Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/0205(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0199/2022

Iesniegtie teksti :

A9-0199/2022

Debates :

PV 07/07/2022 - 4
CRE 07/07/2022 - 4
PV 12/09/2023 - 21
CRE 12/09/2023 - 21

Balsojumi :

PV 07/07/2022 - 9.7
CRE 07/07/2022 - 9.7
Balsojumu skaidrojumi
PV 13/09/2023 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2022)0297
P9_TA(2023)0319

Pieņemtie teksti
PDF 326kWORD 86k
Ceturtdiena, 2022. gada 7. jūlijs - Strasbūra
Ilgtspējīgas aviācijas degvielas (iniciatīva “ReFuelEU Aviation”) ***I
P9_TA(2022)0297A9-0199/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (COM(2021)0561 – C9-0332/2021 – 2021/0205(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Pēdējās desmitgadēs gaisa transportam ir bijusi izšķirīga nozīme Savienības ekonomikā un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē, jo tas ir viens no Savienības ekonomikas vissekmīgākajiem un dinamiskākajiem sektoriem. Tas ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un tūrisma, kā arī savienojamības un mobilitātes virzītājspēks gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā, jo īpaši Savienības iekšējā aviācijas tirgū. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums ir ievērojami veicinājis savienojamības uzlabošanos Savienībā un ar trešām valstīm un lielā mērā sekmējis Savienības ekonomiku.
(1)  Pēdējās desmitgadēs gaisa transportam ir bijusi izšķirīga nozīme Savienības ekonomikā un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē, jo tas ir viens no Savienības ekonomikas vissekmīgākajiem un dinamiskākajiem sektoriem. Tas ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un tūrisma, kā arī savienojamības un mobilitātes virzītājspēks gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā, kā arī viens no galvenajiem savienojumu nodrošinātājiem starp tālākajiem reģioniem un kontinentu, jo īpaši Savienības iekšējā aviācijas tirgū. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums ir ievērojami veicinājis savienojamības uzlabošanos, kohēzijas palielināšanos un reģionālās nevienlīdzības mazināšanos Savienībā, jo īpaši attiecībā uz nomaļajiem, tālākajiem, mazapdzīvotiem un salu reģioniem, kā arī savienotību ar trešām valstīm un lielā mērā sekmējis Savienības ekonomiku.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Kopš 2020. gada gaisa transports ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Paturot prātā, ka pandēmijai reiz pienāks beigas, gaidāms, ka tuvākajos gados gaisa satiksme pakāpeniski atsāksies un atjaunosies līdz pirmskrīzes līmenim. Vienlaikus nozares emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās, un pēc pandēmijas pārvarēšanas varētu atsākties emisiju pieauguma tendence. Tāpēc ir jāsagatavojas nākotnei un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, nodrošinot labi funkcionējošu gaisa transporta tirgu, kas palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus un kam raksturīgs augsts savienojamības, drošuma un drošības līmenis.
(2)  Pieņemot Regulu (ES) 2021/1119, Savienība ir juridiski apņēmusies vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Lai to panāktu, visām ekonomikas nozarēm, tostarp transporta nozarei, ir strauji jāveic dekarbonizācijas pasākumi. Aviācijas nozarē tas nozīmē, ka ir būtiski jāpalielina ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošana, piegāde un izmantošana. Kopš 2020. gada gaisa transports ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Ir gaidāms, ka tuvākajos gados gaisa satiksme pakāpeniski atsāksies un atjaunosies līdz pirmskrīzes līmenim. Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija lēš, ka pasažieru pārvadājumu apjoms Eiropā līdz 2050. gadam palielināsies par 3 % gadā, savukārt kravu pārvadājumu apjoms — par 2,4 % gadā. Vienlaikus nozares emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās, un pēc pandēmijas pārvarēšanas varētu strauji atsākties emisiju pieauguma tendence. Tāpēc ir obligāti jāsagatavojas nākotnei un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, nodrošinot labi funkcionējošu gaisa transporta nozari, kas palīdz pilnībā sasniegt Savienības klimata mērķus un kam raksturīgs augsts savienojamības, cenas pieņemamības, drošuma un drošības līmenis.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Savienības gaisa transporta nozares darbību nosaka tās pārrobežu raksturs visā Savienībā un tās globālā dimensija. Aviācijas iekšējais tirgus ir viena no visintegrētākajām nozarēm Savienībā, un to reglamentē vienoti noteikumi par piekļuvi tirgum un darbības nosacījumiem. Gaisa transporta ārpolitiku reglamentē noteikumi, kas pasaules mērogā izstrādāti Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kā arī visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm.
(3)  Savienības gaisa transporta nozares darbību nosaka tās pārrobežu raksturs visā Savienībā un tās globālā dimensija. Aviācijas iekšējais tirgus ir viena no visintegrētākajām nozarēm Savienībā, un to reglamentē vienoti noteikumi par piekļuvi tirgum un darbības nosacījumiem. Gaisa transporta jomā īstenoto Savienības ārpolitiku reglamentē noteikumi, kas pasaules mērogā izstrādāti Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) un ko paredz visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienība atbalstītu starptautiska, daudzpusēja vai divpusēja līmeņa centienus veicināt vērienīgu pieeju un konverģenci attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu, vienlaikus starptautiskā mērogā nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Visā Savienības gaisa transporta tirgū valda spēcīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem, un tiem ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Gaisa transporta tirgus un tā dalībnieku stabilitāte un labklājība balstās uz skaidru un saskaņotu politikas satvaru, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un citiem aviācijas nozares dalībniekiem darboties uz vienlīdzīgu iespēju pamata. Ja rodas tirgus izkropļojumi, tie rada risku, ka gaisa kuģu ekspluatanti vai lidostas var nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekšējiem vai ārējiem konkurentiem. Tas savukārt var mazināt gaisa transporta nozares konkurētspēju un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo gaisa satiksmes savienojamību.
(4)  Visā pasaules un Savienības gaisa transporta tirgū valda spēcīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem, un tiem ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Gaisa transporta tirgus un tā dalībnieku stabilitāte un labklājība balstās uz skaidru un saskaņotu politikas satvaru, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un citiem aviācijas nozares dalībniekiem darboties uz vienlīdzīgu noteikumu un iespēju pamata, tā veidojot dinamisku nozari un radot darba iespējas. ES iekšējie lidojumi lielā mērā ir daļa no globāliem maršrutiem, kas iekļaujas globālajā tirgū. To pašu var teikt par maršrutiem no ārpussavienības valstīm uz galamērķiem ārpussavienības valstīs ar savienojumiem Eiropas lidostās. Ja rodas tirgus izkropļojumi, gaisa kuģu ekspluatanti vai lidostas saskaras ar risku nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekšējiem vai ārējiem konkurentiem. Tas savukārt var mazināt gaisa transporta nozares konkurētspēju, pakļaut riskam gaisa transporta nozares uzņēmumus un darbvietas, un samazināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamos gaisa satiksmes savienojumus un transporta iespējas.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Sevišķi svarīgi ir visā Savienības gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz aviācijas degvielu, kas veido būtisku daļu no gaisa kuģu ekspluatantu izmaksām. Degvielas cenu svārstības var būtiski ietekmēt gaisa kuģu ekspluatantu ekonomiskos rādītājus un negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Ja pastāv aviācijas degvielas cenu atšķirības starp dažādām Savienības lidostām vai starp Savienības lidostām un trešu valstu lidostām, tas var mudināt gaisa kuģu ekspluatantus ekonomisku apsvērumu dēļ pielāgot degvielas uzpildes stratēģijas. Liekas degvielas uzpilde palielina gaisa kuģu degvielas patēriņu un rada nevajadzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa kuģu ekspluatantu piekopta liekas degvielas uzpilde attiecīgi apdraud Savienības centienus vides aizsardzības jomā. Daži gaisa kuģu ekspluatanti var izmantot aviācijas degvielas izdevīgās cenas savā valstī kā priekšrocību konkurencē ar citām aviosabiedrībām, kas apkalpo līdzīgus maršrutus. Tas var negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju un kaitēt gaisa satiksmes savienojamībai. Ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi šādas prakses novēršanai, lai izvairītos no lieka kaitējuma videi, kā arī lai atjaunotu un saglabātu godīgas konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū.
(5)  Sevišķi svarīgi ir visā Savienības gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz aviācijas degvielu, kas veido būtisku daļu no gaisa kuģu ekspluatantu izmaksām. Degvielas cenu svārstības var būtiski ietekmēt gaisa kuģu ekspluatantu ekonomiskos rādītājus un negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū, mazināt aviācijas nozares pievilcību un līdz ar to arī mobilitāti, augstu degvielas cenu tiešā ietekmē palielinoties galapatēriņa cenām. Ja pastāv aviācijas degvielas cenu atšķirības starp dažādām Savienības lidostām vai starp Savienības lidostām un trešu valstu lidostām, tas var mudināt gaisa kuģu ekspluatantus ekonomisku apsvērumu dēļ pielāgot degvielas uzpildes stratēģijas. Liekas degvielas uzpilde palielina gaisa kuģu degvielas patēriņu un rada nevajadzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa kuģu ekspluatantu piekopta liekas degvielas uzpilde, kas veikta ekonomisku apsvērumu dēļ, attiecīgi apdraud Savienības centienus vides aizsardzības jomā. Daži gaisa kuģu ekspluatanti var izmantot aviācijas degvielas izdevīgās cenas savā valstī kā priekšrocību konkurencē ar citām aviosabiedrībām, kas apkalpo līdzīgus maršrutus. Tas var negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju, radot tirgus izkropļojumus, un kaitēt gaisa satiksmes savienojamībai. Ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi šādas prakses novēršanai, lai izvairītos no lieka kaitējuma videi, kā arī lai atjaunotu un saglabātu godīgas konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū. Tomēr šajā regulā būtu jāņem vērā arī tas, ka liekas degvielas uzpilde reizēm tiek veikta, lai ievērotu degvielas drošības noteikumus, un šādos gadījumos to attaisno drošības apsvērumi. Turklāt liekas degvielas uzpilde var būt sekas specifiskām darbības grūtībām, ar kurām saskaras daži gaisa kuģu ekspluatanti dažās lidostās, cita starpā ar nesamērīgi ilgāku laiku, kas nepieciešams gaisa kuģa apkalpošanai starp ielidošanu un izlidošanu, vai samazinātu lidostas kapacitāti maksimālās noslodzes brīžos. Tādēļ Komisijai būtu cieši jāuzrauga, jāizvērtē un jāanalizē liekas degvielas uzpildes gadījumi un tiem pamatā esošie iemesli un vajadzības gadījumā jāierosina tiesību aktu priekšlikumi šīs regulas grozīšanai.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Kopējās transporta politikas galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan Savienības transporta sistēmu efektīvu darbību, gan vides aizsardzību. Gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības labad ir jāievieš pasākumi, kuru mērķis ir samazināt oglekļa emisijas no gaisa kuģiem, kas veic lidojumus no Savienības lidostām. Šādiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības klimata mērķu sasniegšana līdz 2030. un 2050. gadam.
(6)  Kopējās transporta politikas galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan Savienības transporta sistēmu efektīvu darbību un darba tiesību un sociālā regulējuma ievērošanu, gan vides aizsardzību. Gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības labad ir jāievieš pasākumi, tostarp ekonomikas instrumenti, kuru mērķis ir samazināt oglekļa emisijas no gaisa kuģiem, kas veic lidojumus no Savienības lidostām, un izveidot ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas un piegādes tirgu. Šādiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības klimata mērķu sasniegšana līdz 2030. un 2050. gadam.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Paziņojumā par Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju10, kuru Komisija pieņēma 2020. gada decembrī, ir noteikts rīcības virziens, kas jāietur, lai panāktu ES transporta sistēmas zaļo un digitālo pārveidi un uzlabotu tās noturību. Gaisa transporta nozares dekarbonizācija ir nepieciešams un sarežģīts process, jo īpaši īstermiņā. Tehnoloģiju attīstība, kas noris saskaņā ar Eiropas un valstu aviācijas pētniecības un inovācijas programmām, pēdējās desmitgadēs ir palīdzējusi ievērojami samazināt emisijas. Tomēr gaisa satiksmes apjoma pieaugums pasaulē ir apsteidzis nozares emisiju samazinājumus. Lai gan paredzams, ka jaunās tehnoloģijas nākamajās desmitgadēs palīdzēs samazināt tuvsatiksmes aviācijas atkarību no fosilās enerģijas, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir vienīgais risinājums, kas jau tuvākajā laikā ļautu īstenot būtisku dekarbonizāciju visā lidojumu diapazonā. Tomēr pašlaik šis potenciāls lielākoties paliek neizmantots.
(7)  Paziņojumā par Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju10 , kuru Komisija pieņēma 2020. gada decembrī, ir noteikts rīcības virziens, kas jāietur, lai panāktu ES transporta sistēmas zaļo un digitālo pārveidi un uzlabotu tās noturību. Gaisa transporta nozares dekarbonizācija ir nepieciešams un sarežģīts process, jo īpaši īstermiņā. Tehnoloģiju attīstība, kas noris saskaņā ar Eiropas un valstu aviācijas pētniecības un inovācijas programmām, un nepārprotama nozares apņēmība pēdējās desmitgadēs ir palīdzējusi ievērojami samazināt emisijas. Tomēr gaisa satiksmes apjoma pieaugums pasaulē ir apsteidzis nozares emisiju samazinājumus. Lai gan paredzams, ka jaunās tehnoloģijas, tostarp ar elektroenerģiju vai ūdeņradi darbināmu bezemisiju gaisa kuģu izstrāde, nākamajās desmitgadēs palīdzēs samazināt tuvsatiksmes aviācijas atkarību no fosilās enerģijas un tām vidējā termiņā un ilgtermiņā var būt svarīga nozīme komerciālajā aviācijā, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir daudzsološs risinājums, kas gan tuvākajā laikā, gan vidējā termiņā un ilgtermiņā ļautu īstenot būtisku dekarbonizāciju visā lidojumu diapazonā. Tomēr pašlaik šis potenciāls lielākoties paliek neizmantots un laika gaitā būs vajadzīgs atbalsts ilgtspējīgu aviācijas degvielu tālākai izstrādei un ieviešanai, kā arī jaunu gaisa kuģu dzinēju un tehnoloģiju pētniecībai.
__________________
__________________
10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni”, (COM(2020)0789), 9.12.2020.
10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789), 9.12.2020.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Visaptverošais princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būtu jāīsteno visās nozarēs, aptverot ne vien energosistēmu, bet arī transporta nozari, tostarp aviāciju. Jo īpaši tas būtu jāņem vērā, pieņemot politikas, plānošanas un investīciju lēmumus saistībā ar energoefektīvāku dzinēju un ilgtspējīgu alternatīvo degvielu un tehnoloģiju ieviešanu, tostarp attiecībā uz tādu lidmašīnu ātru izstrādi, kuras darbināmas ar atjaunīgo elektroenerģiju vai zaļo ūdeņradi.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir šķidras tūlītējas savietojamības degvielas, kas ir pilnībā savstarpēji aizvietojamas ar tradicionālo aviācijas degvielu un savietojamas ar esošajiem gaisa kuģu dzinējiem. Pasaules mērogā izmantošanai civilajā vai militārajā aviācijā ir sertificēti vairāki ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas paņēmieni. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu tehnoloģiskās gatavības pakāpe jau ļoti drīz piešķirs tām lielu nozīmi gaisa transporta radīto emisiju samazināšanā. Paredzams, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā tās veidos lielu daļu aviācijas degvielu struktūras. Turklāt, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem degvielas standartiem, ilgtspējīgas aviācijas degvielas varētu veicināt aromātisko savienojumu satura samazināšanu ekspluatantu izmantotajā galīgajā degvielā, tādējādi palīdzot samazināt citas emisijas papildus CO2 emisijām. Paredzams, ka citas alternatīvas ar dzinēju darbināmiem gaisa kuģiem, piemēram, elektroenerģija vai šķidrais ūdeņradis, pakāpeniski veicinās gaisa transporta dekarbonizāciju, sākot ar tuvsatiksmes lidojumiem.
(8)  Ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir aviācijas degvielas, pie kurām pieder šķidras tūlītējas savietojamības degvielas, kas ir pilnībā savstarpēji aizvietojamas ar tradicionālo aviācijas degvielu un savietojamas ar esošajiem gaisa kuģu dzinējiem, kā arī ūdeņradis un elektroenerģija. Pasaules mērogā izmantošanai civilajā vai militārajā aviācijā ir sertificēti vairāki ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas paņēmieni. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu tehnoloģiskās gatavības pakāpe jau ļoti drīz piešķirs tām lielu nozīmi gaisa transporta radīto emisiju samazināšanā. Paredzams, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā tās veidos lielu daļu aviācijas degvielu struktūras. Turklāt, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem degvielas standartiem un EASA atbalstu šo standartu izstrādei, ilgtspējīgas aviācijas degvielas varētu veicināt aromātisko savienojumu satura samazināšanu ekspluatantu izmantotajā galīgajā degvielā, tādējādi palīdzot samazināt citas emisijas papildus CO2 emisijām. Citas ilgtspējīgas aviācijas degvielas, piemēram, elektroenerģija vai ūdeņradis, ir ļoti daudzsološas tehnoloģijas, un ir paredzams, ka tās pakāpeniski veicinās gaisa transporta dekarbonizāciju, sākot ar tuvsatiksmes lidojumiem. Šī regula vēl vairāk paātrinās šo tehnoloģiju zinātnisko izstrādi un ieviešanu, kā arī ar tām saistīto komerciālo inovāciju, ļaujot ekonomikas dalībniekiem apsvērt minēto tehnoloģiju izmantošanu šajā regulā noteikto ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanas normu kontekstā, kad šīs tehnoloģijas būs pilnībā izstrādātas un komerciāli pieejamas. Tas arī palielinās tirgus noteiktību un prognozējamību un stimulēs investīcijas nepieciešamajās jaunajās tehnoloģijās.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Pakāpeniska ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana gaisa transporta tirgū aviosabiedrībām radīs papildu izmaksas par degvielu, jo šādas degvielas ražošanas tehnoloģijas pašlaik izmaksā dārgāk nekā tradicionālās aviācijas degvielas ražošana. Paredzams, ka tas saasinās gaisa transporta tirgū jau pastāvošās ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem saistītās problēmas attiecībā uz aviācijas degvielu un radīs turpmākus gaisa kuģu ekspluatantu un lidostu konkurences izkropļojumus. Ar šo regulu būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir, nosakot visā Savienībā saskaņotas prasības, novērst to, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana negatīvi ietekmē aviācijas nozares konkurētspēju.
(9)  Pakāpeniska ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana gaisa transporta tirgū aviosabiedrībām radīs papildu izmaksas par degvielu, jo šādas degvielas ražošanas tehnoloģijas pašlaik izmaksā dārgāk nekā tradicionālās aviācijas degvielas ražošana. Paredzams, ka tas saasinās gaisa transporta tirgū jau pastāvošās ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem saistītās problēmas attiecībā uz aviācijas degvielu un radīs turpmākus gaisa kuģu ekspluatantu un lidostu konkurences izkropļojumus, arī saistībā ar CORSIA un ETS emisiju sistēmu īstenošanu. Ar šo regulu būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir, nosakot visā Savienībā saskaņotas prasības, tostarp ieviešot kopējas definīcijas un izvirzot kopējus ES līmeņa mērķrādītājus, novērst to, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana negatīvi ietekmē aviācijas nozares konkurētspēju.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Pasaules līmenī ilgtspējīgas aviācijas degvielas reglamentē ICAO. Tā jo sevišķi nosaka sīki izstrādātas ilgtspējas, izsekojamības un uzskaites prasības, kas piemērojamas ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kuras izmanto lidojumos, uz ko attiecas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Lai gan CORSIA ir iestrādāti stimuli un ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek uzskatītas par neatņemamu elementu starptautiskās aviācijas ilgtermiņa centienu mērķa (“Long-Term Aspiration Goal”) īstenošanas iespēju izpētē, pašlaik nav obligātas sistēmas, kas attiektos uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu starptautiskajos lidojumos. Visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji gaisa transporta nolīgumi starp ES vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm parasti ietver noteikumus par vides aizsardzību. Tomēr pagaidām šādi noteikumi līgumslēdzējām pusēm neuzliek nekādas saistošas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu.
(10)  Pasaules līmenī ilgtspējīgas aviācijas degvielas reglamentē un definē ICAO, valstīm vienojoties par sīki izstrādātām ilgtspējas, izsekojamības un uzskaites prasībām, kas piemērojamas tādu sertificētu ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas paņēmieniem, kuras izmanto lidojumos, uz ko attiecas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Lai gan CORSIA ir iestrādāti stimuli un ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek uzskatītas par neatņemamu elementu starptautiskās aviācijas ilgtermiņa centienu mērķa (“Long-Term Aspiration Goal”) īstenošanas iespēju izpētē, pašlaik nav obligātas sistēmas, kas attiektos uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu starptautiskajos lidojumos. Visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji gaisa transporta nolīgumi starp ES vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm parasti ietver noteikumus par vides aizsardzību. Pašlaik šādi noteikumi līgumslēdzējām pusēm neuzliek nekādas saistošas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Lai starptautiskajā aviācijas tirgū novērstu konkurences izkropļojumus, kas varētu izraisīt tādu satiksmes plūsmu zudumu, kurās savienojumus nodrošina ES lidostas, kā arī oglekļa emisiju pārvirzi, un lai izveidotu ilgtspējīgu aviācijas degvielu globālo tirgu, Savienībai, īstenojot savu ārpolitiku aviācijas jomā, vajadzētu uzņemties pasaulē vadošu lomu pārejā uz ilgtspējīgu degvielu izmantošanu, iesaistīties starptautiskās sarunās, lai saskaņotu ilgtspējīgu aviācijas degvielu definīcijas un standartus, un veicināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas, izmantošanas un uzpildes noteikumu starptautisko konverģenci. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienība turpinātu centienus ICAO līmenī panākt vērienīgu globālu sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu globālo tirgu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm ICAO Ģenerālajā asamblejā būtu aktīvi jāatbalsta tūlītēja sarunu sākšana par vērienīgu globālu politikas satvaru ICAO līmenī attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu. Tiklīdz šāds globāls politikas satvars būs pieņemts, Komisijai būtu jānodrošina, lai šīs regulas noteikumi būtu saderīgi un saskaņoti ar šo satvaru un starptautiskajiem standartiem un papildinātu tos, tādējādi nodrošinot saskaņotu īstenošanu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā līmenī. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, lai visaptverošos daudzpusējos un divpusējos gaisa satiksmes un gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos būtu iekļauti līdzvērtīgi un saistoši noteikumi par piejaukuma normām ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai. Vēl Komisijai būtu regulāri jānovērtē, vai šīs regulas noteikumi nerada nelabvēlīgu ietekmi uz iekšējā aviācijas tirgus darbību, nozares konkurētspēju, gaisa pārvadātāju un gaisa satiksmes mezglu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starptautiskā kontekstā un iespējamām maršrutu izmaiņām, kuru rezultātā notiktu oglekļa emisiju pārvirze, un attiecīgā gadījumā būtu jāierosina līdzekļi šādas nelabvēlīgas ietekmes novēršanai.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Tāpēc aviācijas iekšējā tirgus vajadzībām ir jāparedz vienoti noteikumi, kas papildinātu Direktīvu (ES) 2018/2001 un ļautu sasniegtu tās vispārējos mērķus, pievēršoties konkrētām vajadzībām un prasībām, kuras raksturīgas ES aviācijas iekšējam tirgum. Šīs regulas mērķis it īpaši ir novērst aviācijas tirgus sadrumstalotību, iespējamus ekonomikas dalībnieku konkurences izkropļojumus vai gaisa kuģu ekspluatantu piekoptu negodīgu praksi, kuras nolūks ir izvairīties no izmaksām saistībā ar degvielas uzpildi.
(12)  Tāpēc aviācijas iekšējā tirgus vajadzībām ir jāparedz vienoti noteikumi, kas papildinātu Direktīvu (ES) 2018/2001 un ļautu sasniegt tās vispārējos mērķus, pievēršoties konkrētām vajadzībām un prasībām, kuras raksturīgas ES aviācijas iekšējam tirgum, un veicinot ilgtspējīgu degvielu izmantojumu aviācijā. Šīs regulas mērķis it īpaši ir novērst Savienības aviācijas tirgus sadrumstalotību, iespējamus ekonomikas dalībnieku konkurences izkropļojumus vai gaisa kuģu ekspluatantu piekoptu negodīgu praksi, kuras nolūks ir izvairīties no izmaksām saistībā ar degvielas uzpildi, un Savienībā veicināt inovāciju un ražošanu. Lai veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu drīzāku izmantošanu, ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts un finansējums Savienības un valstu līmenī, kā arī stimuli publiskā un privātā sektora partnerībām.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Šī regula būtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas darbojas civilajā aviācijā un veic komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus. Tā nebūtu jāpiemēro tādiem gaisa kuģiem kā militāriem gaisa kuģiem un gaisa kuģiem, kas iesaistīti lidojumos humanitāros, meklēšanas, glābšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai medicīniskos nolūkos, kā arī muitas, policijas un ugunsdzēsības operācijās. Lidojumi, kas tiek veikti šādos apstākļos, ir izņēmuma rakstura lidojumi, un tādējādi tos ne vienmēr var plānot tāpat kā regulārus lidojumus. Ņemot vērā šādu lidojumu būtību, ne vienmēr ir iespējams izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, jo tas var radīt nevajadzīgu slogu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES aviācijas vienotajā tirgū, šai regulai būtu jāattiecas uz iespējami vislielāko daļu komerciālās gaisa satiksmes, ko veic no lidostām, kuras atrodas ES teritorijā. Lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojamību ES iedzīvotāju, uzņēmumu un reģionu labā, vienlaikus ir svarīgi izvairīties no pārmērīga sloga uzlikšanas gaisa pārvadājumiem mazās lidostās. Būtu jānosaka pasažieru gaisa pārvadājumu un kravu gaisa pārvadājumu apjoma ikgadējā robežvērtība, kuru nepārsniedzot lidostām šī regula nebūtu piemērojama; tomēr regulas darbības jomai būtu jāaptver vismaz 95 % no kopējās satiksmes, ko veic no Savienības lidostām. To pašu iemeslu dēļ būtu jānosaka robežvērtība atbrīvojumam, ko piešķir gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ir atbildīgi par ļoti nelielu skaitu reisu, kas izlido no lidostām ES teritorijā.
(15)  Šī regula nebūtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas izpilda lidojumus humanitāros, meklēšanas, glābšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai medicīniskos nolūkos, jo lidojumi, kas tiek veikti šādos apstākļos, ir ārkārtas rakstura lidojumi un tādēļ tos ne vienmēr var plānot tāpat kā regulārus lidojumus. Ņemot vērā šādu lidojumu būtību, ne vienmēr ir iespējams izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, jo tas var radīt nevajadzīgu slogu. Šī regula būtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas darbojas civilajā aviācijā un veic komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus. Tā nebūtu jāpiemēro militāriem gaisa kuģiem vai gaisa kuģiem, kas iesaistīti muitas, policijas un ugunsdzēsības operācijās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES aviācijas vienotajā tirgū un visā ES radītu labvēlīgus apstākļus SAF tirgus un nepieciešamās SAF infrastruktūras attīstībai, šai regulai būtu jāattiecas uz visu komerciālo gaisa satiksmi no lidostām, kuras atrodas ES teritorijā. Vienlaikus, lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojamību ES iedzīvotāju, uzņēmumu un reģionu labā, garantētu vajadzīgo elastību, kas ļautu degvielas piegādātājiem nodrošināt un aviosabiedrībām uzpildīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas visrentablākajā veidā, un izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas gaisa pārvadājumiem mazās lidostās, kā pārejas posms būtu jāizveido elastības mehānisms, kas ietvertu reģistrēšanas un pieprasīšanas (Book & Claim) sistēmas elementus. Lai novērstu nevajadzīgus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, pēc minētā pārejas perioda šajā regulā noteiktās prasības ilgtermiņā būtu vienādi jāpiemēro visām Savienības lidostām un visiem komerciālajiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kuru gaisa kuģi izlido vai piezemējas Savienības lidostās.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Ir svarīgi, lai no šīs regulas izrietošās saistības nesamērīgi neietekmētu mazāk savienotos Eiropas reģionus, piemēram, salas un tālākos reģionus, kuri bieži vien ir atkarīgi no gaisa satiksmes kā vienīgās savienojuma iespējas, un lai šiem reģioniem būtu nodrošināta piekļuve pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Lai palīdzētu saglabāt gaisa satiksmes savienojumu pieejamību reģionos, kuros ir mazāk citu transporta iespēju, būtu jāpievērš uzmanība šīs regulas noteikumu iespējamajai ietekmei uz to gaisa satiksmes maršrutu, kuri savieno attālus Savienības reģionus ar citiem Savienības reģioniem, pieejamību cenas ziņā, konkurētspēju un iespējamo cenu kāpumu.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Ir būtiski, lai par atbilstīgām atzīto ilgtspējīgo izejvielu kopums būtu iespējami iekļaujošs, tādējādi ļaujot maksimāli izvērst iespējas paplašināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanu par pieņemamām izmaksām. Saskaņā ar šo regulu par atbilstīgām atzīto izejvielu sarakstam vajadzētu būt nevis statiskam, bet gan laika gaitā pilnveidojamam, lai iekļautu tajā jaunas ilgtspējīgas izejvielas. Šajā nolūkā Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 6. punktu vismaz reizi divos gados būtu jāpārskata IX pielikuma A un B daļā iekļautais izejvielu saraksts, lai papildinātu to ar jaunām izejvielām. Jaunu izejvielu iekļaušanai IX pielikumā vajadzētu nozīmēt šo izejvielu tiešu atbilstību ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanai saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  No pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražotas degvielas ilgtspējas apsvērumu dēļ nebūtu jāatzīst par atbilstīgām. Ja kultūraugu audzēšana biodegvielu ražošanai aizstāj tradicionālo kultūraugu audzēšanu pārtikas un dzīvnieku barības vajadzībām, notiek netieša zemes izmantošanas maiņa. Šāds papildu pieprasījums palielina spiedienu uz zemes platībām, un tā rezultātā lauksaimniecības zemes platības var izplesties uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums — tādu kā meži, mitrāji un kūdrāji —, radot papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas un raisot bažas par biodaudzveidības zudumu. Pētījumi liecina, ka ietekmes mērogs ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp no degvielas ražošanai izmantojamo izejvielu veida, no biodegvielu izmantošanas izraisītā papildu pieprasījuma pēc izejvielām un no tā, cik lielā mērā visā pasaulē tiek aizsargātas zemes platības, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Lielākie netiešās zemes izmantošanas maiņas riski ir raksturīgi biodegvielām — degvielām, kuras ražotas no izejvielām, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Tāpēc nevajadzētu veicināt degvielu ražošanu no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem. Šī pieeja ir saskaņā ar Savienības politiku un jo īpaši ar Direktīvu (ES) 2018/2001, kas ierobežo šādu biodegvielu izmantošanu autotransportā un dzelzceļa transportā un nosaka izmantošanas maksimālo ierobežojumu, ņemot vērā šo biodegvielu mazākos vidiskos ieguvumus, mazāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu un plašākās ilgtspējas problēmas. Netiešā zemes izmantošanas maiņa ir ne tikai saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas var samazināt vai pat novest līdz nullei siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no atsevišķām biodegvielām, bet arī apdraud biodaudzveidību. Šis risks ir īpaši nozīmīgs sasaistē ar potenciāli lielu ražošanas paplašināšanos, ko nosaka ievērojams pieprasījuma pieaugums. Aviācijas nozarē pašlaik ir nenozīmīgs pieprasījums pēc biodegvielām, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, jo vairāk nekā 99 % no pašlaik izmantotajām aviācijas degvielām ir fosilas izcelsmes. Tāpēc ir lietderīgi atturēties ar šo regulu veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, un tādējādi radīt potenciāli lielu pieprasījumu pēc tām. No kultūraugiem ražotu biodegvielu neatzīšana par atbilstīgām saskaņā ar šo regulu arī līdz minimumam samazina autotransporta dekarbonizācijas palēnināšanās risku, kas pretējā gadījumā varētu rasties, ja no kultūraugiem ražotas biodegvielas tiktu pārvirzītas no autotransporta uz aviācijas nozari. Ir ļoti svarīgi šādu pārvirzi samazināt līdz minimumam, jo autotransports joprojām ir vispiesārņojošākā transporta nozare.
(17)  No pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražotas degvielas, tostarp biodegvielas ar augstu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, piemēram, no palmu eļļas iegūtas biodegvielas, ilgtspējas apsvērumu dēļ nebūtu jāatzīst par atbilstīgām. Ja kultūraugu audzēšana biodegvielu ražošanai aizstāj tradicionālo kultūraugu audzēšanu pārtikas un dzīvnieku barības vajadzībām, notiek netieša zemes izmantošanas maiņa. Šāds papildu pieprasījums palielina spiedienu uz zemes platībām, un tā rezultātā lauksaimniecības zemes platības var izplesties uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums — tādu kā meži, mitrāji un kūdrāji —, radot papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas un raisot bažas par biodaudzveidības zudumu. Pētījumi liecina, ka ietekmes mērogs ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp no degvielas ražošanai izmantojamo izejvielu veida, no biodegvielu izmantošanas izraisītā papildu pieprasījuma pēc izejvielām un no tā, cik lielā mērā visā pasaulē tiek aizsargātas zemes platības, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Lielākie netiešās zemes izmantošanas maiņas riski ir raksturīgi biodegvielām — degvielām, kuras ražotas no izejvielām, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Tāpēc nevajadzētu veicināt degvielu ražošanu no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem. Šī pieeja ir saskaņā ar Savienības politiku un jo īpaši ar Direktīvu (ES) 2018/2001, kas ierobežo šādu biodegvielu izmantošanu autotransportā un dzelzceļa transportā un nosaka izmantošanas maksimālo ierobežojumu, ņemot vērā šo biodegvielu mazākos vidiskos ieguvumus, mazāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu un plašākās ilgtspējas problēmas. Netiešā zemes izmantošanas maiņa ir ne tikai saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas var samazināt vai pat novest līdz nullei siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no atsevišķām biodegvielām, bet arī apdraud biodaudzveidību. Šis risks ir īpaši nozīmīgs sasaistē ar potenciāli lielu ražošanas paplašināšanos, ko nosaka ievērojams pieprasījuma pieaugums. Aviācijas nozarē pašlaik ir nenozīmīgs pieprasījums pēc biodegvielām, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, jo vairāk nekā 99 % no pašlaik izmantotajām aviācijas degvielām ir fosilas izcelsmes. Tāpēc ir lietderīgi atturēties ar šo regulu veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, un tādējādi radīt potenciāli lielu pieprasījumu pēc tām. No kultūraugiem ražotu biodegvielu neatzīšana par atbilstīgām saskaņā ar šo regulu arī līdz minimumam samazina autotransporta dekarbonizācijas palēnināšanās risku, kas pretējā gadījumā varētu rasties, ja no kultūraugiem ražotas biodegvielas tiktu pārvirzītas no autotransporta uz aviācijas nozari. Ir ļoti svarīgi šādu pārvirzi samazināt līdz minimumam, jo autotransports joprojām ir vispiesārņojošākā transporta nozare.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Šīs regulas pienācīgai īstenošanai ļoti svarīga ir precīza un pareiza informācija par ilgtspējīgu aviācijas degvielu raksturlielumiem. Lai veicinātu patērētāju uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību un izsekojamību, degvielas piegādātājiem ir pienākums sniegt pareizu informāciju par piegādātās degvielas raksturlielumiem, ilgtspējas īpašībām un degvielas ražošanā izmantoto izejvielu izcelsmi. Minētā informācija tiek paziņota Savienības datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 (“Atjaunojamo energoresursu direktīva”) 28. pantu. Ja tiek pierādīts, ka degvielas piegādātāji snieguši maldinošu vai nepareizu informāciju par piegādāto degvielu raksturlielumiem vai izcelsmi, attiecīgajiem piegādātājiem būtu jāpiemēro sods. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka degvielas piegādātāji Savienības datubāzē savlaicīgi ievada precīzu informāciju un ka šī informācija tiek verificēta un revidēta. Lai cīnītos pret iespējamu krāpšanu un ņemot vērā to, ka ievērojama daļa izejvielu, kas vajadzīgas ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanai, nāk no valstīm ārpus Savienības, dalībvalstīm sadarbībā ar attiecīgajām Eiropas struktūrām ir jāpastiprina sūtījumu kontroles mehānisms, tostarp veicot inspekcijas uz vietas. Šajā sakarā Komisija saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 8. punktu publicēs īstenošanas regulu par ilgtspējas sertifikāciju, lai turpinātu saskaņot un stiprināt noteikumus par ticamību, pārredzamību un neatkarīgu revīziju, kā arī par dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību revīzijas uzraudzībā.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai aviācijas un degvielu nozaru dalībniekiem nodrošinātu noteiktību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstību saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīgs vienots, skaidrs un stabils ilgtspējas satvars. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām saistītām ES politikas jomām, ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstība būtu jānosaka saskaņā ar Direktīvas 2018/200112 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
(18)  Lai aviācijas un degvielu nozaru dalībniekiem nodrošinātu juridisko noteiktību un turpinātību jautājumos, kas saistīti ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstību saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīgs vienots, skaidrs un stabils ilgtspējas satvars. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām saistītām ES politikas jomām, ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstība būtu jānosaka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/200112 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
__________________
__________________
12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=fr
12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=fr
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Ar šo regulu būtu jātiecas nodrošināt, ka gaisa kuģu ekspluatanti uz vienlīdzīgu iespēju pamata var konkurēt par piekļuvi ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Lai novērstu gaisa pārvadājumu tirgus izkropļojumus, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars. Lai gan tirgū var brīvi piegādāt un izlietot lielākus daudzumus ilgtspējīgas degvielas, šai regulai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātais minimālais īpatsvars visās aptvertajās lidostās ir vienāds. Šī regula aizstāj visas prasības, kas tieši vai netieši noteiktas valsts vai reģionālā līmenī un kas gaisa kuģu ekspluatantiem liek izmantot vai aviācijas degvielas piegādātājiem — piegādāt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un paredz mērķrādītājus, kuri atšķiras no šajā regulā noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai izveidotu skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu un tādējādi veicinātu tādu visilgtspējīgāko un inovatīvāko degvielas tehnoloģiju tirgus attīstību un izvēršanu, kurām piemīt izaugsmes potenciāls nākotnes vajadzību apmierināšanai, šajā regulā būtu jāparedz laika gaitā pakāpeniski palielināt sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru. Ir jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz sintētiskajām aviācijas degvielām, ņemot vērā šādu degvielu nozīmīgo dekarbonizācijas potenciālu un to pašreizējās aplēstās ražošanas izmaksas. Ja sintētiskās aviācijas degvielas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas un oglekļa, kas tieši uztverts no gaisa, ir iespējams sasniegt pat 100 % emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālo aviācijas degvielu. Tām ir arī ievērojamas ražošanas procesa resursefektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidiem (jo īpaši ūdens patēriņa ziņā). Tomēr patlaban tiek lēsts, ka sintētisko aviācijas degvielu ražošanas izmaksas ir 3 līdz 6 reizes lielākas par tradicionālās aviācijas degvielas tirgus cenu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz šo tehnoloģiju. Turpmākas pārskatīšanas gaitā varētu apsvērt iespēju iekļaut šīs regulas darbības jomā citu veidu sintētiskās degvielas, piemēram, mazoglekļa sintētiskās degvielas, kas ļauj panākt lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, ja šādas degvielas tiks definētas Atjaunīgo energoresursu direktīvā.
(19)  Ar šo regulu būtu jātiecas nodrošināt, ka gaisa kuģu ekspluatanti uz vienlīdzīgu iespēju pamata var konkurēt par piekļuvi ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Lai novērstu gaisa pārvadājumu tirgus izkropļojumus, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars. Tirgū var brīvi piegādāt un izlietot lielākus daudzumus ilgtspējīgas degvielas, taču šai regulai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātais minimālais īpatsvars visās aptvertajās lidostās ir vienāds. Izejvielu pieejamība un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas jauda nav bezgalīga. Ja dažas dalībvalstis valsts līmenī pieņemtu augstākas vispārējās prasības attiecībā uz ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādi, pastiprinātos konkurence izejvielu jomā ar citām transporta un enerģētikas nozarēm un varētu rasties piegādes deficīts citos reģionos. Tas apdraudētu gaisa kuģu ekspluatantu dekarbonizācijas spēju šajos reģionos un negodīgi palielinātu izmaksas jo īpaši tiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ievēro ES ETS, un līdz ar to izraisītu izkropļojumus tirgū un kopumā radītu neizdevīgus konkurences apstākļus. Tādēļ būtu jānosaka kopējs ES līmeņa mērķrādītājs attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanu un izmantošanu. Šī regula aizstāj visas prasības, kas tieši vai netieši noteiktas valsts vai reģionālā līmenī un kas gaisa kuģu ekspluatantiem liek izmantot vai aviācijas degvielas piegādātājiem — piegādāt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un paredz mērķrādītājus, kuri atšķiras no šajā regulā noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai izveidotu skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu un tādējādi veicinātu tādu visilgtspējīgāko un inovatīvāko degvielas tehnoloģiju tirgus attīstību un izvēršanu, kurām piemīt izaugsmes potenciāls nākotnes vajadzību apmierināšanai, šajā regulā būtu jāparedz laika gaitā pakāpeniski palielināt sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru. Ir jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz sintētiskajām aviācijas degvielām, ņemot vērā šādu degvielu nozīmīgo dekarbonizācijas potenciālu un to pašreizējās aplēstās ražošanas izmaksas. Ja sintētiskās aviācijas degvielas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas un oglekļa, kas tieši uztverts no gaisa, ir iespējams sasniegt pat 100 % emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālo aviācijas degvielu. Tām ir arī ievērojamas ražošanas procesa resursefektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidiem (jo īpaši ūdens patēriņa ziņā). Tomēr patlaban tiek lēsts, ka sintētisko aviācijas degvielu ražošanas izmaksas ir 3 līdz 6 reizes lielākas par tradicionālās aviācijas degvielas tirgus cenu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz šo tehnoloģiju. Turpmākas pārskatīšanas gaitā varētu apsvērt iespēju iekļaut šīs regulas darbības jomā citu veidu sintētiskās degvielas, piemēram, mazoglekļa sintētiskās degvielas, kas ļauj panākt lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, ja šādas degvielas tiks definētas Atjaunīgo energoresursu direktīvā. Turklāt sintētiskajām aviācijas degvielām, kuru ražošanā CO2 tiek tieši uztverta no gaisa (DAC metode), var būt svarīga nozīme, jo tām ir ilgtspējīgas oglekļa ieguves potenciāls, tādēļ šādas degvielas būtu jāturpina veicināt.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)  Izejvielu pieejamība un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas jauda nav bezgalīga. Pastiprināta konkurence par ierobežoti pieejamām izejvielām varētu izraisīt piegādes deficītu un tirgus izkropļojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt aviācijas nozares konkurētspēju kopumā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības, visā Savienībā būtu jāpiemēro saskaņotas prasības attiecībā uz izmantojamā SAF apjoma minimālo īpatsvaru. Tomēr dalībvalstis, nodrošinot šāda ES saskaņotā apjoma īpatsvara panākšanu atbilstoši I pielikumam, var pieņemt valsts pasākumus, atbalstošas politikas nostādnes un iniciatīvas, kuru mērķis ir to teritorijā palielināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu, tostarp sintētisko aviācijas degvielu, ražošanas un izmantošanas apmēru, piemēram, sniedzot finansiālu atbalstu. Šādām valstu darbībām vajadzētu būt pārredzamām, nediskriminējošām, samērīgām un vispārējām, t. i., pieejamām visiem uzņēmumiem. Turklāt, tā kā regulā nav noteikts ilgtspējīgu aviācijas degvielu maksimālais īpatsvars, aviosabiedrības un degvielas piegādātāji var īstenot vērienīgāku vides politiku, kas paredz ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāku izmantošanu un piegādi to vispārējā darbības tīklā, vienlaikus atsakoties no liekas degvielas uzpildes. Šajā nolūkā aviosabiedrības un degvielas piegādātāji, noslēdzot līgumiskas vienošanās, varētu vienoties par savstarpēju apņemšanos ražot, piegādāt un iegādāties iepriekš noteiktu daudzumu ilgtspējīgu aviācijas degvielu, tostarp arī pārsniedzot I pielikumā noteiktās minimālā īpatsvara normas. Šādas līgumiskas vienošanās var paredzēt arī atbildību un finansiālas kompensācijas nosacījumus gadījumos, ja piegādes netiek veiktas.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)  Patērētāju pieprasījumam var būt svarīga nozīme virzībā uz ilgtspējīgāku aviāciju. Tomēr, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, ir vajadzīga stabilāka, uzticamāka, neatkarīga un saskaņota informācija par lidojumu ietekmi uz vidi saskaņā ar Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas rīcības plānu. Šajā nolūkā būtu jāizveido visaptveroša Savienības sistēma aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai, lai aviācijas pakalpojumu izmantotājiem varētu sniegt skaidru, pārredzamu, vispusīgu, ērti lietojamu un viegli izprotamu informāciju par aviācijas vidisko sniegumu. Tas virzīs patērētāju izvēli un vēl vairāk veicinās ilgtspējīgu aviācijas degvielu un citu ilgtspējas pasākumu izmantošanu gaisa kuģu ekspluatantu vidū. Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) jau ir atbildīga par gaisa kuģu vidisko sertifikāciju un sadarbojas ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu marķēšanas sistēmu attiecībā uz aviācijas ietekmi uz vidi, aptverot gaisa kuģus, gaisa kuģu ekspluatantus un komerciālos lidojumus. EASA būtu jāuztic šādas sistēmas tālāka izstrāde, ieviešana un darbība, lai nodrošinātu neatkarību, tehnisko stabilitāti un sinerģiju ar citiem ES pasākumiem.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara sekmīgu piegādi aviācijas tirgū nekavētu piedāvājuma trūkums. Šajā nolūkā būtu jāieplāno pietiekams sagatavošanās laiks, kas ļautu atjaunīgo degvielu nozarei attiecīgi attīstīt ražošanas jaudu. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādei būtu jākļūst obligātai no 2025. gada. Lai tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību un pastāvīgi novirzītu investīcijas ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas jaudas attīstīšanai, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt stabiliem ilgākā laikā.
(20)  Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara sekmīgu piegādi aviācijas tirgū nekavētu piedāvājuma trūkums. Šajā nolūkā būtu jāieplāno pietiekams sagatavošanās laiks un jāievieš elastības mehānisms, kas ļautu atjaunīgo degvielu nozarei attiecīgi attīstīt ražošanas jaudu un ļautu aviācijas degvielas piegādātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem visrentablākajā veidā izpildīt savas saistības, nemazinot šīs regulas vispārīgos mērķus vides jomā. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegāde būtu jāsāk 2025. gadā, piemērojot SAF elastības mehānismā paredzēto elastīgumu. Lai tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību un pastāvīgi novirzītu investīcijas ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas jaudas attīstīšanai, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt stabiliem ilgākā laikā.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Līdz ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanu un izvēršanu Savienības lidostās, pieaugs aviācijas degvielas izmaksas, un tā rezultātā liekas degvielas uzpildes prakse var vēl vairāk paplašināties. Liekas degvielas uzpildes prakse nav ilgtspējīga, un no tās būtu jāizvairās, jo tā apdraud Savienības centienus samazināt transporta radīto vidisko ietekmi. Šāda prakse būtu pretrunā aviācijas dekarbonizācijas mērķiem, jo smagāks gaisa kuģis konkrētā lidojumā patērētu vairāk degvielas un tādējādi palielinātos attiecīgās emisijas. Liekas degvielas uzpildes prakse apdraud arī vienlīdzīgu konkurenci Savienībā starp gaisa kuģu ekspluatantiem, kā arī starp lidostām. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz prasība gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt degvielu pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas. Degvielas daudzumam, kas uzpildīts pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas, vajadzētu būt samērīgam ar degvielas daudzumu, kas vajadzīgs, lai veiktu lidojumus no minētās lidostas, ņemot vērā nepieciešamo atbilstību degvielas drošuma noteikumiem. Šī prasība Savienībā veiktiem pārvadājumiem nodrošina vienādus nosacījumus, kas vienādi piemērojami gan Savienības, gan ārvalstu ekspluatantiem, vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni. Tā kā regulā nav noteikts ilgtspējīgu aviācijas degvielu maksimālais īpatsvars no visām aviācijas degvielām, aviosabiedrības un degvielas piegādātāji var īstenot vērienīgāku vidisko politiku, kas paredz ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāku izmantošanu un piegādi to vispārējā pārvadājumu tīklā, vienlaikus izvairoties no liekas degvielas uzpildes.
(21)  Līdz ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanu un izvēršanu Savienības lidostās pieaugs aviācijas degvielas izmaksas, un tā rezultātā ekonomisku apsvērumu dēļ īstenota liekas degvielas uzpildes prakse var vēl vairāk paplašināties. Ekonomisku apsvērumu dēļ īstenota liekas degvielas uzpildes prakse nav ilgtspējīga, un no tās būtu jāizvairās, jo tā apdraud Savienības centienus samazināt transporta radīto vidisko ietekmi. Šāda prakse būtu pretrunā aviācijas dekarbonizācijas mērķiem, jo smagāks gaisa kuģis konkrētā lidojumā patērētu vairāk degvielas un tādējādi palielinātos attiecīgās emisijas. Liekas degvielas uzpildes prakse apdraud arī vienlīdzīgu konkurenci Savienībā starp gaisa kuģu ekspluatantiem, kā arī starp lidostām. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz prasība gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt degvielu pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas. Degvielas daudzumam, kas uzpildīts pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas, vajadzētu būt samērīgam ar degvielas daudzumu, kas vajadzīgs, lai veiktu lidojumus no minētās lidostas, ņemot vērā nepieciešamo atbilstību degvielas drošuma noteikumiem. Šī prasība Savienībā veiktiem pārvadājumiem nodrošina vienādus nosacījumus, kas vienādi piemērojami gan Savienības, gan ārvalstu ekspluatantiem, vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni. Tā kā regulā nav noteikts ilgtspējīgu aviācijas degvielu maksimālais īpatsvars visās aviācijas degvielās, aviosabiedrības un degvielas piegādātāji var īstenot vērienīgāku vides politiku, kas paredz ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāku izmantošanu un piegādi to vispārējā pārvadājumu tīklā, vienlaikus izvairoties no liekas degvielas uzpildes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan ES iekšējiem lidojumiem, gan lidojumiem ārpus ES, Komisijai būtu regulāri jāuzrauga un jāizvērtē liekas degvielas uzpildes gadījumi un jāziņo par tiem.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)  Plašāka ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošana, kurām parasti ir zemāka aromātisko savienojumu koncentrācija un zemāks sēra saturs, palīdzēs mazināt ar CO2 nesaistīto ietekmi uz klimatu. Aromātisko savienojumu un sēra satura tālāka samazināšana aviācijas degvielās varētu mazināt izplūdes grīstu veidošanos un uzlabot gaisa kvalitāti lidostās un to apkārtnē, savukārt aviosabiedrību ieguvums būtu gan kvalitatīvāka degviela ar augstu enerģijas blīvumu, gan zemākas apkopes izmaksas kvēpu samazināšanās dēļ. Tomēr aromātisko savienojumu koncentrācijas samazināšana aviācijas degvielās jāveic, ievērojot starptautiskos degvielas drošības noteikumus un saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskajā tirgū. Tāpēc EASA būtu jāuzrauga aromātisko savienojumu un sēra saturs tradicionālajās aviācijas degvielās. Komisijai vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā izvērtēti iespējamie pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā tiesību aktu priekšlikumi un degvielas kvalitātes standarti, lai optimizētu aromātisko savienojumu saturu aviācijas degvielā.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
21.b apsvērums (jauns)
(21b)   Aviācija ne vien iedarbojas uz klimatu, izraisot globālo sasilšanu, bet arī negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Nozīmīgākie piesārņotāji ir daļiņas (PM), tostarp ultrasmalkās daļiņas, slāpekļa oksīdi (NOx) un gaistoši organiskie savienojumi (GOS), turklāt daži no šiem primārajiem piesārņotājiem rada citus piesārņotājus1a. Ultrasmalko daļiņu ietekmi uz veselību vēl ir jāturpina padziļināti pētīt, tomēr vairākos pētījumos jau ir pierādīta šo daļiņu īstermiņa un ilgtermiņa ietekme, tostarp raugoties uz mirstību, sirds un asinsvadu slimībām, sirds išēmisko slimību un plaušu slimībām1b. Turklāt gaisa piesārņojums kaitē ekosistēmām un līdz ar to ir viens no bioloģiskās daudzveidības izzušanas faktoriem.
_________________
1a EASA publikācija par aviāciju un gaisa piesārņojumu, https://www.easa.europa.eu/eaer/topics/adapting-changing-climate/air-quality
1b PVO 2021. gada globālās gaisa kvalitātes pamatnostādnes, https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/345329/9789240034228-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Lai neradītu šķēršļus šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai, lidostām, uz kurām attiecas šī regula, būtu jānodrošina, ka ir ierīkota visa infrastruktūra, kas vajadzīga ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādei, uzglabāšanai un uzpildei. Vajadzības gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt Savienības lidostai informāciju par pieejamo infrastruktūru, kas ļauj netraucēti izplatīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt šādas degvielas. Aģentūras uzdevums būtu lidostām un aviosabiedrībām nodrošināt vienotu kontaktpunktu gadījumā, ja ir vajadzīgi tehniski precizējumi par degvielas infrastruktūras pieejamību.
(22)  Lai neradītu šķēršļus šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai, ir svarīgi nodrošināt, ka ir ierīkota visa infrastruktūra, kas vajadzīga ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādei, uzglabāšanai un uzpildei, un ka degvielas piegādātājiem ir pastāvīga un nepārtraukta piekļuve transporta degvielas infrastruktūrai. Šajā regulā būtu pienācīgi jāņem vērā Savienībā esošo lidostu dažādie pārvaldības modeļi. Šajā ziņā lidostām, uz kurām attiecas šī regula, vai attiecīgā gadījumā attiecīgajam vadības dienestam, kuram attiecīgā dalībvalsts uzticējusi lidostas centralizētās infrastruktūras pārvaldību, kā noteikts Padomes Direktīvas 96/67/EK (“Direktīva par lidlauka sniegtajiem pakalpojumiem”) 8. pantā, būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei nepieciešamo infrastruktūru un gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi šai infrastruktūrai. Ja galīgo atbildību par degvielas infrastruktūras nodrošināšanu Savienības lidostā saskaņā ar līgumisku vienošanos uzņemas struktūra, kas nav Savienības lidosta, vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests, minētajai struktūrai saskaņā ar līgumisko vienošanos vajadzētu būt atbildīgai par šīs regulas 6. pantā noteiktā pienākuma izpildi. Vajadzības gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt Savienības lidostai informāciju par pieejamo infrastruktūru, kas ļauj netraucēti izplatīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt šādas degvielas. Aģentūras uzdevums būtu lidostām un aviosabiedrībām nodrošināt vienotu kontaktpunktu gadījumā, ja ir vajadzīgi tehniski precizējumi par degvielas infrastruktūras pieejamību. Kad ar elektroenerģiju vai ūdeņradi darbināmi gaisa kuģi būs pilnībā izstrādāti un komerciāli pieejami, lidostām, uz kurām attiecas šī regula, būs jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai sekmētu atbilstošu ūdeņraža uzpildes un gaisa kuģu elektrouzlādes infrastruktūru ieviešanu saskaņā ar attiecīgo valsts politikas satvarā paredzēto ieviešanas plānu, kā noteikts regulas priekšlikumā par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Turklāt saskaņā ar Regulas XXX [“Regula par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu” jeb “AFIR regula”] 12. pantu būtu jānodrošina stāvošu gaisa kuģu elektroapgāde.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Daudzām Savienības lidostām aviācijas degviela tiek piegādāta galvenokārt pa cauruļvadiem no rafinēšanas rūpnīcām vai sajaukšanas stacijām, kurās jāveic SAF piejaukšana, lai nodrošinātu atbilstību drošības un ilgtspējas specifikācijām. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi ar mērķi nodrošināt aviācijas degvielas piegādātājiem pastāvīgu un nepārtrauktu piekļuvi civilā transporta aviācijas degvielas infrastruktūrai, lai varētu piegādāt gan tradicionālās aviācijas degvielas, gan aviācijas degvielas, kas satur daļu ilgtspējīgas aviācijas degvielas. SAF piegāde Savienības lidostām no rafinēšanas rūpnīcām un sajaukšanas stacijām I pielikuma noteikumu izpildei pietiekamā daudzumā, izmantojot alternatīvus līdzekļus, piemēram, autoceļus / kravas automobiļus, nav nodrošināma no loģistikas, praktiskā, izmaksu un ar CO2 emisijām saistīto sodu viedokļa. Lai nodrošinātu šajā regulā noteiktā minimālā SAF apjoma piegādes, būs ārkārtīgi svarīgi izmantot šos cauruļvadus papildus degvielas piegādātājiem piederošajiem cauruļvadiem, ja tādi ir, kā arī papildus jau esošajai dzelzceļa infrastruktūrai.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai pierādītu, ka nav veikta liekas degvielas uzpilde, gaisa kuģu ekspluatantiem katru gadu būtu jāziņo arī par faktisko aviācijas degvielas uzpildi katrā Savienības lidostā. Ziņojumi būtu jāverificē neatkarīgiem verificētājiem un jānosūta Aģentūrai uzraudzības un atbilstības novērtēšanas vajadzībām. Verificētājiem, izmantojot Komisijas apstiprinātu rīku, būtu jānosaka, cik precīzi ir ekspluatantu ziņojumi par gadā vajadzīgo aviācijas degvielu.
(24)  Lai pierādītu, ka nav veikta liekas degvielas uzpilde ekonomisku apsvērumu dēļ, gaisa kuģu ekspluatantiem katru gadu būtu jāziņo arī par faktisko aviācijas degvielas uzpildi katrā Savienības lidostā. Ziņojumi būtu jāverificē neatkarīgiem verificētājiem un jānosūta Aģentūrai uzraudzības un atbilstības novērtēšanas vajadzībām. Verificētājiem, izmantojot Komisijas apstiprinātu rīku, būtu jānosaka, cik precīzi ir ekspluatantu ziņojumi par gadā vajadzīgo aviācijas degvielu.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26a)  Ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanas normu ieviešana Savienībā varētu nevajadzīgi radīt neizdevīgu konkurences situāciju ES aviosabiedrībām, kuras veic tiešos tālsatiksmes lidojumus no Savienības lidostām, salīdzinājumā ar konkurējošām aviosabiedrībām, kuras piedāvā savienojumus caur gaisa satiksmes mezgliem ārpus Savienības. Lai vēl vairāk veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu Savienībā, ņemot vērā prognozes, ka šo degvielu cenas pārskatāmā nākotnē būtiski atšķirsies no tradicionālās degvielas cenām, aviosabiedrībām vajadzētu būt iespējai pieprasīt bezmaksas kvotu iedali ETS sistēmā par ilgtspējīgu aviācijas degvielu uzpildi.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Ir ļoti svarīgi, lai gaisa kuģu ekspluatanti varētu iesniegt prasījumu saistībā ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmām, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu vai CORSIA, atkarībā no to lidojumu maršruta. Tomēr ir būtiski, lai šī regula neizraisītu emisiju samazinājumu divkāršu uzskaiti. Būtu jāatļauj gaisa kuģu ekspluatantiem tikai vienreiz prasīt priekšrocības par vienas un tās pašas ilgtspējīgu aviācijas degvielu partijas izmantošanu. Būtu jāprasa, lai degvielas piegādātāji bez maksas sniegtu gaisa kuģu ekspluatantiem visu informāciju par attiecīgajam gaisa kuģu ekspluatantam pārdotās ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpašībām, kas gaisa kuģu ekspluatantam ir būtiska ziņošanai saskaņā ar šo regulu vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmām.
(27)  Lai veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu, kuru cena būtiski atšķiras no tradicionālo degvielu cenas, ir ļoti svarīgi, lai gaisa kuģu ekspluatanti varētu iesniegt prasījumu saistībā ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmām, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu vai CORSIA, atkarībā no to lidojumu maršruta. Tomēr ir būtiski, lai šī regula neizraisītu emisiju samazinājumu divkāršu uzskaiti. Būtu jāatļauj gaisa kuģu ekspluatantiem tikai vienreiz prasīt priekšrocības par vienas un tās pašas ilgtspējīgu aviācijas degvielu partijas izmantošanu. Būtu jāprasa, lai degvielas piegādātāji bez maksas sniegtu gaisa kuģu ekspluatantiem visu informāciju par attiecīgajam gaisa kuģu ekspluatantam pārdotās ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpašībām, kas gaisa kuģu ekspluatantam ir būtiska ziņošanai saskaņā ar šo regulu vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmām.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aviācijas iekšējā tirgū un Savienības klimatisko ieceru ievērošanu, ar šo regulu būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi aviācijas degvielas piegādātāju un gaisa kuģu ekspluatantu neatbilstības gadījumā. Sodu līmenim jābūt samērīgam ar videi nodarīto kaitējumu un neatbilstības radīto kaitējumu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem iekšējā tirgū. Piemērojot administratīvus naudas sodus, iestādēm būtu jāņem vērā aviācijas degvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas cenu izmaiņas pārskata gadā.
(28)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aviācijas iekšējā tirgū un Savienības klimatisko ieceru ievērošanu, ar šo regulu būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi aviācijas degvielas piegādātāju un gaisa kuģu ekspluatantu neatbilstības gadījumā. Sodu līmenim jābūt samērīgam ar videi nodarīto kaitējumu un neatbilstības radīto kaitējumu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem iekšējā tirgū. Piemērojot administratīvus naudas sodus un citus sodus, iestādēm būtu jāņem vērā aviācijas degvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas cenu izmaiņas pārskata gadā, un tās var ņemt vērā arī neatbilstības pakāpi, piemēram, atkārtotu pārkāpumu gadījumā.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Sodi piegādātājiem, kuri nav izpildījuši šajā regulā noteiktos mērķrādītājus, būtu jāpapildina ar pienākumu nākamajā gadā piegādāt tirgū kvotas izpildei trūkstošo degvielas daudzumu.
(29)  Sodi piegādātājiem, kuri nav izpildījuši šajā regulā noteiktos mērķrādītājus, būtu jāpapildina ar pienākumu nākamajā gadā piegādāt tirgū kvotas izpildei trūkstošo degvielas daudzumu. Tomēr, lai izvairītos no nepamatota dubulta soda uzlikšanas gadījumos, kas nav degvielas piegādātāja tiešā kontrolē, pienākums piegādāt tirgū trūkstošo degvielas daudzumu nebūtu jāpiemēro, ja Komisija uzskata, ka šādu iztrūkumu ir izraisījusi resursu nepietiekamība.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
29.a apsvērums (jauns)
(29a)  Lai pāreja uz ilgtspējīgu aviāciju būtu veiksmīga, ir vajadzīga integrēta pieeja un piemērota vide inovāciju veicināšanai, paredzot gan valsts, gan privātās investīcijas pētniecībā un izstrādē un atbalstu darbinieku pārcelšanai, pārkvalificēšanai un kvalifikācijas celšanai, kā arī tehnoloģiskie un operatīvie pasākumi un ilgtspējīgu aviācijas degvielu un bezemisiju tehnoloģiju ieviešana, tostarp vajadzīgās degvielas uzpildes un uzlādes infrastruktūras ieviešana lidostās, ņemot vērā principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Tādēļ ieņēmumi, kas gūti no sodiem saskaņā ar šo regulu, un būtu jāiedala jaunajam Ilgtspējīgas aviācijas fondam. Turklāt Eiropas SAF alianses brīvprātīga izveide, ko koordinētu Komisija, viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā varētu palīdzēt veicināt SAF ražošanas turpmāku attīstību un pieaugumu Eiropā, cita starpā apvienojot visu rūpnieciskās vērtības ķēdi, veicinot visinovatīvāko tehnoloģiju ieviešanu un nosakot politiku un tirgus attīstību, vienlaikus ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
29.b apsvērums (jauns)
(29b)  Ilgtspējīgu un sintētisku aviācijas degvielu izstrādē un ražošanas jaudas veidošanā būtiska loma būs pētniecībai un inovācijai. Šāda investīciju prioritāte būtu skaidri jānosaka attiecīgajās Savienības finansējuma programmās, ko noteikusi Komisija.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
29.c apsvērums (jauns)
(29c)  Turpmākajos gados ir strauji jāpalielina ilgtspējīgu aviācijas degvielu izstrāde un ražošana. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāinvestē ilgtspējīgas aviācijas degvielas pētniecības un ražošanas projektos, jo tie paver iespējas gan no vides, gan rūpnieciskā viedokļa. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošana būtu jākoncentrē Savienības teritorijā, tā radot rūpniecības, darba un pētniecības iespējas visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kas paredz regulārus ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par aviācijas un degvielu tirgu attīstību, regulas galveno iezīmju, piemēram, ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara, efektivitāti, administratīvo naudas sodu līmeni vai politikas norisēm ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanas jomā starptautiskā līmenī. Šie elementi ir svarīgi, lai nodrošinātu skaidru priekšstatu par stāvokli ilgtspējīgu aviācijas degvielu tirgū, un tie būtu jāņem vērā, apsverot šīs regulas pārskatīšanu.
(30)  Šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kas paredz regulārus ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par aviācijas un degvielu tirgu attīstību, regulas galveno iezīmju, piemēram, ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara, efektivitāti, administratīvo naudas sodu līmeni vai politikas norisēm ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanas jomā starptautiskā līmenī, pienācīgi ņemot vērā principu “viens pieņemts – viens atcelts” un regulējuma vienkāršošanas mērķi. Šie elementi ir svarīgi, lai nodrošinātu skaidru priekšstatu par stāvokli ilgtspējīgu aviācijas degvielu tirgū, un tie būtu jāņem vērā, apsverot šīs regulas pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Lai aviācijas degvielas piegādātājiem, Savienības lidostām un gaisa kuģu ekspluatantiem dotu pietiekami daudz laika veikt vajadzīgās investīcijas tehnoloģijās un loģistikā, būtu jāparedz 5 gadu pārejas periods. Šajā posmā aviācijas degvielu, kas satur lielāku ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru, var izmantot, lai kompensētu mazāku ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvaru vai mazāku tradicionālās aviācijas degvielas pieejamību citās lidostās.
(31)  Lai degvielas piegādātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem dotu pietiekami daudz laika veikt vajadzīgās investīcijas tehnoloģijās un loģistikā, būtu jāizveido elastības mehānisms ar 10 gadu pārejas periodu no šīs regulas piemērošanas dienas. Šajā posmā var izmantot reģistrēšanas un pieprasījumu (Book & Claim) sistēmas elementus, kas ļauj aviācijas degvielas piegādātājiem izmantot degvielu, kas satur lielāku ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru, kompensējot ilgtspējīgu aviācijas degvielu mazāku īpatsvaru vai mazāku tradicionālās aviācijas degvielas pieejamību mazās lidostās vai lidostās, kurām ir ar loģistiku saistīti ierobežojumi, un gaisa kuģu ekspluatantiem iegādāties sertifikātu, kas saistīts ar iegādāto SAF daudzumu, vienlaikus garantējot augstu vidiskās integritātes līmeni. Šis elastības mehānisms arī palīdzētu aizsargāt gaisa satiksmes savienojamību, novēršot neproporcionālu ietekmi uz mazāk savienotiem Eiropas reģioniem, kuros ir mazāk alternatīvu transporta veidu. Lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto jebkādu iespējamu dominējošu stāvokli tirgū, Komisijai šajā pārejas periodā būtu pilnībā jāizmanto savas pilnvaras konkurences regulējuma jomā saskaņā ar LESD 102. pantu. Pēc 10 gadus ilgā pārejas perioda, lai novērstu nevajadzīgus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)  Lai sasniegtu 2030. un 2050. gadam noteiktos Savienības klimata mērķrādītājus un Parīzes nolīgumā izvirzīto 1,5 °C mērķrādītāju, Komisijai būtu jāizstrādā ceļvedis attiecībā uz to, kā un kad aviācijas nozare kļūs neatkarīga no fosilajām degvielām.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
31.b apsvērums (jauns)
(31b)  Pārejai uz ilgtspējīgām aviācijas degvielām būs arī sekundāra ietekme, proti, samazināsies atkarība no fosilo degvielu importa no trešām valstīm, tādējādi palielinoties Savienības enerģētiskajai drošībai. Pašreizējā starptautiskā politiskā situācija vēl vairāk akcentē šādas pārejas nepieciešamību.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
1. pants – virsraksts
Priekšmets
Priekšmets un mērķis
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa
Šo regulu piemēro gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām un aviācijas degvielas piegādātājiem.
Šo regulu piemēro gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienestam un aviācijas degvielas piegādātājiem.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. ievilkums
—  “Savienības lidosta” ir lidosta, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK13 2. panta 2. punktā un kurā pasažieru pārvadājumu apjoms pārskata periodā pārsniedza 1 miljonu pasažieru vai kurā kravu pārvadājumu apjoms pārskata periodā pārsniedza 100 000 tonnu, un kura neatrodas tālākā reģionā, kas norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;
—  “Savienības lidosta” ir lidosta, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK13 2. panta 1. punktā un kas neatrodas tālākā reģionā, kurš norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, vai lidosta, kas atrodas tālākā reģionā un kas Komisijai, aģentūrai un kompetentajām iestādēm paziņota kā Savienības lidosta;
__________________
__________________
13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām.
13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. ievilkums
—  “gaisa kuģu ekspluatants” ir persona, kas pārskata periodā īstenojusi vismaz 729 komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostām, vai gadījumā, ja šo personu nav iespējams identificēt, gaisa kuģa īpašnieks;
—  “gaisa kuģu ekspluatants” ir persona, kas pārskata periodā īstenojusi vismaz 52 komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostām, vai gadījumā, ja šo personu nav iespējams identificēt, gaisa kuģa īpašnieks vai persona, kas veikusi gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostas un ir lūgusi Komisiju šīs regulas nolūkā to uzskatīt par gaisa kuģa ekspluatantu un ir attiecīgi informējusi Komisiju, Aģentūru un kompetentās iestādes;
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2.a ievilkums (jauns)
—  “lidostas vadības dienests” ir vadības dienests Direktīvas 96/67/EK 3. panta nozīmē vai cits dienests, kuram attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 96/67/EK 8. pantu ir uzticējusi degvielas uzpildes sistēmu centralizētās infrastruktūras pārvaldības funkciju;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 5. ievilkums
—  “ilgtspējīgas aviācijas degvielas” (“SAF”) ir tūlītējas savietojamības aviācijas degvielas, kuras ir vai nu sintētiskās aviācijas degvielas, vai modernas biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 34. punktā, vai biodegvielas, kas ražotas no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, un kuras atbilst minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu;
—  “ilgtspējīgas aviācijas degvielas” (“SAF”) ir aviācijas degvielas, kuras ir vai nu sintētiskās aviācijas degvielas, šķidrās un gāzveida degvielas, kas ražotas no neatjaunojamas izcelsmes atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes, kura nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām, kā minēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 35. punktā, un kas atbilst minētās direktīvas 25. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, modernas biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 34. punktā, vai biodegvielas, kas ražotas no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, un kuras atbilst minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu. Līdz 2034. gada 31. decembrim ilgtspējīgas aviācijas degvielas var ietvert arī biodegvielas, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, izņemot biodegvielas, kuras ražotas no minētās direktīvas 2. panta otrās daļas 40. punktā definētajiem pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 8. ievilkums
—  “sintētiskās aviācijas degvielas” ir aviācijā izmantotas degvielas, kas ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās “no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas”;
—  “sintētiskās aviācijas degvielas” ir atjaunīgais ūdeņradis vai atjaunīgā elektroenerģija, vai aviācijā izmantotas degvielas, kas ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās “no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas”;
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 9.a ievilkums (jauns)
—  “no atjaunīgiem energoresursiem iegūta elektroenerģija” jeb “atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 1. punktā;
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 9.b ievilkums (jauns)
—   “no atjaunīgiem energoresursiem iegūts ūdeņradis” jeb “atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas iegūts no atjaunīgās elektroenerģijas vai no degvielām, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida degvielas;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 13. ievilkums
—  “gadā vajadzīgā aviācijas degviela” ir aviācijas degvielas daudzums, kas pārskata periodā vajadzīgs, lai veiktu visus gaisa kuģu ekspluatanta komerciālo gaisa pārvadājumu lidojumus no attiecīgas Savienības lidostas;
—  “gadā vajadzīgā aviācijas degviela” ir aviācijas degvielas daudzums, kas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1296 definēts kā lidojumam nepieciešamās degvielas un lidmašīnas manevrēšanai uz zemes nepieciešamās degvielas daudzums, kurš pārskata periodā vajadzīgs, lai veiktu visus gaisa kuģu ekspluatanta komerciālo gaisa pārvadājumu lidojumus no konkrētas Savienības lidostas.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 16.a ievilkums (jauns)
—  “SAF elastības mehānisms” ir sistēma, kura jāizveido uz 10 gadu laikposmu no 4. un 5. panta piemērošanas dienas saskaņā ar 15. pantu un kura paredz, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādes un izmantošanas pamatā ir tirgus brīvība ar elastīgiem noteikumiem, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem un aviācijas degvielas piegādātājiem rentablā veidā organizēt ilgtspējīgu aviācijas degvielu izplatīšanu un izmantošanu pašu izvēlētās Savienības lidostās un proporcionāli to vajadzībām. Šāda sistēma, kas ietver reģistrēšanas un pieprasījumu sistēmas elementus, var ļaut gaisa kuģu ekspluatantiem iegādāties ilgtspējīgas aviācijas degvielas, noslēdzot līgumiskas vienošanās ar aviācijas degvielas piegādātājiem, un attiecīgā gadījumā saistībā ar to izmantošanu Savienības lidostās veikt pieprasījumus saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu atbilstoši Direktīvas (ES) 2021/0207 [...] pantam.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.
Neskarot regulas 13. pantu, aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a daļa (jauna)
I pielikumā noteiktā ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara aprēķinā neiekļauj šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas:
ilgtspējīgas aviācijas degvielas, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, starpkultūrām, palmeļļas taukskābju destilāta un jebkādiem no palmām un sojas iegūtiem materiāliem un ziepju pamatvielām un to atvasinājumiem.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. daļa
Neskarot 11. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, aviācijas degvielas piegādātājs, kas attiecīgajā pārskata periodā nav piegādājis I pielikumā noteikto degvielas minimālo īpatsvaru, nākamajā pārskata periodā veic papildu piegādi, kas vismaz sedz šo iztrūkumu.
Neskarot 11. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, aviācijas degvielas piegādātājs, kas attiecīgajā pārskata periodā nav piegādājis I pielikumā noteikto degvielas minimālo īpatsvaru, paziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai iztrūkumu un tā iemeslus. Ja Komisija uzskata, ka šo iztrūkumu nav izraisījis pieejamo resursu trūkums, degvielas piegādātājs dara visu iespējamo, lai nākamajā pārskata periodā veiktu papildu piegādi, kas vismaz segtu šo iztrūkumu.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a daļa (jauna)
Degvielas piegādātāji atbilstību 1. punktā noteiktajam pienākumam var pierādīt, izmantojot Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantā minēto masas bilances sistēmu.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa
Aviācijas degvielas daudzumam, ko gadā attiecīgā Savienības lidostā uzpildījis attiecīgais gaisa kuģu ekspluatants, jābūt vismaz 90 % no gadā vajadzīgās aviācijas degvielas.
Aviācijas degvielas daudzumam, ko gadā attiecīgā Savienības lidostā uzpildījis attiecīgais gaisa kuģu ekspluatants, jābūt vismaz 90 % no gadā vajadzīgās aviācijas degvielas, ņemot vērā nepieciešamību ievērot degvielas drošības noteikumus.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
6. pants – virsraksts
Savienības lidostu pienākumi nodrošināt infrastruktūru
Pienākumi nodrošināt infrastruktūru Savienības lidostās
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa
Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi aviācijas degvielām, kurās ir ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvars saskaņā ar I pielikumu, un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga šādu degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei.
Savienības lidostas vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi aviācijas degvielām, kurās ir ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvars saskaņā ar I pielikumu, un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga šādu degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei, tostarp atbilstošu ūdeņraža uzpildes un gaisa kuģu elektrouzlādes infrastruktūru, kas būtu samērīga ar šādu gaisa kuģu izmantošanu, saskaņā ar attiecīgo valsts politikas satvara ieviešanas plānu, kā izklāstīts Regulas […] par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu [AFIR] 13. panta l) punktā.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. daļa
Ja gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka attiecīgā Savienības lidostā pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkuma dēļ ir grūtības piekļūt aviācijas degvielām, kuras satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas, Aģentūra var pieprasīt Savienības lidostai sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību 1. punktam. Attiecīgā Savienības lidosta informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.
Ja gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka attiecīgā Savienības lidostā pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkuma dēļ ir grūtības piekļūt aviācijas degvielām, kuras satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas, Aģentūra attiecīgā gadījumā pieprasa Savienības lidostai vai, ja piemērojams, lidostas vadības dienestam sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību 1. punktam. Attiecīgā Savienības lidosta vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. daļa
Aģentūra novērtē saņemto informāciju un informē Komisiju, ja šāda informācija ļauj secināt, ka Savienības lidosta nepilda savus pienākumus. Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai 5 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā vai pēc gada, kad tās pārsniedz vienu no 3. panta a) punktā definētajām robežvērtībām, konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu.
Aģentūra novērtē saņemto informāciju un informē Komisiju, ja šāda informācija ļauj secināt, ka Savienības lidosta vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests nepilda savus pienākumus. Savienības lidostas vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, lai 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Līdz katra pārskata gada 31. martam gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Aģentūrai šādu informāciju:
Līdz katra pārskata gada 31. martam gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Aģentūrai šādu informāciju par pārskata periodu:
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  kopējais aviācijas degvielas daudzums, kas uzpildīts katrā Savienības lidostā, tonnās;
(a)  kopējais aviācijas degvielas daudzums, kas uzpildīts katrā Savienības lidostā, petrolejas ekvivalenta tonnās;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  gadā vajadzīgā aviācijas degviela katrā Savienības lidostā, tonnās;
(b)  gadā vajadzīgā aviācijas degviela katrā Savienības lidostā, petrolejas ekvivalenta tonnās;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  kopējais ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, kas no aviācijas degvielas piegādātājiem iegādāts, lai veiktu lidojumus no Savienības lidostām, tonnās;
(d)  kopējais ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, kas no aviācijas degvielas piegādātājiem iegādāts, lai veiktu lidojumus no Savienības lidostām, petrolejas ekvivalenta tonnās;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – e punkts
(e)  par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas pirkumu — aviācijas degvielas piegādātāja nosaukums, iegādātais daudzums tonnās, pārveides tehnoloģija, ražošanā izmantoto izejvielu raksturlielumi un izcelsme un ilgtspējīgas aviācijas degvielas aprites cikla emisijas. Ja vienā pirkumā ir iekļautas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ar atšķirīgiem raksturlielumiem, ziņojumā informāciju sniedz par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas veidu.
(e)  par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas pirkumu — aviācijas degvielas piegādātāja nosaukums, iegādātais kopējais daudzums petrolejas ekvivalenta tonnās, pārveides tehnoloģija, ražošanā izmantoto izejvielu raksturlielumi un izcelsme un ilgtspējīgas aviācijas degvielas aprites cikla emisijas. Ja vienā pirkumā ir iekļautas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ar atšķirīgiem raksturlielumiem, ziņojumā informāciju sniedz par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas veidu.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Gaisa kuģu ekspluatanti priekšrocības par vienas un tās pašas ilgtspējīgu aviācijas degvielu partijas izmantošanu var prasīt tikai saskaņā ar vienu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu. Kopā ar 7. pantā minēto ziņojumu gaisa kuģu ekspluatanti iesniedz Aģentūrai:
Par ilgtspējīgu aviācijas degvielu uzpildi gaisa kuģu ekspluatantiem ir tiesības pieprasīt bezmaksas kvotu iedali ETS sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK [3.c (5.a)] pantu. Gaisa kuģu ekspluatanti priekšrocības par vienas un tās pašas ilgtspējīgu aviācijas degvielu partijas izmantošanu var prasīt tikai saskaņā ar vienu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu. Kopā ar 7. pantā minēto ziņojumu gaisa kuģu ekspluatanti iesniedz Aģentūrai:
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. daļa
Aviācijas degvielas piegādātāji bez maksas sniedz gaisa kuģu ekspluatantiem attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai ziņotu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. panta noteikumiem vai saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu.
Aviācijas degvielas piegādātāji ne vēlāk kā katra pārskata gada 31. janvārī bez maksas sniedz gaisa kuģu ekspluatantiem attiecīgo informāciju, kas attiecas uz pārskata periodu un vajadzīga, lai ziņotu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. panta noteikumiem vai saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Līdz katra pārskata gada 31. martam aviācijas degvielas piegādātāji Direktīvas (ES) 2018/2001 28. pantā minētajā Savienības datubāzē par pārskata periodu ziņo šādu informāciju:
Līdz katra pārskata gada 31. janvārim aviācijas degvielas piegādātāji Direktīvas (ES) 2018/2001 28. pantā minētajā Savienības datubāzē par pārskata periodu ziņo šādu informāciju:
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – a punkts
a)  katrā Savienības lidostā piegādātās aviācijas degvielas daudzums;
a)  katrā Savienības lidostā piegādātās aviācijas degvielas daudzums petrolejas ekvivalenta tonnās;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – b punkts
b)  katrā Savienības lidostā piegādātās ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums un par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas veidu — c) apakšpunktā norādītā informācija;
b)  katrā Savienības lidostā piegādātās ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums petrolejas ekvivalenta tonnās un par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas veidu — c) apakšpunktā norādītā informācija;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  katra Savienības lidostās piegādātā ilgtspējīgas aviācijas degvielas veida aprites cikla emisijas, izejvielu izcelsme un pārveides process.
(c)  katra Savienības lidostās piegādātā ilgtspējīgas aviācijas degvielas veida aprites cikla emisijas, raksturlielumi un izejvielu izcelsme un pārveides process.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)
ca)  attiecīgā gadījumā — katrā Savienības lidostā piegādātā ūdeņraža un/vai elektroenerģijas daudzums, petrolejas ekvivalenta tonnās.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)
cb)  vidējais aromātisko savienojumu, naftalīna un sēra saturs aviācijas degvielā katrā partijā, kas piegādāta katrā Savienības lidostā.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
10. pants - 1. punkts
(1)  Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas izpildi un par naudas sodu piemērošanu gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām un degvielas piegādātājiem. Dalībvalsti par to informē Komisiju.
(1)  Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem — iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas izpildi un par naudas sodu piemērošanu gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām vai attiecīgā gadījumā lidostu vadības dienestiem un degvielas piegādātājiem. Dalībvalsti par to informē Komisiju.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
(2)  Aģentūra dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta saskaņā ar 7. un 9. pantu saņemtos datus. Aģentūra kompetentajām iestādēm nosūta arī apkopotus datus par gaisa kuģu ekspluatantiem un aviācijas degvielu piegādātājiem, kuri ir attiecīgo iestāžu kompetencē saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.
(2)  Aģentūra dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta saskaņā ar 7. un 9. pantu saņemtos datus. Aģentūra kompetentajai iestādei vai iestādēm nosūta arī apkopotus datus par gaisa kuģu ekspluatantiem un aviācijas degvielu piegādātājiem, kuri ir attiecīgo iestāžu kompetencē saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
(3)  Kompetentās iestādes attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatantu nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 748/200916.
(3)  Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatantu nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 748/200916.
__________________
__________________
16 Komisijas Regula (EK) Nr. 748/2009 (2009. gada 5. augusts) par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības.
16 Komisijas Regula (EK) Nr. 748/2009 (2009. gada 5. augusts) par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts
(4)  Kompetentās iestādes attiecībā uz Savienības lidostām nosaka uz attiecīgās teritoriālās jurisdikcijas pamata.
(4)  Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz Savienības lidostām nosaka uz attiecīgās teritoriālās jurisdikcijas pamata.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
10. pants – 5. punkts
(5)  Kompetentās iestādes attiecībā uz aviācijas degvielas piegādātājiem nosaka atbilstīgi dalībvalstij, kurā tie veic uzņēmējdarbību.
(5)  Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz aviācijas degvielas piegādātājiem nosaka atbilstīgi dalībvalstij, kurā tie veic uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
(1)  Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami par saskaņā ar šo regulu pieņemto noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai vēlākais 2023. gada 31. decembrī un nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem to grozījumiem.
(1)  Komisija paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami par saskaņā ar šo regulu pieņemto noteikumu pārkāpumiem, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Komisija šos noteikumus nosūta dalībvalstīm vēlākais 2023. gada 31. decembrī un nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem to grozījumiem.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas neizpilda 5. pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir vismaz divreiz lielāks par aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu reizinājumu ar kopējo gadā neuzpildīto daudzumu.
(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas neizpilda 5. pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir divreiz lielāks par aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu reizinājumu ar kopējo gadā neuzpildīto daudzumu. Gaisa kuģa ekspluatants var tikt atbrīvots no administratīvā naudas soda, ja tas var pierādīt, ka tā 5. pantā noteikto saistību neizpildi ir izraisījuši ārkārtēji un neparedzami apstākļi ārpus tā kontroles, no kuru sekām nebūtu bijis iespējams izvairīties pat tad, ja būtu veikti visi saprātīgie pasākumi.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
11. pants – 2.a punkts (jauns)
(2a)  Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai Savienības lidostai vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienestam, kas neizpilda 6. pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
11. pants – 3. punkts
(3)  Dalībvalstis nodrošina, ka visiem aviācijas degvielas piegādātājiem, kas neizpilda 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir vismaz divreiz lielāks par ilgtspējīgas aviācijas degvielas un tradicionālās aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu starpības reizinājumu ar aviācijas degvielu daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru.
(3)  Dalībvalstis nodrošina, ka visiem aviācijas degvielas piegādātājiem, kas neizpilda 4.pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru, vai jebkuram degvielas piegādātājam, par kuru ir pierādīts, ka tas ir sniedzis maldinošu vai neprecīzu informāciju par piegādātās degvielas raksturlielumiem vai izcelsmi, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir divreiz lielāks par ilgtspējīgas aviācijas degvielas un tradicionālās aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu starpības reizinājumu ar aviācijas degvielu daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
11. pants – 4. punkts
(4)  Dalībvalstis nodrošina, ka visiem aviācijas degvielas piegādātājiem, kas neizpilda 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir vismaz divreiz lielāks par sintētiskās aviācijas degvielas un tradicionālās aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu starpības reizinājumu ar aviācijas degvielas daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru.
(4)  Dalībvalstis nodrošina, ka visiem aviācijas degvielas piegādātājiem, kas neizpilda 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir divreiz lielāks par sintētiskās aviācijas degvielas un tradicionālās aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu starpības reizinājumu ar aviācijas degvielas daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
11. pants – 5.a punkts (jauns)
(5a)  Dalībvalstīm valsts līmenī ir izveidots nepieciešamais tiesiskais un administratīvais regulējums, lai nodrošinātu, ka informācija, ko degvielas piegādātāji ievadījuši Direktīvas (ES) 2018/2001 28. pantā minētajā Savienības datubāzē, ir precīza, verificēta un revidēta.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
11. pants – 6. punkts
(6)  Dalībvalstis nodrošina, ka visi aviācijas degvielas piegādātāji, kuri attiecīgajā pārskata periodā ir uzkrājuši iztrūkumu saistībā ar 4. pantā noteikto pienākumu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu vai sintētisko degvielu minimālo īpatsvaru, nākamajā pārskata periodā papildus pārskata perioda pienākumam piegādā tirgum attiecīgās degvielas daudzumu, kas vienāds ar minēto iztrūkumu. Šā pienākuma izpilde neatbrīvo degvielas piegādātāju no pienākuma maksāt šā panta 3. un 4. punktā noteiktos sodus.
(6)  Dalībvalstis nodrošina, ka visi aviācijas degvielas piegādātāji, kuri attiecīgajā pārskata periodā ir uzkrājuši iztrūkumu saistībā ar 4. pantā noteikto pienākumu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu vai sintētisko degvielu minimālo īpatsvaru — ja vien saskaņā ar Komisijas novērtējumu šo iztrūkumu nav izraisījis pieejamo resursu trūkums —, dara visu iespējamo, lai nākamajā pārskata periodā papildus pārskata perioda pienākumam piegādātu tirgum attiecīgās degvielas daudzumu, kas vienāds ar minēto iztrūkumu. Šā pienākuma izpilde neatbrīvo degvielas piegādātāju no pienākuma maksāt šā panta 3. un 4. punktā noteiktos sodus.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
11. pants – 7. punkts
(7)  Lai nodrošinātu pienākumu izpildi un administratīvo naudas sodu iekasēšanu, dalībvalstu līmenī jāizveido vajadzīgā tiesiskā un administratīvā sistēma. Summu, kas iekasēta no minētajiem administratīvajiem naudas sodiem, dalībvalstis iemaksā zaļās pārkārtošanās investīciju fondā “InvestEU” kā papildinājumu ES galvojumam.
(7)  Lai nodrošinātu pienākumu izpildi un administratīvo naudas sodu iekasēšanu, dalībvalstu līmenī jāizveido vajadzīgā tiesiskā un administratīvā sistēma. Summu, kas iekasēta no minētajiem administratīvajiem naudas sodiem, dalībvalstis iemaksā Ilgtspējīgas aviācijas fondā, kas izveidots saskaņā ar 11.a pantu.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)
11.a pants
Ilgtspējīgas aviācijas fonds
1.   Laikposmam no 2023. līdz 2050. gadam izveido Ilgtspējīgas aviācijas fondu (turpmāk “Fonds”), lai paātrinātu aviācijas nozares dekarbonizāciju, netraucējot tās ļoti integrēto iekšējo tirgu, un jo īpaši lai atbalstītu investīcijas inovatīvās tehnoloģijās un infrastruktūrā, kas paredzēta ilgtspējīgu aviācijas degvielu un citu inovatīvu gaisa kuģu piedziņas tehnoloģiju, tostarp ūdeņraža un elektroenerģijas, ražošanai, izmantošanai, izvēršanai un uzglabāšanai, jaunu dzinēju izpētei un tiešās uztveršanas no gaisa tehnoloģijai — procesam, kurā CO2 uztver tieši no gaisa, nevis no punktveida avotiem, un centieniem samazināt aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2. Informāciju par visām Fonda atbalstītajām investīcijām publisko, un minētās investīcijas atbilst šīs regulas mērķiem.
2.   Fonds ir neatņemama ES budžeta daļa, un to finansē no budžeta, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus. Ieņēmumi, kas gūti no sodiem saskaņā ar šo regulu, un būtu jāiedala Fondam.
3.   Fondu centralizēti pārvalda Savienības struktūra, kuras pārvaldības struktūra un lēmumu pieņemšanas process ir pārredzams un iekļaujošs, jo īpaši attiecībā uz prioritāro jomu, kritēriju un dotāciju piešķiršanas procedūru noteikšanu. Attiecīgajām ieinteresētajām personām ir atbilstīga padomdevēju loma. Visa informācija par investīcijām un visa pārējā relevantā informācija par Fonda darbību tiek publiskota.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – a punkts
a)  ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, ko gaisa kuģu ekspluatanti Savienības līmenī iegādājušies izmantošanai lidojumos no Savienības lidostas, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām;
a)  ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, ko gaisa kuģu ekspluatanti Savienības līmenī iegādājušies izmantošanai lidojumos, uz kuriem attiecas šī regula un kuri tiek veikti no Savienības lidostas, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – b punkts
b)  ilgtspējīgas aviācijas degvielas un sintētiskās aviācijas degvielas daudzums, kas piegādāts Savienības līmenī, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām;
b)  ilgtspējīgas aviācijas degvielas un sintētiskās aviācijas degvielas daudzums, kas piegādāts Savienības līmenī, kopumā un sadalījumā pa dalībvalstīm, degvielas izejvielu veidiem un Savienības lidostām;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)
ba)  attiecīgā gadījumā — piegādātās ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, ko gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies Savienības kaimiņvalstīs, ar kurām ir noslēgts Eiropas gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – c punkts
c)  tirgus stāvoklis, ietverot informāciju par cenām, un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas un izmantošanas tendences Savienībā;
c)  tirgus stāvoklis, ietverot informāciju par cenām, un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas un izmantošanas tendences Savienībā un pa dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – d punkts
d)  lidostu atbilstības statuss attiecībā uz 6. pantā noteikto pienākumu izpildi;
d)  lidostu vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienesta atbilstības statuss attiecībā uz 6. pantā noteikto pienākumu izpildi;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – e punkts
e)  katra tāda gaisa kuģu ekspluatanta un aviācijas degvielas piegādātāja atbilstības statuss, kuram pārskata periodā ir pienākums saskaņā ar šo regulu;
e)  katra tāda gaisa kuģu ekspluatanta un aviācijas degvielas piegādātāja atbilstības statuss, kuram pārskata periodā ir pienākums saskaņā ar šo regulu, ieskaitot tos, kuri paziņoti kā gaisa kuģa ekspluatanti saskaņā ar 3. panta 1. punkta 2. ievilkumu;
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – f punkts
f)  visu to ilgtspējīgo aviācijas degvielu izcelsme un raksturlielumi, kuras gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies izmantošanai lidojumos no Savienības lidostām.
f)  visu to ilgtspējīgo aviācijas degvielu izcelsme un raksturlielumi, kuras gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies izmantošanai lidojumos, uz kuriem attiecas šī regula un kuri tiek veikti no Savienības lidostām.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)
fa)  vidējais aromātisko savienojumu, naftalīna un sēra saturs aviācijas degvielā, kas piegādāta Savienības līmenī, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Savienības sistēma aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai
1.   Lai vēl vairāk veicinātu aviācijas nozares dekarbonizāciju un palielinātu tās informācijas pārredzamību, kas patērētājiem tiek sniegta par gaisa kuģu ekspluatantu vidisko sniegumu, Komisija izveido visaptverošu Savienības sistēmu aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai; to izstrādā un īsteno EASA un piemēro gaisa kuģu ekspluatantiem un komerciālajiem gaisa pārvadājumu lidojumiem, uz kuriem attiecas šī regula.
2.   Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 13.a pantu (jauns), lai šo regulu papildinātu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus un tehniskos standartus, kas reglamentē gaisa kuģu, gaisa kuģu ekspluatantu un komerciālo gaisa pārvadājumu vidiskā snieguma marķēšanai izveidotās Savienības sistēmas darbību.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
13. pants – virsraksts
Pārejas periods
SAF elastības mehānisms
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
13. pants - 1. daļa
Atkāpjoties no 4. panta, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029gada 31decembrim katrā pārskata periodā aviācijas degvielas piegādātājs var piegādāt I pielikumā noteikto ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru kā svērto vidējo no visa aviācijas degvielas daudzuma, ko tas minētajā pārskata periodā piegādājis Savienības lidostās kopumā.
Atkāpjoties no 4. panta un 10 gadu periodā no 4. un 5panta piemērošanas dienas saskaņā ar 15pantu, katrā pārskata periodā aviācijas degvielas piegādātājs var pamatot savu I pielikumā noteikto ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādi, atsaucoties uz SAF elastības mehānismu, kas definēts 3. panta 16.a ievilkumā (jauns).
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a daļa (jauna)
Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai šo regulu papildinātu, nosakot sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz SAF elastības mehānismu, garantējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un augstu vidiskās integritātes līmeni, kā arī līdz minimumam samazinot krāpšanas, pārkāpumu un dubulta kvotu pieprasījuma risku. Šāda sīki izstrādāta kārtība, kas ietver reģistrēšanas un pieprasījumu sistēmas elementus, var ļaut izveidot ilgtspējīgas aviācijas degvielas tirgojamības sistēmu, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādes un izmantošanas reģistrāciju, iedalīšanu, uzskaiti un ziņošanu par to.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.b daļa (jauna)
Šā panta 1. punktā noteiktajā periodā Komisija regulāri uzrauga ilgtspējīgu aviācijas degvielu tirgus integritāti un pārredzamību, attiecīgā gadījumā izmantojot Savienības datubāzē iekļauto informāciju un citus kompetentajām iestādēm paziņotos datus. Konkrēti, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto dominējošu stāvokli tirgū, Komisija, pilnībā izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar LESD 102. pantu, pārbauda tirgus darbību, tostarp attiecībā uz tirgus svārstīgumu, netipisku cenu attīstību vai tirgus dalībnieku tirdzniecības uzvedību, kas varētu liecināt par iespējamu monopolistisku rīcību.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
13.a pants (jauns)
13.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.   Pilnvaras pieņemt 12.a pantā un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās datums].
3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12.a un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.   Saskaņā ar 12.a un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. daļa
Līdz 2028. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados Komisijas dienesti iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par aviācijas degvielu tirgus attīstību un tā ietekmi uz Savienības aviācijas iekšējo tirgu, tostarp par šīs regulas darbības jomas iespējamo paplašināšanu, ietverot citus energoresursus un citus sintētisko degvielu veidus, kas definēti Atjaunīgo energoresursu direktīvā, kā arī par 4. pantā un I pielikumā noteikto minimālo īpatsvaru iespējamo pārskatīšanu un administratīvo naudas sodu apmēru. Ziņojumā iekļauj informāciju par iespējama politikas satvara izstrādi ICAO līmenī ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, ja tāda informācija ir pieejama. Ziņojumā arī sniedz informāciju par aviācijas nozares pētniecības un inovācijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu jomā, tostarp tādu emisiju samazināšanā, kas nav CO2 emisijas. Ziņojumā var paust apsvērumus par to, vai šī regula būtu jāgroza, un vajadzības gadījumā ieteikt grozījumu variantus atbilstīgi iespējamam politikas satvaram ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, kas izstrādāts ICAO līmenī.
Līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trīs gados Komisijas dienesti iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, aviācijas degvielu tirgus attīstību un tā ietekmi uz Savienības aviācijas iekšējā tirgus konkurētspēju un darbību, tostarp attiecīgā gadījumā par pieejamajiem politikas risinājumiem attiecībā uz citiem energoresursiem un citiem Atjaunīgo energoresursu direktīvā definētiem sintētisko degvielu veidiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu, kā arī par SAF definīcijas un 4. pantā un I pielikumā noteikto minimālo īpatsvaru, šīs regulas darbības jomas un administratīvo naudas sodu apmēra iespējamo pārskatīšanu. Ziņojumā iekļauj uz pieejamo informāciju balstītu novērtējumu par šīs regulas ietekmi, kā arī par tās visaptverošo ietekmi uz pielāgoto tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarei kopumā, un par šīs regulas mijiedarbību ar minēto regulējumu, ietekmi uz aviācijas iekšējā tirgus darbību, nozares konkurētspēju, iespējamām maršrutu izmaiņām, kas izraisa oglekļa emisiju pārvirzi, gaisa pārvadātāju un gaisa satiksmes mezglu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starptautiskā mērogā, ietekmi uz gaisa mobilitāti un savienojamību, SEG emisiju samazināšanas izmaksu lietderību, investīciju vajadzībām un sociālekonomisko ietekmi, kā arī saistītajām nodarbinātības un apmācības vajadzībām, un minētajā ziņojumā iekļauj arī informāciju par iespējama politikas satvara izstrādi ICAO līmenī ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, ja tāda informācija ir pieejama. Ziņojumā iekļauj detalizētu informāciju par šīs regulas izpildi. Ziņojumā arī sniedz informāciju par aviācijas nozares pētniecības un inovācijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu jomā, tostarp tādu emisiju samazināšanā, kas nav CO2 emisijas, vai tiešās uztveršanas no gaisa (DAC) tehnoloģiju jomā. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvo aktu priekšlikumus šīs regulas grozīšanai atbilstīgi iespējamam, ICAO līmenī izstrādātam politikas satvaram, kas reglamentē ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu. Ziņojumā arī īpaši izvērtē šīs regulas ietekmi uz mazāk savienotu attālu reģionu un salu gaisa satiksmes savienojamību, tostarp uz tādu gaisa pārvadājumu pieejamību un cenu pieņemamību, kas tiek veikti no šīm teritorijām un uz tām. Komisija regulāri uzrauga, izvērtē un analizē liekas degvielas uzpildes gadījumus. Katru gadu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par saviem konstatējumiem. Vēlākais trīs gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija, pamatojoties uz šiem konstatējumiem, izvērtē noteikumus par liekas degvielas uzpildi un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai tos grozītu.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
I pielikums
I pielikums (apjoma īpatsvars)
I pielikums (ES saskaņotais apjoma īpatsvars)
a)  No 2025. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 2 %;
a)  No 2025. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 2 %, no tā sintētisko degvielu minimālais īpatsvars ir 0,04 %;
b)  no 2030. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 5 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 0,7 %;
b)  no 2030. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir %;
c)  no 2035. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 20 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 5 %;
c)  no 2035. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 20 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 5 %;
d)  no 2040. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 32 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 8 %;
d)  no 2040. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 37 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 13 %;
e)  no 2045. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 38 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 11 %;
e)  no 2045. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 54 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 27 %;
f)  no 2050. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 63 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 28 %.
f)  no 2050. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 85 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 50 %.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
II pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

II pielikums. Gaisa kuģu ekspluatanta ziņojuma veidne

Savienības lidosta

Savienības lidostas ICAO kods

Gadā vajadzīgā aviācijas degviela (tonnās)

Faktiski uzpildītā aviācijas degviela (tonnās)

Gadā neuzpildītais daudzums (tonnās)

Kopējais gadā neuzpildītais daudzums (tonnās)

Grozījums

II pielikums. Gaisa kuģu ekspluatanta ziņojuma veidne

Savienības lidosta

Savienības lidostas ICAO kods

Gadā vajadzīgā aviācijas degviela (petrolejas ekvivalenta tonnās)

Faktiski uzpildītā aviācijas degviela (petrolejas ekvivalenta tonnās)

Gadā neuzpildītais daudzums (petrolejas ekvivalenta tonnās)

Kopējais gadā neuzpildītais daudzums (petrolejas ekvivalenta tonnās)

2. veidne

Degvielas piegādātājs

Iegādātais daudzums (petrolejas ekvivalenta tonnās)

Pārveides tehnoloģija

Raksturlielumi

Izejvielu izcelsme

Aprites cikla emisijas

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0199/2022).

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 21. augustsJuridisks paziņojums - Privātuma politika