Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. decembra rezolūcija par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs (2022/3012(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmumu par Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru noslēgšanu(1),
– ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru(2),
– ņemot vērā nevainīguma prezumpcijas juridisko principu,
– ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(3),
– ņemot vērā Reglamenta 10. un 11. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā Beļģijas Federālā prokuratūra ir sākusi izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un līdzdalību noziedzīgā organizācijā; tā kā kopš 2022. gada 9. decembra ir notikušas vairākas apcietināšanas un kratīšanas, kas skar gan pašreizējos, gan bijušos Eiropas Parlamenta deputātus, gan darbiniekus;
B. tā kā vairākiem aizdomās turētajiem jau ir izvirzīta apsūdzība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un līdzdalību noziedzīgā organizācijā; tā kā policijas spēki pēc kratīšanas aizdomās turēto mājās ir konfiscējuši ievērojamas naudas summas, kas bija šo personu valdījumā;
C. tā kā uzticēšanās Parlamenta integritātei un tiesiskumam ir ārkārtīgi svarīga Eiropas demokrātijas darbībai; tā kā ir būtiski nodrošināt, ka demokrātiskos procesus neskar privātas un ārējas intereses un ka tiek pilnībā ievērotas pilsoņu tiesības;
D. tā kā interešu grupu pārstāvju spēja ar argumentiem ietekmēt lēmumu pieņemšanu Parlamentā ir būtiska Eiropas demokrātijas daļa; tā kā, no otras puses, neatbilstošu līdzekļu izmantošana ietekmēšanai, kukuļošanai un citiem noziedzīgiem nodarījumiem ir nepieņemama;
E. tā kā Parlaments 2021. gada 16. septembra rezolūcijā izklāstīja savu nostāju, kurā aicināja izveidot vērienīgu ētikas struktūru;
F. tā kā Direktīva (ES) 2019/1937(4) aizsargā trauksmes cēlējus, ja viņi konkrētos gadījumos tieši un publiski atklāj pārkāpumus;
G. tā kā Pārredzamības reģistrs ir būtisks ES iestāžu ētikas satvara un pārredzamības elements;
H. tā kā nevalstiskā organizācija “Fight Impunity” līdz šim nav reģistrēta Pārredzamības reģistrā,
1. pauž sašutumu par Eiropas Parlamenta deputātu, bijušo deputātu un darbinieku iespējamo korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un līdzdalību noziedzīgā organizācijā un pauž nopietnas bažas par šādu rīcību apmaiņā pret ietekmi uz Parlamenta lēmumiem; atbalsta Parlamenta pilnīgu sadarbību ar notiekošo kriminālizmeklēšanu; ar bažām norāda, ka, nespējot atklāt notiekošo korupciju, ES iestāžu iekšējās uzraudzības un brīdināšanas mehānismi ir cietuši dramatisku neveiksmi;
2. pauž visstingrāko nosodījumu par Kataras iespējamiem mēģinājumiem ietekmēt Eiropas Parlamenta deputātus, bijušos deputātus un darbiniekus, izmantojot korupciju, kas ir nopietna ārvalstu iejaukšanās ES demokrātiskajos procesos;
3. uzsver, ka pašreizējās izmeklēšanas smaguma un apmēra dēļ Parlamentam un ES iestādēm ir jāreaģē ar nepārprotamu vienotību un nelokāmu apņēmību;
4. asi nosoda to, ka Parlamenta komiteju sanāksmēs un plenārsēdē pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz Kataru, varētu būt ietekmējusi korupcija un neatļauta ietekme, un tas attiecas arī uz 2022. gada 24. novembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli saistībā ar FIFA Pasaules kausu Katarā; pauž nožēlu par to, ka tas ir novedis pie tā, ka nav bijusi motivācija ievērot tūkstošiem migrējošo darba ņēmēju cilvēktiesības, kuri tā rezultātā gājuši bojā būvlaukumos, bet simtiem tūkstošiem citu darba ņēmēju Katarā ir bijušas apdraudētas viņu cilvēktiesības;
5. aicina izveidot īpašu komiteju, kuras uzdevums būtu apzināt iespējamos trūkumus Eiropas Parlamenta noteikumos par pārredzamību, integritāti un korupcijas novēršanu un iesniegt reformu priekšlikumus, pamatojoties uz Konstitucionālo jautājumu komitejas darbu un citu parlamentu paraugpraksi;
6. apņemas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pantu izveidot izmeklēšanas komiteju, ņemot vērā kriminālizmeklēšanas un iespējamo tiesvedību rezultātus, lai izmeklētu korupcijas gadījumus un trešo valstu nepienācīgas darbības, cenšoties par naudu gūt ietekmi Eiropas Parlamentā;
7. pauž bažas par iespējamiem interešu konfliktiem, ko rada deputātu blakusdarbi, īpaši tad, ja viņi darbojas vadošos amatos, padomēs, konsultatīvajās padomēs vai kā konsultanti bankās, daudznacionālos uzņēmumos vai biržā kotētos uzņēmumos;
8. atzinīgi vērtē to, ka deputātei Evai Kaili ir atņemtas priekšsēdētājas vietnieces amata pilnvaras, kā noteikts Reglamenta 21. pantā;
9. prasa iecelt īpašu priekšsēdētāja vietnieku, kas būtu atbildīgs par integritāti un cīņu pret korupciju un ārvalstu iejaukšanos Parlamentā;
10. mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu ētikas struktūras izveidei saskaņā ar Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūciju;
11. ierosina ieviest nogaidīšanas periodu bijušajiem EP deputātiem, lai izvairītos no tā dēvētā virpuļdurvju efekta negatīvās ietekmes;
12. prasa rūpīgi izvērtēt un uzlabot EP deputātu likumdošanas darbību saprotamību, jo īpaši publiskojot viņu ierosināto tekstu un grozījumu ietekmi uz tiesību aktiem;
13. apņemas nodrošināt EP deputātu papildienākumu pilnīgu pārredzamību, norādot precīzas summas un aizliedzot EP deputātu un politisko grupu darbinieku ārēju finansēšanu; apņemas ES līmenī aizliegt trešo valstu ziedojumus deputātiem un politiskajām partijām, lai novērstu nepilnības dalībvalstīs; prasa Komisijai steidzami iesniegt priekšlikumu par šo jautājumu;
14. steidzami prasa apturēt Kataras interešu pārstāvju caurlaides saskaņā ar Reglamenta 123. pantu līdz brīdim, kad tiesas izmeklēšana sniegs attiecīgu informāciju un skaidrojumus;
15. uzskata, ka ES Pārredzamības reģistrs būtu jāstiprina, palielinot budžetu un darbinieku skaitu, lai tas varētu rūpīgāk pārbaudīt pieteikuma iesniedzēju un reģistrēto personu sniegto informāciju; turklāt uzskata, ka tā darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā trešo valstu pārstāvjus;
16. uzsver, ka sadraudzības grupu pienācīga regulēšana un uzraudzība ir priekšnoteikums to turpmākai pastāvēšanai Parlamentā; uzdod kvestoriem īstenot spēkā esošos noteikumus un izstrādāt un uzturēt pieejamu un atjauninātu sadraudzības grupu un deklarāciju reģistru;
17. pieprasa, lai Pārredzamības reģistrs kļūtu obligāts;
18. prasa Pārredzamības reģistru attiecināt arī uz bijušajiem deputātiem;
19. aicina ES iestādes steidzami pieņemt pasākumus, lai ieviestu praksi, kas paredz minimālos pauzes periodus augstākā līmeņa ES ierēdņiem un bijušajiem deputātiem pirms jauna darba piedāvājuma pieņemšanas, lai izvairītos no virpuļdurvju efekta;
20. iesaka pārskatīt Civildienesta noteikumus, jo īpaši to 22. panta c) punktu, lai tos saskaņotu ar Trauksmes cēlēju direktīvas standartiem; aicina Prezidiju tikmēr nekavējoties pārskatīt Parlamenta iekšējos noteikumus par Civildienesta noteikumu 22. panta c) punkta īstenošanu, lai tos saskaņotu ar trauksmes cēlēju direktīvā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem;
21. uzsver Eiropas Prokuratūras (EPPO), ES Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropola un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) lomu cīņā pret korupciju; aicina vēl vairāk stiprināt EPPO un OLAF spējas un sadarbību; prasa izstrādāt kopīgus pretkorupcijas noteikumus, kas piemērojami deputātiem un ES struktūru darbiniekiem;
22. uzskata, ka deputātu aktīvu deklarēšana katra pilnvaru termiņa sākumā un beigās, kās tas ir daudzās dalībvalstīs, būtu papildu aizsardzība pret korupciju; uzskata, ka aktīvu deklarācijas varētu būt pieejamas tikai attiecīgajām iestādēm, lai, saskaroties ar gadījumiem, kad izvirzītas nopietnas apsūdzības, tās varētu pārbaudīt, vai deklarētie aktīvi atbilst deklarētajiem ienākumiem, kas ievērojami apgrūtinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu;
23. aptur darbu pie likumdošanas dokumentiem, kas attiecas uz Kataru, jo īpaši attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju, ES nolīgumu ar Kataru aviācijas jomā un plānotajiem apmeklējumiem, līdz brīdim, kad apgalvojumi tiks apstiprināti vai noraidīti;
24. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Kataras valdībai un konsultatīvajai asamblejai.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).