Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2022/0212(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0241/2022

Iesniegtie teksti :

A9-0241/2022

Debates :

PV 18/10/2022 - 7
CRE 18/10/2022 - 7

Balsojumi :

PV 19/10/2022 - 7.3
CRE 19/10/2022 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2022)0366

Pieņemtie teksti
PDF 231kWORD 73k
Trešdiena, 2022. gada 19. oktobris - Strasbūra
Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
P9_TA(2022)0366A9-0241/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (12108/2022 – C9-0306/2022 – 2022/0212(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(2),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(3) (“DFS regula”), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija(4), kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas(5),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)(7),

–  ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā — ES rīcībspējas pastiprināšana(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640) un Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par to(9),

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 °C, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgos klimata apstākļos,

–  ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 22/2021 “Ilgtspējīgs finansējums: vajadzīga saskaņotāka ES rīcība, lai finansējumu novirzītu ilgtspējīgiem ieguldījumiem”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 09/2022 “Klimata izdevumi ES 2014.–2020. gada budžetā — nav tik lieli, kā ziņots”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 10/2021 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā: laiks vārdus pārvērst darbos”,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību(10),

–  ņemot vērā 2022. gada 22. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (COM(2022)0184), un ziņojumu A9-0230/2022 par šo tematu, kuru Budžeta komiteja un Budžeta kontroles komiteja pieņēma 2022. gada 8. septembrī un Parlaments apstiprināja 2022. gada 12.- 15. septembra sesijā,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par to(11),

–  ņemot vērā ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(12),

–  ņemot vērā 2022. gada 5. aprīļa rezolūciju par 2023. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(13),

–  ņemot vērā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2023. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(14),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (COM(2022)0400) (“budžeta projekts”), ko Komisija pieņēma 2022. gada 1. jūlijā un kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1 (COM(2022)0670),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2022. gada 6. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2022. gada 9. septembrī (12108/2022 – C9-0306/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

–  ņemot vērā attiecīgo komiteju atzinumus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0241/2022),

Vispārējs pārskats par III iedaļu

1.  atgādina, ka Parlaments 2022. gada 5. aprīļa rezolūcijā par 2023. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm noteica skaidras politiskās prioritātes 2023. gada budžetam; no jauna apstiprina savu stingro apņemšanos īstenot minētās prioritātes un nosaka turpmāk izklāstīto nostāju, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma apmēru šo prioritāšu izpildei; uzskata, ka Savienībai ir jābūt nodrošinātai ar visiem iespējamajiem budžeta līdzekļiem, lai reaģētu uz pašreizējām krīzēm un koncentrētos uz cilvēku vajadzībām;

2.  tā kā ar Eiropas Savienības budžetu būtu jāveicina publiskās investīcijas, atbalstot rūpniecības un stratēģiskās nozares, sabiedriskos pakalpojumus, tādu darbvietu izveidi, kurās tiek ievērotas darba ņēmēju tiesības, cīņu pret nabadzību, sociālo atstumtību un nevienlīdzību, vides aizsardzību un ikvienas valsts un reģiona potenciāla pilnīgu izmantošanu, kā arī jācenšas īstenot ārējās attiecības, kas balstās uz solidaritāti, sadarbību, savstarpēju cieņu un miera veicināšanu un uzturēšanu;

3.  uzsver, ka Savienība saskaras ar ārkārtīgi sarežģītu problēmu kopumu, tostarp Ukrainas kara tiešajām un netiešajām sekām, augstu inflāciju, aizvien lielāku nabadzību, augstām enerģijas cenām un piegādes drošības riskiem, kā arī ekonomikas perspektīvu pasliktināšanos, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, nepieciešamību nodrošināt taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu atveseļošanos no pandēmijas, krīzēm daudzos citos pasaules reģionos, tehnoloģiskām pārmaiņām, tostarp pieaugošo digitalizāciju, un dzimumu nevienlīdzību, kā arī aizvien steidzamāko nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības krīzi un to sekām un nepieciešamību paātrināt taisnīgu pārkārtošanos, cita starpā investējot energoefektivitātē; uzskata, ka Savienības budžetam būtu jāpalīdz risināt šīs problēmas un atbilstoša veidā jāatbalsta visi, un vienlaikus pauž bažas par ārkārtīgi ierobežotajām rezervēm, kuras veido aptuveni vienu trešdaļu no pagājušā gada rezervēm, vai — 6. izdevumu kategorijas gadījumā — par šādas rezerves neesamību, un par budžetā iestrādāto ierobežoto elastību un spēju reaģēt krīzes situācijās; uzskata, ka ir būtiski, jo īpaši kara laikā, palielināt investīcijas un risināt bezdarba problēma, kā arī likt pamatus noturīgākai un ilgtspējīgākai Savienībai, vienlaikus pievēršot uzmanību arī konkrētām darbībām ar mērķi novērst kara sekas citur pasaulē; pauž nožēlu par to, ka BP nenodrošina atbilstošus risinājumus pašreizējām problēmām; atgādina, ka daudzgadu finanšu shēma (DFS) netika sagatavota tā, lai risinātu tādas situācijas kā pandēmija, karš, augsta inflācija, augstas enerģijas cenas, liels bēgļu skaits, jaunu valstu pievienošanās, pārtikas trūkums un humanitārā krīze;

4.  pauž nožēlu par Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, kurā salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu saistību apropriācijas DFS izdevumu kategorijās ir samazinātas par 1,64 miljardiem EUR, bet maksājumu apropriācijas — par 530 miljoniem EUR; uzskata, ka Padomes ierosinātie samazinājumi neatspoguļo to problēmu nopietnību, ar kurām saskaras Savienība un tās iedzīvotāji, tos nepamato nedz īstenošanas tendenču, nedz apguves spēju objektīvs novērtējums un tie ir pretrunā kopīgajām politikas pamatprioritātēm, tādējādi apdraudot Savienības spēju sekmīgi īstenot tās galvenos politiskos mērķus un prioritātes; uzskata, ka Padomei nevajadzētu mērķtiecīgi vērsties pret programmām, kuru vajadzībām līdzsvarošanas un stabilizācijas nolūkā tiek izmantotas DFS regulas 5. pantā paredzētās korekcijas, jo tas būtu pretrunā minētā panta mērķim, kas paredz stiprināt konkrētas politiskās prioritātes; jo īpaši atgādina, ka minētajā pantā nav paredzēti līdzekļu papildinājumi, kā norāda Padome; secina, ka Padomes nostāja ir tālu no tā, ko sagaida Parlaments; tāpēc nolemj visās pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, principā atjaunot apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā gan attiecībā uz darbības, gan attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un Parlamenta nostājai par pamatu ņemt budžeta projektu;

5.  saglabā budžeta projektā iekļautās apropriācijas tematiskajiem īpašajiem instrumentiem, proti, rezervei solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, Globalizācijas pielāgošanās fondam darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un Brexit korekcijas rezervei; uzskata, ka, ņemot vērā neprognozētās, ārkārtējās un iepriekš nepieredzētās problēmas, ar kurām saskaras Savienība, elastības instruments būtu jāizmanto visā pilnībā; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējās smagās un savstarpēji saistītās krīzes, ir jāizmanto 2021. gada rezerves, kas atrodamas vienotā rezerves instrumenta a) sadaļā, un papildu apropriācijas minētā instrumenta c) sadaļā;

6.  atgādina savu jau izsenis pausto nostāju, ka jaunām politikas prioritātēm vai uzdevumiem ir jāpiešķir jauni resursi; plāno izmantot šo pieeju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (Mikroshēmu akts) (COM(2022)0046) un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības drošas savienojamības programmas izveidi 2023.–2027. gadam (COM(2022)0057); šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums par Eiropas parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu, (COM(2022)0349) neparedz līdzekļu pārdali no citām programmām vai līdzekļu iezīmēšanu tajās;

7.  uzskata, ka Savienības budžetam tā apmēra, struktūras un noteikumu dēļ ir ļoti ierobežotas iespējas pienācīgi reaģēt uz problēmām, ar kurām saskaras Savienība, vai pienācīgi finansēt un īstenot jaunus kopīgus Savienības politikas mērķus vai iniciatīvas, par kurām paziņots Komisijas priekšsēdētājas 2022. gada runā par stāvokli Savienībā; jo īpaši atgādina, ka valstu vai to valdību vadītāji Krievijas agresijas karu pret Ukrainu ir raksturojuši kā “tektoniskas pārmaiņas Eiropas vēsturē” un ka Komisija ir norādījusi, ka neparedzētās vajadzības, ko Eiropā radījis karš, ievērojami pārsniedz pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā pieejamos līdzekļus un tāpēc ir vajadzīgi jauni finansējuma avoti; uzsver, ka Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma, kopā ar starptautiskajiem partneriem darot Ukrainai pieejamu pietiekamu un savlaicīgu atbalstu, uz kuru var paļauties; uzskata, ka tas vēl vairāk apliecina nepieciešamību steidzami veikt pamatīgu DFS pārskatīšanu, šādu priekšlikumu iesniedzot pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2023. gada pirmajā ceturksnī, cita starpā tāpēc, lai DFS padarītu elastīgāku, vajadzības gadījumā palielinātu maksimālos apjomus, lai atspoguļotu jaunās vajadzības un jaunās prioritātes, un risinātu problēmas, ko rada Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (ESAI) finansēšanas izmaksu iekļaušana 2.b izdevumu kategorijā;

8.  uzsver, ka reālam progresam jaunu pašu resursu jomā ir būtiska nozīme ESAI ietvaros veiktajiem atmaksājumiem par “NextGenerationEU” (NGEU) īstenošanu, kā arī finanšu stabilitātē un gan pašreizējās, gan turpmāko daudzgadu finanšu shēmu īstenošanā; aicina Komisiju nodrošināt jaunu pašu resursu savlaicīgu ieviešanu saskaņā ar ceļvedi, kas izklāstīts 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā, un ātrāk iesniegt priekšlikumu par otro grozu; mudina Padomi ievērot saskaņoto grafiku un panākt vajadzīgo progresu saistībā ar pašu resursiem, kas iekļauti pirmajā grozā, kuru Komisija ierosināja 2021. gada 22. decembrī, lai tos varētu ātri ieviest;

9.  uzsver, ka uz sekām, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un Covid-19 pandēmija, augošā inflācija un aizvien lielākais enerģijas un pārtikas trūkums, ir jāreaģē Savienības līmenī; jo īpaši uzsver, ka ir vajadzīgas pietiekamas zaļās investīcijas, lai stiprinātu Savienības enerģētisko neatkarību un īstenotu zaļo kursu; atgādina, ka kohēzijas un lauksaimniecības politika nevar būt galvenais finansējuma avots steidzamām prioritātēm, apdraudot ilgtermiņa mērķu īstenošanu, un uzsver, ka ir jāatbalsta pandēmijas un enerģētikas krīzes smagi skartie reģioni; aicina Komisiju, ņemot vērā ierobežotos resursus, kas Savienības budžetā pieejami reaģēšanai uz augstajām enerģijas cenām, analizēt iespējamo elastību un papildu resursus, tostarp neizlietotos līdzekļus no DFS 2014.–2020. gadam, kas ļautu atbalstīt MVU un neaizsargātas mājsaimniecības;

10.  uzskata, ka Savienībai būtu jāveic saskaņoti pasākumi, lai risinātu enerģētikas krīzi, un ierosina ļoti būtiskas papildu investīcijas šajā jomā; atgādina, ka šā mērķa sasniegšanai būs vajadzīgi papildu finanšu resursi, kas pārsniegs 2023. gada budžetu; tāpēc atgādina, ka ir svarīgi sniegt papildu finansiālo atbalstu ar RepowerEU starpniecību; prasa nekavējoties panākt vienošanos par RepowerEU un tā īstenošanu, lai pēc iespējas ātrāk varētu darīt pieejamus līdzekļus ar mērķi ātri palielināt Savienības enerģētisko neatkarību ar stratēģisku investīciju palīdzību, cita starpā atbalstot MVU un neaizsargātas mājsaimniecības;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie jaunas klasifikācijas Savienības izdevumu ietekmes uz dzimumu līdztiesību mērīšanai; aicina Komisiju nodrošināt, ka šajā klasifikācijā galvenā uzmanība tiek pievērsta programmu ietekmes uz dzimumu līdztiesību precīzam un visaptverošam atspoguļojumam, lai panāktu, ka tiek gūta maksimālā ietekme uz dzimumu līdztiesību no programmām, kuras pašlaik ir iekļautas kategorijā, kas apzīmēta ar nulli (zvaigznīšu), un lai gūtu pieredzi, kuru ņemt vērā programmu izstrādē; prasa arī paplašināt šo klasifikāciju, attiecinot to uz visām DFS programmām, lai apliecinātu 2023. gada budžeta rezultātus; šajā sakarībā uzsver, ka ir sistemātiski jāvāc un jāanalizē pēc dzimuma sadalīti dati; sagaida, ka visi ar dzimumu saistītie ziņojumi tiks sniegti, pamatojoties uz apjomu, nevis darbību skaitu;

12.  pauž dziļas bažas par to, ka Komisija vēl nesen ir finansējusi vai līdzfinansējusi hidžāba popularizēšanas kampaņas, piemēram, kampaņu ar saukli „hidžābā ir brīvība”; uzsver, ka no Savienības budžeta vairs nevajadzētu finansēt kampaņas, kas veicina hidžāba valkāšanu;

13.  sagaida, ka tiks sasniegti klimata un bioloģiskās daudzveidības integrēšanas mērķi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē centienus nodrošināt pārredzamāku un visaptverošāku ziņošanu un uzsver, ka ir jāveic pietiekami ex post novērtējumi un jāstrādā pie pieejamo datu detalizācijas pakāpes; atkārtoti aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Revīzijas palātas secinājumus par pārvērtētiem izdevumiem klimata jomā; atzinīgi vērtē arī ziņošanu par izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību; tomēr pauž bažas par to, ka 2026. un 2027. gada mērķrādītāji varētu netikt sasniegti, un aicina Komisiju pastiprināt centienus šo mērķrādītāju sasniegšanā; aicina Komisiju, iesniedzot gada budžetu, publicēt to izdevumu summas un īpatsvarus, kas palīdzēs sasniegt abus mērķrādītājus katrā programmā; aicina Komisiju uzraudzīt principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu un vajadzības gadījumā veikt nepieciešamos korektīvus pasākumus;

14.  atkārtoti norāda, ka 2023. gada budžetam ir jādod iespēja īstenot konferencē par Eiropas nākotni apstiprinātos ieteikumus;

15.  tāpēc kopējās apropriācijas 2023. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 187 293 119 206 EUR apmērā saistību apropriācijās, kas ir par 1 702 055 778 EUR vairāk, nekā ierosināts budžeta projektā; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu nolemj darīt pieejamus vēl 836 090 000 EUR saistību apropriācijās; kopējās apropriācijas 2023. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 167 612 834 087 EUR apmērā maksājumu apropriācijās;

1.izdevumu kategorija. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

16.  uzsver 1. izdevumu kategorijas būtisko ieguldījumu Ukrainas kara seku novēršanā un Savienības klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, cita starpā Savienības atkarības no fosilā kurināmā (arī no Krievijas) samazināšanā, atbalstot pētniecību un investīcijas ilgtspējīgās enerģētikas un transporta nozarēs; atkārtoti uzsver iespējas, ko šīs izdevumu kategorijas programmas nodrošina Ukrainas nostiprināšanai vienotajā tirgū, infrastruktūras tīklā un pētniecības jomā;

17.  atbalsta budžeta projektā iekļauto priekšlikumu 78,8 miljonus EUR no atceltajām saistībām piešķirt trim kopām, kas minētas attiecīgajā kopīgajā politiskajā paziņojumā, kurš pievienots pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulai(15); tomēr norāda, ka atlikušās 2021. un 2020. gadā pētniecības jomā atceltās saistības veido 836,09 miljonus EUR; uzstāj — ņemot vērā pieejamo resursu ierobežoto apmēru un ievērojamās vajadzības —, ka šis negaidīti lielais pētniecības jomā atcelto saistību apmērs, ko Komisija sarunu par DFS laikā nebija prognozējusi, visā pilnībā būtu jādara pieejams pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, ievērojot Finanšu regulas 15. panta 3. punktu; atgādina par šīs programmas ļoti augsto Savienības pievienoto vērtību un izcilo īstenošanas līmeni; tāpēc pauž stingru pārliecību, ka ar atlikušajām summām būtu jānodrošina ievērojams palielinājums galvenajām pētniecības prioritātēm, piemēram, veselībai (tostarp garajam Covid un pēc Covid-19 sindromam, piemēram, klīniskajiem izmēģinājumiem), klimatam, mobilitātei un enerģētikai, kultūrai un radošumam, tostarp jaunā Eiropas “Bauhaus” tālākai attīstīšanai, kā arī pārtikai, bioekonomikai, dabas resursiem un videi, lai risinātu neatliekamās problēmas, ar kurām saskaras Savienība, un sniegtu papildu atbalstu pētniekiem no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām, tostarp pētniekiem no Ukrainas, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas zaļajam kursam, Digitālajai programmai un Eiropas globālās ietekmes palielināšanai;

18.  uzsver dziļas bažas par ierosināto Eiropas Inovācijas padomes fonda pārvaldības veidu un aicina Komisiju iesaistīties atklātā dialogā ar Parlamentu par šī fonda pārvaldības veidu, lai nodrošinātu pienācīgu budžeta izpildi;

19.  atceļ Komisijas ierosināto līdzekļu pārdali Mikroshēmu akta un drošas savienojamības programmas finansēšanai saskaņā ar savu nostāju, ka jaunas iniciatīvas būtu jāfinansē no jauniem līdzekļiem, un svītro attiecīgās Padomes rezerves, tādējādi nodrošinot pienācīgu finansējuma apmēru prioritātēm pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, programmā “Digitālā Eiropa” un Savienības kosmosa programmā; no jauna dara pieejamas pētniecības jomā atceltās saistību apropriācijas, lai kompensētu līdzekļus, kas programmā “Apvārsnis Eiropa” iezīmēti Mikroshēmu aktam un drošas savienojamības programmai, lai šie jaunie priekšlikumi nekaitētu pašreizējām pētniecības prioritātēm; uzsver, ka NGEU līdzekļu apguvi nevar izmantot kā iemeslu tam, lai neīstenotu Finanšu regulas 15. panta 3. punktu un atteiktos no ievērojamu atcelto saistību summu izmantošanas krīzes laikā;

20.  atgādina, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) ir svarīga loma to investīciju veicināšanā, kas paredzētas augstas veiktspējas un ilgtspējīgu Eiropas komunikāciju tīklu attīstīšanai; uzsver, ka EISI ir jābūt izšķirošai nozīmei Savienības ekonomikas dekarbonizācijā, jo tas atbalsta alternatīvo degvielu infrastruktūru un atjaunīgo enerģiju, tādējādi paātrinot zaļo pārkārtošanos un palielinot Savienības enerģētisko neatkarību un drošību, un veicina savienojamību visā Savienības teritorijā, tostarp ar Pireneju pussalu un attāliem, mazapdzīvotiem reģioniem; uzsver, ka Krievijas nepieredzētais un neprovocētais militārais uzbrukums Ukrainai liek steidzami atbalstīt transporta infrastruktūru Ukrainā un uz Ukrainu (solidaritātes joslas), lai nodrošinātu kritiski svarīgu preču pārvadāšanu abos virzienos; tāpēc ierosina palielināt EISI transporta un enerģētikas sadaļu finansējumu, kopumā par 90 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

21.  uzsver, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir Savienības atveseļošanās un ilgtermiņa konkurētspējas pamatā; uzsver, ka ir svarīgi to saglabāt un pielāgot, ņemot vērā ļoti problemātisko situāciju; aicina Komisiju iesniegt nepieciešamos priekšlikumus, tostarp saistībā ar grozījumu vēstuli, lai novērstu jebkādu iespējamu neatbilstību starp Digitālo pakalpojumu akta stāšanos spēkā un uzraudzības maksu atgūšanu;

22.  uzsver, ka uzņēmumus un jo īpaši MVU, kas veido Eiropas ekonomikas pamatu, tostarp uzņēmumus, kuri darbojas tūrisma nozarē un kultūras un radošajās nozarēs, kas ir piedzīvojušas ievērojamu apjoma sarukumu, ir smagi skārusi Covid-19 krīze un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sekas, jo īpaši augstās enerģijas cenas; atbalsta līdzekļu palielinājumu vienotā tirgus kopas MVU sadaļai, par 10 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu; ierosina arī palielināt budžeta projektā ierosināto summu par 1 miljonu EUR, lai atbalstītu Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) pašreizējo darbu augstas kvalitātes ziņošanas standartu izstrādē, ar nosacījumu, ka EFRAG pieņem darba plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgu un pārredzamu procesu un publisko pārraudzību, kā arī līdzsvarotu ieinteresēto personu pārstāvību;

23.  tāpēc palielina saistību apropriācijas 1. izdevumu kategorijā, par 663 650 000 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus; turklāt šai izdevumu kategorijai dara pieejamus kopumā 836 090 000 EUR saistību apropriācijās, kas atbilst saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu atceltajām saistībām, tādējādi par 677 278 157 EUR palielinot budžeta projektā iekļautās atceltās saistības, kas atkal darītas pieejamas;

2.aizdevumu apakškategorija. Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

24.  uzsver kohēzijas politikas kā būtiska Savienības investīciju politikas un konverģences instrumenta izšķirošo nozīmi ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un dalībvalstu un to reģionu, arī starp reģioniem un to iekšienē, vispārējas harmoniskas attīstības atbalstīšanā; sagaida, ka pēc plānošanas procesa aizkavēšanās pirmajos divos DFS 2021.–2027. gadam darbības gados īstenošanai 2022. gadā vajadzētu paātrināties; aicina dalībvalstis un Komisiju paātrināt plānošanas procesu, lai 2023. gadā varētu sākt kohēzijas fondu īstenošanu, kas palīdzēs vērsties pret sociālo, ekonomisko un teritoriālo nevienlīdzību un stimulēt Savienības ekonomiku, un palīdzēs publiskajam un privātajam sektoram, MVU un iedzīvotājiem šajos grūtajos laikos; uzsver risku, ka pandēmijas un Ukrainā notiekošā kara dēļ projekti varētu aizkavēties; aicina Komisiju izvērtēt un attiecīgā gadījumā ierosināt nepieciešamos politikas pielāgojumus un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu visu projektu turpināšanu un pilnīgu īstenošanu;

25.  aicina ES programmās dot priekšroku projektiem, kas veicina un atbalsta tādu darbvietu radīšanu, kurās ievēro tiesības, tostarp stabilu un reglamentētu algu līmeni un darba tiesiskās attiecības;

26.  piekrīt Padomes nostājai attiecībā uz 2.a izdevumu kategoriju;

2.bizdevumu apakškategorija. Noturība un vērtības

27.  atkārtoti norāda, ka, neraugoties uz Parlamenta prasībām iekļaut ESAI ārpus maksimālajiem apjomiem, refinansēšanas izmaksas tiek segtas no 2.b izdevumu kategorijas; norāda, ka, ņemot vērā neparedzēto situāciju finanšu tirgos, kuru izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kas turpina negatīvi ietekmēt Savienības ekonomiku, virzot to zemākas izaugsmes, augstākas inflācijas un aizvien augstāku procentu likmju virzienā, ESAI finansēšanas izmaksām paredzētā pozīcija, visticamāk, būs jāizmanto visā pilnībā un ļoti iespējams, ka vajadzības var pārsniegt budžetā paredzēto summu; pauž nožēlu par to, ka tas de facto ietekmē programmas tajā pašā izdevumu kategorijā, ierobežojot Komisijas spēju vajadzības gadījumā ierosināt līdzekļu palielinājumu, kas pārsniedz plānoto finansējumu; norāda, ka ESAI finansēšanas izmaksas nevajadzētu segt no īpašiem instrumentiem, kas paredzēti tam, lai risinātu neparedzētas problēmas, piemēram, Ukrainā notiekošā kara sekas un enerģētikas krīzi;

28.  tāpēc ierosina par 200 miljoniem EUR palielināt līdzekļus, kas budžeta projektā paredzēti pamatprogrammai Erasmus+, kura vērsta uz mācību mobilitāti izglītībā un apmācībā, saskaņā ar Komisijas konstatēto vajadzību sniegt atbalstu Ukrainas studentiem un mācībspēkiem, kā arī citiem studentiem saistībā ar augsto inflāciju; uzsver, ka šīs apropriācijas arī palīdzēs izlīdzināt programmas Erasmus+ finanšu profilu, kurā finansējums koncentrēts perioda beigās, un nodrošinās konsekventāku gada finansējumu programmai, kurā pieprasījums gadu no gada ir stabils; turklāt uzsver, ka lielāki resursi palīdzēs īstenot pašreizējos centienus padarīt šo programmu zaļāku un iekļaujošāku, kā arī dos iespēju turpināt darbu ar 2022. gadā — Eiropas Jaunatnes gadā — gūtajiem rezultātiem; norāda uz priekšsēdētājas fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā pausto paziņojumu, ka 2023. gadam vajadzētu būt Eiropas Prasmju gadam, kam būtu vajadzīgs atbalsts 2023. gada budžetā;

29.  atgādina, ka sporta sadaļā Erasmus+ atbalsta bezpeļņas sporta pasākumus, kuru mērķis ir turpināt attīstīt Eiropas dimensiju sportā un sekmēt tautas sportam svarīgus jautājumus; uzsver sporta būtisko nozīmi diskriminācijas novēršanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā; tāpēc atbalsta nepieciešamu un mērķorientētu palielinājumu 10 miljonu EUR apmērā sportam paredzētajai pozīcijai, lai šī programma varētu atbalstīt Speciālās olimpiskās spēles, kas 2023. gadā notiks Berlīnē;

30.  uzsver, ka Eiropas Solidaritātes korpuss (ESK) palīdz jauniešiem iegūt praktisku pieredzi citā dalībvalstī, tādējādi palielinot viņu nodarbināmību un iespējas dzīvē; turklāt uzsver, ka ESK finansē brīvprātīgu humānās palīdzības darbu, kura veikšanā tiek izmantots humānās palīdzības korpuss, kas var sniegt svarīgu humāno palīdzību ārpus konflikta zonām; tāpēc nolemj palielināt ESK apropriācijas, par 8 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

31.  uzsver, ka Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, un īpaši uzsver, ka ir jāsaglabā atbalsts veselības sistēmām, lai uzlabotu to noturību un uzlabotu sagatavotību, izmantojot programmu “ES — veselībai”; uzsver arī šīs programmas būtisko nozīmi Vēža uzveikšanas plāna, Eiropas Zāļu stratēģijas un jaunizveidotās Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes atbalstīšanā; tāpēc atceļ Padomes ierosināto nesamērīgo un nepamatoto samazinājumu un palielina programmas finansējumu, par 25 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, cita starpā tādēļ, lai atbalstītu darbības ar mērķi panākt tādu vispārēju veselības apdrošināšanu visā Savienībā, kas ietvertu kvalitatīvu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem;

32.  uzsver, ka dabas katastrofas Eiropā kļūst aizvien biežākas un smagākas, ko pavisam nesen ir apliecinājuši rekordlielie dabas ugunsgrēki 2022. gada vasarā; pauž nožēlu par to, ka klimata pārmaiņu dēļ šādi ekstrēmi laikapstākļu notikumi, kas bieži vien izraisīs ārkārtas situācijas, kļūs aizvien intensīvāki un biežāki; šī iemesla dēļ un saskaņā ar Komisijas priekšsēdētājas solījumu 2022. gada runā par stāvokli Savienībā nolemj par 20 miljoniem EUR palielināt Savienības civilās aizsardzības mehānisma finansējumu, lai uzlabotu Savienības reaģēšanas spējas un labāk aizsargātu tās iedzīvotājus, cita starpā uzlabojot spēju izmantot medicīniskās vienības ārkārtas situācijās, un uzsver nepieciešamību ieguldīt pasākumos, kas palīdz mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām īpaši neaizsargātos reģionos;

33.  atgādina, ka Covid-19 pandēmija un ar to saistītie sabiedrības veselības pasākumi ir smagi skāruši kultūras un radošās nozares, bieži vien mazos uzņēmumus, individuālus māksliniekus un bezpeļņas kopienu organizācijas; uzsver programmas “Radošā Eiropa” būtisko lomu Eiropas jaunrades un Savienības vērtību, kā arī kultūras un radošo nozaru atveseļošanas atbalstīšanā, medijpratības veicināšanā un dezinformācijas apkarošanā; tāpēc nolemj palielināt šīs programmas 2023. gada apropriācijas, par 12 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

34.  uzsver, ka ir jāveicina tiesiskuma un pamattiesību ievērošana; uzsver programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” izšķirošo lomu ES vērtību, Eiropas pilsonības un demokrātijas, līdztiesības un dzimumu līdztiesības un tiesiskuma stiprināšanā Savienībā un ar dzimumu saistītas vardarbības upuru atbalstīšanā; tāpēc atceļ samazinājumus, ko Padome veikusi šajā programmā; turklāt nolemj palielināt Daphne sadaļu, par 2 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību, kas pandēmijas laikā ir saasinājusies, un visu veidu vardarbību pret bēgļiem, bērniem, jauniešiem un citām riska grupām, tādām kā LGBTIQ+ un cilvēki ar invaliditāti, un palielināt pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļu, par 1,5 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, jo īpaši tādēļ, lai nodrošinātu pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni;;

35.  pauž dziļas bažas par daudzajiem ziņojumiem, kuros uzsvērta tādu apvienību finansēšana, kas saistītas ar radikālām reliģiskām un politiskām organizācijām, piemēram, Musulmaņu brālību; aicina Komisiju garantēt, ka Savienības fondi finansē tikai tās organizācijas, kas stingri ievēro visas Eiropas vērtības, tostarp domas brīvību, vārda brīvību un vīriešu un sieviešu līdztiesību, jo īpaši izmantojot programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”; tādēļ aicina Komisiju uzlikt par pienākumu, pirms tiek darīti pieejami līdzekļi, saņēmējorganizācijām parakstīt hartu, kurā tām būtu noteikts pienākums ievērot šīs vērtības;

36.  atgādina, ka ir svarīgi atbalstīt sociālo dialogu un darba ņēmēju apmācību un nodrošināt tam stabilu finansējumu; aicina Komisiju nodrošināt attiecīgo budžeta līdzekļu labu apguvi;

37.  uzskata, ka ir jāpiešķir pietiekamas apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai dotu izšķirošu ieguldījumu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darba turpināšanā un intensificēšanā un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju;

38.  norāda, ka daudzi Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumenti un paziņojumi ir pieejami vienīgi angļu valodā; turklāt norāda, ka darba sanāksmes notiek bez mutiskā tulkojuma iespējas; prasa ievērot principus, tiesības un pienākumus, kas nostiprināti Savienības Pamattiesību hartā un Regulā Nr. 1/1958, kā arī iekšējās nostādnēs un lēmumos, piemēram, Labas administratīvās prakses kodeksā; tādēļ aicina Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras paredzēt cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu daudzvalodības principa ievērošanu, palielinot par rakstisko un mutisko tulkošanu atbildīgo darbinieku skaitu;

39.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt Savienības budžetu pret krāpšanu, korupciju un citām aizliegtām darbībām, kas negatīvi ietekmē Savienības un dalībvalstu budžetus; šajā sakarībā uzsver Eiropas Prokuratūras (EPPO) centrālo lomu Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tostarp attiecībā uz NextGenerationEU līdzekļu izmantošanu, un tiesiskuma ievērošanas nodrošināšanā; tāpēc nolemj piemērot EPPO mērķorientētus palielinājumus un palielināt tās darbinieku skaitu, lai šī struktūra varētu īstenot savas pilnvaras, tādējādi pastiprinot cīņu pret krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizēto noziedzību; aicina visas dalībvalstis pievienoties EPPO un nodrošināt Savienības finanšu interešu labāku aizsardzību; atgādina, ka ir svarīgi ievērot vispārējo nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai;

40.  uzskata, ka ir jānodrošina pienācīgs un stabils finansējums institucionālajai komunikācijai, lai Savienība varētu sadarboties ar iedzīvotājiem, tostarp vietējā līmenī, apkarot dezinformāciju un veicināt iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, kas ir vēl akūtāk nepieciešams, ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu; tāpēc attiecīgajās pozīcijās atjauno budžeta projektā ierosināto summu;

41.  palielina 2.b izdevumu apakškategoriju, kopumā par 272 821 707 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

3.izdevumu kategorija. Dabas resursi un vide

42.  pauž nopietnas bažas par Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi un tā ekonomiskajām sekām, kā arī par ekstremālu laikapstākļu notikumu, cita starpā smagu un ilgstošu sausuma periodu, ietekmi uz ražošanu un izplatīšanu lauksaimniecības nozarē un pārtikas tirgiem; uzsver, ka lauksaimniecībai ir stratēģiska nozīme pārtikas krīzes nepieļaušanā, jo tā nodrošina drošu un kvalitatīvu pārtiku par pieņemamām cenām visā Eiropā; atgādina, ka 2023. gads ir pirmais gads, kad darbosies jaunā kopējā lauksaimniecības politika, kas atbalstīs Savienības lauksaimniekus, kuriem ir būtiska nozīme lauku apvidu ekonomiskās noturības saglabāšanā, jo atvieglos jauno lauksaimnieku parādu slogu un palīdzēs viņiem pārvarēt augošās aizdevumu procentu likmes un augstākas resursu izmaksas; uzskata, ka krīzes situācija attaisno jaunās lauksaimniecības rezerves daļēju izmantošanu vismaz 10 miljonu EUR apmērā gados jaunu lauksaimnieku vajadzībām; aicina Komisiju sagatavot piemērotus ārkārtas pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem pamatakta noteikumiem un attiecīgā gadījumā palielināt izmantojamo summu;

43.  atgādina par programmas LIFE nozīmi atbalsta sniegšanā klimatrīcībai un vides aizsardzībai un tās svarīgo lomu paraugintervences izstrādē un tādu pasākumu katalizēšanā, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu; prasa palielināt LIFE budžeta atbalsta apmēru dažādās šīs programmas sadaļās; uzsver, ka jebkāds ikgadējais palielinājums programmai LIFE nozīmēs progresu virzībā uz integrēšanas mērķrādītāju un klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu; uzskata, ka pašreizējie apstākļi pamato īpašas uzmanības pievēršanu pantam, kas attiecas uz pāreju uz tīru enerģiju;

44.  uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina Eiropas Vides aģentūras budžets, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu un personāla resursus, kas ļautu pilnībā īstenot Eiropas zaļo kursu un ar to saistīto politiku — vienu no galvenajiem pīlāriem Savienības ekonomikas pārveidē par taisnīgu, iekļaujošu, ilgtspējīgu, noturīgu un oglekļneitrālu ekonomiku; uzskata, ka Komisijai visiem līdzekļiem būtu jāizvairās no tā, ka tiek apdraudēta vides politikas un tiesību aktu īstenošana un izpilde;

45.  uzsver taisnīgas pārkārtošanās plānu svarīgo nozīmi un nepieciešamību tos laikus apstiprināt pašreizējā ekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, lai nodrošinātu nepieciešamās investīcijas un izaugsmi Savienībā; uzsver, ka ir jānodrošina Taisnīgas pārkārtošanās fonda netraucēta īstenošana, jo tas ir būtisks instruments, ar ko palielināt Savienības enerģētisko neatkarību un inovācijas spējas un risināt sociālekonomiskās problēmas un enerģētikas pārkārtošanu, reaģējot uz klimata mērķiem;

46.  palielina 3. izdevumu kategoriju, par 61 240 000 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot daļu no pieejamās rezerves;

47.  atgādina, ka grozījumu vēstule, kā parasti, joprojām papildinās ainu attiecībā uz ELGF pieejamajiem līdzekļiem un ka pieeju grozījumiem 3. izdevumu kategorijā var attiecīgi pielāgot samierināšanas procedūras laikā;

4.izdevumu kategorija. Migrācija un robežu pārvaldība

48.  norāda, ka 2022. gadā kara pret Ukrainu dēļ bija jāpiešķir papildu finansējums 150 miljonu EUR apmērā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), lai atbalstītu dalībvalstis, kas uzņem no šī konflikta bēgošos cilvēkus; atzinīgi vērtē lēmumu iedarbināt Pagaidu aizsardzības direktīvu(16), kas konflikta rakstura dēļ un tādēļ, ka dalībvalstis cenšas pasargāt sievietes un bērnus no cilvēku tirdzniecības, tostarp cilvēku tirdzniecības seksuālas izmantošanas nolūkā, ietvers ilgtermiņa finanšu saistības un liks sniegt pastāvīgu budžeta atbalstu dalībvalstīm; tāpēc nolemj palielināt AMIF 2023. gada finansējumu, par 100 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

49.  atgādina, ka 2022. gadā bija arī jānodrošina papildu finansējums Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (BMVI), lai kara dēļ varētu sniegt papildu atbalstu priekšposteņa dalībvalstīm, kā arī atbalstītu Rumānijas, Bulgārijas un Horvātijas dziļāku integrāciju Šengenas zonā; turklāt pauž nožēlu par to, ka Komisija ir atkārtoti ierosinājusi samazināt saskaņoto BMVI finansējumu, lai budžeta projektā atrastu resursus tieslietu un iekšlietu aģentūrām ar paplašinātām pilnvarām, tostarp Eiropolam; ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, nolemj palielināt BMVI 2023. gada finansējumu, par 25 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

50.  atgādina, ka Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai ir būtiska nozīme dalībvalstu atbalstīšanā saistībā ar patvēruma un starptautiskās aizsardzības procedūrām, un norāda, ka aģentūras darba slodze ir palielinājusies gan kara pret Ukrainu dēļ, gan to jauno uzdevumu dēļ, kas tai uzticēti saskaņā ar paplašinātajām pilnvarām; tāpēc nolemj palielināt šīs aģentūras darbinieku skaitu;

51.  uzsver, ka ir vēl vairāk jāpalielina saistību apropriācijas un darbinieku skaits eu-LISA atbilstoši konstatētajām šīs aģentūras vajadzībām, tādējādi dodot tai iespēju 2023. gadā turpināt īstenot vairākus kritiski svarīgus Savienības projektus iekšējās drošības un robežu pārvaldības jomā;

52.  uzsver, cik svarīga ir efektīva Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), kas palīdz dalībvalstīm pārvaldīt Savienības kopējās ārējās robežas un nodrošināt integrētu robežu pārvaldību, pilnībā ievērojot pamattiesības; norāda, ka Frontex joprojām ar grūtībām apgūst apropriācijas, kuru apmērs gadu no gada strauji palielinās, un ar grūtībām pieņem darbā vajadzīgos papildu operatīvos darbiniekus; aicina Komisiju veikt padziļinātu šā jautājuma analīzi, lai Parlamenta uzraudzībā uzlabotu īstenošanu; tāpēc nolemj atbalstīt Padomes ierosinājumu 2023. gadā samazināt Frontex finansējumu par 50 miljoniem EUR; tomēr uzsver, ka ir jānodrošina Frontex tās pilnvaru un pienākumu īstenošanai nepieciešamie budžeta līdzekļi;

53.  palielina 4. izdevumu kategoriju, kopumā par 130 430 664 EUR pārsniedzot Padomes nostāju un par 80 430 664 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot daļu no pieejamās rezerves;

5.izdevumu kategorija. Drošība un aizsardzība

54.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Eiropas sadarbību aizsardzības jautājumos, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un ārkārtīgi nestabilo starptautisko situāciju; uzskata, ka šāda sadarbība ne tikai palielina Eiropas un tās iedzīvotāju drošību, bet arī nodrošina lielāku efektivitāti un iespējamus ietaupījumus; šajā sakarībā prasa palielināt finansējumu Eiropas Aizsardzības fonda spēju attīstības sadaļai, lai veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko pamatu, kas palīdzēs nodrošināt Savienības stratēģisko autonomiju;

55.  ierosina arī palielināt finansējumu militārajai mobilitātei, lai palīdzētu dalībvalstīm rīkoties ātrāk un efektīvāk; norāda, ka ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai atbalstītu kopējās drošības un aizsardzības politikas satvarā īstenotās misijas un operācijas, tostarp ar tādiem pasākumiem kā divējāda lietojuma transporta infrastruktūras finansēšana un diplomātisko atļauju un muitas noteikumu vienkāršošana; norāda, ka militāro mobilitāti varētu veicināt arī Rumānijas, Bulgārijas un Horvātijas tūlītēja pievienošanās Šengenas zonai; atgādina, ka nespējai atrisināt šo jautājumu ir negatīva ekonomiskā un ģeostratēģiskā ietekme; uzsver, ka ir jāatjauno līdzekļi, kas budžeta projektā ierosināti Iekšējās drošības fondam, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu cīņai pret smago un organizēto noziedzību ar pārrobežu dimensiju un cīņai pret kibernoziedzību;

56.  palielina 5. izdevumu kategoriju, kopumā par 81 192 700 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

6.izdevumu kategorija. Kaimiņattiecības un pasaule

57.  ar dziļām bažām norāda, ka Krievijas agresija pret Ukrainu un tās ietekme uz visu pasauli ir krasi palielinājušas nepieciešamību pēc humānās palīdzības, kuru jau tā bija grūti sniegt finansējuma trūkuma un visā pasaulē pieaugošā krīžu un konfliktu skaita dēļ; aicina ievērojami palielināt humāno palīdzību, lai novērstu vēl nepieredzēto neatbilstību starp vajadzībām un pieejamajiem resursiem; pauž nožēlu par to, ka 6. izdevumu kategorijā nav rezerves un līdz ar to tā nav gatava pašreizējai situācijai vai eventuālu jaunu ārkārtas situāciju risināšanai; uzskata, ka 6. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms būtu steidzami jāpalielina; pauž nožēlu par to, ka budžeta projekts nespēj nodrošināt vismaz pašreizējā reaģēšanas līmeņa saglabāšanu, savukārt humanitārās vajadzības un ārkārtas situāciju skaits visā pasaulē strauji pieaug, jo īpaši aizvien izteiktākais pārtikas trūkums, ko izraisa Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekme, aizvien izteiktākā klimata pārmaiņu ietekme, arvien smagākas klimata izraisītas katastrofas un jauni briestoši konflikti; pauž dziļas bažas par to, ka pat Parlamenta ierosinātie palielinājumi nenodrošinās pietiekamus resursus nepieciešamās humānās palīdzības sniegšanai 2023. gadā;

58.  prasa turpināt sniegt būtisku atbalstu austrumu kaimiņreģionam, jo īpaši valstīm, kas palīdz no Ukrainas bēgošajiem bēgļiem un cieš no inflācijas un augstām enerģijas un pārtikas cenām; uzskata, ka ir jāatbalsta politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, jo īpaši cilvēktiesību un demokrātijas aktīvisti, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aizstāv sieviešu tiesības un LGBTIQ+ kopienas tiesības vai sniedz palīdzību vajātām personām un politieslodzītajiem, kā arī Ukrainas un Moldovas organizācijas, kuras Krievijas agresijas kara dēļ ir bijušas spiestas pārstrukturēt savu darbību, organizācijas, kas dod ieguldījumu cīņā pret korupciju, un neatkarīgi mediji, kuri palīdz atklāt dezinformāciju un propagandu;

59.  aicina piešķirt papildu resursus dienvidu kaimiņreģionam, lai atbalstītu politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas; atzinīgi vērtē neseno paziņojumu par Savienības apņemšanos arī turpmāk piešķirt UNRWA daudzgadu finansējumu; uzsver, ka dienvidu kaimiņreģionam paredzēto apropriāciju palielinājums ir īpaši paredzēts tam, lai nodrošinātu paredzamu finansējumu UNRWA, ņemot vērā tās izšķirošo nozīmi Palestīnas bēgļu pamatvajadzību aizsardzībā un nodrošināšanā, kā arī viņu tautas attīstībā;

60.  pastiprina NDICI – “Eiropa pasaulē” tematiskās programmas un ātrās reaģēšanas darbības, jo īpaši izmantojot programmu “Cilvēki”, lai novērstu kara Ukrainā radītās sekas, izveidotu stabilākas veselības sistēmas un novērstu trūkumus piekļuvē būtiskiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī finansētu pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumus, izmantojot programmu “Planēta”, un izmantojot noturībai paredzēto pozīciju, lai veicinātu sinerģiju starp humanitārajām, attīstības un publiskajām investīcijām un darbībām miera jomā, jo īpaši valstīs, kas ir pievienošanās kandidātvalstis, bet vēl nevar izmantot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II);

61.  uzsver, ka IPA II ietvaros ir jāpalielina finansējums Rietumbalkānu valstīm gan tādēļ, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, gan arī tādēļ, ka tā ir ģeopolitiska prioritāte, jo īpaši ņemot vērā Krievijas neprovocēto agresijas karu pret Ukrainu, kas spēcīgi atbalsojas visā reģionā, taču uzstāj uz nosacījumu sistēmas prasību izvirzīšanu tiesiskuma jomā attiecībā uz katru 2023. gada budžetā paredzēto euro; šajā sakarībā aicina Komisiju daļu no papildu finansējuma izmantot Erasmus+ plānošanai, lai palielinātu finansējumu augstākās izglītības iestādēm nolūkā izveidot jaunu stipendiju programmu studentiem no Rietumbalkānu valstīm;

62.  prasa pēc iespējas drīzāk iekļaut Ukrainu un Moldovas Republiku IPA II darbības jomā un attiecīgi palielināt šīs programmas finansējumu; uzskata, ka ir jāsniedz atbalsts Ukrainai un Moldovai kā jaunām Savienības kandidātvalstīm un Gruzijai kā topošai pieteikuma iesniedzējai to ceļā uz dalību Savienībā; prasa atbalstīt turpmākas finansiālas palīdzības sniegšanu no IPA III ar mērķi veicināt programmas Erasmus+ starptautisko dimensiju;

63.  nolemj palielināt atbalstu stratēģiskajai komunikācijai, īpaši pasākumiem, ar kuriem apkaro globālo dezinformāciju, sistemātiski izsekojot un atklājot dezinformāciju, ko izplata valsts un citi dalībnieki;

64.  uzsver, ka ES makrofinansiālā palīdzība Moldovai, Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Gruzijai, Kosovai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai un Ukrainai ir ļoti nozīmīga, lai veicinātu investīcijas un atbalstītu atgūšanos no Covid-19 krīzes un kara sekām;

65.  palielina 6. izdevumu kategoriju, kopumā par 465 000 000 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot īpašos instrumentus;

7.izdevumu kategorija. Eiropas publiskā pārvalde

66.  uzskata, ka samazinājumi, kurus Padome veikusi šajā izdevumu kategorijā un kuru mērķis ir novērst elastības instrumenta izmantošanu, kā ierosināts budžeta projektā, ir nepamatoti un neļautu Komisijai pildīt savus uzdevumus; tāpēc atjauno budžeta projektā ierosinātos administratīvos izdevumus, kas paredzēti Komisijai, cita starpā par tās birojiem;

67.  uzsver riskus, ko Savienības iekšējai drošībai rada Krievijas iebrukums Ukrainā; minētajā sakarībā atzinīgi vērtē Iekšējās drošības un robežu pārvaldības atbalsta centra izveidi Moldovā un aicina Komisiju veicināt un paātrināt šī centra pilnvērtīgu darbību, sniedzot loģistikas un finansiālu atbalstu sadarbībā ar Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātu un Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorātu, kā arī ar Savienības ekspertiem no attiecīgajām Savienības TI aģentūrām, kas norīkoti uz Moldovu;

68.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Komisijai būtu pietiekami daudz darbinieku tās uzdevumu veikšanai — cita starpā to uzdevumu, kas saistīti ar jaunām iniciatīvām un nesen pieņemtiem tiesību aktiem; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka tās rīcībā ir efektīvai un lietderīgai īstenošanai nepieciešamie papildu darbinieki; šajā sakarībā uzsver to, kā tiesību aktu priekšlikumi Eiropas zaļā kursa ietvaros, Digitālo tirgu akts un Digitālo pakalpojumu akts, kā arī lielāki Savienības izdevumi saistībā ar NGEU un Atveseļošanas un noturības mehānismu ietekmē vajadzību pēc darbiniekiem konkrētos dienestos, jo īpaši Komisijas Vides ģenerāldirektorātā (DG ENV), Konkurences ģenerāldirektorātā (DG COMP), Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātā (DG CNECT) un Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai (OLAF); pauž bažas par to, ka Komisijai nav nepieciešamā darba veikšanai vajadzīgo darbinieku; aicina Komisiju ņemt vērā šīs personāla vajadzības, nemazinot darbinieku skaitu citās iestādes struktūrās;

69.  prasa ātri pieņemt Komisijas ierosināto Finanšu regulas mērķorientēto pārskatīšanu attiecībā uz nokavējuma procentu piemērošanu par atcelto vai samazināto konkurences jomā piemēroto naudas sodu novēlotu atmaksu, lai izvairītos no spiediena uz izdevumiem 7. izdevumu kategorijā;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

70.  atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; pieņem — pēc visu iesniegto priekšlikumu rūpīgas analīzes un pilnībā ņemot vērā Komisijas vērtējumu par to vai, tie atbilst juridiskajām prasībām un ir īstenojami, — tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes; aicina Komisiju ātri īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības un nodrošināt atgriezenisko saiti, informējot par to sniegumu un uz vietas gūtajiem rezultātiem;

Maksājumi

71.  uzsver, ka 2023. gada budžetā ir jānodrošina pietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, un nolemj principā atcelt Padomes veiktos samazinājumus un palielināt maksājumu apropriācijas tajās pozīcijās, kurās tiek grozītas saistību apropriācijas; uzsver, ka ir jāpaātrina programmu īstenošana, lai izvairītos no maksājumu uzkrājuma DFS darbības perioda otrajā pusē;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

72.  saglabā nemainīgu sava 2023. gada budžeta kopējo apmēru, proti, 2 268 777 642 EUR, kas noteikti ieņēmumu un izdevumu tāmē, kura pieņemta 2022. gada 7. aprīļa plenārsēdē un pēc Komisijas pieprasījuma atjaunināta 2022. gada 3. maijā saistībā ar izmaiņām aplēstajā indeksācijas koeficientā; nolemj mākslīgi un neietekmējot budžetu iekļaut savā štatu sarakstā 98 amata vietas tikai uz vienu gadu, lai varētu integrēt iekšējā konkursa laureātus, piemērojot Civildienesta noteikumu 29. panta 4. punktu, līdzīgi kā tas tika darīts 2020. gada budžetā; atjaunina piezīmes piecās budžeta pozīcijās, cita starpā tādēļ, lai pievienotu iespēju atlīdzināt lūgumrakstu iesniedzēju dalības izmaksas, tostarp ceļa, uzturēšanās un papildu izdevumus, Lūgumrakstu komitejas oficiālo darba braucienu laikā ārpus Parlamenta atrašanās vietām;

73.  atzīst Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes svarīgo lomu politiskās sistēmas pārredzamības, pareizas finanšu pārvaldības un daudzveidības uzturēšanā, nodrošinot, ka Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi piemēro kopīgus noteikumus; norāda — lai gan šīs iestādes budžets ir iekļauts I iedaļā “Eiropas Parlaments”, tā ir neatkarīga Savienības struktūra; tāpēc nolemj izveidot atsevišķu posteni šīs iestādes darbinieku atalgojumam un piemaksām un atsevišķu pozīciju Parlamenta štatu sarakstā attiecībā uz tās amata vietām, nepiešķirot papildu apropriācijas budžeta projektā;

74.  aicina Prezidiju nodrošināt pietiekamus līdzekļus 3 2 3. pantā “Atbalsts demokrātijai un trešo valstu parlamentu darbības sekmēšana”, lai Parlaments varētu efektīvi piedalīties Globālā cilvēktiesību tīkla augsta līmeņa konferences trešās kārtas organizēšanā, cita starpā — ja nepieciešams un iespējams — Parlamenta administrācijai iesniedzot pārvietojuma pieprasījumu budžeta izpildes gada laikā;

75.  saskaņā ar iepriekšminēto 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par 2023. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi un ņemot vērā ģenerālsekretāra 2022. gada 20. jūlijā sniegtās atbildes:

   a) atgādina, ka nepilnības cīņā pret draudiem kiberdrošībai un hibrīddrošībai vienā iestādē var ietekmēt visas iestādes; tāpēc atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai Parlamenta budžets būtu pienācīgi aprīkots tā spēju stiprināšanai pret kiberdraudiem un hibrīddraudiem visu iestāžu labā, jo īpaši ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, uzbrukumu skaita pieaugumu pēdējos gados un gaidāmās Eiropas vēlēšanas 2024. gadā;
   b) pieņem zināšanai pašreizējos pasākumus, ko administrācija veic, lai apkarotu dezinformāciju vai jebkādas darbības, kuru mērķis ir nepareizi atspoguļot deputātu nostājas, jo īpaši ņemot vērā 2024. gada Eiropas vēlēšanas; atkārtoti aicina īstenot ciešāku sadarbību starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem iestāžu līmenī;
   c) norāda uz atbalstu, kas sniegts Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupai un tās vadošajiem locekļiem demokrātijas atbalsta pasākumu veikšanā; atzinīgi vērtē darbību pastiprināšanu un prasa turpināt atbalstīt saziņu ar iedzīvotājiem, attiecīgā gadījumā sniedzot informāciju arī lingvistisko minoritāšu, reģionu un kopienu valodās, un turpināt dezinformācijas apkarošanu, īpašu uzmanību pievēršot jaunajām prioritārajām valstīm;
   d) saistībā ar to, ka pašlaik tiek pārskatīti Vispārīgie īstenošanas noteikumi par komandējumu un dienesta braucienu ceļa izdevumu atlīdzināšanu un Iekšējie noteikumi par Eiropas Parlamenta ierēdņu un pārējo darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, atkārto plenārsēdēs vairākkārt pausto pieprasījumu, lai Prezidijs nodrošina, ka reģistrētie deputātu palīgi par darba braucieniem starp trim Parlamenta darba vietām, saņem tādas pašas piemaksas kā ierēdņi un citi darbinieki;
   e) atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un darba braucienus ārpus Eiropas Savienības, un Lēmumu par Parlamenta komiteju darba braucieniem ārpus Eiropas Parlamenta trim darba vietām; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, precīzi sabalansējot augsto pievienoto vērtību, ko tas nodrošinātu EP deputātiem, un ierobežojumus vides, loģistikas un budžeta jomā;
   f) uzsver, ka Parlamenta Budžeta komitejai, lai tā varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, ir laikus un saprotamā veidā jāsaņem visa attiecīgā ar Parlamenta budžetu saistītā informācija; atzīstot, cik svarīgi ir izveidot Europa Experience visās dalībvalstīs, lai tuvinātu Savienību iedzīvotājiem, prasa atjaunināt Europa Experience centru darbības izmaksas, ņemot vērā augsto inflācijas līmeni; prasa arī atjaunināt informāciju par 37,9 miljonu EUR lielo aizdevumu, kas ierosināts, lai finansētu Europa Experience ēkas iegādi Dublinā, kā noteikts Finanšu regulas 266. panta 6. punktā;
   g) atgādina par pārredzamas un taisnīgas lēmumu pieņemšanas nozīmību ēku politikas jomā, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 266. pantu, saistībā ar Parlamenta ēku politiku;
   h) atgādina Prezidijam, ka pirms jebkādu svarīgu lēmumu pieņemšanas par jautājumiem, kas saistīti ar ēkām, ir pienācīgi jāinformē BUDG komiteja un jāapspriežas ar to, ņemot vērā šo lēmumu būtisko ietekmi uz budžetu; aicina Prezidiju izpētīt ietaupījumu iespējas, pilnībā pārskatīt projektu par Spaak ēkas Briselē nākotni;
   i) uzskata, ka laikā, kad Savienības iedzīvotāji saskaras ar dramatisku ikdienas dzīves dārdzības pieaugumu, visām Savienības iestādēm bez izņēmuma būtu jāapliecina solidaritāte un jārāda piemērs, īpaši saistībā ar enerģijas patēriņa samazināšanu; norāda, ka inflācija un enerģijas cenu pieaugums ir radījuši milzīgu spiedienu uz Parlamenta budžetu; pieņem zināšanai Prezidija 2022. gada 2. maija un 2022. gada 3. oktobra lēmumus par īstermiņa pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt Parlamenta enerģijas patēriņu; aicina nodrošināt, ka lietotāji paši var pielāgot temperatūru birojos un sanāksmju telpās, iekļaujoties sistēmā, kas apstiprināta ietaupījumu gūšanas nolūkā; aicina Parlamentu, kad tas drīzumā pārskatīs pašreizējo pieeju enerģijas taupīšanas darbībām, veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu vidējā termiņā un ilgtermiņā ar mērķi samazināt rēķinus par enerģiju; ņemot vērā enerģētikas krīzi un ģeopolitisko situāciju, atzinīgi vērtē un mudina veikt investīcijas, kas paredzētas atjaunīgajai enerģijai un fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai, jo īpaši siltumsūkņu uzstādīšanai; aicina paplašināt enerģijas ražošanu uz vietas, jo īpaši pēc iespējas ātrāk uzstādot vismodernākos jumta fotoelementus maksimālai potenciāla izmantošanai Briselē un Strasbūrā, un atzinīgi vērtē jauno pētījumu par rentablākiem fotoelementu paneļiem, kas patlaban tiek izstrādāts; atzinīgi vērtē EMAS izveidoto ēku energopārvaldības sistēmu un prasa, lai dienestu iesniegtajā tāmes projektā tiktu iekļauta ikgadēja revīzija; prasa, lai Prezidijs aizsāktu labas prakses apmaiņu starp Savienības iestāžu vadības struktūrām, liekot tām pārskatīt to daudzgadu izdevumu stratēģijas ar mērķi rast veidus, kā panākt turpmākus ietaupījumus; mudina turpināt viedokļu apmaiņu par paraugpraksi attiecībā uz enerģijas patēriņa politiku ārpus Savienības iestādēm, piemēram, ar vietējām iestādēm;
   j) atzinīgi vērtē sākotnējos pasākumus, kas veikti, lai formulētu oglekļneitralitātes mērķi; atgādina deputātiem un politiskajām grupām un aicina tos dot ieguldījumu, lai pastāvīgi tiktu samazināta lāžu pārvadāšana starp Briseli un Strasbūru plenārsēžu laikā, ko Prezidijs apņēmies panākt; prasa nākamajos budžetos ieplānot attiecīgas investīcijas lietus ūdens savākšanai un atkārtotai izmantošanai un ūdens racionālākai izmantošanai;

76.  aicina Parlamentu turpināt regulāri izvērtēt savu personāla vajadzību organizāciju, pārdalīt štata vietas starp direktorātiem atbilstīgi mainīgajām prioritātēm, lai jaunus uzdevumus pēc iespējas varētu veikt, nemainot darbinieku skaitu, un izvērtēt riskus, kas saistīti ar aizvien lielāka līgumdarbinieku skaita nodarbināšanu, tostarp risku, ka Parlamentā varētu tikt izveidota divu līmeņu personāla struktūra; ņemot vērā Parlamenta juridiskās saistības, uzsver, ka inflācijas apstākļos resursu izmantošanas prioritāšu maiņa kļūst vēl jo svarīgāka;

Citas iedaļas (IV–X iedaļa)

77.  uzsver spiedienu, ko augstā inflācija rada uz pārējo iestāžu izdevumiem; uzsver, ka lielāko daļu šo iestāžu budžeta nosaka tiesību aktos vai līgumos noteiktās saistības, ko ietekmē inflācija, un ka tās nevar kontrolēt inflācijas līmeni un enerģijas cenu pieaugumu; norāda, ka iestādēm ir vajadzīgs pietiekams darbinieku skaits, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras; atzinīgi vērtē šo iestāžu pastāvīgos centienus pārcelt darbiniekus citā amatā un rast papildu efektivitātes uzlabojumus, taču atzīst šīs pieejas ierobežotās iespējas pašreizējā situācijā, kad vienlaikus tiek paplašināti pienākumi; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav piešķīrusi nevienu no pārējo iestāžu pieprasītajām papildu amata vietām neatkarīgi no to jaunajiem uzdevumiem; nosoda Padomes horizontālo pieeju palielināt samazinājuma likmi par 1,8 procentpunktiem katrā iestādē un uzskata, ka tā nav pamatota; atgādina, ka samazinājuma likmes palielināšana liktu pārējām iestādēm saglabāt lielāku brīvo amata vietu skaitu, tādējādi samazinot to darbinieku skaitu un spēju reaģēt uz iedzīvotāju bažām un īstenot savas pilnvaras;

78.  tāpēc nolemj atjaunot budžeta projektā paredzēto apmēru Eiropas Reģionu komitejai; saskaņā ar džentlmeņu vienošanos negroza Padomes lasījumu attiecībā uz Padomi un Eiropadomi;

79.  turpmāk minētajos pienācīgi pamatotajos gadījumos palielina apropriāciju apmēru vai darbinieku skaitu, pārsniedzot budžeta projektā paredzēto, ar mērķi nodrošināt iestādēm pietiekamus resursus, lai tās varētu pienācīgi, efektīvi un iedarbīgi veikt no to pilnvarām izrietošos uzdevumus, kuru skaits aizvien pieaug, un lai tās būtu gatavas turpmākiem izaicinājumiem, jo īpaši kiberdrošības jomā; šajā sakarībā uzsver, ka Savienība nav pietiekami gatava cīņai pret kiberdraudiem, kas gadu gaitā kļūst arvien biežāki un sarežģītāki; uzskata, ka visām Savienības iestādēm būtu jāsaņem pienācīgi līdzekļi un personāls šo draudu novēršanai gan iekšēji, gan iestāžu sadarbības ietvaros; tāpēc ierosina:

   a) atjaunot apropriāciju apmēru atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Ombuda tāmēm, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto apropriāciju apmēru tajās budžeta pozīcijās, kurās iekļautas ar jaunajiem darbiniekiem saistītas apropriācijas, kā arī štata vietu skaitu to štatu sarakstos;
   b) atjaunot apropriāciju apmēru daļēji saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Ārējās darbības dienesta tāmēm, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto apropriāciju apmēru tajās budžeta pozīcijās, kurās iekļautas ar jaunajiem darbiniekiem saistītas apropriācijas, kā arī štata vietu skaitu to štatu sarakstos;
   c) saskaņā ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pieprasījumu pastiprināt vairākas darbības pozīcijas, lai 2023. gada budžetā atspoguļotu neparedzēti augsto dzīves dārdzību, kas netika ņemta vērā tāmes sagatavošanas laikā;

Grozījumu vēstules novērtējums

80.  pieņem zināšanai, ka 2023. gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstule Nr. 1 kopumā ietekmē neto izdevumus par papildu 758,3 miljoniem EUR saistību apropriācijās un 2 394,9 miljoniem EUR maksājumu apropriācijās, tostarp ļoti būtiski maksājumu apropriācijas palielinās FAST-CARE dēļ; pieņem zināšanai arī to, ka Komisija kopumā ierosina izmantot elastības instrumentu 822,1 miljona EUR apmērā 2.b, 5. un 6. izdevumu kategorijai;

81.  norāda, ka grozījumu vēstulē ir ņemtas vērā tikai dažas Parlamenta paustās bažas un ierosinātās prioritātes, kas izklāstītas šajā rezolūcijā, piemēram, humānās palīdzības, UCPM un Erasmus+ līdzekļu palielināšana un lielāks atbalsts aizsardzībai; tomēr pauž bažas par to, ka ierosinātie palielinājumi ir nepietiekami un ka daži no ierosinātajiem palielinājumiem ir paredzēti jau agrāk, tātad tās nav papildu apropriācijas;

82.  norāda uz pasākumiem un darbībām, kas līdz šim veikti, lai atbalstītu Ukrainu kopš kara sākuma, un mudina Komisiju ierosināt turpmākus pasākumus; pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2023. gada budžeta priekšlikumos nav pienācīgi reaģēts uz Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu plašajām sekām; uzskata, ka vajadzības 2023. gadā būs daudz lielākas, nekā ierosināts grozījumu vēstulē;

83.  pieņem zināšanai priekšlikumu izmantot vienoto rezerves instrumentu 450 miljonu EUR apmērā, lai segtu atveseļošanas instrumenta finansēšanas izmaksas; uzsver, ka faktiskās summas, kas vajadzīgas atveseļošanas instrumenta finansēšanas izmaksu segšanai jebkurā konkrētā gada budžetā, ir atkarīgas no aizņēmumu procentu likmēm, kas rada ievērojamu nenoteiktību ikgadējās sarunās par budžetu; uzsver, ka šīs izmaksas nekad nedrīkst tikt segtas uz programmu finansējuma rēķina; uzsver, ka SMI izmantošana atveseļošanas instrumenta finansēšanas izmaksu segšanai arī samazina jau tā ļoti ierobežoto budžeta elastību un ierobežotās rezerves un līdz ar to spēju reaģēt uz pašreizējām un jaunām vajadzībām; atgādina, ka steidzami ir nepieciešams pamatīgi pārskatīt DFS un ka Parlaments pieprasa atveseļošanas instrumentam nepiemērot DFS griestus;

84.  norāda uz citām iedaļām paredzēto apropriāciju koriģēto līmeni, ņemot vērā pašreizējo aplēsi par algu korekciju 2022. gadam, kas ir zemāka, nekā prognozēts 2023. gada budžeta projektā, un apropriāciju pārvietojumu no citām iestādēm uz CERT-EU, lai uzlabotu Savienības kiberdrošības spējas, tādējādi par 45 miljoniem EUR samazinot citu iestāžu apropriāciju līmeni;

o
o   o

85.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.
(2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(3) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.
(4) OV C 444 I, 22.12.2020.
(5) Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, 2. pielikums “Deklarācijas” (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357).
(6) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.
(7) OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0219.
(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
(10) OV C 99, 1.3.2022., 158. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0010.
(12) OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.
(13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0106.
(14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0127.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
(16) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 21. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika