Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(1) (“DFS regula”), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija(2), kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas(3),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(5) (“Iestāžu nolīgums”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(7) (“Finanšu regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējo budžetu, ko pieņēma 2022. gada 23. novembrī(8),

–  ņemot vērā 2022. gada 16. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2022)0223),

–  ņemot vērā 2022. gada 22. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (COM(2022)0184),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra Iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(9) un Komisijas 2021. gada 4. marta paziņojumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu,

–  ņemot vērā 2022. gada 19. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(10),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas 2022. gada 8. septembrī pieņemto ziņojumu, kas tika apstiprināts Parlamenta 2022. gada 12.–15. septembra sesijā,

–  ņemot vērā 2022. gada 13. septembra rezolūciju par 2021. gada priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu(11),

–  ņemot vērā 2022. gada 23. jūnija rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2022. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2022 projektu: to cilvēku uzņemšanas izmaksu finansēšana, kuri bēg no Ukrainas(12),

–  ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā — ES rīcībspējas pastiprināšana(13),

–  ņemot vērā 2021. gada 24. novembra rezolūciju par Finanšu regulas pārskatīšanu saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam stāšanos spēkā(14),

–  ņemot vērā 2021. gada 21. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(15),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra nostāju attiecībā uz projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(16),

–  ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem(17),

–  ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības(18),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos(19),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 24. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 31. maija secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 25. marta secinājumus,

–  ņemot vērā 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma pēc neformālās sanāksmes,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 18. oktobra paziņojumu “Komisijas darba programma 2023. gadam” (COM(2022)0548),

–  ņemot vērā Pasaules Bankas, Ukrainas valdības un Komisijas 2022. gada augusta ziņojumu “Ukraine Rapid Damage and Needs Assessment” (“Ukraina: ātrais postījumu un vajadzību novērtējums”),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumu par palīdzību Ukrainai un Ukrainas atjaunošanu (COM(2022)0233),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. maijā iesniegtos Konferences par Eiropas nākotni priekšlikumus,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 09/2022 “Klimata izdevumi 2014.–2020. gada ES budžetā: nav tik lieli, kā ziņots”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 22/2021 “Ilgtspējīgs finansējums: vajadzīga saskaņotāka ES rīcība, lai finansējumu novirzītu ilgtspējīgiem ieguldījumiem”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 10/2021 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā: laiks vārdus pārvērst darbos”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0281/2022),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 311. pantu Savienībai ir jānodrošina līdzekļi, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku; tā kā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir noteiktas Savienības budžeta prioritātes septiņiem gadiem un paredzēti finanšu resursi tās politikas virzieniem, programmām un vajadzībām; tā kā DFS ierobežo pašu resursu maksimālais apjoms;

B.  tā kā kopš pašreizējās DFS pieņemšanas 2020. gada decembrī politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija ir izmainījusies līdz nepazīšanai, sākot ar Covid-19 pandēmijas, kura vēl nav beigusies, nepieredzēto mērogu un dramatiskajām sekām;

C.  tā kā neprovocētais un nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā ir novedis pie lielas humanitārās krīzes un ir izraisījis milzīgus un neprognozējami ilgus ekonomiskus un sociālus satricinājumus visā pasaulē; tā kā valstu vai valdību vadītāji karu ir raksturojuši kā “tektoniskas pārmaiņas Eiropas vēsturē” un Komisija ir norādījusi, ka neparedzētās vajadzības, ko Eiropā radījis karš, ievērojami pārsniedz pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā pieejamos līdzekļus un tādēļ ir vajadzīgi jauni finansējuma avoti;

D.  tā kā Savienība un tās iedzīvotāji jau no paša kara sākuma ir atbalstījuši Ukrainu, apliecinot solidaritāti ar ukraiņiem viņu cīņā par demokrātijas aizsardzību pret autoritārismu, piedāvājot patvērumu vairāk nekā 8 miljoniem ukraiņu un piešķirot pagaidu aizsardzību 4 miljoniem; tā kā ES, dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes ir sniegušas Ukrainai palīdzību vairāk nekā 19 miljardu EUR apmērā; tā kā papildus humānajai un militārajai palīdzībai Savienība ir atbalstījusi Ukrainu veselības, enerģētikas un lauksaimniecības jomā un veicinājusi tirdzniecību, jo īpaši izveidojot solidaritātes joslas, lai palīdzētu Ukrainai eksportēt lauksaimniecības preces; tā kā būs vajadzīga papildu palīdzība, lai valstī uzturētu pamatpakalpojumus un būtisko infrastruktūru;

E.  tā kā 21,9 % ES iedzīvotāju draud nabadzība un sociālā atstumtība; tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā noteikti vēl vairāk saasinās enerģētisko nabadzību; tā kā augošās enerģijas cenas apvienojumā ar augošo inflāciju izraisa dzīves dārdzības krīzi, apdraudot uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), izdzīvošanu un liekot vairāk cilvēku nonākt nabadzībā;

F.  tā kā iedzīvotāji pamatoti sagaida, ka Savienība un tās budžets ātri un efektīvi reaģēs uz mainīgajām vajadzībām un sniegs viņiem nepieciešamo atbalstu, īpaši krīzes situācijās;

G.  tā kā ES budžetam ir un arī turpmāk ir jāsaglabā centrāla loma Savienības politisko prioritāšu īstenošanā, kas cita starpā paredz veiksmīgi īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos visas sabiedrības labā, bruģēt ceļu klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, veicināt iekļaujošu un sociālu atveseļošanu, sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, stiprināt konkurētspēju, inovāciju, stratēģisko autonomiju un enerģētisko drošību un neatkarību, sniegt atbalstu neaizsargātām grupām un MVU, veicināt ilgtspējīgu attīstību, nevienu neatstājot novārtā un nodrošinot kohēziju un augšupēju konverģenci, nodrošināt spēcīgāku Eiropas veselības savienību pēc Covid-19 krīzes, aizsargāt un veicināt tiesiskumu, ES vērtības, pamattiesības un dzimumu līdztiesību Savienībā un ārpus tās, veicināt plašākas iespējas visiem un nodrošināt spēcīgāku Savienību tās iedzīvotāju labā — tādu, kura spēj izpildīt savus globālos pienākumus un risināt klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes un to sekas;

H.  tā kā Eiropas Komisija savā 2023. gada darba programmā izklāsta virkni jaunu politikas iniciatīvu, kurām var būt būtiska ietekme uz budžetu, jo īpaši tādas kā ierosinātā Eiropas Ūdeņraža banka, MVU paredzēto atvieglojumu pakete un Eiropas Suverenitātes fondu;

I.  tā kā vairāku krīžu, zemu DFS maksimālo apjomu un smagnējo DFS pieņemšanas vai pārskatīšanas procedūru kopējā ietekme ir radījusi ad hoc instrumentu “galaktiku” ārpus ES budžeta, kā arī izraisījusi ārējo piešķirto ieņēmumu, uz kuriem neattiecas budžeta procedūra, plašāku izmantošanu, jo īpaši NextGenerationEU (NGEU) gadījumā; tā kā tikai budžeta procedūrā ir pilnībā jāiesaista Parlaments, tādējādi nodrošinot, ka tas var veikt budžeta kontroli; tā kā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm vajadzētu būt vienādām lomām, kā noteikts LESD; tā kā Parlamentam vienmēr būtu pilnvērtīgi jādarbojas šajā jaunajā budžeta vidē, lai pašreizējās DFS atlikušajā darbības posmā nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību un pārredzamību;

J.  tā kā Iestāžu nolīgumā ir noteikta īpaša kārtība sadarbībai un dialogam starp Parlamentu, Padomi un Komisiju budžeta jautājumos; tā kā būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu pārredzamību, pārskatatbildību un informācijas pieejamību par visiem izdevumiem, ar kuriem tiek atbalstīta ES politikas veidošana;

K.  tā kā Komisija saskaņā ar savu vienpusējo deklarāciju, kas ir daļa no 2020. gada decembra vienošanās par DFS 2021.–2027. gadam, 2023. gada darba programmā ir iekļāvusi apņemšanos 2023. gada otrajā ceturksnī veikt DFS novērtēšanu, kas var ietvert pārskatīšanu;

L.  tā kā Parlamenta nostāja attiecībā uz pašu resursiem tiks izklāstīta kādā no nākamajām rezolūcijām,

Jaunas problēmas un satricinājumi, kas atklāj trūkumus pašreizējā DFS

1.  aicina Komisiju ierosināt pārskatīt pašreizējo DFS, galveno uzmanību pievēršot tam, lai novērstu sekas, ko radījis karš pret Ukrainu, un nodrošinātu Savienībai pienācīgu elastību reaģēšanai uz krīzēm;

2.  uzsver, ka starp ES iestādēm valda vienprātība par to, ka pēc neprovocētā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā ES būtu jāsniedz Ukrainai maksimāli liela humānā, sociālā, ekonomiskā un finansiālā palīdzība, vienlaikus risinot krīzes smagās ekonomiskās un sociālās sekas Savienībā un sniedzot nepieciešamo atbalstu visiem, ko tā skārusi; šajā sakarībā uzsver Savienības kopīgos mērķus — īstenot Eiropas zaļo kursu, digitālo pārkārtošanos un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, paplašināt sadarbību un koordināciju aizsardzības jomā, uzlabot tās stratēģisko autonomiju un enerģētisko neatkarību un drošību, mazināt enerģētisko nabadzību, garantēt pārtikas nodrošinājumu pasaulē un risināt augstas inflācijas radītās problēmas;

3.  uzsver, ka spēcīgai Savienībai, kuras pamatā ir solidaritāte un sadarbība un kura spēj risināt pašreizējās problēmas un mazināt dzīves dārdzības krīzes ietekmi uz cilvēkiem un uzņēmumiem, ir vajadzīgi ES mēroga risinājumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām dalībvalstīm attiecībā uz to spēju atbalstīt cilvēkus un uzņēmumus, tādējādi saglabājot iekšējā tirgus integritāti un novēršot tā sadrumstalotību vai izkropļojumus; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir pārrobežu projekti, kuriem ir būtiska nozīme suverēnas, stratēģiskas un autonomas Savienības veidošanā;

4.  uzsver — lai novērstu sekas, ko rada karš pret Ukrainu, vismaz īstermiņā ir vajadzīga plaša mēroga humānā palīdzība Ukrainā un finansiāls atbalsts dalībvalstīm, kas uzņem un palīdz iekārtot cilvēkus, kuri bēg no šī konflikta; atgādina, ka attiecīgajām programmām nav atvēlēts tik daudz resursu, cik vajadzīgs šajā bezprecedenta situācijā; turklāt uzskata, ka ilgtermiņā Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma Ukrainas atjaunošanā, pēc kara beigām izmantojot pieeju “atjaunot uzlabojot”, nodrošinot labu pārvaldību, tiesiskuma ievērošanu un pareizu finanšu pārvaldību; aicina Komisiju novērtēt, kādai vajadzētu būt ES budžeta lomai starptautiskajos atjaunošanas centienos;

5.  atzinīgi vērtē lēmumu piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu; uzsver, ka šis lēmums ietver ilgtermiņa finanšu un budžeta saistības un saskaņotu pieeju politikai ar mērķi atbalstīt atjaunošanu, atveseļošanu un katrai valstij nepieciešamās reformas, kā tas ir noticis citu kandidātvalstu gadījumā;

6.  pauž nožēlu par to, ka būtiskas jaunas politikas iniciatīvas, kas ierosinātas kopš pašreizējās DFS pieņemšanas, ir ietvērušas priekšlikumus vai nu novirzīt līdzekļus no apstiprinātajām ES programmām, politikas virzieniem un mērķiem, vai pārdalīt līdzekļus to iekšienē; uzskata, ka atkārtota līdzekļu pārdale nav dzīvotspējīga Savienības prioritāšu finansēšanas metode un faktiski nozīmē izmaiņas apstiprinātajā DFS;

7.  norāda uz īpašo instrumentu plašo izmantošanu pirmajos divos DFS darbības gados; norāda, ka elastības instruments tika izmantots 6. izdevumu kategorijas (“Kaimiņattiecības un pasaule”) izdevumiem 2022. gadā un ir jāizmanto ievērojamiem izdevumiem šajā pašā izdevumu kategorijā, kā arī 2.b izdevumu kategorijā (“Noturība un vērtības”) un 5. izdevumu kategorijā (“Drošība un aizsardzība”) 2023. gadā; norāda, ka saskaņā ar 2022. gada jūlija priekšlikumu attiecībā uz aizsardzības nozari(20) 2024. gadā ar īpašo instrumentu starpniecību ir jāizmanto vēl vairāk apropriāciju;

8.  uzsver, ka rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) 2021. gadā tika gandrīz pilnīgi izlietota un 2022. gadā ir pilnībā izsmelta pēc tam, kad no tās tika sniegta humānā palīdzība un atbalsts dalībvalstīm dabas un cilvēka izraisītu katastrofu pārvarēšanai; norāda, ka Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, kā arī dabas katastrofu mēroga un biežuma palielināšanās, humanitārā krīze Ukrainā un no tās izrietošais lielais bēgļu skaits Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi noslogojuši SEAR; turklāt sagaida, ka 2021. gada vasarā notikušajiem lielajiem plūdiem un dabas ugunsgrēkiem sekojošo 2022. gada vasarā piedzīvoto nepieredzēta mēroga dabas ugunsgrēku dramatiskās sekas prasīs ievērojamu finansiālu atbalstu, tostarp no SEAR;

9.  atgādina, ka DFS katru gadu tiek palielināta, pamatojoties uz 2 % deflatoru, ko piemēro 2018. gada cenām; uzsver, ka strauji augošās enerģijas cenas un ārkārtējas enerģijas tirgus svārstības, ko galvenokārt izraisījis Krievijas lēmums samazināt gāzes piegādes, ir veicinājušas strauji augošu inflāciju, nopietni ietekmējot iedzīvotājus un uzņēmumus; pauž dziļas bažas par to, ka šāds negaidīti augsts inflācijas līmenis rada nopietnu spriedzi DFS, vēl vairāk samazina tās pirktspēju un ierobežojot tās operatīvās un administratīvās spējas situācijā, kad tās vispārējais apmērs, ja to izsaka kā ES nacionālā kopienākuma (NKI) procentuālo daļu, jau ir zemāks nekā iepriekšējās DFS; uzsver, ka praksē tas nozīmē, ka ir iespējams finansēt mazāk Savienības projektu un darbību, tādējādi negatīvi ietekmējot saņēmējus un Savienības spēju īstenot kopīgos politiskos mērķus;

10.  turklāt atgādina, ka, neraugoties uz Parlamenta prasību Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (ESAI) īstenot ārpus maksimālajiem apjomiem, tā refinansēšanas izmaksas tiek atmaksātas DFS maksimālo apjomu ietvaros, tādējādi radot papildu spiedienu uz DFS un apdraudot jau apstiprinātu programmu finansējumu, īpaši situācijā, kad vērojams procentu likmju pieaugums un NGEU aizņēmumu izmaksu kāpums; šajā sakarībā norāda, ka pieņemtajā 2023. finanšu gada budžetā apropriācijas ESAI pozīcijā ir nediskrecionāri palielinātas par 280 miljoniem EUR salīdzinājumā ar Komisijas sagatavoto budžeta projektu, tādējādi atņemot līdzekļus vienotajam rezerves instrumentam un ierobežojot budžeta spēju reaģēt uz jaunām vajadzībām;

11.  konstatē, ka joprojām tiek prasīts, lai ES budžets kalpotu kā garantija papildu makrofinansiālajai palīdzībai, jo īpaši valstīm, kuras tieši skāris karš; atzinīgi vērtē vitāli svarīgo atbalstu, ko nodrošina Savienības makrofinansiālā palīdzība; uzsver, ka saistību neizpildes vai valsts garantiju atsaukšanas gadījumā visi makrofinansiālās palīdzības aizdevumi galu galā tiek garantēti no ES budžeta, līdz ar to uzņemoties ievērojamas un pēc būtības neprognozējamas iespējamās saistības;

12.  tāpēc uzsver, ka pašreizējā DFS jau ir gandrīz izsmēlusi savas iespējas mazāk nekā divus gadus pēc pieņemšanas un šo situāciju vēl vairāk pasliktina neparedzamie 2022. gada notikumi; norāda, ka tā lieluma, struktūras vai noteikumu ziņā vienkārši nav sagatavota nedz tam, lai ātri un efektīvi reaģētu uz daudzām šāda mēroga krīzēm, nedz tam, lai pienācīgi finansētu jaunus kopīgus ES politikas mērķus un ātri īstenotu vajadzīgos ES mēroga risinājumus; pauž lielu satraukumu par to, ka pašreizējā DFS dod Savienībai niecīgas iespējas reaģēt uz iespējamām turpmākām krīzēm un vajadzībām un pildīt savus stratēģiskos uzdevumus starptautiskajā arēnā;

13.  secina, ka nav šaubu par nepieciešamību steidzami pārskatīt DFS un ka ar līdz šim ierasto pieeju nebūt nepietiks, lai risinātu daudzās problēmas, līdz ar to tā varētu mazināt uzticēšanos Savienībai;

Finansējuma trūkuma novēršana — lielākas finansiālās spējas, nodrošinot lielāku pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību

14.  tāpēc aicina Komisiju ne tikai veikt pašreizējās DFS darbības padziļinātu novērtēšanu, bet arī pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2023. gada pirmajā ceturksnī izstrādāt tiesību akta priekšlikumu visaptverošai un vērienīgai DFS regulas un tās pielikuma pārskatīšanai; uzsver, ka, pārskatot DFS, nedrīkst samazināt valstīm iepriekš piešķirto finansējumu vai ES programmu finansējumu;

15.  pauž stingru pārliecību, ka pārskatīšanā ir jāņem vērā pieaugošās vajadzības un to līdzekļu izsmelšana, kas Savienībai DFS ietvaros pieejami vajadzīgo risinājumu nodrošināšanai; turklāt uzstāj, ka, veicot pārskatīšanu, ir jānovērš visnopietnākie trūkumi DFS darbībā, jānodrošina jauns finansējums jaunām politiskajām prioritātēm un jānodrošina Savienībai nepieciešamie instrumenti, lai efektīvi risinātu turpmākās problēmas un krīzes;

16.  uzsver nepieciešamību pēc apjomīgākas DFS, lai nodrošinātu spēcīgāku un dinamiskāku ES budžetu, kas atbilst augstākajiem pārredzamības un demokrātiskās pārskatatbildības standartiem; tāpēc prasa palielināt DFS maksimālos apjomus, kā arī palielināt un pārveidot budžeta elastību;

17.  pauž gatavību iesaistīties pilnvērtīgās sarunās ar Padomi un Komisiju par DFS pārskatīšanu, pamatojoties uz agrāko praksi un Iestāžu nolīgumu, saskaņā ar kuru iestādes ir apņēmušās visā ievērojami pārskatītas DFS pieņemšanas procesā censties noteikt īpašu kārtību attiecībā uz sadarbību un dialogu;

18.  uzstāj, ka vienotības princips, saskaņā ar kuru visi Savienības ieņēmumu un izdevumu posteņi ir iekļauti budžetā, ir gan Līguma prasība, gan ES publisko finanšu pārskatatbildības, demokrātiskās leģitimitātes un pārredzamības pamatnosacījums; uzsver, ka ir vajadzīga ievērojami lielāka parlamentārā kontrole pār visiem ES izdevumiem, tostarp ārpusbudžeta instrumentiem, fondiem un kopējām aizņēmumu un aizdevumu darbībām; atkārtoti norāda, ka visiem jaunajiem instrumentiem vajadzētu būt budžeta lēmējinstitūcijas pārziņā;

19.  šajā sakarībā uzsver, ka DFS pārskatīšanai būtu jānotiek līdztekus pašreizējai Finanšu regulas pārskatīšanai, tās gaitā nepastarpināti ieviešot vajadzīgās izmaiņas noteikumos, kuri reglamentē ES budžeta izveidi un izpildi; tāpēc uzskata, ka ir jāpaplašina ierosinātās Finanšu regulas mērķtiecīgās pārskatīšanas tvērums, lai pievērstos visiem būtiskajiem jautājumiem;

20.  uzsver to horizontālo principu nozīmību, kuri ir DFS un visu saistīto ES politikas virzienu pamatā, jo īpaši saistībā ar Savienības klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu; uzstāj — veicot pārskatīšanu, šie principi ir jāsaglabā kā nozīmīgs DFS elements un ir jāpilda Savienības apņemšanās nodrošināt taisnīgu, noturīgu, ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu atveseļošanu visas sabiedrības labā, cita starpā īstenojot pārskatīto Savienības klimata, enerģētikas un vides mērķu satvaru 2030. gadam ar mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti;

21.  atkārtoti apstiprina savu jau izsenis pausto nostāju, ka no ES budžeta finansētas jaunas politiskās iniciatīvas, mērķi vai uzdevumi ir jāfinansē ar jauniem papildu līdzekļiem, nevis pārdalot līdzekļus, tādējādi kaitējot labi izstrādātām, jau esošām Savienības programmām vai politikas virzieniem, ko apstiprinājis likumdevējs;

1.izdevumu kategorija. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

22.  prasa palielināt 1. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, pamatojoties uz to, ka rezerves nav pietiekamas, lai apmierinātu lielākās vajadzības, kā arī tāpēc, ka Parlaments iebilst pret apstiprināto programmu finansējuma izmantošanu jaunu iniciatīvu finansēšanai;

23.  uzsver, ka daudzi nesen izvirzītie politikas mērķi, jo īpaši enerģētikas un stratēģiskās un rūpnieciskās autonomijas jomā, un jaunās politikas iniciatīvas kopš 2021. gada janvāra (Mikroshēmu akts, droša savienojamība, Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde, jaunais Eiropas “Bauhaus”) nozīmē, ka būtu jāparedz papildu izdevumi 1. izdevumu kategorijā;

24.  uzsver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa”, Vienotā tirgus programmas un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējuma svarīgo nozīmi inovācijas stimulēšanā, uzņēmumu atbalstīšanā un zaļās un digitālās pārkārtošanās virzīšanā;

25.  ar nepacietību gaida Komisijas priekšlikumu par jauno Eiropas Suverenitātes fondu, kura mērķis ir nodrošināt Savienības stratēģisko autonomiju un mazināt atkarību no trešām valstīm svarīgākajās nozarēs; uzskata, ka ir būtiski, lai šis priekšlikums atbilstu reālajām vajadzībām, balstītos uz skaidru izmaksu un ieguldījumu nepietiekamības novērtējumu un nodrošinātu jaunus līdzekļus; stingri prasa, lai ikviens šāds jauns fonds tiktu veidots saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un tiktu iekļauts DFS, tādējādi nodrošinot, ka Parlaments veic pilnīgu pārraudzību; uzskata, ka DFS maksimālie apjomi būtu jāpielāgo, lai tajos ietvertu šo fondu;

2.aizdevumu kategorija. Kohēzija

26.  prasa, lai finansējums, par ko panākta vienošanās 2.a izdevumu kategorijā, netiktu apdraudēts un tiktu saglabāts paredzētajam nolūkam; aicina Komisiju izvērtēt, vai tas ir pietiekams, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām kohēzijas politikā;

27.  uzsver, ka pagaidu un īstermiņa elastība, kas kohēzijas politikas fondos ieviesta ar virkni priekšlikumu attiecībā uz kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), ir palīdzējusi dalībvalstīm ātri reaģēt uz kara pret Ukrainu ietekmi, pamatojoties uz Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) modeli, kas deva ES iespēju rīkoties Covid-19 pandēmijas sākumā;

28.  atzinīgi vērtē Savienības vērienīgo ieceri pastiprināti apkarot satraucošo bērnu nabadzības līmeni un palīdzēt izskaust bērnu nabadzību, liekot lietā nesen izveidoto Eiropas Garantiju bērniem; tomēr brīdina, ka pašreizējās krīzes ir pasliktinājušas un vēl vairāk pasliktinās to bērnu pašreizējo smago situāciju, kuri dzīvo nabadzībā vai kuriem draud nabadzība, un tām būs ilgstošas sekas; atkārtoti prasa steidzami palielināt Eiropas Garantijas bērniem finansējumu, laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam paredzot īpašu budžetu vismaz 20 miljardu EUR apmērā, un uzstāj, ka šis īpašais budžets ir jāiekļauj pārskatītajā DFS un pastiprinātajā ESF+; turklāt aicina Komisiju darīt pieejamus un dalībvalstis pilnībā izmantot visus pieejamos resursus Garantijas bērniem efektīvai īstenošanai, tostarp ESF+, ReactEU un ANM;

29.  uzsver — lai gan reaģēšanas pasākumi krīzes situācijās ir nepieciešami un lietderīgi, kohēzijas politika nav instruments reaģēšanai krīzes situācijās; pauž bažas par to, ka kohēzijas politika arvien vairāk tiek izmantota, lai stiprinātu citus politikas virzienus un kompensētu budžeta elastības vai krīzes reaģēšanas mehānismu trūkumus daudzgadu finanšu shēmā; uzskata, ka pašreizējā iespēja līdzekļus no kohēzijas politikas fondiem pārvietot uz citām programmām līdz 5 % apmērā no sākotnējā piešķīruma nodrošina pietiekamu elastību;

30.  uzsver, ka, pārskatot DFS, nedrīkst samazināt valstīm iepriekš piešķirto finansējumu; uzsver, ka vienošanās par DFS 2021.–2027. gadam un kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu tika panākta vēlu un apvienojumā ar Covid-19 krīzi tas noveda pie lēna plānošanas procesa sākuma un traucējumiem projektos, bet tā nebija pašas politikas vaina; aicina Komisiju pastiprināt administratīvās vienkāršošanas centienus; uzsver, ka novēlotais sākums nekādi neliek šaubīties par kohēzijas politikas kā Savienības ieguldījumu politikas un konverģences instrumenta izšķirošo nozīmi un pievienoto vērtību;

2.bizdevumu kategorija. Noturība un vērtības

31.  prasa budžeta pozīciju, kas paredzēta ESAI aizņēmumu izmaksu atmaksāšanai, svītrot no 2.b izdevumu kategorijas un iekļaut ārpus izdevumu kategorijām, kā arī šīs izmaksas uzskaitīt papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

32.  pauž nožēlu par to, ka ESAI aizņēmumu un parāda atmaksas izmaksas ir iekļautas kā budžeta pozīcija 2.b izdevumu kategorijā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam līdztekus tādām pamatprogrammām kā Erasmus+, “ES — veselībai”, “Radošā Eiropa” un “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”;

33.  uzsver, ka procentu izmaksas un parāda atmaksa ir atkarīgas no tirgus attīstības, šie izdevumi nav uzskatāmi par diskrecionāriem, tie neatbilst izdevumu maksimālo robežvērtību loģikai un tiem nevajadzētu konkurēt ar izdevumu programmām; atgādina, ka jebkāda Ārkārtas atbalsta instrumenta iedarbināšana ir atkarīga arī no nepiešķirtās rezerves pieejamības šīs izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros; ar bažām norāda, ka strauji augošās procentu likmes ietekmē valstu emitentus; brīdina, ka, ņemot vērā sarežģītos tirgus apstākļus, finansējuma izmaksas nesen ir ievērojami palielinājušās un par ilgtermiņa procentu likmēm valda liela neskaidrība; tādēļ uzstāj, ka status quo rada būtiskus riskus programmu izdevumiem un DFS spējai reaģēt uz ārkārtas vajadzībām;

34.  uzsver programmas “ES — veselībai” un Savienības izglītības, kultūras, jaunatnes un vērtību programmu būtisko nozīmi attiecīgo nozaru atbalstīšanā pēc pandēmijas un dezinformācijas apkarošanā; uzsver, ka Eiropas Sociālais fonds+ ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem Savienības sociālās dimensijas stiprināšanā; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā DFS Erasmus+ — programmas, kurā pieprasījums gadu no gada ir salīdzinoši stabils, — finanšu profilā finansējums ir koncentrēts perioda beigās;

3.izdevumu kategorija. Dabas resursi un vide

35.  prasa pēc iespējas drīzāk pielāgot 3. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, lai tajā pilnībā iekļautu Sociālo klimata fondu, vienlaikus neapdraudot finansējumu, par ko panākta vienošanās 3. izdevumu kategorijā, un saglabājot to paredzētajam nolūkam;

36.  atkārtoti pauž nostāju, ka Sociālais klimata fonds ir pilnībā jāiekļauj ES budžetā un DFS, negatīvi neietekmējot citas programmas un fondus šajā izdevumu kategorijā un paturot prātā, cik svarīgi ir garantēt pārtikas nodrošinājumu un īstenot zaļo kursu; atgādina otrai budžeta lēmējinstitūcijas iestādei par pienākumu ievērot budžeta vienotības principu;

37.  uzsver kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nozīmi uzticama atbalsta sniegšanā lauksaimniekiem ar mērķi uzlabot pārtikas nodrošinājumu; atgādina, ka KLP maksājumu atšķirības ietekmē lauksaimnieku spēju izturēt inflācijas spiedienu un pieaugušās ražošanas resursu cenas, kad tie dod ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā; uzsver, ka mazie lauksaimnieki un gados jauni lauksaimnieki ir īpaši neaizsargāti un to ieguldījumu iespējas ir ierobežotas; atgādina, ka programmai LIFE ir galvenā nozīme atbalsta sniegšanā klimatrīcībai, dabas aizsardzībai un vides aizsardzībai;

4.izdevumu kategorija. Migrācija un robežu pārvaldība

38.  prasa palielināt 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, lai tiktu ņemta vērā pašreizējā realitāte un Savienības migrācijas un robežu pārvaldības politikai un programmām reāli nepieciešamais finansējums;

39.  uzsver, ka karš pret Ukrainu un tam sekojošais lēmums iedarbināt Pagaidu aizsardzības direktīvu nozīmēs ilgtermiņa finansiālas saistības atbalstīt dalībvalstis, tādējādi izvirzot negaidītas prasības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (BMVI) un radot papildu pienākumus decentralizētajām aģentūrām 4. izdevumu kategorijā; pauž bažas arī par to, ka secīgie Komisijas priekšlikumi par aģentūru pilnvaru paplašināšanu samazina BMVI finansējumu;

5.izdevumu kategorija. Drošība un aizsardzība

40.  prasa palielināt 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu;

41.  prasa ātri pārskatīt DFS, lai stiprinātu ES aizsardzības instrumentus, piemēram, Eiropas Aizsardzības fondu, militāro mobilitāti un turpmākos kopīgā iepirkuma mehānismus ES aizsardzībai, proti, instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu, un Eiropas aizsardzības investīciju programmu, ar nosacījumu, ka tie stiprina ES aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu un nodrošina Eiropas pievienoto vērtību;

42.  ņemot vērā ļoti atšķirīgo ģeopolitisko kontekstu, norāda uz Komisijas priekšlikumu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam, un tās nodomu nākt klajā ar priekšlikumu par Eiropas aizsardzības investīciju programmu vēlākam laikposmam, lai ieviestu kopīgu iepirkumu un aprites cikla pārvaldību attiecībā uz militārajām spējām; uzsver, ka izdevumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību un ieguldījumus aizsardzības jomā, nav iespējams segt 5. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros; uzsver, ka ir vajadzīgi ieguldījumi, lai stiprinātu drošības politiku un finansētu tehnoloģisko inovāciju pastāvīgi mainīgajā drošības vidē;

6.izdevumu kategorija. Kaimiņattiecības un pasaule

43.  prasa palielināt 6. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, lai pilnībā segtu pašreizējās un prognozētās turpmākās vajadzības Savienības ārējās darbības jomā un radītu pietiekamas spējas reaģēt uz krīzēm un jaunām vajadzībām;

44.  pauž nožēlu par to, ka pat pirms kara pret Ukrainu 6. izdevumu kategorijā pieejamie līdzekļi bija acīmredzami nepietiekami un ka kopš tā laika spiediens uz šo izdevumu kategoriju ir ievērojami palielinājies; uzsver, ka turpmākais finansējums Sīrijas, Irākas un citu valstu bēgļu vajadzībām netika ierēķināts nedz DFS, nedz Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) “Eiropa pasaulē” budžetā un ka tāpēc tas būtu jāfinansē no jaunām apropriācijām, attiecīgi palielinot 6. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, nevis veicot līdzekļu pārdali;

45.  norāda, ka kopš pašreizējās DFS stāšanās spēkā starptautiskā situācija kaimiņvalstīs un plašākā mērogā ir strauji pasliktinājusies, tam notiekot pārtikas, enerģētikas, klimata un ekonomikas krīžu dēļ, kā rezultātā ir dramatiski palielinājies spiediens uz 6. izdevumu kategoriju; norāda, ka papildus vairākkārtējai elastības instrumenta izmantošanai arī NDICI — “Eiropa pasaulē” rezerve ir sarukusi ļoti ātri un tiek izmantota plašāk nekā tikai tās pamatmērķim, proti, reaģēt uz jaunām problēmām un prioritātēm, jo īpaši saistībā ar makrofinansiālās palīdzības nodrošināšanu; uzskata, ka pastiprināta reaģēšana uz krīzi ir būtiska, ņemot vērā daudzās globālās problēmas;

46.  uzsver, ka humānā palīdzība no 6. izdevumu kategorijas ir sniegta maksimāli lielā apmērā un tai ir bijuši nepieciešami atkārtoti palielinājumi; uzstāj, ka lielāks finansējums humānajai palīdzībai (HUMA) un NDICI — “Eiropa pasaulē” ātrās reaģēšanas pīlārs ir būtiski faktori, ja Savienība vēlas ne vien sniegt palīdzību Ukrainai, bet arī nodrošināt atbalstu kopienām un reģioniem, kam tas nepieciešams, un īstenot mērķi būt par vienu no vadošajiem humānās palīdzības sniedzējiem; uzsver, ka papildu vajadzības Ukrainā nedrīkst novest pie tā, ka nauda tiek novirzīta no citiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kuriem tā ir vajadzīga, īpaši no austrumu vai dienvidu kaimiņreģiona, vai no tematiskajām prioritātēm;

47.  uzsver, ka ir svarīgi sniegt turpmāku atbalstu Ukrainai makrofinansiālās palīdzības veidā; uzsver, ka aizdevumiem Ukrainai ir nepieciešama daudz augstāka uzkrājumu likme nekā standarta 9 %, jo ir augstāks saistību neizpildes risks; šajā sakarībā ņem vērā Komisijas 2022. gada 9. novembra priekšlikumus(21); uzsver, ka turpmāk ir jāvirzās no ad hoc pieejas uz strukturālu pieeju;

48.  uzsver, ka lēmums piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu nozīmēs, ka atbalsts tiks sniegts nevis no NDICI — “Eiropa pasaulē”, bet gan no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), un tāpēc, iespējams, būs jāpārskata attiecīgais juridiskais pamats; uzstāj, ka atbalsts citām kandidātvalstīm, jo īpaši Rietumbalkānos, ir jāsaglabā pašreizējā apmērā;

49.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Savienība ievēro savas starptautiskās saistības klimata jomā un jo īpaši nodrošināt finansējumu starptautiskajam finansējumam klimata jomā un attiecīgajām programmām NDICI — “Eiropa pasaulē” ietvaros;

7.izdevumu kategorija. Eiropas publiskā pārvalde

50.  prasa 7. izdevumu kategorijas izdevumus noteikt tādā apmērā, kas garantē ES efektīvu un rezultatīvu pārvaldību;

51.  uzstāj, ka Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi, lai nodrošinātu visu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu efektīvu īstenošanu un izpildi atbilstoši mainīgajiem uzdevumiem; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgus resursus pastiprinātam Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru kiberdrošības satvaram;

52.  prasa ātri pieņemt Finanšu regulas mērķtiecīgi pārskatīto redakciju attiecībā uz nokavējuma procentu piemērošanu par atcelto vai samazināto konkurences jomā piemēroto naudas sodu novēlotu atmaksu, lai izvairītos no spiediena uz izdevumiem 7. izdevumu kategorijā; norāda, ka Parlaments ir pieņēmis savu nostāju un ir gatavs risināt sarunas; mudina Padomi šo priekšlikumu izskatīt prioritārā kārtā un sākt sarunas ar Parlamentu;

Maksājumu apropriācijas

53.  atgādina, ka maksājumu apropriācijas tieši izriet no saistībām un tāpēc jebkurš saistību maksimālā apjoma palielinājums katrai izdevumu kategorijai būs jāpapildina ar maksājumu maksimālā apjoma atbilstošu palielinājumu tajā pašā gadā vai turpmākajos gados;

54.  norāda uz kavēšanos programmu īstenošanā un aicina Komisiju novērtējuma ietvaros veikt riska analīzi par iespējamo ietekmi uz maksājumu maksimālo apjomu un saistībā ar DFS pārskatīšanu nākt klajā ar priekšlikumiem, kas nepieciešami, lai izvairītos no maksājumu krīzes, kura nopietni ietekmētu ES budžeta līdzekļu saņēmējus;

55.  turklāt brīdina, ka DFS apropriāciju vietā nevajadzētu izmantot ārējos piešķirtos ieņēmumus, kurus ietekmē tirgus svārstības, un par risku, ko tas var radīt maksājumu izpildei;

Pašu resursi

56.  norāda, ka DFS un pašu resursi ir savstarpēji saistīti; šajā sakarībā uzsver, ka ES budžetam ir vajadzīgi ilgtspējīgi un noturīgi ieņēmumi; atgādina, ka juridiski saistošajā Iestāžu nolīgumā Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies ievērot ceļvedi pietiekamu tādu jaunu pašu resursu ieviešanai, kuri segtu vismaz ESAI parāda atmaksu;

57.  atkārto savu jau izsenis pausto nostāju, ka pašu resursu reforma ir nepieciešama, lai ES budžeta ieņēmumu daļu labāk saskaņotu ar plašākām ES politikas prioritātēm; tādēļ sagaida, ka jauno pašu resursu groza darbības joma, struktūra un sastāvs ne tikai nodrošinās papildu ienākumu plūsmas, bet arī palīdzēs risināt neatliekamus politikas jautājumus tādos ekonomiskos apstākļos, kam raksturīga inflācija un augstas enerģijas cenas;

58.  aicina Padomi ātri virzīt uz priekšu 2021. gada decembra priekšlikumus par jauniem pašu resursiem; uzsver, ka saskaņā ar ceļvedi 2023. gada 1. janvārī ir paredzēts ieviest jaunus pašu resursus, kas izriet no priekšlikumiem par reformēto emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un oglekļa ievedkorekcijas mehānismu; uzsver, ka līdz šim datumam ir jāievieš arī jaunie pašu resursi, kuru pamatā ir ESAO/G20 iekļaujošā satvara I pīlārs;

59.  ar nepacietību gaida Komisijas priekšlikumus par jaunu pašu resursu otro kopumu, kas jāiesniedz 2023. gada trešajā ceturksnī; pauž pārliecību, ka tieši ātra un apņēmīga rīcība pašu resursu reformēšanas nolūkā nodrošinās ES augstu kredītreitingu, kas joprojām ir obligāti nepieciešams nosacījums, ņemot vērā daudzās problēmas; turklāt aicina Komisiju, ņemot vērā pieaugošās finansējuma vajadzības, nekoncentrēties tikai uz Iestāžu nolīgumu un izskatīt arī nepieciešamību pēc jauniem, inovatīviem un īsteniem pašu resursiem;

Elastība un reaģēšana uz krīzēm ES budžetā: no ad hoc reaģēšanas uz sistēmisku un ilgtermiņa sagatavotību

60.  uzsver, ka ir jānodrošina elastība un rīcības iespējas, kas ES budžetam nepieciešamas, lai tas spētu reaģēt uz krīzēm un pielāgoties jaunām un aizvien lielākām vajadzībām; uzsver, ka ir jāpārskata instrumenti reaģēšanai uz krīzēm un elastības instrumenti, lai nodrošinātu, ka tie ir pietiekami apjomīgi, tos var ātri iedarbināt un tie joprojām ir abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu pilnīgā pārziņā;

61.  uzskata, ka straujais inflācijas pieaugums un tā domino efekts uz ES budžeta pirktspēju ir vēl vairāk ierobežojuši nepieciešamās rīcības iespējas un ir ietekmējuši no budžeta finansētās programmas; aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest pagaidu korekcijas mehānismu, lai inflācijas radītu satricinājumu gadījumā atkāptos no automātiskā deflatora 2 % apmērā;

62.  uzstāj, ka atceltās apropriācijas būtu jāsaglabā ES budžetā un budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras ietvaros būtu jāuzņemas saistības par tām; uzsver, ka ir jāveic attiecīgas izmaiņas Finanšu regulā; norāda, ka pašreizējās DFS darbības sākumposmā pētniecības saistību atcelšanas līmenis vien ir bijis ievērojams; uzsver, ka papildu budžeta elastība tiks panākta, atceltās saistības saglabājot budžetā;

63.  atgādina, ka īpašie instrumenti netiek ierēķināti DFS maksimālajos apjomos, tādējādi nodrošinot zināmu elastību un spēju reaģēt uz krīzēm, un tos drīkst izmantot tikai ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu; norāda uz īpašo instrumentu plašo izmantošanu pirmajos divos DFS darbības gados;

64.  uzskata, ka īpašos instrumentus ierobežo gan resursu trūkums, gan struktūras neelastība, kas mazina to spēju kalpot par efektīviem instrumentiem reaģēšanai krīzes situācijās; tāpēc uzsver, ka pārskatīšana ir obligāti nepieciešama, lai paplašinātu pašreizējo elastības noteikumu sniegtās iespējas; pauž nožēlu par lēmumu pašreizējā DFS apvienot rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un ESSF, jo šī apvienošana ir radījusi nopietnus trūkumus, un uz pusi samazināt kopējo pieejamo finansējumu;

65.  prasa elastības instrumentam paredzētās gada apropriācijas palielināt no 915 miljoniem EUR līdz 2 miljardiem EUR; turklāt prasa sadalīt SEAR divās sadaļās — EAR un ESSF — un palielināt gada apropriācijas no 1,2 miljardiem EUR SEAR kopumā līdz 1 miljardam EUR katrai sadaļai 2018. gada cenās; uzskata, ka tas nodrošinās būtiskus papildu resursus, lai reaģētu uz pašreizējām un jaunām vajadzībām, īpaši ņemot vērā arvien intensīvāko un biežāko ekstrēmu laikapstākļu iestāšanos un humanitāro situāciju pasaulē;

66.  prasa atcelt saistību un maksājumu apropriāciju gada maksimālo robežvērtību attiecībā uz vienotā rezerves instrumenta izmantošanu;

67.  turklāt uzsver, ka uz dažādiem īpašajiem instrumentiem attiecas atšķirīgi līdzekļu pārnešanas noteikumi, un aicina saskaņot šos noteikumus, lai visos īpašajos instrumentos varētu izmantot summas līdz n+ 3 gadam, tādējādi radot papildu elastību; uzstāj, ka pēc n+ 3 gada dzēstās summas no jauna ir jādara pieejamas no elastības instrumenta vai vienotā rezerves instrumenta;

68.  uzstāj, ka papildus esošo īpašo instrumentu pastiprināšanai ir jāizveido pastāvīgs papildu īpašais instruments ārpus DFS maksimālajiem apjomiem, lai ES budžets varētu labāk pielāgoties un ātri reaģēt uz krīzēm un to sociālajām un ekonomiskajām sekām; aicina Komisiju nodrošināt, ka šo kopējo krīzes instrumentu vajadzības gadījumā var efektīvi un ātri iedarbināt;

69.  uzsver, ka kohēzijas politika ir viena no Savienības galvenajām prioritātēm, tās ilgtermiņa ieguldījumu mērķi ir saistīti ar ES stratēģisko programmu, jo īpaši Eiropas zaļo kursu un Digitālo programmu, un to nevajadzētu izmantot, lai papildinātu citu politikas virzienu finansējumu;

Pašreizējās DFS jauno elementu izvērtēšana un pamata sagatavošana DFS laikposmam pēc 2027. gada noturīgāka ES budžeta atbalstīšanas nolūkā

70.  norāda, ka pašreizējā DFS un Iestāžu nolīgumā ir iekļauti vairāki jauni elementi, kas nebija pieejami iepriekšējos plānošanas periodos un kas būtu rūpīgi jāpārbauda vidusposma novērtēšanas un pārskatīšanas ietvaros;

71.  uzskata, ka jaunā DFS struktūra, kurā izdevumu kategorijas sagrupētas pa politikas kopām, ir vienkāršāka un atvieglo budžeta pārvaldību Komisijā; uzskata, ka nomenklatūrā, kurā ir samazināts budžeta pozīciju skaits un dažkārt viena pozīcija aptver ļoti plašu izdevumu programmu, kā tas ir Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta gadījumā, trūkst nepieciešamās detalizācijas un pārredzamības un tā ievērojami ierobežo budžeta lēmējinstitūcijas iespējas veikt pienācīgu uzraudzību un pieņemt lēmumus; sagaida, ka Komisija izvērtēs izmaiņas struktūrā un nomenklatūrā pirms jaunā DFS darbības perioda;

72.  atzinīgi vērtē Regulas par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai pozitīvo ietekmi un uzskata, ka tā jau ir kalpojusi kā efektīvs līdzeklis atturēšanai no tiesiskuma pārkāpumiem ES līdzekļu izmantošanā; uzsver nepārprotamo saikni starp tiesiskuma ievērošanu un ES budžeta efektīvu izpildi un aicina Komisiju nodrošināt Nosacītības regulas stingru izpildi; norāda, ka jebkādai DFS 2021.–2027. gadam palielināšanai vajadzētu būt vērstai uz tiesiskuma un Savienības finanšu interešu aizsardzības pastiprināšanu; turklāt uzstāj, ka ES budžeta izpildē ir jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta;

73.  atkārtoti norāda, ka ir jāpalielina ES izdevumu pārredzamība, un prasa ieviest obligātu vienotu sadarbspējīgu datubāzi, kas ļautu mašīnlasāmā formātā uzraudzīt ES līdzekļu tiešos un galīgos saņēmējus un tādējādi sniegtu skaidru pārskatu par visiem ES finansējuma saņēmējiem; atzinīgi vērtē Komisijas 2022. gada 16. maija priekšlikumu par Finanšu regulas pārstrādi, atzīstot to par piemērotu sākuma punktu sadarbspējīgas digitālās sistēmas izveidei revīzijas un kontroles vajadzībām; norāda uz Komisijas ierosinājumu, ka šīm izmaiņām vajadzētu stāties spēkā, sākot ar DFS, kas darbosies pēc 2027. gada; tomēr uzsver, ka ir iespējama un vēlama vērienīgāka pāreja; uzsver arī to, ka informācija ir jādara sabiedrībai vieglāk piekļūstama;

74.  atgādina par Iestāžu nolīgumā noteiktajiem mērķiem, kas saistīti ar klimatu un bioloģisko daudzveidību; atgādina Komisijai, ka Iestāžu nolīgumā tai ir noteikts pienākums regulāri izvērtēt progresu, kas panākts saistībā ar klimata politikas integrēšanas centieniem, un pārbaudīt, vai mērķi ir sasniegti vai turpinās darbs šajā virzienā; aicina Komisiju uzraudzīt principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu un vajadzības gadījumā veikt nepieciešamos korektīvus pasākumus;

75.  uzsver, ka ir būtiski jāuzlabo klimata un bioloģiskās daudzveidības integrēšanas metodika un jānodrošina, ka klimata un bioloģiskās daudzveidības izdevumi ir patiesi papildinoši, kad tos ierēķina attiecīgo minimālo izdevumu mērķrādītājos, saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas un Parlamenta priekšlikumiem;

76.  sagaida vērienīgākas finanšu saistības pašreizējā un nākamajā DFS saskaņā ar ES globālo apņemšanos risināt klimata pārmaiņu problēmu un apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu; sagaida, ka visas saistības un solījumi attiecībā uz starptautisko klimata jomas finansējumu tiks pilnībā plānoti saskaņā ar globālajām sarunām; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek sasniegti 2026. un 2027. gadam apstiprinātie bioloģiskās daudzveidības integrēšanas mērķi; aicina Komisiju novērtēt, kā klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķus var labāk integrēt DFS laikposmam pēc 2027. gada, lai nodrošinātu, ka Savienība pilda savas saistības;

77.  atkārtoti norāda, ka programmas būtu jāīsteno tā, lai līdz ar to mērķu sasniegšanu veicinātu dzimumu līdztiesību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie jaunas klasifikācijas Savienības izdevumu ietekmes uz dzimumu līdztiesību mērīšanai; uzskata, ka šajā klasifikācijā būtu precīzi un vispusīgi jāatspoguļo programmu ietekme uz dzimumu līdztiesību; aicina paplašināt šo klasifikāciju, attiecinot to uz visām DFS programmām, un uzlabot tās iekļaušanu DFS satvarā; šajā sakarībā uzsver, ka ir sistemātiski jāvāc un jāanalizē pēc dzimuma sadalīti dati; sagaida, ka visi ar dzimumu līdztiesību saistītie ziņojumi tiks sniegti, pamatojoties uz apmēru, nevis darbību skaitu;

78.  aicina Komisiju sekot līdzi Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai visās attiecīgajās DFS programmās, kā noteikts Iestāžu nolīgumā, un šajā nolūkā izstrādāt stabilu metodiku ar IAM saistīto izdevumus un sociālo izdevumu apsekošanai ES budžetā;

79.  atgādina, ka pašreizējo DFS papildināja NGEU — vēl nepieredzēts instruments atveseļošanas veicināšanai pēc pandēmijas; uzskata, ka šis instruments līdz šim ir darbojies veiksmīgi un būtu jāīsteno visā pilnībā;

80.  uzskata, ka Savienībai ir arvien lielāka nozīme atbalsta sniegšanā nodarbinātības aizsardzībai un ienākumu kompensācijai krīzes situācijās un taisnīgu pārkārtošanās uz oglekļneitrālu sabiedrību nodrošināšanā; šajā sakarībā uzsver, ka pagaidu atbalsta instrumentam bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir būtiska nozīme atbalsta sniegšanā pagaidu darba shēmām un darba ņēmējiem dalībvalstīs un bezdarba risku mazināšanā; aicina Komisiju novērtēt SURE ietekmi un to, kā to var izmantot turpmākai Savienības rīcībai sociālo krīžu situācijās;

81.  norāda, ka daudzas no nesenajām izdevumu vajadzībām tādās jomās kā ekonomikas un sociālā atveseļošana, ar klimata pārmaiņām saistītie politikas pasākumi un finansējums, kas saistīts ar Ukrainas krīzi, neatbilst tradicionālajai vidēja termiņa ieguldījumu paredzamības loģikai; uzskata, ka Sociālā klimata fonda, aizsardzības, reaģēšanas uz krīzēm un ārkārtas intervences izdevumi ir gadījumi, kad ES rīcībai ir skaidrs pamatojums; sagaida, ka šī tendence virzīties uz daudzveidīgāku izdevumu vidi turpināsies, attīstoties ES sadarbības apjomam un dziļumam; tāpēc uzsver, ka ir vajadzīga pienācīgi izveidota un pielāgojama DFS, lai ES budžeta struktūra dotu ES iespēju uzņemties jaunus uzdevumus un funkcijas, nenovirzot resursus no apstiprinātām programmām un prioritātēm;

82.  uzsver, ka daudzi pašreizējās DFS trūkumi un nepilnības izriet no tās loģikas un struktūras, saskaņā ar kuru izdevumu paredzamība nosaka lēmumus par struktūru un summām un ierobežo elastību;

83.  pauž nožēlu par ES budžeta pakāpenisko samazināšanos, ja to izsaka kā ES nacionālā kopienākuma (NKI) procentuālo daļu, un par pārmērīgo koncentrēšanos uz kopējo izdevumu ierobežošanu aptuveni 1 % apmērā no ES NKI; uzskata, ka tas ir liedzis Savienībai īstenot apstiprinātās ieceres un atņēmis tai spēju reaģēt uz krīzēm un jaunām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot demokrātisku pārskatatbildību;

84.  uzstāj, ka pašreizējās DFS pēctecei vajadzētu būt sagatavotai tā, lai būtu iespējams pilnībā un elastīgi strādāt ar virkni politikas prioritāšu un izdevumu vajadzībām un nodrošināt noturību krīžu gadījumā; uzskata, ka pašu resursu maksimālā apjoma palielināšana radītu budžetam iespējas reaģēt uz krīzēm un jaunām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot izdevumu paredzamību; tāpēc aicina Komisiju ilgstošākās diskusijās par ES budžetu laikposmam pēc 2027. gada, ņemot vērā mainīgās izdevumu vajadzības, pārskatīt visu DFS struktūru, tostarp plānošanas periodu ilgumu;

85.  pauž nožēlu par to, ka pēc nepieciešamās NGEU un SURE ieviešanas Komisija ir vairākkārt ierosinājusi izmantot ārpusbudžeta instrumentus, jo īpaši saskaņā ar LESD 122. pantu, kuriem nav nepieciešama Parlamenta pārraudzība un kuri tādējādi apdraud publisko izdevumu pārredzamību un pārskatatbildību; šajā sakarībā uzskata, ka Parlamenta ikgadējās plenārsēdē notiekošās debates par visām ES finansēm, tostarp ārpusbudžeta instrumentiem, būs svarīgs solis pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošanā;

86.  plāno ļoti cieši uzraudzīt, kā tiek īstenota vienošanās par DFS ietvaros panāktā vienošanās par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants; atgādina, ka šādiem priekšlikumiem bieži vien ir ievērojama ietekme uz budžetu, kas var ietekmēt ES izdevumu attīstību; pauž apņēmību nodrošināt, ka Parlamentam ir pienācīga loma un tas šajā procesā ir iesaistīts kā līdzvērtīga ES budžeta lēmējinstitūcijas iestāde;

87.  uzsver, ka tendence vairāk izmantot ārējos piešķirtos ieņēmumus pašreizējo noteikumu kontekstā nav apmierinošs risinājums, jo tā vājina budžeta lēmējinstitūcijas (Parlamenta un Padomes) lomu, tādējādi negatīvi ietekmējot demokrātisko kontroli un mazinot ES finanšu pārredzamību; prasa juridiski pamatotus risinājumus, kas ļautu veikt mērķtiecīgus, vienreizējus vai uz vajadzībām balstītus papildinājumus, kuriem būtu tādas pašas priekšrocības kā iezīmētajiem ieņēmumiem (t. i., tie netiktu ierēķināti maksimālajos apjomos), bet kurus vienlaikus pilnībā kontrolētu budžeta lēmējinstitūcija; atgādina par savu apņemšanos ievērot universāluma principu;

88.  uzsver, ka pašlaik notiekošajā Finanšu regulas pārskatīšanā budžeta instrumentus reglamentējošie noteikumi būtu jāpielāgo pašreizējiem apstākļiem, kuros ārējie piešķirtie ieņēmumi, aizņēmumu un aizdevumu operācijas, trasta fondi un instrumenti saskaņā ar LESD 122. pantu tiek izmantoti aizvien biežāk, neraugoties uz to, ka bieži vien tiek apieta Kopienas metode un līdz ar to budžeta lēmējinstitūcijas veikta pārbaude un tādējādi tiek samazināta līdzekļu izsekojamība un pārskatatbildība;

89.  jo īpaši norāda uz deklarāciju par atkārtotu izvērtēšanu Finanšu regulas noteikumos attiecībā uz ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un aizņēmumiem un aizdevumiem, par kuru tika panākta vienošanās sarunās par DFS; uzskata, ka gan ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, gan ar aizņēmumu un aizdevumu operācijām saistītajiem aktīviem un saistībām vajadzētu būt neatņemamai ES budžeta sastāvdaļai un budžeta lēmējinstitūcijai tie būtu jāpieņem šī budžeta ietvaros;

90.  atkārto savu izsenis pausto prasību visus ES instrumentus, kas attiecas uz ES līmeņa izdevumiem, tostarp trasta fondus, pilnībā iekļaut budžetā saskaņā ar Līgumu, tādējādi nodrošinot pārredzamību, pilnīgu demokrātisko kontroli un ES publisko finanšu un finanšu interešu aizsardzību; tomēr uzsver, ka saistībā ar šo instrumentu integrēšanu ES budžetā nedrīkst samazināt finansējumu citiem ES politikas virzieniem un programmām;

91.  uzsver, ka par nozīmīgiem piemēriem šajā sakarībā ir uzskatāmi Modernizācijas fonds un Inovāciju fonds (Klimata investīciju fonds); aicina Komisiju ierosināt to pilnīgu iekļaušanu DFS laikposmam pēc 2027. gada, paredzot attiecīgo maksimālo apjomu gandrīz automātisku pielāgošanu;

92.  uzsver, ka DFS regulas pieņemšanai izvirzītā vienprātības prasība kavē to lēmumu pieņemšanu, kuri nepieciešami pārskatīšanas procesā; aicina Komisiju pamatoties uz Konferences par Eiropas nākotni darbu budžeta jomā; uzskata, ka saskaņā ar šīs konferences priekšlikumiem DFS regulas un Lēmuma par pašu resursiem pieņemšanai būtu jāpiemēro parastā likumdošanas procedūra, lai Parlaments iegūtu visas budžeta prerogatīvas, kādas ir dalībvalstu parlamentiem; turklāt uzskata, ka DFS izstrādei vajadzētu būt augšupējam procesam, kura pamatā ir plaša ieinteresēto personu iesaistīšana;

93.  atgādina, ka LESD 312. panta 2. punktā noteiktā pārejas klauzula ļauj pieņemt DFS regulu ar kvalificētu balsu vairākumu, un aicina Eiropadomi to iedarbināt, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu;

o
o   o

94.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (2) OV C 444 I, 22.12.2020., 1. lpp. (3) OV C 445, 29.10.2021., 252. lpp. (4) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp. (5) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (6) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp. (7) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0403. (9) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0366. (11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0309. (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0254. (13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0219. (14) OV C 224, 8.6.2022., 37. lpp. (15) OV C 184, 5.5.2022., 179. lpp. (16) OV C 445, 29.10.2021., 240. lpp. (17) OV C 371, 15.9.2021., 110. lpp. (18) OV C 202, 28.5.2021., 31. lpp. (19) OV C 363, 28.10.2020., 179. lpp. (20) 2022. gada 19. jūlija priekšlikums regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares stiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (COM(2022)0349). (21) COM(2022)0595, COM(2022)0596, COM(2022)0597.