Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ziņojumus par stāvokli Ķīnā, jo īpaši 2020. gada 17. decembra rezolūciju par piespiedu darbu un uiguru stāvokli Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā(1) un 2019. gada 19. decembra rezolūciju par uiguru stāvokli Ķīnā (China Cables)(2),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998(3) un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/1999(4) (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem,

–  ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36. pantu, kurā visiem pilsoņiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un 4. pantu, kurā noteiktas mazākumtautību tiesības,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanas veicināšanai un respektēšanai ir jābūt ES un Ķīnas attiecību pamatam, jo to paredz ES apņemšanās ievērot šīs vērtības savās ārējās attiecībās un Ķīnas apņemšanās tās respektēt gan savas valsts attīstībā, gan starptautiskajā sadarbībā;

B.  tā kā Starptautiskais Pētniecisko žurnālistu konsorcijs un vairāki starptautiskie plašsaziņas līdzekļi, tostarp BBC, Spānijas laikraksts “El Pais”, Francijas laikraksts “Le Monde” un Vācijas laikraksts “Der Spiegel”, spēja piekļūt Siņdzjanas policijas lietām;

C.  tā kā atbildīgās Ķīnas iestādes ir noliegušas apgalvojumus par masveida un struktūrveida cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdzjanā;

D.  tā kā Siņdzjanas policija detalizēti (un pirmo reizi ar daudzām fotogrāfijām) ir dokumentējusi sistemātisko, brutālo un patvaļīgo represiju apmērus uiguru autonomajā reģionā Siņdzjanā;

E.  tā kā šie materiāli apliecina Pekinā esošās centrālās valdības, tostarp Xi Jinping un Li Keqianga, kā arī Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona vadošo amatpersonu apzinātu, aktīvu un tiešu iesaistīšanos masveida ieslodzīšanas politikas vadīšanā Siņdzjanā; tā kā dokumentos ir norādīts arī uz prezidenta Xi Jinping informētu un aktīvu atbalstu Siņdzjanas pārmācīšanas, spēcīga trieciena un deemkstrifikācijas kampaņām, kā arī uz to, ka tiek tērēti līdzekļi jaunu aizturēšanas vietu izveidei un personālam, kas pārvaldītu aizturēto personu pieplūdumu;

F.  tā kā uiguru tribunāls un citas uzticamas, neatkarīgas izmeklēšanas struktūras un pētniecības organizācijas ir secinājušas, ka Ķīnas smagie un sistēmiskie cilvēktiesību pārkāpumi pret uiguriem un citām etnisko turku tautām ir uzskatāmi par spīdzināšanu, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu(5); tā kā ASV valdība un likumdevējas iestādes ASV, Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā, Lietuvā, Čehijā un Īrijā ir izdarījušas līdzīgus secinājumus;

G.  tā kā kopš 2017. gada vairākas NVO ir atkārtoti ziņojušas, ka Ķīna īsteno uiguru, kazahu un citu —galvenokārt musulmaņu — etnisko grupu masveida aizturēšanu Siņdzjaņas provincē;

H.  tā kā zvērības pret uiguriem ir jāskata saistībā ar Ķīnas izvērsto represīvo un agresīvo iekšējo un ārējo politiku,

1.  pauž visstingrāko nosodījumu par to, ka uiguru kopiena Ķīnas Tautas Republikā tiek sistemātiski un brutāli apspiesta, tostarp tā tiek pakļauta masveida deportācijām, politiskai indoktrinācijai, ģimeņu sadalīšanai, reliģijas brīvības ierobežojumiem kultūras iznīcināšanai un pārmērīgai uzraudzībai;

2.  norāda, ka ticami pierādījumi par dzimstības novēršanas pasākumiem un uiguru bērnu nošķiršanu no viņu ģimenēm liecina par noziegumiem pret cilvēci un nopietnu genocīda risku; aicina Ķīnas varas iestādes pārtraukt visas valdības finansētās piespiedu darba un masveida sterilizācijas programmas un nekavējoties izbeigt jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst dzimstību uiguru vidū, tostarp piespiedu abortus vai sankcijas par kontracepcijas pasākumu neievērošanu;

3.  pauž nopietnas bažas par pārmērīgiem un patvaļīgiem cietumsodiem, kas piespriesti saistībā ar apgalvojumiem par terorismu vai ekstrēmismu, kas saskaņā ar Siņdzjanas policijas dokumentiem nozīmē, ka 2018. gadā tika aizturētas 22 000 personas jeb 12 % no visiem pieaugušajiem uiguriem, kas dzīvo Konasheheras apgabalā(6); pauž bažas, kas saistītas ar apgalvojumiem par sieviešu sistemātisku izvarošanu, seksuālu vardarbību un spīdzināšanu Ķīnas pāraudzināšanas nometnēs;

4.  mudina Ķīnas valdību nekavējoties izbeigt uiguru un citu etnisko turku tautības cilvēku patvaļīgu aizturēšanu bez apsūdzības, tiesas procesa vai notiesāšanas, slēgt visas nometnes un aizturēšanas centrus, nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot aizturētās personas un atdot piespiedu kārtā valsts bērnunamos ievietotos uiguru bērnus viņu vecākiem;

5.  atgādina, ka Ķīna ir ratificējusi Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kurā paredzēts pilnīgs un nepārkāpjams spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegums;

6.  aicina Ķīnas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot uiguru zinātnieku un 2019. gada Saharova balvas laureātu Ilham Tohti un nodrošināt viņam regulāru un neierobežotu piekļuvi savai ģimenei un paša izvēlētajiem advokātiem;

7.  atkārtoti aicina Ķīnas iestādes nodrošināt brīvu, jēgpilnu un netraucētu piekļuvi Siņdzjanas Uiguru autonomajam reģionam un neierobežotu piekļuvi ieslodzījuma nometnēm neatkarīgiem žurnālistiem, starptautiskajiem novērotājiem un izmeklēšanas struktūrām, tostarp konkrēti ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru pilnvarotajām personām un ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, kā arī ļaut piekļūt aizturēšanas centriem, lai pārliecinātos, vai Ķīnas apgalvojumi, ka šie centri vairs nedarbojas, ir patiesi;

8.  atgādina par priekšlikumiem rīkot ANO Cilvēktiesību padomes īpašu sesiju vai steidzamas debates par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Ķīnā un par rezolūcijas pieņemšanu, lai izveidotu uzraudzības un ziņošanas mehānismu, ievērojot vispārēju aicinājumu, ko paudušas simtiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju no visiem reģioniem;

9.  pauž nožēlu par to, ka ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos vizītes laikā Ķīnā un Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā Ķīnas iestādes neļāva pilnībā piekļūt neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un aizturēšanas centriem, tādējādi liedzot viņai iespēju pārliecināties par politiskās pāraudzināšanas nometņu patieso mērogu Siņdzjanā; pauž nožēlu par to, ka ANO cilvēktiesību komisāre M. Bachelet savas vizītes laikā nav skaidri norādījusi uz Ķīnas valdības atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem pret uiguriem;

10.  mudina augsto komisāri nekavējoties publicēt ilgi gaidīto ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdzjanā, pamatojoties uz pieejamo plašo un aizvien pieaugošo pierādījumu klāstu par Ķīnas iestāžu veikto cilvēktiesību pārkāpumu mērogu un smagumu;

11.  mudina dalībvalstis un Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ātri pieņemt papildu sankcijas pret augsta ranga Ķīnas amatpersonām, piemēram, Chen Quanguo, Zhao Kezhi, Guo Shengkun un Hu Lianhe, kā arī citām Siņdzjanas policijas lietās apzinātām personām un vienībām, kas ir iesaistītas sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā;

12.  aicina Padomi nākamajā Eiropadomes sanāksmē pievērsties cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdzjanā un mudināt arī G7 un G20 dalībvalstis skatīt šo jautājumu;

13.  aicina ES un tās dalībvalstis saskaņā ar ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu šo nežēlīgo rīcību un panāktu saukšanu pie atbildības par veiktajiem noziegumiem, tostarp izmantojot starptautiskos mehānismus saukšanai pie atbildības;

14.  atzīst, ka ES un Ķīnas attiecības arvien vairāk raksturo ekonomiskā konkurence un sistēmiska sāncensība; atzīst to, ka ES līderi nesenajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē aktualizēja jautājumu par smagajiem pārkāpumiem Siņdzjanā, un uzsver, ka ir svarīgi turpināt izvirzīt šo jautājumu, kad vien tas ir iespējams, un visaugstākajā līmenī;

15.  mudina ES un dalībvalstis steidzami apzināt un mazināt riskus, kas saistīti ar Ķīnas iejaukšanos ārvalstīs; stingri nosoda visu veidu pārrobežu represijas vai mēģinājumus apspiest ārvalstīs dzīvojošos Ķīnas disidentus vai uiguru kopienas pārstāvjus;

16.  prasa ES un dalībvalstīm apturēt savus izdošanas līgumus ar Ķīnu un Honkongu;

17.  aicina Ķīnas iestādes atļaut visiem uiguriem, kuri to vēlas, atstāt Ķīnas Tautas Republiku;

18.  aicina Komisiju ierosināt importa aizliegumu visiem produktiem, kas ražoti piespiedu darba rezultātā, un produktiem, ko ražo jebkuri Ķīnas uzņēmumi, kuri iekļauti piespiedu darbu izmantojošu uzņēmumu sarakstā; atkārtoti pauž atbalstu vērienīgai direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju;

19.  atgādina par aicinājumu ES un dalībvalstīm pārbaudīt, vai vienības, kas darbojas ES iekšējā tirgū, nav tieši vai netieši iesaistītas masu uzraudzības sistēmu izveidē Siņdzjanā, minoritāšu grupu aizturēšanas centru vadīšanā vai būvniecībā Siņdzjanā vai darījumos ar jebkuru personu, kurai piemērotas sankcijas par sliktu izturēšanos pret uiguru un citām minoritāšu grupām Siņdzjanā; uzsver — ja šādi fakti tiek atklāti, būtu jāuzsāk ar tirdzniecību saistīti pasākumi un jāpiemēro izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūrām un sankcijas;

20.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / augstajam pārstāvim Savienības ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 445, 29.10.2021., 114. lpp. (2) OV C 255, 29.6.2021., 60. lpp. (3) OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp. (4) OV L 410 I, 7.12.2020., 13. lpp. (5) https://uyghurtribunal.com/wp-content/uploads/2021/12/Uyghur-Tribunal-Summary-Judgment-9th-Dec-21.pdf;https://14ee1ae3-14ee-4012-91cf-a6a3b7dc3d8b.usrfiles.com/ugd/14ee1a_3f31c56ca64a461592ffc2690c9bb737.pdf; https://newlinesinstitute.org/uyghurs/the-uyghur-genocide-an-examination-of-chinas-breaches-of-the-1948-genocide-convention/ https://www.ushmm.org/genocide-prevention/reports-and-resources/the-chinese-governments-assault-on-the-uyghurs (6) https://www.washingtonpost.com/world/2022/05/24/xinjiang-michelle-bachelet-china-uyghur/