Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2022/2064(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0251/2022

Iesniegtie teksti :

A9-0251/2022

Debates :

PV 22/11/2022 - 23
CRE 22/11/2022 - 23

Balsojumi :

PV 23/11/2022 - 4.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2022)0406

Pieņemtie teksti
PDF 199kWORD 61k
Trešdiena, 2022. gada 23. novembris - Strasbūra
Jaunā ES paplašināšanās stratēģija
P9_TA(2022)0406A9-0251/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. novembra ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju (2022/2064(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu (LES),

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kas tika pieņemti 1993. gada 21. un 22. jūnijā Kopenhāgenā un ir zināmi arī kā Kopenhāgenas kritēriji,

–   ņemot vērā secinājumus, kas 1997. gada 29. un 30. aprīlī pieņemti Vispārējo lietu Padomes sanāksmē par nosacījumu piemērošanu, lai izstrādātu saskaņotu ES stratēģiju attiecībām ar Rietumbalkānu reģiona valstīm,

–  ņemot vērā deklarāciju par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai, ko pieņēma 2003. gada 21. jūnijā ES un Rietumbalkānu samitā Salonikos,

–  ņemot vērā 2014. gada 28. augustā sākto Berlīnes procesu,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par šo jautājumu, jo īpaši 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju(1), 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita(2), rezolūciju par Komisijas 2021. gada ziņojumiem par kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm un rezolūciju par 2022. gada 23. jūnija ziņojumu par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas kandidātvalsts statusu(3),

–  ņemot vērā ES 2016. gada globālo stratēģiju, kurā noteikts, ka uzticama paplašināšanās politika ir stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā un labklājībā un ka tā jau ir ievērojami veicinājusi mieru agrāk kara plosītās teritorijās,

–   ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

–   ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitus, kas notika Sofijā un Zagrebā 2018. gada 17. maijā un 2020. gada 6. maijā, un to attiecīgās deklarācijas,

–  ņemot vērā Brdo deklarāciju, kas pieņemta ES un Rietumbalkānu 2021. gada 6. oktobra samitā,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 30. maija secinājumus par Ukrainu, Moldovas Republiku un Gruziju,

–  ņemot vērā Ukrainas, Moldovas un Gruzijas iesniegtos pieteikumus par pievienošanos ES un saistītos Komisijas pozitīvos atzinumus un Eiropadomes secinājumus, proti, 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumus par Eiropu plašākā nozīmē, Ukrainu, Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas dalības pieteikumiem, Rietumbalkāniem, ekonomikas jautājumiem, konferenci par Eiropas nākotni un ārējām attiecībām, ar kuriem kandidātvalsts statuss tika piešķirts Ukrainai un Moldovas Republikai un apliecināta gatavība tāpat rīkoties attiecībā uz Gruziju,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 26. jūnija un 2019. gada 18. jūnija, 2020. gada 25. marta un 2021. gada 14. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu, Padomes 2019. gada 15. jūlija un 2019. gada 14. oktobra secinājumus par Turcijas nelikumīgajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā, Eiropadomes 2019. gada 12. decembra, 2020. gada 1. un 2. oktobra un 2020. gada 15. un 16. oktobra secinājumus, ES ārlietu ministru 2020. gada 15. maija paziņojumu un viņu 2020. gada 14. augusta videokonferences par stāvokli Vidusjūras austrumdaļā galvenos rezultātus, kā arī ES ārlietu ministru 2020. gada 27. un 28. augusta neoficiālās Gimnihas sanāksmes iznākumu,

–  ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses(4), tostarp attiecībā uz padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī, un ar to saistīto asociācijas programmu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. septembra Regulu (ES) 2021/1529, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu 01/2022 "ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas",

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada 3. jūnija Īpašo ziņojumu 09/2021 "Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota",

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 13. jūlija secinājumus “Veicināt vērtības un noteikumos balstītu paneiropas sadarbību un atbalstīt revitalizētu Eiropas Padomi”,

–  ņemot vērā 2022. gada 21. martā Padomes oficiāli apstiprināto Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai,

–  ņemot vērā 2022. gada 12. jūnijā pieņemto politisko vienošanos par principiem, kas nodrošinātu funkcionālu Bosniju un Hercegovinu, kas virzās uz Eiropu,

–  ņemot vērā 2022. gada 17. februāra rezolūciju par 2021. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par aicinājumu sasaukt konventu, lai grozītu Līgumus(7),

–  ņemot vērā 2022. gada 8. jūnija ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES ārpolitiku un drošības un aizsardzības politiku pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0251/2022),

A.  tā kā paplašināšanās ir visefektīvākais ES ārpolitikas instruments un viena no veiksmīgākajām Savienības rīcībpolitikām, un tā joprojām ir stratēģisks, uz nākotni vērsts ieguldījums Eiropas kontinenta mierā, drošībā, stabilitātē un labklājībā; tā kā, ņemot vērā arvien pieaugošos draudus, ko Krievija rada mieram un stabilitātei Eiropā, pastiprināta paplašināšanās politika joprojām ir spēcīgākais ES rīcībā esošais ģeopolitiskais instruments;

B.  tā kā paplašināšanās ir visām pusēm izdevīgs process un ir bijis ļoti efektīvs un veiksmīgs instruments nepieciešamo reformu veicināšanai gan ES, gan pieteikuma iesniedzējās valstīs, palīdzot veicināt demokrātiskas pārmaiņas; tā kā tās efektivitāte gadu gaitā ir ievērojami samazinājusies, jo ES nav izpildījusi savus solījumus;

C.  tā kā paplašināšanās politika nebūtu jāuzskata par tikai politisku, administratīvu vai tehnokrātisku procesu, bet tai būtu jākļūst dinamiskākai un vairāk vērstai uz sabiedrību, jo pievienošanās sarunas ietver pakāpenisku ES vērtību un rīcībpolitiku pārnesi un stiprināšanu kandidātvalstīs;

D.  tā kā ES ir apņēmusies atbalstīt kandidātvalstis un potenciālās ES kandidātvalstis, kas ievēro ES kopīgās vērtības; tā kā ES joprojām ir Rietumbalkānu valstu galvenā tirdzniecības partnere un nodrošina lielākos ieguldījumus un finansiālo palīdzību, izmantojot IPA III, Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) "Eiropa pasaulē" un makrofinansiālo palīdzību;

E.  tā kā ES būtu visaptveroši jāpārskata tās paplašināšanās politikas ticamība un efektivitāte, vienlaikus īstenojot reformas un pilnveidojot sevi, jo īpaši tās iestāžu darbību, politiku un balsošanas procedūras;

F.  tā kā ir vajadzīgs jauns, skaidri noteikts un stratēģiski, politiski un ģeopolitiski fokusēts impulss, politiska apņemšanās un redzējums, lai pārvarētu pašreizējo situāciju, risinātu ar pēdējo desmit gadu laikā raksturīgo ES politiskās gribas trūkumu saistīto jautājumu un no jauna aktivizētu paplašināšanās procesu ES un jo īpaši kandidātvalstīs, vienlaikus nodrošinot tā nepārtrauktību, konsekvenci, uzticamību un ietekmi, sniedzot taustāmus rezultātus valstīs, kas piedalās paplašināšanās procesā, īstenojot konkrētas reformas un izpildot kritērijus atbilstīgi jaunajai paplašināšanās metodikai;

G.  tā kā Eiropas Parlaments joprojām ir pievienošanās sarunvalstu uzticams partneris un atbalsta paplašināšanās procesu, veicinot iestāžu un sociālekonomiskās reformas iedzīvotāju interesēs;

H.  tā kā Padome iekšēju šķēršļu dēļ dažos pēdējos gados ir pievīlusi paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, bloķējot pievienošanās procesu un nepildot ES sen dotos solījumus, kas izraisījis kavēšanos saistībā ar pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, kā arī vīzu režīma liberalizāciju ar Kosovu, neskatoties uz to, ka šīs valstis ir izpildījušas prasītos kritērijus, ko ir apliecinājusi Komisija; tā kā ES nevēlēšanās iesaistīties un uzticamības trūkums pēdējos gados ir radījis vakuumu, tādējādi paverot iespējas Krievijai, Ķīnai un citiem ļaunprātīgiem trešiem rīcībspēkiem;

I.  tā kā vēl viens ierobežotā progresa iemesls ir paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs vērojamais dažu politisko līderu patiesas politiskās gribas trūkums īstenot fundamentālas reformas, jo viņu sniegtie paziņojumi ne vienmēr ir bijuši samērīgi ar reformu līmeni attiecīgo valstu pievienošanās procesā;

J.  tā kā paplašināšanās politika ir jāatjaunina, lai tā kļūtu elastīgāka, dinamiskāka un lielākā mērā vērsta uz atzinību, ņemot vērā gan politisko realitāti, gan jauno ģeopolitisko kontekstu, ko radījis Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, vienlaikus saglabājot uz nopelniem balstīto pievienošanās procesu; tā kā, lai palielinātu ES paplašināšanās politikas efektivitāti, tajā spēcīga koncentrēšanās uz pamatjautājumiem — tiesiskumu, demokrātijas standartiem, ekonomikas reformām, pamattiesībām un brīvībām — ir jāapvieno ar kandidātvalstu pakāpenisku iesaistīšanos dažādās ES integrācijas jomās, uzskatāmi un stabili virzoties uz pilntiesīgu dalību, lai saglabātu reformu impulsu kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

K.  tā kā jaunajai ES paplašināšanās stratēģijai būtu stingri jābalstās uz principu, ka katra valsts var brīvi izvēlēties savu ceļu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta notiekošajā procesā ar Rietumbalkānu un Austrumu partnerības valstīm; tā kā trešām personām nevajadzētu atļaut šantažēt vai apdraudēt ES, tām apgalvojot, ka ES paplašināšanās ir vērsta pret tām;

L.  tā kā ES pievienošanās sarunvalstis saskaras ar izaicinājumiem, ko rada ārvalstu ļaunprātīga iejaukšanās un dezinformācijas kampaņas; tā kā pagātnes notikumi ir pierādījuši, ka nepaplašināšanās ir saistīta ar nopietnām stratēģiskām izmaksām un var apdraudēt drošību un stabilitāti mūsu kontinentā;

M.  tā kā transatlantiskā partnerība ir bijusi uzticama un pastāvīga platforma ES paplašināšanās atbalstam; tā kā Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir atkārtoti apstiprinājis šīs partnerības nozīmīgumu;

N.  tā kā Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu pamudināja trīs valstis, ar kurām ES noslēgusi asociācijas nolīgumus, — Ukrainu, Gruziju un Moldovu — iesniegt pievienošanās pieteikumus, apliecinot savu tautu vēlmi dzīvot brīvās un demokrātiskās valstīs, kas ir stingri iesakņojušās Eiropas saimē; tā kā Komisija 2022. gada 17. jūnijā publicēja savus atzinumus par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas pievienošanās pieteikumiem, iesakot Padomei visām trijām valstīm dot iespēju kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī jo īpaši iesakot piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovas Republikai, un Gruzijai pēc tam, kad tā būs izpildījusi konkrētus kritērijus;

O.  tā kā Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā Ukrainai un Moldovai piešķīra kandidātvalsts statusu un atzina Gruzijas integrācijas Eiropā izredzes;

P.  tā kā Rietumbalkāni ir stratēģiskas un ģeopolitiskas konkurences telpa un dažas tās valstis ir pakļautas destabilizācijas riskam, apdraudot mūsu kontinenta drošību un stabilitāti; tā kā trešās valstis ekspluatē šo neaizsargātību, tostarp izmantojot stratēģiskas investīcijas un dezinformācijas kampaņas; tā kā pievienošanās sarunvalstu stabilitāte, drošība un demokrātiska noturība ir cieši saistīta ar ES drošību, stabilitāti un demokrātisko noturību;

Q.  tā kā Eiropadome 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumos pauda pilnīgu un nepārprotamu apņemšanos atbalstīt Rietumbalkānu ES perspektīvu un aicināja paātrināt pievienošanās procesu;

R.  tā kā Stratēģiskajā kompasā drošībai un aizsardzībai Padome uzsvēra, ka Rietumbalkānu valstīm ir jāturpina gūt jūtamu progresu tiesiskuma un reformu jomā, pamatojoties uz Eiropas vērtībām, noteikumiem un standartiem, lai virzītos uz priekšu savā ceļā uz Eiropu;

S.  tā kā Padomes lēmums būtu jāatbalsta ar konkrētu rīcības plānu, kas ne tikai ietver no kandidātvalstīm gaidītos rezultātus, bet arī nodrošina, ka Moldovas Republika un Ukraina saņem visu nepieciešamo atbalstu, lai kļūtu par ES dalībvalstīm; tā kā šim plānam būtu arī jāsniedz Gruzijai skaidrs ceļvedis ar konkrētām prasībām, kas tai jāizpilda, lai tai piešķirtu kandidātvalsts statusu un izredzes pievienoties ES;

T.  tā kā Krievijas enerģētikas karš un Ukrainas kritiskās infrastruktūras iznīcināšana ir saasinājusi kandidātvalstu atkarību un neaizsargātību, akcentējot iespēju un steidzamo vajadzību pēc būtiska un tūlītēja ES finansiālā atbalsta, kā arī investīcijām ilgtermiņa ilgtspējīgā enerģētikas starpsavienojumā ar ES, enerģijas dažādošanā un stratēģiskajā autonomijā;

U.  tā kā Turcija ir ES kandidātvalsts; tā kā Turcija joprojām ir ļoti attālināta no ES vērtībām un tās normatīvā satvara un šī plaisa paplašinās tādās pamatjomās kā starptautisko tiesību ievērošana, tiesiskums, cilvēktiesības, individuālās brīvības, pilsoniskās tiesības un vārda brīvība, kā arī labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība;

V.  tā kā katra paplašināšanās procesā iesaistītā valsts jāvērtē pēc tās nopelniem, un virzībai uz dalību ES jābūt balstītai uz pastāvīgu un neatgriezenisku progresu, kas panākts, veicot nepieciešamās reformas saistībā ar ES, jo īpaši tiesiskuma jomā;

W.  tā kā pievienošanās ES ir jāveic saskaņā ar LES 49. pantu, pamatojoties uz attiecīgo procedūru ievērošanu un ievērojot noteiktos kritērijus;

X.  tā kā ES ir jāaizsargā savi principi un vērtības, paužot solidaritāti ar tiem, kuri aizstāv kopīgus ideālus;

Y.  tā kā ES vai valstīs, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm, nav vietas musinošai retorikai, genocīda noliegumam vai jebkuras puses kara noziedznieku glorificēšanai; tā kā vienošanās par pagātni ir vienīgais veids, kā panākt patiesu izlīgumu, kam ir izšķiroša nozīme plaukstošai sabiedrībai un veiksmīgai integrācijai;

1.  sniedz Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:

  

Ģeopolitiskais konteksts un Eiropas Savienības nākotne un kohēzija

   a) atzīt, ka ES labklājība un drošība balstās uz tās spēju aizstāvēt un veicināt mieru, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, pamatbrīvības un vērtības un uz noteikumiem balstītu daudzpusējo kārtību, cita starpā tās kaimiņvalstīs;
   b) sekmēt ES paplašināšanās politiku kā vienīgo efektīvāko ES instrumentu, kas var nodrošināt mieru, labklājību un pamatvērtības Eiropas kontinentā;
   c) saglabāt ES ģeostratēģisko un ģeopolitisko nozīmīgumu un uzticamību, uzlabojot dalībvalstu integrāciju un sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, jo īpaši kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kopējās ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jomā un racionalizējot lēmumu pieņemšanas procesus, lai kļūtu par uzticamāku un efektīvāku globālo procesu dalībnieku, vienlaikus uzlabojot tās iekšpolitikas darbību un pārredzamību un tādējādi nodrošinot, ka kandidātvalstis to var vienkārši pieņemt;
   d) uzlabot ES spēju rīkoties, reformējot lēmumu pieņemšanu, tostarp ieviešot kvalificēta vairākuma balsošanu jomās, kas saistītas ar pievienošanās procesu, un nodrošinot paplašinātas Savienības efektīvu darbību kopumā; atcelt vienprātības nosacījumu, lemjot par sarunu procesa uzsākšanu kopumā, kā arī par atsevišķu sarunu kopu un nodaļu atvēršanu un slēgšanu;
   e) atzīt ES pārveidojošo spēku visā integrācijas procesā un iepriekšējās sekmīgajās ES paplašināšanās kārtas; sniegt pozitīvus rezultātus gan Rietumbalkānu pieteikuma iesniedzējām valstīm stabilizācijas un asociācijas procesā, gan Austrumu partnerības pieteikuma iesniedzējām valstīm asociācijas procesā;
   f) atzīt, ka ES ir jāpalielina savas paplašināšanās politikas efektivitāte, jāuzlabo paplašināšanās stratēģija un jāveic ES paplašināšanās spēju un perspektīvu rūpīgs kritisks izvērtējums un pārskatīšana, kā arī jāuzlabo tā, izmantojot jauno ES paplašināšanās stratēģiju, tostarp nosakot skaidrus un pārredzamus politikas mērķus un īstenojot nepieciešamās un savlaicīgās institucionālās reformas, vienlaikus apstiprinot, ka pilnīga pievienošanās ES ir neaizstājama un ka paplašināšanās process veicinās ļoti gaidītās ES reformas;
   g) atkārtoti apstiprināt Kopenhāgenas kritēriju pamatotību un ES integrācijas spējas nozīmīgumu; iesaistīt kandidātvalstis diskusijās par ES reformām; turpināt regulāri rīkot samitus ar Rietumbalkānu un Austrumu partnerības valstīm, lai stiprinātu politisko atbildību un uzlabotu paplašināšanās procesa vadību; īstenot Komisijas ieceri sākt nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai atklātu Eiropas konventu, un atzīt, cik svarīgi ir tā panākumi, lai efektīvi īstenotu ES paplašināšanos;
   h) nodrošināt, ka ES joprojām ir Eiropas valstu kopiena, kas attīstās un ir atvērta tādu līdzīgi domājošu demokrātiju uzņemšanai, kurām ir kopīgas vērtības, principi un intereses un kuras tos pilnībā aizsargā, un kuras ievēro ES Līgumus;
   i) stiprināt dalībvalstu apņemšanos paplašināt ES, izpildot ES saistības pret Rietumbalkānu un Austrumu partnerības valstīm; īstenot ES paplašināšanos kā uz nopelniem balstītu politisku procesu; atkārtoti apstiprināt to neierobežoto politisko gribu turpināt Austrumu partnerības valstu pievienošanās procesu un saglabāt to ilglaicīgo apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, kas tika pausta 2003. gada Saloniku samitā un 1993. gada Kopenhāgenas samitā; nodrošināt, ka nebūs citas alternatīvas pievienošanās procesam;
   j) mudināt dalībvalstis aktīvi iesaistīties paplašināšanās procesā, lai nodrošinātu tā mērķu sasniegšanu, izmantojot tā jauno metodiku, apvienojot nosacījumus un tehniskās un finansiālās palīdzības instrumentus kandidātvalstīm; pastiprināt gan ES dalībvalstu, gan kandidātvalstu pilsoniskās sabiedrības un vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti pievienošanās procesā;
   k) izvairīties no neatrisinātu divpusēju un reģionālu strīdu izmantošanas nolūkā bloķēt kandidātvalstu pievienošanās procesus un pieņemt oficiālu mehānismu šo strīdu atrisināšanai un izšķiršanai, lai atbalstītu to atrisināšanu, neskarot pievienošanos ES, jo tie var kavēt Eiropas politikas īstenošanu un vājināt ES reģionālo un globālo ietekmi;
   l) atzīt — tas, ka dalībvalstis izmanto divpusējus jautājumus savās interesēs, ir pretrunā ES Līgumu garam; strādāt pie tā, lai panāktu reģionālo sadarbību un veicinātu Eiropas vērtības;
   m) stiprināt stratēģisko komunikāciju un sniegt attiecīgu informāciju par paplašināšanās radītajiem savstarpējiem ieguvumiem un iespējām gan pievienošanās sarunvalstīs, gan dalībvalstīs, lai vēl vairāk palielinātu atbalstu un uzlabotu izpratni par pievienošanās procesu, jo īpaši ārpus lielākajām pilsētām, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijai, tiesiskumam un iedzīvotāju labklājībai; uzlabot ES finansējuma un tā nodrošināto reālo rezultātu pamanāmību paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs;
   n) īstenot stratēģisku un proaktīvu rīcību, lai apkarotu hibrīddraudus un novērstu trešo pušu iejaukšanos pievienošanās sarunvalstu politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskos procesos, jo īpaši ļaunprātīgas darbības ar mērķi manipulēt ar sabiedrības viedokli un apdraudēt Eiropas integrāciju; palielināt noturību pret dezinformāciju un graujošām kampaņām, kas vērstas uz demokrātisko procesu graušanu un šķelšanās veidošanu, un mudināt kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis veikt izšķirošus pasākumus, lai vērstos pret manipulatīvu dezinformāciju, ļaunprātīgu propagandu un citiem hibrīddraudiem;
  

Pievienošanās process

   o) pārvarēt paplašināšanās strupceļu, ko panāktu, koriģējot pievienošanās procesu, lai skaidri definētu politiskos un sociālekonomiskos mērķus, pilnībā izmantojot jauno paplašināšanās metodiku, lai palielinātu tā uzticamību, paredzamību un dinamismu; apsvērt iespēju iecelt ES galvenos sarunu vedējus sarunu īstenošanai saskaņā ar plašām sarunu pilnvarām, kuri arī atskaitīsies Eiropas Parlamentam;
   p) paātrināt to valstu integrāciju, kuras demonstrē stratēģisku ievirzi un nelokāmu apņemšanos īstenot reformas, kas saistītas ar ES, demokrātisku konsolidāciju, pamatvērtības un ārpolitikas saskaņošanu, tostarp attiecībā uz sankcijām;
   q) nodrošināt, ka katras valsts progress ceļā uz pievienošanos tiek novērtēts, ņemot vērā tās nopelnus un to, cik lielā mērā tā ir pieņēmusi un īstenojusi fundamentālas reformas un ES acquis; pārorientēt pievienošanās procesu uz pilsoņiem;
   r) katrai konkrētajai pievienošanās sarunvalstij piedāvāt uz pievienošanos vērstus konkrētu un skaidru pasākumu ceļvežus, kā arī regulāri sniegt atgriezenisko saiti par sasniegtajiem rezultātiem, tā vēl vairāk uzlabojot pārskatīto paplašināšanās metodiku; nostiprināt Komisijas jauno metodiku kā ilglaicīgu politikas pielāgojumu;
   s) piemērot skaidrus, pārredzamus un konsekventus izpildes kritērijus, tostarp termiņus, uzlabot progresa izvērtēšanu un nodrošināt konsekventu un nepārtrauktu politisko un tehnisko atbalstu visā pievienošanās procesā, balstoties uz individuālo sniegumu; uzlabot Komisijas ziņojumu kvalitāti, saprotamību un pieejamību, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu; sistemātiski un pārredzami regulāri ziņot par progresa trūkumu vai atkāpšanos, cita starpā paredzot skaidrus novērtēšanas nosacījumus un rādītājus, ar kuriem mēra nopietnu vai ilgstošu stagnāciju vai regresu; noteikt skaidrus termiņus sarunu pabeigšanai ar pievienošanās sarunvalstīm vēlākais līdz pašreizējās desmitgades beigām;
   t) pastiprināt politiskos, ekonomiskos un tehniskos stimulus attiecībā uz pievienošanās sarunvalstīm, nodrošinot, ka starpposma integrācijas pasākumi nevis aizstāj, bet gan veicina galīgo mērķi, proti, kļūt par ES dalībvalsti;
   u) ar plašāku pakāpenisku integrēšanu attiecīgajās ES rīcībpolitikās, iniciatīvās un vienotajā tirgū, tostarp attiecībā uz piekļuvi ES fondiem attiecīgajās jomās, atalgot kandidātvalstis par panākto ilgtspējīgu progresu, dodot iespēju iedzīvotājiem izmantot priekšrocības, kas rodas visā pievienošanās procesā un ne tikai pēc tā pabeigšanas; strādāt pie tā, lai samazinātu attīstības atšķirības starp dalībvalstīm un ES kandidātvalstīm;
   v) nodrošināt, ka integrācija ES vienotajā tirgū un citās jomās ir balstīta uz stingriem nosacījumiem un jūtamu progresu reformu jomā, vienlaikus reālajā laikā piemērojot sankcijas par atkāpšanos vai nepamatotu kavēšanos reformu procesā, jo īpaši tādās jomās kā demokrātija, plašsaziņas līdzekļu brīvība, cīņa pret korupciju, cilvēktiesības un tiesiskums;
   w) paplašināt kandidātvalstu iespējas piedalīties ES iestāžu darbā un novērot to;
   x) izveidot pastiprinātu strukturētu politisko dialogu ar asociētajām valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, tostarp valstu vadītāju tikšanās Eiropadomes ietvaros; sākt nozaru sadarbību ar pievienošanās sarunvalstīm un pastiprināt paraugprakses apmaiņu, lai veicinātu turpmāku ekonomisko integrāciju un tiesību aktu saskaņošanu un veicinātu pakāpenisku integrāciju;
   y) atzīt pastāvošo starpvaldību struktūru un forumu, piemēram, Adrijas un Jonijas iniciatīvas, Centrāleiropas iniciatīvas un Berlīnes procesa, nozīmi un veicināt sinerģiju to starpā, lai izvērstu daudzpusējās attiecības starp Rietumbalkānu valstīm un dalībvalstīm integrācijas veicināšanas nolūkā;
   z) atzinīgi vērtē to, ka pirmajās starpvaldību konferencēs ar Albānijas Republiku un Ziemeļmaķedonijas Republiku, kas notika 2022. gada 19. jūlijā, tika sāktas jau sen iekavētās pievienošanās sarunas; laikus atzīt Rietumbalkānu valstu sasniegumus, tostarp nekavējoties piešķirot Kosovai vīzu režīma atvieglojumus;
   aa) mudināt un atbalstīt Bosniju un Hercegovinu tās tiesiskā un institucionālā satvara uzlabošanā, lai nodrošinātu jēgpilnu progresu 14 galveno prioritāšu īstenošanā, kā atkārtoti uzsvērts Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumos; šajā sakarībā Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu ar nosacījumiem kandidātvalsts statusa piešķiršanai Bosnijai un Hercegovinai, tādējādi sniedzot skaidru vēstījumu par atbalstu un nepārprotamu apņemšanos attiecībā uz tās integrācijas Eiropā izredzēm un sperot soli uz priekšu valsts un visa reģiona stabilizācijā, un aicina Eiropadomi pēc iespējas drīz veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ieteikumu;
   ab) uzsver, ka ir jāpanāk skaidrs progress galveno reformu īstenošanā, lai piešķirtu kandidātvalsts statusu;
   ac) turpināt veicināt un atbalstīt Melnkalnes — ES pievienošanās procesa līderes — pievienošanās paātrināšanu; palīdzēt valstij izpildīt visus vajadzīgos nosacījumus, cita starpā nosakot sarunu sadaļu slēgšanas kritērijus; aicināt ņemt vērā valsts daudznacionālo identitāti; šajā sakarībā Eiropas Parlaments pauž bažas par pastāvīgo politisko krīzi Melnkalnē, kas jau ir negatīvi ietekmējusi un turpina negatīvi ietekmēt valsts virzību uz pievienošanos ES; atgādina, ka visas likumdošanas darbības ir jāsaskaņo ar valsts konstitūciju, jo tiesiskums ir viena no Eiropas pamatvērtībām un pamatprincipiem;
   ad) paust atzinību par Eiropadomes īpaši ātri pieņemto lēmumu par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas pieteikumiem dalībai ES un turpināt sniegt tām politisku un tehnisku atbalstu saistībā ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu; aicināt visu trīs valstu valdības skaidri paust politisko apņemšanos īstenot savu tautu Eiropas centienus, ievērojami palielinot progresu attiecībā uz vērienīgām reformām, jo īpaši attiecībā uz prioritātēm, kas uzsvērtas Komisijas 2022. gada 17. jūnija atzinumos, lai pēc iespējas drīzāk efektīvi izpildītu kritērijus dalībai ES; apsvērt to, kā veicināt ar pievienošanos saistītās finansiālās un tehniskās palīdzības efektivitāti atbilstīgi minētajām reformu prioritātēm;
   ae) veicināt pastāvīgu un efektīvu asociācijas nolīgumu un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas īstenošanu ar Ukrainu, Moldovas Republiku un Gruziju; pārskatīt ES Austrumu partnerības stratēģiju un veicināt reģionālo sadarbību;
   af) atbalstīt Ukrainu un Moldovas Republiku, lai palīdzētu tām izpildīt Komisijas nosacījumus un tās turpinātu virzīties uz dalību ES, un atbalstīt Gruziju, lai palīdzētu tai veikt nepieciešamos pasākumus nolūkā iegūt kandidātvalsts statusu; īpašu uzmanību pievērst tiesu iestāžu neatkarībai, cīņai pret korupciju, demokrātiskai uzraudzībai, cilvēktiesībām un deoligarhizācijai; veicināt minēto valstu pāreju no Austrumu partnerības uz paplašināšanās satvaru, tostarp pāreju no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta "Eiropa pasaulē" uz Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA); pietiekami palielināt IPA III kopējo budžetu, lai saglabātu finansējumu pašreizējiem IPA III līdzekļu saņēmējiem;
   ag) pastiprināt ES konstruktīvo sadarbību ar Serbijas un Kosovas iestādēm, lai Belgradas un Prištinas dialogā starp abām pusēm panāktu visaptverošu juridiski saistošu vienošanos par noregulējumu, kas balstīta uz savstarpēju atzīšanu, jo tas ir izšķiroši svarīgi abām valstīm lai turpinātu ceļu uz dalību ES un veicinātu stabilitāti, labklājību un attiecību normalizāciju reģionā; atkārtoti uzsvērt to, cik svarīgi ir Belgradas un Prištinas dialogā ātri, pārredzami un labticīgi risināt visus neatrisinātos jautājumos;
   ah) par prioritāti noteikt pievienošanās sarunvalstu politikas saskaņošanu ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku un pievienošanās sarunas ar Serbiju turpināt tikai tad, ja valsts atbalstīs ES sankcijas pret Krieviju un panāks ievērojamu progresu ar ES saistīto reformu jomā; aicināt Serbiju sistemātiski pieskaņoties ES ierobežojošajiem pasākumiem un vispārējai politikai attiecībā uz Krieviju, apliecināt progresu demokrātijas un tiesiskuma jomā un pieņemt ES vērtības un prioritātes; šajā sakarībā pārskatīt visu divpusējo un ES finansējumu Serbijai, kuru saņemtu Serbijas iestādes, jo īpaši visu finansējumu saistībā ar projektiem, kuri finansēti saskaņā ar Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem, lai nodrošinātu, ka visi ES izdevumi pilnībā atbilst ES stratēģiskajiem mērķiem un interesēm;
   ai) saskaņā ar sarunu programmu saglabāt iesaldēto pievienošanās sarunu ar Turciju statusu līdz brīdim, kad valsts patiesi iesaistīsies attiecībās ar ES un apliecinās skaidru un būtisku progresu pamatbrīvību, pilsonisko tiesību, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, kā arī saistībā ar citām ar ES saistītām reformām, un pilnībā ievēros dalībvalstu teritoriālo integritāti, vienlaikus turpinot partnerību būtiskās kopīgu interešu jomās un turpinot sadarbību ekonomikas un kultūras jomā, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību;
   aj) atzīt un atbalstīt proeiropeiskos centienus, ko īsteno Baltkrievijas tauta, kura vēlas dzīvot brīvā un demokrātiskā sabiedrībā, un oficiāli sadarboties ar Baltkrievijas demokrātisko opozīciju;
  

Nosacījumi

   ak) apstiprināt, ka saskaņā ar jauno metodiku demokrātiskajai pārveidei un tiesiskumam ir būtiska loma ES pievienošanās procesā; noteikt par prioritāti tiesu iestāžu neatkarību, reģionālo un tiesu iestāžu sadarbību, labu pārvaldību, cīņu pret korupciju, cilvēku tirdzniecību, dezinformāciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un organizēto noziedzību, tādas nepienācīgas ietekmes izskaušanu, ko oligarhi rada uz iestādēm, medijiem un ekonomiku, un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, dzimumu līdztiesības, pamatbrīvību un mediju brīvības, veicināšanu, kā būtiskus neapstrīdamus priekšnosacījumus virzībai uz ES;
   al) stiprināt pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju un ekspertu iesaisti pievienošanās procesa uzraudzībā; atzīt un nostiprināt tās paplašināšanās stratēģijā to, ka tiesiskums, spēcīgas, neatkarīgas un demokrātiskas iestādes, plašsaziņas līdzekļu brīvība un aktīva pilsoniskā sabiedrība ir cieši saistītas ar demokrātijas noturību;
   am) īstenot ES cilvēktiesību sankciju režīmu (Eiropas Magņitska (Magnitsky) aktu) un paplašināt to, lai iekļautu sankcijas par korupcijas noziegumiem, attiecībā uz pievienošanās sarunvalstīm;
   an) nodrošināt, ka demokrātijas un juridiskie standarti netiek apdraudēti vai nepietiekami ņemti vērā ES iestādēs vai dalībvalstīs; atgādināt Eiropas komisāriem par viņu pienākumu attiecībā uz integritāti, rīcības brīvību un neatkarību saskaņā ar viņu rīcības kodeksu;
   ao) uzlabot pirmspievienošanās palīdzības konsekvenci, efektivitāti, pamanāmību un pārredzamību, rūpīgi pārskatot prioritātes būtiskās IPA III finansējuma piešķiršanas jomās; veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus un izstrādāt pamatnostādnes par to, kā piemērot IPA III noteikumus par nosacītību, saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem tās 2022. gada 10. janvāra īpašajā ziņojumā par ES atbalstu tiesiskumam Rietumbalkānos;
   ap) iesniegt Eiropas Parlamentam pilnīgu un padziļinātu novērtējumu par visa pirmspievienošanās finansējuma izmantošanu, tostarp informāciju par finansējumu un projektiem atsevišķās reģiona valstīs no 2015. gada;
   aq) stratēģiski piemērot mērķtiecīgus nosacījumus, pamatojoties uz skaidriem progresa kritērijiem, ar ko atalgotu par reformām un piemērotu sankcijas par regresu vai pastāvīgu progresa trūkumu;
   ar) visās pievienošanās sarunvalstīs stiprināt ziņošanu par tiesiskumu, pilnībā īstenojot un uzlabojot paplašināšanās metodiku un ikgadējo ziņošanas procesu un izveidojot uzraudzības, dialoga un brīdināšanas mehānismu, lai novērstu būtiskus trūkumus tiesiskuma jomā, sniedzot pozitīvus nosacījumus, ar ko nodrošinātu piekļuvi ES rīcībpolitikām, vai ieviešot negatīvus nosacījumus, ar ko apturētu pievienošanās sarunas un pirmspievienošanās finansējumu, jo īpaši nodrošinot Regulas (ES) 2021/1529 par IPA III attiecīgo noteikumu ātru un pilnīgu piemērošanu, un iespēju no jauna atvērt sarunu sadaļas sniegtu saskaņā ar atgriezeniskuma klauzulām, kā arī šajā procesā cieši iesaistot pilsonisko sabiedrību;
   as) izveidot satvaru efektīvai sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un pievienošanās sarunvalstīm; mudināt ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ātri noslēgt divpusējas darba vienošanās ar EPPO, lai veicinātu ciešu sadarbību un kriminālvajāšanu par ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, cita starpā norīkojot valstu sadarbības koordinatorus darbā EPPO;
   at) oficiāli novērtēt pievienošanās sarunvalstis, balstoties uz ES tiesiskuma mehānismu un ziņošanu un ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, izmantojot tos pašus rādītājus, kas attiecas uz dalībvalstīm, lai sniegtu objektīvu un skaidru priekšstatu par reālo situāciju nolūkā novērst pastāvīgu progresa trūkumu, nopietnus pārkāpumus un regresu;
   au) izveidot īpašu tiesiskuma darba grupu, kuras uzdevums būtu izstrādāt nozīmīgāku un efektīvāku atbalstu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, aktīvi iesaistot dalībvalstu tiesnešus un prokurorus; nodrošināt, ka tiek panākta atbilstība ES kopīgajām vērtībām, piemērojot un stiprinot iekšējās procedūras, lai izlēmīgi risinātu problēmas saistībā ar tiesiskumu;
  

Demokrātiska un sociālekonomiska pārveide kandidātvalstīs

   av) aktīvi iesaistīties politiskā plurālisma un iekļaušanas kultūras veicināšanā, kā arī konstruktīva politiskā dialoga un parlamentāro funkciju veicināšanā attiecībā uz tiesību aktiem, pārbaudi un pārraudzību;
   aw) veicināt vēlēšanu reformas, lai nodrošinātu neapstrīdamus brīvu un godīgu vēlēšanu procesus visās kandidātvalstīs un valstīs, kuras vēlas pievienoties ES, un stiprināt vēlēšanu procesu attiecībā uz EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju, Venēcijas komisiju un citām starptautiskām saistībām, pienākumiem un standartiem, demokrātisko plurālismu, partiju iekšējo demokrātiju un iekšējā satvara pieņemšanu integritātes nodrošināšanai un korupcijas apkarošanai politiskajās partijās, partiju un mediju finansējuma pārredzamību, tiesu iestāžu un mediju neatkarību un brīvību, šos kritērijus nosakot par priekšnosacījumiem finansiālā atbalsta saņemšanai un turpmākam progresam pievienošanās procesā;
   ax) regulāri veikt uzlabotas tiesiskuma ekspertu un vēlēšanu novērošanas misijas pievienošanās sarunvalstīs;
   ay) rīkoties, lai novērstu naida runu, nomelnošanas kampaņas, draudus un iebiedēšanu, kas vērsta pret žurnālistiem un mediju elementiem, un uzstāt uz šādu nodarījumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, tādējādi nodrošinot žurnālistiem drošu vidi, vienlaikus risinot jautājumus par mediju koncentrāciju, politisko un ekonomisko spiedienu un pārredzamības trūkumu mediju īpašumtiesību jomā; turpināt sadarbību ar Eiropas Padomi, lai palīdzētu pievienošanās sarunvalstīm īstenot būtiskas reformas un apmācību;
   az) atbalstīt demokrātisko pārskatatbildību, uzlabot pārredzamību un iekļautību un stiprināt pievienošanās procesa parlamentāro dimensiju, jo īpaši parlamentāro pārraudzību; atbalstīt parlamenta darbu kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs un veicināt Eiropas Parlamenta īstenotu pievienošanās procesa uzraudzību un demokrātijas atbalsta pasākumus, kā arī demokrātijas atbalsta mehānismus, piemēram, Žana Monē dialogu un partiju dialogu; atbalstīt jaunu politisko līderu paaudzi pievienošanās sarunvalstīs;
   ba) nodrošināt, ka uzraudzības iestādes un citas neatkarīgas demokrātiskas struktūras var efektīvi veikt savus uzdevumus kandidātvalstu politiskajos procesos, kā paredzēts to attiecīgajās konstitūcijās;
   bb) veicināt divpusējas parlamentārās sanāksmes starp dalībvalstu un pievienošanās sarunvalstu parlamentiem un apsvērt iespējas, kā varētu paātrināt laiku, kad novērotāji no kandidātvalstīm var ieņemt vietu Eiropas Parlamentā, kā arī slēgt sarunas par konkrētām kopām;
   bc) nodrošināt, ka paplašināšanās process palīdz sasniegt demokrātijas konsolidācijas, institucionālās integritātes, ilgtermiņa izaugsmes un sociālekonomiskās kohēzijas mērķus, vienlaikus uzsverot tiešo saikni starp tiesiskumu un korupcijas apkarošanu un ilgtspējīgu un taisnīgu ekonomikas attīstību; pievērsties nepieciešamo pārmaiņu procesu negatīvās sociālās ietekmes mazināšanai kandidātvalstīs, gada ziņojumus papildinot ar informāciju par tiesību aktu tuvināšanu ES sociālās jomas acquis; rīkoties, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no kandidātvalstīm un veicināt intelektuālā darbaspēka atgriešanos tajās;
   bd) ievērojami stiprināt centienus virzībā uz konfliktu atrisināšanu, uzticības vairošanu, ilgtspējīgu izlīgumu, tostarp kara noziegumu efektīvu un objektīvu iztiesāšanu, un to, lai nodrošinātu piekļuvi patiesībai, taisnīgumam un efektīvām un neselektīvām kompensācijām, cita starpā seksuālās vardarbības upuriem; veicināt valstu un starptautisko tiesu spriedumu pilnīgu izpildi un atbilstību starptautiskajām saistībām attiecībā uz kara noziegumiem un pazudušām personām, risinot jautājumu par kara noziedznieku glorificēšanu un vēstures revizionismu;
   be) pastiprināt centienus, lai panāktu labas kaimiņattiecības, iekļaujošu un efektīvu sociālekonomisko sadarbību reģionālā līmenī un solidaritāti ES pievienošanās sarunvalstīs, kā arī reģionālo pārrobežu sadarbību starp ES dalībvalstīm un partnervalstīm pie ES ārējām robežām; veicināt ekonomikas konkurētspēju un sociālo kohēziju Rietumbalkānos, īstenojot strukturālas reformas un ieviešot reģionālas ekonomiskās sadarbības iniciatīvas, kas būtu pieņemamas visām sešām valstīm, cenšoties vēl vairāk pielāgoties ES standartiem un acquis un sekmējot ES integrācijas procesu; šajā sakarībā Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Berlīnes procesa samitā nesen panāktās vienošanās, jo īpaši reģionālās mobilitātes nolīgumu noslēgšanu par ceļošanas brīvību ar personas apliecībām un akadēmisko diplomu un profesionālās izglītības sertifikātu atzīšanu; paust stingrus iebildumus pret jebkādu reģionālās ekonomiskās sadarbības iniciatīvu, kas neaptver visas sešas Rietumbalkānu valstis un kas nav balstīta uz ES noteikumiem, piemēram, Atvērto Balkānu iniciatīvu;
   bf) uzsvērt, ka ir jāveido iekļaujoša sabiedrība, kurā nav diskriminācijas, rasisma, vardarbīga nacionālisma un ekstrēmisma; pievērsties minoritāšu, tostarp romu, LGBTIQ+ personu, etnisko un reliģisko kopienu un personu ar invaliditāti aizsardzībai, kā arī kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanai; integrēt dzimumu līdztiesības aspektu un sieviešu un meiteņu tiesības, nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un jauniešiem un veikt ieguldījumus viņos, kā arī pastiprināt cīņu pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu;
   bg) nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus un nehumānu attieksmi pret patvēruma meklētājiem un migrantiem; rīkoties, lai nodrošinātu cilvēka cienīgus apstākļus aizturētajiem un ieslodzītajiem atbilstīgi starptautiskajiem standartiem; nosodīt spīdzināšanu un nesodāmību par nopietniem pārkāpumiem, ko veic tiesībaizsardzības iestādes;
   bh) palielināt iedzīvotāju līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti paplašināšanās procesā, palielinot sadarbību ar aktīvu pilsonisko sabiedrību, atbalstu tai un tai paredzēto finansējumu; nodrošināt, ka pēc pievienošanās ES pilsoniskās sabiedrības organizācijas turpina saņemt pienācīgu finansiālo atbalstu;
   bi) ieguldīt jauniešu un reģionālajā mobilitātē un savienojamībā, cita starpā nodrošinot programmas "Erasmus+” plašu pieejamību un palielinot tās budžetu, kā arī nodrošinot citu mobilitātes programmu plašu pieejamību studējošiem jauniešiem, speciālistiem un pētniekiem kandidātvalstīs; turklāt veicināt partnervalstu turpmāku integrāciju ES programmās, piemēram, "Erasmus+", "Apvārsnis Eiropa" un "Radošā Eiropa", un uzlabot sadarbības iespējas pašreizējo un turpmāko programmu ietvaros; strādāt, lai novērstu jauniešu bezdarbu;
   bj) veicināt ES dalībvalstu un kandidātvalstu iedzīvotāju tiešus personiskus kontaktus un uzlabot jauniešu apmaiņas programmas; atzīt pārrobežu mobilitātes nozīmi šo kontaktu stiprināšanā un šai nolūkā veicināt pārrobežu infrastruktūras attīstību; stiprināt un, ja iespējams, palielināt ES un Rietumbalkānu valstu kopīgos centienus veicināt iedzīvotāju tiešus personiskus kontaktus un apmaiņu, lai veidotos savstarpēji pozitīvs priekšstats;
   bk) veicināt atbalstu ekonomiskajai attīstībai, tirgus ekonomikai, transporta savienojamībai, konkurētspējai un zaļās pārkārtošanās īstenošanai;
   bl) stiprināt partnerības starp kandidātvalstīm un ES, īstenojot nozīmīgus infrastruktūras projektus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN‑E) un Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ietvaros, vienlaikus palielinot finansiālo palīdzību kandidātvalstīm, lai likvidētu pārrobežu šķēršļus un attīstītu transporta savienojumus pasažieru un kravu pārvadājumiem;
   bm) sekmēt energoefektivitāti, savienojamību un pāreju uz tīru enerģiju, palielinot energoapgādes diversifikāciju un drošību, kā arī veicināt ilgtspējīgu attīstību; nodrošināt, ka enerģētiskā pārkārtošanās tiek īstenota taisnīgā un sociāli ilgtspējīgā veidā, ES un tās dalībvalstīm pienācīgi atbalstot neaizsargātas grupas; nekavējoties veikt pasākumus, lai panāktu kandidātvalstu ilgtermiņa un ilgtspējīgu savienojumu ar Eiropas enerģijas pārvades tīklu; mobilizēt ievērojamas investīcijas, lai atbalstītu vietējo atjaunojamo energoresursu risinājumu izstrādi; iekļaut kandidātvalstis ES enerģētikas politikas stratēģijās, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, kuras ir ļoti atkarīgas no Krievijas gāzes un izjūt būtisku ietekmi sakarā ar to, ka izvēlējušās virzību uz Eiropu;
   bn) īstenot ceļvedi viesabonēšanas maksas pakāpeniskai atcelšanai starp ES un pievienošanās sarunvalstīm;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un informatīvos nolūkos pievienošanās sarunvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 202, 28.5.2021., 86. lpp.
(2) OV C 362, 8.9.2021., 129. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0249.
(4) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.
(5) OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp.
(6) OV C 342, 6.9.2022., 148. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0244.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0235.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 1. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika