Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/0223(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0234/2022

Iesniegtie teksti :

A9-0234/2022

Debates :

PV 17/10/2022 - 14
CRE 17/10/2022 - 14
PV 10/07/2023 - 15
CRE 10/07/2023 - 15

Balsojumi :

PV 19/10/2022 - 7.5
CRE 19/10/2022 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi
PV 11/07/2023 - 8.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2022)0368
P9_TA(2023)0261

Pieņemtie teksti
PDF 450kWORD 117k
Trešdiena, 2022. gada 19. oktobris - Strasbūra
Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešana ***I
P9_TA(2022)0368A9-0234/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (COM(2021)0559 – C9-0331/2021 – 2021/0223(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/94/ES43 ir noteikts regulējums par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Komisijas paziņojumā par minētās direktīvas piemērošanu44 norādīts uz uzlādes un uzpildes infrastruktūras nevienmērīgo attīstību visā Savienībā un sadarbspējas un lietošanas ērtuma trūkumu. Tajā norādīts, ka tā kā nav skaidras vienotas metodoloģijas mērķrādītāju noteikšanai un pasākumu pieņemšanai saskaņā ar Direktīvā 2014/94/ES prasītajiem valstu politikas regulējumiem, ir radusies situācija, ka mērķrādītāju noteikšanas un atbalsta rīcībpolitiku vērienīgums dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras.
 (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/94/ES43 ir noteikts regulējums par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Komisijas paziņojumā par minētās direktīvas piemērošanu44 norādīts uz uzlādes un uzpildes infrastruktūras nevienmērīgo attīstību visā Savienībā un sadarbspējas un lietošanas ērtuma trūkumu. Tajā norādīts, ka, tā kā nav skaidras vienotas metodoloģijas mērķrādītāju noteikšanai un pasākumu pieņemšanai saskaņā ar Direktīvā 2014/94/ES prasītajiem valstu politikas regulējumiem, ir radusies situācija, ka mērķrādītāju noteikšanas un atbalsta rīcībpolitiku vērienīgums dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tas savukārt ir novedis pie tā, ka nav izdevies izveidot visaptverošu un pilnīgu alternatīvo degvielu infrastruktūras tīklu visā Savienībā.
__________________
 __________________
43 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
 43 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
44 COM(2020)0789.
 44 COM(2020)0789.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/63146 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/124247 jau ir noteikti CO2 emisiju standarti jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kā arī konkrētiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētajiem instrumentiem būtu jāpaātrina īpaši bezemisiju transportlīdzekļu ieviešana un tādējādi jārada pieprasījums pēc uzlādes un uzpildes infrastruktūras.
 (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/63146 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/124247 jau ir noteikti CO2 emisiju standarti jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kā arī konkrētiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minēto instrumentu pārskatīšana būtu jāpieskaņo pašreizējās regulas pārskatīšanai, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu alternatīvo degvielu izmantošanai un izvēršanai autotransportā un lai paātrinātu īpaši bezemisiju transportlīdzekļu un alternatīvo degvielu ieviešanu un tādējādi radītu pieprasījumu pēc uzlādes un uzpildes infrastruktūras.
__________________
 __________________
46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).
 46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).
47 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).
 47 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Iniciatīvām “ReFuelEU Aviation”48 un “FuelEU Maritime”49 būtu jāveicina ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana aviācijā un jūras transportā. Lai gan degvielas izmantošanas prasības ilgtspējīgu aviācijas degvielu jomā lielā mērā var balstīties uz esošo uzpildes infrastruktūru, ir vajadzīgas investīcijas stāvošu gaisa kuģu elektroapgādes jomā. Iniciatīvā “FuelEU Maritime” ir noteiktas prasības īpaši attiecībā uz krasta elektroenerģijas izmantošanu; tās var izpildīt tikai tad, ja TEN-T tīkla ostās krasta elektroapgāde tiek nodrošināta pienācīgā apmērā. Tomēr minētajās iniciatīvās nav noteikumu par vajadzīgo degvielas infrastruktūru, kuri ir priekšnosacījums mērķrādītāju sasniegšanai.
 (4)  Iniciatīvām “ReFuelEU Aviation”48 un “FuelEU Maritime”49 būtu jāveicina ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana aviācijā un jūras transportā. Lai gan degvielas izmantošanas prasības ilgtspējīgu aviācijas degvielu jomā lielā mērā var balstīties uz esošo uzpildes infrastruktūru, ir vajadzīgas investīcijas stāvošu gaisa kuģu elektroapgādes jomā. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizvērtē aviācijas ūdeņraža tirgus pašreizējais stāvoklis un turpmākā attīstība un jānodrošina priekšizpēte par attiecīgās infrastruktūras ieviešanu gaisa kuģu apgādei ar dzinējspēku, tostarp attiecīgā gadījumā iekļaujot plānu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai lidostās, jo īpaši gaisa kuģu uzpildei ar ūdeņradi un elektrouzlādei. Iniciatīvā “FuelEU Maritime” ir noteiktas prasības īpaši attiecībā uz krasta elektroenerģijas izmantošanu; tās var izpildīt tikai tad, ja TEN-T tīkla ostās krasta elektroapgāde tiek nodrošināta pienācīgā apmērā. Tomēr minētajās iniciatīvās nav noteikumu par vajadzīgo degvielas infrastruktūru, kuri ir priekšnosacījums mērķrādītāju sasniegšanai.
__________________
 __________________
48 COM(2021)0561.
 48 COM(2021)0561.
49 COM(2021)0562.
 49 COM(2021)0562.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Tāpēc visi transporta veidi būtu jāaplūko vienā instrumentā, kurā būtu jāņem vērā alternatīvo degvielu daudzveidība. Bezemisiju spēka pārvada tehnoloģiju izmantošana dažādos transporta veidos ir dažādos attīstības posmos. Konkrēti, autotransporta nozarē strauji palielinās akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu un uzlādējamu hibrīdelektrisku transportlīdzekļu skaits. Tirgū ir pieejami arī ūdeņraža degvielas elementu ceļu transportlīdzekļi. Turklāt pašlaik dažādos projektos un pirmajos komerciālajos pārvadājumos tiek izmantoti mazāki ūdeņraža un akumulatoru baterijas elektrokuģi un ar ūdeņraža degvielas elementiem darbināmi vilcieni, un turpmākajos gados ir gaidāma to pilnīga komercializācija. Savukārt aviācijas un ūdens transporta nozares joprojām ir atkarīgas no šķidrām un gāzveida degvielām, jo gaidāms, ka bezemisiju un mazemisiju spēka pārvada risinājumi tirgū ienāks tikai ap 2030. gadu un konkrēti aviācijas nozarē pat vēl vēlāk, un pilnīgai komercializācijai būs vajadzīgs laiks. Fosilo gāzveida vai šķidro degvielu izmantošana ir iespējama tikai atbilstoši stabili nostiprinātai skaidrai dekarbonizācijas iecerei, kas atbilst ilgtermiņa mērķim panākt klimatneitralitāti Savienībā, un tāpēc ir jāpalielina tādu atjaunīgo degvielu piemaisīšana vai aizstāšana ar tādām atjaunīgajām degvielām kā biometāns, modernās biodegvielas vai atjaunīgās un mazoglekļa sintētiskās gāzveida un šķidrās degvielas.
 (5)  Tāpēc visi transporta veidi būtu jāaplūko vienā instrumentā, kurā būtu jāņem vērā alternatīvo degvielu daudzveidība. Bezemisiju spēka pārvada tehnoloģiju izmantošana dažādos transporta veidos un dažādās dalībvalstīs un reģionos ir dažādos attīstības posmos. Konkrēti, autotransporta nozarē strauji palielinās akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu un uzlādējamu hibrīdelektrisku transportlīdzekļu skaits, tāpēc attiecībā uz šīm nobriedušajām tehnoloģijām jāparedz vērienīgāki mērķrādītāji. Tirgū ir pieejami arī ūdeņraža degvielas elementu ceļu transportlīdzekļi, lai gan mazākā mērā. Turklāt pašlaik dažādos projektos un pirmajos komerciālajos pārvadājumos tiek izmantoti mazāki ūdeņraža un akumulatoru baterijas elektrokuģi un ar ūdeņraža degvielas elementiem darbināmi vilcieni, un turpmākajos gados ir gaidāma to pilnīga komercializācija. Savukārt aviācijas un ūdens transporta nozares joprojām ir atkarīgas no šķidrām un gāzveida degvielām, jo gaidāms, ka bezemisiju un mazemisiju spēka pārvada risinājumi tirgū ienāks tikai ap 2030. gadu un konkrēti aviācijas nozarē pat vēl vēlāk, un pilnīgai komercializācijai būs vajadzīgs laiks. Savienībai būtu jāpastiprina savi centieni pakāpeniski izbeigt fosilo gāzveida vai šķidro degvielu izmantošanu un veicināt atjaunīgās alternatīvas, turklāt fosilo degvielu izmantošanai vajadzētu būt iespējamai tikai atbilstoši stabili nostiprinātai skaidrai dekarbonizācijas iecerei, kas atbilst ilgtermiņa mērķim panākt klimatneitralitāti Savienībā, un tāpēc ir jāpalielina tādu atjaunīgo degvielu piemaisīšana vai aizstāšana ar tādām atjaunīgajām degvielām kā biometāns, modernās biodegvielas vai atjaunīgās un mazoglekļa sintētiskās gāzveida un šķidrās degvielas.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Šādas biodegvielas un sintētiskās degvielas, kas aizstāj dīzeļdegvielu, benzīnu un reaktīvo dzinēju degvielu, var ražot no dažādām izejvielām, un tās var piemaisīt fosilajām degvielām ļoti augstā piemaisījuma attiecībā. Veicot nelielus pielāgojumus, tās var tehniski izmantot pašreizējās transportlīdzekļu tehnoloģijās. Atjaunīgo metanolu var izmantot arī iekšējo ūdensceļu navigācijā un tuvsatiksmes kuģošanā. Sintētiskām un parafīna degvielām ir potenciāls samazināt fosilās degvielas avotu izmantošanu transportlīdzekļu energoapgādē. Visas šīs degvielas var izplatīt, uzglabāt un lietot, izmantojot esošo infrastruktūru vai vajadzības gadījumā tāda paša veida infrastruktūru.
 (6)  Lai maksimāli palielinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu, šādas biodegvielas, arī biogāzi, un sintētiskās degvielas, kas aizstāj dīzeļdegvielu, benzīnu un reaktīvo dzinēju degvielu, var ražot no dažādām izejvielām, un tās var piemaisīt fosilajām degvielām ļoti augstā piemaisījuma attiecībā. Tas ir īpaši svarīgi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijas un jūras transporta nozarē, kuru elektrifikācija būs lēnāka. Veicot nelielus pielāgojumus, šīs degvielas var tehniski izmantot pašreizējās transportlīdzekļu tehnoloģijās. Atjaunīgo metanolu var izmantot arī iekšējo ūdensceļu navigācijā un tuvsatiksmes kuģošanā. Sintētiskām un parafīna degvielām ir potenciāls samazināt fosilās degvielas avotu izmantošanu transportlīdzekļu energoapgādē. Visas šīs degvielas var izplatīt, uzglabāt un lietot, izmantojot esošo infrastruktūru vai vajadzības gadījumā tāda paša veida infrastruktūru.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Tehnoloģiskās neitralitātes un energoefektivitātes vispārējos principus svarīgi pirmām kārtām ievērot attiecībā uz tehnoloģijām, kas nepieciešamas klimatneitralitātes panākšanai, jo dažām tehnoloģijām, kuras būs vajadzīgas tuvākajā nākotnē, vēl arvien ir vajadzīgas investīcijas pētniecībā un izstrādē, un vienlaikus jāsaglabā tirgus konkurence starp dažādām alternatīvajām tehnoloģijām, pienācīgi ņemot vērā pieejamību cenas ziņā un dalībvalstu atšķirīgos sākumpunktus.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Paredzams, ka sašķidrinātai dabasgāzei (LNG) arī turpmāk būs nozīme jūras transportā, kur pašlaik nav pieejamas ekonomiski dzīvotspējīgas bezemisiju spēka pārvada tehnoloģijas. Paziņojumā par ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju norādīts, ka bezemisiju jūras kuģi būs gatavi ienākšanai tirgū līdz 2030. gadam. Ņemot vērā kuģu ilgo darbmūžu, flotes pārveidošanai būtu jānotiek pakāpeniski. Atšķirībā no jūras transporta iekšējos ūdensceļos, kur parasti izmanto mazākus peldlīdzekļus un attālumi ir īsāki, bezemisiju spēka pārvada tehnoloģijām, piemēram, ūdeņraža un elektroenerģijas tehnoloģijām, būtu ātrāk jāienāk tirgū. Gaidāms, ka LNG šajā nozarē vairs nebūs būtiska nozīme. Transporta degvielas, piemēram, LNG, arvien vairāk ir jādekarbonizē, piemēram, piemaisot sašķidrinātu biometānu (bio-LNG) vai atjaunīgās un mazoglekļa sintētiskās gāzveida e-degvielas (e-gāzi) vai aizstājot ar tām. Minētās dekarbonizētās degvielas var izmantot tajā pašā infrastruktūrā, kurā izmanto gāzveida fosilās degvielas, tādējādi ļaujot pakāpeniski pāriet uz dekarbonizētām degvielām.
 (7)  Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ilgstoša izmantošana nav savienojama ar Savienības klimatneitralitātes mērķi. Tāpēc LNG izmantošana jūras transportā būtu pēc iespējas ātrāk pakāpeniski jāizbeidz un jāaizstāj ar ilgtspējīgākām alternatīvām. Tomēr īstermiņā ir paredzams, ka sašķidrinātai dabasgāzei (LNG) būs pārejas nozīme jūras transportā, kur pašlaik nav pieejamas ekonomiski dzīvotspējīgas bezemisiju spēka pārvada tehnoloģijas. Paziņojumā par ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju norādīts, ka bezemisiju jūras kuģi būs gatavi ienākšanai tirgū līdz 2030. gadam, un šādi projekti jau tiek īstenoti. Būtu jāveicina turpmāka attīstība šajā jomā, tā pienācīgi jāuzrauga un par to jāziņo. Ņemot vērā kuģu ilgo darbmūžu, flotes pārveidošanai būtu jānotiek pakāpeniski. Ņemot vērā LNG pārejas lomu, LNG bunkurēšanas infrastruktūras pieejamība ostās būtu jābalsta uz pieprasījumu, jo īpaši attiecībā uz jaunām publiskām investīcijām. Atšķirībā no jūras transporta iekšējos ūdensceļos, kur parasti izmanto mazākus peldlīdzekļus un attālumi ir īsāki, bezemisiju spēka pārvada tehnoloģijas, piemēram, ūdeņraža un elektroenerģijas tehnoloģijas, kļūst par nobriedušām tehnoloģijām, kurām būtu ātrāk jāienāk tirgū un kurām varētu būt svarīga nozīme jūras transportā apjoma radīšanas ziņā attiecībā uz bezemisiju dzinējspēka risinājumiem. Gaidāms, ka LNG šajā nozarē vairs nebūs būtiska nozīme. Transporta degvielas, piemēram, LNG, arvien vairāk ir jādekarbonizē, piemēram, piemaisot sašķidrinātu biometānu (bio-LNG) vai atjaunīgās un mazoglekļa sintētiskās gāzveida e-degvielas (e-gāzi) vai aizstājot ar tām. Minētās dekarbonizētās degvielas var izmantot tajā pašā infrastruktūrā, kurā izmanto gāzveida fosilās degvielas, tādējādi ļaujot pakāpeniski pāriet uz dekarbonizētām degvielām.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļu publiski pieejamas uzlādes infrastruktūras ieviešana Savienībā ir bijusi nevienmērīga. Ja infrastruktūras nevienmērīgais sadalījums saglabātos, tiktu apdraudēta šādu transportlīdzekļu ienākšana tirgū, ierobežojot savienojamību Savienības mērogā. Ja saglabāsies rīcībpolitisko ieceru un pieeju atšķirības valstu līmenī, netiks nodrošināta ilgtermiņa noteiktība, kas vajadzīga būtiskām tirgus investīcijām. Tāpēc dalībvalstīm valsts līmenī piemērojamiem obligātiem minimālajiem mērķrādītājiem būtu jānodrošina politiskās vadlīnijas un jāpapildina valstu politikas regulējumi. Šajā pieejā būtu jāapvieno valsts mērķrādītāji, kas balstās uz autoparka apmēru, ar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ar attālumu saistītiem mērķrādītājiem. Valstu mērķrādītājiem, kas balstās uz autoparka apmēru, būtu jānodrošina, ka transportlīdzekļu skaita pieaugums katrā dalībvalstī tiek saskaņots ar pietiekamas publiski pieejamas uzlādes infrastruktūras ieviešanu. TEN-T tīkla ar attālumu saistītiem mērķrādītājiem būtu jānodrošina, ka Savienības galvenos autoceļu tīklus pilnībā nosedz elektrouzlādes punkti, kas tādējādi nodrošina vieglu un netraucētu pārvietošanos visā Savienībā.
 (9)  Mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļu publiski pieejamas uzlādes infrastruktūras ieviešana Savienībā un tās reģionos ir bijusi nevienmērīga. Ja infrastruktūras nevienmērīgais sadalījums saglabātos, tiktu apdraudēta šādu transportlīdzekļu ienākšana tirgū, ierobežojot savienojamību Savienības mērogā. Ja saglabāsies rīcībpolitisko ieceru un pieeju atšķirības valstu līmenī, tiks kavēta ļoti nepieciešamā transporta nozares ilgtspējīgā pāreja un netiks palīdzēts nodrošināt ilgtermiņa noteiktību, kas vajadzīga būtiskām tirgus investīcijām. Tāpēc dalībvalstīm valsts līmenī piemērojamiem obligātiem minimālajiem mērķrādītājiem būtu jānodrošina politiskās vadlīnijas un jāpapildina valstu politikas regulējumi. Šajā pieejā būtu jāapvieno valsts mērķrādītāji, kas balstās uz autoparka apmēru, ar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ar attālumu saistītiem mērķrādītājiem. Valstu mērķrādītājiem, kas balstās uz autoparka apmēru, būtu jānodrošina, ka transportlīdzekļu skaita pieaugums katrā dalībvalstī tiek saskaņots ar pietiekamas publiski pieejamas uzlādes infrastruktūras ieviešanu, jo īpaši ģeogrāfiskajos apgabalos, kur pastāv mazāka iespējamība, ka vieglo transportlīdzekļu īpašniekiem piederēs privāta autostāvvieta. Īpaša uzmanība jāpievērš un augstāki valsts ieviešanas rādītāji ir jāparedz arī centriem ar salīdzinoši lielāku iedzīvotāju blīvumu un lielāku elektrotransportlīdzekļu tirgus daļu. Līdzko konkrētā dalībvalstī ir panākts noteikts elektrotransportlīdzekļu īpatsvars, tirgum vajadzētu pašregulēties. TEN-T tīkla ar attālumu saistītiem mērķrādītājiem būtu jānodrošina, ka Savienības galvenos autoceļu tīklus pilnībā nosedz elektrouzlādes punkti, kas tādējādi nodrošina vieglu un netraucētu pārvietošanos visā Savienībā, tostarp Savienības tālākajos reģionos un salās un uz tiem, izņemot, ja saistītās maksas nav samērīgas ar ieguvumiem, un tādā gadījumā dalībvalstis var pieļaut izņēmumus vai apsvērt ārpustīkla infrastruktūras attīstīšanu. Šāda infrastruktūras tīkla attīstība veicinātu visu Savienības reģionu piekļūstamību un savienojamību, arī tālāko reģionu un citu nomaļu vai lauku teritoriju piekļūstamību un savienojamību, stiprinot to savstarpējo sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Valsts mērķrādītāji, kas balstās uz autoparka apmēru, būtu jānosaka, pamatojoties uz reģistrēto elektrotransportlīdzekļu kopējo skaitu attiecīgajā dalībvalstī, ievērojot vienotu metodoloģiju, kas ņem vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, elektrotransportlīdzekļu lielāku braukšanas attālumu vai to ātrās uzlādes punktu īpatsvara palielināšanos tirgū, kuros katrā uzlādes punktā var uzlādēt lielāku transportlīdzekļu skaitu nekā parastās jaudas uzlādes punktā. Metodoloģijā jāņem vērā arī akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu un uzlādējamu hibrīdelektrisku transportlīdzekļu dažādie uzlādes veidi. Metodoloģijai, ar kuru nosaka valsts mērķrādītājus, kas balstās uz autoparka apmēru, pamatojoties uz publiski pieejamās uzlādes infrastruktūras kopējo maksimālo izejas jaudu, būtu jānodrošina elastība dažādu uzlādes tehnoloģiju ieviešanā dalībvalstīs.
 (10)  Valsts mērķrādītāji, kas balstās uz autoparka apmēru, būtu jānosaka, pamatojoties uz reģistrēto elektrotransportlīdzekļu īpatsvaru attiecīgās dalībvalsts kopējā autoparkā, ievērojot vienotu metodoloģiju, kas ņem vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, elektrotransportlīdzekļu lielāku braukšanas attālumu vai to ātrās uzlādes punktu īpatsvara palielināšanos tirgū, kuros katrā uzlādes punktā var uzlādēt lielāku transportlīdzekļu skaitu nekā parastās jaudas uzlādes punktā. Metodoloģijā jāņem vērā arī akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu un uzlādējamu hibrīdelektrisku transportlīdzekļu dažādie uzlādes veidi, kā arī iedzīvotāju skaits un elektrotransportlīdzekļu tirgus daļas. Metodoloģijai, ar kuru nosaka valsts mērķrādītājus, kas balstās uz autoparka apmēru, pamatojoties uz publiski pieejamās uzlādes infrastruktūras kopējo maksimālo izejas jaudu, būtu jānodrošina elastība dažādu uzlādes tehnoloģiju ieviešanā dalībvalstīs. Turklāt Komisijai būtu jānovērtē, kā transportlīdzekļi ar integrētiem saules enerģijas paneļiem var ietekmēt publiski pieejamas uzlādes infrastruktūras ieviešanu, un — attiecīgā gadījumā — jebkādas atbilstošas šajā regulā noteikto uzlādes infrastruktūras ieviešanas mērķrādītāju korekcijas.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Īstenošanai dalībvalstīs būtu jānodrošina, ka tiek uzstādīts pietiekams skaits publiski pieejamu uzlādes punktu, īpaši sabiedriskā transporta stacijās, piemēram, ostas pasažieru termināļos, lidostās vai dzelzceļa stacijās. Lai palielinātu patērētāju ērtības, īpaši TEN-T tīklā, būtu jāizmanto arī pietiekams skaits mazas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu publiski pieejamu ātrās uzlādes punktu, tādējādi nodrošinot pilnīgu pārrobežu savienojamību un ļaujot elektrotransportlīdzekļiem pārvietoties visā Savienībā.
