Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2022/2953(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0512/2022

Iesniegtie teksti :

B9-0512/2022

Debates :

Balsojumi :

PV 24/11/2022 - 5.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2022)0424

Pieņemtie teksti
PDF 182kWORD 54k
Ceturtdiena, 2022. gada 24. novembris - Strasbūra
Eiropas Jaunatnes gada (2022) mantojums
P9_TA(2022)0424B9-0512/2022

Eiropas Parlamenta 2022. gada 24. novembra rezolūcija par Eiropas Jaunatnes gada (2022) mantojumu (2022/2953(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. panta 2. punktu(1),

–  ņemot vērā LESD 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 22. decembra Lēmumu (ES) 2021/2316 par Eiropas Jaunatnes gadu (2022)(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 16. septembra Bratislavas ceļvedi,

–  ņemot vērā 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,

–  ņemot vērā 2021. gada 4. marta Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2017. gada 31. maija ieteikumu CM/Rec(2017)4 par darbu ar jaunatni,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2020. gada 23. janvārī izziņoto jaunatnes nozares stratēģiju 2030. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes pārskatīto Eiropas Hartu par jauniešu līdzdalību vietējā un reģionālajā dzīvē,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumu CM/Rec(2019)4 par atbalstu gados jauniem bēgļiem, lai palīdzētu viņiem kļūt pieaugušiem,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra rīcības plānu Eiropas izglītības jomai,

–  ņemot vērā Komisijas sagatavoto Digitālās izglītības rīcības plānu (2021–2027),

–  ņemot vērā savu 2021. gada 25. marta rezolūciju par digitālās izglītības politikas veidošanu(4),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 7. decembra secinājumus par viedu darbu ar jaunatni(5),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 5. jūnija secinājumus par jauniešiem un nodarbinātības nākotni(6),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 3. oktobra secinājumus par digitālo darbu ar jaunatni(7),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par satvaru Eiropas programmas darbam ar jaunatni izveidei(8) un tās īstenošanu ar tā dēvēto Bonnas procesu,

–  ņemot vērā savu 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par Jaunatnes garantiju(9),

–  ņemot vērā savu 2020. gada 17. decembra rezolūciju par spēcīgu sociālo Eiropu taisnīgai pārejai(10),

–  ņemot vērā savu 2021. gada 10. februāra rezolūciju par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu(11),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas 2021. gada 15. septembra runu par stāvokli Savienībā,

–  ņemot vērā savu 2022. gada 18. oktobra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(12),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu “ES jauniešu tests”,

–  ņemot vērā Konferences par Eiropas nākotni secinājumus attiecībā uz izglītību un jaunatni,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) savā 2021. gada 15. septembra runā par stāvokli Savienībā izziņoja Eiropas Jaunatnes gadu (turpmāk — Jaunatnes gads), liekot uzsvaru uz to, cik nozīmīgs ir gados jaunu eiropiešu ieguldījums labākas — zaļākas, iekļaujošākas, ilgtspējīgākas un digitālākas — nākotnes veidošanā un cik svarīgi ir dot viņiem vairāk un labākas iespējas, lai viņu balss būtu uzklausīta un lai pēc Covid-19 pandēmijas viņi būtu uzmanības centrā;

B.  tā kā Jaunatnes gads konceptuāli ir veidots četru vispārējo mērķu sasniegšanai, proti, atjaunot jauniešiem pozitīvas nākotnes izredzes un palīdzēt pārvarēt sekas, ko uz viņu dzīvi ir atstājusi pandēmija, atbalstīt jauniešus un dot viņiem pilnvērtīgas iespējas īstenot savas tiesības, kļūstot par aktīviem un iesaistītiem pilsoņiem, labāk informēt jauno paaudzi par iespējām, ko tai piedāvā publiskā politika ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un jaunatnes politiku integrēti iestrādāt visās attiecīgajās Savienības politikas jomās;

C.  tā kā šo mērķu pamatā ir vairākas ES politikas iniciatīvas, kas jau tiek īstenotas — sākot ar Eiropas Garantiju jauniešiem līdz pat ES jaunatnes stratēģijai un tās ES jaunatnes dialogam —, un cita starpā tā ir arī Eiropas programma darbam ar jaunatni un ieceres Eiropas izglītības telpai; tā kā šajās politikas nostādnēs ir norādīti konkrēti mērķi, kas ir tik ļoti vajadzīgi un ir steidzami jāsasniedz, lai efektīvi uzlabotu dzīves, mācību un darba apstākļus visiem jauniešiem, tomēr tie joprojām tiek īstenoti lielākoties sadrumstaloti un nepilnīgi; tā kā tieši tāpēc tiek sagaidīts, ka Jaunatnes gads būs viens no faktoriem, kas nodrošinās, ka šīs politikas nostādnes ar koordinētu pieeju, stabilu metodiku un noteiktā kārtībā tiek ātrāk īstenotas, un piedāvās gados jauniem cilvēkiem vairāk un labākas iespējas piedalīties, panākot pārmaiņas sabiedrībā;

D.  tā kā demokrātijas ziņā jaunieši no Jaunatnes gada visbiežāk sagaida, ka lēmumu pieņēmēji vairāk ieklausīsies viņu prasībās un tās pildīs (72 %) un atbalstīs viņu personisko, sociālo un profesionālo izaugsmi (71 %)(13);

E.  tā kā jauniešu organizācijas ir viens no galvenajiem instrumentiem, ko jaunieši izmanto, lai piedalītos sabiedrības dzīvē un lai mobilitātes, kā arī neformālas un ikdienējas mācīšanās ceļā iegūtu izaugsmes iespējas; tā kā vairākās ES dalībvalstīs pilsoniskā telpa daudzām jauniešu organizācijām sarūk(14);

F.  tā kā joprojām nav vienlīdzības ne starp dalībvalstīm, ne pašās dalībvalstīs, un gados jaunus cilvēkus, kuriem ir mazāk iespēju, jo viņi ir no lauku vai nomaļiem reģioniem, un arī visas minoritātes tas bieži vien negatīvi ietekmē izglītības, prasmju iegūšanas un nodarbinātības ziņā; tā kā pārāk daudz gados jaunu cilvēku Eiropā dzīvo nedrošos apstākļos un viņiem nākas saskarties ar iespaidīga finanšu riska faktoriem, lai varētu mācīties un iegūt prasmes un pieredzi, kas viņiem vajadzīga kvalitatīvai darba dzīves uzsākšanai;

G.  tā kā gados jauni cilvēki ir vieni no tiem, ko visvairāk ietekmē Covid-19 pandēmijai pakārtotās ekonomiskās, psiholoģiskās un sociālās sekas, kā arī ekonomiskais un politiskais saspīlējums, kurš izveidojies, jo Krievija īsteno agresīvu karu pret Ukrainu, un tie cita starpā ir tādi faktori kā rēķinu sadārdzināšanās postošās enerģētiskās krīzes rezultātā un drūmās izredzes aizvien lielākas vides degradācijas kontekstā, un tas viss apdraud gan jauniešu fizisko, gan garīgo labsajūtu;

H.  tā kā jauniešiem un viņu iesaistei politikas veidošanā jau ieviestie instrumenti un resursi bieži vien nav pieejami un atpazīstami visiem, kā rezultātā daudzi gados jauni cilvēki un jauniešu vadītas organizācijas par tiem neko nezina, vai arī lēmumu pieņēmēji ar viņiem pietiekami neapspriežas un neiesaista lēmumu pieņemšanas procesos;

I.  tā kā šajā ziņā par Jaunatnes gada sekmīgu īstenošanu vajadzētu spriest ne vien pēc tā, cik daudz pasākumu ir rīkots vai cik tie ir bijuši apmeklēti, bet arī pēc mehānismiem un politikas nostādnēm, kas iedarbināti vai vēl vairāk aktivizēti, lai pozitīvi ietekmētu gados jaunu cilvēku stāvokli un ieguldījumu sabiedrībā;

J.  tā kā ārkārtīgi sasteigtās lēmuma pieņemšanas dēļ ES iestādēm un ieinteresētajām personām bija ļoti problemātiski nodrošināt pienācīgu Jaunatnes gada sagatavošanu un iespējas sasniegt nospraustos mērķus; tā kā tas raisa vēl dziļāku nožēlu, apzinoties, cik ļoti steidzama ir nepieciešamība uzlabot jauniešu dzīvi Eiropā; tā kā šajos apstākļos ar atvēlēto laiku nepietika, lai realizētu jēdzīgu un iespaidīgu Jaunatnes gadu; tā kā no šīs pieredzes būtu jāgūst mācība, ko paturēt prātā turpmāko tematisko Eiropas gadu kontekstā;

K.  tā kā Jaunatnes gads jau tuvojas noslēgumam, un patlaban notiek sagatavošanās darbi, kas nodrošinātu tā paliekošu ietekmi,

Tematisko Eiropas gadu veidošanas un īstenošanas nosacījumi

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Jaunatnes gadu (2022) kā spēcīgu ES apņemšanos pievērsties jaunajai paaudzei un nākamajām paaudzēm; uzsver, ka Covid-19 pandēmijas laikā sanitārie pasākumi atstāja vislielāko iespaidu uz gados jauniem cilvēkiem, jo ietekmēja viņu iespējas piedalīties sabiedrības un kultūras dzīvē un mazināja izglītības pieejamību;

2.  pauž dziļu nožēlu par to, kādos apstākļos sākās Jaunatnes gada realizēšana, jo īpaši par sasteigto regulējuma pieņemšanas grafiku, kā rezultātā aizkavējās daudzu projektu īstenošana un finansēšana; turklāt pauž nožēlu par to, ka tas ietekmēja komunikāciju par Jaunatnes gadu dalībvalstīs, kā arī tā izziņošanu jauniešu organizācijām un pašiem jauniešiem; šajā sakarībā aicina Komisiju Jaunatnes gada termiņu pagarināt līdz nākamajai Eiropas dienai (2023. gada 9. maijam), neskarot Eiropas Prasmju gada sākumu;

3.  stingri iebilst pret to, ka arī turpmāko tematisko Eiropas gadu izziņošana varētu kavēties, un aicina Komisiju panākt iesaistīto iestāžu un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības pilnīgu līdzdalību krietnu laiku pirms jebkura nākamā tematiskā Eiropas gada sākuma, lai šādi tematiskie gadi būtu maksimāli ietekmīgi; uzsver, ka tematiskā Eiropas gada izziņošana tikai pāris mēnešus pirms plānotā sākuma nevar kļūt par jaunu normu, jo tas grauj visa projekta spēku; aicina Komisiju turpmāk nodrošināt, ka tematiskos Eiropas gadus var laikus sagatavot visām ieinteresētajām personām;

4.  atzinīgi vērtē iestāžu sadarbības noslēguma konferenci par tematu “Pretendēt uz nākotni”, kas notika 2022. gada 6. decembrī un bija veltīta Jaunatnes gadam; atzinīgi vērtē arī to, ka jaunieši piedāvāja tās saturu un piedalījās konferences organizēšanā; zina, ka aktuālā izvēles tematika galvenokārt bija vērsta uz iekļaujošas Eiropas veidošanu izglītības ceļā, digitālas Eiropas veidošanu izglītības ceļā, eiropiešu labklājības veidošanu garīgās veselības aprūpes integrācijas ceļā, kā arī eiropiešu labklājības veidošanu, nodrošinot pieejamu garīgās veselības aprūpi; ņemot to vērā, aicina Komisiju šos aktuālos jautājumus un secinājumus iestrādāt un atspoguļot Jaunatnes gada mantojumā;

5.  aicina Komisiju sagatavot paziņojumu, kurā būtu izklāstīti saistībā ar Jaunatnes gadu veicamie pasākumi, kas ļautu sasniegt četrus tam nospraustos mērķus, piedāvāt atbalstu jaunām iniciatīvām un dot tām izaugsmes iespējas, ar integrētu pieeju panākt ES jaunatnes politikas pilnīgu iestrādi visās politikas jomās un sākt vērtēt un ziņot Parlamentam par to, kā tieši Jaunatnes gads ir palīdzējis īstenot ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam un Eiropas programmu darbam ar jaunatni;

6.  uzsver, ka konkrētam un taustāmam mantojumam būtu jāveidojas, no vienas puses, ar metodiku, kas nosaka, kā iesaistīt un uzklausīt gados jaunus cilvēkus visā ES, un, no otras puses, ar jaunām Eiropas un valstu politikas nostādnēm, kuras izriet tieši no Jaunatnes gada galarezultāta;

7.  atzinīgi vērtē dažādu Komisijas ģenerāldirektorātu finansiālo ieguldījumu un piedāvātās iniciatīvas; tomēr atzīmē, ka daži no izklāstītajiem pasākumiem tāpat būtu notikuši, vai arī tiem ir maz sakara ar Jaunatnes gada mērķiem; aicina Komisiju precizēt, kuri projekti ir tapuši no jauna tieši Jaunatnes gada kontekstā un kuri jau bija izstrādāti un ir vienkārši pārdēvēti Jaunatnes gada vajadzībām; uzstāj, ka ir vajadzīgs skaidrs priekšstats par to, cik lielu finansējumu Jaunatnes gadam ir nodrošinājusi Komisija un dalībvalstis;

Jēdzīgas jauniešu iesaistes un līdzdalības nodrošināšana politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos

8.  uzsver, ka viena trešdaļa no Konferences par Eiropas nākotni pilsoņu paneļdiskusijas dalībniekiem bija jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem; atbalsta Konferences par Eiropas nākotni 2022. gada 9. maija plenārsēdē piedāvātos priekšlikumus, sevišķi tos, ar ko tieši vai netieši prasīts sekmēt politikas nostādnes, kuru uzmanības centrā ir jaunatne;

9.  aicina Komisiju pieņemt pilnvērtīgu “ES jauniešu testu” (EU Youth Test), kas nodrošinātu gados jaunu cilvēku jēdzīgu iesaisti un līdzdalību visu ES politikas nostādņu sagatavošanas procesā un apņemšanos attiecīgās nostādnes īstenot, un aicina Komisiju ieviest savu priekšlikumu sistemātisku ietekmes izvērtēšanu, lai panāktu, ka tie popularizē un atspoguļo gados jaunu cilvēku vajadzības, un veikt pasākumus ietekmes mazināšanai, ja attiecīgā ietekme ir negatīva; uzskata, ka šādam procesam ir būtiska nozīme, lai būtu ņemts vērā gados jaunu cilvēku viedoklis un lai ES politikas nostādnes viņus ietekmētu pozitīvāk un būtu viņiem skaidri atpazīstamas, jo politika, kuru veidojam šodien, tieši ietekmēs nākamo paaudzi; uzsver, ka “ES jauniešu tests” nedrīkst kļūt tikai par birokrātisku pārbaudes punktu sarakstu — ar to ir holistiski jāpanāk cilvēku iesaiste, lai sasniegtu tam nosprausto mērķi; uzskata, ka minētā testa rezultāti būtu jāņem vērā jau notiekošajos procesos — tādos kā ES jaunatnes dialogs — un ka tie ar šiem procesiem būtu jāsaista;

10.  ierosina saistībā ar Jaunatnes gadu turpmāk regulāri uzturēt strukturētu dialogu ar jauniešiem Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas struktūrā ar domu piedāvāt demokrātisku platformu jauniešu atklātai un iekļaujošai līdzdalībai ES līmeņa politikas veidošanas procesā;

11.  atkārtoti prasa Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un valsts izglītības programmās ieviest sadaļas par pasaules un ES pilsonību un iestrādāt mācību mobilitātes pieredzi, lai palīdzētu veidot aktīvāku līdzdalības pilsoniskumu, jauniešus iekļaujošāku politikas sistēmu un lai cīnītos pret jebkāda veida rasismu, diskrimināciju un ar dzimumu saistītu vardarbību, tā tiecoties atspēkot aizspriedumus un veidot iekļaujošu sabiedrību, kas brīva no strukturāla rasisma un veicina iecietību, daudzveidību un dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju piedāvāt līdzekļus un iespējas, kas vajadzīgas skolotājiem, lai aktīvi iesaistītos vienotas ES pilsoniskuma izglītības struktūras veidošanā, piemēram, ar programmas “Erasmus+” mācību akadēmiju vai Žana Monē vārdā nosauktās skolotāju apmācības palīdzību;

12.  uzskata, ka ar decentralizētiem pasākumiem ir daudz iespēju tuvināt Eiropas Savienību gados jauniem cilvēkiem, un ierosina rīkot ikgadēju ES kultūras un ideju festivālu, kas sekmētu vietējas diskusijas un kultūras pasākumus par visiem jautājumiem, kuri aktuāli gados jauniem cilvēkiem, un šāda festivāla rīkošanai izvēlēties dienu, kas tuvāka simboliskajam 9. maija datumam;

Aktīvāks darbs pie gados jaunu cilvēku labklājības veidošanas

13.  uzsver, ka pastāv saikne starp jauniešu labklājību un iespējām un spējām mācīties un strādāt, kā arī dzīves līmeni, kas viņiem pieejams dzīvesvietas valstī; ar bažām atzīmē, ka gados jauni cilvēki jūt aizvien lielāku satraukumu un garīgu diskomfortu, kam par iemeslu (cita starpā) ir arī Covid-19 pandēmijas ietekme, Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, dzīves dārdzības un enerģētiskās nabadzības pieaugums un ārkārtas situācija klimata jomā;

14.  atkārtoti prasa Komisijai un dalībvalstīm sagatavot Eiropas plānu garīgās veselības aizsardzībai izglītības un mācību — arī neformālas un ikdienējas mācīšanās — procesos, lai tādējādi rūpētos par jaunākās paaudzes labsajūtu visos tās aspektos; uzstāj, ka ir svarīgi kā izglītības sistēmas elementu piedāvāt regulāru psiholoģisko atbalstu audzēkņiem, skolotājiem un pedagogiem; mudina intensīvāk veidot saikni starp izglītības iestādēm un kultūras, jaunatnes un sporta organizācijām, kā arī intensīvāk veidot psiholoģisko konsultantu tīklus, lai piedāvātu ārpusskolas nodarbības un tādējādi panāktu, ka lielāka ir jauniešu apņemšanās socializēties;

15.  ir nobažījies par to, cik smagi inflācija, mājokļu un komunālo pakalpojumu cenu kāpums un izmitināšanas iespēju trūkums atsevišķās galamērķa valstīs ietekmē jauniešu mobilitāti, jo īpaši apgrūtinot tos, kam ir mazāk iespēju; uzsver, ka ir būtiski panākt, lai ES programmas piedāvātu pietiekamu finansiālo atbalstu gados jauniem cilvēkiem un jauniešu vadītām organizācijām, ļaujot gūt mobilitātes pieredzi neatkarīgi no tā, vai tas vajadzīgs mācīšanās, izglītošanās vai solidaritātes nolūkā; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi pielāgot finansiālā atbalsta līmeni, kas gados jauniem cilvēkiem tiek piedāvāts mobilitātes pieredzes iegūšanai, un tādējādi nodrošināt ES programmām sociāli iekļaujošu dimensiju;

Jauniešu nedrošības kliedēšana un iespējas viņiem kvalitatīvi uzsākt darba dzīvi

16.  atkārtoti aicina dalībvalstis īstenot Garantiju bērniem, tā nodrošinot, ka bezmaksas un efektīva pirmsskolas izglītība un aprūpe, kvalitatīva izglītība — arī ar skolu saistītas nodarbības —, veselības aprūpe un reālas iespējas saņemt veselīgu uzturu un pienācīgu mājokli ir pieejamas ikvienam bērnam, kuram tas vajadzīgs; turklāt aicina dalībvalstis īstenot Garantiju jauniešiem, kas tagad ir spēcīgāka, un tādējādi nodrošināt, ka katrs jaunietis atbilstoši savām vajadzībām saņem kvalitatīvu darba piedāvājumu, kā arī pastāvīgas izglītošanās, mācekļa prakses un stažēšanās iespējas; atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, cenšoties šajā ziņā atvieglot labas prakses apmaiņu un valstu rīcības plānu koordinēšanu, un mudina Komisiju turpināt iesākto, līdz nospraustie mērķi ir pilnībā sasniegti;

17.  uzstāj, ka darbam ar jaunatni ir būtiska nozīme, lai risinātu gados jauniem cilvēkiem problemātiskus jautājumus, sevišķi tad, ja tas veicina personisko izaugsmi, labklājību un iespējas sevi apliecināt; aicina dalībvalstis veiksmīgāk atzīt to, cik vērtīgs ir darbs ar jaunatni, un vajadzības gadījumā ilgtspējīgi atjaunot un nostiprināt darbam ar jaunatni paredzētās struktūras;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt vienotu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par stažēšanos un mācekļa praksi; uzstāj, ka pienācīgi darba apstākļi un taisnīga atlīdzība būtu jāgarantē visiem stažieriem, tā nepieļaujot ekspluatācijas praktizēšanu;

19.  uzsver, ka pāreja no skolas uz darba dzīvi lielā mērā ir atkarīga no tā, vai tiek atzīti izglītības dokumenti, kvalifikācija vai mācību periodi, ko jaunieši ieguvuši ārzemēs; pauž nožēlu, ka šajā jomā joprojām ir šķēršļi, un mudina Komisiju un dalībvalstis noteikt, ka šāda atzīšana ir automātiska, tādēļ jo īpaši izmantojot digitalizācijas piedāvātās iespējas; rosina dalībvalstis līdz ar formālo izglītību apstiprināt un atzīt arī kompetenci un prasmes, kas iegūtas neformālas un ikdienējas mācīšanās pieredzes rezultātā un darbā ar jaunatni visā Savienībā un aiz ES robežām; atkārtoti norāda, ka tas nedrīkstētu mazināt tiesības uz ļoti kvalitatīvu augstāko izglītību;

Ar izglītību nodrošināts ieguldījums nākamajā paaudzē

20.  uzsver, ka ieguldījums jauniešu izglītības iespējās tieši ietekmē ne vien gados jaunu cilvēku turpmāko personīgo dzīvi, bet arī sabiedrības ekonomisko veselību un kohēziju kopumā; akcentē nepieciešamību risināt problemātiskus jautājumus, kas aktuāli gados jauniem cilvēkiem, kuri tiek diskriminēti vai kuriem ir mazāk iespēju — tostarp jaunām sievietēm, LGBTIQ+ kopienas jauniešiem, gados jauniem migrantiem, gados jauniem patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kā arī audzēkņiem ar invaliditāti un spēju traucējumiem —, un kas mazina viņiem dažādu līmeņu formālās izglītības, ikdienējas mācīšanās un neformālas izglītības sistēmu pieejamību; tāpēc aicina dalībvalstis nopietni palielināt publiskā sektora izdevumus izglītībai, arī digitālajai izglītībai, arodizglītībai un izglītojošai apmācībai, prasmju pilnveidošanai un pārkvalifikācijai; aicina Komisiju veicināt vienotu rādītāju izmantošanu, lai novērtētu, kā ieguldījums — arī Eiropas Atveseļošanas instruments (Next Generation EU) — un reformas veicina mērķtiecīgas politikas īstenošanu jaunatnes un izglītības jomās;

21.  atkārtoti aicina dalībvalstis līdz 2025. gadam pilnībā izveidot Eiropas izglītības telpu; tāpēc atzinīgi vērtē progresu, kas dažās dalībvalstīs jau ir panākts; aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nostiprinātu valsts digitālo infrastruktūru, savienojumu iespējas un izglītības programmas un lai atbilstoši apmācītu skolotājus un pedagogus un piedāvātu norādījumus, kuri veicinātu digitālo līdzekļu lietošanas prasmes un līdz ar to vairotu jaunas mācību metodes un ļautu gados jauniem cilvēkiem iemācīties efektīvi iegūt informāciju, atspēkot dezinformāciju un vērsties pret vardarbību tiešsaistē, piemēram, pret naida kurināšanu, rasismu, bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, ar dzimumu saistītu vardarbību, iebiedēšanu un ļaunprātīgu bloķēšanu tiešsaistē; atgādina, ka patlaban izglītības jomā nav dzimumu vienlīdzības zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM) priekšmetu ziņā un ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi, lai šo nevienlīdzību novērstu; gaida, kad Komisija sagatavos Digitālās izglītības rīcības plāna (2012–2027) vidusposma pārskatu;

o
o   o

22.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 202, 7.6.2016., 47. lpp.
(2) OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp.
(3) OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.
(4) OV C 494, 8.12.2021., 2. lpp.
(5) OV C 418, 7.12.2017., 2. lpp.
(6) OV C 189, 5.6.2019., 28. lpp.
(7) OV C 414, 10.12.2019., 2. lpp.
(8) OV C 415, 1.12.2020., 1. lpp.
(9) OV C 395, 29.9.2021., 101. lpp.
(10) OV C 445, 29.10.2021., 75. lpp.
(11) OV C 465, 17.11.2021., 82. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0359.
(13) Eirobarometra 2022. gada 6. maijā publicētā aptauja par jaunatni un demokrātiju Eiropas Jaunatnes gadā (2022).
(14) Shrinking space for civil society: its impact on young people and their organisations [Eiropas Padomes tīmekļa vietnes publikācija “Sarūk telpa pilsoniskajai sabiedrībai — kā tas ietekmē jauniešus un viņu organizācijas”; latviešu valodā nav pieejama]. Resolution on Combating shrinking space with expanding opportunities for youth organisations, national youth councils and international non-governmental youth organisations [Eiropas Jaunatnes foruma tīmekļa vietnē publicētā rezolūcija par cīņu pret telpas sarukšanu, piedāvājot plašākas iespējas jauniešu organizācijām, valstu jaunatnes padomēm un starptautiskām nevalstiskām jauniešu organizācijām; latviešu valodā nav pieejama]. Voicify: Part of Europe [gados jaunu bēgļu, trimdinieku, migrantu, patvēruma meklētāju un neatbilstīgu imigrantu vadīto organizāciju konsultatīvās apvienības publicētais ziņojums par iniciatīvu, kas ļautu šiem jauniešiem pilnvērtīgi iesaistīties, veidojot politiku, kura viņus ietekmē; latviešu valodā nav pieejams].

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 1. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika