlabo žurnālistu darba apstākļi, lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku;

24.  atgādina par nepieciešamību stiprināt neatkarīgu pētniecisko žurnālistiku, objektīvu faktu pārbaudi un medijpratību kā līdzekli, ar ko apkarot naida runu, dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās kampaņas, kuras pastiprinājās Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā un Krievijas karā pret Ukrainu; uzsver institucionālās sadarbības nozīmi, lai izveidotu efektīvu satvaru manipulatīvas dezinformācijas apkarošanai; aicina pastiprināt centienus, lai nodrošinātu mediju plurālismu un neatkarību un veicinātu no ārējas ietekmes brīvu mediju vidi, kas rosina uz mediju profesionālu darbību Ziemeļmaķedonijā; pauž atbalstu mediju un kultūras plurālisma veicināšanai, lai veicinātu kultūras izpratni un apmaiņu un uzlabotu savstarpējo sapratni;

25.  atzinīgi vērtē valdības centienus uzlabot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un aicina izveidot sistēmu, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp organizāciju, kas aizstāv dažādu etnisko kopienu tiesības, finansiālo ilgtspēju; atgādina, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai nodrošinātu savlaicīgāku, jēgpilnāku un pārredzamāku apspriešanās procesu ar pilsonisko sabiedrību šajā ziņā; atzinīgi vērtē pozitīvos pilsoniskās sabiedrības un iestāžu sinerģijas piemērus, piemēram, starppartiju parlamentārās grupas LGBTI+ tiesību jautājumos izveidi;

Pamattiesības

26.  norāda uz uzlabojumiem sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības politikas nodrošināšanā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums, kura mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un mudina valsti uzlabot to, kā tiek īstenots valsts rīcības plāns Stambulas konvencijas noteikumu ieviešanai; aicina Ziemeļmaķedoniju turpināt visus centienus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp par prioritāti nosakot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pastiprinātu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sieviešu organizācijām;

27.  aicina Ziemeļmaķedonijas likumdevējus veikt pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu pienācīgu pārstāvību visos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, un turpināt risināt jautājumu par sieviešu darba ņēmēju tiesību neīstenošanu, kā arī vērsties pret dzimumu stereotipiem, dzimumu līdzsvara trūkumu un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām darba tirgū; norāda uz ievērojamām dzimumu atšķirībām attiecībā uz līdzdalību darba tirgū un darba kvalitāti, nepietiekamu rīcību pret seksuālu uzmākšanos darbavietā, diskrimināciju tiesību normās saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērnu aprūpes un pirmsskolas iespēju trūkumu; pieņem zināšanai grozījumus tiesību aktā par bērna tiesībām un deinstitucionalizācijas procesa pabeigšanu;

28.  mudina pastāvīgi veikt pasākumus, lai turpinātu veidot kopienu savstarpēju uzticēšanos un etniski daudzveidīgas sabiedrības darbību un demokrātiju, vienlaikus atgādinot, ka ir svarīgi ievērot visu kopienu tiesības un efektīvi novērst jebkādus diskriminācijas gadījumus; mudina valdību nodrošināt visu etnisko kopienu tiesību vienlīdzīgu konstitucionālo aizsardzību, vajadzības gadījumā veicot tiesību aktu grozījumus, un aizsargāt un popularizēt to kultūras mantojumu, valodas un tradīcijas, nodrošinot vienlīdzīgu, iekļaujošu un nediskriminējošu piekļuvi izglītībai un medijiem;

29.  aicina iestādes izstrādāt jaunu stratēģiju romu kopienas problēmu risināšanai, ar kuru tiktu aizstāta iepriekšējā stratēģija, kuras termiņš beidzās 2020. gadā, un pārskatīt lēmumu par romu iekļaušanai paredzētā budžeta samazināšanu — kurš faktiski būtu jāpalielina;

30.  atzinīgi vērtē otrā Skopjes praida panākumus, kurš tika organizēts 2021. gadā; aicina Ziemeļmaķedonijas parlamentu steidzami pieņemt valsts rīcības plānu LGBTI+ jautājumos un nodrošināt pietiekamu resursu piešķiršanu tā īstenošanai; mudina visus politiskos dalībniekus grozīt Likumu par civilstāvokļa aktu reģistru un nodrošināt ātru un netraucētu dzimuma juridisku atzīšanu, pamatojoties uz pašnoteikšanos;

31.  aicina vēl vairāk uzlabot pie minoritātēm piederošu personu tiesību īstenošanu, tostarp pašidentificēšanos un iekļaujošu starpkultūru izglītību; uzsver, ka ir svarīgi atjaunināt un pieņemt izglītības likumus, kas likvidē diskriminējošu un stigmatizējošu saturu un ir saskaņoti ar Likumu par diskriminācijas novēršanu un aizsardzību pret diskrimināciju;

32.  uzsver, ka ir vajadzīgs turpmāks progress, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu; atzinīgi vērtē Ombuda birojā izveidoto mehānismu Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas uzraudzībai; uzsver nepieciešamību cīnīties pret diskrimināciju, ar ko tieši un netieši saskaras personas ar invaliditāti un ko rada ar infrastruktūru saistīti šķēršļi, informācijas un pakalpojumu trūkums, diskriminējoša attieksme un sociālā atstumtība; mudina iestādes nekavējoties pabeigt deinstitucionalizācijas procesu; uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi resursi un infrastruktūra, lai Ziemeļmaķedonijā nodrošinātu vajadzīgo sociālo aizsardzību un pienācīgus dzīves apstākļus personām ar invaliditāti;

33.  mudina attiecīgās struktūras proaktīvi novērst un sistemātiski saukt pie atbildības visos naida runas, naida noziegumu un iebiedēšanas gadījumos, rūpīgi izmeklēt saistītos uzbrukumus un garantēt personu, pret kurām tie tikuši mērķtiecīgi vērsti, — piemēram, žurnālistu, pie minoritātēm piederošu personu un citu neaizsargātu grupu, — drošumu un drošību; atkārtoti aicina attiecīgās iestādes uzlabot institucionālās spējas, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem novērstu un apkarotu naida runu, naida noziegumus un jebkāda veida diskrimināciju;

34.  mudina visus politiskos dalībniekus pārtraukt un nosodīt naida runu, nomelnošanas kampaņas un neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajāšanu un aicina kompetentās iestādes īstenot pilnīgas neiecietības pieeju attiecībā uz iebiedēšanu, draudiem un vardarbības aktiem, kas vērsti pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, un nodrošināt, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības;

35.  pauž bažas par to, ka medijos un politiskajā diskursā strauji pieaug maldinoša informācija un diskriminējoši izteikumi pret LGBTI+ personām un cilvēktiesību aizstāvjiem; nosoda vajāšanu, naida runu, naida noziegumus un nāves draudus LGBTI+ personām un cilvēktiesību aizstāvjiem un mudina pilnībā izmeklēt šos incidentus un piemērot sankcijas par tiem;

36.  atgādina, ka ir jāpastiprina neatkarīga policijas uzraudzība, jānovērš un jānodrošina atbildība par policijas nesodāmību attiecībā pret marginalizētām kopienām, piemēram, romiem, un jāuzlabo izturēšanās pret aizturētajiem un ieslodzījuma apstākļi, pilnībā īstenojot attiecīgos ieteikumus;

37.  atzinīgi vērtē Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas iestāžu pastāvīgos centienus veidot cieņpilnas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja uzticēšanās, tuvināšanās un ciešākas cilvēku savstarpējās attiecības; stingri nosoda musinošo retoriku un mudina pastiprināt savstarpējos centienus, lai novērstu un sauktu pie atbildības visus naida runas gadījumus un naida noziegumus, kuru pamatā ir nacionālā vai etniskā izcelsme;

38.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas dalību Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē;

39.  atgādina, ka ir jāatver Dienvidslāvijas slepenā dienesta (UDBA) un Dienvidslāvijas Tautas Armijas slepenā dienesta (KOS) arhīvi visā reģionā, lai rūpīgi izpētītu un vērstos pret komunistu valdīšanas laikmeta noziegumiem un noziedzīgām organizācijām; uzskata, ka totalitāro noziegumu pārredzama apzināšana, tostarp slepeno dienestu arhīvu atvēršana, ir solis virzībā uz turpmāku demokratizāciju, atbildību un iestāžu stiprināšanu;

40.  aicina ES palielināt atbalstu humānajai palīdzībai un plašākai pārvaldībai reģionā, kuras sniegšanā ir pilnībā jāievēro pamattiesības; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas centienus bēgļu uzņemšanā un šīs valsts pastāvīgo konstruktīvo lomu neatbilstīgas migrācijas pārvaldībā; atkārtoti aicina valsti uzlabot piekļuvi patvērumam un uzņemšanas apstākļus un ieviest pienācīgu migrācijas pārvaldības un reģistrācijas sistēmu; atgādina, ka ir jāpieņem sistemātiska pieeja cilvēku kontrabandas apkarošanai un neatbilstīgas migrācijas problēmas risināšanai, atzinīgi vērtē starptautisko sadarbību šajā jomā un norāda, ka vēl nav parakstīts statusa nolīgums ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), jo vēl nav atrisināti divpusēji jautājumi;

Tiesiskums

41.  atzīstot panākto progresu, uzsver nepieciešamību paātrināt reformu tiesiskuma jomā kā demokrātiskas pārveides pamatu, nodrošinot juridisko noteiktību, pārredzamību, tiesu iestāžu pieejamību un nediskrimināciju;

42.  mudina Komisiju īstenot ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2022, lai nodrošinātu ES finansiālās palīdzības efektīvu ietekmi uz tiesiskumu Rietumbalkānos, tostarp Ziemeļmaķedonijā;

43.  atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, lai konsolidētu rezultātus korupcijas un organizētās noziedzības lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un vainīgo tiesāšanā, tostarp augstā līmenī, stiprinot neatkarīgas uzraudzības iestādes un tiesu sistēmas;

44.  atgādina, ka kriminālkodeksa atjauninājumiem cita starpā būtu jāaptver noteikumi attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, ekonomiskajiem noziegumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju, līdzekļu konfiskāciju un dezinformācijas izplatīšanu, kā arī jāpastiprina cīņa pret organizēto noziedzību, tostarp nelikumīgu kokmateriālu izciršanu;

45.  uzsver, ka ir tālāk jāveicina tiesu sistēmas reforma, šādi stiprinot tiesu iestāžu institucionālo neatkarību, finansējumu, kvalitāti, koordināciju un pārredzamību un to pašpārvaldes struktūru darbību; mudina politiskos spēkus ātri vienoties par Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanu, lai nodrošinātu tās pareizu darbību;

46.  atzinīgi vērtē panākto ievērojamo progresu un pauž atbalstu pasākumiem, kas īstenoti cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, piemēram, Ziemeļmaķedonijas valdības pieņemtās programmas “Action 21” ietvaros īstenotajam korupcijas apkarošanas plānam, tostarp ar proaktīvu izmeklēšanu, ko veic Komisijas novēršanas valsts komisija un organizētās noziedzības un korupcijas lietu prokurors, kuri par prioritāti ir noteikuši notiesāšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju augsta līmeņa lietās; aicina dalībvalstis uzlabot ar Rietumbalkānu valstīm tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību krimināllietās, vienlaikus pilnībā ievērojot ES acquis datu aizsardzības jomā;

47.  aicina pabeigt drošības un izlūkošanas sektora reformas pasākumus, nodrošinot šā sektora neatkarību un jēgpilnu parlamentāro uzraudzību pār to; aicina atjaunināt trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu, uzlabojot saskaņošanu ar ES direktīvu par trauksmes cēlējiem(8) un ar Eiropas Padomes Ieteikumu CM/Rec(2014)7 par trauksmes cēlēju aizsardzību un uzlabojot to īstenošanu, un nodrošinot nesen grozītā lobēšanas likuma efektīvu īstenošanu;

48.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt noteikt juridisko pārskatatbildību, tostarp visās nozīmīgajās tiesas prāvās, kas saistītas ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, policijas nesodāmību, korupciju, 2017. gada uzbrukumiem Ziemeļmaķedonijas parlamentā, nelikumīgu noklausīšanos un izspiešanu;

49.  uzsver, ka ir svarīgi veikt konsekventu un proaktīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un pieņemt galīgos notiesājošos spriedumus augsta līmeņa korupcijas lietās;

50.  aicina izlēmīgi rīkoties cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finanšu noziegumiem, uzlabojot koordināciju, tostarp ar Eiropolu, vienlaikus pilnībā pieskaņojoties un ievērojot ES datu acquis; mudina stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu spējas apkarot organizēto noziedzību, terorismu un radikalizāciju; aicina iestādes pieņemt un īstenot nepieciešamos tiesību aktus, kas reglamentē līdzekļu atguves dienesta darbību un uzlabo valsts līdzekļu atgūšanas sistēmas efektivitāti visu iedzīvotāju labā;

51.  atzinīgi vērtē līdz šim gūtos ilgstošos panākumus, kam būtu jārada sistēmiski uzlabojumi cīņā pret cilvēku tirdzniecību, narkotiku, ieroču un preču kontrabandu, kā arī kibernoziedzību un novērošanu, vardarbīgiem noziegumiem, ekstrēmismu un terorisma draudiem; atzinīgi vērtē izmeklēšanu un notiekošo divpusējo un starptautisko sadarbību starptautisko noziedzības tīklu likvidēšanā — tostarp ar starptautiskajām un ES tieslietu un iekšlietu aģentūrām, piemēram, Eurojust, Eiropolu un Frontex, kas pastiprinājušas savu rīcību pret cilvēku tirdzniecību, narkotiku un nelikumīgu ieroču kontrabandu un radikalizācijas draudiem; ņem vērā Ziemeļmaķedonijas sniegto politisko, operatīvo un loģistikas atbalstu Frontex un dalībvalstu robežu un krasta apsardzes dienestiem; mudina Ziemeļmaķedoniju stiprināt tās noturību pret hibrīddraudiem, dezinformāciju un viltus ziņām; pauž nožēlu par kiberuzbrukumiem, kas veikti pret valsts iestādēm;

Sociālekonomiskās reformas

52.  ņem vērā Covid-19 krīzes nopietno ekonomisko un sociālo ietekmi un pauž atbalstu virknei pasākumu, ko iestādes ir veikušas, lai aizsargātu sabiedrības veselību un mazinātu krīzes sociālekonomisko ietekmi, tostarp pienācīgi izmantojot ES sniegto būtisko atbalstu finansiālās palīdzības, medicīniskā aprīkojuma un vakcīnu jomā; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas atveseļošanu, kas 2021. gadā bija straujāka, nekā gaidīts, un ekonomikas izaugsmes pieaugumu;

53.  iesaka Ziemeļmaķedonijai turpināt pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru saskaņā ar Izaugsmes paātrināšanas finansēšanas plānu, apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, modernizētu izglītību, paplašinātu sociālā nodrošinājuma segumu, virzītu digitālo pārveidi un reformētu enerģētikas un transporta tirgus — papildus īstermiņa pasākumiem, ar kuriem mazina pandēmiju ietekmi un augošās enerģijas un pārtikas cenas;