 (11)  Īstenošanai dalībvalstīs būtu jānodrošina, ka tiek uzstādīts pietiekams skaits publiski pieejamu stacionāru, ārpustīkla vai pārvietojamu uzlādes punktu tādā veidā, ka tiek veicināts teritoriālais līdzsvars un multimodāla pārvietošanās, novērstas reģionālās atšķirības un nodrošināts, ka neviena teritorija nav atstāta novārtā. Ieviešana ir īpaši svarīga dzīvojamajos rajonos, kur nav slēgtu autostāvvietu un kur transportlīdzekļus parasti novieto stāvēšanai uz ilgāku laiku, arī taksometru stāvvietās un sabiedriskā transporta stacijās, piemēram, ostas pasažieru termināļos, lidostās vai dzelzceļa stacijās. Lai palielinātu patērētāju ērtības, īpaši TEN-T tīklā, būtu jāizmanto arī pietiekams skaits mazas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu publiski pieejamu ātrās uzlādes punktu, tādējādi nodrošinot pilnīgu pārrobežu savienojamību un ļaujot elektrotransportlīdzekļiem pārvietoties visā Savienībā.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)  Publiski pieejamas uzlādes infrastruktūras ieviešanai galvenokārt būtu jāizmanto privātā tirgus ieguldījumi. Tomēr, kamēr nav izveidots konkurētspējīgs tirgus, dalībvalstīm būtu jāatbalsta infrastruktūras ieviešana gadījumos, kad tirgus apstākļi prasa publisko līdzekļu atbalstu, ar nosacījumu, ka tas pilnībā atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm arī būtu jāņem vērā tas, ka dažās to teritorijas daļās pieprasījums pēc pietiekami daudz uzlādes punktiem var mainīties gada garumā, kā tas ir daudzos tūrisma galamērķos. Šādos gadījumos iespēja izvērst pagaidu pārvietojamu ārpustīkla uzlādes infrastruktūru varētu sniegt papildu elastību un palīdzēt apmierināt sezonālo pieprasījumu bez nepieciešamības ierīkot stacionāru infrastruktūru.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
(11b)  Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpārskata šajā regulā noteiktie mērķrādītāji attiecībā uz mazas un lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu elektrouzlādes infrastruktūru, lai nodrošinātu to savienojamību ar prasībām, kas noteiktas Savienības regulā par CO2 emisiju standartiem attiecīgi mazas un lielas noslodzes transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
11.c apsvērums (jauns)
(11c)  Komisijai būtu jāizskata nepieciešamība iekļaut prasības par uzlādes infrastruktūru, kas apkalpo ar elektroenerģiju darbināmus velosipēdus un L kategorijas transportlīdzekļus, piemēram, elektriskos velosipēdus un e-mopēdus, un jo īpaši iespēja aprīkot uzlādes infrastruktūru ar mājsaimniecības kontaktligzdu, kas ļauj viegli uzlādēt šādus transportlīdzekļus, jo tie ir transporta veids, kas var palīdzēt vēl vairāk samazināt CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem ir vajadzīga pilnīgi citāda uzlādes infrastruktūra nekā mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Tomēr publiski pieejama infrastruktūra lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem Savienībā pašlaik nav pieejama gandrīz nekur. Kombinētai pieejai, kas ietver TEN-T tīkla ar attālumu saistītus mērķrādītājus, mērķrādītājus attiecībā uz infrastruktūru uzlādei naktī un mērķrādītājus attiecībā uz pilsētu mezgliem, būtu jānodrošina, ka visā Savienībā tiek izveidots pietiekams lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem paredzēts publiski pieejamas infrastruktūras pārklājums, kas atbalstītu lielas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu gaidāmo ienākšanu tirgū.
 (13)  Lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem ir vajadzīga pilnīgi citāda uzlādes infrastruktūra nekā mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Tomēr publiski pieejama infrastruktūra lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem Savienībā pašlaik nav pieejama gandrīz nekur, un tāpēc ir jāpaātrina infrastruktūras ieviešana. Kombinētai pieejai, kas ietver TEN-T tīkla ar attālumu saistītus mērķrādītājus, mērķrādītājus attiecībā uz infrastruktūru uzlādei naktī un mērķrādītājus attiecībā uz pilsētu mezgliem, būtu jānodrošina, ka visā Savienībā tiek izveidots pietiekams lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem paredzēts publiski pieejamas infrastruktūras pārklājums, kas proaktīvi atbalstītu lielas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu tirgus daļas palielināšanos.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Tādēļ ir vajadzīgas sākotnējas publiskās investīcijas lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļu infrastruktūrā, ievērojot to, ka jebkādai turpmākai infrastruktūras attīstībai, kas pārsniedz šajā regulā paredzēto attīstību, vajadzētu būt atkarīgai no šo transportlīdzekļu tirgus daļas attīstības Savienības, valsts un reģionālā mērogā un attiecīgajiem satiksmes datiem.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Patlaban tiek izstrādāti jauni uzlādes infrastruktūras standarti lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Ir tehniski iespējams nodrošināt fizisko savienojumu un informācijas apmaiņas protokolu modernizējamību, lai vēlākā posmā atsevišķas uzlādes stacijas un uzlādes punktus varētu modernizēt atbilstoši jaunam standartam. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja palielināt uzlādes staciju individuālo izejas jaudu uzlādes parkos, tiklīdz būs pieejamas jaunās kopējās tehniskās specifikācijas.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Publiski pieejami uzlādes vai uzpildes punkti ir, piemēram, publiski pieejami privāti uzlādes vai uzpildes punkti, kas atrodas publiskos vai privātos īpašumos, arī publiskas autostāvvietas vai lielveikalu autostāvvietas. Uzlādes vai uzpildes punkts, kas atrodas privātā īpašumā, kurš ir pieejams plašai sabiedrībai, būtu jāuzskata par publiski pieejamu arī gadījumos, kad piekļuve ir ierobežota konkrētai vispārējai lietotāju grupai, piemēram, klientiem. Automobiļu koplietošanas shēmu uzlādes vai uzpildes punkti būtu jāuzskata par publiski pieejamiem tikai tad, ja tie skaidri atļauj piekļuvi trešo personu lietotājiem. Uzlādes vai uzpildes punkti, kas atrodas privātos īpašumos un kam var piekļūt tikai ierobežots noteiktu personu loks, piemēram, autostāvvietas biroju ēkās, kurām var piekļūt tikai darbinieki vai pilnvarotas personas, nebūtu jāuzskata par publiski pieejamiem uzlādes vai uzpildes punktiem.
 (17)  Publiski pieejami uzlādes vai uzpildes punkti ir, piemēram, publiski pieejami privāti uzlādes vai uzpildes punkti, kas atrodas publiskos vai privātos īpašumos, arī publiskas autostāvvietas vai lielveikalu autostāvvietas. Šādās vietās, kur autostāvvietās ir vairāk nekā 30 stāvvietu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir izvietots pietiekams skaits publiski pieejamu uzlādes vai uzpildes punktu. Uzlādes vai uzpildes punkts, kas atrodas privātā īpašumā, kurš ir pieejams plašai sabiedrībai, būtu jāuzskata par publiski pieejamu arī gadījumos, kad piekļuve ir ierobežota konkrētai vispārējai lietotāju grupai, piemēram, klientiem. Automobiļu koplietošanas shēmu uzlādes vai uzpildes punkti būtu jāuzskata par publiski pieejamiem tikai tad, ja tie skaidri atļauj tādu lietotāju piekļuvi, kuri ir trešās personas. Uzlādes vai uzpildes punkti, kas atrodas privātos īpašumos un kam var piekļūt tikai ierobežots noteiktu personu loks, piemēram, autostāvvietas biroju ēkās, kurām var piekļūt tikai darbinieki vai pilnvarotas personas, nebūtu jāuzskata par publiski pieejamiem uzlādes vai uzpildes punktiem.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Lai izvairītos no jebkādām neparedzētām šīs regulas sekām, kas attur no piesaistītajiem transportlīdzekļu parkiem paredzētas uzlādes infrastruktūras ieviešanas, publiski pieejamas uzlādes stacijas, kuras ir daļēji paredzētas sabiedriskā transporta autoparkiem, var ieskaitīt šajā regulā noteikto attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanā. Automobiļu koplietošanas shēmu uzlādes punkti būtu jāuzskata par publiski pieejamiem tikai tad, ja tie skaidri atļauj tādu lietotāju piekļuvi, kuri ir trešās personas.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
(17b)  Patērētāju ērtību palielināšanas nolūkā dalībvalstīm būtu jāveicina tas, lai publiski pieejamu uzlādes vai uzpildes punktu operatori nodrošinātu, ka to pakalpojumu darba laiks un darbgatavība pilnībā atbilst galalietotāju vajadzībām.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Viedās uzskaites sistēmas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/94452, ļauj sagatavot reāllaika datus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un mudinātu uzlādes pakalpojumus izmantot racionāli. Nodrošinot enerģijas uzskaiti reāllaikā un precīzu un pārredzamu informāciju par izmaksām, tās kopā ar viedās uzlādes punktiem mudina uzlādi veikt laikā, kad vispārējais pieprasījums pēc elektroenerģijas ir mazs un enerģijas cenas ir zemas. Viedās uzskaites sistēmu izmantošana apvienojumā ar viedās uzlādes punktiem var optimizēt uzlādi, sniedzot labumu elektroenerģijas sistēmai un galalietotājam. Dalībvalstīm būtu jāveicina viedās uzskaites sistēmu izmantošana elektrotransportlīdzekļu uzlādei publiski pieejamās uzlādes stacijās, ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots, un jānodrošina, ka šīs sistēmas atbilst Direktīvas (ES) 2019/944 20. pantā noteiktajām prasībām.
 (20)  Viedās uzskaites sistēmas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/94452, ļauj sagatavot reāllaika datus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un mudinātu uzlādes pakalpojumus izmantot racionāli. Nodrošinot enerģijas uzskaiti reāllaikā un precīzu un pārredzamu informāciju par izmaksām, tās kopā ar viedās uzlādes punktiem mudina uzlādi veikt laikā, kad vispārējais pieprasījums pēc elektroenerģijas ir mazs un enerģijas cenas ir zemas. Viedās uzskaites sistēmu izmantošana apvienojumā ar viedās uzlādes punktiem var optimizēt uzlādi, sniedzot labumu elektroenerģijas sistēmai un galalietotājam. Dalībvalstīm būtu jāveicina viedās uzskaites sistēmu izmantošana elektrotransportlīdzekļu uzlādei publiski pieejamās uzlādes stacijās, ja tas ir tehniski iespējams, un jānodrošina, ka šīs sistēmas atbilst Direktīvas (ES) 2019/944 20. pantā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Pieaugošais elektrotransportlīdzekļu skaits autotransporta, dzelzceļa, jūras un citos transporta veidos liecina par to, ka uzlādes operācijas ir jāoptimizē un jāpārvalda tā, lai neradītu sastrēgumus un pilnībā izmantotu atjaunīgās elektroenerģijas pieejamību un tās zemās cenas sistēmā. Jo īpaši viedā uzlāde var vēl vairāk veicināt elektrotransportlīdzekļu integrāciju elektroenerģijas sistēmā, jo tā nodrošina pieprasījumreakciju ar agregēšanas starpniecību un uz cenu balstītu pieprasījumreakciju. Sistēmas integrāciju var vēl vairāk veicināt, izmantojot divvirzienu uzlādi (transportlīdzeklis–tīkls). Tāpēc visiem parastās jaudas uzlādes punktiem, kuros transportlīdzekļi parasti tiek novietoti stāvēšanai ilgākā laikposmā, būtu jāatbalsta viedā uzlāde.
 (21)  Pieaugošais elektrotransportlīdzekļu skaits autotransporta, dzelzceļa, jūras un citos transporta veidos liecina par to, ka uzlādes operācijas ir jāoptimizē un jāpārvalda tā, lai neradītu sastrēgumus un pilnībā izmantotu atjaunīgās elektroenerģijas pieejamību un tās zemās cenas sistēmā. Jo īpaši viedās uzlādes punkti, kā arī ārpustīkla uzlādes punkti, var veicināt elektrotransportlīdzekļu integrāciju elektroenerģijas sistēmā un samazināt elektrotransportlīdzekļu ietekmi uz elektrosadales tīklu, jo tie nodrošina pieprasījumreakciju ar agregēšanas starpniecību un uz cenu balstītu pieprasījumreakciju. Sistēmas integrāciju var vēl vairāk veicināt, izmantojot divvirzienu uzlādi (transportlīdzeklis–tīkls). Tāpēc visiem uzlādes punktiem būtu jāatbalsta viedā uzlāde.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)   Divvirzienu uzlāde, kas iespējama gan privātā, gan publiski pieejamā infrastruktūrā, varētu mudināt cilvēkus iegādāties elektrotransportlīdzekļus, jo tos tad būtu iespējams izmantot gan mobilitātei, gan enerģijas uzkrāšanai. Tādēļ būtu jānovērš likumdošanas šķēršļi, piemēram, dubultā aplikšana ar nodokli, lai vēl vairāk attīstītu divvirzienu uzlādes ekonomisko pamatojumu, un būtu jānodrošina pietiekams skaits privātu un publiski pieejamu uzlādes staciju viedai divvirzienu uzlādei.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
21.b apsvērums (jauns)
(21b)  Lai nodrošinātu, ka straujā pāreja uz e-mobilitāti notiek ilgtspējīgi, Savienībai būtu jāuzņemas globālā vadošā loma ilgtspējīgu produktu, tehnoloģiju, pakalpojumu un inovācijas jomā, jo īpaši attiecībā uz aprites, sociāli taisnīgu, vides ziņā atbildīgu un ilgtspējīgu akumulatoru vērtības ķēdi, tostarp attiecībā uz darbvietu drošību un ilgtspēju, pārkārtojoties uz bezemisiju un mazemisiju autotransporta, jūras un gaisa transporta nozari.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Elektrotransportlīdzekļu infrastruktūras attīstībai, tās mijiedarbībai ar elektroenerģijas sistēmu un dažādiem elektromobilitātes tirgus dalībniekiem piešķirtajām tiesībām un pienākumiem ir jāatbilst principiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2019/944. Šajā ziņā sadales sistēmu operatoriem nediskriminējošā veidā būtu jāsadarbojas ar ikvienu personu, kas izveido vai apkalpo publiski pieejamus uzlādes punktus, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par uzlādes punkta elektroapgādi var noslēgt līgumu ar piegādātāju, kas nav struktūra, kura piegādā elektroenerģiju mājsaimniecībām vai īpašumiem, kuros atrodas šis uzlādes punkts. Savienības elektroenerģijas piegādātāju piekļuve uzlādes punktiem būtu jānodrošina, neskatot atkāpes, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2019/944 66. pantā.
 (22)  Elektrotransportlīdzekļu tīkla un ārpustīkla infrastruktūras attīstībai, tās mijiedarbībai ar elektroenerģijas sistēmu un dažādiem elektromobilitātes tirgus dalībniekiem piešķirtajām tiesībām un pienākumiem ir jāatbilst principiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2019/944. Šajā ziņā sadales sistēmu operatoriem nediskriminējošā veidā būtu jāsadarbojas ar ikvienu personu, kas izveido vai apkalpo publiski pieejamus uzlādes punktus, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par uzlādes punkta elektroapgādi var noslēgt līgumu ar piegādātāju, kas nav struktūra, kura piegādā elektroenerģiju mājsaimniecībām vai īpašumiem, kuros atrodas šis uzlādes punkts. Savienības elektroenerģijas piegādātāju piekļuve uzlādes punktiem būtu jānodrošina, neskarot atkāpes, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2019/944 66. pantā.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu izveide un ekspluatācija būtu jāattīsta kā konkurences tirgus, kurā brīvi var iesaistīties visas personas, kas ieinteresētas paplašināt vai apkalpot uzlādes infrastruktūru. Ņemot vērā ierobežotās alternatīvās atrašanās vietas uz automaģistrālēm, esošās automaģistrāļu koncesijas (piemēram, attiecībā uz parastajām uzpildes stacijām vai atpūtas zonām) rada īpašas bažas, jo tām var būt ļoti ilgs darbības periods un dažkārt pat nebūt konkrēta darbības beigu datuma. Lai ierobežotu ieviešanas izmaksas un ļautu ienākt jauniem tirgus dalībniekiem, ciktāl iespējams un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES dalībvalstīm būtu jācenšas konkursa kārtībā piešķirt jaunas koncesijas īpaši attiecībā uz uzlādes stacijām esošajās automaģistrāļu atpūtas zonās vai blakus tām.
 (23)  Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu izveide un ekspluatācija būtu jāattīsta kā konkurences tirgus, kurā brīvi var iesaistīties visas personas, kas ieinteresētas paplašināt vai apkalpot uzlādes infrastruktūru. Tādēļ dalībvalstīm infrastruktūras izstrādes posmā nevajadzētu pieļaut dominējošu uzlādes infrastruktūras operatoru rašanos. Reģionālās un vietējās iestādes šo mērķi atbalsta, piešķirot zonas konkurējošiem operatoriem. Ņemot vērā ierobežotās alternatīvās atrašanās vietas uzlādes operatoriem uz automaģistrālēm, esošās automaģistrāļu koncesijas (piemēram, attiecībā uz parastajām uzpildes stacijām vai atpūtas zonām) rada īpašas bažas, jo tām var būt ļoti ilgs darbības periods un dažkārt pat nebūt konkrēta darbības beigu datuma. Lai nepieļautu zaļo zonu izmantošanu, kā arī ierobežotu ieviešanas izmaksas un ļautu ienākt jauniem tirgus dalībniekiem, ciktāl iespējams un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES dalībvalstīm būtu jācenšas konkursa kārtībā piešķirt jaunas koncesijas īpaši attiecībā uz uzlādes stacijām esošajās automaģistrāļu atpūtas zonās vai blakus tām. Var apsvērt arī iespēju izveidot uzlādes punktus automaģistrāļu atpūtas zonās, kurus apkalpotu konkurējoši operatori.
__________________
 __________________
53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).
 53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)  Lai atbalstītu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, dalībvalstīm ir pieejams plašs finansējuma avotu klāsts, jo īpaši ar Regulu (ES) 2021/2411a izveidotais Atveseļošanas un noturības mehānisms, ar Regulu (ES) 2021/2401b izveidotais Komisijas tehniskā atbalsta instruments, ar Regulu (ES) 2021/11531c izveidotais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kā arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerības un misijas, jo īpaši ierosinātā misija par klimatneitrālajām un viedajām pilsētām, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam panākt 100 pilsētu klimatneitralitāti. Turklāt Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds, kas izveidoti ar Regulu (ES) 2021/10581d, ir pieejami, lai atbalstītu investīcijas pētniecībā, inovācijā un izvēršanā, jo īpaši mazāk attīstītajās dalībvalstīs un reģionos, un ar programmu InvestEU — tās ilgtspējīgas infrastruktūras logu — var sekmēt nākotnes prasībām atbilstošas investīcijas visā Eiropas Savienībā, palīdzēt mobilizēt privātās investīcijas un sniegt konsultāciju pakalpojumus projektu veicinātājiem un operatoriem, kuri strādā ar ilgtspējīgu infrastruktūru un mobilajiem aktīviem. Pēdējos gados arī EIB grupa ir palielinājusi savu atbalstu jaunāku tehnoloģiju, piemēram, e-mobilitātes un digitalizācijas paātrināšanai saskaņā ar Tīrāka transporta mehānismu, un ir paredzams, ka EIB turpinās nodrošināt virkni finansēšanas struktūru, lai palīdzētu paātrināt ieviešanu. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šīs finansēšanas iespējas, jo īpaši nolūkā atbalstīt sabiedrisko transportu un aktīvus transporta risinājumus, kā arī nolūkā finansēt pasākumus, kas paredzēti enerģētiskās un mobilitātes nabadzības skarto iedzīvotāju atbalstam.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).
1c Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).
1d Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai nodrošinātu netraucētu un vieglu uzlādi un uzpildi, būtiska ir cenu pārredzamība. Alternatīvas degvielas transportlīdzekļu lietotājiem pirms uzlādes vai uzpildes pakalpojuma sākšanas būtu jāsaņem precīza informācija par cenu. Cena būtu jāpaziņo skaidri strukturētā veidā, lai galalietotāji varētu identificēt dažādos izmaksu komponentus.
 (24)  Lai nodrošinātu netraucētu un vieglu uzlādi un uzpildi, būtiska ir cenu pārredzamība un pieejamība. Alternatīvas degvielas transportlīdzekļu lietotājiem pirms uzlādes vai uzpildes pakalpojuma sākšanas būtu jāsaņem precīza informācija par cenu. Cena būtu jāpaziņo skaidri strukturētā veidā, attiecīgā gadījumā parādot maksu par kWh vai par kg, lai galalietotāji varētu identificēt un prognozēt uzlādes vai uzpildes operācijas kopējās izmaksas.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
(24a)  Akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu un ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu ieviešana būtiski mainīs uzlādes modeļus, tāpēc būtiska nozīme, lai nodrošinātu netraucētu pārvietošanos Eiropas Savienībā, būs informācijai par elektrouzlādes punktu un uzpildes staciju pieejamību. Lai optimizētu gan braucienu plānošanas, gan uzlādes vai uzpildes efektivitāti, būtu jāsniedz visaptveroša informācija autovadītājiem par konkrētu uzlādes un uzpildes punktu pieejamību un paredzamo gaidīšanas laiku. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāmudina operatori piedāvāt informācijas sistēmas galalietotājiem. Šādām sistēmām vajadzētu būt precīzām, lietotājdraudzīgām un izmantojamām dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un angļu valodā.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Rodas jauni pakalpojumi, īpaši elektrotransportlīdzekļu izmantošanas atbalstam. Struktūrām, kas piedāvā minētos pakalpojumus, piemēram, mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, vajadzētu būt iespējai darboties saskaņā ar taisnīgiem tirgus nosacījumiem. Konkrēti, uzlādes punktu operatoriem nevajadzētu piešķirt nepamatoti preferenciālu režīmu nevienam no šiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izmantojot nepamatotu cenu diferencēšanu, kas var kavēt konkurenci un galu galā novest pie augstākām cenām patērētājiem. Komisijai būtu jāuzrauga uzlādes tirgus attīstība. Pārskatot regulu, Komisija veiks tirgus attīstības nosacītas darbības, piemēram, ierobežos pakalpojumus galalietotājiem vai uzņēmējdarbības praksi, kas var ierobežot konkurenci.
 (25)  Rodas jauni pakalpojumi, īpaši elektrotransportlīdzekļu izmantošanas atbalstam. Struktūrām, kas piedāvā minētos pakalpojumus, piemēram, mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, vajadzētu būt iespējai darboties saskaņā ar taisnīgiem tirgus nosacījumiem. Konkrēti, uzlādes punktu operatoriem nevajadzētu piešķirt nepamatoti preferenciālu režīmu nevienam no šiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izmantojot nepamatotu cenu diferencēšanu, kas var kavēt konkurenci un galu galā novest pie augstākām cenām patērētājiem. Valstu regulatīvajām iestādēm un Komisijai būtu jāuzrauga uzlādes tirgus attīstība. Vēlākais, pārskatot regulu, Komisija veiks tirgus attīstības nosacītas darbības, piemēram, ierobežos pakalpojumus galalietotājiem vai uzņēmējdarbības praksi, kas var ierobežot konkurenci.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Ar ūdeņradi darbināmu mehānisko transportlīdzekļu īpatsvars tirgū pašlaik ir ļoti zems. Tomēr ir būtiski izveidot pietiekamu ūdeņraža uzpildes infrastruktūru, lai būtu iespējama ar ūdeņradi darbināmu mehānisko transportlīdzekļu plaša mēroga ieviešana, kā paredzēts Komisijas ūdeņraža stratēģijā klimatneitrālai Eiropai54. Pašlaik ūdeņraža uzpildes punkti ir ieviesti tikai dažās dalībvalstīs un lielā mērā nav piemēroti lielas noslodzes transportlīdzekļiem, līdz ar to ūdeņraža transportlīdzekļiem nav iespēju pārvietoties visā Savienībā. Publiski pieejamu ūdeņraža uzpildes punktu obligātajiem ieviešanas mērķrādītājiem būtu jānodrošina, ka TEN-T pamattīklā tiek ieviests pietiekami blīvs ūdeņraža uzpildes punktu tīkls, lai ar ūdeņradi darbināmi mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi varētu netraucēti pārvietoties visā Savienībā.
