Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2019. gada 19. decembra rezolūciju par cilvēktiesību, tostarp reliģijas brīvības, pārkāpumiem Burkinafaso(1), 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā(2) un 2022. gada 17. februāra rezolūciju par politisko krīzi Burkinafaso(3),

–  ņemot vērā paziņojumu, ko 2022. gada 4. oktobrī Eiropas Parlamentā, Strasbūrā, Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā sniedza starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena, un tam sekojošās debates,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 1. un 5. oktobra paziņojumus par Burkinafaso valsts apvērsumu un situāciju valstī,

–  ņemot vērā Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) 2022. gada 30. septembra, 1. oktobra un 2. oktobra paziņojumus par stāvokli Burkinafaso un ECOWAS 2022. gada 4. oktobrī notikušo Burkinafaso apmeklējumu,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētāja 2022. gada 30. septembra paziņojumu, kurā nosodīta otrā varas pārņemšana ar spēku Burkinafaso,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2022. gada 1. oktobra paziņojumu par situāciju Burkinafaso,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2022. gada 7. oktobra paziņojumu par stāvokli Burkinafaso,

–  ņemot vērā ECOWAS protokolu par demokrātiju un labu pārvaldību,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020)0004),

–  ņemot vērā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2021. gada 11. marta rezolūciju par demokrātiju un konstitūciju ievērošanu ES un ĀKK valstīs,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un jo īpaši 16. mērķi par taisnīgas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veicināšanu ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Burkinafaso Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses(4) (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Konvenciju par iekšzemē pārvietotu personu aizsardzību un palīdzību šādām personām Āfrikā,

–  ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju un tai pievienoto 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2022. gada 30. septembrī Burkinafaso militāro spēku locekļi kapteiņa Ibrahim Traoré vadībā veica valsts apvērsumu, gāžot prezidentu pulkvežleitnantu Paul-Henri Sandaogo Damiba; tā kā bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba 2022. gada 24. janvārī sagrāba varu valsts apvērsumā, ar kuru tika gāzts prezidents Roch Kaboré, kurš bija demokrātiski ievēlēts 2020. gada novembrī; tā kā pašreizējais prezidents Ibrahim Traoré, tāpat kā bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba, attaisnoja valsts apvērsumu, atsaucoties uz iestāžu nespēju ierobežot drošības situācijas pasliktināšanos;

B.  tā kā pēc 2022. gada janvārī notikušā apvērsuma militārie spēki ECOWAS īstenotās mediācijas satvarā vienojās par pārejas periodu līdz 2024. gada jūlijam, kad jārīko demokrātiskas vēlēšanas; tā kā ES stingri atbalstīja ECOWAS mediācijas centienus un pielika ievērojamas pūles, lai veicinātu sadarbību, arī aizsardzības un drošības jomā; tā kā ECOWAS ir nosodījusi 2022. gada septembrī notikušo Burkinafaso valsts apvērsumu un uzskata, ka tas ir nevietā, ņemot vērā progresu, kas panākts centienos nodrošināt pienācīgu konstitucionālās kārtības atjaunošanu līdz 2024. gada 1. jūlijam; tā kā arī Āfrikas Savienība, ES un ANO ir nosodījušas 2022. gada septembra apvērsumu;

C.  tā kā saskaņā ar dezinformācijas kampaņu bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba bija guvis patvērumu Francijas aizsardzībā, ko nekavējoties un stingri noliedza gan Francijas iestādes, gan pats bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba un pašreizējais prezidents Ibrahim Traoré; tā kā pēc valsts apvērsuma izcēlās demonstrācijas, kuru dalībnieki vērsās pret Franciju un atbalstīja lielāku militāro sadarbību ar Krieviju; tā kā Vagadugu tika izdemolēta Francijas vēstniecība un konsulāts kopā ar Francijas institūta birojiem Vagadugu un Bobodjulaso; tā kā valstī ir notikuši vairāki citi uzbrukumi Eiropas iestādēm un simboliem;

D.  tā kā 2022. gada 2. oktobrī bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba pēc tradicionālo vadoņu veiktās mediācijas paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata; tā kā viņš atkāpās no amata ar septiņiem nosacījumiem, to starpā paredzot nepieciešamību ievērot vienošanos ar ECOWAS 24 mēnešu pārejas perioda laikā; tā kā pašreizējais prezidents Ibrahim Traoré piekrita visiem šiem nosacījumiem;

E.  tā kā 2022. gada 4. oktobrī ECOWAS nosūtīja faktu vākšanas misiju par 2022. gada septembra apvērsumu un rīkoja sarunas ar jauno vadību; tā kā pēc tikšanās ar ECOWAS delegāciju prezidents Ibrahim Traoré paziņoja par savu nodomu ievērot demokrātiskās pārejas grafiku, par ko vienojās viņa priekšgājējs un ECOWAS; tā kā prezidents Ibrahim Traoré arī apņēmās ievērot Burkinafaso starptautiskās saistības, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību;

F.  tā kā 2022. gada 15. oktobrī nacionālais kongress vienbalsīgi iecēla kapteini Ibrahim Traoré par prezidentu un tika pieņemta pārejas harta;

G.  tā kā konstitūcijas darbība pirmo reizi tika apturēta pēc 2022. gada 30. septembra, taču tā tika atjaunota ar Pamatlikumu, ko 2022. gada 5. oktobrī pieņēma Patriotiskā drošības un atjaunošanas kustība (MPSR), kas nodrošina to starptautisko nolīgumu ievērošanu, kuriem Burkinafaso ir pievienojusies, un garantē valsts nepārtrauktību līdz pārejas hartas pieņemšanai;

H.  tā kā prezidents Ibrahim Traoré 2022. gada 7. oktobrī Vagadugu tikās ar visu diplomātisko korpusu, lai atkārtoti apliecinātu gatavību sadarboties ar visiem Burkinafaso partneriem; tā kā prezidents Ibrahim Traoré ir nācis klajā ar paziņojumiem, ka Burkinafaso uzskata ES par tikai vienu no daudziem partneriem;

I.  tā kā Krievijas privātā militārā uzņēmuma Vāgnera grupas vadītājs Jevgēņijs Prigožins atzinīgi novērtēja septembra apvērsumu; tā kā Vāgnera grupa turpina paplašināt savu darbību Sāhelas reģionā un Rietumāfrikā un ir zināms, ka tā šajā reģionā ir izdarījusi daudzus kara noziegumus;

J.  tā kā kopš 2015. gada Burkinafaso saskaras ar pieaugošu vardarbības vilni, ko piedēvē tādu grupējumu kaujiniekiem kā “Jama'at Nusrat al-Islam wal-Muslimin” (JNIM), kura ir saistīta ar “Al-Qaeda”, un “Islāma valsti Lielsahārā” (ISGS), un šīs vardarbības rezultātā ir nogalināti tūkstošiem cilvēku; tā kā 2022. gada 26. septembrī uzbrukumā apgādes konvojam netālu no Gaskindē tika nogalināti 37 cilvēki; tā kā grupējums, kas saistīta ar “Al-Qaeda”, uzņēmās atbildību par šo uzbrukumu, kas tiek uzskatīts par vienu no nesenā apvērsuma izraisītājiem un kurā saskaņā ar kravas automobiļu vadītāju arodbiedrības datiem ir pazuduši 70 kravas automobiļu vadītāji; tā kā aptuveni 40 % Burkinafaso teritorijas pašlaik notiek vardarbība, ko veic bruņoti nemiernieku grupējumi, un šajā teritorijā trūkst pārtikas, ūdens, elektrības un pamata veselības aprūpes šādu grupējumu īstenotās blokādes dēļ; tā kā daļa iedzīvotāju un daži politiskie līderi ir apšaubījuši operācija Barkhane Sāhelas reģionā;

K.  tā kā valsts drošības situācijas pasliktināšanās dēļ ir pārvietoti 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse ir bērni; tā kā iekšzemē pārvietotās personas, jo īpaši sievietes un jaunieši, saskaras ar smagiem draudiem, tostarp seksuālu izmantošanu un darbaspēka ekspluatāciju, ar dzimumu saistītu vardarbību, piespiedu vervēšanu un cilvēku tirdzniecību; tā kā iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu klātbūtne var radīt konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem par ierobežotiem dabas resursiem, ja netiks veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu mājokli, nodarbinātību un pārtiku;

L.  tā kā Burkinafaso personāla apmācība tika veikta saistībā ar ES apmācības misiju Mali un ES spēju veidošanas misiju Sāhelā, taču pēc 2022. gada septembra apvērsuma tā tika pārtraukta un nav sasniegts tās galvenais mērķis;

M.  tā kā 2022. gada oktobrī 4,9 miljoniem cilvēku Burkinafaso ir vajadzīga humānā palīdzība, tai skaitā 3,4 miljoniem cilvēku, kuri saskaras ar smagu pārtikas trūkumu;

N.  tā kā ir augusi neapmierinātība un kritika par iepriekšējo valdību nespēju risināt milzīgās drošības, sociālās un ekonomiskās problēmas Burkinafaso, kuras izraisījuši aizvien biežākie teroristu uzbrukumi;

O.  tā kā laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam Burkinafaso tika piešķirts vairāk nekā 1 miljards EUR no visiem ES finansēšanas instrumentiem kopā;‑ tā kā saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) ir plānots, ka ES atbalsts 2021.–2024. gada laikposmā sasniegs 384 miljonus EUR;

P.  tā kā tas, kas notiek Sāhelas reģionā, ir svarīgs gan pārējai Āfrikai, gan Eiropai un tās ietekmē; tā kā Burkinafaso ir būtiska nozīme reģionā tās stratēģiskā novietojuma dēļ — tā ir kā tilts starp Sāhelu un Rietumāfrikas piekrastes valstīm,

1.  nosoda 2022. gada 30. septembra militāro apvērsumu Burkinafaso; pauž nožēlu par to, ka šī rīcība apdraud nesenos panākumus virzībā uz konstitucionālās kārtības sakārtotu atjaunošanu;

2.  aicina nākamo valdību pildīt savu apņemšanos ievērot valsts starptautiskās saistības, arī tās, kas attiecas uz cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību; mudina nākamo valdību ļaut cilvēkiem, tai skaitā visām minoritāšu grupām, īstenot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības, cita starpā tiesības uz pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību; pauž milzīgas bažas par to, ka joprojām tiek ziņots par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

3.  pieprasa steidzami atjaunot konstitucionālo kārtību, tostarp nekavējoties atjaunot civilo valdību; aicina nākamo valdību pildīt savu apņemšanos ievērot apstiprināto grafiku konstitucionālās kārtības ātrai atjaunošanai un iekļaujošu un pārredzamu vēlēšanu sarīkošanai līdz 2024. gada 1. jūlijam; pauž pilnīgu atbalstu ECOWAS un Āfrikas Savienībai saistībā ar to īstenotajiem mediācijas centieniem un izsaka gatavību atbalstīt šos centienus, kad vien iespējams; aicina starptautisko sabiedrību, arī ES, atbalstīt šos centienus un piedāvāt atbalstu drošas pārejas nodrošināšanai; pauž atbalstu vēlēšanu novērotājiem Burkinafaso un ES vēlēšanu novērošanas misijai;

4.  mudina nākamo valdību veicināt patiesu, godīgu, pārredzamu un iekļaujošu nacionālo dialogu, kurā aktīvi un efektīvi piedalītos visi pilsoniskās sabiedrības sektori un kura mērķis būtu ieskicēt skaidru nākotnes redzējumu par Burkinafaso demokrātiju un veicināt iekļaujošāku un saliedētāku sabiedrību; prasa lielākā mērā iekļaut sievietes un panākt viņu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un miera veidošanas un izlīguma centienos;

5.  mudina nākamo valdību pilnīgā partnerībā ar starptautisko sabiedrību pārdefinēt savu reakciju drošības jomā tā, lai tiktu ievērots tiesiskums, aizsargātas cilvēktiesības un atjaunota sabiedrības uzticēšanās; šajā sakarībā uzsver, ka pašlaik veiktā valsts mēroga apspriešanās ir iespēja īstenot būtiskas drošības sektora reformas;

6.  izsaka atbalstu un līdzjūtību Burkinafaso iedzīvotājiem, kuri ir cietuši no pārlieku daudziem vardarbīgiem uzbrukumiem, ko bieži pastrādājuši džihādistu grupējumi; uzsver, ka ES atbalsta Burkinafaso un tās iedzīvotājus un ir gatava pastiprināt savu iesaisti; uzsver, ka Burkinafaso vadībai ir jārada apstākļi, kas ļautu veidot šādu pastiprinātu partnerību;

7.  nosoda uzbrukumus, kas valsts apvērsuma laikā un pēc tā dažādās Burkinafaso vietās tika vērsti pret Francijas vēstniecību un konsulātu, Francijas institūtu un citām Eiropas iestādēm un simboliem; mudina nākamo valdību ievērot valsts starptautiskās juridiskās saistības aizsargāt diplomātisko personālu un telpas un nodrošināt valstī dzīvojošo ārvalstnieku drošību; pauž bažas par to, ka pieaug Krievijas dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret ES misijām un operācijām Āfrikā;

8.  mudina visas attiecīgās personas ievērot preses un mediju brīvību un ļaut žurnālistiem un mediju organizācijām veikt savu darbu brīvi un drošos apstākļos, arī dokumentēt iekšzemē pārvietoto personu stāvokli un drošības spēku operācijas;

9.  mudina iestādes, lai tās, īstenojot savas pilnvaras, nodrošinātu cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzību; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt aizsardzību un atbalstu, ko tās sniedz cilvēktiesību aizstāvjiem Burkinafaso; nosoda seksuālas vardarbības izmantošanu un visu veidu iebiedēšanu konflikta situācijās;

10.  mudina nākamo valdību nekavējoties, rūpīgi un objektīvi izmeklēt visus nāves gadījumus un ievainojumus, kas saistīti ar valsts apvērsumu, tostarp tos, kas notikuši laupīšanas un demonstrāciju laikā, un nodrošināt neatkarīgu un objektīvu taisnīgumu un atbildību attiecībā pret cietušajiem un izdzīvojušajiem;

11.  pauž dziļas bažas par Vāgnera grupas darbībām reģionā; stingri iesaka nākamajai valdībai neiesaistīties nekādā partnerībā ar Vāgnera grupu; pauž stingru pārliecību, ka rupjos cilvēktiesību pārkāpumos apsūdzētu privātu drošības uzņēmumu iesaistīšana būtu pretrunā mērķim panākt mieru, drošību un stabilitāti Burkinafaso; norāda uz ļoti negatīvajiem rezultātiem attiecībā uz Krievijas iesaistīšanos Mali, kur nesodāmības un neveiksmīgas militārās taktikas dēļ iedzīvotāji tagad cieš no lielāka teroristu apdraudējuma, kā arī no algotņu izdarītiem cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina ES un Āfrikas valstis nodrošināt, ka par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izriet no privātu militāru un drošības uzņēmumu darbībām, tiek veikta tiesvedība, cita starpā piemērotas kriminālsankcijas;

12.  aicina ES un tās dalībvalstis palielināt finansiālo atbalstu un humāno palīdzību, lai risinātu Burkinafaso iedzīvotāju un jo īpaši pārvietoto personu un kaimiņvalstīs mītošo bēgļu neatliekamās vajadzības; aicina nākamo valdību atbalstīt un atvieglot humānās palīdzības organizāciju darbu Burkinafaso, nodrošinot netraucētu humānās palīdzības piekļuvi; pauž bažas par drošības apdraudējumu ietekmi uz humānās palīdzības un attīstības sadarbības efektivitāti;

13.  prasa ES un tās dalībvalstīm, izstrādājot rīcībpolitiku attiecībā uz Sāhelu, ņemt vērā būtisko nepieciešamību atbalstīt labu pārvaldību, pilsonisko sabiedrību, attīstību un investīcijas, lai Sāhelas kopienām nodrošinātu pozitīvāku nākotni, un veikt ietekmes novērtējumu par Sāhelas G5; aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar ECOWAS, pārejas perioda iestādēm un visām ieinteresētajām personām Burkinafaso, lai nabadzības apkarošanas un turpmākas radikalizācijas novēršanas nolūkā stiprinātu ar sadarbību drošības jomā, attīstību, izglītību un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītos centienus;

14.  aicina starptautisko sabiedrību, arī ES, saskaņojot rīcību ar starptautiskajiem partneriem un attiecīgajām starptautiskajām iestādēm, steidzami izvērtēt visus pieejamos līdzekļus, kas ļautu novērst Burkinafaso parādsaistību maksājumu neizpildi;

15.  konstatē, ka ir samazinājies atbalsts ES miera veidošanas un attīstības sadarbības pasākumiem šajā reģionā; aicina Komisiju pastiprināt savu iesaisti cilvēktiesību atbalstīšanā un humanitārās un attīstības sadarbības jomā un palielināt šo darbību pamanāmību;

16.  aicina dalībvalstis ievērot savas starptautiskās saistības un īstenot rūpīgu pārbaudes un izsekošanas sistēmu attiecībā uz ieroču eksportu, lai novērstu ieroču ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēktiesību pārkāpumu veicināšanu;

17.  mudina ES veicināt Burkinafaso tiesības uz uztursuverenitāti kā uzturdrošības panākšanas un nabadzības mazināšanas līdzekli, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un ģimenes saimniecībām, lai nodrošinātu cenas ziņā pieņemamas un pieejamas pārtikas piegādi;

18.  pauž bažas par to, ka aizvien lielākā politiskā un drošības nestabilitāte, kā arī smagā sociālekonomiskā un humanitārā situācija Burkinafaso ir devusi iespēju teroristu grupējumiem nodarīt postījumus un tai ir tālejošas starptautiskas sekas; uzsver, ka terorisms un nestabilitāte Sāhelas reģionā rada izaicinājumus un apdraud demokrātisko konsolidāciju un tiesiskumu; atgādina, ka pašreizējo problēmu pamatā esošās strukturālās dinamikas risināšanai ir būtiska nozīme, lai stiprinātu demokrātiski ievēlētu valdību leģitimitāti sabiedrības acīs; aicina starptautisko sabiedrību, arī ES, pastiprināt sadarbību un atbalstu visu minēto problēmu risināšanā;

19.  izsaka atzinību un apliecina cieņu Burkinafaso reliģiskajiem un tradicionālajiem līderiem, kuriem ir bijusi svarīga mediācijas loma un kuri dažādo valsts krīžu laikā ir aktīvi iestājušies pret vardarbību un naidu; aicina Burkinafaso vadību vairāk aizsargāt minoritātes, tostarp reliģiskās minoritātes;

20.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Burkinafaso Republikas iestādēm, Sāhelas G5 sekretariātam, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai, kā arī Āfrikas Savienībai un tās iestādēm.

(1) OV C 255, 29.6.2021., 45. lpp. (2) OV C 385, 22.9.2021., 24. lpp. (3) OV C 342, 6.9.2022., 290. lpp. (4) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.