Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 3., 11., 38., 120. un 191. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK(2) un jo īpaši tās 17. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

–  ņemot vērā 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. jūnija ziņojumu par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (Direktīva 2008/56/EC) īstenošanu (COM(2020)0259),

–  ņemot vērā Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2019. gada 30. septembra ziņojumu “Sociālie dati ES zivsaimniecības nozarē”,

–  ņemot vērā ZZTEK 2020. gada 17. decembra ziņojumu “KZP sociālā dimensija”,

–  ņemot vērā ZZTEK 2021. gada 8. decembrī publicēto ikgadējo ekonomikas ziņojumu par ES zvejas floti,

–  ņemot vērā ZZTEK 2021. gada 28. aprīļa ziņojumu par kritērijiem un rādītājiem jūras produktu ilgtspējas aspektu iekļaušanai tirgus kopīgās organizācijas tirdzniecības standartos,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas pieprasīto 2015. gada pētījumu par kritērijiem zvejas piekļuves piešķiršanai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Monpeljē Administratīvās tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedumu lietā Nr. 1801790,

–  ņemot vērā Jaunās ekonomikas fonda (NEF) 2021. gada septembra ziņojumu “Kurš drīkst zvejot ES? Atjauninātie 2021. gada dati par metodēm, kā ES dalībvalstis piešķir zvejas iespējas”,

–  ņemot vērā Pasaules Dabas fonda 2018. gada ziņojumu “Novērtējums par Eiropas kursu uz ilgtspējīgu zivsaimniecību līdz 2020. gadam”,

–  ņemot vērā Low Impact Fishers of Europe un Our Fish 2021. gada 27. oktobra ziņojumu “Kā ES pārkārtoties uz zemu vidisko ietekmi, mazoglekļa un sociāli taisnīgu zveju”,

–  ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) darba grupas elektriskās tralēšanas jautājumos 2020. gada ziņojumu un ICES 2020. gada 20. maija īpašo ieteikumu, kas sniegts, atbildot uz Nīderlandes jautājumu par to, kā jūrasmēles (Solea solea) zveja ar elektroimpulsa traļiem Ziemeļjūrā ietekmē ekosistēmu un vidi,

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa 6.18. pantu par nerūpniecisko un mazapjoma zvejnieku tiesību aizsardzību un attiecīgā gadījumā viņu preferenciālu piekļuvi tradicionālajām zvejas vietām un resursiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0152/2022),

A.  tā kā KZP regulas mērķi ir garantēt “to, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību”, ievērot “piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībai un [..] nodrošināt to, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu”, un tā “īsteno ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu to, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu”, “palīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociāli ekonomiskos aspektus” un “veicina piekrastes zvejas darbības, ņemot vērā to sociāli ekonomiskos aspektus”;

B.  tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) 14.b mērķis aicina puses nodrošināt mazapjoma nerūpniecisko zvejnieku piekļuvi jūras resursiem un tirgiem;

C.  tā kā Padome ir atbildīgā iestāde, kas nosaka zvejas iespējas (kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo zvejas piepūli), kuras pēc tam tiek sadalītas starp dalībvalstīm, nodrošinot relatīvās stabilitātes principu; tā kā relatīva stabilitāte ir svarīgs KZP elements, kas ilgtermiņā ir izrādījies uzticams un nodrošina zvejniekiem redzamību, un to nevajadzētu apdraudēt; tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu katra dalībvalsts šīs zvejas iespējas piešķir saviem zvejniekiem un ražotāju organizācijām;

D.  tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu par zvejas iespēju piešķiršanu ir atbildīgas dalībvalstis; tā kā starp nozarēm dažādās valstīs var būt lielas atšķirības, tādēļ nav vēlama universāla pieeja;

E.  tā kā saskaņā ar KZP regulas 17. pantu piešķirot zvejas iespējas, kas dalībvalstīm pieejamas, kā noteikts 16. pantā, tās piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku; tā kā izmantotie kritēriji var ietvert zvejniecības ietekmi uz vidi, līdzšinējo prasību ievērošanu, devumu vietējai ekonomikai un vēsturisko nozvejas līmeni;

F.  tā kā 17. pants no tās darbības jomas neizslēdz atpūtas zveju un dalībvalstu ziņā ir izlemt, kā piešķirt zvejas iespējas valsts līmenī;

G.  tā kā regulas 17. pantā arī norādīts, ka “dalībvalstīm būtu jācenšas paredzēt arī stimulus zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi, piemēram, mazāku enerģijas patēriņu vai kaitējumu biotopam”;

H.  tā kā saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis nolemj, kādā veidā sadalāmas zvejas iespējas, kuras tām iedalītas un uz kurām neattiecas nododamu zvejas koncesiju sistēma, un katra dalībvalsts informē Komisiju par sadales metodi;

I.  tā kā dati par zvejas kvotu sadalījumu būtu jāpublicē saskaņā ar attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem;

J.  tā kā ZZTEK novērtējumā par KZP sociālo dimensiju konstatēts, ka 2020. gadā tikai 16 no 23 piekrastes dalībvalstīm atsaucās uz Komisijas pieprasījumu informēt par izmantoto sadales metodi;

K.  tā kā ES paredzētajā termiņā, proti, līdz 2020. gadam, nesasniedza labu vides stāvokli ES jūras ūdeņos, kā noteikts Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 1. panta 1. punktā; tā kā ziņojumā, ko Komisija 2020. gadā pieņēma par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanas pirmo ciklu, ņemot vērā tās holistisko raksturu, ir noteikts, ka ES aizsardzības sistēma ir viena no vērienīgākajām pasaulē, un secināts, ka tā ir jāuzlabo, lai risinātu tādas problēmas kā pārzveja dažās jūrās un neilgtspējīga zvejas prakse, plastmasas atkritumi, pārmērīgs barības vielu daudzums, zemūdens troksnis un citi piesārņojuma veidi;

L.  tā kā ES paredzētajā termiņā, proti, 2020. gada, nesasniedza maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) attiecībā uz visiem zvejas krājumiem; tā kā tomēr ir panākts ievērojams progress MSY mērķa sasniegšanā, jo īpaši Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Baltijas jūrā, kur 2020. gadā 99 % izkrāvumu, kurus pārvaldīja tikai ES un par kuriem bija pieejami zinātniski ieteikumi, bija “ilgtspējīgi pārvaldīti krājumi”;

M.  tā kā ES ir apņēmusies īstenot ANO programmu 2030. gadam, kurā ietverts 14. IAM: “saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”;

N.  tā kā rezolūcijā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis “pienācīgi atbalstīt pāreju uz mazietekmes zvejniecību”, tostarp “palielinot mazapjoma piekrastes zvejniecībām piešķirto valsts kvotu procentuālo daļu”;

O.  tā kā “mazapjoma piekrastes zveja” Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) regulā ir definēta kā zvejas darbības, kuras veic jūras un zvejai iekšējos ūdeņos paredzēti zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, vai zvejnieki, kas zvejo no krasta, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēji;

P.  tā kā ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam iekļauts mērķis samazināt zvejniecības un ieguves darbību negatīvo ietekmi uz jutīgām jūras dzīvotnēm un sugām, tostarp jūras gultni, lai panāktu labu vides stāvokli;

Q.  tā kā ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķi ietver sugu piezvejas samazināšanu līdz tādam līmenim, kas ļauj tās atjaunot un saglabāt;

R.  tā kā ES zivsaimniecība ir stratēģiska Savienības nozare, kas nodrošina ievērojamu skaitu tiešu un netiešu darbvietu zvejas un piekrastes apgabalos, uzturot ilgtspējīgu ekonomiku, sasaistot nodarbinātību un cilvēku iztikas līdzekļus ar teritoriju un kultūras tradīciju saglabāšanu;

S.  tā kā EJZAF sniedz finansiālu atbalstu jaunajiem zvejniekiem, kas sāk zvejas darbības, lai gan zvejas iespējas netiek garantētas;

