Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), it īpaši 17. mērķi, kas paredz atjaunot globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā Mehiko 2022. gada 28.–30. septembrī notikušajā UNESCO Pasaules konferencē par kultūras politiku un ilgtspējīgu attīstību (MONDIACULT 2022) pieņemto noslēguma deklarāciju,

–  ņemot vērā deklarāciju, kas pieņemta pēc 2019. gada 3. maijā Parīzē notikušās Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras un Eiropas lietu ministru neformālās sanāksmes,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2010. gada 8. decembra rezolūciju, ar ko izveido Paplašinātu daļējo nolīgumu par kultūras maršrutiem,

–  ņemot vērā dalībvalstu ekspertu darba grupas atvērtās koordinācijas metodes (AKM) jautājumos 2017. gada 4. maija ziņojumu How culture and the arts can promote intercultural dialogue in the context of the migratory and refugee crisis (“Kā kultūra un māksla var veicināt starpkultūru dialogu migrācijas un bēgļu krīzes kontekstā”),

–  ņemot vērā dalībvalstu ekspertu darba grupas AKM jautājumos 2019. gada 17. decembra ziņojumu Sustainable cultural tourism (“Ilgtspējīgs kultūrtūrisms”),

–  ņemot vērā dalībvalstu ekspertu darba grupas AKM jautājumos 2021. gada 4. jūnija ziņojumu Towards gender equality in the cultural and creative sectors (“Ceļā uz dzimumu līdztiesību kultūras un radošajos sektoros”),

–  ņemot vērā dalībvalstu ekspertu darba grupas AKM jautājumos 2022. gada 5. septembra ziņojumu Strengthening cultural heritage resilience for climate change (“Kultūras mantojuma noturīguma stiprināšana klimata pārmaiņu apstākļos”),

–  ņemot vērā dalībvalstu ekspertu darba grupas AKM jautājumos 2022. gada 22. septembra ziņojumu Stormy Times. Nature and Humans: Cultural Courage for Change (“Vētraini laiki. Daba un cilvēki: kultūras sniegtā drosme īstenot pārmaiņas”),

–  ņemot vērā Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

–  ņemot vērā G20 kultūras ministru 2021. gada 30. jūlijā pieņemto Romas deklarāciju,

—  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 8. panta 2. punktu,

—  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem pret kultūras vērtībām (Nikosijas konvencija),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (COM(2018)0267),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 8. jūnija kopīgo paziņojumu “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (JOIN(2016)0029),

—  ņemot vērā dokumentu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība: stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos,

—  ņemot vērā 2021. gada janvārī publicētās Eiropas Ārējās darbības dienesta un ES valstu kultūras institūtu kopīgās pamatnostādnes,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. oktobra paziņojumu par Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo izvērtējumu (COM(2019)0548),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 15. septembra paziņojumu “Jaunais Eiropas “Bauhaus”: pievilcība, ilgtspēja, kopība” (COM(2021)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 29. jūnija ziņojumu par Kultūras darba plānu (2019–2022) (COM(2022)0317),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 15. novembra secinājumus par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 7. jūnija secinājumus par ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām un rīcības satvaru,

—  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra secinājumus par integrētu pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 21. jūnija secinājumus par ES pieeju kultūras mantojumam konfliktos un krīzēs,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 18. maija secinājumus par kultūras un radošo nozaru atveseļošanu, noturību un ilgtspēju,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 8. jūnija secinājumus par nepieciešamību kultūras mantojumu izvirzīt priekšplānā dažādās politikas jomās Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas līderu apstiprināto 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,

–  ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par jauno Eiropas darba kārtību kultūrai(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par ES stratēģijas veidošanu starptautisko kultūras attiecību jomā(2),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par efektīva politiskā ieguldījuma nodrošināšanu, īstenojot Eiropas Kultūras mantojuma gadu(3),

–  ņemot vērā 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par mākslinieku sociālo statusu(4) un 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par mākslinieku situāciju un kultūras nozares atveseļošanu ES(5),

–  ņemot vērā 2022. gada 8. marta rezolūciju par kultūras, izglītības, mediju un sporta nozīmi cīņā pret rasismu(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par Eiropas kultūras atveseļošanu(7),

–  ņemot vērā 2022. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Eiropas “Bauhaus”(8),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. septembra rezolūciju par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/818, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads)(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/817, ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/888, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 22. decembra Lēmumu (ES) 2021/2316 par Eiropas Jaunatnes gadu (2022)(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Lēmumu (ES) 2020/2229 par grozījumiem Lēmumā Nr. 445/2014/ES, ar ko izveido Savienības rīcību “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam(14),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Lēmumu (ES) 2017/864 par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018),(15),

–  ņemot vērā UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši 27. pantu par tiesībām piedalīties kultūras dzīvē,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2022. gada ziņojumu The Culture Fix: Creative people, places and industries (“Kultūras remonts — radoši cilvēki, radošas vietas, radošās industrijas”),

—  ņemot vērā sagatavošanas darbību “Kultūra ES ārējās attiecībās” un tās ieteikumus,

—  ņemot vērā ES rīcības plānu cīņai pret kultūras preču nelikumīgu tirdzniecību,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 1987. gada 23. oktobra Santjago de Kompostelas deklarāciju saistībā ar Santjago kā pirmā Eiropas kultūras ceļa pasludināšanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu (LES),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. un 167. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0279/2022),

A.  tā kā Komisijas 2018. gada paziņojumam par jaunu Eiropas darba kārtību kultūras jomā (COM(2018)0267) un 2016. gada kopīgajam paziņojumam “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (JOIN(2016)0029) ir bijusi noteicoša loma ES un dalībvalstu kultūrpolitikas veidošanā gan attiecībā uz tās nacionālo, gan starptautisko dimensiju;

B.  tā kā Padomes kultūras darba plāns 2023.–2026. gadam būs galvenais ceļvedis ES kultūras politikas koordinēšanai turpmākajos gados un dos iespēju rosināt paradigmas maiņu, kas kultūras un radošajām nozarēm (KRN) ļaus pielāgoties jaunai normalitātei pēc pandēmijas un attīstīt noturību, saskaroties ar iespējamām problēmām nākotnē;

C.  tā kā kultūra ir sabiedrisks labums un kultūras un radošās nozares un industrijas (KRNI) būtu jāatbalsta, izmantojot vērienīgas politikas sistēmas, pienācīgu publisko un privāto finansējumu un nodrošinot KRNI nodarbinātajiem labvēlīgu vidi, kā arī kultūras pieejamību auditorijai; tā kā ar jauno Eiropas darba kārtību kultūrai būtu jātiecas saglabāt, paplašināt un izplatīt dinamisku un daudzveidīgu Eiropas kultūras ainavu, kas sekmē visu dalībnieku līdzdalību un nevienu neatstāj novārtā;

D.  tā kā kultūras jaunrade ir būtisks veids, kā paust uzskatus, tostarp kritiskus uzskatus pret tiem, kas ir pie varas, un tā kā tādēļ ir ļoti svarīgi garantēt vārda brīvību kultūrā, tostarp vārda brīvību medijos;

E.  tā kā Eiropa ir kultūras kopiena, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un vēsture, kā arī pastāvīga integrācija; tā kā kultūrai un kultūras mantojumam, tostarp Eiropas kultūras ceļiem, ir liels potenciāls veicināt Eiropas Savienības vērtības, stiprināt tās dažādās identitātes un palīdzēt sasniegt tās mērķus pasaules līmenī, kā arī sniegt ieguldījumu globālu jautājumu risināšanā;

F.  tā kā Eiropas Kultūras mantojuma gads (2018) atbalstīja un popularizēja kultūru un kultūras mantojumu kā kopīgu atmiņas, izpratnes, identitātes, dialoga, kohēzijas un jaunrades avotu Eiropai; tā kā minētā gada vispārējie mērķi bija “veicināt un atbalstīt Savienības, dalībvalstu un reģionu un vietējo iestāžu centienus sadarbībā ar kultūras mantojuma nozari un plašāku pilsonisko sabiedrību aizsargāt, saudzēt, atkalizmantot, vairot, valorizēt un popularizēt Eiropas kultūras mantojumu”(16); tā kā visu veidu kultūras mantojuma saglabāšana, aizsardzība un popularizēšana var būt katalizators starpkultūru attiecību, miera, demokrātijas, ilgtermiņa ilgtspējīgas ekonomikas atveseļošanas, ilgtspējīga tūrisma un reģionālās attīstības, kā arī izlīguma un kultūras līdzāspastāvēšanas stiprināšanai, veicinot vietējo kopienu iesaistīšanos gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī;

G.  tā kā kultūra rada sociālus un ekonomiskus ieguvumus gan Savienībā, gan ārpus tās un tai ir svarīga funkcija ekonomikā un darbvietu radīšanā; tā kā, ņemot vērā, ka KRNI veido vismaz 4,4 % no ES IKP un tajās ir nodarbināti aptuveni 7,6 miljoni cilvēku, tās var kļūt par vietējās un reģionālās attīstības virzītājspēku; tā kā KRNI ir ļoti sadrumstalotas, proti, vairāk nekā 90 % KRNI uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi, 33 % darbaspēka ir pašnodarbinātie(17) un tiem ir netipisks darba režīms; tā kā KRNI atgūst tikai minimālu daļu no ekonomiskās vērtības, ko tās rada, un tas negatīvi ietekmē kultūras un radošos darbiniekus;

H.  tā kā Covid-19 pandēmijas ietekme uz Eiropas KRNI ir bijusi dramatiska, bet nevienmērīga dažādās nozarēs un saasinājusi nozaru problēmas un bieži vien netipiskos mākslinieku un kultūras darbinieku darba apstākļus; tā kā mājsēde, ceļošanas ierobežojumi un citi nepieciešami ar sabiedrības veselību saistīti pasākumi ir smagi ietekmējuši klātienes pasākumus, savukārt nozares ar spēcīgākām digitālajām spējām bija labākā situācijā, lai pārvarētu krīzi; tā kā daži pandēmijas laikā zudušie kultūras ieradumi dažās nozarēs nav sistemātiski atjaunojušies;

I.  tā kā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) investīcijas neatspoguļo KRNI milzīgo ekonomisko un sociālo nozīmīgumu, tādējādi šīs nozares ir klaji nepietiekami pārstāvētas ES vispārējos centienos atbalstīt Eiropas ekonomikas atveseļošanu un noturību pēc pandēmijas; tā kā Parlaments aicināja īstenot mērķi, kas paredz 2 % no ANM līdzekļu ieguldīt KRNI, un atkārtoti uzsvēra pienācīgu ieguldījumu nozīmīgumu ES kultūras programmā(18); tā kā tikai 16 dalībvalstis savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir iekļāvušas kultūru un, lai gan 2 % mērķis ES līmenī vidēji ir sasniegts, vairuma dalībvalstu rādītāji joprojām ir ievērojami zem šī līmeņa;

J.  tā kā Parlaments 2007. gada 7. jūnija un 2021. gada 20. oktobra rezolūcijās aicināja stiprināt darba apstākļus Eiropas KRNI un izveidot mākslinieka Eiropas statusu kā vienotu sistēmu attiecībā uz darba apstākļiem un obligātajiem standartiem, kas kopīgi visām ES valstīm;

K.  tā kā līdzdalību kultūras dzīvē var paredzēt gan kā pasīvu iesaistīšanos, gan aktīvu jaunradi neatkarīgi no līmeņa — amatieru vai profesionāla —, kurā darbība tiek īstenota; tā kā gan aktīvai, gan pasīvai līdzdalībai kultūras jomā ir daudz ieguvumu ekonomiskajā, sociālajā un veselības ziņā;

L.  tā kā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumā par jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai (COM(2018)0267) ir uzsvērta kultūras un mākslas nozīme bēgļu un citu migrantu integrācijā;

M.  tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau sen ir atzinusi(19), ka mākslas un kultūras darbības labvēlīgi ietekmē veselību, tostarp garīgo veselību, un indivīda un sabiedrības labklājību, jo īpaši pateicoties to daudzšķautņainajam raksturam un komponentiem, tostarp sociālajai mijiedarbībai, maņu aktivizācijai, emocionālajai izpausmei, kognitīvajai stimulācijai un fiziskajai aktivitātei, kā arī spējai stimulēt dažādus psiholoģiskos, uzvedības un sociālos procesus; tā kā māksla un kultūra ir apliecinājušas savu nenovērtējamo nozīmi sabiedrības izturētspējai krīzes apstākļos;

N.  tā kā māksla un mākslas disciplīnas ir gan formālās, gan ikdienējās un neformālās izglītības un personiskās attīstības svarīgas sastāvdaļas un veicinātājas; tā kā mācīšanās, izmantojot mākslu un mākslas disciplīnas, un par tām palīdz attīstīt prasmes un kompetences, piemēram, radošu domāšanu un citas transversālas prasmes; tā kā šie komponenti netiek pietiekami attīstīti valstu skolu mācību programmās; tā kā, stiprinot zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM) jomas, dalībvalstis var veicināt inovāciju un radošuma kultūru no agrīna vecuma mūžizglītības perspektīvā;

O.  tā kā mākslas pētniecībai tāpat kā citām pētniecības disciplīnām ir jābūt savstarpēja dialoga priekšmetam un tā ir attiecīgi jāfinansē, ņemot vērā tās patieso vērtību un būtisko ieguldījumu inovācijas veicināšanā;

P.  tā kā kultūras un radošajām nozarēm paredzētajai ES programmai “Radošā Eiropa” ir būtiska nozīme mākslas, kultūras un audiovizuālā satura popularizēšanā un kvalitatīvu mediju atbalstīšanā, jo īpaši atbalstot vietējos projektus, mazos uzņēmumus un individuālos māksliniekus; tā kā tā veicina Savienības starptautisko kultūras sakaru stratēģiju ar mērķi nodrošināt tās ilgtermiņa ietekmi, izmantojot cilvēku savstarpējo kontaktu pieeju, kas ietver sevī kultūras tīklus, pilsonisko sabiedrību un vietējās organizācijas; tā kā lielākā daļa Padomes kultūras darba plāna 2019.–2022. gadam plānoto rezultātu tika sasniegti ar programmā paredzētajām darbībām;

Q.  tā kā kultūras attiecības ir ierasts definēt(20) kā savstarpēju, neuzspiestu, transnacionālu mijiedarbību starp divām vai vairākām kultūrām, kura aptver virkni darbību, ko kultūrvidē un pilsoniskās sabiedrības telpā īsteno gan valstiski, gan nevalstiski dalībnieki; tā kā kultūras attiecību vispārējie rezultāti ir plašāki sakari, labāka savstarpējā sapratne, kvantitatīva un kvalitatīva attiecību pilnveidošana, savstarpēji izdevīgi darījumi un uzlabots un ilgtspējīgs dialogs starp valstīm, cilvēkiem, nevalstiskiem dalībniekiem un kultūrām, tādējādi veidojot noturīgākas sabiedrības;

R.  tā kā kultūras diplomātija ir jēdziens, kas attiecināms uz valstu sakariem ar citām valstīm vai to tautām, šos sakarus īstenojot ar kultūras starpniecību, un šajās attiecībās dominē valdības perspektīva un tās tiek veidotas vienā virzienā, šai pieejai prevalējot pār abpusēja labuma un dialoga perspektīvu; tā kā kultūras diplomātiju ietekmē ārpolitikas nostādnes, tās īstenošanu pārrauga attiecīgās valsts institūcijas, un to var izmantot kā instrumentu politisko mērķu atbalstam(21);

S.  tā kā ES centieni starptautisko kultūras attiecību un kultūras diplomātijas jomā, kas ir tās diplomātisko instrumentu kopuma būtiski elementi, būtu jāīsteno ar mērķi veicināt tādas vērtības kā solidaritāte un brālība, iesaistot dalībniekus no visiem publisko iestāžu un pilsoniskās sabiedrības līmeņiem; tā kā finanšu resursu piešķiršana šiem dalībniekiem konkrēti starptautisko kultūras attiecību īstenošanai ievērojami palielinātu viņu spēju atraisīt savu potenciālu;

T.  tā kā trešo valstu diasporas ES un Eiropas diasporas trešās valstīs var būt nozīmīgi dalībnieki ES un citu valstu savstarpējo kultūras attiecību stiprināšanā;

U.  tā kā 1993. gadā ES izveidoja īpašu sistēmu, kas pazīstama kā “kultūras izņēmums”, lai aizsargātu kultūras preces un pakalpojumus no brīvās tirdzniecības noteikumiem, jo kultūru nevajadzētu uzskatīt par komerciālu preci un to nevajadzētu pakļaut tirgus vajadzībām;

V.  tā kā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) nav skaidri pievērsta uzmanība kultūrai, neraugoties uz to, ka kultūra ir globāls sabiedriskais labums un gan transversāla ilgtspējīgas attīstības dimensija, gan mērķis pats par sevi, kā skaidri norādīts globālās kampaņās, piemēram, #Culture2030Goal;

W.  tā kā digitālās tehnoloģijas ietekmē visus kultūras dzīves aspektus, kā arī mākslinieku, kultūras darbinieku, organizāciju un iestāžu darbu un var palīdzēt viņiem atvieglot mijiedarbību ar dažādām auditorijām un nodrošināt viņu darba pieejamību; tā kā nozares digitālo pārkārtošanos atbalsta dažādas ES finansēšanas programmas un iniciatīvas, jo īpaši “Apvārsnis Eiropa”, “Erasmus+”, “Radošā Eiropa” un Jaunais Eiropas “Bauhaus” (NEB); tā kā digitalizācijai ir milzīgs potenciāls un tā ir mainījusi KRNI jaunrades, ražošanas un satura kopīgošanas veidus, veicinot izaugsmes iespējas un palielinot līdzdalību kultūras dzīvē; tā kā digitalizācija rada arī problēmas saistībā ar daudzveidību, taisnīgu atalgojumu un piekļuvi kultūrai un padziļina nevienlīdzību, cita starpā atbilstīgu digitālo prasmju trūkuma dēļ,

1.  atzīst, ka kopumā jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai un kopīgais paziņojums “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” ir īstenoti apmierinoši; tomēr norāda, ka jaunās Eiropas darba kārtības kultūrai īstenošanas novērtējumā ir uzsvērti trūkumi, galvenokārt attiecībā uz prioritātēm; uzsver — neraugoties uz to, ka abi dokumenti ir izturējuši neparedzētu krīžu, piemēram, Covid-19 pandēmijas, radītās problēmas, to stratēģiskais satvars ir jāatjaunina, lai noteiktu ES kultūras politikas vispārējos mērķus, kā arī to īstenošanai paredzētos praktiskos instrumentus, cita starpā precizējot, kā Padomes kultūras darba plāns un ES Starptautisko kultūras sakaru stratēģija veicina atjauninātās Jaunās Eiropas kultūras programmas darbību;

2.  atzīst, ka Padomes kultūras darba plāns 2023.–2026. gadam ir būtisks instruments, lai virzītu dalībvalstu stratēģijas, risinot jautājumus, kas attiecas uz KRNI Eiropā; šajā sakarībā prioritāšu ziņā Padomes kultūras darba plānā 2023.–2026. gadam galvenā uzmanība būtu jāpievērš šādiem jautājumiem:

3.  uzsver, ka Padomes darba plānam 2023.–2026. gadam būtu jāpalielina sadarbība kultūras politikas jomā un tajā būtu jāiekļauj izvērtēšanas sistēmas kā pieeja īstenošanas uzraudzībai; norāda, ka Padomes darba plānā paredzētās darba metodes būtu jāpārskata, lai padarītu tās procesuāli vienkāršākas un efektīvākas, un ka būtu jāapsver iespēja izveidot mērķtiecīgas darba grupas;

4.  atgādina, ka Padomes kultūras darba plāns 2023.–2026. gadam ir iespēja virzībai uz visaptverošāku kultūras politiku ES līmenī; uzsver — lai īstenotu šo mērķi, ir vajadzīgs atbilstīgs finansējums; atgādina, ka KRNI atgūst tikai minimālu daļu no ekonomiskās vērtības, ko tās rada, un tām ir nepieciešami jauni, alternatīvi un stabili finansējuma avoti;

5.  atzinīgi vērtē programmas “Radošā Eiropa” 2021.–2027. gadam stiprināšanu, jo īpaši tās budžeta divkāršošanu salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu, un to, ka lielāks uzsvars ir likts uz kultūras daudzveidību, iekļaušanu, mobilitāti, transnacionālo jaunradi un politisko sadarbību, kā arī KRNI digitalizāciju, zaļināšanu un noturību; tomēr pauž dziļas bažas par to, ka programmai “Radošā Eiropa” joprojām būtiski trūkst finansējuma tās mērķu sasniegšanai un ka jebkuri ikgadējie programmas budžeta samazinājumi nopietni kaitēs KRNI atveseļošanai; tādēļ uzstāj, ka ir jānodrošina pienācīgs programmas “Radošā Eiropa” finansējuma līmenis, drīzumā pārskatot daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

6.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot potenciālu, ko sniedz kultūrai paredzētais ES finansējums, programmas un politika un to sinerģija ar attiecīgajām programmām, jo īpaši programmu “Apvārsnis Eiropa”, “Erasmus+”, Jauno Eiropas “Bauhaus” un citām programmām; mudina Komisiju turpināt izmantot šo sinerģiju, lai maksimāli palielinātu tās pozitīvo ietekmi satura un finansējuma pieejamības ziņā gan attiecībā uz tās iekšējo, gan ārējo dimensiju; uzstāj, ka kultūra un kultūras mantojums būtu horizontāli jāintegrē visās ES politikas jomās, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās politikā; aicina dalībvalstis veicināt kultūras un tehniskās pētniecības attīstību un aizsargāt dabas, vēstures un mākslas mantojumu, cita starpā arī nākamo paaudžu interesēs;

7.  atzīst, ka kultūras atvērtajai koordinācijas metodei nav konkrētu un institucionalizētu pārraudzības mehānismu; tādēļ iesaka noteikt konkrētus termiņus un rādītājus, kas varētu ļaut veikt turpmākus pasākumus vai novērtēt dalībvalstu sniegumu; aicina paplašināt sadarbību ar trešām valstīm atvērtās koordinācijas metodes grupās, jo tā ir apliecinājusi savu lietderīgumu;

8.  pauž nožēlu par to, ka atvērtās koordinācijas metodes līmenī sagatavoto ziņojumu tiešā ietekme uz politikas veidošanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī ir ierobežota, jo starp iesaistītajām valstīm un valstu ministrijām netiek nodrošināta pietiekama izplatīšana un savienojamība; tādēļ iesaka sagatavot ziņojumus ar skaidriem un konkrētiem politikas ieteikumiem, pamatojoties uz pieeju, kas būtu vairāk balstīta uz pierādījumiem; turklāt aicina Komisiju, izmantojot digitālos līdzekļus, valstu un ES līmenī pēc iespējas vairākās valodās plaši izplatīt informāciju par atklātās koordinācijas metodes konstatējumiem;

9.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots strukturētais dialogs “Kultūras balsis” (Voices of Culture), kas kultūras nozarē nodrošina platformu pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), lai sadarbotos ar Komisiju un izmantotu atvērto koordinācijas metodi; atzīst, ka strukturētais dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir veicinājis starpnozaru sadarbību, tīklu veidošanu un apmaiņu; tomēr uzsver nepietiekamo mijiedarbību starp atvērto koordinācijas metodi un strukturētā dialoga platformām un tādēļ mudina biežāk un sistemātiskāk apmainīties ar informāciju starp SD un AKM dalībniekiem, kā arī paplašināt līdzdalību, iekļaujot visas apakšnozares; aicina Komisiju un dalībvalstis regulāri veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ieteikumiem, kas sniegti nobeiguma ziņojumos, konferencēs, semināros un jebkādos citos pasākumos, ko organizē AKM un SD struktūrās; mudina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem, veicot konkrētas politikas izmaiņas un īstenojot rīcības plānus;

10.  atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu “Eiropas Kultūras mantojuma centra izveide, lai atbalstītu visaptverošus un rentablus turpmākos pasākumus pēc Eiropas Kultūras mantojuma gada” saskaņā ar Parlamenta rezolūciju par efektīva politiskā ieguldījuma nodrošināšanu, īstenojot Eiropas Kultūras mantojuma gadu(22); aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt centienus izveidot vairāk partnerību ar privāto, publisko un bezpeļņas sektoru kultūras mantojuma saglabāšanai, pilnībā ievērojot papildināmības principu, un pārskatīt un atjaunināt Eiropas satvaru rīcībai kultūras mantojuma jomā, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību Eiropā pēc pandēmijas; uzsver, ka ir svarīgi turpināt izmantot šo mantojumu ar pienācīgiem resursiem; atkārtoti uzsver Eiropas mantojuma zīmes nozīmīgumu, jo tas ir projekts, kas novatoriskā veidā uzlabo informētību par ES kultūras un vēsturiskajām saknēm;

11.  aicina dalībvalstis pilnībā piemērot Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. pantā noteikto principu un atzīt tiesības uz kultūras, māksliniecisko un zinātnisko dzīvi un ar to saistītās kultūras tiesības kā uz visiem attiecināmas cilvēktiesības, ļaujot visiem cilvēkiem piedalīties kopienas kultūras dzīvē, baudīt mākslu un kopīgi izmantot tās sniegtos ieguvumus; aicina dalībvalstis veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu jebkādus šķēršļus šādu tiesību izmantošanai, tostarp, bet ne tikai, šķēršļus, kas saistīti ar sociālekonomiskajām īpatnībām, ienākumiem un fizisko pieejamību, un nodrošināt nepieciešamos apstākļus, lai ikviens varētu brīvi iesaistīties kultūras pasākumos;

12.  pauž uzskatu, ka mākslinieciskās izpausmes brīvība ir būtisks radošuma un kultūras radīšanas elements, jo tā nodrošina, ka mākslinieciskie darbi atspoguļo mūsu sabiedrības daudzveidību un bagātību, un tādēļ tā ir jāgarantē visiem autoriem; aicina Komisiju savos gada ziņojumos mākslinieciskās izpausmes brīvību iekļaut kā atsevišķu tiesiskuma ievērošanas rādītāju; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) izpētīt konkrētus veidus, kā atbalstīt to mākslinieku mākslinieciskās izpausmes brīvību, kuri ir pakļauti riskam, jo īpaši karu un ģeopolitiskās nestabilitātes rezultātā;

13.  atkārtoti pauž savu stingro apņemšanos panākt līdztiesību un atbalsta integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā vienu no Parlamenta politikas pieejām, ar kuru nodrošina līdztiesību; atkārtoti uzsver kultūras iespējamo lomu dzimumu līdztiesības veicināšanā, kā arī sieviešu un dzimtisko minoritāšu ekonomisko un kultūras iespēju veicināšanā; aicina Komisiju papildus tās priekšlikumam ieviest atlases kritērijus, ar kuriem piešķir atlīdzību projektiem, kas garantē dzimumu līdztiesību to organizācijā, ieviest uzraudzības un novērtēšanas mehānismus, lai iegūtu pietiekamus datus par dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai dažādu Eiropas programmu līdzekļu saņēmēju vidū, un iespējamus uzlabošanas pasākumus; aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot sieviešu un dzimtisko minoritāšu piekļuvi KRNI, tostarp uzņēmējdarbībai;

14.  uzsver, ka datu vākšana būtu jāuzskata par svarīgu transversālu prioritāti Padomes kultūras darba plānā 2023.–2026. gadam; aicina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt vairāk darba atjauninātu un salīdzināmu datu vākšanā, cita starpā apzinot un salīdzinoši izvērtējot labu praksi un strukturāli iesaistot ekspertus, ieinteresētās personas, publiskās iestādes un attiecīgo auditoriju ne tikai no kultūras nozares, bet arī no visām ekonomikas nozarēm;

15.  uzsver, ka ir stingrāk jāuzrauga un jāizvērtē visu darbību īstenošana saistībā ar jauno Eiropas darba kārtību kultūrai un 2016. gada kopīgo paziņojumu “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” gan stratēģiskā, gan projektu līmenī, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem mērķiem, un sistemātiski jāziņo atbilstīgi augstiem standartiem; aicina Komisiju izstrādāt vairāk rādītāju un plašāku perspektīvu projektu rezultātu izvērtēšanai, ņemot vērā arī kvalitatīvus rezultātus, piemēram, kopienas veidošanu un pieredzi, kas gūta no pārtrauktiem projektiem; mudina Komisiju un dalībvalstis laika gaitā nodrošināt ES finansēto kultūras projektu un iniciatīvu ilgtspēju;

Sociālā dimensija

16.  mudina dalībvalstis veicināt un ieguldīt gan cilvēku aktīvā, gan pasīvā līdzdalībā kultūras un mākslas pasākumos, ne tikai izmantojot komunikācijas un informēšanas kampaņas, bet arī galvenokārt izmantojot saskaņotus, visaptverošus un iekļaujošus politikas pasākumus un stimulus, lai apzinātu un likvidētu administratīvos, finansiālos un lingvistiskos šķēršļus līdzdalībai, tostarp tos, kas saistīti ar sociālekonomiskajām īpatnībām, ienākumiem un fizisko pieejamību, un pievērsties marginalizētām, nelabvēlīgā situācijā esošām un neaizsargātām grupām, īpaši koncentrējoties uz piepilsētu, lauku un izolētiem apgabaliem, kā arī teritorijām, kurās pastāv iedzīvotāju skaita samazināšanās risks;

17.  aicina dalībvalstis veicināt esošos kultūras un mākslas pasākumus un nodrošināt turpmākas aktīvas līdzdalības iespējas, palielināt spēju sasniegt jaunas auditorijas, integrēt un iekļaut kultūras līdzdalības mērķus arī ar kultūras politiku nesaistītas politikas veidošanā un īstenot kultūras tiesību pieeju, pārejot no šauras uzmanības pievēršanas piekļuvei uz jēgpilnu līdzdalību, nevienu neatstājot novārtā;

18.  pauž nožēlu par to, ka jaunākie pieejamie Eurostat apkopotie dati par līdzdalību kultūras dzīvē ir no 2015. gada; ņemot vērā krasās pārmaiņas, kas kopš tā laika ir notikušas KRNI, jo īpaši Covid-19 pandēmijas, kā arī inovatīvu tehnoloģiju attīstības rezultātā, aicina Komisiju sagatavot Eurostat apsekojumu par līdzdalību kultūras jomā un tendencēm ES, vācot un analizējot statistikas datus dažādos teritoriālajos mērogos (valsts, reģionālā u. c.) un īpašu uzmanību pievēršot līdzdalībai piepilsētu, lauku un perifēros reģionos, marginalizētās sociālekonomiskajās kopienās un nelabvēlīgā situācijā esošās un neaizsargātās grupās;

19.  atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija veikusi, lai izmantotu potenciālu, ko sociālajai kohēzijai, labklājībai un līdzdalībai sniedz kultūra un kultūras daudzveidība, kā arī lai stiprinātu vispārējo pilsoniskumu, zināšanas par ES tiesībām un vērtībām un demokrātiju; uzsver kultūras lomu krīzes laikā un aicina izvērtēt, kuras kultūras stratēģijas un politikas virzieni ir izrādījušies efektīvi, pozitīvi ietekmējot sociālo iekļaušanu, nodarbinātības iespējas un ekonomikas attīstību; iesaka turpināt darbu šajā nolūkā un izmantot rezultātus un atziņas, kas gūtas visos attiecīgajos projektos un darbsemināros, piemēram, 2020. gada novembrī rīkotajā darbseminārā ES dalībvalstu ekspertiem par kultūru sociālajai kohēzijai, un saistībā ar Portu Santu hartu par kultūras demokrātiju;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka kultūras pasākumos un iniciatīvās tiek iekļautas vismarginalizētākās un nepietiekami pārstāvētās grupas ne tikai kā pasīvi saņēmēji, bet arī kā aktīvi šo pasākumu veidotāji, veicinot kopīgas piederības sajūtu un visu cilvēku kopīgu nākotni; šajā sakarībā atzinīgi vērtē neatkarīga pētījuma “Pilsoņu līdzdalības kultūras dzīvē nozīme pilsoniskajā līdzdalībā un demokrātijā — starptautiskajā pētniecībā gūtā rīcībpolitiskā pieredze” sākšanu un gaida tā publicēšanu 2022. gada novembrī; mudina Komisiju dalīties ar pētījuma rezultātiem un veikt atbilstošus turpmākos pasākumus;

21.  uzsver, cik nozīmīgas ir kultūras programmas, lai integrētu bēgļus un migrantus Eiropas sabiedrībā, un mudina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk veicināt darbības, kas paredzētas jaunajā Eiropas darba kārtībā kultūrai attiecībā uz bēgļu un citu migrantu integrēšanu;

22.  mudina dalībvalstis atzīt mākslas un kultūras nozīmi veselīga dzīvesveida, garīgās veselības un indivīda un sabiedrības labklājības veicināšanā; uzsver to kultūras un mākslas iniciatīvu nozīmīgumu, kuru mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti veselību un dzīves kvalitāti; pauž nožēlu par kaitējumu, ko radījusi šādu darbību pārtraukšana Covid-19 pandēmijas laikā; tādēļ aicina dalībvalstis iekļaut mākslu un kultūru kā neatņemamu sastāvdaļu psihosociālā atbalsta pasākumos, ko sniedz visneaizsargātākajām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un kopienām;

23.  uzsver kultūras būtisko nozīmi identitāšu un individuālās izpausmes attīstībā, jo īpaši personām, kas bieži cieš no diskriminācijas, piemēram, sievietēm, etniskajām un citām minoritātēm, personām ar invaliditāti un LGBTIQ+ kopienas locekļiem, kā arī izpratnes veidošanā par sabiedrību un starpkultūru kompetencēm, veicinot naida un rasisma apkarošanu un miermīlīgas sabiedrības veidošanu;

24.  uzsver kultūras nozīmīgumu visu vecumu cilvēku mūžizglītībā; pauž bažas par bieži notiekošo skolu mācību programmu sašaurināšanu, kurā māksla un mākslinieciskās disciplīnas mēdz pārvirzīt uz marginālāku pozīciju salīdzinājumā ar citiem mācību priekšmetiem; atgādina par tādu visaptverošu un labi strukturētu skolu mācību programmu nozīmīgumu, kas ietver mākslu un mākslas disciplīnas, lai palielinātu indivīda atbildību un spēju iesaistīties kultūras pasākumos, un uzstāj uz attiecīgo prasmju veicināšanu; tādēļ mudina dalībvalstis piešķirt atbilstošus finanšu resursus, cilvēkresursus un stimulus mākslai un mākslas disciplīnām gan mācību programmu, gan ārpusskolas nodarbībās visos izglītības posmos un izglītot pedagogus par kultūras nozīmi un ietekmi attiecībā uz sabiedrību un vispārējo labklājību; šajā sakarībā mudina Komisiju virzīties tālāk par STEM pieeju un pilnībā aizstāt to ar STEAM pieeju (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika);

25.  līdztekus darbam, kas saistīts ar KRNI pastāvīgu profesionalizāciju, aicina izstrādāt stratēģijas, lai atbalstītu daudzus Eiropas amatiermāksliniekus;

26.  atgādina, ka māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, tostarp māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, pārrobežu mobilitāte joprojām ir būtiska karjeras sastāvdaļa; tādēļ uzsver, cik svarīga ir māksliniecisko kompetenču un radošo prasmju un kvalifikāciju savstarpēja atzīšana un pārrobežu pārnesamība, lai to veicinātu; atgādina, ka finansēšanas instrumentiem, ar kuriem atbalsta un palielina starptautiskās mobilitātes iespējas, būtu jāveicina arī mākslinieku un kultūras profesionāļu darba un privātās dzīves līdzsvars un pēc iespējas jāveicina vides un sociālā ziņā ilgtspējīga mobilitāte;

27.  uzsver, ka KRNI studentu un jauno profesionāļu mobilitāte ir svarīga, lai nodrošinātu plašāku un daudzveidīgāku izglītību, sniedzot konkrētākas un pievilcīgākas karjeras izredzes un piedāvājot plašu un daudzveidīgu kultūras pasākumu klāstu; mudina Komisiju un dalībvalstis šajā nolūkā nodrošināt labākas mobilitātes iespējas, cita starpā izmantojot “Erasmus+” un citas Eiropas un valstu iniciatīvas;

28.  aicina Komisiju, pamatojoties uz panākumiem, kas gūti iniciatīvā DiscoverEU, proti, Interrail iniciatīvā jauniešu ceļošanai bez maksas, apsvērt iespēju programmas “Erasmus+” ietvaros izstrādāt pasākumu, lai Eiropas jaunieši varētu saņemt ceļošanas kuponu nolūkā apmeklēt un iepazīt Santjago ceļa maršrutus un citus Eiropas kultūras ceļus;

29.  atgādina Komisijai un dalībvalstīm par saistībām, kas paustas, ES ratificējot UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, jo īpaši saistībā ar apmaiņu mobilitātes jomā un ceļošanas atvieglošanu uz dalībvalstīm, piešķirot atvieglojumu režīmu jaunattīstības valstu māksliniekiem un citiem kultūras profesionāļiem un praktizējošiem darbiniekiem, kā arī kultūras precēm un pakalpojumiem; aicina Komisiju ierosināt veidus, kā atvieglot kultūras darbinieku mobilitāti no trešām valstīm, jo īpaši no globālo dienvidu valstīm, izmantojot atbilstošu institucionālo un tiesisko regulējumu, tostarp vīzu atvieglotu izsniegšanu;

30.  atzinīgi vērtē mobilitātes shēmas “Culture Moves Europe” izveidi kultūras un radošo nozaru un industriju profesionāļiem saistībā ar programmu “Radošā Eiropa”; uzsver, ka šī shēma spēs pilnībā izmantot savu potenciālu, ja to nākotnē atbalstīs ar atbilstošu budžetu un ja tā spēs sasniegt plašāku personu loku; tomēr pauž nožēlu par to, ka mobilitātei joprojām ir administratīvi, finansiāli un lingvistiski šķēršļi, un aicina ar šo shēmu likvidēt pastāvošos strukturālos šķēršļus mākslinieciskajai un kultūras mobilitātei; aicina veicināt pārrobežu pieeju kultūrai un partneru meklēšanu nozīmīgu Eiropas un starptautisku kultūras kopražojumu un uzturēšanās programmu izveidei ar mērķi veicināt mākslinieku un autoru mobilitāti, pastiprinot sadarbību starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem un paraugprakses apmaiņu, cita starpā ar trešām valstīm;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai sniegtu kvalitatīvu informāciju par mobilitāti un apmaiņas programmām māksliniekiem un citiem kultūras profesionāļiem un praktizējošiem darbiniekiem, kā arī materiālo atbalstu, lai novērstu visa veida šķēršļus mobilitātei kultūras un radošajās nozarēs un industrijās, tostarp administratīvos, finansiālos un lingvistiskos šķēršļus, kā arī šķēršļus, kas saistīti ar invaliditāti;

Ekonomiskā dimensija

32.  uzskata, ka KRNI nodarbinātajiem, kurus smagi skārusi Covid-19 pandēmija, ir jāgūst labums no patiesas un mērķtiecīgas Eiropas atveseļošanas, jo īpaši ņemot vērā to, ka šo nozari galvenokārt veido privātpersonas, kā arī mazas un mikrolīmeņa organizācijas un uzņēmumi, kas strādā saskaņā ar netipiskām, nepilna laika vai uz projektiem balstītām nodarbinātības shēmām, ir atkarīgi no neatbilstīgiem ienākumiem un kam trūkst ilgtermiņa finansiālas prognozējamības; aicina dalībvalstis 2 % no sava budžeta veltīt kultūrai, kā Parlaments to vairākkārt ir pieprasījis;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu dalībvalstīm taisnīgas atlīdzības nodrošināšanā un sociālekonomisko apstākļu uzlabošanā māksliniekiem un autoriem, izmantojot vispārējus un nozaru dialogus; uzsver, ka papildus pasākumiem, ar ko atbalsta KRNI ekonomikas atveseļošanu, ANM atbalsts jo īpaši būtu jāizmanto KRNI profesionāļu darba apstākļu uzlabošanai, apmācībai, prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai pielāgotos notiekošajām strukturālajām pārmaiņām šajās nozarēs;

34.  tomēr atgādina, ka publisko ieguldījumu neviendabīguma dēļ KRNI atveseļošana notiek dažādos tempos, izraisot lielākas atšķirības ES kultūras ekosistēmā, kurai ir vajadzīga stabila un uzticama struktūra un finansējums, un tādējādi attiecīgi apdraudot Eiropas kultūras daudzveidību; uzsver, ka KRNI atveseļošanā ir jāņem vērā pašreizējie centieni palielināt ilgtspēju un digitalizāciju, kā arī uzlabot KRNI nodarbināto darba apstākļus un atalgojuma nosacījumus, lai pārvarētu strukturālās problēmas, kas pastāvēja jau pirms Covid-19 pandēmijas;

35.  atgādina Komisijai par Parlamenta atkārtotajiem aicinājumiem ierosināt Eiropas mākslinieka statusu, kas paredzētu kopēju sistēmu, lai nodrošinātu pienācīgus, taisnīgus un pārredzamus darba apstākļus un minimālos standartus, kas kopīgi visām ES valstīm, tostarp taisnīgu atalgojumu, pilnībā ievērojot dalībvalstu un ES pienākumus attiecībā uz darba tirgu un kultūras politiku, lai uzlabotu visu KRNI nodarbināto sociālekonomiskos apstākļus visās dalībvalstīs un nodrošinātu pamatnosacījumus, kas de facto garantē patiesu radošumu un vārda brīvību; gaida, ka līdz 2023. gada vidum tiks publicēts attiecīgais AKM ziņojums; aicina pienācīgi ņemt vērā attiecīgo PSO, tostarp sociālo partneru, ieguldījumu jautājumos, kas saistīti ar sociālo aizsardzību, lai nodrošinātu pienācīgus turpmākos pasākumus šajā jautājumā;

36.  turklāt mudina visas dalībvalstis īstenot Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū(23) un aicina dalībvalstis, kas vēl nav transponējušas direktīvu savos tiesību aktos, izdarīt to, garantējot taisnīgu, pienācīgu un samērīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem; aicina Komisiju atbalstīt transponēšanas un īstenošanas centienus;

37.  ar nožēlu norāda, ka procedūras, lai pieteiktos ES finansējumam, tostarp līdzekļu saņemšanai saistībā ar programmu “Radošā Eiropa”, joprojām mēdz būt pārāk apgrūtinošas un rada nevajadzīgus šķēršļus visiem potenciālajiem saņēmējiem, jo īpaši KRNI mazajām organizācijām un mikroorganizācijām, kuru administratīvās spējas ir ierobežotas, un ka minētais attiecas uz organizācijām gan Eiropā, gan trešās valstīs; tādēļ aicina Komisiju īstenot centienus palielināt informētību par dažādajām finansēšanas iespējām un vēl vairāk vienkāršot šīs procedūras, lai ES finansējums būtu pieejams plašākam un daudzveidīgākam organizāciju lokam, tostarp mazām un vidējām organizācijām visnelabvēlīgākajos reģionos;

38.  aicina Komisiju, vienkāršojot šīs procedūras, īstenot daudzvalodības un kultūras daudzveidības principu, dodot iespēju iesniegt pieteikumus papildu valodās, sākot ar Eiropas valodām, lai nodrošinātu taisnīgas iespējas organizācijām un personām, kurām nav spēju vai līdzekļu nodrošināt tulkojumu angļu valodā;

39.  atzinīgi vērtē to, ka nesen ir izveidots kaskādes veida finansējums, lai uzlabotu iespēju sasniegt visus saņēmējus, jo īpaši privātpersonas un mazās un vidējās organizācijās; aicina Komisiju turpināt izstrādāt šādas shēmas visās programmās, kas attiecas uz KRNI; iesaka Komisijai, izveidojot šādas shēmas, kurās iesaistītas starpniekorganizācijas, apsvērt jautājumus par iespējamiem interešu konfliktiem starp starpnieku un galasaņēmējiem, pieskaitāmās izmaksas starpniekiem loģistikā un dotāciju administrēšanā, kā arī kritērijus dotāciju atlasei un galīgajam novērtējumam;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ES un valstu kultūras politika un iniciatīvas tiek atbalstītas ar pietiekamu finansējumu, vienkāršāku piekļuvi kredītiem un spējām, jo īpaši nopietnu ekonomisku grūtību apstākļos, lai no krīzes pārvarēšanas pieejas pārorientētos uz kultūras politikas ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanu;

41.  atgādina par Komisijas svarīgo mērķi atbalstīt radošu partnerību veidošanu starp kultūras nozari un citām nozarēm;

42.  uzsver iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsētas” sekmīgos rezultātus, raugoties uz pilsētu un reģionu attīstību Eiropas Savienībā un asociētajās valstīs; uzsver, ka ir vajadzīgs papildu finansējums Eiropas kultūras galvaspilsētām (ECOC), jo Covid-19 pandēmija un pieaugošā inflācija pēc tās ir ievērojami pasliktinājušas pamatnosacījumus ar ECOC saistītā pasākuma īstenošanai; atzinīgi vērtē Komisijas Kultūras un radošo pilsētu apskatu, ko izstrādājis Kopīgais pētniecības centrs un kas palīdz objektīvi novērtēt reģionu un pilsētu kultūras un dabas vērtības, pamatojoties uz saikni starp kultūru un tūrismu; mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar politikas projektu “Kultūras un radošās telpas un pilsētas”, lai veicinātu līdzdalību kultūras jomā un sociālo un pilsētvides atjaunošanu;

43.  iesaka Komisijai un dalībvalstīm balstīties uz ieteikumiem, kas sniegti AKM ziņojumā par ilgtspējīgu kultūras tūrismu, lai nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, no vienas puses, un apmeklētāju piekļuves un infrastruktūras uzlabošanu, no otras puses; vienlaikus mudina dalībvalstis saglabāt modrību attiecībā uz riskiem, ko masveida tūrisms radītu kultūras mantojumam, kā arī dabiskajām ekosistēmām, un uzsver, ka ir jāpanāk līdzsvars starp tūrisma nozares izaugsmi un attīstību pilsētās, kas ir mākslas un tūrisma galamērķi, un to pastāvīgo iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

44.  atzīst jaunā Eiropas “Bauhaus” (NEB) iniciatīvas kā radošas, interdisciplināras un starpdisciplināras iniciatīvas nozīmīgo ieguldījumu, kuras mērķis ir sasniegt ES jaunā zaļā kursa mērķus, savienojot zinātnes, tehnoloģiju, mākslas un kultūras jomas un integrējot vides ilgtspēju visās ES politikas jomās; atgādina, ka šīs iniciatīvas pamatā vajadzētu būt inovācijai visos līmeņos un visu cilvēku, tostarp sociāli nelabvēlīgas vides pārstāvju, un vietējo kopienu aktīvai līdzdalībai un jēgpilnai iesaistei; uzsver, ka jaunajam Padomes kultūras darba plānam ar skaidriem plānotajiem rezultātiem būtu jāatspoguļo NEB iniciatīvas nozīmīgums, tostarp tās ārējā dimensija; atkārtoti aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu, lai nākamajā DFS NEB kļūtu par jaunu atsevišķu un no jauna finansētu ES programmu;

45.  uzsver, ka māksla un kultūra sniedz milzīgu ieguldījumu izpratnes vairošanā par vides, klimata un ilgtspējas jautājumiem un to sociālo dimensiju un ir iedvesmas avots pozitīvām izmaiņām uzvedībā; jo īpaši atgādina, ka tradicionālās zināšanas, kas ir daļa no kultūras mantojuma, ir būtiskas, lai veicinātu centienus mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām; šajā nolūkā mudina Komisiju ciešāk sadarboties ar dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību, kā arī valstu un vietējām organizācijām, lai palielinātu iedzīvotāju informētību par šo jautājumu un nodrošinātu īpašu finansējumu šādām kultūras iniciatīvām, izmantojot sinerģiju ar citām specializētām ES programmām, fondiem un politikas virzieniem;

46.  mudina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis savas kultūras programmas izstrādāt saskaņā ar vides ilgtspējas un klimata krīzes apkarošanas principiem un izvērtēt visu ES finansēto projektu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā; iesaka ieinteresētajām personām un ES finansējuma saņēmējiem savu projektu izstrādē, plānošanā un īstenošanā censties izmantot videi visdraudzīgākās metodes un pieejas;

47.  atzinīgi vērtē AKM ziņojumu Strengthening cultural heritage resilience for climate change – where the European Green Deal meets cultural heritage (“Kultūras mantojuma noturības stiprināšana pret klimata pārmaiņām. Eiropas zaļā kursa saikne ar kultūras mantojumu”) un mudina Komisiju un dalībvalstis aktīvi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ieteikumiem un izmantot labas prakses piemērus;

48.  norāda, ka kultūras mantojuma un tradicionālo ēku atjaunošanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējas jautājumiem; atzīst NEB potenciālu veicināt pilsētu un to kultūras mantojuma aizsardzību un atjaunošanu dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā; uzsver, ka starp dalībvalstīm, kā arī ar trešām valstīm ir jāturpina paraugprakses apmaiņa kultūras mantojuma aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas jomā, cita starpā inovatīvi pasākumi esošo ēku energoefektivitātes uzlabošanai, vienlaikus vienmēr saglabājot to arhitektonisko nozīmi vai vēsturisko raksturu, īpaši ņemot vērā atjaunošanas gala rezultāta autentiskumu un kvalitāti, lai novērstu to, ka tiek ietekmēta vēsturisku vai mākslinieciskas nozīmes ēku vai vēsturisko centru fiziskā integritāte, arhitektūras saskaņotība, vēsturiskā nozīme vai vērtība, ievērojot attiecīgos valsts noteikumus par saglabāšanu un 1964. gada Venēcijas hartu par pieminekļu un objektu saglabāšanu un atjaunošanu;

49.  atgādina par Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, kurā noteikts, ka ES ir jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzība un sekmēšana; uzstāj, ka nepieciešamā cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeņa ievērošana nav pretrunā Eiropas mantojuma saglabāšanai; norāda, ka 2022. gadā publicētajā Komisijas un dalībvalstu ekspertu ziņojumā “Kultūras mantojuma noturīguma stiprināšana klimata pārmaiņu apstākļos” ir skaidri norādīts, ka klimata krīzi nevar atrisināt ar kultūras mantojuma krīzi; tādēļ aicina Komisiju šos svarīgos apsvērumus ņemt vērā, lemjot par svina metāla iekļaušanu to vielu sarakstā, uz kurām attiecas licencēšana un kuras minētas Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas XIV pielikumā, ja šīs vielas ir nepieciešamas kultūras mantojuma atjaunošanai; aicina Komisiju šādos gadījumos rūpīgi izvērtēt sociālekonomiskos ieguvumus, ko rada šādu vielu izmantošana, attiecībā pret risku cilvēku veselībai vai videi, lai abu pušu intereses tiktu pienācīgi aizsargātas; prasa tai arī apsvērt, vai pastāv piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas saskaņā ar REACH regulas 60. pantu un 58. panta 2. punktu (un citiem attiecīgiem pantiem); uzsver, ka kultūras mantojuma nozarē ir veikti priekšzīmīgi pasākumi attiecībā uz juridiskajām prasībām, lai aizsargātu amatniekus un māksliniekus, kas veic profesionālo darbību; prasa kultūras nozarei un ar kultūras mantojumu saistītām darbībām attiecīgos gadījumos piemērot izņēmumus un atkāpes no iepriekš minētās regulas, lai novērstu daudzu amatniecības uzņēmumu slēgšanu vai pārvietošanu un jebkādu negatīvu ietekmi uz ES bagātā mantojuma atjaunošanu, uzturēšanu un saglabāšanu; aicina Eiropas iestādes apspriesties ar kultūras mantojuma nozari un iesaistīt to visās sākotnējās diskusijās, kas saistītas ar regulatīvām vai tiesību aktu izmaiņām, kuras tieši ietekmē to darbību;

50.  aicina Komisiju un EĀDD stiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi, cita starpā attiecībā uz kultūras ceļiem, lai veicinātu kultūras daudzveidības pamatvērtības, kultūru dialogu un mazāk pazīstamu galamērķu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību, vienlaikus saglabājot, aizsargājot un atjaunojot šo objektu kultūras un dabas mantojumu;

51.  atzīst, ka digitalizācija ļauj maksimāli palielināt kultūras mantojuma sniegtos ieguvumus; uzsver grūtības, ko digitalizācija rada KRNI, un ar tām saistīto nepieciešamību pastāvīgi pārskatīt un pārveidot uzņēmējdarbības modeļus, kā arī pārkvalificēt KRNI nodarbinātos; uzsver, ka ir svarīgi garantēt finansējumu kultūras un radošā satura un Eiropas kultūras mantojuma ilgtspējīgai digitalizācijai, saglabāšanai un pieejamībai tiešsaistē; atgādina, ka ir svarīgi veikt ieguldījumus visu digitālajā pratībā, tostarp kā līdzeklī kultūras baudīšanai;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis, risinot jautājumu par kultūras mantojuma digitalizāciju, ņemt vērā norises, kas saistītas ar metaversu, saglabājot Eiropas kultūras mantojumu, kad tas tiek virtuāli reproducēts vai jebkādā veidā transponēts metaversā;

53.  jo īpaši norāda uz pozitīvo ieguldījumu, ko sniedz ES digitālās inovācijas centri un radošās inovācijas laboratorijas, kas atbalsta Eiropas KRNI inovācijas spējas digitālajā un audiovizuālajā jomā;

54.  atzinīgi vērtē kopas “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība” iekļaušanu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un to, ka arvien biežāk tiek pieprasīta pētniecība un inovācija kultūras mantojuma un KRNI jomā, un atzinīgi vērtē to, ka nesen ir izveidota jaunā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopiena (ZIK) kultūras un jaunrades jomā; gaida šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultātus, jo īpaši ieguldījumu, ko pētniecība un inovācija var sniegt Eiropas starptautisko kultūras attiecību attīstībā;

55.  atzīst nemateriālo aktīvu un intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesību ietilpīgu nozaru ārkārtīgi svarīgo nozīmi ES ekonomikas izaugsmē, kā arī tās kultūras noturībā un atpazīstamībā, uzsverot, ka intelektuālajam īpašumam jau ir būtiska nozīme Eiropas digitālajā pārveidē; uzsver, ka ir pienācīgā mērā jāsekmē šo aktīvu un nozaru tiesiskā aizsardzība, ļaujot visiem kultūras un radošo darbu autoriem gūt labumu no savām intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT); šajā sakarībā aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu Eiropas digitalizētās vides intelektuālo īpašumu;

56.  pauž nožēlu par pakāpenisku papīra formāta kultūras materiālu izzušanu un šīs tendences ietekmi uz izdevējdarbības nozari, jo īpaši uz mazām un vidējām izdevniecībām un grāmatnīcām;

Ārējā dimensija un starptautiskās kultūras attiecības

57.  uzskata, ka kultūra un starpkultūru dialogs sniedz būtisku ieguldījumu savstarpējas sapratnes veicināšanā sabiedrībā un starp dažādām sabiedrībām un saziņas atjaunošanā, pārvarot valodas barjeras, starptautiskajā arēnā sarežģītos pasaules kontekstos, ievērojot un atbalstot kultūras daudzveidību un cilvēktiesības un apliecinot to vērtību; uzsver ES lomu pastāvīga dialoga veicināšanā par kultūras politiku starp tās dalībvalstīm un trešām valstīm un aicina dalībvalstis attiecīgi nodrošināt pienācīgu finansējumu, lai stiprinātu ES starptautiskās spējas kultūras jomā un ļautu Eiropas KRNI, tostarp mazākām organizācijām un māksliniekiem, sākt darbību starptautiskā mērogā;

58.  nosoda to, ka jo īpaši autoritāras valdības, cita starpā ar savu kultūras un izglītības iestāžu starpniecību, izmanto kultūru, lai mēģinātu no jauna definēt starptautiskos noteikumus un vērtības, apstrīdot to universālumu, un īstenot savu politisko ietekmi, pārkāpjot māksliniecisko un akadēmisko brīvību;

59.  uzsver ES starptautisko kultūras attiecību potenciālu cīņā pret dezinformāciju trešās valstīs un ārvalstu iejaukšanos ES, kā arī pret naidīgiem naratīviem, kas vērsti pret ES, neliberālos un autoritāros režīmos; aicina EĀDD analizēt ļaunprātīgu valsts dalībnieku klātbūtni un ietekmi Eiropas starptautiskajās kultūras attiecībās, kurās ir iesaistīta ES;

60.  norāda uz atšķirībām lēmumu pieņemšanas procesos, programmu izstrādē un īstenošanā, kā arī vispārējā filozofijā starp “ES kultūras attiecībām” un “ES kultūras diplomātiju”; uzsver, ka abas pieejas var pastāvēt līdzās un papildināt viena otru, tomēr katrai ir atšķirīgs mērķis;

61.  pauž nožēlu par skaidras un saskanīgas ES starptautisko kultūras attiecību stratēģijas neesamību; stingri mudina Komisiju un EĀDD regulāri īstenot prakses un gūtās pieredzes apmaiņu un sadarbībā ar Eiropas Savienības valstu kultūras institūtu (EUNIC) kopām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām trešās valstīs izstrādāt saskaņotas stratēģijas, pamatojoties uz kopīgu izpratni par to, kas ir starptautiskās kultūras attiecības, cita starpā pasākumus to īstenošanai un īpaši pielāgotas pamatnostādnes kultūras attiecību pasākumiem, kas jāīsteno ES delegācijām trešās valstīs un dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām; iesaka šajās stratēģijās iekļaut ieguldījumus, atbalstot ES kopīgā kultūras mantojuma un tā ieguldījuma demokrātijas un vērtību veicināšanā pamanāmību un stratēģisko komunikāciju par to;

62.  uzsver, ka ES ir jāiesaistās starptautiskajās kultūras attiecībās, izmantojot savus instrumentus, lai pasaules mērogā parādītu ES kultūras tēlu, kas ir vērienīgāks par tā daļu kopumu, tādējādi papildinot dalībvalstu kultūras institūtu darbu ārvalstīs; aicina izstrādāt atsevišķu un autonomu ES instrumentu kopumu tās starptautiskajām kultūras attiecībām un kultūras diplomātijai, kurā par pamatu tiktu izmantota EUNIC un dalībvalstu ārvalstīs esošo kultūras institūtu, kā arī pilsoniskās sabiedrības un trešo valstu kultūras nozaru pieredze un partnerības ar tiem; uzsver, ka jebkuram šādam instrumentu kopumam būtu jādarbojas tā, lai īstenotu darbības, ar kurām veicina Eiropas kultūru ārvalstīs un nodrošina trešo valstu KRN tehnisku un materiālu spēju veidošanu un finansiālu atbalstu, un tādēļ tas būtu jāatbalsta ar pietiekamiem pašu resursiem un līdzekļiem;

63.  aicina Komisiju un EĀDD veikt pētījumu, lai novērtētu, vai ir iespējams vai nu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI) “Eiropa pasaulē” ieviest īpašu nodaļu par starptautiskajām kultūras attiecībām, vai arī stiprināt programmas “Radošā Eiropa” ārējo dimensiju, iespējams, izveidojot sadaļu, kas paredzēta starptautisko kultūras attiecību projektu finansēšanai; mudina Komisiju un EĀDD šim nolūkam paredzēt jauna finansējuma pieejamību, lai nodrošinātu, ka nekādas jaunas darbības netiek finansētas uz pašreizējo programmu rēķina;

64.  mudina dalībvalstis, Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos dubultot centienus, lai panāktu kopēju ES nostāju daudzpusējos forumos un tīklos, un vajadzības gadījumā paust vienotu nostāju jautājumos, kas ietekmē starptautiskās kultūras attiecības;

65.  uzsver, ka ES ir jābūt pilnībā pārstāvētai kultūras pasākumos visā pasaulē, jo īpaši pasaules mēroga pasākumos, piemēram, World Expo; aicina dot ES iespēju rīkot World Expo, ko varētu rīkot dažādās dalībvalstīs;

66.  atzinīgi vērtē strukturētā dialoga “Kultūras balsis” publicētos ieteikumus par starptautiskajām kultūras attiecībām un aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis tos pienācīgi ņemt vērā, izstrādājot savas starptautisko kultūras attiecību stratēģijas; jo īpaši mudina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis, veidojot kultūras attiecības ar trešām valstīm, piemērot augšupēju cilvēktiesību un cilvēku savstarpējo kontaktu pieeju un izstrādāt un īstenot savu starptautisko kultūras attiecību stratēģiju un projektu plānošanu tā, lai tiktu ņemtas vērā to partnervalstu un vietējo kopienu vajadzības un prasības, vienlaikus uzskatot tās par vienlīdzīgiem partneriem; uzsver, ka šādām stratēģijām būtu jāatbilst katras partnervalsts vai reģiona vajadzībām un specifiskajai politiskajai un sociālekonomiskajai situācijai, nevis jābūt universālas pieejas rezultātam; aicina pašreizējās kultūras un izglītības programmās starptautiskajām kultūras attiecībām piešķirt pienācīgu finansējumu, izmantojot gan NDICI ģeogrāfiskās, gan tematiskās programmas; norāda, ka sadarbība ar vietējām organizācijām, tostarp starpkultūru un starpreliģiju dalībniekiem, ir būtiska, lai stiprinātu attiecības, kuru pamatā ir kopīgas vērtības, piemēram, miers, iecietība un savstarpēja sapratne, un lai nodrošinātu ES finansēto projektu ilgtermiņa ilgtspēju;

67.  atzinīgi vērtē darbu, ko veikuši dalībvalstu kultūras institūti un organizācijas un EUNIC kopas trešās valstīs; mudina turpināt to savstarpējo sadarbību un attīstīt to tīklu ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, īpašu uzmanību pievēršot mazākām dalībvalstīm un dalībvalstīm, kuru kultūras atpazīstamība ārvalstīs ir ierobežota vai tādas nav vispār, un to kultūras pārstāvības vajadzībām;

68.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijā un EĀDD vairākas nodaļas ir iesaistītas transversālā darbā starptautisko kultūras attiecību jomā; aicina Komisiju un EĀDD uzlabot koordinācijas mehānismus starp attiecīgajām struktūrām, cita starpā izveidojot saskaņotākas un racionālākas darba metodes, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, izvairītos no darbību pārklāšanās un nodrošinātu institucionālo atmiņu;

69.  atzinīgi vērtē kultūras kontaktpunktu izveidi ES delegācijās; mudina ES delegācijas stiprināt to lomu, uzlabot to prasmes un integrēt tos savās politiskajās komandās, nevis komunikācijas un pasākumu komandās; prasa piešķirt ES starptautiskajām kultūras attiecībām un kultūras diplomātijas struktūrvienībām Komisijā un EĀDD galvenajā mītnē, kā arī ES delegācijās nepieciešamos budžeta un personāla resursus, lai veicinātu un stiprinātu sadarbību kultūras jomā ar visiem attiecīgajiem vietējiem rīcībspēkiem, tostarp publiskām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un akadēmiskajām aprindām trešās valstīs;

70.  mudina dalībvalstis un EĀDD integrēt kultūras politiku, starptautiskās kultūras attiecības un kultūras diplomātiju visa sava diplomātiskā personāla apmācībā, lai palielinātu diplomātu informētību par starptautiskajām kultūras attiecībām kā svarīgu, neatkarīgu jomu publiskajā diplomātijā un veidotu atbilstošas politiskās un rīcībpolitikas kompetences starptautisko kultūras attiecību un kultūras diplomātijas jomā; gaida rezultātus, ko sniegs Eiropas Diplomātijas akadēmija, kuru nesen izveidoja, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta izmēģinājuma projektu, un novembrī paredzēto EĀDD pasūtītās priekšizpētes publicēšanu;

71.  atzinīgi vērtē sagatavošanas darbības “Eiropas kultūrtelpas” pirmos rezultātus; uzsver pozitīvos rezultātus inovatīvajos sadarbības modeļos, kurus īstenoja projekta partneri, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt ierosmes, ko kopīgi ar vietējām ieinteresētajām personām izveidoja vienlīdzīgas partnerības garā; aicina Komisiju turpināt finansēt šo ļoti sekmīgo darbību; mudina kultūras jomas dalībniekus ES un trešās valstīs izskatīt turpmākas sadarbības iespējas, piemēram, kopīgu mākslas darbu un starptautisku kopražojumu līdzradīšanu, lai veicinātu savstarpēju starpvalodu un pārrobežu sapratni;

72.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir iespējas stiprināt savas starptautiskās kultūras sadarbības partnerības, izmantojot tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas (AZT), kas atrodas pasaules ģeogrāfiskajās, kultūras un valodu krustcelēs; aicina ES izstrādāt starptautiskus kultūras sadarbības projektus, iesaistot tālākos reģionus un AZT, lai veicinātu reģionālo integrāciju un veidotu jaunas partnerības ar partnervalstīm;

73.  uzstāj, ka ir jāpastiprina cīņa pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību; atzinīgi vērtē neseno apspriešanos ar Komisiju, sagatavojot jaunu rīcības plānu, lai nodrošinātu skaidru, visaptverošu un efektīvu satvaru ES ieguldījumam cīņā pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, kura mērķis ir izbeigt noziedzīgas darbības un aizsargāt kultūras mantojumu vienotajā tirgū saistībā ar ES stratēģiju attiecībā uz organizēto noziedzību; aicina uzlabot ES un trešo valstu sadarbību kultūras mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā un cīņā pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību;

74.  atgādina, ka arheoloģiskais un kultūras mantojums ir neatņemama tautas identitātes daļa; tādēļ nosoda kultūras priekšmetu nelikumīgu izvešanu un nelegālu tirdzniecību; atzinīgi vērtē tādus dažu dalībvalstu centienus nodot kultūras darbus un artefaktus atpakaļ uz to izcelsmes vietām, kuri tiek īstenoti saistībā ar to ārpolitikas stratēģiju un nolūkā veicināt savstarpēju sapratni par citas dalībvalsts kultūras mantojumu, kā arī atbalstīt autonomas kultūras politikas izstrādi trešās valstīs; aicina Komisiju un EĀDD aktīvi atbalstīt šīs dalībvalstis sarunu procesos ar trešām valstīm, izmantojot holistisku pieeju, un aktīvi atbalstīt visu dalībvalstu centienus attiecībā uz to kultūras un vēstures mantojuma aizsardzību un reparācijām saskaņā ar 2022. gada MONDIACULT deklarāciju;

75.  atgādina, ka ir svarīgi veicināt kultūru kā ilgtspējīgas attīstības veicinātāju, kas rada lielu sociālās un ekonomiskās izaugsmes potenciālu; aicina Komisiju veicināt kultūras dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, aktīvi piedaloties regulārā dialogā, profesionālos tīklos un daudzpusējās ieinteresēto personu partnerībās, kā arī, izmantojot NDICI finansētas darbības kultūras jomā; aicina Komisiju un EĀDD uzraudzīt un regulāri ziņot Parlamentam par to, kā tiek īstenotas darbības saistībā ar starptautisko sadarbību kultūras jomā, un par NDICI sasniegumiem šajā jomā;

76.  atgādina, ka saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem kultūras veicināšana un aizsardzība ir gan pašmērķis, jo īpaši kā noteikts 4.7., 8.9. un 11.4. mērķī, gan svarīgs līdzeklis ANO programmas 2030. gadam īstenošanas veicināšanai; uzsver kultūras un kultūras projektu transversālo raksturu, kas ļauj tiem sniegt pozitīvu ieguldījumu visu IAM sasniegšanā; aicina Komisiju, ES delegācijas trešās valstīs un dalībvalstis turpināt pētīt saiknes starp kultūru un tās politiku un visu IAM sasniegšanu, cita starpā iesaistot māksliniekus un kultūras darbiniekus iekļaujošā dialogā, profesionālos tīklos, apmaiņās un daudzpusējās ieinteresēto personu partnerībās, kā arī atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas; aicina Komisiju un EĀDD organizēt vairāk brīfingu, viedokļu un prakses apmaiņu, lai nodrošinātu šo kopīgo prioritāšu pienācīgu īstenošanu;

77.  uzsver, ka kultūra un materiālais un nemateriālais kultūras mantojums var būt saziņas, apmaiņas un miera virzītājspēks, kas veicina izlīgumu un konfliktu novēršanu; šajā sakarībā mudina pastiprināt sadarbību ar UNESCO kultūras mantojuma aizsardzības jomā un faktu vākšanas misiju izmantošanā;

78.  aicina Komisiju stingri nosodīt vēsturiskā, mākslas un kultūras mantojuma iznīcināšanu nesenos konfliktos, kā arī sistemātisku un politiski vai ideoloģiski motivētu vēsturiskā, mākslas un kultūras mantojuma iznīcināšanu, kā arī suverēnu valstu, tautu vai minoritāšu identitātes un kultūru izskaušanu, cita starpā Azerbaidžānas pastāvīgi īstenoto politiku iznīcināt un noliegt armēņu kultūras mantojumu Kalnu Karabahā un tās apkārtnē un kultūras objektu tīšu iznīcināšanu Ukrainā nepamatotā un nelikumīgā agresīvā Krievijas kara rezultātā; atgādina, ka kultūras mantojuma iznīcināšana var būt kara noziegums un cilvēktiesību pārkāpums, un šajā sakarībā atgādina par dalībvalstu saistībām, kas paredz pienākumu aizsargāt, cita starpā attiecībā uz kultūras mantojuma aizsardzību pēc bruņotiem konfliktiem, kā arī to laikā; aicina kultūras mantojuma aizsardzību iekļaut ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās, sniedzot palīdzību un apmācību vietējiem partneriem, lai risinātu drošības problēmas, kas skar kultūras mantojumu; aicina nodrošināt mērķtiecīgas sankcijas pret personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par kultūras mantojuma iznīcināšanu, vandalismu vai nelikumīgu tirdzniecību, kā svarīgu soli, lai izveidotu atturošus pasākumus un noteiktu atbildību par šādām darbībām;

79.  aicina Komisiju un EĀDD sniegt tehnisku un materiālu palīdzību partneriem dalībvalstīs un trešās valstīs, lai palielinātu informētību un attīstītu nepieciešamās prasmes un zināšanas kultūras mantojuma saglabāšanai un pārvaldībai, cita starpā sadarbojoties ar jaunatnes organizācijām un izglītības iestādēm trešās valstīs;

80.  brīdina Komisiju, EĀDD, ES delegācijas trešās valstīs un dalībvalstis, ka ar ES finansējumu kara postītu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai trešās valstīs nedrīkstētu palīdzēt karojošajām pusēm, kuras tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos, leģitimizēt autoritārus režīmus vai normalizēt attiecības ar tiem;

81.  aicina dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā Parlamenta nostāju, apstiprinot kultūras darba plānu 2023.–2026. gadam;

o
o   o

82.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

(1) OV C 388, 13.11.2020., 30. lpp. (2) OV C 334, 19.9.2018., 112. lpp. (3) OV C 456, 10.11.2021., 24. lpp. (4) OV C 125 E, 22.5.2008., 223. lpp. (5) OV C 184, 5.5.2022., 88. lpp. (6) OV C 347, 9.9.2022., 15. lpp. (7) OV C 385, 22.9.2021., 152. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0319. (9) OV C 385, 22.9.2021., 2. lpp. (10) OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp. (11) OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp. (12) OV L 202, 8.6.2021., 32. lpp. (13) OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp. (14) OV L 437, 28.12.2020., 116. lpp. (15) OV L 131, 20.5.2017., 1. lpp. (16) OV L 131, 20.5.2017., 1. lpp. (17) Ernst & Young, Rebuilding Europe: The cultural and creative economy before and after the COVID-19 crisis, 2021. gada janvāris. (18) Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Eiropas kultūras atveseļošanu (OV C 385, 22.9.2021., 152. lpp.) un 2021. gada 20. oktobra rezolūcija par mākslinieku situāciju un kultūras nozares atveseļošanu ES (OV C 184, 5.5.2022., 88. lpp.). (19) Fancourt, D. un Finn, S., What is the evidence on the role of the arts in improving health and well-being? A scoping review, PVO Eiropas reģionālais birojs (Veselības pierādījumu tīkla (HEN) kopsavilkuma ziņojums 67), Kopenhāgena, 2019. gads. (20) Britu padome un Gētes institūts, Cultural Value – Cultural Relations in Societies in Transition: A Literature Review, 2018, 7. lpp. (21) Rivera, T., “Distinguishing Cultural Relations From Cultural Diplomacy: The British Council’s Relationship With Her Majesty’s Government”, Figueroa Press, Los Angeles, 2015, 9.-10. lpp. (22) OV C 456, 10.11.2021., 24. lpp. (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).