Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Protokolu par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā (11997D/PRO/02),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka Savienībai jāveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kas “nodrošina, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām”,

–  ņemot vērā LESD 21. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā,

–  ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, tostarp tās 45. pantu, kurā noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 29. septembra (14142/10) un 2011. gada 8. jūlija (14142/1/10) lēmumu projektus par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 7. decembra lēmuma projektu (14302/3/11) par sistēmu Šengenas acquis noteikumu pilnīgai piemērošanai Bulgārijas Republikā un Rumānijā,

–  ņemot vērā 2011. gada 8. jūnijā pieņemto nostāju par Padomes lēmuma projektu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā(1),

–  ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija, 2011. gada 22. un 23. septembra, 2012. gada 25. un 26. oktobra, 2013. gada 7. un 8. marta un 2013. gada 5. un 6. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā 2011. gada 13. oktobra rezolūciju par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 9. decembra un 2012. gada 1. un 2. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908 (2017. gada 12. oktobris) par dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Vīzu Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā(3),

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2018/934 (2018. gada 25. jūnijs) par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 2. jūnija paziņojumu “Stratēģija pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai” (COM(2021)0277),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (COM(2021)0891),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 24. maija paziņojumu “2022. gada ziņojums par stāvokli Šengenas zonā” (COM(2022)0301),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2022/922 (2022. gada 9. jūnijs) par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013(5),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 23. jūnija Lēmuma projektu (10624/22) par sistēmu Šengenas acquis noteikumu pilnīgai piemērošanai Horvātijas Republikā,

–  ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā: kontroles atcelšana pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par stāvokli Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma(7),

–  ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Bulgārija un Rumānija pieņēma Šengenas acquis pēc pievienošanās Eiropas Savienībai 2007. gadā; tā kā Bulgārija 2008. gadā nāca klajā ar deklarāciju par gatavību sākt novērtēšanas, ko veic Šengenas Novērtēšanas darba grupa (SCH‑EVAL), kurā ietilpst eksperti no Šengenas dalībvalstīm; tā kā Rumānija 2007. un 2008. gadā nāca klajā ar deklarāciju par gatavību sākt novērtēšanas, ko veic SCH-EVAL;

B.  tā kā attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju veikto Šengenas novērtēšanas procesu un abu valstu gatavību īstenot visus Šengenas acquis noteikumus ir apstiprinājuši gan SCH-EVAL eksperti, gan Padome savos 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos; tā kā Padome 2011. gada 8. jūlija lēmuma projektā pārliecinājās, ka Šengenas acquis piemērošanai vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti visās jomās, proti, datu aizsardzības, gaisa robežu, sauszemes robežu, policijas sadarbības, Šengenas Informācijas sistēmas, jūras robežu un vīzu jomā; tā kā vienlaikus ar izaicinošo uzdevumu pārvaldīt Eiropas Savienības ārējās robežas abas valstis pēc Šengenas novērtēšanas procesa pabeigšanas ir spējušas pašos pamatos pārstrukturēt savas robežu uzraudzības sistēmas un veikt nozīmīgus ieguldījumus savu tiesībaizsardzības iestāžu spēju uzlabošanā; tā kā 2005. gada Pievienošanās aktā ir noteikts, ka Šengenas novērtēšanas procedūru sekmīga pabeigšana ir vienīgais priekšnoteikums, lai pilnībā piemērotu Šengenas acquis, ieskaitot kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām; tā kā Bulgārijas un Rumānijas gatavību pilnībā piemērot Šengenas acquis vairākkārt ir atzinuši valstu un valdību vadītāji Padomē, kā arī nesen to atzina Komisija un Parlaments, proti, Komisijas 2022. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā un Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcijā par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību;

C.  tā kā Padome 2010. gada 29. septembra lēmuma projektā ierosināja pilnīgu Šengenas acquis piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā un kontroles atcelšanu pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām; tā kā Parlaments savā 2011. gada 8. jūnija nostājas dokumentā apstiprināja šo lēmumu un lūdza Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā plāno ieviest lēmumā būtiskus grozījumus;

D.  tā kā Padomes lēmuma pieņemšana Tieslietu un iekšlietu padomē ir vairākas reizes tikusi atlikta;

E.  tā kā ar Padomes 2017. gada 12. oktobra lēmumu Bulgārijai un Rumānijai tika piešķirta pasīva piekļuve Vīzu informācijas sistēmai; tā kā Padome 2018. gada 18. aprīļa lēmuma projektā ierosināja pilnībā piemērot abās dalībvalstīs pārējos Šengenas acquis noteikumus, kas saistīti ar Šengenas Informācijas sistēmu;

F.  tā kā ne 2005. gada Pievienošanās aktā, ne Šengenas novērtēšanas mehānismā nav paredzēts noteikt atšķirīgus termiņus kontroles atcelšanai pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām; tā kā visi iepriekšējie Šengenas zonas paplašināšanās procesi tika ieviesti ar vienu tiesību aktu;

G.  tā kā Padome ir apspriedusies ar Parlamentu par tās lēmuma projektu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Horvātijas Republikā (10624/22); tā kā Parlamentā turpinās darbs pie minētā Padomes lēmuma projekta;

H.  tā kā Šengenas zona ir unikāls veidojums un viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, kas ļauj cilvēkiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā bez kontrolēm pie iekšējām robežām; tā kā tas ir kļuvis iespējams, pateicoties dažādiem kompensējošiem pasākumiem, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidei (lai pastiprinātu informācijas apmaiņu), kā arī izvērtēšanas mehānisma radīšanai, lai pārbaudītu Šengenas acquis īstenošanu dalībvalstīs un veicinātu savstarpēju uzticēšanos Šengenas zonas darbībai;

I.  tā kā visām dalībvalstīm, kas ietilpst Šengenas zonā, ir pienākums ievērot Šengenas acquis, tostarp attiecībā uz pamattiesībām saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 4. pantu(9);

J.  tā kā iekšējās robežkontroles saglabāšana Savienībā un tās atjaunošana Šengenas zonā nopietni ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi, jo īpaši mobilos darba ņēmējus un visus tos, kas gūst labumu no brīvas pārvietošanās principa ES, un būtiski grauj viņu uzticēšanos Eiropas iestādēm un integrācijai; tā kā tas izraisa tiešas darbības un investīciju izmaksas pārrobežu un mobilajiem darba ņēmējiem, tūristiem, kravu autopārvadātājiem un valsts pārvaldei un rada negatīvas sekas dalībvalstu ekonomikai un ES iekšējā tirgus darbībai, tostarp negatīvi ietekmē vidi, jo robežšķērsošanas vietās sastājas daudzu kravas automašīnu rindas, kas uz priekšu virzās lēni; tā kā iekšējās robežkontroles saglabāšana Bulgārijā un Rumānijā īpaši nelabvēlīgi ietekmē gan vienlīdzības un nediskriminācijas principu ES teritorijā, gan eksportu un importu no šīm abām dalībvalstīm un uz tām, gan arī pārvadājumus no Eiropas lielākajām dienvidu civilās flotes un kravas ostām un uz tām, kas nozīmē, ka samazinās ieguvumi un pieaug izdevumi;

K.  tā kā Šengenas acquis noteikumu pilnīga piemērošana Bulgārijas Republikā un Rumānijā stiprinātu Šengenas zonu un palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgas tiesības visiem tās iedzīvotājiem,

1.  atgādina, ka abas dalībvalstis 2011. gadā izpildīja visus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā piemērotu Šengenas acquis Rumānijā un Bulgārijā;

2.  pauž nožēlu, ka Padome jau vienpadsmit gadus nav spējusi pieņemt lēmumu par pilnīgu Šengenas acquis piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā, lai gan Komisija un Parlaments ir vairākkārt aicinājuši to darīt;

3.  atgādina par savu ilgstoši pausto nostāju, kas izklāstīta 2018. gada 11. decembra rezolūcijā, atbalstot Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā;

4.  atzinīgi vērtē Rumānijas un Bulgārijas vēlmi brīvprātīgi uzņemt faktu vākšanas misiju, kas ir lojālas sadarbības un savstarpējas uzticēšanās principa izpausme no šo dalībvalstu puses, neraugoties uz to, ka tās jau ir izpildījušas visas juridiskās prasības un nav pamata veikt turpmākus novērtējumus;

5.  mudina Padomi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2022. gada beigām pieņemtu lēmumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā, tādējādi nodrošinot, ka 2023. gada sākumā abās šajās dalībvalstīs tiek atcelta personu kontrole pie visām iekšējām robežām;

6.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 380 E, 11.12.2012., 160. lpp. (2) OV C 94 E, 3.4.2013., 13. lpp. (3) OV L 269, 19.10.2017., 39.lpp. (4) OV L 165, 2.7.2018., 37. lpp. (5) OV L 160, 15.6.2022., 1. lpp. (6) OV C 388, 13.11.2020., 18. lpp. (7) OV C 362, 8.9.2021., 77. lpp. (8) OV C 99, 1.3.2022., 158. lpp. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).