54.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai izveidotu tiešo nodokļu sistēmu, kuras pamatā ir progresīvas likmes; ņem vērā to, ka ir notikusi atgriešanās pie vienotas likmes nodokļu modeļa; mudina valdību modernizēt nodokļu kodeksu, lielāku uzmanību pievēršot progresīvām ienākuma, īpašuma un vides faktoru likmēm, lai radītu pietiekamu vērtību sociālo reformu īstenošanai un nevienlīdzības apkarošanai;

55.  mudina iestādes samazināt nabadzību un sociālo atstumtību, uzlabojot piekļuvi sociālajiem, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši — nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem un neaizsargātām grupām;

56.  mudina Ziemeļmaķedoniju turpināt gūt panākumus ar jaunatni un izglītību saistīto reformu īstenošanā; aicina pārskatīt Likumu par vidējo izglītību, izmantojot iekļaujošu procesu, iesaistot ekspertus, praktiķus un pilsonisko sabiedrību un pievēršot īpašu uzmanību studentu ar invaliditāti tiesībām;

57.  mudina Ziemeļmaķedoniju turpināt izmantot digitalizācijas sniegto potenciālu administratīvo, vēlēšanu, tiesu sistēmas, sociālo, veselības, fiskālo un ekonomisko procesu modernizēšanai, pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanai un korupcijas un neoficiālās ekonomikas apkarošanai saskaņā ar ES acquis; uzsver, ka ir jāpalielina ES atbalsts tiesiskumam, ilgtspējīgai zaļajai izaugsmei, bioloģiskajai daudzveidībai, inovācijai, konkurētspējai, īpašumtiesībām un intelektuālā darbaspēka emigrācijas un demogrāfiskās lejupslīdes novēršanai; uzsver, ka ir jāpalielina ieguldījumi jauniešu iespēju nodrošināšanā un iekļaušanā, kā arī jāveic pasākumi, lai samazinātu augsto jauniešu bezdarba līmeni;

58.  atzinīgi vērtē garantijas jauniešiem īstenošanu Ziemeļmaķedonijā kā programmu jauniešu bezdarba samazināšanai, jo īpaši ņemot vērā jauniešu ekonomiskās situācijas nestabilitāti un darba iespēju samazināšanos, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir piešķirt līdzekļus EIP Rietumbalkāniem ietvaros tādiem pamatprojektiem kā garantija jauniešiem Ziemeļmaķedonijā;

59.  atgādina, ka ES finansējums no IPA III un EIP Rietumbalkāniem — instrumentiem, kurus tas atzinīgi vērtē, — ir balstīts uz stingriem nosacījumiem; uzsver, ka IPA III paredz to, ka finansējums ir jāregulē vai pat jāaptur ievērojama regresa vai pastāvīga progresa trūkuma gadījumā pamatelementu jomā, it sevišķi tiesiskuma un pamattiesību jomā, ietverot korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī mediju brīvību; uzsver, ka ES drošības interesēs — un tās pienākums — ir nodrošināt, lai ES finansējums neveicina korupciju; šajā sakarībā aicina ES un Rietumbalkānu valstis uzlabot tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un izveidot satvaru efektīvai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru, jo īpaši IPA III līdzekļu jomā; uzsver, ka ir jāuzlabo ES finansējuma redzamība un jānodrošina, ka visas investīcijas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem un ES dekarbonizācijas mērķrādītājiem;

60.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts EIP un zaļā programma Rietumbalkāniem, kuru mērķis ir veicināt reģiona ekonomikas atveseļošanu ilgtermiņā, atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos un veicināt reģionālo savienojamību un integrāciju un konverģenci ar Eiropas Savienību; atgādina par Eiropas sadarbības potenciālu tādās jomās kā ūdens resursu apsaimniekošana, notekūdeņu un atkritumu attīrīšanas tehnoloģijas, atjaunīgā enerģija, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes tehnoloģijas, IKT, farmaceitiskie līdzekļi un medicīniskās iekārtas; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot koordināciju ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO Vides programmu, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

Vide, enerģētika un transports

61.  mudina valdību ievērojami pastiprināt savus mērķus un palielināt politisko gribu īstenot pagājušā gada ieteikumus attiecībā uz zaļo pārkārtošanos, jo īpaši saistībā ar zaļo programmu Rietumbalkāniem, šajā sakarā izmantojot EIP Rietumbalkāniem potenciālu;

62.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas atjauninātos solījumus klimata jomā līdz 2030. gadam par 82 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus aicinot īstenot Parīzes nolīgumu, tostarp pieņemot visaptverošu klimata stratēģiju un tiesību aktu, kas atbilst ES 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaram; atgādina, ka ir jāpieliek papildu centieni, lai sasniegtu energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas, energoapgādes drošības un emisiju samazināšanas mērķrādītājus; mudina ES pastiprināt atbalstu, lai novērstu to, ka, ņemot vērā globālo enerģētikas krīzi, ilgtspējīga pāreja, atsakoties no ogļu izmantošanas un pakāpeniski izbeidzot fosilo enerģijas avotu izmantošanu, tiek pavērsta pretējā virzienā; mudina iestādes saskaņot vides un klimata pārmaiņu tiesību aktus ar ES acquis un nodrošināt to izpildi;

63.  uzsver, ka ir steidzami jāpanāk gaisa kvalitātes uzlabošanās, jo īpaši pilsētu teritorijās; stingri mudina iestādes pastiprināt pasākumus bioloģiskās daudzveidības, ūdens, gaisa un klimata aizsardzības, reciklēšanas un reģionālās atkritumu apsaimniekošanas jomā, tostarp veicot visaptverošus ietekmes novērtējumus, pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, uzlabojot starpnozaru koordināciju, palielinot finanšu resursus un stingri saucot pie atbildības par noziegumiem pret vidi;

64.  mudina iestādes būtiski uzlabot stratēģisko vides novērtējumu (SVN) kvalitāti un īstenot un izpildīt SVN direktīvu(9), lai efektīvi novērstu negatīvu ekoloģisko ietekmi un izskaustu šajā nozarē korupciju; aicina iestādes pilnībā ņemt vērā vides organizāciju un neatkarīgo ekspertu ieteikumus par ierosinātajiem grozījumiem Likumā par urbanizāciju;

65.  mudina Eiropas Komisiju piedāvāt Ziemeļmaķedonijai pilnīgu atbalstu tāda rīcības plāna izstrādē un īstenošanā, kura mērķis ir samazināt atkarību no enerģijas avotiem, kas importēti no Krievijas, lai palielinātu noturību un enerģētisko drošību, kā arī lai varētu pielāgoties ES centieniem panākt klimatneitralitāti; pieņem zināšanai šīs valsts lielāku saskaņotību ar ES trešo enerģētikas paketi un mudina pabeigt gāzes pārvades nošķiršanu un īstenot tiesību aktus energoefektivitātes jomā;

66.  mudina valsti pastiprināt centienus, lai uzlabotu transporta un enerģētikas infrastruktūru, kā arī reģionālo savienojamību; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi ātri pabeigt galvenos reģionālos infrastruktūras projektus, vienlaikus pilnībā ievērojot pienācīgās procedūras nepieciešamajos visaptverošajos ietekmes novērtējumos, tostarp VIII un X dzelzceļa un automaģistrāles koridoriem, gāzes starpsavienojumiem ar Bulgāriju, Kosovu un Serbiju un elektroenerģijas starpsavienojumam ar Albāniju;

67.  atzinīgi vērtē gaisa satiksmes savienojuma izveidi starp Skopji un Sofiju un mudina uzlabot citus transporta savienojumus un atvērt jaunus robežkontroles punktus ar kaimiņvalstīm;

68.  atzinīgi vērtē viesabonēšanas maksas atcelšanu Ziemeļmaķedonijas un piecu citu Rietumbalkānu valstu starpā no 2021. gada 1. jūlija; šajā sakarībā mudina izveidot paātrinātas rīcības ceļvedi viesabonēšanas maksas samazināšanai un atcelšanai visās dalībvalstīs;

Reģionālā sadarbība un ārpolitika

69.  aicina ES kritiski izvērtēt vēsturiski nozīmīgās sekas drošības ziņā, kas izpaužas uz stabilitāti un vienotību Eiropas kontinentā un Rietumbalkānos saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu; mudina dalībvalstis, ņemot vērā gan ģeopolitiskās sekas, gan oficiālo kritēriju izpildi, apliecināt Eiropas vienotību, oficiāli uzsākot pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, kas veidotu ieguldījumu uzticamībai, reģiona stabilitātei, labklājībai un tajā notiekošajam izlīguma procesam;

70.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas apņemšanos veicināt solidaritāti, multilaterālismu un labas kaimiņattiecības; pauž atbalstu ES integrācijai un turpmākiem pasākumiem, lai veicinātu gan cilvēku savstarpējos kontaktus Dienvidaustrumeiropā, gan iekļaujošu reģionālo integrāciju, tuvinot ES visu reģionu, attīstot kopējo reģionālo tirgu; pauž atbalstu iekļaujošām reģionālās ekonomiskās sadarbības shēmām, ar kurām izveido vienlīdzīgu sadarbību starp visām sešām valstīm, stiprinot saskaņotību ar ES standartiem un ES acquis un sniedzot ieguldījumu ES integrācijas procesos;

71.  sagaida, ka Ziemeļmaķedonijas prezidentūra EDSO 2023. gadā apliecinās tās kā NATO dalībvalsts un nākamās ES dalībvalsts starptautisko atbildību un uzticamību un ka tās devums veicinās EDSO pamatprincipus drošības, cilvēktiesību un demokrātijas jomā; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas apsveicami ātro integrāciju NATO struktūrās, uzsverot tās stratēģiskās drošības izvēles un tādējādi veicinot un nodrošinot stabilitāti Rietumbalkānos;

72.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas nepārtraukto apņemšanos attiecībā uz eiroatlantiskās drošības satvaru; atzinīgi vērtē valsts pilnīgo saskaņotību ar ES kopējo ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku; atzinīgi vērtē valsts pastāvīgo ieguldījumu ES krīzes pārvarēšanas misijās un NATO vadītās operācijās; atzinīgi vērtē tās ātro pieskaņošanos sankcijām — kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju, kuras mērķis ir graut Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti —, tādējādi palielinot tās ārpolitikas saskaņotību līdz 100 %;

73.  norāda uz pieaugošo risku, ko visā reģionā rada pieaugošā ekonomiskā un enerģētiskā atkarība no Ķīnas un Krievijas; pauž bažas par neaizsargātību un atkarību, kas ceļas no Ķīnas finansētiem investīciju aizdevumiem; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas apņemšanos nodrošināt robežu drošību, kā arī datu privātumu un drošību saskaņā ar iniciatīvu “Tīrs tīkls”;

74.  atzinīgi vērtē notiekošo procesu, kurā tiek nostiprinātas labas kaimiņattiecības ar kaimiņvalstīm un pilnveidota reģionālā sadarbība, ko iemieso ar Grieķiju noslēgtais Prespas līgums un ar Bulgāriju noslēgtais sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums; aicina visas puses turpināt konstruktīvu dialogu, lai nodrošinātu to pilnīgu un konsekventu īstenošanu godprātīgi, vienlaikus atturoties no darbībām, kas varētu apdraudēt ES integrāciju un ES plašākas intereses, saskaroties ar ārvalstu iejaukšanos; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai veicinātu dialogu un tādējādi pavērtu ceļu dzīvotspējīgam un ilgtspējīgam līgumam;

75.  mudina Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju rast savstarpēji pieņemamu risinājumu neatrisinātajiem divpusējiem jautājumiem; ļoti atzinīgi vērtē politisko impulsu īstenot plašu un konstruktīvu sadarbību abu pušu starpā, meklējot jaunu kopīgu pamatu vairākās abpusēju interešu jomās, nevis turpinot šķelšanos; mudina partnerus godprātīgi un saskaņā ar sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumu paātrināt šo iesaisti un sākt pievienošanās sarunas, vienlaikus risinot vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus, kas ietverti „4+ 1 pasākumos”, lai tos pietiekami īstenotu un risinātu ES integrācijas procesā; mudina partnerus patiesi censties pēc iespējas ātrāk rast savstarpēji pieņemamus, līdzsvarotus un ilgtspējīgus risinājumus vēl neatrisinātajiem divpusējiem jautājumiem; atzinīgi vērtē to, ka darbu atsāk Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas Republikas Apvienotā daudzdisciplīnu ekspertu komisija vēstures un izglītības jautājumos, tādējādi panākot ciešāku tuvināšanos sabiedrību starpā un darot iespējamu kopīgu nākotni Eiropas Savienībā, tajā pat laikā neietekmējot Ziemeļmaķedonijas pievienošanās procesu;

76.  atkārtoti aicina panākt vēsturisko izlīgumu, balstoties uz noteikto kopīgo vēsturi, kā noteikts sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumā;

77.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu konsekventai un paātrinātai Prespas līguma ar Grieķiju savstarpējai īstenošanai, kas ir svarīgs divpusējo attiecību elements, tostarp arī šo abu valstu savstarpēji parakstīto memorandu ratifikācijai, kas vēl ir jāizdara;

78.  apsveic Ziemeļmaķedoniju ar to, ka ir atklāts Prespas foruma dialogs, kas ir reģionāla platforma, kura iedvesmos un veicinās dialogu, izlīgumu, labas kaimiņattiecības un reģionālo sadarbību ES integrācijas garā;

79.  vēlreiz aicina visus reģionālos politiskos līderus izveidot Reģionālo komisiju faktu noskaidrošanai par bijušās Dienvidslāvijas teritorijā pastrādātajiem kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem (RECOM), kura balstītos uz nozīmīgo darbu, ko paveikusi RECOM koalīcija;

80.  stingri mudina atsākt darbu pie skolu vēstures mācību grāmatām Bulgārijā un Ziemeļmaķedonijā; uzsver, ka tekstos būtu jāatspoguļo abu tautu kopīgās vēstures faktu un skaitļu interpretācija, pamatojoties uz autentiskiem vēsturiskiem dokumentiem/avotiem; uzskata, ka tas ir pamats, uz kura abām valstīm būtu jāveido attiecības, un ka attiecības starp nākamajām Ziemeļmaķedonijas un Bulgārijas paaudzēm atspoguļos abu valstu izglītības procesus;

81.  nosoda jebkādus mēģinājumus aizstāt vēsturiskos pieminekļus un/vai objektus, tostarp autentiskā kultūras mantojuma iznīcināšanu vai jebkādus mēģinājumus pārrakstīt vēsturi; uzsver, ka šādi incidenti rada nopietnas bažas, tostarp saistībā ar to, ka netiek īstenots 2017. gada sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums;

o
o   o

82.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ziemeļmaķedonijas Republikas prezidentam, valdībai un Ziemeļmaķedonijas Republikas Asamblejai.

(1) OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp. (2) OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp. (3) OV C 202, 28.5.2021., 86. lpp. (4) OV C 362, 8.9.2021., 129. lpp. (5) OV C 425, 20.10.2021., 28. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0506. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0064. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).