T.  tā kā zvejniecība sniedz neaizstājamu ieguldījumu Savienības nodrošinātībā ar pārtiku;

U.  tā kā zvejniecība rada darbvietas gan jūrā, gan uz sauszemes; tā kā daži reģioni paļaujas uz vietējiem izkrāvumiem, lai nodrošinātu daudzu uzņēmumu dzīvotspēju un saglabātu dzīvīgas piekrastes kopienas;

V.  tā kā nav visaptveroša ziņojuma par to, kā Komisija īsteno KZP regulas 17. pantu, un tas nozīmē, ka vienīgais pieejamais izvērtējums šim sākotnējam īstenošanas novērtējumam ir ZZTEK, labdarības organizāciju, pašas zivsaimniecības nozares, NVO un ieinteresēto personu publicētie izvērtējumi;

W.  tā kā saskaņā ar jaunāko ZZTEK novērtējumu par KZP sociālo dimensiju Komisijas 2020. gada pieprasīja dalībvalstīm sniegt informāciju par to kvotu sadales sistēmu, tostarp uzdeva jautājumu par ietekmes novērtējumu, un tikai divas dalībvalstis (Zviedrija un Dānija) ziņoja, ka šāds novērtējums ir veikts; tā kā tajā pašā ziņojumā tika konstatēts, ka 2020. gadā tikai 16 no 23 piekrastes dalībvalstīm atsaucās uz Komisijas pieprasījumu informēt par izmantoto sadales metodi; tā kā vairākas no šīm atbildēm īpaši nevarēja izmantot, jo tās sniedz tikai plašus aprakstus par valsts zvejas floti vai vienkārši uzsvēra to sadales nolūku, nenorādot „pārredzamus un objektīvus” kritērijus;

X.  tā kā 2020. gada zvejas sezonā no zilo tunzivju kvotas mazapjoma zvejas kuģiem 3,03 % tika iedalīti Itālijai, 11,6 % — Horvātijai, 11,89 % — Francijai, 13,68 % — Portugālei un 36,93 % — Spānijai;

Y.  tā kā lielāko daļu krājumu galvenokārt zvejo atšķirīgas zvejas flotes, bet dažus zvejo gan mazapjoma, gan rūpnieciskās zvejas flotes;

Z.  tā kā, ja īsteno KZP regulas 17. pantu un nozvejas kvotas piešķir, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem vides, sociāliem vai ekonomiskiem kritērijiem, ES var taisnīgi pārkārtoties uz mazoglekļa un zemas ietekmes zvejas floti; tā kā līdztekus šim mērķim ir jāpanāk ekonomiski, sociāli un nodarbinātības ieguvumi un jāveicina pārtikas pieejamība;

AA.  tā kā Komisija izstrādā rīcības plānu zvejas resursu saglabāšanai un jūras ekosistēmu aizsardzībai, kam ir jāpalīdz sasniegt vienu no galvenajiem Eiropas zaļā kursa mērķiem, nodrošinot zivsaimniecības ilgtspēju un jūras ekosistēmu un to bioloģiskās daudzveidības pienācīgu aizsardzību;

AB.  tā kā Parlaments, Padome un Komisija 2020. gada 10. novembrī panāca vienošanos par regulu, ar ko izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; tā kā pēc tam Padome balsojumā to noraidīja, tādējādi neatbalstot lēmumu, par kuru jau bija panākta vienošanās ar abām pārējām iestādēm;

AC.  tā kā Brexit ir ietekmējis arī zvejas tiesību sadalījumu Eiropas Savienībā,

1.  atgādina, ka zivju krājumi ir sabiedrisks dabas resurss, ka zvejas darbības un pārvaldība balstās uz šo resursu un pieder mūsu kopējam mantojumam, un ka zivju krājumi būtu jāpārvalda tā, lai garantētu vislielākos ilgtermiņa ieguvumus sabiedrībai, mazinātu ietekmi uz ekosistēmām un garantētu pārtikas nodrošinājumu, sniedzot veselīgu pārtiku; atgādina, ka Eiropas flotes ekonomiskā rentabilitāte būtu jānodrošina, izmantojot šos resursus ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgā veidā un pamatojoties uz uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem un piesardzības principu;

2.  uzsver, ka kvotu daļas un zvejas iespējas ir tiesības uz publiskiem resursiem; šajā sakarībā uzsver, ka, ņemot vērā dalībvalstu kompetenci piešķirt zvejas iespējas un paturot prātā stabilitātes un paredzamības principus, nevienam dalībniekam laika gaitā nevajadzētu piešķirt neierobežotas tiesības uz noteiktu kvotu vai zvejas iespējām;

3.  uzsver, ka zivsaimniecībās, uz kurām attiecas kvotu pārvaldība, kritisko sugu problēmas dēļ zvejas darbības var tikt slēgtas pirms sezonas beigām, kas varētu radīt būtisku ekonomisku ietekmi uz zvejniekiem; šajā sakarībā uzsver, ka labai kvotu sistēmai vajadzētu būt pietiekami elastīgai, lai ļautu zvejniekiem, kuriem ir vajadzīgas papildu kvotas kritiskajām sugām, un zvejniekiem, kuriem tādas ir pieejamas, panākt savstarpēji izdevīgu rezultātu;

4.  uzsver, ka dalībvalstu ziņā ir noteikt kritērijus, ko tās izmanto, piešķirot zvejas iespējas;

5.  norāda, ka Komisija nav uzsākusi pārkāpuma procedūru pret nevienu dalībvalsti saistībā ar KZP regulas 17. panta ievērošanu;

Objektīvu un pārredzamu kritēriju izmantošana

6.  uzsver, ka nav Komisijas pētījuma, kurā būtu analizēta kvotu piešķiršanas kritēriju piemērošana saskaņā ar KZP 16. un 17. pantu; norāda, ka trūkst pārredzamības un ka vairākas dalībvalstis nepublisko, kādus kritērijus tās piemēro, sadalot zvejas iespējas, un mudina tās padarīt šos kritērijus publiski un viegli pieejamus, atgādina, ka objektīva piešķiršanas metode paredz skaidri un nepārprotami aprakstīt skaidri definētus piešķiršanas kritērijus, tostarp skaidri aprakstīt kritēriju relatīvo svērumu vai nosacījumus to izmantošanai, ja ir vairāki piešķiršanas kritēriji;

7.  mudina Komisiju vajadzības gadījumā sagatavot ziņojumu par to, kā katra dalībvalsts piemēro KZP regulas 16. un 17. pantā noteiktos kritērijus;

8.  aicina Komisiju sākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kuras neievēro savas saistības attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu zvejas iespēju piešķiršanā;

9.  uzsver, ka pārredzami piešķiršanas kritēriji nodrošina operatoriem stabilitāti un juridisko noteiktību; uzsver, ka ir vēlams panākt progresu attiecībā uz kritēriju un to praktiskās piemērošanas pārredzamību visā Savienībā; tādēļ uzsver, ka informācijai par zvejas iespēju sistēmas darbību, tostarp piešķiršanas metodi, vajadzētu būt viegli pieejamai un saprotamai visiem un jo īpaši operatoriem un ieinteresētajām personām, lai veicinātu konsekventu, uz noteikumiem balstītu piešķiršanas metodi, kas nodrošina labāku kontroli, vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām personām un lielāku paredzamību zvejniekiem;

10.  aicina dalībvalstis publiskot attiecīgās zvejas iespēju piešķiršanas metodes, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus;

11.  uzskata, ka Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai ir pienākums garantēt, ka tiek pilnībā ievēroti KZP regulas 17. pantā paredzētie priekšraksti; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis pareizi piemēro 17. pantā noteikto saistošo pārredzamības noteikumu attiecībā uz valstu kvotu piešķiršanas procesiem, un šajā nolūkā veikt aktīvu un pastāvīgu uzraudzību, kā arī vajadzības gadījumā sākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kuras neievēro šo prasību;

12.  uzskata, ka ražotāju organizācijas (RO), kooperatīvi un kvotu īpašnieki var brīvprātīgi atklāt informāciju par savām kvotām, bet tām nekādā gadījumā nevar būt pienākums to darīt, jo tas būtu pretrunā datu aizsardzības tiesību aktiem;

13.  atgādina, ka RO ir būtiska loma zvejas iespēju sadalē starp dažādiem kuģiem un to pārvaldībā; norāda, ka daudzās dalībvalstīs RO ir salīdzinoši maz mazapjoma zvejnieku un vēl mazāk mazapjoma zvejnieku ir pašiem savas RO, un līdz ar to viņiem ir ierobežotas iespējas izmantot šo kanālu, lai piekļūtu zvejas kvotām; mudina Komisiju un dalībvalstis atvieglot tādu RO izveidi, kuras būtu paredzētas mazapjoma zvejniekiem vai kuras tie veidotu paši;

14.  uzskata, ka piešķiršanas metodes būtu jāizstrādā, iesaistot zvejnieku kopienas, reģionālās iestādes un citas attiecīgās ieinteresētās personas, nodrošinot, ka visi flotes segmenti, RO, zvejnieku apvienības un darba ņēmēju organizācijas ir taisnīgi pārstāvētas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un ka tajās būtu jāiekļauj tādi aizsardzības pasākumi kā paziņošanas termiņi, lai zvejnieki varētu pielāgoties gadījumā, ja dalībvalstis nolemj mainīt savu sadales metodi;

15.  aicina dalībvalstis izstrādāt piešķiršanas sistēmas tā, lai garantētu vienkāršību, izvairītos no apgrūtinošiem birokrātiskiem procesiem un galu galā ļautu operatoriem un ieinteresētajām personām uzraudzīt piešķiršanas kritērijus un procesu;

16.  aicina dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vienlīdzīgas iespējas visiem zvejniekiem, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi jūras resursiem;

Vides, sociālo un ekonomisko kritēriju izmantošana

17.  norāda, ka kopš reformētās KZP un KZP regulas 17. panta stāšanās spēkā nav ne Komisijas ziņojumu, ne arī reģistrēti gadījumi, kad dalībvalstis būtu mainījušas savas piešķiršanas metodes, kas liecina, ka 2013. gada KZP reforma nav būtiski ietekmējusi piešķiršanas metodes; atzīmē, ka ZZTEK ziņojumā par KZP sociālo dimensiju ir norādīts, ka, lai gan kopumā dalībvalstis nav tieši saistījušas KZP regulas 17. pantu ar savas valsts kvotu piešķiršanas sistēmām, tās piešķiršanas procesā izmanto vai ir izmantojušas kritērijus, kurus varētu apzīmēt kā sociālus kritērijus;

18.  norāda, ka vēsturiskie nozvejas līmeņi pašlaik ir visizplatītākie kritēriji, ko dalībvalstis piemēro zvejas iespēju sadalei; uzskata, ka šādi kritēriji nodrošina stabilitāti, un atzīst flotes un zvejnieku kopienu atkarību no zvejas resursiem un to, cik svarīga flotei un zvejnieku kopienām ir stabila un paredzama piekļuve zvejas resursiem;

19.  atzīmē, ka tikai dažas dalībvalstis zvejas iespēju sadalē izmanto vides, sociālos vai ekonomiskos kritērijus un pat tad, ja šos kritērijus izmanto, tiem nav liels svērums galīgajā sadalē;

20.  atgādina, ka KZP regulas 17. pantā ir noteikts, ka “piešķirot zvejas iespējas, kas dalībvalstīm pieejamas, kā noteikts 16. pantā, tās piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku”; norāda, ka angļu valodas versijā ir iekļauts vārds “shall”; norāda, ka pastāv atšķirības starp dažādām valodu versijām, līdz ar to šā elementa juridiski saistošais imperatīvs var tiks dažādi interpretēts; tomēr norāda, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumā Spika lietā (C-540/16)(7) ir secinājusi, ka dalībvalstīm, piešķirot zvejas iespējas, kas tām pieejamas saskaņā ar KZP regulas 16. pantu, ir jāizmanto “pārredzami un objektīvi kritēriji”; aicina Komisiju risināt šo jautājumu nākamajā ziņojumā par KZP darbību;

21.  atzinīgi vērtē to, ka pašreizējās kvotu piešķiršanas metodes, kas galvenokārt pamatojas uz vēsturiskajām tiesībām, nodrošina zināmu ekonomiskās stabilitātes līmeni zivsaimniecības nozarē, kas var būt nosacījums, lai uzņēmēji varētu veikt inovāciju un ieviest ilgtspējīgākas metodes, taču atzīst, ka dažos gadījumos tās veicina tādas tendences kā ekonomiskā koncentrācija zivsaimniecības nozarē, kas kropļo konkurenci, rada šķēršļus jaunpienācējiem un padara nozari nepievilcīgu jaunajiem zvejniekiem; turklāt uzskata, ka šīs metodes pietiekami nestimulē zvejniekus piekopt vidi mazietekmējošu zvejas praksi un nenodrošina taisnīgas iespējas visiem zvejniekiem, tostarp mazapjoma zvejniekiem; šajā sakarībā mudina dalībvalstis pienācīgi garantēt kvotu taisnīgu sadali starp dažādiem flotes segmentiem, ņemot vērā visu zvejnieku vajadzības;

22.  norāda, ka attiecībā uz krājumiem, kuru kopējā pieļaujamā nozveja palielinās, piemēram, labas krājumu pārvaldības vai sekmīga atjaunošanas plāna gadījumā, dalībvalstis varētu apsvērt iespēju sadalīt papildu kvotas, pamatojoties uz ekonomiskiem, sociāliem un vides kritērijiem saskaņā ar 17. pantu;

23.  uzsver, ka nerūpnieciskās un tradicionālās zvejniecības un to apvienības, piemēram, zvejnieku apvienības, ir vietējās sabiedrības, ekonomikas, kultūras un tradīciju būtiska iezīme daudzos ES piekrastes apgabalos un salās, un tādēļ uzskata, ka tām būtu vajadzīga īpaša uzmanība un attieksme, tostarp ad hoc kvotas, jo īpaši, ja kopējais krājuma apjoms ir palielinājies labas krājumu pārvaldības vai sekmīga atjaunošanas plāna gadījumā;

24.  uzskata, ka, lai pilnībā sasniegtu KZP, Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam noteiktos mērķus, piešķirot zvejas iespējas, ir jāizmanto visi KZP regulas 17. pantā minētie kritēriju veidi (ekonomiskie, sociālie un vides kritēriji); atgādina, ka par piešķiršanas kritēriju izstrādi un īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis;

25.  atgādina, ka bieži vien trūkst kvalitatīvu datu par atpūtas zvejas ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku vai tie ir nepilnīgi, kas nozīmē, ka nevar izstrādāt kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, kā prasīts 17. pantā;

26.  mudina Komisiju uzlabot un stiprināt šādu datu vākšanu par atpūtas zveju, izmantojot uzlabotu datu vākšanas sistēmu un citus politikas instrumentus;

27.  aicina Komisiju nodrošināt, ka katra attiecīgā dalībvalsts piešķir zvejas iespējas saskaņā ar KZP regulu un jo īpaši 17. pantu, izmantojot pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku; uzskata, ka katrai dalībvalstij saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu jānodrošina, ka kritēriji ir ilgtspējīgi un līdzsvaroti, lai ņemtu vērā vietējās īpatnības un risināmās problēmas;

28.  uzskata, ka zivsaimniecības veidi un realitāte, ar ko tie saskaras, Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgi un ka tāpēc nav universālu ekonomisku, vides vai sociālu kritēriju, ko varētu vienādi piemērot visā ES;

29.  atgādina, ka dalībvalstis un ražotāju organizācijas vairākās valstīs ir izveidojušas kvotu rezerves, ko zvejniekiem varētu iedalīt, pamatojoties uz vides, ekonomiskajiem un sociālajiem kritērijiem;

30.  aicina dalībvalstis stimulēt zvejniekus izmantot visilgtspējīgāko un videi draudzīgāko zvejas praksi, metodes un inovācijas; uzskata, ka šādi stimuli būtu jāapsver, izstrādājot piešķiršanas metodi saskaņā ar 17. pantu, un mudina dalībvalstis savos piešķiršanas procesos ņemt vērā klimata un ekosistēmas apsvērumus, pamatojoties uz pārredzamu kritēriju kopumu; atgādina, ka saskaņā ar 17. pantu dalībvalstīm ir jācenšas paredzēt arī stimulus zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi, piemēram, mazāku enerģijas patēriņu vai kaitējumu biotopam;

31.  aicina dalībvalstis, izmantojot piešķiršanas procesus, stimulēt operatorus izveidot un stiprināt sociālo dialogu ar arodbiedrībām un darba ņēmēju organizācijām, kā arī pilnībā piemērot koplīgumus, lai veicinātu sociālo ilgtspēju un taisnīgus darba apstākļus zivsaimniecības nozarē;

32.  atgādina, ka dalībvalstīm ir jācenšas paredzēt stimulus zvejas kuģiem, kuri izmanto pielāgotus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi; norāda, ka dažas dalībvalstis nodrošina šādus stimulus; aicina pārējās dalībvalstis nodrošināt šādas iniciatīvas;

33.  uzsver, ka zvejas iespēju piešķiršana, izmantojot tādus kritērijus kā mazāka ietekme uz vidi un ņemot vērā to, kā operators ir līdz šim ievērojis noteikumus, palīdzēs atjaunot zivju populācijas līdz ilgtspējīgam līmenim un uzlabot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

34.  aicina dalībvalstis saskaņā ar KZP regulas 17. pantu atbalstīt jauno zvejnieku un jaunpienācēju darbības uzsākšanu, lai mazinātu šķēršļus ienākšanai tirgū, novērstu tirgus nepilnības un galu galā veicinātu tik ļoti nepieciešamo paaudžu maiņu zivsaimniecības nozarē; turklāt aicina dalībvalstis izmantot visas EJZAF sniegtās iespējas, lai risinātu paaudžu maiņas jautājumu;

35.  aicina Komisiju iesaistīties proaktīvākā darbā ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai īstenotu KZP regulas KZF regulas 17. pantā paredzētos noteikumus; aicina Komisiju arī turpmāk palīdzēt dalībvalstīm zvejas iespēju piešķiršanas metodikas izstrādē pilnībā izmantot pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi, piemēram, publicējot pamatnostādnes; uzsver, ka ir jāapsver iespēja piedāvāt zvejniekiem ekonomisko stabilitāti un nākotnes perspektīvas;

36.  aicina Komisiju gaidāmajā ziņojumā par KZP darbību analizēt, kā dalībvalstis īsteno KZP regulas 17. pantu, un iesniegt priekšlikumus, kā šo īstenošanu uzlabot;

37.  uzsver, ka ES joprojām trūkst likumdošanas instrumenta, lai īstenotu Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas pēdējās sesijās pieņemtos lēmumus; ar dziļām bažām uzsver, ka šāds normatīvais vakuums var apdraudēt svarīgu kvotu piešķiršanu ES zivsaimniecības nozarei; tādēļ mudina Padomes prezidentvalsti nākt klajā ar alternatīvu priekšlikumu attiecībā uz pušu jau panākto vienošanos, kas atbilstu Parlamenta nostājai;

o
o   o

38.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp. (2) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp. (3) OV C 506, 15.12.2021., 160. lpp. (4) OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp. (5) OV C 67, 8.2.2022., 25. lpp. (6) OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp. (7) 2018. gada 12. jūlija spriedums UAB “Spika” u. c./Žuvininkystės tarnyba prie Lietuvos Respublikos žemės ūkio ministerijos, C-540/16, ECLI:EU:C:2018:565.