Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Albānijas 2009. gada 24. aprīlī iesniegto pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26.–27. jūnija secinājumus, kas ietvēra lēmumu piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 17. un 18. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 18. jūnija, 2020. gada 25. marta un 2021. gada 14. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Uzlabot pievienošanās procesu — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. jūlija paziņojumu “ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību” (COM(2020)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2021. gada ziņojums par Albāniju” (SWD(2021)0289),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju,

–  ņemot vērā 2021. gada novembrī publicēto Eiropas Padomes ziņojumu “Beyond Definitions: a call for action against hate speech in Albania – a comprehensive study” (“Ne tikai definīcijas: aicinājums vērsties pret naida runu Albānijā. Visaptverošs pētījums”),

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas 2021. gada 26. jūlija galīgo ziņojumu par Albānijas Republikas parlamenta vēlēšanām 2021. gada 25. aprīlī,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2021. gada 14. decembra atzinumu par amata pilnvaru termiņa pagarināšanu tām pārejas struktūrām, kuras ir atbildīgas par tiesnešu un prokuroru atkārtotu novērtēšanu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas un EDSO/ODIHR 2020. gada 11. decembra kopīgo atzinumu par 2020. gada 30. jūlija grozījumiem Albānijas konstitūcijā un par 2020. gada 5. oktobra grozījumiem vēlēšanu kodeksā,

–  ņemot vērā visus pārējos Venēcijas komisijas atzinumus par Albāniju,

–  ņemot vērā 2020. gada 10. novembra Sofijas samitu, tostarp Deklarāciju par kopējo reģionālo tirgu un deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samitā pieņemto Sofijas deklarāciju un Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitu, kas notika Zagrebā 2020. gada 6. maijā, un tā deklarāciju,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitu, kas notika Brdo pri Kranju pilī 2021. gada 6. oktobrī, un tā deklarāciju,

–  ņemot vērā Berlīnes procesa 8. samitu 2021. gada 5. jūlijā,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu valstu ministru forumu tieslietu un iekšlietu jomā, kas notika Brdo pri Kranju pilī 2021. gada 1.–3. decembrī, un tā kopīgo paziņojumu presei,

–  ņemot vērā 8. Rietumbalkānu Pilsoniskās sabiedrības foruma noslēguma deklarāciju 2021. gada 1. oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu Nr. 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

–  ņemot vērā 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par pievienošanās sarunu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju sākšanu(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija ieteikumu par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par mediju brīvības stiprināšanu: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme(5),

–  ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību Rietumbalkānos(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(7),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0131/2022),

A.  tā kā paplašināšanās ir viens no ES efektīvākajiem ārpolitikas instrumentiem, jo tā palīdz paplašināt Savienības pamatvērtību — cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanas, miera veicināšanas, cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošanas — tvērumu;

B.  tā kā Eiropas integrācija nozīmē Albānijas iedzīvotāju centienus panākt demokrātiju un labklājību un tā ir spēcīgs reformu katalizators, kas uzlabotu valsts iestāžu darbību un celtu dzīves kvalitātes līmeni;

C.  tā kā uz nopelniem balstītas izredzes Albānijai kļūt par dalībvalsti ir pašas Savienības politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs,

D.  tā kā Albānija ir kandidātvalsts kopš 2014. gada un Komisija attiecībā uz to kopš 2018. gada ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas un visbeidzot 2020. gada 1. jūlijā iesniedza Albānijas sarunu programmas projektu;

E.  tā kā ES ir jāparedz skaidra un uzticama virzība valstīm, kas vēlas pievienoties ES; tā kā pievienošanās grafikam vajadzētu būt atkarīgam no valstī nepieciešamo reformu kvalitātes; tā kā Albānija ir pastiprinājusi centienus un sasniegusi taustāmus un ilgtspējīgus rezultātus galvenajās jomās, kuras Padome atzinusi par nepieciešamām, lai pirms pirmās starpvaldību konferences pieņemtu sarunu programmu;

F.  tā kā Albānijai ir jāturpina stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp — pie minoritātēm piederošu cilvēku aizsardzību, kas līdzās ar korupcijas apkarošanu ir svarīgākie kritēriji, ar kuriem jānovērtē progress virzībā uz pievienošanos ES;

G.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Albānijas stratēģisko izvēli attiecībā uz integrāciju ES, pamatojoties uz labām kaimiņattiecībām, un joprojām ir Albānijas lielākais tirdzniecības un ieguldījumu partneris un tās lielākais finansiālās palīdzības sniedzējs, tā kā šī valsts kopš 2007. gada ir saņēmusi ES pirmspievienošanās finansējumu EUR 1,24 miljardu apmērā no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) I un IPA II;

H.  tā kā ES ir izrādījusi savu apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu un mobilizējusi 3,3 miljardus EUR aktuālās veselības krīzes risināšanai un Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo seku mazināšanai;

I.  tā kā ļaunprātīgas ārvalstu tiešas un pastarpinātas iejaukšanās un dezinformācijas mērķis ir sēt nesaskaņas, vardarbību un spriedzi starp etniskajām grupām un destabilizēt visu reģionu;

J.  tā kā Albānija joprojām ir svarīga ģeopolitiskā sabiedrotā un uzticama ārpolitikas partnere, kas pilnībā pieskaņojas kopējai ārpolitikai un drošības politikai un īsteno centienus veicināt reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības;

K.  tā kā Albānija pievienojās ES centieniem atbalstīt Ukrainu, ar sankcijām vēršoties pret Krieviju, pieskaņojoties ES dalībvalstu balsojumam ANO Ģenerālajā Asamblejā un rīkojoties sava ANO Drošības Padomes locekles darba satvarā;

L.  tā kā Albānija ir neatlaidīgi centusies izpildīt visus nosacījumus pirmās starpvaldību konferences plānošanai, kā tas jau apstiprināts Eiropas Parlamenta ziņojumā par Komisijas 2019. un 2020. gada ziņojumiem par Albāniju, un virzās uz priekšu pievienošanās procesā;

M.  tā kā Albānijas pilsoņiem kopš 2010. gada decembra ir bijusi iespēja bez vīzas ceļot Šengenas zonā un kopš 2015. gada ir bijis iespējams piedalīties studentu, mācībspēku un jauniešu apmaiņā programmas “Erasmus+” ietvaros,

1.  atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu Albānijas demokrātiskajai pārveidei, kuras pamatā ir tās stratēģiskā ievirze un nelokāma apņemšanās veicināt Eiropas integrāciju, kā arī labas kaimiņattiecības un iekļaujoša reģionālā sadarbība; vēlreiz apstiprina Albānijas un visa Rietumbalkānu reģiona nākotni Eiropā;

2.  pauž nožēlu par to, ka nav sāktas jau sen novēlotās pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju; uzsver pilnīgu solidaritāti, jūtot līdzi šo valstu iedzīvotājiem, un uzskata, ka šī neveiksme, kas grauj sabiedrības attieksmi pret ES, nopietni apdraud ES paplašināšanās politiku kopumā, kaitējot ES kā uzticama partnera un nopietna ģeopolitiskā dalībnieka reputācijai;

3.  mudina Padomi saglabāt Eiropas integrācijas uzticamību, nekavējoties uzsākot pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, kā to pastāvīgi iesaka Komisija, ņemot vērā to, ka abas valstis ir izpildījušas Eiropadomes paredzētos nosacījumus un turpina gūt noturīgus rezultātus visās pamatjomās; aicina dalībvalstis apliecināt pilnīgu politisko apņemšanos attiecībā uz paplašināšanos un, uzsākot pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, dot uzticamu stimulu reformu centieniem citās pievienošanās valstīs;

4.  atzīst, ka pievienošanās sarunām, kas tiks risinātas saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku, piemīt pārveides raksturs plašākā ģeostratēģiskā kontekstā, tostarp attiecībā uz ļaunprātīgām darbībām, kuru mērķis ir graut Rietumbalkānu ciešāku ES integrāciju un Rietumbalkānu valstu politisko stabilitāti;

5.  atgādina, ka Albānijas galīgā pievienošanās ES ir atkarīga no noturīgām, padziļinātām un neatgriezeniskām reformām pamatjomās, sākot ar tiesiskumu un demokrātijas institūciju darbību; uzsver, ka uz nopelniem balstītas pievienošanās ES temps būtu jānosaka progresam attiecībā uz visu iestāžu pienācīgu darbību un tā pamatā ir tiesiskums, laba pārvaldība un pamattiesības; mudina Albāniju atbalstīt un pastiprināt centienus stiprināt tiesu iestāžu darbību, stiprināt demokrātiju. tiesiskumu un ekonomiku, dot pilnvērtīgas iespējas pilsoniskajai sabiedrībai, apkarot korupciju un organizēto noziedzību, nodrošināt mediju brīvību un garantēt minoritāšu tiesību aizsardzību, tostarp — LGBTI+ kopienai; atgādina, ka kandidātvalstīs notiek dziļas pārmaiņas, lai izpildītu dalības kritērijus pievienošanās sarunu laikā, kas ilgst tik ilgi, cik nepieciešams, lai īstenotu vajadzīgās reformas;

Demokrātiskas iestādes, mediji un pilsoniskā sabiedrība

6.  atkārtoti apstiprina Albānijas politisko spēku kopīgo atbildību stiprināt konstruktīvu politisko dialogu un sadarbību, nodrošinot valsts demokrātisko iestāžu efektīvu darbību, turpinot uzlabot pārvaldību, pārredzamību un plurālismu un nodrošinot pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību; pauž nopietnas bažas par polarizēto politisko klimatu un noturīgas partiju sadarbības trūkumu, kas joprojām kavē demokrātisko procesu; atgādina, ka ir svarīgi panākt nepieciešamo vienprātību starp visiem politiskajiem dalībniekiem, lai stiprinātu Albānijas demokrātisko parlamentāro kultūru, konstruktīvu parlamentāro tradīciju, uzticēšanos un patiesu dialogu partiju starpā; šajā sakarībā mudina izmantot Jean Monnet dialogu;

7.  atzinīgi vērtē visus īstenotos centienus samazināt polarizāciju pirms 2021. gada vispārējām vēlēšanām, kas ļāva atgriezties parlamentārajā politiskajā procesā opozīcijas partijām; pauž nožēlu par nevienprātīgajām konstitūcijas un vēlēšanu likuma izmaiņām, ko pie varas esošais vairākums veica pirms vispārējām vēlēšanām; aicina Albānijas politiskās partijas demonstrēt politisko briedumu sabiedrības interešu jautājumu risināšanā un veicināt demokrātiju un integritāti partiju savstarpējā sāncensībā, kas ir līdzeklis plurālisma un demokrātiskas pārveides panākšanai;

8.  atgādina par nepieciešamību savlaicīgi pirms nākamajām vispārējām vēlēšanām novērst atlikušās vēlēšanu nepilnības saskaņā ar EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumiem, vēl vairāk uzlabojot vēlēšanu pieejamību un integritāti un novēršot balsu pirkšanu un administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp izmantojot digitalizāciju, pārredzamību, datu aizsardzību, taisnīgu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem, kā arī pārskatot tiesību aktus un noteikumus par politisko partiju finansēšanu un darbību; norāda, ka, neraugoties uz šiem trūkumiem un problēmām, 2021. gada parlamenta vēlēšanas kopumā bija labi organizētas un tajās valdīja sāncensība; regrets the lack of final convictions in high-level vote-buying cases; ierosina pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām nosūtīt ES vēlēšanu novērošanas misiju uz Albāniju;

9.  pauž bažas par musinošo retoriku — arī no augsta līmeņa politiķu, valsts pārvaldes darbinieku un citu publisku personu puses —, kas pastāvīgi veicina iebiedēšanas, nomelnošanas kampaņu, vardarbības un nekārtību gaisotni; mudina politiskos dalībniekus rādīt piemēru sociālā dialoga veicināšanā un prasa nodrošināt, lai tiktu pieņemti galīgi notiesājošie spriedumi pret tiem, kas uzbrūk žurnālistiem;

10.  uzsver, ka ir jāpastiprina Albānijas parlamenta (Kuvendi) iesaiste ES integrācijas procesā, lai vēl vairāk veicinātu tā likumdošanas, uzraudzības un budžeta spējas; mudina Kuvendi virzīties uz priekšu vēlēšanu un teritoriālo reformu jomā un atzinīgi vērtē attiecīgo parlamentāro komiteju izveidi;

11.  mudina valdību paātrināt administratīvo sagatavošanos gaidāmajām pievienošanās sarunām un pēc iespējas labāk izmantot attiecīgo palīdzību un zinātību, ko piedāvā ES dalībvalstis; uzsver, ka ir svarīgi izveidot saskaņotas un efektīvas valdības struktūras, lai efektīvi koordinētu ES integrācijas jautājumus, iesaistot pilsonisko sabiedrību un attiecīgas ieinteresētās personas un nodrošinot pārredzamību plašai sabiedrībai;

12.  uzsver nepieciešamību uzlabot ar ES saistīto reformu koordināciju starp dienestiem, novērtēšanu un uzraudzību, veicināt decentralizāciju, civildienesta modernizāciju un depolitizāciju visā valstī un radīt apstākļus gaidāmās tautas skaitīšanas pareizai un rūpīgai veikšanai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem attiecībā uz pārredzamību un konfidencialitāti, lai varētu precīzi skaitīt visas nacionālās minoritātes — bez bailēm un iebiedēšanas; atkārtoti norāda, ka saskaņā ar plašāku decentralizācijas programmu ir vēl vairāk jānostiprina teritoriālā administratīvā reforma, lai nodrošinātu vietējo fiskālo autonomiju un pašvaldību spējas sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus;

13.  atgādina par valsts un vietējo iestāžu atbildību uzlabot pārredzamību, pārskatatbildību un iekļautību, veicot iepriekšējas, jēgpilnas un regulāras sabiedriskās apspriešanas ar ieinteresētajām personām un stiprinot Pilsoniskās sabiedrības nacionālās padomes spēja panākt, ka tiek pievērsta uzmanība pilsoniskās sabiedrības organizāciju prioritātēm; prasa izveidot pienācīgas sabiedriskās apspriešanas un dialogu ar sabiedrību, tostarp jaunatni un minoritātēm, kurš cita starpā aptvertu vides jautājumus un rekonstrukcijas un urbanizācijas projektus; uzsver, ka ir jāveicina līdzdalības demokrātija, arī pieņemot līdzsvarotu referenduma likumu; mudina iestādes nodrošināt pienācīgu finansējumu neatkarīgām struktūrām un aģentūrām un to efektīvu un objektīvu darbību, kā arī to lēmumu un ieteikumu konsekventu īstenošanu;

14.  atkārtoti uzsver nepieciešamību veicināt pārskatatbildības kultūru, neatkarīgu piekļuvi publiskai informācijai un valsts iestāžu kontroli, jo īpaši nodrošinot labvēlīgu fiskālo un drošības vidi un sadarbību ar medijiem un pilsonisko sabiedrību; prasa gūt turpmākus reālus panākumus nevalstiskās un mediju nozares — tostarp tiešsaistes mediju — juridiskās un finansiālās ilgtspējas un pašregulācijas uzlabošanā;

15.  norāda, ka steidzami jāuzlabo vārda brīvība, mediju neatkarība un plurālisms, un pauž bažas par progresa trūkumu šajā jomā, jo organizācijas “Reportieri bez robežām” veidotajā pasaules preses brīvības indeksā Albānija kopš 2018. gada ir noslīdējusi par astoņām vietām;

16.  prasa iestādēm īstenot pilnīgas neiecietības politiku un apņēmīgi vērsties pret neatkarīgu mediju un žurnālistu marginalizāciju, iebiedēšanu un vardarbību pret tiem, vērsties pret stratēģiskām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību, nomelnošanas kampaņām un netiešu politisko un finansiālo spiedienu, kas nopietni ierobežo mediju brīvību, veicina pašcenzūru un nopietni apdraud centienus atklāt noziedzību un korupciju un neatkarīgi ziņot par to; mudina politiķus pārtraukt verbālus uzbrukumus, nomelnošanas kampaņas un iebiedēšanas aktus, piemēram, neslavas celšanu pret žurnālistiem ar mērķi graut vai diskreditēt žurnālistikas un mediju neatkarības nozīmi;

17.  atkārtoti aicina uzlabot žurnālistu darba apstākļus, stiprinot Albānijas žurnālistu darba un sociālo tiesību aizsardzību, un pieņemt noteikumus, kas uzlabotu pārredzamību un publiskošanu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām, finansējuma avotiem un publisku reklāmu;

18.  atgādina, ka jebkādai mediju tiesību aktu pārskatīšanai, ko veic Kuvendi, būtu jāatbilst Venēcijas komisijas ieteikumiem un tā būtu jāveic pārredzamā un iekļaujošā veidā, apspriežoties ar mediju organizācijām, ar mērķi uzlabot mediju brīvību un pašregulāciju un samazināt mediju koncentrāciju, ļaunprātīgu izmantošanu, ārēju iejaukšanos un pašcenzūru; atkārtoti pauž nopietnas bažas par iepriekš ierosināto neslavas celšanas apkarošanas paketi un atzinīgi vērtē to, ka Kuvendi ir uzsācis procesu, lai pārskatītu spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz neslavas celšanas apkarošanas regulējumu;

19.  atgādina par nepieciešamību stiprināt pētniecisko žurnālistiku, faktu pārbaudi un medijpratību kā līdzekli naida runas, dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanai; mudina atbalstīt mediju pašregulācijas mehānismu un uzsver nepieciešamību nodrošināt objektīvu Audiovizuālo mediju iestādes regulatīvo darbību; prasa reformēt sabiedrisko raidorganizāciju, lai palielinātu tās redakcionālo un finansiālo neatkarību, objektivitāti un profesionalitāti;

20.  uzsver, ka jaunizveidotajai Mediju un informācijas aģentūrai būtu jāpalielina pārredzamība un decentralizācijas līmenis un tā nekādā veidā nedrīkst kavēt žurnālistu vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, ko saņem no valdības avotiem; aicina valdību uzlabot piekļuvi ziņošanai par valdības darbu un tā kontrolei, izmantojot oficiālus un formālus kanālus, piemēram, preses konferences un intervijas;

21.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un Komisiju uzlabot koordināciju un vērsties pret dezinformāciju un hibrīddraudiem, kas cenšas graut ES perspektīvu, un stratēģiskāk uzsvērt ES nozīmību Rietumbalkānu iedzīvotājiem;

Pamattiesības

22.  mudina attiecīgās struktūras sistemātiski un proaktīvi novērst, ātri un rūpīgi izmeklēt un saukt pie atbildības par visiem bezsaistes un tiešsaistes naida runas, naida noziegumu, verbālu un fizisku uzbrukumu un iebiedēšanas gadījumiem, tostarp pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un cilvēkiem, kas pieder neaizsargātām un minoritāšu grupām, piemēram, LGBTI+ vai romiem, lai nodrošinātu viņu drošumu un drošību; mudina aizsardzības pret diskrimināciju komisāru būt proaktīvākam, apkarojot diskriminējošu naida runu, jo īpaši to, kas vērsta pret LGBTI+ personām, un attīstīt dezagregētu datu vākšanu šajā jomā; mudina valdību apsvērt naida runas definēšanu kriminālkodeksā;

23.  atzinīgi vērtē progresu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā un aicina veikt turpmākus uzlabojumus dzimumu līdztiesības, īpašumtiesību, datu aizsardzības, personu ar invaliditāti tiesību un minoritāšu tiesību īstenošanā izglītības, valodu, pašidentifikācijas un kultūras mantojuma aizsardzības jomā; aicina iestādes nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret LGBTI+ un romu minoritāti un, piemērojot sistemātisku un efektīvu institucionālo pieeju, novērst intersekcionālo diskrimināciju, ar ko saskaras šīs grupas; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts nolikums par minoritāšu izglītību, un aicina valdību ātri pieņemt atlikušos īstenošanas tiesību aktus attiecībā uz 2017. gada pamatlikumu par nacionālo minoritāšu aizsardzību, tostarp par pašidentifikāciju un minoritāšu valodu lietojumu; mudina iestādes nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi izglītībai un aicina Albāniju nodrošināt visu etnisko un nacionālo minoritāšu īpašumtiesību un kultūras mantojuma efektīvu aizsardzību un to, lai minoritāšu grupām būtu vienlīdzīgas iespējas un atbilstīga pārstāvība politiskajā un kultūras dzīvē, sabiedriskajos medijos un valsts pārvaldē, kā arī tiesu iestādēs;

24.  prasa turpināt centienus nodrošināt un aizsargāt to, lai visas personas ar invaliditāti, kuras bija to cilvēku vidū, kurus visvairāk ir skārusi Covid-19 pandēmija, varētu pilnībā izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības; pauž nožēlu par to, ka 2021. gada aprīļa vēlēšanās personas ar invaliditāti saskārās ar šķēršļiem balsot; prasa turpināt centienus novērst vardarbību pret personām ar invaliditāti, uzlabot vispārēju piekļūstamību (arī attiecībā uz pakalpojumiem un informāciju) un veicināt nodarbinātību; norāda, ka joprojām bažas rada bērnu ar invaliditāti (jo īpaši kurlu bērnu) izglītības kvalitāte; norāda, ka Albānija nav ratificējusi Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu;

25.  uzskata, ka lielas bažas rada ziņojumi par HIV infekcijas gadījumu skaita divkāršošanos kopš pagājušā gada; atgādina, ka valsts stratēģija attiecībā uz cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, beidzās 2020. gadā un nav atjaunota; aicina valdību veikt atbilstošus pasākumus, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, lai risinātu HIV infekcijas gadījumu skaita pieaugumu un nodrošinātu visneaizsargātāko personu piekļuvi veselības aprūpei;

26.  atzinīgi vērtē jaunā LGBTI+ valsts rīcības plāna 2021.–2027. gadam pieņemšanu un mudina to pilnībā īstenot un pienācīgi plānot tā budžetu ar koordinācijas un uzraudzības struktūras starpniecību, kurai tas jāpārrauga; atgādina, ka ir jāizskauž pastāvošā diskriminācija, agresija un naida runa un jānodrošina vienlīdzīgas tiesības LGBTI+ personām, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai, tiesu iestādēm, nodarbinātībai un mājokļiem;

27.  aicina Albāniju pilnībā īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus, virzot uz priekšu visaptverošu zemes sektora reformu, pārredzamā veidā konsolidējot īpašuma reģistrāciju un kompensāciju;

28.  pauž nopietnas bažas par personas datu masveida noplūdi; aicina Albānijas iestādes uzlabot profilaksi, nodrošināt pārskatatbildību par datu ļaunprātīgu izmantošanu un paātrināt saskaņošanu ar ES personas datu aizsardzības noteikumiem;

29.  atzīst Stambulas konvencijas īstenošanā panākto progresu; aicina iestādes pastiprināt ar dzimumu saistītas vardarbības un feminicīda novēršanu un reaģēšanu uz to, uzlabot finansiālo, reintegrācijas un juridisko atbalstu cietušajiem un palielināt finansējumu attiecīgajām sieviešu nevalstiskajām organizācijām; uzsver, ka ir jāpaātrina kriminālvajāšana lietās, kas saistītas ar uzmākšanos, vardarbību ģimenē un vardarbību pret bērniem, cita starpā palielinot pienācīgi apmācītu un dzimumsensitīvu tiesībaizsardzības amatpersonu un tiesnešu skaitu; mudina iestādes vērsties pret visiem seksuālajiem pārkāpumiem, jo īpaši tiem, kas izdarīti pret bērniem, sevišķi ārkārtīgi neaizsargātiem bēgļu un migrantu bērniem un bērniem ar invaliditāti, jo lielākā daļa no visiem seksuālas vardarbības gadījumiem Albānijā tiek vērsti pret meitenēm; turklāt mudina iestādes stiprināt bērnu darba un citu ekspluatācijas veidu uzraudzības un apkarošanas sistēmu; norāda, ka ir vēl vairāk jāuzlabo sieviešu pārstāvība publiskos amatos;

30.  atgādina, ka ir efektīvi jānodrošina tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās brīvību, neveicot patvaļīgus vai diskriminējošus pasākumus, un norāda, ka ir svarīgi izskatīt apgalvojumus par policijas pārkāpumiem, kā arī izmeklēt nesamērīgu spēka lietošanu un saukt par to pie atbildības; pauž atbalstu augsta ranga policijas virsnieku neatkarīgai pārbaudei un ierosina Albānijai apsvērt iespēju ieviest regulāras policistu integritātes pārbaudes; aicina turpināt ieslodzījuma vietu reformu, lai vēl vairāk uzlabotu apstākļus cietumos un izturēšanos pret ieslodzītajiem saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegusi Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai; atgādina, ka ir jāpievēršas komunistu valdīšanas laikmeta noziegumiem, jāizmeklē piespiedu pazušanas gadījumi, jāsauc pie atbildības vainīgie un jānodrošina kompensācijas cietušajiem un viņu ģimenēm;

31.  atzinīgi vērtē Albānijas ilglaicīgi apliecināto apņemšanos uzņemt bēgļus; atgādina par iestāžu pienākumu nodrošināt pienācīgu patvēruma procesu un risināt bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu vajadzības; aicina ES palielināt atbalstu humānajai palīdzībai un migrācijas pārvaldībai reģionā; atzinīgi vērtē Albānijas lēmumu pagaidu kārtā uzņemt Afganistānas un Ukrainas iedzīvotājus, kuri devušies projām no savas valsts un meklē patvērumu;

Tiesiskums

32.  uzsver, ka tiesiskums un tiesu sistēmas reformas ir demokrātiskas pārveides pamats un tās nodrošina juridisko noteiktību, pārredzamību, tiesu iestāžu pieejamību un nediskrimināciju; mudina Komisiju īstenot ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2022, nodrošinot, ka ES finansējums veicina tiesiskuma panākšanu Rietumbalkānos, tostarp Albānijā;

33.  uzsver Albānijas iestāžu pienākumu turpināt izskaust korupciju un noziedzīgas darbības visās sabiedriskās dzīves jomās, tostarp publiskā iepirkuma procedūrās un politisko partiju finansēšanā; norāda, ka organizācijas “Transparency International” veidotajā 2021. gada korupcijas uztveres indeksā Albānija ir noslīdējusi par 27 vietām salīdzinājumā ar 2016. gadu; pauž bažas par vājo uzraudzību un pārskatatbildību attiecībā uz publisko iepirkumu un ārvalstu palīdzības izdevumiem pandēmijas laikā un mudina ātri novērst trūkumus;

34.  atzinīgi vērtē pastāvīgo progresu visaptverošas tiesu sistēmas reformas īstenošanā, kuras pamatā ir pastiprināts tiesiskais regulējums un vēl nepieredzēts pārbaudes process, kas ir turpinājis dot reālus rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka tika pausts visu partiju atbalsts, kas ļāva Kuvendi pieņemt lēmumu pagarināt pārbaudes struktūru pilnvaras līdz 2024. gada 31. decembrim, un mudina visas puses paātrināt pārbaudes procesa pabeigšanu; uzsver, ka ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu pārbaudes blakusefektus, piemēram, tiesvedības ilgumu, lietu pabeigšanas zemo rādītāju un lielo skaitu uzkrājušos lietu; atzinīgi vērtē to, ka ir atjaunota Konstitucionālās tiesas un Augstās tiesas funkcionalitāte, kam būtu jāuzlabo pilsoņu piekļuve tiesu iestādēm un jāpaātrina tiesvedība;

35.  atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt virzīt un nostiprināt tiesu sistēmas spēju darīt iespējamu neatgriezenisku pāreju uz atbildīgām, neatkarīgām un funkcionālām tiesu un pārvaldes iestādēm; uzsver, ka ir jānodrošina atbilstīgi finanšu un tehniskie resursi un cilvēkresursi tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī to finansiālā un darbības neatkarība; atzinīgi vērtē panākto tiesu iestāžu profesionalitātes, objektivitātes un pārskatatbildības uzlabošanā ar mērķi nodrošināt tiesu neatkarību no nepamatotas ietekmes un samazināt neizskatītu lietu uzkrāšanos; atgādina par pienākumu garantēt tiesu pašpārvaldes struktūru efektīvu darbību;

36.  atzinīgi vērtē Speciālās korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas struktūras veikto darbu, tostarp tās tiesu darbu korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā; norāda, ka ir jāpieliek papildu pūles, lai pastiprinātu noziedzīgi iegūtu aktīvu, kas gūti ar korupciju saistītos pārkāpumos, izņemšanu un konfiskāciju un sasniegtu rezultātus augsta līmeņa lietās; pauž nožēlu par to, ka notiesājošie spriedumi lietās, kurās iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas, joprojām ir ierobežoti un tas veicina nesodāmības kultūru;

37.  atzinīgi vērtē 10 tiesību aktu pieņemšanu, kuru mērķis ir vēl vairāk stiprināt tiesu sistēmas efektivitāti, un uzsver, cik svarīga nozīme ir papildu pasākumiem, piemēram, tiesu kartes īstenošanai, jaunai integrētai lietu pārvaldības sistēmai un nostiprinātai juridiskās izglītības sistēmai; uzsver, ka tiesu sistēmas reformā saskaņā ar jauno tiesu sistēmu būtu jāņem vērā ieinteresēto personu viedokļi un neaizsargāto grupu sociālekonomiskie apstākļi un jāuzlabo pieejamība tiesu iestādēm un pienācīgam tiesas procesam;

38.  uzsver, ka ir svarīgi apņēmīgi vērsties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, nodrošinot konsekventus rezultātus attiecībā uz proaktīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgiem notiesājošiem spriedumiem augsta līmeņa korupcijas gadījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju; mudina ātri novērst trūkumus Finanšu darījumu darba grupas rīcības plāna un MONEYVAL ieteikumu īstenošanā un pilnībā īstenot nesen grozītos tiesību aktus, saskaņojot ar attiecīgajiem ES noteikumiem;

39.  atgādina, ka digitalizācijai ir milzīgs potenciāls taisnīguma nodrošināšanā un noziedzīgu darbību un interešu konfliktu izskaušanā, jo to var izmantot aktīvu un interešu atklāšanā un pārbaudīšanā; aicina valdību īstenot pasākumus nolūkā pēc iespējas samazināt neformālu darbību;

40.  mudina Albāniju atturēties veidot pilsonības iegūšanas apmaiņā pret investīcijām shēmu, kas varētu radīt nopietnus drošības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, korupcijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas riskus;

41.  atzinīgi vērtē atjaunoto konstruktīvo ASV iesaisti Rietumbalkānos, cita starpā koncentrēšanos uz korupcijas apkarošanu; šajā saistībā uzsver ASV izpildrīkojumu, kas paredz sankciju piemērošanu personām, kuras veicina situācijas destabilizēšanu Rietumbalkānos, kā arī ASV rīcību, kas vērsta pret individuālām personām un struktūrām, kuras iesaistītas būtiskā korupcijā; aicina ES rūpīgi izvērtēt iespējamu pievienošanos šādām darbībām;

42.  atzinīgi vērtē pašreizējos centienus, kam būtu jārada sistēmiski uzlabojumi cīņā pret organizēto noziedzību, cita starpā cilvēku tirdzniecību, narkotisko vielu, ieroču un kultūras un citu preču kontrabandu, kā arī kibernoziedzību, vardarbīgiem noziegumiem, ekstrēmismu un terorisma draudiem; atzinīgi vērtē notiekošo divpusējo, reģionālo un starptautisko sadarbību — tostarp ar ES tieslietu un iekšlietu aģentūrām, piemēram, Eiropolu, Eurojust un Frontex, — starptautiskās noziedzības tīklu likvidēšanā, aptverot pastiprināto rīcību pret narkotisko vielu ražošanu un organizētu narkotisko vielu, nelikumīgu ieroču un cilvēku kontrabandu;

43.  uzsver, ka Albānija ir vienīgā reģiona valsts, kas ir parakstījusi sadarbības nolīgumus ar visām ES tieslietu un iekšlietu aģentūrām, un ka 2019. gada maijā pie Grieķijas un Albānijas robežas tika izvērsta pirmā pilnvērtīgā apvienotā operācija ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) ārpus ES; pauž atzinību par to, ka Albānija ir atļāvusi ES dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestiem veikt novērošanu no gaisa, lai atklātu narkotiku ražošanu; iesaka Albānijai atjaunināt tiesību aktus narkotisko vielu prekursoru jomā;

44.  pauž bažas par to, ka Albānijā ir plaši izplatīti šaujamieroči; uzsver, ka ir jāuzlabo standarta procedūras un mehānismi, lai cīnītos pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību, un jāpastiprina izmeklēšana un kriminālvajāšana saistībā ar to kontrabandu;

45.  uzsver Albānijas izšķirīgi svarīgo devumu Savienības ārējo robežu pārvaldībā un pārrobežu noziedzības novēršanā, kam arī turpmāk jābūt prioritātei un kuru veicot, ir pilnībā jāievēro pamattiesības, kas noteiktas piemērojamos starptautiskajos un reģionālajos tiesību aktos un principos;

46.  norāda, ka caur Rietumbalkānu valstīm joprojām ved migrantu tranzīta maršruts un ka bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu masveida pārvietošanās sagādā problēmu šim reģionam un ES dalībvalstīm; norāda, ka Albānijā ierodas arvien lielāks neatbilstīgu migrantu skaits, vairums no viņiem — tranzītā; prasa pielikt lielākas pūles, aizsargājot neaizsargātus migrantus, tostarp vēršoties pret cilvēku kontrabandu, jo īpaši — nepavadītu nepilngadīgo kontrabandu; norāda, ka turpina samazināties nepamatotu patvēruma pieteikumu skaits, kurus saņem no Albānijas valstspiederīgajiem un kam vēl ir nepieciešami tālāki Albānijas iestāžu centieni, un atzīmē, ka ir izpildīti vīzu režīma liberalizācijas kritēriji;

Sociālās un ekonomikas reformas

47.  uzsver ES finansējumu ilgtspējīgai atveseļošanai pēc zemestrīces un pēc pandēmijas un atbalsta pašreizējos centienus panākt Albānijas demokrātisko, zaļo un digitālo pārveidi; atzinīgi vērtē ES atbalstu rekonstrukcijai, cita starpā skolu, bērnudārzu un kultūras mantojuma objektu atjaunošanai pēc līdzekļu devēju konferences Together4Albania, kas noritēja pēc postošās zemestrīces 2019. gada novembrī; uzsver, ka ir jāpalielina ES palīdzība un finansējums tiesiskuma uzlabošanai un jāveicina ilgtspējīga zaļā izaugsme, bioloģiskā daudzveidība, inovācija, konkurētspēja, īpašumtiesības un demogrāfiskās lejupslīdes novēršana;

48.  uzsver, ka nodokļu sistēmas vienkāršošana un modernizēšana un uzlabota nodokļu iekasēšana atvieglotu publisko izdevumu un deficīta pārvaldību, saskaroties ar enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu;

49.  uzsver, ka uzlabotai pārvaldībai, pārredzamībai, juridiskajai noteiktībai, iekļautībai un sociālajam dialogam ir būtiska nozīme ārvalstu tiešo ieguldījumu stimulēšanā un prasmīgu darba ņēmēju nezaudēšanā; prasa, lai diskusijā par politikas pasākumiem tiktu jēgpilni iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un citas attiecīgas ieinteresētās personas;

50.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt iespējas jauniešiem, un atzinīgi vērtē to, ka Tirāna ir noteikta par 2022. gada Eiropas Jaunatnes galvaspilsētu; uzsver Eiropas Jaunatnes galvaspilsētas programmas nozīmi Rietumbalkānos, jo tā ir iespēja veicināt Eiropas integrācijas un labu kaimiņattiecību vērtības starp jauniešiem no visas Eiropas, vienlaikus popularizējot kultūras un valodu daudzveidību;

51.  mudina Albānijas iestādes samazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku, uzlabojot piekļuvi sociālajiem, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, piemēram, romu un ēģiptiešu kopienām, minoritāšu grupām, cilvēkiem ar invaliditāti un nabadzīgajiem iedzīvotājiem; mudina noteikt minimālo dzīves līmeņa standartu, lai samazinātu nabadzības risku; pauž nožēlu par to, ka 2021. gadā izglītībai piešķirtie budžeta līdzekļi atbilda tikai 2,7 % no Albānijas IKP; aicina palielināt ieguldījumus izglītības sistēmas modernizēšanā, lai nodrošinātu tās kvalitāti un iekļautību;

52.  mudina Albāniju pastiprināt centienus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp par prioritāti nosakot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pastiprinātu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sieviešu organizācijām; aicina Albānijas likumdevējus veikt pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu pienācīgu pārstāvību visos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, un turpināt risināt jautājumus par sieviešu darba ņēmēju tiesību neīstenošanu, dzimumu stereotipiem, dzimumu līdzsvara trūkumu un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām darba tirgū; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pašreizējās valdības sastāvu, kurā pirmoreiz vairākumā ir sievietes; norāda uz ievērojamām dzimumu atšķirībām attiecībā uz līdzdalību darba tirgū un darba kvalitāti, nepietiekamu rīcību pret seksuālu uzmākšanos darbavietā, diskrimināciju tiesību normās saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērnu aprūpes un pirmsskolas iespēju trūkumu;

53.  atzīst IPA III un Ekonomikas un investīciju plāna Rietumbalkāniem nozīmi reformu procesa, ilgtspējīgas savienojamības, cilvēkkapitāla, konkurētspējas un iekļaujošas izaugsmes atbalstīšanā, kā arī reģionālās un pārrobežu sadarbības pastiprināšanā; uzsver, ka visiem ieguldījumiem jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem un ES dekarbonizācijas mērķiem;

54.  atgādina, ka IPA III paredz stingrus nosacījumus, ka finansējums ir jāregulē vai jāaptur ievērojama regresa vai pastāvīga progresa trūkuma gadījumā “pamatelementu” jomā, it sevišķi tiesiskuma un pamattiesību jomā, ietverot korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī mediju brīvību; uzsver, ka ES drošības interesēs — un tās pienākums — ir nodrošināt, lai ES finansējums neveicina korupciju; šajā sakarībā aicina ES un Rietumbalkānu valstis uzlabot tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un izveidot satvaru efektīvai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru, jo īpaši IPA III līdzekļu jomā;

55.  uzsver, ka ir jāuzlabo pamanāmība un komunikācija attiecībā uz ES finansējumu Albānijā; šajā sakarībā atgādina par ievērojamo atbalstu, ko ES ir sniegusi Rietumbalkāniem, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju un ierobežotu no tās izrietošās ekonomiskās sekas;

Vide, enerģētika un transports

56.  stingri mudina iestādes pastiprināt pasākumus bioloģiskās daudzveidības, ūdens, gaisa, klimata aizsardzības un reģionālās atkritumu apsaimniekošanas jomā, tostarp veicot visaptverošus ietekmes uz vidi un stratēģiskos ietekmes novērtējumus, pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, pārredzamas procedūras visās ekoloģiski sensitīvajās nozarēs un stingri saucot pie atbildības par noziegumiem pret vidi;

57.  atzinīgi vērtē Vjosas upes noteikšanu par dabas parku(8), taču vienlaikus mudina Albānijas iestādes pēc iespējas drīzāk izveidot Vjosas Nacionālo parku(9), kas aptvertu visu upi, tostarp tās brīvi plūstošās pietekas;

58.  pauž bažas par aizsargājamo teritoriju tīkla kartes pārskatīšanu, kam nevajadzētu veicināt vides degradāciju apdraudētajās Albānijas piekrastes un mitrāju teritorijās, kuras ir bagātas ar bioloģisko daudzveidību;

59.  aicina iestādes noteikt par prioritāti monitoringu un ikgadēju ziņošanu attiecībā uz gaisa piesārņojumu, trokšņa piesārņojumu un virszemes ūdeņu kvalitāti; norāda, ka iedzīvotāji ir regulāri jāinformē par apkārtējās vides piesārņojuma stāvokli;

60.  aicina pārskatīt valsts atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 2018.–2035. gadam un koncentrēties uz modernākajām reciklēšanas metodēm saskaņā ar ES standartiem; uzsver, ka līdz pilnīgas reciklēšanas stratēģijas ieviešanai incinerācijas stacijās ir jāizmanto moderna filtru tehnoloģija, lai samazinātu veselības un vides apdraudējumu;

61.  aicina turpināt centienus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, tostarp izveidojot stabilu sistēmu apspriedēm ar dažādām interešu grupām lauku apgabalos; uzsver, ka ir jāattīsta moderna, ekoloģiska un klimatam nekaitīga mazā un vidējā lauksaimniecība, kas nodrošina iztiku lauksaimniekiem un aizsargā Albānijas dabas resursus un biodaudzveidību;

62.  mudina Albānijas iestādes turpināt īstenot zaļo programmu Rietumbalkāniem, kura atbilst Eiropas zaļā kursa prioritātēm un Brdo deklarācijai, kas pieņemta ES un Rietumbalkānu samitā Brdo pri Kranju pilī 2021. gada 6. oktobrī;

63.  atgādina, ka ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai īstenotu mērķus, kas saistīti ar energoapgādes un transporta efektivitāti, drošību, diversifikāciju un zaļināšanu, īstenojot Eiropas Klimata aktu(10), izstrādājot oglekļa cenas noteikšanas instrumentus un pievēršoties enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanai; atgādina, ka ir jāpalielina hidroenerģijas vidiskā ilgtspēja, līdz minimumam samazinot tās negatīvo ietekmi un apturot tās attīstīšanu aizsargājamās teritorijās;

64.  atzinīgi vērtē 3,2 miljardu euro investīciju paketes aktivēšanu saskaņā ar ES ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem un uzsver, ka šīm investīcijām ir transformējoša nozīme; ar gandarījumu norāda, ka viens no finansētajiem projektiem būs Albānijā pirmā peldošā saules elektrostacija Vau i Dejës ūdenskrātuvē; atkārtoti apstiprina gaidāmā Tirānas–Podgoricas dzelzceļa savienojuma, Eļbasani–Bitolas elektroenerģijas starpsavienojuma un Fieri–Vļoras gāzes cauruļvada nozīmi reģionālās un Eiropas savienojamības uzlabošanā; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas un Albānijas energoapgādes sistēmas starpsavienojuma būvniecības darbu sākšanu; atgādina, ka infrastruktūras projektiem, tostarp Durresi ostā, ir jāatbilst ES standartiem par publisko iepirkumu, kas ietverti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā;

65.  atzinīgi vērtē viesabonēšanas maksas atcelšanu sešu Rietumbalkānu valstu starpā; mudina visas attiecīgās puses apspriest plānu, kurš beigu beigās ļautu atcelt viesabonēšanas maksu starp Albāniju un ES dalībvalstīm;

Ārpolitika un drošība

66.  atzinīgi vērtē to, ka Albānija joprojām ir uzticama un apņēmīga ārpolitikas partnere, kas pilnībā pielāgojas ES ārpolitikai, drošības un aizsardzības politikai un aktīvi sniedz ieguldījumu ES krīzes pārvarēšanas misijās un operācijās;

67.  atzinīgi vērtē Albānijas stingro reakciju un ātro saskaņošanu ar ES, piemērojot sankcijas Krievijas Federācijai un tās politiskajai vadībai par agresiju pret Ukrainu, tostarp aizliegumu ielidot tās gaisa telpā; atzinīgi vērtē to, ka šī valsts joprojām ir pilnībā pieskaņojusies ES ierobežojošajiem pasākumiem;

68.  uzsver, ka Albānijas kā NATO dalībvalsts ieguldījums Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībā ir būtiski svarīgs, un aicina ES pastiprināt atbalstu robežu aizsardzībai reģionā;

69.  atzinīgi vērtē valsts apņemšanos ievērot solidaritāti un multilaterālismu, tostarp — ar tās dalību ANO Drošības padomē 2022.–2023. gadā;

70.  aicina ES kritiski izvērtēt vēsturiski nozīmīgās sekas drošības ziņā, kas izpaužas uz stabilitāti un vienotību Eiropas kontinentā un Rietumbalkānos saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu; mudina dalībvalstis apliecināt Eiropas vienotību, oficiāli uzsākot pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, ņemot vērā gan ģeopolitiskās sekas, gan oficiālo kritēriju izpildi;

71.  atgādina, ka ļaunprātīgi ārvalstu rīcībspēki tiecas izmantot etnisko spriedzi Rietumbalkānos, arī Albānijā, tostarp testējot informācijas manipulāciju un hibrīdkara metodes, kuru mērķis ir nodarīt kaitējumu ES; iesaka ES un Albānijai turpināt apmainīties ar paraugpraksi un koordinēt darbības saistībā ar ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju; uzsver, ka ES un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāstiprina sava partnerība un koordinācija Rietumbalkānos;

72.  aicina Albānijas valdību turpināt veicināt labas kaimiņattiecības un veicināt iekļaujošu reģionālo integrāciju, kas izveido vienlīdzīgu sadarbību starp visām sešām valstīm, vienlaikus vēl vairāk stiprinot saskaņotību ar ES standartiem un acquis, īstenojot un attīstot kopējo reģionālo tirgu, tādējādi balstoties uz reģionālās ekonomikas zonas sasniegumiem reģionālās savienojamības un integrācijas uzlabošanā; atzinīgi vērtē to, ka Albānija ir pieņēmusi Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma papildprotokolus;

o
o   o

73.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Albānijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 107, 28.4.2009., 166. lpp. (2) OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp. (3) OV C 202, 28.5.2021., 86. lpp. (4) OV C 362, 8.9.2021., 129. lpp. (5) OV C 425, 20.10.2021., 28. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0506. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0064. (8) Noteikta kā IV kategorija: dzīvotņu sugu pārvaldības teritorija saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) klasifikāciju. (9) IUCN II kategorija: nacionālais parks. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).