 (26)  Ar ūdeņradi darbināmu mehānisko transportlīdzekļu īpatsvars tirgū pašlaik ir ļoti zems. Tomēr ir būtiski izveidot pietiekamu ūdeņraža uzpildes infrastruktūru, lai būtu iespējama ar ūdeņradi darbināmu mehānisko transportlīdzekļu plaša mēroga ieviešana, kā paredzēts Komisijas ūdeņraža stratēģijā klimatneitrālai Eiropai54. Pašlaik ūdeņraža uzpildes punkti ir ieviesti tikai dažās dalībvalstīs un lielā mērā nav piemēroti lielas noslodzes transportlīdzekļiem, līdz ar to ūdeņraža transportlīdzekļiem nav iespēju pārvietoties visā Savienībā. Publiski pieejamu ūdeņraža uzpildes punktu obligātajiem ieviešanas mērķrādītājiem būtu jānodrošina, ka TEN-T pamattīklā tiek ieviests pietiekami blīvs ūdeņraža uzpildes punktu tīkls, lai ar ūdeņradi darbināmi mazas noslodzes, lielas noslodzes un tālsatiksmes pasažieru kolektīvo pārvadājumu transportlīdzekļi varētu netraucēti pārvietoties visā Savienībā.
__________________
 __________________
54 COM(2020)0301.
 54 COM(2020)0301.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Vajadzētu būt iespējai ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus uzpildīt galamērķī vai tā tuvumā, kas parasti atrodas pilsētas teritorijā. Lai nodrošinātu, ka publiski pieejama uzpilde galamērķī ir iespējama vismaz galvenajās pilsētu teritorijās, šādas uzpildes stacijas būtu jānodrošina visos pilsētu mezglos, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/201355. Pilsētu mezglos publiskā sektora iestādēm būtu jāapsver iespēja stacijas izvietot multimodālo kravu pārvadājumu centros, jo tie ir ne tikai tipisks galamērķis lielas noslodzes transportlīdzekļiem, bet varētu nodrošināt ūdeņraža uzpildi arī citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļa transportam un iekšējo ūdensceļu transportam.
 (27)  Vajadzētu būt iespējai ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus uzpildīt galamērķī vai tā tuvumā, kas parasti atrodas pilsētas teritorijā. Lai nodrošinātu, ka publiski pieejama uzpilde galamērķī ir iespējama vismaz galvenajās pilsētu teritorijās, šādas uzpildes stacijas būtu jānodrošina visos pilsētu mezglos, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/201355. Pilsētu mezglos publiskā sektora iestādēm būtu jāapsver iespēja stacijas izvietot multimodālo kravu pārvadājumu centros, jo tie ir ne tikai tipisks galamērķis lielas noslodzes transportlīdzekļiem, bet varētu nodrošināt ūdeņraža uzpildi arī citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļa transportam, iekšējo ūdensceļu transportam un tālsatiksmes pasažieru kolektīvo pārvadājumu transportam.
__________________
 __________________
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
 55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Tirgū ieviešanas sākumposmā joprojām ir zināma nenoteiktība par to, kāda veida transportlīdzekļi ienāks tirgū un kāda veida tehnoloģijas tiks plaši izmantotas. Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai”56, lielas noslodzes transportlīdzekļu segments ir noteikts kā visiespējamākais segments ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu agrīnai masveida ieviešanai. Tāpēc ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai vispirms būtu jākoncentrējas uz šo segmentu, vienlaikus ļaujot arī mazas noslodzes transportlīdzekļiem veikt uzpildi publiski pieejamās ūdeņraža uzpildes stacijās. Lai nodrošinātu sadarbspēju, visām publiski pieejamām ūdeņraža stacijām vajadzētu būt aprīkotām ar vismaz 700 bāru gāzveida ūdeņraža uzpildes iekārtām. Izvēršot infrastruktūru, būtu jāņem vērā arī jaunu tehnoloģiju, piemēram, šķidrā ūdeņraža tehnoloģiju, parādīšanās, kas lielas noslodzes transportlīdzekļiem nodrošina iespēju veikt lielākus attālumus un ir dažu transportlīdzekļu ražotāju par labāko atzītā tehnoloģija. Tāpēc noteiktam minimālajam skaitam ūdeņraža uzpildes staciju papildus 700 bāru gāzveida ūdeņraža uzpildes iekārtām vajadzētu būt aprīkotām arī ar šķidrā ūdeņraža uzpildes iekārtām.
 (28)  Tirgū ieviešanas sākumposmā joprojām ir nenoteiktība par to, kāda veida transportlīdzekļi ienāks tirgū un kāda veida tehnoloģijas tiks plaši izmantotas. Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai”56, lielas noslodzes transportlīdzekļu segments ir noteikts kā visiespējamākais segments ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu agrīnai masveida ieviešanai. Tāpēc ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai vispirms būtu jākoncentrējas uz šo segmentu, vienlaikus ļaujot arī mazas noslodzes transportlīdzekļiem veikt uzpildi publiski pieejamās ūdeņraža uzpildes stacijās. Lai nodrošinātu sadarbspēju, visām publiski pieejamām ūdeņraža stacijām vajadzētu būt aprīkotām ar vismaz 700 bāru gāzveida ūdeņraža uzpildes iekārtām. Izvēršot infrastruktūru, būtu jāņem vērā arī jaunu tehnoloģiju, piemēram, šķidrā ūdeņraža tehnoloģiju, parādīšanās, kas lielas noslodzes transportlīdzekļiem nodrošina iespēju veikt lielākus attālumus un ir dažu transportlīdzekļu ražotāju par labāko atzītā tehnoloģija. Tāpēc noteiktam minimālajam skaitam ūdeņraža uzpildes staciju papildus 700 bāru gāzveida ūdeņraža uzpildes iekārtām vajadzētu būt aprīkotām arī ar šķidrā ūdeņraža uzpildes iekārtām.
__________________
 __________________
56 COM(2020)0301
 56 COM(2020)0301
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
(28a)  Ir svarīgi atbalstīt paredzētās ūdeņraža uzpildes infrastruktūras efektīvu izvēršanu dalībvalstīs. Šajā nolūkā būs nepieciešama koordinācija visu ieinteresēto personu, tostarp Eiropas, valstu un reģionālo iestāžu, arodbiedrību un nozares pārstāvju, starpā. Tāpat būtu jāizmanto tādas iniciatīvas kā kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis”, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2021/2085, ar mērķi sekmēt un piesaistīt privāto finansējumu, lai tiktu sasniegti šajā regulā noteiktie attiecīgie mērķrādītāji.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Visos publiski pieejamos uzlādes un uzpildes punktos alternatīvas degvielas transportlīdzekļu lietotājiem vajadzētu būt iespējai viegli un ērti maksāt, neslēdzot līgumu ar uzlādes vai uzpildes punkta operatoru vai mobilitātes pakalpojumu sniedzēju. Tāpēc attiecībā uz ad hoc uzlādi vai ad hoc uzpildi visiem publiski pieejamajiem uzlādes un uzpildes punktiem būtu jāpieņem maksājumu instrumenti, ko plaši izmanto Savienībā, un jo īpaši elektroniskie maksājumi, izmantojot termināļus un ierīces, ko izmanto maksājumu pakalpojumiem. Minētajai ad hoc maksājumu metodei vienmēr vajadzētu būt pieejamai patērētājiem, pat gadījumā, ja uzlādes vai uzpildes punktā tiek piedāvāti līgumiski maksājumi.
 (30)  Visos publiski pieejamos uzlādes un uzpildes punktos alternatīvas degvielas transportlīdzekļu lietotājiem vajadzētu būt iespējai viegli un ērti maksāt, neslēdzot līgumu ar uzlādes vai uzpildes punkta operatoru vai mobilitātes pakalpojumu sniedzēju. Tāpēc attiecībā uz ad hoc uzlādi vai ad hoc uzpildi visiem publiski pieejamajiem uzlādes un uzpildes punktiem būtu jāpieņem ar karti veikti elektroniskie maksājumi vai tādas ierīces ar bezkontakta funkciju, kas spēj nolasīt maksājumu kartes, un, ja iespējams, papildu maksājumu instrumenti, ko plaši izmanto Savienībā. Minētajai ad hoc maksājumu metodei vienmēr vajadzētu būt pieejamai patērētājiem, pat gadījumā, ja uzlādes vai uzpildes punktā tiek piedāvāti līgumiski maksājumi. Lai nodrošinātu patērētājiem draudzīgus un raitus maksājumus uzlādes un uzpildes stacijās, būtu jāmudina Komisija grozīt Direktīvu (ES) 2015/2366 ar mērķi garantēt, ka uzlādes un uzpildes stacijās ir iespējams veikt bezkontakta maksājumu ar karti.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30a)  Lai nodrošinātu, ka uzlādes infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un uzlabo uzticamību un patērētāju uzticēšanos e-mobilitātei, ir būtiski nodrošināt, ka publiski pieejamas uzlādes stacijas var izmantot visi lietotāji lietotājdraudzīgā un nediskriminējošā veidā un neatkarīgi no automobiļa markas.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Transporta infrastruktūrai būtu jānodrošina netraucēta mobilitāte un piekļūstamība visiem lietotājiem, arī personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem. Principā visu uzlādes un uzpildes staciju atrašanās vietas, kā arī pašas uzlādes un uzpildes stacijas būtu jāprojektē tā, lai tās varētu izmantot pēc iespējas plašāka sabiedrība, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personas ar invaliditāti. Tas attiecas, piemēram, uz pietiekamas vietas nodrošināšanu ap autostāvvietu, nodrošinot, ka uzlādes stacija nav uzstādīta uz ietves apmales, ka uzlādes stacijas pogas vai ekrāns ir atbilstošā augstumā un ka uzlādes un uzpildes kabeļu svars ir tik mazs, ka ar tiem var rīkoties arī personas, kas nav spēcīgas. Turklāt vajadzētu būt pieejamai attiecīgo uzlādes staciju lietotāja saskarnei. Šajā ziņā uzlādes un uzpildes infrastruktūrai būtu jāpiemēro Direktīvas (ES) 2019/88257 I un III pielikumā noteiktās piekļūstamības prasības.
 (31)  Transporta infrastruktūrai būtu jānodrošina netraucēta mobilitāte un piekļūstamība visiem lietotājiem, arī personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem. Visu uzlādes un uzpildes staciju atrašanās vietas, kā arī pašas uzlādes un uzpildes stacijas būtu jāprojektē tā, lai tās būtu pieejamas un lietošanai ērtai visai sabiedrībai, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti. Tas attiecas, piemēram, uz pietiekamas vietas nodrošināšanu ap autostāvvietu, nodrošinot, ka uzlādes stacija nav uzstādīta uz ietves apmales, ka uzlādes stacijas pogas vai ekrāns ir atbilstošā augstumā un ka uzlādes un uzpildes kabeļu svars ir tik mazs, ka ar tiem var rīkoties arī personas, kas nav spēcīgas. Turklāt vajadzētu būt pieejamai attiecīgo uzlādes staciju lietotāja saskarnei. Šajā ziņā uzlādes un uzpildes infrastruktūrai būtu jāpiemēro Direktīvas (ES) 2019/88257 I un III pielikumā noteiktās piekļūstamības prasības.
__________________
 __________________
57 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).
 57 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Krasta elektroenerģijas iekārtas var nodrošināt jūras un iekšējo ūdensceļu transportam tīru elektroapgādi un palīdzēt samazināt jūras kuģu un iekšējo ūdensceļu peldlīdzekļu ietekmi uz vidi. Saskaņā ar iniciatīvu “FuelEU Maritime” konteinerkuģu un pasažieru kuģu operatoriem ir jāievēro noteikumi par emisiju samazināšanu, kuģim atrodoties pie piestātnes. Obligātajiem ieviešanas mērķrādītājiem būtu jānodrošina, ka nozare rod iespējas nodrošināt pietiekamu krasta elektroapgādi TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla jūras ostās, lai izpildītu minētās prasības. Šo mērķrādītāju piemērošanai visām TEN-T jūras ostām būtu jānodrošina ostu vienlīdzīgi konkurences apstākļi.
 (32)  Krasta elektroenerģijas iekārtas — stacionāras vai pārvietojamas — var nodrošināt jūras un iekšējo ūdensceļu transportam tīru elektroapgādi un palīdzēt samazināt jūras kuģu un iekšējo ūdensceļu peldlīdzekļu ietekmi uz vidi. Krasta energoapgāde salīdzinājumā ar citām iespējām nodrošina ievērojamus sabiedrības veselības un klimata ieguvumus ostu tuvumā esošo pilsētu teritoriju gaisa kvalitātes ziņā. Saskaņā ar iniciatīvu “FuelEU Maritime” konteinerkuģu un pasažieru kuģu operatoriem ir jāievēro noteikumi par emisiju samazināšanu, kuģim atrodoties pie piestātnes. Obligātajiem ieviešanas mērķrādītājiem būtu jānodrošina, ka nozare rod iespējas nodrošināt pietiekamu krasta elektroapgādi TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla jūras ostās, lai izpildītu minētās prasības. Tā kā Savienībā jūras ostas reglamentē dažādi pārvaldības regulējumi, dalībvalstis minēto mērķrādītāju sasniegšanas nolūkā var nolemt, ka infrastruktūra ir jāievieš attiecīgajos termināļos, kuros katra atsevišķā tipa kuģi visvairāk veic piestāšanu ostā. Šo mērķrādītāju piemērošanai visām TEN-T jūras ostām būtu jānodrošina ostu vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Ņemot vērā izmaksas un sarežģītību saistībā ar krasta elektroenerģijas ieviešanu jūras ostās, ir būtiski piešķirt prioritāti investīcijām ostās un — attiecīgā gadījumā — termināļos, kur investēt ir vispamatotāk izmantošanas, ekonomiskās dzīvotspējas, siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanas un tīkla jaudas ziņā.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
32.a apsvērums (jauns)
(32a)  Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu frekvences pārveidošanu, jaudas rezervi un pietiekamu elektrotīkla izvēršanu savienojamības un jaudas ziņā, ar mērķi nodrošināt pietiekamu krasta elektroapgādi, kas ļauj apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu, kurš izriet no šajā regulā noteiktās krasta elektroenerģijas piegādes ostās. Nepārtrauktības nodrošināšanas labad dalībvalstīm būtu jāmodernizē un jāuztur tīkls tā, lai tas spētu apmierināt pašreizējo un turpmāko pieaugošo pieprasījumu pēc krasta elektroenerģijas pakalpojumiem ostās. Ja ostai pieslēgtā vietējā tīkla jaudas trūkuma dēļ pietiekama krasta elektroapgāde nav iespējama, dalībvalstij tas būtu jānovērš un nebūtu jāuzskata, ka osta vai kuģa īpašnieks vai operators nepilda šīs regulas prasības, ciktāl vietējā tīkla jaudas trūkumu ir pienācīgi apstiprinājis tīkla pārvaldītājs.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
32.b apsvērums (jauns)
(32b)  Ir vajadzīga koordinēta pieeja alternatīvu degvielu izstrādei un ieviešanai jūrniecības nozarē, lai saskaņotu piedāvājumu un pieprasījumu un izvairītos no balasta aktīviem. Tāpēc visi attiecīgie publiskā un privātā sektora dalībnieki būtu jāiesaista alternatīvo degvielu un jo īpaši krasta elektroenerģijas izvēršanā, tai skaitā, bet ne tikai, attiecīgās iestādes vietējā, reģionālā un valsts līmenī, ostu iestādes, termināļu operatori, tīklu operatori, krasta elektroapgādes operatori, kuģu īpašnieki un citi attiecīgie jūrniecības tirgus dalībnieki.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
32.c apsvērums (jauns)
(32c)  Lai nodrošinātu saskanīgu tiesisko regulējumu alternatīvo degvielu izmantošanai un ieviešanai, šī regula būtu jāsaskaņo ar Regulu XXXX-XXX (“FuelEU Maritime”) un Direktīvu 2003/96/EK (Enerģijas nodokļu direktīva). Šai saskaņošanai būtu jānodrošina tas, ka noteikumus par krasta elektroapgādi ostās papildina noteikumi par krasta elektroenerģijas izmantošanu kuģos un noteikumi, ar ko stimulē tās izmantošanu, piemērojot atbrīvojumu no nodokļa.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
32.d apsvērums (jauns)
(32d)  Tam, ka piestātnē radīto emisiju samazināšanas nolūkā krasta elektroenerģijas nodrošināšanā un izmantošanā prioritāte tiek piešķirta konkrētiem kuģniecības segmentiem, nebūtu jāatbrīvo pārējie segmenti no pienākuma veicināt klimata un nulles piesārņojuma mērķu sasniegšanu. Tāpēc, pārskatot šo regulu, Komisijai būtu jāizvērtē, vai noteikumus par minimālo krasta elektroapgādi TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla jūras ostās nevajadzētu attiecināt arī uz mazākiem kuģiem un uz vēl citiem kuģu veidiem. Komisijai jo īpaši būtu jāapsver attiecīgo datu pieejamība, iespējamais siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma samazinājums, tehnoloģiju attīstība un darbības jomas paplašināšanas efektivitāte klimata un veselības ieguvumu ziņā, administratīvā sloga apjoms, kā arī finansiālās un sociālās sekas. Turklāt Komisijai būtu jāizvērtē noteikumu darbības jomas paplašināšana ar mērķi nodrošināt infrastruktūru elektroenerģijas piegādei kuģiem, kuri atrodas enkurvietā ostas teritorijā.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
32.e apsvērums (jauns)
(32e)  Ir svarīgi izvairīties no balasta aktīviem un nodrošināt, ka šodien veiktās publiskās un privātās investīcijas atbilst nākotnes prasībām un veicina virzību uz klimatneitralitāti, kā izklāstīts ES zaļajā kursā. Krasta elektroenerģijas ieviešana jūras ostās ir jāskata kopā ar pašreizējo un turpmāko līdzvērtīgu alternatīvu tehnoloģiju — siltumnīcefekta gāzu nulles emisiju un nulles piesārņojošo vielu tehnoloģiju — ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz tādām tehnoloģijām, kas nodrošina emisiju un piesārņojošo vielu samazinājumu gan piestātnēs, gan kuģošanas laikā.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Šajos mērķrādītājos būtu jāņem vērā apkalpoto peldlīdzekļu veidi un to attiecīgā satiksmes intensitāte. Jūras ostas ar zemu satiksmes intensitāti dažās kuģu kategorijās būtu jāatbrīvo no obligātajām prasībām attiecīgajām kuģu kategorijām, pamatojoties uz minimālo satiksmes intensitāti, lai izvairītos no nepietiekama noslogojuma jaudas uzstādīšanas. Tāpat obligātajiem mērķrādītājiem nevajadzētu būt vērstiem uz maksimālā pieprasījuma sasniegšanu, bet gan uz pietiekami lielu apjomu, kas ļauj izvairīties no nepietiekama noslogojuma jaudas un ņem vērā ostas darbības parametrus. Jūras transports ir svarīgs ķēdes posms attiecībā uz Savienības salu kohēziju un ekonomisko attīstību. Enerģijas ražošanas jauda šajās salās ne vienmēr var būt pietiekama, lai apmierinātu pieprasīto jaudu, kas vajadzīga krasta elektroapgādes nodrošināšanai. Šādā gadījumā salas būtu jāatbrīvo no šīs prasības, ja vien un līdz šāds elektrosavienojums ar kontinentālo daļu nav pabeigts vai arī ir pieejama pietiekama uz vietas saražota jauda no tīras enerģijas avotiem.
 (34)  Šajos mērķrādītājos būtu jāņem vērā apkalpoto peldlīdzekļu veidi un to attiecīgā satiksmes intensitāte. Jūras ostas ar zemu satiksmes intensitāti dažās kuģu kategorijās būtu jāatbrīvo no obligātajām prasībām attiecīgajām kuģu kategorijām, pamatojoties uz minimālo satiksmes intensitāti, lai izvairītos no nepietiekama noslogojuma jaudas uzstādīšanas. Tāpat obligātajiem mērķrādītājiem nevajadzētu būt vērstiem uz maksimālā pieprasījuma sasniegšanu, bet gan uz pietiekami lielu apjomu, kas ļauj izvairīties no nepietiekama noslogojuma jaudas un ņem vērā ostas darbības parametrus. Jūras transports ir svarīgs ķēdes posms attiecībā uz Savienības salu, kā arī tālāko reģionu kohēziju un ekonomisko attīstību, jo tie jūras transportu izmanto tūrisma vajadzībām. To enerģijas ražošanas jauda ne vienmēr var būt pietiekama, lai apmierinātu pieprasīto jaudu, kas vajadzīga krasta elektroapgādes nodrošināšanai. Šādā gadījumā attiecīgās teritorijas būtu jāatbrīvo no šīs prasības, ja vien un līdz šāds elektrosavienojums ar kontinentālo daļu nav pabeigts vai arī ir pieejama pietiekama uz vietas saražota jauda no tīras enerģijas avotiem.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Līdz 2025. gadam vajadzētu būt pieejamam LNG uzpildes punktu pamattīklam jūras ostās. LNG uzpildes punkti ietver LNG termināļus, cisternas, pārvietojamus konteinerus, kuģus–bunkurētājus un liellaivas.
 (35)  Līdz 2025. gadam vajadzētu būt pieejamam LNG, ūdeņraža un amonjaka uzpildes punktu pamattīklam jūras ostās. LNG infrastruktūras ieviešana, ņemot vērā degvielas pārejas lomu, būtu jāvirza tirgus pieprasījumam, lai izvairītos no balasta aktīviem un nepietiekama jaudas noslogojuma. LNG uzpildes punkti ietver LNG termināļus, cisternas, pārvietojamus konteinerus, kuģus–bunkurētājus un liellaivas.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Attiecībā uz stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi lidostās šķidrās degvielas patēriņš būtu jāaizstāj ar tīrāku gaisa kuģa enerģijas avotu (palīgdzinēja izmantošana) vai zemes strāvas avotiem (GPU). Tam būtu jāsamazina piesārņojošo vielu un trokšņa emisijas, jāuzlabo gaisa kvalitāte un jāsamazina ietekme uz klimata pārmaiņām. Tāpēc visiem komerciālajos pārvadājumos iesaistītajiem gaisa kuģiem vajadzētu būt iespējai izmantot ārējo elektroapgādi, kamēr tie novietoti pie izejas uz gaisa kuģi vai TEN-T lidostu gaisa kuģu stāvvietās.
 (36)  Attiecībā uz stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi lidostās šķidrās degvielas patēriņš būtu jāaizstāj ar tīrāku gaisa kuģa enerģijas avotu (palīgdzinēja izmantošana) vai zemes strāvas avotiem (GPU). Tāpēc visiem komerciālajos pārvadājumos iesaistītajiem gaisa kuģiem, uz ko attiecas šī regula, būtu jāizmanto ārējā elektroapgāde, kamēr tie novietoti lidostās pie izejas uz gaisa kuģi vai attālinātajās stāvvietās. Turklāt, lai komerciālie pasažieru gaisa kuģi varētu pilnībā izslēgt savus dzinējus stāvēšanas laikā, jāņem vērā gaisa kondicionēšanas (PCA) sistēmas galvenajās TEN-T lidostās. Tas samazinātu piesārņojošo vielu un trokšņa emisijas, uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tāpēc visiem komerciālajos pārvadājumos iesaistītajiem gaisa kuģiem vajadzētu būt iespējai izmantot ārējo elektroapgādi un gaisa kondicionēšanas sistēmas, kamēr tie novietoti TEN-T lidostās pie izejas uz gaisa kuģi vai attālinātajās stāvvietās.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 3. pantu dalībvalstis ir izveidojušas valstu politikas regulējumus, kuros ir izklāstīti to plāni un mērķi nodrošināt minēto mērķu sasniegšanu. Gan valsts politikas regulējuma novērtējumā, gan Direktīvas 2014/94/ES izvērtējumā ir uzsvērta vajadzība pēc vērienīgākām iecerēm un labāk saskaņotas pieejas dalībvalstīs, ņemot vērā alternatīvas degvielas transportlīdzekļu, arī elektrotransportlīdzekļu, gaidāmo skaita pieaugumu. Turklāt, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa ieceres, visos transporta veidos būs nepieciešamas alternatīvas fosilajai degvielai. Spēkā esošie valstu politikas regulējumi būtu jāpārskata, lai skaidri aprakstītu, kā dalībvalstis apmierinās daudz lielāko vajadzību pēc publiski pieejamas uzlādes un uzpildes infrastruktūras, kā pausts obligātajos mērķrādītājos. Pārskatītajiem regulējumiem būtu vienlīdz jāattiecas uz visiem transporta veidiem, arī tiem, attiecībā uz kuriem nav noteikti obligāti ieviešanas mērķrādītāji.
 (37)  Saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 3. pantu dalībvalstis ir izveidojušas valstu politikas regulējumus, kuros ir izklāstīti to plāni un mērķi nodrošināt minēto mērķu sasniegšanu. Gan valsts politikas regulējuma novērtējumā, gan Direktīvas 2014/94/ES izvērtējumā ir uzsvērta vajadzība pēc vērienīgākām iecerēm un labāk saskaņotas pieejas dalībvalstīs, ņemot vērā alternatīvas degvielas transportlīdzekļu, arī elektrotransportlīdzekļu, gaidāmo skaita pieaugumu. Turklāt, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa ieceres un Savienības mērķus klimata jomā, būtu pakāpeniski jāizbeidz fosilo degvielu izmantošana un visos transporta veidos būs nepieciešamas ilgtspējīgas alternatīvas. Spēkā esošie valstu politikas regulējumi būtu jāpārskata, lai skaidri aprakstītu, kā dalībvalstis apmierinās daudz lielāko vajadzību pēc publiski pieejamas uzlādes un uzpildes infrastruktūras, kā pausts obligātajos mērķrādītājos. Valstu politikas regulējumiem būtu jābalstās uz teritoriālo analīzi, nosakot dažādās vajadzības un attiecīgā gadījumā ņemot vērā pašreizējos vietējos un reģionālos uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanas plānus. Lai nodrošinātu šādas infrastruktūras pilnīgu pieejamību, būtu jāpievērš uzmanība lauku apvidiem. Pārskatītajiem regulējumiem turklāt būtu vienlīdz jāattiecas uz visiem transporta veidiem, arī tiem, attiecībā uz kuriem nav noteikti obligāti ieviešanas mērķrādītāji.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Ciešā sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm un attiecīgās nozares pārstāvjiem, vienlaikus ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības, pārskatītajos valstu politikas regulējumos būtu jāietver atbalsta pasākumi alternatīvo degvielu tirgus attīstībai, arī vajadzīgās infrastruktūras ieviešanai. Turklāt pārskatītajos regulējumos būtu jāapraksta vispārējais valsts regulējums šādas infrastruktūras plānošanai, atļauju piešķiršanai un iepirkumam, arī apzinātie šķēršļi un darbības to novēršanai, lai varētu panākt ātrāku infrastruktūras izvēršanu.
 (38)  Ciešā sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm un attiecīgās nozares pārstāvjiem, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības, pārskatītos valstu politikas regulējumus būtu jāsaskaņo ar Savienības mērķiem klimata jomā un šajos regulējumos jāietver detalizēta informācija par tirgus un satiksmes daļām, jo īpaši attiecībā uz tranzīta satiksmi, un jāparedz regulāra datu uzraudzība un izvērtēšana, kas nodrošina tirgus prognozes, un atbalsta pasākumi alternatīvo degvielu tirgus attīstībai, arī vajadzīgās infrastruktūras ieviešanai. Turklāt pārskatītajos regulējumos būtu jāapraksta vispārējais valsts regulējums šādas infrastruktūras plānošanai, atļauju piešķiršanai un iepirkumam, arī apzinātie šķēršļi un darbības to novēršanai, lai varētu panākt ātrāku infrastruktūras izvēršanu. Pārskatītajos valstu politikas regulējumos būtu maksimāli jāņem vērā princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Dalībvalstīm būtu jāapsver nesen publicētais ieteikums un vadlīnijas par šā principa īstenošanu, kuros izskaidrots, kā plānošanas, politikas un ieguldījumu lēmumi var samazināt enerģijas patēriņu vairākās svarīgās nozarēs, tai skaitā transporta nozarē.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Komisijai būtu jāatvieglo dalībvalstu pārskatīto valstu politikas regulējumu izstrāde un īstenošana, veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.
 (39)  Komisijai būtu jāatvieglo dalībvalstu pārskatīto valstu politikas regulējumu izstrāde un īstenošana, veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām iestādēm.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Lai veicinātu alternatīvo degvielu izmantošanu un attīstītu attiecīgo infrastruktūru, valstu politikas regulējumos būtu jāietver detalizētas stratēģijas alternatīvo degvielu veicināšanai grūti dekarbonizējamās nozarēs, piemēram, aviācijā, jūras transportā, iekšējo ūdensceļu transportā, kā arī dzelzceļa transportā tīkla segmentos, kurus nevar elektrificēt. Konkrēti, dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizstrādā skaidras stratēģijas iekšējo ūdensceļu transporta dekarbonizācijai visā TEN-T tīklā. Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas būtu jāizstrādā arī TEN-T ostām un TEN-T lidostām, īpašu uzmanību pievēršot infrastruktūras ieviešanai attiecībā uz mazemisiju un bezemisiju peldlīdzekļiem un gaisa kuģiem, kā arī dzelzceļa līnijām, kas netiks elektrificētas. Pamatojoties uz minētajām stratēģijām, Komisijai būtu jāpārskata šī regula, lai šīm nozarēm noteiktu vairāk obligātu mērķu.
 (40)  Lai veicinātu alternatīvo degvielu izmantošanu un attīstītu attiecīgo infrastruktūru, valstu politikas regulējumos būtu jāietver detalizētas stratēģijas alternatīvo degvielu veicināšanai grūti dekarbonizējamās nozarēs, piemēram, aviācijā, jūras transportā un iekšējo ūdensceļu transportā, kā arī dzelzceļa transportā tīkla segmentos, kurus nevar elektrificēt. Konkrēti, dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizstrādā skaidras stratēģijas iekšējo ūdensceļu transporta dekarbonizācijai visā TEN-T tīklā. Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas būtu jāizstrādā arī TEN-T ostām un TEN-T lidostām, īpašu uzmanību pievēršot infrastruktūras ieviešanai attiecībā uz mazemisiju un bezemisiju peldlīdzekļiem un gaisa kuģiem, kā arī dzelzceļa līnijām, kas netiks elektrificētas. Pamatojoties uz minētajām stratēģijām un ņemot vērā datus par valstu tirgu un satiksmes daļām, kā arī tirgus prognozes, Komisijai būtu jāpārskata šī regula, lai šīm nozarēm noteiktu vairāk obligātu mērķu.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
40.a apsvērums (jauns)
(40a)  Lai gan tikai aptuveni 56 % no pašreizējā Eiropas dzelzceļa tīkla ir elektrificēti, ar elektrību darbināmi vilcieni veido vairāk nekā 80 % no kopējiem nobrauktajiem vilcienkilometriem. Tomēr pašlaik joprojām tiek ekspluatēti aptuveni 6000 dīzeļvilcienu. Tā kā tie ir atkarīgi no fosilā kurināmā, tie rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu. Tāpēc ir steidzami nepieciešams plašāk ieviest alternatīvu degvielu infrastruktūru dzelzceļa nozarē, lai nodrošinātu pāreju no vilcieniem, kas darbināmi ar fosilo kurināmo, un tādējādi nodrošinātu, ka visas transporta nozares pilda savu uzdevumu, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt konkrētus mērķrādītājus, kas ierosināti saskaņā ar šo regulu. Dzelzceļa nozarē ir pieejamas dažādas tehnoloģijas pārejai no dīzeļvilcieniem, cita starpā tieša elektrifikācija, ar baterijām darbināmi vilcieni un ūdeņraža lietojumi, ja pakalpojuma rentabilitātes apsvērumu dēļ segmenta tieša elektrifikācija nav iespējama. Šo tehnoloģiju attīstība prasa, lai dalībvalstīs tiktu ieviesta piemērota uzlādes un uzpildes infrastruktūra. Pirms tās ieviešanas dalībvalstīm būtu rūpīgi jāizvērtē vislabākās atrašanās vietas šādas infrastruktūras objektiem un jo īpaši jāapsver to izvietošana multimodālos mezglos un pilsētu mezglos. Plānojot un pieņemot lēmumus par investīcijām, būtu pilnībā jāņem vērā princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar privātā sektora dalībniekiem, kuriem būtu jāuzņemas galvenā loma alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības atbalstīšanā, būtu jāizmanto plašs regulatīvo un neregulatīvo stimulu un pasākumu klāsts, lai sasniegtu obligātos mērķus un īstenotu valstu politikas regulējumus.
 (41)  Dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar privātā sektora dalībniekiem, kuriem būtu jāuzņemas būtiska loma alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības atbalstīšanā un finansēšanā, būtu jāizmanto plašs tirgū balstītu un regulatīvu stimulu un pasākumu klāsts, lai sasniegtu obligātos mērķus un īstenotu valstu politikas regulējumus.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
41.b apsvērums (jauns)
(41b)  Dalībvalstīm būtu jāievieš stimulu shēmas un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, cenšoties veicināt ilgtspējīgus transporta veidus. Sevišķs uzsvars būtu jāliek uz pašvaldību vai reģionālo iestāžu lomu, jo tās var sekmēt ar alternatīvajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu ieviešanu, piemēram, izmantojot īpašus nodokļu stimulus, publiskos iepirkumus vai vietējos satiksmes noteikumus.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
(42)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/33/EK58 valsts publiskā iepirkuma minimālās daļas ir jārezervē tīriem un bezemisiju autobusiem, turklāt tīrajiem autobusiem jāizmanto alternatīvās degvielas, kas definētas šīs regulas 2. panta 3. punktā. Tā kā arvien vairāk sabiedriskā transporta iestāžu un operatoru pāriet uz tīriem un bezemisiju autobusiem, lai sasniegtu šos mērķrādītājus, dalībvalstīm savos valstu politikas regulējumos mērķtiecīga nepieciešamās autobusu infrastruktūras veicināšana un attīstīšana būtu jāiekļauj kā būtisks elements. Dalībvalstīm būtu jāizveido un jāuztur piemēroti instrumenti, kas veicina uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu arī piesaistītajiem autoparkiem, īpaši attiecībā uz tīriem un bezemisiju autobusiem vietējā līmenī.
 (42)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/33/EK58 valsts publiskā iepirkuma minimālās daļas ir jārezervē tīriem un bezemisiju autobusiem, turklāt tīrajiem autobusiem jāizmanto alternatīvās degvielas, kas definētas šīs regulas 2. panta 3. punktā. Tā kā arvien vairāk sabiedriskā transporta iestāžu un operatoru pāriet uz tīriem un bezemisiju autobusiem, lai sasniegtu šos mērķrādītājus, dalībvalstīm savos valstu politikas regulējumos kā būtisks elements būtu jāiekļauj nepieciešamās autobusu infrastruktūras mērķtiecīga veicināšana un attīstīšana. Dalībvalstīm būtu jāizveido un jāuztur piemēroti instrumenti, kas veicina uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu arī piesaistītajiem autoparkiem, īpaši attiecībā uz bezemisiju autobusiem un automobiļu koplietošanu uz autoceļiem, un būtu jāvar šādu ieviešanu ieskaitīt šajā regulā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā.
__________________
 __________________
58 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
 58 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Ņemot vērā motorizēto transportlīdzekļu degvielu veidu arvien lielāko daudzveidību un iedzīvotāju arvien pieaugošo mobilitāti pa autoceļiem visā Savienībā, ir jāsniedz skaidra un viegli saprotama informācija transportlīdzekļu lietotājiem par degvielu pieejamību uzpildes stacijās un par viņu transportlīdzekļu saderību ar dažādām degvielām vai uzlādes punktiem Savienības tirgū. Dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt šādus informēšanas pasākumus īstenot arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas laisti tirgū pirms 2016. gada 18. novembra.
 (43)  Ņemot vērā motorizēto transportlīdzekļu degvielu veidu arvien lielāko daudzveidību un iedzīvotāju arvien pieaugošo mobilitāti pa autoceļiem visā Savienībā, ir jāsniedz skaidra un viegli saprotama informācija transportlīdzekļu lietotājiem par degvielu pieejamību uzpildes stacijās un par viņu transportlīdzekļu saderību ar dažādām degvielām vai uzlādes punktiem Savienības tirgū. Dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt šādus informēšanas pasākumus īstenot arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas laisti tirgū iepriekš.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Vienkārša un viegli salīdzināma informācija par dažādu degvielu cenām varētu būt svarīga, lai transportlīdzekļu lietotāji labāk varētu izvērtēt tirgū pieejamo atsevišķo degvielu relatīvās izmaksas. Tāpēc informācijas nolūkā visās attiecīgajās degvielas uzpildes stacijās būtu jāparāda konkrētu alternatīvo degvielu un tradicionālo degvielu vienības cenu salīdzinājums, kas izteikts kā “degvielas cena par 100 km”.
 (44)  Vienkārša un viegli salīdzināma informācija par dažādu degvielu cenām varētu būt svarīga, lai transportlīdzekļu lietotāji labāk varētu izvērtēt tirgū pieejamo atsevišķo degvielu relatīvās izmaksas. Tāpēc informācijas nolūkā visās attiecīgajās degvielas uzpildes stacijās būtu jāparāda konkrētu alternatīvo degvielu un tradicionālo degvielu vienības cenu salīdzinājums, kas izteikts kā “degvielas cena par 100 km”. Būtu skaidri jānorāda patērētājiem, ka šis cenu salīdzinājums attiecas uz vidējām degvielas cenām dalībvalstī, kuras var atšķirties no faktiskajām cenām attiecīgajā degvielas uzpildes stacijā. Turklāt ad hoc elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes gadījumā cena, ko piemēro konkrētajā stacijā, būtu jānorāda arī par attiecīgi kWh un kg.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Datiem vajadzētu būt svarīgai nozīmei uzlādes un uzpildes infrastruktūras pienācīgā darbībā. Formātam, biežumam un kvalitātei, kādā šie dati būtu jādara pieejami un piekļūstami, būtu jānosaka lietotāju vajadzībām atbilstošas alternatīvo degvielu infrastruktūras ekosistēmas vispārējā kvalitāte. Turklāt šiem datiem vajadzētu būt saskaņotā veidā pieejamiem visās dalībvalstīs. Tāpēc dati būtu jāsniedz saskaņā ar prasībām, kas attiecībā uz valstu piekļuves punktiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/40/ES59.
 (46)  Datiem vajadzētu būt svarīgai nozīmei uzlādes un uzpildes infrastruktūras pienācīgā darbībā. Formātam, biežumam un kvalitātei, kādā šie dati būtu jādara pieejami un piekļūstami, būtu jānosaka lietotāju vajadzībām atbilstošas alternatīvo degvielu infrastruktūras ekosistēmas vispārējā kvalitāte. Turklāt šiem datiem vajadzētu būt saskaņotā veidā pieejamiem visās dalībvalstīs. Tāpēc dati būtu jāsniedz kā atvērtie dati saskaņā ar prasībām, kas attiecībā uz valstu piekļuves punktiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/40/ES59. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas ļauj netraucēti ceļot visā Savienībā, būtu jāizveido arī Savienības mēroga sistēma, kas importētu standartizētu informāciju no valstu sistēmām. Tādēļ Komisijai būtu Savienības līmenī jāizveido vienots Eiropas piekļuves punkts, kurš funkcionētu kā datu vārteja galalietotājiem un mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu viegli piekļūt attiecīgajiem valstu piekļuves punktos glabātajiem datiem. Šim punktam vajadzētu būt pēc iespējas savietojamam un sadarbspējīgam ar pašreizējām informācijas un rezervācijas sistēmām, ko izstrādājušas dalībvalstis. Eiropas piekļuves punkts varētu patērētājiem atvieglot labākās cenas salīdzināšanu starp publiski pieejamiem uzlādes un uzpildes operatoriem iekšējā tirgū un sniegt lietotājiem informāciju par uzpildes un uzlādes punktu piekļūstamību un pieejamību, gaidīšanas laiku un atlikušo alternatīvo degvielu kapacitāti. Tas varētu palīdzēt novērst satiksmes traucējumus un uzlabot ceļu satiksmes drošību. Šī informācija būtu jādara pieejama, izmantojot publisku, atjauninātu, lietotājdraudzīgu, pieejamu un daudzvalodu saskarni ES līmenī.
__________________
 __________________
59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.).
 59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
(52)  Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ekspertu grupām, jo īpaši ar Ilgtspējīga transporta forumu (STF) un Eiropas Ilgtspējīgas kuģniecības forumu (ESSF). Šāda apspriešanās ar ekspertiem ir īpaši svarīga, ja Komisija saskaņā ar šo regulu plāno pieņemt deleģētos vai īstenošanas aktus.
 (52)  Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jāapspriežas ar dažādām organizācijām un ieinteresētajām personām, cita starpā, bet ne tikai, ar patērētāju grupām, pašvaldībām, pilsētām un reģioniem, kā arī ar attiecīgajām ekspertu grupām, jo īpaši ar Ilgtspējīga transporta forumu (STF) un Eiropas Ilgtspējīgas kuģniecības forumu (ESSF). Šāda apspriešanās ar ekspertiem ir īpaši svarīga, ja Komisija saskaņā ar šo regulu plāno pieņemt deleģētos vai īstenošanas aktus.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
(53)  Alternatīvo degvielu infrastruktūra ir joma, kas strauji attīstās. Kopīgu tehnisko specifikāciju trūkums ir šķērslis alternatīvo degvielu infrastruktūras vienotā tirgus izveidei. Tāpēc būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu tehniskās specifikācijas jomās, kurās kopējās tehniskās specifikācijas nav noteiktas, bet ir vajadzīgas. Jo īpaši šeit būtu jāietver sakari starp elektrotransportlīdzekli un uzlādes punktu, sakari starp uzlādes punktu un uzlādes programmatūras vadības sistēmu (aizmugursistēmu), sakari saistībā ar elektrotransportlīdzekļa viesabonēšanu un sakari ar elektrotīklu. Ir arī jānosaka piemērota pārvaldības sistēma un dažādu to dalībnieku lomas, kas iesaistīti transportlīdzekļa–tīkla komunikācijas ekosistēmā. Turklāt jāņem vērā tehnoloģiju attīstība, piemēram, elektroceļu sistēmas (ERS). Attiecībā uz datu sniegšanu ir jānosaka papildu datu veidi un tehniskās specifikācijas attiecībā uz formātu, biežumu un kvalitāti, kādā šie dati būtu jādara pieejami un piekļūstami.
 (53)  Alternatīvo degvielu infrastruktūra ir joma, kas strauji attīstās. Kopīgu tehnisko specifikāciju trūkums ir šķērslis alternatīvo degvielu infrastruktūras vienotā tirgus izveidei. Tāpēc būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu tehniskās specifikācijas jomās, kurās kopējās tehniskās specifikācijas nav noteiktas, bet ir vajadzīgas. Jo īpaši šeit būtu jāietver sakari starp elektrotransportlīdzekli un uzlādes punktu, sakari starp uzlādes punktu un uzlādes programmatūras vadības sistēmu (aizmugursistēmu), sakari saistībā ar elektrotransportlīdzekļa viesabonēšanu un sakari ar elektrotīklu, vienlaikus nodrošinot augstu kiberdrošības un patērētāju datu aizsardzības līmeni. Ir arī ātri jānosaka piemērota pārvaldības sistēma un dažādu to dalībnieku lomas, kas iesaistīti transportlīdzekļa–tīkla komunikācijas ekosistēmā, vienlaikus ņemot vērā un atbalstot tādu jaunu tehnoloģiju attīstību, kurām ir liels SEG emisiju samazināšanas potenciāls (piemēram, elektroceļu sistēmas (ERS), jo īpaši indukcijas un gaisvadu kontakttīkla uzlādes risinājumi). Attiecībā uz datu sniegšanu ir jānosaka papildu datu veidi un tehniskās specifikācijas attiecībā uz formātu, biežumu un kvalitāti, kādā šie dati būtu jādara pieejami un piekļūstami. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
54.a apsvērums (jauns)
(54a)   Tā kā šī regula skartajām nozarēm radīs papildu izmaksas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu, ir jāveic kompensējoši pasākumi nolūkā nepieļaut kopējā regulatīvā sloga palielināšanos. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pienākumam pirms šīs regulas stāšanās spēkā iesniegt priekšlikumus nolūkā kompensēt ar šo regulu ieviesto regulatīvo slogu, pārskatot vai atceļot citu ES regulu noteikumus, kas skartajās nozarēs rada liekas izmaksas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Šajā regulā ir izklāstīti obligāti valstu mērķrādītāji, kas jāizpilda, ieviešot ceļu transportlīdzekļiem, peldlīdzekļiem un stāvošiem gaisa kuģiem paredzētu pietiekamu alternatīvo degvielu infrastruktūru Savienībā. Tajā noteiktas kopējas tehniskās specifikācijas un prasības attiecībā uz informāciju lietotājiem, datu sniegšanu un prasībām, kā veicami maksājumi par alternatīvo degvielu infrastruktūras lietošanu.
 1.  Šajā regulā ir izklāstīti minimālie valstu mērķrādītāji, kas jāizpilda, ieviešot ceļu transportlīdzekļiem, peldlīdzekļiem, vilcieniem un stāvošiem gaisa kuģiem paredzētu pietiekamu alternatīvo degvielu infrastruktūru Savienībā. Tajā noteiktas kopējas tehniskās specifikācijas un prasības attiecībā uz informāciju lietotājiem, datu sniegšanu un prasībām, kā veicami maksājumi par alternatīvo degvielu infrastruktūras lietošanu.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
3.  Ar šo regulu izveido ziņošanas mehānismu, kas stimulē sadarbību un nodrošina stabilu progresa pārraudzību. Mehānisms ietver strukturētu, pārredzamu, iteratīvu procesu starp Komisiju un dalībvalstīm nolūkā pabeigt valstu politikas regulējumu izstrādi un pēc tam tos īstenot, kā arī atbilstošu Komisijas rīcību.
 3.  Ar šo regulu izveido ziņošanas mehānismu, kas stimulē sadarbību un nodrošina stabilu progresa pārraudzību. Mehānisms ietver strukturētu, pārredzamu, iteratīvu un daudzlīmeņu pārvaldības procesu starp Komisiju, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām iestādēm nolūkā pabeigt valstu politikas regulējumu izstrādi, ņemot vērā pašreizējās vietējās un reģionālās alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas stratēģijas, un pēc tam tos īstenot, kā arī atbilstošu Komisijas rīcību.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
(2a)  “TEN-T tīklā” attiecībā uz elektrouzlādes stacijām un ūdeņraža uzpildes stacijām nozīmē to, ka tās atrodas TEN-T tīklā vai 1,5 km brauciena attālumā no tuvākās TEN-T ceļa nobrauktuves;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
(a)  “bezemisiju transportlīdzekļiem paredzētas alternatīvās degvielas”:
 (a)  “bezemisiju transportlīdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisa kuģiem paredzētas alternatīvās degvielas”:
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums
–  biomasas kurināmie/degvielas un biodegviela, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27. un 33. punktā,
 –  biomasas kurināmie/degvielas, arī biogāze, un biodegviela, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27., 28. un 33. punktā,
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
(c)  “alternatīvas fosilās degvielas” pārejas posmā:
 (c)  “alternatīvas fosilās degvielas” ierobežotā pārejas posmā:
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
(9a)   “iedzīvotāju energokopiena” ir kopiena, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 11. punktā;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 17. punkts
(17)  “elektroceļu sistēma” ir tāda fiziska instalācija gar ceļu, kas ļauj pārvadīt elektroenerģiju uz elektrotransportlīdzekli tā kustības laikā;
 (17)  “elektroceļu sistēma” ir tāda fiziska instalācija gar ceļu, kas ļauj pārvadīt elektroenerģiju uz elektrotransportlīdzekli, lai nodrošinātu tā virzīšanai uz priekšu vai tā dinamiskai uzlādei nepieciešamo enerģiju;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)
(17a)  “dinamiska uzlāde” ir elektrotransportlīdzekļa akumulatora uzlāde transportlīdzekļa kustības laikā;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 19.a punkts (jauns)
(19a)  “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir attiecīgs princips, kā tas definēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 18. punktā;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 19.b punkts (jauns)
(19b)  “tehnoloģiskā neitralitāte” ir attiecīgs princips, kā izklāstīts Direktīvas (ES) 2018/1972 25. apsvērumā;
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 35.a punkts (jauns)
(35a)  “maksājumu karte” ir maksājumu pakalpojums, kas darbojas, pamatojoties uz fizisku vai digitālu debetkarti vai kredītkarti, un ietver viedtālruņu aplikācijā iegultas maksājumu kartes;
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 35.b punkts (jauns)
(35b)  “maksājumu pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 3. punktā;
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 37.a punkts (jauns)
(37a)  “gaisa kondicionēšanas sistēma” ir stacionāra vai pārvietojama sistēma lidostās, kas nodrošina kondicionēta gaisa ārēju padevi stacionāru gaisa kuģu salonu dzesēšanai, ventilācijai vai apsildei;
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 38. punkts
(38)  “publiski pieejama” alternatīvo degvielu infrastruktūra ir alternatīvo degvielu infrastruktūra, kas atrodas vietā vai īpašumā, kurš ir pieejams plašai sabiedrībai, neatkarīgi no tā, vai alternatīvo degvielu infrastruktūra atrodas publiskā vai privātā īpašumā, neatkarīgi no tā, vai pastāv ierobežojumi vai nosacījumi attiecībā uz piekļuvi vietai vai īpašumam, un neatkarīgi no alternatīvo degvielu infrastruktūras piemērojamajiem izmantošanas nosacījumiem;
 (38)  “publiski pieejama” alternatīvo degvielu infrastruktūra ir alternatīvo degvielu infrastruktūra, kas atrodas vietā vai īpašumā, kurš ir pieejams plašai sabiedrībai, arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, neatkarīgi no tā, vai alternatīvo degvielu infrastruktūra atrodas publiskā vai privātā īpašumā, neatkarīgi no tā, vai pastāv ierobežojumi vai nosacījumi attiecībā uz piekļuvi vietai vai īpašumam, un neatkarīgi no piemērojamajiem alternatīvo degvielu infrastruktūras izmantošanas nosacījumiem;
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 40. punkts
(40)  “ad hoc uzlāde” ir galalietotāja nopirkts uzlādes pakalpojums bez nepieciešamības šim galalietotājam papildus pakalpojuma iegādei reģistrēties, slēgt rakstisku vienošanos vai iesaistīties ilgstošākās komerciālās attiecībās ar minētā uzlādes punkta operatoru;
 (40)  “ad hoc uzlāde” ir galalietotāja nopirkts uzlādes pakalpojums bez nepieciešamības šim galalietotājam papildus pakalpojuma iegādei reģistrēties, slēgt rakstisku vienošanos vai iesaistīties ilgstošākās komerciālās attiecībās ar minētā uzlādes punkta operatoru vai elektroniski reģistrēties vai pierakstīties tiešsaistes starpniecības pakalpojumu izmantošanai;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 41. punkts
(41)  “uzlādes punkts” ir tāda stacionāra vai pārvietojama saskarne, kura uz elektrotransportlīdzekli ļauj pārvadīt elektroenerģiju, kura, lai gan tai var būt viens vai vairāki savienotāji dažādu savienotāju veidu pieslēgšanai, vienlaikus spēj uzlādēt tikai vienu elektrotransportlīdzekli un kurā neietilpst ierīces, kuru izejas jauda ir 3,7 kW vai mazāka un kuru galvenais nolūks nav elektrotransportlīdzekļu uzlāde;
 (41)  “uzlādes punkts” ir tāda stacionāra vai pārvietojama, tīkla vai ārpustīkla saskarne, kura uz elektrotransportlīdzekli ļauj pārvadīt elektroenerģiju, kura, lai gan tai var būt viens vai vairāki savienotāji dažādu savienotāju veidu pieslēgšanai, vienlaikus spēj uzlādēt tikai vienu elektrotransportlīdzekli un kurā neietilpst ierīces, kuru izejas jauda ir 3,7 kW vai mazāka un kuru galvenais nolūks nav elektrotransportlīdzekļu uzlāde;
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 49. punkts
(49)  “uzpildes punkts” ir uzpildes iekārta jebkādas šķidrās vai gāzveida alternatīvās degvielas nodrošināšanai, izmantojot stacionāru vai pārvietojamu iekārtu, kas vienlaikus spēj uzpildīt tikai vienu transportlīdzekli;
 (49)  “uzpildes punkts” ir uzpildes iekārta jebkādas šķidrās vai gāzveida alternatīvās degvielas nodrošināšanai, izmantojot stacionāru vai pārvietojamu iekārtu, kas vienlaikus spēj uzpildīt tikai vienu transportlīdzekli vai vienu peldlīdzekli;
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 54.a punkts (jauns)
(54a)   “atjaunīgās enerģijas kopiena” ir kopiena, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16. punktā;
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
2. pants– 1. daļa – 56. punkts
(56)  “droša stāvvieta” ir 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā stāvvietas un atpūtas zona, kas paredzēta lielas noslodzes transportlīdzekļu novietošanai stāvvietā uz nakti;
 (56)  “droša stāvvieta” ir Regulas (ES) Nr. 1315/2013 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā stāvvietas un atpūtas zona, kas paredzēta lielas noslodzes transportlīdzekļu novietošanai stāvvietā uz nakti un kas ir sertificēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 8.a panta noteikumiem;
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 57. punkts
(57)  “kuģis pie piestātnes” ir kuģis pie piestātnes, kas definēts Regulas (ES) Nr. 2015/757 3. panta n) punktā;
 (57)  “kuģis pie piestātnes” ir kuģis, kurš ir droši pietauvots dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas piestātnē, kamēr tajā tiek iekrauta vai izkrauta krava, uz tā uzkāpj vai no tā nokāpj pasažieri vai kamēr tas tiek izmantots par viesnīcu, ietverot laiku, kas nav saistīts ar kravas vai pasažieru pārvadājumiem;
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 58. punkts
(58)  “krasta elektroapgāde” ir krasta elektroenerģijas nodrošināšana pie piestātnes esošiem jūras kuģiem vai iekšējo ūdensceļu peldlīdzekļiem, izmantojot standartizētu saskarni;
 (58)  “krasta elektroapgāde” ir krasta elektroenerģijas nodrošināšana pie piestātnes esošiem jūras kuģiem vai iekšējo ūdensceļu peldlīdzekļiem, izmantojot standartizētu stacionāru, peldošu vai pārvietojamu iekārtu;
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 66.a punkts (jauns)
(66a)  “multimodālais centrs” ir mobilitātes pakalpojumu infrastruktūra, piemēram, dzelzceļa, autoceļu, gaisa, jūras un iekšzemes ūdensceļu stacijas un termināļi, kuros var veikt multimodālo transportu, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 3. panta n) punktā;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 66.b punkts (jauns)
(66b)  “L kategorijas transportlīdzekļi” ir motorizēti divu, trīs un četru riteņu transportlīdzekļi, kā klasificēts Regulā (ES) Nr. 168/2013 un I pielikumā, tostarp motorizēti velosipēdi, divu un trīs riteņu mopēdi, divu un trīs riteņu motocikli, motocikli ar blakusvāģi, vieglie un smagie autoceļu kvadricikli, kā arī vieglie un smagie kvadricikli.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 1. daļa – 2. ievilkums
–  to teritorijā tiek ierīkotas publiski pieejamas mazas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas, kas tiem nodrošina pietiekamu izejas jaudu.
 –  to teritorijā tādā veidā, kas veicina teritoriālo līdzsvaru un multimodālus braucienus, tiek ierīkotas publiski pieejamas mazas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas, kas tiem nodrošina pietiekamu izejas jaudu.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 1. daļa – 2.a ievilkums (jauns)
—  pietiekami daudz publiski pieejamu uzlādes staciju, kuras paredzētas mazas noslodzes transportlīdzekļiem, tiek izvietotas pie publiskajiem ceļiem dzīvojamos rajonos, kur transportlīdzekļus parasti novieto stāvēšanai uz ilgāku laikposmu;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 1. daļa – 2.b ievilkums (jauns)
—  pietiekami daudzās publiski pieejamās uzlādes stacijās, kuras paredzētas mazas noslodzes transportlīdzekļiem, ir iespējota viedā un divvirzienu uzlāde;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 1. daļa – 2.c ievilkums (jauns)
—  tiek nodrošināts tīkla pieslēgums un tīkla jauda.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts
(a)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 1 kW;
 (a)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 3 kW, ja mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu veidotā daļa kopējā prognozētajā mazas noslodzes transportlīdzekļu autoparkā minētajā dalībvalstī ir mazāka par 1 %;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – aa punkts (jauns)
(aa)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda 2,5 kW, ja mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto mazas noslodzes transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir 1 % vai lielāks par 1 %, bet mazāks par 2,5 %;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – ab punkts (jauns)
(ab)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 2 kW, ja mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto mazas noslodzes transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir 2,5 % vai lielāks par 2,5 %, bet mazāks par 5 %;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – ac punkts (jauns)
(ac)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 1,5 kW, ja mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto mazas noslodzes transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir 5 % vai lielāks par 5 %, bet mazāks par 7,5 %; un
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – ad punkts (jauns)
(ad)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 1 kW, ja mazas noslodzes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto mazas noslodzes transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir 7,5 % vai lielāks;
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts
(b)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes uzlādējamam hibrīdelektriskam transportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 0,66 kW.
 (b)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes uzlādējamam hibrīdelektriskam transportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 2 kW, ja elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir mazāks par 1 %;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes uzlādējamam hibrīdelektriskam transportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 1,65 kW, ja elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir 1 % vai lielāks par 1 %, bet mazāks par 2,5 %;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – bb punkts (jauns)
(bb)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes uzlādējamam hibrīdelektriskam transportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 1,33 kW, ja elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir 2,5 % vai lielāks par 2,5 %, bet mazāks par 5 %;
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – bc punkts (jauns)
(bc)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes uzlādējamam hibrīdelektriskam transportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 1 kW, ja elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir 5 % vai lielāks par 5 %, bet mazāks par 7,5 %; kā arī
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 2. daļa – bd punkts (jauns)
(bd)  katram to teritorijā reģistrētam mazas noslodzes uzlādējamam hibrīdelektriskam transportlīdzeklim publiski pieejamās uzlādes stacijās tiek nodrošināta kopējā izejas jauda vismaz 0,66 kW, ja elektrotransportlīdzekļu īpatsvars attiecībā pret kopējo prognozēto transportlīdzekļu autoparku minētajā dalībvalstī ir 7,5 % vai lielāks.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
3. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Neskarot 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī tiek ieviesti minimālie izejas jaudas mērķrādītāji attiecībā uz uzlādes infrastruktūru, kas ir pietiekama:
–  3 % no kopējā paredzamā mazas noslodzes transportlīdzekļu autoparka līdz 2027. gada 31. decembrim;
–  5 % no kopējā paredzamā mazas noslodzes transportlīdzekļu autoparka līdz 2030. gada 31. decembrim;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
(a)  TEN-T pamattīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km attālumā viens no otra ir ierīkoti publiski pieejami uzlādes parki, kas paredzēti mazas noslodzes transportlīdzekļiem un atbilst šādām prasībām:
 (a)  TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km attālumā viens no otra ir ierīkoti publiski pieejami uzlādes parki, kas paredzēti mazas noslodzes transportlīdzekļiem un atbilst šādām prasībām:
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts
i)  līdz 2025. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 300 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viena uzlādes stacija ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu,
 i)  līdz 2025. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 600 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viena uzlādes stacija ar vismaz 300 kW individuālo izejas jaudu,
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
ii)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 600 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divas uzlādes stacijas ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu;
 ii)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 900 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divas uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW;
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  TEN-T visaptverošajā tīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km attālumā viens no otra ir ierīkoti publiski pieejami uzlādes parki, kas paredzēti mazas noslodzes transportlīdzekļiem un atbilst šādām prasībām:
 svītrots
i)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 300 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viena uzlādes stacija ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu,
ii)  līdz 2035. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 600 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divas uzlādes stacijas ar vismaz 150 kW individuālo izejas jaudu.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja kādā attiecīgajā pārskata periodā tirgū tiek strauji ieviesti elektrotransportlīdzekļi, dalībvalstīm būtu attiecīgi jāsaīsina 2. punktā norādītie termiņi un attiecīgi jāpalielina uzlādes parku mērķrādītāji.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Ja izmaksas nav samērīgas ar ieguvumiem, tostarp ieguvumiem vides jomā, dalībvalstis var nolemt šā panta 1. un 2. punktu nepiemērot:
(a)  Savienības tālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā; vai
(b)  salām, kas nav savienotas ar kontinentālās daļas energotīkliem un uz kurām attiecas mazu savienotu sistēmu vai izolētu sistēmu definīcija saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/944.
Šādos gadījumos dalībvalstis pamato savu lēmumu un šo informāciju dara pieejamu savas valsts politikas regulējumos.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma Komisija var piešķirt atbrīvojumu no 2. punktā noteiktās prasības attiecībā uz TEN-T autoceļiem, kuru gada vidējā dienas satiksmes intensitāte ir mazāka par 2000 mazas noslodzes transportlīdzekļiem, ar noteikumu, ka infrastruktūru nevar pamatot no sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu viedokļa. Ja šāds atbrīvojums ir piešķirts, dalībvalsts uz šādiem ceļiem var izvietot vienu publiski pieejamu uzlādes parku, kas apkalpo abus braukšanas virzienus, vienlaikus izpildot 2. punktā noteiktās prasības, kas piemērojamas vienam braukšanas virzienam attiecībā uz attālumu, uzlādes parka kopējo izejas jaudu, punktu skaitu un izejas jaudu atsevišķos punktos, ar noteikumu, ka uzlādes parks ir viegli pieejams abos braukšanas virzienos. Komisija šādus atbrīvojumus piešķir pienācīgi pamatotos gadījumos pēc dalībvalsts iesniegta pamatota pieprasījuma izvērtēšanas.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.d punkts (jauns)
2.d  Pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma Komisija var piešķirt atbrīvojumu no šā panta 2. punktā noteiktās maksimālā attāluma prasības attiecībā uz TEN-T autoceļiem, kuru gada vidējā dienas satiksmes intensitāte ir mazāka par 1500 mazas noslodzes transportlīdzekļiem, ar noteikumu, ka infrastruktūru nevar pamatot no sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu viedokļa. Ja šāds atbrīvojums ir piešķirts, dalībvalstis var atļaut lielāku maksimālo attālumu — līdz 100 km starp uzlādes punktiem. Komisija šādus atbrīvojumus piešķir pienācīgi pamatotos gadījumos pēc dalībvalsts iesniegta pamatota pieprasījuma izvērtēšanas.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.e punkts (jauns)
2.e  Blīvi apdzīvotās teritorijās un reģionos, kur nav pieejamas slēgtas autostāvvietas vai kur ir liels skaits reģistrētu mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļu, dalībvalstis nodrošina, ka publiski pieejamu uzlādes staciju skaits tiek attiecīgi palielināts, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru un atbalstītu tirgus attīstību.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
3.  Kaimiņos esošās dalībvalstis nodrošina, ka a) un b) apakšpunktā minētie maksimālie attālumi TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla pārrobežu posmos netiek pārsniegti.
 3.  Kaimiņos esošās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka a) un b) apakšpunktā minētie maksimālie attālumi TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla pārrobežu posmos netiek pārsniegti.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
3. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši kandidātvalstīm un tām trešām valstīm, kurās atrodas dalībvalstis savienojoši tranzīta koridori.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
i)  līdz 2025. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 1400 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viena uzlādes stacija ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW,
i)  līdz 2025. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 2000 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divas uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 800 kW;
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
ii)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 3500 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divas uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW;
 ii)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 5000 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz četras uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 800 kW;
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts
i)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 1400 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viena uzlādes stacija ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW,
 i)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 2000 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz viena uzlādes stacija ar individuālo izejas jaudu vismaz 800 kW,
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
ii)  līdz 2035. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 3500 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divas uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW;
 ii)  līdz 2035. gada 31. decembrim katrs uzlādes parks dara pieejamu vismaz 5000 kW izejas jaudu, un tajā ietilpst vismaz divas uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 800 kW;
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma Komisija var piešķirt atbrīvojumu no 1. punktā noteiktās prasības attiecībā uz TEN-T autoceļiem, kuru gada vidējā dienas satiksmes intensitāte ir mazāka par 800 lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ar noteikumu, ka infrastruktūru nevar pamatot no sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu viedokļa. Ja šāds atbrīvojums ir piešķirts, dalībvalsts uz šādiem ceļiem var izvietot vienu publiski pieejamu uzlādes parku, kas apkalpo abus braukšanas virzienus, vienlaikus izpildot 1. punktā noteiktās prasības, kas piemērojamas vienam braukšanas virzienam attiecībā uz attālumu, uzlādes parka kopējo izejas jaudu, punktu skaitu un izejas jaudu atsevišķos punktos, ar noteikumu, ka uzlādes parks ir viegli pieejams abos braukšanas virzienos. Komisija šādus atbrīvojumus piešķir pienācīgi pamatotos gadījumos pēc dalībvalsts iesniegta pamatota pieprasījuma izvērtēšanas;
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma Komisija var piešķirt atbrīvojumu no šā panta 1. punktā noteiktās maksimālā attāluma prasības attiecībā uz TEN-T autoceļiem, kuru gada vidējā dienas satiksmes intensitāte ir mazāka par 600 lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ar noteikumu, ka infrastruktūru nevar pamatot no sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu viedokļa. Ja šāds atbrīvojums ir piešķirts, dalībvalstis var atļaut lielāku maksimālo attālumu — līdz 100 km starp uzlādes punktiem. Komisija šādus atbrīvojumus piešķir pienācīgi pamatotos gadījumos pēc dalībvalsts iesniegta pamatota pieprasījuma izvērtēšanas;
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrā drošā stāvvietā ir ierīkota vismaz viena lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzēta uzlādes stacija ar izejas jaudu vismaz 100 kW;
 (c)  līdz 2027. gada 31. decembrim katrā drošā stāvvietā ir ierīkotas vismaz divas lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas ar izejas jaudu vismaz 100 kW, un tajās ir iespējota viedā un divvirzienu uzlāde;
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrā drošā stāvvietā ir ierīkotas vismaz četras lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas ar izejas jaudu vismaz 100 kW, un tajās ir iespējota viedā un divvirzienu uzlāde;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  līdz 2025. gada 31. decembrim katrā pilsētas mezglā ir ierīkoti publiski pieejami lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzēti uzlādes punkti, kuru kopējā izejas jauda ir vismaz 600 kW un kurus nodrošina uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 150 kW;
 (d)  līdz 2025. gada 31. decembrim katrā pilsētas mezglā ir ierīkoti publiski pieejami lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzēti uzlādes punkti, kuru kopējā izejas jauda ir vismaz 1400 kW un kurus nodrošina uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrā pilsētas mezglā ir ierīkoti publiski pieejami lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzēti uzlādes punkti, kuru kopējā jauda ir vismaz 1200 kW un kurus nodrošina uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 150 kW.
 (e)  līdz 2030. gada 31. decembrim katrā pilsētas mezglā ir ierīkoti publiski pieejami lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzēti uzlādes punkti, kuru kopējā jauda ir vismaz 3500 kW un kurus nodrošina uzlādes stacijas ar individuālo izejas jaudu vismaz 350 kW.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Šā panta 1. punkta c), ca), d) un e) apakšpunktā minētās prasības piemēro papildus 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Pēc tam, kad saskaņā ar II pielikumu ir pieejamas un, pārskatot šo regulu atbilstīgi 22. pantam, papildinātas kopējās tehniskās specifikācijas, Komisija izskata, vai būtu jāpalielina 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā minētā individuālā izejas jauda.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c  Dalībvalstis gādā par to, lai būtu nodrošināts nepieciešamais elektrotīkla pieslēgums un tīkla jauda. Tādēļ dalībvalstīm, saskaņojot ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, līdz 2025. gadam būtu jāveic analīze ar mērķi novērtēt un plānot nepieciešamos elektrotīklu pastiprinājumus.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Kaimiņos esošās dalībvalstis nodrošina, ka a) un b) apakšpunktā minētie maksimālie attālumi TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla pārrobežu posmos netiek pārsniegti.
 2.  Kaimiņos esošās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka a) un b) apakšpunktā minētie maksimālie attālumi TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla pārrobežu posmos netiek pārsniegti.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši kandidātvalstīm un tām trešām valstīm, kurās atrodas dalībvalstis savienojoši tranzīta koridori.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Ja izmaksas nav samērīgas ar ieguvumiem, tostarp ieguvumiem vides jomā, dalībvalsts var nolemt šā panta 1. un 2. punktu nepiemērot:
(a)  Savienības tālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā; vai
(b)  salām, kas nav savienotas ar kontinentālās daļas energotīkliem un uz kurām attiecas mazu savienotu sistēmu vai izolētu sistēmu definīcija saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/944.
Šādos gadījumos dalībvalstis pamato savu lēmumu un visu attiecīgo informāciju dara pieejamu savas valsts politikas regulējumos.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa
(a)  uzlādes punktu operatori tajās publiski pieejamās uzlādes stacijās, kuru izejas jauda ir mazāka nekā 50 kW un kuras ieviestas no 24. pantā minētās dienas, pieņem elektroniskos maksājumus, izmantojot maksājumu pakalpojumiem paredzētus termināļus un ierīces, t. sk. vismaz vienu no šādām ierīcēm:
 šajā nolūkā uzlādes punktu operatori tajās publiski pieejamās uzlādes stacijās, kuras ieviestas no [šīs regulas spēkā stāšanās diena], pieņem elektroniskos maksājumus, izmantojot maksājumu pakalpojumiem paredzētus termināļus un ierīces, t. sk. vismaz maksājumu karšu lasītājus vai tādas ierīces ar bezkontakta funkciju, kuras spēj nolasīt maksājumu kartes. Turklāt, ja iespējams, var nodrošināt ierīces, kas izmanto interneta savienojumu, ar kuru maksājuma darījuma nolūkā var īpaši ģenerēt un izmantot, piemēram, kvadrātkodu.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts
i)  maksājumu karšu lasītāji;
 svītrots
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts
ii)  tādas ierīces ar bezkontakta funkciju, kas spēj nolasīt maksājumu kartes,
 svītrots
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts
iii)  ierīces, kas izmanto interneta savienojumu, ar kuru maksājuma darījuma nolūkā var īpaši ģenerēt un izmantot, piemēram, kvadrātkodu;
 svītrots
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  uzlādes punktu operatori publiski pieejamās uzlādes stacijās, kuru izejas jauda ir 50 kW vai lielāka un kuras ieviestas no 24. pantā minētās dienas, pieņem elektroniskos maksājumus, izmantojot maksājumu pakalpojumiem paredzētus termināļus un ierīces, t. sk. vismaz vienu no šādām ierīcēm:
 svītrots
i)  maksājumu karšu lasītāji;
ii)  tādas ierīces ar bezkontakta funkciju, kas spēj nolasīt maksājumu kartes.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Sākot no 2027. gada 1. janvāra, uzlādes punktu operatori nodrošina, ka visas to apkalpotās publiski pieejamās uzlādes stacijas, kuru izejas jauda ir 50 kW vai lielāka, atbilst šā punkta b) apakšpunkta prasībām.
 Sākot no 2027. gada 1. janvāra, uzlādes punktu operatori nodrošina, ka visas to apkalpotās publiski pieejamās uzlādes stacijas atbilst šajā punktā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 3. daļa
Šā punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro publiski pieejamiem uzlādes punktiem, kuros par uzlādes pakalpojumu nav jāmaksā.
 Šajā punktā noteiktās prasības nepiemēro publiski pieejamiem uzlādes punktiem, kuros par uzlādes pakalpojumu nav jāmaksā.
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Ja uzlādes punktu operatori to apkalpotā publiski pieejamā uzlādes punktā piedāvā automātisku autentifikāciju, viņi nodrošina, ka galalietotājiem vienmēr ir tiesības neizmantot automātisko autentifikāciju, bet veikt vai nu transportlīdzekļa ad hoc uzlādi, kā noteikts 3. punktā, vai arī izmantot citu līgumisku uzlādes risinājumu, kas tiek piedāvāts minētajā uzlādes punktā. Uzlādes punktu operatori katrā publiski pieejamā uzlādes punktā, kuru tie apkalpo un kurā tie dara pieejamu automātisko autentifikāciju, šo iespēju parāda pārredzami un piedāvā galalietotājam ērtā veidā.
 3.  Ja uzlādes punktu operatori to apkalpotā publiski pieejamā uzlādes punktā piedāvā automātisku autentifikāciju, viņi nodrošina, ka galalietotājiem vienmēr ir tiesības neizmantot automātisko autentifikāciju, bet veikt vai nu transportlīdzekļa ad hoc uzlādi, kā noteikts 3. punktā, vai arī izmantot citu līgumisku uzlādes risinājumu, kas tiek piedāvāts minētajā uzlādes punktā. Uzlādes punktu operatori katrā publiski pieejamā uzlādes punktā, kuru tie apkalpo un kurā tie dara pieejamu automātisko autentifikāciju, šo iespēju parāda pārredzami un piedāvā galalietotājam ērtā veidā, kā arī nodrošina, ka ir pieejama e-viesabonēšana.
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Publiski pieejamu uzlādes punktu operatoru noteiktās cenas ir samērīgas, viegli un skaidri salīdzināmas, pārredzamas un nediskriminējošas. Publiski pieejamo uzlādes punktu operatori nediferencē cenas, ko tie piemēro galalietotājiem, mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem un dažādiem mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem. Cenu līmeni attiecīgā gadījumā var diferencēt tikai samērīgā veidā, balstoties uz objektīvu pamatojumu.
 4.  Publiski pieejamu uzlādes punktu operatori nodrošina, ka ikvienam mobilitātes pakalpojumu sniedzējam ir nediskriminējoša piekļuve viņu uzlādes stacijām. Publiski pieejamu uzlādes punktu operatoru noteiktās cenas ir samērīgas, pieejamas, viegli un skaidri salīdzināmas, pārredzamas un nediskriminējošas. Publiski pieejamo uzlādes punktu operatori nediferencē cenas, ko tie piemēro galalietotājiem, mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem un dažādiem mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem. Cenu līmeni attiecīgā gadījumā var diferencēt tikai samērīgā veidā, balstoties uz objektīvu pamatojumu vai saskaņā ar līguma nosacījumiem.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
5. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu negodīgu praksi, kas vērsta uz patērētājiem, tostarp saistībā ar cenām, kas noteiktas par publiski pieejamu uzlādes punktu izmantošanu, piemēram, cenu celšanu, ar vispārējo mērķi aizsargāt konkurenci tirgū un patērētāju tiesības. Šādi pasākumi tiek pieņemti, balstoties uz transportlīdzekļu ražotāju un uzlādes punktu operatoru cenu noteikšanas un prakses regulāru uzraudzību. Dalībvalstis informē Komisiju par to, ka attiecīgā regulatīvā iestāde ir pieņēmusi šādus pasākumus.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – ievaddaļa
5.  Uzlādes punktu operatori visās to apkalpotajās publiski pieejamajās uzlādes stacijās skaidri norāda ad hoc cenu un visus tās komponentus, lai galalietotājiem tie būtu zināmi pirms uzlādes sesijas sākšanas. Skaidri norāda vismaz šādus cenas komponentus, ja attiecīgajā uzlādes stacijā tie ir piemērojami:
 5.  Uzlādes punktu operatori visās to apkalpotajās publiski pieejamajās uzlādes stacijās skaidri norāda ad hoc cenu par kWh un visus tās komponentus, lai galalietotājiem šī informācija būtu zināma pirms uzlādes sesijas sākšanas.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – 1. ievilkums
–  cena par sesiju,
 svītrots
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – 2. ievilkums
–  cena par minūti,
 svītrots
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – 3. ievilkums
–  cena par kWh.
 svītrots
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
5. pants – 6. punkts
6.  Cenas, ko mobilitātes pakalpojumu sniedzēji piemēro galalietotājiem, ir samērīgas, pārredzamas un nediskriminējošas. Mobilitātes pakalpojumu sniedzēji pirms uzlādes sesijas sākšanas galalietotājiem dara pieejamu visu informāciju par piemērojamo cenu, kas attiecas uz viņu paredzēto uzlādes sesiju, izmantojot brīvi pieejamus, plaši atbalstītus elektroniskos līdzekļus, skaidri nošķirot uzlādes punkta operatora noteiktos cenas komponentus, piemērojamās e-viesabonēšanas izmaksas un citas maksas vai nodevas, ko piemēro mobilitātes pakalpojumu sniedzējs. Nodevas ir samērīgas, pārredzamas un nediskriminējošas. Papildu maksu par pārrobežu e-viesabonēšanu nepiemēro.
 6.  Cenas, ko mobilitātes pakalpojumu sniedzēji piemēro galalietotājiem, ir samērīgas, pieejamas, pārredzamas un nediskriminējošas. Mobilitātes pakalpojumu sniedzēji pirms uzlādes sesijas sākšanas galalietotājiem dara pieejamu visu informāciju par piemērojamo cenu, kas attiecas uz viņu paredzēto uzlādes sesiju, izmantojot brīvi pieejamus, plaši atbalstītus elektroniskos līdzekļus, skaidri norādot uzlādes punkta operatora noteikto cenu par kWh, piemērojamās e-viesabonēšanas izmaksas un citas maksas vai nodevas, ko piemēro mobilitātes pakalpojumu sniedzējs. Nodevas ir samērīgas, pieejamas, pārredzamas un nediskriminējošas. Papildu maksu par pārrobežu e-viesabonēšanu nepiemēro.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
5. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Viedās vai divvirzienu uzlādes punktu operatori dara pieejamu informāciju, ko tie saņem no pārvades sistēmu operatoriem un elektroenerģijas piegādātājiem vai iegūst paši, ja elektroenerģija ir pašražota, par atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru pārvades sistēmā un saistītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Minēto informāciju dara pieejamu reāllaikā regulāros laika intervālos, to papildina ar prognozēm, ja tādas pieejamas, un attiecīgā gadījumā piemēro ar elektroenerģijas piegādātāju noslēgtā līguma noteikumus.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
5. pants – 7. punkts
7.  No 24. pantā minētās dienas uzlādes punktu operatori nodrošina, ka visi to apkalpotie publiski pieejamie uzlādes punkti ir savienoti digitāli.
 7.  No [šīs regulas spēkā stāšanās diena] uzlādes punktu operatori nodrošina, ka visi to apkalpotie jaunbūvētie vai renovētie publiski pieejamie uzlādes punkti ir savienoti digitāli, ietver e-viesabonēšanas funkciju un to atrašanās vieta un statuss ir viegli redzams tiešsaistē.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
5. pants – 8. punkts
8.  No 24. pantā minētās dienas uzlādes punktu operatori nodrošina, ka visi to apkalpotie publiski pieejamie parastās jaudas uzlādes punkti spēj veikt viedo uzlādi.
 8.  No [šīs regulas spēkā stāšanās diena] uzlādes punktu operatori nodrošina, ka visi to apkalpotie jaunbūvētie vai renovētie publiski pieejamie uzlādes punkti spēj veikt viedo uzlādi.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
5. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a  Publiski pieejamu uzlādes punktu operatori nodrošina, ka:
(a)  uzlādes stacijas darbojas pienācīgā stāvoklī visā to komerciālajā kalpošanas laikā un galalietotājiem vienmēr ir pieejamas 2. līdz 5. punktā noteiktās funkcijas, un, tiklīdz ir konstatēts jebkāds darbības traucējums, tiek veiktas regulāras tehniskās apkopes un remonta darbības;
(b)  visi to apkalpotie publiski pieejamie uzlādes punkti atbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvā (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
5. pants – 9. punkts
9.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka stāvvietās un atpūtas zonās TEN-T autoceļu tīklā, kur ir uzstādīta alternatīvo degvielu infrastruktūra, tiek izvietotas piemērotas norādes, kas ļauj viegli noteikt precīzu alternatīvo degvielu infrastruktūras atrašanās vietu.
 9.  Dalībvalstis no [šīs regulas spēkā stāšanās diena] veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka stāvvietās un atpūtas zonās TEN-T autoceļu tīklā, kur ir uzstādīta alternatīvo degvielu infrastruktūra, tiek izvietotas piemērotas norādes, kas ļauj viegli noteikt precīzu alternatīvo degvielu infrastruktūras atrašanās vietu. Norādes izvieto arī piemērotā attālumā TEN-T autoceļu tīklā, kas ved uz stāvvietām un atpūtas zonām, kur ir uzstādīta šāda alternatīvo degvielu infrastruktūra.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
5. pants – 9.a punkts (jauns)
9.a  Dalībvalstis mudina operatorus veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu standartizētas un pilnībā sadarbspējīgas informācijas sistēmas, kas sniedz informāciju par uzlādes punktu pieejamību. Šādas sistēmas ir precīzas, lietotājdraudzīgas un izmantojamas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un angļu valodā.
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
5. pants – 11.a punkts (jauns)
11.a  Publiski pieejamu uzlādes punktu operatori nodrošina, ka uzlādes stacijās ir skaidri parādīta nepieciešamā vietējo neatliekamās palīdzības dienestu kontaktinformācija.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
5.a pants – 11.b punkts (jauns)
11.b  Dalībvalstis veicina videonovērošanas sistēmu un tūlītējai saziņai ar neatliekamās palīdzības dienestiem paredzētas ārkārtas izsaukuma pogas uzstādīšanu neuzraudzītās uzlādes stacijās.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā minimālais publiski pieejamo ūdeņraža uzpildes staciju skaits tiek izveidots līdz 2030. gada 31. decembrim.
 Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā minimālais publiski pieejamo ūdeņraža uzpildes staciju skaits tiek izveidots līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2030. gada 31. decembrim publiski pieejamās ūdeņraža uzpildes stacijas, kuru minimālā jauda ir 2 t dienā un kuras ir aprīkotas ar vismaz 700 bāru uzpildes iekārtu, TEN-T pamattīklā un TEN-T visaptverošajā tīklā ir izvietotas ne vairāk kā 150 km attālumā viena no otras. Šķidrajam ūdeņradim jābūt pieejamam publiski pieejamās uzpildes stacijās, attālums starp kurām nepārsniedz 450 km.
 Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2027. gada 31. decembrim publiski pieejamās ūdeņraža uzpildes stacijas, kuru minimālā jauda ir 2 t dienā un kuras ir aprīkotas ar vismaz 700 bāru uzpildes iekārtu, TEN-T pamattīklā un TEN-T visaptverošajā tīklā ir izvietotas ne vairāk kā 100 km attālumā viena no otras. Šķidrajam ūdeņradim jābūt pieejamam publiski pieejamās uzpildes stacijās, attālums starp kurām nepārsniedz 400 km.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 3. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz viena publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija līdz 2030. gada 31. decembrim tiek izvietota katrā pilsētas mezglā. Veic analīzi par šādu uzpildes staciju labāko atrašanās vietu, īpaši ņemot vērā šādu uzpildes staciju izmantošanu multimodālos mezglos, kur tās varētu apgādāt arī citus transporta veidus.
 Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz viena publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija līdz 2027. gada 31. decembrim tiek izvietota katrā pilsētas mezglā. Veic analīzi par šādu uzpildes staciju labāko atrašanās vietu, īpaši ņemot vērā šādu uzpildes staciju izmantošanu multimodālos mezglos, kur tās varētu apgādāt arī citus transporta veidus.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis līdz 2024. gada 31. decembrim publicē detalizētu sarakstu ar multimodāliem transporta mezgliem, industriālajiem klasteriem un ostām, kas ir piemērotas ūdeņraža uzpildes staciju ierīkošanai.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Kaimiņos esošās dalībvalstis nodrošina, ka TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla pārrobežu posmos netiek pārsniegts 1. punkta otrajā daļā norādītais maksimālais attālums.
 2.  Kaimiņos esošās dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla pārrobežu posmos netiek pārsniegts 1. punkta otrajā daļā norādītais maksimālais attālums.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ja izmaksas nav samērīgas ar ieguvumiem, tostarp ieguvumiem vides jomā, dalībvalstis var nolemt šā panta 1. punktu nepiemērot: (a) Savienības tālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā; vai (b) salām, kuras nav savienotas ar kontinenta energotīkliem un atbilst mazu savienotu sistēmu vai izolētu sistēmu definīcijai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/944. Šādos gadījumos dalībvalstis pamato Komisijai savus lēmumus un visu attiecīgo informāciju dara pieejamu savā valsts politikas regulējumā.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši kandidātvalstīm un tām trešām valstīm, kurās atrodas dalībvalstis savienojoši tranzīta koridori.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
No 24. pantā minētās dienas visi operatori to apkalpotajās publiski pieejamajās ūdeņraža uzpildes stacijās nodrošina galalietotājiem iespēju veikt ad hoc uzpildi, izmantojot Savienībā plaši izmantotu maksājumu instrumentu. Šajā nolūkā ūdeņraža uzpildes staciju operatori nodrošina, ka visas to apkalpotās ūdeņraža uzpildes stacijas pieņem elektroniskos maksājumus, izmantojot maksājumu pakalpojumiem paredzētus termināļus un ierīces, t. sk. vismaz vienu no šādām ierīcēm:
 No [šīs regulas spēkā stāšanās diena] visi operatori to apkalpotajās publiski pieejamajās ūdeņraža uzpildes stacijās nodrošina galalietotājiem iespēju veikt ad hoc uzpildi, izmantojot Savienībā plaši izmantotu maksājumu instrumentu. Šajā nolūkā ūdeņraža uzpildes staciju operatori nodrošina, ka visas to apkalpotās ūdeņraža uzpildes stacijas pieņem elektroniskos maksājumus, izmantojot maksājumu pakalpojumiem paredzētus termināļus un ierīces, t. sk. vismaz maksājumu karšu lasītājus vai bezkontakta ierīces, kas spēj nolasīt maksājumu kartes.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  maksājumu karšu lasītāji;
 svītrots
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  tādas ierīces ar bezkontakta funkciju, kas spēj nolasīt maksājumu kartes.
 svītrots
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
7. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis mudina operatorus nodrošināt standartizētas un pilnībā sadarbspējīgas informācijas sistēmas, kas sniedz informāciju par uzpildes punktu pieejamību. Šādas sistēmas ir precīzas, lietotājdraudzīgas un izmantojamas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un angļu valodā.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Ūdeņraža uzpildes punktu operatori to apkalpotajās uzpildes stacijās pirms uzpildes sesijas sākšanas dara pieejamu informāciju par cenu.
 3.  Ūdeņraža uzpildes punktu operatori to apkalpotajās uzpildes stacijās pirms uzpildes sesijas sākšanas dara pieejamu informāciju par cenu. Operatori visās to apkalpotajās publiski pieejamajās uzpildes stacijās skaidri norāda ad hoc cenu un visus tās komponentus, lai galalietotājiem tie būtu zināmi pirms uzpildes sesijas sākšanas. Skaidri norāda cenu par kg.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  Publiski pieejamu uzpildes staciju operatori var sniegt ūdeņraža uzpildes pakalpojumus klientiem uz līguma pamata, arī citu mobilitātes pakalpojumu sniedzēju vārdā un uzdevumā. Mobilitātes pakalpojumu sniedzēji galalietotājiem nosaka samērīgas, pārredzamas un nediskriminējošas cenas. Mobilitātes pakalpojumu sniedzēji pirms uzlādes sesijas sākšanas galalietotājiem dara pieejamu visu informāciju par piemērojamo cenu, kas attiecas uz viņu paredzēto uzlādes sesiju, izmantojot brīvi pieejamus, plaši atbalstītus elektroniskos līdzekļus, skaidri nošķirot ūdeņraža uzpildes punkta operatora noteiktos cenas komponentus, piemērojamās e-viesabonēšanas izmaksas un citas maksas vai nodevas, ko piemēro mobilitātes pakalpojumu sniedzējs.
 4.  Publiski pieejamu uzpildes staciju operatori var sniegt ūdeņraža uzpildes pakalpojumus klientiem uz līguma pamata, arī citu mobilitātes pakalpojumu sniedzēju vārdā un uzdevumā. Mobilitātes pakalpojumu sniedzēji galalietotājiem nosaka samērīgas, pārredzamas un nediskriminējošas cenas. Mobilitātes pakalpojumu sniedzēji pirms uzpildes sesijas sākšanas galalietotājiem dara pieejamu visu informāciju par piemērojamo cenu, kas attiecas uz viņu paredzēto uzpildes sesiju, izmantojot brīvi pieejamus, plaši atbalstītus elektroniskos līdzekļus, skaidri nošķirot ūdeņraža uzpildes punkta operatora noteiktos cenas komponentus, piemērojamās e-viesabonēšanas izmaksas un citas maksas vai nodevas, ko piemēro mobilitātes pakalpojumu sniedzējs.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka jūras ostās tiek nodrošināta jūras konteinerkuģu un pasažieru kuģu minimālā krasta elektroapgāde. Šajā sakarā tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gada 1. janvārim:
 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras ostās tiek nodrošināta jūras konteinerkuģu un pasažieru kuģu minimālā krasta elektroapgāde. Šajā nolūkā un pilnībā atbilstīgi Regulas XXXX-XXX [“FuelEU Maritime”] 5. panta 1. un 2. punktam dalībvalstis sadarbībā ar pārvaldes iestādi vai kompetento iestādi veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gada 1. janvārim:
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
9. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama pietiekama tīkla infrastruktūra un jauda, jaudas rezerve un frekvences pārveidošanas iespējas, lai izpildītu 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Nosakot ostā piestāšanas reižu skaitu, neņem vērā šādus ostā piestāšanas gadījumus:
 2.  Nosakot ostā piestāšanas reižu skaitu un pilnībā atbilstīgi Regulas XXXX-XXX [“FuelEU Maritime”] 5. panta 3. punktam, neņem vērā šādus ostā piestāšanas gadījumus:
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  piestāšana ostā, kuras ilgums lēsts īsāks nekā divas stundas, bet kuģa iziešanu minētajā laikā aizkavējuši notikumi, kurus nevarēja paredzēt, ienākot ostā, un kuri nepārprotami bijuši ārpus operatora kontroles vai atbildības jomas;
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  vairākas īsas piestāšanas ostā, lai iekrautu un izkrautu kravu dažādās piestātnēs vienā un tajā pašā ostā, nepārsniedzot a) apakšpunktā noteikto laika ierobežojumu;
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
3.  Ja TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras osta atrodas uz salas, kas nav tieši savienota ar elektrotīklu, 1. punktu nepiemēro, līdz šāds savienojums nav pabeigts vai arī ir pieejama pietiekama uz vietas saražota jauda no tīras enerģijas avotiem.
 3.  Ja TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras osta atrodas uz salas vai kādā no LESD 349. pantā minētajiem Savienības tālākajiem reģioniem, kas nav tieši savienots ar elektrotīklu, 1. punktu nepiemēro, līdz šāds savienojums nav pabeigts vai arī ir pieejama pietiekama uz vietas saražota jauda no tīras enerģijas avotiem.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Neskarot 3. punktu, 1. punktu nepiemēro Seūtas un Meliljas teritorijai, kamēr nav pabeigts tiešs savienojums ar kontinentālās daļas elektrotīklu vai kaimiņvalsts elektrotīklu vai kamēr nav pietiekami daudz uz vietas saražotas jaudas no tīras enerģijas avotiem.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)  ostās ir pieejama pietiekama tīkla jauda un pieslēgums, jaudas rezerve un frekvences pārveidošanas iespējas.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
11. pants – virsraksts
Mērķrādītāji attiecībā uz LNG piegādi jūras ostās
 Mērķrādītāji attiecībā uz LNG, amonjaka un ūdeņraža piegādi jūras ostās
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā minētajās TEN-T pamattīkla jūras ostās tiek izvietots atbilstošs skaits LNG uzpildes punktu, lai līdz 2025. gada 1. janvārim jūras kuģi varētu pārvietoties visā TEN-T pamattīklā. Dalībvalstis vajadzības gadījumā sadarbojas ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu atbilstīgu TEN-T pamattīkla pārklājumu.
 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā minētajās TEN-T pamattīkla jūras ostās tiek izvietots atbilstošs skaits LNG, amonjaka un ūdeņraža uzpildes punktu, lai īstermiņā un ilgtermiņā apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc šādām degvielām un lai līdz 2025. gada 1. janvārim jūras kuģi varētu pārvietoties visā TEN-T pamattīklā. Dalībvalstis vajadzības gadījumā sadarbojas ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu atbilstīgu TEN-T pamattīkla pārklājumu.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis savos valstu politikas regulējumos izraugās tās TEN-T pamattīkla jūras ostas, kam jānodrošina piekļuve 1. punktā minētajiem LNG uzpildes punktiem, ņemot vērā arī faktiskās tirgus vajadzības un norises.
 2.  Dalībvalstis savos valstu politikas regulējumos izraugās tās TEN-T pamattīkla jūras ostas, kam jānodrošina piekļuve 1. punktā minētajiem uzpildes punktiem, ņemot vērā arī ostu attīstību, pašreizējos LNG piegādes punktus un faktiskās tirgus vajadzības un norises, kā arī savus pienākumus saistībā ar Savienības klimatneitralitātes mērķi.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visās TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla lidostās lidostu administrācijas nodrošina stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi:
 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visās TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla lidostās lidostu administrācijas un apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji nodrošina stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi:
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts tomēr neattiecas uz īstermiņa stāvvietām, piemēram, gaisa kuģu atledošanas apstrādei paredzētajām stāvvietām, stāvvietām militārās zonās un vispārējās gaisa satiksmes stāvvietām (gaisa kuģiem ar maksimālo pacelšanās masu (MTOW) zem 5,7 t).
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Atkāpjoties no 1. punkta a) un b) apakšpunkta, ja TEN-T pamattīkla vai TEN-T visaptverošā tīkla lidosta atrodas uz salas, kas nav tieši savienota ar elektrotīklu, vai tālākā reģionā, minēto punktu nepiemēro, līdz šāds savienojums nav pabeigts vai arī ir pieejama pietiekama uz vietas saražota jauda no tīras enerģijas avotiem, vai ja izmaksas nav samērīgas ar ieguvumiem, tostarp ieguvumiem vides jomā.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Dalībvalstis nodrošina, ka lidostu administrācijas vai apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji TEN-T pamattīkla lidostās nodrošina gaisa kondicionēšanas sistēmas.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Infrastruktūras mērķrādītāji dzelzceļa līnijām
1.  Dalībvalstis gādā par pietiekamas infrastruktūras nodrošināšanu, lai varētu visā Savienībā panākt dzelzceļa līniju atbilstību Regulā (ES) Nr. 1315/2013 [TEN-T regula] noteiktajiem elektrifikācijas mērķiem.
2.  Ja dzelzceļa līniju tieša elektrifikācija nav iespējama, tostarp ar pakalpojuma rentabilitāti saistītu iemeslu dēļ, dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidots atbilstošs skaits uzlādes staciju ar baterijām darbināmiem vilcieniem un ūdeņraža uzpildes stacijas dzelzceļam. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā posmos, kuru elektrifikācija Regulā (ES) Nr. 1315/2013 [TEN T regula] nav paredzēta, ikvienā braukšanas virzienā tiek ieviestas uzlādes stacijas ar baterijām darbināmiem vilcieniem un uzpildes stacijas ar ūdeņradi darbināmiem vilcieniem.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka, pieņemot lēmumus par vajadzīgo infrastruktūru, kas jāievieš 2. punkta prasību izpildei, tiek pilnībā ņemts vērā princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”.
4.  Pirms infrastruktūras izveides dalībvalstis veic analīzi par šādu staciju labāko atrašanās vietu. To darot, dalībvalstis jo īpaši apsver staciju izvietošanu pilsētu mezglos un multimodālos mezglos, kur varētu integrēt arī citus transporta veidus.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 1. daļa
Katra dalībvalsts līdz 2024. gada 1. janvārim sagatavo un nosūta Komisijai projektu valsts politikas regulējumam par alternatīvo degvielu tirgus attīstību transporta nozarē un attiecīgās infrastruktūras ieviešanu.
 Katra dalībvalsts, saskaņojot ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, līdz 2024. gada 1. janvārim sagatavo un nosūta Komisijai projektu valsts politikas regulējumam par alternatīvo degvielu tirgus attīstību transporta nozarē un attiecīgās infrastruktūras ieviešanu.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts
(a)  novērtējums par pašreizējo situāciju tirgū attiecībā uz alternatīvajām degvielām transporta nozarē un tā turpmāko attīstību un par alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību, apsverot alternatīvo degvielu infrastruktūras intermodālo pieejamību un attiecīgā gadījumā pārrobežu nepārtrauktību;
 (a)  novērtējums par pašreizējo situāciju tirgū attiecībā uz alternatīvajām degvielām transporta nozarē un tā turpmāko attīstību un par alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību, apsverot alternatīvo degvielu infrastruktūras intermodālo pieejamību un attiecīgā gadījumā pārrobežu nepārtrauktību un mobilitāti, un piekļūstamību starp salām un tālākajiem reģioniem, kā arī starp tiem un kontinentālo teritoriju;
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – aa punkts (jauns)
(aa)  novērtējums par to, kā ir īstenoti pasākumi, pilnībā ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”; dalībvalstis apraksta to, kā ir piemērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, pieņemot plānošanas un investīciju lēmumus saistībā ar alternatīvo degvielu uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu;
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – ab punkts (jauns)
(ab)  novērtējums par tīkla savienojumu un jaudas pašreizējo stāvokli un turpmāko attīstību, tostarp nepieciešamie uzlabošanas un noturības veicināšanas pasākumi un finansējums;
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – ac punkts (jauns)
(ac)  novērtējums par prognozēm attiecībā uz transporta nozarei pieejamās elektroenerģijas apjoma un tās avotu izmaiņām;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts
(b)  valstu mērķrādītāji un mērķi saskaņā ar 3., 4., 6., 8., 9., 10., 11. un 12. pantu, attiecībā uz kuriem šajā regulā ir noteikti obligātie valstu mērķrādītāji;
 (b)  valstu mērķrādītāji un mērķi saskaņā ar 3., 4., 6., 8., 9., 10., 11., 12. un 12.a pantu, attiecībā uz kuriem šajā regulā ir noteikti obligātie valstu mērķrādītāji;
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – c punkts
(c)  valstu mērķrādītāji un mērķi alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai saistībā ar šā punkta l), m), n), o) un p) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem šajā regulā ir noteikti obligātie valstu mērķrādītāji;
 (c)  valstu mērķrādītāji un mērķi alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai saistībā ar šā punkta l), la), m), n), o), p),pa) un pb) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem šajā regulā ir noteikti obligātie valstu mērķrādītāji;
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – e punkts
(e)  pasākumi, kas veicina piesaistītajiem transportlīdzekļu parkiem paredzētas alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, īpaši ņemot vērā elektrouzlādes stacijas un ūdeņraža uzpildes stacijas sabiedriskā transporta pakalpojumiem un elektrouzlādes stacijas automobiļu koplietošanai;
 (e)  pasākumi, kas veicina piesaistītajiem transportlīdzekļu parkiem paredzētas alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz elektrouzlādes stacijām un ūdeņraža uzpildes stacijām sabiedriskā transporta pakalpojumiem un elektrouzlādes stacijām automobiļu koplietošanai, kā arī taksometriem;
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – ga punkts (jauns)
(ga)  valstu mērķrādītāji un pasākumi alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšanai autoceļu tīklos, kas nav iekļauti TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā, jo īpaši attiecībā uz publiski pieejamiem uzlādes punktiem; dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka uzlādes infrastruktūra pienācīgi aptver augsta un vidēja līmeņa ceļu tīklus gan vieglajai, gan smagajai mobilitātei;
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – h punkts
(h)  pasākumi, kas veicina pietiekamu skaitu publiski pieejamu lieljaudas uzlādes punktu;
 (h)  pasākumi, kas veicina pietiekamu skaitu publiski pieejamu lieljaudas uzlādes punktu ar pietiekamu izejas jaudu, lai palielinātu patērētāju ērtības un nodrošinātu elektrotransportlīdzekļu netraucētu kustību konkrētās valsts teritorijā un — attiecīgā gadījumā — pāri robežām;
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – ia punkts (jauns)
(ia)  pasākumi, kuru mērķis ir garantēt visu teritoriju piekļuvi uzlādes un uzpildes infrastruktūrai, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem, lai nodrošinātu to piekļūstamību un teritoriālo kohēziju; dalībvalstīm būtu jāapsver un jāīsteno mērķtiecīga politika un pasākumi attiecībā uz šīm teritorijām;
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – j punkts
(j)  pasākumi, kas nodrošina, ka publiski pieejami uzlādes un uzpildes punkti ir piekļūstami vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti, proti, nodrošina atbilstību Direktīvas (ES) 2019/882 I un III pielikuma piekļūstamības prasībām;
 (j)  pasākumi, kas nodrošina, ka visi publiski pieejamie uzlādes un uzpildes punkti ir piekļūstami vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti, proti, nodrošina atbilstību Direktīvas (ES) 2019/882 I un III pielikuma piekļūstamības prasībām;
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – ja punkts (jauns)
(ja)  pasākumi, kas attiecīgā gadījumā mērķēti uz konkrētām tālāko reģionu vajadzībām;
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – k punkts
(k)  pasākumi, kas novērš iespējamos šķēršļus plānošanai, atļauju piešķiršanai un iepirkumam alternatīvo degvielu infrastruktūras jomā;
 (k)  pasākumi, kas novērš iespējamos šķēršļus plānošanai, atļauju piešķiršanai un iepirkumam alternatīvo degvielu infrastruktūras jomā, kā arī ierobežo laikposmu starp sākotnējo pieteikumu un faktisko ieviešanu ne ilgāk kā līdz 6 mēnešiem, pienācīgi ievērojot apspriešanos ar ieinteresētajām personām un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras. Atļauju piešķiršanas procedūra ir pilnībā digitalizēta;
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – ka punkts (jauns)
(ka)  pasākumi, kas nodrošina, ka publiski pieejamās alternatīvo degvielu infrastruktūras blīvumā visā valstī tiek ņemts vērā iedzīvotāju blīvums un to reģistrēto transportlīdzekļu skaits, kurus darbina ar alternatīvajām degvielām vietējā teritorijā atbilstoši NUTS 3. līmenim saskaņā ar NUTS jaunāko klasifikāciju;
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – kb punkts (jauns)
(kb)  pasākumi, ar ko veicina ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu, kā arī L kategorijas transportlīdzekļu, piemēram, elektrisko velosipēdu un e-mopēdu, izmantošanu.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – kc punkts (jauns)
(kc)   pasākumi, ar ko atbalsta atjaunīgās enerģijas kopienas, iedzīvotāju energokopienas un nekomerciālus operatorus uzlādes punktu ieviešanā, jo īpaši mazapdzīvotos apgabalos;
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – l punkts
(l)  alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas plāns lidostās, izņemot stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi, īpaši gaisa kuģu ūdeņraža uzpildes un elektrouzlādes vajadzībām;
 (l)  izvērtējums par ūdeņraža piedziņas un elektriskās piedziņas aviācijas tirgus pašreizējo stāvokli un turpmāko attīstību, kā arī priekšizpēte par attiecīgās infrastruktūras ieviešanu, tostarp attiecīgā gadījumā alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas plāns lidostās, īpaši gaisa kuģu ūdeņraža uzpildes un elektrouzlādes vajadzībām;
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – la punkts (jauns)
(la)  plāns gaisa kondicionēšanas sistēmu ieviešanai TEN-T pamatlidostās, tostarp mērķrādītāji un nepieciešamais finansējums, kā arī priekšizpēte par attiecīgās stacionārās vai pārvietojamās infrastruktūras ieviešanu;
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – p punkts
(p)  ieviešanas plāns, kurā iekļauti mērķi, galvenie atskaites punkti un nepieciešamais finansējums, ūdeņraža vai akumulatoru baterijas elektrovilcieniem tīkla segmentos, kas netiks elektrificēti.
 (p)  attiecīgā gadījumā — ieviešanas plāns, kurā iekļauti mērķrādītāji, galvenie atskaites punkti un nepieciešamais finansējums, ūdeņraža vai akumulatoru baterijas elektrovilcieniem tīkla segmentos, kurus nevar elektrificēt.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – pa punkts (jauns)
(pa)  visaptverošs investīciju plāns, kurš balstīts uz sociālekonomisku, vides un izmaksu un ieguvumu analīzi un kurā noteiktas investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu valsts politikas regulējumā noteiktos mērķrādītājus, un kurš attiecas arī uz infrastruktūrām ārpus TEN-T tīkla;
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa – pb punkts (jauns)
(pb)  karte, kurā norādītas piemērotas atrašanās vietas visu alternatīvo degvielu infrastruktūras turpmākai attīstībai, tostarp informācija par pietiekamu tīkla jaudu, pamatojoties uz pieprasījumu, un šo informāciju publisko;
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Neskarot 1. punktu, pirms tajā noteiktā termiņa dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt provizoriskus valsts politikas regulējumus, lai nodrošinātu netraucētu un ātru infrastruktūras attīstību un izvēršanu. Ja dalībvalsts nolemj nākt klajā ar provizorisku valsts politikas regulējumu, Komisija novērtē provizorisko valsts politikas regulējumu un sniedz ieteikumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ir iesniegti provizoriskie valsts politikas regulējumi.
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts politikas regulējumā tiek ņemtas vērā to teritorijās esošo dažādo transporta veidu vajadzības, arī to transporta veidu vajadzības, kuriem ir pieejamas tikai nedaudzas alternatīvas fosilajām degvielām.
 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts politikas regulējumā tiek ņemtas vērā to teritorijās esošo dažādo reģionu un transporta veidu vajadzības, arī to transporta veidu vajadzības, kuriem ir pieejamas tikai nedaudzas alternatīvas fosilajām degvielām, un ka uzpildes un uzlādes infrastruktūra veicina pāreju uz citiem transporta veidiem un atvieglo multimodālo transportu.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis novērtē 1. punktā paredzēto noteikumu kumulatīvo devumu Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja un tā Regulā (ES) 2021/1119 noteiktā mērķa sasniegšanā, kas paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
13. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Lai panāktu sociāli taisnīgu pārkārtošanos, dalībvalstis nodrošina to darba ņēmēju prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kuri rīkojas ar alternatīvajām degvielām, ko ievieš saskaņā ar šo regulu, un pienācīgus ieguldījumus darba aizsardzībā.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts politikas regulējumā attiecīgi tiek ņemtas vērā reģionālo un vietējo iestāžu intereses, īpaši attiecībā uz sabiedriskā transporta uzlādes un uzpildes infrastruktūru, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu intereses.
 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts politikas regulējumā tiek ņemtas vērā reģionālo un vietējo iestāžu intereses, īpaši attiecībā uz sabiedriskā transporta uzlādes un uzpildes infrastruktūru, kā arī visu attiecīgo ieinteresēto personu intereses. Dalībvalstis regulāri apspriežas ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām un mudina tās izveidot atbilstošu politikas satvaru, kas var ietvert rīcības plānu, kurā norādītas zonas infrastruktūras ieviešanai, ātras uzlādes iespējas, attiecīgas finanšu shēmas un konkrētas darbības attiecībā uz dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai veicinātu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
13. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Dalībvalstis valsts politikas regulējumos izvērtē un ziņo to, kā 5. un 7. panta noteikumus īstenojuši uzlādes un uzpildes punktu operatori. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzlādes un uzpildes punktu operatori ievēro 5. un 7. pantu.
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
13. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Katra dalībvalsts, vēlams, neizveidojot papildu amatu, ieceļ alternatīvo degvielu infrastruktūras valsts koordinatoru, kas pārrauga valsts (starpministriju) koordināciju un valsts politikas regulējuma īstenošanu. Valsts koordinators sadarbojas ar Komisiju, atbildīgo TEN-T koordinatoru un vajadzības gadījumā ar citiem valsts koordinatoriem un palīdz reģionālajām un vietējām iestādēm, piemēram, nodrošinot speciālās zināšanas, rīkus, pamatnostādnes, pamatojoties uz ES standartiem, un konsultē par attiecīgo vietējo mobilitātes plānu reģionālo koordināciju.
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
13. pants – 4. punkts
4.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis sadarbojas, konsultējoties vai izmantojot kopīgus politikas regulējumus, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas mērķu sasniegšanai, ir saskaņoti un koordinēti. Konkrētāk, dalībvalstis sadarbojas alternatīvo degvielu izmantošanas stratēģiju izstrādē un attiecīgās ūdensceļu transporta infrastruktūras ieviešanā. Sadarbības procesā dalībvalstīm palīdz Komisija.
 4.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis sadarbojas, konsultējoties vai izmantojot kopīgus politikas regulējumus, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas mērķu sasniegšanai, ir saskaņoti un koordinēti. Konkrētāk, dalībvalstis sadarbojas alternatīvo degvielu izmantošanas stratēģiju izstrādē un attiecīgās ūdensceļu transporta infrastruktūras ieviešanā. Sadarbības procesā dalībvalstīm palīdz Komisija. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 45. pantu notiek apspriešanās ar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla koridoru Eiropas koordinatoriem.
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
13. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Vajadzības gadījumā dalībvalstis sadarbojas ar trešām valstīm, jo īpaši kandidātvalstīm un tām trešām valstīm, kurās atrodas dalībvalstis savienojoši tranzīta koridori. Komisija palīdz dalībvalstīm šajā sadarbības procesā.
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
13. pants – 5. punkts
5.  Alternatīvo degvielu infrastruktūras atbalsta pasākumi atbilst attiecīgajiem LESD noteikumiem par valsts atbalstu.
 5.  Alternatīvo degvielu infrastruktūras atbalsta pasākumi ir saskaņoti ar klimata mērķiem, lai novērstu balasta aktīvu radīšanu, un atbilst attiecīgajiem LESD noteikumiem par valsts atbalstu.
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
13. pants – 6. punkts
6.  Katra dalībvalsts dara sabiedrībai pieejamu savu valsts politikas regulējuma projektu un nodrošina, ka sabiedrībai laikus tiek dotas reālas iespējas piedalīties valsts politikas regulējuma projekta sagatavošanā.
 6.  Katra dalībvalsts dara sabiedrībai pieejamu savu valsts politikas regulējuma projektu, tostarp visaptverošu investīciju plānu, un nodrošina, ka sabiedrībai laikus tiek dotas reālas iespējas piedalīties valsts politikas regulējuma projekta sagatavošanā.
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
13. pants – 7. punkts – ievaddaļa
7.  Komisija novērtē valstu politikas regulējumu projektus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 1. punktā minētās valsts politikas regulējuma projekta iesniegšanas dienas var sniegt ieteikumus dalībvalstij. Minētajos ieteikumos īpaši var pievērsties šādiem jautājumiem:
 7.  Komisija novērtē valstu politikas regulējumu projektus. Komisija, pārbaudot politikas regulējumu, ar mērķi nodrošināt katra koridora konsekvenci un virzību var pieprasīt atbildīgajam Eiropas TEN-T koordinatoram sniegt atzinumu un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 1. punktā minētās valsts politikas regulējuma projekta iesniegšanas dienas var sniegt ieteikumus dalībvalstij. Minētos ieteikumus publisko viegli lasāmā un saprotamā formātā, un tajos īpaši var pievērsties šādiem jautājumiem:
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
13. pants – 7. punkts – a apakšpunkts
(a)  mērķrādītāju un mērķu vērienīgums, lai izpildītu 3., 4., 6., 8., 9., 10., 11. un 12. pantā noteiktos pienākumus;
 (a)  mērķrādītāju un mērķu vērienīgums, lai izpildītu 3., 4., 6., 8., 9., 10., 11., 12. un 12.a pantā noteiktos pienākumus;
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
13. pants – 7. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  ja rīcībpolitikas un pasākumi ir ģeogrāfiski sadalīti dalībvalsts reģionos;
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
13. pants – 9. punkts
9.  Līdz 2025. gada 1. janvārim katra dalībvalsts paziņo Komisijai savu galīgo valsts politikas regulējumu.
 9.  Līdz 2025. gada 1. janvārim katra dalībvalsts paziņo Komisijai savu galīgo valsts politikas regulējumu. Minēto regulējumu publisko viegli lasāmā un saprotamā formātā.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts pirmo reizi līdz 2027. gada 1. janvārim un pēc tam reizi divos gados iesniedz Komisijai atsevišķu progresa ziņojumu par valsts politikas regulējuma īstenošanu.
 1.  Katra dalībvalsts pirmo reizi līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam katru gadu iesniedz Komisijai atsevišķu progresa ziņojumu par valsts politikas regulējuma īstenošanu. Minēto ziņojumu publisko viegli lasāmā un saprotamā formātā un dara pieejamu apskatei Eiropas Alternatīvo degvielu observatorijā.
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalsts regulatīvā iestāde vēlākais līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam periodiski reizi trijos gados novērtē, kā uzlādes punktu ieviešana un ekspluatācija varētu sekmēt to, ka elektrotransportlīdzekļi vēl vairāk veicina energosistēmas elastību, tostarp to dalību elektroenerģijas balansēšanas tirgū, un atjaunīgās elektroenerģijas turpmāku absorbciju. Minētajā novērtējumā ņem vērā visu veidu uzlādes punktus – gan publiskos, gan privātos – un sniedz ieteikumus attiecībā uz veidu, atbalsta tehnoloģiju un ģeogrāfisko sadalījumu, lai veicinātu lietotāju spēju sistēmā integrēt savus elektrotransportlīdzekļus. Novērtējumu dara publiski pieejamu. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus papildu uzlādes punktu ieviešanai un iekļauj tos 1. punktā minētajā progresa ziņojumā. Novērtējumu un pasākumus sistēmu operatori ņem vērā tīkla attīstības plānos, kas minēti Direktīvas (ES) 2019/944 32. panta 3. punktā un 51. pantā.
 3.  Dalībvalsts regulatīvā iestāde vēlākais līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam periodiski katru gadu novērtē, kā uzlādes punktu ieviešana un ekspluatācija varētu sekmēt to, ka elektrotransportlīdzekļi vēl vairāk veicina energosistēmas elastību, tostarp to dalību elektroenerģijas balansēšanas tirgū, un atjaunīgās elektroenerģijas turpmāku absorbciju. Minētajā novērtējumā ņem vērā visu veidu uzlādes punktus — viedās, divvirzienu un visu izejas jaudu, turklāt gan publiskos, gan privātos, — un sniedz ieteikumus attiecībā uz veidu, atbalsta tehnoloģiju un ģeogrāfisko sadalījumu, lai veicinātu lietotāju spēju sistēmā integrēt savus elektrotransportlīdzekļus. Novērtējumā ņem vērā ieguldījumu no visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tai skaitā uzlādes punktu operatoriem, pārvades un sadales sistēmu operatoriem, patērētāju organizācijām un risinājumu nodrošinātājiem, un to dara publiski pieejamu. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus papildu uzlādes punktu ieviešanai un iekļauj tos 1. punktā minētajā progresa ziņojumā. Dalībvalstis arī veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu konsekvenci starp uzlādes infrastruktūras plānošanu un attiecīgo tīkla plānošanu. Novērtējumu un pasākumus sistēmu operatori ņem vērā tīkla attīstības plānos, kas minēti Direktīvas (ES) 2019/944 32. panta 3. punktā un 51. pantā.
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts
4.  Pamatojoties uz pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru sniegtajiem ievaddatiem, dalībvalsts regulatīvā iestāde vēlākais līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam periodiski reizi trijos gados novērtē divvirzienu uzlādes potenciālo ietekmi uz atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanos elektroenerģijas sistēmā. Novērtējumu dara publiski pieejamu. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus, ar ko pielāgo divvirzienu uzlādes punktu pieejamību un ģeogrāfisko sadalījumu gan publiskās, gan privātās teritorijās, un ietver tos 1. punktā minētajā progresa ziņojumā.
 4.  Pamatojoties uz pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru sniegtajiem ievaddatiem, dalībvalsts regulatīvā iestāde vēlākais līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam periodiski katru gadu novērtē divvirzienu uzlādes potenciālo ietekmi uz maksimumslodzes ierobežošanu un atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanos elektroenerģijas sistēmā. Novērtējumu dara publiski pieejamu. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, ar ko pielāgo divvirzienu uzlādes punktu pieejamību un ģeogrāfisko sadalījumu gan publiskās, gan privātās teritorijās, un ietver tos 1. punktā minētajā progresa ziņojumā.
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
5.  Komisija pieņem norādījumus un veidnes attiecībā uz valstu politikas regulējumu saturu, struktūru un formātu un to valstu progresa ziņojumu saturu, kuri dalībvalstīm jāiesniedz saskaņā ar 13. panta 1. punktu un sešus mēnešus pēc 24. pantā minētās dienas. Komisija var pieņemt norādījumus un veidnes, kas atvieglotu jebkādu citu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu visā Savienībā.
 5.  Komisija sniedz tehnisku un konsultatīvu palīdzību attiecīgajām valstu iestādēm un pieņem norādījumus un veidnes attiecībā uz valstu politikas regulējumu saturu, struktūru un formātu un to valstu progresa ziņojumu saturu, kuri dalībvalstīm jāiesniedz saskaņā ar 13. panta 1. punktu un sešus mēnešus pēc 24. pantā minētās dienas. Komisija var pieņemt norādījumus un veidnes, kas atvieglotu jebkādu citu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu visā Savienībā.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Komisija novērtē dalībvalstu saskaņā ar 14. panta 1. punktu iesniegtos progresa ziņojumus un attiecīgi sniedz ieteikumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto mērķu un pienākumu sasniegšanu. Pēc šiem ieteikumiem dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc Komisijas ieteikumu saņemšanas izdod atjauninātu progresa ziņojumu.
 2.  Komisija novērtē dalībvalstu progresa ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 14. panta 1. punktu. Komisija nodrošina, ka minētos progresa ziņojumus publisko viegli lasāmā un saprotamā formātā un ka tie ir pieejami apskatei Eiropas Alternatīvo degvielu observatorijā. Komisija attiecīgi sniedz ieteikumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto mērķu un pienākumu sasniegšanu. Pēc šiem ieteikumiem dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc Komisijas ieteikumu saņemšanas izdod atjauninātu progresa ziņojumu.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
15. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc ieteikumu saņemšanas paziņo Komisijai to, kā tā plāno īstenot ieteikumus.
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
15. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Pēc 2.a punktā minētā paziņojuma iesniegšanas attiecīgā dalībvalsts savā turpmākajā progresa ziņojumā, ko iesniedz nākamajā gadā pēc ieteikumu sniegšanas gada, apraksta to, kā tā ir īstenojusi ieteikumus. Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumus vai būtisku to daļu neīstenot, tā sniedz Komisijai savas rīcības pamatojumu.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā novērtēti saskaņā ar 14. panta 1. punktu iesniegtie progresa ziņojumi, vienu gadu pēc tam, kad dalībvalstis ir iesniegušas valstu progresa ziņojumus. Šajā novērtējumā iekļauj novērtējumu par:
 3.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā novērtēti saskaņā ar 14. panta 1. punktu iesniegtie progresa ziņojumi, sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalstis ir iesniegušas valstu progresa ziņojumus. Šajā novērtējumā iekļauj novērtējumu par:
Grozījums Nr. 223
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts – d apakšpunkts
(d)  stāvošu gaisa kuģu elektroapgādes infrastruktūru TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla lidostās;
 (d)  stāvošu gaisa kuģu elektroapgādes infrastruktūru TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla lidostās, kā arī attiecīgā gadījumā uzlādes punktiem elektriskās piedziņas un ūdeņraža piedziņas gaisa kuģu energoapgādei;
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts – e apakšpunkts
(e)  LNG uzpildes punktu skaitu TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras un iekšējo ūdensceļu ostās;
 (e)  LNG, ūdeņraža un amonjaka uzpildes punktu skaitu TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras un iekšējo ūdensceļu ostās;
Grozījums Nr. 225
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts – ja apakšpunkts (jauns)
(ja)  tādu publiski pieejamu uzlādes punktu skaitu, kuri daļēji paredzēti piesaistītajiem transportlīdzekļu parkiem, tostarp sabiedriskajam transportam un automobiļu koplietošanai;
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts – jb apakšpunkts (jauns)
(jb)  alternatīvo degvielu infrastruktūru tālākajos reģionos un salās;
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
15. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Komisija līdz 2030. gada 1. janvārim un katru trešo gadu līdz 2050. gadam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbības novērtējuma rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot šīs regulas ietekmei uz vienotā tirgus darbību, skarto nozaru konkurētspēju un oglekļa emisiju pārvirzes apjomu.
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
15. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b   Komisija līdz 2030. gada 1. janvārim un katru piekto gadu līdz 2050. gadam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to regulu, kas veido paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”1a, apkopotās makroekonomiskās ietekmes vispusīga novērtējuma rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz ES konkurētspēju, darbvietu radīšanu, transporta kravu pārvadājumu rādītājiem, mājsaimniecību pirktspēju un oglekļa emisiju pārvirzes apjomu.
_________________
1a Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojums (COM(2021)0550).
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
15. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c   Komisija apsver iespējamus grozījumus šajā regulā saistībā ar regulējuma vienkāršošanu. Komisija un kompetentās iestādes dalībvalstīs pastāvīgi pielāgojas labas prakses administratīvajām procedūrām un veic visus pasākumus, lai vienkāršotu šīs regulas izpildi, līdz minimumam samazinot administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 230
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Ja no šā panta 1. punktā minētā ziņojuma vai no jebkādas Komisijai pieejamas informācijas izriet, ka pastāv risks, ka dalībvalsts nesasniegs 3. panta 1. punktā minētos valsts mērķrādītājus, Komisija var izdot attiecīgu konstatējumu un pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt korektīvus pasākumus, lai sasniegtu valsts mērķrādītājus. Trīs mēnešu laikā pēc Komisijas konstatējuma saņemšanas attiecīgā dalībvalsts Komisijai paziņo korektīvos pasākumus, ko tā plāno īstenot, lai sasniegtu 3. panta 1. punktā noteiktos mērķus. Korektīvie pasākumi ietver papildu darbības, ko dalībvalsts veic, lai sasniegtu 3. panta 1. punktā noteiktos mērķrādītājus, un skaidru darbību grafiku, kas ļauj novērtēt ikgadējo progresu šo mērķrādītāju sasniegšanā. Ja Komisija atzīst, ka korektīvie pasākumi ir apmierinoši, attiecīgā dalībvalsts atjaunina savu jaunāko progresa ziņojumu, kas minēts 14. pantā, ar šiem korektīvajiem pasākumiem un iesniedz to Komisijai.
 2.  Ja no šā panta 1. punktā minētā ziņojuma vai no jebkādas Komisijai pieejamas informācijas izriet, ka pastāv risks, ka dalībvalsts nesasniegs 3. panta 1. punktā minētos valsts mērķrādītājus, Komisija izdod attiecīgu konstatējumu un pieprasa attiecīgajai dalībvalstij veikt korektīvus pasākumus, lai sasniegtu valsts mērķrādītājus. Trīs mēnešu laikā pēc Komisijas konstatējuma saņemšanas attiecīgā dalībvalsts Komisijai paziņo korektīvos pasākumus, ko tā plāno īstenot, lai sasniegtu 3. panta 1. punktā noteiktos mērķrādītājus. Korektīvie pasākumi ietver papildu darbības, ko dalībvalsts veic, lai sasniegtu 3. panta 1. punktā noteiktos mērķrādītājus, un skaidru darbību grafiku, kas ļauj novērtēt ikgadējo progresu šo mērķrādītāju sasniegšanā. Ja Komisija atzīst, ka korektīvie pasākumi ir apmierinoši, attiecīgā dalībvalsts atjaunina savu jaunāko progresa ziņojumu, kas minēts 14. pantā, ar šiem korektīvajiem pasākumiem un iesniedz to Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka korektīvie pasākumi nav pietiekami, tā apsver iespēju veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz minēto dalībvalsti. Šie pasākumi ir samērīgi, atbilstoši un ir saskaņā ar Līgumiem.
Grozījums Nr. 231
Regulas priekšlikums
16. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu, un dara šos lēmumus publiski pieejamus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001.
Grozījums Nr. 232
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Tiek darīta pieejama būtiska, konsekventa un skaidra informācija par tiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus var regulāri uzpildīt ar atsevišķām tirgū laistām degvielām vai uzlādēt uzlādes punktos. Minēto informāciju dara pieejamu mehānisko transportlīdzekļu rokasgrāmatās, uzpildes un uzlādes punktos, mehāniskajos transportlīdzekļos un mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecības vietās dalībvalstu teritorijā. Šī prasība attiecas uz visiem tiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to rokasgrāmatām, kas laisti tirgū pēc 2016. gada 18. novembra.
 1.  Tiek darīta pieejama būtiska, konsekventa un skaidra informācija par tiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus var regulāri uzpildīt ar atsevišķām tirgū laistām degvielām vai uzlādēt uzlādes punktos. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka visu informāciju par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kura attiecas uz šajā regulā un citos piemērojamajos Savienības tiesību aktos paredzētajām degvielām vai e-uzlādi, dara pieejamu mehānisko transportlīdzekļu rokasgrāmatās, uzpildes un uzlādes punktos, mehāniskajos transportlīdzekļos un mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecības vietās dalībvalstu teritorijā. Šī prasība attiecas uz visiem tirgū laistajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to rokasgrāmatām.
Šajā nolūkā Komisija attiecīgi pārskata Direktīvu 1999/94/EK ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas 24. pantā minētās dienas.
Grozījums Nr. 233
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Transportlīdzekļu un infrastruktūras savietojamības identifikācija, kā arī degvielu un transportlīdzekļu savietojamības identifikācija, kas minēta 1. punktā, atbilst II pielikuma 9.1. un 9.2. punktā minētajām tehniskajām specifikācijām. Ja minētie standarti attiecas uz grafisku attēlojumu, tostarp krāsu kodējuma shēmu, grafiskais attēlojums ir vienkāršs un viegli saprotams un to izvieto skaidri redzamā veidā:
 2.  Transportlīdzekļu un infrastruktūras savietojamības identifikācija, kā arī degvielu un transportlīdzekļu savietojamības identifikācija, kas minēta 1. punktā, atbilst II pielikuma 9.1. un 9.2. punktā minētajām tehniskajām specifikācijām. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja minētie standarti attiecas uz grafisku attēlojumu, tostarp krāsu kodējuma shēmu, grafiskais attēlojums ir vienkāršs un viegli saprotams un to izvieto skaidri redzamā veidā:
Grozījums Nr. 234
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  uz attiecīgajiem sūkņiem un to sprauslām visos uzpildes punktos – no dienas, kad degvielas tiek laistas tirgū, vai
 (a)  uz attiecīgajiem sūkņiem un to sprauslām visos uzpildes punktos – no dienas, kad degvielas tiek laistas tirgū, kā arī
Grozījums Nr. 235
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  visu degvielas tvertņu uzpildes atveres vāciņu tiešā tuvumā visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas ir ieteikti un piemēroti attiecīgajai degvielai, un transportlīdzekļu rokasgrāmatās, kad šādi mehāniskie transportlīdzekļi tiek laisti tirgū pēc 2016. gada 18. novembra.
 (b)  visu degvielas tvertņu uzpildes atveres vāciņu tiešā tuvumā visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas ir ieteikti un piemēroti attiecīgajai degvielai, un transportlīdzekļu rokasgrāmatās, kad šādi mehāniskie transportlīdzekļi tiek laisti tirgū.
Grozījums Nr. 236
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Ja degvielas uzpildes stacijā uzrāda degvielas cenas, attiecīgā gadījumā informācijas nolūkos uzrāda attiecīgo vienības cenu salīdzinājumu, īpaši attiecībā uz elektroenerģiju un ūdeņradi, ievērojot II pielikuma 9.3. punktā minēto alternatīvo degvielu vienības cenu salīdzināšanas kopīgo metodoloģiju.
 3.  Ja degvielas uzpildes stacijā uzrāda degvielas cenas, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā gadījumā informācijas nolūkos ir uzrādīts attiecīgo vienības cenu salīdzinājums, īpaši attiecībā uz elektroenerģiju un ūdeņradi, ievērojot II pielikuma 9.3. punktā minēto alternatīvo degvielu vienības cenu salīdzināšanas kopīgo metodoloģiju. Ad hoc elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes gadījumā cenu norāda arī attiecīgi par kilovatstundu un kilogramu.
Grozījums Nr. 237
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Publiski pieejamu uzlādes un uzpildes punktu operatori vai – saskaņā ar vienošanos starp tiem – šo punktu īpašnieki nodrošina statisko un dinamisko datu pieejamību par alternatīvo degvielu infrastruktūru, ko tie apkalpo, un ļauj piekļūt minētajiem datiem bez maksas, izmantojot valstu piekļuves punktus. Dara pieejamus šādus datu veidus:
 2.  Publiski pieejamu uzlādes un uzpildes punktu operatori vai – saskaņā ar vienošanos starp tiem – šo punktu īpašnieki nodrošina statisko un dinamisko datu pieejamību par alternatīvo degvielu infrastruktūru, ko tie apkalpo, un ļauj piekļūt minētajiem datiem bez maksas, izmantojot valstu piekļuves punktus. To darot, minētie operatori nodrošina arī pēc iespējas augstāku kiberdrošības, datu aizsardzības un drošības līmeni, jo īpaši autentifikācijas, rēķinu izrakstīšanas un maksājumu veikšanas procesā. Minētie operatori attiecīgā gadījumā ievēro Direktīvas, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (TID 2 direktīva), noteikumus. Dara pieejamus šādus datu veidus:
Grozījums Nr. 238
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts
i)  uzlādes vai uzpildes punkta ģeogrāfiskā atrašanās vieta,
 i)  uzlādes vai uzpildes punkta ģeogrāfiskā atrašanās vieta un, ja iespējams, informācija par tuvumā esošām atpūtas un pārtikas iegādes iespējām,
Grozījums Nr. 239
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)
ia)  vietas, kur iespējams patverties no lietus vai citiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem,
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ib punkts (jauns)
ib)  apgaismojums, ja uzlāde notiek nakts laikā,
Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
ii)  savienotāja tips,
 ii)  savienotāja tips un pieejamība,
Grozījums Nr. 242
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts
iv)  izejas jauda (kW);
 iv)  kopējā izejas jauda (kW) un maksimālā individuālā izejas jauda;
Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iva punkts (jauns)
iva)  lielas noslodzes transportlīdzekļu piekļuves iespējas, tostarp augstuma, garuma un platuma ierobežojumi uzlādes un uzpildes punktos.
Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii punkts
ii)  pieejamība (aizņemts/brīvs),
 ii)  pieejamība (aizņemts/brīvs), pieejamības rādītājs attiecīgajā laika periodā (dienā/stundās),
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
iiia)  ja pieejams, atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars un siltumnīcefekta gāzu emisijas saturs uzlādes punktos piegādātajā elektroenerģijā,
Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
iiib)  iespējots divvirzienu uzlādei (jā/nē),
Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iiic punkts (jauns)
iiic)  viedās uzlādes spēja,
Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iiid punkts (jauns)
iiid)  pieņemtās apmaksas metodes,
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iiie punkts (jauns)
iiie)  attiecīgā gadījumā — maksa par stāvēšanu un stāvēšanas ilguma ierobežojums,
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  displejā pieejamās valodas,
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Publiski pieejamu uzlādes un uzpildes punktu operatoriem vai — saskaņā ar to savstarpējo vienošanos — minēto punktu īpašniekiem atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem nav pienākuma izpaust statiskos vai dinamiskos datus, kuru rezultātā tiktu izpausti uzņēmuma konfidenciālie dati, kas varētu kaitēt uzņēmuma interesēm.
Grozījums Nr. 252
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis visām ieinteresētajām personām atklātā un nediskriminējošā veidā nodrošina datu piekļūstamību, izmantojot savu valsts piekļuves punktu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES67.
 3.  Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem visām ieinteresētajām personām atklātā un nediskriminējošā veidā nodrošina datu, kas neietver konfidenciālus uzņēmuma datus, kuri varētu kaitēt uzņēmuma interesēm, piekļūstamību, izmantojot savu valsts piekļuves punktu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES67.
__________________
 __________________
67 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.).
 67 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
18. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim izveido vienotu Eiropas piekļuves punktu alternatīvo degvielu datiem. To darot, Komisija nodrošina pilnīgu atbilstību noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā XX-XXX [ITS direktīva] un Regulā XX-XXX par multimodāliem digitālās mobilitātes pakalpojumiem. Vienotais Eiropas piekļuves punkts pilnībā balstās uz valstu piekļuves punktiem, tos savstarpēji savienojot. Tas sniedz piekļuvi visiem datiem, kas darīti pieejami valstu piekļuves punktiem, nodrošinot, ka tas ir nediskriminējošā veidā publiski pieejams galalietotāju, citu tirgus dalībnieku un pakalpojumu sniedzēju izmantošanai, ievērojot datu aizsardzības prasības. Komisija nodrošina, ka vienotais Eiropas piekļuves punkts ir publiski un viegli pieejams, piemēram, izveidojot īpašu tīmekļa portālu. Komisija nodrošina, ka vienotajā Eiropas piekļuves punktā iekļautie dati par uzpildes un uzlādes punktu pieejamību un piekļūstamību, tostarp gaidīšanas laiku un atlikušo alternatīvo degvielu kapacitāti, ir pieejami, izmantojot publiski pieejamu, atjauninātu, lietotājdraudzīgu un daudzvalodu saskarni ES līmenī.
Grozījums Nr. 254
Regulas priekšlikums
18. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts piekļuves punkti dod iespēju automātiski un vienoti apmainīties ar datiem ar vienoto Eiropas piekļuves punktu un publiski pieejamu uzlādes un uzpildes punktu operatoriem saskaņā ar procedūrām un tehniskajām prasībām, kas jānosaka saskaņā ar 4. punktu.
Grozījums Nr. 255
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:
 4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:
Grozījums Nr. 256
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
(c)  noteiktu sīki izstrādātas procedūras, kas ļauj sniegt 2. punktā prasītos datus un apmainīties ar tiem.
 (c)  noteiktu sīki izstrādātas procedūras un tehniskās prasības, kas ļauj Eiropas mērogā vienoti sniegt 2., 3.a un 3.b punktā prasītos datus un apmainīties ar tiem.
Grozījums Nr. 257
Regulas priekšlikums
19. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Publiski pieejami amonjaka uzpildes punkti, kuri ierīkoti vai atjaunoti no [šīs regulas spēkā stāšanās diena], atbilst tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas II pielikuma 7.1. un 7.2. punktā.
Grozījums Nr. 258
Regulas priekšlikums
19. pants – 7. punkts – ievaddaļa
7.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:
 7.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:
Grozījums Nr. 259
Regulas priekšlikums
19. pants – 7. punkts – b apakšpunkts
(b)  grozītu II pielikumu, atjauninot atsauces uz standartiem, kas norādīti minētajā pielikumā izklāstītajās tehniskajās specifikācijās.
 (b)  grozītu II pielikumu, atjauninot atsauces uz standartiem, kas norādīti minētajā pielikumā izklāstītajās tehniskajās specifikācijās, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc to tehniskās pieņemšanas.
Grozījums Nr. 260
Regulas priekšlikums
21.a pants (jauns)
21.a pants
Kompensējošs regulatīvais samazinājums
Komisija ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un saskaņā ar savu paziņojumu par principa “viens pieņemts – viens atcelts”1a piemērošanu iesniedz priekšlikumus, ar kuriem kompensē šīs regulas ieviestos regulatīvos slogus, pārskatot vai atceļot noteikumus citās ES regulās, kas rada nevajadzīgas atbilstības izmaksas skartajās nozarēs.
_________________
1a EK paziņojums presei par U. fon der Leienas Komisijas darba metodēm, 2019. gada 4. decembris.
Grozījums Nr. 261
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. daļa
Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim pārskata šo regulu un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu tās grozīšanai.
 Komisija uzrauga progresu, kas panākts regulas īstenošanā. Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim pārskata šo regulu, īpašu uzmanību pievēršot tajā noteikto mērķrādītāju un infrastruktūras prasību atbilstībai. Ja Komisija konstatē, ka viens vai vairāki noteikumi vairs nav piemēroti vai ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, tā iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozīšanai. Pārskatīšanā Komisija jo īpaši apsver:
–  iespēju samazināt šīs regulas 9. pantā noteikto bruto tilpības robežvērtību līdz 400 t, kā arī paplašināt minēto noteikumu piemērošanu, tos attiecinot arī uz visiem pārējiem kuģu veidiem, kas ietilpst Regula XXXX-XXX “FuelEU Maritime” darbības jomā;
–  iespēju šajā regulā iekļaut atbilstīgus mērķrādītājus attiecībā uz infrastruktūru, kas vajadzīga elektriskās piedziņas un ūdeņraža piedziņas gaisa kuģu apgādei ar dzinējspēku;
–  tehnoloģisko progresu elektroceļu sistēmu jomā (piemēram, bezkontakta induktīvā uzlāde vai gaisvadu līniju tehnoloģija) un to, vai šādas infrastruktūras ieviešana var ietekmēt publiski pieejamas uzlādes infrastruktūras ieviešanu, un — attiecīgā gadījumā — vai līdz ar to ir jākoriģē šajā regulā noteiktie uzlādes infrastruktūras ieviešanas mērķrādītāji. Šā novērtējuma ietvaros Komisija īpaši apsver iespēju dalībvalstīm ieskaitīt elektroceļu sistēmas 3. pantā noteikto vieglo komerciālo transportlīdzekļu un 4. pantā noteikto smago komerciālo transportlīdzekļu kopējās izejas jaudas mērķrādītāju sasniegšanā.
Grozījums Nr. 262
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
(a)  transportlīdzekļu skaita pieauguma prognozes 2025., 2030. un 2035. gada 31. decembrim attiecībā uz:
 (a)  transportlīdzekļu skaita pieauguma prognozes 2025., 2027., 2030., 2032. un 2035. gada 31. decembrim attiecībā uz:
Grozījums Nr. 263
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
(b)  mērķrādītāji 2025., 2030. un 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz:
 (b)  mērķrādītāji 2025., 2027, 2030., 2032. un 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz:
Grozījums Nr. 264
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – 7. ievilkums
–  LNG uzpildes punktiem TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras ostās, t. sk. atrašanās vieta (osta) un jauda katrā ostā;
 –  LNG, ūdeņraža un amonjaka uzpildes punktiem TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras ostās, t. sk. atrašanās vieta (osta) un jauda katrā ostā;
Grozījums Nr. 265
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – 8. ievilkums
–  krasta elektroapgādi TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras ostās, t. sk. precīza atrašanās vieta (osta) un katras ostā esošās iekārtas jauda;
 –  krasta elektroapgādi TEN-T pamattīkla un TEN-T visaptverošā tīkla jūras ostās, t. sk. precīza atrašanās vieta (osta), tīkla jauda un katras ostā esošās iekārtas jauda;
Grozījums Nr. 266
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – 11.a ievilkums (jauns)
–   elektrouzlādes infrastruktūra L kategorijas transportlīdzekļiem: uzlādes punktu skaits un izejas jauda.
Grozījums Nr. 267
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – 11.b ievilkums (jauns)
–  informāciju par uzlādes stacijām 1. līdz 4. ievilkumā sadala pa kategorijām – normālas, viedas un divvirzienu uzlādes spējas;
Grozījums Nr. 268
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 2. punkts
2.  noslogojuma līmenis, proti, attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajām kategorijām, ziņošana par minēto infrastruktūru noslogojumu;
 2.  noslogojuma līmenis, proti, attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajām kategorijām, ziņošana par minēto infrastruktūru noslogojumu un sagaidāmo pieprasījumu pēc tām nākotnē;
Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – 1. ievilkums (jauns)
–  līmenis, kādā sasniegti 1. punkta b) apakšpunktā minētie infrastruktūras ieviešanas mērķrādītāji attiecībā uz visiem transporta veidiem, īpaši attiecībā uz elektrouzlādes stacijām, elektroceļu sistēmu (attiecīgā gadījumā), ūdeņraža uzpildes stacijām, krasta elektroapgādi jūras un iekšējo ūdensceļu ostās, LNG bunkurēšanu TEN-T pamattīkla jūras ostās, citu alternatīvo degvielu infrastruktūru ostās, stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi, kā arī ūdeņraža uzpildes punktiem un vilcienu elektrouzlādes punktiem;
 –  līmenis, kādā sasniegti 1. punkta b) apakšpunktā minētie infrastruktūras ieviešanas mērķrādītāji attiecībā uz visiem transporta veidiem, īpaši attiecībā uz elektrouzlādes stacijām, elektroceļu sistēmu (attiecīgā gadījumā), ūdeņraža uzpildes stacijām, krasta elektroapgādi jūras un iekšējo ūdensceļu ostās, LNG, ūdeņraža un amonjaka bunkurēšanu TEN-T pamattīkla jūras ostās, citu alternatīvo degvielu infrastruktūru ostās, stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi, kā arī ūdeņraža uzpildes punktiem un vilcienu elektrouzlādes punktiem;
Grozījums Nr. 270
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – 3. ievilkums
–  alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešana pilsētu mezglos;
 –  alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešana pilsētu mezglos un multimodāla transporta mezglos;
Grozījums Nr. 271
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
–  pasākumi, ar ko nodrošināt, ka publiski pieejamu uzlādes un uzpildes punktu izplatīšanās, kā arī iespējas izmantot ar alternatīvu degvielu darbināmus transportlīdzekļus, tostarp sabiedriskā transportā, ir cenas ziņā pieņemami un pieejami mazāk aizsargātiem patērētājiem un personām, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam vai cieš no tās;
Grozījums Nr. 272
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
7.a   izskaidrojums tam, kā princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir maksimāli ņemts vērā attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanas prognozēm, mērķradītāju noteikšanu, izmantošanas rādītāju aprēķināšanu, valsts politikas regulējuma atbalsta pasākumu izstrādi un īstenošanu un saistītajām publiskajām investīcijām.
Grozījums Nr. 273
Regulas priekšlikums
III pielikums – 3 punkts – 4.a ievilkums (jauns)
–  divvirzienu uzlādes punktu skaits katrai 2. punktā minētajai kategorijai.
Grozījums Nr. 274
Regulas priekšlikums
II pielikums – 9. sadaļa – 9.3.a punkts (jauns)
9.3. a.  Tehniskās specifikācijas elektrouzlādes stacijām un ūdeņraža uzpildes iekārtām, kas paredzētas dzelzceļa transportam.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0234/2022).

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 13. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika