Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2008. gada 30. janvāra kopīgo paziņojumu “Eiropas konsenss par humāno palīdzību”(1),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 30. aprīļa darba dokumentu “Rīkkopa. Tiesībās balstīta pieeja, aptverot visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā” (SWD(2014)0152),

–  ņemot vērā ANO 2015. gada 21. oktobra rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas pieņemta ANO Ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25. septembrī Ņujorkā, un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā Trešo starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notika Adisabebā 2015. gada 13. līdz 16. jūlijā, un Adisabebas rīcības programmu,

–  ņemot vērā nolīgumu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencē (COP 21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2017. gada 30. jūnija kopīgo paziņojumu “Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne””(2),

–  ņemot vērā Lietpratēju augsta līmeņa grupas par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai 2019. gada oktobra ziņojumu “Eiropa pasaulē — Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai nākotne”,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. aprīļa secinājumus par turpmākās Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai stiprināšanas iespējām,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 10. jūnija secinājumus par Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai uzlabošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 24. marta ziņojumu “Komisijas ceļvedis virzībā uz uzlabotu Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai un 2021. gada progresa ziņojums” (COM(2022)0139),

–  ņemot vērā EIB un ERAB 2021. gada 25. novembra kopīgo ziņojumu par darbībām, kas veiktas saistībā ar Padomes secinājumiem par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai (EFAD),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada 11. septembra atzinumu Nr. 7/2020, kas pievienots Komisijas Ziņojumam par Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai īstenošanu,

–  ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju — partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par īstenošanas ziņojumu par ES trasta fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā(4),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “Global Gateway” (JOIN(2021)0030 final),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009(5),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības sesto samitu, kas notika 2022. gada 17. un 18. februārī, un ar to saistīto nobeiguma paziņojumu “Kopīgs redzējums 2030. gadam”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pantu un Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtus, kuri pievienoti Līgumiem un kuros noteikts, ka EIB ir Eiropas Savienības finanšu iestāde, tā pilnībā pieder visām 27 ES dalībvalstīm un tās uzdevums ir veicināt ES attīstības politikas īstenošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A9-0270/2022),

A.  tā kā Covid-19 pandēmija ir padziļinājusi jau tā ievērojamo IAM finansējuma trūkumu un izraisījusi resursu vispārēju samazinājumu 700 miljardu USD apmērā un tajā pašā laikā vajadzību pieaugumu par 1 triljonu USD, radot šķēres efektu, tāpēc tiek sagaidīts, ka pirms pandēmijas jaunattīstības valstīs pastāvošais ikgadējā IAM finansējuma deficīts 2,5 triljonu USD apmērā pēc Covid-19 palielināsies par 70 %, sasniedzot 4,2 triljonus USD (3,7 triljonus EUR)(6);

B.  tā kā valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem katru gadu trūkst finansējuma 148 miljardu USD apmērā 4. IAM sasniegšanai laikposmā no šā brīža līdz 2030. gadam; tā kā papildu izmaksas, ko rada ar Covid-19 saistīta skolu slēgšana, šo finansējuma trūkumu var palielināt pat par vienu trešdaļu;

C.  tā kā Krievijas militārā agresija Ukrainā ir krasi pasliktinājusi IAM situāciju Ukrainā un tās kaimiņvalstīs; tā kā pašreizējā Krievijas militārā agresija Ukrainā ietekmēs IAM īstenošanu visā pasaulē, jo īpaši saistībā ar cīņu pret nabadzību un badu, un tas palielina iedzīvotāju nemieru, konfliktu un neatbilstīgas migrācijas risku; tā kā postošās sekas, ko izraisījis Putina noziedzīgais karš, ir ievērojami novirzījušas jau tā ierobežotos attīstības palīdzības resursus; tā kā šā kara ilgtermiņa sekas vēl nav zināmas; tā kā būtiskais IAM finansējuma trūkums un Covid-19 pandēmijas sekas, kas ir postoši ietekmējušas visas jaunattīstības valstis, prasa ārkārtēju un pastāvīgu atbildi no visiem ES dalībniekiem un liek sistēmiski pārskatīt EFAD;

D.  tā kā ES pašreizējā politiskā un finansiālā vadošā loma un centieni nav pietiekami, lai sasniegtu IAM un Parīzes nolīguma mērķus un risinātu citas akūtas globālas problēmas, jo īpaši aizvien smagākās klimata pārmaiņas, partnervalstu dramatiski pieaugošo parādu slogu un Covid-19 un vardarbīgu konfliktu sekas, un tāpēc ir vajadzīga kopīga iesaistīšanās starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu, ka EFAD spēj reaģēt uz šīm jaunajām problēmām;

E.  tā kā, lai faktiski sasniegtu IAM un pārvarētu Covid-19 pandēmiju, steidzami ir vajadzīga saskaņota politika un cieša sadarbība starp visām oficiālajām attīstības finansēšanas iestādēm, to valsts akcionāriem, ES iestādēm un visiem esošajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka ierobežotie publiskie līdzekļi tiek izmantoti visefektīvākajā un lietderīgākajā veidā; tā kā sekmīga papildu privātā un publiskā kapitāla piesaistīšana papildus oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) un citiem pašreizējiem attīstības finansēšanas veidiem ir izšķiroši svarīga un ir jāsaskaņo ar attīstības politikas mērķiem, jo īpaši tādēļ, lai samazinātu nevienlīdzību un nabadzību, kas ir Programmas 2030. gadam pirmais mērķis;

F.  tā kā, ņemot vērā arī globālo dienvidu ilgtspējīgu attīstību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai nākotnē tiktu reorganizētas pasaules enerģijas plūsmas un lai Āfrikas kontinentam būtu svarīga nozīme; tā kā tās lomas stiprināšana attiecībā uz ilgtspējīgu enerģijas ražošanu, izmantošanu un eksportu sniegs iespēju uz nākotni orientētai un ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai un varētu uzlabot dzīves apstākļus lielākajai daļai iedzīvotāju;

G.  tā kā pārtikas trūkums ir būtisks šķērslis IAM sasniegšanai, jo īpaši Āfrikā, kur 2 no 10 cilvēkiem nesaņem pietiekamu uzturu; tā kā šī problēma kļūs tikai vēl aktuālāka iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ; tā kā ES sadarbībai ar partnervalstīm ir efektīvi un ilgtspējīgi jārisina šī problēma;

H.  tā kā ES iestādes un 27 ES dalībvalstis kopā ir lielākais līdzekļu devējs jaunattīstības valstīm, kas nodrošina aptuveni 46 % no kopējās OAP, kuru visas ESAO OAP dalībvalstis sniedz jaunattīstības valstīm;

I.  tā kā Eiropas komandas pieejas kā globālas ES atbildes reakcijas uz Covid-19 izstrāde varētu palīdzēt partnervalstu atbalstīšanas nolūkā izveidot vienotu stratēģisku koordinācijas satvaru ES ārējai reakcijai uz pandēmiju un citām nozīmīgām problēmām, tādām kā Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekas; tā kā šī pieeja ir daudzsološs process, lai nodrošinātu turpmāku sadarbību starp ES iestādēm, dalībvalstīm un Eiropas divpusējām un daudzpusējām attīstības finansēšanas iestādēm, EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), pastāvīgi palielinot ES kolektīvo efektivitāti un pamanāmību;

J.  tā kā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI — “Eiropa pasaulē”), kura kopējais budžets ir 79,5 miljardi EUR, stāšanās spēkā nozīmē vēsturiskas izmaiņas ES ārpolitikā un attīstības politikā, kā rezultātā tiek racionalizēti un konsolidēti ES attīstības izdevumi un dots jauns impulss ciešākai sadarbībai starp Eiropas attīstības jomas dalībniekiem; tā kā NDICI — “Eiropa pasaulē” ievērojami maina ārējo investīciju satvaru, sasaistot apvienoto finansējumu un garantijas, kas sniegtas saskaņā ar Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) — Ārējās darbības garantiju; tā kā EFIA+ ievērojami paplašina tā priekšgājēja EFIA ģeogrāfisko tvērumu un finansējumu un ar Ārējās darbības garantijas starpniecību spēs garantēt operācijas līdz pat 53,4 miljardu EUR apmērā; tā kā princips “politika pirmajā vietā”, kas ir NDICI — “Eiropa pasaulē” pamatā, nozīmē pāreju uz sadarbību, kuras pamatā ir politikas mērķi, un nodrošina, ka ES budžeta garantiju izmantošana tiek ņemta vērā plānošanas procesā;

K.  tā kā EFIA+, kas izveidots saskaņā ar instrumentu NDICI — “Eiropa pasaulē”, nodrošina līdzekļus finansējuma apvienošanas un budžeta garantiju operācijām, kuras atbilstīgiem partneriem jāīsteno atvērti un balstoties uz sadarbību;

L.  tā kā NDICI — “Eiropa pasaulē” regulas 36. pantā ir noteikta EIB īpašā loma minētā instrumenta ietvaros;

M.  tā kā ES uzņēmumi un finansēšanas iestādes, kas darbojas jaunattīstības valstīs, pēdējo desmit gadu laikā ir arvien vairāk saskārušies ar negodīgu konkurenci no to globālo dalībnieku puses, kuri darbojas ārpus daudzpusējās attīstības finansēšanas sistēmas, kas paredz starptautisku noteikumu kopumu, piemēram, īpašas prasības attiecībā uz OAP, oficiāli atbalstītus kredītus, ilgtspējīgu kreditēšanu un parāda atmaksājamību, eksporta subsīdijas un starptautiskos standartus, lai apkarotu kukuļošanu un korupciju;

N.  tā kā pareizi funkcionējoša politikas saskaņotība attīstībai un atbalsts iekšzemes resursu mobilizēšanai ir pareizas finanšu pārvaldības neatņemama sastāvdaļa ar mērķi palielināt palīdzības efektivitāti, izmantojot konkrētas iniciatīvas, piemēram, atbalstu cīņai pret korupciju, progresīvu nodokļu sistēmu izstrādi un cīņu pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

O.  tā kā Lietpratēju augsta līmeņa grupas 2019. gada oktobrī publicētajā ziņojumā viens no ieteikumiem paredzēja izveidot Eiropas Klimata un ilgtspējīgas attīstības banku (ECSDB), bet dalībvalstis šo iespēju nekavējoties noraidīja kā pārāk dārgu un pārāk laikietilpīgu, lai to īstenotu jaunajā budžeta periodā; tā kā tā vietā Padome izvēlējās citu risinājumu, nevis tos, ko bija ierosinājusi Lietpratēju augsta līmeņa grupa, šī risinājuma nosaukums ir Status Quo+ un tas būtiski nemaina esošās struktūras, bet aicina tās uzlabot; tā kā risinājums Status Quo+ paredz šādus uzlabojumus bez papildu izmaksām dalībvalstīm: EIB klātbūtnes uz vietas uzlabošana un tās uzņēmējdarbības modeļa nomaiņa uz tādu, kas vairāk līdzinās attīstības bankas modelim, ERAB darbības jomu Subsahāras Āfrikā pakāpeniska paplašināšana un Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un ES delegāciju spēju uzlabošana;

P.  tā kā visas dalībvalstis ir aicinājušas Eiropas attīstības bankas un finanšu iestādes pastiprināt sadarbību un koordināciju gan savā starpā, gan ar citām daudzpusējām un starptautiskām finanšu iestādēm, pamatojoties uz katras iestādes stiprajām pusēm un speciālajām zināšanām un tādējādi uzlabojot EFAD efektivitāti, pamanāmību un ietekmi, kā arī veicinot privātā sektora vēl lielāku iesaistīšanos un vienlaikus turpinot papildināt un atbalstīt publiskā sektora iesaistīšanos,

Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai principi un mērķi

1.  pieņem zināšanai Padomes secinājumus par EFAD uzlabošanu un 2022. gada 24. marta Komisijas ceļvedi virzībā uz uzlabotu Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai un 2021. gada progresa ziņojumu (COM(2022)0139); uzsver svarīgo lomu, kāda ir NDICI — “Eiropa pasaulē”, EFIA+ un Ārējās darbības garantijai, nodrošinot stratēģisku satvaru apvienotam finansējumam, investīciju atbrīvošanai no riska un garantijām un ar ES budžeta atbalstu mobilizējot privātā sektora resursus, jo īpaši ņemot vērā arvien lielāko ģeopolitisko un ekonomisko konkurenci;

2.  uzsver, ka EFAD būtu jānodrošina efektīva, lietderīga, saskaņota un iekļaujoša arhitektūra, kuras pamatā būtu princips “politika pirmajā vietā” kā EFAD struktūras mugurkauls un kura atbilstu ES stratēģiskajām interesēm un vērtībām; uzstāj, ka visiem īstenošanas partneriem, kuri ir daļa no EFAD un kuriem ir pieejami ES budžeta līdzekļi EFIA+ ietvaros, ir jāpiemēro viss ES sociālo, cilvēktiesību, iepirkuma, pārredzamības, vides un tiesiskuma standartu, politikas virzienu un procedūru klāsts; aicina Eiropas Komisiju veikt novērtēšanu un uzraudzību un ziņot par atbilstību šiem ES noteikumiem; uzsver, ka politikas virzītā EFAD būtu jābalsta uz principiem un mērķiem, kas izklāstīti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, Parīzes nolīgumā un Adisabebas rīcības programmā, un tai būtu jādod ieguldījums IAM sasniegšanā; atkārtoti norāda, ka projektiem, kuros iesaistīti EFAD dalībnieki, ir jāpiemēro drošināšana klimata, vides un sociālās ilgtspējas jomā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu iespējamu kaitīgu ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālajā aspektā atbilstīgi ES un tās dalībvalstu saistībām saskaņā ar Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu; stingri uzstāj, ka saskaņā ar jauno EFAD veiktām darbībām būtu jāveicina klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām; šajā sakarībā uzstāj arī uz to, ka darbībām, kurās iesaistīti EFAD dalībnieki, vajadzētu nevis finansēt klimata krīzi veicinošas nozares, bet gan dot ieguldījumu pārejā uz ilgtspējīgu enerģijas ražošanu; atgādina, ka ES politiskā iesaistīšanās būtu jāiestrādā tās daudzgadu finanšu shēmā un pilnībā jāatspoguļo tās Eiropas finanšu arhitektūrā attīstībai;

3.  stingri uzsver, ka EFAD ir jāstiprina stratēģiskās partnerības starp Eiropas Savienību un tās globālajiem partneriem attīstības jomā; atkārtoti norāda, ka šādu partnerību pamatā vienmēr vajadzētu būt savstarpējai cieņai, kopīgām interesēm un vērtībām, jo īpaši cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesībai, atbildībai vides, sociālajā un klimata jomā, veselībai un drošībai, lai samazinātu nevienlīdzību un nabadzību; atkārtoti norāda, ka šīs partnerības vienmēr būtu jāveido saskaņā ar IAM un cenšoties tos sasniegt; šajā sakarībā norāda uz Putina režīma daudzdimensionālo ietekmi uz Āfrikas kontinentu un atbalstu, ko šis kontinents tam sniedz, un aicina ES un tās dalībvalstis sazināties ar šīm Āfrikas partnervalstīm un izveidot uzticamas partnerības; aicina Komisiju iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un NVO, tostarp vietējās organizācijas, šādu partnerību izveidē un īstenošanā; uzsver, ka EFAD finansēto partnerības projektu priekšnoteikums ir attīstības un finansiālās papildināmības, kā arī valstu atbildības un attīstības efektivitātes nodrošināšana; atbalsta ES politikas un iniciatīvas, kas atbalsta koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm attīstības politikas jomā, kā arī ES darbības, kuras papildina un atbalsta dalībvalstu iniciatīvas; uzsver, ka nabadzības izskaušana (1. IAM), labas veselības un labklājības veicināšana (3. IAM), piekļuves kvalitatīvai izglītībai nodrošināšana visiem (4. IAM), nevienlīdzības mazināšana (10. IAM) un rīcības klimata jomā veicināšana (13. IAM), īpašu uzmanību pievēršot vismarginalizētākajām grupām un nevienu neatstājot novārtā, ir īpaši akūtas problēmas mūsdienu pasaulē; turklāt uzstāj, ka būtu jāveic vairāk pasākumu, lai apmierinātu vajadzību pēc investīcijām ilgtspējīgās okeāna nozarēs, jo 14. IAM “Dzīvība ūdenī” joprojām ir viens no visnepietiekamāk finansētajiem IAM;

4.  uzsver humānās palīdzības, attīstības sadarbības un miera savstarpējo saistību; uzsver attīstības nozīmi konfliktu novēršanā, noturīgas konfliktu izbeigšanas nodrošināšanā un krīzes pārvaldības stiprināšanā; uzstāj, ka ir svarīgi turpināt attīstīt labi pielāgotu trīskāršu saikni, kurā galvenā uzmanība pievērsta uz cilvēkiem orientētai, strukturālai un ilgtspējīgai ilgtermiņa atveseļošanai, lai risinātu ieilgušu un paredzamu krīžu un vardarbīgu situāciju radītos sarežģījumus; atgādina, ka attīstība un nabadzības izskaušana nav iespējama bez miera un drošības, savukārt ilgtspējīgu mieru un cilvēku vai valsts drošību nav iespējams panākt bez attīstības un nabadzības izskaušanas; turklāt norāda, ka drošības trūkums saasina jau pastāvošo neaizsargātību jaunattīstības valstīs un palielina IAM sasniegšanai nepieciešamā finansējuma deficītu; pieņem zināšanai, ka drošība, tiesiskums un noturīgas iestādes ir būtiski aspekti investīciju un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai; norāda uz vietējo ieinteresēto personu, tostarp vietējo pašvaldību struktūru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un ticības organizāciju, darbību konfliktu risināšanā un pārvaldībā, veicinot mieru un drošību; atgādina, ka OAP vienmēr būtu jāizmanto saskaņā ar starptautiski atzītiem attīstības mērķiem un NDICI — “Eiropa pasaulē”;

5.  uzsver tādas kolektīvas un saskaņotas ES pieejas nozīmi, kuru atbalsta un veicina visas ES dalībvalstis, kura ir politiski vieda un pielāgota attiecīgās partnervalsts īpatnībām un kura varētu efektīvi veicināt gan tādu sociālās aizsardzības sistēmu paplašināšanu, kas atbilst attiecīgajām SDO konvencijām, gan būtisku sabiedrisko pakalpojumu paplašināšanu jaunattīstības valstīs; norāda, ka šāda ES pieeja palīdzētu sociālo aizsardzību padarīt par vienu no sociālā līguma pamatiem, paverot ceļu lielākai noturībai; uzskata, ka apvienotais finansējums ir attīstības finansēšanas instrumentu kopuma iespēja, kas ierobežota budžeta kontekstā varētu papildināt publiskās investīcijas; aicina finansējuma apvienošanas operācijas attiecināt tikai uz tām jomām, kurās tās var radīt pievienoto vērtību vietējai ekonomikai, un šajā sakarībā aicina veikt rūpīgu novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, lai ierobežotu parādu slogu, aizsargātu būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, izglītību un sociālo aizsardzību, un nepadziļinātu pastāvošo nevienlīdzību;

6.  uzsver, ka konsekvence visās ES politikas jomās, stratēģijās, iniciatīvās un finansēšanas instrumentos, jo īpaši jaunajā instrumentā NDICI — “Eiropa pasaulē”, Eiropas komandas iniciatīvā un jaunajā stratēģijā Global Gateway, kā arī cieša salāgošana ar ES stratēģiju attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai un politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai ir būtiska, lai maksimāli palielinātu ES globālo atbildes reakciju ilgtspējīgas izaugsmes, attīstības un miera panākšanas nolūkā; uzskata, ka EFAD būtu jāuzlabo ES pamanāmība un tās nodrošinātā attīstības finansējuma ietekme pasaulē, lai panāktu, ka tas, kā ES loma tiek uztverta pasaulē, atbilst tās atbalsta apmēram;

7.  pauž satraukumu par to, kā Covid-19 pandēmija ir atklājusi ilgstoši pastāvošos strukturālos faktorus, kas veicina nevienlīdzību veselības jomā; uzskata, ka EFAD būtu jāveicina investīcijas noturīgās sabiedrības veselības sistēmās, veselības aprūpē un veselības aprūpes pakalpojumos, kā arī jaunu veselības aprūpes tehnoloģiju, vakcīnu un ārstniecības līdzekļu pētniecībā un izstrādē un jākoncentrējas uz jaunattīstības valstīs izplatītām slimībām; aicina apsvērt iespēju izveidot platformu inovācijas, izglītības un apmācības, zināšanu un speciālo zināšanu apmaiņai, kas atbalstītu daudzpusējas ieinteresēto personu partnerības, veicinātu publiskā un privātā sektora dialogu un pētītu inovatīvus uzņēmējdarbības risinājumus ilgtspējīgas attīstības paātrināšanas nolūkā; uzsver publisko un privāto investīciju un publiskā un privātā sektora partnerību nozīmi, kā arī to, cik svarīga ir iekšzemes resursu piesaistīšana partnervalstīs un efektīvāka ES finansējuma izmantošana, lai novērstu IAM sasniegšanai līdz 2030. gadam nepieciešamā finansējuma deficītu 2,5 triljonu USD apmērā, vienlaikus stiprinot labu pārvaldību un apkarojot korupciju;

Risināmie problēmjautājumi

8.  uzsver, ka gan attīstītās, gan jaunattīstības valstis ir kopīgi atbildīgas par IAM sasniegšanu; uzsver, ka ES finansiālajam ieguldījumam partnervalstu ilgtspējīgā attīstībā būtu jādod iespēja partnervalstīm veicināt savu ekonomisko un sociālo attīstību un sasniegt IAM; uzsver, ka šajā sakarībā ārkārtīgi svarīga ir valstu atbildība; uzskata, ka EFAD un ilgi gaidītajai ES IAM stratēģijai ir jāatspoguļo un jāveicina koordinēts un saskaņots ES iekšējās un ārējās politikas un saistību kopums, cita starpā ar pastāvošo attīstības politikas instrumentu kopuma palīdzību; uzsver, ka publiskais un privātais finansējums ir jāsaskaņo ar IAM un Parīzes nolīguma mērķiem; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav izstrādājusi integrētu un visaptverošu IAM īstenošanas stratēģiju, kas ievērojami apgrūtina centienus panākt politikas saskaņotību, jo trūkst skaidru, izmērāmu un termiņā ierobežotu ES mēroga mērķrādītāju, uz kuru pamata ziņot par visiem IAM;

9.  uzskata, ka EFAD pamatā vajadzētu būt visu tās dažādo dalībnieku (t. i., EIB, ERAB, Eiropas attīstības finansēšanas iestāžu (AFI) un citu dalībnieku) speciālajām zināšanām un pastāvošajiem tīkliem; atzīst, ka kopš Padomes secinājumu pieņemšanas ir panākts progress un uzlabojumi saistībā ar turpmāko EFAD, tomēr norāda, ka pašreizējo status quo raksturo politikas vadības un koordinācijas trūkums, kā arī sadrumstalotība, dublēšanās un traucējoša konkurence starp iepriekš minētajiem dalībniekiem; aicina turpināt uzlabot koordināciju un sadarbību, lai pašreizējo sistēmu padarītu efektīvāku, kopdarbīgāku un vairāk virzītu uz to, ka tiek nodrošināta optimāla resursu izmantošana, piesaistot galveno partneru attiecīgās ģeogrāfiskās, nozaru un finanšu zināšanas nolūkā panākt labāku ES nodokļu maksātāju naudas atdevi un spēcīgāku ietekmi uz attīstību;

10.  atzīst, ka ir jāstiprina un jāuzlabo ES institucionālā struktūra un jānovērš tās “attīstības efektivitātes deficīts”, jāsamazina smagnējā birokrātiskā koordinācija un jāstiprina institucionālā elastība, lai maksimāli izmantotu EFAD potenciālu un palielinātu tās ietekmi uz attīstību;

11.  aicina Komisiju strādāt pie stratēģijas Global Gateway efektīvas pārvaldības, kas ir jāveicina Komisijas priekšsēdētājas vispārējā vadībā, un šajā sakarībā cieši sadarboties ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, EĀDD, Padomi un Parlamentu; uzsver, ka stratēģijai vajadzētu būt saskanīgai ar EFAD un ka nav atbilstīgi finansēšanai izmantot NDICI — “Eiropa pasaulē” iekļauto rezervi jaunām problēmām un prioritātēm; mudina Komisiju sniegt papildu informāciju par to, kā tā aprēķina sviras rādītāju nesen izsludinātās ES stratēģijas Global Gateway investīciju operācijām;

12.  pauž bažas par to, ka ES regulatīvajās iniciatīvās sistemātiski trūkst politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principa galveno iezīmju; uzsver, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai pilnībā ievērotu politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principus nolūkā sasniegt palīdzības efektivitātes mērķus; uzstāj, ka EFAD ir jāiestrādā mehānismi, kas nodrošina politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai; aicina veikt vairāk ex ante ietekmes novērtējumu un izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu attiecībā uz politikas nesaskaņotību ES delegācijās; iesaka visām attiecīgajām ES iestādēm un dalībvalstīm sistemātiskāk un efektīvāk izmantot politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, tostarp augstākajā politiskajā līmenī, un integrēt to visu dažādo ES politikas virzienu izstrādē un īstenošanā, lai nodrošinātu, ka tie negatīvi neietekmē IAM sasniegšanu; atgādina, ka politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai mehānismi būtu jāīsteno arī EIB, ERAB, AFI un to starpniekiem; uzsver, ka politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai ir jāintegrē jo īpaši ES ārpolitikā un tai ir jāpievēršas IAM sasniegšanas nolūkā;

13.  atzīst Komisijas centienus labāka regulējuma jomā ar mērķi radīt ilgtermiņa ilgtspējīgas investīcijas, kas veicina gan cilvēku, gan planētas veselību un labbūtību un aizsargā cilvēktiesības; prasa, lai EFAD atbilstu turpmākajiem ES tiesību aktiem pienācīgas rūpības un korporatīvās atbildības jomā, nodrošinot, ka uzņēmumi ievēro cilvēktiesību standartus un izmaiņas regulējumā, obligātu pienācīgu rūpību un starptautiskās saistības uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā; uzsver, ka EFAD ir jāatbilst visaugstākajiem pārredzamības un pārskatatbildības standartiem; aicina EFAD dalībniekus pastiprināt pienācīgu rūpību attiecībā uz savām darbībām, nodrošināt jēgpilnu apspriešanos ar vietējiem iedzīvotājiem visā projektu īstenošanas laikā, turpināt attīstīt savas speciālās zināšanas attīstības jomā un īpašās spējas un cilvēkresursus uz vietas, īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un aizsargāt cilvēktiesības visās operācijās, nodrošināt stabilus pārskatatbildības mehānismus skartajām kopienām un cieši uzraudzīt un ziņot par trūkumiem to iesaistīšanā un par starpnieku lomu projektos, kas ir negatīvi ietekmējuši vietējos iedzīvotājus jaunattīstības valstīs;

14.  atkārtoti apstiprina, ka visiem īstenošanas partneriem un finanšu starpniekiem, kas iesaistīti projektos, kuri saistīti ar ES garantijām vai kurus finansē no ES budžeta, ir pilnībā jāievēro ES sociālie, vides, nodokļu, pārredzamības un krāpšanas un korupcijas apkarošanas standarti, politika, noteikumi un procedūras; aicina Eiropas Revīzijas palātu (ERP) pilnībā pārbaudīt operācijas, kas tiek atbalstītas ar garantijām no ES budžeta, un regulāri par to ziņot, kā arī novērst trūkumus tās darba metodēs, kuri pašlaik neļauj ERP to darīt; uzsver, ka ir svarīgi savlaicīgi veikt neatkarīgu EFIA+ un Eiropas komandas pieejas novērtējumu, lai novērtētu to efektivitāti, sniegumu un ietekmi uz attīstību;

15.  norāda, ka Eiropas komandas pieeja radās kā atbildes reakcija uz Covid-19 pandēmiju; uzskata, ka stratēģiskās sadarbības un globālās koordinācijas, kā arī attīstības centienu saskaņotības un efektivitātes turpmākā uzlabošanā, jo īpaši partnervalstu līmenī, kā arī ES un dalībvalstu līmenī, tostarp reģionālās valdības līmenī, svarīga nozīme būtu jāpiešķir Eiropas komandas pieejai; sagaida stingrāku politisko kursu un mērķtiecību, kā arī spēcīgākus komunikācijas un pamanāmības mehānismus attiecībā uz instrumentu EFIA+ / NDICI — “Eiropa pasaulē”; turklāt uzstāj, ka ir pienācīgi jāīsteno Eiropas Parlamenta veiktas pārbaudes mehānisms, lai nodrošinātu Eiropas komandas darbību demokrātisko leģitimitāti;

16.  aicina Komisiju nākt klajā ar spēcīgu ES politisko kursu attīstības politikas jomā un koordinēt EFAD tā, lai varētu turpināt saskaņot ES attīstības finansēšanas iestāžu darbības jaunajā atvērtajā, sadarbīgajā, pārredzamajā un iekļaujošajā arhitektūrā, cenšoties sasniegt ES attīstības politikas mērķus, stiprināt ciešas partnerības ar reģioniem un veicināt to attīstību;

17.  uzsver, ka NDICI — “Eiropa pasaulē” plānošanas process sniedz iespēju uzlabot ES budžeta garantiju, jo īpaši EFIA+, izmantošanu; uzsver, ka turpmākajai finanšu arhitektūrai būtu jādod iespēja piedalīties visiem ieinteresētajiem attīstības finansēšanas dalībniekiem, tostarp mazajiem un vidējiem dalībniekiem, kā arī attīstības bankām un ieinteresētajām personām ārpus ES; šajā sakarībā aicina nodrošināt stabilus vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz EFIA+ pārvaldību un piekļuvi ES resursiem; uzsver, ka liela nozīme ir pienācīgam riska pārvaldības satvaram, kā arī attīstības finansēšanas instrumentu īstenošanas efektīvai pārvaldībai un uzraudzībai; aicina Komisiju efektīvāk izmantot esošos resursus attiecībā uz speciālajām zināšanām banku nozarē un savas finansiālās un tehniskās spējas;

18.  atzinīgi vērtē Komisijas pirmā ceļveža virzībā uz uzlabotu Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai un 2021. gada progresa ziņojuma publicēšanu; atgādina, ka NDICI — “Eiropa pasaulē” prasa, lai Komisija informētu Padomi un Parlamentu par tehniskā novērtējuma grupas sastāvu, pilnvarām un reglamentu un nodrošinātu šīs grupas locekļu objektivitāti un interešu konflikta neesamību; mudina Komisiju ieviest līdzīgus pasākumus, lai nodrošinātu tās augsta līmeņa ekspertu grupas pārredzamību un objektivitāti, kura sniegs Komisijai ieteikumus par privātā kapitāla plūsmas uz valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem turpmāku paātrināšanu;

19.  aicina Komisiju nodrošināt, ka EFAD tiecas sasniegt mērķi atjaunot daudzpusējo attīstības finansēšanas sistēmu, lai palīdzētu izbeigt ilgtnespējīgu kreditēšanas praksi dažās valstīs, kas darbojas ārpus šīs sistēmas un kas ne tikai apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un citām valstīm, kuras ievēro prasības, bet arī krasi palielina jau tā augsto ārējo parādu daudzās jaunattīstības valstīs, kas Covid-19 pandēmijas dēļ ir kļuvušas vēl neaizsargātākas; ņemot vērā iepriekš minēto, uzsver, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā vēl vairāk saasina parādu slogu daudzās jaunattīstības valstīs; uzsver, ka vismazāk attīstītās valstis nespēj īstenot IAM bez finansiāla atbalsta, un tāpēc stingri aicina veikt parāda atvieglošanas pasākumus saskaņā ar ilgtspējas saistībām;

20.  uzskata, ka ES taksonomijai būtu jāveicina kapitāla plūsmu pārorientēšana uz ilgtspējīgām investīcijām un jāiekļauj ilgtspēja to kritēriju vidū, kuri jāņem vērā riska pārvaldībā; aicina Komisiju turpināt attīstīt ES taksonomiju un mudināt attīstības finansēšanas iestādes gan ES, gan dalībvalstu līmenī, kā arī privātus dalībniekus, kas aktīvi darbojas attīstības jomā, saskaņot savas darbības, jo īpaši jaunattīstības valstīs veiktās darbības, ar IAM un Parīzes nolīguma mērķiem;

Eiropas un valstu finanšu iestādes

21.  atkārtoti apstiprina EIB īpašo lomu ES un pasaulē, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pantā un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” regulas 36. pantā; uzsver EIB svarīgo lomu ES investīciju nodrošināšanā un partnerībā ar Komisiju stratēģijas Global Gateway īstenošanā;

22.  atzīst EIB vadošo lomu Eiropas zaļajā kursā un ilgtspējīgā zilajā ekonomikā un tās ievērojamo ieguldījumu ES ekonomiskajā reakcijā uz Covid-19 pandēmiju; aicina ES vēl vairāk palielināt EIB kā instrumenta potenciālu, lai palielinātu ES stratēģisko autonomiju un veicinātu tās ārpolitikas intereses un prioritātes attiecībās ar trešām valstīm; aicina EIB uzlabot tās politiku, praksi un pārredzamību, jo īpaši īstenojot Eiropas Ombuda ieteikumus veikt vairākus pārredzamības pasākumus, lai sabiedrībai būtu vieglāk ieraudzīt tās finansēto projektu potenciālo ietekmi uz vidi, kā izklāstīts lietās 1065/2020/PB, 1251/2020/PB un 1252/2020/PB;

23.  atzinīgi vērtē to, ka EIB grupā ir izveidota EIB Global, ko EIB definē kā īpašu attīstības struktūru un kas darbojas kopš 2022. gada 1. janvāra; aicina EIB stiprināt savu klātbūtni uz vietas, vienlaikus izmantojot iespējamo sinerģiju ar EĀDD, ES delegācijām, ERAB un citām Eiropas AFI; norāda, ka informācijas trūkums par EIB Global finansējumu jau no paša sākuma apdraud tās pilnvaras, ņemot vērā arī šīs jaunās struktūras saistības attiecībā uz attīstības mērķiem; tāpēc aicina piešķirt jaunajai EIB Globalkonkrētas un nozīmīgas pilnvaras attīstības jomā; sagaida, ka tiks nodrošināta šīs jaunās struktūras un tās konsultatīvās padomes, tās mērķu un budžeta noteikumu, organizatoriskās darbības un īpašo mērķu, kā arī tās koordinācijas mehānismu ar citām attīstības finansēšanas iestādēm pilnīga pārredzamība, cita starpā proaktīvi publicējot dokumentus, nodrošinot saņēmējvalstu jēgpilnu pārstāvību un regulāri apmainoties ar informāciju ar Eiropas Parlamentu un nodrošinot atklātu dialogu ar ieinteresētajām personām, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējiem dalībniekiem;

24.  mudina EIB turpināt aktīvi iesaistīties attīstības plānošanā, uzraudzībā un novērtēšanā valstu līmenī, sadarbojoties ar ES delegācijām un izmantojot līdzfinansēšanu ar attīstības finansēšanas iestādēm; aicina nodrošināt ciešāku koordināciju starp Komisiju, EĀDD un ES delegācijām, lai veicinātu diskusijas un sadarbību ar attiecīgajiem dalībniekiem uz vietas nolūkā noteikt projektus, kas visvairāk atbilst attīstības efektivitātes mērķiem;

25.  mudina EIB un ERAB vēl vairāk stiprināt savstarpējo papildināmību un uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot lielākas savstarpējās paļāvības iniciatīvas, jo vajadzības pārsniedz to kopīgos resursus; aicina EIB un ERAB koordinēt darbu dažādās trajektorijās un precizēt darba dalīšanu, lai palīdzētu katrai bankai koncentrēties uz savām attiecīgajām pamatkompetencēm, tādējādi izvairoties no dublēšanās un cenu samazinājuma; norāda, ka EIB un ERAB darba metodes un instrumenti ir jāpielāgo investīciju vajadzībām Āfrikā, jo īpaši tādēļ, lai veicinātu liela mēroga investīcijas, vienlaikus saglabājot ES atbalstu mazāka mēroga vietējiem projektiem; norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas investīcijas papildinātu pamanāma ES klātbūtne un pastāvīgs politiskais dialogs; norāda, ka EFAD ir maksimāli jāizmanto pašreizējo Eiropas attīstības banku un finanšu iestāžu atšķirīgo struktūru un darba metožu sniegtās priekšrocības, lai palielinātu ES ieguldījuma ilgtspējīgā attīstībā efektivitāti; sagaida, ka EIB, ERAB un citas Eiropas AFI nodrošinās un ar ex ante novērtējumu palīdzību apliecinās, ka visi projekti un jo īpaši apvienotā finansējuma projekti veicina ES attīstības mērķu sasniegšanu, tostarp to mērķu sasniegšanu, kas skar vismazāk attīstītās valstis, un atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; aicina Komisiju, EIB, ERAB un Eiropas AFI nodrošināt, ka to konsultatīvās un tehniskās palīdzības komandas ir spējīgas veicināt dzimumu līdztiesību un iekļaujošu attīstību;

26.  aicina Komisiju, dalībvalstis, EIB, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un citas Eiropas attīstības bankas un finanšu iestādes, tostarp mazākas AFI, stiprināt sadarbību, jo īpaši saistībā ar NDICI — “Eiropa pasaulē” un tā mērķiem un Programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanu pasaules mērogā, un mudināt tās apvienot resursus un finansējumu, kā arī uzlabot koordināciju un komunikāciju kopīgos projektos, izmantojot to attiecīgās speciālās zināšanas finanšu jomā; aicina Komisiju uzņemties lielāku lomu, sniedzot tehnisko palīdzību projektiem un palīdzot AFI un citiem attīstības dalībniekiem koordinēšanas jomā; aicina īstenot iekļaujošu pieeju attiecībā uz mazākām dalībvalstu AFI saistībā ar piekļuvi finansējumam saskaņā ar Eiropas attīstības finansēšanas arhitektūru;

27.  uzsver, ka ir svarīgi efektīvāk izmantot sinerģijas un labāk saskaņot ERAB, EIB un citu AFI finansēšanas iniciatīvas, kas vērstas uz Eiropas kaimiņvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot ES kandidātvalstīm; atgādina, ka, ņemot vērā pašreizējo karu Ukrainā, Eiropas finansējums kaimiņvalstīs un kandidātvalstīs ir neaizstājams to reformu elements, kas nepieciešamas, lai izpildītu pievienošanās kritērijus saskaņā ar ES ārpolitikas interesēm;

28.  aicina EIB ciešāk sadarboties ar Āfrikas Attīstības banku un izvērtēt priekšrocības, ko sniegtu kopīga meitasuzņēmuma izveide pēc pašreizējā EIB un Āfrikas Attīstības bankas partnerības rīcības plāna īstenošanas; aicina EIB ziņot Parlamentam par turpmāk veiktajiem pasākumiem; uzsver, ka ir jāfinansē ilgtermiņa investīcijas, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, un jābalstās uz līdzšinējo sadarbību, lai turpinātu attīstīt ilgtspējīgas attīstības iespējas Āfrikas kontinentā; mudina izveidot projektu un konsultāciju centrus, kurus kopīgi pārvalda EIB un Āfrikas Attīstības banka, lai izveidotu vietējiem dalībniekiem paredzētus efektīvus kontaktpunktus konsultācijām un projektu uzsākšanai un labāk ņemtu vērā attīstības vajadzības uz vietas, kā arī uzlabotu vietējo atbildību par kopīgiem attīstības projektiem; šajā sakarībā aicina atbalstīt vietējā privātā sektora attīstību Āfrikā, jo īpaši nodrošinot vairāk līdzekļu Āfrikas mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

29.  šajā sakarībā uzsver, ka, lai panāktu ilgstošu ietekmi uz attīstību, principā ir vajadzīga vietējā atbildība un sadarbīga un iekļaujoša pieeja, turklāt tās pamatā vajadzētu būt stingram satvaram sistemātiskām vietējā līmeņa apspriedēm ar ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem; aicina Komisiju izvērtēt, kā vēl vairāk varētu uzlabot satvaru sistemātiskām vietēja līmeņa apspriedēm ar ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem;

30.  aicina dalībvalstu attīstības finansēšanas iestādes vēl vairāk paplašināt finansiālo iekļaušanu, lai palīdzētu piekļūt ilgtspējīgam finansējumam tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, tostarp sievietēm, jo tas veicina viņu ekonomisko iespēju nodrošināšanu; šajā sakarībā aicina ar EFAD veicināt ES trešā dzimumu līdztiesības rīcības plāna pilnīgu īstenošanu; atgādina par mērķrādītāju, kas paredz, ka vismaz 85 % gadījumu darbību galvenajam vai nozīmīgam mērķim ir jābūt dzimumu līdztiesībai un no tām savukārt vismaz 5 % gadījumu darbību galvenajam mērķim vajadzētu būt dzimumu līdztiesībai un sieviešu un meiteņu tiesībām un iespēju nodrošināšanai; aicina noteikt pienākumu par visām EFAD operācijām vākt pēc dzimuma sadalītus datus un ietvert gan ex ante, gan ex post novērtējumus par ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

31.  mudina visas attīstības bankas un iestādes uzņemties ilgtspējīgas saistības un veikt drosmīgas investīcijas, vairāk ņemot vērā attīstības politikas mērķus, jo īpaši nevienlīdzības mazināšanu un nabadzības izskaušanu, nevis ienākumus no investīcijām; tāpēc atzīst, ka ir svarīgi veicināt riskantākas investīcijas sarežģītākos attīstības apstākļos, piemēram, nestabilās vai konfliktu skartās valstīs, un nozarēs, kurās pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā līmenī, piemēram, klimata, bioloģiskās daudzveidības, izglītības un veselības nozarē; vienlaikus uzsver, ka ir maksimāli jāsamazina jebkādi saistītie riski ES budžetam, piemēram, lielāks pieprasījums pēc ES budžeta garantijām, un ir jāsaglabā augstais EIB kredītreitings; mudina AFI to investīciju programmās uzņemties lielāku risku, izmantojot EFIA+, lai sasniegtu arī visneaizsargātākās ekonomikas; šajā sakarībā aicina Komisiju uzņemties lielāku lomu, nodrošinot izmērāmu un papildu ietekmi uz attīstību, nekropļojot vietējo tirgu un neradot negodīgu konkurenci ar vietējiem ekonomikas dalībniekiem, un palīdzot attīstīt projektu piedāvājuma pusi, sniedzot atbalstu projektu sagatavošanā un palīdzot AFI koordinēt darbību, vienlaikus nodrošinot mazāka izmēra AFI integrāciju;

32.  atzīst dalībvalstu attīstības banku nozīmi un potenciālu EFAD struktūrā; tomēr pauž bažas par to starpnieku lomu, kuri sadarbojas ar AFI, jo īpaši saistībā ar ziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka vietējā privātā sektora attīstībai Subsahāras Āfrikā var būt liela nozīme, lai dotu iespēju partnervalstīm virzīties uz ilgtspējīgu attīstību;

33.  aicina Komisiju katru gadu ziņot par Eiropas komandas iniciatīvām (EKI), pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem NDICI — “Eiropa pasaulē” satvarā, vienlaikus novērtējot mobilizētos resursus, attīstības plānošanu un ietekmi, ES standartu saskaņošanu un piemērošanu, ES integrācijas perspektīvu un dalībvalstu iesaistīšanos; uzstāj, ka šādi ziņojumi ir jādara zināmi Parlamentam un jāpublisko; uzsver, ka Parlamentam ir svarīga loma EKI politisko mērķu un plānoto rezultātu pārbaudē gan vispārējā, gan projektu līmenī, nodrošinot, ka EKI darbojas kopā ar esošajiem mehānismiem un papildina daudzgadu indikatīvās programmas, nevis tikai pievienojas tām;

34.  atkārtoti uzsver, ka ES finansējuma institucionālā kontrole un pārbaude veicina demokrātiskas debates un palīdz uzlabot ES uzticamību un pārredzamību; šajā sakarībā uzsver Parlamenta svarīgo lomu un tā pārbaudes funkciju NDICI — “Eiropa pasaulē” ietvaros; aicina uzlikt par pienākumu nodrošināt EFAD īstenošanas pienācīgu pamanāmību; aicina Komisiju pienācīgi un savlaicīgi rīkoties, ja šie pienākumi netiek pildīti; aicina Eiropas Revīzijas palātu regulāri sagatavot ziņojumus par EFAD īstenošanu, kuri tiks publiskoti un kuru rezultātā tiks sniegti politikas ieteikumi, tostarp par pasākumiem, kas jāveic uzlabojumu panākšanas nolūkā; pauž nožēlu par to, ka plašai sabiedrībai trūkst informācijas par to, kāda ir ES loma atbalsta piedāvāšanā vietējām kopienām, un mudina uzlabot komunikāciju ar sabiedrību;

35.  aicina Komisiju un EFAD iestādes veicināt iepirkuma procedūru pārredzamību; atgādina, ka ES uzņēmumiem būtu jāspēj vienlīdzīgi konkurēt ar uzņēmumiem, kas atrodas trešās valstīs;

36.  uzsver, ka atbilstīgas, konsekventas un salīdzināmas informācijas savlaicīga iegūšana ir būtiska, lai novērtētu progresu un faktiskos rezultātus un noteiktu, vai ES attīstības finansējums ir bijis efektīvs un ir papildinājis citu finansējumu; pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz EFIA+ nav vienota ziņošanas un rezultātu mērīšanas satvara ar salīdzināmiem rādītājiem; mudina Komisiju izstrādāt šādu satvaru, lai varētu saskaņot rezultātu pārvaldību; aicina Komisiju sniegt Parlamentam aktuālu informāciju par šī satvara saturu un īstenošanu;

37.  ar nepacietību gaida Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par attīstības palīdzības plānošanu, kurā tiks novērtēts, vai ES attīstības palīdzība 2021.–2027. gadam ir piešķirta saskaņā ar skaidri definētu stratēģiju; uzsver, ka ir svarīgi novērtēt apvienotā finansējuma papildināmību, lai noteiktu šo instrumentu efektivitāti attīstības rezultātu un uz ES vērtībām balstītu politikas mērķu sasniegšanā; aicina Eiropas Revīzijas palātu apsvērt iespēju veikt šādu novērtējumu;

Attīstības finansēšana

38.  uzsver, ka dalībvalstīm jāpilda saistības tērēt oficiālajai attīstības palīdzībai 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI); pauž satraukumu par to, ka 2020. gadā attīstīto valstu sniegtā OAP vidēji bija tikai 0,32 % no to NKI, proti, mazāk nekā puse no solītajiem 0,7 %, kurus ir piešķīrušas tikai četras dalībvalstis; uzsver, ka Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietekme uz valsts izdevumiem visā pasaulē radīs papildu spiedienu uz jau tā nelielajiem palīdzības budžetiem; norāda, ka dalībvalstis, kas pievienojās ES pēc 2002. gada, ir apņēmušās censties palielināt savu OAP līdz 0,33 % no NKI; atzinīgi vērtē šo un citu dalībvalstu līdzšinējos centienus pakāpeniski palielināt OAP izdevumus; mudina tās turpināt darbu šajā virzienā; uzsver, ka OAP ir svarīga nozīme kā pārmaiņu katalizatoram un svirai, kas palīdz piesaistīt citus resursus; uzskata, ka ES būtu jācenšas saglabāt savu vadošo pozīciju pasaulē OAP jomā; atgādina, ka vismaz 93 % no NDICI — “Eiropa pasaulē” izdevumiem ir jāatbilst OAP kritērijiem;

39.  uzsver, cik svarīga ir ES apņemšanās piesaistīt resursus klimatrīcībai un EIB un citu EFAD dalībnieku loma, lai gūtu panākumus šajā jomā; pieņem zināšanai Padomes apņemšanos virzīt EFAD uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, IAM un Parīzes nolīguma īstenošanu, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 C; atgādina par NDICI — “Eiropa pasaulē” globālo klimata izdevumu mērķi 30 % apmērā un daudzgadu finanšu shēmā izklāstīto mērķi līdz 2024. gadam 7,5 % no IKP izdevumiem paredzēt bioloģiskās daudzveidības jomai; pauž nožēlu par to, ka Komisija savā ceļvedī nav paredzējusi konkrētākas saistības attiecībā uz klimata politikas mērķiem, un sagaida, ka gaidāmajā plānošanas dokumentā tas tiks novērsts; aicina aizliegt visas operācijas, ar kurām tiek finansētas nozares, kas veicina klimata krīzes, galvenokārt fosilā kurināmā nozare; atzīst, ka EFAD vajadzētu būt iekļaujošai attiecībā uz visiem reģioniem un partnervalstīm, vienlaikus atzīstot, ka ievērojama investīciju daļa tiek novirzīta Rietumbalkāniem un austrumu un dienvidu kaimiņreģionam;

40.  atzīst, ka vietēji mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kooperatīvi, iekļaujoši uzņēmējdarbības modeļi un pētniecības institūti ir nozīmīgi spēki, kuri virza izaugsmi, nodarbinātību un vietēju inovāciju, kas savukārt palīdzēs sasniegt IAM; uzsver, ka ir jāvienkāršo piekļuve finansējumam, jāstiprina iekļautība un jāatbalsta mazāki dalībnieki, cita starpā uzlabojot attiecīgo publiski pieejamo datu piekļūstamību; uzsver, ka tāpēc ir jānodrošina vietējiem MVU viegli piekļūstami finanšu pakalpojumi EFAD satvarā; norāda, ka ES politikai ir jāveicina dažādu uzņēmumu, jo īpaši MVU, sadarbība, lai aktīvi piedalītos iniciatīvās, kas veicina ilgtspējīgu attīstību jaunattīstības valstīs;

41.  aicina Komisiju saskaņā ar NDICI — “Eiropa pasaulē” izveidot saikni starp iespējamām riska mazināšanas darbībām un finansiālo atbalstu izglītības un profesionālās apmācības piekļūstamībai, jo īpaši tādēļ, lai izveidotu atbilstošu infrastruktūru un apmācību skolotājiem ar mērķi veicināt 4. IAM sasniegšanu;

42.  norāda, ka īpaši svarīgas ir ES investīcijas ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā, tostarp agroekoloģiskās praksēs, kur privāto un publisko investīciju trūkst; uzsver, ka vietējiem lauksaimniekiem, maziem lauksaimniekiem un ģimenes saimniecībām ir jābūt piekļuvei finanšu pakalpojumiem un jo īpaši mikrofinansējumam;

43.  norāda, ka piekļuves tirgum trūkums savienojamības problēmu dēļ ir viens no galvenajiem šķēršļiem pārtikas nodrošinājumam daudzos Āfrikas reģionos; uzskata, ka ES investīcijām šajā jomā varētu būt spēcīga ietekme;

44.  pieņem zināšanai divu pīlāru risinājumu ekonomikas digitalizācijas un globalizācijas izraisītajām problēmām nodokļu jomā, par kuru vienojušās ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā izveidotā iekļaujošā satvara dalībvalstis; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka starptautiskajiem uzņēmumiem tiek efektīvi piemērota vispārējā minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15 % apmērā, par ko panākta vienošanās; uzsver — aplēses liecina, ka šī minimālā nodokļa likme katru gadu radīs papildu globālos nodokļu ieņēmumus aptuveni 150 miljardu USD apmērā;

45.  aicina Komisiju veicināt starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos ar mērķi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgām finanšu plūsmām un korupciju, lai veicinātu mērķtiecīgu un ilgtspējīgu attīstības finansēšanu, kas palīdz mazināt nevienlīdzību un nabadzību;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV C 25, 30.1.2008., 1. lpp. (2) OV C 210, 30.6.2017., 1. lpp. (3) OV C 494, 8.12.2021., 80. lpp. (4) OV C 132, 24.3.2022., 88. lpp. (5) OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp. (6) OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.