Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Ēģipti,

–  ņemot vērā ES kaimiņattiecību politiku un 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu “Atjaunināta partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu — jauna programma Vidusjūras reģionam” (JOIN(2021)0002),

–  ņemot vērā ES un Ēģiptes 13. starpparlamentāro sanāksmi, kas notika 2022. gada 29. septembrī,

–  ņemot vērā 2022. gada 15. jūnijā Kairā parakstīto ES, Ēģiptes un Izraēlas saprašanās memorandu par sadarbību saistībā ar dabasgāzes tirdzniecību, transportēšanu un eksportu uz Eiropas Savienību,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas jaunāko paziņojumu par Ēģipti,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2019.–2020. gada vispārējo periodisko pārskatu par Ēģipti,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2022. gada 8. novembra paziņojumu, kurā tas pieprasīja nekavējoties atbrīvot Alaa Abdel Fattah,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes attiecībā uz nāvessodu, spīdzināšanu, vārda brīvību, cilvēktiesību aizstāvjiem, vardarbību pret sievietēm un meitenēm un LGBTI personu tiesībām,

–  ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā to, ka Ēģipte ir ratificējusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kā arī Konvenciju par bērna tiesībām un Arābu Cilvēktiesību hartu,

–  ņemot vērā Ēģiptes Konstitūciju, jo īpaši tās 52. pantu par visu veidu spīdzināšanas aizliegumu, 73. pantu par pulcēšanās brīvību un 93. pantu par starptautisko cilvēktiesību saistošo raksturu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Ēģipte uzņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 27. konferenci (COP27), kas notika Šarm eš Šeihā; tā kā šis starptautiskais pasākums pievērsa uzmanību Ēģipte notiekošām represijām pret miermīlīgiem un leģitīmiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

B.  tā kā 2021. gadā Ēģipte sāka īstenot valsts cilvēktiesību stratēģiju un nacionālo dialogu, kuru oficiālais mērķis bija uzlabot cilvēktiesību stāvokli un izveidot iekļaujošāku politisko vidi; tā kā 2022. gada aprīlī tika izveidota Ēģiptes Prezidenta apžēlošanas komiteja, kuras uzdevums ir veikt pilsoniskās sabiedrības organizāciju vadītu izmeklēšanu to ieslodzīto lietās, kuru situācija neatbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; tā kā komiteja nav ņēmusi vērā smagos pagātnē pieļautos un pašlaik notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus un tā kā gadu pēc valsts cilvēktiesību stratēģijas un Ēģiptes nacionālā dialoga uzsākšanas nav notikušas būtiskas izmaiņas; tā kā galvenais institucionālais ietvars cilvēktiesību jautājumu apspriešanai starp abām pusēm ir saskaņā ar ES un Ēģiptes Asociācijas nolīgumu izveidotā Politisko jautājumu, cilvēktiesību un demokrātijas apakškomiteja — starptautiskie un reģionālie jautājumi; tā kā šīs apakškomitejas nākamo sanāksmi plānots rīkot 2022. gada 8. decembrī Kairā;

C.  tā kā Ēģipte pirms COP27 rīkošanas netika grozījusi nevienu attiecīgo tiesību aktu, tostarp par tiesībām uz vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanās brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, lai gan pilsoniskās sabiedrības telpas nodrošināšana ir kopīga apņemšanās, kas iekļauta ES un Ēģiptes partnerības prioritātēs un noteikta Ēģiptes konstitūcijā; tā kā kopš 2017. gada spēkā esošais ārkārtas stāvoklis nav atcelts; tā kā turpinās masveida tiesas prāvas un masveida apcietināšanas, militārajām un valsts drošības ārkārtas tiesām tiesājot desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju; tā kā 2021. gada 8. jūlijā ANO īpašie referenti jautājumos par pulcēšanās un biedrošanās brīvību, par cilvēktiesību aizstāvjiem un par cilvēktiesību aizsardzību terorisma apkarošanas laikā kopīgi pauda bažas par Ēģiptes 2019. gada Nevalstisko organizāciju (NVO) likumu, tās 2018. gada Likumu par kibernoziegumiem un informācijas tehnoloģiju noziegumiem, 2015. gada Teroristu organizāciju likumu un 2013. gada Likumu par publiskām sanāksmēm un miermīlīgām demonstrācijām; tā kā saskaņā ar Ēģiptes Tiesību un brīvību komisijas datiem Ēģiptes valdība no 2022. gada 1. oktobra līdz 14. novembrim 18 provincēs aizturēja gandrīz 734 personas;

D.  tā kā 2022. gada novembrī tika pārtraukts bada streiks, ko 2022. gada aprīlī bija uzsācis cilvēktiesību aizstāvis Alaa Abdel-Fattah, kurš, balstoties uz nepamatotām apsūdzībām, lielāko daļu laika pēdējo desmit gadu ir patvaļīgi turēts apcietinājumā, jo tika veikta piespiedu barošana pēc tam, kad viņš cietuma kamerā gandrīz nomira; tā kā kopš COP27 sākuma viņš bija pārtraucis arī dzert ūdeni; tā kā Alaa joprojām tiek liegta Apvienotās Karalistes amatpersonu konsulārā piekļuve un apmeklējumu neatļauj arī viņa advokātam; tā kā agrāk Alaa ģimenei pēc starptautiska spiediena tika dota iespēja viņu pa laikam apmeklēt;

E.  tā kā Ēģiptes valdība ir izslēgusi neatkarīgas cilvēktiesību grupas no dalības COP27, izmantojot slepenu, valdības kontrolētu reģistrācijas procesu, kurā netika iekļautas grupas, kas kritizē Ēģiptes valdību, nepamatoti ierobežojot miermīlīgu pulcēšanās brīvību ārpus COP27 norises vietas un nepamatoti kavējot vīzu izsniegšanu personām, kas ierodas no ārvalstīm; tā kā tikai dažas neatkarīgas cilvēktiesību grupas un tiesību aizstāve Sanaa Seif varēja piedalīties, pateicoties starptautisko organizāciju palīdzībai;

F.  tā kā sieviešu tiesību aizstāvji, LGBTIQ+ personas, kā arī koptu kristiešu tiesību aizstāvji joprojām tiek vajāti, iebiedēti, arestēti un aizturēti, piemēram, gan Patrick George Zaki, kuram joprojām ir noteikts ceļošanas aizliegums un draud tiesas prāva valsts ārkārtas tiesā pēc tam, kad viņš kritizēja valdības politiku attiecībā uz koptu kristiešiem, gan ietekmes veidotājas sociālajos medijos Haneen Hossam un Mawada Al Adham, kurām 2020. gadā tika piespriests trīs un divu gadu cietumsods, balstoties uz safabricētām morāles normu pārkāpšanas apsūdzībām pēc tam, kad viņas bija redzētas dejojam TikTok platformā publicētā video;

G.  tā kā 2022. gada 20. jūnijā notikušajā Eiropas Savienības un Ēģiptes Asociācijas padomes devītajā sanāksmē un 2022. gada 19. jūnijā pieņemtajās 2021.-2027. gada partnerības prioritātēs tika atkārtoti uzsvērta abu pušu apņemšanās veicināt demokrātiju, pamatbrīvības un cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas;

H.  tā kā Ēģipte ir ilggadēja ES stratēģiskā partnere ar tādiem kopīgiem mērķiem kā stabilitātes, miera un labklājības nodrošināšana Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionā, un tā kā Ēģiptei ir svarīga loma stabilitātes nodrošināšanā reģionā; tā kā ES ir Ēģiptes lielākais ekonomiskais partneris un galvenais ārvalstu investīciju avots; tā kā 2022. gada jūnijā ES un Ēģipte pieņēma partnerības prioritātes daudzās jomās, tostarp drošības, terorisma apkarošanas un tiesu sistēmas reformas jomā, tā kā Ēģipte atbalstīja ANO rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas veiktā Ukrainas reģionu aneksija, un turpina atbalstīt ES un starptautiskos centienus izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; tā kā Ēģipte ir parakstījusi saprašanās memorandu starp Ēģipti, ES un Izraēlu par gāzes importa samazināšanu no Krievijas pēc tās agresijas pret Ukrainu; tā kā Komisija ir piešķīrusi Ēģiptei 100 miljonus EUR no Pārtikas un noturības mehānisma, lai palīdzētu novērst Krievijas agresijas pret Ukrainu radīto pārtikas trūkumu,

1.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Ēģiptē joprojām netiek ievērotas politiskās pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp saistībā ar COP27 norisi Šarm eš Šeihā; pauž nožēlu, ka saistībā ar COP27 nenotika cilvēktiesību situācijas uzlabošanās;

