Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) II, III un V sadaļu un saistības, kas paredzētas tā preambulā, īstenot kopēju ārpolitiku un drošības politiku, jo īpaši tā 10. panta 1. un 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 1. punktu, 16. panta 1. punktu, 24. panta 1. punktu, 26., 36., 41. pantu, 42. panta 2., 3., 6. un 7. punktu, 44., 45. un 46. pantu un 10. protokolu,

–  ņemot vērā dokumentu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, ko Padome apstiprināja 2022. gada 21. marta sanāksmē un Eiropadome — 2022. gada 25. martā,

–  ņemot vērā ES valstu vai to valdību vadītāju 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 18. maija kopīgo paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība” (JOIN(2022)0024),

–  ņemot vērā 2022. gada 17. februāra rezolūciju par 2021. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(1),

–  ņemot vērā 2022. gada 17. februāra rezolūciju par 2021. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 15. februāra paziņojumu “Komisijas ieguldījums Eiropas aizsardzībā” (COM(2022)0060),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. marta lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/528(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas(4),

–  ņemot vērā tā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu(5),

–  ņemot vērā tā 2022. gada 24. marta rezolūciju par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu(7),

–  ņemot vērā Parlamenta vadītāju 2022. gada 16. un 24. februāra paziņojumus par Ukrainu,

–  ņemot vērā konferences par Eiropas nākotni 2022. gada maija ziņojumu par konferences galīgajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā Briseles samita komunikē, ko izplatīja valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Briselē 2021. gada 14. jūnijā,

–  ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra apstiprinātās Pārdomu grupas 2020. gada 25. novembra analīzi un ieteikumus “NATO 2030: United for a New Era” (“NATO 2030 — Vienoti jaunai ērai”),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju par agresiju pret Ukrainu, 2022. gada 24. marta rezolūciju par agresijas pret Ukrainu humanitārajām sekām un 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Krievijas Federācijas tiesību uz dalību Cilvēktiesību padomē apturēšanu,

–  ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses(8), kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu un kas pilnībā stājies spēkā 2017. gada 1. septembrī,

–  ņemot vērā Padomes lēmumus, kas pieņemti par Eiropas Savienības ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju saistībā ar tās karu Ukrainā,

–  ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses(9) (“ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”).

–  ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0164/2022),

A.  tā kā neprovocētā un nepamatotā Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu, kas sekoja Krievijas 2008. gadā īstenotajam iebrukumam Gruzijā un citām agresīvām darbībām visā pasaulē, ir klajš starptautisko tiesību, ANO Statūtu un 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā, 1994. gada Budapeštas memorandā un 1990. gada 21. novembrī parakstītajā Parīzes Hartā jaunai Eiropai nostiprināto principu pārkāpums un nopietni apdraud Eiropas un pasaules drošību un stabilitāti un vājina to;

B.  tā kā Krievijas Federācija nav izpildījusi Starptautiskās Tiesas 2022. gada 16. marta rīkojumu, kurā nepārprotami pieprasīts Krievijai nekavējoties pārtraukt militārās operācijas un nodrošināt, ka jebkādas militārās vai neregulārās bruņotās vienības, kuras tā varētu vadīt vai atbalstīt, kā arī jebkādas organizācijas un personas, kas var būt pakļautas tās kontrolei vai vadībai, neveic nekādus pasākumus militāro operāciju turpināšanai,

C.  tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums pašai Eiropas miera kārtībai un tādējādi apdraud pamatus, uz kuriem tika veidota Savienības ārpolitika, drošības un aizsardzības politika; tā kā Krievijas pastāvīgie centieni radīt nestabilitāti Savienības kaimiņvalstīs un pasaulē un graut un enerģiski pārskatīt Eiropas drošības kārtību prasa Savienībai būtiski un apņēmīgi uzlabot tās ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas kohēziju un efektivitāti;

D.  tā kā tūkstošiem ukraiņu ir zaudējuši dzīvību Krievijas Federācijas karā pret Ukrainu kopš 2014. gada; tā kā tūkstoši ir ievainoti un vairāk nekā 10 miljoni ir spiesti pamest savas mājas vai bēgt uz kaimiņvalstīm;

E.  tā kā Krievijas bruņotie spēki apzināti un neselektīvi apšauda civilo infrastruktūru, arī mājokļus un patversmes, bērnudārzus, skolas slimnīcas, ātrās palīdzības un aprūpes iestādes un vilcienu un autobusu stacijas;

F.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstās cilvēktiesību komisāres atzinumu šie uzbrukumi rada neizmērojamas cilvēku ciešanas un ir pielīdzināmi kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, tā kā civiliedzīvotāju spīdzināšana un slepkavības un aizvien pieaugošie ziņojumi par cilvēku tirdzniecību, seksuālo vardarbību, ekspluatāciju, izvarošanu un vardarbību, ar ko saskaras sievietes un bērni, ir nežēlīgi kara noziegumi, kas steidzami jāizmeklē un jādokumentē, lai vainīgos varētu tiesāt; tā kā par Bučā pastrādātajiem noziegumiem notiek starptautiska izmeklēšana; tā kā iebrukumu Ukrainā var uzskatīt par agresijas noziegumu, kas definēts Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 8.a pantā, un Krievijas armijas un tās pilnvaroto izdarītie zvērīgie noziegumi atbilst genocīda definīcijai, kas ietverta ANO 1948. gada Konvencijā; tā kā lēmumu pieņēmēji un vainīgie ir jāsauc pie atbildības saskaņā ar starptautisko kriminālo tiesvedību;

G.  tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā atkal izraisīja karu Eiropā un mums, eiropiešiem Eiropas Savienībā, tagad ir vajadzīga visa mūsu apņemšanās un izlēmība aizsargāt un aizstāvēt šo Savienību un tās pamatā esošās vērtības un principus, tostarp teritoriālās integritātes, nacionālās suverenitātes un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības principu;

H.  tā kā nespēja adekvāti reaģēt uz Krievijas agresiju pret Gruziju 2008. gadā un pret Ukrainu 2014. gadā pamudināja Krieviju turpināt tās agresīvās militārās un politiskās kampaņas, tostarp veikt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tādējādi vājinot un graujot uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību un stabilitāti Eiropā un ārpus tās;

I.  tā kā brīvās pasaules stratēģiskais mērķis ir palīdzēt Ukrainai panākt galīgo uzvaru pret Krievijas agresoru un atgūt kontroli attiecībā uz tās starptautiski atzīto teritoriju;

J.  tā kā Krievijas Federācijas agresīvais karš pret Ukrainu un tās uzbrukums Eiropas miera kārtībai notiek vienlaikus ar smagām represijām pret pilsonisko sabiedrību un politisko opozīciju Krievijā, kuru mērķis ir nodrošināt aizvien lielākā mērā totalitārā režīma izdzīvošanu;

K.  tā kā Eiropas aizsardzība pirmām kārtām ir visu Eiropas demokrātiju pienākums; tā kā šis pienākums ir jāsaskaņo ar atbilstošiem finanšu un militāro spēju mērķiem; tā kā Savienība ir apņēmības pilna dot savu ieguldījumu, lai novērstu Krievijas Federācijas mēģinājumus sagraut starptautiskās drošības un stabilitātes pamatus, tostarp ciešā sadarbībā ar NATO kā tās locekļu kolektīvās aizsardzības pamatu; tā kā 2022. gada 18. maijā Somija un Zviedrija oficiāli iesniedza pieteikumus dalībai NATO; tā kā ir svarīgi, lai visi NATO sabiedrotie ātri ratificētu Somijas un Zviedrijas pievienošanās protokolus; tā kā Turcija izrāda nevēlēšanos pieņemt Somijas un Zviedrijas pieteikumus pievienoties NATO; tā kā LES 42. panta 7. punkts joprojām ir svarīgs Eiropas drošības arhitektūras elements, kas nodrošina atbalstu un aizsardzību visām ES dalībvalstīm; tā kā Parlaments ir paudis patiesu pateicību par atjaunoto ASV palīdzību un sadarbību attiecībā uz Eiropas teritoriālās aizsardzības aizstāvēšanu un nodrošināšanu;

L.  tā kā Ukrainai ir pamattiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu; tā kā Parlaments pauž atzinību Ukrainas tautai par drosmi aizstāvēt savu valsti un mūsu kopīgās brīvības un demokrātijas vērtības un neatstās to vienu;

M.  tā kā Eiropas Parlaments 2022. gada 1. marta rezolūcijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu aicināja ES iestādes strādāt pie tā, lai piešķirtu Ukrainai ES kandidātvalsts statusu, un tikmēr turpināt darbu pie Ukrainas integrācijas ES vienotajā tirgū saskaņā ar ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu;

N.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības padomdevējas misijas (EUAM) Ukrainā atjaunotajām pilnvarām misija nodrošinās ciešu sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu, Savienības aģentūru Eurojust un dalībvalstīm, kas tieši atbalsta starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Ukrainā;

O.  tā kā Parlamentam būtu jāuzsāk padziļināta analīze par iemesliem, kāpēc Savienībai, tās dalībvalstīm un līdzīgi domājošiem starptautiskās sabiedrības partneriem neizdevās atturēt pret Ukrainu vērsto Krievijas agresīvo karu, kas pārkāpj ANO Statūtus un tādējādi ir uzbrukums Eiropas miera un drošības kārtības kodolam, tās vērtībām un labklājībai, kā arī tās demokrātiskajiem pamatiem, un būtu jāmācās no iepriekšējām kļūdām politikā, kas saistīta ar Krieviju, sākot ar to, ka netika panākta 2008. gada 12. augustā ar ES starpniecību noslēgtā pamiera nolīguma pilnīga īstenošana, kā arī netika izmeklēti gadījumi, kad kopš 2014. gada tika pārkāptas sankcijas;

P.  tā kā Padome Stratēģiskajā kompasā atzina, ka drošība un stabilitāte Rietumbalkānos joprojām nav sasniegta un ka pastāv risks, ka pašreizējā Eiropas drošības situācijas pasliktināšanās varētu radīt plašāku ietekmi;

Q.  tā kā ir steidzami jāpalielina sagatavotība, lai labāk spētu pārvarēt visas gaidāmās krīzes, jo īpaši humanitārās un drošības krīzes; tā kā Savienībai ir jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie instrumenti, uzsverot savlaicīgu iesaistīšanos, lai aizsargātu Savienību un tās iedzīvotājus, mūsu vērtības un intereses un veicinātu starptautisko mieru un drošību; tā kā Savienībai ir jāsadarbojas ar saviem sabiedrotajiem;

R.  tā kā bruņoti konflikti nesamērīgi skar sievietes, meitenes un neaizsargātas grupas; tā kā sieviešu un meiteņu konstruktīva līdzdalība konfliktu novēršanā un risināšanā, kā arī pēckonflikta atjaunošanā palielina miera noturību; tā kā ES iestādes ir apņēmušās dzimumu līdztiesību integrēt Dzimumu līdztiesības rīcības plānā III, kas ietver visas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomas;

S.  tā kā Parlamenta aktīva loma kopējas Savienības aizsardzības politikas izstrādē un kopējas aizsardzības iedibināšanā, sniedzot politisko atbalstu un īstenojot politisko kontroli, apstiprinātu un palielinātu pārstāvību un demokrātiju, uz kuras pamatiem veidota Savienība;

T.  tā kā Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija un tā kā Savienības līmenī iedzīvotāji ir tieši pārstāvēti Parlamentā;

U.  tā kā katrai ES iestādei būtu pilnībā jāizmanto Līgumos noteiktās pilnvaras un jāievēro tajos izklāstītās procedūras, nosacījumi un mērķi; tā kā iestādēm būtu savstarpēji patiesi jāsadarbojas;

V.  tā kā Savienības kompetence KĀDP jautājumos attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem jautājumiem saistībā ar Savienības drošību, tai skaitā pakāpenisku kopējās aizsardzības politikas izstrādi, kam var sekot kopējas aizsardzības savienības izveide, ja Eiropadome vienprātīgi pieņems šādu lēmumu saskaņā ar LES 24. pantu un 42. panta 2. punktu;

W.  tā kā Eiropas Parlamenta konkrētā loma Savienības ārpolitikā, drošības un aizsardzības politikā ir noteikta Līgumos;

X.  tā kā Parlamentam kopā ar Padomi būtu jāīsteno budžeta funkcija šajā jomā, kā paredzēts LES 41. pantā, un politisko konsultāciju funkcija, kā paredzēts LES 36. pantā;

Y.  tā kā, īstenojot Eiropadomes un Padomes lēmumus, Eiropas Savienības ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas izpildvaru veido Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padome, Politikas un drošības komiteja un tai pakļautās aģentūras; tā kā LES 24. pantā norādīts, ka “uzticības un savstarpējas solidaritātes garā dalībvalstis aktīvi un konsekventi atbalsta Savienības ārpolitiku un drošības politiku” un ka tās “atturas no jebkādas rīcības, kas ir pretrunā Savienības interesēm vai varētu liegt tai būt iedarbīgam, vienotam spēkam starptautiskās attiecībās”;

Z.  tā kā Parlaments ir vienīgā iestāde, kas var likumīgi īstenot politiskās kontroles un pārraudzības funkciju pār izpildvaru Savienības līmenī;

AA.  tā kā dalībvalstu ES līmeņa sadarbības padziļināšanai aizsardzības jomā būtu jānotiek reizē ar Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu īstenotas parlamentārās uzraudzības un kontroles stiprināšanu;

AB.  tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) attiecīgā gadījumā kopā ar Komisiju informē Parlamentu par savu detalizētu viedokli attiecībā uz turpmāk minētajiem ieteikumiem, jo īpaši, ja tie ir saistīti ar Parlamenta īstenoto Savienības ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas budžeta un politiskās kontroles funkciju;

AC.  tā kā dalībvalstu un partneru sadarbībai saskaņā ar LES 42. panta 2. punktu, 45. un 46. pantu jāizmanto Līgumos paredzētā juridiskā identitāte, privilēģijas un imunitāte;

AD.  tā kā Savienība vēlas veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības izveidi ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt ikvienas personas piekļuvi tiesiskumam un veidot efektīvas, pārskatatbildīgas un iekļaujošas iestādes visos līmeņos;

AE.  tā kā kopā ar tās sabiedrotajiem Savienībai jātiecas saglabāt tās miera un drošības struktūru, kas kontinentam un tā iedzīvotājiem nodrošinātu mieru un drošību, ko viņi ir pelnījuši, tā kā karš Ukrainā ir atklājis pašreizējās globālās drošības struktūras trūkumus;

AF.  tā kā Krievijas naidīgo darbību daudzšķautņainības dēļ ir svarīgi apsvērt un izstrādāt brīvas Eiropas aizsardzību holistiskā veidā, iekļaujot visas kritiskās nozares, ietverot tādas jomas kā aizsardzība, starptautiskā sadarbība, mediji un kritiskā civilā infrastruktūra, tehnoloģijas, piegādes ķēdes un enerģētika;

AG.  tā kā Savienība saskaras ar vistiešākajiem draudiem tās teritoriālajai drošībai kopš Otrā pasaules kara beigām; tā kā pašreizējā krīze ir parādījusi, ka nepieciešamas diskusijas par ES budžetu, jo īpaši ņemot vērā notiekošās diskusijas par to, kāda veida militāro ekipējumu vai atbalstu Savienība var sniegt;

AH.  tā kā dezinformācija un propaganda ir steidzami jāapkaro juridiskā un tehniskā veidā, jo īpaši ES kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs;

AI.  tā kā Padome 2022. gada martā pieņēma Stratēģisko kompasu; tā kā Stratēģiskā kompasa mērķis ir nodrošināt Savienībai instrumentus, lai tā kļūtu par efektīvu drošības garantu naidīgā vidē un uzstājīgāku pasaules mēroga dalībnieku miera veidošanas un cilvēku drošības jomā;

AJ.  tā kā visas ES iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzību, vajadzētu regulāri atjaunināt saskaņā ar konstatējumiem, kas iekļauti Stratēģiskajā kompasā un turpmākajos draudu analīzes pārskatos;

AK.  tā kā jebkurus papildu resursus, kuri piešķirti, lai sasniegtu mērķi — aizsardzības izdevumiem atvēlēt vismaz 2 % no IKP, vajadzētu izmantot koordinētā un uz sadarbību balstītā veidā, pilnībā izmantojot ES instrumentus aizsardzības jomā, ar mērķi pārvarēt spēju nepietiekamību un stiprināt Eiropas aizsardzību;

AL.  tā kā kopīgo ES aizsardzības spēju attīstības centienu pilnīga izmantošana, jo īpaši attiecībā uz pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un Eiropas Aizsardzības fondu (EAF), palīdzēs palielināt gan NATO sabiedroto, gan dalībvalstu drošību;

AM.  tā kā dalībvalstīm būtu jāizvairās no nekoordinētām darbībām, kas varētu vēl vairāk saasināt Savienības aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata sadrumstalotību un dublēšanos, tādējādi labāk izmantojot nodokļu maksātāju naudu;

AN.  tā kā sankciju izpilde joprojām ir viens no galvenajiem elementiem Savienības instrumentu kopumā, vēršoties pret Krievijas karu pret Ukrainu, un tā kā tādēļ ES un dalībvalstu līmenī ir jādara pieejami visi līdzekļi, lai nodrošinātu sankciju pilnīgu izpildi; tā kā Padome ir rīkojusies strauji un vienoti un līdz šim ir pieņēmusi piecas sankciju paketes pret Krieviju saistībā ar tās karu Ukrainā, tostarp tādas individuālas sankcijas kā aktīvu iesaldēšana un ceļošanas ierobežojumi, ekonomiskās sankcijas, kuras ir vērstas pret finanšu, tirdzniecības, enerģētikas, transporta, tehnoloģiju un aizsardzības nozarēm, ierobežojumus attiecībā uz medijiem, diplomātiskus pasākumus, ierobežojumus ekonomiskajām attiecībām ar Krimu un Sevastopoli un valdības nekontrolētajiem Doneckas un Luhanskas rajoniem un pasākumus attiecībā uz ekonomisko sadarbību,

AO.  tā kā Krievijas agresijai pret Ukrainu ir sekundāras sekas, kas ietekmē starptautisko attiecību, globālo alianšu, rūpnieciskās ražošanas, piegādes ķēžu makrolīmeni, līdz ar to ietekmējot nodrošinātību ar pārtiku, kā arī cilvēku iztikas līdzekļus;

AP.  tā kā Ķīnas Tautas Republika ar saviem paziņojumiem un darbībām pauž atbalstu un iejūtību Krievijas nostājai, popularizē Krievijas vēstījumu un acīmredzamus melus un izrāda nevēlēšanos pilnībā atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

AQ.  tā kā KĀDP izstrādā un īsteno Eiropadome un Padome ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, kad Līgumos ir paredzēti izņēmumi, piemēram, kā to nosaka ar LES 24. pantu;

AR.  tā kā Parlamentam kā tiešai ES pilsoņu pārstāvībai Savienības līmenī ir unikāla loma ES iestādēs un tam ir galvenā loma, lai nodrošinātu, ka ES lēmumu pieņemšana, tostarp ārpolitikas jomā, atbilst pilsoņu vēlmēm, kā tas ir paziņots konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā,

1.  iesaka Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam /Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:

2.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0039. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0040. (3) OV L 102, 24.3.2021., 14. lpp. (4) OV C 263, 25.7.2018., 125. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0121. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0099. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0052. (8) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp. (9) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.