Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. jūnija rezolūcija par jaunu tirdzniecības instrumentu, ar ko aizliegt piespiedu darbā saražotus produktus (2022/2611(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2021. gada 15. septembra runu par stāvokli Savienībā,
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 23. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (COM(2022)0071),
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 23. februāra paziņojumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē globālas taisnīgas pārkārtošanās procesam un ilgtspējīgai atveseļošanai (COM(2022)0066),
– ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2021. gada 12. jūlija norādījumus par ES uzņēmumu pienācīgu rūpību nolūkā novērst piespiedu darba risku to darbībās un piegādes ķēdēs,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par piespiedu darbu un uiguru stāvokli Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā(1),
– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 16. decembra rezolūciju par piespiedu darbu Linglongas ražotnē un vides aizstāvības protestiem Serbijā(2),
– ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to(3),
– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1930. gada Piespiedu darba konvenciju un tās 2014. gada protokolu,
– ņemot vērā SDO 1999. gada Bērnu darba ļaunāko formu konvenciju,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,
– ņemot vērā ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem,
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par jaunu tirdzniecības instrumentu, ar ko aizliegt piespiedu darbā saražotus produktus (O-000018/2022 – B9-0015/2022),
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
A. tā kā SDO 1930. gada Piespiedu darba konvencijā (Nr. 29) piespiedu darbs ir definēts kā “jebkurš darbs vai pakalpojums, kas tiek prasīts no cilvēka, piedraudot ar kādu sodu, un ko minētā persona nav uzņēmusies veikt labprātīgi”; tā kā SDO izmanto 11 pazīmes, pēc kurām identificē piespiedu darbu; tā kā minētās pazīmes ir šādas: neaizsargātības ļaunprātīga izmantošana, maldināšana, pārvietošanās ierobežošana, izolēšana, fiziska un seksuāla vardarbība, iebiedēšana un draudi, personu apliecinošu dokumentu paturēšana, algas neizmaksāšana, parādu verdzība, nežēlīgi darba un dzīves apstākļi un pārmērīgs virsstundu darbs; tā kā dažkārt, lai noteiktu piespiedu darba esību, ir jāpastāv vairākām minētajām pazīmēm;
B. tā kā saskaņā ar SDO aplēsēm patlaban visā pasaulē piespiedu darba apstākļos ir 25 miljoni cilvēku un no tiem 20,8 miljoni strādā privātpersonu noteiktu piespiedu darbu un 4,1 miljons — valsts noteiktu piespiedu darbu; tā kā 61 % piespiedu darba veicēju ir sievietes un meitenes; tā kā migrējošie darba ņēmēji ir īpaši neaizsargāti pret piespiedu darbu; tā kā Covid-19 pandēmija ir saasinājusi šo situāciju;
C. tā kā saskaņā ar jaunākajām SDO globālajām aplēsēm 2020. gada sākumā visā pasaulē 160 miljoni bērnu (proti, gandrīz katrs desmitais bērns pasaulē) bija iesaistīti bērnu darbā; tā kā 79 miljoni bērnu (gandrīz puse no visiem bērniem, kuri strādā bērnu darbu) cieš no bērnu darba ļaunākajām formām, veicot bīstamu darbu, kas tieši apdraud viņu veselību, drošību un morālo attīstību;
D. tā kā pētījumi ir parādījuši, ka piespiedu darbs kavē ilgtspējīgu attīstību un negatīvi ietekmē paaudžu nabadzību, nevienlīdzību un pārvaldību, kā arī veicina korupciju un nelikumīgas kapitāla plūsmas;
E. tā kā ES ekonomika ar globālu piegādes ķēžu starpniecību ir saistīta ar miljoniem darba ņēmēju visā pasaulē; tā kā ES patērētāji vēlas būt droši, ka viņu pirktās preces ir ražotas ilgtspējīgā un taisnīgā veidā, kas nodrošina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību tiem, kuri tās ražo;
F. tā kā piespiedu darbs ir nenovērtējams ārējs faktors, kas kavē inovāciju un produktivitāti un sniedz negodīgas konkurences priekšrocības uzņēmumiem un valdībām, kas šādu darbu atbalsta;
G. tā kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā apstiprināja, ka Komisija ierosinās ES tirgū aizliegt produktus, kas saražoti piespiedu darbā;
H. tā kā priekšlikumā Direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju Komisija lieliem uzņēmumiem, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, un dažiem citiem uzņēmumiem, kas darbojas īpaši jutīgās nozarēs, nosaka pienācīgas rūpības pienākumus identificēt, novērst un mazināt faktisku un iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām, tostarp darba ņēmēju tiesībām, un uz vidi globālajās piegādes ķēdēs un atbildēt par to;
I. tā kā Komisijas 2022. gada 23. februāra paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē globālas taisnīgas pārkārtošanās procesam un ilgtspējīgai atveseļošanai (COM(2022)0066) ir izklāstīti Komisijas plāni sagatavot jaunu likumdošanas iniciatīvu, kas aizliegs ES tirgū laist produktus, kuri ražoti, izmantojot piespiedu darbu, tostarp bērnu piespiedu darbu; tā kā šī iniciatīva attieksies gan uz vietējiem, gan importētiem produktiem un aizliegumu apvienos ar spēcīgu, uz risku balstītu izpildes panākšanas satvaru;
J. tā kā piespiedu darbs ir sarežģīta parādība un ar piespiedu darbā saražotu produktu aizliegumu vien nepietiks, lai izskaustu piespiedu darbu un novērstu problēmas cēloņus; tā kā šīs globālās problēmas risināšanā ES būtu jākoncentrējas arī uz dialogu ar trešām valstīm, tehnisko palīdzību, spēju veidošanu un izpratnes veicināšanu; tā kā ES būtu arī aktīvi jāstrādā daudzpusējā līmenī, lai rastu kolektīvus risinājumus piespiedu darba izskaušanai;
K. tā kā vairāki ES uzņēmumi ievēro vairākas fakultatīvas un savstarpēji pārklājošās vadlīnijas par atbildīgu uzņēmējdarbību, taču to ieviešana joprojām ir jāuzlabo; tā kā, lai risinātu šo problēmu, ES jau ir ieviesusi obligātus pienācīgas rūpības noteikumus konkrētās nozarēs, piemēram, kokmateriālu un tā dēvēto konfliktu izrakteņu ieguves jomā;
L. tā kā piespiedu darbā saražotu produktu izslēgšanas rezultativitāte būs atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, no globālā pieprasījuma procentuālās daļas nozarēs, kas piedalās boikotā, eksportējošo uzņēmumu izmaksām un dzīvotspējas sakarā ar novirzēm tirdzniecības plūsmās, tirdzniecības pārdali vai produktu pārveidošanu, piegādātāju tirgus varas un no tā, kā uzņēmējas valsts valdība reaģē uz ārēju spiedienu;
M. tā kā, lai atrisinātu dažādas ar piespiedu darbu saistītas problēmas, ir jāapvieno vairāki instrumenti;
N. tā kā, lai produktu izslēgšana būtu saderīga ar PTO, tā ir jāstrukturē tā, lai izvairītos no brīvās tirdzniecības saistību pārkāpšanas un nediskriminētu preces ģeogrāfiskās izcelsmes dēļ; tā kā Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XX pantā ir paredzēts juridiskais pamats lēmumiem par produktu izslēgšanu; tā kā jebkurai šādai izslēgšanai ir jābūt balstītai uz pierādījumiem un tai jānotiek pēc apspriešanās ar skartajām pusēm;
O. tā kā piespiedu darbā saražotu produktu aizlieguma ieviešana ir gan Parlamenta, gan visas ES politiskā prioritāte,
1. aicina izstrādāt jaunu, ar PTO saderīgu tirdzniecības instrumentu, kas papildinātu noteikumus par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, aizliedzot tādu produktu importu un eksportu, kuri ražoti vai pārvadāti, izmantojot piespiedu darbu, un kas būtu jāpapildina ar ES iekšējās tirdzniecības pasākumiem; uzsver, ka jebkuram turpmākam ES regulējumam ir jābūt samērīgam, nediskriminējošam un efektīvam, vienlaikus ievērojot apņemšanos izveidot atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu; uzsver, ka jaunais priekšlikums varētu būt balstīts uz labāko praksi valstīs, kurās ir spēkā līdzīgi tiesību akti, piemēram, ASV un Kanādā;
2. uzsver, ka, lai varētu noteikt to, vai ir izmantots piespiedu darbs, būtu jābalstās uz SDO definētajām piespiedu darba pazīmēm, tostarp uz SDO vadlīnijām “Hard to see, harder to count – Survey guidelines to estimate forced labour of adults and children” (“Grūti pamanīt, vēl grūtāk uzskaitīt. Vadlīnijas apsekojumam, ko veic, lai aplēstu pieaugušo un bērnu piespiedu darbu”);
3. uzskata, ka jaunajam instrumentam būtu jāļauj aizliegt piespiedu darbā saražotus produktus no konkrētas ražotnes, konkrēta importētāja vai uzņēmuma, konkrēta reģiona (valsts atbalstīta piespiedu darba gadījumā) un konkrēta transporta kuģa vai flotes;
4. uzskata, ka saskaņā ar jauno ES instrumentu publiskajām iestādēm pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz saņemto informāciju, būtu jāaiztur preces uz ES robežas, ja tās uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka šīs preces ir ražotas vai pārvadātas, izmantojot piespiedu darbu; norāda, ka tad importētājam, kura preces ir aizturētas, būtu jādod iespēja atspēkot šo apsūdzību, pierādot, ka preces nav ražotas vai pārvadātas, izmantojot piespiedu darbu, un rezultātā preces var tikt izlaistas; uzsver, ka pierādījumiem, ar kuriem pierāda piespiedu darba neesību, jābūt balstītiem uz SDO standartiem;
5. norāda, ka produkti būtu jāaiztur pēc publisko iestāžu konstatējumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, ka attiecīgo preču ražošanā vai pārvadāšanā ir izmantots piespiedu darbs, vai tad, ja preces ir no konkrēta reģiona, kurā ir izplatīts valsts noteikts piespiedu darbs; uzsver, ka tad, ja uzņēmums varēs pierādīt, ka piespiedu darbs nav izmantots vai ir veikti korektīvi pasākumi un piespiedu darba pazīmju vairs nav, aizturētā preču krava tiks atbrīvota;
6. atzīst, ka vairāki ES uzņēmumi jau cenšas nodrošināt, ka to piegādes ķēdēs netiek piekopta prakse, kas pārkāpj cilvēktiesības un darba ņēmēju tiesības; aicina Komisiju piedāvāt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, tehnisku un citu piemērotu atbalstu jauno noteikumu ievērošanā, lai tādējādi izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas MVU; turklāt aicina Komisiju novērtēt instrumenta īstenošanu un tā ietekmi uz ES uzņēmumiem;
7. uzskata, ka Komisijai, jo īpaši galvenajam tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugam, kā arī valstu iestādēm, jābūt pilnvarotām sākt izmeklēšanu; norāda, ka publiskajām iestādēm vajadzētu būt iespējai rīkoties, pamatojoties uz ieinteresēto personu, NVO vai skarto darba ņēmēju sniegto informāciju un izmantojot oficiālu un drošu sūdzību procedūru, piemēram, ar vienotā kontaktpunkta starpniecību;
8. aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunais ES instruments paredz, ka atbildīgiem uzņēmumiem pirms importa ierobežojumu atcelšanas ir jānodrošina atlīdzība skartajiem darba ņēmējiem; aicina sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un arodbiedrībām, uzraudzīt korektīvos pasākumus;
9. uzskata, ka ES līmenī būtu jāizveido koordinācijas sistēma, lai palīdzētu dalībvalstu muitas dienestiem un nodrošinātu visu uzsākto procedūru pārredzamību;
10. uzsver, ka publiskās iestādes var pieprasīt uzņēmumiem atklāt relevanto informāciju par meitasuzņēmumiem, piegādātājiem, apakšpiegādātājiem, līgumslēdzējiem un darījumu partneriem piegādes ķēdē, vienlaikus pienācīgi ievērojot komercnoslēpuma konfidencialitāti; šajā nolūkā aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas, kas palīdzētu uzņēmumiem ieviest piegādes ķēdes apzināšanas procesu un noteikt, kura informācija ir relevanta; uzsver, ka publiska datubāze, kurā ir informācija par atsevišķiem piegādātājiem, to radīto risku vai, gluži pretēji, pierādījumi par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, varētu samazināt uzņēmumiem radīto administratīvo slogu;
11. aicina izveidot un uzturēt publisku sarakstu ar sankcijām pakļautajiem subjektiem, reģioniem un produktiem;
12. uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai izbeigtu piespiedu darbu visā pasaulē un nodrošinātu, ka piespiedu darbā saražotās preces netiek tirgotas; norāda, ka ir vajadzīgi kopīgi centieni, lai nodrošinātu, ka aizliegums netiek apiets un ka preces, par kurām ir aizdomas, ka tās ir saražotas piespiedu darbā, netiek novirzītas;
13. uzskata, ka, lai panāktu pārmaiņas visā pasaulē, ES būtu cieši jāsadarbojas ar saviem partneriem, kopīgi rīkojoties un veicot izmeklēšanu; prasa, lai ES delegācijas aktīvi sadarbotos ar trešām valstīm un ieinteresētajām personām jautājumos, kas saistīti ar jauno tiesību aktu;
14. norāda, ka jaunajam tirdzniecības instrumentam, ar ko aizliedz piespiedu darbā saražotus produktus, vajadzētu būt saskaņotam un jāpapildina citas ar pienācīgu rūpību saistītas iniciatīvas un spēkā esošie noteikumi par cilvēktiesībām un ilgtspējību; norāda, ka tas būtu jāņem vērā, pārskatot 15 punktu rīcības plānu par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) nodaļām, un turpmākajās ES brīvās tirdzniecības nolīgumu TIA nodaļās;
15. aicina izmantot publiskos un privātos ieguldījumus, lai skartajās piegādes ķēdēs attīstītu papildu ražošanas jaudu, kurā neizmanto piespiedu darbu;
16. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstīm.