Pieņemtie teksti - Saistoši ikgadēji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi dalībvalstīs (Kopīgo centienu regula) ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2021/0200(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A9-0163/2022
Iesniegtie teksti : A9-0163/2022		Debates : PV 07/06/2022 - 7 CRE 07/06/2022 - 7 PV 13/03/2023 - 15 CRE 13/03/2023 - 15		Balsojumi : PV 08/06/2022 - 16.1 CRE 08/06/2022 - 16.1 PV 14/03/2023 - 7.6 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P9_TA(2022)0232 P9_TA(2023)0065

Pieņemtie teksti

249k

70k

Trešdiena, 2022. gada 8. jūnijs - Strasbūra

Saistoši ikgadēji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi dalībvalstīs (Kopīgo centienu regula) ***I

P9_TA(2022)0232

A9-0163/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 8. jūnijā pieņemtie grozījumi(1) priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības (COM(2021)0555 – C9-0321/2021 – 2021/0200(COD))(2)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums

(1) 2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, vienlaikus ņemot vērā cita starpā taisnīguma un kopējas, bet diferencētas atbildības principus, kā arī attiecīgās iespējas. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu 2021. gada novembrī, tā puses atzina, ka globālās vidējās temperatūras pieauguma saglabāšana līdz 1,5 °C ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi, un apņēmās līdz 2022. gada beigām stiprināt savus 2030. gada mērķus.

Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)

(1a) Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu emisijas, kļūst arvien aktuālāka, kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) norādījusi savos jaunākajos ziņojumos, proti, 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums” un 2022. gada 28. februāra ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”. IPCC ar ļoti augstu pārliecības līmeni norādīja, ka klimata pārmaiņas apdraud cilvēku labklājību un planētas veselību un ka jebkāda turpmāka kavēšanās, īstenojot saskaņotu un plānotu globālu rīcību pielāgošanās un seku mazināšanas jomā, izraisīs to, ka vairs nebūs iespējams izmantot īso laika periodu, kurš ātri noslēgsies un kurā vēl būtu iespēja nodrošināt dzīvošanai piemērotu un ilgtspējīgu nākotni visiem. IPCC sniedz jaunas aplēses par iespējām tuvākajās desmitgadēs pārsniegt globālās sasilšanas 1,5 °C robežu un konstatē, ka, ja nekavējoties, strauji un plašā mērogā netiks samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C vai pat 2 °C būs neiespējami. Tāpēc Savienībai šis jautājums ir steidzami jārisina, strādājot vēl intensīvāk un kļūstot par starptautisku līderi cīņā pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums

(3) Eiropas zaļais kurss31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.

(3) Eiropas zaļais kurss31 ir izejas punkts, lai vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisiju apjoma rādītāju, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/111931a 2. panta 1. punktā. Tas apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz, vēlākais, 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē visus dzimumus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti, personas, kas cieš no enerģētiskās vai transporta nabadzības, un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Turklāt pārkārtošanās dalībvalstis un reģionus ietekmē atšķirīgi. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.

__________________

31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)0640.

31a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)

(3a) Lai klimata mērķi, kas izklāstīti šajā regulā, būtu sociāli pieņemami, tiem būtu jāatbilst līdzvērtīgiem sociāliem mērķiem. Vērienīgāki mērķi nozīmē, ka skartajās nozarēs būs būtiskas izmaiņas, kas varētu ietekmēt sociālo jomu un nodarbinātību. Pārskatītie emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir jāpapildina ar pietiekamiem finanšu un rīcībpolitikas pasākumiem, lai garantētu, ka mērķrādītājus var sasniegt sociāli taisnīgā veidā. Pasākumi cita starpā var ietvert ietekmes uz nodarbinātību novērtējumu veikšanu, novērtējot ietekmi uz nodarbinātību un darba apstākļiem gan valsts, gan reģionālā līmenī, kā arī valstu un Savienības resursu piešķiršanu, lai finansētu sociālās pielāgošanās pasākumus un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, dzimumu līdztiesību, mūžizglītību, profesionālo apmācību un sociālo aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu efektīvas darba koplīguma sarunas. Svarīgi ir arī laikus apspriesties un efektīvi iesaistīt valstu sociālos partnerus nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas 2. pants, attiecībā uz valsts pasākumu, ar kuriem īsteno šo regulu, izstrādi un īstenošanu.

Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)

(3b) Turklāt pāreja uz tādu Savienības ekonomiku, kas atbilst mērķim vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, varētu īpaši ietekmēt konkrētas ekonomikas nozares, jo īpaši mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus šajās nozarēs. Īstenojot šo regulu, ir svarīgi, lai dalībvalstis radītu šiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi pārejai uz tādu praksi, kas rada mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, un pakāpeniski izbeidz tās.

Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3.c apsvērums (jauns)

(3c) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un ESAO Pasaules vides forums ir secinājuši, ka vides pārmaiņām ir dzimumspecifiska ietekme. Dzimumdiferencētas lomas arī rada visiem dzimumiem diferencētu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi, un klimata pārmaiņu ietekme saasina dzimumu nevienlīdzību.

Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4. apsvērums

(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Turklāt tā nosaka, ka, īstenojot mērķi, par prioritāti jāizvirza ātra un prognozējama emisiju samazināšana, un tajā pašā laikā jāpalielina piesaistījumi dabiskos piesaistītājos. Neto piesaistījumu ieguldījums 2030. gada mērķī nepārsniedz 225 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta, bet pārējā daļa jāsasniedz, samazinot tiešās emisijas.

__________________

32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5. apsvērums

(5) Lai minētās saistības, kā arī Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu33, kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai.

(5) Lai minētās saistības, kā arī nacionāli noteikto Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu33, kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai.

__________________

33 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. apsvērums

(7) Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934.

(7) Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība var attiekties arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934. Tomēr dažu nozaru emisijas pēdējo gadu laikā ir vai nu palielinājušās, vai saglabājušās stabilas.

__________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9. apsvērums

(9) Eiropadome 2020. gada 11. decembra secinājumos norādīja, ka 2030. gada mērķrādītāju Savienība sasniegs kopīgi pēc iespējas izmakslietderīgākā veidā, ka šajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā taisnīguma un solidaritātes apsvērumus un nevienu neatstājot novārtā, un ka jaunais 2030. gada mērķrādītājs jāsasniedz tā, lai saglabātu Savienības konkurētspēju un ņemtu vērā dalībvalstu — arī salu dalībvalstu un salu — atšķirīgos izejas punktus un valsts apstākļu specifiku un emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī īstenotos centienus.

(9) Eiropadome 2020. gada 11. decembra secinājumos norādīja, ka 2030. gada mērķrādītāju Savienība sasniegs kopīgi pēc iespējas izmakslietderīgākā veidā, ka šajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā taisnīguma un solidaritātes apsvērumus un nevienu neatstājot novārtā, un ka jaunais 2030. gada mērķrādītājs jāsasniedz tā, lai saglabātu Savienības konkurētspēju un ņemtu vērā dalībvalstu — arī salu dalībvalstu un salu — atšķirīgos izejas punktus, jau sasniegtos emisiju samazinājumus un valsts apstākļu specifiku un emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī īstenotos centienus.

Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)

(9a) Pēc 2030. gada ir nepieciešams, lai Savienība un katra dalībvalsts vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības mēroga klimatneitralitātes mērķi, lai pēc tam panāktu negatīvas emisijas. Ar Regulu (ES) 2018/842 būtu jānodrošina, ka visas dalībvalstis izmanto emisiju trajektorijas, un jāpieņem konkrēta ilgtermiņa rīcībpolitika, kas novestu pie šā mērķa sasniegšanas.

Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10. apsvērums

(10) Lai sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 55 %, sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

(10) Lai īstenotu Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 %, visiem sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
11. apsvērums

(11) Šajā nolūkā katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā būtu jāizmanto tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.

(11) Šajā nolūkā katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā tiek izmantota tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Tomēr dalībvalstu mērķrādītāju sadalījums nav konverģents, un tas būtu jāņem vērā, novērtējot, kā nacionālie mērķrādītāji izmaksefektīvā un taisnīgā veidā palīdz sasniegt mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.

Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)

(11a) Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumā par ES stratēģiju metāna emisiju samazināšanai ir uzsvērts, ka metāns ir jaudīga siltumnīcefekta gāze, kas atpaliek tikai no oglekļa dioksīda savā kopējā devumā klimata pārmaiņās. Molekulārā līmenī metāns ir jaudīgāks par oglekļa dioksīdu. Lai gan metāns atmosfērā saglabājas īsāku laiku nekā oglekļa dioksīds, tam ir būtiska ietekme uz klimatu. Savienība un Amerikas Savienotās Valstis 2021. gada septembrī paziņoja par globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu, kuram kopš tā laika ir pievienojušās vairāk nekā 100 valstis. Solījuma parakstītāju mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt kolektīvu mērķi samazināt globālās metāna emisijas vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni un uzlabot ziņošanas standartus. Metāna, slāpekļa oksīda un tā saukto F gāzu emisijas kopā veido vairāk nekā 20 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ņemot vērā minētās saistības un daudzu minēto siltumnīcefekta gāzu īslaicīgo raksturu, ir lietderīgi noteikt vienu vai vairākus Savienības mērķrādītājus visām tām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas nav CO2 emisijas, visās nozarēs.

Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
13. apsvērums

(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, un tas var ietekmēt arī emisiju līmeni. Ņemot vērā šo nenoteiktību, ir lietderīgi emisiju datus 2025. Gadā izskatīt un ikgadējos emisiju sadales apjomus vajadzības gadījumā vēl pielāgot.

(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, kura mērķis ir nodrošināt zaļu atveseļošanu, un tas vienlaikus var ietekmēt arī emisiju līmeni. Lai nodrošinātu gan nepieciešamo emisiju samazinājumu, gan plānošanas drošību, ir lietderīgi saglabāt stabilu, prognozējamu un vērienīgu regulatīvo emisiju ceļu visā pašreizējā desmitgadē.

Grozījums Nr. 16 un 55
Regulas priekšlikums
14. apsvērums

(14) Tāpēc ir lietderīgi ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gadam 2025. gadā atjaunināt. To darot, vajadzētu balstīties uz nacionālo inventarizācijas pārskatu datu visaptverošu izskatīšanu, ko Komisija veic, lai noteiktu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā dalībvalstī 2021., 2022. un 2023. gadā.

svītrots

Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)

(14a) Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 prioritāte būtu jāpiešķir tiešo emisiju samazinājumiem, kas būs jāpapildina ar lielākiem CO2 piesaistījumiem, lai sasniegtu klimatneitralitāti. Regulā (ES) 2021/1119 ir atzīts, ka oglekļa piesaistītāji ietver dabiskus un tehnoloģiskus risinājumus. Oglekļa piesaistes tehnoloģisko risinājumu nozīme ir aplūkota arī vairākos Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumos, jo īpaši III darba grupas sniegtajā ieguldījumā Sestajā novērtējuma ziņojumā. Ir svarīgi ieviest Savienības sertifikācijas shēmu attiecībā uz drošu un pastāvīgu oglekļa piesaisti ar tehnoloģiskiem risinājumiem, dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem sniedzot skaidrību un tādējādi veicinot šādu piesaisti. Ja šāda sertifikācijas shēma ir spēkā, var veikt analīzi par šādu piesaistījumu uzskaiti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp par to, vai šādu piesaistījumu uzskaite ietekmē emisijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2021/1119 4. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus. Šādi piesaistījumi ir papildinoši un nekompensē nepieciešamo emisiju samazinājumu saskaņā ar Savienības klimata mērķrādītājiem, kas noteikti Regulā (ES) 2021/1119.

Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
15. apsvērums

(15) Kā nosaka Regula (ES) 2018/842, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā ierobežota emisijas kvotu daudzuma anulēšanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Ņemot vērā Maltas ekonomikas īpašo struktūru, minētās dalībvalsts nacionālais emisiju samazināšanas mērķrādītājs, kura pamatā ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ievērojami pārsniedz tās izmakslietderīgo samazinājumu potenciālu, tāpēc ir lietderīgi Maltas piekļuvi minētajai elastības iespējai palielināt, tomēr neapdraudot virzību uz Savienības 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju. Dalībvalstīm, kurām ir tiesības uz šo elastīgumu, bet kuras to neizmantoja Regulas (ES) 2018/842 kontekstā 2019. gadā, būtu jādod iespēja pārskatīt šo lēmumu, lai ņemtu vērā jaunierosinātos valsts emisiju samazināšanas mērķus. Būtu arī jāļauj attiecīgajām dalībvalstīm biežāk pārskatīt savus paziņotos procentuālos apjomus.

Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)

(16a) Lai nodrošinātu un stimulētu to, ka dalībvalstis ievēro savus minimālos devumus 2021.–2030. gada periodā saskaņā ar grozīto Regulu (ES) 2018/1999, paredzētie korektīvie pasākumi būtu jāstiprina un ciešāk jāsasaista ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842. Ja dalībvalsts divus secīgus gadus pārsniedz ikgadējo emisiju piešķīrumu, šai dalībvalstij būtu jāpārskata integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas tai iesniegts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, vienlaikus dodot sabiedrībai iespēju piedalīties šajā procesā.

Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)

(16b) Savienība un dalībvalstis ir puses Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”)1a. Publiskā kontrole un tiesu iestāžu pieejamība ir Savienības demokrātisko vērtību būtisks elements un instruments tiesiskuma aizsardzībai. Komisija 2020. gada 14. oktobra paziņojumā “Tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana saistībā ar vides jautājumiem ES un tās dalībvalstīs” atzina, ka visās dalībvalstīs tiesu pieejamība nav garantēta, un aicināja Padomi un Eiropas Parlamentu nozaru tiesību aktos ieviest skaidrus noteikumus par tiesu pieejamību. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumu, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi tiesu iestādēm attiecībā uz darbībām, ar kurām īsteno grozīto Regulu (ES) 2018/842.

__________________

1a OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.

Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
16.c apsvērums (jauns)

(16c) Lai sasniegtu mērķus saskaņā ar šo grozīto Regulu (ES) 2018/842 un citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši tos, kas noteikti Regulā (ES) 2021/1119, Savienībai un tās dalībvalstīm, īstenojot politikas virzienus, būtu jāizmanto jaunākās zinātnes atziņas. Tādēļ visā grozītajā Regulā (ES) 2018/842 būtu attiecīgi jāņem vērā ar Regulas (ES) 2021/1119 3. pantu izveidotās Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ieteikumi.

Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
18. apsvērums

(18) Vērienīgāku mērķrādītāju noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 samazinās dalībvalstu spēju radīt neto piesaistījumus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Turklāt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laika dalījums divos atsevišķos laikposmos vēl vairāk ierobežos neto piesaistījumu pieejamību tam, lai varētu nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Tāpēc dažas dalībvalstis var saskarties ar grūtībām sasniegt tām ar Regulu (ES) 2018/842 noteiktos mērķrādītājus, bet dažām dalībvalstīm — tām pašām vai citām — var rasties neto piesaistījumi, kurus tam, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, izmantot nevar. Ja vien tiek sasniegti Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā noteiktie Savienības mērķi, it sevišķi attiecībā uz neto piesaistījumu maksimālo robežu, ir lietderīgi izveidot jaunu brīvprātīgu mehānismu — papildu rezervi —, kas dalībvalstīm palīdzēs izpildīt saistības.

svītrots

Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)

(18a) Ņemot vērā efektīvas klimata aizsardzības ilgtermiņa dimensiju saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 un Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīguma mērķrādītājus, skaidrība par dalībvalstu individuālajiem ilgtermiņa samazināšanas plāniem pēc 2030. gada ļautu precīzāk plānot rīcībpolitiku. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut procesu, kurā katrai dalībvalstij nosaka nacionālos samazināšanas plānus klimatneitralitātes sasniegšanai vēlākais līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
Virsraksts

(-1) virsrakstu aizstāj ar šādu:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un pēc tam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013

Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2018/842
1. pants

(1) regulas 1. pantā “30 %” aizstāj ar “40 %”;

(1) regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

Ar šo regulu nosaka pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz to minimālajiem devumiem 2021.–2030. gada periodā, lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants. Tā palīdz sasniegt ilgtermiņa mērķi panākt klimatneitralitāti Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam, lai pēc tam panāktu negatīvas emisijas. Tādējādi tā sniedz ieguldījumu Regulas (ES) 2021/1119 un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Šajā regulā ir paredzēti arī noteikumi par ikgadējo iedalīto emisijas sadales apjomu noteikšanu un par to, kā novērtē dalībvalstu progresu virzībā uz to minimālo devumu sasniegšanu, un tā paver ceļu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu noteikšanai pēc 2030. gada sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants.”

Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a. punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
2. pants - 1.a punkts (jauns)

(2a) regulas 2. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a Šīs regulas vajadzībām tikai tādas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/20011a, var uzskatīt par tādām, kuru emisijas ir nulle. Ja transporta patēriņā tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu īpatsvars, kuras ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, ir lielāks par maksimālo īpatsvaru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 26. pantā, šīs regulas vajadzībām vairs neuzskata, ka šīm degvielām un šķidrumiem ir nulles emisijas. Komisija līdz 2024. gada janvārim attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai saskaņā ar šo pantu grozītu noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanas un ziņošanas prasībām, kas iestrādātas Regulā (ES) 2018/1999.”;

_________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

Grozījums Nr. 27 un 57cp un 75
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/842
4. pants – 2. un 3. punkts

(3) regulas 4. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Ievērojot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un ievērojot pielāgojumus saskaņā ar tās 10. panta 2. punktu, un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās siltumnīcefekta gāzu emisijas

a) 2021. un 2022. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas noteiktas, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 1. ailē. Dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā — atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu;

b) 2023., 2024. un 2025. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;

b) 2023.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē; Dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā — atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu;

c) 2026.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2024. gads un 2021., 2022. un 2023. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko dalībvalsts ziņojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.

3. Pēc ciešas apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.

2021. un 2022. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie valsts inventarizācijas pārskata dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.

2023., 2024. un 2025. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto valsts inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas minētas otrajā daļā.

2023., 2024. un 2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto valsts inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas minētas otrajā daļā.

2026.–2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un jaunākajiem visaptveroši izskatītajiem valsts inventarizācijas pārskata datiem par 2021., 2022. un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu.”;

Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
4. pants – 5.a punkts (jauns)

(3a) regulas 4. pantā pievieno šādu punktu:

5.a “Pasākumus, kas veikti, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā noteikts 1., 2. un 3. punktā, īsteno saskaņā ar godīgu un taisnīgu pārkārtošanos visiem. Komisija pieņem kopīgas vadlīnijas, kurās nosaka metodes, kā palīdzēt dalībvalstīm īstenot taisnīgu un godīgu pārkārtošanos visiem.”

Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
4.a pants (jauns)

(3b) regulā iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

Siltumnīcefekta gāzu, kas nav CO2, minimālais emisiju samazināšanas devums 2030. gadā

1. Komisija līdz 2023. gada jūlijam attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, ar ko nosaka vienu vai vairākus Savienības mēroga mērķrādītājus to emisiju, kas nav CO2 emisijas un uz ko attiecas šīs regulas 2. panta 1. punkts, samazināšanai līdz 2030. gadam. Mērķrādītāju vai mērķrādītājus saskaņo ar aplēstajiem emisiju samazinājumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas 1. pantā noteikto mērķrādītāju un Regulas (ES) 2021/1119 2. pantā noteikto mērķi, un tos ierosina pēc ciešas apspriešanās ar Zinātnisko konsultatīvo padomi klimata pārmaiņu jautājumos.

2. Komisija līdz 2023. gada 31. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē Savienības mēroga emisiju, kas nav CO2 emisijas, samazinājumus, kuri plānoti un īstenoti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem un rīcībpolitikām, tostarp integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 un kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/21151a. Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu iesniedz tiesību akta priekšlikumu un novērtē, ka nav sagaidāms, ka emisiju, kas nav CO2 emisijas, samazinājumi sasniegs minētajā punktā minēto mērķrādītāju vai mērķrādītājus, Komisija sniedz ieteikumus par papildu ietekmes mazināšanas pasākumiem un dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus.

3. Ja Komisija šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā vai savā ikgadējā novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu secina, ka Savienība negūst pietiekamus panākumus virzībā uz to, lai sasniegtu minimālo emisiju devumu attiecībā uz emisijām, kas nav CO2 emisijas, saskaņā ar šīs regulas 1. pantu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus, kuros šajā nolūkā var iekļaut nozaru mērķrādītājus vai nozaru pasākumus, vai abus.”

___________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
5. pants – 1. un 2. punkts

(3c) regulas 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

1. Attiecībā uz 2021. līdz 2025. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.

“1. Attiecībā uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.

2. Attiecībā uz 2026. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.

Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

(3d) regulas 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a) attiecībā uz 2021. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam; un

“a) attiecībā uz 2021. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 5 % līmenim no minētā ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2025. gadam; un”

Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.e punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
5. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

(3e) regulas 5. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b) attiecībā uz 2022.–2029. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 30 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.

b) attiecībā uz 2022.–2024. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 10 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2025. gadam.

Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.f punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
5. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts

(3f) regulas 5. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“ba) attiecībā uz 2026.–2029. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 10 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.”

Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.g punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
5. pants – 4. punkts

(3g) regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm un attiecībā uz 2026.–2030. gadu – līdz 10 %. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

‘4. Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2025. gadam.

Attiecībā uz 2026.–2030. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, un par pārskaitījuma cenu par tonnu CO2 ekvivalenta.

Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.h punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
5. pants – 6. punkts

(3h) regulas 5. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

Ieņēmumus, kuri iegūti no ikgadējo emisiju sadales apjomu pārskaitījumiem, ievērojot 4. un 5. punktu, dalībvalstis var izmantot, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Savienībā vai trešās valstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu.”;

“Ieņēmumus, kuri iegūti no ikgadējo emisiju sadales apjomu pārskaitījumiem, ievērojot 4. un 5. punktu, dalībvalstis izmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Savienībā vai trešās valstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, un publisko šo informāciju viegli pieejamā formātā. Dalībvalsts, kas pārskaita ikgadējos emisiju sadalījumus citai dalībvalstij, publicē pārskaitījuma ierakstu un dara zināmu atklātībai par piešķīrumiem saņemto atlīdzību.”;

Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.i punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
6. pants – 3. punkts – 2. daļa

(3i) regulas 6. panta 3. punkta 2. daļu aizstāj ar šādu:

Dalībvalstis, kas uzskaitītas II pielikumā, var nolemt paziņotos procentuālos apjomus pārskatīt un samazināt vienu reizi 2024. un vienu reizi 2027. gadā. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai attiecīgi līdz 2024. gada 31. decembrim vai 2027. gada 31. decembrim.

“Dalībvalstis, kas uzskaitītas II pielikumā, var nolemt pārskatīt savu paziņoto lēmumu līdz 2023. gadam un paziņotos procentuālos apjomus pārskatīt un samazināt vienu reizi 2024. un vienu reizi 2027. gadā. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai attiecīgi līdz 2023. gada 31. decembrim, 2024. gada 31. decembrim vai 2027. gada 31. decembrim.”

Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
8. pants

(5a) regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

8. pants

Korektīvi pasākumi

1. Ja Komisija ikgadējā izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 25/2013 21. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz un publicē korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:

‘1. Ja Komisija ikgadējā izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:

-a) sīki izstrādātu paskaidrojumu, kurā norādīti iemesli, kāpēc dalībvalsts nespēj pietiekami sekmīgi izpildīt savas saistības saskaņā ar šīs regulas 4. pantu;

-ab) Savienības finansējuma kopsummu, ko dalībvalsts ir saņēmusi izdevumiem un investīcijām saistībā ar klimatu un zaļo pārkārtošanos, kā šo līdzekļu izlietojums ir veicinājis tās saistības saskaņā ar 4. pantu un kā tā plāno izmantot šādu finansējumu šim mērķim, lai izpildītu minētos pienākumus;

a) papildu pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus šīs regulas 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, proti, kādu valsts politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos;

b) stingru šo pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību.

b) stingru šo pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību. ja dalībvalsts ir izveidojusi valsts klimata padomdevēju struktūru, tā lūdz šīs struktūras padomu, lai noteiktu nepieciešamās darbības;

ba) pārskatu par papildu emisiju samazinājumu daudzumu, ko dalībvalsts lēš, īstenojot minēto politiku, un metodi, kas izmantota, lai aplēstu šos papildu emisiju samazinājumus;

bb) kā korektīvo pasākumu plāns stiprinās dalībvalsts integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

1.a Ja dalībvalsts divos vai vairākos secīgos gados pārsniedz ikgadējo emisijas kvotu apjomu, tā pārskata savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999. Dalībvalsts šo pārskatīšanu pabeidz sešu mēnešu laikā. Komisija sniedz ieteikumus, kuros norāda, kā ir jāpārskata integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns vai nacionālā ilgtermiņa stratēģija, vai abi. Dalībvalsts paziņo Komisijai pārskatītos plānus kopā ar paziņojumu, kurā izklāstīts, kā ierosinātās pārskatīšanas novērsīs neatbilstību tās ikgadējiem emisiju sadales apjomiem un kā tā attiecīgā gadījumā ir reaģējusi uz Komisijas ieteikumiem. Ja integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns vai ilgtermiņa stratēģija būtiski nemainās, dalībvalsts publicē skaidrojumu, kurā izklāsta savus apsvērumus.

2. Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvo rīcību plānus.

2. Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu un Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1119 3. pantu, palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvo rīcību plānus.

3. Komisija sniedz atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un var attiecīgi pārskatīt savu korektīvo rīcību plānu.

3. Komisija sniedz atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un pārskata savu korektīvo rīcību plānu. Ja attiecīgā dalībvalsts ieteikumus vai būtisku to daļu neņem vērā, šī dalībvalsts sniedz Komisijai pamatojumu.

