Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2. pantu, 4. panta 3. punktu un 7. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tai pievienotos protokolus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes starptautiskos cilvēktiesību līgumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(1) (“Tiesiskuma nosacījumu regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2021. gada 3. jūnija spriedumu lietā C-650/18, ar kuru noraidīta Ungārijas prasība pret Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūciju, ar ko sāk procedūru, lai noteiktu, vai pastāv droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kurām ir balstīta Eiropas Savienība(4),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumos, jo īpaši 2021. un 2022. gada ziņojumos, tiesiskumam veltītās sadaļas par Ungāriju,

–  ņemot vērā EST judikatūru,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši tādas kā 2022. gada 15. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu tiek konstatēta droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība(5), 2022. gada 9. jūnija rezolūcija par tiesiskumu un Polijas nacionālā atveseļošanas plāna (ANM) iespējamo apstiprināšanu(6), 2022. gada 5. maija rezolūcija par uzklausīšanām par Poliju un Ungāriju, kas notiek saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu(7), 2022. gada 10. marta rezolūcija par tiesiskumu un Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma sekām(8), 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par ES tiesību aktu un LGBTIK iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Ungārijā sakarā ar Ungārijas parlamentā pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem(9) un 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 27. aprīlī Ungārijas valdībai nosūtīto rakstisko paziņojumu saskaņā ar Nosacītības regulas 6. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā uzlabojumu pasākumus, ko Ungārijas valdība iesniedza Komisijai 2022. gada 22. augusta vēstulē,

–  Komisijas 2022. gada 18. septembra priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (COM(2022)0485),

–  ņemot vērā Ungārijas vietu 2022. gada Pasaules tiesiskuma projekta indeksā (73. no 140 valstīm un pēdējā ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Ziemeļamerikas reģionā),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, ar kurām respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, līdztiesību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp ievēro pie minoritātēm piederošu personu tiesības, kā tas ir paredzēts LES 2. pantā, atspoguļots Hartā un nostiprināts starptautiskajos cilvēktiesību līgumos; tā kā šīs vērtības, kuras ir kopīgas visām dalībvalstīm un kuras visas dalībvalstis ir brīvprātīgi apņēmušās ievērot, ir uzskatāmas par Savienības iedzīvotāju tiesību pamatu;

B.  tā kā Komisija var īstenot pasākumus saskaņā ar Nosacītības regulu, ja tiesiskuma principu pārkāpumi nepastarpināti ietekmē vai nopietni var ietekmēt Savienības pareizu finanšu pārvaldību;

C.  tā kā 2022. gada 18. septembrī Komisija, iesniedzot priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko nodrošina ES finanšu interešu aizsardzību pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā un ar kuru ir paredzēts apturēt 65 % saistību trīs kohēzijas politikas programmu ietvaros vai attiecīgā gadījumā apstiprināt trīs programmas, kā arī aizliegts uzņemties juridiskas saistības iepretim sabiedrības interešu trastiem attiecībā uz programmām, ko īsteno tiešā un netiešā pārvaldībā, saskaņā ar Nosacītības regulu ierosināja budžeta aizsardzības pasākumus;

D.  tā kā Ungārijas valdības pieņemtie uzlabojumu pasākumi nedz ir pietiekami, lai pierādītu, ka tiesiskuma principu pārkāpumi Ungārijā vairs neietekmē vai nopietni neapdraud Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, nedz tie ir pietiekami, lai novērstu ierobežoto to trūkumu kopumu, kurus Komisija izvēlējās novērst Padomes īstenošanas lēmuma projektā, un tā kā šķiet, ka pat to pilnīga īstenošana nebūs pietiekama, lai novērstu tiesiskuma pārkāpumus, kas ietekmē vai nopietni apdraud ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību Ungārijā; tā kā šie uzlabojumu pasākumi nenovērstu citus Ungārijā ārpus regulas darbības jomas izdarītos tiesiskuma principa pārkāpumus;

E.  tā kā Ungārija Eiropas Prokuratūras izveides ciešākā sadarbībā ir nolēmusi nepiedalīties,

1.  atzinīgi vērtē lēmumu Ungārijas gadījumā piemērot Nosacītības regulu, par spīti tam, kas tiek darīts pēc ilgas kavēšanās un pārāk ierobežotā tvērumā;

2.  uzskata, ka 17 pasākumi, par kuriem sarunu ceļā vienojās Komisija un Ungārijas valdība, nav pietiekami, lai novērstu pastāvošo sistēmisko risku ES finanšu interesēm;

3.  aicina Komisiju savā novērtējumā norādīt uz pastāvīgo risku un saglabāt nepieciešamību pēc uzlabojumu pasākumiem, lai sniegtu Padomei pamatojumu ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprināt Komisijas 2022. gada 18. septembra priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā;

4.  aicina Padomi noteikt pasākumus saskaņā ar Nosacītības regulu, kurus Komisija ierosināja noteikt minētajā 2022. gada 18. septembra priekšlikumā, un atcelt noteiktos pasākumus tikai pēc tam, kad būs gūti pierādījumi, ka vairs neizpildās pasākumu pieņemšanas nosacījumi, proti, ka Ungārijas valdības pieņemtajiem uzlabojumu pasākumiem praksē būs bijusi ilgtspējīga ietekme un jo īpaši tas, ka attiecībā uz jau pieņemtajiem pasākumiem nebūs fiksēta atpakaļēja virzība; uzsver — ja šie pasākumi nākotnē tiks atcelti, Savienībai būtu jāveic finanšu korekcijas;

5.  aicina Komisiju nekavējoties rīkoties saskaņā ar Nosacītības regulu attiecībā uz citiem tiesiskuma pārkāpumiem, jo īpaši tiem, kas ir saistīti ar tiesu iestāžu neatkarību, un citiem iemesliem, kas ir minēti vēstulē, kuru Komisija nosūtīja Ungārijai 2021. gada 19. novembrī;

6.  pauž nožēlu par to, ka Ungārijas iestādes joprojām ļaunprātīgi izmanto ES vienprātības noteikumu, lai bloķētu izšķiroši svarīgus lēmumus nolūkā piespiest Komisiju un Padomi atsaldēt ES līdzekļus, tādējādi aizkavējot Ukrainas palīdzības paketi 18 miljardu EUR apmērā un aplikšanu ar vispārējo uzņēmumu ienākuma minimālās likmes nodokli; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai šis apstāklis nekādi neietekmētu tās lēmumus attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un tiesiskuma nosacījumiem;

7.  atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, lai ES līdzekļu galasaņēmējiem vai labuma guvējiem šos līdzekļus neliegtu gadījumā, ja tiek piemērotas sankcijas saskaņā ar tiesiskuma nosacījumu mehānismu, kā tas ir noteikts Tiesiskuma nosacījumu regulas 5. panta 4. un 5. apakšpunktā; aicina Komisiju rast veidus, kā sadalīt ES līdzekļus ar vietējo pašvaldību un NVO starpniecību, ja konkrētā valdība nesadarbojas attiecībā uz trūkumiem tiesiskuma īstenošanā;

8.  atgādina, ka ANM mērķis ir veicināt ES un tās dalībvalstu, tostarp Ungārijas, atveseļošanu un noturību; pauž nožēlu par to, ka Ungārijas valdības rīcības dēļ ANM finansējums vēl nav nonācis nedz pie Ungārijas iedzīvotājiem, nedz reģioniem, nedz vietējām pašvaldībām, nedz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, bet 26 citi ANM plāni ir apstiprināti; konstatē, ka pastāv ANM līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risks, un atkārtoti prasa, lai Komisija atturētos no Ungārijas plāna pozitīva novērtējuma līdz brīdim, kad tā būs pilnībā izpildījusi visus tiesiskuma jomā formulētos ieteikumus un līdz brīdim, kad tā būs īstenojusi visus attiecīgos Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus; sagaida, ka Komisija pirms partnerības nolīgumu un kohēzijas politikas programmu apstiprināšanas nepieļaus nekādus riskus, kas ir saistīti ar kohēzijas politikas programmām, kuras veicina ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu vai tiesiskuma pārkāpumus;

9.  pauž nožēlu par informācijas trūkumu attiecībā uz sarunām starp Komisiju un Ungārijas iestādēm, kuru sniedz Parlamentam; sagaida, ka Komisija ātri un regulāri informēs Parlamentu par visām attiecīgajām norisēm; konstatē, ka pārredzamība ir svarīga arī Eiropas pilsoņiem, tostarp Ungārijas pilsoņiem, no kuru viedokļa uz spēles ir likts ļoti daudz;

10.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp. (2) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp. (3) OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp. (4) 2021. gada 3. jūnija spriedums lietā C-650/18, Ungārija/Parlaments, ECLI:EU:C:2002:426. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0324. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0240. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0204. (8) OV C 347, 9.9.2022., 168. lpp. (9) OV C 99, 1.3.2022., 218. lpp. (10) OV C 67, 8.2.2022., 86. lpp.