Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļu,

–  ņemot vērā Asociācijas nolīgumu (AN) starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses(1), kurš pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 17. jūnija atzinumu par Gruzijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (COM(2022)0405),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumus par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas dalības pieteikumiem,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju,

–  ņemot vērā 2022. gada 8. jūnija ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu(2),

–  ņemot vērā vienošanos, kura 2021. gada 19. aprīlī panākta starp Gruzijas politiskajiem spēkiem un kurā vidutāja lomu uzņēmās Eiropadomes priekšsēdētājs,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 10. augusta asociācijas īstenošanas ziņojumu par Gruziju (SWD(2022)0215),

–  ņemot vērā 2022. gada 16. augustā pieņemto Eiropas Savienības un Gruzijas asociācijas programmu 2021.–2027. gadam(3),

–  ņemot vērā 2022. gada 6. septembrī notikušās septītās ES un Gruzijas Asociācijas padomes sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības ekonomikas un investīciju plānu, kas izklāstīts 2021. gada 2. jūlija dokumenta „Atveseļošana, noturība un reforma — Austrumu partnerības prioritātes laikposmam pēc 2020. gada” (SWD(2021)0186) I pielikumā,

–  ņemot vērā “Reportieru bez robežām” publicēto 2022. gada preses brīvības indeksu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas 2022. gada 26. augusta steidzamo atzinumu par Gruzijas parlamenta 2022. gada 7. jūnijā pieņemto Kriminālprocesa kodeksa grozījumu likumprojektu, tās 2022. gada 20. jūnija atzinumu par 2021. gada decembra grozījumiem konstitutīvajā likumā par vispārējām tiesām, 2021. gada 2. jūlija steidzamo atzinumu par grozījumiem konstitutīvajā likumā par vispārējām tiesām, 2022. gada 5. jūlija steidzamo kopīgo atzinumu par pārskatīto vēlēšanu kodeksa grozījumu projektu, 2020. gada 8. oktobra atzinumu par konstitutīvā likuma projektu, ar ko groza konstitutīvo likumu par vispārējām tiesām, un 2019. gada 16. aprīļa steidzamo atzinumu par Augstākās tiesas tiesnešu atlasi un iecelšanu,

–  ņemot vērā OSCE Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2022. gada 18. februāra atzinumu par grozījumiem tiesību aktos par Gruzijas Valsts inspektora dienestu un 2021. gada 23. augusta galīgo ziņojumu par Augstākās tiesas tiesnešu izvirzīšanu un iecelšanu Gruzijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0274/2022),

A.  tā kā saistībā ar pastāvīgo stingro sabiedrības atbalstu Gruzijas virzībai uz Eiropu, kā arī saistībā ar jauno ģeopolitisko situāciju, kas izriet no Krievijas kara agresijas pret Ukrainu, Gruzija 2022. gada 3. martā iesniedza pieteikumu dalībai ES;

B.  tā kā Eiropadome 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumos atzina Gruzijas Eiropas perspektīvu un pauda gatavību piešķirt tai kandidātvalsts statusu, tiklīdz būs īstenotas prioritātes, kas noteiktas Komisijas atzinumā par Gruzijas pieteikumu;

C.  tā kā Krievijas Federācija joprojām ir nelikumīgi okupējusi Gruzijas reģionus — Abhāziju un Chinvali/Dienvidosetiju —, pārkāpdama Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī ar ES starpniecību noslēgto 2008. gada 12. augusta vienošanos par pamieru;

D.  tā kā Krievijas Federācija un tās okupācijas režīmi tīši kavē to iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu drošu un cieņpilnu atgriešanos, kuri ar spēku izraidīti no Krievijas okupētajiem Gruzijas reģioniem — Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas;

E.  tā kā Krievijas Federācija turpina okupēto Gruzijas teritoriju pakāpeniskas aneksijas procesu, kas ietver arī ieceri Chinvali reģionā rīkot tā saukto referendumu par “pievienošanos” Krievijai, Bičvintas īpašuma kompleksa un tā apkārtnes nodošanu Krievijas Federācijai, un Gruzijas Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas reģionu dziļāku integrāciju Krievijas Federācijas militārajā, ekonomikas, tieslietu, sociālajā un citos sektoros;

F.  tā kā pastāvīgā etniskā diskriminācija un citi smagi cilvēktiesību pārkāpumi pret gruzīniem Krievijas okupētajās Gruzijas teritorijās, dzeloņstiepļu žogu un citu mākslīgu šķēršļu izbūve, ilgstoša tā dēvēto šķērsošanas punktu slēgšana gar okupācijas līniju, un Gruzijas pilsoņu nelikumīgā aizturēšana un nolaupīšana, ko veic Krievijas okupācijas spēki, destabilizē situāciju visā valstī;

G.  tā kā, kopš sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Gruzijā ir ieradušies tūkstošiem Krievijas iedzīvotāju, lai izvairītos no Rietumu sankcijām un Putina izsludinātās mobilizācijas, kā arī daudzi Baltkrievijas iedzīvotāji, tostarp tie, kuri cenšas izvairīties no vajāšanas;

H.  tā kā Krievija joprojām izmanto dezinformāciju, kiberuzbrukumus un citas hibrīdmetodes, lai vājinātu Gruzijas sociālo un institucionālo noturību;

I.  tā kā Gruzija joprojām piedalās civilajās un militārajās krīzes pārvarēšanas operācijās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros un ir nodrošinājusi 32 kareivjus ES militārās apmācības misijā Centrālāfrikas Republikā un vienu virsnieku ES apmācības misijā Mali;

J.  tā kā bijušajam Gruzijas prezidentam Mikheil Saakashvili, kura veselības stāvoklis saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem turpina pasliktināties, joprojām trūkst pienācīgas aprūpes, kas raisa bažas par viņa dzīvību;

K.  tā kā Dr. David E. Smith, M.D. & Associates sagatavotajā toksikoloģijas ziņojumā secināts, ka Mikheil Saakashvili matu un nagu paraugu testēšana ir atklājusi smago metālu un citu vielu, tostarp dzīvsudraba un arsēna, klātbūtni un ka daudzus Mikheil Saakashvili patoloģiskos simptomus ir izraisījusi saindēšanās ar smagajiem metāliem, veicinot viņa veselības pasliktināšanos;

L.  tā kā Gruzija un ES savā AN, kas ir spēkā kopš 2016. gada 1. jūlija, apņēmās veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju, balstoties uz kopīgām vērtībām un demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību principiem;

M.  tā kā Gruzija turpina progresu AN un padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) īstenošanā un saskaņošanu ar ES acquis un ES standartiem, tā kā, lai gan ES ir Gruzijas galvenā tirdzniecības partnere, šīs sadarbības potenciāls vēl nav pilnībā izmantots,

N.  tā kā vairāki izšķirīgi svarīgi tiesību akti, tostarp par tiesu iestāžu darbību un svarīgām iecelšanas procedūrām, slepenas novērošanas procedūrām un Valsts inspektora dienesta likvidēšanu, tika steidzīgi pieņemti Gruzijas parlamentā, neveicot nepieciešamās apspriešanās vai analīzi par atbilstību ES vai Eiropas Padomes standartiem, kā norādīts Komisijas 2022. gada asociācijas īstenošanas ziņojumā par Gruziju;

O.  tā kā 2021. gada 19. aprīļa vienošanās, kuru palīdzēja panākt Eiropadomes priekšsēdētājs, uzsver nepieciešamību pievērsties par priekšstatiem par politizētu tiesiskumu, īstenojot tiesu sistēmas reformu, lai palielinātu tiesu sistēmas neatkarību, pārredzamību un pārskatatbildību;

P.  tā kā selektīva izmeklēšana un kriminālvajāšana pret pašreizējās valdības kritizētājiem mazina sabiedrības uzticēšanos ne tikai tiesu iestādēm, bet arī Gruzijas iestādēm;

Q.  tā kā situācija attiecībā uz vārda brīvību, mediju brīvību un žurnālistu drošību, kas ir funkcionējošas demokrātijas stūrakmeņi, joprojām turpina pasliktināties un 2022. gadā Gruzija pasaules preses brīvības indeksā noslīdēja no 60. līdz 89. vietai no 180 vietām; tā kā sabiedrības uzticēšanās medijiem Gruzijā ir ļoti zema;

R.  tā kā TV kanāla “Mtavari” direktoram Nika Gvaramia par apšaubāmām apsūdzībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, kukuļošanā un dokumentu viltošanā ir piespriests trīsarpus gadu ilgs cietumsods;

S.  tā kā Gruzijas medijos un sociālajos tīklos pēdējā laikā ir ievērojami palielinājusies pret Rietumiem vērsta propaganda un dezinformācija; tā kā valdošās partijas biedri, atsaucoties uz ES iestādēm un to pārstāvjiem, joprojām izmanto polarizējošu un naidīgu valodu;

T.  tā kā dzimumu līdztiesībā joprojām pastāv problēmas, kā to pierāda tas, ka Gruzija Pasaules Ekonomikas foruma Pasaules dzimumu nevienlīdzības indeksā noslīdēja no 49. vietas no 154 valstīm 2021. gadā uz 55. vietu no 146 valstīm 2022. gadā, kas liecina par situācijas pasliktināšanos iegūtā izglītības līmeņa, veselības un izdzīvošanas, kā arī politiskās iespēcinātības jomā; tā kā joprojām bažas rada ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība ģimenē, kā arī LGBTQI+ personu diskriminācija,

1.  atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu atzīt Gruzijas Eiropas perspektīvu tās starptautiski atzītajās robežās; atzīmē, ka šis lēmums ir spēcīgs signāls par politisko atbalstu Gruzijas tautas centieniem tuvināties Eiropai un tādēļ mudina Gruziju izmantot šo vēsturisko iespēju; atkārto, ka, lai Gruzijai piešķirtu kandidātvalsts statusu, tai ir sekmīgi jāīsteno divpadsmit galvenās prioritātes, kā Komisija norādījusi atzinumā par Gruzijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un kā to apstiprinājusi Eiropadome;

2.  aicina Gruzijas iestādes ievērot visaugstākos demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību standartus un stingri īstenot reformu prioritātes, kuras izklāstītas Komisijas atzinumā un atspoguļo 2021. gada 19. aprīlī panākto vienošanos, lai nepārprotami apliecinātu savu politisko apņēmību īstenot nācijas vērienīgos centienus tuvināties Eiropai, kā norādīts Gruzijas 2022. gada 3. martā iesniegtajā pieteikumā dalībai ES; atzinīgi vērtē Gruzijas tūlītējos pasākumus, kas sāk šo prioritāšu risināšanas darba procesu, un mudina Gruzijas iestādes šo procesu vadīt iekļaujoši un pārredzami; aicina visus Gruzijas politiskos spēkus konstruktīvi piedalīties un sniegt ieguldījumu šajos centienos un aicina Gruzijas iestādes ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegtos priekšlikumus, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības jēgpilnu un uzticamu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz šīm svarīgajām reformām; uzsver, ka Gruzijas pieteikums uz pievienošanos ES arī turpmāk tiks vērtēts, balstoties uz tās nopelniem un panākumiem Kopenhāgenas kritēriju dalībai ES izpildē, īpaši saistībā ar demokrātiskajām reformām;

3.  mudina Gruziju turpināt pastiprināto sadarbību ar Ukrainu un Moldovas Republiku visos pārvaldības līmeņos, apmainīties ar paraugpraksi par to, kā izpildīt kritērijus dalībai ES attiecībā uz turpmāko pievienošanās procesu, un veicināt reģionālo sadarbību Austrumu partnerībā;

Teritoriālā integritāte un drošība

4.  uzsver, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu prasa starptautiskās sabiedrības vienotību un solidaritāti, jo tai būs izšķiroša nozīme arī Gruzijas teritoriālās integritātes atjaunošanā, ko starptautiskā sabiedrība pietiekami spēcīgi neaizstāvēja 2008. gadā; atzinīgi vērtē Gruzijas sabiedrības stingro reakciju un atbalstu Ukrainai; pauž cieņu Gruzijas leģiona karavīriem, kuri kopš 2014. gada Ukrainā cīnās pret Krievijas agresoriem; aicina Gruzijas iestādes rīkoties atbilstīgi attiecīgajiem Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos ES vārdā paustajiem paziņojumiem un Padomes lēmumiem saskaņā ar šīs valsts centieniem tuvināties Eiropai; aicina iestādes pievienoties ES sankcijām un nodrošināt, ka starptautiskās sankcijas, kas saistītas ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, netiek apietas caur Gruziju;

5.  pauž bažas par ziņām, ka Krievijas iedzīvotāji un struktūras, iespējams, izmanto Gruziju, lai apietu Rietumu sankcijas; aicina ES iestādes šos apgalvojumus izskatīt sīkāk, jo īpaši dažādos ziņojumus, tostarp Ukrainas Korupcijas novēršanas valsts aģentūras ziņojumu, par Bidzina Ivanishvili saiknēm ar Krieviju; aicina šo apgalvojumu apstiprināšanās gadījumā piemērot individuālas sankcijas pret viņu un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem; atgādina, ka Ukraina ir noteikusi sankcijas Ivanishvili ģimenes locekļiem un viņa tuviem sabiedrotajiem par viņu saikni ar Kremli, kas ir pamatā pašreizējās Gruzijas valdības neskaidrai nostājai pret Krieviju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts astotais sankciju kopums pret Krieviju, kas ietver jaunu kritēriju iekļaušanai sarakstā, kas ļaus ES piemērot sankcijas personām, kuras veicina sankciju apiešanas aizlieguma pārkāpumus;

6.  atkārtoti pauž stingru atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; aicina turpināt centienus panākt miermīlīgu konflikta atrisinājumu sarunu ceļā un izbeigt Krievijas okupāciju Gruzijas teritorijā; atzīstot sarežģīto situāciju, mudina Gruziju turpināt iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Gruzijas Abhāzijas un Chinvali /Dienvidosetijas reģionu iedzīvotājiem, lai veidotu uzticēšanos un paļāvību nolūkā panākt ilgtspējīgu konfliktu atrisināšanu; aicina ES turpināt iesaistīties Krievijas un Gruzijas konflikta miermīlīgā atrisināšanā, efektīvi izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā, Ženēvas starptautiskās apspriedes, starpgadījumu novēršanas un reaģēšanas mehānismus, Eiropas Savienības pārraudzības misiju (EUMM) Gruzijā, kā arī neatzīšanas un iesaistes rīcībpolitiku; atzinīgi vērtē EUMM Gruzijā pilnvaru pagarināšanu līdz 2024. gada 14. decembrim, lai ļautu tai turpināt pildīt savus uzdevumus stabilizēt un normalizēt situāciju un vairot uzticēšanos starp konfliktā iesaistītajām pusēm arvien saspringtākā drošības vidē;

7.  stingri nosoda Krievijas Federācijas veikto nelikumīgo okupāciju Gruzijas reģionos Abhāzijā un Chinvali/Dienvidosetijā un pastāvīgās nelikumīgās robežu veidošanas darbības šajos reģionos; pauž bažas par smago drošības, humanitāro un cilvēktiesību situāciju okupētajās Gruzijas teritorijās un stingri nosoda etnisko gruzīnu diskrimināciju Gali un Ahalgori rajonos, viņu tiesību piekļūt izglītībai savā dzimtajā valodā pārkāpumus, nelikumīgu aizturēšanu, nolaupīšanu un pārvietošanās brīvības ierobežojumus, kas notiek pie administratīvās robežlīnijas, kā arī iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu, kas piespiedu kārtā izraidīti no Gruzijas okupētajām teritorijām, tiesību pārkāpšanu, tostarp etniskās tīrīšanas rezultātā, atgriezties mājās drošā un cieņpilnā veidā; uzsver, cik svarīgi ir tieši personiski kontakti un uzticības veicināšanas pasākumi starp konflikta šķeltajām kopienām;

8.  aicina Krievijas Federāciju pildīt savas starptautiskās saistības, ko paredz ar ES starpniecību 2008. gada 12. augustā noslēgtā vienošanās par pamieru, jo īpaši saistības izvest visu savu militāro un drošības personālu no okupētajām Gruzijas teritorijām un ļaut tajās izveidot starptautiskus drošības mehānismus, lai EUMM saskaņā ar savām pilnvarām varētu netraucēti piekļūt visai Gruzijas teritorijai;

9.  uzsver Gruzijas kā uzticamas ES drošības partneres lomu, ko tā pilda, sniegdama ievērojamu ieguldījumu ES KDAP operācijās; aicina Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu turpināt sadarbību ar Gruziju KDAP jomā, jo īpaši ņemot vērā Gruzijas ieinteresētību apspriest iespēju piedalīties pastāvīgās strukturētās sadarbības projektos un attīstīt sadarbību ar attiecīgajām ES aģentūrām;

10.  aicina palielināt palīdzību un uzlabot partnerību ar Gruziju drošības un aizsardzības jomā, kā teikts ES Stratēģiskajā kompasā, citstarp — ar Eiropas Miera mehānismu; atzinīgi vērtē ES apņemšanos un apņēmību atbalstīt Gruziju hibrīddraudu apkarošanā un atzinīgi vērtē to, ka tā atzīst, ka jūras satiksmes drošība Melnajā jūrā ir ļoti svarīga ES drošībai;

Politiskais dialogs un vēlēšanas

11.  pauž nožēlu par to, ka dziļa polarizācija joprojām ir noteicošā Gruzijas politiskās vides iezīme; aicina visas politiskās ieinteresētās personas atturēties no jebkādas agresīvas retorikas un apvienot spēkus, lai, īstenojot vērienīgas demokrātiskas, tiesu un korupcijas apkarošanas reformas, nepieļautu, ka tiek apdraudēta virzība uz Gruzijas galveno mērķi kļūt par ES dalībvalsti; uzsver, ka ir jāveido un jāpalielina uzticēšanās starp visiem politiskajiem un institucionālajām ieinteresētajām personām, kā arī starp tiem un Gruzijas tautu; tomēr uzsver, ka valdošās partijas rīcībā ir lielākā daļa instrumentu un ka tā ir galvenā atbildīgā par šo uzdevumu īstenošanu; atkārto, ka ar ES starpniecību noslēgtās 2021. gada 19. aprīļa vienošanās pamatnoteikumi joprojām ir ceļš uz demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu un polarizācijas samazināšanu Gruzijā un tādēļ šie pamatnoteikumi tiek atspoguļoti ES un Gruzijas asociācijas programmā 2021.–2027. gadam; pauž nožēlu par to, ka valdošā partija “Gruzijas sapnis” ir izstājusies no 19. aprīļa vienošanās, un aicina visus politiskos spēkus pildīt saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo vienošanos; atzīmē, ka tiesas lēmums notiesāt partijas “Lelo Gruzijai” vadītājus Mamuka Khazaradze un Badri Japaridze un tiesas sprieduma izmantošana, lai atņemtu Badri Japaridze parlamenta mandātu, nepārprotami apliecina, ka tiesu sistēma ir politizēta; uzsver, ka turpmāka politisko līderu notiesāšana būs pretrunā paziņotajiem nodomiem samazināt polarizāciju;

12.  aicina Gruzijas politiskos līderus pārtraukt agresīvus verbālus uzbrukumus Eiropas Parlamenta deputātiem un citiem eiroatlantisko partneru, piemēram, ES vai ASV, pārstāvjiem, kā arī bezjēdzīgu un kaitīgu retoriku, kurā apgalvots, ka starptautiskie partneri, iespējams, ir nodomājuši „ievilkt Gruziju karā”; ar bažām norāda uz aizvien lielāko pret rietumiem vērsto propagandu, dezinformāciju un retoriku Gruzijā, kas ir pretrunā ar neatlaidīgo un ārkārtīgi lielo sabiedrības atbalstu valsts eiroatlantiskajai integrācijai;

13.  aicina Gruzijas iestādes pabeigt valsts vēlēšanu reformu un novērst pastāvīgās nepilnības vēlēšanu kampaņās un vēlēšanu norisē laikus pirms 2024. gada parlamenta vēlēšanām saskaņā ar EDSO/ODIHR ieteikumiem, it sevišķi par valsts amatpersonu un kandidātu spiedienu uz vēlētājiem, un apgalvojumiem par iebiedēšanu, piespiešanu un balsu pirkšanu, kā arī administratīvo resursu nepareizu izmantošanu vēlēšanu laikā; atzinīgi vērtē to, ka Gruzijas iestādes ir iesniegušas vēlēšanu kodeksa grozījumu projektu EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijai atzinuma sniegšanai, un aicina iestādes pilnībā īstenot gaidāmos šo struktūru ieteikumus vēl pirms minētā grozījumu projekta pieņemšanas; mudina Gruzijas iestādes risināt jautājumu par ārvalstīs dzīvojošu Gruzijas pilsoņu balsstiesībām; pauž nožēlu par to, ka Starptautiskā Godīgu vēlēšanu un demokrātijas biedrība ir izslēgta no parlamentārās darba grupas vēlēšanu reformas jautājumos, un prasa to iekļaut šajā procesā; atgādina Gruzijas iestādēm par to apņemšanos samazināt vēlēšanu slieksni parlamenta vēlēšanās;

14.  uzsver, ka ir jānovērš savtīgo interešu pārmērīgā ietekme uz ekonomisko, politisko un sabiedrisko dzīvi, kas ir viena no Komisijas noteiktajām prioritātēm, kuras jāīsteno, pirms Gruzijai tiek piešķirts kandidātvalsts statuss; iesaka sistemātiski risināt savtīgo interešu, jo īpaši oligarha un bijušā premjerministra Bidzina Ivanishvili, pārmērīgo ietekmi, veicot strukturālas un regulatīvas reformas dažādās valsts politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās dzīves jomās; atkārtoti aicina Padomi un demokrātiskos partnerus veikt atbilstīgus pasākumus, tostarp piemērot individuālas sankcijas Ivanishvili un visām personām, kas pieļauj un ir atbildīgas par demokrātiskā politiskā procesa pasliktināšanos;

15.  atzinīgi vērtē apspriešanos ar Venēcijas komisijas saistībā ar neseno likumprojektu par “deoligarhizāciju; mudina Gruzijas parlamentu pienācīgi ņemt vērā gaidāmo Venēcijas komisijas atzinumu un nodrošināt, ka jebkurš likumprojekts šajā jautājumā, kad tas tiks pieņemts, ir saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem un ka tā pamatā ir mērķis ar sistēmiskas pieejas palīdzību novērst jebkādu savtīgu interešu pārmērīgu ietekmi uz ekonomisko, politisko un sabiedrisko dzīvi;

16.  pauž nopietnas bažas par Dr. David E. Smith, M.D. & Associates sagatavoto toksikoloģijas ziņojumu, kurā secināts, ka daudzus Mikheil Saakashvili patoloģiskos simptomus izraisa saindēšanās ar smagajiem metāliem, tādējādi veicinot viņa veselības stāvokļa straujo pasliktināšanos; atkārtoti norāda, ka Gruzijas valdība ir pilnībā atbildīga par bijušā prezidenta veselību un labbūtību un ka tā būtu jāsauc pie atbildības, ja ar viņu kaut kas notiktu; aicina Gruzijas prezidentu izmantot savas konstitucionālās prerogatīvas, lai šo problēmu atrisinātu; aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos aktīvi iesaistīties bijušā prezidenta atbrīvošanas nodrošināšanā; atkārtoti aicina Gruzijas iestādes humanitāru apsvērumu dēļ un nolūkā mazināt politisko polarizāciju atbrīvot bijušo prezidentu Mikheil Saakashvili un ļaut viņam vērsties pēc medicīniskās palīdzības ārzemēs saskaņā ar Gruzijas Kriminālprocesa kodeksa 283. pantu;

Tiesiskums, laba pārvaldība un mediju brīvība

17.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot vērienīgu, patiesu un vispusīgu tiesu sistēmas reformu, balstoties uz pārredzamu un rezultatīvu tiesu sistēmas reformas stratēģiju un rīcības plānu laikam pēc 2021. gada, kas izmanto plašu, iekļaujošu un starppartiju apspriešanās procesu; pauž nožēlu par to, ka tiesu sistēmas reforma ir apstājusies un vairākās svarīgās jomās pat piedzīvojusi regresu; aicina iestādes novērst Venēcijas komisijas konstatētos trūkumus visu līmeņu tiesnešu izvirzīšanā un iecelšanā un ģenerālprokurora izvirzīšanā un iecelšanā, īpaši Augstākajā tiesā, lai procesu pilnībā saskaņotu ar Eiropas standartiem; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai saskaņotu ģenerālprokurora iecelšanu ar Venēcijas komisijas ieteikumiem; aicina veikt rūpīgu Augstās tieslietu padomes reformu, kas būtu jāveic, pirms tiek iecelti atlikušie tās locekļi, un šai procedūrai vajadzētu būt pārredzamai, balstītai uz nopelniem un saskaņā ar Eiropas standartiem; šajā sakarībā uzsver savstarpēji saskaņoto ES un Gruzijas asociācijas programmu 2021.–2027. gadam un uzsver saistības, ko tajā uzņēmušās Gruzijas iestādes, it sevišķi attiecībā uz Augstās tieslietu padomes un ģenerālprokuratūras reformu;

18.  uzsver, ka sasteigta un nepārredzama rīcība svarīgu amatpersonu iecelšanā vai institucionālās izmaiņās tikai rada lielāku tiesu sistēmas politizāciju, kura ir nekavējoties jānovērš; šajā sakarībā jo īpaši pauž nožēlu par to, ka Augstākās tiesas tiesneši tika iecelti amatā uz mūžu, pirms tika novērsti ODIHR un Venēcijas komisijas konstatētie trūkumi iecelšanas procesā, un neraugoties uz atkārtotiem aicinājumiem pārtraukt un saskaņot iecelšanas procesu ar Eiropas standartiem; atkārto, ka tiesu sistēmas reformas progresa trūkums nozīmēja, ka nebija izpildīti nosacījumi, lai līdz 2021. gada septembrim saņemtu ES makrofinansiālo palīdzību 75 miljonu EUR apmērā; uzsver, ka iecelšana amatā vienmēr jāveic, pārredzami, nodrošinot pilnīgu atbilstību Eiropas standartiem un balstoties uz godprātību, neatkarību, neitralitāti un kompetenci;

19.  pauž bažas par to, ka turpinās valsts nozagšana un stagnācija cīņā pret korupciju; atkārtoti aicina Gruzijas iestādes pastiprināt cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību; ņem vērā pieņemtās izmaiņas tiesību aktos, ar ko izveido jaunu Korupcijas apkarošanas biroju, un aicina Gruzijas iestādes iesniegt šīs izmaiņas Venēcijas komisijai atzinuma sniegšanai un pilnībā īstenot gaidāmos ieteikumus, jo īpaši, lai jaunais Korupcijas apkarošanas birojs varētu neatlaidīgi risināt augsta līmeņa korupcijas lietas, un nodrošināt tam pienācīgus līdzekļus un resursus, lai tas varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras; turklāt aicina Gruzijas iestādes īstenot tiesību normas par korupcijas novēršanu, godprātības principiem un interešu konfliktiem civildienestā un nodrošināt to pārkāpumu atklāšanu;

20.  aicina Gruzijas iestādes rezultatīvi izmeklēt nelikumīgo masveida noklausīšanos, kas tika atklāta 2021. gada septembrī un kurā bija iekļauta ES delegācijas Gruzijā vadītāja saziņa; pauž bažas par Gruzijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem, kas palielina to noziegumu klāstu, attiecībā uz kuriem ir atļautas slepenas izmeklēšanas darbības, un šo darbību ilgumu, un ko Gruzijas parlaments pieņēma 2022. gada 7. jūnijā, bet kam prezidents 2022. gada 22. jūnijā noteica veto; aicina Gruzijas iestādes īstenot Venēcijas komisijas 2022. gada 26. augustā sniegtos ieteikumus, jo īpaši, lai nodrošinātu pārredzamu un iekļaujošu likumdošanas procesu, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību;

21.  uzsver, ka Komisijas atzinumā uzsvars likts uz daudzlīmeņu pārvaldību, decentralizācijas procesu un valsts pārvaldes reformām nolūkā izveidot sekmīgu Eiropas standarta vietējo pašpārvaldi un novērst varas koncentrēšanos centrālajā līmenī; uzstāj, ka svarīga nozīme ir decentralizētai sadarbībai starp ES un Gruziju; uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk stiprināt administratīvās spējas centrālās un vietējās pārvaldes līmenī;

22.  pauž nopietnas bažas par to, ka, neraugoties uz Gruzijas stingro tiesisko regulējumu vārda brīvības un mediju brīvības garantēšanai, 2021. gadā pasliktinājās mediju vide un žurnālistu drošība; nosoda žurnālistu iebiedēšanas, pret viņiem vērstu draudu un vardarbības, un vajāšanas gadījumus, tostarp arvien biežāk notiekošu kriminālizmeklēšanu par mediju darbiniekiem un īpašniekiem; aicina Gruzijas iestādes nekavējoties reaģēt uz ziņām par nelikumīgu iejaukšanos un ļaunprātīgu varas izmantošanu pret mediju pārstāvjiem un rezultatīvi izmeklēt tās, kā arī saskaņot ar starptautiskajiem standartiem un Venēcijas komisijas ieteikumiem tiesību aktus, kas attiecas uz mediju brīvību, piemēram, Likumu par elektroniskajiem sakariem;

23.  aicina Gruziju nodrošināt mediju brīvību, kas ietver redakcionālo neatkarību, pārredzamas mediju īpašumtiesības un plurālistisku, objektīvu un nediskriminējošu politisko uzskatu atspoguļojumu privāto un jo īpaši sabiedrisko raidorganizāciju programmās, un jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā, kā arī netraucētu piekļuvi informācijai, kurai vajadzētu būt publiski pieejamai, un nodrošināt žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošību, aizsardzību un iespēcinātību; aicina visus Gruzijas iestāžu pārstāvjus atturēties no agresīvas retorikas un diskriminējošas attieksmes pret mediju pārstāvjiem Gruzijā un savos publiskajos paziņojumos iestāties par iecietīgu pieeju, kas respektē cilvēktiesības;

24.  aicina Gruzijas iestādes izbeigt politiski motivētas krimināllietas un pārskatīt notiekošās krimināllietas pret mediju darbiniekiem, mediju īpašniekiem, kas kritizē valdību, un tuviem viņu ģimenes locekļiem; šajā sakarībā atgādina par “Mtavari TV” direktora Nika Gvaramia lietu un citu mediju, piemēram, “Formula TV” un “Pirveli TV”, režisoru un dibinātāju lietu; pauž dziļas bažas par to, ka 2022. gada 2. novembrī Tbilisi Apelācijas tiesa apstiprināja Nika Gvaramia notiesāšanu saistībā ar apšaubāmām apsūdzībām, neraugoties uz būtiskajiem jautājumiem, kas tika uzdoti saistībā ar šo lietu, jo īpaši par tās termiņiem un apsūdzībām; atgādina par galvenajām prioritātēm, ko Komisija norādījusi savā 2022. gada 17. jūnija atzinumā, tostarp aicinājumu Gruzijas iestādēm nodrošināt, ka pret mediju īpašniekiem uzsāktie kriminālprocesi atbilst visaugstākajiem juridiskajiem standartiem; pieņem zināšanai Gruzijas tiesībsarga 2022. gada 7. decembra paziņojumu, kurā Gruzijas prezidents aicināts izmantot apžēlošanas mehānismu attiecībā uz Nika Gvaramia, ņemot vērā to, ka šajā lietā trūkst pamatojuma un tā ir pretrunā krimināltiesību pamatprincipiem; sagaida, ka Eiropas Ārējās darbības dienests un ES delegācija Gruzijā turpinās sekot līdzi visām Gruzijas tiesas prāvām uz vietas, kas saistītas ar politiski motivētām lietām;

25.  sagaida, ka Gruzijas valdība un iestādes pēc ziņām, ka žurnālisti, kas nav Gruzijas žurnālisti, ir saskārušies ar vajāšanu un valdības iejaukšanos pie Gruzijas robežas, nopietni uztvers savu pienākumu gādāt par tādu cilvēku drošību, kuri glābjas no autoritāriem režīmiem;

26.  atgādina, ka Gruziju ievērojami ietekmē Krievijas propaganda un dezinformācijas kampaņas; uzsver, ka ir svarīgi pastāvīgi censties palielināt Gruzijas sabiedrības pretestību šādām kampaņām un mēģinājumiem ietekmēt Gruzijas politiku un sabiedrisko domu, tostarp aizsargājot mediju plurālismu un neatkarību un uzlabojot medijpratību; aicina ES iestādes un dalībvalstis turpināt stiprināt sadarbību ar attiecīgajām Gruzijas iestādēm, lai vērstos pret Krievijas dezinformāciju un tās sekām;

27.  norāda, ka Krievijas propaganda kā ietekmes instrumentu Gruzijā izmanto totalitāro pagātni un totalitāro komunistu līderu kultu; uzsver, ka Staļina slavināšana, tostarp izvietojot jaunas viņa statujas, kropļo komunisma asiņaino un nežēlīgo mantojumu un ir vēršanās pret miljoniem staļinisma terora upuru; uzteic pilsonisko sabiedrību par Krievijas dezinformācijas apkarošanu, tostarp izmantojot tādas iniciatīvas kā Padomju pagātnes izpētes laboratorija (SovLab);

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

28.  nosoda vardarbību, kas 2021. gada 5. jūlijā tika vērsta pret miermīlīgajiem Tbilisi praida gājiena dalībniekiem un žurnālistiem, kuri ziņoja par šo pasākumu; stingri nosoda to, ka netiek veikta rūpīga izmeklēšana vai kriminālvajāšana pret personām, kas atbildīgas par vardarbības organizēšanu; norāda, ka sešiem vardarbības pastrādātājiem 2022. gada aprīlī tika piespriests ne vairāk kā piecu gadu cietumsods, tomēr aicina Ģenerālprokuratūru veikt visaptverošu un efektīvu izmeklēšanu par visiem vardarbības organizētājiem un pastrādātājiem, ņemot vērā mediju, pilsoniskās sabiedrības un Gruzijas tiesībsardzes savākto pierādījumu lielo apjomu; atzīmē, ka plānotie 2022. gada Tbilisi praida pasākumi notika iekštelpās un ka policija laikus reaģēja, lai novērstu pret praidu vērsto grupu iejaukšanos un vardarbību; mudina Gruzijas valdību ievērot tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un vārda brīvību un aicina Gruzijas iestādes nodrošināt demonstrētāju drošību;

29.  aicina iestādes jo īpaši nodrošināt sieviešu un citu neaizsargātu grupu, piemēram, LGBTQI+ kopienas un etnisko minoritāšu, cilvēktiesību aizsardzību un praksē pilnībā īstenot tiesību aktus cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas jomā un efektīvi apkarot nesodāmību par visiem cilvēktiesību pārkāpumiem, bet jo īpaši par nopietniem šo tiesību pārkāpumiem; mudina pieņemt cilvēktiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam un rīcības plānu; pauž atzinību Gruzijas valdībai par to, ka premjerministra uzraudzībā ir izveidota Starpaģentūru koordinācijas komiteja ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai; aicina Gruzijas iestādes strādāt pie deinstitucionalizācijas stratēģijas un rīcības plāna saskaņā ar Bērnu tiesību kodeksa prasībām, jo vardarbība pret bērniem ģimenē un aprūpes iestādēs, audžuģimenē un izglītības iestādēs joprojām ir būtiska problēma;

30.  aicina Gruzijas iestādes vairāk uzlabot sieviešu pārstāvību un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm visos politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās dzīves līmeņos, izskaust nevienlīdzību darba tirgū un no dzimuma atkarīgās darba samaksas atšķirības; mudina Gruzijas valdību un iestādes pieņemt un efektīvi īstenot pasākumus, lai apkarotu dzimumbalstītu vardarbību, vardarbību ģimenē un feminicīdu, pastiprināt atbalstu izdzīvojušajām personām un īstenot rehabilitācijas programmas vainīgajiem un izpratnes veicināšanas kampaņas, jo īpaši vietējās kopienas līmenī;

31.  nosoda LGBTQI+ grupu un personu pastāvīgo diskrimināciju, ieskaitot darba, veselības, sociālajā un ekonomikas jomā, kā arī to, ka pret tām vēršas galējo nacionālistu naida grupas;

32.  atkārto, cik svarīga ir neatkarīga Gruzijas valsts iestāžu uzraudzība; šajā sakarībā pauž ievērojamas bažas par Valsts inspektora dienesta likvidēšanu pretēji ODIHR ieteikumiem un bez jēgpilnas iepriekšējas apspriešanās; uzsver Gruzijas tiesībsardzes Nino Lomjaria pozitīvo lomu cilvēktiesību aizsardzībā, labas pārvaldības veicināšanā, tiesiskuma stiprināšanā, mediju brīvības aizsardzībā un izpildvaras politikas un darbību atbilstības starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem pārraudzībā; nosoda regulāros mēģinājumus, tostarp tos, kurus veic iestādes, vājināt Gruzijas tiesībsarga neatkarību un viest šaubas par tiesībsarga amata un darbinieku integritāti; atzinīgi vērtē neatkarīgas valdes izveidi, lai vērtētu tiesībsarga amata kandidātus, un aicina parlamenta vairākumu nekavējoties izvēlēties vienu no trim valdes izvirzītajiem vadošajiem neatkarīgajiem kandidātiem;

33.  uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju būtisko nozīmi demokrātiskajā uzraudzībā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt politisko, tehnisko un finanšu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem un sadalīt pamata līdzekļus pilsoniskajai sabiedrībai, lai veicinātu spēju veidošanu un zināšanas;

34.  aicina Gruziju ierobežot tādas stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību izmantošanu, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem un mediju pārstāvjiem un kavē viņu kritisko un neatkarīgo darbu;

35.  pauž bažas par Gruzijas patvēruma meklētāju skaitu ES un aicina Gruzijas iestādes pastiprināt sadarbību ar saviem Eiropas partneriem un veikt turpmākus pasākumus, lai šo jautājumu risinātu;

Ekonomiskās un tirdzniecības attiecības

36.  atzinīgi vērtē Gruzijas pozitīvos rezultātus tās tiesību aktu tuvināšanā un pilnībā funkcionējošas tirgus ekonomikas veidošanā; aicina izmantot ekonomikas un investīciju plāna sniegtās iespējas, lai veidotu dinamisku un noturīgu ekonomiku, kas ir gatava integrācijai ES vienotajā tirgū; turklāt atzinīgi vērtē to, ka ES ir Gruzijas galvenā tirdzniecības partnere, jo aptuveni 21 % no Gruzijas kopējā tirdzniecības apjoma ir ar ES; aicina Komisiju pārskatīt DCFTA potenciālu palielināt tirdzniecības apjomus starp ES un Gruziju, izmantojot koordinētu palīdzību, galveno uzmanību pievēršot atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem un strukturālajām reformām, tostarp attīstot kvalitatīvu infrastruktūru, piemēram, laboratorijas Gruzijā, lai nodrošinātu ES sertifikāciju sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un attiecībā uz standartiem par tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai; atzinīgi vērtē Gruzijas pieteikumu pievienoties vienotajai euro maksājumu telpai;

37.  mudina Gruzijas iestādes palielināt mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību DCFTA, jo īpaši palielinot komunikāciju par tiem pieejamajām iespējām, uzlabojot piekļuvi eksporta kompleksiem un pēc iespējas labāk izmantojot pašreizējās Komisijas programmas ENPARD Gruzijai (Eiropas kaimiņattiecību programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai) un EU4Business;

Nozaru sadarbība

38.  atkārto, ka AN, DCFTA un 2021.–2027. gada asociācijas programma nodrošina stabilu satvaru Gruzijas tuvināšanai ES, tai pakāpeniski integrējoties ES vienotajā tirgū un uzlabojot nozaru sadarbību;

39.  aicina Komisiju un Padomi veidot pastiprinātu un strukturētu politisko dialogu ar Gruziju un citām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, lai sekmētu dziļāku ekonomisko integrāciju un tiesību aktu saskaņošanu; uzskata, ka šajā dialogā būtu jāietver tikšanās Eiropadomes ietvaros ar attiecīgo valstu vadītājiem un to pārstāvjiem regulāri un strukturēti būtu jāpiedalās Eiropadomes darba grupu un komiteju sanāksmēs, un ka šīs valstis būtu jāiekļauj novērotāju statusā saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulu (ES) Nr. 182/2011(4) izveidoto komiteju darbā, lai stiprinātu valstu reformu virzību un administratīvo zinātību;

40.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot transporta, enerģētikas un digitālo savienotību, lai pilnībā izmantotu Gruzijas ģeogrāfisko un ekonomisko potenciālu visos līmeņos, it sevišķi mazās, vidēja lieluma un lauku pašvaldībās;

41.  aicina Gruziju uzlabot tās enerģētikas nozari un savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju, vēl vairāk pastiprināt savu iesaisti cīņā pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzībā, īpaši saglabājot biodaudzveidību un aizsargājamās teritorijas, tostarp turpinot tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis un Eiropas zaļā kursa rīcībpolitikām, kā arī stiprinot Gruzijas administrāciju, lai būtu iespējama zaļā pārkārtošanās;

42.  aicina Gruzijas iestādes veikt izšķirīgus pasākumus, lai nodalītu un sertificētu elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatorus nolūkā paātrināt zaļo pārkārtošanos un samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas saskaņā ar plānu REPowerEU;

43.  mudina Komisiju, gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu un Gruziju novērtēt iespējas Gruzijas elektrotīklu sinhronizēt ar Eiropas kontinentālo tīklu un iekļaut Gruziju kontinentālās Eiropas sinhronajā zonā;

44.  aicina Gruzijas valdību pastiprināt centienus palielināt un uzturēt sociālekonomisko attīstību, lai nodrošinātu ienākumu līmeņa celšanos un reģionālo attīstību; atkārtoti pauž atbalstu cilvēkkapitāla attīstībai, stiprinot privātā sektora lomu profesionālās izglītības sistēmas pārvaldībā un prasmju neatbilstības novēršanā, lai uzlabotu nodarbinātības izredzes;

45.  mudina Komisiju, dalībvalstis un Gruziju pastiprināt sadarbību sabiedrības veselības noturības jomā, tostarp sadarbību starp sabiedrības veselības iestādēm, attiecībā uz pētniecības iestādēm un ārkārtas situāciju spējām, kā arī apmainīties ar paraugpraksi un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai izveidotu epidēmijas stratēģijas, kurās uzmanība pievērsta visneaizsargātākajām grupām, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, bezpajumtniekiem, sezonas strādniekiem un migrantiem;

46.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta visaptveroša Gruzijas nacionālā stratēģija sabiedrības veselības jomā 2022.–2030. gadam un tai pievienoto rīcības plānu, kā arī jauno mentālās veselības stratēģiju 2022.–2030. gadam un tai pievienoto rīcības plānu;

47.  atzinīgi vērtē Gruzijas pastāvīgos centienus stiprināt starptautisko sadarbību tiesībaizsardzības jomā ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un ES Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), tostarp to, ka 2022. gada 22. jūnijā CEPOL un Gruzija parakstīja jaunu darba vienošanos, kas uzlabos zināšanu, pieredzes, paraugprakses un koordinētas mācīšanās pieeju kopīgošanu;

48.  atzinīgi vērtē darba tiesību reformu pieņemšanu un aicina Gruzijas valdību vēl vairāk uzlabot Gruzijas darba tiesību aizsardzības sistēmu, tostarp — nodrošinot efektīvu darba inspekcijas sistēmu ar adekvātām kompetencēm, spējām un resursiem, uzlabojot pamata darba tiesību aktus, lai tos pilnībā saskaņotu ar Starptautiskās Darba organizācijas standartiem un ES noteikumiem, ieviešot minimālo algu, kas darāms, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un darba tiesību organizācijām, izstrādājot rezultatīvas sociālās aizsardzības shēmas darba ņēmējiem un izveidojot neoficiālā sektora formalizēšanas rīcības plānu;

49.  aicina Komisiju ar koordinētu palīdzību atbalstīt kopējas viesabonēšanas telpas izveidi starp Gruziju un ES, pievēršot uzmanību starptautiskās viesabonēšanas tarifu pakāpeniskai samazināšanai starp Gruziju un ES saskaņā ar ES noteikumiem, tādējādi aizsargājot patērētāju tiesības, kā arī palīdzot Gruzijai pakāpeniski tuvināties ES acquis un sniedzot ieguldījumu Gruzijas integrācijai Eiropā;

50.  aicina Komisiju atbalstīt Gruzijas centienus pozicionēt valsti kā reģionālu digitālās savienojamības un digitālo pakalpojumu centru un veicināt tās digitālo suverenitāti, attīstot stratēģiskus starptautiskās savienojamības un digitālā transporta koridorus starp Eiropu un dažādām Āzijas daļām caur Gruziju; atzinīgi vērtē ES palīdzības programmas digitalizācijas atbalstam, piemēram, EU4Digital un “Austrumu partnerības savienojumu programma”, taču uzsver arī nepieciešamību nodrošināt piekļūstamu digitālo savienojamību, jo īpaši lauku apvidos, un centienus to panākt; atzinīgi vērtē investīciju iniciatīvu ātrai platjoslai lauku apdzīvotām vietām; atzinīgi vērtē valsts kiberdrošības stratēģijas un rīcības plāna 2021.–2024. gadam pieņemšanu; aicina Gruzijas iestādes sadarboties ar ES, lai stiprinātu valsts kibernoturību saskaņā ar ES paraugpraksēm un tiesību aktiem, jo īpaši ES Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvu(5);

51.  aicina Komisiju un Gruziju apsvērt iespēju palielināt Eiropas transporta tīkla projektu skaitu Gruzijā; uzsver Ķīnas investīciju stratēģiskajā infrastruktūrā negatīvo ietekmi uz drošību; pauž nožēlu par to, ka pēc tam, kad Gruzijas valdība 2020. gadā atcēla projekta līgumu ar Anaklijas Attīstības konsorciju, joprojām kavējas Anaklijas dziļjūras ostas attīstība; pauž cerību, ka Gruzija paātrinās šīs ostas būvniecību saskaņā ar Gruzijas stratēģiskajiem eiroatlantiskajiem mērķiem;

52.  atzinīgi vērtē Gruzijas iesaistīšanos ES pētniecības un inovācijas programmā 2021.–2027. gadam “Apvārsnis Eiropa”, kas paver jaunas iespējas Gruzijas zinātnes un inovācijas kopienai, un atzinīgi vērtē Gruzijas apņemšanos sākt procesu ar mērķi kļūt par programmas “Erasmus+” asociēto trešo valsti;

Institucionālie noteikumi

53.  atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Gruzijas parlamentāro demokrātiju, attīstot tās spējas; pauž nožēlu par to, ka nav pieņemts Eiropas Parlamenta piedāvājums Gruzijas parlamentam izveidot Žana Monē dialogu;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gruzijas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 261, 30.8.2014., 4. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0235. (3) OV L 218, 23.8.2022., 40. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).