Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu un Līgumu Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

–  ņemot vērā Iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada decembra galīgo ziņojumu “Eiropas pieeja mikroapliecinājumiem — augstākās izglītības mikroapliecinājumu konsultatīvās grupas sniegums”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas izglītības telpu: kopīga holistiska pieeja(2),

–  ņemot vērā Komisijai un Padomei uzdotos jautājumus par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam — mikrodiplomi, individuāli mācību konti un apmācība ilgtspējīgas vides veicināšanai (O-000011/2022 – B9‑0013/2022 un O‑000012/2022 – B9‑0014/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mūžizglītībai ir viena no būtiskākajām cilvēktiesībām, kam ir izšķirīga nozīme, lai spētu apgūt un saglabāt prasmes, pilnīgi un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē un efektīvi integrēties mainīgajā darba tirgū;

B.  tā kā Komisijas mērķis ir līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu;

C.  tā kā pārmaiņas darba tirgū novedušas pie tā, ka prasmes strauji noveco un pieaug pieprasījums pēc elastīgām mācību iespējām; tā kā motivācija, laiks un finansējums ir galvenie prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas faktori,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus līdz 2025. gadam Eiropas izglītības telpas satvarā izstrādāt Eiropas pieeju mikrodiplomiem, individuālus mācību kontus un apmācību ilgtspējīgas vides veicināšanai, kas uzlabotu mācīšanās elastību, paplašinātu mācību iespējas, padziļinātu savstarpējo atzīšanu, veidotu saikni ar digitālo un zaļo pārkārtošanos un stiprinātu gan augstākās izglītības, gan profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iestāžu lomu mūžizglītībā;

2.  uzsver, ka mikrodiplomi un individuālie mācību konti var būt svarīgi cilvēkiem, kuri vēlas paaugstināt kvalifikāciju, pārkvalificēties un iegūt oficiāli atzītu kvalifikāciju, lai neatpaliktu no straujajām pārmaiņām sabiedrībā un arvien digitalizētākā darba tirgus, kā arī mainītu personīgās izaugsmes vai augšupējas sociālās mobilitātes trajektoriju;

3.  aicina Padomi pieņemt vienotu Eiropas izglītības telpas mikrodiplomu definīciju un kopīgus standartus, kas būtu kvalitātes nodrošināšanas, atzīšanas, pārredzamības un pārnesamības pamats;

4.  aicina Komisiju izstrādāt stabilu instrumentu, kas motivētu dalībvalstis ieviest mikrodiplomus, kuriem arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgiem; atzīmē, ka Padomes ieteikuma priekšlikumā tas pašlaik nav iekļauts, un šajā sakarībā uzsver, ka iniciatīva “Eiropas universitātes” ir veiksmīgi izmēģināta un kalpo par paraugu;

5.  norāda, cik būtiski ir nodrošināt lietotājdraudzīgus un regulāri atjauninātus valstu reģistrus, kuriem jābūt redzamiem un viegli pieejamiem ES portālā, lai garantētu mikrodiplomu kvalitāti un padarītu mikrodiplomus pieejamus digitālā formātā nolūkā atbalstīt prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju un jaunu kompetenču apguvi, palielināt pārredzamību un uzlabot pārrobežu un starptautisko mobilitāti, apmaiņu un sadarbību;

6.  uzsver, ka Eiropas mikrodiplomi īpaši nepieciešami ir īsāku mācību periodu starpnozaru un pārrobežu atzīšanai, kas ir būtiski, lai veicinātu lielāku mobilitāti visā Eiropā; aicina Komisiju novērtēt un ziņot par mikrodiplomu izmantošanu to prasmju un kompetenču atzīšanā, kas iegūtas ar Eiropas mācību mobilitāti un pilsonisko iesaisti Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa programmā;

7.  uzsver, ka mikrodiplomiem jābūt atbalstošai lomai informālās un neformālās izglītības sasaistē ar formālo izglītību; mudina izstrādāt un īstenot vienotu sistēmu, lai atzītu prasmes, kompetences un metodiku, kas iegūtas informālās un neformālās mācīšanās procesā;

8.  uudina Komisiju ierosināt kopēju pieeju psihosociālajām un vispārīgajām prasmēm saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un UNESCO pieņemtajām definīcijām; uzsver, ka šai pieejai jābalstās uz pašreizējām iniciatīvām un projektiem, ko finansē saskaņā ar ES programmām, un uz Komisijas Kopīgā pētniecības centra politikas ziņojuma par mūžizglītības kompetencēm(3), un tā būtu jāizstrādā, apspriežoties ar dalībvalstīm, izglītības iestādēm, skolotājiem un darba tirgus rīcībspēkiem, lai inter alia risinātu īstenošanas praktiskos aspektus;

9.  atzīmē, ka mikrodiplomu automātiska savstarpēja atzīšana Eiropas izglītības telpā varētu būt solis ceļā uz kvalifikāciju plašāku automātiskās atzīšanas veicināšanu; uzskata, ka Eiropas mikrodiplomu saskaņotas sistēmas izveide, kurā iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas, būtu solis virzībā uz Eiropas izglītības spējas un globālās konkurētspējas stiprināšanu;

10.  atgādina publiskajām iestādēm par būtisko lomu, kāda tām ir līdzsvara nodrošināšanā attiecībā uz prasmēm, kuras apgūt piedāvā pieaugušajiem, un jo īpaši norāda, ka zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā pamata, transversālās, psihosociālās un vispārīgās prasmes ir tikpat svarīgas kā tehniskās prasmes;

11.  aicina augstākās izglītības iestādes izstrādāt mikrodiplomus, lai izglītojamajiem sniegtu sociāli integrētu, kvalitatīvu un iekļaujošu pieredzi, kas ietver brīvprātīgo darbu, mentorēšanu un darbu ar jaunatni studiju laikā;

12.  uzsver, cik būtiski ir nodrošināt resursus orientācijas un konsultāciju pakalpojumiem, lai palīdzētu pieaugušajiem un jauniešiem apzināt un apliecināt prasmes un kompetences, ko viņi jau ir ieguvuši neformālās mācīšanās ceļā, un parādīt viņiem ceļus, kā pilnveidot savas prasmes, un līdz ar to mikrodiplomi kļūtu par iekļaušanas instrumentiem, nevis saglabātu vai nostiprinātu tagadējās nevienlīdzīgās iespējas piekļūt prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai; prasa mikrodiplomus izmantot augstākās izglītības līmenī, lai galvenie saņēmēji nebūtu izglītojamie no grupām, kurām jau ir priekšrocības izglītības un profesionālā statusa ziņā;

13.  atzinīgi vērtē to, ka individuālie mācību konti kopā ar mikrodiplomiem ir izstrādāti tā, lai mūžizglītība kļūtu iekļaujošāka, pieejamāka un lētāka; atgādina, ka šīs iniciatīvas ir domātas visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, nodarbinātības statusa, ienākumiem vai izglītības līmeņa; uzsver, ka jāveicina mūžizglītības iespējas jauniešu vidū;

14.  prasa, lai izvēles iespējas, kas pieejamas ar individuāliem mācību kontiem, nebūtu pārāk šauri pielāgotas darba tirgus vajadzībām, bet lai tās dotu iespējas iedzīvotājiem, ļautu viņiem izdarīt individuālu izvēli un pavērtu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas;

15.  mudina dalībvalstis tiesības uz individuālu mācību kontu apmācību prioritārā kārtā piešķirt mazkvalificētiem pieaugušajiem, personām ar invaliditāti, nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem, personām no neaizsargātām vai marginalizētām grupām, bēgļiem un attālos vai lauku apvidos dzīvojošiem cilvēkiem un noteikt skaidrus kritērijus šo tiesību piešķiršanai;

16.  brīdina, lai mikrodiplomu un individuālo mācību kontu īstenošana neradītu neparedzētus šķēršļus pieaugušajiem, kuriem jāsedz ilgtermiņa un/vai formālās izglītības programmu izmaksas;

17.  uzskata, ka apmācība ilgtspējīgas vides veicināšanai jāintegrē izglītības programmās visā ES, ņemot vērā mūžizglītības perspektīvu, kas ietver Eiropas un globālā pilsoniskuma izglītību, lai izglītojamiem dotu iespēju kļūt par aktīviem iekļaujošākas un ilgtspējīgākas sabiedrības atbalstītājiem;

18.  uzsver visu triju iniciatīvu daudzveidīgo ieguvumu potenciālu, jo lielāka līdzdalība pieaugušo izglītības programmās ir saistīta ar labāku vides pratību, lielāku pilsonisko līdzdalību un stiprāku saikni ar vidi, kā arī labbūtības sajūtu un apmierinātību ar dzīvi;

19.  uzsver, cik būtiski ir iekļaut kultūras un radošās nozares, lai veicinātu domāšanu, kas ekonomisko reāliju reģenerēšanā būtu mērķēta uz ilgtspējīgu attīstību, kā to apliecina atsevišķas Eiropas kultūras galvaspilsētas un jaunās iespējas, ko sniedz jaunais Eiropas Bauhaus;

20.  prasa, lai šīs iniciatīvas būtu ļoti redzamas valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp tām jābūt ar Eiropas dimensiju un pievienoto vērtību, lai eiropieši skaidri varētu identificēt iespējamos ieguvumus un apzināties Eiropas izglītības telpas priekšrocības;

21.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0452. (3) Kopīgais pētniecības centrs, Science for Policy ziņojums, LifeComp: The European Framework for Personal, Social and Learning to Learn Key Competence, Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020