Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(1) (“Cietušo tiesību direktīva”),

–  ņemot vērā Cietušo tiesību direktīvas īstenošanas novērtējumu Komisijas dienestu darba dokumentā “Novērtējums” (SWD(2022)0180)(2) un tā 2022. gada 28. jūnija kopsavilkumu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIQ līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. decembra paziņojumu “Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu” un attiecīgo pielikumu (COM(2021)0777),

–  ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras (FRA) 2019. gadā veiktās aptaujas par ES LGBT rezultātus,

–  ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi(4),

–  ņemot vērā 2021. gada 11. marta rezolūciju par ES pasludināšanu par LGBTIQ brīvības zonu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2022. gada 20. maija ieteikumu dalībvalstīm par naida runas apkarošanu (CM/Rec(2022)16)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada 31. marta ieteikumu dalībvalstīm par pasākumiem, ar kuriem apkaro diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimtiskās identitātes dēļ (CM/Rec(2010)5)(7) un tās 2020. gada ziņojumu par īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) vispārējās politikas ieteikumu Nr. 15 par naida runas apkarošanu(9),

–  ņemot vērā ECRI valsts uzraudzības ziņojumu par Slovākijas Republiku(10),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres sniegto komentāru par cilvēktiesībām “Lepošanās un necieņa: homofobijas un transfobijas politiskā manipulācija Eiropā”(11),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra ziņojumu pēc vizītes Slovākijas Republikā 2015. gada 15.–19. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada ziņojumu par tiesiskumu,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2022. gada 20. maija pētījumu “Labējais ekstrēmisms Eiropas Savienībā”(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā trešdien, 2022. gada 12. oktobrī, Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas centrā radikalizēts galēji labējs bruņots uzbrucējs, iedvesmojies no baltās rases pārākumu sludinošiem teroristiem, brutāli nogalināja divus jauniešus — Matúš Horváth un Juraj Vankulič — un ievainoja vēl vienu personu; tā kā šaušana notika ārpus plaši pazīstamā geju bāra “Tepláreň”, kas ir viena no nedaudzajām LGBTIQ+ vietām pilsētā; tā kā šaušana bija apzināts un plānots uzbrukums tieši LGBTIQ+ kopienai un viņa nolūks bija nogalināt vairāk cilvēku, tostarp augstas amatpersonas; tā kā Slovākijas policija šo darbību klasificēja kā teroristu uzbrukumu un joprojām notiek izmeklēšana; tā kā, ja to apstiprinās kā teroristu uzbrukumu, tas būs Eiropas Savienībā pirmais teroristu uzbrukums LGBTIQ+ kopienai;

B.  tā kā slepkava, radikalizēts 19 gadus vecs students no Bratislavas, vairākas stundas pēc uzbrukuma bēguļoja; tā kā viņš aktīvi ziņoja par šo incidentu pirms šaušanas, tās laikā un pēc tās, izmantojot dažādus sociālo mediju kanālus; tā kā dažas stundas pirms šaušanas viņa kontā parādījās pret ebrejiem un LGBTIQ+ kopienu vērsts manifests; tā kā tajā pašā kontā ir redzams, ka 2022. gada augusta vidū iespējamais slepkava atrodas ārpus bāra “Tepláreň”; tā kā pusstundu pēc slepkavībām konta īpašnieks ierakstīja tvītus “naida noziegums”, “geju bārs” un “neko nenožēloju” un neilgi pirms pusnakts kontā parādījās ieraksts “atā, tiekamies otrā pusē”; tā kā 19 gadus vecais radikalizētais students parādījās fotogrāfijās, kas viņu saistīja ar starptautisko antifeministu un sieviešu nīdēju “Incel” ideoloģiju un kustību;

C.  tā kā LGBTIQ+ kopiena Slovākijā ir saskārusies ar naidīgu retoriku un vardarbību, ko arī veicina daudzi Slovākijas politiķi; tā kā mutiskie un fiziskie uzbrukumi LGBTIQ+ kopienai Slovākijā bieži vien ir plaši izplatīti, liedzot šiem cilvēkiem justies drošiem un pieņemtiem sabiedrībā; tā kā pēc traģiskā notikuma sociālajos medijos parādījās naidīgi komentāri, kas attaisnoja šīs slepkavības vai ņirgājās par tām;

D.  tā kā pret LGBTIQ+ kopienu vērsta naida, neiecietības un iebiedēšanas klimatu Slovākijā ir veidojušas ne tikai galēji labējās un ekstrēmistu kustības, bet arī baznīcas un politiskās elites pārstāvji, kuri savos paziņojumos bieži vien ir aicinājuši noteikt papildu ierobežojumus LGBTIQ+ personām; tā kā 2014. gada jūnijā Nacionālā padome grozīja valsts konstitūciju, lai nepārprotami liegtu viendzimuma pāriem tiesības stāties laulībā un saņemt attiecīgo tiesisko aizsardzību; tā kā 2015. gada februārī notika pret LGBTIQ+ kopienu vērsts referendums pēc tam, kad baznīcas atbalstītā konservatīvā Ģimenes alianse savāca 400 000 parakstu, aicinot balsot par stingrākiem tiesību aktiem pret LGBTIQ+ personām; tā kā 2022. gada maijā kāds valdošās koalīcijas partijas loceklis ierosināja tiesību aktu, kura mērķis ir aizliegt varavīksnes karoga izlikšanu valstij piederošās un sabiedriskās ēkās; tā kā septembrī parlamenta deputāti iesniedza vēl vienu tiesību akta priekšlikumu, kas paredzēja aizliegumu skolās, reklāmās un televīzijā jebkādā veidā pieminēt kvīru kopienu; tā kā Slovākijas skolās nav obligātas, vecumam atbilstošas visaptverošas mācību stundas par attiecībām un dzimumaudzināšanu;

E.  tā kā piektdien, 2022. gada 14. oktobrī, liels skaits cilvēku, tostarp Slovākijas prezidente un premjerministrs, pulcējās Bratislavā, lai nosodītu naidu pret LGBTIQ+ personām; tā kā visā valstī un vairākās citās dalībvalstīs tika organizēti līdzīgi pasākumi, lai aizstāvētu LGBTIQ+ kopienas tiesības Slovākijā; tā kā Slovākijas prezidente vēlreiz atkārtoja sen pausto aicinājumu politiķiem nesēt naidu; tā kā prezidentes pilī pirmo reizi tika uzvilkts varavīksnes karogs blakus Slovākijas un ES karogam un Parlamenta birojs izgaismoja Bratislavas pili, lai pieminētu slepkavības upurus;

F.  tā kā aizspriedumu vadīti noziegumi, kas pazīstami kā naida noziegum, ietekmē ne tikai attiecīgās personas, bet arī kopienas un sabiedrību kopumā; tā kā dalībvalstīm ir pozitīvs pienākums nodrošināt, ka praksē tiek aizsargātas un īstenotas tiesības uz cilvēka cieņu un integritāti, kā arī spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums;

G.  tā kā arvien vairāk tiek normalizēta aizspriedumos pamatota izslēdzoša un stigmatizējoša retorika pret LGBTIQ+ personām, kas noved pie papildu vardarbības un dehumanizācijas un tā, ka likumpārkāpēju jūtas brīvi no vainas un neiegrožoti;

H.  tā kā 2019. gada ES LGBTI II apsekojums uzrādīja drūmu ainu ES attiecībā uz LGBTIQ+ diskrimināciju, un gadu gaitā kopš pirmā LGBTI apsekojuma 2012. gadā ir panākts nenozīmīgs progress; tā kā 2019. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ziņo policijai par visbiežākajiem naida motivētiem fizisku vai seksuālu uzbrukumu gadījumiem; tā kā Slovākijas Republikā to respondentu īpatsvars, kuri saskārušies ar naida motivētu uzbrukumu, bija 1 no katriem 10 cilvēkiem; tā kā ECRI 2020. gada uzraudzības ziņojumā par Slovākijas Republiku norādīja, ka saskaņā ar pētījumiem aptuveni 1–8 % Slovākijas Republikas iedzīvotāju ir LGBTI personas; tā kā ECRI atzina, ka politikai ir nozīme pret LGBTIQ+ vērstas retorikas veicināšanā, proti, izmantojot pret LGBTIQ+ vērstas kampaņas, konstitucionālas izmaiņas, kas nepieļauj vienlīdzīgas laulības, un citas politiskas iniciatīvas, kas atklāti diskriminē LGBTIQ+ personas; tā kā ECRI ar nožēlu norādīja uz pēdējo gadu negatīvo dinamiku līdztekus niecīgajam progresam LGBTIQ+ līdztiesības jomā;

I.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nesen pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas saistītas ar naida noziegumiem pret LGBTIQ+ personām: lietā Stoyanova pret Bulgāriju par 26 gadus veca geja slepkavību sabiedriskā parkā, kurā Bulgārijai tika pieprasīts reformēt kriminālkodeksu, lai atzītu šādus vardarbīgus noziegumus (šķietamas vai faktiskas seksuālas orientācijas dēļ) par noziegumiem “atbildību pastiprinošos apstākļos”(13); lietā Sabalić pret Horvātiju par naida noziegumu pret lesbieti, atzīstot, ka, ja vien iestādes nepieņems stingru nostāju, aizspriedumu motivēti incidenti tiks uztverti ar vienaldzību, kas ir līdzvērtīga oficiālai piekrišanai naida noziegumiem vai pat to pieļaušanai(14); un lietā Beizaras un Levickas pret Lietuvu, atzīstot valsts pozitīvo pienākumu izmeklēt homofobiskus komentārus tiešsaistē, kas kūda uz naidu un vardarbību(15);

J.  tā kā 2022. gadā Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma ieteikumu par naida runas apkarošanu un pašlaik gatavo 2023. gadā paredzētu ieteikumu par naida noziegumu apkarošanu; tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja 2010. gadā pieņēma nozīmīgu ieteikumu dalībvalstīm par pasākumiem, ar kuriem apkarot diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes dēļ;

K.  tā kā 2021. gadā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre brīdināja par LGBTIQ+ minoritāšu vainošanu kā taktiku, ko izmanto īpaši konservatīvie un nacionālistiskie politiķi, kuri izliekas par tā dēvēto “tradicionālo vērtību” aizstāvjiem, lai stiprinātu savu bāzi un iegūtu vai saglabātu varu; tā kā tas rada nopietnas bažas par to, ka politiķi leģitimizē naidu apmaiņā pret iespējamu politisku ieguvumu; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību komisāres sniegto informāciju LGBTIQ+ personu vainošana ir simptoms, kas liecina par plaši izplatītu pretestību cilvēktiesībām un tiesiskumam, kuras abas ir ES pamatvērtības;

L.  tā kā 2022. gada ziņojumā par tiesiskumu, ko Eiropas Komisija publicēja 2022. gada jūlijā, ir paustas pastāvīgas bažas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību finansēšanu jautājumos, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un LGBTIQ+ tiesībām, un verbāliem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem šajās jomās, kā arī par finansējuma izmaksāšanu, izmantojot publisko subsīdiju shēmas, kas turpina izslēgt organizācijas, kuras strādā ar šiem jautājumiem;

M.  tā kā Cietušo tiesību direktīvā ir noteikts, ka naida noziegumos cietušajiem būtu jāsaņem individuāls novērtējums un ka tajā būtu jānosaka īpašas aizsardzības un atbalsta vajadzības, piemēram, attiecībā uz viņu seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti vai izpausmi, un atzīts, ka naida noziegumos cietušie ir īpaši neaizsargāti cietušie;

N.  tā kā 2021. gada decembrī Komisija publicēja Padomes lēmuma priekšlikumu iekļaut naida runu un noziegumus Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punktā kodificētajā ES noziegumu sarakstā un tā pieņemšanai nepieciešama vienprātība Padomē; tā kā Ungārija, Polija un Čehija joprojām neatbalsta šo lēmumu;

O.  tā kā 2020. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas neatkarīgais eksperts seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes jautājumos norādīja, ka pandēmijas kontekstā “ir pieaugusi naida runa, kas kūda uz vardarbību pret LGBT personām”, un mudināja valstis aizsargāt LGBTIQ+ personas no vardarbības un diskriminācijas un saukt pie atbildības vainīgos(16); tā kā 2019. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas stratēģijā un rīcības plānā attiecībā uz naida runu tika norādīts, ka naida runa ir “drauds demokrātiskām vērtībām, sociālajai stabilitātei un mieram”(17),

1.  visstingrākajā veidā nosoda gļēvo terora aktu pret LGBTIQ+ kopienu un Matúš Horváth un Juraj Vankulič slepkavību Slovākijā; pauž nožēlu par šo ideoloģiski motivēto galēji labējo uzbrukumu; izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm;

2.  atzinīgi vērtē Slovākijas pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju tūlītējo, vērienīgo un pienācīgo reakciju uz slepkavībām, ko pauda gājieni visā valstī un ārvalstīs, un solidarizējas ar LGBTIQ+ kopienu šajā valstī;

3.  stingri nosoda jebkāda veida naidu un vardarbību, kā arī jebkādus fiziskus vai verbālus uzbrukumus pret personām viņu dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes vai dzimuma pašizpausmes un dzimumpazīmju dēļ gan Slovākijā, gan ES; atgādina, ka mūsu sabiedrībā nav vietas naidam pret LGBTIQ+, rasismam un diskriminācijai; aicina Komisiju, Eiropadomi un Padomi paust stingru un izlēmīgu nostāju pret rasismu, vardarbību un netaisnību Eiropā;

4.  aicina Slovākijas valdību un Slovākijas Republikas Nacionālo padomi apliecināt patiesu apņemšanos panākt jēgpilnu progresu LGBTIQ+ personu aizsardzībā pret jebkāda veida naida noziegumiem un homofobiju, cieši sadarbojoties ar LGBTIQ+ kopienu, un ieņemt stingru publisku nostāju pret LGBTIQ+ personu cilvēktiesību pārkāpumiem;

5.  mudina Slovākijas iestādes efektīvi apkarot dezinformācijas kampaņas pret LGBTIQ+ personām, mudināt plašsaziņas līdzekļus sniegt faktiskus, objektīvus un profesionālus ziņojumus par LGBTIQ+ personām un jautājumiem, kas saistīti ar seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti vai dzimuma pašizpausmēm un dzimumpazīmēm, un izmeklēt naida noziegumus un naida runu pret LGBTIQ+ kopienas locekļiem, kas dzīvo Slovākijā;

6.  pauž nopietnas bažas par to, ka Slovākijā bieži tiek izmantota aizskaroša, agresīva un homofobiska valoda pret LGBTIQ+ kopienu, arī no bijušo un pašreizējo Slovākijas Republikas valdības un Nacionālās padomes locekļu, kā arī dažu bijušo premjerministru puses; aicina apturēt turpmāku sabiedrības polarizāciju Slovākijā un noraidīt jebkāda veida sadarbību ar galēji labējiem ekstrēmistu spēkiem;

7.  aicina Slovākijas valdību un Slovākijas Republikas Nacionālo padomi, pamatojoties uz Hartu, nodrošināt vienlīdzīgas tiesības Slovākijā dzīvojošām LGBTIQ+ personām, garantējot visu tiesību, jo īpaši privātās un ģimenes dzīves, ievērošanu, tostarp viendzimuma pāru juridisku atzīšanu; aicina pabeigt notiekošās diskusijas par dzimumu juridiskās atzīšanas reformu, ievērojot starptautiskos un Eiropas standartus, un aicina to ātri pieņemt;

8.  pauž visdziļākās bažas par diskrimināciju, ar ko Slovākijā saskaras varavīksnes ģimenes — jo īpaši viņu bērni —, kurām atņemtas pamata cilvēktiesības seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes vai dzimuma pašizpausmju dēļ vai vecāku vai partneru dzimumpazīmju dēļ; aicina valdību novērst šo diskrimināciju un likvidēt visus šķēršļus, ar kuriem LGBTIQ+ personas saskaras, īstenojot pamattiesības uz pārvietošanās brīvību ES; mudina valdību ievērot savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas tiesību aktiem un garantēt pamattiesības visām personām;

9.  pieņem zināšanai ECRI valsts uzraudzības ziņojumu par Slovākijas Republiku, atgādina, ka ECRI Slovākijas iestādēm sniedza vairākus ieteikumus, piemēram, ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību izstrādāt un īstenot rīcības plānu LGBTI personām, pieņemt jaunu rīcības plānu, kā novērst un apkarot rasismu, homofobiju un transfobiju, jo īpaši to, kas izpaužas naida runas veidā, nodrošināt, ka interneta pakalpojumu sniedzēji un sociālo tīklu operatori ātri un sistemātiski dzēš naida runu no savām sistēmām un nosūta pierādījumus tiesu iestādēm, un pārskatīt kriminālkodeksu, lai nodrošinātu, ka rasistiski, homofobiski vai transfobiski motīvi ir “atbildību pastiprinoši apstākļi” attiecībā uz jebkuru parastu noziedzīgu nodarījumu; pilnībā atbalsta ECRI ieteikumus un aicina Slovākijas iestādes nekavējoties īstenot šos pasākumus;

10.  pauž dziļas bažas par to, cik nesodāmi dažās dalībvalstīs darbojas pret LGBTIQ+ vērstas grupas, jo īpaši galēji labējās ekstrēmistu grupas, un uzsver, ka šī nesodāmības sajūta ir viens no iemesliem, kāpēc satraucoši pieaug dažu galēji labējo organizāciju vardarbība un pieaug draudi minoritātēm, tostarp LGBTIQ+ kopienai;

11.  pauž dziļas bažas par to, ka jaunākās paaudzes Eiropā un citur aizvien mazāk satrauc fašisma vēsture, tostarp slēptais naids un diskriminācija, kas vērsta pret LGBTIQ+ personām, etniskajām minoritātēm un ebreju kopienu; uzsver, ka vēstures apzināšanās ir viens no priekšnoteikumiem, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē, un tai ir jābūt svarīgai jauno paaudžu izglītošanā; uzsver, ka vēstures mācību programmās ir jāatvēlē vairāk vietas objektīvas un faktos balstītas informācijas apgūšanai par dažādām ideoloģijām, to veidiem un izcelsmi, tostarp fašismu, kā arī par to sekām un paliekām mūsdienās;

12.  uzsver, ka naida runa un naida noziegumi ir plaši izplatīti visā Eiropā, un pēdējo gadu laikā to izplatība aizvien palielinās; uzsver, ka publisku personu, jo īpaši politiķu, naida runu šādus nodarījumus veicošie uzskata par naida leģitimizēšanu; uzskata, ka ir jācīnās pret šiem izteiksmes veidiem, kas kūda, izplata vai veicina naidu un ir pretrunā demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības principiem; pauž bažas par to, ka pieaug LGBTIQ+ fobiskas retorikas izplatība no galēji labējām, labējām un īpaši konservatīvām partijām; aicina valsts iestādes un jo īpaši vietējās iestādes palīdzēt, lai apturētu neiecietības plūdus, kas skar šos un cita veida uzbrukumus;

13.  uzskata, ka ES būtu jāuzsāk kampaņas pret LGBTIQ+ personām naidīgiem vēstījumiem, tostarp pret labējo ekstrēmismu ES līmenī, un jāizstrādā un jāfinansē ilgtermiņa programmas, ar kurām atbalsta vietējās organizācijas un pilsoņu iniciatīvas vietējā līmenī, lai palīdzētu attīstīt iedzīvotāju pretestību labējam ekstrēmismam; aicina Komisiju par prioritāti noteikt arī pret LGBTIQ+ vērstu vēstījumu dezinformācijas centienu pēcpārbaudi;

14.  aicina dalībvalstis vairāk censties nodrošināt, lai izglītība veicinātu tādas pilsoniskās vērtības kā pieņemšana, iecietība, daudzveidība, vienlīdzība un cieņa jautājumos, kas saistīti ar seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti un dzimuma pašizpausmēm un dzimumpazīmēm, piemēram, izmantojot sistemātiskas izglītošanas un izpratnes veicināšanas kampaņas cilvēktiesību jomā; uzsver nepieciešamību risināt ekstrēmisma pamatcēloņus sadarbībā ar skolām un ģimenēm, izmantojot pielāgotus preventīvus pasākumus;

15.  stingri nosoda Eiropas valdības, kas paļaujas uz galēji labējo un citu LGBTIQ+ fobisku politisko partiju aktīvu vai pasīvu atbalstu, lai iegūtu vai saglabātu varu un leģitimizētu savus vēstījumus;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pilsonisko sabiedrību Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai stiprinātu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, jo tiem ir svarīga nozīme, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir vērojams galēji labējās ideoloģijas un naida runas pieaugums;

17.  aicina Komisiju paplašināt gada ziņojuma par tiesiskumu darbības jomu, lai tajā sistemātiski iekļautu pamattiesības, tostarp LGBTIQ+ tiesības;

18.  uzsver, ka dalībvalstīm, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, ir jāapkaro naids pret LGBTIQ+ personām, tostarp īstenojot Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumus, kuros dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt efektīvu ātru un objektīvu izmeklēšanu, kā arī to personu kriminālvajāšanu, kuras ir atbildīgas par šādiem noziegumiem, atzīt, ka aizspriedumu motīvs, kas saistīts ar seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti, var tikt ņemts vērā kā atbildību pastiprinošs apstāklis, nodrošināt, ka cietušie un liecinieki tiek mudināti ziņot par naida motivētiem incidentiem un ka tiesībaizsardzības struktūrām ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai sniegtu viņiem palīdzību; turklāt aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai apkarotu naida kurināšanu tiešsaistē;

19.  atgādina, ka tiesas spriedumu neīstenošana mazina tiesiskumu;

20.  mudina Padomi pēc iespējas drīzāk pieņemt Padomes lēmumu par ES noziegumu saraksta paplašināšanu, LESD 83. panta 1. punktā iekļaujot runas un naida noziegumus, un mudina Ungāriju un Poliju pārtraukt tā pieņemšanas bloķēšanu, kā arī mudina Čehiju kā pašreizējo Padomes rotējošās prezidentūras vadītāju veikt turpmākus pasākumus šajā jautājumā un pēc iespējas drīzāk panākt vienošanos par to;

21.  uzsver dalībvalstu individuālo atbildību cīņā pret naida noziegumiem pret LGBTIQ+ personām un atzinīgi vērtē tās dalībvalstis, kuras ir vienpusēji nolēmušas uzlabot aizsardzības līmeni, skaidri atzīstot par atbildību pastiprinošiem apstākļiem seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes, dzimuma pašizpausmju un dzimumpazīmju iemeslus, kā arī attīstot cietušajiem sniegto atbalstu, juristu apmācību un īpašus tiesībaizsardzības dienestus šādu noziegumu novēršanai; mudina visas dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un rādīt piemēru šajā jomā;

22.  uzsver, ka Cietušo tiesību direktīva ir noderīgs instruments, lai sniegtu palīdzību naida un vardarbības upuriem; ar bažām norāda, ka LGBTIQ+ cietušie bieži vien neziņo par noziegumiem, jo tiesībaizsardzības iestādes nav sniegušas garantijas vai nav bijušas pietiekami atvērtas, tām trūkst apmācītu darbinieku vai cietušajiem ir bail no represijām, un atzīst, ka ir iespējams darīt vairāk, lai vairotu uzticēšanos valsts iestādēm;

23.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Padomei, Komisijai, Eiropas Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Padomei.

(1) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp. (2) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/law/swd_2022_179_evaluation_rep_en.pdf (3) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/law/swd_2022_180_resume_evaluation_rep_en.pdf (4) OV C 395, 29.9.2021., 2. lpp. (5) OV C 474, 24.11.2021., 140. lpp. (6) https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a67955#_ftnref1 (7) https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=09000016805cf40a (8) https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=09000016809f9ba0#_Toc2764960 (9) https://rm.coe.int/ecri-general-policy-recommendation-no-15-on-combating-hate-speech/16808b5b01 (10) https://rm.coe.int/ecri-6th-report-on-the-slovak-republic/1680a0a088 (11) https://www.coe.int/en/web/commissioner/-/pride-vs-indignity-political-manipulation-of-homophobia-and-transphobia-in-europe?inheritRedirect=true (12) Pētījums “Right-wing extremism in the EU” (“Labējais ekstrēmisms Eiropas Savienībā”), Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments C — Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2022. gada 20. maijs. (13) https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-217701, 79. (14) https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-207360, 95. (15) https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-200344, 129. (16) https://www.ohchr.org/en/statements/2020/10/statement-victor-madrigal-borloz-un-independent-expert-protection-against (17) https://www.un.org/en/genocideprevention/hate-speech-strategy.shtml