Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu,

–  ņemot vērā Eiropadomes locekļu un G7 valstu ārlietu ministru 2022. gada 30. septembra paziņojumus par Ukrainu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 28. septembra deklarāciju par Krievijas rīkotajiem nelikumīgajiem fiktīvajiem “referendumiem” Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2022. gada 28. septembra paziņojumu presei par jaunu ierobežojošu pasākumu kopumu pret Krieviju un Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela 2022. gada 30. septembra vēstījumu par Ukrainas reģionu nelikumīgo aneksiju, ko veikusi Krievija,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 22. septembra deklarāciju par Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu un 2022. gada 28. septembra deklarāciju par Nord Stream gāzes cauruļvadu noplūdēm,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem visām valstīm ir vienādas tiesības uz suverenitāti un tām savās starptautiskajās attiecībās jāatturas no draudiem lietot spēku vai spēka lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību; tā kā ikviens gadījums, kad viena valsts anektē otras valsts teritoriju, piedraudot vai pielietojot spēku, ir ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu pārkāpums; tā kā šo principu nesen atkārtoti apstiprināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs;

B.  tā kā Krievijas Federācijai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir īpaša politiskā atbildība par miera un drošības uzturēšanu pasaulē, tomēr tā ir pastāvīgi pārkāpusi ANO Statūtu principus, agresīvi vēršoties pret Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, un atklāti izaicinājusi starptautisko sabiedrību, paziņojot par savām nelikumīgajām darbībām, kas pārkāpj ANO Statūtus, ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā;

C.  tā kā Krievijas Federācija pēdējo mēnešu laikā ir turpinājusi savu nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto agresīvo karu pret Ukrainu; tā kā 2022. gada septembra sākumā sāktā veiksmīgā Ukrainas pretuzbrukuma rezultātā Krievija zaudēja ievērojamu daļu no teritorijām, ko tā bija okupējusi Harkivas reģionā un citos Ukrainas dienvidu un austrumu apgabalos; tā kā šīs atbrīvošanas rezultātā ir gūti jauni pierādījumi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, ko pastrādājuši Krievijas spēki un tiem pietuvinātās personas, piemēram, masu kapi ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām Izjumā;

D.  tā kā jau ir nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju un vēl daudz vairāk ir to, kuri ir spīdzināti, vajāti, pārcietuši seksuālus uzbrukumus, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti; tā kā šī Krievijas bruņoto spēku un tiem pietuvināto personu necilvēcīgā rīcība ir pilnībā pretrunā starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

E.  tā kā Krievijas bruņotie spēki kopš iebrukuma sākuma ir zaudējuši desmitiem tūkstošus personu, kas ir vai nu nogalinātas, vai pazudušas, un ir iznīcināta to militārā aparatūra;

F.  tā kā starptautiskā sabiedrība turpina atbalstīt Ukrainu ar modernu aprīkojumu, munīciju, apmācību un izlūkdatu apmaiņu, un pēdējais no tiem ir ASV Kongress, kas nesen pieņēma likumprojektu, ar kuru tiks sniegta palīdzība vairāk nekā 12,3 miljardu USD apmērā;

G.  tā kā saskaņā ar Ukrainas amatpersonu sniegto informāciju Ukrainas armijai ir vajadzīgi moderni kaujas pamattanki, vairāk “zeme-gaiss” un “zeme-zeme” raķešu sistēmu, bruņutransportieri, kā arī papildu mācību centri un papildu ieguldījums munīcijas veidā;

H.  tā kā no 2022. gada 9. septembra līdz 11. septembrim Krievijā, kā arī Ukrainai piederošajā un nelikumīgi anektētajā Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika reģionālās un vietējās vēlēšanas, ko ES neatzīst;

I.  tā kā laikā no 2022. gada 23. septembra līdz 27. septembrim Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās Donetskas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos un ar varu pārvietoto ukraiņu vidū Krievijā tika steigā organizēti fiktīvi “referendumi”, Krievijas varasiestādēm paziņojot par iepriekš noteiktu un nereāli augstu vēlētāju aktivitātes īpatsvaru un balsojumu par labu Krievijas veiktajai aneksijai; tā kā balsošanas procesā bija vērojami sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi un iebiedēšana, jo īpaši bruņotu Krievijas karavīru klātbūtne; tā kā fiktīvie “referendumi” līdzinājās referendumam, ko Krievija sarīkoja Krimā pēc tam, kad tā 2014. gada sākumā pussalu okupēja; tā kā Krievija 2022. gada 30. septembrī paziņoja par šo teritoriju oficiālu nelikumīgu aneksiju, kam sekoja vienprātīgs Valsts domes un Federācijas padomes apstiprinājums;

J.  tā kā 2022. gada 21. septembrī Vladimirs Putins izsludināja Krievijā pirmo mobilizāciju kopš Otrā pasaules kara; tā kā saskaņā ar medijos izskanējušo informāciju mobilizācija attiecas uz 300 000–1,2 miljoniem armijas rezervistu, kuri tiks iesaukti bruņotajos spēkos; tā kā pretēji oficiālajam paziņojumam, ka varasiestādes iesauks militārajā dienestā pilsoņus, kuri ir nesen dienējuši armijā un kuriem ir kaujas pieredze, ziņojumi liecina, ka tiek iesaukti arī cilvēki bez jebkādas militāras pieredzes, jo īpaši no nabadzīgākiem un attāliem reģioniem un etniskajām minoritātēm, un ka iesaukšana dienestā tiek īstenota kā represīvs pasākums, piemēram, okupētajā Krimā dienestā ir iesaukti vairāk nekā 1500 Krimas tatāru; tā kā ir arī saņemtas ziņas par piespiedu mobilizāciju nesen nelikumīgi anektētajos Ukrainas apgabalos; tā kā pienāk ziņas, ka jauniesauktie karavīri gandrīz uzreiz tiek nosūtīti uz fronti;

K.  tā kā paziņojums par Krievijas mobilizāciju izraisīja protestus un Krievijas varasiestādes līdz šim ir arestējušas vairāk nekā 2400 demonstrantu; tā kā kopš paziņojuma par mobilizāciju vairāki simti tūkstošu krievu ir devušies prom no Krievijas, lai izvairītos no iesaukuma; tā kā Krievijas iestādes vairākās robežšķērsošanas vietās ir izveidojušas iesaukuma centrus, lai uz vietas izsniegtu iesaukuma paziņojumus un atturētu iedzīvotājus no izbraukšanas no valsts;

L.  tā kā Krievijas spēki joprojām ir okupējuši Zaporižjas atomelektrostaciju (AES); tā kā 2022. gada 30. septembrī Krievijas spēki nolaupīja Zaporižjas AES ģenerāldirektoru Ihoru Murašovu un vēlāk viņu atbrīvoja; tā kā Zaporižjas AES ir lielākā atomelektrostacija Eiropā un tās pēdējais reaktors tika izslēgts 2022. gada septembra sākumā saistībā ar kaujām AES un tās apkārtnē; tā kā tomēr joprojām pastāv kodolkatastrofas risks;

M.  tā kā 2022. gada 21. septembrī, uzstājoties ar uzrunu televīzijā, Vladimirs Putins brīdināja, ka gadījumā, ja būs apdraudēta Krievijas teritoriālā integritāte, ar to domājot nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas, “Krievijas un mūsu tautas aizsardzībai mēs, bez šaubām, izmantosim visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus”; tā kā vārdi “visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus” ir vāji slēpta kodolšantāža;

N.  tā kā pirmdien, 2022. gada 26. septembrī, un otrdien, 27. septembrī, Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvados tika novērots krass spiediena kritums, kas radās saistībā ar noplūdēm, kuras, stipri iespējams, izraisīja valstiska rīcībspēka tīši īstenotas zemūdens eksplozijas; tā kā, lai gan precīzu metāna daudzumu, kas izplūst atmosfērā, ir grūti izmērīt, šīs noplūdes, visticamāk, būs ievērojamas un negatīvi ietekmēs vidi;

O.  tā kā 2022. gada 30. septembrī prezidents Volodimirs Zelenskis nāca klajā ar paziņojumu, ka Ukraina ir oficiāli iesniegusi pieteikumu dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO),

1.  atgādina par Eiropas Savienības nelokāmo atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei starptautiski atzītajās robežās; visstingrākajā veidā nosoda nepamatoto, neprovocēto un nelikumīgo Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu; atgādina, ka par šo karu visā pilnībā ir atbildīga Krievija, Krievijai karš ir nekavējoties jāizbeidz un jāatvelk visi savi un pietuvinātie spēki no visām starptautiski atzītajām Ukrainai piederošajām teritorijām;

2.  cildina lielo drošsirdību, ko izrāda ukraiņu tauta, kura nes milzīgus upurus, lai aizstāvētu savu valsti un Eiropas vērtības — brīvību, cieņu un demokrātiju; atgādina Ukrainas likumīgās tiesības saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu aizstāvēties pret Krievijas agresīvo karu, lai atgūtu pilnīgu kontroli pār visu tās teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās; atzinīgi vērtē Ukrainas bruņoto spēku drosmi un to ļoti efektīvo rīcību gan kaujās, gan no morālā viedokļa, un atzīst to nozīmīgo ieguldījumu Eiropas drošībā;

3.  aicina visas valstis un starptautiskās organizācijas vienbalsīgi nosodīt Krievijas agresīvo karu un mēģinājumus ar spēku un fiktīviem referendumiem iegūt teritoriju; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi sadarboties ar daudzajām valdībām, kuras ir pieņēmušas neitrālu nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, lai veidotu spēcīgu starptautisko opozīciju tam, ka ar varu tiek izdarītas jebkādas Ukrainas robežu izmaiņas, un aizsargātu starptautiskās tiesības;

4.  stingri nosoda milzīgos un smagos cilvēktiesību pārkāpumus un kara noziegumus, ko pastrādājuši Krievijas bruņotie spēki, tiem pietuvinātās personas un okupācijas iestādes, kuras Krievija ir izveidojusi Ukrainā; uzstāj, ka atbildīgie valdības ierēdņi un militārie līderi, kā arī kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci, tostarp genocīda, izdarītāji ir jāsauc pie atbildības;

5.  aicina dalībvalstis un citas valstis, kas atbalsta Ukrainu, ievērojami palielināt militāro palīdzību, jo īpaši jomās, kurās to prasa Ukrainas valdība, lai Ukraina varētu atgūt pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju un sekmīgi aizstāvēties pret jebkādu turpmāku Krievijas agresiju; aicina apsvērt iespēju izveidot Ukrainas vajadzībām militārās palīdzības lendlīzes mehānismu; aicina jo īpaši tās dalībvalstis, kuras vēl vilcinās, sniegt savu daļu no nepieciešamās militārās palīdzības, lai palīdzētu ātrāk pārtraukt karu; atgādina, ka Ukrainas atbalstītāju vilcināšanās vien paildzina karu un ka cena, kas par to tiek maksāta, ir nevainīgu Ukrainas cilvēku dzīvības; aicina ES vadītājus veidot ilgstošu vienotību starp dalībvalstīm un līdzīgi domājošām valstīm, lai pilnībā un bez nosacījumiem atbalstītu Ukrainu pret Krievijas agresīvo karu;

6.  aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku /Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos koordinēt ieroču piegādi, izmantojot Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) loģistikas koordinācijas mehānismu, tostarp ES iniciatīvu progresīvu ieroču sistēmu, piemēram, Leopard tanku, piegādei; aicina dalībvalstis nekavējoties sākt Ukrainas karavīru apmācību šajā jomā;

7.  nepārprotami nosoda nelikumīgos un neleģitīmos, zem šauteņu stobriem notikušos fiktīvos referendumus, kas tika sarīkoti, lai anektētu Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalus; atgādina, ka šie referendumi tika sarīkoti, pārkāpjot ANO Statūtus un starptautiskās tiesības; noraida un neatzīst safabricētos referendumu rezultātus un minēto teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā; uzskata to rezultātus par spēkā neesošiem; uzskata, ka paziņojumi par šo teritoriju aneksiju ir bīstama un bezatbildīga eskalācija un ar tiem tiek klaji pārkāptas starptautiskās tiesības un ANO Statūti, kas garantē starptautisko mieru, drošību, teritoriālo integritāti un visu valstu suverenitāti, un starptautiskā sabiedrība uz šiem pārkāpumiem nevar nereaģēt un uz tiem tiks reaģēts;

8.  nosoda Krievijas prezidenta 2022. gada 29. septembra dekrētu par Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalu neatkarības atzīšanu, kā arī 2022. gada 30. septembrī parakstītos nelikumīgos līgumus par to iekļaušanu Krievijas Federācijā; pauž nelokāmu atbalstu ES politikai neatzīt Krievijas nelikumīgās darbības pret Ukrainu, tostarp aneksiju, un tādēļ aicina Padomi pieņemt turpmākas stingras sankcijas, reaģējot uz šiem aktiem;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par astoto Krievijai piemērojamo sankciju paketi; aicina visas dalībvalstis ātri apstiprināt sankciju paketi, izvairīties no savtīgu interešu vadītiem kavējumiem un pilnībā īstenot sankcijas; prasa sankcijas attiecināt arī uz jaunām jomām, tostarp atslēgt no SWIFT Gazprombank, Alfa Bank, Rosbank, Tinkoff Bank, Sanktpēterburgas banku, Krievijas Reģionālās attīstības banku un Tālo Austrumu banku, vienlaikus arī vēl vairāk pastiprinot sankcijas pret kriptoaktīviem un kriptovalūtām; aicina ES iestādes un dalībvalstis saglabāt ES vienotību un palielināt spiedienu uz Kremli, tostarp izmantojot turpmākas sankciju paketes, kā arī aizliegumu eksportēt jebkādus augsto tehnoloģiju produktus un stratēģiskas preces un citas sankcijas, kuru mērķis ir stratēģiski vājināt Krievijas ekonomiku un rūpniecisko pamatu, jo īpaši militārrūpniecisko kompleksu; atbalsta individuālu sankciju pieņemšanu pret personām un vienībām, kas ir tieši iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu deportācijā un adopcijā un nelikumīgo fiktīvo referendumu organizēšanā un novērošanā, kā arī pret visiem Krievijas Valsts domes partiju biedriem, kuri ieņem amatus ievēlētos parlamentos visos līmeņos, tostarp reģionālā un pašvaldību līmenī; aicina dalībvalstis aktīvi novērst un izmeklēt jebkādu sankciju apiešanu un saukt pie atbildības par to; aicina Komisiju un abus likumdevējus steidzami strādāt pie tā, lai pabeigtu ar sankcijām iesaldēto aktīvu konfiskācijas tiesisko režīmu;

10.  atkārtoti aicina nekavējoties un pilnībā noteikt embargo Krievijas fosilā kurināmā un urāna importam un pilnībā atteikties no Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadiem, lai ar ES līdzekļiem pārtrauktu finansēt Putina kara mašīnu; prasa turklāt aizliegt titāna, alumīnija, vara, niķeļa, pallādija, rodija un neapstrādātu un apstrādātu dimantu iegādi, importu un transportēšanu no Krievijas vai caur Krieviju uz ES, kā arī Krievijas izcelsmes vai no Krievijas eksportētu dzelzs un tērauda produktu, tostarp dzelzsrūdas un pusfabrikātu, importu, nolūkā samazināt Krievijas ieņēmumus; aicina līdz minimumam samazināt Krievijas piekļuvi rūpniecības pamatresursiem, tehnoloģijām un pakalpojumiem, jo īpaši tiem, kas vajadzīgi agresorvalsts militārajai rūpniecībai;

11.  brīdina Aleksandra Lukašenko režīmu neatbalstīt Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, tostarp tās mobilizācijas centienos un iesaukto uzņemšanā savā teritorijā; aicina Komisiju un Padomi iekļaut Baltkrieviju jaunajā sankciju vilnī, kas saistīts ar mobilizāciju;

12.  nosoda mobilizāciju Krievijā un prasa nekavējoties izbeigt piespiedu iesaukšanu; nosoda pasākumus, kas liek uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem dienēt Krievijas bruņotajos spēkos vai palīgspēkos, kas saskaņā ar Ceturto Ženēvas konvenciju ir aizliegts; stingri aicina visus Krievijas iedzīvotājus izvairīties no tā, ka viņi tiek ierauti šajā karā, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums un ko tādēļ nosodīja lielākā daļa valstu, jo tas tika sākts tikai tāpēc, lai Krievijā noturētu nedemokrātisku un kleptokrātisku režīmu, un galu galā tas iznīcinās Krievijas ekonomiku un Krievijas iedzīvotāju izredzes uz drošu un pārtikušu nākotni; mudina dalībvalstis izsniegt humanitārās vīzas Krievijas pilsoņiem, kuriem nepieciešama aizsardzība, piemēram, tiem, kas pakļauti politiskai vajāšanai;

13.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Komisijas pamatnostādnes par vispārēju vīzu izsniegšanu attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem no Krievijas un Krievijas pilsoņu kontroli pie ārējām robežām, pilnībā ievērojot ES un starptautiskās tiesības, un nodrošināt, ka ikviens patvēruma pieteikums, ko cita starpā iesnieguši disidenti, dezertieri, tie, kas izvairās no iesaukuma, un aktīvisti, tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts drošības apsvērumus un rīkojoties saskaņā ar ES acquis patvēruma jomā; aicina Padomi un Komisiju cieši uzraudzīt situāciju saistībā ar Krievijas vīzām;

14.  aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis palielināt atbalstu Dienvidkaukāza un Vidusāzijas valstīm, kuras uzņem ievērojamu skaitu Krievijas pilsoņu, jo īpaši Gruzijai, Kazahstānai, Uzbekistānai, Armēnijai un Kirgizstānai, lai saglabātu stabilitāti šajos reģionos;

15.  Nosoda Krievijas prezidenta 2022. gada 5. oktobra dekrētu, ar kuru Zaporizhzhia kodolspēkstacija tika atzīta par “federālo īpašumu” un ar kuru Krievijas valdībai tika uzdots pārņemt tās kontroli; prasa nekavējoties izvest Krievijas militāro personālu no Zaporižjas AES un tās apkārtnes un izveidot demilitarizētu zonu ap to; atgādina, ka karadarbība AES apkārtnē var izraisīt ļoti lielu katastrofu, kam var būt neiedomājamas sekas;

16.  nosoda Krievijas nesen izteiktos draudus izmantot kodolieročus kā bezatbildīgus un bīstamus; aicina dalībvalstis un starptautiskos partnerus sagatavot ātru un izlēmīgu reakciju, ja Krievija veiktu kodoluzbrukumu Ukrainai; aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt draudēt ar kodoleskalāciju, ņemot vērā jebkādas kodolkatastrofas globālo ietekmi uz cilvēku dzīvi un vidi nākamajās desmitgadēs; atgādina, ka jebkāds Krievijas mēģinājums pasniegt uzbrukumus okupētajām teritorijām kā uzbrukumu Krievijai un tādējādi kā pamatojumu kodoluzbrukumam ir nelikumīgs un nepamatots un neatturēs Eiropas Savienību pašaizsardzības nolūkos sniegt turpmāku palīdzību Ukrainai;

17.  aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un brīviem medijiem Ukrainā un Krievijā un sadarbību ar tiem; uzsver, ka Ukrainas noturība un spēja pretoties Krievijas agresīvajam karam prasa lielāku uzmanību un atbalstu humānās palīdzības sniedzējiem Ukrainā, tostarp īpaša uzmanība jāpievērš tiem, kas atbalsta sievietes; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis turpināt Eiropas Savienībā sniegt pagaidu patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no kara, un palīdzēt izdot pagaidu ceļošanas dokumentus, lai Ukrainas pilsoņi, kas ir iestrēguši Krievijā bez personu apliecinošiem vai ceļošanas dokumentiem, varētu izceļot no valsts, ja viņi to vēlas; nosoda Krievijas puses sistemātiskos mēģinājumus palēnināt Ukrainas bēgļu ieceļošanu ES pie Igaunijas un Latvijas robežām, kas drīz varētu izraisīt nopietnu humanitāro krīzi; aicina dalībvalstis un to robežkontroli nekavēt šādu bēgļu ieceļošanu ES;

18.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu pasākumu kopumu Ukrainas atveseļošanai, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš tūlītējai, vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzībai, valsts atjaunošanai un atveseļošanai, kā arī turpmākai palīdzībai, lai stiprinātu ekonomikas izaugsmi, attiecīgā gadījumā sākot to darīt nekavējoties; atgādina, ka atveseļošanas pasākumu kopums būtu kopīgi jāvada Eiropas Savienībai, starptautiskajām finanšu iestādēm un līdzīgi domājošiem partneriem; prasa atveseļošanas pasākumu kopumu atbalstīt ar nepieciešamo ES budžeta kapacitāti;

19.  pauž atzinību Krievijas pilsoņiem, kuri nosoda karu; nosoda to, ka Krievijas varasiestādes ir apcietinājušas tūkstošiem miermīlīgu protestētāju, un aicina viņus nekavējoties atbrīvot;

20.  aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis sākt apsvērt, kā nākotnē sadarboties ar Krieviju un kā tai palīdzēt sekmīgā pārejā no autoritāra režīma uz demokrātisku valsti, kas atsakās no revizionistiskas un imperiālistiskas politikas; uzskata, ka pirmais solis būtu ES iestāžu iesaistīšanās dialogā ar Krievijas demokrātiskajiem līderiem un pilsonisko sabiedrību un atbalsta mobilizēšanā to programmai, kas paredz demokrātisku Krieviju; atbalsta Krievijas demokrātijas centra izveidi, ko uzturētu Eiropas Parlaments;

21.  atgādina, ka zemūdens eksplozijas Nord Stream cauruļvados notika laikā, kad tika atklāts jaunais Baltijas jūras cauruļvads, kas, šķērsojot Dāniju, savieno Norvēģiju un Poliju; uzskata, ka zemūdens eksplozijas Nord Stream cauruļvados nav nejaušība un ka arvien vairāk izskan aizdomas, ka tās ir valstiska rīcībspēka koordinētas un apzinātas rīcības rezultāts; uzskata — eksplozijas Nord Stream cauruļvados parāda, cik bīstama bija politika, kuras rezultātā palielinājās atkarība no Krievijas fosilā kurināmā, un to, ka enerģijas izmantošana par ieroci ir nonākusi jaunā pakāpē; aicina dalībvalstis pastiprināt un par prioritāti uzskatīt Eiropas kritiskās infrastruktūras, tostarp atkrastes cauruļvadu un kabeļu, aizsardzību, kā arī palielināt tās noturību pret ārējiem uzbrukumiem un vēl vairāk atbalstīt ES partneru noturību Austrumeiropā un Rietumbalkānos; aicina dalībvalstis veikt izmeklēšanu par Nord Stream gāzes cauruļvadu sabotāžu; uzskata, ka tīšās zemūdens eksplozijas ir uzbrukums videi ES;

22.  aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar starptautiskām struktūrām, lai vāktu pierādījumus un atbalstītu Starptautiskās Krimināltiesas veikto izmeklēšanu par kara noziegumiem, kas kopš 2014. gada 20. februāra pastrādāti Ukrainas teritorijā;

23.  aicina izveidot starptautisku ad hoc tribunālu pret Ukrainu vērsto agresijas noziegumu iztiesāšanai, lai sauktu pie atbildības Putinu un visas Krievijas civilās un militārās amatpersonas, kā arī to pietuvinātās personas, kuras ir atbildīgas par kara izplānošanu, uzsākšanu un īstenošanu Ukrainā;

24.  nosoda Krievijas daudzslāņaino stratēģiju, kuras mērķis ir visā pasaulē ieviest, pastiprināt un izplatīt nepatiesus un izkropļotus vēstījumus un “Russkij mir” neoimperiālistisko ideoloģiju; aicina ES un tās dalībvalstis piemērot sankcijas Krievijas vienībām, personām un citām režīmam pietuvinātām personām, kas izplata Krievijas radītu dezinformāciju, un veikt papildu pasākumus, lai cīnītos pret to, ka Krievija izmanto informāciju kā ieroci;

25.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā cilvēktiesību komisāra birojam, ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, Starptautiskajai Migrācijas organizācijai, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, Starptautiskajai Krimināltiesai, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam kā arī Baltkrievijas varasiestādēm.