3.a Korektīvais rīcību plāns un Komisijas atzinums, kā arī 1., 1.a un 3. punktā minētās atbildes un pamatojumi, kas saņemti no dalībvalstīm, ir pieejami sabiedrībai.

3.b Atjauninot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, dalībvalstis attiecīgi atsaucas uz to korektīvajiem plāniem saskaņā ar 1. un 1.a punktu un visiem atzinumiem, ko Komisija sniegusi saskaņā ar šo pantu.”;

Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (ES) 2018/842
9. pants – 2. punkts

“2. Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021.–2025. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem.”;

“2. Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai nu 2021.–2025. gada periodā, vai 2026.–2030. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem.”

Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (ES) 2018/842
11.a pants

(7) regulā iekļauj šādu pantu:

svītrots

11.a pants

Papildu rezerve

1. Ja Savienība siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam ir samazinājusi vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119** 3. pantu un ņemot vērā neto piesaistījumu maksimālo robežu, Savienības reģistrā izveido papildu rezervi.

2. Dalībvalstis, kas nolemj ne dot devumu papildu rezervē, ne arī gūt labumu no tās, savu lēmumu paziņo Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3. Papildu rezervi veido neto piesaistījumi, kas iesaistītajām dalībvalstīm 2026.–2030. gada periodā radušies virs to attiecīgajiem mērķrādītājiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841, pēc tam, kad atskaitīti abi šie elementi:

a) elastības iespējas, kas izmantotas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 11.–13.b pantu;

b) daudzumi, kas ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

4. Ja saskaņā ar 1. punktu ir izveidota papildu rezerve, iesaistītā dalībvalsts var to izmantot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz tās ikgadējo emisiju sadales apjomu 2026.–2030. gada periodā;

b) dalībvalsts ir izsmēlusi elastības iespējas, ko paredz 5. panta 2. un 3. punkts;

c) dalībvalsts, ciktāl iespējams, ir izmantojusi neto piesaistījumus saskaņā ar 7. pantu, pat ja minētais daudzums nesasniedz III pielikumā noteikto līmeni, un

d) dalībvalsts nav veikusi nekādus neto pārskaitījumus citām dalībvalstīm saskaņā ar 5. pantu.

5. Ja dalībvalsts izpilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā no papildu rezerves saņem papildu daudzumu līdz tās iztrūkuma apmēram, un šis daudzums izmantojams atbilstības panākšanai saskaņā ar 9. pantu.

Ja kopējais daudzums, kas jāsaņem visām dalībvalstīm, kuras izpilda šā panta 4. punktā izklāstītos nosacījumus, pārsniedz daudzumu, kas papildu rezervei iedalīts saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgo daudzumu, kas būtu jāsaņem katrai no minētajām dalībvalstīm, proporcionāli samazina.

_________

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
15. pants

(7a) regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

15. pants

Pārskatīšana

1. Šo regulu pastāvīgi pārskata, cita starpā ņemot vērā valsts apstākļu dinamiku, veidu, kādā visas ekonomikas nozares sniedz ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, starptautiskās norises un centienus, kas veikti nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus.

“1. Šo regulu pastāvīgi pārskata, cita starpā ņemot vērā valsts apstākļu dinamiku, veidu, kādā visas ekonomikas nozares sniedz ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, starptautiskās norises un centienus, kas veikti nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma un Regulas (ES) 2021/1119 ilgtermiņa mērķus.

2. Komisija sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, tostarp par emisiju sadales apjomu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, kā arī par to, kā šī regula sekmē Savienības kopējā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši par nepieciešamību izstrādāt papildu Savienības politiku un pasākumus, lai panāktu vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus Savienībā un tās dalībvalstīs, tostarp par satvaru laikposmam pēc 2030. gada un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.

2. Komisija sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, tostarp par emisiju sadales apjomu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, kā arī par to, kā šī regula sekmē Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un Savienības starpposma klimata mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1119 2. un 4. pantu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši par nepieciešamību izstrādāt papildu Savienības politiku un pasākumus, lai panāktu vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus Savienībā un tās dalībvalstīs, tostarp par satvaru laikposmam pēc 2030. gada un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.

Minētajos ziņojumos ņem vērā stratēģijas, kas sagatavotas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 525/2013 4. pantu, lai sniegtu ieguldījumu Savienības ilgtermiņa stratēģijas formulēšanā.”

Minētajos ziņojumos ņem vērā stratēģijas, kas sagatavotas, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 15. pantu, lai sniegtu ieguldījumu Savienības ilgtermiņa stratēģijas formulēšanā.”

Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
15.a pants (jauns)

(7b) regulā iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Saskaņošana ar Savienības un dalībvalstu klimatneitralitātes mērķi

1. Pieņemot tiesību aktu, ar ko nosaka Savienības 2040. gada klimata mērķrādītāju saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1119 4. panta 3. punktu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izklāsta:

a) regulas I pielikumā noteikto pašreizējo valstu mērķrādītāju piemērotību attiecībā uz to devumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā vēlākais līdz 2050. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119, to darot izmaksefektīvā un taisnīgā veidā;

b) samazināšanas trajektoriju katrai dalībvalstij, kas nodrošina šīs regulas aptverto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas trajektoriju, kura ir saderīga ar mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti katrā dalībvalstī.

2. Sešu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma publicēšanas Komisija iesniedz priekšlikumus par siltumnīcefekta emisiju ierobežošanu nozarēs, uz kurām attiecas šī regula. Minētie priekšlikumi nodrošina emisiju samazināšanas centienu rentablu un taisnīgu sadalījumu visā Savienībā, pamatojoties uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajām samazināšanas trajektorijām.”

Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7.c punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
15.b pants (jauns)

(7c) regulā iekļauj šādu pantu:

“15.b pants

Tiesu iestāžu pieejamība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar to valsts tiesību sistēmu attiecīgajiem sabiedrības locekļiem, kuri atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tostarp fiziskām vai juridiskām personām un to asociācijām, organizācijām vai grupām, ir iespēja vērsties tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota saskaņā ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu lēmumu, darbību un bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību:

a) kas nepilda šīs regulas 4.–8. pantā paredzētos juridiskos pienākumus vai

b) uz ko attiecas Regulas (ES) 2018/1999 10. pants.

Šā punkta īstenošanas nolūkā darbība vai bezdarbība, kas neatbilst no 4. vai 8. pantā paredzētajiem pienākumiem, cita starpā ir darbība vai bezdarbība attiecībā uz politiku vai pasākumu, kas pieņemts minēto pienākumu izpildei, ja attiecīgā politika vai pasākums nenodrošina pietiekamu devumu šādas izpildes panākšanai.

2. Attiecīgie sabiedrības locekļi atbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ja:

a) tiem ir pietiekamas intereses, vai

b) tie apgalvo, ka ir aizskartas to tiesības, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums.

Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību, ņemot vērā mērķi attiecīgajiem sabiedrības locekļiem nodrošināt tiesas pieejamību saskaņā ar Orhūsas konvenciju. Šā punkta īstenošanas nolūkā par pietiekamu uzskata tādas nevalstiskas organizācijas interesi, kura atbalsta vides aizsardzību un ievēro visas prasības saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neliedz lietu nodot sākotnējai pārskatīšanai administratīvā iestādē un neietekmē prasību pirms pārsūdzības tiesā izsmelt administratīvās pārskatīšanas iespējas, ja valsts tiesību aktos šāda prasība noteikta. Visas šīs procedūras ir godīgas, taisnīgas, laicīgas un nav pārmērīgi dārgas.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībai būtu viegli pieejama praktiska informācija par iespējām izmantot administratīvās pārskatīšanas un tiesvedības procedūras.”;

Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7.d punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/842
16.a pants (jauns)

(7d) regulā iekļauj šādu pantu:

“16.b pants

Zinātniskie ieteikumi attiecībā uz KCR/CARE sektoriem

Saskaņā ar tās pilnvarām, kas noteiktas ar Regulas (ES) 2021/1119 3. panta 2. punktu, Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos (“ESABCC”) pēc savas iniciatīvas ir aicināta sniegt zinātniskus ieteikumus un sniegt ziņojumus par šīs regulas trajektoriju, ikgadējiem emisiju līmeņiem un elastības iespējām, kā arī par to atbilstību klimata mērķiem, jo īpaši, lai informētu par jebkādu turpmāku šīs regulas pārskatīšanu. Komisija pienācīgi ņem vērā ESABCC ieteikumus vai publiski pamato iemeslus, kāpēc tie nav ņemti vērā.”

(1)	* Atsauces uz “cp” pieņemto grozījumu virsrakstos saprot kā minēto grozījumu atbilstošās daļas.
(2)	Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0163/2022).

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 27. septembris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika