Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvo Austrumu miera procesu, jo īpaši 2017. gada 18. maija rezolūciju par divu valstu risinājuma panākšanu Tuvajos Austrumos(1),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. janvāra un 2016. gada 20. jūnija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–  ņemot vērā 2022. gada 3. oktobrī rīkoto ES un Izraēlas Asociācijas padomes sanāksmi un tās secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. gada ziņojumu par Izraēlas apmetnēm okupētajā Jordānas Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē,

–  ņemot vērā ES teroristu sarakstu,

–  ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas,

–  ņemot vērā 1993. un 1995. gada Oslo vienošanās,

–  ņemot vērā 2002. gada Arābu valstu miera iniciatīvu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ES ir atkārtoti apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam, kas paredz, ka mierā un garantētā drošībā pastāvētu līdzās divas suverēnas, demokrātiskas valstis, Jeruzalemei esot šo abu valstu galvaspilsētai;

B.  tā kā ANO Drošības padome šajā jautājumā ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas, tostarp Rezolūciju Nr. 2334 (2016. gads); tā kā 27 ES dalībvalstis savā paziņojumā pēc ES un Izraēlas Asociācijas padomes pēdējās sanāksmes atsaucās uz šīm rezolūcijām un norādīja, ka tās ir jāievēro;

C.  tā kā Eiropas Savienības pārstāvja biroja 2021. gada ziņojumā tika norādīts, ka iepriekšējā gadā ir palielinājies apmetņu objektu skaits okupētajās palestīniešu teritorijās (22 030), jo īpaši Austrumjeruzalemē, kur jaunu dzīvojamo vienību skaits ir vairāk nekā divkāršojies salīdzinājumā ar 2020. gadu (no 6288 līdz 14 894), un tā ir daļa no Izraēlas apmetņu pastāvīgas paplašināšanas tendences;

D.  tā kā vardarbību, terorismu, tostarp uzbrukumus civiliedzīvotājiem, un kūdīšanu uz vardarbību saasina provokatīvi pasākumi un musinoša retorika un tie principā nav savienojami ar konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā; tā kā Savienība izsaka līdzjūtību visu upuru ģimenēm;

E.  tā kā gan izraēliešiem, gan palestīniešiem ir tiesības dzīvot drošībā; tā kā tas ietver tiesības aizsargāt savu teritoriju un aizstāvēt savas likumīgās drošības intereses;

F.  tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir saasinājis nestabilitāti un ģeopolitisko spriedzi reģionā un krasi pieaug pārtikas nodrošinājuma nepietiekamība;

G.  tā kā 2022. gada 11. maijā Izraēlas militārā reida laikā okupētā Jordānas Rietumkrasta pilsētā Dženinā tika nogalināta žurnāliste Shireen Abu Akleh; tā kā, neraugoties uz daudziem aicinājumiem, nav veikta neatkarīga izmeklēšana par viņas nogalināšanu un šā nozieguma izdarītāji nav saukti pie atbildības;

H.  tā kā Tiesa 2019. gada 12. novembrī pieņēma nolēmumu par ES politiku tirdzniecībā diferencēt produktus, kas nāk no Izraēlas valsts teritorijas un no okupētajām palestīniešu teritorijām(2); tā kā ES ir attiecīgi jāpiemēro šis nolēmums;

I.  tā kā Izraēla ir demokrātiska valsts, kurā pēdējās likumdevēja vēlēšanas notika 2022. gada 1. novembrī; tā kā pēdējās Palestīnas parlamenta vēlēšanas notika 2006. gadā un tajās Gazā uzvarēja ES sarakstā iekļautā teroristu organizācija “Hamas”; tā kā pēdējās palestīniešu prezidenta vēlēšanas notika 2005. gada janvārī;

J.  tā kā jau 15 gadus ilgst Gazas joslas blokāde, kas divus miljonus iedzīvotāju iesprosto 40 kilometrus garā un 11 kilometrus platā teritorijā; tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (UN OCHA) dati liecina, ka 53 % Gazas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa;

K.  tā kā starptautiskā sabiedrība ir pastāvīgi aicinājusi repatriēt Hadar Goldin un Oron Shaul mirstīgās atliekas uz Izraēlu, jo to paturēšana Gazā ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums, un tā kā starptautiskā sabiedrība ir paudusi vienprātīgu solidaritāti ar Goldin un Shaul ģimenēm,

L.  tā kā Izraēlas iestādes ir nojaukušas būtisku infrastruktūru, ko pamatpakalpojumu sniegšanai finansē starptautiski līdzekļu devēji; tā kā pašlaik pastāv apturēšanas vai nojaukšanas rīkojumi vairākām struktūrām, ko finansējusi ES vai dalībvalstis;

M.  tā kā 2021. gada oktobrī Izraēlas Aizsardzības ministrija izdeva militāru rīkojumu, kurā sešas palestīniešu nevalstiskās organizācijas tika noteiktas par “nelikumīgām apvienībām” (teroristu organizācijām); tā kā 2022. gada augustā Izraēlas spēka struktūras šo organizāciju birojos veica kratīšanu, konfiscēja dokumentus un iznīcināja aprīkojumu;

N.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai šajā reģionā, un konkrētāk — Izraēlā, Jordānas Rietumkrastā un Gazā, ir būtiska nozīme, veidojot tiltus sabiedrībā un sekmējot miera, iecietības un nevardarbības gaisotni,

Vispārēji principi

1.  atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu sarunu ceļā panāktam divu valstu risinājumam, kas balstītos uz 1967. gada robežlīnijām, mierā un garantētā drošībā pastāvot līdzās divām suverēnām, demokrātiskām valstīm un Jeruzalemei esot abu valstu galvaspilsētai, un pilnībā ievērojos starptautiskās tiesības;

2.  aicina izbeigt ieilgušo Izraēlas un palestīniešu konfliktu un palestīniešu teritoriju okupāciju, šai nolūkā ar starptautiskās sabiedrības atbalstu atjaunot patiesas miera sarunas starp abām pusēm, balstoties uz noteiktajiem parametriem divu valstu risinājumam, lai rezultātā vienotos par galīgā statusa nolīgumu un panāktu savstarpēju atzīšanu;

3.  mudina abas puses no jauna apliecināt savu apņemšanos attiecībā uz divu valstu risinājumu; aicina nākamo Izraēlas valdību skaidri apņemties atbalstīt divu valstu risinājumu; aicina izraēliešu un palestīniešu līderus atturēties no provokatīvām darbībām un retorikas, ka arī no vienpusējiem lēmumiem;

4.  pauž nožēlu par reālu rezultātu trūkumu Tuvo Austrumu miera procesā pēdējās desmitgadēs — kā rezultātā ir turpinājusies vardarbība un terorisms, pastāvīgi pasliktinās situācija okupētajās palestīniešu teritorijās, palielinās neapmierinātība palestīniešu sabiedrībā, palielinās spriedze un nedrošība Izraēlā — un to, ka teroristu un ekstrēmistu grupējumi šo konfliktu izmanto kā instrumentu;

Šķēršļi divu valstu risinājuma īstenošanai

5.  atgādina, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām apmetnes ir nelikumīgas, prasa nekavējoties apturēt to būvēšanu un uzsver, ka nesenie lēmumi izveidot jaunas apmetnes vēl vairāk apdraud izredzes uz divu valstu risinājuma dzīvotspēju, jo īpaši E1 teritorijā un Jordānas Rietumkrastā; nosoda apmetņu iemītnieku vardarbību un prasa saukt pie atbildības;

6.  aicina Izraēlu pilnībā ievērot okupācijas varas pienākumus un saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ievērot palestīniešu cilvēktiesības;

7.  stingri nosoda pastāvīgo terorismu pret Izraēlu un atgādina par Izraēlas tiesībām pastāvēt un sevi aizsargāt; pilnībā atzīst Izraēlas likumīgās bažas par drošību un problēmas, ar kurām tā saskaras; atkārtoti norāda, ka Izraēlai ir visas tiesības cīnīties pret vardarbības aktiem un tiesības aizsargāt savus civiliedzīvotājus;

8.  nosoda visus vardarbības aktus starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp nesamērīgu spēka lietošanu Izraēlas aizsardzības spēku militārajās operācijās, teroristu uzbrukumus nevainīgiem civiliedzīvotājiem un uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, apmetņu iemītnieku pieaugošo vardarbību un neselektīvos uzbrukumus, tostarp raķešu uzbrukumus, ko veic ES sarakstā iekļautas palestīniešu teroristu organizācijas, to vidū organizācija “Hamas”, grupējums “Palestīniešu islāma džihāds” un Palestīnas Atbrīvošanas tautas fronte;

9.  uzsver obligāto nepieciešamību Eiropas Savienībai strādāt partnerībā ar Izraēlu, Palestīniešu pašpārvaldi, Amerikas Savienotajām Valstīm un reģiona arābu partneriem, lai novērstu Gazas joslas un Rietumkrasta teroristu grupējumu atkārtotu apgādāšanu ar ieročiem un ieroču kontrabandu, raķešu ražošanu un tuneļu būvniecību; vēlreiz uzsver neatliekamo uzdevumu, proti, ir jāatbruņo visi teroristu grupējumi Gazas joslā, kā tas norādīts iepriekšējos Ārlietu padomes secinājumos; nosoda nepieņemamas darbības no Gazā faktiski pie varas esošo iestāžu puses un šajā kontekstā atkārtoti uzsver, ka Palestīniešu pašpārvaldei ir jāuzņemas atbildība par Gazas joslu;

10.  aicina saukt šo vardarbības aktu izdarītājus pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; atgādina, ka viens no pamatnoteikumiem miera un drošības nodrošināšanai ir tas, ka valstis un nevalstiskie dalībnieki ievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, tostarp uzņemoties atbildību par savām darbībām;

11.  atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ievērot attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, tostarp nesen pieņemto Rezolūciju Nr. 2334 (2016. gads), un uzsver, ka tās ir jāievēro, kā ES 27 valstis atkārtoti uzsvēra savā paziņojumā pēc ES un Izraēlas Asociācijas padomes pēdējās sanāksmes;

12.  uzsver, ka demokrātija Palestīnā būtu jāatbalsta vēl vairāk, un aicina starptautisko sabiedrību dubultot centienus tās iestāžu stiprināšanā, lai panāktu vienotību pašu palestīniešu starpā, kas ir būtisks elements, lai panāktu divu valstu risinājumu; mudina palestīniešu spēkus nekavējoties atsākt centienus panākt izlīgumu, jo īpaši sarīkojot prezidenta un likumdevēju vēlēšanas, kuras rīkot vajadzēja jau sen;

13.  aicina Palestīnā sarīkot pārredzamas, ticamas un iekļaujošas vēlēšanas; pauž nopietnas bažas par personām, kas saistītas ar ES sarakstā iekļautām teroristu organizācijām un kandidē vai tiecas kandidēt uz Palestīnas politiskajiem amatiem; aicina Izraēlu ļaut šīm vēlēšanām notikt Austrumjeruzalemē; uzstāj, ka Eiropas Savienībai un Parlamentam ir jāvar pēc uzaicinājuma novērot šīs vēlēšanas;

14.  nosoda Palestīniešu pašpārvaldes un Gazas de facto varasiestāžu sistemātiskos centienus apspiest opozīciju, tostarp patvaļīgi arestējot kritiķus un oponentus, kuri pēc tam bieži tiek spīdzināti vai saskaras ar cita veida sliktu izturēšanos, un ierobežojot vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību;

15.  mudina Izraēlu izbeigt plaši izplatīto praksi bez tiesas procesa turēt administratīvā apcietinājumā palestīniešus, tostarp nepilngadīgos, un prasa ievērot tiesības uz pienācīgu procesu; nosoda to, ka palestīniešu kaujinieku grupējumi izmanto nepilngadīgos par pašnāvniekiem spridzinātājiem;

16.  uzsver, ka palestīniešiem ir tiesības savā teritorijā izmantot savus dabas resursus, tostarp ūdens resursus, energoresursus un lauksaimniecības zemi;

17.  izsaka līdzjūtību Izraēlas kareivju Hadar Goldin un Oron Shaul ģimenēm; pauž nožēlu par to, ka organizācija “Hamas” ir atteikusies atdot viņu mirstīgās atliekas Izraēlai apglabāšanai; aicina darīt visu iespējamo, lai nekavējoties repatriētu viņu mirstīgās atliekas; turklāt prasa nekavējoties atbrīvot Izraēlas pilsoņus Avraham Mengistu un Hisham Al-Sayed, kuri nav izdarījuši nekādu noziegumu vai pārkāpumu, ar ko “Hamas” varētu pamatot viņu turēšanu gūstā Gazas joslā;

18.  aicina Izraēlas Valsti ļaut sniegt humāno palīdzību visneaizsargātākajiem gan Rietumkrastā, gan Gazā; atkārtoti aicina nekavējoties izbeigtu blokādi un atvieglot Gazas joslā pastāvošo humanitāro krīzi, vienlaikus sniedzot nepieciešamās drošības garantijas, lai novērstu vardarbību pret Izraēlu; atkārtoti apstiprina, ka ir jānodrošina, lai ES finansējums tiktu piešķirts konkrētiem projektiem Gazā saskaņā ar trīspusēju mehānismu, kas paredzēts civiliedzīvotāju finansiālam atbalstam; prasa nodrošināt Eiropas Parlamenta deputātiem netraucētu piekļuvi Gazas joslai;

19.  aicina nekavējoties izbeigt palestīniešu mājokļu nojaukšanu; aicina ES un tās dalībvalstis pieprasīt kompensāciju par visas ES finansētās infrastruktūras nojaukšanu okupētajās palestīniešu teritorijās;

20.  pauž bažas par pilsoniskās sabiedrības rīcības iespēju samazināšanos Izraēlā un okupētajās palestīniešu teritorijās un mudina ES šo jautājumu noteikt par vienu no prioritātēm politiskajā dialogā ar Izraēlas valdību un Palestīniešu pašpārvaldi;

Eiropas Savienības loma

21.  aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā (ESĪP) izveidot Eiropas miera iniciatīvu, lai atjaunotu politisku perspektīvu taisnīgam, visaptverošam un ilgstošam mieram starp Izraēlu un Palestīnu; šajā nolūkā aicina pagarināt ESĪP pilnvaru termiņu līdz brīdim, kad tiks faktiski atrisināts šis ilgstošais konflikts;

22.  aicina šo iniciatīvu veidot kā starptautisku konferenci, kas būtu pirmais solis daudzpusējā satvarā, kurš paredzēts šī mērķa sasniegšanai; atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā Minhenes formāts un mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis Eiropas vārdā uzņemties iniciatīvu atjaunot divu valstu risinājuma ieviešanu;

23.  aicina ES kopā ar attiecīgajām arābu valstīm izpētīt, kā to attiecīgie normalizācijas nolīgumi ar Izraēlu varētu veicināt divu valstu risinājumu un reģiona ekonomisko attīstību;

24.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt visas iniciatīvas, kuru mērķis ir saukt pie atbildības par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem; šajā sakarā uzsver Starptautiskās Krimināltiesas darbu;

25.  atzinīgi vērtē Ārlietu padomes lēmumu atsākt ES un Izraēlas Asociācijas padomes darbību; uzskata, ka tai būtu jāstiprina ES un Izraēlas partnerība, jāapspriež jautājumi, kas saistīti ar Izraēlas un palestīniešu konfliktu, un jātiecas atjaunot Tuvo Austrumu miera procesu;

26.  uzskata, ka finansējums pilsoniskajai sabiedrībai no ES līdzekļiem ir konstruktīva iesaistīšanās tiltu veidošanā starp izraēliešiem un palestīniešiem; aicina ar ES programmām uzlabot tiešus personiskos kontaktus starp dažādām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un sieviešu organizācijām;

27.  uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāatbalsta kopīgas iniciatīvas sociālajā jomā un ekonomikā, tostarp ūdensapgādes un enerģētikas jomā, lai veicinātu labklājību un sociālo apmaiņu starp šīm abām teritorijām; atkārtoti pauž atbalstu stratēģijai Global Gateway, kas sinerģijā ar dienvidu kaimiņreģionam paredzēto ekonomikas un investīciju plānu veidos tirdzniecības saites reģionā;

28.  atzīst ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos nozīmi palestīniešu bēgļu nodrošināšanā ar vitāli svarīgiem pakalpojumiem; atkārtoti uzsver, ka, veidojot izredzes uz divu valstu risinājuma panākšanu, svarīga nozīme ir izglītībai; atkārtoti norāda, ka naids, kūdīšana uz vardarbību un antisemītisms ir pretrunā ES vērtībām un ir būtisks šķērslis konflikta atrisināšanai; atkārtoti pauž nostāju, ka visām skolas mācību grāmatām un skolās izmantotajiem materiāliem, kurus atbalsta ar Savienības līdzekļiem, ir jāatbilst UNESCO miera, iecietības, līdzāspastāvēšanas un nevardarbības standartiem; uzsver, ka tad, ja tiks saņemti skaidri un pamatoti pierādījumi par ļaunprātīgu izmantošanu, ES finansējums būs jāaptur;

29.  atgādina, ka visām ES finansētajām izglītības programmām ir jāatbilst UNESCO miera, iecietības, līdzāspastāvēšanas un nevardarbības standartiem, un stingri nosoda naida runu, vardarbību un antisemītismu, kas joprojām atrodams Palestīniešu pašpārvaldes izglītības programmās;

o
o   o

30.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes priekšsēdētājam un Palestīniešu likumdošanas padomei.

(1) OV C 307, 30.8.2018., 113. lpp. (2) Tiesas spriedums (virspalāta), 2019. gada 12. novembris, Organisation juive européenne un Vignoble Psagot Ltd pret Ministre de l'Économie et des Finances, C-363/18, ECLI:EU:C:2019:954.