2.  visstingrākajā veidā nosoda Ēģiptes iestāžu īstenoto cenzūru, vajāšanu un iebiedēšanu, kas vērsta pret Ēģiptes pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un notikusi pat starptautiskajās ANO telpās, kā arī jauno arestu un aizturēšanas vilni saistībā ar COP27; pauž atbalstu Vācijas valdībai, kas 2022. gada 13. novembrī iesniedza sūdzību pret Ēģiptes iestādēm par Vācijas COP27 paviljona dalībnieku pārmērīgi stingro drošības uzraudzību; pauž nožēlu par to, ka neatkarīgām Ēģiptes NVO tika atteikta vienreizēja reģistrācija COP27 un ka tikai nedaudziem to pārstāvjiem izdevās piedalīties un tikai pateicoties tam, ka starptautisko organizāciju pārstāvji iedeva tiem savas caurlaides; pauž nožēlu par to, ka Ēģiptes iestādes atlasīja tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas šīs iestādes nekritizē; uzsver, ka COP27 notika Sinājā un tāpēc kā likumīgām ieinteresētajām personām konferencē vajadzēja ļaut piedalīties vietējām kopienām un NVO no Sinājas; pauž nožēlu par Ēģiptes slepeno procesu, kurā tā izmantoja neizpaustus atlases kritērijus kritiski nozīmīgu cilvēktiesību NVO izslēgšanai; aicina Ēģiptes varas iestādes neveikt nekādus represīvus pasākumus pret tiem Ēģiptes cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem, kuri COP27 laikā publiski pauda bažas par Ēģiptes cilvēktiesību pārkāpumiem;

3.  stingri nosoda to, ka Ēģiptē joprojām patvaļīgi un pirmstiesas apcietinājumā tiek turēti desmitiem tūkstošu pārliecības dēļ ieslodzīto, no kuriem daudzi tiek turēti necilvēcīgos apstākļos bez piekļuves taisnīgai tiesai vai pamattiesībām, kā tas ir redzams Ēģiptes politiskajos cietumos Vādī Natrūnā un Bedrā; norāda, ka 2022. gada aprīlī prezidenta apžēlošanas komiteja atbrīvoja vai apžēloja nelielu daļu Ēģiptes politieslodzīto, no patvaļīga pirmstiesas apcietinājuma atbrīvojot 800 līdz 1000 ieslodzīto; uzsver, ka saskaņā ar Ēģiptes NVO un organizācijas “Amnesty International” sniegto informāciju kopš tā laika patvaļīgi arestēti un apcietināti ir vismaz 1953 ēģiptieši;

4.  mudina Ēģiptes iestādes nekavējoties atbrīvot Mohamed “Oxygen” Ibrahim, Mohamed Adel, Alaa Abdel Fattah un trīs juristus, kuri 2020. gadā saņēmuši Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomes cilvēktiesību balvu, Ibrahim Metwally Hegazy, Mohamed El Baqer un Hoda Abdelmoniem, kā arī Ezzat Ghoneim, Ahmed Amasha, Abdel Moneim Aboul Fotouh, Mohamed El Kassas, Ziad Abu El Fadl, Aisha El Shater, Mohamed Abo Houraira, Manal Agrama, Marwa Arafa, Hala Fahmy, Safaa El Korbagy, Tawfik Ghanim, Seif Thabit, Safwan Thabit, Sherif al Rouby, Anas El-Beltagy, Ahmed Douma, Mohamed Adel Fahmy, Nermin Hussein, Haneen Hossam, Mawadda el-Adham, Ismail Iskandarani, Seif Fateen, Hisham Genena, Omar Mohammed Ali, Aymen Moussa, Omar el Hout, Ahmed Moussa Abd El Khaleq un Ahmed Fayez, kas ir tikai daļa no daudzajiem nepamatoti apcietinātajiem; uzsver, ka šīs sievietes un vīrieši ir Ēģiptes cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti, miermīlīgi aktīvisti un politiķi, sociālo mediju ietekmētājas vai uzņēmēji, kuri atteikušies pārdot savus aktīvus militāristiem; aicina Ēģiptes iestādes atcelt ceļošanas aizliegumu Patrick George Zaki un Mahinour Al Masry;

5.  mudina Ēģiptes iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot britu ēģiptiešu cilvēktiesību aizstāvi un miermīlīgo aktīvistu Alaa Abdel Fattah, kurš ir “Deutsche Welle” un “Reportieri bez robežām” balvas saņēmējs un kurš lielāko daļu laika pēdējos desmit gados ir bijis patvaļīgi apcietināts, pamatojoties uz nepamatotām apsūdzībām, par viņa miermīlīgajām un leģitīmajām prasībām piešķirt vairāk tiesību un brīvību, un kurš nebūt nav vienīgais, un mudina ļaut viņam nekavējoties atgriezties Apvienotajā Karalistē; uzsver, ka gan Vācijas kanclers Olafs Šolcs, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons ir prasījuši viņu atbrīvot;

6.  atkārtoti pauž visdziļāko nosodījumu tam, ka Ēģiptes drošības aparāts plaši izmanto spīdzināšanu; atgādina, ka Ēģiptes 2011. gada 25. janvāra revolūcija sākās kā sabiedrības sašutums pret policijas nesodāmību, cita starpā pēc blogera Khaled Said spīdzināšanas un nogalināšanas; mudina Ēģipti pilnībā sadarboties ar Itālijas iestāžu izmeklēšanu par Itālijas doktorantūras studenta Giulio Regeni slepkavību: viņu 2016. gadā spīdzināšanas laikā nogalināja drošības amatpersonas; jo īpaši vēlreiz aicina informēt ģenerāli Tariq Sabir, pulkvedi Athar Kamel Mohamed Ibrahim, pulkvedi Uhsam Helmi un majoru Magdi Ibrahim Abdelal Sharif par Itālijā sākto tiesvedību pret viņiem; visstingrākajā veidā nosoda 2022. gada 5. martā mirušā ekonomista Ayman Hadhoud spīdzināšanu līdz nāvei pēc tam, kad drošības amatpersonas bija noorganizējušas viņa piespiedu pazušanu un apcietināšanu, kas savukārt notika pēc viņa kritikas par ekonomikas politiku, un pauž dziļu nožēlu par to, ka Ēģiptes prokuratūra nav veikusi neatkarīgu autopsiju un ticamu izmeklēšanu;

7.  mudina Ēģipti atbrīvot visus žurnālistus, kuri pašlaik atrodas cietumā par sava darba veikšanu (to kopskaits ir 21), kā dokumentējusi organizācija “Reportieri bez robežām” un Žurnālistu aizsardzības komiteja; uzsver visu Ēģiptes iedzīvotāju tiesības piekļūt informācijai bez valdības cenzūras; norāda uz COP 27 konferences sākumā spiediena rezultātā pieņemto lēmumu atļaut piekļuvi dažu cilvēktiesību NVO un neatkarīgo laikrakstu, piemēram, “Medium”, “Mada Masr” un “Human Rights Watch”, tīmekļa vietnēm; tomēr uzsver, ka šādām tīmekļa vietnēm ēģiptiešiem vajadzētu būt piekļūstamām vienmēr, arī pēc konferences;

8.  tādēļ mudina Ēģiptes iestādes atbrīvot visus žurnālistus, kuri vēl 2022. gada novembrī ir apcietinājumā: Khaled Abdelwahab Radwan, Ahmed Fayez, Alaa Abdelfattah, Ismail Alexandrani, Mohamed Ibrahim (pazīstams arī kā Mohamed Oxygen), Ahmed Allaam, Hamdi al-Zaeem, Tawfik Ghanem, Rabie al-Sheikh, Adallah Shusha, Khaled Sahloob, Bahaa al-Din Ibrahim Nemat Allah, Hisham Abdel Aziz, Mohamed Said Fahmy, Badr Mohamed Badr, Raouf Ebeid, Mostafa Saad, Mohamed Mostafa Moussa, Mahmoud Saad Diab un Amr Shnin;

9.  aicina Ēģiptes iestādes izbeigt diskrimināciju un visiem ēģiptiešiem neatkarīgi no viņu ticības vai pārliecības garantēt īstenu vienlīdzību likuma priekšā un praksē, kā noteikts konstitūcijā; norāda uz ilgstošo diskrimināciju pret minoritātēm, piemēram, koptiem un bahājiešiem; aicina Ēģipti pārskatīt likumus par zaimošanu, lai nodrošinātu apziņas brīvības un reliģisko minoritāšu tiesību aizsardzību;

10.  mudina Ēģipti ievērot starptautiskos pamatstandartus par biedrošanās brīvību un atcelt represīvo NVO likumu Nr. 149/2019, kas visas darbības pakļauj valdības kontrolei; piekrīt ANO cilvēktiesību ekspertu paustajām bažām par Ēģiptes juridisko arsenālu, ko tā izmanto, lai ierobežotu biedrošanās brīvību, vārda brīvību, preses brīvību un tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu; mudina Ēģipti arī grozīt vai atcelt 2018. gada Likumu par kibernoziegumiem un informācijas tehnoloģiju noziegumiem, 2015. gada Teroristu vienību likumu un 2013. gada Likumu par publisku pulcēšanos un miermīlīgām demonstrācijām; atkārtoti aicina Ēģiptes iestādes slēgt lietu Nr. 173/2011, kas pazīstama kā “ārvalstu finansējuma lieta”, un atcelt visus ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu 31 cilvēktiesību NVO darbiniekam;

11.  aicina Ēģiptes parlamentu paātrināt visaptveroša likuma pieņemšanu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, it sevišķi slepkavībām goda vārdā; aicina Ēģiptes iestādes vēlreiz nosodīt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un rezultatīvi vērsties ar kriminālvajāšanu pret tiem, kuri turpina to praktizēt; iesaka Ēģiptes iestādēm pastiprināt sadarbību ar ES, lai rastu jaunus veidus, kā sievietes vēl vairāk aizsargāt pret seksuālo vardarbību un dzimumbalstīto vardarbību; visasākajā veidā nosoda dzimumbalstītas slepkavības;

12.  aicina Ēģiptes iestādes izbeigt arestus un kriminālvajāšanu par pilngadīgu personu abpusēji labprātīgām seksuālām attiecībām, tostarp viendzimuma attiecībām vai attiecībām, kuru pamatā ir dzimtes izpausme, un nekavējoties atbrīvot LGBTIQ+ personas, kuras joprojām ir patvaļīgi apcietinātas un bieži vien atrodas necilvēcīgos apstākļos;

13.  atzinīgi vērtē Ēģiptes nesen izdarītās tiesību aktu izmaiņas attiecībā uz bērnu darbu un bērnu laulībām; tomēr aicina Ēģiptes iestādes vēl vairāk stiprināt likuma par bērnu laulībām īstenošanu, kā arī nostiprināt skolu sistēmas un valsts bērnu aizsardzības dienestus, kas novērš vardarbību pret bērniem un reaģē uz to, lai bērnus pasargātu vēl vairāk;

14.  mudina Ēģipti atcelt nāvessodu un nekavējoties pasludināt moratoriju tā piemērošanai; pauž nožēlu par to, ka Ēģipte pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvusi par vienu no pasaulē lielākajiem nāvessoda izmantotājiem, to izpildot pat nepilngadīgajiem;

15.  atkārtoti aicina visas ES dalībvalstis un ES delegāciju piedalīties Ēģiptes un ārvalstu cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un arodbiedrību pārstāvju tiesas prāvās un apmeklēt viņus apcietinājumā;

16.  mudina ES dalībvalstis ANO Cilvēktiesību padomē atbalstīt uzraudzības un ziņošanas mehānismu smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ēģiptē; atgādina, ka cilvēktiesību jautājumi ES būtu jāiekļauj visās augsta līmeņa apspriedēs ar Ēģiptes amatpersonām, tostarp ES un Ēģiptes Asociācijas padomē; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu uzsvērt saikni starp demokrātisko attīstību un izaugsmi; aicina ANO attiecībā uz turpmākajām COP sanāksmēm un līdzīgām ANO konferencēm noteikt uzņēmējvalstīm pilsoniskās sabiedrības piekļuves un vārda brīvības kritērijus;

17.  vēlreiz aicina padziļināti un vispusīgi izskatīt ES attiecības ar Ēģipti, ņemot vērā ļoti ierobežoto Ēģiptes progresu cilvēktiesību jomā un tās represijas pret opozīciju, neraugoties uz Eiropas partneru pastāvīgo atbalstu; mudina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ieņemt stingru publisku nostāju attiecībā uz to, ka Ēģiptei ir jāatbrīvo politieslodzītie, jāpanāk konkrēts cilvēktiesību progress, jāizbeidz un jāizmeklē spīdzināšana un jāizbeidz masveidā izmantot ļaunprātīgu pirmstiesas apcietinājumu un ceļošanas aizliegumus, lai apspiestu — reāli pastāvošu vai tikai iedomātu — opozīciju, un ka tie ir priekšnosacījumi, bez kuriem nebūs iespējams uzlabot ES attiecības un sadarbību ar Ēģipti; vēlreiz aicina ES dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt mērķorientētas sankcijas pret personām, kas ir visvairāk atbildīgas par brutālajām represijām šajā valstī; aicina nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz visu veidu finansiālo atbalstu vai apmācību, ko Ēģiptei sniedz ES, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Investīciju banka;

18.  mudina visas ES dalībvalstis pilnībā ievērot ES Padomes 2013. gada 21. augusta secinājumus, kuros paziņots par eksporta licenču apturēšanu jebkādam aprīkojumam, ko izmanto iekšējām represijām, tostarp novērošanas tehnoloģijām, kuras izmanto atšķirīgu viedokļu paudēju izsekošanai;

19.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes Arābu Republikas valdībai.