Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5., 6., 7., 9. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 6., 7., 8., 10., 11., 12. un 47. pantu,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. novembra(1), 2019. gada 28. marta(2), 2019. gada 16. decembra(3) un 2021. gada 29. aprīļa rezolūcijas(4) par tiesiskumu Maltā,

–  ņemot vērā uzklausīšanas, viedokļu apmaiņas un delegāciju braucienus, ko kopš 2017. gada 15. novembra veikusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa,

–  ņemot vērā vēstuļu apmaiņu starp Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupas priekšsēdētāju un Maltas premjerministru,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 26. jūnija Rezolūciju Nr. 2293 (2019) “Daphne Caruana Galizia slepkavība un tiesiskums Maltā un ārpus tās — visas patiesības noskaidrošana”,

–  ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 2293 (2019), ko apstiprināja Parlamentārās asamblejas Juridiskā un cilvēktiesību komiteja 2020. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2020. gada 8. oktobra atzinumu Nr. 993/2020 par desmit tiesību aktiem un likumprojektiem, ar ko īsteno tiesību aktu priekšlikumus, par kuriem sniegts atzinums CDL-AD(2020)006,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres ziņojumu pēc vizītes Maltā 2021. gada 11.–16. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2022. gada 23. septembra vēstuli Maltas premjerministram un Maltas premjerministra 2022. gada 4. oktobra atbildi,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada ziņojumu par tiesiskumu (COM(2022)0500),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) sniegto atskaiti par 2022. gada 23.–25. maijā notikušo Tiesiskuma delegācijas darba braucienu uz Valletu (Malta),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, proti, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, un šīs vērtības ir kopējas visām ES dalībvalstīm un tās ir jāievēro arī kandidātvalstīm, lai pievienotos Savienībai, pildot Kopenhāgenas kritērijus, kurus pēc iestāšanās nedrīkst neņemt vērā vai interpretēt no jauna; tā kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir savstarpēji pastiprinošas vērtības, kuru apdraudējums var radīt sistēmiskus draudus Savienībai un tās pilsoņu tiesībām un brīvībām;

B.  tā kā tiesiskums un demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un ES Līgumos un starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos iestrādāto vērtību un principu ievērošana ir Savienības un tās dalībvalstu pienākumi, kas tām ir jāpilda;

C.  tā kā Harta ir daļa no ES primārajiem tiesību aktiem; tā kā vārda brīvība, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir nostiprināti Pamattiesību hartas 11. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 10. pantā;

D.  tā kā LES 19. panta 1. punktā, Hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā ir nostiprināta tiesu sistēmas neatkarība, kas ir būtiska prasība, ievērojot demokrātisko varas dalīšanas principu;

E.  tā kā gan Eiropas Savienībā, gan citviet pret žurnālistiem, jo īpaši (bet ne tikai) pētnieciskajiem žurnālistiem, arvien biežāk tiek vērsta tā dēvētā stratēģiskā tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kuras vienīgais mērķis ir kavēt žurnālistu darbu, izvairīties no sabiedrības kontroles un novērst to, ka no iestādēm tiek prasīta atbildība; tā kā tam ir atturoša ietekme uz mediju brīvību;

F.  tā kā dalībvalstīm būtu jāveicina agrīnās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas mehānismu izveide, lai žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem, saņemot draudus, būtu nekavējoties pieejami aizsardzības pasākumi; tā kā šādiem mehānismiem būtu jāpiemēro jēgpilna pilsoniskās sabiedrības uzraudzība un tiem būtu jāgarantē to trauksmes cēlēju un avotu aizsardzība, kuri vēlas palikt anonīmi;

G.  tā kā dalībvalstīm, tiecoties nepieļaut nesodāmību, ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai sauktu pie atbildības personas, kas pastrādājušas noziegumus pret žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem; tā kā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā būtu jāizskata visas faktiskās un iespējamās lomas šajos noziegumos — piemēram, autors, kūdītājs, nozieguma īstenotājs, līdzdalībnieks, — kā arī kriminālatbildība, kas izriet no katras minētās lomas;

H.  tā kā 2017. gada 16. oktobrī, sprāgstot automašīnā ievietotam spridzeklim, tika nogalināta Maltas pretkorupcijas pētnieciskā žurnāliste un blogere Daphne Caruana Galizia; tā kā pirms tam pret viņu tika vērsta vajāšana un neskaitāmi draudi, kas tika izteikti gan pa telefonu, gan draudu vēstulēs un īsziņās, kā arī ļaunprātīga dedzināšana, pieliekot uguni viņas mājai; tā kā pasūtījuma slepkavību pildītājs, kurš sevi par tādu ir atzinis, 2021. gada 16. martā tiesā sniedza liecību, ka divus gadus pirms Daphne Caruana Galizia noslepkavošanas jau pastāvēja cits plāns viņu nogalināt ar ieroci AK-47; tā kā tiesas procesa pirmajā dienā, proti, 2022. gada 14. oktobrī, abi pārējie slepkavības izpildītāji, pret kuriem bija celta apsūdzība, tiesā atzina savu vainu un viņiem tika piespriests 40 gadu cietumsods;

I.  tā kā, Maltas iestādēm vadot slepkavības izmeklēšanu un Eiropolam šo izmeklēšanu atbalstot, ir identificētas un apsūdzētas un tiek tiesātas vairākas aizdomās turamās personas un viens no iespējamiem slepkavības plānotājiem, proti, Dubaijā bāzētā uzņēmuma “17 Black Ltd.” īpašnieks un uzņēmuma “ElectroGas Malta Ltd.” — kas atbildīgs par lielāko daļu Maltā saražotās elektroenerģijas — bijušais direktoru padomes loceklis, kurš 2019. gada 20. novembrī tika arestēts brīdī, kad viņš, visticamāk, mēģināja aizbēgt no Maltas; tā kā izmeklēšanā bija iesaistīts arī ASV Federālais izmeklēšanas birojs;

J.  tā kā darījumi, kuri, iespējams, bija saistīti ar korupciju, ko Daphne Caruana Galizia pētīja tolaik, kad tika noslepkavota, tika slēpti, izmantojot Apvienotos Arābu Emirātus (AAE);

K.  tā kā Dubaijā bāzētais uzņēmums “17 Black Ltd.” ir iekļauts sarakstā kā uzņēmums, no kura līdzekļus saņēma bijušā Maltas premjerministra bijušajam biroja vadītājam un bijušajam tūrisma (pirms tam — enerģētikas) ministram piederoši Panamā bāzēti uzņēmumi; tā kā joprojām tiek atklātas saiknes starp “17 Black Ltd.” un daudziem Maltā īstenotiem publiskajiem projektiem;

L.  tā kā ASV Valsts departaments ir iekļāvis sarakstos un liedzis ieceļot Amerikas Savienotajās Valstīs bijušā Maltas premjerministra biroja vadītājam un bijušajam tūrisma (pirms tam — enerģētikas) ministram, kā arī viņu ģimenēm, pamatojot šo lēmumu ar minēto personu iesaisti nozīmīga apmēra korupcijā;

M.  tā kā Daphne Caruana Galizia atklāja, ka aizdomīgiem darījumiem, kuros iesaistītas politiski redzamas Maltas un Azerbaidžānas personības, tika izraudzīta “Pilatus Bank”; tā kā Maltas policijas komisārs 2020. gada augustā publiski paziņoja par drīzumā gaidāmām apsūdzībām pret personām, kuras iesaistītas noziedzīgās darbībās “Pilatus Bank”; tā kā patlaban, kad pagājuši jau 26 mēneši, apsūdzības ir izvirzītas tikai vienai personai un izmeklēšana, šķiet, ir iestrēgusi; tā kā iesaistītās personas varēja brīvi iebraukt valstī un izbraukt no tās, neraugoties uz izdotajiem apcietināšanas orderiem; tā kā bijušajai Maltas azartspēļu uzraudzības iestādes amatpersonai, kuras kompetencē bija atbilstības jautājumi, tika atļauts izbraukt no Maltas atvaļinājumā kopā ar bijušo Maltas premjerministru, neraugoties uz to, ka saistībā ar minētās amatpersonas darbībām bija izdots spēkā esošs Eiropas apcietināšanas orderis, un, ierodoties Itālijā, šī persona tika aizturēta;

N.  tā kā divi ar “Mossack Fonseca” saistītā, šobrīd vairs neeksistējošā uzņēmuma “Nexia BT” partneri, par kuriem Daphne Caruana Galizia un Panamas dokumenti atklāja, ka tie ir izstrādājuši naudas atmazgāšanas struktūras korupcijas veicināšanai, ir apsūdzēti vien dažos no nodarījumiem, par kuriem tiek turēti aizdomās, un to vidū nefigurē “ElectroGas” skandāls;

O.  tā kā nolīgums starp “ElectroGas Malta Ltd.” un Maltas valdību par sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu drošību, kuru parakstīja bijušais tūrisma ministrs, kurš tolaik, t. i., 2015. gadā, bija enerģētikas ministrs, gadiem ilgi tika turēts slepenībā un atklātībā nonāca tikai 2022. gada septembrī, pateicoties Daphne Caruana Galizia fondam un kādam mediju izdevumam; tā kā tagadējā ģenerālprokurore ir izpelnījusies kritiku par to, ka savulaik, vēl būdama ģenerālprokurora vietnieces amatā, veicinājusi šā līguma parakstīšanu bez valdības vai parlamenta apstiprinājuma; tā kā laikā, kad notika slepkavība, Daphne Caruana Galizia pētīja lielu daudzumu “ElectroGas Malta Ltd.” slepenu iekšējo dokumentu;

P.  tā kā viena no iespējamajiem līdzdalībniekiem izteikumi un daži ieraksti, kas tika parādīti tiesas sēdēs, vedina domāt, ka bijušajam Maltas premjerministra biroja vadītājam ir saistība ar slepkavības plānošanu un finansēšanu; tā kā 2021. gada 20. martā viņš kopā ar vairākiem saviem darījumu partneriem tika arestēts un apsūdzēts par naudas atmazgāšanu, krāpšanu, korupciju un viltošanu citā lietā, pie kuras bija strādājusi Daphne Caruana Galizia;

Q.  tā kā 2021. gada 29. jūlijā noslēdzās 2019. gada beigās sāktā neatkarīgā publiskā izmeklēšana par Daphne Caruana Galizia slepkavību, tā kā publiskās izmeklēšanas padome publicēja ziņojumu, kurā iekļauti vairāki secinājumi un ieteikumi attiecībā uz tiesiskuma stiprināšanu, preses brīvības ievērošanu, vārda brīvību un žurnālistu aizsardzību, konstitucionālā līmenī īstenojamu juridisko reformu un tiesību aktu priekšlikumiem par mediju brīvību; tā kā minētā padome turklāt konstatēja, ka, “lai gan nav pierādījumu, ka valstij pašai būtu kāda loma D. Caruana Galizia noslepkavošanā (...), tai būtu jāuzņemas atbildība par šo slepkavību, jo nesodāmības gaisotne, kuras pirmsākumi meklējami Castille(5) administrācijas augstākajos līmeņos un kura pārņēmusi arī citas struktūras, piemēram, regulatīvās iestādes un policiju, galu galā noveda pie tiesiskuma sabrukuma”;

R.  tā kā Maltas valdība ir ierosinājusi vairākas reformas, lai īstenotu dažus no sniegtajiem ieteikumiem, tostarp nākusi klajā ar tiesību akta projektu par mediju brīvības stiprināšanu un iesniegusi priekšlikumu likumam par SLAPP novēršanu; tā kā joprojām turpinās 2020. gadā aizsākto Maltas tiesu sistēmas reformu īstenošana;

S.  tā kā jaunākajā mediju plurālisma uzraudzības instrumentā vispārējais mediju plurālisma risks Maltā tika novērtēts kā vidējs, savukārt redakcionālās autonomijas un politiskās neatkarības risks — kā augsts;

T.  tā kā Maltas ziņu medijs “The Shift News” ir saskāries ar 40 atsevišķām valsts iestāžu iesniegtām apelācijas sūdzībām pret neatkarīgajiem medijiem saistībā ar pieprasījumiem nodrošināt informācijas brīvību attiecībā uz publiskajiem izdevumiem;

U.  tā kā Maltas iestāžu īstenotā tiesu sistēmas reforma tika pieminēta 2021. gada runā par stāvokli Savienībā;

V.  tā kā Īpašā ekspertu komiteja pasākumu novērtēšanai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (Moneyval) ir atzinīgi novērtējusi ievērojamo progresu, ko Malta sasniegusi, tiecoties panākt atbilstību Finanšu darījumu darba grupas standartiem, atzinusi, ka Malta šos standartus ievēro, un pēc 12 mēnešiem svītrojusi Maltu no pelēkā saraksta;

W.  tā kā atskaites ziņojumā, kas tika sniegts pēc 2022. gada 23.–25. maijā notikušās tiesiskuma jautājumiem veltītās LIBE komitejas delegācijas vizītes Maltā, LIBE komitejas Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa ir paudusi bažas par gauso progresu darbībās, kas tiek īstenotas pēc Daphne Caruana Galizia slepkavības, cita starpā publiskās izmeklēšanas ieteikumu īstenošanu, vienlaikus atzīstot, ka tiesvedība joprojām turpinās,

1.  apritot pieciem gadiem kopš Daphne Caruana Galizia noslepkavošanas, godina viņas piemiņu un nozīmīgo darbu, ko viņa veikusi, ceļot gaismā korupciju, organizēto noziedzību, krāpšanu nodokļu jomā un naudas atmazgāšanu, kā arī pieprasot atbildību no šādās nelikumīgās darbībās iesaistītajām personām; stingri nosoda žurnālistu kriminalizēšanu, uzbrukumus žurnālistiem un žurnālistu noslepkavošanu viņu profesionālās darbības dēļ, tostarp Ján Kuciak un viņa līgavas Martina Kušnírová noslepkavošanu 2018. gada 21. februārī, Viktoria Marinova noslepkavošanu 2018. gada 6. oktobrī, grieķu žurnālista George Karaivaz noslepkavošanu 2021. gada 9. aprīlī un Nīderlandes žurnālista Peter R. de Vries noslepkavošanu 2021. gada 15. jūlijā, un uzsver šo žurnālistu neatsveramo lomu patiesības atklāšanā, demokrātijas aizsardzībā un nesodāmības kultūras izbeigšanā; godina visu pēdējos gados Eiropā nogalināto žurnālistu piemiņu; atkārtoti uzsver neatkarīgu mediju un aktīvas pilsoniskās sabiedrības kā taisnīguma, demokrātijas un tiesiskuma stūrakmeņu ārkārtīgi lielo nozīmi; norāda, ka žurnālistu slepkavības skar ne tikai konkrēto dalībvalsti, bet visu Eiropas Savienību kopumā; pauž stingru pārliecību, ka demokrātiskā tiesiskuma aizsardzība ir kopīgā atbildībā esošs uzdevums, kas sniedzas pāri valstu un partiju robežām;

2.  pauž gandarījumu par progresu, kas panākts notiekošajā tiesvedībā par Daphne Caruana Galizia slepkavību, taču vienlaikus pauž dziļu nožēlu par to, ka tikuši pieņemti tikai trīs ar slepkavības izpildi saistīti notiesājoši spriedumi, nolīgtajiem slepkavības izpildītājiem atzīstot savu vainu; tādēļ atkārtoti aicina pēc iespējas ātrāk pabeigt izmeklēšanu par slepkavības galvenajiem motīviem un slēgt krimināltiesvedību, saucot pie atbildības slepkavībā iesaistītās personas visos līmeņos; atkārtoti aicina pilnībā un pastāvīgi iesaistīt Eiropolu visos slepkavību izmeklēšanu aspektos un visās ar tām saistītajās izmeklēšanās;

3.  atzinīgi vērtē to, ka tagadējais Maltas premjerministrs ir publiski atvainojies par valsts neizdarībām, kas varētu būt veicinājušas Daphne Caruana Galizia slepkavību;

4.  pauž bažas par to, ka gadu pēc publiskās izmeklēšanas ziņojuma publicēšanas tajā pausto ieteikumu īstenošanas procesā vērojamas nepilnības; norāda, ka Maltas valdība ir ierosinājusi vairākas reformas, tostarp nākusi klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai īstenotu dažus no šiem ieteikumiem; atzīmē, ka Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre ir norādījusi, ka Maltas iestādēm ir jānodrošina, lai saskaņā ar publiskās izmeklēšanas ziņojumu uzsāktais likumdošanas darbs atbilstu starptautiskajiem standartiem un tajā būtu pilnībā nodrošināta sabiedrības kontrole un līdzdalība; aicina Maltas valdību nekavējoties īstenot visus publiskās izmeklēšanas ziņojumā sniegtos ieteikumus;

5.  atzinīgi vērtē Finanšu izlūkošanas analīzes vienības (FIAU) centienus un uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu stingri īstenota kriminālvajāšana par augsta līmeņa finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, jo īpaši saistībā ar korupciju un naudas atmazgāšanu; tomēr pauž sašutumu par progresa trūkumu kriminālvajāšanā korupcijas un naudas atmazgāšanas lietās, ko Daphne Caruana Galizia pētīja tolaik, kad tika noslepkavota, un kur aizdomas krita uz personām no augstākajām politiskajām aprindām; pauž satraukumu arī par Maltas tiesībsargājošo iestāžu un tiesu sistēmas institucionālo nevarīgumu un stingri mudina atbildīgās iestādes saukt pie atbildības ikvienu personu, kas iesaistīta vienā vai vairākās no daudzajām lietām, kuras pašlaik tiek izmeklētas vai par kurām tiek saņemti ziņojumi; pauž dziļas bažas par nesen atklātībā nākušajām ziņām par vairākkārtēju bezdarbību saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderiem, kas izdoti attiecībā uz tādu personu darbībām, kuras saistītas ar augstām politiskām amatpersonām; aicina Maltas iestādes risināt problēmas, kas saistītas ar augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanas ilgumu, tostarp gādājot par sekmīgiem rezultātiem galīgo spriedumu pieņemšanas kontekstā; atgādina — lai tiesiskuma princips darbotos pienācīgi, svarīga nozīme ir institucionālajai neatkarībai; aicina Maltas iestādes panākt virzību izmeklēšanās par bijušo valsts amatpersonu iespējamiem mēģinājumiem slēpt pierādījumus un kavēt izmeklēšanu un tiesvedību;

6.  pauž satraukumu par progresa trūkumu izmeklēšanā un tiesvedībā pret “Pilatus Bank” amatpersonām un par Maltas iestāžu centieniem nobremzēt tiesvedību; pieņem zināšanai Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskā centra 2022. gada 14. septembrī pieņemto lēmumu par pagaidu pasākumiem(6), kas kavē Maltas iestāžu veikto izmeklēšanu; aicina Maltas iestādes nodrošināt papildu resursus, lai izmeklētu šīs kavēšanās iemeslus un nodrošinātu tiesu iestāžu veiktā darba turpināšanu; aicina attiecīgās Eiropas struktūras cieši uzraudzīt virzību “Pilatus Bank” lietā; pauž satraukumu arī par progresa trūkumu saistībā ar vēršanos pret abiem “Nexia BT” partneriem un aicina Komisiju un Moneyval uzraudzīt šo lietu; turklāt pauž bažas par iespējamo naudas atmazgāšanu un korupciju saistībā ar “ElectroGas” darījumu, un aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai izvērtētu, vai tikuši ievēroti piemērojamie Eiropas tiesību akti;

7.  atzinīgi vērtē papildu kapacitāti, kas tiek darīta pieejama noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai kopumā, reformēto tiesnešu iecelšanas procedūru un ģenerālprokurora biroja un lomas reformu; aicina Maltas parlamentu panākt vienošanos par galvenā tiesneša iecelšanas depolitizēšanu, iesaistot šajā procedūrā tiesu iestādes un ņemot vērā Eiropas standartus attiecībā uz tiesnešu iecelšanu un Venēcijas komisijas atzinumu;

8.  pauž nožēlu par Maltas tiesu sistēmas efektivitātes pavājināšanos un aicina rast risinājumus, kā samazināt tiesvedības ilgumu;

9.  norāda, ka AAE rīcībā ir svarīga informācija par darījumiem, ko veikuši ar korupciju saistītie uzņēmumi, un ka šai informācijai ir svarīga nozīme notiekošajā izmeklēšanā; norāda, ka AAE ir iekļauti Finanšu darījumu darba grupas pelēkajā sarakstā; apņemas uzraudzīt AAE un Maltas sadarbības gaitu, lai nodrošinātu, ka kriminālvajāšanām nepieciešamā informācija tiek pienācīgi pieprasīta un nosūtīta, un norāda, ka šai sadarbībai būtu jāietekmē AAE statuss nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulatīvajās struktūrās; atkārtoti aicina Komisiju un Maltas iestādes izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu sadarbību un pienācīgu juridisko palīdzību visās izmeklēšanās; aicina AAE veicīgi sadarboties ar Maltas iestādēm, lai atvieglotu izmeklēšanu, kā arī sadarboties ar ES kopumā;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Maltas valdība nesen nodevusi lietas Eiropas Prokuratūrai (EPPO); tomēr uzskata, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm lietu skaits kopumā joprojām ir salīdzinoši zems un ka Maltas sistēma noziegumu atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai joprojām ir necaurredzama;

11.  pauž nopietnas bažas par ziņām, ka Maltas iestādes nepietiekami sadarbojas ar Eiropas Prokuratūru attiecībā uz izskatīšanā esošajām lietām; it sevišķi norāda uz apgalvojumiem par patlaban notiekošo izmeklēšanu attiecībā uz ES finansētu projektu, kurā iesaistīts potenciālais Daphne Caruana Galizia slepkavības plānotājs un Dubaijā bāzētā uzņēmuma “17 Black Ltd.” īpašnieks;

12.  pauž bažas par nesodāmību, ko bauda bijušā premjerministra administrācijas galvenās amatpersonas, tostarp pats bijušais premjerministrs, viņa biroja vadītājs, kā arī kādreizējais tūrisma (pirms tam — enerģētikas) ministrs;

13.  pieņem zināšanai Maltas valdības iesniegtos priekšlikumus attiecībā uz situācijas uzlabošanu mediju brīvības jomā; mudina Maltas iestādes nodrošināt ierosināto reformu atbilstību Eiropas un starptautiskajiem žurnālistu aizsardzības standartiem, it sevišķi attiecībā uz publiski un tiešsaistē izteiktu draudu un žurnālistu aizskaršanas novēršanu un sodīšanu par šādām darbībām, un ātri ieviest šīs reformas; mudina Maltas iestādes arī ieviest papildu pasākumus un citas aizsardzības garantijas, lai uzlabotu kritiskās un neatkarīgās žurnālistikas vidi Maltā un politiķu un amatpersonu atbildību par savu rīcību;

14.  pauž bažas par to, ka joprojām pastāv šķēršļi mediju brīvībai un plurālismam, piemēram, šķēršļi attiecībā uz piekļuvi valdībai adresētiem informācijas pieprasījumiem, kā arī potenciāli diskriminējoša pieeja mediju finansēšanai; pauž nožēlu par to, ka valdības struktūras ir iesniegušas virkni apelācijas sūdzību attiecībā uz 40 labvēlīgajiem lēmumiem, ko pieņēmis datu aizsardzības komisārs, atbalstot “The Shift News” pieprasījumus par informācijas brīvības nodrošināšanu, un uzskata, ka šīs apelācijas sūdzības varētu būt atturošs signāls gan medijiem, gan pilsoņiem; aicina Maltas valdību nekavējoties atsaukt minētās apelācijas sūdzības;

15.  pauž bažas par ziņojumiem, kuros minēts, ka Mediju ekspertu komitejā, kuras uzdevums bija sniegt konsultācijas par izmaiņām mediju nozarē, gan bija iekļauti daži plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, toties Maltas valdība neīstenoja sabiedrisko apspriešanu; aicina Maltas iestādes nodrošināt plašu sabiedrisko apspriešanu par mediju nozari, kā to apņēmās Maltas premjerministrs 2022. gada 13. oktobrī pēc tam, kad šajā jautājumā savu viedokli bija aktīvi paudusi starptautiskā pilsoniskā sabiedrība, Maltas mediju kopienas un Eiropas Padome, un it sevišķi pievērsties SLAPP ierobežošanai; aicina Maltas parlamentu noteikt par prioritāru uzdevumu attiecīgu tiesību aktu pieņemšanu, tostarp konstitūcijas grozīšanu;

16.  pauž nožēlu par to, ka patlaban pret žurnālistiem, kā arī Daphne Caruana Galizia ģimenes locekļiem joprojām tiek vērstas acīmredzami nepamatotas vai ļaunprātīgas stratēģiskās tiesvedības, un atkārtoti un steidzami aicina personas — tostarp bijušās valdības amatpersonas —, kas šīs lietas ierosinājušas, tās atsaukt;

17.  atzinīgi vērtē pašreizējos priekšlikumus, kuros noteikts, ka tiesvedības izdevumi neslavas celšanas lietās nav jāsamaksā brīdī, kad apsūdzētais žurnālists sniedz sākotnējo atbildi, kā arī Maltas tiesām doto iespēju atzīt sūdzības par neslavas celšanu par “acīmredzami nepamatotām” un līdz ar to tās noraidīt; aicina Maltas iestādes īstenot Komisijas ieteikumu un ieviest efektīvu politiku žurnālistu aizsardzībai; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (COM(2022)0177);

18.  aicina Maltas valdību turpināt risināt pastāvošo bažas raisošo problemātiku saistībā ar mediju brīvību un sabiedrisko mediju neatkarību no politiskas iejaukšanās, tostarp domājot par satvaru valsts reklāmas pārredzamības nodrošināšanai un naida runas pastiprināšanos sociālajos medijos;

19.  atzinīgi vērtē 2021. gadā izdarīto grozījumu Maltas 2013. gada Likumā par trauksmes cēlēju aizsardzību un Maltas apņemšanos līdz 2024. gada beigām izveidot datubāzi ar trauksmes celšanu saistītās informācijas apkopošanai;

20.  pauž bažas par to, ka nav rasts risinājums attiecībā uz jauna ombuda iecelšanu un ka administratīvās izmeklēšanas komisāru amatos nav iecelta neviena sieviete; aicina Maltas iestādes izveidot bloķēšanas novēršanas mehānismu amatpersonu iecelšanai ar parlamenta balsojumu un noteikt par prioritāti un strādāt pie Cilvēktiesību un līdztiesības komisijas izveides saskaņā ar Parīzes principiem un ES līdztiesības acquis;

21.  atkārtoti aicina Maltas iestādes pilnībā īstenot visus vēl neizpildītos Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Venēcijas komisijas, Pretkorupcijas starpvalstu grupas un Moneyval ieteikumus; aicina Maltas iestādes pieprasīt Venēcijas komisijas atzinumu par tās sniegto ieteikumu ievērošanu;

22.  uzsver, ka joprojām nopietnas bažas raisa Maltas programma “Citizenship by Investment” jeb CBI (“Pilsonības piešķiršana, pamatojoties uz investīcijām”); atgādina par savu nostāju, ka ES pilsonība nav tirgojama prece, un aicina nekavējoties aizliegt šo programmu Maltā un visā Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, proti, pārkāpuma lietas nodošanu ES Tiesai, un gaida Tiesas galīgo nolēmumu;

23.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Apvienoto Arābu Emirātu valdībai un parlamentam un Maltas Republikas prezidentam.

(1) OV C 356, 4.10.2018., 29. lpp. (2) OV C 108, 26.3.2021., 107. lpp. (3) OV C 255, 29.6.2021., 22. lpp. (4) OV C 506, 15.12.2021., 64. lpp. (5) Auberge de Castille kopš 1972. gada marta ir Maltas premjerministra birojs Valletā. (6) https://icsid.worldbank.org/cases/case-database/case-detail?CaseNo=ARB/21/36