Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu(1),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 25. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumu “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” (COM(2022)0108),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 27. maija darba dokumentu “Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšana” (SWD(2020)0098),

–  ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2022. gada 22. aprīļa ziņojumu par reģionālās ekonomikas perspektīvām “Europe: War Sets Back the European Recovery” (“Eiropa — karadarbība aptur Eiropas ekonomikas atveseļošanu”),

–  ņemot vērā 2022. gada 24. marta rezolūciju par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā(2),

–  ņemot vērā 2022. gada 5. maija rezolūciju par Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz sievietēm(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(4),

–  ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par makroekonomikas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai panāktu labāku ietekmi uz Eiropas reālo ekonomiku un uzlabotu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra pret Ukrainu vērš nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresīvu karu;

B.  tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir nopietna humanitārā krīze, kas skar miljoniem cilvēku un kas ES nenovēršami radīs smagu ekonomikas satricinājumu, kura ilgumu un mērogu ir grūti prognozēt;

C.  tā kā Ukrainas kara smagākās sekas ir zaudētās dzīvības un humanitārā krīze, ko rada aplenkto un pārvietoto personu daudzskaitlīgums; tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos sniegtajiem datiem līdz 2022. gada 5. maijam no Ukrainas ir aizbēguši vairāk nekā 5,7 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 85 % pašlaik mīt kādā ES valstī; tā kā ar humanitāro krīzi saistītais slogs lielā mērā gulstas uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Ukrainu;

D.  tā kā konflikta radītā ietekme uz vidi, ko izraisījuši sprādzieni, naftas/gāzes noplūdes un starpgadījumi ķīmiskajās rūpnīcās un atomelektrostacijās, rada lielas bažas gan Ukrainas, gan ES iedzīvotājiem; tā kā ES ir jāpalīdz aizsargāt pret kara radīto kaitējumu videi un likvidēt to un jāsoda par noziegumiem pret vidi, jo tiem neizbēgami būs ilgstošas sekas;

E.  tā kā Krievija ir vienpusēji nolēmusi pārtraukt gāzes piegādi Bulgārijai un Polijai; tā kā arvien vairāk ES dalībvalstu jau ir paudušas atbalstu pilnīga enerģijas embargo īstenošanai attiecībā uz Krieviju, lai izvairītos no minētās šantāžas;

F.  tā kā sankcijām ir milzīga ietekme uz Krievijas ekonomiku (saskaņā ar SVF datiem IKP ir samazinājies par 8,5 % un inflācija 2022. gadā ir sasniegusi 21,3 %); tā kā Eiropas fosilā kurināmā iepirkumi no Krievijas, par kuru piegādi tā Krievijai maksā līdz pat 800 miljoniem EUR dienā, joprojām nodrošina režīmam līdzekļus, kas palīdz finansēt karu; tā kā Komisija ir iesniegusi vērienīgu plānu sešu mēnešu laikā aizliegt Krievijas naftas importu un līdz gada beigām — rafinētu produktu importu;

G.  tā kā ekonomiskais konteksts apvienojumā ar vajadzīgo sankciju un migrācijas plūsmu ietekmi atstās būtiskas sekas uz sociālo un ekonomisko situāciju, cita starpā ES darba tirgiem un dzīves apstākļiem; tā kā kara izraisītā krīze var negatīvi ietekmēt izaugsmi un nodarbinātību, tostarp tas atsauksies uz finanšu tirgiem, enerģijas trūkumu un turpmāku enerģijas cenu spiedienu, pastāvīgām piegādes ķēdes problēmām un uzticēšanos;

H.  tā kā patēriņa cenu inflācija ES daudzās valstīs ir sasniegusi kopš 1970. gadiem vēl nepieredzētu līmeni, proti, 2022. gada aprīlī tas bija 7,5 %, kas ir augstākais rādītājs kopš vienotās valūtas ieviešanas, un šis kāpums lielākoties ir radies fosilās enerģijas cenu pieauguma dēļ; tā kā tas savukārt ir izraisījis lauksaimniecības cenu pieaugumu; tā kā ECB jaunākajā prognozē minēts, ka inflācijas līmenis (SPCI) samazināsies no vidēji 5,1 % 2022. gadā līdz 2,1 % 2023. gadā un 1,9 % 2024. gadā;

I.  tā kā augošā inflācija un jo īpaši straujais pārtikas un enerģijas cenu pieaugums visā ES ietekmē visneaizsargātākos iedzīvotājus, vēl vairāk palielinot nevienlīdzību un saasinot nabadzību un enerģētisko nabadzību; tā kā netiek prognozēts, ka algas pieaugs tik ātri, cik inflācija, un tādēļ darba ņēmēji zaudē pirktspēju un viņiem tuvākajos mēnešos varētu pasliktināties dzīves apstākļi; tā kā tas arī radīs lielāku spiedienu uz sociālās politikas spējām, kā arī uz automātiskajiem stabilizatoriem, piemēram, valstu bezdarba shēmām; tā kā Komisijas pieņemtais Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir bijis veiksmīgs;

J.  tā kā saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2022. gada aprīļa pasaules ekonomikas prognozi globālā izaugsme palēnināsies no aptuveni 6,1 % 2021. gadā līdz 3,6 % 2022. un 2023. gadā, kas ir par 0,8 un 0,2 procentpunktiem mazāk, nekā prognozēts janvārī; tā kā tiek prognozēts, ka izaugsme eurozonā samazināsies no aptuveni 5,3 % 2021. gadā līdz 2,8 % 2022. gadā un 2,3 % 2023. gadā;

K.  tā kā Komisijas priekšlikumā 2022. gada vienotam nodarbinātības ziņojumam ir norādīts, ka darbvietu saglabāšanas shēmu plaša izmantošana pandēmijas laikā bija atbildīga par salīdzinoši nelielo bezdarba pieaugumu 2021. gadā, proti, no 6 % pieauguma 2020. gadā līdz tikai 0,4 % 2021. gadā(6);

L.  tā kā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūtāk saņemt finansējumu nekā lielajiem uzņēmumiem; tā kā administratīvās procedūras īpaši apgrūtina MVU piekļuvi publiskajiem līdzekļiem; tā kā tādēļ, nosakot piekļuves nosacījumus, būtu jāņem vērā nepieciešamā procedūru vienkāršošana;

M.  tā kā Eiropas saskaras ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, augošo nevienlīdzību paaudžu starpā, mazākām sociālajām, veselības, ekonomiskajām un vides iespējām un resursiem, teritoriālajām atšķirībām un nevienlīdzīgu piekļuvi galvenajiem sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, darbvietām un uzņēmējdarbības iespējām, kā arī sociālajai infrastruktūrai; tā kā 2020. gadā 96,5 miljoniem cilvēku, proti, 21,9 % ES iedzīvotāju, draudēja nabadzība vai sociālā atstumtība; tā kā pēdējos desmit gados nabadzība un sociālā atstumtība ir samazinājusies; tā kā tās ir jāsamazina vēl vairāk; tā kā ES un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par nevienlīdzības mazināšanu; tā kā mums būtu jānovērš ilgtermiņa ekonomiskās un sociālās nelīdzsvarotības pamatcēloņi;

N.  tā kā aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli;

O.  tā kā, lai krīzes laikā nodrošinātu sociālo noturību, svarīgas ir stabilas sociālās aizsardzības sistēmas; tā kā galvenās sociālās sekas Eiropā ir dzīves dārdzības palielināšanās un preču un pakalpojumu cenu pieejamības samazināšanās, kas apdraud cilvēktiesības, piemēram, piekļuvi pārtikai, mājoklim, apģērbam, izglītībai, labvēlīgiem darba apstākļiem un aizsardzībai pret bezdarbu, kā arī medicīniskajai aprūpei;

P.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir noteikts mērķis ES samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu par vismaz 15 miljoniem un ir pieņemti vairāki priekšlikumi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu šo mērķi; tā kā pašreizējā situācijā šo mērķrādītāju sasniegt kļūst sarežģītāk, ņemot vērā turpmākajos mēnešos prognozēto nabadzības un bezdarba pieaugumu; tā kā sociālās aizsardzības sistēmas izjūt lielu spiedienu mazināt krīzes sociālo ietekmi, atbalstīt bēgļus un nodrošināt visiem iedzīvotājiem pienācīgus dzīves apstākļus, kā arī piekļuvi būtiskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un mājokļiem;

Q.  tā kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir aplēsusi, ka 2022. gadā virspeļņa sasniegs 200 miljardus EUR(7); tā kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir arī norādījusi, ka pagaidu fiskālie pasākumi attiecībā uz negaidītu papildu peļņu var tikt izmantoti publiskajiem ieņēmumiem, lai daļēji kompensētu lielākus rēķinus par enerģiju; tā kā Komisija 2022. gada martā ierosināja norādījumus par pagaidu nodokļu pasākumu ieviešanu attiecībā uz negaidītu papildu peļņu(8);

R.  tā kā Krievijas karš Ukrainā ir parādījis ES apņēmību, vienotību un spēku demokrātisko vērtību aizstāvēšanā; tā kā tas ir arī apliecinājis, ka ES ir vajadzīgas ekonomiskās, sociālās un institucionālās reformas, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas globālās sekas; tā kā ir absolūti nepieciešams saglabāt līdz šim iespaidīgo Savienības vienotību un solidaritāti, izmantojot visus pieejamos nemilitāros instrumentus, lai izbeigtu Krievijas agresiju pret Ukrainu, un izmantojot kolektīvus līdzekļus, lai novērstu tūlītējas sekas ES, kā arī saglabājot pašreizējo likumdošanas darba kārtību ar mērķi uzlabot Savienības sociālo, ekonomisko un vides noturību, neraugoties uz Putina vēlmi mūs sašķelt un pārtraukt šos centienus;

S.  tā kā ir jānodrošina sociālās tirgus ekonomikas darbība un vienotajam tirgum arī krīzes laikā ir pilnībā jāizmanto savs potenciāls Eiropas patērētāju labā un jāpalīdz sekmēt ražīgumu, Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un kvalitatīvu darbvietu radīšanu;

T.  tā kā Komisijai ir nākusi klajā ar konkrētiem pasākumiem, lai REPowerEU kļūtu par īstenību;

U.  tā kā ES ir jākļūst par reālu spēku pasaules arēnā ar spēju pašai rīkoties un pieņemt lēmumus, jo īpaši attiecībā uz aizsardzību, enerģētiku, lauksaimniecību, akvakultūru un rūpniecību;

V.  tā kā piekļuve seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām (SRVT) kļūst arvien sarežģītāka arī bēgļiem, kas ierodas Eiropas Savienībā; tā kā ES ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un īstenot ikvienas personas un ikvienas sievietes un meitenes tiesības bez diskriminācijas, piespiešanas un ar dzimumu saistītas vardarbības pilnībā kontrolēt jautājumus saistībā ar savu seksualitāti un seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām un brīvi un atbildīgi lemt par tiem,

Vispārīgi apsvērumi

1.  solidarizējas ar Ukrainas tautu un atzīst, ka aktīvam karam pie ES tiešajām robežām ir smagas sociālas un ekonomiskas sekas Eiropā; pilnībā apzinās, ka demokrātiju un brīvību nevar izteikt, izmantojot naudas ekvivalentu vai sociālo komfortu; atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par Krievijas Federācijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos tajā;

2.  uzsver, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un ES pamatotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmē ES ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas un nopietni apdraud tās atveseļošanas un noturības stratēģiju, kā arī vienotā tirgus integritāti;

3.  uzsver, ka pašreizējais karš Ukrainā ir saasinājis jau tā smago enerģijas cenu krīzi visā Eiropā, un tas tieši negatīvi ietekmē visu Eiropas iedzīvotāju pirktspēju un MVU; atgādina, ka pašreizējās augstās gāzes un elektroenerģijas cenas ietekmē lielāko daļu dalībvalstu, lai gan dažādā mērā un dažādos laikos, un ka pašreizējā cenu kāpuma dēļ ir vajadzīga ātra iejaukšanās, lai ar koordinētu ekonomikas un sociālās politikas atbildi noteiktu, novērstu un nepieļautu sociālekonomiskās sekas;

4.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt enerģētisko suverenitāti un neatkarību no Krievijas piegādēm, kā arī stratēģiskāku autonomiju un energoapgādes drošību, uzlabojot un nodrošinot lielas investīcijas ES enerģētikas infrastruktūrā, tostarp starpsavienojumos un pārrobežu infrastruktūrā atjaunīgās enerģijas ražošanai un energoefektivitātei;

5.  pauž pārliecību, ka krīzes laikā ir vēl vairāk jāstiprina Savienības solidaritātes spējas; aicina Komisiju un Padomi būt gatavām rīkoties, ja krīzes negatīvās sekas nevarēs pietiekami novērst ar pašreizējām programmām, un apņēmīgi, vienoti, ātri un solidāri ar šīs jaunās smagās krīzes skartajiem reaģēt, lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, jo īpaši MVU; uzsver, ka apņēmīga, koordinēta un solidāra Eiropas atbilde ir būtiska, lai ierobežotu krīzes izplatīšanos, identificējot, novēršot un mazinot tās ekonomiskās un sociālās sekas un tādējādi saglabājot Eiropas pilsoņu atbalstu darbībām, kas veiktas pret Krieviju, un citām darbībām, kas vajadzīgas, lai atbalstītu ukraiņu aizsardzības centienus; aicina ES iestādes piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un pamatojoties uz tās nopelniem;

6.  uzsver pilnīgu atbalstu Ukrainai un Ukrainas tautai; uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropadome apstiprinātu piecas sankciju paketes pret Krieviju, un aicina tās ātri un efektīvi īstenot; aicina dalībvalstis steidzami pieņemt sesto sankciju paketi, tostarp aizliegumu importēt Krievijas naftu, kā to ierosinājusi Komisija; atkārtoti aicina nekavējoties un pilnībā noteikt embargo Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes importam un pilnībā atteikties no Nord Stream 1 un Nord Stream 2; aicina steidzami pieņemt kaitējuma kontroles pasākumus attiecībā uz sankcijām, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem un mājsaimniecībām nenākas uzņemties šo politisko lēmumu slogu;

7.  atbalsta globālos centienus palīdzēt Ukrainai, jo īpaši G7 satvarā, un aicina atvieglot Ukrainas parādu; prasa, lai Komisija un dalībvalstis vadītu darbu pie Ukrainas solidaritātes trasta fonda un stratēģijas Ukrainas atjaunošanai pēc kara; atgādina par savu jau sen pausto nostāju, ka Parlaments ir pilnībā jāiesaista ES trasta fondu izveidē, uzraudzībā un ar tiem saistītajā operatīvo lēmumu pieņemšanā;

8.  aicina Padomi paplašināt to personu sarakstu, uz kurām tieši attiecas ES sankcijas, ietverot tajā Krievijas oligarhus, un to darīt, ņemot vērā Navaļnija fonda sagatavoto 6000 personu sarakstu; aicina paplašināt ES sankciju piemērošanu attiecībā uz medijiem, kas saistīti ar Krieviju un darbojas Eiropas Savienībā, jo īpaši ar Krievijas GRU saistīto “ziņu aģentūru” InfoRos;

9.  norāda, ka bijušie politiķi, piemēram, Esko Aho, Francois Fillon un Wolfgang Schüssel, nesen ir atkāpušies no amata Krievijas uzņēmumos, un stingri pieprasa, lai citi, piemēram, Karin Kneissl un Gerhard Schröder, darītu to pašu; turklāt aicina Padomi paplašināt to personu sarakstu, uz kurām attiecas ES sankcijas, iekļaujot arī lielo Krievijas uzņēmumu valdes locekļus no Eiropas un politiķus, kuri turpina saņemt Krievijas naudu;

Ekonomikas un sociālās krīzes koordinēta risināšana

10.  pauž pārliecību, ka efektīva reakcija īstermiņā noteikti veicinās ar augstajām enerģijas cenām saistītā sloga atvieglošanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un palīdzēs saglabāt pirktspēju, kvalitatīvu nodarbinātību un sabiedriskos pakalpojumus, vienlaikus turpinot īstenot Eiropas zaļo kursu un taisnīgu, digitālu un zaļu pārkārtošanos, kā arī stiprinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu; aicina nostiprināt iekšējo enerģijas tirgu, lai novērstu ES atkarības jomas un neradītu jaunas;

11.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi dažādot energoresursus, tehnoloģijas un piegādes ceļus un vienlaikus izvairīties no iesīkstes efekta, kā arī izstrādāt plaša mēroga plānu publiskā un privātā sektora investīcijām energoefektivitātē, atjaunīgajā enerģijā un ilgtspējīgās ilgtermiņa publiskās investīcijās klimata pārmaiņu un energoapgādes problēmas risināšanā; tāpēc aicina Komisiju uzlabot energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas, īpaši zaļā ūdeņraža, plānošanas un finansēšanas koordināciju; aicina īsā laikā pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā subsīdijas;

12.  atkārtoti norāda uz Komisijas aplēsēm par to, ka ir vajadzīgas papildu ikgadējas publiskās investīcijas trīsciparu miljardu vērtībā(9), lai risinātu ar digitālu, zaļu un taisnīgu pārkārtošanos un ekonomisko un sociālo atveseļošanu saistītās problēmas un iespējas; tādēļ uzsver, ka ES daudzus turpmākos gadus ir jāparedz stabilas un apjomīgākas investīcijas un jāuzlabo augšupēja konverģence;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis izvirzīt nosacījumus publiskajām investīcijām un finansiālajam atbalstam, tostarp publiskam finansiālajam atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumu elastīgumu, un attiecīgās prasības saistīt ar sabiedriskās politikas mērķiem, jo īpaši sociālajām, vides un finanšu prasībām, kuras saņēmējiem būtu jāizpilda tik ilgi, kamēr tie saņem publisko līdzekļu atbalstu, un vienlaikus jānodrošina godīga un atklāta konkurence, vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem un to pamatprincipu ievērošana, uz kuriem balstās mūsu vienotais tirgus;

14.  atzīst, ka nabadzības līmeņa ierobežošanā izšķiroša nozīme būs tam, kā tiks mazināta enerģijas cenu pieauguma ietekme uz neaizsargātām mājsaimniecībām; aicina dalībvalstis rīkoties efektīvi un mērķtiecīgi attiecībā uz pieaugošajiem sociālajiem izdevumiem, tostarp ienākumu atbalstu, mazināt enerģijas cenu pieauguma ietekmi, jo īpaši uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, un ar valsts politikas finansēšanas palīdzību palielināt energoefektivitāti un atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu; uzsver, ka nolūkā saglabāt mājsaimniecību pirktspēju algu pieauguma noteikšanā būtu jāņem vērā ilgtermiņa inflācija un ražīguma pieaugums;

15.  piekrīt Padomes aicinājumam Komisijai iesniegt priekšlikumus, ar ko efektīvi risinātu pārmērīgu elektroenerģijas cenu problēmu, vienlaikus saglabājot vienotā tirgus integritāti; atgādina par pašreizējām īstermiņa iespējām, ko piedāvā Komisija (tiešs atbalsts patērētājiem, izmantojot vaučerus, nodokļu atlaides vai “agregēto modeli/vienu pircēju”, valsts atbalstu, nodokļus, cenu griestus un regulatīvos pasākumus, piemēram, cenu starpības līgumus), lai samazinātu ārkārtīgi augsto cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem un vienlaikus novērstu kaitīgo ietekmi uz elektroenerģijas tirgiem; pauž bažas par iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu; aicina Komisiju novērtēt gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas tirgus darbību, jo īpaši uz gāzes cenas noteikšanas lomu galīgajā cenā;‑

16.  pauž dziļas bažas par Krievijas kara pret Ukrainu sekām attiecībā uz ES nodrošinātību ar pārtiku; uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo ES pieeja nodrošinātībai ar pārtiku un vajadzības gadījumā jāpalielina ilgtspējīgas ražošanas jauda, lai samazinātu ES pārtikas sistēmas vispārējo atkarību un palielinātu pārtikas piegādes ķēdes noturību; norāda uz milzīgā ražošanas izmaksu pieauguma izraisīto būtisko ietekmi uz agropārtikas nozari, kā minēts Parlamenta 2022. gada 24. marta rezolūcijā par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā; brīdina, ka daudzu valstu izziņotie eksporta ierobežojumi var izraisīt cenu pieaugumu, destabilizēt tirgus, veicināt badu un spekulatīvu praksi;

No Ukrainas uz laiku pārvietotu personu integrācija

17.  uzsver, ka karš Ukrainā un ar to saistītais dzīves dārdzības pieaugums, kā arī bezdarba risks varētu vēl vairāk saasināt to ģimeņu, bēgļu, sieviešu un bērnu stāvokli, kam draud nabadzība un sociālā atstumtība vai kam ir vajadzīga piekļuve kvalitatīvai aprūpei, ja netiks īstenoti pienācīgi papildu aizsardzības pasākumi; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprinātus centienus veltīt Eiropas Garantijas bērniem īstenošanai, nodrošinot piekļuvi bezmaksas kvalitatīviem pakalpojumiem bērniem, kas bēg no Ukrainas, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ES vienaudžiem uzņemošajās valstīs, un steidzami palielināt finansējumu Eiropas Garantijai bērniem, paredzot šim mērķim īpašu budžetu;

18.  uzskata, ka visās dalībvalstīs ir jānodrošina visu iedzīvotāju, jo īpaši ES nonākušo bēgļu sieviešu un meiteņu, kas ir bijušas kara noziegumu upuri, piekļuve pilnam veselības aprūpes pakalpojumu klāstam; aicina dalībvalstis palīdzēt uz laiku pārvietotām ukraiņu sievietēm, nodrošinot viņām vispārēju piekļuvi kvalitatīvai seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei bez diskriminācijas, piespiešanas un ļaunprātīgas izmantošanas, risināt jautājumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un novērst cilvēktiesību pārkāpumus, kas viņas skar; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par 1,5 miljonu EUR piešķiršanu īpašam projektam, kura mērķis ir atbalstīt ANO Iedzīvotāju fondu, lai palīdzētu sievietēm un meitenēm Ukrainā, sniedzot seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību nepavadītu nepilngadīgo, no ģimenes nošķirtu bērnu un bērnu, kas nāk no Ukrainas institucionālās aprūpes iestādēm, situācijai, lai nodrošinātu, ka tiek apmierinātas viņu tūlītējās vajadzības, ka viņi tiek pienācīgi identificēti un reģistrēti un ka dalībvalstis apmainās ar datiem, lai viņus atkal apvienotu ar ģimenēm vai vēlāk atkal iekļautu Ukrainas sabiedrībā, vienlaikus garantējot viņu aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu vai cilvēku tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz jaunām sievietēm un meitenēm;

20.  uzsver, ka Covid-19 krīze ir parādījusi migrējošo darba ņēmēju būtisko ieguldījumu Eiropas ekonomikas atbalstīšanā; tomēr brīdina, ka ļoti bieži migrējošie darba ņēmēji saskaras ar sliktiem darba un dzīves apstākļiem, sociālās aizsardzības trūkumu, biedrošanās brīvības un darba ņēmēju tiesību liegšanu, diskrimināciju un ksenofobiju, un pauž bažas par ziņotajiem gadījumiem, kad cilvēkus no Ukrainas ekspluatē darbavietā; aicina Komisiju un dalībvalstis risināt šos problemātiskos gadījumus un nodrošināt, ka Ukrainas darba ņēmēju tiesības tiek aizsargātas un viņu integrācija tiek īstenota, pilnībā ievērojot likumus, vienlīdzību un nediskrimināciju; uzskata, ka visā ES ir jāatbalsta arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arī veicot pasākumus, lai aizsargātu bēgļu darba un sociālās pamattiesības, organizētu un apvienotu bēgļus darba ņēmējus un nodrošinātu viņiem iespējas;

21.  aicina Komisiju sniegt arī finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kas ievēro tiesiskuma principus, bēgļu uzņemšanai un sociālajai un darba tirgus integrācijai, tostarp aprūpes pakalpojumiem, mājokļiem, pārtikai, materiālajai palīdzībai, mācību programmām un valsts nodarbinātības pakalpojumiem; uzsver nepieciešamību nodrošināt specializētu aizsardzību un aprūpi personām ar invaliditāti, kas ierodas no Ukrainas; aicina dalībvalstis atbalstīt valsts iestādes, uzņemšanas, izglītības un nodarbinātības centrus, NVO un labdarības organizācijas, tām izmantojot ES prasmju profila noteikšanas rīku, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem;

22.  norāda, ka būtu labāk jāfinansē Eiropas garīgās veselības sistēmas un ka iedzīvotājiem kopumā var būt grūti piekļūt aprūpei, un tā būtu jāuzlabo; uzsver, ka tas ir vēl sarežģītāk bēgļiem un citiem migrantiem; uzskata, ka būs ļoti svarīgi būtiski palielināt finansējumu klīniskiem garīgās veselības pakalpojumiem, lai atbalstītu bēgļus traumu pārvarēšanā, līdztekus izmantojot neklīniskas pieejas partnerībā ar skolām, kopienu organizācijām un citiem;

Jauns Eiropas noturības pasākumu kopums

Iedzīvotājiem paredzēts sociālās noturības pasākumu kopums

23.  uzsver, ka ir sagaidāms, ka ekonomiskā un sociālā situācija ES turpmākajos mēnešos varētu vēl vairāk pasliktināties, un tas notiks, ņemot vērā vairāku faktoru kombināciju, proti, vēl augstākas enerģijas cenas, kas izraisīs lielākus izdevumus par apkuri, un augstāku inflāciju attiecībā uz citām precēm un pakalpojumiem; atkārtoti norāda, ka joprojām būtu jāuzrauga veselības apdraudējumi; uzskata, ka ES būtu svarīgi paredzēt minētās tendences un līdz 2022. gada vasarai ieviest politikas satvaru un konkrētas dalībvalstīm paredzētas iniciatīvas, kuru mērķis būtu atbalstīt visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas; piekrīt Padomes aicinājumam dalībvalstīm un Komisijai, ņemot vērā nākamo ziemas sezonu, steidzami izveidot nepieciešamos solidaritātes un kompensācijas mehānismus un kopīgi strādāt pie vienotiem pasākumiem;

24.  aicina izstrādāt pagaidu Eiropas sociālās noturības pasākumu kopumu, ar ko koordinē tādus pasākumus un līdzekļus, kuru mērķis ir stiprināt sociālās labklājības un sociālās aizsardzības sistēmas ES, tostarp turpināt un refinansēt instrumentu SURE, kamēr vien kara sociālekonomiskās sekas joprojām negatīvi ietekmē darba tirgu, un izveidot sociālās glābšanas mehānismu ar lielāku publisko atbalstu pastāvošajiem instrumentiem, kas paredzēti visnabadzīgākajiem mūsu sabiedrības locekļiem; turklāt aicina ātri pieņemt Sociālo klimata fondu; aicina stiprināt investīcijas sociālajos klimata pasākumos; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju attiecīgā gadījumā uz laiku apturēt valstu īres indeksācijas shēmas;

25.  aicina Komisiju organizēt turpmākos pasākumus saistībā ar Porto sociālo samitu, kurā piedalītos ES iestādes un sociālie partneri, lai apspriestu problēmas, ko rada ārkārtējā situācija, kurā mēs saskaramies ar augošo inflāciju un tās sociālajām sekām, jo īpaši attiecībā uz dzīves apstākļiem, taisnīgu bagātības pārdali starp dažādām sabiedrības grupām un pienācīgu atalgojumu, un strādāt pie tā, lai atjauninātu Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu nolūkā nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu, vajadzības gadījumā pieņemot papildu priekšlikumus un/vai finanšu līdzekļus;

26.  uzsver, ka Komisija iesniegs Padomei ieteikumu par satvaru minimālo ienākumu shēmām, lai aizsargātu tiesības uz pienācīgu dzīvi, izskaustu nabadzību un risinātu atbilstīguma un seguma jautājumus, tostarp aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulu, jo tas ir steidzami vajadzīgs; atgādina, ka Komisija konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ir ierosinājusi minimālo ienākumu shēmas un norādījusi, ka ne visas dalībvalstis ir noteikušas tādu minimālo ienākumu līmeni, kas pārsniedz nabadzības slieksni; turklāt aicina pieņemt pabalstu shēmas kvalifikācijas iegūšanai cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība un kas vēlas pieteikties arodapmācībai vai terciārai izglītībai, ar mērķi segt minēto iedzīvotāju izglītības izmaksas un pamatvajadzības;

27.  atgādina, ka Covid-19 krīze ir īpaši skārusi jauniešus nodarbinātības, izglītības, apmācības un garīgās labklājības ziņā; pauž bažas par to, ka Krievijas agresijas Ukrainā izraisītās pašreizējās krīzes ekonomiskās ietekmes dēļ vēl vairāk jauniešu Eiropā paliks bez darba, un tas radīs ilgstošas sociālekonomiskās sekas;

28.  atgādina, ka tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni, tostarp mājokli, ir iekļautas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā; brīdina, ka mājokļu tirgus Eiropā tiks pakļauts vēl lielākam spiedienam, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai visiem nodrošinātu piekļuvi pienācīgam mājoklim par pieņemamu cenu, izmantojot valstu reformu programmās iekļautos valstu plānus par cenas ziņā pieņemamiem mājokļiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai;

29.  brīdina par notiekošā kara ietekmi uz globālajām pārtikas piegādes ķēdēm un pārtikas cenām, kā arī par sekām uz pirktspēju; ņemot vērā pārtikas cenu pieaugumu, uzsver to, ka jaunajā ESF+ sociālās integrācijas pasākumiem ir pieņemts lielāks minimālais piešķīrums, kā arī paredzēts piešķirt papildus 3 % pasākumiem, kuri ietverti EAFVP, un mudina dalībvalstis piešķirt vairāk nekā minimālās summas, kas noteiktas saskaņā ar ESF+;

Ekonomikas atvieglojumu pakete uzņēmumiem

30.  atkārtoti aicina ES rīkoties saskaņoti nolūkā novērst ekonomiskās un sociālās sekas, ko rada Krievijas karš pret Ukrainu un noteiktās sankcijas; ierosina izveidot uzņēmumiem paredzētu ekonomikas atvieglojumu paketi, kurā būtu paredzēti ekonomikas, budžeta un leģislatīvie elementi un publiskās investīcijas, neapdraudot ES 2030. un 2050. gada klimata mērķus; uzskata, ka šādā paketē būtu vismaz jāparedz, ka:

31.  uzsver Padomes nesenos secinājumus, kuros dalībvalstis un Komisija tika aicinātas arī turpmāk pēc iespējas labāk izmantot attiecīgo valsts atbalsta instrumentu kopumu, tostarp jauno valsts atbalsta pagaidu krīzes regulējumu; šajā sakarā uzsver, ka Komisijas iesniegtajā valsts atbalsta regulējumā trūkst ilgtspējas un sociālo nosacījumu; stingri prasa, lai ES iestādes un dalībvalstis nodrošinātu, ka pandēmijas un kara ekonomiskās ietekmes novēršanai paredzētais publiskais finansiālais atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts ar nosacījumu, ka tas tiek izmantots darba ņēmēju atbalstam un ka to saņemošie uzņēmumi atturas no prēmiju piešķiršanas vadībai, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, dividenžu izmaksas vai akciju atpirkšanas programmu piedāvāšanas, kamēr tie saņem šo atbalstu;

32.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija drīzumā pieņems Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu; mudina Komisiju šāda tiesiskā regulējuma kontekstā integrēt noteikumus, ar ko nosaka noturības spriedzes testus uzņēmumiem, kuri būtu līdzīgi finanšu iestādēm paredzētajiem spriedzes testiem un ar kuriem kartētu, novērtētu un sniegtu potenciālas atbildes uz to piegādes ķēžu riskiem, ietverot papildu sekas, kā arī sociālos, vides un politiskos riskus;

33.  atgādina, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir svarīgs ES ekonomikas pamats; uzsver, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izgaismojis vairākas ES pieprasījuma un piedāvājuma noturības problēmas, kas ietekmē tās nozares un sadrumstalo vienoto tirgu; aicina Komisiju nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem, lai mudinātu privātos dalībniekus ieguldīt ES un jo īpaši nostiprināt vienoto pakalpojumu tirgu, gūt progresu kapitāla tirgu savienībā un banku savienībā, kā arī izmantot jaunus publiskā un privātā sektora partnerības veidus, kuros valsts uzņemas ierobežotus finansēšanas riskus, lai piesaistītu vairāk privātā sektora ieguldījumu darbību, piemēram, Covid atbalsta shēmas MVU;

ES rīcībspējas stiprināšana

34.  uzsver, ka, ES reaģējot uz Covid krīzi Eiropā, Eiropas iedzīvotāji juta, ka ES viņus aizsargā un paver perspektīvas, jo īpaši izveidojot programmu SURE un NextGenerationEU (NGEU); uzsver, ka ne NGEU fonds un tā Atveseļošanas un noturības fonda komponents, ne elastība saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam nav pietiekama, lai pilnībā segtu finansiālās vajadzības, ko radījis karš Ukrainā; atgādina, ka šie instrumenti netika ne izstrādāti, ne plānoti, lai risinātu jaunos izaicinājumus, kas izriet no Krievijas agresijas un iebrukuma, un vienlaikus saglabātu investīcijas ES programmās un politikā, tostarp tādās svarīgās prioritātēs kā taisnīgā, zaļā un digitālā pārkārtošanās;

35.  uzsver vajadzību optimāli izmantot pašreizējās finansēšanas iespējas, elastību un citus noteikumus, kas izklāstīti DFS regulā un Finanšu regulā; tomēr pauž pārliecību, ka ES budžetā ir jāparedz papildu elastība, lai reaģētu uz neparedzētām un steidzamām vajadzībām, tostarp pilnībā ir jāizmanto atceltās saistības; aicina Komisiju veikt padziļinātu pašreizējās DFS darbības novērtēšanu un pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2023. gada pirmajā ceturksnī izstrādāt tiesību akta priekšlikumu visaptverošai DFS pārskatīšanai; sagaida, ka šādā pārskatīšanā tiks ņemtas vērā Ukrainas kara ilgtermiņa sekas un veiktie ārkārtas pasākumi;

36.  atgādina par savu gatavību mobilizēt visus pieejamos ES budžeta instrumentus, lai sniegtu pēc iespējas lielāku finansiālo atbalstu cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā, un brīdina, ka šāda mobilizācija nedrīkstētu kaitēt pašreizējām programmām un darbībām; aicina Komisiju apzināt papildu nepiešķirtos resursus, jo īpaši no iepriekšējas plānošanas, kurus var mobilizēt, lai atbalstītu Ukrainu un novērstu kara sekas;

37.  atzinīgi vērtē Komisijas jaunajā programmā REPowerEU izklāstīto plānu padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā krietnu laiku pirms 2030. gada, sākot ar gāzi, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā; aicina Komisiju izpētīt, kā šo programmu varētu izmantot kopā ar valstu atveseļošanas un noturības plāniem, lai veicinātu investīcijas enerģētikas pārkārtošanā, tostarp finansējot daudzvalstu projektus enerģētiskās drošības jomā;

38.  aicina ātri īstenot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, jo īpaši enerģētikas jomā, gan valstu, gan Eiropas līmenī; pauž stingru pārliecību, ka abiem instrumentiem būtu jāpalielina ES stratēģiskā autonomija;

39.  atgādina, ka nav noslēgti līgumi par aizdevumiem vairāk nekā 200 miljardu EUR apmērā; tādēļ aicina dalībvalstis saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu izmantot nepieprasītos ANM aizdevumus, lai segtu kara radītās negatīvās ekonomiskās un sociālās izmaksas;

40.  norāda uz SVF secinājumiem, ka jaunu satricinājumu novēršanai labāk piemērota ir fiskālā politika, nevis monetārā politika, un ka būtu jāļauj brīvi darboties automātiskiem fiskālajiem stabilizatoriem, savukārt papildu izdevumi jāpiešķir cita starpā humānajai palīdzībai bēgļiem un pārvedumiem mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un mērķtiecīgam atbalstam neaizsargātiem, bet dzīvotspējīgiem uzņēmumiem;

41.  norāda uz Komisijas paziņojumu par fiskālās politikas norādēm 2023. gadam(10) un tās aicinājumu saglabāt atbalstošu fiskālo nostāju, vienlaikus esot gataviem reaģēt uz ekonomiskās un sociālās situācijas dinamiku; sagaida, ka Komisija nāks klajā ar fiskālās politikas pasākumu kopumu, lai reaģētu uz ekonomikas satricinājumiem un nabadzības līmeņa pieaugumu; turklāt šajā sakarā sagaida, ka vispārējā izņēmuma klauzula paliks aktivizēta tik ilgi, cik ilgi tas būs pamatoti nepieciešams; uzskata, ka atgriešanās pie fiskālajiem noteikumiem pašreizējos apstākļos varētu radīt neparedzētas sekas ES ekonomikai un dalībvalstu spējai pārvarēt pašreizējo krīzi;

42.  ņemot vērā pašreizējās globālās ģeopolitiskās problēmas, piemēram, Covid-19 pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā, izmanto iespēju pārskatīt ES ekonomikas pārvaldību, lai palielinātu tās noturību pret satricinājumiem un krīzēm un stiprinātu tās sociālo un enerģētisko dimensiju; aicina Komisiju pārstrādāt visaptverošo ekonomikas politikas reakciju uz pašreizējo krīzi, lai efektīvi risinātu ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības problēmu, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgas milzīgas investīcijas;

43.  aicina Komisiju sākt ES fiskālo noteikumu pārskatīšanu; norāda, ka ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšanā ir jāņem vērā pandēmijas sekas, karš un ietekme uz enerģētikas pārkārtošanu;

44.  aicina izveidot jaunu speciālu Eiropas fondu (Eiropas stratēģiskās autonomijas fondu), no kura tiktu finansēta pārrobežu energoinfrastruktūra, izvairoties no atkarības no fosilajiem kurināmiem, kā arī atjaunīgās enerģijas ražošana un energoefektivitāte, pastiprinot virzību uz Eiropas zaļo kursu, kā arī kiberdrošību, rūpniecības konkurētspēju, aprites ekonomiku, nodrošinātību ar pārtiku un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi nākamajās desmitgadēs nodrošinot Eiropas autonomiju un aizsargājot kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus; stingri prasa, lai ikviens šāds jauns fonds tiktu veidots saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un darbotos pilnīgā Eiropas Parlamenta pārraudzībā un tiešā Komisijas pārvaldībā; uzsver, ka tā kopējā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz skaidru investīciju nepietiekamības un izmaksu novērtējumu; aicina to visu balstīt uz pieredzi, kas gūta saistībā ar NGEU;

45.  uzsver, ka vienlaikus ir vajadzīgi jauni ES pašu resursi, lai vismaz segtu NGEU atmaksāšanas izmaksas (pamatsummu un procentus) un ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu ES budžeta finansēšanu nolūkā izvairīties no tā, ka jaunās ES prioritātes tiek finansētas uz pašreizējo ES programmu un politikas virzienu rēķina; ir apņēmies cieši uzraudzīt, kā no 2020. gada decembra tiek īstenots saskaņotais un juridiski saistošais pašu resursu ceļvedis; mudina Padomi paātrināt sarunas par pirmo ES pašu resursu grozu, kas ietver ieņēmumus no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un lielāko un rentablāko daudznacionālo uzņēmumu peļņas daļu, lai panāktu vienošanos pirms 2023. gada budžeta procedūras pabeigšanas; atkārtoti prasa bez turpmākas kavēšanās ieviest otro jaunu pašu resursu grozu, tostarp finanšu darījumu nodokli, un mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu līdz 2023. gada decembrim; uzsver, ka jāveic turpmāki pasākumi, ja ierosinātie jaunie pašu resursi netiek pieņemti vai ES budžetā nerada paredzamo ieņēmumu līmeni; šajā sakarā norāda uz to, cik svarīgs ir regulārs dialogs starp trijām iestādēm par pašu resursiem;

46.  norāda, ka, kā uzsvērusi Eiropadome, pagaidu nodokļu uzlikšana vai regulatīvā intervence attiecībā uz negaidītu papildu peļņu varētu būt valsts publiskā finansējuma avots; aicina Komisiju koordinēt negaidītas papildu peļņas nodokļa shēmu vai citu regulatīvo pasākumu izstrādi, lai tos izmantotu Ukrainas kara sociālo un ekonomisko seku mazināšanai ES;

47.  uzsver, ka ir steidzami jāīsteno ESAO 2. pīlāra nolīgums par minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu, papildus 1. pīlāram, kas koncentrējas uz taisnīgāku peļņas sadali un nodokļu uzlikšanas tiesībām starp valstīm attiecībā uz lielākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, tostarp tiem, kas darbojas digitālajā nozarē(11);

48.  atkārtoti norāda, ka ir steidzami jāapkaro izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana un agresīva nodokļu plānošana, veicot turpmākas reformas, tostarp tās, ko ierosinājusi Rīcības kodeksa jautājumu grupa uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos saskaņā ar Parlamenta ieteikumiem; aicina Padomi pēc Parlamenta atzinuma saņemšanas panākt vienošanos par Komisijas priekšlikumiem par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu(12) un par direktīvu, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām(13);

49.  atzinīgi vērtē Komisijas pieprasīto priekšizpēti par ES aktīvu reģistru, kas izriet no īpaša Parlamenta pieprasījuma; norāda, ka šāda mehānisms varētu nodrošināt valsts iestādēm laicīgu piekļuvi informācijai par augstas vērtības aktīvu un preču īpašumtiesībām visā ES un tādējādi efektīvi ierobežotu centienus apiet mērķtiecīgas finansiālas sankcijas un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāpieprasa, lai jurisdikcijas, kas atrodas ārpus ES, atklātu informāciju par to personu un vienību aktīvu īpašumtiesībām, kurām piemēro sankcijas to jurisdikcijā;

50.  atkārtoti aicina izmantot satvaru sarunām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu kopumu, lai novērstu pašreizējās nepilnības, kas ļauj slēpt faktisko īpašumtiesību struktūras, un nodrošināt, ka visi attiecīgie aktīvi, kuri ir sarakstā iekļauto Krievijas oligarhu turējumā ES, tiek konfiscēti saskaņā ar ES tiesisko regulējumu; atzinīgi vērtē darbu, ko šajā sakarā veikusi Komisijas darba grupa “Freeze and Seize”;

o
o   o

51.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0121. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0099. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0206. (4) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (5) OV C 99, 1.3.2022., 191. lpp. (6) Komisijas 2021. gada 24. novembra priekšlikums 2022. gada vienotam nodarbinātības ziņojumam (COM(2021)0743). (7) https://www.iea.org/reports/a-10-point-plan-to-reduce-the-european-unions-reliance-on-russian-natural-gas (8) Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojums “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” (COM(2022)0108). (9) Komisijas dienestu 2020. gada 27. maija darba dokuments par Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšanu (SWD(2020)0098), 16. lpp. (10) Komisijas 2022. gada 2. marta paziņojums par fiskālās politikas norādēm 2023. gadam (COM(2022)0085). (11) Sk. atbildi, ko komisārs Džentiloni sniedza 2022. gada 15. februārī, atbildot uz rakstisko jautājumu E-005563/2021 par dalībvalstu un ES nodokļu ieņēmumiem saskaņā ar ESAO vienošanos. (12) Komisijas 2021. gada 14. jūlija priekšlikums Padomes direktīvai, kas pārkārto Savienības noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (COM(2021)0563). (13) Komisijas 2021. gada 22. decembra priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām (COM(2021)0565).