(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Grozījums Nr. 1

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (C9-0302/2022).

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Reaģējot uz Krievijas Federācijas 2014. gadā īstenoto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju un nepārtrauktajām destabilizējošajām darbībām Ukrainas austrumdaļā, Eiropas Savienība jau ir ieviesusi ekonomiskās sankcijas, ar ko reaģē uz Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, un kas ir saistītas ar Minskas vienošanos nepilnīgo īstenošanu; sankcijas par darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība; un sankcijas, ar kurām reaģē uz Krievijas Federācijas īstenoto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju.

(2)  Krievijas Federācijai kā Minskas vienošanos parakstītājai ir skaidra un tieša atbildība strādāt pie tā, lai rastu mierīgu konflikta risinājumu saskaņā ar šiem principiem. Pieņemot lēmumu atzīt valdības nekontrolētos Ukrainas austrumdaļas reģionus par neatkarīgiem subjektiem, Krievijas Federācija ir nepārprotami pārkāpusi Minskas vienošanās, kas nosaka, ka šie apgabali pilnībā jāatgriež Ukrainas valdības kontrolē.

(3)  Šis lēmums ▌un ar to saistītais lēmums nosūtīt Krievijas karaspēku uz minētajām teritorijām vēl vairāk grāva Ukrainas suverenitāti un neatkarību un ir nopietns starptautisko tiesību un starptautisko nolīgumu, tostarp ANO Statūtu, Helsinku Nobeiguma akta, Parīzes Hartas un Budapeštas memoranda, pārkāpums.

(3a)  Eiropadome kopā ar saviem starptautiskajiem partneriem 2022. gada 24. februārī visstingrākajā iespējamajā veidā nosodīja neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pauda pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Turklāt Eiropadome pieprasīja Krievijai nekavējoties pārtraukt militārās darbības, bez nosacījumiem izvest visus spēkus un militāro ekipējumu no visas Ukrainas teritorijas un pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību tās starptautiski atzītajās robežās(1). Šo nostāju Eiropadome atkārtoti pauda 2022. gada 25. martā, 2022. gada 31. maijā un 2022. gada 24. jūnijā (2).

(4)  ▌Militāra agresija, kas notiek valstī, kura robežojas ar Eiropas Savienību, tā, kā tas notiek Ukrainā, un kas ir izraisījusi ierobežojošus pasākumus, pamato pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt būtiskas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošības intereses.

(5)  Kopš Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas 2014. gada 18. martā Krievija Krimas iedzīvotājiem ir izdevusi Krievijas starptautiskās pases. 2019. gada 24. aprīlī Krievijas Federācijas prezidents parakstīja dekrētu, ar ko vienkāršo procedūru, kādā Ukrainas Doneckas un Luhanskas reģionu valdības nekontrolēto teritoriju iedzīvotāji iegūst Krievijas pilsonību, tostarp Krievijas starptautisko pasu izdošanu minētajiem iedzīvotājiem. Ar 2022. gada 11. jūlija dekrētu Krievijas Federācija praksi izsniegt Krievijas parastās starptautiskās pases ir attiecinājusi vēl uz citiem Ukrainas valdības nekontrolētiem Ukrainas apgabaliem, jo īpaši Hersonas un Zaporižjas reģioniem. Krievijas Federācija 2022. gada maijā ieviesa vienkāršotu Krievijas naturalizācijas procedūru bērniem bāreņiem no tā sauktās “Doneckas Tautas Republikas” un tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”, kā arī Ukrainas. Dekrēts attiecas arī uz bērniem bez vecāku aprūpes un rīcībnespējīgām personām, kas ir minēto divu okupēto reģionu iedzīvotāji. Sistemātiska Krievijas pasu izdošana minētajos okupētajos reģionos ir vēl viens starptautisko tiesību un Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības pārkāpums. Attiecībā uz Gruziju – Eiropadome 2008. gada 1. septembrī stingri nosodīja Krievijas vienpusējo lēmumu atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību un aicināja pārējās valstis neatzīt to neatkarību. (3)

(5a)  Savienība un tās dalībvalstis, kā arī Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina nav atzinušas nelikumīgo aneksiju un ir nosodījušas Ukrainas reģionu un teritoriju nelikumīgo okupāciju, ko īsteno Krievijas Federācija. Tas jo īpaši attiecas uz Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas aneksiju, Doneckas un Luhanskas reģionu okupāciju, kā arī turpmāku nelikumīgu okupāciju Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos, proti, Hersonas un Zaporižjas reģionos. Dalībvalstis, kā arī Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina neatzīst vai pašlaik veic pasākumus, lai neatzītu minētajos reģionos izdotus Krievijas ceļošanas dokumentus. Tas pats attiecas uz ceļošanas dokumentiem, kas izdoti Krievijas okupētajās Gruzijas teritorijās Abhāzijā un Dienvidosetijā, kuras pašlaik nekontrolē Gruzijas valdība (“separātiskās teritorijas”).

(6)  ▌Lai nodrošinātu kopēju vīzu politiku un vienotu pieeju ārējās robežas šķērsojošo personu pārbaudēm, visi Krievijas ceļošanas dokumenti, kas izdoti okupētos reģionos vai teritorijās Ukrainā vai separātiskajās teritorijās Gruzijā, kuri uzskaitīti šim lēmumam pievienotajā pielikumā, vai tur dzīvojošām personām, nebūtu jāakceptē kā derīgi ceļošanas dokumenti vīzas izsniegšanas un ārējo robežu šķērsošanas nolūkiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt atkāpi attiecībā uz personām, kuras datumā, kad attiecīgajā okupētajā reģionā vai teritorijā vai separātiskajā teritorijā sāka izdot Krievijas dokumentus, bija Krievijas pilsoņi, vai uz šādu personu pēcnācējiem.

(6a)  Šis lēmums neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz ceļošanas dokumentu atzīšanu.

(6b)  Juridiskās noteiktības un pārredzamības labad Komisijai ar dalībvalstu palīdzību būtu par katru reģionu vai teritoriju jāizveido to Krievijas ceļošanas dokumentu saraksts, kurus neakceptē. Komisijas izveidojamajā sarakstā būtu jāiekļauj datumi, no kuriem minētajos reģionos vai teritorijās sāka izdot minētos Krievijas ceļošanas dokumentus, un datumi, no kuriem nebūtu jāakceptē ceļošanas dokumenti, kas izdoti pēc minētajiem datumiem.

Saraksts būtu jāpieņem ar īstenošanas aktu, jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jāiestrādā tajā ceļošanas dokumentu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1105/2011/ES(4) un izklāstīts pievienotajā trešo valstu un teritoriālu vienību izdotu ceļošanas dokumentu tabulā, un kas ir publiski pieejams tiešsaistē.

▌

(10)  Šis lēmums neietekmē Savienības pilsoņu un viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties, tostarp iespēju šādiem ģimenes locekļiem ieceļot dalībvalstu teritorijā bez derīga ceļošanas dokumenta jo īpaši Direktīvas 2004/38/EK un to nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos nozīmē, kuri noslēgti starp Savienību un dalībvalstīm, no vienas puses, un konkrētām trešām valstīm, no otras puses. Ar Direktīvu 2004/38/EK, ievērojot tajā paredzētos nosacījumus, ir atļauti brīvas pārvietošanās ierobežojumi sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.

(11)  Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šim lēmumam nebūtu jāietekmē patvēruma tiesības.

(12)  Kā atgādināts Komisijas paziņojumā par operatīvo pamatnostādņu sniegšanu ārējo robežu pārvaldībai, lai atvieglotu robežšķērsošanu pie ES un Ukrainas robežām, dalībvalsts var atļaut ieceļot savā teritorijā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vienam vai vairākiem Regulas (ES) 2016/399 (trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi) 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ. Šī plašā atkāpe būtu jāpiemēro pašreizējās krīzes apstākļos, lai ļautu ieceļot visiem tiem, kas bēg no konflikta Ukrainā. Dalībvalstis saglabā iespēju atļaut ceļošanas dokumentu, uz kuriem attiecas šis lēmums, turētājiem, kuri nav izmantojuši tiesības pieteikties starptautiskajai aizsardzībai, atsevišķos gadījumos ieceļot dalībvalstu teritorijā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 25. un 29. pantā un Regulas (ES) 2016/399 6. panta 5. punktā.

(12a)  Lai ņemtu vērā attiecīgās juridiskās un politiskās norises, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šo lēmumu, pievienojot vai svītrojot pielikumā iekļautos reģionus vai teritorijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(12b)  Lai Savienība varētu ātri reaģēt strauji mainīgā situācijā, ir lietderīgi paredzēt attiecīgā deleģētā akta, ar ko groza šā lēmuma pielikumu, tūlītēju piemērošanu, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ. Steidzamības procedūras gadījumā ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp apspriešanās ekspertu līmenī.

(13)  Šā lēmuma mērķis ir stiprināt kopējās vīzu politikas un Šengenas zonas darbību. Dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, nespēj sasniegt minētos mērķus. Tāpēc nepieciešams Savienības līmenī noteikt pienākumu neakceptēt konkrētus ceļošanas dokumentus vīzas izsniegšanas un ārējo robežu šķērsošanas nolūkiem. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi mērķu sasniegšanai.

(14)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai tā šo lēmumu ieviesīs savos tiesību aktos.

(15)  Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās (6); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(16)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(7) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK(8) 1. panta A. un B. punktā.

(17)  Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(9) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. un B. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK(10) 3. pantu.

(18)  Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(11) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. un B. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES(12) 3. pantu.

(19)  Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju šā lēmuma 1. panta a) punkts ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi ar to saistīts, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, savukārt 1. panta b) punkts ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi ar to saistīts, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(20)  Ņemot vērā situācijas steidzamību un Krievijas pašreizējo nelikumīgo klātbūtni ārvalstu reģionos, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pirmajā dienā pēc tā publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Krievijas ceļošanas dokumentus, kas izdoti Krievijas okupētos reģionos vai teritorijās Ukrainā vai separātiskajās teritorijās Gruzijā, kuras ir uzskaitītas pielikumā, neakceptē kā derīgus ceļošanas dokumentus šādiem nolūkiem:

a)  vīzas izsniegšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 810/2009;

b)  ārējo robežu šķērsošana saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 2.a pantu, lai grozītu pielikumu, pievienojot vai svītrojot reģionus vai teritorijas, ja tas ir nepieciešams, lai ņemtu vērā attiecīgās juridiskās un politiskās norises.

Ja strauji mainīgas situācijas gadījumā rodas pamatots neatliekams iemesls, 98.a pantā minēto minēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

1.a pants

Atkāpjoties no 1. panta, Krievijas ceļošanas dokumentu, kas minēts 1. pantā, var akceptēt:

—  ja tā turētājs bija Krievijas pilsonis pirms 2. pantā minētajā īstenošanas aktā norādītajiem datumiem. Tas attiecas arī uz šāda Krievijas pilsoņa pēcnācējiem;

—  ja tā turētājs laikā, kad ieguva Krievijas pilsonību, izmantojot vienkāršotu naturalizācijas procedūru saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem, bija bērns vai rīcībnespējīga persona.

Dalībvalstis var atļaut tādu ceļošanas dokumentu turētājiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, atsevišķos gadījumos ieceļot dalībvalstu teritorijā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 25. un 29. pantā un Regulas (ES) 2016/399 6. panta 5. punktā.

Šis lēmums neietekmē Savienības patvēruma acquis un jo īpaši tiesības pieteikties starptautiskajai aizsardzībai.

2. pants

Komisija ar dalībvalstu palīdzību par katru pielikumā norādīto reģionu, teritoriju vai separātisko teritoriju izveido 1. pantā minēto ▌ceļošanas dokumentu sarakstu. Minētajā sarakstā norāda datumus, no kuriem okupētajos reģionos vai teritorijās, tostarp separātiskajās teritorijās, sāka izdot minētos ceļošanas dokumentus.

Minēto sarakstu pieņem ar īstenošanas aktu, publicē Oficiālajā Vēstnesī un iestrādā ceļošanas dokumentu sarakstā, kas izveidots ar Lēmumu Nr. 1105/2011/ES.

2.a pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 1. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz divu gadu laikposmu.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 1. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2.b pants

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 2.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā pirmajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Ukraina

Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta

Doneckas reģions

Luhanskas reģions

Hersonas reģions

Zaporižjas reģions

Gruzija

Abhāzija

Dienvidosetija

(1) Eiropadomes 2022. gada 24. februāra secinājumi. (2) Eiropadomes 2022. gada 25. marta, 2022. gada 31. maija un 2022. gada 24. jūnija secinājumi. (3) Eiropadomes 2008. gada 1. septembra ārkārtas sanāksmes prezidentvalsts secinājumi (12594/2/08 REV2). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1105/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai (OV L 287, 4.11.2011., 9. lpp.). (5) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (6) Uz šo lēmumu neattiecas pasākumi, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.). (7) .OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp. (8) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.). (9) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp. (10) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.). (11) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp. (12) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).