Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Savienības oglekļneitralitātes mērķus 2030. un 2050. gadam,

–  ņemot vērā 2020. gada 9. novembra Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi,

–  ņemot vērā 2021. gada 5. oktobra koncepciju par integrētu pieeju klimata pārmaiņām un drošībai,

–  ņemot vērā ES koncepciju par vides aizsardzību un enerģētikas optimizāciju ES vadītās militārās operācijās un misijās,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/697, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (EAF)(1), un jo īpaši tās 60. apsvērumu, kurā noteikts 30 % ieguldījums klimata mērķu sasniegšanai, un tās 61. apsvērumu, kurā noteikts mērķis līdz 2027. gadam attiecīgi 7,5 % un 10 % no gada izdevumiem atvēlēt cīņai pret biodaudzveidības mazināšanos,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”(2) (“NDICI regulu), un jo īpaši tās 49. apsvērumu, kurā noteikts mērķis 30 % izdevumu atvēlēt klimata mērķu sasniegšanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumu “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” (COM(2020)0301),

–  ņemot vērā NATO klimata pārmaiņu un drošības rīcības plānu,

–  ņemot vērā EĀDD 2016. gada jūnija stratēģijas dokumentu “Globālā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija” un tā pēcpārbaudes ziņojumus,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra secinājumus par integrētu pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumus par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 20. janvāra secinājumus par klimata diplomātiju,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 25. janvāra secinājumus par Klimata un enerģētikas diplomātiju — Eiropas zaļā kursa ārējās dimensijas īstenošana,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. jūnija un 2021. gada 10. maija secinājumus par drošību un aizsardzību,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada darbības pārskatu — aizsardzības rūpniecība un kosmoss,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021)0082),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2021. gada 21. jūnija pētījuma ziņojumu par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā NATO līderu 2021. gada jūnija lēmumus par klimatu un drošību,

–  ņemot vērā Starptautiskās militārās klimata un drošības padomes 2021. gada jūnija ziņojumu par pasaules klimatu un drošību,

–  ņemot vērā 2021. gada BIOSEC projekta noslēguma ziņojumu “Biodaudzveidība un drošība”, ko laikposmam no 2016. līdz 2020. gadam finansēja Eiropas Pētniecības padome (EPP),

–  ņemot vērā ADEPHI projektu “Laikapstākļu risks: klimata un drošības riska un prognozēšanas novērtējums”,

–  ņemot vērā projektus, ko līdzfinansē ES, piemēram, Sāhelas reģionā īstenoto projektu “FREXUS: drošības un klimatnoturības uzlabošana nestabilā kontekstā, izmantojot ūdensapgādes, energoapgādes un pārtikas nodrošinājuma saikni”,

–  ņemot vērā ANO dokumentus par cilvēka drošību un pienākumu to aizsargāt;

–  ņemot vērā 2021. gada 7. jūlija rezolūciju par ES un NATO sadarbību transatlantisko attiecību kontekstā(3);

–  ņemot vērā 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par klimata diplomātiju(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0084/2022),

A.  tā kā Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu vēl nepieredzētā veidā apdraud Eiropas drošības kārtību un rada spiedienu uz visām Savienības un tās dalībvalstu nozarēm un nepieciešamību tām kļūt spēcīgākām, noturīgākām un neatkarīgākām, jo īpaši aizsardzības, drošības, kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras, kā arī enerģētikas, tostarp energoefektivitātes, jomā;

B.  tā kā vides faktori dažādos tiešos un netiešos veidos var ietekmēt cilvēku un valstu drošību;

C.  tā kā klimata pārmaiņas un ar klimatu saistītā ietekme, tostarp vides degradācija, biodaudzveidības izzušana, atmežošana, pārtuksnešošanās, ekstrēmi laikapstākļi, ūdens un pārtikas trūkums, gaisa piesārņojums un dabas katastrofas veicina konfliktu vai krīžu rašanos un jau tagad apdraud vietējo, reģionālo un starptautisko drošību, stabilitāti un mieru; tā kā klimata pārmaiņas, kuru sekas jau tagad ir acīmredzamas un par kurām tiek prognozēts, ka tās vidējā termiņā un ilgtermiņā paātrināsies, ir kļuvušas par arvien dominējošāku risku pavairojošo faktoru, jo tās var veicināt dažu iepriekš jau pastāvējušu krīzes faktoru saasināšanos (piemēram, ekonomiskās nevienlīdzības palielināšanos vai spēcīgu politisko apspiešanu), un tās ir jauna drošības problēma, kuras risināšanai ir vajadzīgi pietiekami resursi — tāpat kā attiecībā uz hibrīddraudiem un kiberdraudiem;

D.  tā kā saikne starp klimata pārmaiņām un konfliktu var būt sarežģīta un klimata pārmaiņu konkrētā ietekme uz konfliktu galvenokārt ir atkarīga no konteksta; tā kā ir jāatbalsta sistemātiskākas un plašākas apmaiņas un savstarpēja bagātināšanās starp zinātniskajām kopienām, kas strādā pie klimata un drošības saiknes;

E.  tā kā klimata pārmaiņas joprojām ir miera un drošības darba kārtības centrā kā galvenais “draudu pavairotājs”, kas saasina pastāvošos sociālos, ekonomiskos un vides riskus, kuri var veicināt nemierus un potenciāli izraisīt vardarbīgus konfliktus; tā kā vides un klimata pārmaiņas un to sekas apvienojumā ar citiem faktoriem palielina iepriekš pastāvošo ievainojamību, spriedzi un riskus, nevis vienmēr pašas par sevi izraisa bruņotus starpvalstu vai starptautiskus konfliktus vai ir to tiešs iemesls; tā kā klimata pārmaiņas var atšķirīgi ietekmēt cilvēku drošību atkarībā no viņu dzimuma, sociālekonomiskā statusa, vecuma, seksuālās orientācijas, etniskās piederības, reliģijas (vai tās trūkuma), invaliditātes utt.; tā kā klimata pārmaiņas jo īpaši nesamērīgi negatīvi ietekmē marginalizētas grupas; tā kā ar klimata pārmaiņām saistītie drošības riski jo īpaši ietekmē ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošos iedzīvotājus un tiem ir sociālekonomiska ietekme; tā kā klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē skarto teritoriju kultūras un dabas mantojumu;

F.  tā kā klimata krīze ietekmē gan cilvēku, gan valstu drošību; tā kā klimata pārmaiņas dažādos veidos ir saistīta ar politisko, etnisko un sociālekonomisko dinamiku un ir tiešs konflikta virzītājspēks, jo palielina katastrofu risku un rada papildu spiedienu uz ekosistēmām, tādējādi apdraudot cilvēku iztiku, ūdens un pārtikas nodrošinājumu un kritisko infrastruktūru, citstarp veicinot zemes izmantošanas maiņu un vides degradāciju;

G.  tā kā jūras līmeņa celšanās jau ir izraisījusi plūdus un sasāļošanos, radot lielu drošības un eksistenciālu risku zemiem piekrastes apgabaliem un salām; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas atjaunināto 2021. gada “Groundswell” ziņojumu klimata pārmaiņas varētu līdz 2050. gadam piespiest 216 miljonus cilvēku pārvietoties savas valsts teritorijā; tā kā ziņojumā arī norādīts, ka tūlītēja un konkrēta rīcība var ievērojami samazināt klimata migrācijas mērogu; tā kā ūdens trūkumam ir daudzšķautņaina ietekme uz cilvēku drošību un sociālpolitisko stabilitāti; tā kā klimata pārmaiņu dēļ tiks ietekmēta ūdensapgāde, jo īpaši jaunattīstības valstīs, bet globālais pieprasījums pēc ūdens pieaugs; tā kā klimata pārmaiņas palielina sausuma un plūdu risku; tā kā klimata pārmaiņu ietekme uz pārtikas cenām apdraud iztikas līdzekļus un izraisa iedzīvotāju pārvietošanu, slimības un badu, kā rezultātā migrācija sasniedz vēl nepieredzētu apjomu;

H.  tā kā Sāhelā mainīgo klimatisko apstākļu ietekme uz dabas resursu pieejamību apvienojumā ar tādiem faktoriem kā iedzīvotāju skaita pieaugums, vāja pārvaldība un zemes īpašumtiesību problēmas ir palielinājusi konkurenci uz nepietiekamiem dabas resursiem, jo īpaši auglīgu augsni un ūdeni, un ir izraisījusi spriedzi un konfliktus starp kopienām un iztikas līdzekļu grupām;

I.  tā kā klimata pārmaiņas ir viens no faktoriem, kas veido stratēģisko vidi, jo tās palielina riskus un ierobežojumus; tā kā klimata krīze rada ietekmi uz starptautisko sistēmu, kurā tā var saasināt ģeopolitisko spriedzi un mainīt līdzsvaru starp lielvarām; tā kā ļaunprātīgi dalībnieki klimata pārmaiņu problēmas izmanto, lai palielinātu savu ietekmi vai veicinātu karadarbību; tā kā polāro ledāju kušana palielina ģeopolitisko spriedzi, jo īpaši ap Ziemeļpolu;

J.  tā kā ASV bruņotie spēki dabas katastrofu dēļ jau zaudējuši vairāk militārā aprīkojuma un infrastruktūras nekā Afganistānas un Irākas bruņotajos konfliktos kopā; tā kā Baidena administrācija ir veikusi pozitīvus centienus cīņā pret klimata pārmaiņām, tostarp no jauna pievienojoties Parīzes nolīgumam un iekļaujot klimata pārmaiņas valsts drošības starpposma stratēģiskajās vadlīnijās;

K.  tā kā bruņotie spēki ir vieni no lielākajiem fosilā kurināmā patērētājiem pasaulē;

L.  tā kā Savienības iekšzemes naftas un gāzes ražošana pastāvīgi samazinās; tā kā Savienība ir lielā mērā un arvien vairāk atkarīga no enerģijas, jo visas tās dalībvalstis ir enerģijas neto importētājas no ierobežota skaita trešo valstu un energoatkarības līmenis 2000.–2019. gada laikposmā palielinājās no 56 % līdz 61 %; tā kā nesenā pētījumā ir aplēsts, ka oglekļa pēda dalībvalstu militārajām nozarēm, ietverot gan valstu bruņotos spēkus, gan militāro tehnoloģiju nozares ES teritorijā, 2019. gadā bija aptuveni 24,8 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta; tā kā enerģētikas pārkārtošanai, kā arī saistībā ar progresīvām ieroču sistēmām ir nepieciešama piekļuve kritiski svarīgām izejvielām, kuru piegādes ķēdes dažos gadījumos izraisa neaizsargātību, tostarp arī specializētiem MVU Eiropas aizsardzības nozarē, jo īpaši tad, ja tajās dominē ierobežots skaits trešo valstu;

M.  tā kā saskaņā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) datiem transporta degviela veidoja 52 % no enerģijas patēriņa 22 dalībvalstīs, kuras sniedza datus par 2016. un 2017. gadu (šīs valstis veido 96,9 % no EAA dalībvalstu kopējiem izdevumiem aizsardzības jomā); tā kā saskaņā ar to pašu EAA apsekojumu militārā infrastruktūra un ēkas ir vēl viens liels enerģijas patērētājs, kuru apkure vien 2017. gadā vidēji veidoja 32 % dalībvalstu bruņoto spēku enerģijas patēriņa, no kuriem 75 % tika saražoti ar naftas degvielu un dabasgāzi;

N.  tā kā Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu dēļ Savienība un tās dalībvalstis vēlas izbeigt fosilā kurināmā importu no Krievijas; tā kā Krievijas uzbrukuma Eiropas drošības kārtībai dēļ arī Eiropas bruņotajiem spēkiem ir jākļūst neatkarīgākiem no fosilā kurināmā importa, vienlaikus palielinot savu militāro spēku un misiju efektivitāti;

O.  tā kā dažas ES dalībvalstis savas plašās militārās jomas teritorijas izmanto, lai aizsargātu biodaudzveidību, piemēram, nepieļaujot helikopteru lidojumus virs ligzdošanas zonām;

P.  tā kā noziegumi pret vidi ir pasaulē ļoti bieži novērojama noziedzīga darbība un rada nopietnas bažas drošības jomā; tā kā šajā jautājumā ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp ES un partnervalstīm, atbalstot valstis, kas attīsta to spējas apkarot noziegumus pret vidi;

Q.  tā kā noziegumi pret vidi ir kļuvuši par pasaulē ceturto lielāko noziedzīgi iegūtu līdzekļu nozari, kas pieaug trīs reizes straujāk nekā globālā ekonomika; tā kā Interpola un ANO Vides programmas 2016. gada ziņojumā tika lēsts, ka ienākumi no noziegumiem pret vidi sasniedz 258 miljardus ASV dolāru gadā, ietverot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, mežsaimniecības un zivsaimniecības noziegumus, atkritumu kontrabandu un nelikumīgu kalnrūpniecību;

R.  tā kā Interpola, RHIPTO un Globālās iniciatīvas pret transnacionāliem organizētiem noziegumiem 2018. gada ziņojumā tika konstatēts, ka noziegumi pret vidi ir lielākais finansiālais virzītājspēks konfliktiem un lielākais ienākumu avots nevalstiskajiem bruņotajiem grupējumiem un teroristu organizācijām, apsteidzot tādas tradicionālas nelikumīgās darbības kā nolaupīšana izpirkuma pieprasīšanai un narkotiku kontrabanda;

S.  tā kā aizsardzības nozare nav minēta 2015. gada Parīzes nolīgumā, un valstu valdībām pašām jālemj, vai aizsardzības nozares centienus iekļaut savās saistībās attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC); tā kā visām nozarēm ir jāpalīdz samazināt emisijas un vienlaikus jāpielāgojas klimata pārmaiņām, lai sasniegtu Savienības oglekļneitralitātes mērķus un saglabātu darbības efektivitāti; tā kā Francija 2020. gada septembrī nāca klajā ar savu jauno aizsardzības enerģētikas stratēģiju ar 34 ieteikumiem, lai samazinātu un optimizētu savu bruņoto spēku enerģijas patēriņu un uzlabotu energoapgādes drošību;

T.  tā kā pat nelielam kodolkaram būtu dramatiskas humanitārās sekas un ļoti negatīva ietekme uz klimatu, izraisot badu un vairākus gadus saīsinot veģetācijas periodus;

U.  tā kā drošībai ir jābūt vides pārdomu centrālajam aspektam, lai izstrādātu, reālistiskus, ilgtermiņa un efektīvus ilgtspējīgas attīstības risinājumus cilvēku drošības un globālajai stabilitātes interesēs; tā kā līdz ar to Savienības ārējā darbībā arvien vairāk ir jāiekļauj klimata pārmaiņu un vides apsvērumi kā būtisks drošības risks un attiecīgi jāpielāgo stratēģijas un koncepcijas, procedūras, civilā un militārā aparatūra un infrastruktūra, spēju attīstība, tostarp apmācība un attiecīgā gadījumā institucionālā sistēma un pārskatatbildības mehānismi; tā kā Savienības drošības un aizsardzības politikai un tās instrumentiem būtu tiešā veidā jāpalīdz novērst un mazināt klimata krīzes negatīvo ietekmi uz drošību; tā kā pārvaldības un miera veidošanas instrumentu kopumā ir jāpievēršas saiknei starp klimatu un drošību;

V.  tā kā sakarā ar klimata pārmaiņu un ar klimatu saistīto seku ietekmi uz drošību klimata drošības pasākumi, t. i., klimata pārmaiņu ietekmes uz stratēģisko vidi un militārajām misijām prognozēšana un pielāgošanās tām, un to finansējums ir jāsaprot kā ieguldījums arī aizsardzībā un drošībā; tā kā NDICI izdevumu mērķis ir 30 % no septiņu gadu budžeta 80 miljardu EUR apmērā izmantot, lai atbalstītu klimata pasākumus, un no 7,5 % līdz 10 % gadā novirzīt vides aizsardzības un biodaudzveidības mērķiem;

Stratēģija un koncepcija

1.  norāda, ka LES 21. pants nodrošina piemērotu juridisko pamatu Savienības ārējās darbības un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) pielāgošanai 21. gadsimta svarīgākajām problēmām, kuru galvenais virzītājspēks ir klimata pārmaiņas un ar klimatu saistīti faktori; atgādina, ka LES 21. pants prasa, lai Savienība: c) saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību; (..) f) palīdzētu attīstīt starptautiskus pasākumus vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī pasaules dabas resursu stabilai apsaimniekošanai (..); [un] g) palīdzētu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas”; uzsver, ka Savienības ārējās darbībās, ārpolitikā, drošības un aizsardzības politikā, jo īpaši KDAP ir steidzami jāpaātrina un jāpadziļina ar konfliktiem saistītu klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanas jautājumu integrēšana; norāda, ka KDAP misiju un operāciju primārie mērķi saskaņā ar LES 42. panta 1. punktu un 43. panta 1. punktu ir miera uzturēšana, konfliktu novēršana un starptautiskās drošības stiprināšana operāciju norises vietās, kur tās ir izvietotas, vienlaikus nodrošinot pilnīgu darbības efektivitāti;

2.  uzsver, ka ir steidzami jāizdara secinājumi par Eiropas drošības situācijas izmaiņām, ko izraisījis Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, un jāpaātrina militāro spēju attīstības procesi, kā arī projekti, kuru mērķis ir militārās tehnoloģijas padarīt neatkarīgākas no fosilā kurināmā, vienlaikus palielinot misiju efektivitāti un cīņas spējas;

3.  uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo karu Eiropas kontinentā, ir jāgarantē pastāvīga Eiropas bruņoto spēku energoapgāde, lai nodrošinātu Savienības teritorijas un pilsoņu pienācīgu aizsardzību; atzīst, ka piegādes drošības nolūkā var būt nepieciešami elastīgi īstermiņa pasākumi;

4.  pauž stingru pārliecību, ka militārām darbībām un tehnoloģijām ir jāpalīdz sasniegt Savienības oglekļneitralitātes mērķus, lai veicinātu cīņu pret klimata pārmaiņām, neapdraudot misiju drošību un nemazinot bruņoto spēku operatīvās spējas; šajā sakarā uzsver, ka Savienības ārējā darbībā un dalībvalstu bruņotajiem spēkiem vajadzētu censties samazināt savu oglekļa pēdu un negatīvo ietekmi uz dabas resursiem un biodaudzveidību;

5.  uzsver nepieciešamību uzlabot prognozēšanu, lai nepieļautu ietekmi uz ekosistēmu un klimata pārmaiņām gadījumos, kad tas varētu palielināt spiedienu uz bruņotajiem spēkiem vai radīt reģionālu spriedzi;

6.  uzsver nepieciešamību steidzami investēt viedos un integrētos “visas sabiedrības” risinājumos, lai panāktu ievērojamu emisiju samazinājumu, izvairītos no klimata pārmaiņu smagākajām sekām un arī veiktu lielas investīcijas to valstu klimatnoturībā, kurām tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no nestabilitātes, konfliktiem un lielām humanitārām katastrofām;

7.  aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) nodrošināt, ka vides aizsardzība, cīņa pret klimata pārmaiņām un ar klimatu saistītā ietekme tiek pienācīgi integrēta un iekļauta Savienības ārējā darbībā, sekojot NDICI regulas piemēram; prasa izstrādāt ar klimata problemātiku saistītas specifiskas stratēģijas, politikas virzienus, procedūras, pasākumus un spējas; aicina PV/AP nodrošināt, ka Savienības politikas klimata drošības un aizsardzības jomā izstrādē tiek īstenota uz cilvēka drošību vērsta pieeja; atzinīgi vērtē EĀDD nodomu civilās un militārās KDAP misijās un operācijās izstrādāt un iekļaut darbību kopumu ar mērķi savā darbā efektīvi iekļaut vides aspektus; atbalsta dalībvalstu spēju stiprināšanu, iekļaujot vides aspektus civilo un militāro misiju apmācības programmās un apmainoties ar paraugpraksi un speciālajām zināšanām;

8.  prasa izstrādāt konkrētus kritērijus progresa novērtēšanai, risinot saikni starp klimata pārmaiņām, no vienas puses, un konfliktiem, no otras puses; aicina PV/AP katru gadu ziņot Parlamentam par sasniegto, izmantojot un izpildot šos kritērijus un rādītājus; aicina dalībvalstis ārvalstu militārās palīdzības programmās iekļaut zināšanas par klimata ietekmi uz drošību;

9.  uzsver, cik svarīgi ir programmā “Stratēģiskais kompass” pievērsties saiknei starp klimata pārmaiņām, drošību un aizsardzību, lai noteiktu skaidrus mērķus un konkrētus pasākumus dalībvalstīm nolūkā stiprināt bruņoto spēku energoefektivitāti un pielāgoties klimata pārmaiņu visaptverošajai ietekmei uz drošību vidējā termiņā un ilgtermiņā — diapazonā no stratēģiskās prognozēšanas, apmācības un inovācijas līdz spēju attīstībai ES satvarā;

10.  atgādina, ka nedrošību izraisa daudzi un dažādi savstarpēji saistīti pamatcēloņi, piemēram, nabadzība, valsts nestabilitāte, publiskās infrastruktūras un pakalpojumu trūkums, ļoti ierobežota piekļuve pamatprecēm, izglītības trūkums, korupcija utt., tostarp klimata pārmaiņas;

11.  atgādina, ka Āfrikā un jo īpaši Sāhelā klimata pārmaiņu mijiedarbība ar tradicionāliem konflikta faktoriem (cita starpā disfunkcionāla valsts, sabiedrisko pakalpojumu trūkums un drošības vides pasliktināšanās) saasina vardarbības un terorisma problēmas;

12.  prasa palielināt atbalstu centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmu un uzlabot klimatneitrālas alternatīvas ES tuvākajās kaimiņvalstīs, proti, Rietumbalkānos, Austrumu partnerībā un dienvidu kaimiņreģionā, lai nepieļautu iespējamas drošības problēmas;

13.  uzsver, ka klimata pārmaiņu dēļ Arktika pēdējo 50 gadu laikā ir sasilusi trīs reizes ātrāk nekā planētas vidējais rādītājs; uzsver, ka klimata pārmaiņas ir mainījušas ģeopolitisko situāciju Arktikā un rada ģeopolitisku izaicinājumu ES; uzsver, ka Arktika Eiropas Savienībai ir stratēģiski un politiski nozīmīgs reģions, un uzsver ES apņemšanos rīkoties atbildīgi, tiecoties panākt ilgtspējīgu un mierīgu šā reģiona attīstību; uzsver, ka Arktikai arī turpmāk jābūt mierīgas sadarbības telpai, un prasa veikt pasākumus, lai izvairītos no pasākumiem, kas noved pie lielākas militarizācijas; atgādina, ka ES valstis — Somija, Zviedrija un Dānija — ir Arktikas Padomes locekles;

Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedis

14.  atzinīgi vērtē Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi (turpmāk tekstā — “ceļvedis”) un aicina EĀDD kopā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem un EAA vajadzības gadījumā nodrošināt trīs darba virzienu — darbības dimensijas, spēju attīstības un partnerības — visaptverošu īstenošanu; aicina analizēt termiņus ceļveža pārskatīšanai un jo īpaši vispārējos mērķus pārskatīt daudz agrāk par 2030. gadu; aicina dalībvalstis veidot valsts struktūras mērķu atbalstam; mudina visus dalībniekus uzskatīt šo procesu par vienu no savām prioritātēm un izstrādāt un īstenot iniciatīvas saskaņā ar integrēto pieeju; uzsver bruņoto spēku svarīgo lomu ne tikai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un vidi, bet arī to ietekmes mazināšanu, tostarp visaptveroši izmērot un kartējot bruņoto spēku vidisko pēdu, kā ierosināts ceļvedī; mudina PV/AP ierosināt dalībvalstīm tūlītēju rīcības programmu, kas sastāvētu no jau īstermiņā īstenojamām ceļvedī minētām prioritārām darbībām;

15.  jo īpaši atzinīgi vērtē ceļvedī paredzētos tūlītējos un īstermiņa ietekmes pasākumus 2020.–2021. gadam, jo īpaši ar mērīšanas spēju attīstību saistīto atviegloto ziņošanas procesu, kura pamatā ir rādītāji par KDAP misijās un operācijās sasniegto progresu saistībā ar vidisko pēdu, tostarp par energoapgādi, ūdeni, atkritumu apsaimniekošanu utt.; uzsver nepieciešamību līdz 2024. gadam sagatavot detalizētākus novērtējumus, ņemot vērā gūto pieredzi un paraugpraksi, un iepirkuma ietvaros kā daļu no iepirkuma iekļaut stingrākas prasības atbilstošām tehniskām darbībām, lai mīkstinātu dzīvescikla pieeju, kas iekļauta 2012. gada militārajā koncepcijā par vides aizsardzību un energoefektivitāti ES vadītām militārām operācijām; uzsver nepieciešamību sistemātiski iekļaut klimata un vides apsvērumus militārajā tehnoloģijā, pētniecībā, iepirkumos un infrastruktūrā;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas, Padomes un EĀDD nesenās iniciatīvas klimata diplomātijas, drošības un aizsardzības jomā, jo īpaši klimata diplomātijas politikas satvaru, ceļvedi un koncepciju par integrētu pieeju klimata pārmaiņām un drošībai; aicina PV/AP nodrošināt, lai visas dažādās koncepcijas būtu pienācīgi sasaistītas un saskaņotas vienotā un konsekventā sistēmā; uzsver, ka tas ir jānosaka par prioritāti, un aicina PV/AP līdz 2023. gada jūnijam ziņot par paveikto;

17.  pauž nožēlu par to, ka ceļvedī nav uzsvērts Savienības gaidāmais augstais pieprasījums pēc izmaksu ziņā konkurētspējīgas atjaunojamās enerģijas un alternatīvām degvielām, kas varētu rasties kā abpusēji izdevīgas iespējas, nodrošinot jaunus forumus sadarbībai un dialogam, abpusējus ekonomiskos ieguvumus, lielāku piegādes drošību un starptautisko stabilitāti; uzsver, ka tīra ūdeņraža īpašības padara to par vienu no kandidātiem, ar ko aizstāt fosilo kurināmo un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas militārajos spēkos;

18.  lai liktu pamatus klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšanai, aicina AP/PV līdz 2023. gada vidum iesniegt ES ārējās darbības oglekļa pēdas un ietekmes uz vidi novērtējumu; ņemot vērā KDAP misiju un operāciju sniegtās novērtētās informācijas sensitivitāti, uzsver, ka līdz 2023. gadam ir jāizstrādā jēgpilna metodika, lai kvantificētu visu ES drošības un aizsardzības darbību radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp emisijas no ražošanas, īpašuma un demontāžas, arī lai novērstu pašreizējo uzticamu un starptautiski salīdzināmu datu trūkumu; uzskata, ka ceļvedis būtu jāizmanto, lai rosinātu izstrādāt stratēģiju un panāktu precīzas valstu saistības samazināt militārās emisijas, tostarp prasot UNFCCC ietvaros un valstu parlamentiem iesniegt obligātos ziņojumus par militārā sektora emisijām, jo bez ziņošanas un pārredzamības nebūs spiediena samazināt emisijas un nebūs iespēju noteikt jebkādu saistību ietekmi;

19.  prasa noteikt brīvprātīgus mērķus, lai samazinātu militāro misiju un operāciju siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, un iesaistīties virzībā uz klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam, tādējādi vēl vairāk uzlabojot darbības efektivitāti;

20.  ierosina sākt izmēģinājuma projektu KDAP misiju un operāciju siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai un kartēšanai; uzskata, ka EUFOR Althea šajā ziņā būtu laba izvēle;

Visaptveroša un konsekventa pieeja

21.  prasa rīkoties saskaņoti, lai strauji samazinātu klimata pārmaiņu mērogu un apjomu, krasi samazinot emisijas, lai nākotnē izvairītos no būtiskām, smagām vai katastrofālām sekām globālās drošības jomā; uzsver, ka ir jāpanāk visu drošības elementu, tostarp infrastruktūras, iestāžu un politikas, atbilstība klimatdrošībai un ka ir ātri jāpielāgojas pārmaiņu ietekmei;

22.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka Savienības jaunais globālās Eiropas instruments (NDICI) labi atspoguļo ātras, stingras un plašas ārējās rīcības klimata jomā steidzamību un nozīmi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka NDICI integrē rīcību klimata jomā un nodrošinās, ka 30 % no tās septiņu gadu budžeta 80 miljardu EUR apmērā atbalstīs klimata pasākumus; aicina Komisiju pilnībā ievērot šos mērķus un savos aprēķinos iekļaut tikai tādus pasākumus, kuriem ir skaidra klimata dimensija; atzinīgi vērtē to, ka finansējums netiek piešķirts investīcijām fosilajā kurināmajā un pasākumos, kam ir kaitīga vai būtiska negatīva ietekme uz vidi un klimatu; ļoti atzinīgi vērtē NDICI klimata drošības politiku (sk. NDICI regulas III pielikuma 3.1.(d) apakšiedaļu); aicina Komisiju par prioritāti noteikt darbības, kuru mērķis ir panākt visaptverošus un iekļaujošus rezultātus, sasaistot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām ar konfliktu novēršanu un miera veidošanu; atzinīgi vērtē NDICI vides un klimata pārmaiņu programmu, vienlaikus uzsverot, ka palīdzībā nestabilām un konfliktu skartām valstīm jāiekļauj lielāks atbalsts vides pārvaldībai, tostarp iestāžu veidošanai; prasa NDICI miera, stabilitātes un konfliktu novēršanas programmas ietvaros izvērst visu miera veidošanas potenciālu; uzskata, ka NDICI pieejai klimata drošībai vajadzētu būt atsauces punktam attiecībā uz visām pārējām Savienības ārējām darbībām, un aicina PV/AP nodrošināt, ka jo īpaši KDAP tiek sinhronizēta ar šo pieeju; aicina Komisiju un EĀDD izmantot rezultātus no veiktajiem pētījumiem par jaunām klimata drošības ievainojamības problēmām, jo īpaši Sāhelā, Tuvajos Austrumos un Austrumāfrikā;

23.  uzskata, ka klimata drošība būtu pilnībā jāintegrē Savienības konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas instrumentu kopumā, lai stiprinātu nestabilu valstu un skarto iedzīvotāju izturētspēju;

24.  uzsver, ka ir jāpalielina Savienības stratēģiskās prognozēšanas, agrīnās brīdināšanas, situācijas apzināšanās un konfliktu analīzes spējas, izmantojot kvalitatīvus un kvantitatīvus datus un inovatīvas metodes no dažādiem avotiem; uzsver, ka papildus sistemātiskai sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām savs ieguldījums stratēģiskajā prognozēšanā, miera veidošanā, klimata un konfliktu pētniecībā būtu jāsniedz arī Savienības kosmosa programmām, ES Satelītcentram (SatCen) un ES Izlūkošanas un situāciju centram (INTCEN), EĀDD konfliktu prevencijas nodaļai, valstu pētniecības centriem, ideju laboratorijām, valstu izlūkdienestiem un Kopīgajam pētniecības centram (KPC); uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir šādas zināšanas izmantot, lai pienācīgi izstrādātu turpmākās misijas, operācijas un darbības, ņemot vērā dažādus parametrus — sākot no mainīgajiem laikapstākļiem līdz vietējam politiskajam kontekstam; atzinīgi vērtē Eiropas kosmosa programmu, piemēram, Copernicus, būtisko nozīmi attiecībā uz to, lai izprastu klimata pārmaiņas un novērotu siltumnīcefekta gāzu emisijas; atgādina, ka ES decentralizētajām aģentūrām, jo īpaši SatCen, ir unikālas spējas vākt datus par klimata pārmaiņām un to drošības aspektiem visā pasaulē; norāda, ka ES kosmosa programmai ir būtiska nozīme arī klimata pārmaiņu drošības jautājumu risināšanā; atzinīgi vērtē SatCen pašreizējos centienus šajā jomā;

25.  uzsver uz datiem balstītas politikas un programmu principu, kam jābūt klimata drošības programmu centrā; vienlaikus apzinās t. s. lielo datu pieejas un kvantitatīvo vides stresa indeksu ierobežojumus attiecībā uz konfliktu prognozēšanu, jo ar tiem saistīts risks pārāk maz uzmanības pievērst vietējam sabiedriskajam kontekstam; atgādina, ka dažās nestabilās valstīs nav pieejami uzticami dati, arī korupcijas un vāju pārvaldības struktūru dēļ, un tādā gadījumā varētu izmantot aizstājdatus; uzskata, ka vietējo iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības zināšanām un iniciatīvām ir būtiska nozīme Savienības centienos novērst klimata pārmaiņu ietekmi uz konfliktiem;

26.  aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt, ka agrīnās brīdināšanas un konfliktu analīze ir pienācīgi saistīta ar agrīnu rīcību un reaģēšanu un ka ir izveidotas jēgpilnas stratēģiskās prognozēšanas spējas; šajā sakarā atzinīgi vērtē EĀDD pastāvīgi veikto analīzi par konfliktiem aptuveni 60 valstīs; atgādina, ka ir būtiski, lai rīcība klimata jomā būtu jutīga pret konfliktiem, izvairoties no netīšas kaitējuma nodarīšanas un, kad vien iespējams, veicinātu mieru;

27.  uzsver, ka ir vajadzīga individuāla pieeja, tostarp reģionāli specifiska analīze un vietējā līmenī virzītas iniciatīvas, kas ir pielāgotas konkrētajai situācijai uz vietas; uzsver, ka nolūkā panākt centienu ilgtspēju ir svarīgi stiprināt kopienu noturību un atbalstīt vietējo līdzdalību un iekļaujošas vietējās pārvaldības struktūras; uzsver, ka iekļaujošas un atbildīgas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem un efektīvāki vides aizsardzības pasākumi, piemēram, piekļuve būtiskiem resursiem, arī palielina ES spēku un personāla drošību (misijas drošība); pauž pilnīgu atbalstu vides aizstāvjiem, jo viņi saskaras ar pieaugošām represijām dažās pasaules daļās; uzsver, ka valstis, kas samazina vides aizstāvju iespējas rīkoties, kaitē daudziem tiem, kuru prasmes ir visvairāk vajadzīgas, un kaitē ES interesēm šajā procesā;

28.  prasa īstenot starptautisku sadarbību, risinot problēmas, kas saistītas ar vides apstākļu izraisītu migrāciju, lai izstrādātu kopīgus risinājumus; aicina īpašu uzmanību pievērst pienācīgas palīdzības sniegšanai bērniem un jauniešiem;

29.  uzskata, ka ar vidi saistīta miera veidošana būtu jāstiprina, jo tā ir viens no vispārējiem ilgtspējīgiem un taisnīgiem risinājumiem klimata pārmaiņu seku novēršanai un var arī radīt miera veidošanas iespējas, vienlaikus veicinot dialogu un sadarbību vietējā, valsts un starptautiskā līmenī (piemēram, par dabas resursu pārvaldību, piekļuvi zemei un ūdenim, vides aizsardzību, katastrofu riska mazināšanu, klimata bēgļu uzņemšanu utt.) un paverot iespējas pieņemt pārveidojošu pieeju ar mērķi novērst konfliktu pamatcēloņus un marginalizācijas strukturālos virzītājspēkus; uzsver nepieciešamību veicināt pirmskonflikta starpniecības iniciatīvas, tostarp izmantojot lielāku finansējumu ar NDICI starpniecību; uzsver nepieciešamību risināt vides jautājumus visā konflikta ciklā un arī pienācīgā veidā risināt pēckonflikta situāciju, jo tā var padarīt iedzīvotājus neaizsargātākus pret vides risku vai izraisīt noziegumu pret vidi vai postījumu pieaugumu (piemēram, mežu izciršanu) nepārvaldītās teritorijās;

30.  uzsver, ka Savienības rīcībai klimata jomā vajadzētu būt iekļaujošai, ar mērķi veicināt dzimumu līdztiesību, tajā jāpiemēro ES uz cilvēktiesībām balstītā pieeja, tai jāveicina laba pārvaldība un jāīsteno jaunatnes, miera un drošības programma un programma “Sievietes, miers un drošība” saskaņā ar ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III; jo īpaši aicina gan atbalstīt sieviešu, jauniešu un pamatiedzīvotāju vietējo organizāciju iniciatīvas, gan gūt no tām pieredzi;

31.  tāpat uzsver nepieciešamību KDAP misijās un operācijās norīkot klimata drošības ekspertus un mudina dalībvalstis atbalstīt šos centienus, nodrošinot šādus ekspertus; ierosina konkrēti uzdot ES delegācijām uzlabot ziņošanu par zemes un dabas resursu pārvaldību, kā arī par saistītajām sociālekonomiskajām un politiskajām norisēm; uzsver, ka ir svarīgi arī uzdot attiecīgajiem ES dalībniekiem cieši uzraudzīt situāciju reģionos, kurus smagi ietekmē klimata pārmaiņas un vides degradācija, piemēram, Sāhelā, Āfrikas ragā un Klusā okeāna reģionā, un izstrādāt mehānismus, lai monitorētu, novērtētu, dokumentētu un publiski paziņotu par ietekmi, gūto pieredzi un labāko praksi centienos panākt visaptverošus rezultātus, sasaistot pielāgošanos klimata pārmaiņām un miera veidošanu;

32.  atzinīgi vērtē pieaugošo uzsvaru uz saikni starp klimatu un drošību, kā arī NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga dalību 26. ANO Klimata pārmaiņu konferencē Glāzgovā (COP26) un prasa šajā sakarā īstenot konkrētu ES un NATO sadarbību;

Darbības dimensijas risināšana

33.  atzīst, ka daudzas KDAP misijas tiek veiktas vietās, kuras smagi skar klimata pārmaiņas, daudzkārt palielinot šo misiju problēmas;

34.  uzsver, ka klimata pārmaiņas var izraisīt arī iedzīvotāju pārvietošanu un radīt problēmas operāciju norises vietās; prasa skaidri apzināties klimata pārmaiņu drošības aspektus kā izšķirošu faktoru, kas militārajiem spēkiem būs jārisina ne tikai tāpēc, ka tas ietekmē militārās operācijas, bet arī prognozējot aizvien lielāku klimata izraisītu iedzīvotāju pārvietošanu, kas jau tagad ir lielāka nekā konfliktu izraisīta iedzīvotāju pārvietošana; tomēr norāda, ka bruņotie spēki nav pietiekami gatavi pasaules mainīgā klimata ietekmei uz drošību;

35.  atbalsta klimatsensitīvas pieejas integrēšanu un pauž stingru pārliecību, ka dalībvalstīm ir steidzami jāpilnvaro visas misijas un operācijas, kā arī visas Eiropas Miera mehānisma (EPF) darbības, lai sniegtu lielāku devumu integrētajā pieejā klimata drošības problēmu risināšanai, jo īpaši Sāhelas un Āfrikas raga reģionos, tādējādi virzoties arī uz operāciju izmaksu samazināšanu (energopatēriņa samazināšana, jaunu energoavotu izmantošana), vienlaikus uzlabojot misiju operatīvo efektivitāti;

36.  uzsver, ka KDAP misijas un operācijas un EPF darbības var palīdzēt uzlabot attiecīgo uzņēmējvalstu klimatnoturību, un norāda, ka pozitīvs devums saistībā ar radīto vietējo vides ietekmi būtu jāiekļauj, neskarot to galvenos uzdevumus drošības un aizsardzības jomā, misiju dzīvotspēju un darbības efektivitāti, kā arī militārā un civilā personāla drošību to izejas stratēģijās; uzsver, ka darbības atkarības no fosilā kurināmā samazināšana dod labumu operatīvajai efektivitātei un lietderībai, tostarp misijas personāla drošības uzlabošanai, samazinot loģistikas piegādes ķēdes, un KDAP iesaistes ticamības stiprināšanai, ņemot vērā ES globālo līderību klimata jomā;

37.  atgādina, ka visām civilajām un militārajām KDAP misijām un operācijām un EPF darbībām vajadzētu būt daļai no plašākas politiskās stratēģijas, kas izstrādāta, lai veicinātu cilvēku drošību, un jācenšas palielināt vietējo drošības un stabilitātes līmeni; uzsver nepieciešamību integrēt klimata drošību un ar vidi saistītu miera veidošanu atjauninātajās ES koncepcijās par drošības sektora reformu un atbruņošanos, demobilizāciju un reintegrāciju, stiprinot attiecīgo vietējās pārvaldības struktūru noturību, jo īpaši attiecībā uz drošības pakalpojumu kvalitāti, iekļautību (jo īpaši attiecībā uz sieviešu, jauniešu un marginalizēto grupu visā to daudzveidībā līdzdalību un tiesībām), pārskatatbildību un pārredzamību;

38.  uzsver, ka pašlaik galveno klimata pārmaiņu ietekmes dēļ ir jāpaplašina civilās aizsardzības misijas, kas nav daļa no bruņoto spēku pamatdarbības;

39.  aicina EĀDD garantēt, ka civilo misiju un militāro operāciju izstrādē ir paredzēta klimatsensitivitāte; uzsver, ka ir steidzami jānovērš iespēja, ka Savienības darbības nestabilās trešās valstīs veicina resursu nepietiekamību, būtiski svarīgu resursu cenu pieaugumu vai vides degradāciju un piesārņojumu; uzsver, ka ir jāizstrādā tāda misijas infrastruktūra un piegādes ķēde, kas ir klimatnoturīga un vidiski noturīga un sensitīva, kā arī pēc iespējas energooptimizēta un oglekļneitrāla; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi veikt apjomīgas investīcijas oglekļneitrālu degvielu un militāro sauszemes, jūras un gaisa transportlīdzekļu dzinēju sistēmu pētniecībā un izstrādē un izmantot jaunas tehnoloģijas, piemēram, mobilās saules enerģijas sistēmas, jo īpaši attiecībā uz statiskām struktūrām, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas labāku atbilstību starp darbības sniegumu un vidisko efektivitāti un neradot jaunas atkarības no ārvalstu dalībniekiem;

40.  ierosina izveidot mācību programmu Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas “mācībspēku apmācības” kursam, lai klimata un vides jautājumus integrētu parastajā militārās apmācības sistēmā taktiskā un stratēģiskā līmenī; uzskata, ka šādiem kursiem vajadzētu būt daļai no obligātas apmācības pirms nosūtīšanas klimata drošības konsultantiem KDAP misijās un operācijās, kā arī ES delegācijās;

41.  uzskata, ka militārās infrastruktūras oglekļa pēdu varētu optimizēt, cenšoties panākt lielāku energoefektivitāti renovācijas un atjaunojamo energoresursu pielāgotas izmantošanas ziņā;

42.  atzinīgi vērtē modernizācijas centienus, kas veikti, lai aprīkojumu pielāgotu klimata pārmaiņu izraisītām ārkārtējām temperatūras svārstībām, jo īpaši attiecībā uz ekodizaina šūnām iekārtu ilgizturības nodrošināšanai;

43.  uzsver, ka ir jāstiprina ES ar vidi saistītā miera veidošana un klimata drošība, iekļaujot uzdevumus un atbalstot centienus saistībā ar starpniecību, dialogu, civiliedzīvotāju aizsardzību, konfliktu risināšanu un izlīgumu, lai mazinātu klimata izraisītu spriedzi starp dažādām kopienām, kas konkurē par nepietiekamiem resursiem, piemēram, lauksaimniecības zemi vai ūdeni, un kas viegli veicina vardarbīgus bruņotus un ekstrēmistu grupējumus, pāraug bruņotos konfliktos vai pat starpvalstu karā; šajā sakarā uzsver, ka pielāgotām misijās cita starpā būtu jākoncentrējas uz integrētu miera veidošanu, ar vidi saistītu miera veidošanu un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem, kā arī civilo konfliktu novēršanas spēju palielināšanu; ierosina, ka šādās pielāgotās misijās galvenā uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

Klimata pārmaiņu integrēšana militāro spēju attīstībā

44.  norāda, ka visām Savienības un tās dalībvalstu izmantotajām militārajām spējām un dienestiem būtu jāsniedz ieguldījums ES klimata mērķu sasniegšanā un jāpielāgojas arvien sarežģītākiem klimata apstākļiem, lai, citstarp varētu garantēt savu uzdevumu izpildi gan ES, gan ārpus tās; attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām uzskata, ka dalībvalstu bruņotajiem spēkiem ir steidzami jāpielāgo savas spējas arvien sarežģītākiem klimatiskajiem apstākļiem;

45.  prasa novērtēt klimata pārmaiņu izraisīto mainīgo laikapstākļu modeļu un biežāku ekstremālu laikapstākļu ietekmi uz bruņoto spēku operatīvo efektivitāti un no tā izrietošās spēju prasības;

46.  uzsver, ka aizsardzības izdevumu palielinājumam, paturot prātā nepieciešamību saglabāt mūsu armiju mērķu vērienīgumu, nevajadzētu izraisīt emisiju pieaugumu un ka daļa no aizsardzības izdevumiem būtu jānovirza investīcijām tehnoloģijās un spējās būtiskai emisiju samazināšanai, piemēram, elektrifikācijai, un oglekļneitrālu degvielu izmantošanai, turklāt uzsverot, ka klimata un vides apsvērumi ir kļuvuši par svarīgu dzinējspēku; atgādina, ka ES un NATO militārie stratēģi un plānotāji jau vairāk nekā desmit gadus ir strādājuši pie jautājuma par to, kā bruņotie spēki var samazināt savu oglekļa pēdu; prasa ES un NATO izstrādāt kopīgu metodiku, kas palīdzētu sabiedrotajiem mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no militārām darbībām un iekārtām un pieņemt emisiju samazināšanas mērķus; atgādina, ka enerģijas pēdas un degvielas pieprasījuma samazināšanās pozitīvi ietekmē arī misiju drošību un efektivitāti; šajā sakarā atzinīgi vērtē EAA darbības, jo īpaši “Go Green” politiku, koncepciju “Military Green”, Enerģētikas un vides darba grupu, Apspriežu forumu par ilgtspējīgu enerģiju aizsardzības un drošības nozarē un Iniciatīvas forumu par aprites ekonomiku Eiropas aizsardzībā; prasa paātrināt un paplašināt šādus projektus un veikt to neatkarīgu ārēju novērtējumu;

47.  norāda uz EAA secinājumu, ka ar sekojošo fosilā kurināmā patēriņa samazinājumu var mazināt izmaksas, emisijas un atkarību no avotiem ārpus Eiropas, un ka var ievērojami samazināt negadījumu skaitu, jo ir mazāk degvielas konvoju, kam pretinieks var uzbrukt, līdz ar to tiek atbrīvoti konvoju aizsardzībai agrāk nepieciešamie resursi, bet kopējās spējas tiek padarītas efektīvākas, uzlabojot noturību, mobilitāti un autonomiju; atgādina, ka dekarbonizētu degvielu īpatsvara palielināšana militārajā sektorā papildus klimatneitralitātei var palīdzēt palielināt piegādes drošību un stratēģisko autonomiju; uzsver, ka liels pieprasījums pēc fosilā kurināmā un gari piegādes maršruti palielina misiju un operāciju izmaksas un palielina drošības risku misiju personālam un līgumslēdzējiem;

48.  aicina DEFIS ĢD, dalībvalstis, EĀDD un EAA attiecīgo ES fondu apgūšanā īstenot tādu pieeju, kas paredz zemu enerģijas, oglekļa un vidiskās pēdas nospiedumu, kā arī regulāri ziņot par sasniegto progresu; uzsver, ka koordinētas ES līmeņa pieejas ievērošana ir īpaši svarīga, uzsākot pētniecību, izstrādi, modernizāciju vai apvienošanas un kopīgas izmantošanas iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un spējām; atgādina, ka ir stratēģiski svarīgi attīstīt visus tehnoloģiskos aspektus un risināt visa dzīves cikla izmaksas kopā ar ES līmeņa standartizāciju un sertifikāciju, lai nodrošinātu, ka aprīkojums ir piemērots klimata krīzes seku pārvarēšanai; atzinīgi vērtē to, ka EAF palīdz integrēt klimata pasākumus ES politikas jomās un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 30 % no ES budžeta izdevumiem atvēlēt klimata mērķiem — tas ir ES 2021.–2027. gada budžetam izvirzītais mērķis; atgādina, ka pētniecības un izstrādes darbības var novirzīt uz risinājumiem, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti, samazināt oglekļa pēdu un panākt ilgtspējīgu paraugpraksi; atzinīgi vērtē attiecīgās investīcijas 133 miljonu EUR apmērā, kas paredzētas pirmajā gada darba programmā, taču norāda, ka tas veido vien 11 % no kopējā EAF gada budžeta; atgādina par NextGenerationEU lomu attiecībā uz rīcību klimata jomā un aicina dalībvalstis izmantot valstu atveseļošanas plānu resursus, lai investētu savas militārās infrastruktūras zaļajā pārejā;

49.  uzsver, ka ir jāpalielina investīcijas “zaļajā” aizsardzībā, jo īpaši lielāku daļu no ES budžeta finansētās militārās un duālās tehnoloģiskās inovācijas (aprīkojums, enerģija utt.) pētniecības un izstrādes novirzot oglekļneitrālai degvielai un piedziņas sistēmām militārām lidmašīnām, kuģiem un citiem transportlīdzekļiem, it sevišķi attiecībā uz nākotnē svarīgākajām ieroču sistēmām (piemēram, nākotnes kaujas gaisa sistēma (FCAS) un Eiropas galvenais kaujas tanks (EMBT)) un citām sistēmām, kas tiek izstrādātas ES nodrošinātajos satvaros; uzsver, ka, ņemot vērā šādu investīciju divējādo raksturu, tam ir spēcīga pozitīva plašāka ietekme uz civilo sektoru, jo īpaši uz grūtībās esošo civilās aviācijas nozari, kas meklē mazāk energoietilpīgus un rentablākus uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas; uzskata, ka priekšroku varētu dot ekodizainam, lai ierobežotu militāru iekārtu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas labāku atbilstību starp darbības sniegumu un vidisko efektivitāti; uzskata, ka militāro tehnoloģiju elektrifikācija būtu vēl vairāk jāveicina un plaši jāfinansē, izmantojot Eiropas subsīdijas, ko piešķir no EAF, jo īpaši attiecībā uz ieroču sistēmām, kā arī attiecībā uz mājokļiem, kazarmām un saistītām apkures vai dzesēšanas sistēmām gan dalībvalstīs, gan militārās nometnēs, kad tās tiek izmantotas; atgādina, ka aizsardzības līdzekļu un to izmantošanas pielāgošana klimata pārmaiņām primāri ir dalībvalstu ziņā un ka ES pašai vēl nav savu spēju šajā jomā;

50.  uzsver, ka ES ir pastāvīgi jāuzrauga un jāmazina jebkāda neaizsargātība un/vai atkarība, ko varētu izraisīt Eiropas bruņoto spēku “elektrifikācija”, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi būtiskām izejvielām; uzsver, ka Eiropas bruņoto spēku ekoloģizācija, kā arī to digitalizācija nekādā gadījumā nedrīkst radīt jaunu neaizsargātību vai mazināt Eiropas vai tās pilsoņu drošību;

51.  prasa energoefektivitātes kritērijus un aprites ekonomikas principus integrēt spēju attīstības programmās un iepirkuma vadlīnijās, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi un EAA darbību ietvaros gūto pieredzi; aicina dalībvalstis strādāt pie procesa optimizācijas un videi draudzīgas sistēmas projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas, pamatojoties uz aprites principiem, jo īpaši attiecībā uz operatīvajiem štābiem un vietējiem birojiem; prasa stiprināt EAA, EAF un pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) lomu dalībvalstu atbalstīšanā, valstu paraugprakses izplatīšanā un regulāras vienādranga apmaiņas organizēšanā par zaļo aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu;

52.  uzskata, ka ir pienācis laiks izstrādāt jaunus PESCO projektus, kuru mērķis ir noteikt standartus un kritērijus attiecībā uz energoefektivitāti, radīt jaunas spējas vai apvienot un modernizēt esošās; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju izmantot PESCO, lai izveidotu militāro inženieru korpusu, kas pievērstos klimata izraisītu dabas katastrofu novēršanai un infrastruktūras aizsardzībai nestabilās valstīs; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut periodiskus pārskatus, lai novērtētu šādu projektu progresu un novērstu trūkumus pēc iespējas ātrāk; atzinīgi vērtē kopīgo operāciju nozīmi civiliedzīvotāju glābšanā dabas katastrofās, piemēram, Francijas un Nīderlandes katastrofu pārvaldības HUREX mācības Karību jūras reģionā;

53.  uzsver, ka klimata pārmaiņu un vides degradācijas problēmai būtu jāpievēršas nākotnē paredzētajā Civilās KDAP pakta pārskatīšanā, jo īpaši attiecībā uz klimata un vides aspektu integrēšanu operatīvajos uzdevumos un apmācības politikā;

Starptautiskās sadarbības palielināšana un multilaterālisma stiprināšana

54.  atgādina, cik svarīga ir sadarbība kā stūrakmens ES vadošajai lomai cīņā pret klimata pārmaiņām, kā norādīts ceļvedī; atzinīgi vērtē notiekošo personāla apmaiņu ar ANO un NATO un uzsver nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības šajā jomā; aicina EĀDD un attiecīgos Komisijas dienestus turpināt veidot dialogu ar citiem partneriem, piemēram, Āfrikas Savienību, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm; uzsver, ka ir arī jārisina pašreizējā problēma par uzticamu un starptautiski salīdzināmu datu trūkumu par enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijām aizsardzības nozarē;

55.  uzsver, ka klimata drošības politikai jābūt vērstai ne tikai uz pielāgošanos satricinājumiem, resursu ierobežojumiem un augstākiem neprognozējamības līmeņiem, bet arī uz to, lai veicinātu dziļākas pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai globālā līmenī atjaunotu ekoloģisko stabilitāti un līdzsvaru;

56.  prasa saikni ar klimata drošību iekļaut kā jaunu prioritāro jomu ANO un ES Miera operāciju un krīžu pārvarēšanas stratēģiskajai partnerībā;

57.  norāda uz NATO pausto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt oglekļa nulles emisijas; uzsver, ka 22 dalībvalstis ir arī NATO dalībvalstis, un aicina PV/AP nodrošināt emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kritēriju un metodikas sinhronizāciju starp dalībvalstīm, jo tām ir viens spēku kopums; uzskata, ka NATO un ES būtu jānolemj klimata drošību uzskatīt par jaunu sadarbības un konkrētas rīcības jomu; konkrētāk aicina ES un NATO trešajā kopīgajā deklarācijā kā jaunu un ļoti konkrētu sadarbības jomu iekļaut klimata pārmaiņas un drošību;

58.  uzsver parlamentārās diplomātijas svarīgo lomu starptautisko saišu stiprināšanā cīņā pret klimata pārmaiņām, tostarp ar Eiropas Parlamenta komiteju un delegāciju darbu, un prasa lielāku uzmanību pievērst saiknei starp klimatu un drošību;

59.  uzsver, ka finansējuma trūkums klimata pārmaiņu jomā ir būtisks šķērslis klimata pārmaiņu jēgpilnai risināšanai un klimata drošības uzlabošanai; pauž nožēlu par to, ka 2009. gadā starptautiskā sabiedrība apsolīja jaunattīstības valstīm piešķirt finansējumu 100 miljardu USD apmērā klimata jomā, taču šis solījums līdz COP26 joprojām vēl nebija izpildīts;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei un Komisijai.

(1) OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp. (2) OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp. (3) OV C 99, 1.3.2022., 105. lpp. (4) OV C 118, 8.4.2020., 32. lpp.