(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2022)0241),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0199/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0243/2022),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atjaunināt dalībvalstīm paredzētās nodarbinātības pamatnostādnes, jo īpaši to stingro uzsvaru uz vidi pēc Covid-19 krīzes, sociāli taisnīgas un ekonomiski ilgtspējīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās nodrošināšanu un nesenajām politikas iniciatīvām, kas tiek īstenotas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā; lai stiprinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanu, saskaņā ar 2020. gada 10. jūlija normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm atkārtoti pauž aicinājumu tikt iesaistītam integrēto pamatnostādņu izstrādē Savienības līmenī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padome;

4.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

5.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums -1.apsvērums (jauns) (-1)  Lai radītu sinerģiju un stimulētu vērienīgu politiku dalībvalstu līmenī, ir svarīgi šā lēmuma pielikumā izklāstītās nodarbinātības pamatnostādnes pielāgot Savienības pamatmērķiem nodarbinātības, prasmju un nabadzības samazināšanas jomā 2030. gadam, par kuriem Savienības līderi, Savienības iestādes, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vienojās Portu samitā 2021. gadā. Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 1. apsvērums (1)  Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā noteiktos mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, līdzsvarotu izaugsmi, vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, jo īpaši atbalstot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī tādus darba tirgus, kas ir vērsti uz nākotni un spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valstu praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē. (1)  Lai panāktu Savienības ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomikas izaugsme, cenu stabilitāte un sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju nolūkā sasniegt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 151. pantā noteiktos mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību un vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus ievērojot Eiropas zaļā kursa mērķus līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija augsta nodarbinātības līmeņa sekmēšanai, ar kuru jo īpaši veicina augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci, kvalitatīvu nodarbinātību un darba apstākļu uzlabošanu, atbalstot un papildinot dalībvalstu darbības, kā arī tādus darba tirgus, kas ir vērsti uz nākotni, spēj reaģēt uz pārmaiņām, ir iekļaujoši, noturīgi un stabili un piedāvā mobilitātes un profesionālās izaugsmes iespējas. Dalībvalstīm, ņemot vērā valstu praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē. Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 3. apsvērums (3)  Saskaņā ar LESD Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās. Šā lēmuma pielikumā izklāstītās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (“pamatnostādnes”), kas ir daļa no minētajiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kuras noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/11845, veido integrētās pamatnostādnes. Tām, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkarību, jānosaka, kā dalībvalstīs un Savienībā īstenot politiku. Koordinētu Eiropas un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jānonāk pie atbilstoša vispārēju, ilgtspējīgu ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam, savukārt, būtu jārada plašāka pozitīva ietekme. (3)  Saskaņā ar LESD Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās. Šā lēmuma pielikumā izklāstītās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (“pamatnostādnes”), kas ir daļa no minētajiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kuras noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/11845, veido integrētās pamatnostādnes. Tām, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkarību, jānosaka, kā dalībvalstīs un Savienībā īstenot politiku. Koordinētu Eiropas, valstu un reģionālās politikas un reformu rezultātā būtu jānonāk pie atbilstoša vispārēju, ilgtspējīgu ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam, savukārt, būtu jārada plašāka pozitīva ietekme uz sabiedrību, darba tirgiem un darbaspēku un vienlaikus jācenšas izvairīties no negatīvām sociālām vai ekonomiskām sekām, kā arī efektīvi jāreaģē uz Covid-19 pandēmijas sekām, Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieaugošo dzīves dārdzību. __________________ __________________ 5 Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.). 5 Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.). Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) (3a)  Lai vēl vairāk uzlabotu Savienības sociālo modeli, dalībvalstīm būtu jāveicina pienācīgas algas, jāstiprina darba koplīguma slēgšanas tiesības un jānodrošina, ka darba tirgi ir iekļaujoši. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm un neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, proti, bērniem, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, vientuļajiem vecākiem, rasu un etniskajām minoritātēm, piemēram, romu tautības un migrantu izcelsmes personām, LGBTIQA+ personām un cilvēkiem, kas dzīvo mazāk attīstītos reģionos, tostarp attālos un lauku reģionos, mazāk attīstītos apgabalos, salās un tālākajos reģionos. Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) (3b)  Lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību, sekmētu divējādo pārkārtošanos un panāktu iekļaujošus, konkurētspējīgus un noturīgus darba tirgus Savienībā, dalībvalstīm būtu jāveicina kvalitatīva izglītība, apmācība, prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, kā arī mūžizglītība, uz nākotni orientēta duālā izglītība un uzlabotas karjeras iespējas, stiprinot saiknes starp izglītības sistēmu un darba tirgu un atzīstot prasmes, zināšanas un kompetences, kas iegūtas neformālajā izglītībā un ikdienējas mācīšanās gaitā. Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 4. apsvērums (4)  Pamatnostādnes ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, tai skaitā Padomes 2001. gada 20. jūlija direktīvu6, Padomes 2014. gada 10. marta7, 2016. gada 15. februāra8, 2016. gada 19. decembra9, 2018. gada 15. marta10, 2018. gada 22. maija11, 2019. gada 22. maija12, 2019. gada 8. novembra13, 2020. gada 30. oktobra14, 2020. gada 24. novembra15 un 2021. gada 29. novembra16 ieteikumiem, Komisijas 2021. gada 4. marta ieteikumu17, Padomes 2021. gada 14. jūnija ieteikumu18, Padomes 2021. gada 26. februāra rezolūciju19, Komisijas 2021. gada 9. decembra paziņojumu20, ES Parlamenta un Padomes 2021. gada 22. decembra lēmumu21[, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā22, priekšlikumu Padomes Ieteikumam par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti23, priekšlikumu Padomes Ieteikumam par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā24, priekšlikumu Padomes Ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem25, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprinātu principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu26, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā27 un priekšlikumu Padomes Ieteikumam par mācīšanos vidiskās ilgtspējas sekmēšanai28]. (4)  Pamatnostādnes ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, tai skaitā Padomes 2001. gada 20. jūlija direktīvu6 (Pagaidu aizsardzības direktīva), Padomes 2014. gada 10. marta7, 2015. gada 14. jūlija7a, 2016. gada 15. februāra8, 2016. gada 19. decembra9, 2018. gada 15. marta10, 2018. gada 22. maija11, 2019. gada 22. maija12, 2019. gada 8. novembra13, 2020. gada 30. oktobra14, 2020. gada 24. novembra15 un 2021. gada 29. novembra16 ieteikumiem, Komisijas 2021. gada 4. marta ieteikumu17, Padomes 2021. gada 14. jūnija ieteikumu18, Padomes 2021. gada 26. februāra rezolūciju19, Komisijas 2021. gada 9. decembra paziņojumu20, ES Parlamenta un Padomes 2021. gada 22. decembra lēmumu21[, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā22, priekšlikumu Padomes Ieteikumam par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti23, priekšlikumu Padomes Ieteikumam par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā24, priekšlikumu Padomes Ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem25, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprinātu principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu26, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem26a, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā27, Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Sociālo klimata fondu27a un priekšlikumu Padomes Ieteikumam par mācīšanos vidiskās ilgtspējas sekmēšanai28]. __________________ __________________ 6 Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.). 6 Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.). 7 Padomes Ieteikums (2014. gada 10. marts) par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.). 7 Padomes Ieteikums (2014. gada 10. marts) par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.). 7a Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 ( 2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.). 8 Padomes Ieteikums (2016. gada 15. februāris) par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.). 8 Padomes Ieteikums (2016. gada 15. februāris) par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.). 9 Padomes Ieteikums (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem” (OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.). 9 Padomes Ieteikums (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem” (OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.). 10 Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.). 10 Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.). 11 Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā (OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.). 11 Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā (OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.). 12 Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.). 12 Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.). 13 Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.). 13 Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.). 14 Padomes Ieteikums (2020. gada 30. oktobris) “Tilts uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (OV C 372, 4.11.2020., 1. lpp.). 14 Padomes Ieteikums (2020. gada 30. oktobris) “Tilts uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (OV C 372, 4.11.2020., 1. lpp.). 15 Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020, 1. lpp.). 15 Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.). 16 Padomes Ieteikums (2021. gada 29. novembris) par jaukta tipa mācīšanās pieejām kvalitatīvai un iekļaujošai pamatizglītībai un vidējai izglītībai (OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.). 16 Padomes Ieteikums (2021. gada 29. novembris) par jaukta tipa mācīšanās pieejām kvalitatīvai un iekļaujošai pamatizglītībai un vidējai izglītībai (OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.). 17 Komisijas Ieteikums (ES) 2021/402 (2021. gada 4. marts) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE) (OV L 80, 8.3.2021., 1. lpp.). 17 Komisijas Ieteikums (ES) 2021/402 (2021. gada 4. marts) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE) (OV L 80, 8.3.2021., 1. lpp.). 18 Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp.). 18 Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp.). 19 Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (2021/C66/01) (OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.). 19 Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (2021/C66/01) (OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.). 20 Komisijas Paziņojums COM(2021)0778 (2021. gada 9. decembris) “Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai”. 20 Komisijas Paziņojums COM(2021)0778 (2021. gada 9. decembris) “Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai”. 21 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp.). 21 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp.). 22 COM(2020)0682. 22 Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. 23 COM(2021)0801. 23 COM(2021)0801. 24 COM(2021)0770. 24 COM(2021)0770. 25 COM(2021)0773. 25 COM(2021)0773. 26 COM(2021)0093. 26 COM(2021)0093. 26a Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. 27 COM(2021)0762. 27 COM(2021)0762. 27a COM(2021)0568. 28 COM(2022)0011. 28 COM(2022)0011. Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 5. apsvērums (5)  Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijai un uzraudzībai. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgadā integrēti Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un tā uzraudzības instruments — sociālo rezultātu pārskats —, un tajā paredzēta cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām. Tas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Savienības un dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikai būtu jāiet rokrokā ar taisnīgu Eiropas pārkārtošanos uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku, jāuzlabo konkurētspēja, jānodrošina pienācīgi darba nosacījumi, jāveicina inovācija, jāsekmē sociālais taisnīgums un vienlīdzīgas iespējas, kā arī jānovērš nevienlīdzība un reģionālās atšķirības. (5)  Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas, nodarbinātības, sociālās un vides politikas koordinācijai un uzraudzībai. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, iekļautību, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgadā būtu vēl vairāk jāintegrē Eiropas sociālo tiesību pīlāra (Pīlārs) principi, tostarp 11. princips par bērnu aprūpi un atbalstu bērniem un tā uzraudzības instruments — sociālo rezultātu pārskats —, un jāparedz cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām. Tam būtu jāatbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), tostarp 1. IAM “Nabadzības izskaušana”, 4. IAM “Kvalitatīva izglītība”, 5. IAM “Dzimumu līdztiesība”, 7. IAM “Cenas ziņā pieejama un tīra enerģija”, 8. IAM “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme” un 10. IAM “Samazināta nevienlīdzība” sasniegšana. Nodarbinātības un sociālajā politikā būtu jānodrošina un jānostiprina iekļaujošas un vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības un mūžizglītības iespējas visiem. Dzimumu līdztiesība būtu jāintegrē visās Savienības politikas jomās. Viens no Eiropas pusgada instrumentiem varētu būt dzimumu līdztiesības indekss, ar kura palīdzību tiktu uzraudzīts progress nodarbinātības un sociālo mērķu sasniegšanā un mērīta nodarbinātības un sociālās politikas ietekme uz dzimumu līdztiesību. Savienības un dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikai būtu jāiet rokrokā ar taisnīgu un godīgu Eiropas pārkārtošanos uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu, sociāli iekļaujošu un digitālu ekonomiku, nodrošinot augšupēju sociālo konverģenci, ilgtspējīgā veidā uzlabojot konkurētspēju, atbalstot MVU, tostarp mikrouzņēmumus, nodrošinot pienācīgus darba apstākļus un noturīgas sociālās aizsardzības sistēmas, veicinot inovāciju, sekmējot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas visiem, samazinot nabadzību, sniedzot atbalstu bērniem un jauniešiem un veicot ieguldījumus viņu attīstībā, kā arī novēršot sociālo atstumtību, nevienlīdzību, starpnozaru diskrimināciju un reģionālās atšķirības, jo īpaši attiecībā uz nomaļiem un tālākajiem reģioniem. Ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir jānodrošina kvalitatīva un ilgtspējīga nodarbinātība, vajadzības gadījumā pamatojoties uz likumdošanas iniciatīvām vai spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz tāldarbu, vecāku un aprūpes atvaļinājumu, arodveselību un drošību, mākslīgo intelektu (MI) darbavietā, Eiropas nabadzības apkarošanas stratēģiju, kā arī vispārēju tiesisko regulējumu attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumiem ar lielāku pārredzamību un ieteikumiem par atbildību. Eiropas sociālie partneri saistībā ar pamatnolīgumu par digitalizāciju patlaban apspriež Savienības tiesību aktu par tiesībām būt bezsaistē. Šīs diskusijas rezultātā vajadzētu noteikt obligātos standartus un nosacījumus, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt, ka darba ņēmēji var efektīvi izmantot savas tiesības būt bezsaistē, un regulēt pašreizējo un jaunu digitālo rīku izmantošanu darba vajadzībām. Lai nepieļautu gados jaunu darba ņēmēju ekspluatāciju un viņu tiesību pārkāpšanu, Savienības līmenī būtu jāievieš vienots tiesiskais regulējums, kas nodrošinātu taisnīgu atalgojumu par stažēšanos, praksi un māceklību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina stažieriem, praktikantiem un mācekļiem pienācīgi darba apstākļi un piekļuve sociālajai aizsardzībai. Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Lai efektīvi izskaustu riskus darbā, būtu jāaizsargā gan garīgā, gan fiziskā veselība; īpaša uzmanība būtu jāpievērš darba ņēmēju pakļaušanai kaitīgu vielu iedarbībai, kā arī ilgam darba laikam, psihosociālajam spiedienam, sliktai pozai, atkārtotām kustībām un smagu svaru celšanai. Lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus, ir būtiski uzlabot arodveselību un drošību, jo īpaši ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas un jau tagad vērojamo kvalificētu darba ņēmēju trūkumu. Tāpēc ir steidzami vajadzīga kvalitatīva, droša un ilgtspējīga nodarbinātība saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūciju par jaunu ES stratēģisko satvaru darba aizsardzības jomā laikposmam pēc 2020. gada un 2022. gada 5. jūlija rezolūciju par garīgo veselību digitālajā darba pasaulē. Tādēļ būtu jāstiprina arodmedicīnas pakalpojumi, tostarp psihosociālais atbalsts un regulāras, brīvprātīgas pārbaudes visiem darba ņēmējiem. Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 6. apsvērums (6)  Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, nepieciešamība ātrāk sasniegt enerģētisko neatkarību un nodrošināt Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju, globalizācija, digitalizācija, mākslīgais intelekts, tāldarba plašāka izplatība, platformu ekonomika un demogrāfiskās pārmaiņas pārveido Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai pilnvērtīgi un proaktīvi reaģētu uz šīm strukturālajām pārmaiņām un pēc vajadzības pielāgotu pašreizējās sistēmas, atzīstot dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu un ar tiem saistītās politikas ciešo savstarpējo atkarību. Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politiskā rīcība, kas būtu saskaņā ar LESD un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību un kas vienlaikus īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Šādai politiskajai rīcībai būtu jāaptver ilgtspējīgu investīciju palielināšana, atjaunota apņemšanās pareizā secībā veikt reformas, kas sekmē ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvu darbvietu izveidi, ražību, pienācīgus nodarbinātības nosacījumus, sociālo un teritoriālo kohēziju, augšupēju konverģenci, ekonomikas noturību un fiskālās atbildības īstenošanu, ar atbalstu no esošajām ES finansēšanas programmām un jo īpaši no Atveseļošanas un noturības mehānisma un kohēzijas politikas fondiem (Eiropas Sociālā fonda Plus un Eiropas Reģionālās attīstības fonda), kā arī Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Tajā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma jomā, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, nodarbinātību un sociālo jomu. (6)  Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, nepieciešamība sasniegt enerģētisko neatkarību un sociāli taisnīgu zaļo pārkārtošanos un nodrošināt Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju, globalizācija, digitalizācija, mākslīgais intelekts, tāldarba plašāka izplatība, platformu ekonomika, demogrāfiskās pārmaiņas un Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme būtiski pārveido Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai pilnvērtīgi un proaktīvi reaģētu uz šīm strukturālajām pārmaiņām un inflācijas palielināšanos un pēc vajadzības pielāgotu pašreizējās sistēmas, atzīstot dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu un ar tiem saistītās politikas ciešo savstarpējo atkarību. Tālab gan Savienības, gan valstu un reģionālā līmenī ir nepieciešama koordinēta, vairākas nozares aptveroša, vērienīga un efektīva politiskā rīcība, kurā iesaistīti sociālie partneri un kura būtu saskaņā ar LESD un subsidiaritātes principu, Pīlāru un mērķiem, kas noteikti Komisijas 2021. gada 4. marta rīcības plānā Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai (“Rīcības plāns”), kā arī ar Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību. Šādai politiskajai rīcībai būtu jāaptver ilgtspējīgu publisko un privāto investīciju palielināšana, konkurētspējas un infrastruktūras attīstība, atjaunota apņemšanās pareizā secībā veikt reformas, kas sekmē ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, lielāka skaita kvalitatīvu darbvietu izveidi, ražību, pienācīgus nodarbinātības nosacījumus, sociālo un teritoriālo kohēziju, augšupēju sociālo konverģenci un ekonomisko labklājību, sociālo taisnīgumu, vienlīdzīgas iespējas un iekļaušanu, taisnīgu darbaspēka mobilitāti, noturību un fiskālās un sociālās atbildības īstenošanu, ar atbalstu no esošajām ES finansēšanas programmām un jo īpaši no Atveseļošanas un noturības mehānisma un kohēzijas politikas fondiem (Eiropas Sociālā fonda Plus un Eiropas Reģionālās attīstības fonda), kā arī Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Tajā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma jomā, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, nodarbinātību un sociālo jomu. Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšana, ņemot vērā Covid-19 krīzi 2020. gada martā, ļāva dalībvalstīm ātri reaģēt un pieņemt ārkārtas pasākumus nolūkā mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā makroekonomiskā satricinājuma īpašās iezīmes, kā arī pašreizējo dzīves dārdzības krīzi, dalībvalstīm ir vajadzīga pastāvīga fiskālā telpa. Tāpēc saskaņā ar Komisijas atzinumu pašreizējais konteksts pamato vispārējās izņēmuma klauzulas termiņa pagarināšanu līdz 2023. gada beigām un tās deaktivēšanu no 2024. gada. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto vispārējās izņēmuma klauzulas sniegtās iespējas, lai atbalstītu grūtībās nonākušus uzņēmumus vai uzņēmumus, kam trūkst likviditātes, jo īpaši MVU, tostarp mikrouzņēmumus, pieņemtu mērķtiecīgus pasākumus darbvietu, algu un darba apstākļu aizsardzībai un ieguldītu cilvēkos un sociālās labklājības sistēmās. Būtu jāveic ex ante izvērtējums par potenciālo risku publiskajām finansēm, ko rada šis pagarinājums, kā arī par iespējamām negatīvajām sociālajām sekām, ko radīs atkāpes piemērošanas pārtraukšana. Tāpēc Stabilitātes un izaugsmes pakts būtu jāpārskata. Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) (6a)  Lai gan ar tāldarbu var potenciāli uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, mazināt fosilā kurināmā patēriņu, uzlabot gaisa kvalitāti, pārvarēt ģeogrāfiskus šķēršļus un ļaut iepriekš izslēgtajām darba ņēmēju grupām piekļūt darba tirgum, tas var arī vājināt robežas starp darba un privāto dzīvi, iespējami negatīvi ietekmējot darba ņēmēju pamattiesības un fizisko un garīgo veselību. Tāpat MI risinājumiem ir potenciāls uzlabot darba apstākļus un dzīves kvalitāti, atvieglot pieejamību personām ar invaliditāti un prognozēt darba tirgus attīstību, tomēr tie rada iespējamas bažas attiecībā uz privātumu, personas datu kontroli, arodveselību un drošību, diskrimināciju darbā pieņemšanā, kā arī rasu un dzimumu profilēšanas pastiprināšanos, kas būtu jānovērš. Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums 7. apsvērums (7)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru29. Tas nosaka 20 principus un tiesības, kas nepieciešami labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Principi un tiesības dod stratēģisku ievirzi Savienībai, nodrošinot, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, vides ilgtspēju un digitalizāciju, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas ir sociāli godīgas un taisnīgas. Eiropas sociālo tiesību pīlārs kopā ar sociālo rezultātu pārskatu veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, virzīt reformas valsts, reģionālā un vietējā līmenī un mūsdienu ekonomikā apvienot “sociālos” un “tirgus” aspektus, arī veicinot sociālo ekonomiku. Komisija 2021. gada 4. martā nāca klajā ar rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai (“rīcības plāns”), kurā iekļauti vērienīgi, tomēr reāli pamatmērķi un papildu apakšmērķi, kas līdz 2030. gadam sasniedzami nodarbinātības, prasmju, izglītības un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī pārskatītais sociālo rezultātu pārskats. (7)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija proklamēja Pīlāru. Tas nosaka 20 principus un tiesības, kas nepieciešami labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Principi un tiesības dod stratēģisku ievirzi Savienībai, nodrošinot, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, vides ilgtspēju un digitalizāciju, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas ir sociāli un ģeogrāfiski godīgas un taisnīgas. Pīlārs kopā ar sociālo rezultātu pārskatu veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, virzīt reformas valsts, reģionālā un vietējā līmenī un mūsdienu ekonomikā apvienot “sociālos” un “tirgus” aspektus, arī veicinot sociālo, zaļo, digitālo un aprites ekonomiku. Rīcības plānā iekļauti vērienīgi, tomēr reāli pamatmērķi un papildu apakšmērķi, kas līdz 2030. gadam sasniedzami nodarbinātības, prasmju, izglītības un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī pārskatītais sociālo rezultātu pārskats. Šajā sakarībā Savienības, valstu un reģionālā līmenī būtu jānodrošina taisnīga mobilitāte un tiesību un pilnvaru pārnesamība, labāk aizsargājot mobilos darba ņēmējus, tostarp pārrobežu un sezonas darbiniekus, uzlabojot darba inspekciju darbības efektivitāti un ieviešot efektīvus digitālos risinājumus. __________________ 29 Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.). Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)  Ģimenei labvēlīga politika un tādi sociālie ieguldījumi bērnos, ar kuriem viņus aizsargā no nabadzības un sekmē visu bērnu tiesību izmantošanu, piemēram, kvalitatīvas bērnu aprūpes un agrīnās pirmsskolas izglītības un apmācības pieejamību, ir svarīgi bērnu nākotnei, sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai un pozitīvai demogrāfiskajai attīstībai un nodrošina viņiem veselīgu vidi un drošu klimatu. Dalībvalstīm būtu jāizskauž bērnu nabadzība un jāvērš savi centieni uz to, lai efektīvi īstenotu Padomes Ieteikumu (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem1a, un saskaņā ar to pieņemtos valsts rīcības plānus un nodrošinātu piekļuvi bezmaksas kvalitatīviem pakalpojumiem visiem bērniem, kam vajadzīga palīdzība, tādējādi nodrošinot bērniem vienlīdzīgu un efektīvu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un veselīgam uzturam. Šajā nolūkā būtu steidzami jāpalielina finansējums Eiropas Garantijai bērniem, paredzot tai īpašu budžetu vismaz 20 miljardu EUR apmērā, kā Eiropas Parlaments to atkārtoti pieprasījis. Eiropas Garantija bērniem būtu nekavējoties jāintegrē visās politikas nozarēs, un par prioritāti būtu jānosaka finansējums bērnu tiesību jomai un vienlaikus pilnībā jāizmanto pašreizējie Savienības politikas pasākumi un fondi. Dalībvalstīm būtu vēl vairāk jāpalielina investīcijas ilgtspējīgās un kvalitatīvās darbvietās un jāpieņem visaptveroša pieeja to bērnu vecāku atbalstam, kuriem vajadzīga palīdzība. Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par pienācīgu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu, varētu palīdzēt sasniegt mērķi līdz 2030. gadam vismaz uz pusi samazināt nabadzību visās dalībvalstīs. ____________________ 1a Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp.). Grozījums Nr. 13 Lēmuma priekšlikums 8.b apsvērums (jauns) (8b)  Bezpajumtniecība ir viens no ekstremālākajiem sociālās atstumtības veidiem, kas negatīvi ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību, labklājību un dzīves kvalitāti, kā arī viņu piekļuvi nodarbinātībai un citiem ekonomiskiem un sociāliem pakalpojumiem. Eiropas Parlaments, Komisija, valstu, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī Savienības līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir vienojušās izveidot Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai. Izvirzot galīgo mērķi līdz 2030. gadam izbeigt bezpajumtniecību, minētie dalībnieki apņēmās īstenot principu “mājokļi pirmajā vietā” un šajā nolūkā censties novērst bezpajumtniecību un nodrošināt bezpajumtniekiem piekļuvi piemērotiem, drošiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un atbalsta pakalpojumiem, vienlaikus ar pienācīga valsts un Savienības finansējuma palīdzību veicot vajadzīgos politikas pasākumus. Dalībvalstīm būtu arī jāstrādā pie tā, lai visiem nodrošinātu piekļuvi pienācīgam mājoklim par pieņemamu cenu, šajā nolūkā īstenojot valstu plānus cenas ziņā pieņemamu mājokļu nodrošināšanai, kuri būtu jāietver to valsts reformu programmās. Grozījums Nr. 14 Lēmuma priekšlikums 9. apsvērums (9)  Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropadome 2022. gada 24. februāra secinājumos nosodīja Krievijas rīcību, kuras mērķis ir graut Eiropas un pasaules drošību un stabilitāti, un pauda solidaritāti ar Ukrainas tautu, uzsverot starptautisko tiesību un ANO Statūtu principu pārkāpumus. Pašreizējā situācijā, ņemot vērā bēgļu un pārvietoto personu pieplūduma apmēru, ir nepieciešama pagaidu aizsardzība, kura piešķirta ar Padomes 2022. gada 4. marta lēmumu30, ar ko iedarbina Pagaidu aizsardzības direktīvu31. Tas ļauj Ukrainas bēgļiem visā Savienībā izmantot saskaņotas tiesības, kas sniedz atbilstīgu aizsardzības līmeni un ietver uzturēšanās tiesības, piekļuvi darba tirgum un integrāciju tajā, piekļuvi izglītībai un apmācībai, piekļuvi mājoklim, kā arī sociālā nodrošinājuma sistēmām, medicīniskajai aprūpei, sociālajai palīdzībai vai cita veida palīdzībai un iztikas līdzekļiem. Piedaloties Eiropas darba tirgos, Ukrainas bēgļi var dot ieguldījumu ES ekonomikas stiprināšanā un palīdzēt atbalstīt savu valsti un līdzcilvēkus, kuri palikuši Ukrainā. Šādi iegūta pieredze un prasmes nākotnē var dot ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā. Nepavadītiem bērniem un pusaudžiem pagaidu aizsardzība piešķir tiesības uz likumisku aizbildnību un piekļuvi bērnu izglītībai un aprūpei. Dalībvalstīm būtu jāiesaista sociālie partneri tādu politikas pasākumu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā, kuru mērķis ir risināt nodarbinātības un prasmju problēmas, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Sociālajiem partneriem ir būtiska loma kara ietekmes samazināšanā nodarbinātības un ražošanas saglabāšanas ziņā. (9)  Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropadome 2022. gada 24. februāra secinājumos nosodīja Krievijas rīcību, kuras mērķis ir graut Eiropas un pasaules drošību un stabilitāti, un pauda solidaritāti ar Ukrainas tautu, uzsverot starptautisko tiesību un ANO Statūtu principu pārkāpumus. Pašreizējā situācijā, ņemot vērā bēgļu un pārvietoto personu pieplūduma apmēru, ir nepieciešama pagaidu aizsardzība, kura piešķirta ar Padomes 2022. gada 4. marta lēmumu, ar ko iedarbina Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tas ļauj Ukrainas bēgļiem visā Savienībā izmantot saskaņotas tiesības, kas sniedz atbilstīgu aizsardzības līmeni un ietver uzturēšanās tiesības, piekļuvi darba tirgum un integrāciju tajā, piekļuvi izglītībai un apmācībai, piekļuvi mājoklim, kā arī sociālā nodrošinājuma sistēmām, medicīniskajai aprūpei, sociālajai palīdzībai vai cita veida palīdzībai un iztikas līdzekļiem. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš personām ar invaliditāti. Piedaloties Eiropas darba tirgos, Ukrainas bēgļi var dot ieguldījumu ES ekonomikas stiprināšanā un palīdzēt atbalstīt savu valsti un līdzcilvēkus, kuri palikuši Ukrainā. Tā kā lielākā daļa Ukrainas bēgļu ir sievietes un bērni, dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekams atbalsts mājokļu un bērnu aprūpes pakalpojumiem ar mērķi veicināt viņu iekļaušanu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai Eiropas Garantijas bērniem īstenošanas gaitā tiem bērniem, kas bēg no Ukrainas, tiktu nodrošināta piekļuve kvalitatīviem bezmaksas pakalpojumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā viņu vienaudžiem uzņēmējā valstī. Šādi iegūta pieredze un prasmes nākotnē var dot ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā. Nepavadītiem bērniem un pusaudžiem pagaidu aizsardzība piešķir tiesības uz likumisku aizbildnību un piekļuvi bērnu izglītībai un aprūpei. Dalībvalstīm būtu jāiesaista sociālie partneri tādu politikas pasākumu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā, kuru mērķis ir risināt nodarbinātības un prasmju problēmas, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī atzīt kvalifikācijas. Sociālajiem partneriem ir būtiska loma kara ietekmes samazināšanā nodarbinātības un ražošanas saglabāšanas ziņā. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja attiecināt Pagaidu aizsardzības direktīvā paredzēto aizsardzību uz visiem bēgļiem un risināt darba devēju bažas par tādu cilvēku pieņemšanu darbā, kuriem ir tikai pagaidu statuss. __________________ __________________ 30 Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu. 31 Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas. 31 Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.). Grozījums Nr. 15 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums (10)  Darba tirgus reformām, arī valstu algu noteikšanas mehānismiem, būtu jāseko valstu sociālā dialoga praksei, lai nodrošinātu taisnīgas algas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un ilgtspējīgu izaugsmi. Tām būtu jānodrošina arī vajadzīgā iespēja plaši apsvērt sociālekonomiskos faktorus, tai skaitā ilgtspējas, konkurētspējas, inovācijas, kvalitatīvu darbvietu izveides, darba nosacījumu, nodarbinātu personu nabadzības, izglītības un prasmju, sabiedrības veselības un iekļaušanas, kā arī faktisko ienākumu uzlabojumus. Šajā ziņā Atveseļošanas un noturības mehānisms un citi ES fondi atbalsta dalībvalstis tādu reformu īstenošanā un investīciju veikšanā, kas atbilst ES prioritātēm, tādējādi veidojot Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos. Krievijas iebrukums Ukrainā ir vēl vairāk saasinājis jau esošās sociālekonomiskās problēmas, kuras izraisīja Covid-19 krīze. Dalībvalstīm un Savienībai būtu jāturpina rūpēties par to, lai tiktu mazināta sociālā ietekme un ietekme uz nodarbinātību un ekonomiku un lai pārkārtošanās būtu sociāli godīga un taisnīga, arī ņemot vērā to, ka lielāka atvērta stratēģiskā autonomija un paātrināta zaļā pārkārtošanās palīdzēs samazināt atkarību no enerģijas un citu stratēģisko produktu/tehnoloģiju importa, it īpaši no Krievijas. Būtiski ir stiprināt noturību un veidot iekļaujošu un noturīgu sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var aktīvi piedalīties sabiedrības norisēs un ekonomikā. Lai atbalstītu statusa maiņu darba tirgū, arī ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā uzsvērts Ieteikumā (ES) 2021/402 [un Padomes Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti], ir vajadzīgs saskaņots aktīvas darba tirgus politikas kopums, kas ietver pagaidu darbā pieņemšanas un pārejas stimulus, prasmju politiku un uzlabotus nodarbinātības dienestus. (10)  Darba tirgus reformām, arī valstu algu noteikšanas mehānismiem, būtu jāseko valstu sociālā dialoga praksei, lai nodrošinātu taisnīgas algas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, ilgtspējīgu izaugsmi un augšupēju sociālo un teritoriālo konverģenci. Tām būtu jānodrošina arī vajadzīgā iespēja plaši apsvērt sociālekonomiskos faktorus, tai skaitā ilgtspējas, konkurētspējas, inovācijas, kvalitatīvu darbvietu izveides, pienācīgu darba nosacījumu, nodarbinātu personu nabadzības, dzimumu līdztiesības, izglītības, apmācības, prasmju un kvalifikācijas, sabiedrības veselības un sociālās iekļaušanas, kā arī faktisko ienākumu un pirktspējas uzlabojumus. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāievēro tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un attiecīgajās starptautiskajās konvencijās. Turklāt dalībvalstīm būtu jāstiprina sociālo partneru loma, jāsekmē uzņēmumu padomes un darba ņēmēju pārstāvība, darba koplīgumu slēgšana un liela skaita arodbiedrību un darba devēju apvienību darbība nolūkā nodrošināt iekļaujošu un sociāli taisnīgu atveseļošanu. Šajā ziņā Atveseļošanas un noturības mehānisms un citi ES fondi atbalsta dalībvalstis tādu reformu īstenošanā un investīciju veikšanā, kas atbilst ES prioritātēm, tādējādi veidojot Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos. Krievijas iebrukums Ukrainā ir vēl vairāk saasinājis jau esošās sociālekonomiskās problēmas, kuras izraisīja Covid-19 krīze. Dalībvalstīm un Savienībai būtu jāturpina rūpēties par to, lai tiktu mazināta sociālā ietekme un ietekme uz nodarbinātību un ekonomiku un lai pārkārtošanās būtu sociāli godīga un taisnīga, arī ņemot vērā to, ka lielāka atvērta stratēģiskā autonomija un paātrināta zaļā pārkārtošanās palīdzēs samazināt atkarību no enerģijas un citu stratēģisko produktu/tehnoloģiju importa, it īpaši no Krievijas. Lai stiprinātu noturību un veidotu iekļaujošu un noturīgu sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var aktīvi piedalīties sabiedrības norisēs un ekonomikā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūciju par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā  — ES rīcībspējas pastiprināšana, būtu jāizveido Eiropas sociālās noturības pagaidu pasākumu kopums, ar ko koordinē pasākumus un līdzekļus sociālās labklājības un sociālās aizsardzības sistēmu stiprināšanai Savienībā, tostarp SURE turpināšanu un refinansēšanu, tik ilgi, kamēr Krievijas iebrukuma Ukrainā sociālekonomiskās sekas joprojām negatīvi ietekmē darba tirgu, un jāizveido sociālās glābšanas mehānisms ar lielāku publisko atbalstu pašreizējiem instrumentiem, kas paredzēti nabadzīgākajiem sabiedrības locekļiem. Lai atbalstītu statusa maiņu darba tirgū, arī ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā uzsvērts Ieteikumā (ES) 2021/402 [un Padomes Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti], ir vajadzīgs saskaņots aktīvas darba tirgus politikas kopums, kas ietver pārejas stimulus, kvalifikācijas iegūšanu, validēšanu un prasmju apgūšanu, kā arī uz nākotni orientētu izglītību, mūžizglītību, PIA, prasmju pilmveidi un pārkvalifikāciju un uzlabotus nodarbinātības dienestus. Ir rūpīgi jāizvērtē valstu politika un atbalsta shēmas, kas izmantotas Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, lai varētu apzināt paraugpraksi un turpmākai izmantošanai vajadzīgos instrumentus. Grozījums Nr. 16 Lēmuma priekšlikums 11. apsvērums (11)  Būtu jānovērš diskriminācija visās tās izpausmēs, jānodrošina dzimumu līdztiesība un jāatbalsta jauniešu nodarbinātība. It īpaši nodrošinot darba tirgu un adekvātu un iekļaujošu sociālās aizsardzības sistēmu pilnvērtīgu darbību32 un likvidējot šķēršļus, kas kavē iekļaujošu un uz nākotni vērstu izglītību, apmācību un dalību darba tirgū, arī veicot investīcijas pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī digitālajās un zaļajās prasmēs, būtu jāsniedz visiem piekļuve un iespējas un būtu jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, arī bērnu un romu tautības iedzīvotāju nabadzība un atstumtība. Īpaši svarīga ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumiem, arī profilaksei un veselības aprūpes veicināšanai, kas ir par pieņemamu cenu, cita starpā ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kas sākās 2020. gadā, un saistībā ar sabiedrības novecošanu. Būtu jāturpina realizēt personu ar invaliditāti potenciālu ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā kā darbavietās visā Savienībā arvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai darba tiesiskās attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, saglabātu un stiprinātu Eiropas sociālo modeli. (11)  Būtu jāizskauž diskriminācija visās tās izpausmēs, jānodrošina dzimumu līdztiesība un aktīvi jāveicina jauniešu, jo īpaši no neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, nodarbinātība. It īpaši nodrošinot darba tirgu un adekvātu un iekļaujošu sociālās aizsardzības sistēmu pilnvērtīgu darbību32 un likvidējot šķēršļus, kas kavē iekļaujošu un uz nākotni vērstu izglītību, apmācību, mūžizglītību, PIA un dalību darba tirgū, arī veicot investīcijas pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī digitālajās un zaļajās prasmēs, būtu jāsniedz visiem vienlīdzīga piekļuve un iespējas un būtu jāizskauž nabadzība un sociālā atstumtība, arī bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti un romu tautības iedzīvotāju nabadzība un atstumtība. Īpaši nepieciešama ir savlaicīga, vispārēja, efektīva un vienlīdzīga piekļuve ilgtermiņa aprūpei un veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija rezolūciju par virzību uz kopīgu Eiropas rīcību aprūpes jomā, tostarp profilaksei, arī garīgās veselības problēmu profilaksei darbavietā saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija rezolūciju par garīgo veselību digitālajā darba pasaulē, un veselības aprūpes veicināšana, cita starpā ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un sabiedrības novecošanu. Darba aizsardzības un veselīga darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšana darba ņēmējiem visā karjeras laikā ir priekšnoteikums pienācīgai darba dzīvei un aktīvām un veselīgām vecumdienām. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/78/EK32a un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām būtu jāturpina realizēt personu ar invaliditāti potenciālu veicināt ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību un šajā nolūkā veikt saprātīgus pielāgojumus darba vietā. Tā kā darbavietās visā Savienībā arvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Dalībvalstīm būtu jāturpina stiprināt Eiropas sociālais modelis, nodrošinot, ka visiem darba ņēmējiem ir vienādas tiesības un pienācīgi darba un nodarbinātības apstākļi, kā arī pienācīgs atalgojums. Ikvienam ir tiesības uz taisnīgiem, godīgiem, veselīgiem un drošiem darba apstākļiem un pienācīgu aizsardzību digitālajā vidē, kā arī fiziskajā darba vietā, neatkarīgi no nodarbinātības statusa, darba režīma, darba attiecību ilguma vai darba devēja lieluma. Turklāt dalībvalstīm būtu jānovērš darba ņēmēju ekspluatācija un visi nestabilas nodarbinātības veidi, tostarp fiktīva pašnodarbinātība, nedeklarēts darbs, netipisku līgumu ļaunprātīga izmantošana un nulles stundu līgumi, un jānodrošina tas, lai darba tiesiskās attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, atbilstu Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu jārisina arī neoficiālās ekonomikas problēma, pārceļot neoficiālos darba ņēmējus uz oficiālo ekonomiku. Būtu jāveicina uzņēmējdarbība un profesionālā mobilitāte, tostarp izmantojot sociālā nodrošinājuma tiesību pārnesamību un efektīvu digitālo risinājumu ieviešanu. __________________ __________________ 32 Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, 2019/C 387/01. 32 Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, 2019/C 387/01 (OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.). 32a Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.). Grozījums Nr. 17 Lēmuma priekšlikums 12. apsvērums (12)  Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kurus Padome var sniegt dalībvalstīm. Dalībvalstīm pilnībā jāizmanto savi REACT-EU resursi, kas noteikti ar Regulu (ES) 2020/222133, ar kuru līdz 2023. gadam tiek stiprināti 2014.–2020. gada kohēzijas politikas fondi un Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP), un kas pašreizējās krīzes dēļ Ukrainā ir uzlaboti ar Regulu par kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE)34, kā arī turpmākiem grozījumiem Kopējo noteikumu regulā35 par priekšfinansējuma palielināšanu REACT-EU vajadzībām un jaunām vienības izmaksām, kas palīdzēs paātrināt to cilvēku integrāciju ES, kuri pamet Ukrainu36. Turklāt, lai veicinātu nodarbinātību, sociālās investīcijas, sociālo iekļaušanu un piekļūstamību, kā arī veicinātu darbaspēka prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, ietverot arī digitālo pratību un prasmes, 2021.–2027. gada plānošanas periodā dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/105737, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/105838, Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/24139, un citi Savienības fondi, to skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/105640, kā arī fonds InvestEU, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/52341. Dalībvalstīm pilnībā jāizmanto arī ar Regulu (ES) 2021/69142 izveidotais Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti lielu pārstrukturējošu notikumu rezultātā, tādu kā Covid-19 pandēmija, globālāku tendenču izraisītas sociālekonomiskās pārmaiņas un tehnoloģiskās un vides pārmaiņas. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. (12)  Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kurus Padome var sniegt dalībvalstīm. Dalībvalstīm pilnībā jāizmanto savi REACT-EU resursi, kas noteikti ar Regulu (ES) 2020/222133, ar kuru līdz 2023. gadam tiek stiprināti 2014.–2020. gada kohēzijas politikas fondi un Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP), un kas pašreizējās krīzes dēļ Ukrainā ir uzlaboti ar Regulu par kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE)34, kā arī turpmākiem grozījumiem Kopējo noteikumu regulā35 par priekšfinansējuma palielināšanu REACT-EU vajadzībām un jaunām vienības izmaksām, kas palīdzēs paātrināt to cilvēku integrāciju ES, kuri pamet Ukrainu36. Turklāt, lai veicinātu ilgtspējību, kvalitatīvu nodarbinātību un sociālās investīcijas, izskaustu nabadzību, diskrimināciju un sociālo atstumtību, nodrošinātu piekļūstamību, kā arī veicinātu darbaspēka prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, jo īpaši digitālo pratību un prasmes, dotu iespējas iegūt zināšanas un kvalifikāciju, kas vajadzīga digitālai, zaļākai un vairāk uz apriti vērstai ekonomikai, 2021.–2027. gada plānošanas periodā dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/105737, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/105838, Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/24139, un citi Savienības fondi, to skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/105640, kā arī fonds InvestEU, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/52341. Dalībvalstīm pilnībā jāizmanto arī ar Regulu (ES) 2021/69142 izveidotais Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti tādu lielu pārstrukturējošu notikumu rezultātā kā, piemēram, Covid-19 pandēmija, globālu tendenču izraisītas sociālekonomiskās pārmaiņas, jauna globāla finansiāla un ekonomikas krīze, kā arī tehnoloģiskās pārmaiņas un vides problēmas. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno un jāizvērtē partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši un aktīvi attiecīgajā līmenī iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. __________________ __________________ 33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (OV L 437, 28.12.2020., 30. lpp.). 33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (OV L 437, 28.12.2020., 30. lpp.). 34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/562 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE). 34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/562 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) (OV L 109, 8.4.2022., 1. lpp.). 35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.). 35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.). 36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/613 (2022. gada 12. aprīlis), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz lielāku priekšfinansējumu no REACT-EU resursiem un vienības izmaksu noteikšanu. 36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/613 (2022. gada 12. aprīlis), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz lielāku priekšfinansējumu no REACT-EU resursiem un vienības izmaksu noteikšanu (OV L 115, 13.4.2022., 38. lpp.). 37 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.). 37 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.). 38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.). 38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.). 39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.). 39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.). 40 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.). 40 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.). 41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.). 41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.). 42 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/691 (2021. gada 28. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (OV L 153, 3.5.2021., 48. lpp.). 42 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/691 (2021. gada 28. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (OV L 153, 3.5.2021., 48. lpp.). Grozījums Nr. 18 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 5. pamatnostādne – 1. daļa Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika un jāatvieglo un jāatbalsta investīcijas kvalitatīvu darbvietu radīšanā, izmantojot arī potenciālu, kas saistīts ar digitālo un zaļo pārkārtošanos, ņemot vērā ES 2030. gada pamatmērķi nodarbinātības jomā. Šajā nolūkā tām būtu jāmazina šķēršļi, ar kuriem uzņēmumi saskaras, pieņemot darbā cilvēkus, jāveicina atbildīga uzņēmējdarbība un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši jāatbalsta mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, cita starpā nodrošinot piekļuvi finansējumam. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālās ekonomikas attīstība un pilnībā jāizmanto tās potenciāls, jāsekmē sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi, kā arī jāveicina tie uzņēmējdarbības modeļi, kas rada kvalitatīvas darba iespējas, it īpaši jomās, kuras visvairāk skar pārkārtošanās uz zaļo ekonomiku to nozaru specializācijas dēļ, un rada sociālos labumus vietējā līmenī. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina pilnīga nodarbinātība, kuras pamatā ir konkurētspējīga, inovatīva un ilgtspēīga sociālā tirgus ekonomika, un jāatvieglo un jāatbalsta investīcijas kvalitatīvu darbvietu radīšanā. Dalībvalstīm būtu jāīsteno pārdomāta, vērienīga un iekļaujoša nodarbinātības politika, ar kuru prognozē darba tirgū vajadzīgo, lai izmantotu potenciālu, kas saistīts ar digitālo un zaļo pārkārtošanos un sasniegtu ES 2030. gada pamatmērķi nodarbinātības jomā. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta uzņēmumi, kad tie pieņem darbā cilvēkus, un jāveicina PIA, atbildīga uzņēmējdarbība un patiesa pašnodarbinātība, tostarp sieviešu, jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku un citu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vidū. Tām jo īpaši būtu jāatbalsta mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, cita starpā nodrošinot piekļuvi finansējumam, spēju veidošana, konsultācijas un mērķtiecīgi pasākumi jaunu darbinieku pieņemšanai darbā un esošo darbinieku paturēšanai darbā. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāīsteno sociālās ekonomikas rīcības plāns un Eiropas zaļais kurss un aktīvi jāveicina sociālās, zaļās un digitālās ekonomikas attīstība un pilnībā jāizmanto tās potenciāls, jāsekmē sociālā inovācija un jāstiprina sociālie uzņēmumi, kā arī jāveicina uzņēmējdarbības modeļi, kas rada ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un rada sociālos ieguvumus vietējā līmenī, jo īpaši aprites ekonomikā un nozarēs un jomās, kurās ir vajadzīgs lielāks atbalsts pārejai uz zaļo un digitālo ekonomiku. Grozījums Nr. 19 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 5. pamatnostādne – 2. daļa Pēc Covid-19 krīzes labi izstrādātām saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem būtu arī jāatvieglo un jāatbalsta pārstrukturēšanas procesi, kā arī vajadzības gadījumā jāsaglabā nodarbinātība un jāpalīdz modernizēt ekonomiku, arī ar saistīto prasmju attīstīšanu. Būtu jāapsver labi izstrādāti darbā pieņemšanas un pārkārtošanās stimuli un prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās pasākumi, lai atbalstītu darbvietu radīšanu un pārkārtošanos, kā arī risinātu darbaspēka un prasmju trūkumu, ņemot vērā arī digitālo un zaļo pārkārtošanos un ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā. Pēc Covid-19 krīzes labi izstrādātām saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem būtu, ja iespējams, jāsaglabā nodarbinātība un arī jāatvieglo un jāatbalsta pārstrukturēšanas procesi, šajā nolūkā sniedzot atbalstu un iespējas darba ņēmējiem pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku, arī ar saistīto prasmju attīstīšanu. Būtu jāapsver labi izstrādāti darbā pieņemšanas un pārkārtošanās stimuli, mūžizglītība, PIA un prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās pasākumi, lai atbalstītu darbvietu radīšanu un vadītu pārkārtošanos, risinātu un prognozētu darbaspēka un prasmju trūkumu un novērstu izglītības sistēmas un darba tirgus vajadzību neatbilstību, ņemot vērā nepieciešamo digitālo un zaļo pārkārtošanos, kā arī ierobežotu ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā un pieaugošā dzīves dārdzība Eiropā. Dalībvalstīm būtu jāpielāgo sava nodarbinātības politika un Savienības līmenī jākoordinē paraugprakses īstenošana attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas krīzes laikā aizsargā darba ņēmējus un darba tirgus, un šajā nolūkā jāiesaista sociālie partneri. Šādi pasākumi varētu ietvert algu subsīdijas, ienākumu atbalstu un bezdarbnieka pabalstu shēmu paplašināšanu, kā arī apmaksāta slimības atvaļinājuma un aprūpētāja atvaļinājuma pagarināšanu un tāldarba režīma paplašināšanu. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta būtiskāko ekonomikas nozaru pārveide ar mērķi nodrošināt pašpietiekamību un stratēģisko autonomiju. Lai veicinātu taisnīgu darbaspēka mobilitāti, īpaša uzmanība būtu jāpievērš mobilo darba ņēmēju tiesību un darbvietu aizsardzībai, diplomu atzīšanai un pārrobežu izglītības un apmaiņas programmu stiprināšanai. Eiropas Darba iestādei ir svarīga loma, jo tā palīdz dalībvalstīm un Komisijai nodrošināt, ka Savienības noteikumi par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu tiek īstenoti taisnīgi, vienkārši un efektīvi. Grozījums Nr. 20 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 5. pamatnostādne – 3. daļa Nodokļi būtu jāpārorientē no darbaspēka uz citiem avotiem, kuri, ņemot vērā nodokļu sistēmas pārdales ietekmi, dod lielāku labumu nodarbinātībai un iekļaujošai izaugsmei saskaņā ar klimata un vides politikas mērķiem, vienlaikus aizsargājot ienākumus, kas nodrošinās pienācīgu sociālo aizsardzību un izdevumus izaugsmes veicināšanai. Valstu nodokļu sistēmai būtu jāatbalsta nodarbinātība un iekļaujoša izaugsme saskaņā ar LES 3. pantā izklāstītajiem politikas mērķiem, kā arī IAM, Parīzes nolīgumu un Eiropas zaļā kursa mērķiem klimata un vides jomā. Nodokļu reformās būtu jāņem vērā nodokļu sistēmas sadalošā ietekme un jāaizsargā ieņēmumi publisko investīciju vajadzībām, jo īpaši kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem, sociālajai aizsardzībai un ilgtspējīgu izaugsmi veicinošiem izdevumiem. Grozījums Nr. 21 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 5. pamatnostādne – 4. daļa Dalībvalstīm, arī tām, kurās ir ar likumu noteikta minimālā darba alga, būtu jāveicina darba koplīgumu slēgšanas sarunas ar mērķi noteikt algas un jānodrošina sociālo partneru pilnvērtīga iesaiste pārredzamā un paredzamā veidā, kas ļautu adekvāti salāgot algas ar ražīguma izmaiņām un veicinātu taisnīgas algas, kuras nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, īpašu uzmanību veltot grupām ar zemākiem un vidējiem ienākumiem, lai stiprinātu augšupēju sociālekonomisko konverģenci. Algu noteikšanas mehānismos būtu jāņem vērā sociālekonomiskie apstākļi, kā arī reģionālā un nozaru attīstība. Ievērojot valstu praksi un sociālo partneru autonomiju, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir taisnīgs atalgojums, jo tie tieši vai netieši gūst labumu no koplīgumiem vai adekvātas ar likumu noteiktas minimālās darba algas, ņemot vērā atalgojuma ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu nabadzību. Lai novērstu nodarbinātu personu nabadzību, ir svarīgi īstenot tādu politiku, kuras rezultātā algas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. Dalībvalstīm, arī tām, kurās ir ar likumu noteikta minimālā darba alga, būtu jāveicina darba koplīgumu slēgšanas sarunas ar mērķi noteikt algas un jānodrošina sociālo partneru pilnvērtīga iesaiste pārredzamā un paredzamā veidā, kas ļautu adekvāti salāgot algas ar ilgtermiņa ražīguma izmaiņām un veicinātu taisnīgas algas, kuras nodrošina pienācīgu dzīves līmeni visiem darba ņēmējiem, īpašu uzmanību veltot grupām ar zemākiem un vidējiem ienākumiem un to pirktspējai, lai stiprinātu augšupēju sociālekonomisko konverģenci. Algu noteikšanas mehānismos būtu jāņem vērā sociālekonomiskie apstākļi, tostarp reģionālā un nozaru attīstība, un šajā nolūkā jāizmanto, piemēram, valsts līmenī noteikta preču un pakalpojumu groza reālās cenas vai citas starptautiskas vai valsts līmeņa atsauces vērtības. Ievērojot valstu praksi un sociālo partneru autonomiju saskaņā ar Līgumiem, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir taisnīgs atalgojums, jo tie tieši vai netieši gūst labumu vai nu no koplīgumiem, vai adekvātas ar likumu noteiktas minimālās darba algas, ņemot vērā atalgojuma ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu, dzimumu līdztiesību un nodarbinātu personu nabadzību. Neskarot dalībvalstu kompetenci paredzēt likumā noteikto minimālo algu un atļaut diferencēšanu un atskaitījumus, ir svarīgi izvairīties no diferencēšanas un atskaitījumu plašas izmantošanas, jo tie var negatīvi ietekmēt algas adekvātumu. Dalībvalstis nodrošina, ka minētajā diferencēšanā un atskaitījumos tiek ievēroti nediskriminācijas un proporcionalitātes principi un ka tiem ir likumīgs mērķis saskaņā ar Direktīvu par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā1a. ______________________ 1a Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. Grozījums Nr. 22 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 5. pamatnostādne – 4.a daļa (jauna) Savienības finansējuma saņēmēji ievēro piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus sociālo un darba tiesību jomā, kā arī nodokļu jomā. Dalībvalstis nodrošina, ka pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskās ietekmes novēršanai paredzētais publiskais finansiālais atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts ar nosacījumu, ka tas tiek izmantots darba ņēmēju atbalstam un ka to saņemošie uzņēmumi atturas no prēmiju piešķiršanas vadībai, dividenžu izmaksas vai akciju atpirkšanas programmu piedāvāšanas, kamēr tie saņem šo atbalstu. Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 6. pamatnostādne – 1. daļa Ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, demogrāfiskās pārmaiņas un karu Ukrainā, dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēkkapitāls, sekmējot prasmju un kompetenču apgūšanu visā cilvēka mūža laikā un reaģējot uz pašreizējām un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas sasaucas ar ES 2030. gada pamatmērķi prasmju jomā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, tai skaitā profesionālo izglītību un apmācību, piekļuvi digitālajām mācībām un valodu apguvi (piemēram, bēgļiem, arī no Ukrainas), dalībvalstīm būtu arī jāpielāgo savas izglītības un apmācības sistēmas un tajās jāveic investīcijas. Lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās nepilnības, uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, arī nolūkā nodrošināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, novērstu esošās prasmju neatbilstības un nepieļautu jaunas prasmju nepietiekamības rašanos, it īpaši darbības jomās, kas saistītas ar REPowerEU, piemēram, atjaunīgās enerģijas ieviešanā vai ēku renovācijā, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš problēmām, ar ko saskaras skolotāja profesija; cita starpā būtu jāinvestē skolotāju un pasniedzēju digitālajās prasmēs. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai un noturībai visa mūža garumā, izglītības un apmācības sistēmām būtu jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, kā arī caurviju prasmes. Dalībvalstīm būtu jācenšas stiprināt individuālo tiesību uz apmācību īstenošana un jānodrošina to pārnesamība profesionālu pārmaiņu laikā, attiecīgā gadījumā izmantojot individuālus mācību kontus, kā arī uzticamu apmācības kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Dalībvalstīm būtu jāīsteno mikroapliecinājumu potenciāls, lai atbalstītu mūžizglītību un nodarbināmību. Lai atbalstītu godīgu un taisnīgu pārkārtošanos visiem, stiprinātu sociālos rezultātus, risinātu darba tirgus nepilnības un prasmju neatbilstību, uzlabotu ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem un atvieglotu iespējamos pielāgojumus, tām būtu jādod iespēja ikvienam paredzēt darba tirgus vajadzības un labāk tām pielāgoties, it īpaši ar pastāvīgu prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanos un ar integrētas ievirzes un konsultāciju nodrošināšanu. Ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, demogrāfiskās pārmaiņas un Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī pieaugošo dzīves dārdzību, dalībvalstīm būtu jāveicina sociālās tiesības, ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un ieguldījumi darba ņēmējos un cilvēkos, sekmējot prasmju un kompetenču apgūšanu visā cilvēka mūža laikā un reaģējot uz pašreizējām un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas sasaucas ar ES 2030. gada pamatmērķi prasmju jomā, jo īpaši sekmējot digitālās prasmes. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, jo īpaši profesionālo izglītību un apmācību, zināšanas par uzņēmējdarbību, tostarp sociālo uzņēmējdarbību, piekļuvi digitālajām mācībām un valodu apguvi (piemēram, visiem bēgļiem, arī bēgļiem no Ukrainas), kā arī formālu un neformālu mūžizglītību, dalībvalstīm būtu arī jāveic pielāgojumi, modernizācija un investīcijas savās izglītības un apmācības sistēmās. Lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās un citas jaunas nepilnības, uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, turpinātu atbalstīt un paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, novērstu esošās prasmju neatbilstības un prasmju novecošanu un nepieļautu jaunas prasmju nepietiekamības rašanos, it īpaši darbības jomās, kas saistītas ar REPowerEU, piemēram, atjaunīgās enerģijas ieviešanā, ēku energoefektivitātē un pamatīgā renovācijā, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, reģionālajām un vietējām iestādēm, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm būtu jārisina to nozaru un reģionu vajadzības, kuros ir strukturālas darba tirgus nepilnības un prasmju trūkums, cita starpā ar mērķi vienlaikus sekmēt zaļo, tehnoloģisko un digitālo pārkārtošanos. Dalībvalstīm būtu jānodrošina un jāsekmē tas, lai uzņēmumi ieguldītu sava personāla prasmēs un nodrošinātu pienācīgus darba un nodarbinātības apstākļus nolūkā piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizmanto visi pieejamie ESF+ un citu Savienības programmu un instrumentu, piemēram, Eiropas Atveseļošanas instrumenta, resursi, lai stiprinātu jauniešu kvalifikāciju un sekmētu duālās izglītības sistēmas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš problēmām, ar ko saskaras skolotāja profesijas pārstāvji; cita starpā būtu jāinvestē skolotāju un pasniedzēju digitālajās prasmēs, kā arī viņu zināšanu vairošanā par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai un noturībai visa mūža garumā, izglītības un apmācības sistēmām būtu jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, kā arī formālas un neformālas caurviju prasmes, piemēram, komunikācijas un kritiskās domāšanas prasmes, un skolotāji būtu jāsagatavo tam, lai viņi šīs kompetences spētu nodot saviem skolniekiem. Lai sekmētu izglītojamo attīstību un mobilitāti virzībā uz 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju palielināt pieaugušo ikgadējo dalību apmācībā līdz 60 %, dalībvalstīm būtu jācenšas stiprināt individuālo tiesību uz apmācību īstenošana un jānodrošina to pārnesamība profesionālu pārmaiņu laikā, attiecīgā gadījumā izmantojot individuālus mācību kontus, kā arī uzticamu apmācības kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Dalībvalstīm būtu jāīsteno mikroapliecinājumu potenciāls, lai atbalstītu mūžizglītību un nodarbināmību. Tām vienlaikus būtu jānodrošina, ka šī izglītības humānistiskā puse tiek saglabāta un tiek respektēti indivīdu centieni. Lai atbalstītu godīgu un taisnīgu pārkārtošanos visiem, kā arī prognozētu darba tirgus vajadzības un labāk tām pielāgotos, ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis uzlabotu ekonomikas vispārējo noturību. Tām būtu jāveicina pienācīgi darba apstākļi un iespējamie pielāgojumi, šajā nolūkā sekmējot pastāvīgu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, stiprinot sociālās aizsardzības sistēmas un pakalpojumus un nodrošinot integrētu ievirzi un konsultācijas, kā arī aktīvu darba tirgus politiku, turklāt ņemot vērā turpmākos ekonomikas satricinājumus. Grozījums Nr. 24 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 6. pamatnostādne – 2. daļa Dalībvalstīm būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, novēršot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās. It īpaši bērniem būtu jānodrošina piekļuve kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem. Dalībvalstīm būtu jāpaaugstina vispārējais kvalifikācijas līmenis, jāsamazina to cilvēku skaits, kuri priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību, jāatbalsta bērnu no attāliem apgabaliem piekļuve izglītībai, jāpalielina profesionālās izglītības un apmācības (PIA) pievilcība, piekļuve augstākajai izglītībai un tās pabeigšana, jāatvieglo jauniešu pāreja no izglītības uz nodarbinātību, nodrošinot kvalitatīvu stažēšanos un māceklību, kā arī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, it īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā un ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē digitāla, zaļa un novecojoša sabiedrība, dalībvalstīm savās PIA sistēmās būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā, arī izmantojot kvalitatīvu un reālu māceklību, un jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu, īpaši sieviešu, skaits gan PIA, gan terciārajā izglītībā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāuzlabo terciārās izglītības un attiecīgā gadījumā pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāvairo prasmju redzamība un kvalifikāciju — arī ārvalstīs iegūto kvalifikāciju — salīdzināmība, kā arī jāpalielina iespējas atzīt un apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības. Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina tālākās PIA elastīgu iespēju piedāvājums un izmantojums. Īstenojot Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu izglītības un apmācību jomā, kas saskan ar darba tirgus iespējām, un apgūto prasmju atzīšanu un apstiprināšanu) un tādējādi uzlabojot kvalitatīvu mācību iespēju pieejamību un izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāatbalsta arī mazprasmīgi pieaugušie, lai tie varētu saglabāt vai uzlabot savu nodarbināmību ilgtermiņā. Dalībvalstīm būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, izskaužot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās. It īpaši bērniem būtu jānodrošina vienlīdzīga piekļuve augstas kvalitātes pirmsskolas izglītībai un aprūpei saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem un Barselonas mērķrādītājiem. Dalībvalstīm būtu jāpaaugstina vispārējais kvalifikācijas līmenis, jāsamazina to cilvēku skaits, kuri priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību, jāatbalsta bērnu no neizdevīgā stāvoklī esošām grupām un reģioniem piekļuve izglītībai, jāpalielina profesionālās izglītības un apmācības (PIA) pievilcība, jāsekmē piekļuve augstākajai izglītībai un tās pabeigšana, jāatvieglo jauniešu pāreja no izglītības uz nodarbinātību, nodrošinot apmaksātu, iekļaujošu un kvalitatīvu stažēšanos un māceklību, kā arī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, it īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā un ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē digitāla, zaļa un novecojoša sabiedrība, dalībvalstīm savās PIA sistēmās būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā, arī izmantojot apmaksātu, iekļaujošu, kvalitatīvu un reālu māceklību, jānodrošina pastāvīgas investīcijas mūžizglītībā un jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu, īpaši sieviešu, skaits gan PIA, gan terciārajā izglītībā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāuzlabo terciārās izglītības un attiecīgā gadījumā pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāstiprina duālā apmācība, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāvairo prasmju redzamība un jāvienkāršo kvalifikāciju — arī ārvalstīs iegūto kvalifikāciju — salīdzināmība un atzīšana, un jāpalielina iespējas atzīt un apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības, arī trešo valstu valstspiederīgajiem. Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgākas un iekļaujošākas PIA pastāvīgs piedāvājums un izmantojums. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta darbvietu radīšana un jāiegulda sociālās aizsardzības shēmās, tostarp personām ar invaliditāti un darba ņēmējiem ar grūtībām kvalifikācijas celšanā un pārkvalifikācijā, kā arī jāpalīdz mazkvalificētiem pieaugušajiem piekļūt darba tirgum un stabilai kvalitatīvai nodarbinātībai. Šajā sakarībā ir svarīgi saglabāt vai uzlabot viņu nodarbināmību ilgtermiņā un šajā nolūkā uzlabot kvalitatīvu mācību iespēju pieejamību un izmantošanu, īstenojot Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu izglītības un apmācību jomā, kas saskan ar darba tirgus iespējām). Būtu jāveicina tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu profesionālām vajadzībām saskaņā ar attiecīgajām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām, kas ļauj darba ņēmējiem darba laikā apmeklēt mācību programmas. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai veicinātu vispārēju, reālu un vienlīdzīgu piekļuvi tālmācībai un tālapmācībai, pilnībā ņemot vērā personu ar invaliditāti, attālos reģionos dzīvojošu personu un vecāku, jo īpaši vientuļo vecāku, vajadzības. Grozījums Nr. 25 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 6. pamatnostādne – 3. daļa Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem un neaktīviem cilvēkiem reāla, savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīsdzība, kuras pamatā ir atbalsts darba meklēšanai, apmācība, pārkvalifikācija un piekļuve citiem atbalsta pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām un cilvēkiem, kurus īpaši skārusi zaļā un digitālā pārkārtošanās. Lai būtiski samazinātu un novērstu ilgstošu un strukturālu bezdarbu, iespējami drīz — ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc bezdarba iestāšanās — būtu jāievieš visaptverošas stratēģijas, kurās ietilpst padziļināts bezdarbnieku individuālais novērtējums. Jauniešu bezdarbam un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, būtu jāturpina pievērsties ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu un strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu, arī pilnībā īstenojot pastiprinātu Garantiju jauniešiem, kurai arī būtiski jāatbalsta kvalitatīvas jauniešu nodarbinātības iespējas pēcpandēmijas atveseļošanās periodā. Turklāt, ņemot vērā to, ka 2022. gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni un it īpaši jāuzsver tas, kā zaļā un digitālā pārkārtošanās sniedz jaunu nākotnes perspektīvu un iespējas cīnīties pret pandēmijas negatīvo ietekmi uz jauniešiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina darbspējas vecuma bezdarbniekiem un neaktīviem cilvēkiem, jo īpaši ilgstošiem bezdarbniekiem, reāla, savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība viņu izredžu darba tirgū uzlabošanai, kuras pamatā ir atbalsts darba meklēšanai, apmācība, pārkvalifikācija un piekļuve citiem atbalsta pakalpojumiem, arī veselības un mājokļu jomā, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām un cilvēkiem, kuriem vajadzīgs īpašs atbalsts zaļās un digitālās pārkārtošanās dēļ. Lai būtiski samazinātu ilgstoša un strukturāla bezdarba pieauguma risku, iespējami drīz — ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc bezdarba iestāšanās — un attiecībā uz jaunajiem bezdarbniekiem (lai novērstu viņu kļūšanu par ilgstošiem bezdarbniekiem) — ne vēlāk kā 8 mēnešu laikā — būtu jāievieš visaptverošas stratēģijas, kas ietver bezdarbnieku padziļinātu individuālo novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot personām ar invaliditāti un personām no citām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. Dalībvalstīm, iesaistot sociālos partnerus, būtu jāveicina pāreja no viena darba uz citu, un jāparedz tam atbalsts no ESF+, Taisnīgas pārkārtošanās fonda un tādu iniciatīvu kā RePowerEU līdzekļiem. Jauniešu bezdarbam, jauniešu nestabilai nodarbinātībai un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, būtu jāturpina pievērsties kā prioritātei, novēršot priekšlaicīgu mācību, tostarp apmaksātas māceklības, pārtraukšanu un veicot strukturālus uzlabojumus pārejā no mācībām uz darbu, arī pilnībā un efektīvi īstenojot pastiprinātu Garantiju jauniešiem un izmantojot attiecīgo Savienības finansējumu, piemēram, ESF+ un Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus, ar kuriem arī būtiski jāatbalsta kvalitatīvas jauniešu nodarbinātības iespējas pēcpandēmijas atveseļošanās periodā. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina stažieriem, praktikantiem un mācekļiem pienācīgi darba apstākļi un piekļuve sociālajai aizsardzībai. Turklāt, ņemot vērā to, ka 2022. gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni uzsvērt to, kā zaļā un digitālā pārkārtošanās sniedz jaunu nākotnes perspektīvu un iespējas cīnīties pret pandēmijas negatīvo ietekmi uz jauniešiem. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja īstenot jaunatnes klauzulu, kas paredz novērtēt jaunu iniciatīvu ietekmi uz jauniešiem visās politikas jomās. Grozījums Nr. 26 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 6. pamatnostādne – 4. daļa Dalībvalstīm būtu jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli dalībai darba tirgū, it īpaši tiem sabiedrības locekļiem, kam ir zemi ienākumi, kas ir otri pelnītāji un kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus, to vidū cilvēkiem ar migrantu izcelsmi un atstumtiem romiem. Ņemot vērā lielo darbaspēka trūkumu noteiktās profesijās un nozarēs, dalībvalstīm būtu jāveicina darbaspēka piedāvājums, it īpaši veicinot adekvātas algas un pienācīgus darba apstākļus, kā arī rezultatīvu aktīvu darba tirgus politiku. Dalībvalstīm būtu arī jāatbalsta personām ar invaliditāti pielāgota darba vide, arī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē. Dalībvalstīm būtu jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli piekļuvei darba tirgum un līdzdalībai tajā, it īpaši tiem sabiedrības locekļiem, kas pieder pie nelabvēlīgākā situācijā esošām sabiedrības grupām un kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus, to vidū personām ar invaliditāti, cilvēkiem ar migrantu izcelsmi un atstumtiem romiem. Ņemot vērā lielo darbaspēka trūkumu noteiktās profesijās un nozarēs, dalībvalstīm būtu jāveicina darbaspēka piedāvājums, it īpaši veicinot pienācīgas algas un darba apstākļus, kā arī rezultatīvu aktīvu darba tirgus politiku. Dalībvalstīm būtu arī jāatbalsta personām ar invaliditāti piekļūstama darba vide un saprātīgu pielāgojumu veikšana darba vietā, arī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu, produktus, pakalpojumus un vidi, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē. Regulēts tāldarbs un jaunas tehnoloģijas var sniegt iespējas, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, ja vien ir izveidota nepieciešamā digitālā infrastruktūra, kas ir cenas ziņā pieņemama un piekļūstama visiem. Tomēr tāldarbam nevajadzētu atbrīvot darba devējus no pienākuma nodrošināt saprātīgus pielāgojumus darba vietā un radīt iekļaujošu darba kultūru darba ņēmējiem ar invaliditāti. Grozījums Nr. 27 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 6. pamatnostādne – 5. daļa Būtu jānovērš vīriešu un sieviešu nodarbinātības un darba samaksas atšķirības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba tirgū, arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un novēršot šķēršļus, kas kavē piekļuvi līderībai visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Būtu jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība. Būtu jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, it īpaši nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un sekmētu tādu minēto tiesību izmantošanu, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū. Būtu jānovērš pastāvošās vīriešu un sieviešu nodarbinātības, darba samaksas un pensijas atšķirības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba tirgū, arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas, izglītību un karjeras izaugsmi un novēršot šķēršļus, kas kavē piekļuvi līderībai visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Dalībvalstīm būtu īsā laikā jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem1a. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un vecāku atvaļinājuma periodi tiek pienācīgi novērtēti gan iemaksu, gan pensiju tiesību ziņā, lai atspoguļotu to, cik svarīgi ir izglītot nākamās paaudzes, jo īpaši saistībā ar sabiedrības novecošanos. Būtu efektīvi jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība saskaņā ar Līgumiem, piemēram, tostarp paredzot valstu mēroga darba samaksas vienlīdzības indeksu, ar kura palīdzību tiktu salīdzinātas sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības. Būtu jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, it īpaši nodrošinot vispārēju un faktisku piekļuvi kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem, kā arī aprūpes un mājsaimniecības pienākumu vienlīdzīga sadale. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un sekmētu tādu minēto tiesību izmantošanu, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū.Turklāt tām būtu jānodrošina aprūpes darbinieku piekļuve kvalitatīvai profesionālajai apmācībai un viņu kvalifikācijas atzīšana un jāpalīdz aprūpes nozares darba devējiem atrast un noturēt kvalificētu personālu, īpašu uzmanību pievēršot pienācīgiem darba apstākļiem. Dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāvirzās uz pilnībā apmaksātu un vienāda garuma grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu. _________________________ 1a Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. Grozījums Nr. 28 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 1. daļa Lai gūtu labumu no dinamiska un ražīga darbaspēka un jauniem darba organizācijas un darījumdarbības modeļiem, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Tām būtu jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un fiktīvu pašnodarbinātību un jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm būtu jānodrošina gan piemērota vide, kas sekmē pieņemšanu darbā, gan tas, ka darba devējiem ir elastība, kas vajadzīga, lai ātri pielāgotos ekonomiskās situācijas izmaiņām, vienlaikus aizsargājot darba ņēmēju darba tiesības un nodrošinot sociālo aizsardzību, pienācīga līmeņa drošību un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi visiem darbiniekiem. Sekmējot elastīgu darba režīmu (piemēram, tāldarba) izmantošanu, var panākt augstāku nodarbinātības līmeni un iekļaujošākus darba tirgus pēcpandēmijas apstākļos. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu ievērotas darba ņēmēju tiesības attiecībā uz darba laiku, darba apstākļiem un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Būtu jānovērš tādu darba tiesisko attiecību veidošanās, kurās rodas nedroši darba apstākļi, kā tas ir platformās nodarbinātu darbinieku gadījumā, it īpaši tad, ja viņiem ir zema kvalifikācija, un jāvēršas pret nestandarta līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu izšķiršanas kārtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, kas ietver arī adekvātu kompensāciju. Lai gūtu labumu no dinamiska un ražīga darbaspēka un jauniem darba organizācijas un darījumdarbības modeļiem, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par darba ņēmēju un darba devēju tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai veicinātu un stiprinātu darba koplīguma slēgšanas sarunas un sociālo dialogu šajā jomā. Tām būtu jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un fiktīvu pašnodarbinātību un jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm būtu jānodrošina darba tiesību aizsardzība, augsts sociālās aizsardzības un nodarbinātības drošības līmenis, iekļaujoša pieņemšana darbā, darba aizsardzība, kā arī visiem darbiniekiem labi pielāgota darba vide. Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jānodrošina piemērota vide uzņēmumu uzplaukumam un darba devēju iespējas elastīgi pielāgoties pārmaiņām. Sekmējot elastīgu darba režīmu (piemēram, tāldarba) izmantošanu, par ko vienojušies darba devēji un darba ņēmēji vai viņu pārstāvji, var panākt augstāku nodarbinātības līmeni un iekļaujošākus darba tirgus pēcpandēmijas apstākļos, jo īpaši attiecībā uz vientuļajiem vecākiem, personām ar invaliditāti un personām, kas dzīvo lauku un attālos reģionos. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu ievērotas darba ņēmēju tiesības attiecībā uz darba laiku, darba apstākļiem, tostarp arodveselību un drošību, kā arī sociālo aizsardzību un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Būtu steidzami jānovērš tādu darba tiesisko attiecību veidošanās, kurās rodas nedroši darba apstākļi un negodīga konkurence, kā tas ir platformās nodarbinātu darbinieku gadījumā, it īpaši tad, ja viņiem ir zema kvalifikācija, un jāvēršas pret nestandarta līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir pienācīgi darba apstākļi, sociālās tiesības un piekļuve pienācīgai sociālajai aizsardzībai. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu pilnībā jāīsteno SDO Konvencija par darba inspekciju Nr. 81 un jāiegulda efektīvā darba inspekciju darbībā, pilnvarojot kompetentās iestādes un koordinējot to centienus Eiropas Darba iestādes sadarbības sistēmā apkarot ļaunprātīgu izmantošanu pārrobežu mērogā. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu izšķiršanas kārtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, kas ietver arī adekvātu kompensāciju. Dalībvalstīm būtu jāizmanto Eiropas aģentūru pieredze un Savienības mēroga publisko nodarbinātības dienestu tīkls, lai apzinātu uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi un veicinātu savstarpēju mācīšanos un nodarbinātības politikas labāku koordināciju. Grozījums Nr. 29 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 2. daļa Ar politiku būtu jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba tirgū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pārejas darba tirgū, arī mazāk attīstītos reģionos. Dalībvalstīm būtu jāaktivizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, un jāsniedz tiem šādas iespējas, it īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, mazkvalificētiem cilvēkiem, cilvēkiem ar migrantu izcelsmi, tai skaitā personām, kurām piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un atstumtiem romiem. Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīvas darba tirgus politikas darbības joma un rezultativitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus un tvērumu un nodrošinot politikas labāku sasaisti ar sociālajiem pakalpojumiem, apmācību un ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu un pamatojoties uz viņu tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo valsts nodarbinātības dienestu spēja sniegt savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, reaģēt uz pašreizējām un turpmākām darba tirgus vajadzībām un ieviest uz rezultātiem balstītu pārvaldību, ko atbalsta arī digitalizācija. Ar politiku būtu jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba tirgū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pārejas darba tirgū, jo īpaši zaļo un digitālo pārkārtošanos, arī mazāk attīstītos reģionos un apgabalos, tostarp attālos un lauku reģionos, mazāk attīstītos apgabalos, salās un tālākajos reģionos. Dalībvalstīm būtu efektīvi jāatbalsta tie, kuri var un vēlas piedalīties darba tirgū, un jāpalīdz viņiem atrast kvalitatīvu darbu, it īpaši neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, piemēram, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju, neoficiālā darba darītājiem, personām ar invaliditāti, cilvēkiem ar migrantu izcelsmi, tai skaitā personām, kurām piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un atstumtiem romiem. Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīvas darba tirgus politikas darbības joma un rezultativitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus un tvērumu un nodrošinot politikas labāku sasaisti ar sociālajiem pakalpojumiem, apmācību un pienācīgu ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē kvalitatīvu darbu un pamatojoties uz viņu tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo valsts nodarbinātības dienestu spēja sniegt savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, reaģēt uz pašreizējām un turpmākām darba tirgus vajadzībām un darba meklētāju vēlmēm un ieviest uz rezultātiem balstītu pārvaldību, ko atbalsta arī digitalizācija. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šie pakalpojumi un atbalsts tiek piedāvāti tiešsaistē un bezsaistē, lai nodrošinātu, ka tie ir pieejami visiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, un to, ka neviens netiek atstāts novārtā. Grozījums Nr. 30 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 3. daļa Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem saprātīga ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalstiem nevajadzētu atņemt motivāciju ātri atgriezties darba tirgū, un tie būtu jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem saprātīga ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šādi pabalsti neatņem motivāciju bezdarbniekiem ātri atgriezties darba tirgū, kā paredzēts pīlāra 13. principā, un tie būtu jāpapildina ar aktīva darba tirgus politiku. Grozījums Nr. 31 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 4. daļa Izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāte būtu pienācīgi jāatbalsta ar mērķi uzlabot šo personu prasmes un nodarbināmību un pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus potenciālu, vienlaikus arī nodrošinot taisnīgus apstākļus visiem, kas veic pārrobežu darbības, un pastiprinot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm attiecībā uz mobilajiem darba ņēmējiem, kas saņem palīdzību no Eiropas Darba iestādes. Gadījumos, kad sabiedrības veselības apsvērumu dēļ tiek uz laiku slēgtas robežas, būtu jāatbalsta kritiskās profesijās nodarbināto, pārrobežu darba ņēmēju, sezonas darbinieku un darbā norīkotu darba ņēmēju mobilitāte. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta darbaspēka mobilitāte visā Savienībā, lai pārvarētu reģionālo un nozaru darba tirgu trūkumus un pilnībā izmantotu Savienības darba tirgus potenciālu, kā arī vienlaikus efektīvi pievērstos negatīvajai ietekmei, ko konkrētos reģionos rada intelektuālā darbaspēka aizplūšana. Vienlaikus izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāte būtu jāatbalsta, lai uzlabotu viņu zinātību, prasmes un nodarbināmību, jo īpaši turpinot stiprināt “Erasmus+”. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesības un pienācīgi darba un nodarbinātības apstākļi visiem, kas veic pārrobežu darbību, kā arī sociālā nodrošinājuma tiesību pārnesamība, ko var panākt, uzlabojot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm attiecībā uz mobilajiem darba ņēmējiem, kā arī Eiropas Darba iestādes sniegto palīdzību. Būtu jāatbalsta kritiski svarīgās profesijās nodarbināto un pārrobežu darba ņēmēju, tostarp pierobežas, sezonas darbinieku un darbā norīkotu darba ņēmēju, godīga darbaspēka mobilitāte, un viņu tiesības būtu jārespektē arī tad, kad uz laiku tiek slēgtas robežas, piemēram, veselības un drošības, rezidences nodokļu vajadzībām un sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā. Grozījums Nr. 32 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 4.a daļa (jauna) Dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā pie tā, lai koordinētu sociālo aizsardzību mobilajiem darba ņēmējiem, tostarp pašnodarbinātām personām, kas strādā vienā, bet dzīvo citā dalībvalstī. Sociālā nodrošinājuma sistēmu modernizācijai būtu jāveicina tādi Savienības darba tirgus principi, kas paredz ilgtspējīgas valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas, ar kurām cenšas novērst trūkumus aizsardzībā un nodrošina produktīvu darbaspēku. Šajā nolūkā dalībvalstīm, īstenojot savus nacionālos plānus saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un citiem Savienības instrumentiem, būtu jāsekmē publisko pakalpojumu digitalizācija, lai uzlabotu to darba kvalitāti, un jo īpaši pilnībā jāievieš sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas sistēma. Dalībvalstīm būtu jāpaplašina pārrobežu partnerības un labāk jāpopularizē un jāizmanto citi attiecīgie Eiropas instrumenti, piemēram, Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) un VND tīkls, nolūkā atbalstīt mobilos darba ņēmējus, jo īpaši sniedzot viņiem visaptverošu informāciju par darba iespējām un sociālo aizsardzību. Grozījums Nr. 33 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 5. daļa Dalībvalstīm būtu arī jācenšas radīt piemērotus apstākļus jauniem darba veidiem, izmantojot savu darbvietu radīšanas potenciālu un vienlaikus nodrošinot to atbilstību esošajām sociālajām tiesībām. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāsniedz padomi un norādījumi par tiesībām un pienākumiem, kas piemērojami attiecībā uz nestandarta līgumiem un jauniem darba veidiem, piemēram, darbam ar digitālo platformu starpniecību. Šajā sakarā būtiska nozīme varētu būt sociālajiem partneriem, tālab dalībvalstīm būtu jāsniedz tiem atbalsts attiecībā uz to cilvēku uzrunāšanu un pārstāvību, kuri strādā nestandarta darbu vai platformu darbu. Dalībvalstīm būtu arī jāsniedz atbalsts izpildes panākšanai, piemēram, sniedzot vadlīnijas vai rīkojot īpašas apmācības darba inspekcijām saistībā ar problēmām, kas izriet no tādiem jauniem darba organizēšanas veidiem kā algoritmiskā pārvaldība, datu uzraudzība un pastāvīgs vai daļēji pastāvīgs tāldarbs. Dalībvalstīm būtu arī jācenšas radīt piemērotus apstākļus jauniem darba veidiem, izmantojot savu darbvietu radīšanas potenciālu un vienlaikus nodrošinot to atbilstību esošajām darba tiesībām un sociālajām tiesībām. Tādējādi dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesības un pienākumi, kas piemērojami attiecībā uz nestandarta līgumiem un jauniem darba veidiem, piemēram, darbam ar digitālo platformu starpniecību, un vajadzības gadījumā jāsniedz padomi un norādījumi. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības veidiem saskaņā ar pīlāru. Šajā sakarā būtiska nozīme varētu būt sociālajiem partneriem, tālab dalībvalstīm būtu jāsniedz tiem atbalsts attiecībā uz to cilvēku uzrunāšanu un pārstāvību, kuri strādā nestandarta darbu vai platformu darbu, un vienlaikus jāsekmē kolektīvā pārstāvība un rīcība patiesi pašnodarbinātu personu interesēs. Dalībvalstīm būtu arī jāsniedz atbalsts izpildes panākšanai, cita starpā paredzot adekvātus cilvēkresursus un finanšu resursus, sniedzot vadlīnijas vai rīkojot īpašas apmācības darba inspekcijām saistībā ar problēmām, kas izriet no tādiem jauniem darba organizēšanas veidiem kā algoritmiskā pārvaldība, datu uzraudzība un pastāvīgs vai daļēji pastāvīgs tāldarbs, kā arī efektīvi, samērīgi un atturoši sodi. Grozījums Nr. 34 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 6. daļa Pamatojoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai panāktu auglīgāku sociālo dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, arī krīzes laikā, piemēram, saistībā ar karu Ukrainā, nodarbinātības, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, arī atbalstot sociālo partneru spēju uzlabošanu. Dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri būtu jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību. Pamatojoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai veicinātu un panāktu auglīgāku un intensīvāku sociālo dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, arī krīzes laikā, piemēram, saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, dzīves dārdzības pieaugumu un klimata pārmaiņu paātrināšanos, dalībvalstīm būtu jāatbalsta sociālo partneru stiprināšana visos līmeņos un jānodrošina to savlaicīga un jēgpilna iesaiste nodarbinātības, sociālo un attiecīgā gadījumā ekonomikas un vides reformu un politikas izstrādē un īstenošanā. Dalībvalstīm būtu jāstiprina un jāveicina sociālais dialogs un jāpaplašina darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērums. Sociālie partneri būtu jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību. Grozījums Nr. 35 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 7. daļa Vajadzības gadījumā un pamatojoties uz valstīs pastāvošo praksi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze nodarbinātības un sociālajos jautājumos. Vajadzības gadījumā un pamatojoties uz valstīs pastāvošo praksi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp to, kas pārstāv neizdevīgā stāvoklī esošas grupas, kuras saskaras ar šķēršļiem piekļuvē darba tirgum un kvalitatīvu darbvietu atrašanā, un cieši sadarbojas ar šīm personām, speciālās zināšanas un pieredze nodarbinātības, sociālajos un vides jautājumos. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas sniedz bezpeļņas sociālos un nodarbinātības pakalpojumus. Grozījums Nr. 36 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 7.a daļa (jauna) Veselīga un droša darba vieta ir ārkārtīgi svarīga. Dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts un jānodrošina, lai darba devēji nodrošinātu veselības un drošības noteikumu ievērošanu un sniegtu darbiniekiem un viņu pārstāvjiem atbilstošu informāciju, veiktu riska novērtēšanu un preventīvus pasākumus. Tam būtu jāietver letālu nelaimes gadījumu darbā un arodvēža gadījumu skaita samazināšana līdz nullei, cita starpā nosakot saistošas arodekspozīcijas robežvērtības bīstamām vielām darba vietā. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāņem vērā ar darbu saistīto psihosociālo risku, arodslimību, kā arī ar klimata pārmaiņām saistīto risku, piemēram, karstuma viļņu, sausuma vai meža ugunsgrēku, ietekme uz darba ņēmēju veselību un drošību, jo īpaši būvniecības, lauksaimniecības un sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Dalībvalstīm būtu jārisina un jāprognozē pašreizējās un nākotnes krīzes ietekme uz darba tirgu, arī saistībā ar ārkārtas situāciju klimata jomā un Eiropas stratēģisko autonomiju, un šajā nolūkā jāatbalsta darba ņēmējus, kuri uz laiku ir kļuvuši par bezdarbniekiem vai kuri veic īstermiņa darbu, jo darba devēji bija spiesti pārtraukt darbību vai pakalpojumu sniegšanu, kā arī jāatbalsta pašnodarbinātās personas un mazie uzņēmumi, lai tie varētu paturēt darbiniekus un turpināt savu darbību vai pakalpojumu sniegšanu. Grozījums Nr. 37 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 8. pamatnostādne – 1. daļa Dalībvalstīm, ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un veicinātu vienlīdzīgas iespējas visiem un it īpaši darba tirgū nepietiekami pārstāvētām grupām, būtu jāsekmē visiem pieejami iekļaujoši darba tirgi, pienācīgu uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām būtu jānodrošina, lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi, izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem. Dalībvalstīm, ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un stereotipus un veicinātu vienlīdzīgas iespējas visiem un it īpaši darba tirgū nepietiekami pārstāvētām vai nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, būtu jāsekmē sociālās tiesības un visiem pieejami iekļaujoši darba tirgi, pienācīgu uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām būtu jānodrošina vienlīdzīgs atalgojums par līdzvērtīgu darbu, personalizēts atbalsts darba meklētājiem, kā arī tas, lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās un sociālās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme un tiesību piemērošana attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselības aprūpi, bērnu aprūpi, ilgtermiņa aprūpi, izglītību un piekļuvi mājoklim, precēm un pakalpojumiem. Grozījums Nr. 38 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 8. pamatnostādne – 2. daļa Sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupēju sociālo mobilitāti, stimulējot dalību darba tirgū, atbalstot sociālās investīcijas, apkarojot nabadzību un novēršot nevienlīdzību, kā arī veidojot savas nodokļu un pabalstu sistēmas un novērtējot politikas distributīvo ietekmi, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu adekvātu, iedarbīgu, efektīvu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti. Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijas mērķim vajadzētu arī uzlabot to noturību pret daudzveidīgām problēmām. Sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupēju sociālo konverģenci un mobilitāti, sekmējot un stimulējot dalību darba tirgū un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, atbalstot sociālās investīcijas, izskaužot nabadzību, tostarp nodarbinātu personu nabadzību, un novēršot nevienlīdzību, cita starpā attīstot progresīvas nodokļu un pabalstu sistēmas un novērtējot politikas distributīvo ietekmi, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas un jāinvestē tajās, lai nodrošinātu adekvātu, iedarbīgu, efektīvu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar mērķtiecīgām pieejām sekmēs sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo savu sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēja un noturība pret daudzveidīgām problēmām. Grozījums Nr. 39 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 8. pamatnostādne – 3. daļa Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem atbalsta pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām vajadzībām. Sociālās aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, rosinot cilvēkus aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana, arī mērķtiecīgi sniedzot sociālos pakalpojumus. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām vajadzībām. Sociālās aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu1a pabalsti, kuri pieejami ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu cieņpilnas dzīves nodrošināšanai, un, rosinot cilvēkus aktīvi piedalīties un no jauna iesaistīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana, arī mērķtiecīgi sniedzot piekļuvi sociālā atbalsta precēm un pakalpojumiem. Sociālās aizsardzības sistēmu pieejamība būtu jāuzrauga un jānovērtē saskaņā ar tiesībās balstītu pieeju. __________________ 1a Komisijas 2022. gada 28. septembra priekšlikums Padomes ieteikumam par pienācīgu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu, https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=89&furtherNews=yes&newsId=10417. Grozījums Nr. 40 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 8. pamatnostādne – 4. daļa Cenas ziņā pieejamu, piekļūstamu un kvalitatīvu pakalpojumu — piemēram, pirmsskolas izglītības un aprūpes, ārpusskolas aprūpes, izglītības, apmācības, mājokļu un veselības un ilgtermiņa aprūpes, — pieejamība ir obligāts nosacījums vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, tai skaitā nodarbinātu personu nabadzības apkarošanai, kas saskan ar ES 2030. gada pamatmērķi nabadzības samazināšanas jomā. Ar visaptverošiem un integrētiem pasākumiem būtu it īpaši jāmazina bērnu nabadzība, it sevišķi pilnībā ieviešot Eiropas Garantiju bērniem. Ņemot vērā pastāvīgo satraucošo nabadzības līmeni, Covid-19 krīzes ietekmi, Krievijas iebrukumu Ukrainā, dzīves dārdzības pieaugumu un klimata pārmaiņu paātrināšanos, ir jāpieliek lielākas pūles, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību, un šajā nolūkā jāizmanto horizontāla stratēģija attiecībā uz nodarbinātu personu nabadzību, enerģētisko un mobilitātes nabadzību, pārtikas nabadzību un bezpajumtniecību. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, vientuļajiem vecākiem, jo īpaši vientuļajām mātēm, etniskajām minoritātēm, migrantiem un personām ar invaliditāti. Ar visaptverošiem un integrētiem pasākumiem būtu it īpaši jāmazina bērnu nabadzība, it sevišķi pilnībā ieviešot Eiropas Garantiju bērniem un palielinot tai paredzēto budžetu vismaz līdz 20 miljardiem EUR saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūciju par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko ES rada Krievijas karš Ukrainā — ES rīcībspējas pastiprināšana. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz savi Eiropas Garantijas bērniem valsts rīcības plāni bērnu nabadzības apkarošanai un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai, garantējot bērniem, kam vajadzīga palīdzība, faktisku un bezmaksas piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un skolas nodarbībām, agrīnajai pirmsskolas izglītībai un bērnu aprūpei, kā arī faktisku piekļuvi pienācīgam mājoklim un veselīgam uzturam saskaņā ar ES 2030. gada pamatmērķi samazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu vismaz par 15 miljoniem, tostarp vismaz 5 miljoniem bērnu. Visām dalībvalstīm vairāk nekā 5 % no ESF+ piešķirtajiem līdzekļiem būtu jātērē bērnu nabadzības apkarošanai un bērnu labklājības veicināšanai. Grozījums Nr. 41 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 8. pamatnostādne – 5. daļa Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikvienam — arī bērniem — ir piekļuve būtiskajiem pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm būtu jāgarantē piekļuve adekvātai palīdzībai mājokļu vai sociālo mājokļu jomā. Tām būtu jānodrošina taisnīga pārkārtošanās uz tīru enerģiju un jārisina jautājums par enerģētisko nabadzību, kas enerģijas cenu kāpuma dēļ kļūst par aizvien nozīmīgāku nabadzības veidu un kas daļēji ir saistīta ar karu Ukrainā, attiecīgā gadījumā arī īstenojot mērķtiecīgus pagaidu ienākumu atbalsta pasākumus. Būtu jāīsteno arī iekļaujoša mājokļu renovācijas politika. Saistībā ar minētajiem pakalpojumiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, tai skaitā piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina atsevišķi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve kvalitatīvai profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu, vienlaikus ilgtermiņā nodrošinot to ilgtspēju. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikvienam — arī bērniem — ir piekļuve labas kvalitātes būtiskajiem pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā vai nelabvēlīgākā situācijā, dalībvalstīm būtu jāgarantē piekļuve pienācīgam sociālajam mājoklim vai palīdzībai mājokļu jomā, jārisina piespiedu izlikšanas un tās seku problēma, jāiegulda pieejamā mājoklī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu pāreju attiecībā uz pašreizējā dzīvojamā fonda energoefektivitātes uzlabošanu. Tām būtu jānodrošina taisnīga pārkārtošanās uz tīru enerģiju un jārisina jautājums par enerģētisko nabadzību, kas enerģijas cenu kāpuma dēļ kļūst par aizvien nozīmīgāku nabadzības veidu, attiecīgā gadījumā arī īstenojot mērķtiecīgus pagaidu ienākumu atbalsta pasākumus un strukturālas investīcijas. Būtu jāīsteno arī iekļaujoša mājokļu renovācijas politika, lai nodrošinātu piekļūstamu, cenas ziņā pieejamu un veselīgu mājokli un novērstu to, ka īrnieku dzīves dārdzība nesamērīgi palielinās. Saistībā ar minētajiem pakalpojumiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, tai skaitā piekļūstamība. Bezpajumtniecība būtu jāizskauž līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2020. gada 24. novembra rezolūciju par bezpajumtniecības problēmas risināšanu Eiropas Savienībā, par pamatu izmantojot pieeju “mājoklis pirmajā vietā”. Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka ir nepieciešamas lielākas publiskās investīcijas, lai nodrošinātu pietiekamu labi apmācīta medicīniskā un aprūpes personāla skaitu un veselības aizsardzības pieejamību visiem, tostarp neizdevīgā stāvoklī esošām iedzīvotāju grupām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva un vienlīdzīga piekļuve publiskai augstas kvalitātes un ilgtspējīgai profilaktiskajai un ārstnieciskajai veselības, jo īpaši garīgās veselības, aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu. Grozījums Nr. 42 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 8. pamatnostādne – 6. daļa Saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvas43 aktivizēšanu dalībvalstīm būtu jāpiedāvā pietiekams aizsardzības līmenis bēgļiem no Ukrainas, ieskaitot uzturēšanās tiesības, piekļuvi darba tirgum un integrāciju tajā, piekļuvi izglītībai, apmācībai un mājoklim, kā arī piekļuvi sociālā nodrošinājuma sistēmām, medicīniskajai aprūpei, sociālajai palīdzībai vai cita veida palīdzībai un iztikas līdzekļiem. Būtu jānodrošina, ka bērniem ir piekļuve bērnu izglītībai un aprūpei, kā arī būtiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem. Attiecībā uz nepavadītiem bērniem un pusaudžiem dalībvalstīm būtu jāievieš tiesības uz likumisku aizbildnību. Saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvas43 aktivizēšanu dalībvalstīm būtu jāpiedāvā pietiekams aizsardzības līmenis bēgļiem no Ukrainas, tostarp romu tautības un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri oficiāli uzturas Ukrainā un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ bēg uz Eiropu. Šajā sakarībā būtu jānodrošina uzturēšanās tiesības, piekļuve darba tirgum un integrācija tajā, atbalsts valodas jautājumos, piekļuve izglītībai, apmācībai un mājoklim, kā arī piekļuve sociālā nodrošinājuma sistēmām, medicīniskajai un psihosociālajai aprūpei, sociālajai labklājībai vai cita veida palīdzībai un iztikas līdzekļiem. Būtu jānodrošina, ka bērniem ir bezmaksas piekļuve kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, kā arī būtiskajiem pakalpojumiem, kas līdzvērtīgi viņu vienaudžiem pieejamajiem pakalpojumiem uzņēmējā valstī, saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem. Attiecībā uz nepavadītiem bērniem un pusaudžiem dalībvalstīm būtu jāievieš tiesības uz likumisku aizbildnību. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja attiecināt Pagaidu aizsardzības direktīvā paredzēto aizsardzību uz visiem bēgļiem un risināt darba devēju bažas par tādu cilvēku pieņemšanu darbā, kuriem ir tikai pagaidu statuss. __________________ __________________ 43 Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas. 43 Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.). Grozījums Nr. 43 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 8. pamatnostādne – 7. daļa Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu adekvātums un ilgtspēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, sniedzot sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt un uzkrāt pensiju tiesības, arī izmantojot papildu shēmas, lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus vecumdienās. Pensiju reformas būtu jāatbalsta ar politiku, kuras mērķis ir mazināt sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību, un ar pasākumiem, kas pagarina darba mūža ilgumu, piemēram, paaugstinot faktisko pensionēšanās vecumu, it īpaši atvieglojot vecāku cilvēku līdzdalību darba tirgū, un tās būtu jāīsteno aktīvu vecumdienu stratēģiju satvarā. Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un būtu pakāpeniski jāievieš reformas. Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu adekvātums un ilgtspēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, sniedzot indivīdiem vienlīdzīgas iespējas iegūt un uzkrāt pensiju tiesības publiskās vai arodpensiju shēmās vai kombinācijā ar papildu shēmām, lai nodrošinātu pienācīgus pensijas ienākumus, kas būtu augstāki par nabadzības slieksni. Pensiju reformas būtu jābalsta uz aktīvām vecumdienām, optimizējot visu vecumu darba ņēmēju iespējas strādāt labas kvalitātes, produktīvos un veselīgos apstākļos līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam. Tajā pašā laikā darba ņēmējiem, kuri vēlas turpināt darbību pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, vajadzētu būt iespējai to darīt. Būtu jānosaka īpaši pasākumi tādās jomās kā darbaspēka demogrāfija, darba aizsardzība, izglītība un apmācība, prasmju un kompetenču pārvaldība, darba organizācija veselīgai un produktīvai darba dzīvei, īstenojot paaudžu solidaritātes pieeju. Dalībvalstīm būtu jāveicina jauniešu nodarbinātība un personu darba maiņa sakarā ar priekšlaicīgu pensionēšanos, kā arī zināšanu un pieredzes nodošana no paaudzes paaudzē. Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un būtu pakāpeniski jāievieš reformas, kā arī jāmaina uztvere par vecākiem darba ņēmējiem un to nodarbināmību. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizstrādā veselīgas novecošanas plāni, kas aptver piekļuvi veselības un aprūpes pakalpojumiem, kā arī stratēģijas veselības veicināšanai un profilaksei.