Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tirdzniecības pagaidu liberalizāciju, kura papildina tirdzniecības koncesijas, kas Ukrainas ražojumiem piemērojamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (COM(2022)0195 – C9-0159/2022 – 2022/0138(COD))

P9_TA(2022)0208 A9-0146/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0195),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0159/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 13. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9‑0146/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 19. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/... par pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumiem, ar kuriem papildina tirdzniecības koncesijas, kas Ukrainas ražojumiem piemērojamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/870.)

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu saglabāšanu, analīzi un uzglabāšanu, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem (COM(2022)0187 – C9-0155/2022 – 2022/0130(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0187),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 85. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0155/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 18. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 19. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/..., ar ko ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu saglabāšanu, analīzi un uzglabāšanu, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/838.)

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1628, lai pagarinātu Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus (COM(2022)0113 – C9-0119/2022 – 2022/0080(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0113),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0119/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 18. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 11. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 19. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/..., ar ko groza Regulu (ES) 2016/1628, lai pagarinātu Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/992.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu (2021/2237(INI))

P9_TA(2022)0211 A9-0143/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku (turpmāk tekstā Moldova), no otras puses, kurš ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) un pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā bezvīzu režīma izveidi attiecībā uz Moldovas pilsoņiem 2014. gada martā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes izdarītajiem grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001(1),

–  ņemot vērā ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2021. gada 13. oktobra kopīgo dienestu darba dokumentu attiecībā uz ziņojumu par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu (SWD(2021)0295),

–  ņemot vērā 2021. gada 28. oktobrī notikušās piektās ES un Moldovas Asociācijas padomes sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtās kopīgās deklarācijas, no kurām aktuālāko pieņēma 2021. gada 15. decembrī Briselē,

–  ņemot vērā Komisijas un EĀDD dienestu 2021. gada 2. jūlija kopīgo darba dokumentu „Atveseļošana, noturība un reforma – Austrumu partnerības prioritātes laikposmam pēc 2020. gada” (SWD(2021)0186),

–  ņemot vērā 2021. gada 17. maijā parakstīto saprašanās memorandu starp Gruzijas Ārlietu ministriju, Moldovas Republikas Ārlietu un Eiropas integrācijas ministriju un Ukrainas Ārlietu ministriju par ciešākas sadarbības izveidi Eiropas integrācijas jomā — asociācijas trijotne,

–  ņemot vērā triju valstu — Gruzijas, Moldovas un Ukrainas — valstu/valdību vadītāju kopīgo paziņojumu pēc 6. Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes 2021. gada 15. decembrī,

–  ņemot vērā Moldovas 2022. gada 3. martā iesniegto pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Moldovas premjerministres vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai, kas saņemta 2022. gada 16. martā un kurā pieprasīts palielināt makrofinansiālo palīdzību Moldovai,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Moldovas Republiku,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 26. janvāra rezolūciju par tiesnešu neatkarību Polijā un Moldovas Republikā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinumus un ieteikumus, jo īpaši 2018. gada 15. marta atzinumu un ieteikumus par vēlēšanu reformu Moldovā, 2019. gada 24. jūnija atzinumu un ieteikumus par konstitucionālo situāciju, jo īpaši attiecībā uz iespēju atlaist parlamentu, 2019. gada 14. oktobra atzinumu par likumprojektu par Augstākās tiesas un prokuratūras reformu un 2021. gada 13. decembra rezolūciju par 2021. gada 24. augusta grozījumiem likumā par prokuratūru,

–  ņemot vērā juridisko analīzi par Moldovas Republikas Likumu par grozījumiem Audiovizuālo mediju pakalpojumu kodeksā, kuru EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos iesniedza 2022. gada 14. janvārī,

–  ņemot vērā 2021. gada 13. septembrī videokonferences veidā rīkotā ES un Moldovas 12. cilvēktiesību dialoga rezultātus,

–  ņemot vērā ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejas, Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma, ES un Moldovas pilsoniskās sabiedrības foruma un citu Moldovas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieteikumus un darbības,

–  ņemot vērā Moldovas valdības pieņemto Valsts reģionālās attīstības stratēģiju (SNDR) no 2022. līdz 2028. gadam,

–  ņemot vērā jauno valdības rīcības plānu 2020.–2023. gadam,

–  ņemot vērā secinājumus, ko pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās 2021. gada 11. jūlijā Moldovā guva EDSO/ODIHR vadītajā starptautiskajā vēlēšanu novērošanas misijā iekļautā Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misija,

–  ņemot vērā Augstā pārstāvja Žuzepa Borela un komisāra Olivér Várhelyi 2021. gada 12. jūlija paziņojumu par parlamenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovu, jo īpaši iepriekšējo 2020. gada 20. oktobra rezolūciju par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu(3), 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par politisko krīzi Moldovā pēc Kišiņevas mēra vēlēšanu rezultātu anulēšanas(4), 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai(5) un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, Reglamenta 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kā arī 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumam par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0143/2022),

A.  tā kā 2022. gada 24. februārī pasludinātais nekādi neizprovocētais, nepamatotais un nelikumīgais Krievijas karš pret Ukrainu ir nesamērīgi ietekmējis Moldovu kā kaimiņvalsti, kas divu nedēļu laikā no Ukrainas uzņēma vairāk nekā 360 000 bēgļu, no kuriem vairāk nekā 100 000 uzturas valstī, radot milzīgu slogu tās resursiem;

B.  tā kā, kopš Krievija ir sākusi karu pret Ukrainu, pastāv bažas par potenciālām viltus manevru operācijām Moldovā;

C.  tā kā 2022. gada 22. aprīlī Krievijas centrālā militārā apgabala komandiera vietnieks ģenerālmajors Rustams Minnekajevs paziņoja, ka viens no Krievijas iebrukuma Ukrainā mērķiem ir izveidot sauszemes koridoru uz Piedņestras reģionu; tā kā ģenerālmajors Rustams Minnekajevs arī nepatiesi apgalvoja, ka Piedņestrā ir novērota krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešana;

D.  tā kā Austrumu partnerības (AP) augstākā līmeņa sanāksmē tika atzīti attiecīgo partneru centieni integrēties Eiropā un Eiropas vērtību izvēle un tika mudināts pilnībā īstenot AN un to DCFTA;

E.  tā kā pēc politiskās nestabilitātes un demokrātiskās situācijas pasliktināšanās Maia Sandu uzvarēja valsts prezidenta vēlēšanās ar 57,75 % balsu 2020. gada 15. novembrī un rīcības un solidaritātes partija (PAS) saņēma 52,8 % balsu un ieguva 63 no 101 vietas Moldovas parlamentā pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās 2021. gada 11. jūlijā, tādējādi apliecinot Moldovas iedzīvotāju stingro apņemšanos veicināt demokrātiju, tiesiskumu un savas valsts nākotni Eiropā un piešķirot PAS nozīmīgas pilnvaras vērienīgai reformu programmai;

F.  tā kā AN/DCFTA balstās uz kopīgām vērtībām, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma, un šīs vērtības ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, kā tas paredzēts asociācijas nolīgumā / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas nolīgumā;

G.  tā kā saskaņā ar nesen notikušajām sabiedriskās domas aptaujām 71,6 % Moldovas iedzīvotāju atbalsta savas valsts Eiropas integrācijas mērķi;

H.  tā kā ES un Moldovas Parlamentārās asociācijas komitejas (PAK) 11. sanāksmes, kas notika 2022. gada 6. un 7. aprīlī, dalībnieki ņēma vērā Moldovas valsts prezidentes, valdības un parlamenta vairākuma ierosināto risinājumu pilnībā īstenot ES un Moldovas asociācijas programmu, tādējādi būtiski uzlabojot Moldovas iedzīvotāju dzīvi;

I.  tā kā 2021. gada 28. oktobrī notikušās sestās ES un Moldovas Asociācijas padomes konkrētie rezultāti dod jaunu impulsu ciešākai sadarbībai galvenajās jomās;

J.  tā kā Moldovas ekonomikas atveseļošanas plāns tika ierosināts kā daļa no atjaunotās Austrumu partnerības valstu atveseļošanas, noturības un reformu programmas, kuras pamatā ir ekonomikas un investīciju plāns (EIP) sociālekonomiskajai atveseļošanai un ilgtermiņa noturībai pēc Covid-19 un kura mērķis ir „atjaunot uzlabojot”; tā kā EIP pamatiniciatīvas attiecībā uz Moldovu paredz investīcijas energoefektivitātē, infrastruktūrā un savienojamībā, bet nevis enerģētikas pārkārtošanā;

K.  tā kā ir pabeigta pašreizējā ārkārtas Covid-19 ES makrofinansiālās palīdzības programma Moldovai, pirmo daļu 50 miljonu EUR apmērā izmaksājot 2020. gada novembrī, un otro maksājumu 50 miljonu EUR apmērā 2021. gada 7. oktobrī pēc tam, kad panākts ievērojams progress saprašanās memoranda politisko nosacījumu izpildē;

L.  tā kā Moldova, neskatoties uz izmaiņām valdībā, 2021. gada korupcijas uztveres indeksā ieņem 105. vietu no 180 valstīm (pieaugums salīdzinājumā ar 115. vietu 2020. gadā), lielas bažas rada ievērojamu uzlabojumu trūkums cīņā pret korupciju, jo gadiem ilgi korupcija ir nopietni ietekmējusi valsts struktūru, kavējusi ekonomikas izaugsmi un modernizāciju un apdraudējusi demokrātiju;

M.  tā kā jaunajai valdībai joprojām ir jānovērš būtiski trūkumi tieslietu nozarē un attiecībā uz tiesiskumu, kuri joprojām kavē demokrātisko pārvaldību Moldovā;

N.  tā kā Moldova 2021. gada pasaules preses brīvības indeksā ieņem 89. vietu no 180 valstīm (atrodas par divām vietām augstāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) un bažas joprojām ir saistītas ar plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju, reklāmas tirgus monopolizāciju, redakcionālās neatkarības trūkumu un ekonomisko un politisko grupu īstenoto plašsaziņas līdzekļu iestāžu kontroli;

O.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas joprojām aicina palielināt pārredzamību lēmumu pieņemšanā parlamentā un citās publiskās iestādēs, atkārtojot savus 2016. un 2017. gadā iesniegtos priekšlikumus par tiesisko regulējumu attiecībā uz piekļuvi informācijai;

P.  tā kā sadarbība starp valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību joprojām ir sporādiska un lielā mērā nav institucionalizēta;

Q.  tā kā Komisija savā aktuālākajā īstenošanas ziņojumā ir konstatējusi galvenās problēmas saistībā ar tiesībām uz veselības aprūpi un piekļuvi sabiedrības interešu informācijai, tiesībām uz darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, pārvietošanās brīvību un vārda brīvību;

R.  tā kā sievietes joprojām saskaras ar dzimumu līdztiesības trūkumu un viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir ierobežota dzimumu stereotipu un normu dēļ;

S.  tā kā tiesiskais regulējums vairs neaizliedz piekļuvi noteiktām profesijām, tā īstenošana vēl arvien ir lēna un sievietes joprojām saskaras ar faktiskiem šķēršļiem, piemēram, piekļuves trūkumu aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu;

T.  tā kā naida runa joprojām rada bažas un galvenokārt ir vērsta pret sievietēm un LGBTI personām;

U.  tā kā Komisija savā īstenošanas ziņojumā norāda uz nopietnām problēmām, piemēram, bērnu mirstību, bērnu darbu, tostarp saikni ar cilvēku tirdzniecību un seksuālu izmantošanu, romu bērnu un vecāku atstāto bērnu īpašo situāciju, bērnu un bērnu ar invaliditāti skaita stagnāciju aprūpes iestādēs un sociālo pakalpojumu nepietiekamo kvalitāti, lai atbalstītu ģimenes neaizsargātā situācijā;

V.  tā kā Moldova importē aptuveni 80 % no savas enerģijas, bet vēja, saules un mazu hidrostaciju apgāde nodrošina tikai aptuveni 1 % no Moldovas energoresursu piegādes struktūras;

W.  tā kā biomasa ir Moldovas vienīgais nozīmīgais vietējais enerģijas avots, kas nodrošina 19 % no kopējās energoapgādes;

X.  tā kā saskaņā ar Parīzes nolīgumu Moldova ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 70 % salīdzinājumā ar 1990. gadu,

Kopīgas vērtības un vispārīgi principi

1.  atzinīgi vērtē vēsturiskos rezultātus, kas gūti valsts prezidenta vēlēšanās 2020. gadā un parlamenta vēlēšanās 2021. gadā, kad Moldovas tauta ar ievērojamu vairākumu atbalstīja reformas un Eiropas integrācijas politiskos spēkus, kuri tagad pilnībā ir uzņēmušies atbildību par valsti; mudina ES iestādes un Moldovas politisko vadību izmantot šo unikālo iespēju strādāt kopā, lai īstenotu ilgi gaidītās reformas un veicinātu Moldovas integrāciju Eiropā, pamatojoties uz kopīgām demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un tiesiskumu;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Moldova 2022. gada 3. martā iesniedza pieteikumu pievienoties ES, apstiprinot tās izvēlēto Eiropas ceļu; norāda, ka šis solis vēl vairāk uzsver nepieciešamību pēc intensīvāka augsta līmeņa politiskā dialoga ar Moldovas iestādēm, lai panāktu reālu un ilgtspējīgu progresu galveno reformu īstenošanā; aicina ES iestādes Moldovai kopā ar Ukrainu un Gruziju piešķirt ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un, pamatojoties uz sasniegumiem, un tikmēr turpināt darbu pie tās integrācijas ES vienotajā tirgū; aicina Komisiju un EADD turpināt sadarbības pastiprināšanu ar to Moldovas partneriem un šajā svarīgajā laikā maksimāli palielināt politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu Moldovai, lai dotu papildu stimulu progresam un nodrošinātu pienācīgu ES palīdzības apguves spēju; uzsver nepieciešamību izpētīt veidus, kā konsolidēt un uzlabot Moldovas valsts iestāžu spējas šajā sakarībā, tostarp kopīgu ES un Moldovas projektu, lai izveidotu augstākās izglītības iestādi cilvēkresursu apmācībai Moldovas valsts pārvaldē, nodrošinot maksimālu atlases un amatā paaugstināšanas procedūras pārredzamību un sniedzot ES palīdzību, lai Moldovas valdībā, kas strādā galvenajās Eiropas integrācijas reformu jomās, nodrošinātu nepieciešamo algu palielinājumu ierēdņiem;

3.  norāda, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt stratēģiskākai tās atbalstam, un aicina Komisijas līmenī izveidot Moldovas Republikas atbalsta grupu, par pamatu ņemot modeli, atbilstoši kuram jau ir izveidota grupa Ukrainas atbalsta grupa, kā tas paredzēts Ukrainas atbalsta grupas sākotnējā pilnvarojumā; uzsver, ka šādai grupai varētu būt izšķiroša nozīme, lai labāk racionalizētu ES finansiālo un tehnisko atbalstu un sniegtu Moldovas iestādēm daudzpusīgu palīdzību reformu virzīšanā galvenajās tieslietu, korupcijas apkarošanas un valsts pārvaldes jomās, Austrumu partnerības valstu EIP un Moldovas ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanā, kā arī palīdzētu Moldovai sagatavoties turpmākām pievienošanās sarunām;

4.  aicina Komisiju palīdzēt Moldovai sagatavot ticamu pirmspievienošanās stratēģiju dalībai ES; atkārtoti aicina Komisiju pieņemt regulārus, visaptverošus gada ziņojumus, kuros novērtēta reformu īstenošana, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem un izmantojot to pašu metodiku, kas tika attiecināta uz Rietumbalkānu valstīm;

5.  uzsver, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumi dalībai ES ir atvēruši jaunu sadaļu to Eiropas integrācijā, kurai būtu jāraksturo pastiprināti centieni īstenot attiecīgos asociācijas nolīgumus AN/DCFTA un stratēģiskāku ES pieeju šo valstu atbalstam;

6.  atzinīgi vērtē 2021. gada 15. decembrī notikušā sestā AP augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus, kurā tika atkārtoti apstiprināti būtiskie sasniegumi sadarbības jomā šajā formātā un izstrādāts vērienīgs turpmākās sadarbības kurss, kura pamatā ir kopīgas vērtības un kurā galvenā uzmanība pievērsta atveseļošanai, noturībai un reformām;

7.  atzinīgi vērtē to, ka augstākā līmeņa sanāksmē tika atzītas Moldovas, Gruzijas un Ukrainas iniciatīvas pastiprināt sadarbību kā trim ES asociētajiem partneriem („Asociētā trijotne”), kā arī centienus tuvināties Eiropai un izvēlēto virzību uz Eiropu; mudina visas trīs valstis sadarboties, lai sasniegtu izvirzīto mērķi par dalību ES, turpinot attīstīt reformu programmu un apmainoties ar paraugpraksi labas pārvaldības jomā un AN/DCFTA īstenošanu kā pamatu uz nopelniem balstītai turpmākai dalībai ES; aicina Komisiju starplaikā novērtēt Moldovas pieteikumu dalībai ES reaģēt uz asociēto valstu interesēm padziļināt nozaru sadarbību ar ES savstarpējo interešu jomās, vienlaikus saglabājot iekļautības principu;

8.  atzinīgi vērtē Moldovas konstruktīvo ieguldījumu sadarbībā AP ietvaros, jo īpaši asociēto valstu satvarā, un izsaka cerību, ka paziņojumi attiecībā uz valsts vērienīgo programmu un nozaru integrāciju transporta, enerģētikas un citās jomās tiks pārvērsti konkrētos lēmumos un darbībās, gan no Moldovas iestāžu, gan Savienības puses;

9.  aicina ES iestādes analizēt iespēju iekļaut Moldovu kā novērotāju komiteju procedūrās, īsteno saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulu (ES) Nr. 182/2011(7), kā arī Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs, lai parādītu ES apņemšanos attiecībā uz turpmāku integrāciju un lai stiprinātu valstu reformu orientāciju un administratīvo zinātību;

10.  atzīst, ka karš Ukrainā ir nesamērīgi ietekmējis Moldovas ekonomiku, jo ir zaudētas importa un eksporta iespējas, augstākas transporta izmaksas, strauji pieaugušas enerģijas cenas un ir jārisina kritiskā humanitārā situācija, jo no Ukrainas ierodas liels skaits bēgļu; uzteic Moldovas iedzīvotājus un valsts iestādes par viņu ārkārtējo iesaistīšanos darbā ar lielo skaitu bēgļu no Ukrainas, kuri ieceļo valstī, kā rezultātā Moldova ir valsts ar vislielāko bēgļu skaitu no Ukrainas uz vienu iedzīvotāju; uzsver, ka tas nozīmē, ka Moldovas vajadzības ir ievērojami palielinājušās arī ekonomiskā atbalsta, tostarp makrofinansiālās palīdzības, ziņā; aicina ES un citus Moldovas starptautiskos partnerus steidzami attiecīgi pārskatīt savu politiku un palielināt atbalstu šai valstij, lai stabilizētu tās sociālekonomisko situāciju un nodrošinātu tās nepārtrauktu attīstību;

11.  atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstu kā Eiropas komandas izlēmīgo rīcību Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanā, izmantojot vakcīnu ziedojumus un finansiālu atbalstu; aicina EĀDD ar Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas un Eiropas Savienības delegācijas Moldovas Republikā starpniecību palīdzēt Moldovas iestādēm apkarot maldinošu informāciju par Covid-19 vakcīnām un veicināt sociālo dialogu, lai sasniegtu minimālo mērķi — 70 % vakcinēto iedzīvotāju;

12.  uzsver, ka Moldovas Republikas ekonomikas atveseļošanas plāns, kura budžets ir līdz EUR 600 miljoniem, ir būtisks Moldovas atveseļošanas elements, kas sniedz unikālu iespēju paātrināt strukturālās reformas, pārstrukturēt ekonomiku, apkarot sociālo nevienlīdzību, veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un sagatavot to nākotnes uzdevumiem; atzinīgi vērtē to, ka ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopuma ietvaros Moldovai pirmo reizi tika izmaksāta dotācija 36,4 miljonu EUR apmērā, lai turpinātu atbalstīt policijas reformu un valsts cīņu pret Covid-19;

13.  atzinīgi vērtē Moldovas jauno ekonomikas reformu programmu, ko Starptautiskais Valūtas fonds apstiprināja 2021. gada decembrī, paverot ceļu Komisijas jaunajam priekšlikumam par MFP paketi Moldovai 150 miljonu EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments un Padome ātri pieņēma jauno MFP; uzsver, cik ļoti svarīgi ir stingri nosacījumi, kas galvenokārt saistīti ar demokrātiskām reformām, nevis ekonomiskiem faktoriem, kas attiecas arī uz visu pārējo ES finansējumu tās partneriem; aicina Komisiju nodrošināt, ka Moldovas iestādēm ir pieejama tehniskā palīdzība, lai tās varētu pienācīgi īstenot reformas, par kurām panākta vienošanās saistībā ar makrofinansiālo palīdzību;

Reformas un iestāžu sistēma

14.  atzinīgi vērtē Natalia Gavriliţa valdības vērienīgo reformu programmu un sākotnējos panākumus, kas jau gūti tās īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret korupciju, pārredzamības palielināšanos publiskajā pārvaldē, reformu sekmēšanu tiesiskuma un digitalizācijas jomā, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu dzīves līmeņa uzlabošanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu valstī; atkārtoti norāda, ka pietiekams progress saskaņoto reformu īstenošanā ir būtisks nosacījums, lai turpinātu ES finansiālo atbalstu un piemērotu principu „vairāk par vairāk”;

15.  kategoriski mudina Moldovas valdību turpināt darbu, lai neatgriezeniski saskaņotu šo valsti ar Eiropas Savienības prasībām; mudina gan iestādes, gan opozīciju konstruktīvi sadarboties, lai pārveidotu savu valsti par funkcionējošu valsti, kas spēj piedāvāt iespējas saviem pilsoņiem un panākt uzlabojumus visās jomās, uz kurām attiecas tās kompetence, jo tas pozitīvi ietekmēs dzīves līmeni Moldovā un arī pārliecinās ārvalstīs dzīvojošos Moldovas iedzīvotājus atgriezties dzimtenē;

16.  uzsver, ka Moldovas iedzīvotāju lielās cerības ir jāapmierina, panākot reālus uzlabojumus iztikas nodrošināšanā, atjaunojot uzticēšanos valsts iestādēm u apkarojot korupciju un oligarhu struktūras;

17.  norāda, ka, lai gan prezidenta un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas bija labi pārvaldītas un konkurējošas, vēlēšanu kampaņa bija sašķelta un noritēja negatīvi, ietverot neiecietīgus retoriskus un personiskus uzbrukumus; uzsver, ka ir jānovērš atlikušie trūkumi, īstenojot Eiropas Padomes Venēcijas komisijas un EDSO/ODIHR ieteikumus, tostarp uzlabojot vēlēšanu tiesisko regulējumu saskaņā ar EDSO saistībām un citiem starptautiskajiem standartiem, ātri un rūpīgi izmeklējot ticamus apgalvojumus par balsu pirkšanu un pretlikumīgiem pret vēlētājiem vērstiem pamudinājumiem, uzlabojot kampaņu finansējuma pārredzamību un pārskatatbildību, stingrāk īstenojot spēkā esošā Audiovizuālo mediju pakalpojumu kodeksa noteikumus par objektīvu atspoguļojumu kampaņas laikā, nodrošinot labākas garantijas, ka tiesas ir brīvas no politiskas ietekmēšanas un ka tās joprojām ir pilnībā objektīvas, izskatot ar vēlēšanām saistītas lietas; mudina Moldovas valdību īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Moldovas pilsoņi, kas dzīvo ārpus šīs valsts, var iekļaujošā, pārredzamā un taisnīgā veidā piedalīties vēlēšanās bez ārvalstu iejaukšanās;

Energoapgādes drošība un noturība

18.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu piešķirt Moldovai EUR 60 miljonus, izmantojot jaunu budžeta atbalsta programmu, lai risinātu gāzes piegādes krīzi, ko mākslīgi radījis uzņēmums Gazprom, un mazinātu cenu pieauguma ietekmi uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Polijas, Rumānijas un Ukrainas centienus ātri nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes; norāda, ka enerģētika ir svarīgākais Krievijas budžeta, militāro un sociālo programmu resurss un ka Gazprom tiek izmantots kā instruments Kremļa ekonomisko un ģeopolitisko interešu veicināšanai ārvalstīs; atzinīgi vērtē to, ka papildus palīdzībai, ko ES jau sniedz saistībā ar enerģētikas krīzi, ES delegācija Kišiņevā mobilizēja EUR 5 miljonus, lai sniegtu atbalstu neaizsargātām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar enerģijas cenu pieaugums; tomēr atzīst, ka ir vajadzīgs lielāks atbalsts, ņemot vērā pastāvīgi augošās enerģijas cenas;

19.  norāda, ka Krievijas karš pret Ukrainu un tās energoresursu kā ieroča izmantošana vēl vairāk uzsver enerģētikas nozares reformu ģeostratēģisko nozīmi, kas novērstu atkarību no Krievijas gāzes un veicinātu energoapgādes un piegādes ceļu dažādošanu, veidojot ilgtermiņa noturību, pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, un ieguldot esošās infrastruktūras modernizācijā un jaunas infrastruktūras izveidē un energoefektivitātē, tostarp enerģijas ražošanas, transporta un mājsaimniecību nozarēs, un tādējādi uzlabojot savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju; norāda, ka tas varētu arī palīdzēt veidot noturību pret jebkādiem iespējamiem trešo personu centieniem izmantot enerģiju kā ģeopolitisku ietekmēšanas sviru;

20.  uzsver, ka nav pieļaujama gāzes piegāžu no Krievijas kā piespiedu līdzekļa izmantošana, lai politiski ietekmētu Moldovas valdību mainīt tās ģeopolitisko orientāciju un atturēties no Moldovas vēlētāju likumīgo vēlmju apmierināšanas; mudina Komisiju un EĀDD iekļaut Moldovu ES plānos censties panākt energoapgādes neatkarību no Krievijas un palielināt ES finansiālo un tehnisko atbalstu Moldovai, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Moldovas noturību pret šādu ārēju iejaukšanos un samazinātu tās lielo atkarību no Krievijas enerģijas; aicina ES izrādīt lielāku solidaritāti enerģētikas jomā ar Moldovu saskaņā ar AN, palielinot enerģētikas infrastruktūras savstarpējo saikni starp ES un reģiona valstīm; uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties īstenot visus vajadzīgos ieguldījumus un uzturēt Eiropas enerģētikas infrastruktūru, lai ES dalībvalstu krātuves un starpsavienojumi nodrošinātu pienācīgu gāzes pārvadi no ES uz partnervalstīm; aicina Moldovas iestādes ilgtermiņā saglabāt valsts kā Enerģētikas kopienas dalībvalsts apņemšanos īstenot ES trešo enerģētikas paketi, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades un sadales nošķiršanu;

21.  uzsver, ka ir nepieciešams palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu Moldovā, kas pašlaik par 80 % ir atkarīga no Piedņestras reģionā saražotās elektroenerģijas; atzinīgi vērtē Moldovas un Ukrainas elektrotīklu veiksmīgo sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropas tīklu 2022. gada 16. martā, kas palīdzēs nodrošināt to stabilitāti un energoapgādes drošību; atzinīgi vērtē elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) darbu šā starpposma mērķa sasniegšanā ārkārtas apstākļos; prasa Komisijai turpināt atbalstīt Moldovas un Ukrainas integrāciju Eiropas kontinentālajā elektrotīklā un šim nolūkam steidzami izveidot īpašu struktūru tās administrācijā; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai savienotu Moldovas elektroenerģijas sistēmu ar ES caur Rumāniju; aicina visas iestādes sasniegt mērķi savienot Moldovu ar Rumānijas energotīklu līdz 2024. gadam, izmantojot ES atbalstu; aicina Komisiju iekļaut Moldovu stresa testos, ko veic iekšējam enerģijas tirgum; norāda, ka ES ciešākas sadarbības ar Austrumu partnerības asociētajām valstīm atbalstīšana un veicināšana šajās nozarēs arī radīs ekonomikas izaugsmi un stiprinās reģiona enerģētisko noturību;

22.  atzinīgi vērtē augsta līmeņa enerģētikas dialoga uzsākšanu starp ES un Moldovu saistībā ar ārkārtas situāciju Moldovas gāzes nozarē; mudina Komisiju apsvērt iespēju sākt līdzīgus augsta līmeņa dialogus ar ES, lai stiprinātu sadarbību citās jomās, piemēram, tiesiskuma vai klimata jomā / Zaļajā kursā, kas palīdzētu sasniegt AN/DCFTA mērķus;

23.  aicina Moldovu un ES uzlabot Moldovas savienojamību Melnās jūras baseinā un Karpatu reģionā un turpināt darbu pie Eiropas paplašinātā Austrumu partnerības transporta tīkla (TEN-T) AP valstu posmiem, atbalstīt dzelzceļa nozares reformas un kopā ar dalībvalstīm un starptautiskajām finanšu iestādēm izpētīt iespējas uzlabot ES un Moldovas dzelzceļa savienojumus, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju; mudina Moldovu panākt progresu attiecīgā tiesību aktu kopuma īstenošanā un aicina pastiprināt sadarbību un pakāpeniski integrēt Moldovu ES transporta tirgū un transporta kopienā;

24.  aicina ES nodrošināt Moldovai ieguldījumu plānošanas platformu, lai īstenotu plaša mēroga infrastruktūras savienojamības programmu, jo īpaši palielinot Moldovas absorbcijas spēju un sniedzot vajadzīgo tehnisko palīdzību, kā tas tiek darīts Rietumbalkānu valstīs saskaņā ar Rietumbalkānu ieguldījumu shēmu (WBIF), kas ir spēju atbalsta platforma, kuru pārvalda Eiropas Komisija;

25.  atzinīgi vērtē un atbalsta Moldovas ieinteresētību veicināt sadarbību ar ES digitalizācijas un telekomunikāciju jomā; mudina ES un Moldovu savstarpēji atcelt viesabonēšanas tarifus starp Moldovu un ES;

26.  atzinīgi vērtē Moldovas iestāžu centienus un pastāvīgo progresu, lai turpinātu uzlabot savu drošības uzraudzības sistēmu un īstenotu starptautiskos aviācijas drošības standartus, kā rezultātā visi Moldovā sertificētie gaisa pārvadātāji tika svītroti no ES aviācijas drošuma saraksta, un aicina Moldovas iestādes nodrošināt ES un Moldovas Kopējās aviācijas telpas nolīguma īstenošanu;

Sadarbība kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un progress Piedņestras konflikta risināšanā

27.  atzinīgi vērtē ES un Moldovas nolīgumu par augsta līmeņa politiskā un drošības dialoga uzsākšanu un atjaunoto iesaisti drošības un KDAP jomā, izmantojot divpusējas politiskas darbinieku konsultācijas; mudina EĀDD un Moldovu pilnībā izmantot šīs platformas, lai veicinātu sadarbību tādos jautājumos kā, bet ne tikai, hibrīddraudu apkarošana, noturības uzlabošana, kiberdrošības stiprināšana un kritiskās infrastruktūras aizsardzība, kā arī stratēģiskās komunikācijas uzlabošana; aicina Moldovu turpināt saskaņot savas nostājas ar KĀDP un turpināt uzlabot ieguldījuma sniegšanu kopējā drošības un aizsardzības politikā (KDAP) un tās misijās; mudina ES un Moldovu apzināt veidus, kā paplašināt šo sadarbību, jo īpaši ņemot vērā nestabilo drošības situāciju austrumu kaimiņvalstīs;

28.  ir ļoti nobažījies par nesenajiem notikumiem Piedņestras reģionā un nosoda tos kā bīstamus provokācijas aktus, kas īstenoti ļoti saspringtā drošības situācijā; prasa nodrošināt mieru, lai saglabātu to cilvēku drošību un labklājību, kuri dzīvo abās Dņestras upes pusēs un kaimiņvalstīs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Kišiņevas iestāžu mierīgo un atturīgo reakciju;

29.  noraida un pauž bažas par Moldovas okupētā Piedņestras reģiona iestāžu 2022. gada 3. marta paziņojumu, kurā paziņots par konflikta izšķiršanas procesa beigām un atkārtoti pausts aicinājums atzīt tā dēvēto Piedņestras neatkarību; atkārtoti pauž atbalstu visaptverošam un miermīlīgam Piedņestras konflikta risinājumam, pamatojoties uz 5+2 sarunu procesu, kas balstās uz Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, piešķirot īpašu statusu Piedņestras reģionam pastāvēt spējīgas Moldovas valsts teritorijā; uzsver, ka jebkādā Piedņestras jautājuma risinājumā ir jābūt ievērotām Moldovas tiesībām izvēlēties savu aizsardzības un ārpolitikas virzienu; atbalsta centienus paplašināt DCFTA un bezvīzu režīma sniegtās priekšrocības Piedņestras reģionā, kas ļautu ievērojami palielināt mobilitāti un tirdzniecību ar šo reģionu;

30.  norāda, ka ES Robežu palīdzības misijai Moldovā un Ukrainā ir ļoti svarīga loma robežu pārvaldības un muitas režīmu saskaņošanā ar Savienības režīmiem, arī attiecībā uz organizētās noziedzības un kontrabandas apkarošanu un Piedņestras jautājuma miermīlīgas atrisināšanas veicināšanu ar uzticības veicināšanas pasākumiem un kā uzraudzības klātbūtni Moldovas un Ukrainas robežas Piedņestras segmentā; mudina Moldovas valdību arī turpmāk veicināt tādas vides izveidošanu, kurā ir iespējama konfliktu atrisināšana, un atbalstīt darbības, kas veicina uzticēšanos un cilvēku saskarsmi konfliktu sašķeltajās kopienās; uzskata, ka Piedņestras jautājuma konstruktīvs atrisinājums nodrošinās stabilitāti un labklājību ne tikai Moldovā, bet arī plašākā teritorijā;

31.  aicina Moldovu, Krievijas Federāciju, ES dalībvalstis un citus starptautiskos partnerus sadarboties, lai pilnībā aizvāktu un iznīcinātu aptuveni 20 000 tonnu vecās padomju ēras munīcijas, kas tiek glabāta Kobasnas munīcijas noliktavā un kas, ņemot vērā tās ilgo derīguma termiņu, rada nopietnu apdraudējumu cilvēkiem abos Dņesteras upes krastos; pauž bažas par Krievijas militāro spēku iepriekš veiktajām militārajām mācībām Piedņestrā un aicina Krievijas Federāciju pilnībā un bez nosacījumiem atsaukt savus militāros spēkus un bruņojumu no Piedņestras reģiona pienācīgā veidā saskaņā ar Moldovas iestāžu atkārtotajām prasībām un ievērojot Moldovas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

32.  pauž dziļas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Piedņestras reģionā, jo īpaši to personu vajāšanu, kuras kritizē de facto pārvaldi un Krievijas armijas izvietošanu, pulcēšanās ierobežojumiem valstī un vietējo NVO darbībām; atgādina Krievijas Federācijai par tās atbildību attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu Piedņestras reģionā, kā apstiprināts vairākos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumos; aicina Krievijas varas iestādes izpildīt visus ECT spriedumus, kas ir saistīti ar cilvēktiesību un tiesību uz brīvību un drošību pārkāpumiem Piedņestras reģionā;

33.  uzteic Moldovas iestādes par atbalstu, ko Piedņestras reģionam piedāvā saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tostarp ziedojot 10 % no tās vakcīnu piedāvājuma, apmācot medicīnas personālu un apstrādājot Covid-19 testus;

34.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu piešķirt EUR 7 miljonus no Eiropas Miera nodrošināšanas fonda Moldovas bruņotajiem spēkiem medicīnas aprīkojuma un sprāgstvielu iznīcināšanas aprīkojuma iegādei; mudina EĀDD un Padomi turpināt sadarbības ar Moldāviju jomu paplašināšanu un atbalstīt aizsardzības nozares spēju stiprināšanu, izmantojot palīdzības pasākumus saskaņā ar šo instrumentu;

35.  mudina Moldovas iestādes turpmākajās gada programmās turpināt iespējamo Eiropas Miera mehānisma palīdzības izmantošanu, lai nostiprinātu tās spēju apkarot kiberdraudus un hibrīddraudus; aicina ES iestādes iekļaut Moldovu jaunos sadarbības formātos kiberdrošības, hibrīddraudu un kibernoziedzības izmeklēšanas jomā, tostarp šajos centienos iesaistot jauno Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru;

Tiesiskums un laba pārvaldība

36.  atkārtoti uzsver tiesu sistēmas reformas, jo īpaši stiprinot tiesu iestāžu neatkarību un kompetenci, kā arī korupcijas apkarošanas būtisko nozīmi; atzīst, cik lielas ir problēmas, ar kurām saskaras varas iestādes, un mudina tās koncentrēties uz noteiktajām prioritātēm; pieņem zināšanai valsts prezidentes Maia Sandu un Natālija Gavrilița valdības apņemšanos balstīt savu politiku uz Moldovas Konstitucionālās tiesas nolēmumiem; aicina paātrināt pašreizējo tiesu iestāžu reformu, tostarp īstenojot grozījumus konstitūcijā par tiesiskumu, par kuriem Moldovas parlaments nobalsoja 2021. gada 23. septembrī, kā arī īstenot tieslietu nozares neatkarības un integritātes nodrošināšanas stratēģiju 2022.–2025. gadam;

37.  uzsver, ka ES ir jāpiedāvā lielāks atbalsts, tostarp lielāki finanšu piešķīrumi, sarežģītajai tiesu sistēmas reformai Moldovā; atzīst, ka ir vajadzīgas padziļinātas tiesu sistēmas reformas nolūkā panākt tiesu iestāžu efektivitāti, pilnīgu un patiesu neatkarību, atgūt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un valsts pārvaldes sistēmai un likvidēt saikni ar neoficiālajiem postkomunistiskajiem neformālajiem tīkliem un oligarhu tīkliem, apkarot korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju arī augstākajā politiskajā un uzņēmējdarbības līmenī; stingri atbalsta mērķi atbrīvot tiesu sistēmu no personām, kurām ir integritātes problēmas, un veikt visaptverošas izmaiņas, kas veidotu stingru pamatu tiesiskumam valstī;

38.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt uz nopelniem balstītu un pārredzamu atlases procedūru tiesnešu iecelšanai amatā; aicina Moldovas iestādes turpināt sadarbību ar Eiropas Padomi un Eiropas Savienību tiesu sistēmas reformas jomā, tostarp attiecībā uz iniciatīvām, kas saistītas ar tiesnešu un prokuroru ārkārtas novērtēšanu (pārbaude) un kandidātu integritātes novērtēšanu Tiesnešu augstākās padomes un Prokuroru augstākās padomes locekļu amatam (iepriekšējas pārbaudes); atgādina, cik svarīgi ir apspriesties ar Venēcijas komisiju un īstenot tās ieteikumus saistībā ar tiesu sistēmas reformu procesu;

39.  ir pārliecināts, ka liela mēroga korupcija ir viena no galvenajām problēmām, kas kavē Moldovas progresu; aicina Moldovas valdību palielināt korupcijas apkarošanas juridiskās un institucionālās infrastruktūras efektivitāti; atzinīgi vērtē Korupcijas apkarošanas neatkarīgās konsultatīvās komitejas izveidi, kas izmeklēs korupciju valsts finanšu un banku nozarē, un valsts iestādēs;

40.  aicina Moldovas valdību palielināt pārredzamību, demokrātisko uzraudzību un pārskatatbildību visos lēmumu pieņemšanas procesos un cieši sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu pienācīgu publisko kontroli un iekļaujošu ieguldījumu šajos procesos; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši ņemot vērā ievērojamos budžeta samazinājumus pandēmijas laikā; uzsver valdības aktīvā un atklātā dialoga ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām, uzņēmumu apvienībām un ar parlamentāro un ar parlamentu nesaistīto opozīciju vispārējo nozīmi, lai nodrošinātu iekļaujošu un līdzdalīgu lēmumu pieņemšanas procesu;

41.  norāda uz iestāžu veiktajiem pasākumiem un mudina tās turpināt centienus risināt jautājumu par nepamatotiem patvēruma pieteikumiem un saskaņot Moldovas vīzu politiku ar to trešo valstu sarakstiem, kurām ir vajadzīgas vīzas;

42.  aicina Moldovas valdību turpināt centienus depolitizēt tiesībaizsardzības iestādes un publiskās pretkorupcijas iestādes un ieguldīt lielākas uzticēšanās veidošanā starp iedzīvotājiem un tiesībaizsardzības iestādēm;

43.  aicina apņēmīgi īstenot policijas reformu; atzinīgi vērtē sieviešu skaita pieaugumu policijas rindās; aicina pastiprināt Moldovas un dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, lai samazinātu pārrobežu noziedzību, jo īpaši nelegālu narkotiku un cilvēku tirdzniecību, jo Moldova diemžēl joprojām ir avots cilvēku tirdzniecībai seksuālas izmantošanas un darba nolūkā, ko veic gan Moldovas, gan starptautiskie noziedzīgie tīkli; atzinīgi vērtē nolīguma parakstīšanu starp ES un Moldovu par operatīvajām darbībām, ko Moldovā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), un Frontex personāla izvietošanu, lai atbalstītu Moldovas iestādes robežu pārvaldības darbībās; aicina pastiprināt sadarbību ar Eiropolu, Interpolu un muitas organizācijām, piemēram, Pasaules Muitas organizāciju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas korupcijas apkarošanas tīkliem;

44.  aicina Komisiju un Moldovas iestādes sadarboties, koordinēt un veikt steidzamus pasākumus, lai aizsargātu Moldovā uzņemtos vai tranzītā šķērsojošos Ukrainas bēgļus, jo īpaši sievietes un bērnus, kuri ir pakļauti cilvēku tirdzniecības riskam un kuri pārstāv lielāko daļu bēgļu no Ukrainas;

45.  mudina iestādes nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un cilvēktiesību ievērošanu aizturēšanas telpās, cita starpā novēršot veselības aprūpes pakalpojumu nepilnības, kā arī nepieļaut administrējošu selektīvu un politiski motivētu tiesu; uzsver, ka ir jāizskauž spīdzināšana un slikta izturēšanās, kā arī jāizmeklē apgalvojumi par policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku veiktu spīdzināšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

46.  uzsver, ka ir svarīgi apkarot krāpšanu finanšu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizēto noziedzību, izmantojot visaptverošus tiesību aktus un to efektīvu īstenošanu; atzinīgi vērtē plānus Moldovas parlamentā ieviest juridiskas izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu, lai varētu īstenot korupcijas rezultātā iegūtu aktīvu paplašinātas konfiskācijas mehānismu;

47.  aicina noteikt skaidru un efektīvu politiku piesavināto līdzekļu un krāpniecisko aktīvu atgūšanas jomā, izveidojot starptautisku sadarbību, kas vērsta uz labāku saikni ar Eiropolu un Eurojust; mudina Moldovas iestādes izstrādāt tiesisku regulējumu stratēģiskai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru, lai labāk vadītu krāpšanas un korupcijas apkarošanas izmeklēšanu;

48.  mudina pastāvīgi un cieši sadarboties Ģenerālprokuratūrai Kišiņevā un Eurojust birojam, tostarp regulāri norīkot Moldovas pārstāvjus uz Eurojust biroju, lai sagatavotu darba grupu, kuras uzdevums būtu atgūt piesavinātos līdzekļus un krāpnieciskus aktīvus;

49.  uzsver, ka ir akūti nepieciešams paātrināt izmeklēšanu attiecībā uz 2014. gadā konstatēto banku krāpšanu, kas joprojām nav devusi būtiskus rezultātus attiecībā uz saukšanu pie atbildības un zaudēto aktīvu atgūšanu; uzsver, ka progresa trūkums ļoti negatīvi ietekmē Moldovas starptautisko reputāciju un jo īpaši tiesu sistēmas uzticamību ne tikai Moldovas iedzīvotājiem, bet arī valsts starptautiskajiem partneriem; aicina intensīvāk strādāt pie krimināllietu pabeigšanas pret personām, kas iesaistītas „krievu naudas atmazgāšanas” shēmā un krāpšanā bankās; šajā sakarībā aicina stiprināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un Moldovas iestādēm banku krāpšanas izmeklēšanā, lai nodrošinātu nozagto līdzekļu savlaicīgu atgūšanu;

50.  atkārtoti aicina paplašināt ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, proti, ES Magņitska sankciju režīmu, lai korupciju iekļautu kā pārkāpumu, par kuru piemēro sankcijas, kas ļautu piemērot sankcijas tiem, kuri ir atbildīgi par 2014. gada banku krāpšanu, un atturēt no līdzīgiem korupcijas noziegumiem;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

51.  atzinīgi vērtē to, ka Moldovas parlaments ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kas stājās spēkā 2021. gada 14. oktobrī, norāda, ka Venēcijas komisija 2021. gada 10. un 11. decembrī pēc Moldovas Konstitucionālās tiesas pieprasījuma izdeva juridisku vērtējumu par konstitucionālajām sekām, ko rada Stambulas konvencijas ratifikācija; aicina nodrošināt Stambulas konvencijas efektīvu īstenošanu visos līmeņos, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu stāvokli un veiktu turpmākus centienus dzimumu līdztiesības panākšanā, jo īpaši uzlabojot sieviešu piekļuvi darba tirgum un novēršot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, uz vecumu balstītu diskrimināciju, kā arī sieviešu pārstāvību un vienlīdzīgu attieksmi pret viņām visos politiskās un sociālās dzīves līmeņos;

52.  uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk stiprināt tiesisko regulējumu līdztiesības un diskriminācijas trūkuma jomā, jo īpaši novēršot pastāvošās tiesību aktu nepilnības, lai efektīvi apkarotu naida noziegumus un naida runu un turpinātu aizsargāt minoritāšu tiesības, tostarp romu, LGBTI personu un imigrantu tiesības; aicina Moldovu atcelt 1994. gadā pieņemto konstitucionālo aizliegumu no viendzimuma laulībām un ieviest LGBTI diskriminācijas novēršanas pasākumus;

53.  prasa Eiropas Komisijai un EĀDD integrēt dzimumu līdztiesību visās tās politikas jomās, programmās un darbībās attiecībā uz Moldovu; aicina Moldovas valdību paātrināt cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību aktu pieņemšanu un īstenošanu, kas saskaņoti ar ES standartiem, un nodrošināt šo tiesību īstenošanu, izmantojot pienācīgi funkcionējošas un neatkarīgas tiesas;

54.  aicina Moldovas valdību, reaģējot uz pandēmiju, īpašu uzmanību pievērst tam, lai novērstu pieaugošo dzimumu nevienlīdzību, ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju, kas vērsta pret marginalizētām grupām, kuras saasinājusi Covid-19 pandēmija; mudina iestādes novērst vardarbības pret bērniem un bērnu nabadzības pieaugumu Covid-19 pandēmijas dēļ un pasākumus, kas pieņemti tās kontrolei;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

55.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir efektīvi īstenot reformas, kas vajadzīgas, lai pilnībā izmantotu DCFTA sniegtās priekšrocības, gūtu panākumus turpmākā ekonomikas dažādošanā un integrācijā ES iekšējā tirgū un palielinātu Moldovas ekonomikas konkurētspēju, īpaši preču pievienoto vērtību; aicina Moldovu pilnībā īstenot DCFTA tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu un respektēt tās starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgumu un Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus; aicina rektificēt iekšējās tirdzniecības likumu, kas ir pretrunā Moldovas saistībām saskaņā ar DCFTA un PTO noteikumiem;

56.  uzsver ES un Moldovas nolīguma par DCFTA pozitīvo ietekmi uz tirdzniecību starp abām pusēm, jo laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam kopējais tirdzniecības apjoms palielinājās par vairāk nekā 33 %, vairāk nekā 61 % Moldovas eksporta nonākot ES tirgū un vairāk nekā 70 % Moldovas uzņēmumu eksportējot uz ES tirgu; norāda, ka tirdzniecības traucējumu dēļ, ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu, ES tirgus noteikti kļūs vēl nozīmīgāks Moldovai; atzinīgi vērtē to, ka Savienība ir lielākais ieguldītājs valstī; mudina panākt turpmāku progresu tādās jomās kā muitas kodekss, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, sanitāro un fitosanitāro standartu uzlabošana, tirgus apstākļu uzlabošana enerģētikas jomā, publiskais iepirkums un MVU piekļuve finansējumam;

57.  uzsver, ka Moldovas eksports varētu palielināties, paplašinot ražošanu, pārskatot eksporta prioritātes un pielāgojot kvalitātes standartus; atkārtoti norāda, ka galvenās eksportējamo preču kategorijas joprojām ir dzīvnieku un augu izcelsmes produkti, kas ir visnerentablākie produkti, kurus Moldova var piedāvāt dalībvalstīm; aicina Komisiju atbalstīt Moldovu tās eksporta uz ES dažādošanā, tostarp labāk īstenojot tarifu kvotas augstas peļņas produktiem;

58.  aicina Komisiju sākt AP valstu integrāciju Eiropas vienotajā tirgū, nosakot sākotnējos pasākumus, analizējot to saskaņošanu no juridiskā, ekonomiskā un tehniskā viedokļa un izstrādājot noteikumus un standartus, kas paredzēti partnervalstu sagatavošanai ekonomiskajai integrācijai kopējā tirgū;

59.  norāda uz Ķīnas pieaugošo interesi par ieguldījumiem Moldovas ekonomikā, cita starpā enerģētikas, telekomunikāciju un farmācijas nozarē; atgādina par Ķīnas nodomu būvēt būtisku transporta infrastruktūru Moldovā kā daļu no tās plašākas iniciatīvas „Viena josla, viens ceļš”; atkārtoti norāda, ka iniciatīva „Viena josla, viens ceļš” ir Ķīnas ārpolitikas centrā un tā raksturojama kā ģeopolitisks projekts;

60.  atzinīgi vērtē Moldovas valdības jau ieviestās demokrātiskās reformas; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt un stimulēt lielākus ES ieguldījumus Moldovā, pamatojoties uz principu „lielāks atbalsts lielākām reformām”, un mudināt Moldovu aktīvi vērsties ES un Eiropas finanšu iestādēs;

61.  aicina turpināt centienus izveidot patiesu digitālo tirgus ekonomiku, tostarp progresu attiecībā uz atvērto datu attīstību, plašāku piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas un virtuālā tīkla pakalpojumiem, lielāku skaitu elektronisko sakaru pakalpojumu iedzīvotājiem un publiskus reģistrus; atbalsta ekonomikas procesu digitalizāciju un īpašu mehānismu izstrādi IT uzņēmumiem, jo īpaši inovācijai un jaunuzņēmumiem, kuriem ir grūtības atrast finansējuma avotus un kuri paši par sevi nespēj atbalstīt to pārejas un izaugsmes procesus; uzsver, ka ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas to Moldovas iedzīvotāju tiesības un vajadzības, kuri izmanto internetu, un pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus prasības;

62.  atzinīgi vērtē 499 (152 daļēji) Moldovas valsts tiesību aktu tuvināšanu no 681 ES acquis tiesību aktiem, ko paredz AN/DCFTA, un uzsver, ka ir svarīgi turpināt reformas valsts pārvaldē, banku sistēmā un tiesu iestāžu neatkarības jomā; aicina Moldovu turpināt tās tiesību aktu tuvināšanu ES acquis; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Moldovas iestādes un tās valsts pārvaldi ar nepieciešamajām speciālajām zināšanām, tehnisko un finansiālo palīdzību; aicina Moldovas iestādes panākt straujāku progresu tiesību aktu tuvināšanā AN/DCFTA;

63.  mudina saskaņot valsts kvalitātes standartus ar ES standartiem; uzsver, ka Moldovas uzņēmējiem un uzņēmumiem ir neizdevīga situācija, jo tiem ir daudz dažādu standartu, kas tiem jāievēro attiecībā uz eksportu uz dalībvalstīm, un uzsver, ka ir vajadzīga politika, kas izslēdz standartus, kuri nav saskaņoti vai ir tiešā pretrunā Eiropas standartiem;

64.  uzskata, ka, garantējot Dņestras rietumu krastā reģistrētajiem un Moldovas ierēdņu veiktai muitas pārbaudei pakļautajiem Piedņestras uzņēmumiem beztarifu piekļuvi ES tirgiem, DCFTA sekmēja ievērojamas izmaiņas tirdzniecības orientācijā no Eirāzijas Ekonomikas savienības uz ES; mudina Moldovas iestādes turpināt virzību uz tirdzniecību ar ES tirgiem un iesaisti tajos, lai uzlabotu piekļuvi tirgum, pārredzamību un labu uzņēmējdarbības praksi un lai samazinātu oligarhu iespējas attiecībā uz tirgus manipulāciju un monopolizāciju;

65.  atzinīgi vērtē ES atbalstu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) ekonomikas atveseļošanai; aicina atbildīgās ES un Moldovas iestādes nodrošināt, ka šis tehniskais un finansiālais atbalsts tiek pielāgots Moldovas MMVU vajadzībām, aptver visu valsti, tostarp Piedņestras reģionu, un stiprina MMVU spējas un to dalību ES iekšējā tirgū;

66.  atzinīgi vērtē jaunos noteikumus publiskā iepirkuma jomā, taču uzsver, ka ir nepieciešama publiskā iepirkuma procedūru uzraudzība un ka ir svarīgi sniegt skaidrākus un pastāvīgus ziņojumus plašai sabiedrībai; mudina vienkāršot mehānismus, ar kuriem pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var piedalīties iepirkuma procedūrās, un uzsver, ka ir nepieciešams aizstāt birokrātiskas procedūras ar pārredzamām procedūrām, kas novērš šķēršļus un atjauno uzticēšanos valsts budžeta piešķiršanai un izmantošanai;

67.  atzīst Moldovas apņemšanos turpināt tuvināšanas procesu ES lauksaimniecības tiesību aktiem, lai palielinātu eksportu uz ES un pavērtu jaunas komerciālas iespējas vietējām pašvaldībām; aicina Moldovas iestādes panākt straujāku progresu tiesību aktu tuvināšanā AN/DCFTA dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma jomā;

68.  uzsver, ka ir svarīgi modernizēt valsts laboratorijas, kas atbild par sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, un ļaut eksportēt dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī pievērsties kvalificētu laboratoriju darbinieku trūkumam;

69.  uzsver, ka ir nepieciešama lielāka pārredzamība attiecībā uz Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta revīzijas misiju rezultātiem, un to, ka ir nepieciešams paplašināt un stiprināt sanitārās un fitosanitārās analīzes laboratoriju tīklu, vienlaikus pastiprinot šajās laboratorijās strādājošo inspektoru un speciālistu apmācību, lai labāk īstenotu noteikumus fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma jomā;

70.  mudina Moldovu pilnībā izmantot preferenciālā eksporta iespējas uz ES, efektīvāk un ilgtspējīgāk apstrādājot lauksaimniecības zemi, kā arī demokrātiskāku piekļuvi zemei un tās izmantošanu, tādējādi radot lauksaimniecības produktus, kas palielina Moldovas lauksaimniecības relatīvās priekšrocības;

71.  mudina Moldovu palielināt tās sadarbību infrastruktūras jomā ar ES un reģiona valstīm un īstenot padziļinātas strukturālās reformas enerģētikas nozarē, tostarp dažādojot energoapgādi, palielinot energoefektivitāti, piesaistot investīcijas atjaunojamos energoresursos un uzlabojot savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju; aicina Moldovu pilnībā īstenot savas saistības saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu;

72.  aicina ES iestādes sniegt konkrētu atbalstu Moldovai, lai tā izpildītu visas nepieciešamās prasības attiecībā uz pievienošanos vienotajai euro maksājumu telpai;

73.  aicina Moldovas valdību pievērst uzmanību arī tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sociālajam aspektam, ievērojot darba standartus un panākot to izpildi, ratificējot un pilnībā īstenojot visas Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un novēršot atlikušos darba inspekcijas sistēmas trūkumus;

74.  norāda uz biomasas un hidroenerģijas izmantošanu Moldovas dažādošanas centienos, bet atgādina, ka ir jānodrošina to ilgtspēja, efektivitāte un attiecīgās vides prasības; uzsver, ka atjaunojamo energoresursu attīstība ir būtisks elements centienos panākt enerģētikas pārkārtošanu uz tīru enerģiju un enerģētisko neatkarību, vienlaikus veicinot arī vietējo darbvietu radīšanu, gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību;

75.  uzsver, ka reģionālajai sadarbībai ir svarīga nozīme valsts modernizācijā, palielinot asociācijas nolīguma īstenošanas spējas; aicina uzlabot reģionālo sadarbību gan starp dažādiem Moldovas reģioniem, gan starp Moldovas reģioniem un ES reģioniem; aicina Komisiju un attiecīgās ES aģentūras ciešā sadarbībā ar Moldovas valdību veicināt šo procesu;

76.  atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināta valsts reģionālās attīstības stratēģija 2022.–2028. gadam, un aicina veikt administratīvu un teritoriālu reformu, kas vērsta uz konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; uzsver, ka ir vajadzīga līdzsvarota sociālā un ekonomiskā izaugsme visos Moldovas reģionos un efektīva valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana;

77.  aicina Moldovas iestādes ievērot vietējās demokrātijas un vietējās autonomijas principus saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, nodrošinot vietējām pašvaldībām pienācīgas pilnvaras un pietiekamu finansējumu un to efektīvu darbību, tostarp turpinot uzlabot tiesiskumu un īstenojot labas pārvaldības principus visos līmeņos;

78.  aicina Moldovas iestādes pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka AN/DCFTA sniegtās iespējas un ES palīdzība un programmas sasniedz vietējos iedzīvotājus, tostarp valsts attālākajos reģionos un jo īpaši lauku apvidos, lai iedzīvotājiem būtu iespēja panākt pozitīvas pārmaiņas; aicina palielināt un labāk informēt par ES atbalstu attīstības projektiem Gagauzijas autonomajā teritoriālajā vienībā;

Nozaru sadarbība

79.  atzinīgi vērtē Moldovas iesaistīšanos ES pētniecības un inovācijas programmā „Apvārsnis Eiropa” 2021.–2027. gadam, kas paver jaunas iespējas tās zinātnes un inovācijas kopienai veidot partnerības ar saviem partneriem ES, kā arī Moldovas dalību programmā „Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”;

80.  aicina uzlabot sadarbību starp visām ES iestādēm, dalībvalstīm un Moldovas iestādēm, informējot Moldovas pilsoņus par asociācijas AN/DCFTA un ES palīdzības priekšrocībām; uzsver, cik svarīga ir institucionālā sistēma un konsekvents publisko politiku kopums, lai cīnītos pret dezinformāciju, tostarp pret ES vērstu dezinformāciju, viltus ziņām un propagandu, kā arī ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos, jo īpaši izmantojot stratēģisko komunikāciju un noturību pret dezinformāciju un manipulāciju ar informāciju, ko veic vietējie un ārvalstu dalībnieki gan tiešsaistē, gan bezsaistē; nolūkā nodrošināt atbilstību pašreizējam digitālajam laikmetam un uzlabot nozaru sadarbību digitālajā ekonomikā prasa Moldovas iestādēm un Komisijai sadarboties programmu un reformu jomā, veicinot plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmi;

81.  atkārtoti norāda, ka gan Savienības, gan Moldovas prioritātei vajadzētu būt tās plašsaziņas līdzekļu plurālisma un tā neatkarības stiprināšanai; aicina Komisiju palielināt atbalstu neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp ārpus galvaspilsētas, un centienus sniegt ticamu informāciju Moldovas iedzīvotājiem visās valsts daļās; aicina Eiropas Demokrātijas fondu turpināt atbalstīt šādus centienus;

82.  mudina Moldovu turpināt atbalstīt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, veidojot valsts plašsaziņas līdzekļu attīstības programmu, lai pārskatītu tiesisko regulējumu nolūkā novērst plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju, reklāmas tirgus monopolizāciju, ekonomisko un politisko grupu redakcionālās neatkarības un plašsaziņas līdzekļu iestāžu kontroles trūkumu un šķēršļus informācijas pieejamībai, kā arī uzbrukumus žurnālistiem un viņu iebiedēšanu;

83.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt plašsaziņas līdzekļu nozari Moldovā; pauž cerību, ka atjaunotā Televīzijas un radio apraides padome efektīvi veiks savus uzdevumus kā neatkarīgs plašsaziņas līdzekļu uzraugs un novērsīs ieilgušos trūkumus plašsaziņas līdzekļu vidē, tostarp atrisinās publiskās raidsabiedrības politiskās neatkarības jautājumu; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt Audiovizuālās informācijas kodeksa pilnīgu īstenošanu;

Institucionālie noteikumi

84.  atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 29. novembrī tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Parlamentu un Moldovas parlamentu par kopīgu satvaru parlamentārās demokrātijas atbalstam, kas paver iespējas stiprināt tās institucionālās spējas un tādējādi parlamentāro demokrātiju Moldovā, izmantojot ciešākas divpusējās institucionālās saites;

85.  aicina Moldovas parlamentu īstenot visus tam pieejamos demokrātijas atbalsta pasākumus, tostarp Žana Monē dialogu un Simonas Veilas programmu, pamatojoties uz savstarpēji saskaņotu ceļvedi;

86.  norāda uz ES un Moldovas Republikas Parlamentārās asociācijas komitejas u n Euronest parlamentārās asamblejas svarīgo lomu divpusējas un reģionālas sadarbības sekmēšanā ar ES un pieredzes un labas prakses apmaiņas veicināšanā ar Moldovas parlamenta pārstāvjiem; aicina padziļināt strukturālo sadarbību starp Eiropas Parlamenta deputātiem un Moldovas parlamenta deputātiem, lai kopīgi atbalstītu reformas un uzraudzītu to īstenošanu;

87.  atkārtoti pauž atbalstu pilsoniskās sabiedrības, tostarp arodbiedrību, iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesos, lai palielinātu sabiedrības kontroli pār reformām un veicinātu to pārredzamību un sociālo pieņemamību; uzsver pievienoto vērtību, ko dažādas organizācijas sniedz svarīgos sabiedriskas nozīmes jautājumos Moldovā; pauž bažas par relatīvi niecīgo sadarbību starp valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību, neraugoties uz to, ka ir izstrādāta stratēģija un rīcības plāns pilsoniskās sabiedrības attīstībai; pauž bažas arī par to, ka dotācijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir samazinātas par 17 %;

88.  aicina ES un Moldovu vēl vairāk uzlabot tiešus personiskus kontaktus un apmaiņu, lai veidotu savstarpēji pozitīvus priekšstatus par to attiecīgajiem iedzīvotājiem, izmantojot kopīgus projektus, kas izstrādāti pilsoniskās sabiedrības līmenī, tostarp sniedzot atbalstu jaunajiem studentiem un profesionāļiem, lai viņi varētu piedalīties ES izglītības un apmācības programmās, piemēram, Erasmus+; prasa Komisijai izpētīt iespēju paplašināt dažas ES programmas, kas paredzētas Moldovas Republikas un citu Austrumu partnerības valstu pilsoņiem; uzsver, ka tādu programmu kā „DiscoverEU” paplašināšana Moldovā varētu vēl vairāk stiprināt Eiropu atbalstošu noskaņojumu valstī;

Sociālās tiesības

89.  norāda, ka Moldovā joprojām ir augsts nepietiekamas nodarbinātības un nestabilas nodarbinātības līmenis un ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāji ir neaizsargāti pret ekonomiskiem satricinājumiem; aicina pieņemt atveseļošanas stratēģiju, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām un ietver zaļo pārkārtošanos un ilgtspējīgu attīstību;

90.  pauž bažas par Moldovas pilsoņu masveida emigrāciju, kas pastiprina negatīvās demogrāfiskās tendences un nopietni apdraud Moldovas nākotni; mudina Moldovas valdību īstenot papildu pasākumus, lai novērstu un apkarotu šo parādību, radot iespējas un uzlabojot darba apstākļus un atalgojumu gados jauniem darbiniekiem;

91.  aicina valdību pievērst vislielāko uzmanību Moldovas ombuda pieprasījumiem uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, tiesības strādāt, pārvietošanās un vārda brīvību;

92.  aicina Moldovas valdību stiprināt veselības aprūpes sistēmu, risināt darbaspēka trūkumu, kas to vājina, un uzlabot sanitārijas standartus, jo īpaši slimnīcās; mudina Komisiju, dalībvalstis un Moldovu pastiprināt sadarbību sabiedrības veselības noturības jomā, apmainīties ar paraugpraksi un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai izveidotu epidēmijas stratēģijas, kurās galvenā uzmanība pievērsta visneaizsargātākajām sabiedrības grupām;

93.  atbalsta Moldovas un ES sadarbības turpināšanu Covid-19 pandēmijas un tās seku novēršanā, kā arī ilgtermiņa sadarbības uzlabošanu sabiedrības veselības jomā; mudina Moldovas iestādes izmantot iespējas saņemt līdzekļus no Covid-19 atveseļošanas fondiem, lai modernizētu slimnīcas un uzlabotu medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, jo īpaši reģionos;

94.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu par Moldovas izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtību ES digitālajam Covid sertifikātam, un mudina ES dalībvalstis turpināt nodrošināt tā piemērošanu;

95.  norāda, ka trūkumi darba tiesībās rada ļaunprātīgu praksi, jo īpaši attiecībā uz stundu skaitu vienā darba dienā, kas dažos gadījumos ir pārmērīgs, zemu atalgojumu un daļēji darba attiecības, kas nav apstiprinātas ar dokumentiem; pauž bažas par to noteikumu tikai daļēju piemērošanu, kuru mērķis ir novērst šādu praksi;

96.  norāda, ka iepriekšējos gados sociālais dialogs ir pasliktinājies un Covid-19 pandēmijas laikā tas ir pilnībā apturēts; aicina valdību nodrošināt patiesa sociālā dialoga izveidi un panākt visu sociālo partneru iesaistīšanu atveseļošanās procesā pēc pandēmijas;

97.  atzinīgi vērtē Moldovas panākto progresu bērnu aprūpes sistēmas deinstitucionalizācijas procesā un pasākumus, kas veikti, lai izstrādātu jaunu bērnu aizsardzības programmu un rīcības plānu 2022.–2026. gadam;

98.  atzinīgi vērtē Moldovas saistības vides un klimata pārmaiņu jomā; aicina Moldovu pastiprināt savu iesaisti cīņā pret klimata pārmaiņām un aicina Eiropas Komisiju veicināt Moldovas dalību Eiropas zaļajā kursā un nodrošināt, ka padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona nav pretrunā tajā izklāstītajiem vides mērķiem un iniciatīvām;

99.  atbalsta vides politikas labāku integrāciju ekonomikas nozarēs un iedzīvotāju plašāku līdzdalību vides aizsardzības politikas izstrādes procesā; aicina īstenot intensīvāku pieeju partnerībām ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu atkritumu savākšanas darbību un pārstrādes darbību, kā arī pievērst lielāku uzmanību zemes apmežošanai, augsnes degradācijas samazināšanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai;

o
o   o

100.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Moldovas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.). (2) Rezolūcija 2359 (2021). (3) OV C 404, 6.10.2021., 136. lpp. (4) OV C 118, 8.4.2020., 109. lpp. (5) OV C 334, 19.9.2018., 199. lpp. (6) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par Komisijas 2021. gada ziņojumu par tiesiskumu (2021/2180(INI))

P9_TA(2022)0212 A9-0139/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 3. panta 3. punkta otro daļu, 4. panta 3. punktu un 5., 6., 7., 11. un 49. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā pantus par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu Savienībā, tai skaitā 70., 258., 259., 260., 263., 265. un 267. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu ("Harta"),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru par Savienības budžeta aizsardzības pasākumiem, jo īpaši lēmumus lietās C-156/21, Ungārija/ Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome(1) un C-157/21 Polija/ Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 20. jūlija paziņojumu "2021. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā" (COM(2021)0700),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīvu (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(5) (Tiesiskuma nosacījumu regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/692, ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014(6),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības instrumentus un ANO vispārējā regulārā pārskata ieteikumus un ziņojumus, kā arī ANO līgumu struktūru judikatūru un Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras,

–  ņemot vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja, Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvja mediju brīvības jautājumos un citu struktūru ieteikumus un ziņojumus,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Sociālo tiesību komiteju, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, Nediskriminācijas, daudzveidības un iekļaušanas koordinācijas komitejas, Venēcijas komisijas un citu struktūru konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas, atzinumus un ziņojumus,

–  ņemot vērā 2007. gada 23. maija saprašanās memorandu starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību, kā arī Padomes 2020. gada 8. jūlija secinājumus par ES prioritātēm sadarbībai ar Eiropas Padomi 2020.–2022. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas pamatoto priekšlikumu Padomes 2017. gada 20. decembra lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu (COM(2017)0835),

–  ņemot vērā 2020. gada 18. septembrī sākto ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam “Savienība, kurā valda līdztiesība” (COM(2020)0565),

–  ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras 2021. gada 9. novembra ziņojumu “Antisemītisms – pārskats par Eiropas Savienībā reģistrētajiem antisemītiskajiem incidentiem”,

–  ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras 2021. gada 22. septembra ziņojumu "Pilsoniskās telpas aizsardzība ES" un citus ziņojumus, datus un rīkus, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību informācijas sistēmu (EFRIS),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(7),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā(8),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par nepieciešamību ieviest Eiropas vērtību instrumentu, ar kuru tiek atbalstītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamatvērtības Eiropas Savienībā vietējā un valsts līmenī(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība(10),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par visaptveroša ES mehānisma nepieciešamību demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai(11),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju(12),

–  ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgāriju(13),

–  ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi(14),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 13. novembra rezolūciju par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām(15),

–  ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā – gada ziņojumi par 2018. un 2019. gadu(16),

–  ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu(17),

–  ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai(18),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par ES tiesību aktu un LGBTIK iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Ungārijā sakarā ar Ungārijas parlamentā pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem(19),

–  ņemot vērā 2021. gada 14. septembra rezolūciju par LGBTIK tiesībām ES(20),

–  ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par mediju brīvību un tiesiskuma aizvien lielāku pasliktināšanos Polijā(21),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam(22),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. oktobra rezolūciju par tiesiskuma krīzi Polijā un ES tiesību pārākumu(23),

–  ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par demokrātijas, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu ES: civiltiesību un krimināltiesību aktos paredzētu pasākumu nesamērīga īstenošana, lai apklusinātu žurnālistus, NVO un pilsonisko sabiedrību(24),

–  ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par pirmo gadadienu kopš aborta aizlieguma de facto ieviešanas Polijā(25),

–  ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par korupcijas, nepareizu izdevumu un ES un valstu līdzekļu nepareizas izmantošanas novēršanai paredzētu preventīvu pasākumu novērtēšanu ārkārtas fondu un ar krīzi saistītu izdevumu jomu gadījumā(26),

–  ņemot vērā 2021. gada 16. decembra rezolūciju par pamattiesībām un tiesiskumu Slovēnijā, jo īpaši kavēšanos Eiropas Prokuratūras prokuroru iecelšanā(27),

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(28),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada 3. jūnija īpašo ziņojumu “Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu Nr. 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas, Juridiskās komitejas, Budžeta komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0139/2022),

A.  tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, tostarp pie minoritātēm piederošu personu tiesības, – vērtībām, kas ir kopējas visām ES dalībvalstīm un kuras ir jāievēro arī kandidātvalstīm, lai pievienotos Savienībai, pildot Kopenhāgenas kritērijus, kurus pēc iestāšanās nedrīkst neņemt vērā vai interpretēt no jauna; tā kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir savstarpēji pastiprinošas vērtības, kas, ja tās tiek apdraudētas, var radīt sistēmiskus draudus Savienībai un tās pilsoņu tiesībām un brīvībām; tā kā tiesiskuma respektēšana ir saistoša gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm visos pārvaldības līmeņos, tostarp zemāka līmeņa struktūrām;

B.  tā kā LES 4. panta 3. punktā noteiktais lojālas sadarbības princips uzliek Savienībai un dalībvalstīm pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību to pienākumu izpildē, kas izriet no Līgumiem, ar pilnīgu savstarpēju cieņu, un dalībvalstīm – veikt visus vajadzīgos vispārējos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem;

C.  tā kā ikgadējais tiesiskuma pārskatīšanas cikls ir atzinīgi vērtējams papildinājums pieejamajiem instrumentiem LES 2. panta vērtību saglabāšanai, risinot situāciju visās ES dalībvalstīs, ziņojumā pamatojoties uz četriem pīlāriem, kas tieši ietekmē tiesiskuma ievērošanu;

D.  tā kā, neizsakot konkrētus ieteikumus un neveicot efektīvus turpmākos pasākumus, ziņojums par tiesiskumu var nepalīdzēt novērst, atklāt un efektīvi un laikus risināt sistēmiskas problēmas un regresu tiesiskuma jomā, kā novērots vairākās ES dalībvalstīs iepriekšējos gados;

E.  tā kā dalībvalstis ieviesa ārkārtas pasākumus, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju; tā kā, lai šie pasākumi būtu likumīgi, ierobežojot pamattiesības vai pamatbrīvības, ir jāievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principi; tā kā dažās dalībvalstīs ir tikusi novērota negatīva tendence tiesiskuma jomā, jo valdības ir izmantojušas ārkārtas pasākumus kā attaisnojumu tam, lai vājinātu demokrātisko līdzsvara un atsvara sistēmu;

F.  tā kā ir jānostiprina un jāracionalizē spēkā esošie mehānismi un jāizstrādā vienots visaptverošs ES mehānisms, lai efektīvi aizsargātu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības un lai nodrošinātu, ka LES 2. panta vērtības tiek ievērotas visā Savienībā, kā arī kandidātvalstīs, tomēr paredzot atšķirīgus uzraudzības režīmus, lai dalībvalstīm tiktu liegts izstrādāt valsts tiesību aktus, kas ir pretrunā LES 2. panta vērtību aizsardzībai;

G.  tā kā tiesības uz vārda brīvību, informāciju un tiesības uz sabiedrības līdzdalību ir viens no demokrātiju stūrakmeņiem;

H.  tā kā Eiropas Padomes Ekspertu komiteja naida runas apkarošanai ir sagatavojusi Ministru komitejas ieteikuma projektu par naida runas apkarošanu, kurā sniegtas nesaistošas norādes par to, kā šo parādību novērst, un pašlaik 2022. gadā tiek sagaidīta tā pieņemšana(29); tā kā jaunizveidotajai Ekspertu komitejai naida noziegumu apkarošanai ir uzdots līdz 2023. gada beigām sagatavot Ministru komitejas ieteikuma projektu par naida noziegumiem;

I.  tā kā programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ļauj sniegt tiešu un elastīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas vietējā, valsts un Eiropas līmenī veicina un aizsargā LES 2. pantā noteiktās vērtības;

2021. gada ziņojums par tiesiskumu – vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas otro gada ziņojumu par tiesiskumu; norāda, ka Parlaments regulāri izmanto šo gada ziņojumu kā informācijas avotu, apspriežot tiesiskuma situāciju konkrētā dalībvalstī; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pilnībā ņēmusi vērā Parlamenta 2021. gada 24. jūnija rezolūcijā par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu sniegtos ieteikumus, jo īpaši par tās ziņošanas tvēruma paplašināšanu, lai aptvertu visas LES 2. pantā noteiktās vērtības, sistēmisku un individuālu pārkāpumu nošķiršanu un padziļinātāku un pārredzamāku vērtēšanu, tostarp rīcību, reaģējot uz pārkāpumiem; uzskata, ka šie ieteikumi joprojām ir spēkā, un atkārtoti norāda uz tiem;

2.  atzinīgi vērtē to, ka tiesu sistēmu darbība, korupcijas apkarošanas regulējums, mediju plurālisms un daži institucionāli jautājumi, kas saistīti ar varas līdzsvara un savstarpējas kontroles sistēmu, tai skaitā zināmā mērā pilsonisko telpu, ir daļa no Komisijas ikgadējā ziņojuma; tomēr pauž nožēlu, ka ne visi ar tiesiskumu saistītie jautājumi ir pietiekami sīki vai plaši aplūkoti 2021. gada ziņojumā; ierosina Komisijai analizēt tiesiskuma jautājumus katrā pīlārā, izmantojot visu LES 2. pantā noteikto vērtību un Hartā aprakstīto pamattiesību prizmu; aicina ikgadējā ziņojumā iekļaut citus svarīgus Venēcijas komisijas 2016. gada tiesiskuma kontrolsaraksta elementus, piemēram, pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, vienlīdzību likuma priekšā, nediskrimināciju un tiesu iestāžu pieejamību, tostarp tiesību uz taisnīgu tiesu aspektus; atkārtoti aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos iekļaut cietumu apstākļu novērtējumu;

3.  ar gandarījumu konstatē, ka ziņojumā ir iekļautas konkrētām valstīm veltītas nodaļas; atzinīgi vērtē Komisijas centienus sadarboties ar valstu valdībām, valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, kā arī pilsonisko sabiedrību un citām valstu struktūrām; aicina dalībvalstis proaktīvi sadarboties ar Komisiju un publiskot savus rakstiskos iesniegumus, lai neatkarīgie eksperti un pilsoniskās sabiedrības grupas varētu pārbaudīt faktus un reaģēt uz tiem, kā arī nodrošināt pilnīgu pārredzamību; mudina Komisiju turpināt padziļināt analīzi un aicina Komisiju nodrošināt šim nolūkam pienācīgus resursus, tostarp cilvēkresursus, lai sasniegtu plašu un daudzveidīgu ieinteresēto personu loku; uzskata, ka Komisijai vairāk laika un uzmanības būtu jāvelta valstu apmeklējumiem, jo īpaši apmeklējumiem uz vietas; aicina Komisiju palielināt sabiedrības informētību par šiem apmeklējumiem, lai veicinātu tiesiskuma kultūru valstu līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas veiktos valstu parlamentu apmeklējumus nolūkā iepazīstināt ar ziņojuma konstatējumiem;

Metodika

4.  uzsver, ka visas dalībvalstis tiek rūpīgi pārbaudītas, izmantojot vienus un tos pašus rādītājus un saskaņā ar vienu un to pašu metodiku, nevienu dalībvalsti nediskriminējot; aicina Komisiju sniegt sīkāku informāciju par rādītājiem, ko tā izmanto, lai novērtētu situāciju tiesiskuma jomā dalībvalstīs; aicina Komisiju katru septembri rīkot ikgadēju ES vērtību nedēļu, kurā minētais ziņojums tiktu iesniegts Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem vienlaikus ar rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kurā tas būtu būtu labāk atspoguļots, kā arī kopā ar ES Pamattiesību aģentūras ziņojumu par pamattiesībām un mediju plurālisma uzraudzības instrumenta rezultātiem; uzskata, ka ziņojums par tiesiskumu pašlaik aprakstoši dokumentē situāciju dalībvalstīs, bet tam vajadzētu būt analītiskam un preskriptīvam instrumentam, lai tas varētu pildīt savus preventīvos un seku mazināšanas mērķus; uzsver, ka, lai rūpīgi analizētu pašreizējo stāvokli dalībvalstīs, ir jāveic vispārēja analīze un novērtējums par tiesiskumu dalībvalstīs; tomēr uzsver, ka dažāda rakstura vai intensitātes trūkumu vai pārkāpumu atspoguļošana rada nopietnāko tiesiskuma pārkāpumu trivializēšanas risku; mudina Komisiju ziņojumos skaidrāk un saprotamāk īstenot diferencēšanu, atšķirot sistēmiskus un apzinātus tiesiskuma pārkāpumus no atsevišķiem pārkāpumiem;

5.  pauž nožēlu par to, ka ziņojumā nav skaidri atzīts apzinātais tiesiskuma regresa process valstīs, uz kurām attiecas notiekošās LES 7. panta 1. punkta procedūras, konkrēti Polijā un Ungārijā, un nav konstatēti tiesiskuma trūkumi vairākās dalībvalstīs; aicina Komisiju skaidri noteikt, ka gadījumā, ja LES 2. panta vērtības kādā laikposmā tiek sistemātiski, apzināti, lielā mērā un pastāvīgi pārkāptas, dalībvalstis varētu neatbilst visiem kritērijiem, kas nosaka demokrātiju, un kļūt par autoritāriem režīmiem;

6.  pauž nožēlu par to, ka Komisijai kopsavilkuma ziņojumā vairākas reizes saistībā ar jautājumiem, kas rada bažas, bija jāpiemin vairākas dalībvalstis, jo īpaši Ungārija un Polija, un ka kopš ziņojuma publicēšanas nav panākti nekādi vērā ņemami uzlabojumi; atgādina, ka kopš 2021. gada jūnija Parlaments plenārsēžu rezolūcijās ir pievērsies arī tiesiskuma situācijai Ungārijā, Polijā un Slovēnijā; turklāt atgādina, ka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa un Budžeta kontroles komiteja ir arī pievērsusies līdzīgiem jautājumiem vairākās dalībvalstīs; uzsver, ka pēc vairākām ad hoc delegācijām uz dažām no šīm dalībvalstīm ir kļuvis skaidrs, ka stāvoklis tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā šajās dalībvalstīs ir daudz sliktāks nekā aprakstīts Komisijas ziņojumā; uzskata – lai labāk identificētu valstis, kurās vērojams regress, Komisijai būtu jāveic plašāks novērtējums par tiem vieniem un pašiem elementiem visās valstu sadaļās;

7.  aicina Komisiju katras valsts sadaļas noslēgumā veikt dalībvalsts rezultātu novērtējumu attiecībā uz atsevišķiem ziņojuma pīlāriem, norādot, cik lielā mērā ir izpildīti Tiesiskuma nosacītības regulas nosacījumi; tādēļ aicina Komisiju papildus kvalitatīvajam novērtējumam katram no dažādajiem pīlāriem izstrādāt tiesiskuma indeksu, kas varētu liecināt par tiesiskuma ievērošanas līmeni dalībvalstīs un būtu balstīts uz objektīvu, pieejamu, pārredzamu, salasāmu un nediskriminējošu datu pasniegšanas un neatkarīgu ekspertu veiktas salīdzinošās analīzes sistēmu;

8.  uzskata, ka gada ziņojumā būtu jāapzina transversālas tendences ES līmenī, tostarp iespējamās sistēmiski vājās vietas; aicina Komisiju apzināt gadījumus, kad pasākumi vai prakse, kas apdraud tiesiskumu vienā dalībvalstī, kļūst vai var kļūt par paraugu citām dalībvalstīm; uzsver, ka tīša vēršanās pret minoritāšu grupu tiesībām dažās dalībvalstīs ir radījusi un uzturējusi rezonansi arī citur, par ko liecina sieviešu, LGBTIK un citu minoritāšu grupu tiesību stāvokļa pasliktināšanās; turklāt aicina Komisiju uzsvērt, ka tiesiskuma pārkāpumi var negatīvi ietekmēt Savienību kopumā;

9.  uzskata, ka ziņojumā būtu jāiekļauj ne tikai ikgadējie statiskie dati, bet arī ir jāsniedz evolucionārs un dinamisks priekšstats par tiesiskuma ievērošanu vai regresu visu dalībvalstu tiesu sistēmās; atzinīgi vērtē 2021. gada ziņojuma centienus salīdzināt situāciju ar 2020. gada ziņojumā aprakstīto; uzskata, ka ir nepieciešams skaidri noteikt pozitīvās un negatīvās tendences attiecībā uz tiesiskuma situāciju un analizēt to cēloņus;

10.  uzskata, ka būtu vēlama jauna atsevišķa nodaļa par Savienības iestādēm, kurā tiktu novērtēta situācija saistībā ar varas dalīšanu, pārskatatbildību un līdzsvara un atsvara sistēmu;

Novērtējums un ieteikumi

11.  uzskata, ka 2021. gada ziņojumā būtu vajadzējis sniegt skaidrākus novērtējumus, norādot, vai ir bijuši būtiski trūkumi, pastāv LES 2. panta vērtību pārkāpuma risks vai faktisks pārkāpums katrā no pīlāriem, kas analizēti atsevišķām valstīm veltītās nodaļās; aicina Komisiju iekļaut novērtējumu par visiem iepriekšējā gadā īstenotajiem tiesiskuma pasākumiem, pievienojot analīzi par to efektivitāti un iespējamiem uzlabošanas veidiem; aicina integrētākā veidā analizēt saikni starp četriem pīlāriem un to, kā trūkumu kopums var izraisīt sistēmiskus LES 2. pantā noteikto vērtību pārkāpumus vai to riskus; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi izmantot tiešus un nepārprotamus formulējumus un skaidri uzsvērt Komisijas nostājā izklāstīto apskatāmo jautājumu;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2022. gada ziņojumā iekļaut konkrētām valstīm adresētus ieteikumus; aicina Komisiju šādiem ieteikumiem pievienot īstenošanas termiņus, mērķus un konkrētus veicamos pasākumus; aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos iekļaut informāciju par progresu, kas panākts tās ieteikumu īstenošanā, kā arī visu gadu iekļaut to strukturētajā dialogā ar Parlamentu; aicina Komisiju nodrošināt, lai tās ikgadējos ziņojumos tiktu iztirzāta visu tādu attiecīgo ieteikumu izpilde, kuri konkrētām valstīm ir jāpilda, īstenojot Eiropas pusgadu, jo īpaši ieteikumi, kas ir saistīti ar tiesu iestāžu un prokuratūras neatkarību, kā arī tie, kas attiecas uz korupcijas apkarošanu un pārredzamības un integritātes nodrošināšanu;

13.  iesaka Komisijai līdzās katram ieteikumam norādīt tādu piemērotu instrumentu neizsmeļošu sarakstu, ko ES iestādes var izmantot, ja trūkumi netiek novērsti; aicina Komisiju nevilcināties ar šo instrumentu izmantošanu un neatlikt to uz nākamo pārskata ciklu, jo īpaši gadījumos, kad nav pārliecības par ieteikumu ātru īstenošanu vai ja pastāv situācijas turpmākas pasliktināšanās risks;

Tvērums

14.  pauž nožēlu par to, ka ne 2020., ne 2021. gada ziņojumā nav pilnībā iekļautas LES 2. pantā noteiktās demokrātijas un pamattiesību vērtības, kas tiek ietekmētas nekavējoties, tiklīdz valstīs sāk pasliktināties situācija tiesiskuma jomā; atgādina, ka tiesiskums, demokrātija un pamattiesības ir cieši saistīti;

Tiesu sistēmas

15.   uzsver, ka tiesu iestāžu pārskatatbildība, prokuratūras un tiesu neatkarība un spriedumu izpilde ir centrāli tiesiskuma elementi; pauž nožēlu par nopietnajām un strukturālajām problēmām saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību dažās dalībvalstīs; uzsver juridisko profesiju būtisko nozīmi pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā un tiesiskuma stiprināšanā; aicina dalībvalstis aizsargāt tiesnešus un prokurorus no politiskiem uzbrukumiem un spiediena, ar ko tiek mēģināts iedragāt viņu darbu, un uzstāj, ka dalībvalstīm ir pilnībā jāievēro Savienības un starptautiskie tiesību akti par tiesu iestāžu neatkarību; aicina Komisiju savā 2022. gada ziņojumā iekļaut konkrētus ieteikumus, lai nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību visās dalībvalstīs, un gada ziņojumā ietvert arī advokātu un advokātu asociāciju neatkarību, jo tie ir būtisks neatkarīgu tiesu sistēmu elements;

16.  atgādina, ka Savienības tiesību akti prevalē pār valstu tiesību aktiem neatkarīgi no tā, kā ir organizētas valstu tiesu sistēmas; aicina Komisiju cieši uzraudzīt valstu tiesu nolēmumus, lai tajos būtu ievērots ES tiesību aktu pārākums pār valstu tiesību aktiem un jo īpaši dažu Līgumu pantu nesaderību ar valstu konstitūcijām; mudina Komisiju nodrošināt konkrētas, tūlītējas un pienācīgas atbildes uz atteikumiem īstenot un ievērot EST spriedumus un ziņot Parlamentam par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

17.  uzsver tiesu iestāžu padomju svarīgo lomu tiesu neatkarības nodrošināšanā; norāda, ka vairākām dalībvalstīm ir ilgstošas problēmas saistībā ar tiesu iestāžu padomju sastāvu un tiesnešu iecelšanas procesu, kas dažkārt ir neaizsargāti pret nepamatotu politisku iejaukšanos; mudina dalībvalstis sistemātiski lūgt Venēcijas komisijas atzinumu, ja tās vēlas pielāgot šo struktūru sastāvu un darbību, un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem; uzskata, ka Komisijai šādi turpmākie pasākumi ir jānovērtē gada ziņojumā;

18.  norāda, ka prokuratūra ir būtisks elements cīņā pret noziedzību, korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka ir jāievieš aizsardzības pasākumi, lai saglabātu prokuratūras un atsevišķu prokuroru neatkarību, lai viņi nebūtu pakļauti nepamatotam politiskam spiedienam, jo īpaši no valdības puses, vienlaikus izpildot nepieciešamos pārskatatbildības nosacījumus, lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai nolaidību; pauž pilnīgu solidaritāti un nedalītu atbalstu visiem noziegumos cietušajiem;

19.   norāda, ka stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) ne tikai nopietni apdraud tiesu iestāžu pieejamību personām, pret kurām tā tiek vērsta, un tādējādi tiesiskumu, bet arī ir dalībvalstu tiesu sistēmu un tiesiskā regulējuma ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši kavējot dalībvalstu spēju sekmīgi risināt pašreizējās kopīgās problēmas, kas izklāstītas rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, piemēram, tiesvedības ilgumu un tiesu sistēmu kvalitāti, kā arī lietu skaita pārvaldību un neizskatīto lietu uzkrāšanos;

Korupcijas apkarošanas regulējums

20.  atkārtoti pauž viedokli, ka korupcija nopietni apdraud demokrātiju, Eiropas finanšu līdzekļus un tiesiskumu; pauž dziļas bažas par dažās dalībvalstīs novēroto pieaugošo korupcijas līmeni un situācijas pasliktināšanos, par to, ka joprojām ir korupcijas gadījumi, kuros iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas un politiķi, un par organizētās noziedzības iefiltrēšanos ekonomikā un publiskajā sektorā; atzinīgi vērtē 2021. gada ziņojumā par tiesiskumu iekļauto informāciju par šo jautājumu, un aicina turpmākajos ziņojumos sniegt vairāk precizējumu par to, vai ir skarti ES līdzekļi;

21.   mudina Komisiju atjaunināt un uzlabot Savienības korupcijas apkarošanas politiku un instrumentus, tostarp nodrošinot vienotu korupcijas nozieguma definīciju un izveidojot kopīgus standartus un kritērijus, kā arī nodrošinot to pienācīgu īstenošanu un izpildi; atgādina, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis sadarbotos ar EPPO un aktīvi atbalstītu tās uzdevumus; aicina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, pievienoties EPPO; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstules gandrīz visām dalībvalstīm par Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvas(30) netransponēšanu;

Vārda un informācijas brīvība, mediju brīvība un plurālisms

22.  atgādina, ka mediju brīvība un plurālisms, tostarp kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pārredzami finansēti un neatkarīgi ziņu mediji – gan tradicionālie, gan digitālie –, neatkarīgi žurnālisti, faktu pārbaudītāji un pētnieki, kā arī spēcīgi sabiedriskie mediji ir būtiski svarīgi demokrātijai, garantija pret varas ļaunprātīgu izmantošanu un labākais līdzeklis pret dezinformāciju; pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu politisko neatkarību dažās dalībvalstīs, jo redakcionālā nostāja atspoguļo politiskās vides spēcīgo polarizāciju;

23.  pauž satraukumu par aizvien naidīgāko vidi, kurā žurnālisti un mediju pārstāvji darbojas daudzās dalībvalstīs, jo īpaši tad, ja viņu darbs atspoguļo varas ļaunprātīgu izmantošanu, korupciju, pamattiesību pārkāpumus un noziedzīgas darbības; atgādina, ka dažās dalībvalstīs žurnālisti un plašsaziņas līdzekļi arvien vairāk tiek pakļauti iebiedēšanai, draudiem (tostarp sociālajos medijos), kriminālapsūdzībām, fiziskiem uzbrukumiem, vardarbīgiem incidentiem un slepkavībām; nosoda dažu dalībvalstu valdību īstenotās represīvās stratēģijas, piemēram, SLAPP un nomelnošanas kampaņu izmantošanu, kā arī pieaugošo valsts kontroli pār sabiedriskajiem medijiem, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām iestādēm, kas noved pie pašcenzūras un mediju un akadēmiskās brīvības mazināšanās; atgādina, ka pret atentātā noslepkavoto pētniecisko žurnālisti Daphne Caruana Galizia viņas nāves brīdī bija ierosinātas 47 civillietas un krimināllietas par neslavas celšanu un ka viņas ģimenes locekļi joprojām ir iesaistīti daudzās no tām; brīdina, ka šīs nepieņemamās norises var negatīvi ietekmēt vārda brīvību un preses brīvību un ka tām nevajadzētu ļaut radīt precedentu ne Savienībā, ne Savienības kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs;

24.  pauž nožēlu par to, ka 2021. gada ziņojumā nav atspoguļota šo tendenču nopietnība, jo īpaši saistībā ar valsts kontroli, stratēģisko tiesvedību un nomelnošanas kampaņām, ko īsteno dažas dalībvalstis; mudina Komisiju uzlabot ar medijiem saistītās nodaļas, sniedzot novērtējumu par mediju brīvības, mediju plurālisma un mediju īpašumtiesību pārredzamības aizsardzības valsts regulējumu efektivitāti, ieviest Savienības tiesību aktus pret SLAPP izmantošanu, nosakot minimālos standartus, un gaidāmajā Mediju brīvības aktā nākt klajā ar vērienīgu tiesisko regulējumu, kura nolūks būtu novērst mediju pieaugošo politizāciju dažās dalībvalstīs; uzsver, ka ziņojumā būtu jāiekļauj rūpīgs novērtējums par dalībvalstu audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru neatkarību, kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem jābūt neatkarīgiem no to attiecīgajām valdībām; aicina Komisiju nodrošināt papildu un elastīgāku finansējumu neatkarīgai pētnieciskajai žurnālistikai Savienībā;

25.  uzsver redakcionāli neatkarīgu sabiedrisko mediju nozīmi tajā, lai nodrošinātu kvalitatīvu, objektīvu un brīvu sabiedriskās dzīves atspoguļošanu, jo īpaši vēlēšanu laikā; aicina dalībvalstis nodrošināt stabilu, atklātu, pārredzamu, ilgtspējīgu un pienācīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem vairāku gadu garumā, lai garantētu to kvalitāti un neatkarību no valdības, politiskā, ekonomiskā un cita veida spiediena; pauž nožēlu par to, ka gada ziņojumā nav apskatīti sabiedriskie mediji; aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos rūpīgi pārskatīt sabiedrisko mediju darbību;

26.  konstatē, ka viltus ziņas un no tām izrietošā maldinošā informācija, kas vērsta uz ES iedzīvotājiem, apdraud demokrātiju un tiesiskumu Savienībā, jo dezinformācijas izplatīšanās polarizē un vājina mūsu demokrātiju; atzinīgi vērtē Komisijas gada ziņojumā sniegto aprakstu par politisko spiedienu un ietekmi uz medijiem un aicina Komisiju skaidrāk aprakstīt sistemātiskās dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās kampaņas, kuru mērķis ir mazināt sabiedrības uzticēšanos valsts iestādēm un neatkarīgajiem medijiem; atzīst, ka globālām tiešsaistes platformām var būt milzīga graujoša ietekme uz mediju nozari; šajā sakarā uzsver, ka spēkā esošie tiesību akti pilnībā nenodrošina taisnīgu vidi tiešsaistes ekosistēmā, piemēram, attiecībā uz cīņu pret dezinformāciju un algoritmisko pārskatatbildību; uzskata, ka attiecīgo tiesību aktu, jo īpaši Digitālo pakalpojumu tiesību akta un Digitālo tirgu tiesību akta, pieņemšana bija solis pareizajā virzienā, taču Eiropas Mediju aktā ir jāizdara vairāk, lai radītu taisnīgus apstākļus, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu nozares digitālo pārveidi un tiešsaistes platformu izplatību;

27.  uzsver, ka mediju brīvība ir cieši saistīta ar māksliniecisko un akadēmisko brīvību; pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs vārda brīvība, mākslas brīvība un pulcēšanās brīvība ir būtiski iegrožota un ierobežota; uzsver, ka izglītības sistēmu neatkarība ir apdraudēta, ja netiek garantēta to iestāžu autonoma organizatoriskā struktūra; aicina Komisiju gada ziņojumos par tiesiskumu iekļaut visus vārda brīvības aspektus;

Demokrātija un līdzsvara un atsvara sistēma

28.  piekrīt nostājai, ka varas dalīšanas princips ir būtisks valsts efektīvas darbības elements, tostarp tiesu sistēmu efektīvas, neatkarīgas un bezkaislīgas darbības elements visā Savienībā un pieprasa, lai uz tiesnešiem un prokuroriem netiktu izdarīts nekāds spiediens, jo īpaši no politisko un ekonomisko aprindu puses;

29.  uzsver, ka godīgas un brīvas vēlēšanas ir viens no absolūtā minimuma kritērijiem funkcionējošas demokrātijas nodrošināšanai un ka ikvienam vēlēšanu procesam Savienībā vajadzētu noritēt bez nepamatotas ietekmes un pārkāpumiem; uzsver, ka gadījumā, ja EDSO konstatē, ka vēlēšanas nav noritējušas taisnīgi un brīvi, ir jāveic konkrēti pasākumi, tostarp saskaņā ar LES 7. panta 1. punkta procedūru; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēts risks manipulēt ar vēlēšanām kādā dalībvalstī neatkarīgi no tā, vai to dara valsts, ārvalstu vai privāti aktori;

30.  atgādina, ka pamatbrīvību, tostarp tiesību publiski paust kritiku, īstenošana ir brīvas un demokrātiskas sabiedrības pamatelements; pauž bažas par pilsoniskās telpas samazināšanos dažādās dalībvalstīs, ko apliecina SLAPP izmantošana pret plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un aktīvistiem, kā arī politiskajiem oponentiem, un viņu novērošana; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ierosināt direktīvu pret ļaunprātīgu tiesvedību, kas vērsta pret žurnālistiem un tiesību aizstāvjiem, un uzsver, ka tās darbības jomai jābūt pietiekami visaptverošai, lai aptvertu visus tiesību aizstāvjus, tostarp individuālus aktīvistus;

31.  uzsver, ka Pegasus un līdzvērtīgas spiegprogrammatūras nelikumīga izmantošana, ko dalībvalstis veic pret žurnālistiem, juristiem, opozīcijas politiķiem un citām personām, tieši apdraud demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības; aicina Komisiju novērtēt novērošanas instrumentu ļaunprātīgu izmantošanu un tās ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem Savienībā, kā arī iespējamos LES 2. panta vērtību un Pamattiesību hartas pārkāpumus;

32.  uzskata, ka pilsoniskās telpas stāvoklis dalībvalstīs ir pelnījis atsevišķu nodaļu ziņojumā, un ir pamatoti izveidot “Eiropas pilsoniskās telpas indeksu”, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības būtisko nozīmi tādas pilnībā demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības saglabāšanā, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana, un ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras pilsoniskā sabiedrība dažādās dalībvalstīs, tostarp likumdošanas un administratīvos pasākumus, ierobežotu piekļuvi finansējumam un nomelnošanas kampaņas;

33.  iesaka Komisijai attīstīt gada ziņojuma ceturto pīlāru “Citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu”, pārveidojot to par pīlāru “Demokrātija un līdzsvara un atsvara sistēma” , kurā būtu novērtēti tādi elementi kā iespējamie draudi demokrātiskajiem procesiem Savienībā un dalībvalstīs, tostarp manipulācijas ar vēlēšanām;

Covid-19 pasākumu ietekme uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām

34.  atgādina par ar Covid-19 pandēmiju saistīto pasākumu, tostarp ārkārtas stāvokļa un dekrētlikumu izmantošanas, spēcīgo ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām Savienībā, jo īpaši tiesiskuma, mediju brīvības un korupcijas apkarošanas jomā;

35.  pauž nožēlu par Covid-19 pandēmijas laikā pieņemto ārkārtas pasākumu būtību un pārmērīgo izmantošanu, šādu pasākumu ex post parlamentārās kontroles trūkumu dažās valstīs un to, ka daudzās dalībvalstīs parlamenta darbs tika pārtraukts, kā rezultātā ir palielinājušās valdību pilnvaras un ir izzudusi izpildvaras atzara pārskatatbildība un pārredzamība;

36.  atgādina, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja gan tiesu pieejamību, gan valstu tiesu efektivitāti, tostarp izraisīja valstu tiesu daļēju slēgšanu; uzsver, ka pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija parādīja, ka ir steidzami jāmodernizē tiesvedība un jāievieš digitāli elementi, lai palielinātu tiesu sistēmu efektivitāti un atvieglotu piekļuvi juridiskajai palīdzībai un informācijai;

37.  atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā ir iekļauta sadaļa par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tiesiskumu; uzsver, ka šo pasākumu izmantošanas un proporcionalitātes uzraudzība būtu jāturpina līdz brīdim, kad visi pasākumi tiks atcelti bez jebkādiem izņēmumiem; šajā sakarā norāda uz ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risku; atkārtoti norāda, ka šos līdzekļus varēs piešķirt tikai pēc tam, kad šīs bažas tiks pilnībā novērstas; mudina Komisiju savlaicīgi izvērtēt, vai dalībvalstu veiktie pasākumi patiešām bija ierobežoti laikā, nepieciešami un samērīgi, vienlaikus ievērojot līdzsvara un atsvara sistēmu; aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus, lai palīdzētu dalībvalstīm mazināt pandēmijas negatīvo ietekmi tiesiskuma, korupcijas apkarošanas un mediju brīvības jomā;

Pamattiesības un līdztiesība

38.  ar bažām uzsver to, ka sievietes un neaizsargātas personas, tai skaitā personas ar invaliditāti, bērni, reliģiskās minoritātes, jo īpaši laikā, kad Eiropā pieaug antisemītisms, antičigānisms un naids pret musulmaņiem, romi, Āfrikas un Āzijas izcelsmes cilvēki un citas personas, kas pieder etniskajām un lingvistiskajām minoritātēm, migranti, patvēruma meklētāji, bēgļi, LGBTIK personas un vecāka gadagājuma cilvēki, jo īpaši marginalizētās apdzīvotās vietās dzīvojošie, joprojām uzskata, ka visā Savienībā netiek pilnībā ievērotas viņu tiesības un ka viņi joprojām tiek pakļauti diskriminējošai praksei; uzsver acīmredzamo saikni starp tiesiskuma standartu pasliktināšanos un pamattiesību un minoritāšu tiesību pārkāpumiem, piemēram, pārmērīga spēka izmantošanu no tiesībaizsardzības iestāžu puses protestu laikā un pie Savienības robežām; atgādina, ka dažos gadījumos dalībvalstis apzināti izmanto pasākumus, kas ir apšaubāmi no tiesiskuma viedokļa, piemēram, tiesību aktus, kas pieņemti paātrinātās procedūrās bez sabiedriskās apspriešanas vai izņēmuma gadījumos pat grozījumus konstitūcijā, lai leģitimizētu diskriminējošu politiku, kuru citādi nebūtu iespējams iestrādāt tiesību aktos, piemēram, noteikumus, kas īpaši vērsti pret LGBTIK, vai gandrīz pilnīgu abortu aizliegumu; atgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums par personām, kas atrodas neaizsargātā situācijā, un ka tām būtu jāgarantē šo personu drošība un aizsardzība pret diskrimināciju; stingri aicina Komisiju turpmāko ziņojumu darbības jomā iekļaut padziļinātu novērtējumu par pastāvīgiem pamattiesību, pārkāpumiem visā Savienībā, tostarp par līdztiesības un pie minoritātēm piederošu personu tiesību pārkāpumiem; aicina Savienības iestādes tikmēr ar gada ziņojumiem par tiesiskumu iepazīties, ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras publicētos ziņojumus par pamattiesībām;

39.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis savos tiesību aktos nav pilnībā un pareizi iekļāvušas Padomes Pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju(31) un ka Rasu vienlīdzības direktīvas(32) noteikumi joprojām netiek pilnībā īstenoti visās dalībvalstīs; iesaka pievērst lielāku uzmanību politiskajā un mediju vidē risinātajiem diskursiem, kas veicina naidu pret minoritātēm, un to tiešajai ietekmei uz diskriminējošu tiesību aktu vai prakses pieņemšanu, kas kaitē tiesiskumam kopumā, tostarp terorisma apkarošanas un drošības politikas jomā, ņemot vērā Parlamenta 2020. gadā pieņemto rezolūciju Džordža Floida sakarā(33);

40.  pauž īpašas bažas par to, ka dažās dalībvalstīs pasliktinās situācija sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā, tostarp tiek noteikti ļoti ierobežojoši tiesību akti par abortiem, un par pastāvīgajiem un sistemātiskajiem uzbrukumiem LGBTIK pamattiesībām, ko pastiprina tiesiskuma pasliktināšanās vairākās dalībvalstīs; pauž nožēlu, ka šīs norises nav konsekventi atspoguļotas Komisijas ziņojumā par tiesiskumu; aicina Komisiju sistemātiski pievērsties šiem jautājumiem visos attiecīgajos valstu ziņojumos un kopsavilkuma ziņojumā;

41.  atzinīgi vērtē pienākumu neizpildes procedūras, ko Komisija sāka pret Ungāriju un Poliju kā daļu no 2021. gada jūlija pienākumu neizpildes paketes attiecībā uz LGBTIK personu cilvēktiesību ievērošanu un Savienības tiesību aktu pārkāpumiem; norāda, ka šī ir pirmā reize, kad Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras, lai aizsargātu tieši LGBTIK personu tiesības;

42.  ar bažām norāda uz daudzajiem ziņojumiem par būtiskiem un sistemātiskiem migrantu un patvēruma meklētāju pamattiesību pārkāpumiem visā Savienībā un jo īpaši pie tās ārējām robežām; pauž nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus, kas būtiski ierobežo patvēruma meklētāju tiesības un dažos gadījumos pat apdraud neizraidīšanas principu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta aicinājumiem, Komisija nepabeidza novērtējumu par daudzu valsts tiesību aktu patvēruma un migrācijas jomā saderību ar Savienības tiesību aktiem; atkārtoti norāda, ka pamattiesību, piemēram, patvēruma tiesību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērošana ir tiesiskuma pareizas darbības neatņemama sastāvdaļa;

Avoti

43.  aicina Komisiju vēl vairāk stiprināt regulāru, iekļaujošu un strukturētu dialogu ar valdībām un valstu parlamentiem, NVO, valstu cilvēktiesību iestādēm, ombudiem, līdztiesības iestādēm, profesionālajām apvienībām un citām ieinteresētajām personām un nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz kritērijiem, ko izmanto, lai atlasītu informāciju no šīm ieinteresētajām personām gada ziņojumu sagatavošanas procesā; uzskata, ka visos pārskatīšanas cikla posmos pārredzamā veidā un balstoties uz skaidriem kritērijiem būtu cieši jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas; uzsver, ka tematiski strukturētas konsultācijas palielinātu procesa efektivitāti un vērtīgo atsauksmju apjomu; atzinīgi vērtē to, ka apspriešanās anketa tagad ieinteresētajām personām sniedz iespēju ziņot arī par citiem aspektiem, kurus Komisija nav paredzējusi, un aicina Komisiju vajadzības gadījumā pielāgot valstu ziņojumu struktūru; aicina Komisiju pārskatīt un uzlabot tiešsaistes rīkus, ar kuriem ieinteresētās personas var sniegt savu ieguldījumu, un būt elastīgai attiecībā uz tā apjoma ierobežojumiem;

44.  uzskata, ka apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību norises termiņi iepriekš ir bijuši pārāk īsi, un tiem jābūt pienācīgi pielāgotiem un elastīgiem, lai nodrošinātu pilnīgu un visaptverošu ieguldījumu; norāda, ka tādēļ ieinteresētajām personām ir bijis grūtāk sagatavot un plānot savu ieguldījumu un izpratnes veicināšanas pasākumus, ņemot vērā viņu spēju un finanšu līdzekļu robežas, jo īpaši, ja apspriešanās sakrīt ar ikgadējām brīvdienām; aicina Komisiju ieviest iespēju katru gadu rīkot apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, nevis koncentrēties galvenokārt uz laika ziņā ierobežotiem aicinājumiem sniegt ieguldījumu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atļauj iesniegt dokumentus visās Savienības oficiālajās valodās un vairākās valodās vienlaikus; aicina Komisiju noteikt un iepriekš publicēt grafiku gaidāmajam ziņojumam, nosakot datumus vairākiem procesa posmiem, tostarp valstu apmeklējumu grafiku, kā arī ziņojuma publicēšanas datumu; norāda, ka apspriešanos var turpmāk pastiprināt, un mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem saistībā ar viņu sniegto ieguldījumu;

45.  mudina Komisiju, kad tā sagatavo gada ziņojumu, nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus attiecībā uz lūgumrakstiem un citām iedzīvotāju bažām un liecībām par nepilnībām tiesiskuma jomā; uzskata, ka, lai stiprinātu tiesiskuma kultūru un ES iestāžu sadarbību ar iedzīvotājiem, būtu jāizveido līdzdalības forumi un struktūras, lai apzinātu tendences un visā Savienībā nodrošinātu lielāku informētību par apdraudējumiem, trūkumiem un LES 2. pantā noteikto vērtību pārkāpumiem;

46.  atgādina, ka Komisijai arī turpmāk būtu sistemātiski jāņem vērā būtiska informācija no attiecīgiem avotiem un atzītām iestādēm; atgādina, ka būtu jāņem vērā attiecīgo starptautisko struktūru, piemēram, ANO, EDSO un Eiropas Padomes aizgādībā esošo iestāžu, konstatējumi; aicina Komisiju labāk ņemt vērā datus un konstatējumus, kas iegūti attiecīgajos indeksos, piemēram, Vispasaules pārvaldības indikatoru (WGI) projektā, Pasaules tiesiskuma projekta tiesiskuma indeksā un Demokrātijas veidu (V-DEM) projektā;

47.  atzinīgi vērtē Padomes vienošanos grozīt ES Pamattiesību aģentūras (FRA) pilnvaras kā soli uz priekšu; prasa, lai Komisija izmantotu šo impulsu un aicinātu FRA sniegt metodiskus padomus un veikt salīdzinošus pētījumus, lai gada ziņojumā iekļautu sīkāku informāciju par galvenajām jomām, paturot prātā, ka tiesībām uz taisnīgu tiesu, vārda brīvībai un citām pamattiesībām ir būtiska saikne ar tiesiskumu;

48.  uzskata, ka sadarbība ar Eiropas Padomi un citām starptautiskām organizācijām ir īpaši svarīga, lai veicinātu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības ES; aicina Komisiju sistemātiski analizēt datus par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu nepildīšanu un ANO līguma struktūru viedokļus par atsevišķiem paziņojumiem;

Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisms

49.  pauž nožēlu par Komisijas un Padomes vilcināšanos pozitīvi reaģēt uz Parlamenta 2020. gada 7. oktobra rezolūcijā pausto aicinājumu izveidot kopēju ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu, kam būtu jāaptver visas LES 2. panta vērtības; atkārtoti aicina Komisiju un Padomi nekavējoties sākt sarunas ar Parlamentu par iestāžu nolīgumu;

50.  atgādina savu nostāju attiecībā uz neatkarīgu ekspertu grupas iesaistīšanu, lai ciešā sadarbībā ar FRA konsultētu visas trīs iestādes; ņemot vērā Komisijas un Padomes vilcināšanos, aicina Prezidiju organizēt publiskā iepirkuma procedūru, lai saskaņā ar apņemšanos, kas pausta 2021. gada 24. jūnija rezolūcijā par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, izveidotu šādu ekspertu grupu, kas darbotos Parlamenta aizbildnībā, konsultētu Parlamentu par LES 2. panta vērtību ievērošanu dažādās dalībvalstīs un parādītu piemēru šādas ekspertu grupas darbībai praksē;

51.  atkārtoti aicina Komisiju apsvērt iespēju plašāk un vērienīgāk pārskatīt FRA regulu(34); tāpēc aicina Komisiju ilgtermiņā izpētīt visu FRA attīstības potenciālu saskaņā ar principiem, kas attiecas uz valstu iestāžu statusu un darbību cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā (Parīzes principi), lai tā kļūtu par pilnīgi neatkarīgu struktūru, kas pauž objektīvu un publiski pieejamu nostāju par situāciju konkrētās valstīs demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā; uzsver, ka šādai attīstībai jānotiek vienlaikus ar pieejamo resursu palielināšanu;

Savstarpēja papildināmība ar citiem tiesiskuma instrumentiem

52.  atgādina, ka gada ziņojumam ir jābūt arī piemērotam informācijas avotam un atsauces dokumentam, ko var izmantot, lai izlemtu, vai iedarbināt vienu vai vairākus attiecīgos instrumentus, piemēram, LES 7. pantu, Tiesiskuma nosacījumu regulu, citus saskaņā ar ES finanšu tiesību aktiem pieejamos instrumentus un piemērojamos no nozarēm atkarīgos un finanšu noteikumus, kas paredzēti, lai iedarbīgi aizsargātu ES budžetu, tiesiskuma mehānismu vai pārkāpumu procedūras, tai skaitā paātrinātas procedūras, iesniegt pieteikumus par pagaidu pasākumiem Eiropas Savienības Tiesā un prasības par EST spriedumu nepildīšanu; aicina Komisiju šos instrumentus skaidri sasaistīt ar ziņojumā apzinātajām vai iespējamajām problēmām tiesiskuma jomā; aicina iestādes nekavējoties aktivizēt šādus rīkus un instrumentus, tostarp tiesiskuma nosacījumu mehānismu, lai sniegtu proaktīvu atbalstu tiesiskumam un novērstu demokrātijas regresu Savienībā, jo Komisijas 2021. gada ziņojumā par tiesiskumu ir ietverti vairāki un detalizēti piemēri tiesiskuma pārkāpumiem, kas ietilpst Nosacījumu regulas darbības jomā; atkārtoti aicina Komisiju izveidot tiešu saikni starp gada ziņojumiem par tiesiskumu kopā ar citiem avotiem tiesiskuma jomā un tiesiskuma nosacījumu mehānismu;

53.  atgādina, ka pārkāpuma procedūras ir galvenais instruments, lai aizsargātu un aizstāvētu ES tiesību aktus un LES 2. pantā noteiktās kopīgās vērtības; ar bažām norāda, ka Komisijas uzsākto pārkāpumu procedūru skaits kopš 2004. gada ir strauji samazinājies; pauž izbrīnu par to, ka pārkāpumu procedūras netiek sistemātiski uzsāktas, vismaz tiklīdz attiecīgais pārkāpums ir dokumentēts gada ziņojumā; pauž nožēlu par Komisijas nevēlēšanos aktīvi un sistemātiski izmantot pārkāpumu procedūru iespējas pret dalībvalstīm kā instrumentu, kas ir vispiemērotākais, lai efektīvi un nekavējoties atrisinātu problēmas; norāda, ka šīs nevēlēšanās rezultātā dalībvalstis tika aicinātas ierosināt starpvalstu lietas saskaņā ar LESD 259. pantu; pauž bažas, ka bez sistemātiskas un savlaicīgas piemērošanas samazinās pārkāpumu procedūru preventīvās spējas; prasa ziņojumā iekļaut pārskatu par visiem katrā dalībvalstī Komisijas veiktajiem izpildes pasākumiem, tostarp tiem, kas ir veikti pārkāpuma procedūru laikā, kā arī par to, kā tiek ievēroti EST un ECT pagaidu rīkojumi un spriedumi, tādējādi sniedzot ieguldījumu visaptverošā ES tiesību piemērošanas rezultātu apkopojumā;

54.  atgādina, cik svarīgi ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par tiesiskumu; uzskata, ka attiecīgā EST judikatūra ir palīdzējusi precīzāk definēt tiesiskumu un varētu kalpot Komisijai, lai turpinātu pilnveidot tās kritērijus, pēc kuriem novērtēt tiesiskuma situāciju dalībvalstīs;

55.  pauž bažas par to, ka dažas dalībvalstis, tostarp Ungārija un Polija, joprojām nav īstenojušas valsts tiesu, EST un ECT spriedumus, tādējādi veicinot tiesiskuma mazināšanos; uzsver, ka spriedumu neīstenošana var novest pie tā, ka cilvēktiesību pārkāpumi tiek atstāti bez tiesiskās aizsardzības iespējām; uzsver, ka tas var sabiedrībā radīt priekšstatu, ka spriedumus var neņemt vērā, apdraudot tiesu iestāžu neatkarību un vispārējo uzticēšanos taisnīgam spriedumam; aicina Komisiju turpināt ziņot par attiecīgajām valstu nodaļām par to, kā dalībvalstis īsteno spriedumus daļējas vai nepilnīgas īstenošanas gadījumos; mudina Komisiju sadarboties ar iestādēm, lai rastu piemērotus risinājumus pilnīgai īstenošanai, un katru gadu atjaunināt informāciju; atgādina, ka Tiesas sprieduma Coman & Hamilton lietā(35) neīstenošanas dēļ prasītājiem bija jāvēršas pie ECT tiesiskās aizsardzības nolūkā;

56.  atgādina, cik svarīga ir Tiesiskuma nosacījumu regula, ja tiesiskuma principu pārkāpumi ietekmē vai nopietni apdraud Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; atzinīgi vērtē EST 2022. gada 16. februāra spriedumus un konstatējumus, kuros secināts, ka Savienībai ir kompetence attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, ka Tiesiskuma nosacījumu regula atbilst Savienības tiesību aktiem, un noraida Ungārijas un Polijas celtās prasības pret Tiesiskuma nosacījumu regulu; atkārtoti aicina Komisiju nekavējoties rīkoties saskaņā ar regulu, kas ir spēkā kopš 2021. gada janvāra;

57.  uzskata, ka gada ziņojums ir vispiemērotākais instruments, kur izveidot īpašu sadaļu attiecīgas analīzes veikšanai saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulu; pieņem zināšanai to, ka 2022. gada 27. aprīlī Komisija beidzot sāka oficiālo procedūru pret Ungāriju saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulu, nosūtot rakstisku paziņojumu; mudina Komisiju sākt minētās regulas 6. panta 1. punktā paredzēto procedūru arī vismaz attiecībā uz Poliju; atgādina, ka regulas piemērojamība, mērķis un darbības joma ir skaidri definēta un nav jāpamato ar papildu paskaidrojumiem; nosoda Komisijas lēmumu turpināt izstrādāt norādījumus pat pēc EST nolēmuma, kurā apstiprināta regulas likumība un spēkā esamība; aicina Komisiju, iespējams, ar tiesību akta priekšlikumu nodrošināt, ka Tiesiskuma nosacījumu regulas 6. panta piemērošana tieši vai netieši neietekmē iedzīvotājus, ņemot vērā to, ka par tiesiskuma pārkāpumiem atbildīgie ir valdības pārstāvji vai valstu vadītāji un ka konsolidētajā Savienības budžetā palikušajiem līdzekļiem var tieši piekļūt vietējās publiskās iestādes vai privātas struktūras; aicina Komisiju stingrāk piemērot Kopīgo noteikumu regulu un Finanšu regulu, lai novērstu ES līdzekļu diskriminējošu izmantošanu, jo īpaši jebkādu politiski motivētu izmantošanu, un izpētītu visu šo instrumentu un Tiesiskuma nosacījumu regulas potenciālu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībā, tādējādi nodrošinot, ka Savienības līdzekļi netiek izmantoti iniciatīvām, kas neatbilst LES 2. pantā noteiktajām Savienības vērtībām, vienlaikus ievērojot to galasaņēmēju intereses, kuri nav valdības struktūras;

58.  pauž bažas par Komisijas 2021. gada ziņojumā par tiesiskumu iekļautajiem konstatējumiem, ka dažās valstīs valsts veicināta LGBTIK organizāciju vajāšana un iebiedēšana ietekmē to spēju saņemt finansējumu; aicina Komisiju padziļināti pievērsties šim jautājumam un ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem nodrošināt, ka visā Savienībā tiek pilnībā ievērots nediskriminācijas princips, saskaņā ar kuru tiek nodrošināta piekļuve Savienības līdzekļiem; uzskata, ka šie konstatējumi pastiprina Parlamenta jau sen pausto nostāju, ka ziņojuma par tiesiskumu tvērums būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā visas LES 2. pantā noteiktās vērtības;

59.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome nav spējusi panākt nozīmīgu progresu notiekošajās procedūrās saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu; mudina Padomi nodrošināt, ka uzklausīšanas notiekošajās LES 7. panta procedūrās tiek rīkotas vismaz reizi katrā prezidentūrā, kā arī to, ka tajās apskata jaunas norises, kas ietekmē tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesības; uzsver, ka nav vajadzīgs vienprātīgs lēmums Padomē ne tāpēc, lai konstatētu nepārprotamu risku, ka varētu tikt nopietni pārkāptas Savienības vērtības saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, ne arī lai sniegtu konkrētus ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm un noteiktu termiņus šo ieteikumu īstenošanai; atgādina savu aicinājumu Padomei to izdarīt, uzsverot, ka jebkāda turpmāka Padomes kavēšanās tiks pielīdzināta tiesiskuma principa pārkāpumam no pašas Padomes puses; uzstāj uz Parlamenta lomas un kompetences respektēšanu;

60.  pieņem zināšanai diskusijas par konkrētām valstīm, kas notikušas Vispārējo lietu padomē, pamatojoties uz Komisijas gada ziņojumiem par tiesiskumu saistībā ar Padomes ikgadējo dialogu par tiesiskumu; ierosina šajās diskusijās galveno uzmanību pievērst dalībvalstīm, kurās pirmām kārtām ir vissteidzamāk risināmie tiesiskuma jautājumi, vienlaikus saglabājot alfabētiskās secības ievērošanas praksi; uzsver, ka lielāka pārredzamība uzlabotu tiesiskuma dialogu Savienībā, un tāpēc aicina Padomi publiskot šīs diskusijas par konkrētām valstīm, tostarp detalizētus publiskus secinājumus;

61.  stingri nosoda dalībvalstu iestādes, kas atsakās iesaistīties Komisijas ikgadējā dialogā par tiesiskumu; uzskata, ka jebkurš šāds atteikums ir pietiekams pamats, lai Komisija paātrinātu un pilnveidotu tiesiskuma situācijas pārbaudi attiecīgajās valstīs; pauž stingru pārliecību, ka tiesiskuma pārbaudes cikls var būt efektīvs tikai tad, ja ES iestādes un dalībvalstis vienādi ievēros un piemēros LES 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu;

62.  mudina Komisiju aktīvi piedalīties publiskās debatēs vietējā, reģionālā un valsts līmenī un vairāk ieguldīt izpratnes veidošanā par LES 2. pantā noteiktajām Savienības vērtībām un piemērojamiem instrumentiem, tostarp gada ziņojumu, jo īpaši tajās valstīs, kurās ir nopietnas bažas; uzsver, cik svarīga ir stratēģiskā komunikācija, lai vērstos pret antidemokrātiskiem naratīviem, un šo naratīvu atšķetināšana, labāk izskaidrojot Savienības darbības; tādēļ aicina Komisiju organizēt komunikācijas kampaņas par to, cik svarīgi ir ievērot tiesiskumu; aicina Komisiju sākt īpašu programmu, kas atbalstītu inovatīvas iniciatīvas, kuru mērķis būtu veicināt formālo izglītību, jo īpaši juridisko profesiju pārstāvju vidū, kā arī neformālo izglītību tiesiskuma un demokrātisko iestāžu jomā visu vecumu ES iedzīvotāju vidū;

63.  apņemas iesaistīties regulārās konsultācijās ar dalībvalstu valdībām un parlamentiem par gada ziņojuma konstatējumiem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to pārstāvji visaugstākajā iespējamā līmenī piedalās viedokļu apmaiņā ar Parlamentu par tiesiskumu; pauž dziļu nožēlu par Polijas Sejma atteikumu tikties ar Eiropas Parlamenta starpkomiteju misiju 2022. gada februārī un par atbildes nesniegšanu uz oficiālo aicinājumu, kas ir tiešā pretrunā ar 9. pantu ES Līgumu Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;

64.  uzsver, ka iekšējās tiesiskuma nepilnības var negatīvi ietekmēt Savienības ārpolitikas uzticamību, jo īpaši attiecībā uz tās tuvākajiem kaimiņreģioniem un Savienības kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm;

65.  uzsver, ka būtu neatkarīgi jāizvērtē arī Savienības līmenī darbojošās līdzsvara un atsvara sistēmas; šajā nolūkā apņemas lūgt Venēcijas komisiju sagatavot pētījumu par ES pārvaldībā īstenotajiem demokrātijas pamatprincipiem, jo īpaši par varas dalīšanu, pārskatatbildību un līdzsvara un atsvara sistēmu;

o
o   o

66.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) 2022. gada 16. februāra spriedums, Ungārija pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, C-156/21, ECLI:EU:C:2022:97. (2) 2022. gada 16. februāra spriedums, Polijas Republika pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, C-157/21, ECLI:EU:C:2022:98. (3) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (4) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp. (5) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp. (6) OV L 156, 5.5.2021., 1. lpp. (7) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp. (8) OV C 129, 5.4.2019., 13. lpp. (9) OV C 390, 18.11.2019., 117. lpp. (10) OV C 433, 23.12.2019., 66. lpp. (11) OV C 363, 28.10.2020., 45. lpp. (12) OV C 270, 7.7.2021., 91. lpp. (13) OV C 395, 29.9.2021., 63. lpp. (14) OV C 395, 29.9.2021., 2. lpp. (15) OV C 415, 13.10.2021., 36. lpp. (16) OV C 425, 20.10.2021., 107. lpp. (17) OV C 81, 18.2.2022., 27. lpp. (18) OV C 99, 1.3.2022., 146. lpp. (19) OV C 99, 1.3.2022., 218. lpp. (20) OV C 99, 1.3.2022., 218. lpp. (21) OV C 117, 11.3.2022., 151. lpp. (22) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0428. (23) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0439. (24) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0451. (25) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0455. (26) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0502. (27) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0512. (28) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0064. (29) Ministru komitejas ieteikuma projekts par naida runas apkarošanu, pieejams tīmekļa vietnē https://rm.coe.int/draft-recommendation-on-combating-hate-speech-public-consultation-v-18/native/1680a2ef25 ; Izziņots vietnē https://www.coe.int/en/web/committee-antidiscrimination-diversity-inclusion/-/the-cdadi-finalised-important-deliverables-at-its-fourth-plenary-meeting . (30) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.). (31) Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.). (32) Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.). (33) Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūcija par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves (OV C 362, 8.9.2021., 63. lpp.). (34) 2021. gada 25. marta starpposma ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (COM(2020)0225). (35) 2018. gada 5. jūnija spriedums, lieta C-673/16, Relu Adrian Coman u. c. pret Inspectoratul General pentru Imigrări un Ministerul Afacerilor Interne, C-673/16, ECLI:EU:C:2018:385.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par Komisijas 2021. gada ziņojumu par Ziemeļmaķedoniju (2021/2248(INI))

P9_TA(2022)0213 A9-0133/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ziemeļmaķedonijas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Ziemeļmaķedonijas 2004. gada 22. marta pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Ziemeļmaķedonijai ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 17. un 18. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas Republikas sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumu, kas parakstīts 2017. gada 1. augustā un ratificēts 2018. gada janvārī,

–  ņemot vērā 2018. gada 17. jūnija Galīgo līgumu — dēvētu arī par Prespas līgumu — par to domstarpību atrisināšanu, kuras izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās 817 (1993) un 845 (1993), par 1995. gada pagaidu nolīguma izbeigšanu un Pušu stratēģiskās partnerības izveidi (starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 5. jūnija secinājumus par ciešāku sadarbību ar Rietumbalkānu partneriem migrācijas un drošības jomā,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 18. jūnija, 2020. gada 25. marta un 2021. gada 14. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. jūlija paziņojumu “ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību” (COM(2020)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2021. gada ziņojums par Ziemeļmaķedoniju” (SWD(2021)0294),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas 2020. gada 2. oktobra galīgo ziņojumu par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām 2020. gada 15. jūlijā Ziemeļmaķedonijā un 2022. gada 25. marta galīgo ziņojumu par vietējā līmeņa vēlēšanām 2021. gada 17. un 31. oktobrī,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2021. gada 18. oktobra atzinumu par likumprojektu par ārkārtas stāvokli, kā arī tās iepriekšējos atzinumus,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitus, kas notika Sofijā, Zagrebā un Brdo pri Kranju pilī 2018., 2020. un 2021. gadā, un attiecīgās to deklarācijas,

–  ņemot vērā 2020. gada 10. novembra Sofijas samitu, tostarp Deklarāciju par kopējo reģionālo tirgu un deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samitā pieņemto Sofijas deklarāciju un tai pievienoto Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā Berlīnes procesa 8. samitu 2021. gada 5. jūlijā,

–  ņemot vērā 8. Rietumbalkānu Pilsoniskās sabiedrības foruma noslēguma deklarāciju 2021. gada 1. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu Nr. 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

–  ņemot vērā 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par pievienošanās sarunu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju sākšanu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju “Mediju brīvības stiprināšana: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme”(5),

–  ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību Rietumbalkānos(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(7),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ziemeļmaķedoniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0133/2022),

A.  tā kā ES integrācija nozīmē Ziemeļmaķedonijas iedzīvotāju centienus panākt demokrātiju un labklājību un tā ir spēcīgs katalizators reformām, kas uzlabo dzīves kvalitāti un valsts iestāžu darbību un veicina ekonomisko izaugsmi un reģionālo sadarbību; tā kā uz nopelniem balstītas izredzes Ziemeļmaķedonijai kļūt par dalībvalsti ir pašas Savienības politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs,

B.  tā kā Ziemeļmaķedonija ir uzticams partneris, kas ir turpinājis gūt konsekventu progresu ceļā uz dalību ES un ir pildījis un uzturējis spēkā pievienošanās sarunu sākšanai nepieciešamos nosacījumus, vienlaikus arī pilnībā pieskaņojoties ES ārpolitikai un drošības politikai, tostarp Krievijai uzliktajām sankcijām;

C.  tā kā ES ir jāparedz skaidra virzība valstīm, kas vēlas pievienoties ES;

D.  tā kā Ziemeļmaķedonija kopš 2005. gada ir kandidātvalsts; tā kā Komisija kopš 2009. gada pastāvīgi ieteica sākt pievienošanās sarunas un šī valsts ir apliecinājusi īpašu apņemšanos ceļā uz pievienošanos ES, un tā rezultātā Padome 2020. gada 26. martā pieņēma lēmumu sākt pievienošanās sarunas;

E.  tā kā Prespas līgums un sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums ir nozīmīgi līgumi, kas ir visa Rietumbalkānu reģiona stabilitātes un izlīguma paraugs un jau ir veicinājuši labu kaimiņattiecību un reģionālās sadarbības gaisotni;

F.  tā kā Ziemeļmaķedonija ir saglabājusi stabilu un apņēmīgu tempu ES noteikto reformu īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot pamatelementiem, un tai būtu jāsaglabā šis reformu temps, turpinot uzrādīt labākos demokrātiskās pārejas rādītājus visā Rietumbalkānu reģionā;

G.  tā kā, pievienošanās procesu ļaunprātīgi izmantojot kultūrvēsturisku strīdu risināšanai, tiek radīts bīstams precedents turpmākajiem pievienošanās procesiem un apdraudēta Savienības uzticamība, ietekme un pārveides spēks;

H.  tā kā dalība NATO ir konkrēts solis ceļā uz lielāku stabilitāti, sadarbspēju un aizsardzības jomas integrāciju eiroatlantiskajā kopienā;

I.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Ziemeļmaķedonijas stratēģisko mērķi — integrāciju Eiropas Savienībā, pamatojoties uz tiesiskumu un labām kaimiņattiecībām, un joprojām ir Ziemeļmaķedonijas lielākā tirdzniecības un investīciju partnere un lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja tai, proti, izmantojot IPA III, Ekonomikas un investīciju plānu (EIP) Rietumbalkāniem un makrofinansiālo palīdzību; tostarp būtisku atbalstu Covid-19 pandēmijas risināšanai;

J.  tā kā Eiropas integrācija ir efektīvs ārpolitikas instruments, kas sekmē miera veicināšanu un ES pamatvērtību — demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un vārda brīvības — izplatīšanu;

K.  tā kā ļaunprātīgas ārvalstu tiešas un pastarpinātas iejaukšanās un dezinformācijas mērķis ir sēt nesaskaņas, provocēt vardarbību un spriedzi starp etniskajām grupām un destabilizēt visu reģionu,

1.  atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu Ziemeļmaķedonijas apņēmībai attiecībā uz demokrātiju un tiesiskumu, kuras pamatā ir tās stratēģiskā un proeiropeiskā ievirze, nelokāma apņemšanās ievērot Eiropas vērtības, ar ES saistītas reformas un ES integrācijas process, kā arī labas kaimiņattiecības un iekļaujoša reģionālā sadarbība;

2.  pauž nožēlu par to, ka Padome nav oficiāli sākusi jau sen novēlotās pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju; uzsver pilnīgu solidaritāti, jūtot līdzi šo valstu iedzīvotājiem, un uzskata, ka šī neveiksme, kas grauj sabiedrības attieksmi pret ES, nopietni apdraud ES paplašināšanās politiku kopumā, kaitējot ES kā uzticama partnera un nopietna ģeopolitiskā dalībnieka reputācijai; mudina Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju atrisināt savu kultūrvēsturisko strīdu atsevišķi no Ziemeļmaķedonijas pievienošanās procesa un nekavējoties ļaut organizēt pirmo starpvaldību konferenci, jo Ziemeļmaķedonija ir izpildījusi visus oficiālos kritērijus;

3.  atkārtoti apstiprina Ziemeļmaķedonijas un visa Rietumbalkānu reģiona ģeostratēģisko nozīmi un tā nākotni ES sastāvā; atgādina dalībvalstīm, ka paplašināšanās politikas pamatā jābūt objektīviem kritērijiem; atkārtoti norāda, ka ES paplašināšanās politika ir bijis visefektīvākais Savienības ārpolitikas instruments un ka Rietumbalkānu pilnīga integrācija ir ES politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs kā ģeostratēģisks ieguldījums stabilā un plaukstošā Savienībā. uzsver, ka pievienošanās sarunu oficiāla sākšana būs ieguldījums ES uzticamībai, kā arī reģiona stabilitātei, labklājībai un tajā notiekošajiem izlīguma procesiem;

4.  aicina ES veikt konkrētus pasākumus Rietumbalkānu integrācijai plašākā stratēģiskā un drošības kontekstā, tostarp saistībā ar Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisīto ietekmi uz drošību, iespējamo Krievijas ietekmi šajā reģionā un ļaunprātīgām darbībām, kuru mērķis ir graut Rietumbalkānu valstu politisko stabilitāti un integrāciju ES; atgādina, ka pievienošanās sarunām, kas tiks risinātas saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku, piemīt pārveides raksturs;

5.  atgādina, ka ES pamatā ir reģionālo domstarpību un smagā pagātnes mantojuma pārvarēšanu, lai tiktu veidota labāka nākotne, kurā valda miers un labklājība; aicina Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju ātri panākt vienošanos, kas atrisinātu divpusējos jautājumus, lai novērstu turpmāku kavēšanos un šķēršļus pievienošanās progresam;

6.  mudina Padomi apliecināt pilnīgu politisko apņemšanos attiecībā uz paplašināšanos un paātrināt ES integrācijas tempu, un stiprināt tās uzticamību, oficiāli uzsākot pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, jo īpaši ģeostratēģiskajā kontekstā, ko veido attiecības ar Krieviju un tās agresija pret Ukrainu, ņemot vērā to, ka abas valstis (Albānija un Ziemeļmaķedonija) ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus un guvušas noturīgus rezultātus, tostarp pamatjomās;

7.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas pastāvīgo progresu ceļā uz dalību ES, apņemšanos īstenot Ohridas pamatnolīgumu, veicinot kultūru daudzveidību un etnisko kopienu saskaņu, un tās pastāvīgos pozitīvos un konsekventos centienus atrisināt vēl atlikušos divpusējos jautājumus; atzinīgi vērtē stratēģisko pieeju ar ES saistītām reformām, tostarp saskaņā ar programmu “Eiropa mājās” un valsts plānu acquis pieņemšanai;

8.  uzsver, ka pievienošanās Eiropas Savienībai tempu vajadzētu noteikt demokrātisko iestāžu pareizai darbībai, kuras pamatā ir tiesiskums, laba pārvaldība un pamattiesības; izsaka Ziemeļmaķedonijai atzinību par tās pastāvīgajiem centieniem stiprināt tiesiskumu, tiesu iestāžu neatkarību un minoritāšu tiesības, apkarot korupciju un organizēto noziedzību, reformēt valsts pārvaldi un konsolidēt mediju brīvību; mudina valsti turpināt un pastiprināt šos centienus;

Demokrātisko iestāžu darbība

9.  atzinīgi vērtē to, ka Ziemeļmaķedonija turpina demonstrēt labākos demokrātiskās pārejas rādītājus visā Rietumbalkānu reģionā, ievērojami uzlabojot pārredzamību, politisko dialogu un konkurences spējas vēlēšanās;

10.  atzinīgi vērtē visus centienus samazināt polarizāciju un pastiprināt konstruktīvu politisko dialogu un mudina politiskās partijas šajā sakarībā darboties konstruktīvāk, lai palīdzētu stiprināt demokrātiskās iestādes, turpinot uzlabot to pārvaldību, integritāti un pārskatatbildību;

11.  atkārtoti apstiprina, ka ir jāsaglabā konstruktīva sadarbība starp valdību un opozīciju un plašs partiju konsenss par reformām, kas saistītas ar ES, vēl vairāk stiprinot Ziemeļmaķedonijas Asamblejas (Sobranie) likumdošanas, uzraudzības un budžeta spējas; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas pastāvīgo politisko apņemšanos īstenot Žana Monē dialoga (JMD) procesu, lai stiprinātu politisko līderu spēju veidot patiesu partiju dialogu un panākt vienprātību, kas nepieciešama uzticēšanās un demokrātiskas parlamentārās kultūras radīšanai; mudina likumdevējus ātri īstenot apņemšanos pārskatīt savu JMD procesā izstrādāto reglamentu un pastiprināt dialogu ar Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem;

12.  atzinīgi vērtē Sobranie pieaugošo pārredzamību un pārskatatbildību un mudina to uzlabot likumdošanas kvalitāti, tostarp veicot pienācīgas konsultācijas un ietekmes novērtējumus attiecībā uz galvenajiem tiesību aktiem, stingri līdz minimumam ierobežot paātrināto procedūru izmantošanu un samazināt polarizāciju parlamentā; atzinīgi vērtē to, ka tika pausts visu partiju atbalsts, pieņemot tiesību aktus par diskriminācijas novēršanu un aizsardzību pret to, par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un aizsardzību pret to un grozījumus tiesību aktā par bērnu tiesībām;

13.  uzsver, ka ir savlaicīgi, pārredzami un iekļaujoši jāpabeidz vēlēšanu reforma saskaņā ar vēl neizpildītajiem EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) un Venēcijas komisijas ieteikumiem; atzinīgi vērtē vietējo vēlēšanu raito un sāncensīgo norisi 2021. gada 17. un 31. oktobrī, kuras tika rīkotas brīvā un taisnīgā veidā;

14.  aicina Ziemeļmaķedonijas politiskās partijas uzlabot partiju finansēšanas pārredzamību un veicināt demokrātiju un integritāti partiju savstarpējā sāncensībā;

15.  aicina turpināt reformu, lai izveidotu uz nopelniem balstītu, atbildīgu valsts pārvaldi, kurai piemīt labāka profesionālā neatkarība un ir raksturīga pārskatatbildība, racionalizēta koordinācija starp dienestiem attiecībā uz ES integrāciju un ar to saistītajām reformām, vienkāršotas administratīvas procedūras un uzlabota vietējā līmeņa pārvaldība; pieņem zināšanai pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti un ar digitalizācijas palīdzību izskaustu korupciju;

16.  atzinīgi vērtē 2021. gada tautas skaitīšanu saskaņā ar attiecīgajiem ANO standartiem un ES tiesību aktiem statistikas jomā, kā rezultātā tiktu panākta labāka uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana; atzinīgi vērtē tās rezultātu publicēšanu un sagaida, ka tie tiks īstenoti politikas veidošanā;

17.  aicina veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu valsts iestāžu sistēmisku pārskatatbildību, izmantojot jēgpilnas sabiedriskās apspriešanas ar ieinteresētajām personām, un atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu šajā jomā;

18.  mudina Ziemeļmaķedonijas valdību nodrošināt pienācīgu finansējumu un to, lai tiktu konsekventi īstenoti neatkarīgu struktūru un aģentūru, piemēram, Ombuda, lēmumi un ieteikumi;

19.  atzinīgi vērtē Diskriminācijas novēršanas un aizsardzības pret diskrimināciju komisijas izveidi un tās notiekošo darbu; mudina valdību piešķirt nepieciešamos resursus šīs komisijas pilnvērtīgai darbībai;

Mediji un pilsoniskā sabiedrība

20.  atgādina, ka sadarbībā ar profesionālajām apvienībām, pilsonisko sabiedrību un ekspertiem ir jāturpina iekļaujošā un pārredzamā veidā saskaņot tiešsaistes un bezsaistes mediju tiesisko regulējumu saskaņā ar ES acquis un ES standartiem, lai stiprinātu to neatkarību no politiskas, privātas un cita veida ārējas iejaukšanās, nodrošinot īpašumtiesību pārredzamību, finansiālo ilgtspēju un pašregulāciju; aicina Ziemeļmaķedonijas valdību piešķirt pietiekamus resursus, lai nodrošinātu sabiedriskās raidorganizācijas profesionalizāciju un neatkarību;

21.  atkārtoti aicina pārskatīt noteikumus, kas reglamentē valsts finansējumu un politisko partiju reklāmu plašsaziņas līdzekļos, lai nodrošinātu publiskā finansējuma konkurētspējīgu un vienlīdzīgu sadali un nodrošinātu godīgu konkurenci un redakcionālo neatkarību;

22.  mudina strauji veikt pasākumus, lai palielinātu sabiedrisko raidorganizāciju un mediju regulatoru redakcionālo un finansiālo neatkarību, objektivitāti un profesionalitāti, un atzinīgi vērtē šo divu struktūru notiekošo modernizāciju;

23.  aicina īstenot pasākumus, kas palielina mediju profesijas pārstāvju drošību un novērš mēģinājumus viņus iebiedēt; uzsver, ka ir svarīgi īstenot pilnīgas neiecietības pieeju attiecībā uz žurnālistu iebiedēšanu un pret žurnālistiem vērstiem draudiem un vardarbības aktiem; norāda, ka ir jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšana par šādiem mēģinājumiem un jāuzlabo žurnālistu darba apstākļi, lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku;

24.  atgādina par nepieciešamību stiprināt neatkarīgu pētniecisko žurnālistiku, objektīvu faktu pārbaudi un medijpratību kā līdzekli, ar ko apkarot naida runu, dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās kampaņas, kuras pastiprinājās Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā un Krievijas karā pret Ukrainu; uzsver institucionālās sadarbības nozīmi, lai izveidotu efektīvu satvaru manipulatīvas dezinformācijas apkarošanai; aicina pastiprināt centienus, lai nodrošinātu mediju plurālismu un neatkarību un veicinātu no ārējas ietekmes brīvu mediju vidi, kas rosina uz mediju profesionālu darbību Ziemeļmaķedonijā; pauž atbalstu mediju un kultūras plurālisma veicināšanai, lai veicinātu kultūras izpratni un apmaiņu un uzlabotu savstarpējo sapratni;

25.  atzinīgi vērtē valdības centienus uzlabot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un aicina izveidot sistēmu, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp organizāciju, kas aizstāv dažādu etnisko kopienu tiesības, finansiālo ilgtspēju; atgādina, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai nodrošinātu savlaicīgāku, jēgpilnāku un pārredzamāku apspriešanās procesu ar pilsonisko sabiedrību šajā ziņā; atzinīgi vērtē pozitīvos pilsoniskās sabiedrības un iestāžu sinerģijas piemērus, piemēram, starppartiju parlamentārās grupas LGBTI+ tiesību jautājumos izveidi;

Pamattiesības

26.  norāda uz uzlabojumiem sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības politikas nodrošināšanā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums, kura mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un mudina valsti uzlabot to, kā tiek īstenots valsts rīcības plāns Stambulas konvencijas noteikumu ieviešanai; aicina Ziemeļmaķedoniju turpināt visus centienus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp par prioritāti nosakot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pastiprinātu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sieviešu organizācijām;

27.  aicina Ziemeļmaķedonijas likumdevējus veikt pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu pienācīgu pārstāvību visos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, un turpināt risināt jautājumu par sieviešu darba ņēmēju tiesību neīstenošanu, kā arī vērsties pret dzimumu stereotipiem, dzimumu līdzsvara trūkumu un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām darba tirgū; norāda uz ievērojamām dzimumu atšķirībām attiecībā uz līdzdalību darba tirgū un darba kvalitāti, nepietiekamu rīcību pret seksuālu uzmākšanos darbavietā, diskrimināciju tiesību normās saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērnu aprūpes un pirmsskolas iespēju trūkumu; pieņem zināšanai grozījumus tiesību aktā par bērna tiesībām un deinstitucionalizācijas procesa pabeigšanu;

28.  mudina pastāvīgi veikt pasākumus, lai turpinātu veidot kopienu savstarpēju uzticēšanos un etniski daudzveidīgas sabiedrības darbību un demokrātiju, vienlaikus atgādinot, ka ir svarīgi ievērot visu kopienu tiesības un efektīvi novērst jebkādus diskriminācijas gadījumus; mudina valdību nodrošināt visu etnisko kopienu tiesību vienlīdzīgu konstitucionālo aizsardzību, vajadzības gadījumā veicot tiesību aktu grozījumus, un aizsargāt un popularizēt to kultūras mantojumu, valodas un tradīcijas, nodrošinot vienlīdzīgu, iekļaujošu un nediskriminējošu piekļuvi izglītībai un medijiem;

29.  aicina iestādes izstrādāt jaunu stratēģiju romu kopienas problēmu risināšanai, ar kuru tiktu aizstāta iepriekšējā stratēģija, kuras termiņš beidzās 2020. gadā, un pārskatīt lēmumu par romu iekļaušanai paredzētā budžeta samazināšanu — kurš faktiski būtu jāpalielina;

30.  atzinīgi vērtē otrā Skopjes praida panākumus, kurš tika organizēts 2021. gadā; aicina Ziemeļmaķedonijas parlamentu steidzami pieņemt valsts rīcības plānu LGBTI+ jautājumos un nodrošināt pietiekamu resursu piešķiršanu tā īstenošanai; mudina visus politiskos dalībniekus grozīt Likumu par civilstāvokļa aktu reģistru un nodrošināt ātru un netraucētu dzimuma juridisku atzīšanu, pamatojoties uz pašnoteikšanos;

31.  aicina vēl vairāk uzlabot pie minoritātēm piederošu personu tiesību īstenošanu, tostarp pašidentificēšanos un iekļaujošu starpkultūru izglītību; uzsver, ka ir svarīgi atjaunināt un pieņemt izglītības likumus, kas likvidē diskriminējošu un stigmatizējošu saturu un ir saskaņoti ar Likumu par diskriminācijas novēršanu un aizsardzību pret diskrimināciju;

32.  uzsver, ka ir vajadzīgs turpmāks progress, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu; atzinīgi vērtē Ombuda birojā izveidoto mehānismu Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas uzraudzībai; uzsver nepieciešamību cīnīties pret diskrimināciju, ar ko tieši un netieši saskaras personas ar invaliditāti un ko rada ar infrastruktūru saistīti šķēršļi, informācijas un pakalpojumu trūkums, diskriminējoša attieksme un sociālā atstumtība; mudina iestādes nekavējoties pabeigt deinstitucionalizācijas procesu; uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi resursi un infrastruktūra, lai Ziemeļmaķedonijā nodrošinātu vajadzīgo sociālo aizsardzību un pienācīgus dzīves apstākļus personām ar invaliditāti;

33.  mudina attiecīgās struktūras proaktīvi novērst un sistemātiski saukt pie atbildības visos naida runas, naida noziegumu un iebiedēšanas gadījumos, rūpīgi izmeklēt saistītos uzbrukumus un garantēt personu, pret kurām tie tikuši mērķtiecīgi vērsti, — piemēram, žurnālistu, pie minoritātēm piederošu personu un citu neaizsargātu grupu, — drošumu un drošību; atkārtoti aicina attiecīgās iestādes uzlabot institucionālās spējas, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem novērstu un apkarotu naida runu, naida noziegumus un jebkāda veida diskrimināciju;

34.  mudina visus politiskos dalībniekus pārtraukt un nosodīt naida runu, nomelnošanas kampaņas un neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajāšanu un aicina kompetentās iestādes īstenot pilnīgas neiecietības pieeju attiecībā uz iebiedēšanu, draudiem un vardarbības aktiem, kas vērsti pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, un nodrošināt, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības;

35.  pauž bažas par to, ka medijos un politiskajā diskursā strauji pieaug maldinoša informācija un diskriminējoši izteikumi pret LGBTI+ personām un cilvēktiesību aizstāvjiem; nosoda vajāšanu, naida runu, naida noziegumus un nāves draudus LGBTI+ personām un cilvēktiesību aizstāvjiem un mudina pilnībā izmeklēt šos incidentus un piemērot sankcijas par tiem;

36.  atgādina, ka ir jāpastiprina neatkarīga policijas uzraudzība, jānovērš un jānodrošina atbildība par policijas nesodāmību attiecībā pret marginalizētām kopienām, piemēram, romiem, un jāuzlabo izturēšanās pret aizturētajiem un ieslodzījuma apstākļi, pilnībā īstenojot attiecīgos ieteikumus;

37.  atzinīgi vērtē Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas iestāžu pastāvīgos centienus veidot cieņpilnas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja uzticēšanās, tuvināšanās un ciešākas cilvēku savstarpējās attiecības; stingri nosoda musinošo retoriku un mudina pastiprināt savstarpējos centienus, lai novērstu un sauktu pie atbildības visus naida runas gadījumus un naida noziegumus, kuru pamatā ir nacionālā vai etniskā izcelsme;

38.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas dalību Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē;

39.  atgādina, ka ir jāatver Dienvidslāvijas slepenā dienesta (UDBA) un Dienvidslāvijas Tautas Armijas slepenā dienesta (KOS) arhīvi visā reģionā, lai rūpīgi izpētītu un vērstos pret komunistu valdīšanas laikmeta noziegumiem un noziedzīgām organizācijām; uzskata, ka totalitāro noziegumu pārredzama apzināšana, tostarp slepeno dienestu arhīvu atvēršana, ir solis virzībā uz turpmāku demokratizāciju, atbildību un iestāžu stiprināšanu;

40.  aicina ES palielināt atbalstu humānajai palīdzībai un plašākai pārvaldībai reģionā, kuras sniegšanā ir pilnībā jāievēro pamattiesības; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas centienus bēgļu uzņemšanā un šīs valsts pastāvīgo konstruktīvo lomu neatbilstīgas migrācijas pārvaldībā; atkārtoti aicina valsti uzlabot piekļuvi patvērumam un uzņemšanas apstākļus un ieviest pienācīgu migrācijas pārvaldības un reģistrācijas sistēmu; atgādina, ka ir jāpieņem sistemātiska pieeja cilvēku kontrabandas apkarošanai un neatbilstīgas migrācijas problēmas risināšanai, atzinīgi vērtē starptautisko sadarbību šajā jomā un norāda, ka vēl nav parakstīts statusa nolīgums ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), jo vēl nav atrisināti divpusēji jautājumi;

Tiesiskums

41.  atzīstot panākto progresu, uzsver nepieciešamību paātrināt reformu tiesiskuma jomā kā demokrātiskas pārveides pamatu, nodrošinot juridisko noteiktību, pārredzamību, tiesu iestāžu pieejamību un nediskrimināciju;

42.  mudina Komisiju īstenot ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2022, lai nodrošinātu ES finansiālās palīdzības efektīvu ietekmi uz tiesiskumu Rietumbalkānos, tostarp Ziemeļmaķedonijā;

43.  atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, lai konsolidētu rezultātus korupcijas un organizētās noziedzības lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un vainīgo tiesāšanā, tostarp augstā līmenī, stiprinot neatkarīgas uzraudzības iestādes un tiesu sistēmas;

44.  atgādina, ka kriminālkodeksa atjauninājumiem cita starpā būtu jāaptver noteikumi attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, ekonomiskajiem noziegumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju, līdzekļu konfiskāciju un dezinformācijas izplatīšanu, kā arī jāpastiprina cīņa pret organizēto noziedzību, tostarp nelikumīgu kokmateriālu izciršanu;

45.  uzsver, ka ir tālāk jāveicina tiesu sistēmas reforma, šādi stiprinot tiesu iestāžu institucionālo neatkarību, finansējumu, kvalitāti, koordināciju un pārredzamību un to pašpārvaldes struktūru darbību; mudina politiskos spēkus ātri vienoties par Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanu, lai nodrošinātu tās pareizu darbību;

46.  atzinīgi vērtē panākto ievērojamo progresu un pauž atbalstu pasākumiem, kas īstenoti cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, piemēram, Ziemeļmaķedonijas valdības pieņemtās programmas “Action 21” ietvaros īstenotajam korupcijas apkarošanas plānam, tostarp ar proaktīvu izmeklēšanu, ko veic Komisijas novēršanas valsts komisija un organizētās noziedzības un korupcijas lietu prokurors, kuri par prioritāti ir noteikuši notiesāšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju augsta līmeņa lietās; aicina dalībvalstis uzlabot ar Rietumbalkānu valstīm tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību krimināllietās, vienlaikus pilnībā ievērojot ES acquis datu aizsardzības jomā;

47.  aicina pabeigt drošības un izlūkošanas sektora reformas pasākumus, nodrošinot šā sektora neatkarību un jēgpilnu parlamentāro uzraudzību pār to; aicina atjaunināt trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu, uzlabojot saskaņošanu ar ES direktīvu par trauksmes cēlējiem(8) un ar Eiropas Padomes Ieteikumu CM/Rec(2014)7 par trauksmes cēlēju aizsardzību un uzlabojot to īstenošanu, un nodrošinot nesen grozītā lobēšanas likuma efektīvu īstenošanu;

48.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt noteikt juridisko pārskatatbildību, tostarp visās nozīmīgajās tiesas prāvās, kas saistītas ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, policijas nesodāmību, korupciju, 2017. gada uzbrukumiem Ziemeļmaķedonijas parlamentā, nelikumīgu noklausīšanos un izspiešanu;

49.  uzsver, ka ir svarīgi veikt konsekventu un proaktīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un pieņemt galīgos notiesājošos spriedumus augsta līmeņa korupcijas lietās;

50.  aicina izlēmīgi rīkoties cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finanšu noziegumiem, uzlabojot koordināciju, tostarp ar Eiropolu, vienlaikus pilnībā pieskaņojoties un ievērojot ES datu acquis; mudina stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu spējas apkarot organizēto noziedzību, terorismu un radikalizāciju; aicina iestādes pieņemt un īstenot nepieciešamos tiesību aktus, kas reglamentē līdzekļu atguves dienesta darbību un uzlabo valsts līdzekļu atgūšanas sistēmas efektivitāti visu iedzīvotāju labā;

51.  atzinīgi vērtē līdz šim gūtos ilgstošos panākumus, kam būtu jārada sistēmiski uzlabojumi cīņā pret cilvēku tirdzniecību, narkotiku, ieroču un preču kontrabandu, kā arī kibernoziedzību un novērošanu, vardarbīgiem noziegumiem, ekstrēmismu un terorisma draudiem; atzinīgi vērtē izmeklēšanu un notiekošo divpusējo un starptautisko sadarbību starptautisko noziedzības tīklu likvidēšanā — tostarp ar starptautiskajām un ES tieslietu un iekšlietu aģentūrām, piemēram, Eurojust, Eiropolu un Frontex, kas pastiprinājušas savu rīcību pret cilvēku tirdzniecību, narkotiku un nelikumīgu ieroču kontrabandu un radikalizācijas draudiem; ņem vērā Ziemeļmaķedonijas sniegto politisko, operatīvo un loģistikas atbalstu Frontex un dalībvalstu robežu un krasta apsardzes dienestiem; mudina Ziemeļmaķedoniju stiprināt tās noturību pret hibrīddraudiem, dezinformāciju un viltus ziņām; pauž nožēlu par kiberuzbrukumiem, kas veikti pret valsts iestādēm;

Sociālekonomiskās reformas

52.  ņem vērā Covid-19 krīzes nopietno ekonomisko un sociālo ietekmi un pauž atbalstu virknei pasākumu, ko iestādes ir veikušas, lai aizsargātu sabiedrības veselību un mazinātu krīzes sociālekonomisko ietekmi, tostarp pienācīgi izmantojot ES sniegto būtisko atbalstu finansiālās palīdzības, medicīniskā aprīkojuma un vakcīnu jomā; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas atveseļošanu, kas 2021. gadā bija straujāka, nekā gaidīts, un ekonomikas izaugsmes pieaugumu;

53.  iesaka Ziemeļmaķedonijai turpināt pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru saskaņā ar Izaugsmes paātrināšanas finansēšanas plānu, apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, modernizētu izglītību, paplašinātu sociālā nodrošinājuma segumu, virzītu digitālo pārveidi un reformētu enerģētikas un transporta tirgus — papildus īstermiņa pasākumiem, ar kuriem mazina pandēmiju ietekmi un augošās enerģijas un pārtikas cenas;

54.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai izveidotu tiešo nodokļu sistēmu, kuras pamatā ir progresīvas likmes; ņem vērā to, ka ir notikusi atgriešanās pie vienotas likmes nodokļu modeļa; mudina valdību modernizēt nodokļu kodeksu, lielāku uzmanību pievēršot progresīvām ienākuma, īpašuma un vides faktoru likmēm, lai radītu pietiekamu vērtību sociālo reformu īstenošanai un nevienlīdzības apkarošanai;

55.  mudina iestādes samazināt nabadzību un sociālo atstumtību, uzlabojot piekļuvi sociālajiem, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši — nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem un neaizsargātām grupām;

56.  mudina Ziemeļmaķedoniju turpināt gūt panākumus ar jaunatni un izglītību saistīto reformu īstenošanā; aicina pārskatīt Likumu par vidējo izglītību, izmantojot iekļaujošu procesu, iesaistot ekspertus, praktiķus un pilsonisko sabiedrību un pievēršot īpašu uzmanību studentu ar invaliditāti tiesībām;

57.  mudina Ziemeļmaķedoniju turpināt izmantot digitalizācijas sniegto potenciālu administratīvo, vēlēšanu, tiesu sistēmas, sociālo, veselības, fiskālo un ekonomisko procesu modernizēšanai, pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanai un korupcijas un neoficiālās ekonomikas apkarošanai saskaņā ar ES acquis; uzsver, ka ir jāpalielina ES atbalsts tiesiskumam, ilgtspējīgai zaļajai izaugsmei, bioloģiskajai daudzveidībai, inovācijai, konkurētspējai, īpašumtiesībām un intelektuālā darbaspēka emigrācijas un demogrāfiskās lejupslīdes novēršanai; uzsver, ka ir jāpalielina ieguldījumi jauniešu iespēju nodrošināšanā un iekļaušanā, kā arī jāveic pasākumi, lai samazinātu augsto jauniešu bezdarba līmeni;

58.  atzinīgi vērtē garantijas jauniešiem īstenošanu Ziemeļmaķedonijā kā programmu jauniešu bezdarba samazināšanai, jo īpaši ņemot vērā jauniešu ekonomiskās situācijas nestabilitāti un darba iespēju samazināšanos, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir piešķirt līdzekļus EIP Rietumbalkāniem ietvaros tādiem pamatprojektiem kā garantija jauniešiem Ziemeļmaķedonijā;

59.  atgādina, ka ES finansējums no IPA III un EIP Rietumbalkāniem — instrumentiem, kurus tas atzinīgi vērtē, — ir balstīts uz stingriem nosacījumiem; uzsver, ka IPA III paredz to, ka finansējums ir jāregulē vai pat jāaptur ievērojama regresa vai pastāvīga progresa trūkuma gadījumā pamatelementu jomā, it sevišķi tiesiskuma un pamattiesību jomā, ietverot korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī mediju brīvību; uzsver, ka ES drošības interesēs — un tās pienākums — ir nodrošināt, lai ES finansējums neveicina korupciju; šajā sakarībā aicina ES un Rietumbalkānu valstis uzlabot tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un izveidot satvaru efektīvai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru, jo īpaši IPA III līdzekļu jomā; uzsver, ka ir jāuzlabo ES finansējuma redzamība un jānodrošina, ka visas investīcijas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem un ES dekarbonizācijas mērķrādītājiem;

60.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts EIP un zaļā programma Rietumbalkāniem, kuru mērķis ir veicināt reģiona ekonomikas atveseļošanu ilgtermiņā, atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos un veicināt reģionālo savienojamību un integrāciju un konverģenci ar Eiropas Savienību; atgādina par Eiropas sadarbības potenciālu tādās jomās kā ūdens resursu apsaimniekošana, notekūdeņu un atkritumu attīrīšanas tehnoloģijas, atjaunīgā enerģija, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes tehnoloģijas, IKT, farmaceitiskie līdzekļi un medicīniskās iekārtas; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot koordināciju ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO Vides programmu, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

Vide, enerģētika un transports

61.  mudina valdību ievērojami pastiprināt savus mērķus un palielināt politisko gribu īstenot pagājušā gada ieteikumus attiecībā uz zaļo pārkārtošanos, jo īpaši saistībā ar zaļo programmu Rietumbalkāniem, šajā sakarā izmantojot EIP Rietumbalkāniem potenciālu;

62.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas atjauninātos solījumus klimata jomā līdz 2030. gadam par 82 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus aicinot īstenot Parīzes nolīgumu, tostarp pieņemot visaptverošu klimata stratēģiju un tiesību aktu, kas atbilst ES 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaram; atgādina, ka ir jāpieliek papildu centieni, lai sasniegtu energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas, energoapgādes drošības un emisiju samazināšanas mērķrādītājus; mudina ES pastiprināt atbalstu, lai novērstu to, ka, ņemot vērā globālo enerģētikas krīzi, ilgtspējīga pāreja, atsakoties no ogļu izmantošanas un pakāpeniski izbeidzot fosilo enerģijas avotu izmantošanu, tiek pavērsta pretējā virzienā; mudina iestādes saskaņot vides un klimata pārmaiņu tiesību aktus ar ES acquis un nodrošināt to izpildi;

63.  uzsver, ka ir steidzami jāpanāk gaisa kvalitātes uzlabošanās, jo īpaši pilsētu teritorijās; stingri mudina iestādes pastiprināt pasākumus bioloģiskās daudzveidības, ūdens, gaisa un klimata aizsardzības, reciklēšanas un reģionālās atkritumu apsaimniekošanas jomā, tostarp veicot visaptverošus ietekmes novērtējumus, pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, uzlabojot starpnozaru koordināciju, palielinot finanšu resursus un stingri saucot pie atbildības par noziegumiem pret vidi;

64.  mudina iestādes būtiski uzlabot stratēģisko vides novērtējumu (SVN) kvalitāti un īstenot un izpildīt SVN direktīvu(9), lai efektīvi novērstu negatīvu ekoloģisko ietekmi un izskaustu šajā nozarē korupciju; aicina iestādes pilnībā ņemt vērā vides organizāciju un neatkarīgo ekspertu ieteikumus par ierosinātajiem grozījumiem Likumā par urbanizāciju;

65.  mudina Eiropas Komisiju piedāvāt Ziemeļmaķedonijai pilnīgu atbalstu tāda rīcības plāna izstrādē un īstenošanā, kura mērķis ir samazināt atkarību no enerģijas avotiem, kas importēti no Krievijas, lai palielinātu noturību un enerģētisko drošību, kā arī lai varētu pielāgoties ES centieniem panākt klimatneitralitāti; pieņem zināšanai šīs valsts lielāku saskaņotību ar ES trešo enerģētikas paketi un mudina pabeigt gāzes pārvades nošķiršanu un īstenot tiesību aktus energoefektivitātes jomā;

66.  mudina valsti pastiprināt centienus, lai uzlabotu transporta un enerģētikas infrastruktūru, kā arī reģionālo savienojamību; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi ātri pabeigt galvenos reģionālos infrastruktūras projektus, vienlaikus pilnībā ievērojot pienācīgās procedūras nepieciešamajos visaptverošajos ietekmes novērtējumos, tostarp VIII un X dzelzceļa un automaģistrāles koridoriem, gāzes starpsavienojumiem ar Bulgāriju, Kosovu un Serbiju un elektroenerģijas starpsavienojumam ar Albāniju;

67.  atzinīgi vērtē gaisa satiksmes savienojuma izveidi starp Skopji un Sofiju un mudina uzlabot citus transporta savienojumus un atvērt jaunus robežkontroles punktus ar kaimiņvalstīm;

68.  atzinīgi vērtē viesabonēšanas maksas atcelšanu Ziemeļmaķedonijas un piecu citu Rietumbalkānu valstu starpā no 2021. gada 1. jūlija; šajā sakarībā mudina izveidot paātrinātas rīcības ceļvedi viesabonēšanas maksas samazināšanai un atcelšanai visās dalībvalstīs;

Reģionālā sadarbība un ārpolitika

69.  aicina ES kritiski izvērtēt vēsturiski nozīmīgās sekas drošības ziņā, kas izpaužas uz stabilitāti un vienotību Eiropas kontinentā un Rietumbalkānos saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu; mudina dalībvalstis, ņemot vērā gan ģeopolitiskās sekas, gan oficiālo kritēriju izpildi, apliecināt Eiropas vienotību, oficiāli uzsākot pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, kas veidotu ieguldījumu uzticamībai, reģiona stabilitātei, labklājībai un tajā notiekošajam izlīguma procesam;

70.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas apņemšanos veicināt solidaritāti, multilaterālismu un labas kaimiņattiecības; pauž atbalstu ES integrācijai un turpmākiem pasākumiem, lai veicinātu gan cilvēku savstarpējos kontaktus Dienvidaustrumeiropā, gan iekļaujošu reģionālo integrāciju, tuvinot ES visu reģionu, attīstot kopējo reģionālo tirgu; pauž atbalstu iekļaujošām reģionālās ekonomiskās sadarbības shēmām, ar kurām izveido vienlīdzīgu sadarbību starp visām sešām valstīm, stiprinot saskaņotību ar ES standartiem un ES acquis un sniedzot ieguldījumu ES integrācijas procesos;

71.  sagaida, ka Ziemeļmaķedonijas prezidentūra EDSO 2023. gadā apliecinās tās kā NATO dalībvalsts un nākamās ES dalībvalsts starptautisko atbildību un uzticamību un ka tās devums veicinās EDSO pamatprincipus drošības, cilvēktiesību un demokrātijas jomā; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas apsveicami ātro integrāciju NATO struktūrās, uzsverot tās stratēģiskās drošības izvēles un tādējādi veicinot un nodrošinot stabilitāti Rietumbalkānos;

72.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas nepārtraukto apņemšanos attiecībā uz eiroatlantiskās drošības satvaru; atzinīgi vērtē valsts pilnīgo saskaņotību ar ES kopējo ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku; atzinīgi vērtē valsts pastāvīgo ieguldījumu ES krīzes pārvarēšanas misijās un NATO vadītās operācijās; atzinīgi vērtē tās ātro pieskaņošanos sankcijām — kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju, kuras mērķis ir graut Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti —, tādējādi palielinot tās ārpolitikas saskaņotību līdz 100 %;

73.  norāda uz pieaugošo risku, ko visā reģionā rada pieaugošā ekonomiskā un enerģētiskā atkarība no Ķīnas un Krievijas; pauž bažas par neaizsargātību un atkarību, kas ceļas no Ķīnas finansētiem investīciju aizdevumiem; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas apņemšanos nodrošināt robežu drošību, kā arī datu privātumu un drošību saskaņā ar iniciatīvu “Tīrs tīkls”;

74.  atzinīgi vērtē notiekošo procesu, kurā tiek nostiprinātas labas kaimiņattiecības ar kaimiņvalstīm un pilnveidota reģionālā sadarbība, ko iemieso ar Grieķiju noslēgtais Prespas līgums un ar Bulgāriju noslēgtais sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums; aicina visas puses turpināt konstruktīvu dialogu, lai nodrošinātu to pilnīgu un konsekventu īstenošanu godprātīgi, vienlaikus atturoties no darbībām, kas varētu apdraudēt ES integrāciju un ES plašākas intereses, saskaroties ar ārvalstu iejaukšanos; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai veicinātu dialogu un tādējādi pavērtu ceļu dzīvotspējīgam un ilgtspējīgam līgumam;

75.  mudina Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju rast savstarpēji pieņemamu risinājumu neatrisinātajiem divpusējiem jautājumiem; ļoti atzinīgi vērtē politisko impulsu īstenot plašu un konstruktīvu sadarbību abu pušu starpā, meklējot jaunu kopīgu pamatu vairākās abpusēju interešu jomās, nevis turpinot šķelšanos; mudina partnerus godprātīgi un saskaņā ar sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumu paātrināt šo iesaisti un sākt pievienošanās sarunas, vienlaikus risinot vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus, kas ietverti „4+ 1 pasākumos”, lai tos pietiekami īstenotu un risinātu ES integrācijas procesā; mudina partnerus patiesi censties pēc iespējas ātrāk rast savstarpēji pieņemamus, līdzsvarotus un ilgtspējīgus risinājumus vēl neatrisinātajiem divpusējiem jautājumiem; atzinīgi vērtē to, ka darbu atsāk Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas Republikas Apvienotā daudzdisciplīnu ekspertu komisija vēstures un izglītības jautājumos, tādējādi panākot ciešāku tuvināšanos sabiedrību starpā un darot iespējamu kopīgu nākotni Eiropas Savienībā, tajā pat laikā neietekmējot Ziemeļmaķedonijas pievienošanās procesu;

76.  atkārtoti aicina panākt vēsturisko izlīgumu, balstoties uz noteikto kopīgo vēsturi, kā noteikts sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumā;

77.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu konsekventai un paātrinātai Prespas līguma ar Grieķiju savstarpējai īstenošanai, kas ir svarīgs divpusējo attiecību elements, tostarp arī šo abu valstu savstarpēji parakstīto memorandu ratifikācijai, kas vēl ir jāizdara;

78.  apsveic Ziemeļmaķedoniju ar to, ka ir atklāts Prespas foruma dialogs, kas ir reģionāla platforma, kura iedvesmos un veicinās dialogu, izlīgumu, labas kaimiņattiecības un reģionālo sadarbību ES integrācijas garā;

79.  vēlreiz aicina visus reģionālos politiskos līderus izveidot Reģionālo komisiju faktu noskaidrošanai par bijušās Dienvidslāvijas teritorijā pastrādātajiem kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem (RECOM), kura balstītos uz nozīmīgo darbu, ko paveikusi RECOM koalīcija;

80.  stingri mudina atsākt darbu pie skolu vēstures mācību grāmatām Bulgārijā un Ziemeļmaķedonijā; uzsver, ka tekstos būtu jāatspoguļo abu tautu kopīgās vēstures faktu un skaitļu interpretācija, pamatojoties uz autentiskiem vēsturiskiem dokumentiem/avotiem; uzskata, ka tas ir pamats, uz kura abām valstīm būtu jāveido attiecības, un ka attiecības starp nākamajām Ziemeļmaķedonijas un Bulgārijas paaudzēm atspoguļos abu valstu izglītības procesus;

81.  nosoda jebkādus mēģinājumus aizstāt vēsturiskos pieminekļus un/vai objektus, tostarp autentiskā kultūras mantojuma iznīcināšanu vai jebkādus mēģinājumus pārrakstīt vēsturi; uzsver, ka šādi incidenti rada nopietnas bažas, tostarp saistībā ar to, ka netiek īstenots 2017. gada sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums;

o
o   o

82.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ziemeļmaķedonijas Republikas prezidentam, valdībai un Ziemeļmaķedonijas Republikas Asamblejai.

(1) OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp. (2) OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp. (3) OV C 202, 28.5.2021., 86. lpp. (4) OV C 362, 8.9.2021., 129. lpp. (5) OV C 425, 20.10.2021., 28. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0506. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0064. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par Komisijas 2021. gada ziņojumu par Albāniju (2021/2244(INI))

P9_TA(2022)0214 A9-0131/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Albānijas 2009. gada 24. aprīlī iesniegto pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26.–27. jūnija secinājumus, kas ietvēra lēmumu piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 17. un 18. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 18. jūnija, 2020. gada 25. marta un 2021. gada 14. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Uzlabot pievienošanās procesu — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. jūlija paziņojumu “ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību” (COM(2020)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2021. gada ziņojums par Albāniju” (SWD(2021)0289),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju,

–  ņemot vērā 2021. gada novembrī publicēto Eiropas Padomes ziņojumu “Beyond Definitions: a call for action against hate speech in Albania – a comprehensive study” (“Ne tikai definīcijas: aicinājums vērsties pret naida runu Albānijā. Visaptverošs pētījums”),

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas 2021. gada 26. jūlija galīgo ziņojumu par Albānijas Republikas parlamenta vēlēšanām 2021. gada 25. aprīlī,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2021. gada 14. decembra atzinumu par amata pilnvaru termiņa pagarināšanu tām pārejas struktūrām, kuras ir atbildīgas par tiesnešu un prokuroru atkārtotu novērtēšanu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas un EDSO/ODIHR 2020. gada 11. decembra kopīgo atzinumu par 2020. gada 30. jūlija grozījumiem Albānijas konstitūcijā un par 2020. gada 5. oktobra grozījumiem vēlēšanu kodeksā,

–  ņemot vērā visus pārējos Venēcijas komisijas atzinumus par Albāniju,

–  ņemot vērā 2020. gada 10. novembra Sofijas samitu, tostarp Deklarāciju par kopējo reģionālo tirgu un deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samitā pieņemto Sofijas deklarāciju un Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitu, kas notika Zagrebā 2020. gada 6. maijā, un tā deklarāciju,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitu, kas notika Brdo pri Kranju pilī 2021. gada 6. oktobrī, un tā deklarāciju,

–  ņemot vērā Berlīnes procesa 8. samitu 2021. gada 5. jūlijā,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu valstu ministru forumu tieslietu un iekšlietu jomā, kas notika Brdo pri Kranju pilī 2021. gada 1.–3. decembrī, un tā kopīgo paziņojumu presei,

–  ņemot vērā 8. Rietumbalkānu Pilsoniskās sabiedrības foruma noslēguma deklarāciju 2021. gada 1. oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu Nr. 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

–  ņemot vērā 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par pievienošanās sarunu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju sākšanu(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija ieteikumu par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par mediju brīvības stiprināšanu: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme(5),

–  ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību Rietumbalkānos(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(7),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0131/2022),

A.  tā kā paplašināšanās ir viens no ES efektīvākajiem ārpolitikas instrumentiem, jo tā palīdz paplašināt Savienības pamatvērtību — cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanas, miera veicināšanas, cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošanas — tvērumu;

B.  tā kā Eiropas integrācija nozīmē Albānijas iedzīvotāju centienus panākt demokrātiju un labklājību un tā ir spēcīgs reformu katalizators, kas uzlabotu valsts iestāžu darbību un celtu dzīves kvalitātes līmeni;

C.  tā kā uz nopelniem balstītas izredzes Albānijai kļūt par dalībvalsti ir pašas Savienības politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs,

D.  tā kā Albānija ir kandidātvalsts kopš 2014. gada un Komisija attiecībā uz to kopš 2018. gada ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas un visbeidzot 2020. gada 1. jūlijā iesniedza Albānijas sarunu programmas projektu;

E.  tā kā ES ir jāparedz skaidra un uzticama virzība valstīm, kas vēlas pievienoties ES; tā kā pievienošanās grafikam vajadzētu būt atkarīgam no valstī nepieciešamo reformu kvalitātes; tā kā Albānija ir pastiprinājusi centienus un sasniegusi taustāmus un ilgtspējīgus rezultātus galvenajās jomās, kuras Padome atzinusi par nepieciešamām, lai pirms pirmās starpvaldību konferences pieņemtu sarunu programmu;

F.  tā kā Albānijai ir jāturpina stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp — pie minoritātēm piederošu cilvēku aizsardzību, kas līdzās ar korupcijas apkarošanu ir svarīgākie kritēriji, ar kuriem jānovērtē progress virzībā uz pievienošanos ES;

G.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Albānijas stratēģisko izvēli attiecībā uz integrāciju ES, pamatojoties uz labām kaimiņattiecībām, un joprojām ir Albānijas lielākais tirdzniecības un ieguldījumu partneris un tās lielākais finansiālās palīdzības sniedzējs, tā kā šī valsts kopš 2007. gada ir saņēmusi ES pirmspievienošanās finansējumu EUR 1,24 miljardu apmērā no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) I un IPA II;

H.  tā kā ES ir izrādījusi savu apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu un mobilizējusi 3,3 miljardus EUR aktuālās veselības krīzes risināšanai un Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo seku mazināšanai;

I.  tā kā ļaunprātīgas ārvalstu tiešas un pastarpinātas iejaukšanās un dezinformācijas mērķis ir sēt nesaskaņas, vardarbību un spriedzi starp etniskajām grupām un destabilizēt visu reģionu;

J.  tā kā Albānija joprojām ir svarīga ģeopolitiskā sabiedrotā un uzticama ārpolitikas partnere, kas pilnībā pieskaņojas kopējai ārpolitikai un drošības politikai un īsteno centienus veicināt reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības;

K.  tā kā Albānija pievienojās ES centieniem atbalstīt Ukrainu, ar sankcijām vēršoties pret Krieviju, pieskaņojoties ES dalībvalstu balsojumam ANO Ģenerālajā Asamblejā un rīkojoties sava ANO Drošības Padomes locekles darba satvarā;

L.  tā kā Albānija ir neatlaidīgi centusies izpildīt visus nosacījumus pirmās starpvaldību konferences plānošanai, kā tas jau apstiprināts Eiropas Parlamenta ziņojumā par Komisijas 2019. un 2020. gada ziņojumiem par Albāniju, un virzās uz priekšu pievienošanās procesā;

M.  tā kā Albānijas pilsoņiem kopš 2010. gada decembra ir bijusi iespēja bez vīzas ceļot Šengenas zonā un kopš 2015. gada ir bijis iespējams piedalīties studentu, mācībspēku un jauniešu apmaiņā programmas “Erasmus+” ietvaros,

1.  atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu Albānijas demokrātiskajai pārveidei, kuras pamatā ir tās stratēģiskā ievirze un nelokāma apņemšanās veicināt Eiropas integrāciju, kā arī labas kaimiņattiecības un iekļaujoša reģionālā sadarbība; vēlreiz apstiprina Albānijas un visa Rietumbalkānu reģiona nākotni Eiropā;

2.  pauž nožēlu par to, ka nav sāktas jau sen novēlotās pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju; uzsver pilnīgu solidaritāti, jūtot līdzi šo valstu iedzīvotājiem, un uzskata, ka šī neveiksme, kas grauj sabiedrības attieksmi pret ES, nopietni apdraud ES paplašināšanās politiku kopumā, kaitējot ES kā uzticama partnera un nopietna ģeopolitiskā dalībnieka reputācijai;

3.  mudina Padomi saglabāt Eiropas integrācijas uzticamību, nekavējoties uzsākot pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, kā to pastāvīgi iesaka Komisija, ņemot vērā to, ka abas valstis ir izpildījušas Eiropadomes paredzētos nosacījumus un turpina gūt noturīgus rezultātus visās pamatjomās; aicina dalībvalstis apliecināt pilnīgu politisko apņemšanos attiecībā uz paplašināšanos un, uzsākot pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, dot uzticamu stimulu reformu centieniem citās pievienošanās valstīs;

4.  atzīst, ka pievienošanās sarunām, kas tiks risinātas saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku, piemīt pārveides raksturs plašākā ģeostratēģiskā kontekstā, tostarp attiecībā uz ļaunprātīgām darbībām, kuru mērķis ir graut Rietumbalkānu ciešāku ES integrāciju un Rietumbalkānu valstu politisko stabilitāti;

5.  atgādina, ka Albānijas galīgā pievienošanās ES ir atkarīga no noturīgām, padziļinātām un neatgriezeniskām reformām pamatjomās, sākot ar tiesiskumu un demokrātijas institūciju darbību; uzsver, ka uz nopelniem balstītas pievienošanās ES temps būtu jānosaka progresam attiecībā uz visu iestāžu pienācīgu darbību un tā pamatā ir tiesiskums, laba pārvaldība un pamattiesības; mudina Albāniju atbalstīt un pastiprināt centienus stiprināt tiesu iestāžu darbību, stiprināt demokrātiju. tiesiskumu un ekonomiku, dot pilnvērtīgas iespējas pilsoniskajai sabiedrībai, apkarot korupciju un organizēto noziedzību, nodrošināt mediju brīvību un garantēt minoritāšu tiesību aizsardzību, tostarp — LGBTI+ kopienai; atgādina, ka kandidātvalstīs notiek dziļas pārmaiņas, lai izpildītu dalības kritērijus pievienošanās sarunu laikā, kas ilgst tik ilgi, cik nepieciešams, lai īstenotu vajadzīgās reformas;

Demokrātiskas iestādes, mediji un pilsoniskā sabiedrība

6.  atkārtoti apstiprina Albānijas politisko spēku kopīgo atbildību stiprināt konstruktīvu politisko dialogu un sadarbību, nodrošinot valsts demokrātisko iestāžu efektīvu darbību, turpinot uzlabot pārvaldību, pārredzamību un plurālismu un nodrošinot pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību; pauž nopietnas bažas par polarizēto politisko klimatu un noturīgas partiju sadarbības trūkumu, kas joprojām kavē demokrātisko procesu; atgādina, ka ir svarīgi panākt nepieciešamo vienprātību starp visiem politiskajiem dalībniekiem, lai stiprinātu Albānijas demokrātisko parlamentāro kultūru, konstruktīvu parlamentāro tradīciju, uzticēšanos un patiesu dialogu partiju starpā; šajā sakarībā mudina izmantot Jean Monnet dialogu;

7.  atzinīgi vērtē visus īstenotos centienus samazināt polarizāciju pirms 2021. gada vispārējām vēlēšanām, kas ļāva atgriezties parlamentārajā politiskajā procesā opozīcijas partijām; pauž nožēlu par nevienprātīgajām konstitūcijas un vēlēšanu likuma izmaiņām, ko pie varas esošais vairākums veica pirms vispārējām vēlēšanām; aicina Albānijas politiskās partijas demonstrēt politisko briedumu sabiedrības interešu jautājumu risināšanā un veicināt demokrātiju un integritāti partiju savstarpējā sāncensībā, kas ir līdzeklis plurālisma un demokrātiskas pārveides panākšanai;

8.  atgādina par nepieciešamību savlaicīgi pirms nākamajām vispārējām vēlēšanām novērst atlikušās vēlēšanu nepilnības saskaņā ar EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumiem, vēl vairāk uzlabojot vēlēšanu pieejamību un integritāti un novēršot balsu pirkšanu un administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp izmantojot digitalizāciju, pārredzamību, datu aizsardzību, taisnīgu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem, kā arī pārskatot tiesību aktus un noteikumus par politisko partiju finansēšanu un darbību; norāda, ka, neraugoties uz šiem trūkumiem un problēmām, 2021. gada parlamenta vēlēšanas kopumā bija labi organizētas un tajās valdīja sāncensība; regrets the lack of final convictions in high-level vote-buying cases; ierosina pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām nosūtīt ES vēlēšanu novērošanas misiju uz Albāniju;

9.  pauž bažas par musinošo retoriku — arī no augsta līmeņa politiķu, valsts pārvaldes darbinieku un citu publisku personu puses —, kas pastāvīgi veicina iebiedēšanas, nomelnošanas kampaņu, vardarbības un nekārtību gaisotni; mudina politiskos dalībniekus rādīt piemēru sociālā dialoga veicināšanā un prasa nodrošināt, lai tiktu pieņemti galīgi notiesājošie spriedumi pret tiem, kas uzbrūk žurnālistiem;

10.  uzsver, ka ir jāpastiprina Albānijas parlamenta (Kuvendi) iesaiste ES integrācijas procesā, lai vēl vairāk veicinātu tā likumdošanas, uzraudzības un budžeta spējas; mudina Kuvendi virzīties uz priekšu vēlēšanu un teritoriālo reformu jomā un atzinīgi vērtē attiecīgo parlamentāro komiteju izveidi;

11.  mudina valdību paātrināt administratīvo sagatavošanos gaidāmajām pievienošanās sarunām un pēc iespējas labāk izmantot attiecīgo palīdzību un zinātību, ko piedāvā ES dalībvalstis; uzsver, ka ir svarīgi izveidot saskaņotas un efektīvas valdības struktūras, lai efektīvi koordinētu ES integrācijas jautājumus, iesaistot pilsonisko sabiedrību un attiecīgas ieinteresētās personas un nodrošinot pārredzamību plašai sabiedrībai;

12.  uzsver nepieciešamību uzlabot ar ES saistīto reformu koordināciju starp dienestiem, novērtēšanu un uzraudzību, veicināt decentralizāciju, civildienesta modernizāciju un depolitizāciju visā valstī un radīt apstākļus gaidāmās tautas skaitīšanas pareizai un rūpīgai veikšanai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem attiecībā uz pārredzamību un konfidencialitāti, lai varētu precīzi skaitīt visas nacionālās minoritātes — bez bailēm un iebiedēšanas; atkārtoti norāda, ka saskaņā ar plašāku decentralizācijas programmu ir vēl vairāk jānostiprina teritoriālā administratīvā reforma, lai nodrošinātu vietējo fiskālo autonomiju un pašvaldību spējas sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus;

13.  atgādina par valsts un vietējo iestāžu atbildību uzlabot pārredzamību, pārskatatbildību un iekļautību, veicot iepriekšējas, jēgpilnas un regulāras sabiedriskās apspriešanas ar ieinteresētajām personām un stiprinot Pilsoniskās sabiedrības nacionālās padomes spēja panākt, ka tiek pievērsta uzmanība pilsoniskās sabiedrības organizāciju prioritātēm; prasa izveidot pienācīgas sabiedriskās apspriešanas un dialogu ar sabiedrību, tostarp jaunatni un minoritātēm, kurš cita starpā aptvertu vides jautājumus un rekonstrukcijas un urbanizācijas projektus; uzsver, ka ir jāveicina līdzdalības demokrātija, arī pieņemot līdzsvarotu referenduma likumu; mudina iestādes nodrošināt pienācīgu finansējumu neatkarīgām struktūrām un aģentūrām un to efektīvu un objektīvu darbību, kā arī to lēmumu un ieteikumu konsekventu īstenošanu;

14.  atkārtoti uzsver nepieciešamību veicināt pārskatatbildības kultūru, neatkarīgu piekļuvi publiskai informācijai un valsts iestāžu kontroli, jo īpaši nodrošinot labvēlīgu fiskālo un drošības vidi un sadarbību ar medijiem un pilsonisko sabiedrību; prasa gūt turpmākus reālus panākumus nevalstiskās un mediju nozares — tostarp tiešsaistes mediju — juridiskās un finansiālās ilgtspējas un pašregulācijas uzlabošanā;

15.  norāda, ka steidzami jāuzlabo vārda brīvība, mediju neatkarība un plurālisms, un pauž bažas par progresa trūkumu šajā jomā, jo organizācijas “Reportieri bez robežām” veidotajā pasaules preses brīvības indeksā Albānija kopš 2018. gada ir noslīdējusi par astoņām vietām;

16.  prasa iestādēm īstenot pilnīgas neiecietības politiku un apņēmīgi vērsties pret neatkarīgu mediju un žurnālistu marginalizāciju, iebiedēšanu un vardarbību pret tiem, vērsties pret stratēģiskām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību, nomelnošanas kampaņām un netiešu politisko un finansiālo spiedienu, kas nopietni ierobežo mediju brīvību, veicina pašcenzūru un nopietni apdraud centienus atklāt noziedzību un korupciju un neatkarīgi ziņot par to; mudina politiķus pārtraukt verbālus uzbrukumus, nomelnošanas kampaņas un iebiedēšanas aktus, piemēram, neslavas celšanu pret žurnālistiem ar mērķi graut vai diskreditēt žurnālistikas un mediju neatkarības nozīmi;

17.  atkārtoti aicina uzlabot žurnālistu darba apstākļus, stiprinot Albānijas žurnālistu darba un sociālo tiesību aizsardzību, un pieņemt noteikumus, kas uzlabotu pārredzamību un publiskošanu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām, finansējuma avotiem un publisku reklāmu;

18.  atgādina, ka jebkādai mediju tiesību aktu pārskatīšanai, ko veic Kuvendi, būtu jāatbilst Venēcijas komisijas ieteikumiem un tā būtu jāveic pārredzamā un iekļaujošā veidā, apspriežoties ar mediju organizācijām, ar mērķi uzlabot mediju brīvību un pašregulāciju un samazināt mediju koncentrāciju, ļaunprātīgu izmantošanu, ārēju iejaukšanos un pašcenzūru; atkārtoti pauž nopietnas bažas par iepriekš ierosināto neslavas celšanas apkarošanas paketi un atzinīgi vērtē to, ka Kuvendi ir uzsācis procesu, lai pārskatītu spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz neslavas celšanas apkarošanas regulējumu;

19.  atgādina par nepieciešamību stiprināt pētniecisko žurnālistiku, faktu pārbaudi un medijpratību kā līdzekli naida runas, dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanai; mudina atbalstīt mediju pašregulācijas mehānismu un uzsver nepieciešamību nodrošināt objektīvu Audiovizuālo mediju iestādes regulatīvo darbību; prasa reformēt sabiedrisko raidorganizāciju, lai palielinātu tās redakcionālo un finansiālo neatkarību, objektivitāti un profesionalitāti;

20.  uzsver, ka jaunizveidotajai Mediju un informācijas aģentūrai būtu jāpalielina pārredzamība un decentralizācijas līmenis un tā nekādā veidā nedrīkst kavēt žurnālistu vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, ko saņem no valdības avotiem; aicina valdību uzlabot piekļuvi ziņošanai par valdības darbu un tā kontrolei, izmantojot oficiālus un formālus kanālus, piemēram, preses konferences un intervijas;

21.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un Komisiju uzlabot koordināciju un vērsties pret dezinformāciju un hibrīddraudiem, kas cenšas graut ES perspektīvu, un stratēģiskāk uzsvērt ES nozīmību Rietumbalkānu iedzīvotājiem;

Pamattiesības

22.  mudina attiecīgās struktūras sistemātiski un proaktīvi novērst, ātri un rūpīgi izmeklēt un saukt pie atbildības par visiem bezsaistes un tiešsaistes naida runas, naida noziegumu, verbālu un fizisku uzbrukumu un iebiedēšanas gadījumiem, tostarp pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un cilvēkiem, kas pieder neaizsargātām un minoritāšu grupām, piemēram, LGBTI+ vai romiem, lai nodrošinātu viņu drošumu un drošību; mudina aizsardzības pret diskrimināciju komisāru būt proaktīvākam, apkarojot diskriminējošu naida runu, jo īpaši to, kas vērsta pret LGBTI+ personām, un attīstīt dezagregētu datu vākšanu šajā jomā; mudina valdību apsvērt naida runas definēšanu kriminālkodeksā;

23.  atzinīgi vērtē progresu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā un aicina veikt turpmākus uzlabojumus dzimumu līdztiesības, īpašumtiesību, datu aizsardzības, personu ar invaliditāti tiesību un minoritāšu tiesību īstenošanā izglītības, valodu, pašidentifikācijas un kultūras mantojuma aizsardzības jomā; aicina iestādes nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret LGBTI+ un romu minoritāti un, piemērojot sistemātisku un efektīvu institucionālo pieeju, novērst intersekcionālo diskrimināciju, ar ko saskaras šīs grupas; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts nolikums par minoritāšu izglītību, un aicina valdību ātri pieņemt atlikušos īstenošanas tiesību aktus attiecībā uz 2017. gada pamatlikumu par nacionālo minoritāšu aizsardzību, tostarp par pašidentifikāciju un minoritāšu valodu lietojumu; mudina iestādes nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi izglītībai un aicina Albāniju nodrošināt visu etnisko un nacionālo minoritāšu īpašumtiesību un kultūras mantojuma efektīvu aizsardzību un to, lai minoritāšu grupām būtu vienlīdzīgas iespējas un atbilstīga pārstāvība politiskajā un kultūras dzīvē, sabiedriskajos medijos un valsts pārvaldē, kā arī tiesu iestādēs;

24.  prasa turpināt centienus nodrošināt un aizsargāt to, lai visas personas ar invaliditāti, kuras bija to cilvēku vidū, kurus visvairāk ir skārusi Covid-19 pandēmija, varētu pilnībā izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības; pauž nožēlu par to, ka 2021. gada aprīļa vēlēšanās personas ar invaliditāti saskārās ar šķēršļiem balsot; prasa turpināt centienus novērst vardarbību pret personām ar invaliditāti, uzlabot vispārēju piekļūstamību (arī attiecībā uz pakalpojumiem un informāciju) un veicināt nodarbinātību; norāda, ka joprojām bažas rada bērnu ar invaliditāti (jo īpaši kurlu bērnu) izglītības kvalitāte; norāda, ka Albānija nav ratificējusi Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu;

25.  uzskata, ka lielas bažas rada ziņojumi par HIV infekcijas gadījumu skaita divkāršošanos kopš pagājušā gada; atgādina, ka valsts stratēģija attiecībā uz cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, beidzās 2020. gadā un nav atjaunota; aicina valdību veikt atbilstošus pasākumus, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, lai risinātu HIV infekcijas gadījumu skaita pieaugumu un nodrošinātu visneaizsargātāko personu piekļuvi veselības aprūpei;

26.  atzinīgi vērtē jaunā LGBTI+ valsts rīcības plāna 2021.–2027. gadam pieņemšanu un mudina to pilnībā īstenot un pienācīgi plānot tā budžetu ar koordinācijas un uzraudzības struktūras starpniecību, kurai tas jāpārrauga; atgādina, ka ir jāizskauž pastāvošā diskriminācija, agresija un naida runa un jānodrošina vienlīdzīgas tiesības LGBTI+ personām, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai, tiesu iestādēm, nodarbinātībai un mājokļiem;

27.  aicina Albāniju pilnībā īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus, virzot uz priekšu visaptverošu zemes sektora reformu, pārredzamā veidā konsolidējot īpašuma reģistrāciju un kompensāciju;

28.  pauž nopietnas bažas par personas datu masveida noplūdi; aicina Albānijas iestādes uzlabot profilaksi, nodrošināt pārskatatbildību par datu ļaunprātīgu izmantošanu un paātrināt saskaņošanu ar ES personas datu aizsardzības noteikumiem;

29.  atzīst Stambulas konvencijas īstenošanā panākto progresu; aicina iestādes pastiprināt ar dzimumu saistītas vardarbības un feminicīda novēršanu un reaģēšanu uz to, uzlabot finansiālo, reintegrācijas un juridisko atbalstu cietušajiem un palielināt finansējumu attiecīgajām sieviešu nevalstiskajām organizācijām; uzsver, ka ir jāpaātrina kriminālvajāšana lietās, kas saistītas ar uzmākšanos, vardarbību ģimenē un vardarbību pret bērniem, cita starpā palielinot pienācīgi apmācītu un dzimumsensitīvu tiesībaizsardzības amatpersonu un tiesnešu skaitu; mudina iestādes vērsties pret visiem seksuālajiem pārkāpumiem, jo īpaši tiem, kas izdarīti pret bērniem, sevišķi ārkārtīgi neaizsargātiem bēgļu un migrantu bērniem un bērniem ar invaliditāti, jo lielākā daļa no visiem seksuālas vardarbības gadījumiem Albānijā tiek vērsti pret meitenēm; turklāt mudina iestādes stiprināt bērnu darba un citu ekspluatācijas veidu uzraudzības un apkarošanas sistēmu; norāda, ka ir vēl vairāk jāuzlabo sieviešu pārstāvība publiskos amatos;

30.  atgādina, ka ir efektīvi jānodrošina tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās brīvību, neveicot patvaļīgus vai diskriminējošus pasākumus, un norāda, ka ir svarīgi izskatīt apgalvojumus par policijas pārkāpumiem, kā arī izmeklēt nesamērīgu spēka lietošanu un saukt par to pie atbildības; pauž atbalstu augsta ranga policijas virsnieku neatkarīgai pārbaudei un ierosina Albānijai apsvērt iespēju ieviest regulāras policistu integritātes pārbaudes; aicina turpināt ieslodzījuma vietu reformu, lai vēl vairāk uzlabotu apstākļus cietumos un izturēšanos pret ieslodzītajiem saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegusi Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai; atgādina, ka ir jāpievēršas komunistu valdīšanas laikmeta noziegumiem, jāizmeklē piespiedu pazušanas gadījumi, jāsauc pie atbildības vainīgie un jānodrošina kompensācijas cietušajiem un viņu ģimenēm;

31.  atzinīgi vērtē Albānijas ilglaicīgi apliecināto apņemšanos uzņemt bēgļus; atgādina par iestāžu pienākumu nodrošināt pienācīgu patvēruma procesu un risināt bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu vajadzības; aicina ES palielināt atbalstu humānajai palīdzībai un migrācijas pārvaldībai reģionā; atzinīgi vērtē Albānijas lēmumu pagaidu kārtā uzņemt Afganistānas un Ukrainas iedzīvotājus, kuri devušies projām no savas valsts un meklē patvērumu;

Tiesiskums

32.  uzsver, ka tiesiskums un tiesu sistēmas reformas ir demokrātiskas pārveides pamats un tās nodrošina juridisko noteiktību, pārredzamību, tiesu iestāžu pieejamību un nediskrimināciju; mudina Komisiju īstenot ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2022, nodrošinot, ka ES finansējums veicina tiesiskuma panākšanu Rietumbalkānos, tostarp Albānijā;

33.  uzsver Albānijas iestāžu pienākumu turpināt izskaust korupciju un noziedzīgas darbības visās sabiedriskās dzīves jomās, tostarp publiskā iepirkuma procedūrās un politisko partiju finansēšanā; norāda, ka organizācijas “Transparency International” veidotajā 2021. gada korupcijas uztveres indeksā Albānija ir noslīdējusi par 27 vietām salīdzinājumā ar 2016. gadu; pauž bažas par vājo uzraudzību un pārskatatbildību attiecībā uz publisko iepirkumu un ārvalstu palīdzības izdevumiem pandēmijas laikā un mudina ātri novērst trūkumus;

34.  atzinīgi vērtē pastāvīgo progresu visaptverošas tiesu sistēmas reformas īstenošanā, kuras pamatā ir pastiprināts tiesiskais regulējums un vēl nepieredzēts pārbaudes process, kas ir turpinājis dot reālus rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka tika pausts visu partiju atbalsts, kas ļāva Kuvendi pieņemt lēmumu pagarināt pārbaudes struktūru pilnvaras līdz 2024. gada 31. decembrim, un mudina visas puses paātrināt pārbaudes procesa pabeigšanu; uzsver, ka ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu pārbaudes blakusefektus, piemēram, tiesvedības ilgumu, lietu pabeigšanas zemo rādītāju un lielo skaitu uzkrājušos lietu; atzinīgi vērtē to, ka ir atjaunota Konstitucionālās tiesas un Augstās tiesas funkcionalitāte, kam būtu jāuzlabo pilsoņu piekļuve tiesu iestādēm un jāpaātrina tiesvedība;

35.  atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt virzīt un nostiprināt tiesu sistēmas spēju darīt iespējamu neatgriezenisku pāreju uz atbildīgām, neatkarīgām un funkcionālām tiesu un pārvaldes iestādēm; uzsver, ka ir jānodrošina atbilstīgi finanšu un tehniskie resursi un cilvēkresursi tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī to finansiālā un darbības neatkarība; atzinīgi vērtē panākto tiesu iestāžu profesionalitātes, objektivitātes un pārskatatbildības uzlabošanā ar mērķi nodrošināt tiesu neatkarību no nepamatotas ietekmes un samazināt neizskatītu lietu uzkrāšanos; atgādina par pienākumu garantēt tiesu pašpārvaldes struktūru efektīvu darbību;

36.  atzinīgi vērtē Speciālās korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas struktūras veikto darbu, tostarp tās tiesu darbu korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā; norāda, ka ir jāpieliek papildu pūles, lai pastiprinātu noziedzīgi iegūtu aktīvu, kas gūti ar korupciju saistītos pārkāpumos, izņemšanu un konfiskāciju un sasniegtu rezultātus augsta līmeņa lietās; pauž nožēlu par to, ka notiesājošie spriedumi lietās, kurās iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas, joprojām ir ierobežoti un tas veicina nesodāmības kultūru;

37.  atzinīgi vērtē 10 tiesību aktu pieņemšanu, kuru mērķis ir vēl vairāk stiprināt tiesu sistēmas efektivitāti, un uzsver, cik svarīga nozīme ir papildu pasākumiem, piemēram, tiesu kartes īstenošanai, jaunai integrētai lietu pārvaldības sistēmai un nostiprinātai juridiskās izglītības sistēmai; uzsver, ka tiesu sistēmas reformā saskaņā ar jauno tiesu sistēmu būtu jāņem vērā ieinteresēto personu viedokļi un neaizsargāto grupu sociālekonomiskie apstākļi un jāuzlabo pieejamība tiesu iestādēm un pienācīgam tiesas procesam;

38.  uzsver, ka ir svarīgi apņēmīgi vērsties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, nodrošinot konsekventus rezultātus attiecībā uz proaktīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgiem notiesājošiem spriedumiem augsta līmeņa korupcijas gadījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju; mudina ātri novērst trūkumus Finanšu darījumu darba grupas rīcības plāna un MONEYVAL ieteikumu īstenošanā un pilnībā īstenot nesen grozītos tiesību aktus, saskaņojot ar attiecīgajiem ES noteikumiem;

39.  atgādina, ka digitalizācijai ir milzīgs potenciāls taisnīguma nodrošināšanā un noziedzīgu darbību un interešu konfliktu izskaušanā, jo to var izmantot aktīvu un interešu atklāšanā un pārbaudīšanā; aicina valdību īstenot pasākumus nolūkā pēc iespējas samazināt neformālu darbību;

40.  mudina Albāniju atturēties veidot pilsonības iegūšanas apmaiņā pret investīcijām shēmu, kas varētu radīt nopietnus drošības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, korupcijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas riskus;

41.  atzinīgi vērtē atjaunoto konstruktīvo ASV iesaisti Rietumbalkānos, cita starpā koncentrēšanos uz korupcijas apkarošanu; šajā saistībā uzsver ASV izpildrīkojumu, kas paredz sankciju piemērošanu personām, kuras veicina situācijas destabilizēšanu Rietumbalkānos, kā arī ASV rīcību, kas vērsta pret individuālām personām un struktūrām, kuras iesaistītas būtiskā korupcijā; aicina ES rūpīgi izvērtēt iespējamu pievienošanos šādām darbībām;

42.  atzinīgi vērtē pašreizējos centienus, kam būtu jārada sistēmiski uzlabojumi cīņā pret organizēto noziedzību, cita starpā cilvēku tirdzniecību, narkotisko vielu, ieroču un kultūras un citu preču kontrabandu, kā arī kibernoziedzību, vardarbīgiem noziegumiem, ekstrēmismu un terorisma draudiem; atzinīgi vērtē notiekošo divpusējo, reģionālo un starptautisko sadarbību — tostarp ar ES tieslietu un iekšlietu aģentūrām, piemēram, Eiropolu, Eurojust un Frontex, — starptautiskās noziedzības tīklu likvidēšanā, aptverot pastiprināto rīcību pret narkotisko vielu ražošanu un organizētu narkotisko vielu, nelikumīgu ieroču un cilvēku kontrabandu;

43.  uzsver, ka Albānija ir vienīgā reģiona valsts, kas ir parakstījusi sadarbības nolīgumus ar visām ES tieslietu un iekšlietu aģentūrām, un ka 2019. gada maijā pie Grieķijas un Albānijas robežas tika izvērsta pirmā pilnvērtīgā apvienotā operācija ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) ārpus ES; pauž atzinību par to, ka Albānija ir atļāvusi ES dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestiem veikt novērošanu no gaisa, lai atklātu narkotiku ražošanu; iesaka Albānijai atjaunināt tiesību aktus narkotisko vielu prekursoru jomā;

44.  pauž bažas par to, ka Albānijā ir plaši izplatīti šaujamieroči; uzsver, ka ir jāuzlabo standarta procedūras un mehānismi, lai cīnītos pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību, un jāpastiprina izmeklēšana un kriminālvajāšana saistībā ar to kontrabandu;

45.  uzsver Albānijas izšķirīgi svarīgo devumu Savienības ārējo robežu pārvaldībā un pārrobežu noziedzības novēršanā, kam arī turpmāk jābūt prioritātei un kuru veicot, ir pilnībā jāievēro pamattiesības, kas noteiktas piemērojamos starptautiskajos un reģionālajos tiesību aktos un principos;

46.  norāda, ka caur Rietumbalkānu valstīm joprojām ved migrantu tranzīta maršruts un ka bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu masveida pārvietošanās sagādā problēmu šim reģionam un ES dalībvalstīm; norāda, ka Albānijā ierodas arvien lielāks neatbilstīgu migrantu skaits, vairums no viņiem — tranzītā; prasa pielikt lielākas pūles, aizsargājot neaizsargātus migrantus, tostarp vēršoties pret cilvēku kontrabandu, jo īpaši — nepavadītu nepilngadīgo kontrabandu; norāda, ka turpina samazināties nepamatotu patvēruma pieteikumu skaits, kurus saņem no Albānijas valstspiederīgajiem un kam vēl ir nepieciešami tālāki Albānijas iestāžu centieni, un atzīmē, ka ir izpildīti vīzu režīma liberalizācijas kritēriji;

Sociālās un ekonomikas reformas

47.  uzsver ES finansējumu ilgtspējīgai atveseļošanai pēc zemestrīces un pēc pandēmijas un atbalsta pašreizējos centienus panākt Albānijas demokrātisko, zaļo un digitālo pārveidi; atzinīgi vērtē ES atbalstu rekonstrukcijai, cita starpā skolu, bērnudārzu un kultūras mantojuma objektu atjaunošanai pēc līdzekļu devēju konferences Together4Albania, kas noritēja pēc postošās zemestrīces 2019. gada novembrī; uzsver, ka ir jāpalielina ES palīdzība un finansējums tiesiskuma uzlabošanai un jāveicina ilgtspējīga zaļā izaugsme, bioloģiskā daudzveidība, inovācija, konkurētspēja, īpašumtiesības un demogrāfiskās lejupslīdes novēršana;

48.  uzsver, ka nodokļu sistēmas vienkāršošana un modernizēšana un uzlabota nodokļu iekasēšana atvieglotu publisko izdevumu un deficīta pārvaldību, saskaroties ar enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu;

49.  uzsver, ka uzlabotai pārvaldībai, pārredzamībai, juridiskajai noteiktībai, iekļautībai un sociālajam dialogam ir būtiska nozīme ārvalstu tiešo ieguldījumu stimulēšanā un prasmīgu darba ņēmēju nezaudēšanā; prasa, lai diskusijā par politikas pasākumiem tiktu jēgpilni iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un citas attiecīgas ieinteresētās personas;

50.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt iespējas jauniešiem, un atzinīgi vērtē to, ka Tirāna ir noteikta par 2022. gada Eiropas Jaunatnes galvaspilsētu; uzsver Eiropas Jaunatnes galvaspilsētas programmas nozīmi Rietumbalkānos, jo tā ir iespēja veicināt Eiropas integrācijas un labu kaimiņattiecību vērtības starp jauniešiem no visas Eiropas, vienlaikus popularizējot kultūras un valodu daudzveidību;

51.  mudina Albānijas iestādes samazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku, uzlabojot piekļuvi sociālajiem, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, piemēram, romu un ēģiptiešu kopienām, minoritāšu grupām, cilvēkiem ar invaliditāti un nabadzīgajiem iedzīvotājiem; mudina noteikt minimālo dzīves līmeņa standartu, lai samazinātu nabadzības risku; pauž nožēlu par to, ka 2021. gadā izglītībai piešķirtie budžeta līdzekļi atbilda tikai 2,7 % no Albānijas IKP; aicina palielināt ieguldījumus izglītības sistēmas modernizēšanā, lai nodrošinātu tās kvalitāti un iekļautību;

52.  mudina Albāniju pastiprināt centienus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp par prioritāti nosakot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pastiprinātu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sieviešu organizācijām; aicina Albānijas likumdevējus veikt pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu pienācīgu pārstāvību visos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, un turpināt risināt jautājumus par sieviešu darba ņēmēju tiesību neīstenošanu, dzimumu stereotipiem, dzimumu līdzsvara trūkumu un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām darba tirgū; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pašreizējās valdības sastāvu, kurā pirmoreiz vairākumā ir sievietes; norāda uz ievērojamām dzimumu atšķirībām attiecībā uz līdzdalību darba tirgū un darba kvalitāti, nepietiekamu rīcību pret seksuālu uzmākšanos darbavietā, diskrimināciju tiesību normās saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērnu aprūpes un pirmsskolas iespēju trūkumu;

53.  atzīst IPA III un Ekonomikas un investīciju plāna Rietumbalkāniem nozīmi reformu procesa, ilgtspējīgas savienojamības, cilvēkkapitāla, konkurētspējas un iekļaujošas izaugsmes atbalstīšanā, kā arī reģionālās un pārrobežu sadarbības pastiprināšanā; uzsver, ka visiem ieguldījumiem jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem un ES dekarbonizācijas mērķiem;

54.  atgādina, ka IPA III paredz stingrus nosacījumus, ka finansējums ir jāregulē vai jāaptur ievērojama regresa vai pastāvīga progresa trūkuma gadījumā “pamatelementu” jomā, it sevišķi tiesiskuma un pamattiesību jomā, ietverot korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī mediju brīvību; uzsver, ka ES drošības interesēs — un tās pienākums — ir nodrošināt, lai ES finansējums neveicina korupciju; šajā sakarībā aicina ES un Rietumbalkānu valstis uzlabot tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un izveidot satvaru efektīvai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru, jo īpaši IPA III līdzekļu jomā;

55.  uzsver, ka ir jāuzlabo pamanāmība un komunikācija attiecībā uz ES finansējumu Albānijā; šajā sakarībā atgādina par ievērojamo atbalstu, ko ES ir sniegusi Rietumbalkāniem, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju un ierobežotu no tās izrietošās ekonomiskās sekas;

Vide, enerģētika un transports

56.  stingri mudina iestādes pastiprināt pasākumus bioloģiskās daudzveidības, ūdens, gaisa, klimata aizsardzības un reģionālās atkritumu apsaimniekošanas jomā, tostarp veicot visaptverošus ietekmes uz vidi un stratēģiskos ietekmes novērtējumus, pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, pārredzamas procedūras visās ekoloģiski sensitīvajās nozarēs un stingri saucot pie atbildības par noziegumiem pret vidi;

57.  atzinīgi vērtē Vjosas upes noteikšanu par dabas parku(8), taču vienlaikus mudina Albānijas iestādes pēc iespējas drīzāk izveidot Vjosas Nacionālo parku(9), kas aptvertu visu upi, tostarp tās brīvi plūstošās pietekas;

58.  pauž bažas par aizsargājamo teritoriju tīkla kartes pārskatīšanu, kam nevajadzētu veicināt vides degradāciju apdraudētajās Albānijas piekrastes un mitrāju teritorijās, kuras ir bagātas ar bioloģisko daudzveidību;

59.  aicina iestādes noteikt par prioritāti monitoringu un ikgadēju ziņošanu attiecībā uz gaisa piesārņojumu, trokšņa piesārņojumu un virszemes ūdeņu kvalitāti; norāda, ka iedzīvotāji ir regulāri jāinformē par apkārtējās vides piesārņojuma stāvokli;

60.  aicina pārskatīt valsts atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 2018.–2035. gadam un koncentrēties uz modernākajām reciklēšanas metodēm saskaņā ar ES standartiem; uzsver, ka līdz pilnīgas reciklēšanas stratēģijas ieviešanai incinerācijas stacijās ir jāizmanto moderna filtru tehnoloģija, lai samazinātu veselības un vides apdraudējumu;

61.  aicina turpināt centienus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, tostarp izveidojot stabilu sistēmu apspriedēm ar dažādām interešu grupām lauku apgabalos; uzsver, ka ir jāattīsta moderna, ekoloģiska un klimatam nekaitīga mazā un vidējā lauksaimniecība, kas nodrošina iztiku lauksaimniekiem un aizsargā Albānijas dabas resursus un biodaudzveidību;

62.  mudina Albānijas iestādes turpināt īstenot zaļo programmu Rietumbalkāniem, kura atbilst Eiropas zaļā kursa prioritātēm un Brdo deklarācijai, kas pieņemta ES un Rietumbalkānu samitā Brdo pri Kranju pilī 2021. gada 6. oktobrī;

63.  atgādina, ka ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai īstenotu mērķus, kas saistīti ar energoapgādes un transporta efektivitāti, drošību, diversifikāciju un zaļināšanu, īstenojot Eiropas Klimata aktu(10), izstrādājot oglekļa cenas noteikšanas instrumentus un pievēršoties enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanai; atgādina, ka ir jāpalielina hidroenerģijas vidiskā ilgtspēja, līdz minimumam samazinot tās negatīvo ietekmi un apturot tās attīstīšanu aizsargājamās teritorijās;

64.  atzinīgi vērtē 3,2 miljardu euro investīciju paketes aktivēšanu saskaņā ar ES ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem un uzsver, ka šīm investīcijām ir transformējoša nozīme; ar gandarījumu norāda, ka viens no finansētajiem projektiem būs Albānijā pirmā peldošā saules elektrostacija Vau i Dejës ūdenskrātuvē; atkārtoti apstiprina gaidāmā Tirānas–Podgoricas dzelzceļa savienojuma, Eļbasani–Bitolas elektroenerģijas starpsavienojuma un Fieri–Vļoras gāzes cauruļvada nozīmi reģionālās un Eiropas savienojamības uzlabošanā; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas un Albānijas energoapgādes sistēmas starpsavienojuma būvniecības darbu sākšanu; atgādina, ka infrastruktūras projektiem, tostarp Durresi ostā, ir jāatbilst ES standartiem par publisko iepirkumu, kas ietverti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā;

65.  atzinīgi vērtē viesabonēšanas maksas atcelšanu sešu Rietumbalkānu valstu starpā; mudina visas attiecīgās puses apspriest plānu, kurš beigu beigās ļautu atcelt viesabonēšanas maksu starp Albāniju un ES dalībvalstīm;

Ārpolitika un drošība

66.  atzinīgi vērtē to, ka Albānija joprojām ir uzticama un apņēmīga ārpolitikas partnere, kas pilnībā pielāgojas ES ārpolitikai, drošības un aizsardzības politikai un aktīvi sniedz ieguldījumu ES krīzes pārvarēšanas misijās un operācijās;

67.  atzinīgi vērtē Albānijas stingro reakciju un ātro saskaņošanu ar ES, piemērojot sankcijas Krievijas Federācijai un tās politiskajai vadībai par agresiju pret Ukrainu, tostarp aizliegumu ielidot tās gaisa telpā; atzinīgi vērtē to, ka šī valsts joprojām ir pilnībā pieskaņojusies ES ierobežojošajiem pasākumiem;

68.  uzsver, ka Albānijas kā NATO dalībvalsts ieguldījums Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībā ir būtiski svarīgs, un aicina ES pastiprināt atbalstu robežu aizsardzībai reģionā;

69.  atzinīgi vērtē valsts apņemšanos ievērot solidaritāti un multilaterālismu, tostarp — ar tās dalību ANO Drošības padomē 2022.–2023. gadā;

70.  aicina ES kritiski izvērtēt vēsturiski nozīmīgās sekas drošības ziņā, kas izpaužas uz stabilitāti un vienotību Eiropas kontinentā un Rietumbalkānos saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu; mudina dalībvalstis apliecināt Eiropas vienotību, oficiāli uzsākot pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, ņemot vērā gan ģeopolitiskās sekas, gan oficiālo kritēriju izpildi;

71.  atgādina, ka ļaunprātīgi ārvalstu rīcībspēki tiecas izmantot etnisko spriedzi Rietumbalkānos, arī Albānijā, tostarp testējot informācijas manipulāciju un hibrīdkara metodes, kuru mērķis ir nodarīt kaitējumu ES; iesaka ES un Albānijai turpināt apmainīties ar paraugpraksi un koordinēt darbības saistībā ar ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju; uzsver, ka ES un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāstiprina sava partnerība un koordinācija Rietumbalkānos;

72.  aicina Albānijas valdību turpināt veicināt labas kaimiņattiecības un veicināt iekļaujošu reģionālo integrāciju, kas izveido vienlīdzīgu sadarbību starp visām sešām valstīm, vienlaikus vēl vairāk stiprinot saskaņotību ar ES standartiem un acquis, īstenojot un attīstot kopējo reģionālo tirgu, tādējādi balstoties uz reģionālās ekonomikas zonas sasniegumiem reģionālās savienojamības un integrācijas uzlabošanā; atzinīgi vērtē to, ka Albānija ir pieņēmusi Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma papildprotokolus;

o
o   o

73.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Albānijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 107, 28.4.2009., 166. lpp. (2) OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp. (3) OV C 202, 28.5.2021., 86. lpp. (4) OV C 362, 8.9.2021., 129. lpp. (5) OV C 425, 20.10.2021., 28. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0506. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0064. (8) Noteikta kā IV kategorija: dzīvotņu sugu pārvaldības teritorija saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) klasifikāciju. (9) IUCN II kategorija: nacionālais parks. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par opozīcijas vajāšanu un arodbiedrību vadītāju aizturēšanu Baltkrievijā (2022/2664(RSP))

P9_TA(2022)0215 RC-B9-0270/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 21. un 22. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos nesenos paziņojumus par Baltkrieviju, īpaši 2021. gada 10. novembra paziņojumu par situāciju pie Eiropas Savienības robežas un 2022. gada 28. februāra paziņojumu par konstitucionālo referendumu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2022. gada 4. marta ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā pirms un pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visas cilvēktiesību konvencijas, kuru puse ir Baltkrievija,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konstitūcijas preambulu par nepieciešamību atzīt biedrošanās brīvības principu, SDO Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un SDO Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus,

–  ņemot vērā Baltkrievijas Republikas Konstitūcijas 36. un 41. pantu attiecībā uz biedrošanās brīvību un tiesībām veidot arodbiedrības,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2022. gada 29. aprīļa paziņojumu par jauniem represīviem pasākumiem Baltkrievijā, ar kuriem paplašina nāvessoda piemērošanas jomu,

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā Anaïs Marin 2021. gada 4. maija ziņojumu ANO Cilvēktiesību padomei,

–  ņemot vērā G7 2022. gada 14. maija paziņojumu par Krievijas karu pret Ukrainu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Lukašenko režīms Baltkrievijā tieši veicina Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, cita starpā ļaujot Krievijai uzbrukt Ukrainai, tostarp ļaujot palaist ballistiskās raķetes no Baltkrievijas teritorijas, ļaujot izvietot un transportēt Krievijas militāro personālu, glabāt un transportēt militāro aprīkojumu un ieročus, tostarp smagos ieročus, ļaujot Krievijas militārajiem gaisa kuģiem lidot pāri Baltkrievijas gaisa telpai uz Ukrainu un nodrošinot uzpildes punktus;

B.  tā kā 2022. gada 27. februārī represiju gaisotnē Baltkrievija sarīkoja tā dēvēto referendumu, ar kuru tika apstiprināta jauna konstitūcija, kas mazina tās neitralitāti, atsakās no kodolbrīvas valsts statusa un piešķirt prezidentam, kad viņš atstāj savu amatu, imunitāti pret kriminālvajāšanu līdz viņa mūža beigām;

C.  tā kā ES 2021. gada 2. decembrī pieņēma piekto sankciju kopumu pret Baltkrieviju saistībā ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem un migrantu instrumentalizāciju;

D.  tā kā ES 2022. gadā ir pieņēmusi dažādus pasākumus, tostarp individuālas un ekonomiskas sankcijas, reaģējot uz Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas neprovocētajā, nepamatotajā un nelikumīgajā agresīvajā karā pret Ukrainu;

E.  tā kā pret kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, proti, Poliju, Latviju un Lietuvu, tiek izvērsts sava veida hibrīdkarš, jo Baltkrievija atbalsta ES ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, lai vēl vairāk iebiedētu un destabilizētu ES;

F.  tā kā 2022. gada 4. maijā Republikas Padome apstiprināja grozījumu Kriminālkodeksa 289. pantā, ar ko ievieš nāvessodu par „terora aktu mēģinājumiem”, kas ir rīcība, kura ir pretrunā globālajai tendencei pārtraukt nāvessoda piespriešanu, savukārt vairāk nekā 30 politieslodzītajiem saskaņā ar to pašu Kriminālkodeksa noteikumu ir izvirzīta apsūdzība vai piespriests ilgs cietumsods, un citi demokrātiskās opozīcijas vai politisko aktīvistu pārstāvji tiek meklēti par apsūdzībām “terorisma” jomā; tā kā Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā joprojām izpilda nāvessodu,

G.  tā kā Baltkrievijas iestādes ir slēgušas vismaz 275 pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijas un bloķējušas vairākus neatkarīgus medijus saistībā ar sniegto informāciju par karu, atsaucoties uz „ekstrēmistisku materiālu” un „viltus informācijas” izplatīšanu; tā kā 2022. gada 5. aprīlī Baltkrievijas ģenerālprokurors paziņoja, ka organizācijas Human Rights Watch tīmekļa vietne ir bloķēta; tā kā Aleksandrs Lukašenko ir izvērsis kampaņu pret cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem, ieslogot cietumā ievērojamu žurnālistu un Polijas minoritāšu aktīvistu Andrzej Poczobut, kurš kļuvis par upuri uz nepatiesiem vēstures vēstījumiem balstītai propagandas kampaņai; tā kā pret vairāk nekā 60 mediju pārstāvjiem ir uzsākta kriminālvajāšana; tā kā 26 pārstāvji ir apcietinājumā;

H.  tā kā 2021. gada 6. jūlijā prezidenta kandidātam Viktar Babaryka tika piespriests 14 gadu cietumsods un viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas vadītājai un Eiropas Parlamenta 2020. gada Saharova balvas par domas brīvību laureātei Maryia Kalesnikava un viņas advokātam Maksim Znak tika piespriests attiecīgi 11 un 10 gadu ilgs cietumsods;

I.  tā kā 2021. gada 14. decembrī Baltkrievijas opozīcijas līderiem Siarhei Tsikhanouski un Mikalai Statkevich, kuri ir Eiropas Parlamenta 2020. gada Saharova balvas par domas brīvību laureāti, un Ihar Losik, Artsyom Sakau, Uladzimir Tsyhanovich un Dzmitry Papou tika piespriests ilgs cietumsods, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām par centieniem sagrābt varu, kūdīšanu uz naidu un sabiedrības nemieriem un par ekstrēmismu; tā kā Siarhei Tsikhanouski, kurš tika arestēts 2020. gada maijā pēc tam, kad bija paziņojis par savu nodomu kandidēt uz prezidenta amatu, vēršoties pret Baltkrievijas ilglaicīgo diktatoru Aliaksandr Lukashenka, un kopš tā laika joprojām atrodas apcietinājumā, piesprieda 18 gadu ilgu cietumsodu; tā kā par līdzīgām safabricētām apsūdzībām ilggadējam politiķim Mikola Statkevich, kurš vada nereģistrētu politisko partiju Narodnaya Hramada un kandidēja 2010. gada prezidenta vēlēšanās, tika piespriests 14 gadu cietumsods un Ihar Losik, Artsyom Sakau, Uladzimir Tsyhanovich un Dzmitry Papou attiecīgi — 15, 16, 15 un 16 gadu ilgs cietumsods;

J.  tā kā arodbiedrībām ir būtiska nozīme demokrātijas pienācīgas darbības nodrošināšanā, iedzīvotāju un darba ņēmēju pārstāvībā un viņu tiesību aizsardzībā;

K.  tā kā 2022. gada 19. aprīlī vismaz 18 arodbiedrību vadītāji un Baltkrievijas neatkarīgās arodbiedrību kustības pārstāvji tika arestēti un apsūdzēti saskaņā ar Kriminālkodeksa 342. pantu par tādu darbību organizēšanu un sagatavošanu, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību, vai aktīvu dalību šādās darbībās, kā sodu paredzot vai nu apcietināšanu, brīvības atņemšanu uz diviem līdz pieciem gadiem vai ieslodzījumu uz laiku līdz četriem gadiem; tā kā apcietināto vidū ir Baltkrievijas Demokrātisko arodbiedrību kongresa (BKDP) priekšsēdētājs un arī Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētāja vietnieks un SDO pārvaldības struktūras loceklis Aliaksandr Yarashuk, BKDP priekšsēdētāja vietnieks Siarhei Antusevich, BKDP starptautiskais sekretārs Aleh Padalinski, BKDP juriste Alena Yaskova un Baltkrievijas Brīvās arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Mikola Sharakh;

L.  tā kā iepriekšējos divos mēnešos ir pastiprinājušies uzbrukumi arodbiedrību aktīvistiem un vadītājiem, galvenokārt saistībā ar to, ka daudzi no viņiem iebilduši pret Baltkrievijas atbalstu Krievijas izraisītajā karā Ukrainā, kā arī par viņu ilgstošo atbalstu demokrātijai un opozīciju Lukašenko režīmam; tā kā pēdējais uzbrukums neatkarīgajai arodbiedrību kustībai notika 2022. gada 19. aprīlī; tā kā tika veiktas kratīšanas BKDP birojā un tā filiāļu birojos Baltkrievijas Brīvās arodbiedrības savienībā, Metalurgu brīvajā arodbiedrībā un Baltkrievijas Radio un elektroniskās rūpniecības darbinieku apvienībā (REP) Minskā un tās apkārtējos reģionos, kā arī arodbiedrību vadītāju un aktīvistu privātajās mājās;

M.  tā kā 2022. gada 17. maijā Baltkrievijas valsts iestādes arestēja Maksim Pazniakou; tā kā pirms tam Baltkrievijas Demokrātisko arodbiedrību kongresa (BKDP) Pārstāvju padome 2022. gada 13. maijā Maksim Pazniakou (Baltkrievijas Neatkarīgās kalnraču un ķīmiķu arodbiedrības priekšsēdētāju) ievēlēja par BKDP priekšsēdētāja vietnieku, un līdz ar to viņš saskaņā ar likumu kļuva par BKDP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju; tā kā BKDP Padome 2022. gada 13. maijā sagatavoja publisku paziņojumu, kurā atkārtoti nosodīja viņu biedru arestus un paziņojumā, kuru parakstīja Maksim Pazniakou un kurš publicēts 2022. gada 16. maijā, apliecināja, ka turpinās BKDP darbu, neraugoties uz līdzšinējiem arestiem;

N.  tā kā neatkarīgo arodbiedrību un arodbiedrību vadītāju vajāšana pēdējā laikā ir kļuvusi sistemātiska un demonstrē pret arodbiedrībām vērsto kampaņu Baltkrievijā, kā to 2021. gada 7. oktobra rezolūcijā uzsvēra arī Parlaments;

O.  tā kā vairāki arodbiedrību pārstāvji, tostarp vadošās neatkarīgās arodbiedrību konfederācijas BKDP priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, joprojām atrodas apcietinājumā, un viņiem tiek sniegta tikai ierobežota juridiska aizsardzība un netiek atļauta piekļuve viņu advokātiem, ģimenes locekļiem vai arodbiedrību kolēģiem; tā kā aizturētās personas nespēj tikties ar savām ģimenēm vai arodbiedrību kolēģiem un viņu drošība, veselība un psiholoģiskā‑labklājība joprojām rada lielas bažas;

P.  tā kā neatkarīgā arodbiedrību kustība Baltkrievijā jau daudzus gadus ir saskārusies ar smagiem uzbrukumiem; tā kā arodbiedrību telpas tiek novērotas, darba tiesību aktīvisti tiek pakļauti vajāšanai, nelikumīgai atlaišanai no darba un aizturēšanai, un arodbiedrību locekļi tiek iebiedēti, lai viņi atkāptos no amata; lai gan ir pārmeklētas vadītāju un locekļu privātās mājas un VDK (Baltkrievijas Valsts drošības komiteja) nesen ir nodēvējusi dažas no arodbiedrībām par “ekstrēmistu grupām”, tostarp 2022. gada 7. aprīlī tā nodēvējot REP ;

Q.  tā kā Baltkrievijas iestādes ir atcēlušas to Baltkrievijas Neatkarīgās arodbiedrības (BKDP locekle) organizāciju juridisko statusu, kuras darbojas Grodno Azot, Naftan un Mozyr naftas pārstrādes rūpnīcās, vēl lielākā mērā liedzot darba ņēmējiem pārstāvības iespējas un viņu tiesību aizsardzību; tā kā OJSC Naftan naftas pārstrādes rūpnīcas neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja Olga Britikova jau piekto reizi pēc kārtas ir notiesāta;

R.  tā kā Baltkrievijas neatkarīgā arodbiedrību kustība ilgu laiku ir bijusi pirmajās rindās cīņā par demokrātiju un dialogu Baltkrievijā; tā kā arodbiedrību vadītāju aizturēšana ietekmēs arodbiedrību tiesību īstenošanu Baltkrievijā un radīs atturošu ietekmi uz darba ņēmējiem;

S.  tā kā režīms Minskā pastāvīgi sauc pie atbildības iedzīvotājus politisku iemeslu dēļ, tostarp par protestiem pret karu, un tā kā miermīlīgi protestētāji joprojām tiek aizturēti un patvaļīgi tiek aizturēti cilvēki baltsarkanbaltu simbolu izvietošanu, tostarp privātās mājās un teritorijās; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību centra Viasna datiem 2022. gada maijā aptuveni 1200 personas Baltkrievijā tiek uzskatītas par politieslodzītajiem; tā kā kopš 2020. gada augusta ir aizturētas vairāk nekā 40 000 personas un pret Baltkrievijas iedzīvotājiem ir ierosinātas vairāk nekā 5500 kriminālapsūdzības, taču pret personām, kas ir atbildīgas par sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai ir tajos līdzdarbojušās, nav izvirzīta neviena apsūdzība;

T.  tā kā kriminālvajāšana ir smags represiju veids un tā joprojām ir neselektīva un plaši izplatīta Baltkrievijā; tā kā tiesu iestādes ir kļuvušas par efektīvu instrumentu tiesību un brīvību apspiešanai Baltkrievijā, tiesnešiem aktīvi iesaistoties represijās; tā kā safabricētie pierādījumi netiek objektīvi kritiski izvērtēti, nedemokrātiski tiesību akti tiek piemēroti akli un apsūdzētajiem selektīvi tiek piespriests vissmagākais iespējamais sods; tā kā plaši izplatītās cilvēktiesību pārkāpumu nesodāmības dēļ Baltkrievijas tauta joprojām atrodas izmisīgā situācijā;

U.  tā kā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka personas pastāvīgi tiek pakļautas nevajadzīgam vai nesamērīgam spēka pielietošanas modelim, aizturēšanai, apcietināšanai, tostarp apcietināšanai bez saziņas iespējām, spīdzināšanai vai sliktai attieksmei, izvarošanai, seksuālai un ar dzimumu saistītai vardarbībai un sistemātiskai pienācīga procesa un tiesību uz taisnīgu tiesu liegšanai; tā kā tūkstošiem Baltkrievijas iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savu dzimteni un meklēt drošību ārzemēs;

V.  tā kā 2022. gada 6. maijā Baltkrievijas tiesa piesprieda Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes studentei un Krievijas pilsonei Sofia Sapega, kura tika aizturēta pēc tam, kad pagājušajā gadā divas ES galvaspilsētas savienojošā komercreisa lidmašīna veica piespiedu nosēšanos Baltkrievijā, sešu gadu cietumsodu par sabiedrības kūdīšanu uz naidu;

W.  tā kā Baltkrievija sāka Astravjecas kodolelektrostacijas komerciālo darbību, neizpildot visus 2018. gada ES noturības testa ziņojumā ietvertos drošības ieteikumus; tā kā Baltkrievijas puse nav pārredzama un nesniedz uzticamu informāciju par notikumiem kodolelektrostacijas objektā, atkārtoti pierādot, ka Baltkrievijas kodolelektrostacija nav droša un rada draudus Baltkrievijas iedzīvotāju, kaimiņvalstu un visas Eiropas kodoldrošībai,

1.  atkārtoti apliecina solidaritāti ar Baltkrievijas tautu, kura turpina iestāties par suverēnu, brīvu un demokrātisku Baltkrieviju, riskējot ar savu brīvību un aizvien biežāk — ar savu dzīvību, un pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos un visas personas, kas patvaļīgi aizturētas, apcietinātas vai notiesātas politiski motivētu iemeslu dēļ, un atcelt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības, kā arī pilnībā reabilitēt un finansiāli kompensēt zaudējumus, kas radušies viņu nelikumīgās aizturēšanas dēļ; prasa izbeigt valsts vardarbību;

2.  nosoda Lukašenko režīma sistemātiskās represijas pret civiliedzīvotājiem, kas likušas tūkstošiem Baltkrievijas iedzīvotāju bēgt no valsts pēc fiktīvajām 2020. gada 9. augusta vēlēšanām; atkārtoti norāda, ka pašreizējā sistemātisko represiju kampaņa un civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošana ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi;

3.  aicina organizēt jaunas brīvas un godīgas vēlēšanas, ko starptautiski novēros Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs; atgādina, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis neatzina 2020. gada valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus, jo to rezultāti tika masveidā falsificēti un safabricēti, un neatzīst Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu;

4.  atgādina Baltkrievijai par tās saistībām saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem un uzstāj, ka Baltkrievijā ir jānodrošina pamatbrīvības un cilvēktiesības, tiesiskums un funkcionējoša neatkarīga tiesu sistēma; mudina Baltkrievijas iestādes pilnībā sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām, piemēram, ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroju, EDSO un SDO, tostarp nodrošinot netraucētu piekļuvi un īstenojot ieteikumus, kā arī ievērojot savas saistības saskaņā ar valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem; uzstāj, ka ir jāpārtrauc visas represijas, vajāšana, slikta izturēšanās, seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība, piespiedu pazušanas un spīdzināšana; aicina pārtraukt diskrimināciju pret sievietēm un neaizsargātām grupām, tostarp personām ar invaliditāti un LGBTQI personām;

5.  nosoda to, ka politiski motivētas tiesas prāvas tiek rīkotas aiz slēgtām durvīm un bez pienācīga tiesas procesa, tādējādi pārkāpjot valsts starptautiskos pienākumus un saistības, un to rezultātā opozīcijas līderiem, jo īpaši Siarhei Tsikhanouski, Mikola Statkevich, Viktar Babaryka, Maryia Kalesnikava, Maksim Znak, Ihar Losik, Artsyom Sakau, Uladzimir Tsyhanovich un Dzmitry Papou, ir piespriesti bargi un nepamatoti sodi; norāda uz necilvēcīgajiem apstākļiem Baltkrievijas aizturēšanas vietās, arī fizisku un psiholoģisku vardarbību, kā arī uz to, ka kameras ir pārpildītas un nehigiēniskas;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu un aizsardzību Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri saskarsies ar smagām represijām, un šajā nolūkā cita starpā izsniegt ārkārtas vīzas, lai šīs personas vajadzības gadījumā varētu atstāt Baltkrieviju;

7.  aicina Baltkrievijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus aizturētos arodbiedrību vadītājus un pārstāvjus un atsaukt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības; prasa izbeigt neatkarīgo arodbiedrību vadītāju un aktīvistu iebiedēšanu un neatkarīgu arodbiedrību darbības traucēšanu Baltkrievijā; uzstāj, ka Baltkrievijas iestādēm ir jānovērš visi juridiskie un praktiskie šķēršļi, kas kavē neatkarīgu arodbiedrību organizāciju un dalību tajās; aicina Baltkrievijas iestādes saskaņot valsts tiesību aktus ar tās starptautiskajām saistībām darba tiesību jomā, attiecīgajiem SDO Ekspertu komitejas konvenciju piemērošanas jautājumos un SDO Asociācijas brīvības komitejas secinājumiem un sadarboties ar SDO, pilnībā un bez kavēšanās īstenojot izmeklēšanas komisijas ieteikumus;

8.  nosoda to, ka Baltkrievijas iestādes nesen apcietinājušas un aizturējušas arodbiedrību vadītājus un pārstāvjus, kā arī uzbrukumu cilvēktiesībām un pamattiesībām, kuras nostiprinātas starptautiskās konvencijās, cita starpā SDO konvencijās par darba ņēmēju tiesībām apvienoties un piedalīties sabiedriskā darbībā, par ko liecina šī rīcība;

9.   aicina Baltkrievijas iestādes sniegt skaidru informāciju par to ieslodzīto atrašanās vietu un veselības stāvokli, kuri apcietināti politisku iemeslu dēļ, viņus nekavējoties atbrīvot un nodrošināt viņu piekļuvi neatkarīgai tiesai;

10.  atkārtoti norāda, ka tiesības piedalīties demonstrācijās un streikot ir pamattiesības, un aicina Baltkrieviju atcelt visus likumos un praksē noteiktos ierobežojumus šo brīvību izmantošanai, kā arī nekavējoties atjaunot juridisko statusu neatkarīgajām arodbiedrībām, kurām vairākos uzņēmumos — cita starpā Grodno Azot, Naftan un Mozyr naftas pārstrādes rūpnīcās — šāds statuss nesen atņemts, un atcelt REP klasifikāciju kā ekstrēmistu organizācijai;

11.  mudina arodbiedrības visās dalībvalstīs vēl vairāk stiprināt kontaktus ar Baltkrievijas kolēģiem, apmainīties ar informāciju par situācijas attīstību saistībā ar arodbiedrību aktīvistiem Baltkrievijā un par režīma īstenotajām represijām, ar kurām viņi saskaras, veicināt sadarbību un sniegt viņiem materiālu un psiholoģisku atbalstu;

12.  aicina Komisiju palielināt spēju veidošanas atbalstu Baltkrievijas neatkarīgajām arodbiedrībām, brīvajiem medijiem, pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiju atbalstošajiem aktīvistiem gan Baltkrievijā, gan trimdā;

13.  uzsver, ka Baltkrievijas iestāžu darbības, kas vērstas pret neatkarīgām arodbiedrībām, ir valsts tiesību aktu un starptautisko saistību pārkāpums; aicina SDO apturēt Baltkrievijas valdību atbalstošo arodbiedrību dalību, jo tās nedz pārstāv darba ņēmēju neatkarīgu viedokli, nedz aizsargā viņu tiesības;

14.  uzsver svarīgo koordinējošo lomu, kāda ir BKDP, pārstāvot neatkarīgu Baltkrievijas arodbiedrību locekļus valsts un starptautiskās iestādēs, un aicina Baltkrievijas iestādes izbeigt represijas un veidot darba attiecības ar demokrātiskām un neatkarīgām arodbiedrībām, pamatojoties uz sociālo dialogu, lai veidotu dialogu starp iestādēm, valsts iestādēm, darba devējiem un darba ņēmējiem, un pilsonisko sabiedrību kopumā;

15.  ir ļoti nobažījies par riskiem, ko rada Baltkrievijas atteikšanās no neitralitātes, Krievijas bruņoto spēku uzņemšana un kopīgas militārās mācības; norāda, ka Krievijai ir aizvien lielāka loma Baltkrievijā, arī finansiālās ietekmes ziņā, un tas rada nopietnas šaubas par Baltkrievijas spēju pieņemt suverēnus lēmumus;

16.  pauž sašutumu par atbalstu, ko Lukašenko režīms sniedz neizprovocētajam Krievijas karam Ukrainā, cita starpā, rīkojot tā dēvēto referendumu, kas paredz kodolvalsts statusa atjaunošanu, kā arī atļaujot karaspēka un ieroču pārvietošanu, valsts gaisa telpas izmantošanu, degvielas uzpildi un militārās munīcijas glabāšanu;

17.  stingri nosoda to, ka Krievijas militārie spēki izmanto Baltkrievijas teritoriju; nosoda to, ka Baltkrievija un tās bruņotie spēki un slepenie dienesti ir atbalstījuši nelikumīgā, nepamatotā un neizprovocētā Krievijas agresīvā kara sākšanu Ukrainā; uzskata, ka Baltkrievija ir līdzatbildīga par šo uzbrukumu un ka tai jāuzņemas visas juridiskās sekas, kas izriet no starptautiskajām tiesībām;

18.  uzsver, ka, ņemot vērā plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus, brutālās represijas un apzinātu dezinformācijas izmantošanu, 2022. gada 27. februāra konstitucionālo referendumu, ko rīkoja nelikumīgās Baltkrievijas iestādes, nevar uzskatīt ne par Baltkrievijas tautas gribas leģitīmu demokrātisku izpausmi, ne par Aleksandra Lukašenko pastāvīgās nelikumīgās prezidentūras leģitimizēšanu; aicina Baltkrievijas iestādes īstenot saskaņā ar Maskavas mehānismu izveidotās neatkarīgās ekspertu misijas ieteikumus;

19.  nosoda dezinformācijas kampaņas un Kremļa kara propagandas izplatīšanu Baltkrievijā;

20.  aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka tiek ieviesti nepieciešamie pasākumi, lai stiprinātu noturību pret visu veidu ārvalstu iejaukšanos, ko varētu pastrādāt Lukašenko režīms, kas cita starpā ietver arī kiberuzbrukumus un dezinformāciju saistībā ar tagadējo Krievijas agresiju pret Ukrainu;

21.  ar bažām norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas nepārtrauktā integrācija vairākās jomās, jo īpaši pakāpeniskā Baltkrievijas un plašāka reģiona militarizācija, ir problēma Eiropas kontinenta drošības un stabilitātes ziņā, jo īpaši attiecībā uz ES austrumu kaimiņreģiona valstīm, ar kurām Krievija jau ir konfliktā;

22.  pauž apbrīnu un atbalstu Baltkrievijas pilsoņiem, kuri, riskējot ar savu drošību, izgāja ielās, lai nosodītu ar Baltkrievijas neleģitīmā diktatora atbalstu sākto Krievijas Federācijas karu, kā arī tiem cilvēkiem, kuri veikuši sabotāžas operācijas, lai izjauktu un aizkavētu Krievijas militāro loģistiku Baltkrievijas teritorijā;

23.   pauž nožēlu, ka Baltkrievija pašlaik ir vienīgā valsts Eiropā, kas joprojām piemēro nāvessodu, turklāt ir paplašinājusi tā piemērošanas jomu; nosoda Baltkrievijas Kriminālkodeksa grozījumu, ar ko ievieš nāvessodu par “terorisma aktu mēģinājumiem”; uzskata, ka režīms to viegli var izmantot ļaunprātīgi, lai likvidētu politiskos oponentus; atgādina, ka daudziem politieslodzītajiem ir izvirzīta apsūdzība vai jau piespriests ilgs cietumsods saskaņā ar Baltkrievijas Kriminālkodeksa noteikumiem par terorismu; aicina Baltkrievijas iestādes nekavējoties un uz visiem laikiem atcelt nāvessodu;

24.   uzsver, ka ir svarīgi novērst kodoldrošības apdraudējumus, ko rada Baltkrievijas AES Astravjecā; uzstāj, ka Baltkrievijai ir jāiesaistās Baltkrievijas AES kodoldrošuma jautājuma risināšanā, nodrošinot pilnīgu pārredzamību, un jāapņemas pilnībā īstenot ieteikumus, ko, veicot elektrostacijas profesionālizvērtēšanu, sniegusi Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa; atbalsta to, ka, kamēr tas nav izdarīts, ir jāpiemēro aizliegums importēt enerģiju no Baltkrievijas AES ES tirgū un jāatspoguļo šī pozīcija ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismā; aicina ieviest efektīvus aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu Astravjecas AES ražotās Baltkrievijas elektroenerģijas tiešu vai netiešu pārdošanu ES tirgiem, kā arī apturēt ES dalībvalstu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūras projektos Baltkrievijā;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par sesto sankciju kopumu pret Krieviju un Baltkrieviju un aicina Padomi nodrošināt tā visaptverošu un ātru īstenošanu; prasa visas pret Krieviju noteiktās sankcijas stingri piemērot arī Baltkrievijai un tās pienācīgi īstenot, arī visās turpmākajās sankciju kārtās;

26.  uzsver, ka visaptveroši jāizmeklē noziegumi, ko Lukašenko režīms pastrādājis pret Baltkrievijas tautu; aicina dalībvalstis aktīvi piemērot universālās jurisdikcijas principu un sagatavot tiesvedību pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par vardarbību un represijām vai tajās līdzdarbojušās, tai skaitā pret Aleksandru Lukašenko;

27.  aicina Komisiju, dalībvalstis un EĀDD sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, EDSO Maskavas mehānismu un ANO Cilvēktiesību padomi, kā arī cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību uz vietas, lai nodrošinātu, ka tiek uzraudzīti un dokumentēti cilvēktiesību pārkāpumi un tiek ziņots par tiem, kā arī lai pēc tam nodrošinātu pārskatatbildību un cietušo iespējas vērsties tiesā;

28.  prasa ES iestādēm veikt visus nepieciešamos pasākumus starptautiskās institūcijās un procesos un Starptautiskajā Krimināltiesā vai citos attiecīgos starptautiskos tribunālos vai tiesās, lai saistībā ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu atbalstītu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par Baltkrievijā politiski atbildīgo personu — jo īpaši Aleksandra Lukašenko — darbībām, kas ir kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci;

29.  atzinīgi vērtē sistemātisko un konsekvento darbu, ko Baltkrievijā un trimdā veic Baltkrievijas demokrātiskie spēki, jo īpaši demokrātiskās opozīcijas līdere Sviatlana Tsikhanouskaya, Koordinācijas padome un Nacionālā krīzes pārvarēšanas padome; atkārtoti norāda, ka jāuztur un steidzami jāpaplašina kontakti un sadarbība ar šiem spēkiem; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt demokrātisko politisko opozīciju Baltkrievijā, sniedzot palīdzību, kas vajadzīga, lai stiprinātu tās spējas;

30.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis, atsaucot savas diplomātiskās pārstāvniecības no Baltkrievijas, nerīkojās vienoti un koordinēti;

31.  mudina Komisiju, EĀDD un ES dalībvalstis palielināt tiešo atbalstu Baltkrievijas opozīcijai, pilsoniskajai sabiedrībai, cilvēktiesību aizstāvjiem, arodbiedrību pārstāvjiem un neatkarīgajām mediju organizācijām Baltkrievijā un ārpus tās; uzsver, ka ir svarīgi uzturēt attiecības ar šīm personām, uz vietas uzraudzīt atsevišķu politieslodzīto situāciju un tiesāšanu, atvieglot vīzu prasības, uzlabot patvēruma procesus un nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs tiem, kas bēg no Baltkrievijas; apņemas stiprināt demokrātijas atbalsta darbības; atkārtoti prasa izveidot mērķētu ES palīdzības programmu, lai palīdzētu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, akadēmiskajām aprindām (cita starpā ar pastāvīgu atbalstu Eiropas Humanitāro zinātņu universitātei kā baltkrievu studentu izglītības bāzei) un Baltkrievijas opozīcijai trimdā, kā arī cietušajiem no politiskām represijām un policijas vardarbības un personām, kuras bēg no represīvā režīma;

32.  atbalsta gatavošanos starptautiskai līdzekļu devēju konferencei ES vadībā, kas palīdzētu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem; prasa ES operatīvā līmenī sadarboties ar Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvjiem, lai pabeigtu darbu pie ceļveža pieņemšanas nolūkā īstenot ekonomikas un investīciju paketi 3 miljardu EUR apmērā, ko Komisija jau paredzējusi kā instrumentu Baltkrievijas tautas demokrātisko centienu realizēšanai; prasa veidot politisku dialogu starp ES un Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, lai rastu kopīgu redzējumu par minēto atbalsta plānu; uzsver, ka vajadzīga plaša sabiedriskā apspriešana, lai sabiedrība sliektos atbalstīt lielāku ES iesaisti;

33.  atkārtoti uzsver to, cik svarīgi būtu visā pasaulē izveidot Baltkrievijas tautas vēstniecības, un mudina Komisiju un dalībvalstis sniegt turpmāku atbalstu, lai aizsargātu Baltkrievijas pilsoņu tiesības un intereses ārvalstīs un demokrātiskas Baltkrievijas intereses, piemēram, pētot iespējas, kā finansēt Baltkrievijas tautas vēstniecības;

34.  aicina dalībvalstis uzlabot sadarbību robežu pārvaldībā un cīņā pret cilvēku tirdzniecību, kā arī citu drošības problēmu risināšanā, kuras Baltkrievijas režīms ir radījis vai saasinājis;

35.  aicina Komisiju, Padomi, PV/AP un dalībvalstis turpināt pievērst uzmanību situācijai Baltkrievijā visās attiecīgajās Eiropas un starptautiskajās organizācijās, jo īpaši EDSO, ANO un tās specializētajās struktūrās, kā arī SDO, lai uzlabotu cilvēktiesību pārkāpumu starptautisko kontroli, pastiprinātu starptautisko rīcību saistībā ar situāciju Baltkrievijā un pārvarētu Krievijas un citu valstu liktos šķēršļus šādai rīcībai;

36.  prasa ES iestādēm un dalībvalstīm organizēt regulārus samitus ar Baltkrievijas demokrātisko spēku augsta līmeņa pārstāvjiem; uzskata, ka tas palīdzētu pieņemt kopīgas politikas pamatnostādnes par ES turpmākajām attiecībām ar demokrātisku Baltkrieviju;

37.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Baltkrievijas Republikas iestādēm un Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvjiem.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā (COM(2021)0823 – C9-0040/2022 – 2021/0433(CNS))

P9_TA(2022)0216 A9-0140/2022

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0823),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0040/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0140/2022),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstoši grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  GloBE paraugnoteikumi, ko par ko vienojušās dalībvalstis, ir jāīsteno tā, lai tie pēc iespējas joprojām būtu saskaņā ar globālo vienošanos. Šajā direktīvā ir stingri ievērots GloBE paraugnoteikumu saturs un struktūra. Lai nodrošinātu saderību ar primārajiem Savienības tiesību aktiem un, konkrētāk, ar brīvību veikt uzņēmējdarbību, šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz vienībām, kas ir dalībvalsts rezidentes, kā arī mātesuzņēmuma nerezidentvienībām, kuru atrašanās vieta ir šajā dalībvalstī. Šī direktīva būtu jāattiecina arī uz ļoti lielām pilnībā vietējām grupām. Tādējādi tiesiskais satvars tiktu izstrādāts tā, lai izvairītos no jebkāda diskriminācijas riska starp pārrobežu un vietējām situācijām. Visām vienībām (tostarp mātesuzņēmumam, kas piemēro IIR), kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, kam piemēro zemus nodokļus, tiktu piemērots virsnodoklis. Tāpat arī tā paša mātesuzņēmuma sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir citā dalībvalstī, kam piemēro zemus nodokļus, tiktu piemērots virsnodoklis. (6)  GloBE paraugnoteikumi, ko par ko vienojušās dalībvalstis, ir jāīsteno tā, lai tie pēc iespējas joprojām būtu saskaņā ar globālo vienošanos. Tās panākumi būs pilnībā atkarīgi no pārredzamas un konsekventas īstenošanas Savienībā un pasaulē. Šajā direktīvā kopumā ir ievērots GloBE paraugnoteikumu saturs un struktūra, taču dažos aspektos tā atšķiras, tostarp attiecībā uz konkrētu noteikumu piemērošanu Savienībā. Lai nodrošinātu saderību ar primārajiem Savienības tiesību aktiem un, konkrētāk, ar brīvību veikt uzņēmējdarbību, šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz vienībām, kas ir dalībvalsts rezidentes, kā arī mātesuzņēmuma nerezidentvienībām, kuru atrašanās vieta ir šajā dalībvalstī. Šī direktīva būtu jāattiecina arī uz ļoti lielām pilnībā vietējām grupām. Tādējādi tiesiskais satvars tiktu izstrādāts tā, lai izvairītos no jebkāda diskriminācijas riska starp pārrobežu un vietējām situācijām. Visām vienībām (tostarp mātesuzņēmumam, kas piemēro IIR), kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, kam piemēro zemus nodokļus, tiktu piemērots virsnodoklis. Tāpat arī tā paša mātesuzņēmuma sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir citā dalībvalstī, kam piemēro zemus nodokļus, tiktu piemērots virsnodoklis. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Ir jānodrošina, ka tiek novērsta nodokļu apiešanas prakse, taču būtu arī jāizvairās no nelabvēlīgas ietekmes uz mazākiem SU iekšējā tirgū. Tādēļ šī direktīva būtu arī jāattiecina uz vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā un kuras ir daļa no SU grupām vai lielām vietējām grupām, kas sasniedz gada konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kura ir vismaz 750 000 000 EUR. Šī robežvērtība būtu saderīga ar robežvērtību, ko paredz spēkā esošie starptautiskie nodokļu noteikumi, piemēram, noteikumi par pārskatu sniegšanu par katru valsti9. Vienības, uz kurām atteicas šīs direktīvas piemērošanas joma, ir dēvētas par sastāvā esošām vienībām. Atsevišķas vienības būtu jāizslēdz no darbības jomas, pamatojoties uz to konkrēto mērķi un statusu. Izslēgtās vienības būtu bezpeļņas vienības un vienības, kas veic darbības vispārējās interesēs un kas minēto iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu apliekamas ar nodokli dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta. Lai aizsargātu minētās intereses, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz valdības struktūrvienības, starptautiskas organizācijas, bezpeļņas organizācijas un pensiju fondi. No direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī ieguldījumu fondi un nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrības, ja tās atrodas īpašumtiesību ķēdes augšgalā, jo šīm tā dēvētajām caurplūsmas vienībām gūtie ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem īpašnieku līmenī. (7)  Ir jānodrošina, ka tiek novērsta nodokļu apiešanas prakse, taču būtu arī jāizvairās no nelabvēlīgas ietekmes uz mazākiem SU iekšējā tirgū. Tādēļ šī direktīva būtu arī jāattiecina uz vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā un kuras ir daļa no SU grupām vai lielām vietējām grupām, kas sasniedz gada konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kura ir 750 000 000 EUR. Šī robežvērtība būtu saderīga ar robežvērtību, ko paredz spēkā esošie starptautiskie nodokļu noteikumi, piemēram, noteikumi par pārskatu sniegšanu par katru valsti9, un tāpēc tā būtu jāievēro visām dalībvalstīm. Komisijai būtu jāuzrauga, kā un cik lielā mērā dalībvalstis GloBE paraugnoteikumus piemēro mazākām vienībām, un jāveic atbilstoši pasākumi, ja tās šos noteikumus piemēro tādā veidā, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktu principiem vai apdraud iekšējā tirgus integritāti. Vienības, uz kurām atteicas šīs direktīvas piemērošanas joma, ir dēvētas par sastāvā esošām vienībām. Atsevišķas vienības būtu jāizslēdz no darbības jomas, pamatojoties uz to konkrēto mērķi un statusu. Izslēgtās vienības būtu bezpeļņas vienības un vienības, kas veic darbības vispārējās interesēs un kas minēto iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu apliekamas ar nodokli dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta. Lai aizsargātu minētās intereses, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz valdības struktūrvienības, starptautiskas organizācijas, bezpeļņas organizācijas un pensiju fondi. No direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī ieguldījumu fondi un nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrības, ja tās atrodas īpašumtiesību ķēdes augšgalā, jo šīm tā dēvētajām caurplūsmas vienībām gūtie ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem īpašnieku līmenī. __________________ __________________ 9 Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.) [DAC 4]. 9 Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp) [DAC 4]. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Lai dalībvalstis varētu gūt labumu no virsnodokļa ieņēmumiem, ko iekasē par to teritorijā esošajām sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot vietēju virsnodokļa sistēmu. SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, kas izvēlējusies savās vietējās nodokļu sistēmās īstenot noteikumus, kuri ir līdzvērtīgi IIR un UTPR, būtu jāmaksā virsnodoklis šai dalībvalstij. Lai gan dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība vietējās virsnodokļa sistēmas tehniskajā īstenošanā, šādai sistēmai būtu jānodrošina sastāvā esošo vienību kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aplikšana ar minimāliem efektīvajiem nodokļiem tādā pašā vai līdzvērtīgā veidā, kā to nodrošina šīs direktīvas IIR un UTPR. (13)  Lai dalībvalstis varētu gūt labumu no virsnodokļa ieņēmumiem, ko iekasē par to teritorijā esošajām sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, dalībvalstīm vajadzētu būt izvēles iespējai piemērot vietēju virsnodokļa sistēmu. SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, kas izvēlējusies savās vietējās nodokļu sistēmās īstenot noteikumus, kuri ir līdzvērtīgi IIR un UTPR, būtu jāmaksā virsnodoklis šai dalībvalstij. Lai gan dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība vietējās virsnodokļa sistēmas tehniskajā īstenošanā, Padomes Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) būtu jāuzrauga šā nodokļa piemērošana. Komisijai šajā jomā būtu jāsniedz palīdzība. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Lai nodrošinātu samērīgu pieeju, šajā ziņā būtu jāņem vērā konkrētas īpašas situācijas, kurās tiek mazināti BEPS riski. Tāpēc direktīvā būtu jāparedz izslēgšana pēc satura, pamatojoties uz izmaksām, kuras saistītas ar darbiniekiem, un materiālo pamatlīdzekļu vērtību konkrētā jurisdikcijā. Tas ļautu zināmā mērā risināt situācijas, kurās SU grupa vai liela vietēja grupa veic saimnieciskās darbības, kam vajadzīga faktiska klātbūtne zemu nodokļu jurisdikcijā, jo šādā gadījumā BEPS prakse, visticamāk, neattīstītos. Īpašais tādu SU grupu gadījums, kas ir to starptautiskās darbības sākotnējos posmos, būtu arī jāņem vērā, lai netraucētu pārrobežu darbību attīstību SU grupām, kas gūst labumu no zemiem nodokļiem to vietējā jurisdikcijā, kurā tās pārsvarā darbojas. Tādējādi šādu grupu zemu nodokļu vietējās darbības būtu jāizslēdz no noteikumu piemērošanas uz piecu gadu pārejas periodu ar nosacījumu, ka SU grupai nav sastāvā esošu vienību vairāk nekā sešās citās jurisdikcijās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lielām vietējām grupām, arī šādu grupu ienākumi no darbībām būtu jāizslēdz uz piecu gadu pārejas periodu. (14)  Lai nodrošinātu samērīgu pieeju, šajā ziņā būtu jāņem vērā konkrētas īpašas situācijas, kurās tiek mazināti BEPS riski. Tāpēc direktīvā būtu jāparedz izslēgšana pēc satura, pamatojoties uz izmaksām, kuras saistītas ar darbiniekiem, un materiālo pamatlīdzekļu vērtību konkrētā jurisdikcijā. Tas ļautu zināmā mērā risināt situācijas, kurās SU grupa vai liela vietēja grupa veic saimnieciskās darbības, kam vajadzīga faktiska klātbūtne zemu nodokļu jurisdikcijā, jo šādā gadījumā BEPS prakse, visticamāk, neattīstītos. Īpašais tādu SU grupu gadījums, kas ir to starptautiskās darbības sākotnējos posmos, būtu arī jāņem vērā, lai netraucētu pārrobežu darbību attīstību SU grupām, kas gūst labumu no zemiem nodokļiem to vietējā jurisdikcijā, kurā tās pārsvarā darbojas. Tādējādi šādu grupu zemu nodokļu vietējās darbības būtu jāizslēdz no noteikumu piemērošanas uz trīs gadu pārejas periodu ar nosacījumu, ka SU grupai nav sastāvā esošu vienību vairāk nekā sešās citās jurisdikcijās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lielām vietējām grupām, arī šādu grupu ienākumi no darbībām būtu jāizslēdz uz trīs gadu pārejas periodu. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Lai panāktu līdzsvaru starp globālās minimālo nodokļu reformas mērķiem un administratīvo slogu nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis izņēmums attiecībā uz SU grupām vai lielām vietējām grupām, kuru vidējie ieņēmumi konkrētā jurisdikcijā ir mazāki par 10 000 000 EUR un vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi ir mazāki par 1 000 000 EUR. Šādām SU grupām vai lielām vietējām grupām nebūtu jāmaksā virsnodoklis, pat ja to FNL ir zemāka par minimālo nodokļa likmi attiecīgajā jurisdikcijā. (16)  Saskaņā ar ESAO/G20 Iekļaujošā satvara par BEPS panākto vienošanos šī direktīva paredz de minimis izņēmumu attiecībā uz SU grupām vai lielām vietējām grupām, kuru vidējie ieņēmumi konkrētā jurisdikcijā ir mazāki par 10 000 000 EUR un vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi ir mazāki par 1 000 000 EUR. Šādām SU grupām vai lielām vietējām grupām nebūtu jāmaksā virsnodoklis, pat ja to FNL ir zemāka par minimālo nodokļa likmi attiecīgajā jurisdikcijā. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Lai sistēma tiktu piemērota efektīvi, ir svarīgi, lai procedūras tiktu koordinētas grupu līmenī. Būs jāizmanto sistēma, kas nodrošina netraucētu informācijas plūsmu SU grupā un ar nodokļu administrācijām, kurās atrodas sastāvā esošās vienības. Galvenā atbildība par informācijas deklarācijas iesniegšanu būtu jāuzņemas pašai sastāvā esošajai vienībai. Tomēr būtu jāpiemēro atbrīvojums no šādas atbildības gadījumos, kad SU grupa ir izraudzījusies citu vienību informācijas deklarācijas iesniegšanai un kopīgošanai. Tā var būt vai nu vietēja vienība, vai vienība no citas jurisdikcijas, kurā ir noslēgta kompetentās iestādes vienošanās ar sastāvā esošās vienības dalībvalsti. Pirmajos 12 mēnešos pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai tā būtu jāpārskata saskaņā ar Iekļaujošā satvara panākto vienošanos par iesniegšanas prasībām atbilstoši GloBE īstenošanas satvaram. Ņemot vērā šai sistēmai vajadzīgos atbilstības nodrošināšanas pielāgojumus, grupām, uz kurām pirmo reizi attiecas šīs direktīvas darbības joma, būtu jāpiešķir 18 mēnešu periods informācijas prasību izpildei. (18)  Lai sistēma tiktu piemērota efektīvi, ir svarīgi, lai procedūras tiktu koordinētas grupu līmenī. Būs jāizmanto sistēma, kas nodrošina netraucētu informācijas plūsmu SU grupā un ar nodokļu administrācijām, kurās atrodas sastāvā esošās vienības. Galvenā atbildība par informācijas deklarācijas iesniegšanu būtu jāuzņemas pašai sastāvā esošajai vienībai. Tomēr būtu jāpiemēro atbrīvojums no šādas atbildības gadījumos, kad SU grupa ir izraudzījusies citu vienību informācijas deklarācijas iesniegšanai un kopīgošanai. Tā var būt vai nu vietēja vienība, vai vienība no citas jurisdikcijas, kurā ir noslēgta kompetentās iestādes vienošanās ar sastāvā esošās vienības dalībvalsti. Pirmajos 12 mēnešos pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai ar attiecīgu deleģēto aktu palīdzību tā būtu jāpārskata saskaņā ar Iekļaujošā satvara panākto vienošanos par iesniegšanas prasībām atbilstoši GloBE īstenošanas satvaram. Ņemot vērā šai sistēmai vajadzīgos atbilstības nodrošināšanas pielāgojumus, grupām, uz kurām pirmo reizi attiecas šīs direktīvas darbības joma, būtu jāpiešķir 18 mēnešu periods informācijas prasību izpildei. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Ņemot vērā pārredzamības sniegtos ieguvumus nodokļu jomā, ir jāveicina, lai ievērojams apjoms informācijas tiktu iesniegts nodokļu iestādēm visās iesaistītajās jurisdikcijās. SU grupām, uz kurām attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, vajadzētu būt pienākumam sniegt vispusīgu un detalizētu informāciju par savu peļņu un efektīvo nodokļa likmi katrā jurisdikcijā, kurā tām ir sastāvā esošas vienības. Var paredzēt, ka šāda plaša ziņošana palielinās pārredzamību. (19)  Ņemot vērā pārredzamības sniegtos ieguvumus nodokļu jomā, ir jāveicina, lai ievērojams apjoms informācijas tiktu iesniegts nodokļu iestādēm visās iesaistītajās jurisdikcijās. SU grupām, uz kurām attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, vajadzētu būt pienākumam sniegt vispusīgu un detalizētu informāciju par savu peļņu un efektīvo nodokļa likmi katrā jurisdikcijā, kurā tām ir sastāvā esošas vienības. Var paredzēt, ka šāda plaša ziņošana palielinās pārredzamību. Lielāka pārredzamība finanšu informācijas atklāšanā sniedz labumu nodokļu administrācijām un lielāku noteiktību nodokļu maksātājiem. Šajā kontekstā Padomes Direktīvai 2011/16/ES1a būs noteikta loma šīs direktīvas īstenošanas atvieglošanā, un turpmāka Direktīvas 2011/16/ES pārskatīšana būs pakļauta ietekmes izvērtēšanai, kas jāveic līdz 2022. gada 31. decembrim. ___________ 1a Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.). Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns) (19a)   Būtu jāuzrauga potenciāli kaitējoši un kropļojoši pasākumi, kuru mērķis ir kompensēt uzņēmumu ienākuma nodokļa iespējamo palielināšanu, un vajadzības gadījumā būtu jāatjaunina Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 19.b apsvērums (jauns) (19b)   Padomes Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) būtu pastāvīgi jāuzrauga grāmatvedības standartu attīstība un to piemērošana minimālā nodokļa nolūkā. Vajadzības gadījumā tai būtu jāiesniedz priekšlikumi, lai pielāgotu peļņas noteikšanas noteikumus. Komisijai šajā jomā būtu jāsniedz palīdzība. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Globālās minimālo nodokļu reformas efektivitāte un taisnīgums ir ļoti atkarīgi no tās īstenošanas visā pasaulē. Tādējādi būs svarīgi, lai visi Savienības lielākie tirdzniecības partneri piemērotu kvalificētu IIR vai līdzvērtīgu minimālo nodokļu noteikumu kopumu. Šajā saistībā un lai veicinātu globālo minimālo nodokļu noteikumu juridisko noteiktību un efektivitāti, ir svarīgi vēl precīzāk noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem noteikumus, ko īsteno trešās valsts jurisdikcijā, kura netransponēs globālās vienošanās noteikumus, var uzskatīt par līdzvērtīgiem kvalificētam IIR. Tādēļ direktīvā būtu jāparedz Komisijas veikts novērtējums par līdzvērtības kritērijiem, kas balstīti uz noteiktiem parametriem, kopā ar to trešo valstu jurisdikciju sarakstu, kuras atbilst līdzvērtības kritērijiem. Minētais saraksts tiktu grozīts ar deleģētu aktu pēc jebkura sekojoša novērtējuma par tiesisko regulējumu, ko trešās valsts jurisdikcija īsteno savos tiesību aktos. (20)  Globālās minimālo nodokļu reformas efektivitāte un taisnīgums ir ļoti atkarīgi no tās ātras un konsekventas īstenošanas visā pasaulē un dalībvalstīs līdz 2023. gada beigām. Tādējādi būs svarīgi, lai visi Savienības lielākie tirdzniecības partneri piemērotu kvalificētu IIR vai līdzvērtīgu minimālo nodokļu noteikumu kopumu. Šajā saistībā un lai veicinātu globālo minimālo nodokļu noteikumu juridisko noteiktību un efektivitāti, ir svarīgi vēl precīzāk noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem noteikumus, ko īsteno trešās valsts jurisdikcijā, kura netransponēs globālās vienošanās noteikumus, var uzskatīt par līdzvērtīgiem kvalificētam IIR. Tādēļ direktīvā būtu jāparedz Komisijas savlaicīgi veikts sākotnējais novērtējums par līdzvērtības kritērijiem, kas balstīti uz noteiktiem parametriem, kopā ar to trešo valstu jurisdikciju sarakstu, kuras atbilst līdzvērtības kritērijiem. Minētais saraksts tiktu grozīts ar deleģētu aktu pēc jebkura sekojoša novērtējuma par tiesisko regulējumu, ko trešās valsts jurisdikcija īsteno savos tiesību aktos. Šīs direktīvas īstenošanai būs nepieciešama pastiprināta informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un trešo valstu jurisdikcijām. Šajā nolūkā būtu jāpārskata Direktīva 2011/16/ES, ņemot vērā ESAO turpmāko darbu pie kompetentās iestādes nolīguma, kas jāizstrādā līdz 2022. gada beigām. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns) (21a)  GloBE paraugnoteikumi, iespējams, tiks grozīti, jo īpaši aizsardzības noteikumi, kuru mērķis ir vienkāršot iesniegšanas prasības sastāvā esošajām vienībām. Ar šo direktīvu būtu jānodrošina atbilstošu aizsardzības noteikumu ieviešana attiecībā uz minēto vienību kontroli. Tādēļ būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai nodrošinātu, ka šī direktīva joprojām atbilst dalībvalstu starptautiskajām saistībām. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns) (23a)  Šajā direktīvā ir ieviesta pārskatīšanas klauzula, lai garantētu, ka šīs direktīvas piemērošana ir pakļauta pienācīgai izvērtēšanai piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Minētajā pārskatīšanā būtu jāizvērtē un no jauna jāapsver progress, kas panākts ESAO vienošanās / GloBE paraugnoteikumu īstenošanā pasaules mērogā, kā arī konkrētu atbrīvojumu un atkāpju piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz sadales nodokļa sistēmām un ienākumu izslēgšanu pēc satura, robežvērtības atbilstību SU grupu un lielu vietējo grupu uzņēmumiem, kam tā tiek piemērota, un ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem jaunattīstības valstīs. Pārskatīšanas ietvaros izmaiņas GloBE paraugnoteikumos vajadzības gadījumā varētu iekļaut arī Savienības tiesību aktos. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns) (24a)   ESAO/G20 Iekļaujošā satvara par BEPS ietvaros papildus diviem noteikumiem, kurus paredzēts ieviest valstu tiesību aktos par nodokļiem, tā saucamais 2. pīlārs ietver uz līgumiem balstītu noteikumu, proti, noteikumu par pakļautību nodokļa uzlikšanai, kurš izcelsmes jurisdikcijām ienākumu izcelsmes vietā ļauj piemērot ierobežotu nodokli konkrētiem saistīto pušu maksājumiem, kam piemēro nodokli, kura likme ir zemāka par minimālo likmi. Komisijai būtu jāiesaka dalībvalstīm veikt izmaiņas savos divpusējos nodokļu nolīgumos ar valstīm ar zemiem ienākumiem, lai pienācīgi iekļautu minēto noteikumu. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa Pieņem, kas sastāvā esoša vienība, kas nav caurplūsmas vienība, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām, pamatojoties uz tās vadības atrašanās vietu, izveides vietu vai tamlīdzīgiem kritērijiem. Pieņem, kas sastāvā esoša vienība, kas nav caurplūsmas vienība, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām, pamatojoties uz tās faktiskās vadības atrašanās vietu — proti, vietu, kur tiek pieņemti svarīgākie ar vadību saistītie lēmumi un komerciālie lēmumi, kas ir nepieciešami uzņēmējdarbības veikšanai —, izveides vietu vai tamlīdzīgiem kritērijiem, kuri atspoguļo reālās saimnieciskās darbības saskaņā ar šīs direktīvas un noteikumiem un GloBE paraugnoteikumiem. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 4.a pants (jauns) 4.a pants Nodokļu apiešanas novēršanas noteikumi 1.   Virsnodokļa aprēķināšanas nolūkā dalībvalstis neņem vērā nekādas vienošanās vai to kopumus, kas — tā kā ir ieviestas galvenokārt, lai iegūtu nodokļu priekšrocības, kuras ir pretrunā šīs direktīvas priekšmetam vai mērķim, — nav patiesas, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus. Šāda vienošanās var ietvert vairāk nekā vienu soli vai daļu. 2.   Šā panta 1. punktā vienošanos vai to kopumu uzskata par nepatiesu, ja tā/tas nav ieviesta(-s) derīgu komerciālu apsvērumu dēļ, kas atspoguļo reālas saimnieciskās darbības. 3.   Vienošanos vai to kopumu, ko neņem vērā saskaņā ar 1. punktu, nodokļa bāzes aprēķināšanas nolūkā aplūko pēc tās/tā ekonomiskās būtības. 4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, lai paredzētu detalizētākus noteikumus nodokļu apiešanas novēršanai, jo īpaši, lai ņemtu vērā turpmākas izmaiņas GloBE paraugnoteikumos. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts 3.  Ja kvalificētā vietējā virsnodokļa summa, kas ņemta vērā jurisdikcijas virsnodokļa aprēķināšanā saskaņā ar 26. pantu par fiskālo gadu, nav pilnībā samaksāta trīs nākamo fiskālo gadu laikā, vietējā virsnodokļa summu, kas netika samaksāta, pieskaita jurisdikcijas virsnodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar 26. panta 3. punktu. 3.  Ja kvalificētā vietējā virsnodokļa summa, kas ņemta vērā jurisdikcijas virsnodokļa aprēķināšanā saskaņā ar 26. pantu par fiskālo gadu, nav pilnībā samaksāta nākamā fiskālā gada laikā, vietējā virsnodokļa summu, kas netika samaksāta, pieskaita jurisdikcijas virsnodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar 26. panta 3. punktu. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 8.a punkts (jauns) 8.a   Komisija ar īstenošanas aktu palīdzību var sīkāk precizēt šā panta 5. un 6. punktā izmantoto terminu nozīmi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 52.a pantā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 8.b punkts (jauns) 8.b  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, lai mainītu šā panta 5. punktā noteikto formulu nolūkā ņemt vērā atbilstošas izmaiņas GloBE paraugnoteikumos. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 11.a punkts (jauns) 11.a   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, lai veiktu izmaiņas jebkurā no šā panta 1. punktā minētajām definīcijām vai grozītu jebkuru no pozīcijām, attiecībā uz kurām ir paredzētas korekcijas saskaņā ar šā panta 2., 3., 6., 7., 10. un 11. punktu, jo īpaši, lai ņemtu vērā nākotnes izmaiņas GloBE paraugnoteikumos. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Komisija ar īstenošanas aktu palīdzību var sīkāk precizēt šā panta 1. punktā izmantoto terminu nozīmi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 52.a pantā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 7. punkts – 1. daļa Atliktā nodokļa saistības, kas netiek samaksātas vai apvērstas piecos nākamajos fiskālajos gados, atgūst tiktāl, ciktāl tās nav ņemtas vērā sastāvā esošas vienības kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā. Atliktā nodokļa saistības, kas netiek samaksātas vai apvērstas trīs nākamajos fiskālajos gados, atgūst tiktāl, ciktāl tās nav ņemtas vērā sastāvā esošas vienības kopējā atliktā nodokļa korekcijas summā. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 7. punkts – 2. daļa Atgūto atliktā nodokļa saistību summu par fiskālo gadu uzskata par piektā iepriekšējā fiskālā gada aptverto nodokļu samazinājumu, un šāda gada efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli pārrēķina saskaņā ar 28. panta 1. punktu. Atgūto atliktā nodokļa saistību summu par fiskālo gadu uzskata par trešā iepriekšējā fiskālā gada aptverto nodokļu samazinājumu, un šāda gada efektīvo nodokļa likmi un virsnodokli pārrēķina saskaņā ar 28. panta 1. punktu. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 8.a punkts (jauns) 8.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, lai mainītu jebkuru no pozīcijām, kurām piemēro izņēmuma uzkrājumu saskaņā ar šā panta 8. punktu, jo īpaši, lai ņemtu vērā nākotnes izmaiņas GloBE paraugnoteikumos. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 9.a punkts (jauns) 9.a  Komisija ar īstenošanas aktu palīdzību var sīkāk precizēt šā panta 1. punktā noteiktajās definīcijās izmantoto terminu nozīmi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 52.a pantā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, lai mainītu šā panta 1. punktā noteiktās summas, jo īpaši, lai ņemtu vērā nākotnes izmaiņas GloBE paraugnoteikumos. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 4. punkts – ievaddaļa 4.  Ja viena SU grupa sadalās divās vai vairākās grupās (katra no tām — “atdalījusies grupa”), tad uzskata, ka katra atdalījusies grupa ir sasniegusi konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, ja tā ziņo: 4.  Ja viena SU grupa sadalās divās vai vairākās grupās (katra no tām — “atdalījusies grupa”), tad uzskata, ka katra atdalījusies grupa ir sasniegusi konsolidēto ieņēmumu robežvērtību vismaz sešu gadu laikā pēc atdalīšanās, ja tā ziņo: Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 1. punkts 1.  Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles ieguldījumu vienības sastāvā esoša īpašniekvienība var piemērot ar nodokli apliekamas sadales metodi attiecībā uz tās īpašumtiesībām ieguldījumu vienībā ar nosacījumu, ka sastāvā esošā īpašniekvienība nav ieguldījumu vienība, un ja var pamatoti paredzēt, ka tā būs apliekama ar nodokli par sadali no ieguldījumu vienības pēc nodokļa likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to. 1.  Pēc iesniedzējas sastāvā esošās vienības izvēles ieguldījumu vienības vai apdrošināšanas ieguldījumu vienības sastāvā esoša īpašniekvienība var piemērot ar nodokli apliekamas sadales metodi attiecībā uz tās īpašumtiesībām ieguldījumu vienībā ar nosacījumu, ka sastāvā esošā īpašniekvienība nav ieguldījumu vienība, un ja var pamatoti paredzēt, ka tā būs apliekama ar nodokli par sadali no ieguldījumu vienības pēc nodokļa likmes, kas vienāda ar minimālo nodokļa likmi vai pārsniedz to. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna) Ja citas SU grupas sastāvā esošas vienības nav izraudzījušās nevienu sastāvā esošu vienību, norīkotā vietēja vienība, kas atbild par virsnodokļa informācijas iesniegšanu, ir SU grupas vislielākā vienība, kura gada ienākumu ziņā atradusies tajā pašā dalībvalstī divus pēdējos gadus pēc kārtas. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 7.a punkts (jauns) 7.a  Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc Eiropas Parlamenta atzinuma saņemšanas vienprātīgi pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šajā direktīvā noteiktos iesniegšanas pienākumus un nodrošinātu nepieciešamo informācijas apmaiņu. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 1. punkts 1.  Virsnodokli, kas jāmaksā galīgajam mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 5. panta 2. punktu, samazina līdz nullei SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos piecos gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām. 1.  Virsnodokli, kas jāmaksā galīgajam mātesuzņēmumam, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 5. panta 2. punktu, samazina līdz nullei SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos trīs gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 2. punkts 2.  Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, virsnodokli, kas jāmaksā sastāvā esošai vienībai, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 13. panta 2. punktu, samazina līdz nullei šīs SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos piecos gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām. 2.  Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, virsnodokli, kas jāmaksā sastāvā esošai vienībai, kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī, saskaņā ar 13. panta 2. punktu, samazina līdz nullei šīs SU grupas starptautiskās darbības sākotnējā posma pirmajos trīs gados neatkarīgi no V nodaļā noteiktajām prasībām. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 4. punkts – 1. daļa Piecu fiskālo gadu periods, kas minēts 1. un 2. punktā, sākas no tā fiskālā gada sākuma, kurā SU grupa pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Trīs fiskālo gadu periods, kas minēts 1. un 2. punktā, sākas no tā fiskālā gada sākuma, kurā SU grupa pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 4. punkts – 2. daļa Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 1. punktā minētais piecu gadu periods sākas 2023. gada 1. janvārī. Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 1. punktā minētais trīs gadu periods sākas 2023. gada 1. janvārī. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 4. punkts – 3. daļa Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 2. punktā minētais piecu gadu periods sākas 2024. gada 1. janvārī. Attiecībā uz SU grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, 2. punktā minētais trīs gadu periods sākas 2024. gada 1. janvārī. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 50. pants – 1. punkts 1.  Galīgā mātesuzņēmuma, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, maksājamo virsnodokli saskaņā ar 49. pantu samazina līdz nullei pirmajos piecos fiskālajos gados, sākot no tā fiskālā gada pirmās dienas, kurā vietējā lielā grupa pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. 1.  Galīgā mātesuzņēmuma, kura atrašanās vieta ir dalībvalstī, maksājamo virsnodokli saskaņā ar 49. pantu samazina līdz nullei pirmajos trīs fiskālajos gados, sākot no tā fiskālā gada pirmās dienas, kurā vietējā lielā grupa pirmo reizi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 50. pants – 2. punkts 2.  Attiecībā uz lielām vietējām grupām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kad tā stājas spēkā, iepriekš minētais piecu gadu periods sākas 2023. gada 1. janvārī. svītrots Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 52. pants – 2. punkts 2.  Pilnvaras pieņemt 51. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. 2.  Pilnvaras pieņemt 51. panta 3. punktā, 4.a panta 4. punktā, 13. panta 8.b punktā, 15. panta 11.a punktā, 21. panta 8.a punktā, 29. panta 5.a punktā un 51. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 52. pants – 3. punkts 3.  Padome var jebkurā brīdī atsaukt 51. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Padome var jebkurā brīdī atsaukt 51. panta 3. punktā, 4.a panta 4. punktā, 13. panta 8.b punktā, 15. panta 11.a punktā, 21. panta 8.a punktā, 29. panta 5.a punktā un 51. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 52. pants – 5. punkts 5.  Saskaņā ar 51. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 5.  Saskaņā ar 51. panta 3. punktu, 4.a panta 4. punktu, 13. panta 8.b punktu, 15. panta 11.a punktu, 21. panta 8.a punktu, 29. panta 5.a punktu un 51. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 52.a pants (jauns) 52.a pants Komiteju procedūra 1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 1. daļa Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem, par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti pret tiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģējumu. Eiropas Parlamentu laicīgi informē par Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem, par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti pret tiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģējumu. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 53.a pants (jauns) 53.a pants Pārskatīšana Līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija pārskata šīs direktīvas piemērošanu un ziņo Padomei par tās darbību. Šajā ziņojumā aplūko to, vai šo direktīvu ir nepieciešams grozīt, ņemot vērā izmaiņas un norises starptautiskajā nodokļu kontekstā, jo īpaši attiecībā uz GloBE paraugnoteikumu īstenošanu ārpus Savienības un citu, vienpusēju, pieeju izstrādi attiecībā uz minimālās faktiskās nodokļa likmes piemērošanu SU grupām. Īpašu uzmanību tajā pievērš arī atbrīvojumu un atkāpju izmantošanai un to ietekmei uz iekšējā tirgus saskaņotību. Ziņojumā izvērtē noteikumu par ienākumu iekļaušanu pēc satura, fakultatīvā kvalificētā vietējā virsnodokļa un sadales nodokļa sistēmu režīma ietekmi uz to, cik efektīvi tiek nodrošināta minimālā faktiskā nodokļa uzlikšana. Ziņojumā izvērtē direktīvas ietekmi uz vismazāk attīstīto valstu un dalībvalstu nodokļu ieņēmumiem, uzņēmumu lēmumiem par ieguldīšanu, kā arī Savienības konkurētspēju pasaules ekonomikā. Tajā izvērtē SU grupām un lieliem vietējiem uzņēmumiem piemērotās robežvērtības samazināšanas ietekmi. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 53.b pants (jauns) 53.b pants Ierobežojoša klauzula 1.  Šī direktīva neskar to, kā dalībvalstis piemēro iekšzemes vai uz nolīgumiem balstītos noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni iekšzemes uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei un kuri attiecas uz noteikumu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem Padomes Direktīvas (ES) 2016/11641a 7. panta nozīmē, jo īpaši gadījumos, kad stingrāki noteikumi par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem izriet no ieteikumiem, kas iekļauti 2015. gada nobeiguma ziņojumā par ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projekta 3. darbību. 2.  Šī direktīva neskar to iekšzemes noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz alternatīviem veidiem, kādos minimālais nodoklis tiek uzlikts vietējām grupām vai uzņēmumiem. _________ 1a Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam — mikrodiplomi, individuāli mācību konti un apmācība ilgtspējīgas vides veicināšanai (2022/2568(RSP))

P9_TA(2022)0217 B9-0266/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu un Līgumu Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

–  ņemot vērā Iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada decembra galīgo ziņojumu “Eiropas pieeja mikroapliecinājumiem — augstākās izglītības mikroapliecinājumu konsultatīvās grupas sniegums”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas izglītības telpu: kopīga holistiska pieeja(2),

–  ņemot vērā Komisijai un Padomei uzdotos jautājumus par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam — mikrodiplomi, individuāli mācību konti un apmācība ilgtspējīgas vides veicināšanai (O-000011/2022 – B9‑0013/2022 un O‑000012/2022 – B9‑0014/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mūžizglītībai ir viena no būtiskākajām cilvēktiesībām, kam ir izšķirīga nozīme, lai spētu apgūt un saglabāt prasmes, pilnīgi un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē un efektīvi integrēties mainīgajā darba tirgū;

B.  tā kā Komisijas mērķis ir līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu;

C.  tā kā pārmaiņas darba tirgū novedušas pie tā, ka prasmes strauji noveco un pieaug pieprasījums pēc elastīgām mācību iespējām; tā kā motivācija, laiks un finansējums ir galvenie prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas faktori,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus līdz 2025. gadam Eiropas izglītības telpas satvarā izstrādāt Eiropas pieeju mikrodiplomiem, individuālus mācību kontus un apmācību ilgtspējīgas vides veicināšanai, kas uzlabotu mācīšanās elastību, paplašinātu mācību iespējas, padziļinātu savstarpējo atzīšanu, veidotu saikni ar digitālo un zaļo pārkārtošanos un stiprinātu gan augstākās izglītības, gan profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iestāžu lomu mūžizglītībā;

2.  uzsver, ka mikrodiplomi un individuālie mācību konti var būt svarīgi cilvēkiem, kuri vēlas paaugstināt kvalifikāciju, pārkvalificēties un iegūt oficiāli atzītu kvalifikāciju, lai neatpaliktu no straujajām pārmaiņām sabiedrībā un arvien digitalizētākā darba tirgus, kā arī mainītu personīgās izaugsmes vai augšupējas sociālās mobilitātes trajektoriju;

3.  aicina Padomi pieņemt vienotu Eiropas izglītības telpas mikrodiplomu definīciju un kopīgus standartus, kas būtu kvalitātes nodrošināšanas, atzīšanas, pārredzamības un pārnesamības pamats;

4.  aicina Komisiju izstrādāt stabilu instrumentu, kas motivētu dalībvalstis ieviest mikrodiplomus, kuriem arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgiem; atzīmē, ka Padomes ieteikuma priekšlikumā tas pašlaik nav iekļauts, un šajā sakarībā uzsver, ka iniciatīva “Eiropas universitātes” ir veiksmīgi izmēģināta un kalpo par paraugu;

5.  norāda, cik būtiski ir nodrošināt lietotājdraudzīgus un regulāri atjauninātus valstu reģistrus, kuriem jābūt redzamiem un viegli pieejamiem ES portālā, lai garantētu mikrodiplomu kvalitāti un padarītu mikrodiplomus pieejamus digitālā formātā nolūkā atbalstīt prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju un jaunu kompetenču apguvi, palielināt pārredzamību un uzlabot pārrobežu un starptautisko mobilitāti, apmaiņu un sadarbību;

6.  uzsver, ka Eiropas mikrodiplomi īpaši nepieciešami ir īsāku mācību periodu starpnozaru un pārrobežu atzīšanai, kas ir būtiski, lai veicinātu lielāku mobilitāti visā Eiropā; aicina Komisiju novērtēt un ziņot par mikrodiplomu izmantošanu to prasmju un kompetenču atzīšanā, kas iegūtas ar Eiropas mācību mobilitāti un pilsonisko iesaisti Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa programmā;

7.  uzsver, ka mikrodiplomiem jābūt atbalstošai lomai informālās un neformālās izglītības sasaistē ar formālo izglītību; mudina izstrādāt un īstenot vienotu sistēmu, lai atzītu prasmes, kompetences un metodiku, kas iegūtas informālās un neformālās mācīšanās procesā;

8.  uudina Komisiju ierosināt kopēju pieeju psihosociālajām un vispārīgajām prasmēm saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un UNESCO pieņemtajām definīcijām; uzsver, ka šai pieejai jābalstās uz pašreizējām iniciatīvām un projektiem, ko finansē saskaņā ar ES programmām, un uz Komisijas Kopīgā pētniecības centra politikas ziņojuma par mūžizglītības kompetencēm(3), un tā būtu jāizstrādā, apspriežoties ar dalībvalstīm, izglītības iestādēm, skolotājiem un darba tirgus rīcībspēkiem, lai inter alia risinātu īstenošanas praktiskos aspektus;

9.  atzīmē, ka mikrodiplomu automātiska savstarpēja atzīšana Eiropas izglītības telpā varētu būt solis ceļā uz kvalifikāciju plašāku automātiskās atzīšanas veicināšanu; uzskata, ka Eiropas mikrodiplomu saskaņotas sistēmas izveide, kurā iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas, būtu solis virzībā uz Eiropas izglītības spējas un globālās konkurētspējas stiprināšanu;

10.  atgādina publiskajām iestādēm par būtisko lomu, kāda tām ir līdzsvara nodrošināšanā attiecībā uz prasmēm, kuras apgūt piedāvā pieaugušajiem, un jo īpaši norāda, ka zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā pamata, transversālās, psihosociālās un vispārīgās prasmes ir tikpat svarīgas kā tehniskās prasmes;

11.  aicina augstākās izglītības iestādes izstrādāt mikrodiplomus, lai izglītojamajiem sniegtu sociāli integrētu, kvalitatīvu un iekļaujošu pieredzi, kas ietver brīvprātīgo darbu, mentorēšanu un darbu ar jaunatni studiju laikā;

12.  uzsver, cik būtiski ir nodrošināt resursus orientācijas un konsultāciju pakalpojumiem, lai palīdzētu pieaugušajiem un jauniešiem apzināt un apliecināt prasmes un kompetences, ko viņi jau ir ieguvuši neformālās mācīšanās ceļā, un parādīt viņiem ceļus, kā pilnveidot savas prasmes, un līdz ar to mikrodiplomi kļūtu par iekļaušanas instrumentiem, nevis saglabātu vai nostiprinātu tagadējās nevienlīdzīgās iespējas piekļūt prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai; prasa mikrodiplomus izmantot augstākās izglītības līmenī, lai galvenie saņēmēji nebūtu izglītojamie no grupām, kurām jau ir priekšrocības izglītības un profesionālā statusa ziņā;

13.  atzinīgi vērtē to, ka individuālie mācību konti kopā ar mikrodiplomiem ir izstrādāti tā, lai mūžizglītība kļūtu iekļaujošāka, pieejamāka un lētāka; atgādina, ka šīs iniciatīvas ir domātas visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, nodarbinātības statusa, ienākumiem vai izglītības līmeņa; uzsver, ka jāveicina mūžizglītības iespējas jauniešu vidū;

14.  prasa, lai izvēles iespējas, kas pieejamas ar individuāliem mācību kontiem, nebūtu pārāk šauri pielāgotas darba tirgus vajadzībām, bet lai tās dotu iespējas iedzīvotājiem, ļautu viņiem izdarīt individuālu izvēli un pavērtu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas;

15.  mudina dalībvalstis tiesības uz individuālu mācību kontu apmācību prioritārā kārtā piešķirt mazkvalificētiem pieaugušajiem, personām ar invaliditāti, nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem, personām no neaizsargātām vai marginalizētām grupām, bēgļiem un attālos vai lauku apvidos dzīvojošiem cilvēkiem un noteikt skaidrus kritērijus šo tiesību piešķiršanai;

16.  brīdina, lai mikrodiplomu un individuālo mācību kontu īstenošana neradītu neparedzētus šķēršļus pieaugušajiem, kuriem jāsedz ilgtermiņa un/vai formālās izglītības programmu izmaksas;

17.  uzskata, ka apmācība ilgtspējīgas vides veicināšanai jāintegrē izglītības programmās visā ES, ņemot vērā mūžizglītības perspektīvu, kas ietver Eiropas un globālā pilsoniskuma izglītību, lai izglītojamiem dotu iespēju kļūt par aktīviem iekļaujošākas un ilgtspējīgākas sabiedrības atbalstītājiem;

18.  uzsver visu triju iniciatīvu daudzveidīgo ieguvumu potenciālu, jo lielāka līdzdalība pieaugušo izglītības programmās ir saistīta ar labāku vides pratību, lielāku pilsonisko līdzdalību un stiprāku saikni ar vidi, kā arī labbūtības sajūtu un apmierinātību ar dzīvi;

19.  uzsver, cik būtiski ir iekļaut kultūras un radošās nozares, lai veicinātu domāšanu, kas ekonomisko reāliju reģenerēšanā būtu mērķēta uz ilgtspējīgu attīstību, kā to apliecina atsevišķas Eiropas kultūras galvaspilsētas un jaunās iespējas, ko sniedz jaunais Eiropas Bauhaus;

20.  prasa, lai šīs iniciatīvas būtu ļoti redzamas valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp tām jābūt ar Eiropas dimensiju un pievienoto vērtību, lai eiropieši skaidri varētu identificēt iespējamos ieguvumus un apzināties Eiropas izglītības telpas priekšrocības;

21.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0452. (3) Kopīgais pētniecības centrs, Science for Policy ziņojums, LifeComp: The European Framework for Personal, Social and Learning to Learn Key Competence, Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā (2022/2655(RSP))

P9_TA(2022)0218 RC-B9-0281/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ziņojumus par Ukrainu un Krieviju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1899. gada un 1907. gada Hāgas konvencijas,

–  ņemot vērā ANO 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un tās papildprotokolus,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) 1998. gada 17. jūlija Romas statūtus un 2010. gada Kampalas grozījumus attiecībā uz agresijas noziegumu,

–  ņemot vērā starptautisko tiesību principus, kuri ir atzīti Nirnbergas tribunāla statūtos un šā tribunāla spriedumā (Nirnbergas principi), kurus izstrādājusi ANO Starptautisko tiesību komisija un kuri nosaka, kas ir kara noziegums,

-  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1820 (2008) par seksuālu vardarbību kā kara ieroci un Rezolūciju Nr. 1888 (2009), ar ko izveido amatu “īpašais pārstāvis jautājumos par seksuālo vardarbību konflikta laikā”,

-  ņemot vērā izvarošanas kā kara sastāvdaļas definīciju, ko 1998. gadā noteica Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls Ruandai un Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls Dienvidslāvijai,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju par agresiju pret Ukrainu un 2022. gada 24. marta rezolūciju par agresijas pret Ukrainu humanitārajām sekām,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2022. gada 4. marta rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību jomā Ukrainā saistībā ar Krievijas agresiju, kurā iekļauts šīs padomes lēmums izveidot neatkarīgu starptautisku izmeklēšanas komisiju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2022. gada 28. aprīļa rezolūciju “The Russian Federation’s aggression against Ukraine: ensuring accountability for serious violations of international humanitarian law and other international crimes” (“Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu: nodrošināt saukšanu pie atbildības par smagiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem un citiem starptautiskiem noziegumiem”),

–  ņemot vērā 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju,

–  ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētājas Robertas Metsolas vizīti Ukrainā 2022. gada 1. aprīlī un viņas paziņojumu par starptautiskajiem kara noziegumiem, kas tiek pastrādāti Ukrainā,

-  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos ES vārdā sniegto 2022. gada 4. aprīļa paziņojumu par Krievijas pastrādātajām zvērībām Bučā un citās Ukrainas pilsētās,

–  ņemot vērā SKT prokurora Karim A.A. Khan QC 2022. gada 2. marta paziņojumu “Stāvoklis Ukrainā: no 39 SKT dalībvalstīm saņemtie iesniegumi par nodošanu izskatīšanai un izmeklēšanas sākšana”,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 2022. gada 13. aprīļa ziņojumu par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kuri Ukrainā pastrādāti kopš 2022. gada 24. februāra,

–  ņemot vērā 2006. gada Nolīgumu starp Starptautisko Krimināltiesu un Eiropas Savienību par sadarbību un palīdzības sniegšanu,

-  ņemot vērā Padomes 2022. gada 13. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2022/638, ar ko groza Lēmumu 2014/486/KĀDP par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine)(1), ar ko tika grozītas EUAM Ukraine pilnvaras, lai sniegtu atbalstu Ukrainas iestādēm un atvieglotu izmeklēšanu un vajāšanu tiesas ceļā par jebkādiem starptautiskiem noziegumiem, kuri pastrādāti saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu,

-  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu vākšanu, saglabāšanu un analīzi, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (COM(2022)0187),

–  ņemot vērā Human Rights Watch 2022. gada 3. aprīļa un 21. aprīļa ziņojumus par Ukrainu un Amnesty International 2022. gada 6. maija ziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka jaunu pret Ukrainu vērstā nelikumīgā, neizprovocētā un nepamatotā agresīvā kara fāzi, Krievijas bruņotie spēki un tiem pietuvinātas personas veic neselektīvus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, tostarp nolaupīšanu, ārpustiesas nāvessoda izpildi un spīdzināšanu gan tajos Ukrainas apgabalos, kuros tie iebrukuši nesen, gan iepriekš okupētajos apgabalos;

B.  tā kā tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši dzīvību vai tikuši ievainoti, aptuveni 7,7 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir tikuši pārvietoti iekšzemē un gandrīz 6 miljoni iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm; tā kā saskaņā ar Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisāra sniegto informāciju kopš 2022. gada 24. februāra no Ukrainas uz Krievijas Federāciju piespiedu kārtā ir deportēti 400 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, to skaitā vairāk nekā 200 000 bērnu; tā kā Krievijas bruņotie spēki un tiem pietuvinātas personas vairākkārt nav ļāvuši izveidot humanitāros koridorus un tādējādi bloķējuši vai kavējuši civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktajām teritorijām;

C.  tā kā Krievijas karaspēka un tam pietuvināto personu pastrādātās zvērības ir sasniegušas jaunu augstāko pakāpi, par ko liecina tas, ka svētdien, 2022. gada 3. aprīlī, Bučas — pilsētas, kas Ukrainas armijai nebija pieejama gandrīz mēnesi, — ielās tika atrastas nogalināto civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas; tā kā no vairākām iepriekš okupētām Ukrainas pilsētām, to skaitā Bučas, Irpiņas, Hostomeļas, Ivankivas, un no citām Ukrainas bruņoto spēku atbrīvotām vietām tiek ziņots par masu kapiem, kuros apglabāti simtiem cilvēku, un par ielās atrastiem noslepkavotiem civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, no kuriem dažiem bija aiz muguras sasietas rokas; tā kā iepriekš minētajiem gadījumiem līdzīgas zvērības, ļoti iespējams, regulāri notiek Ukrainas pilsētās un ciematos, kuros iebrukusi un kurus joprojām ir okupējusi Krievija un tai pietuvinātas personas, un tā kā kara noziegumu patiesais apmērs, iespējams, ir daudz lielāks, nekā līdz šim dokumentēts;

D.  tā kā daudzos ziņojumos, ko papildina fotoattēli un videomateriāli, ir dokumentēta tūlītēja nāvessoda izpilde civiliedzīvotājiem Krievijas okupētajos ciematos un pilsētās, civiliedzīvotāju arestēšana bez pienācīgas procedūras, bet ar nežēlīgu izturēšanos, kas klasificējama kā spīdzināšana, civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, izvarošana, kuru pastrādājuši Krievijas bruņoto spēku karavīri un šiem spēkiem pietuvinātas personas, un nevadītas artilērijas, kasešu munīcijas un kājnieku mīnu izmantošana Krievijas uzbrukumu laikā apdzīvotās teritorijās; tā kā Krievijas karavīri izmanto seksuālu vardarbību kā kara ieroci, lai salauztu Ukrainas iedzīvotāju garu, un kā spīdzināšanas veidu, lai panāktu atzīšanos, izmantojot izvarošanu, piespiedu pakļaušanu un seksuālas vardarbības draudus, kas vērsti pret bērniem, sievietēm, vīriešiem vai šo cilvēku radiniekiem; tā kā izvarošanu kā kara noziegumu ir visgrūtāk dokumentēt tādā veidā, lai ar attiecīgo lietu varētu vērsties tiesā un lai tā izturētu tiesas prāvas pārbaudi; tā kā no seksuāliem kara noziegumiem cietušie papildus fiziskam kaitējumam var saskarties ar dažādiem diskriminācijas un stigmatizācijas riskiem; tā kā laikam ir izšķiroša nozīme pierādījumu un liecību vākšanā un medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības sniegšanā no seksuālas vardarbības cietušajām personām;

E.  tā kā Krievijas bruņotie spēki un tiem pietuvinātas personas ir aizturējuši, nolaupījuši, izraudzījušies par uzbrukuma mērķi un nogalinājuši žurnālistus, pilsētu mērus un cilvēktiesību aizstāvjus; tā kā saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām žurnālistus un plašsaziņas līdzekļu darbiniekus aizsargā Ženēvas konvencijas I papildprotokola 79. pants; tā kā saskaņā ar Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības platformas rīcībā esošo informāciju ir nogalināti vismaz 10 Ukrainas un starptautisko plašsaziņas līdzekļu darbinieki un daudzi citi tikuši ievainoti;

F.  tā kā Krievijas bruņotie spēki un tiem pietuvinātas personas ir bijuši iesaistīti civilā īpašuma, tostarp pārtikas, apģērba, sadzīves tehnikas, malkas un liela daudzuma graudu, izlaupīšanā, kā arī civilās infrastruktūras apšaudē, tostarp tādu infrastruktūras objektu apšaudē, kuri paredzēti neaizsargāto sociālo grupu vajadzībām, kā arī dzīvojamo ēku, skolu, bērnudārzu un slimnīcu apšaudē; tā kā Krievijas Federācijas bruņotie spēki un tiem pietuvinātas personas sistemātiski izved mākslas darbus, artefaktus un citus priekšmetus, kuriem ir augsta kultūras vērtība; tā kā Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju vairāku simtu tūkstošu tonnu graudu nozagšanā un tā kā ANO ir apstiprinājusi, ka ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka Krievijas karaspēks ir nolaupījis Ukrainas graudu krājumus un iznīcinājis graudu uzglabāšanas noliktavas, tādējādi saasinot globālo pārtikas krīzi un veicinot iespējamu badu Ukrainā; tā kā gandrīz 25 miljoni tonnu graudu joprojām ir iestrēguši Ukrainā tāpēc, ka Krievija iznīcina loģistikas infrastruktūru un bloķē jūras ceļus; tā kā kara ietekme uz vidi un veselību arī būs postoša un ilga;

G.  tā kā četrās Ženēvas konvencijās un I papildprotokolā, kurus ir parakstījušas arī Ukraina un Krievijas Federācija, ir noteikts, ka smagi starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi līdzās citiem smagiem pārkāpumiem ir kara noziegums; tā kā ikviens, kas dod rīkojumu veikt vai veic šādas darbības vai ir to līdzdalībnieks, ir atbildīgs par šādiem noziegumiem;

H.  tā kā 2016. gada novembrī Krievija atsauca savu parakstu no Romas statūtiem; tā kā Ukraina nav parakstījusi Romas statūtus, taču ir divreiz īstenojusi savas prerogatīvas pieņemt SKT jurisdikciju attiecībā uz iespējamiem Romas statūtos minētiem noziegumiem, kas notikuši tās teritorijā, saskaņā ar Statūtu 12. panta 3. punktu;

I.  tā kā 2022. gada 2. martā SKT prokurors paziņoja, ka ir sācis izmeklēšanu par stāvokli Ukrainā, balstoties uz iesniegumiem, kas saņemti no SKT dalībvalstīm(2);

J.  tā kā 2022. gada 3. martā Ukraina ar 45 iesaistīto valstu atbalstu izmantoja EDSO Maskavas mehānismu, lai pievērstos cilvēktiesību pārkāpumiem un Krievijas iebrukuma Ukrainā humanitārajai ietekmei;

K.  tā kā pirmajos trīs kara mēnešos Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir sākusi vismaz 9300 izmeklēšanas par iespējamiem kara noziegumiem, tostarp izlaupīšanu, slepkavībām, spīdzināšanu un izvarošanu, un identificējusi simtiem personu no Krievijas, kuras tiek turētas aizdomās par šo noziegumu pastrādāšanu;

L.  tā kā valstu valdības un starptautiskās tiesu iestādes vairākkārt ir bijušas iniciatores centieniem panākt saukšanu pie atbildības, tostarp SKT sāktai oficiālai izmeklēšanai, kā arī Francijas, Vācijas, Lietuvas un Zviedrijas veiktai kriminālizmeklēšanai saskaņā ar universālās jurisdikcijas principu;

M.  tā kā 2022. gada 4. martā ANO Cilvēktiesību padome nobalsoja par starptautiskas izmeklēšanas komisijas izveidi Ukrainas jautājumā, kura ir pilnvarota izmeklēt cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus saistībā ar Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā; tā kā ANO Drošības padomes rīcība saistībā ar stāvokli Ukrainā ir paralizēta, jo Krievija var uzlikt veto jebkuram būtiskas rīcības mēģinājumam;

N.  tā kā 2022. gada 25. martā Polija, Lietuva un Ukraina paziņoja par kopējas izmeklēšanas komandas (KIK) izveidi, lai ar Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) atbalstu un SKT prokurora biroja līdzdalību vāktu pierādījumus un izmeklētu kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kā tika paziņots 2022. gada 25. aprīlī; tā kā, lai ātri spriestu tiesu, ir ļoti svarīgi koordinēt SKT un valdības struktūru veikto izmeklēšanu un citu mehānismu izmantošanu;

O.  tā kā SKT šajā situācijā nav jurisdikcijas attiecībā uz agresijas noziegumu, jo ne Ukraina, ne Krievijas Federācija nav ratificējusi Romas statūtus un to grozījumus, kas saistīti ar agresijas noziegumu; tā kā šis trūkums būtu jānovērš, izveidojot īpašu starptautisku tribunālu, kas būtu pilnvarots izmeklēt iespējamos agresijas noziegumus, ko pret Ukrainu pastrādājuši Krievijas un tās sabiedroto politiskie vadītāji un militārie komandieri, un vajāt tiesas ceļā šādus noziegumus pastrādājušās personas,

1.  atkārtoti pauž visstingrāko iespējamo nosodījumu par Krievijas pret Ukrainu vērsto neizprovocēto, nelikumīgo un nepamatoto agresīvo karu un iebrukumu Ukrainā un prasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus bruņotos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas saskaņā ar Starptautiskās Tiesas 2022. gada 16. marta rīkojumu;

2.  pauž vislielākās dusmas un sašutumu par ziņotajām zvērībām, tostarp pilsētu neselektīvu apšaudi ar artilērijas uguni, piespiedu deportācijām, aizliegtas munīcijas izmantošanu, uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kuri cenšas bēgt no konflikta zonām, izmantojot iepriekš saskaņotus humanitāros koridorus, civiliedzīvotāju nogalināšanu, seksuālo vardarbību, piespiedu pārvietošanu, tīšu izlaupīšanu un dzīvojamo rajonu un civilās infrastruktūras, tādas kā slimnīcas, medicīniskās telpas un aprīkojums, skolas, patvertnes un ātrās palīdzības mašīnas, izvēlēšanos par uzbrukuma mērķi, un norāda, ka visas šīs darbības ir kvalificējamas kā rupji starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi un var tikt kvalificētas kā Krievijas Federācijas un tai pietuvināto personu Ukrainā pastrādāti kara noziegumi un ka par nevienu no šim noziegumiem līdz šim neviens nav ticis ne vajāts tiesas ceļā, ne sodīts;

3.  stingri nosoda to, ka Krievijas bruņotie spēki un tiem pietuvinātās personas šausminošā un sistemātiskā veidā izmanto seksuālu un dzimumbalstītu vardarbību kā kara ieroci, un, atgādinot par ANO Rezolūciju Nr. 1820 (2008) par seksuālu vardarbību kā kara ieroci, apstiprina, ka izvarošana un cita veida seksuāla vardarbība var būt kara noziegums, noziegums pret cilvēci vai konstitutīvs akts attiecībā uz genocīdu un tāpēc par to būtu jāveic vajāšana tiesas ceļā saskaņā ar starptautisko tiesību noteikumiem un SKT Romas statūtiem, it īpaši to 7. un 8. pantu; pauž nožēlu par nelielo progresu, kas SKT ietvaros panākts faktiskā vajāšanā tiesas ceļā par pastrādātajiem seksuālajiem un dzimumbalstītajiem noziegumiem; uzskata, ka no nelikumīgā iebrukuma Ukrainā cietušo lietas šajā ziņā varētu radīt precedentu; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās pašlaik notiekošajās un turpmākajās izmeklēšanās;

4.  pauž pilnīgu atbalstu SKT prokurora sāktajai izmeklēšanai saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu Ukrainā, ANO Augstās cilvēktiesību komisāres biroja izmeklēšanas komisijas darbam un neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju centieniem vākt un saglabāt pierādījumus par kara noziegumiem; uzsver to, cik svarīgs ir ātrs darbs un progress, lai nodrošinātu nepieciešamos pierādījumus izmeklēšanai un visu to personu kriminālvajāšanai, kuras ir atbildīgas par kara noziegumu un citu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu atļaušanu, izdarīšanu un slēpšanu; uzsver nopietno risku, ka joprojām notiekošās karadarbības dēļ ar kara noziegumiem saistītie pierādījumi tiks iznīcināti un ka tos nebūs iespējams savākt un droši saglabāt, lai izmeklētu Ukrainā pastrādātos kara noziegumus; uzskata, ka ātrai rīcībai ir izšķiroša nozīme visu to pasākumu veikšanā, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesību pārkāpumus un kara noziegumus Ukrainā pastrādājušās personas tiek sauktas pie atbildības;

5.  prasa sniegt atbalstu SKT prokuroram izmeklēt un saukt pie atbildības personas, kuras tiek turētas aizdomās par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un, iespējams, genocīdu, sniedzot politisku atbalstu, darot pieejamus visus pieejamos pierādījumus, tostarp publiskos avotos pieejamus izlūkdatus, informāciju un datus, satelītattēlus un pārtvertos sakaros iegūtu informāciju, un nodrošinot SKT vispārējam budžetam pienācīgus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai pilnībā aizsargātu tās neatkarību un objektivitāti;

6.  atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta Ukrainas prokuroru un izmeklētāju centienus saukt pie atbildības personas, kas atbildīgas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un aicina ES dalībvalstis, starptautisko sabiedrību un attiecīgās iestādes pilnībā palīdzēt Ukrainas iestādēm šajā procesā;

7.  aicina dalībvalstis un Komisiju sniegt visu nepieciešamo palīdzību, lai stiprinātu Ukrainas tiesu iestāžu spējas un resursus, kas nepieciešami efektīvai kara noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu Ukrainas iestādēm, lai palīdzētu tām savas valsts līmenī izpildīt galvenos kritērijus cīņā pret nesodāmību par smagiem starptautiskiem noziegumiem, tostarp kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;

8.  prasa ES iestādēm un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus starptautiskajās institūcijās un procesos un SKT vai citos attiecīgos starptautiskos tribunālos vai tiesās, lai atbalstītu Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresijas noziegumiem; turklāt prasa, lai šī izmeklēšana un ar to saistītā kriminālvajāšana tiktu attiecināta arī uz visu Krievijas bruņoto spēku personālu un valdības amatpersonām, kas iesaistītas kara noziegumos; tādēļ atzinīgi vērtē datu vākšanu un izmeklēšanu, ko vairākas dalībvalstis uzsākušas saskaņā ar universālās jurisdikcijas principu un atbalstot SKT darbu; tāpat atzinīgi vērtē EUAM Ukraine grozītās pilnvaras, kas tai ļaus atbalstīt Ukrainas iestādes visu to starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kuri izdarīti saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā;

9.  aicina Krievijas varas iestādes nekavējoties izbeigt Ukrainas pilsoņu piespiedu pārvietošanu un ļaut Ukrainas pilsoņiem, kas piespiedu kārtā pārvietoti uz Krievijas Federācijas teritoriju, droši atgriezties Ukrainā;

10.  aicina dalībvalstis vākt pierādījumus un atbalstīt SKT prokurora veiktu izmeklēšanu, lai konstatētu, vai Krievijas bruņoto spēku un tiem pietuvinātu personu izdarītie kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci Ukrainā ir genocīds;

11.  uzstāj, ka ir jāuzlabo koordinācija starp dažādiem mehānismiem, kas izveidoti cīņai pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā, tostarp rīkojot starptautisku sanāksmi, kuras mērķis ir koordinēt pierādījumu vākšanu un tādējādi uzlabot pārskatatbildības procesu efektivitāti; aicina ES iestādes atbalstīt šos koordinācijas centienus;

12.  aicina ES iestādes, jo īpaši Komisiju, ar jau pastāvošu daudzpusējo forumu, piemēram, ANO un Eiropas Padomes, atbalstu nodrošināt iespēju nekavējoties izveidot atbilstošu juridisko pamatu, kas ļautu radīt īpašu starptautisku tribunālu, kurš piespriestu sodus par agresīvajiem noziegumiem, ko pret Ukrainu pastrādājuši Krievijas un tās sabiedroto politiskie līderi un militārie komandieri; aicina ES iestādes, jo īpaši Komisiju, pēc iespējas ātrāk nodrošināt visus nepieciešamos cilvēkresursus un budžeta resursus, kā arī administratīvo, izmeklēšanas un loģistikas atbalstu šā tribunāla izveidei;

13.  aicina ES iestādes, jo īpaši Komisiju, censties panākt līdzīgi domājošu starptautisko partneru un organizāciju, jo īpaši ANO Ģenerālās asamblejas, politisko atbalstu šā tribunāla izveidei;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Lietuva, Polija un Ukraina ir izveidojušas kopēju izmeklēšanas komandu, kuru koordinē Eurojust, kurā pirmo reizi piedalīsies SKT prokuratūra un kuras mērķis ir atvieglot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu kopējai izmeklēšanas komandai iesaistītajās valstīs, kā arī izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kuru rezultātā būtu iespējams vērsties SKT; mudina dalībvalstis pievienoties kopējai izmeklēšanas komandai;

15.  atzinīgi vērtē Komisijas 2022. gada 25. aprīļa priekšlikumu paplašināt Eurojust pilnvaras un operatīvās funkcijas attiecībā uz pierādījumu analīzi, saglabāšanu un apmaiņu, lai atbalstītu galveno starptautisko noziegumu, jo īpaši genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un saistītu noziedzīgu nodarījumu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem(3); aicina Eurojust izmantot šīs jaunās pilnvaras, lai atbalstītu dalībvalstu kompetentās iestādes pierādījumu analīzē un palīdzētu nodrošināt šādu pierādījumu turpmāku pieņemamību valstu vai starptautiskajās tiesās vai līdzvērtīgos mehānismos; uzsver, ka pilnvaru paplašināšana būtu jāapvieno ar pienācīgu Eurojust finansējuma palielinājumu;

16.  uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir pilnībā jāizmanto savas spējas un pieejamie juridiskie līdzekļi, lai sauktu pie atbildības kara noziegumu izdarītājus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropola gatavību atbalstīt kopēju izmeklēšanas komandu un aicina šo aģentūru pēc pieprasījuma cieši sadarboties ar Eurojust;

17.  atgādina, ka universālās jurisdikcijas principa mērķis ir censties nepieļaut, ka kara noziedznieki var palikt nesodīti, ļaujot visām valstīm izpildīt savu pienākumu saukt pie atbildības un sodīt vainīgos; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt dalībvalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm atbilstošus instrumentus, lai tās varētu efektīvi savākt pierādījumus, kas nepieciešami kara noziedznieku notiesāšanai; mudina dalībvalstis efektīvi izmantot universālās jurisdikcijas principu Ukrainā izdarīto kara noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai un pastiprināt savstarpējo sadarbību, Komisijai uzņemoties koordinējošu un veicinošu lomu;

18.  atkārtoti aicina Komisiju iesniegt ES rīcības plānu nesodāmības jomā un prasa tajā iekļaut īpašu sadaļu par Ukrainu;

19.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar SKT un Eurojust tās pārskatīto pilnvaru ietvaros strādāt pie tā, lai dokumentētu izvarošanu kara laikā, seksuālu izmantošanu un/vai cita veida seksuālu vardarbību Ukrainā, tostarp vācot statistikas datus vai izplatītākos pierādījumu veidus no attiecīgajiem ekspertiem un medicīniskajiem un farmaceitiskajiem ierakstiem, kā arī meklējot un dokumentējot ziņojumus par kara laikā notikušu izvarošanu Ukrainā, kuri parādās tiešsaistē presē un sociālajos medijos un pēc kuriem izmeklētāji var atrast no izvarošanas vai seksuālās vardarbības cietušās personas; prasa šo darbu papildināt ar līdzīgiem centieniem bēgļu nometnēs un, kad vien iespējams, uz vietas Ukrainā; prasa ES valstīm, uzņēmējvalstīm un tranzītvalstīm garantēt piekļuvi, tostarp izvarošanas upuriem, seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pakalpojumiem, jo īpaši ārkārtas kontracepcijai, pēckontakta profilaksei un abortiem;

20.  aicina starptautisko sabiedrību arī nopietni izmeklēt noziegumus pret vidi, jo īpaši milzīgu vides piesārņojumu, tostarp pārrobežu kaitējumu videi, un sodīt par tiem, jo Krievija turpina vērst triecienus pret rūpniecības objektiem un degvielas iekārtām, energoapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmām un citiem objektiem, radot plašu piesārņojumu un izpostot mitrājus, mežus, nacionālos parkus, aizsargājamās teritorijas, tostarp slēgto zonu 30 km rādiusā ap Černobiļu, un apdraudēto sugu dzīvotnes un tādējādi izraisot smagas ilgtermiņa sekas;

21.  mudina izmeklēt apgalvojumus par to, ka Krievijas spēki un tiem pietuvinātas personas izlaupa un iznīcina pārtikas noliktavas, kā arī veikt jēgpilnu novērtējumu par šādu darbību globālo ietekmi, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm, kuras importē pārtiku;

22.  uzsver, ka liela mēroga ES IT sistēmas ir svarīgas, lai nodrošinātu, ka kara noziedznieki nevar aizbēgt un nepamanīti iekļūt ES teritorijā; pauž pārliecību, ka pašreizējā ES tiesiskā regulējuma reforma attiecībā uz informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm paātrinās attiecīgās informācijas apkopošanu par kara noziedzniekiem dažādu dalībvalstu policijas datubāzēs;

23.  tomēr pauž nožēlu par to, ka Interpols nav izveidots tā, lai būtu iespēja apturēt dalību tajā, un aicina Interpolu vismaz apturēt Krievijas Valsts centrālā biroja piekļuvi Interpola datubāzēm;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt darbības, kas veicina cilvēktiesību aizstāvju, kā arī tiesnešu un prokuroru apmācību un informētību par digitālajiem pierādījumiem un cilvēktiesību pārkāpumu digitālu reģistrāciju, lai palielinātu skaidrību par pieņemamības kritērijiem valsts un starptautiskajās tiesās;

25.  atzinīgi vērtē to, ka Augstākā rada ir pieņēmusi Likumprojektu Nr. 7304, kas paredz atļaut SKT strādāt Ukrainā, un aicina Ukrainas iestādes atbalstīt centienus panākt vainīgo saukšanu pie atbildības par nopietniem starptautiskiem noziegumiem, steidzami ratificējot SKT Romas statūtus un oficiāli kļūstot par SKT locekli; aicina Ukrainas iestādes saskaņot Ukrainas tiesību aktus un procedūras ar starptautiskajām tiesībām, tādējādi stiprinot iekšējos juridiskos mehānismus, lai apkarotu nesodāmību par noziegumiem, saskaņot valsts tiesību aktus, jo īpaši Kriminālkodeksu, ar starptautiskajām krimināltiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un pieņemt skaidru un praktisku satvaru sadarbībai ar SKT un citām struktūrām, kas izmeklē Ukrainā izdarītos noziegumus; atgādina, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir stingri jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības;

26.  aicina Komisiju, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību nodrošināt lielākus finanšu resursus un tehnisko palīdzību, lai savāktu un glabātu milzīgo skaitu pierādījumu par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā; šajā sakarībā aicina ES atbalstīt šo procesu, palielinot līdzekļus no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē”;

27.  atzinīgi vērtē pret Krieviju vērsto sankciju paketes un uzsver, ka tagad par prioritāti ir jānosaka tas, ka šīs sankcijas pilnīgi un efektīvi īsteno visa ES un ES starptautiskie sabiedrotie; aicina ātri pieņemt sesto sankciju paketi; aicina Komisiju steidzami izveidot juridisku instrumentu, kas ļautu konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un līdzekļus, lai tos varētu izmantot reparāciju maksājumiem un Ukrainas rekonstrukcijai;

28.  pauž dziļu atzinību un cieņu attiecībā uz Ukrainas pilsoniskās sabiedrības darbu un apņēmību, tostarp tās darbu pie Ukrainā arvien notiekošo pārkāpumu dokumentēšanas un tās apņēmīgo atbalstu cīņai pret nesodāmību Ukrainā; atzīmē, ka Ukrainas teritorijā ir daudz nevalstisko organizāciju, kas cenšas dokumentēt kara noziegumus, tostarp masveida izvarošanu kara laikā, un ka to centieni ir jāatbalsta un jāapvieno; aicina visus starptautiskos un valstu pārskatatbildības rīcībspēkus cieši sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai palīdzētu tiesu procesos, tostarp uzlabojot piekļuvi informācijai un saziņu ar cietušajiem un skartajām kopienām, nodrošinot publicitāti, procesa pārredzamību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos un šādi reaģējot uz Krievijas Federācijas pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem;

29.  mudina dalībvalstis, tostarp piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas Piektajā komitejā un ANO, nodrošināt, ka ANO Cilvēktiesību padomes izmeklēšanas komisijai ir pietiekami finanšu resursi, lai neatkarīgi īstenotu visus savu pilnvaru aspektus;

30.  pauž dziļu nožēlu par lēmumu slēgt EDSO Īpašo novērošanas misiju Ukrainā, jo EDSO Pastāvīgajā padomē 2022. gada 31. martā netika panākta vienprātība par misijas pilnvaru pagarināšanu, un mudina dalībvalstis izpētīt visas iespējas atjaunot tās pilnvaras;

31.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī SKT prokuroram.

(1) OV L 117, 19.4.2022., 38. lpp. (2) 2022. gada 1. martā viņa birojs saņēma iesniegumu no SKT dalībvalsts Lietuvas Republikas. 2022. gada 2. martā ar kopīgu iesniegumu pie SKT vērsās koordinēta grupa, kurā ietilpst šādas SKT dalībvalstis: Albānijas Republika, Austrālijas Savienība, Austrijas Republika, Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Francijas Republika, Grieķijas Republika, Gruzija, Horvātijas Republika, Igaunijas Republika, Islande, Itālijas Republika, Īrija, Jaunzēlande, Kanāda, Kipras Republika, Kolumbijas Republika, Kostarikas Republika, Latvijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Lihtenšteinas Firstiste, Luksemburgas Lielhercogiste, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Norvēģijas Karaliste, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovākijas Republika, Slovēnijas Republika, Somijas Republika, Spānijas Karaliste, Šveices Konfederācija, Ungārija, Vācijas Federatīvā Republika un Zviedrijas Karaliste. (3) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu vākšanu, saglabāšanu un analīzi, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (COM(2022)0187).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā — ES rīcībspējas pastiprināšana (2022/2653(RSP))

P9_TA(2022)0219 RC-B9-0267/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu(1),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 25. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumu “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” (COM(2022)0108),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 27. maija darba dokumentu “Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšana” (SWD(2020)0098),

–  ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2022. gada 22. aprīļa ziņojumu par reģionālās ekonomikas perspektīvām “Europe: War Sets Back the European Recovery” (“Eiropa — karadarbība aptur Eiropas ekonomikas atveseļošanu”),

–  ņemot vērā 2022. gada 24. marta rezolūciju par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā(2),

–  ņemot vērā 2022. gada 5. maija rezolūciju par Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz sievietēm(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(4),

–  ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par makroekonomikas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai panāktu labāku ietekmi uz Eiropas reālo ekonomiku un uzlabotu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra pret Ukrainu vērš nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresīvu karu;

B.  tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir nopietna humanitārā krīze, kas skar miljoniem cilvēku un kas ES nenovēršami radīs smagu ekonomikas satricinājumu, kura ilgumu un mērogu ir grūti prognozēt;

C.  tā kā Ukrainas kara smagākās sekas ir zaudētās dzīvības un humanitārā krīze, ko rada aplenkto un pārvietoto personu daudzskaitlīgums; tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos sniegtajiem datiem līdz 2022. gada 5. maijam no Ukrainas ir aizbēguši vairāk nekā 5,7 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 85 % pašlaik mīt kādā ES valstī; tā kā ar humanitāro krīzi saistītais slogs lielā mērā gulstas uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Ukrainu;

D.  tā kā konflikta radītā ietekme uz vidi, ko izraisījuši sprādzieni, naftas/gāzes noplūdes un starpgadījumi ķīmiskajās rūpnīcās un atomelektrostacijās, rada lielas bažas gan Ukrainas, gan ES iedzīvotājiem; tā kā ES ir jāpalīdz aizsargāt pret kara radīto kaitējumu videi un likvidēt to un jāsoda par noziegumiem pret vidi, jo tiem neizbēgami būs ilgstošas sekas;

E.  tā kā Krievija ir vienpusēji nolēmusi pārtraukt gāzes piegādi Bulgārijai un Polijai; tā kā arvien vairāk ES dalībvalstu jau ir paudušas atbalstu pilnīga enerģijas embargo īstenošanai attiecībā uz Krieviju, lai izvairītos no minētās šantāžas;

F.  tā kā sankcijām ir milzīga ietekme uz Krievijas ekonomiku (saskaņā ar SVF datiem IKP ir samazinājies par 8,5 % un inflācija 2022. gadā ir sasniegusi 21,3 %); tā kā Eiropas fosilā kurināmā iepirkumi no Krievijas, par kuru piegādi tā Krievijai maksā līdz pat 800 miljoniem EUR dienā, joprojām nodrošina režīmam līdzekļus, kas palīdz finansēt karu; tā kā Komisija ir iesniegusi vērienīgu plānu sešu mēnešu laikā aizliegt Krievijas naftas importu un līdz gada beigām — rafinētu produktu importu;

G.  tā kā ekonomiskais konteksts apvienojumā ar vajadzīgo sankciju un migrācijas plūsmu ietekmi atstās būtiskas sekas uz sociālo un ekonomisko situāciju, cita starpā ES darba tirgiem un dzīves apstākļiem; tā kā kara izraisītā krīze var negatīvi ietekmēt izaugsmi un nodarbinātību, tostarp tas atsauksies uz finanšu tirgiem, enerģijas trūkumu un turpmāku enerģijas cenu spiedienu, pastāvīgām piegādes ķēdes problēmām un uzticēšanos;

H.  tā kā patēriņa cenu inflācija ES daudzās valstīs ir sasniegusi kopš 1970. gadiem vēl nepieredzētu līmeni, proti, 2022. gada aprīlī tas bija 7,5 %, kas ir augstākais rādītājs kopš vienotās valūtas ieviešanas, un šis kāpums lielākoties ir radies fosilās enerģijas cenu pieauguma dēļ; tā kā tas savukārt ir izraisījis lauksaimniecības cenu pieaugumu; tā kā ECB jaunākajā prognozē minēts, ka inflācijas līmenis (SPCI) samazināsies no vidēji 5,1 % 2022. gadā līdz 2,1 % 2023. gadā un 1,9 % 2024. gadā;

I.  tā kā augošā inflācija un jo īpaši straujais pārtikas un enerģijas cenu pieaugums visā ES ietekmē visneaizsargātākos iedzīvotājus, vēl vairāk palielinot nevienlīdzību un saasinot nabadzību un enerģētisko nabadzību; tā kā netiek prognozēts, ka algas pieaugs tik ātri, cik inflācija, un tādēļ darba ņēmēji zaudē pirktspēju un viņiem tuvākajos mēnešos varētu pasliktināties dzīves apstākļi; tā kā tas arī radīs lielāku spiedienu uz sociālās politikas spējām, kā arī uz automātiskajiem stabilizatoriem, piemēram, valstu bezdarba shēmām; tā kā Komisijas pieņemtais Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir bijis veiksmīgs;

J.  tā kā saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2022. gada aprīļa pasaules ekonomikas prognozi globālā izaugsme palēnināsies no aptuveni 6,1 % 2021. gadā līdz 3,6 % 2022. un 2023. gadā, kas ir par 0,8 un 0,2 procentpunktiem mazāk, nekā prognozēts janvārī; tā kā tiek prognozēts, ka izaugsme eurozonā samazināsies no aptuveni 5,3 % 2021. gadā līdz 2,8 % 2022. gadā un 2,3 % 2023. gadā;

K.  tā kā Komisijas priekšlikumā 2022. gada vienotam nodarbinātības ziņojumam ir norādīts, ka darbvietu saglabāšanas shēmu plaša izmantošana pandēmijas laikā bija atbildīga par salīdzinoši nelielo bezdarba pieaugumu 2021. gadā, proti, no 6 % pieauguma 2020. gadā līdz tikai 0,4 % 2021. gadā(6);

L.  tā kā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūtāk saņemt finansējumu nekā lielajiem uzņēmumiem; tā kā administratīvās procedūras īpaši apgrūtina MVU piekļuvi publiskajiem līdzekļiem; tā kā tādēļ, nosakot piekļuves nosacījumus, būtu jāņem vērā nepieciešamā procedūru vienkāršošana;

M.  tā kā Eiropas saskaras ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, augošo nevienlīdzību paaudžu starpā, mazākām sociālajām, veselības, ekonomiskajām un vides iespējām un resursiem, teritoriālajām atšķirībām un nevienlīdzīgu piekļuvi galvenajiem sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, darbvietām un uzņēmējdarbības iespējām, kā arī sociālajai infrastruktūrai; tā kā 2020. gadā 96,5 miljoniem cilvēku, proti, 21,9 % ES iedzīvotāju, draudēja nabadzība vai sociālā atstumtība; tā kā pēdējos desmit gados nabadzība un sociālā atstumtība ir samazinājusies; tā kā tās ir jāsamazina vēl vairāk; tā kā ES un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par nevienlīdzības mazināšanu; tā kā mums būtu jānovērš ilgtermiņa ekonomiskās un sociālās nelīdzsvarotības pamatcēloņi;

N.  tā kā aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli;

O.  tā kā, lai krīzes laikā nodrošinātu sociālo noturību, svarīgas ir stabilas sociālās aizsardzības sistēmas; tā kā galvenās sociālās sekas Eiropā ir dzīves dārdzības palielināšanās un preču un pakalpojumu cenu pieejamības samazināšanās, kas apdraud cilvēktiesības, piemēram, piekļuvi pārtikai, mājoklim, apģērbam, izglītībai, labvēlīgiem darba apstākļiem un aizsardzībai pret bezdarbu, kā arī medicīniskajai aprūpei;

P.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir noteikts mērķis ES samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu par vismaz 15 miljoniem un ir pieņemti vairāki priekšlikumi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu šo mērķi; tā kā pašreizējā situācijā šo mērķrādītāju sasniegt kļūst sarežģītāk, ņemot vērā turpmākajos mēnešos prognozēto nabadzības un bezdarba pieaugumu; tā kā sociālās aizsardzības sistēmas izjūt lielu spiedienu mazināt krīzes sociālo ietekmi, atbalstīt bēgļus un nodrošināt visiem iedzīvotājiem pienācīgus dzīves apstākļus, kā arī piekļuvi būtiskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un mājokļiem;

Q.  tā kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir aplēsusi, ka 2022. gadā virspeļņa sasniegs 200 miljardus EUR(7); tā kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir arī norādījusi, ka pagaidu fiskālie pasākumi attiecībā uz negaidītu papildu peļņu var tikt izmantoti publiskajiem ieņēmumiem, lai daļēji kompensētu lielākus rēķinus par enerģiju; tā kā Komisija 2022. gada martā ierosināja norādījumus par pagaidu nodokļu pasākumu ieviešanu attiecībā uz negaidītu papildu peļņu(8);

R.  tā kā Krievijas karš Ukrainā ir parādījis ES apņēmību, vienotību un spēku demokrātisko vērtību aizstāvēšanā; tā kā tas ir arī apliecinājis, ka ES ir vajadzīgas ekonomiskās, sociālās un institucionālās reformas, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas globālās sekas; tā kā ir absolūti nepieciešams saglabāt līdz šim iespaidīgo Savienības vienotību un solidaritāti, izmantojot visus pieejamos nemilitāros instrumentus, lai izbeigtu Krievijas agresiju pret Ukrainu, un izmantojot kolektīvus līdzekļus, lai novērstu tūlītējas sekas ES, kā arī saglabājot pašreizējo likumdošanas darba kārtību ar mērķi uzlabot Savienības sociālo, ekonomisko un vides noturību, neraugoties uz Putina vēlmi mūs sašķelt un pārtraukt šos centienus;

S.  tā kā ir jānodrošina sociālās tirgus ekonomikas darbība un vienotajam tirgum arī krīzes laikā ir pilnībā jāizmanto savs potenciāls Eiropas patērētāju labā un jāpalīdz sekmēt ražīgumu, Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un kvalitatīvu darbvietu radīšanu;

T.  tā kā Komisijai ir nākusi klajā ar konkrētiem pasākumiem, lai REPowerEU kļūtu par īstenību;

U.  tā kā ES ir jākļūst par reālu spēku pasaules arēnā ar spēju pašai rīkoties un pieņemt lēmumus, jo īpaši attiecībā uz aizsardzību, enerģētiku, lauksaimniecību, akvakultūru un rūpniecību;

V.  tā kā piekļuve seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām (SRVT) kļūst arvien sarežģītāka arī bēgļiem, kas ierodas Eiropas Savienībā; tā kā ES ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un īstenot ikvienas personas un ikvienas sievietes un meitenes tiesības bez diskriminācijas, piespiešanas un ar dzimumu saistītas vardarbības pilnībā kontrolēt jautājumus saistībā ar savu seksualitāti un seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām un brīvi un atbildīgi lemt par tiem,

Vispārīgi apsvērumi

1.  solidarizējas ar Ukrainas tautu un atzīst, ka aktīvam karam pie ES tiešajām robežām ir smagas sociālas un ekonomiskas sekas Eiropā; pilnībā apzinās, ka demokrātiju un brīvību nevar izteikt, izmantojot naudas ekvivalentu vai sociālo komfortu; atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par Krievijas Federācijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos tajā;

2.  uzsver, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un ES pamatotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmē ES ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas un nopietni apdraud tās atveseļošanas un noturības stratēģiju, kā arī vienotā tirgus integritāti;

3.  uzsver, ka pašreizējais karš Ukrainā ir saasinājis jau tā smago enerģijas cenu krīzi visā Eiropā, un tas tieši negatīvi ietekmē visu Eiropas iedzīvotāju pirktspēju un MVU; atgādina, ka pašreizējās augstās gāzes un elektroenerģijas cenas ietekmē lielāko daļu dalībvalstu, lai gan dažādā mērā un dažādos laikos, un ka pašreizējā cenu kāpuma dēļ ir vajadzīga ātra iejaukšanās, lai ar koordinētu ekonomikas un sociālās politikas atbildi noteiktu, novērstu un nepieļautu sociālekonomiskās sekas;

4.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt enerģētisko suverenitāti un neatkarību no Krievijas piegādēm, kā arī stratēģiskāku autonomiju un energoapgādes drošību, uzlabojot un nodrošinot lielas investīcijas ES enerģētikas infrastruktūrā, tostarp starpsavienojumos un pārrobežu infrastruktūrā atjaunīgās enerģijas ražošanai un energoefektivitātei;

5.  pauž pārliecību, ka krīzes laikā ir vēl vairāk jāstiprina Savienības solidaritātes spējas; aicina Komisiju un Padomi būt gatavām rīkoties, ja krīzes negatīvās sekas nevarēs pietiekami novērst ar pašreizējām programmām, un apņēmīgi, vienoti, ātri un solidāri ar šīs jaunās smagās krīzes skartajiem reaģēt, lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, jo īpaši MVU; uzsver, ka apņēmīga, koordinēta un solidāra Eiropas atbilde ir būtiska, lai ierobežotu krīzes izplatīšanos, identificējot, novēršot un mazinot tās ekonomiskās un sociālās sekas un tādējādi saglabājot Eiropas pilsoņu atbalstu darbībām, kas veiktas pret Krieviju, un citām darbībām, kas vajadzīgas, lai atbalstītu ukraiņu aizsardzības centienus; aicina ES iestādes piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un pamatojoties uz tās nopelniem;

6.  uzsver pilnīgu atbalstu Ukrainai un Ukrainas tautai; uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropadome apstiprinātu piecas sankciju paketes pret Krieviju, un aicina tās ātri un efektīvi īstenot; aicina dalībvalstis steidzami pieņemt sesto sankciju paketi, tostarp aizliegumu importēt Krievijas naftu, kā to ierosinājusi Komisija; atkārtoti aicina nekavējoties un pilnībā noteikt embargo Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes importam un pilnībā atteikties no Nord Stream 1 un Nord Stream 2; aicina steidzami pieņemt kaitējuma kontroles pasākumus attiecībā uz sankcijām, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem un mājsaimniecībām nenākas uzņemties šo politisko lēmumu slogu;

7.  atbalsta globālos centienus palīdzēt Ukrainai, jo īpaši G7 satvarā, un aicina atvieglot Ukrainas parādu; prasa, lai Komisija un dalībvalstis vadītu darbu pie Ukrainas solidaritātes trasta fonda un stratēģijas Ukrainas atjaunošanai pēc kara; atgādina par savu jau sen pausto nostāju, ka Parlaments ir pilnībā jāiesaista ES trasta fondu izveidē, uzraudzībā un ar tiem saistītajā operatīvo lēmumu pieņemšanā;

8.  aicina Padomi paplašināt to personu sarakstu, uz kurām tieši attiecas ES sankcijas, ietverot tajā Krievijas oligarhus, un to darīt, ņemot vērā Navaļnija fonda sagatavoto 6000 personu sarakstu; aicina paplašināt ES sankciju piemērošanu attiecībā uz medijiem, kas saistīti ar Krieviju un darbojas Eiropas Savienībā, jo īpaši ar Krievijas GRU saistīto “ziņu aģentūru” InfoRos;

9.  norāda, ka bijušie politiķi, piemēram, Esko Aho, Francois Fillon un Wolfgang Schüssel, nesen ir atkāpušies no amata Krievijas uzņēmumos, un stingri pieprasa, lai citi, piemēram, Karin Kneissl un Gerhard Schröder, darītu to pašu; turklāt aicina Padomi paplašināt to personu sarakstu, uz kurām attiecas ES sankcijas, iekļaujot arī lielo Krievijas uzņēmumu valdes locekļus no Eiropas un politiķus, kuri turpina saņemt Krievijas naudu;

Ekonomikas un sociālās krīzes koordinēta risināšana

10.  pauž pārliecību, ka efektīva reakcija īstermiņā noteikti veicinās ar augstajām enerģijas cenām saistītā sloga atvieglošanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un palīdzēs saglabāt pirktspēju, kvalitatīvu nodarbinātību un sabiedriskos pakalpojumus, vienlaikus turpinot īstenot Eiropas zaļo kursu un taisnīgu, digitālu un zaļu pārkārtošanos, kā arī stiprinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu; aicina nostiprināt iekšējo enerģijas tirgu, lai novērstu ES atkarības jomas un neradītu jaunas;

11.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi dažādot energoresursus, tehnoloģijas un piegādes ceļus un vienlaikus izvairīties no iesīkstes efekta, kā arī izstrādāt plaša mēroga plānu publiskā un privātā sektora investīcijām energoefektivitātē, atjaunīgajā enerģijā un ilgtspējīgās ilgtermiņa publiskās investīcijās klimata pārmaiņu un energoapgādes problēmas risināšanā; tāpēc aicina Komisiju uzlabot energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas, īpaši zaļā ūdeņraža, plānošanas un finansēšanas koordināciju; aicina īsā laikā pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā subsīdijas;

12.  atkārtoti norāda uz Komisijas aplēsēm par to, ka ir vajadzīgas papildu ikgadējas publiskās investīcijas trīsciparu miljardu vērtībā(9), lai risinātu ar digitālu, zaļu un taisnīgu pārkārtošanos un ekonomisko un sociālo atveseļošanu saistītās problēmas un iespējas; tādēļ uzsver, ka ES daudzus turpmākos gadus ir jāparedz stabilas un apjomīgākas investīcijas un jāuzlabo augšupēja konverģence;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis izvirzīt nosacījumus publiskajām investīcijām un finansiālajam atbalstam, tostarp publiskam finansiālajam atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumu elastīgumu, un attiecīgās prasības saistīt ar sabiedriskās politikas mērķiem, jo īpaši sociālajām, vides un finanšu prasībām, kuras saņēmējiem būtu jāizpilda tik ilgi, kamēr tie saņem publisko līdzekļu atbalstu, un vienlaikus jānodrošina godīga un atklāta konkurence, vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem un to pamatprincipu ievērošana, uz kuriem balstās mūsu vienotais tirgus;

14.  atzīst, ka nabadzības līmeņa ierobežošanā izšķiroša nozīme būs tam, kā tiks mazināta enerģijas cenu pieauguma ietekme uz neaizsargātām mājsaimniecībām; aicina dalībvalstis rīkoties efektīvi un mērķtiecīgi attiecībā uz pieaugošajiem sociālajiem izdevumiem, tostarp ienākumu atbalstu, mazināt enerģijas cenu pieauguma ietekmi, jo īpaši uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, un ar valsts politikas finansēšanas palīdzību palielināt energoefektivitāti un atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu; uzsver, ka nolūkā saglabāt mājsaimniecību pirktspēju algu pieauguma noteikšanā būtu jāņem vērā ilgtermiņa inflācija un ražīguma pieaugums;

15.  piekrīt Padomes aicinājumam Komisijai iesniegt priekšlikumus, ar ko efektīvi risinātu pārmērīgu elektroenerģijas cenu problēmu, vienlaikus saglabājot vienotā tirgus integritāti; atgādina par pašreizējām īstermiņa iespējām, ko piedāvā Komisija (tiešs atbalsts patērētājiem, izmantojot vaučerus, nodokļu atlaides vai “agregēto modeli/vienu pircēju”, valsts atbalstu, nodokļus, cenu griestus un regulatīvos pasākumus, piemēram, cenu starpības līgumus), lai samazinātu ārkārtīgi augsto cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem un vienlaikus novērstu kaitīgo ietekmi uz elektroenerģijas tirgiem; pauž bažas par iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu; aicina Komisiju novērtēt gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas tirgus darbību, jo īpaši uz gāzes cenas noteikšanas lomu galīgajā cenā;‑

16.  pauž dziļas bažas par Krievijas kara pret Ukrainu sekām attiecībā uz ES nodrošinātību ar pārtiku; uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo ES pieeja nodrošinātībai ar pārtiku un vajadzības gadījumā jāpalielina ilgtspējīgas ražošanas jauda, lai samazinātu ES pārtikas sistēmas vispārējo atkarību un palielinātu pārtikas piegādes ķēdes noturību; norāda uz milzīgā ražošanas izmaksu pieauguma izraisīto būtisko ietekmi uz agropārtikas nozari, kā minēts Parlamenta 2022. gada 24. marta rezolūcijā par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā; brīdina, ka daudzu valstu izziņotie eksporta ierobežojumi var izraisīt cenu pieaugumu, destabilizēt tirgus, veicināt badu un spekulatīvu praksi;

No Ukrainas uz laiku pārvietotu personu integrācija

17.  uzsver, ka karš Ukrainā un ar to saistītais dzīves dārdzības pieaugums, kā arī bezdarba risks varētu vēl vairāk saasināt to ģimeņu, bēgļu, sieviešu un bērnu stāvokli, kam draud nabadzība un sociālā atstumtība vai kam ir vajadzīga piekļuve kvalitatīvai aprūpei, ja netiks īstenoti pienācīgi papildu aizsardzības pasākumi; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprinātus centienus veltīt Eiropas Garantijas bērniem īstenošanai, nodrošinot piekļuvi bezmaksas kvalitatīviem pakalpojumiem bērniem, kas bēg no Ukrainas, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ES vienaudžiem uzņemošajās valstīs, un steidzami palielināt finansējumu Eiropas Garantijai bērniem, paredzot šim mērķim īpašu budžetu;

18.  uzskata, ka visās dalībvalstīs ir jānodrošina visu iedzīvotāju, jo īpaši ES nonākušo bēgļu sieviešu un meiteņu, kas ir bijušas kara noziegumu upuri, piekļuve pilnam veselības aprūpes pakalpojumu klāstam; aicina dalībvalstis palīdzēt uz laiku pārvietotām ukraiņu sievietēm, nodrošinot viņām vispārēju piekļuvi kvalitatīvai seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei bez diskriminācijas, piespiešanas un ļaunprātīgas izmantošanas, risināt jautājumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un novērst cilvēktiesību pārkāpumus, kas viņas skar; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par 1,5 miljonu EUR piešķiršanu īpašam projektam, kura mērķis ir atbalstīt ANO Iedzīvotāju fondu, lai palīdzētu sievietēm un meitenēm Ukrainā, sniedzot seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību nepavadītu nepilngadīgo, no ģimenes nošķirtu bērnu un bērnu, kas nāk no Ukrainas institucionālās aprūpes iestādēm, situācijai, lai nodrošinātu, ka tiek apmierinātas viņu tūlītējās vajadzības, ka viņi tiek pienācīgi identificēti un reģistrēti un ka dalībvalstis apmainās ar datiem, lai viņus atkal apvienotu ar ģimenēm vai vēlāk atkal iekļautu Ukrainas sabiedrībā, vienlaikus garantējot viņu aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu vai cilvēku tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz jaunām sievietēm un meitenēm;

20.  uzsver, ka Covid-19 krīze ir parādījusi migrējošo darba ņēmēju būtisko ieguldījumu Eiropas ekonomikas atbalstīšanā; tomēr brīdina, ka ļoti bieži migrējošie darba ņēmēji saskaras ar sliktiem darba un dzīves apstākļiem, sociālās aizsardzības trūkumu, biedrošanās brīvības un darba ņēmēju tiesību liegšanu, diskrimināciju un ksenofobiju, un pauž bažas par ziņotajiem gadījumiem, kad cilvēkus no Ukrainas ekspluatē darbavietā; aicina Komisiju un dalībvalstis risināt šos problemātiskos gadījumus un nodrošināt, ka Ukrainas darba ņēmēju tiesības tiek aizsargātas un viņu integrācija tiek īstenota, pilnībā ievērojot likumus, vienlīdzību un nediskrimināciju; uzskata, ka visā ES ir jāatbalsta arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arī veicot pasākumus, lai aizsargātu bēgļu darba un sociālās pamattiesības, organizētu un apvienotu bēgļus darba ņēmējus un nodrošinātu viņiem iespējas;

21.  aicina Komisiju sniegt arī finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kas ievēro tiesiskuma principus, bēgļu uzņemšanai un sociālajai un darba tirgus integrācijai, tostarp aprūpes pakalpojumiem, mājokļiem, pārtikai, materiālajai palīdzībai, mācību programmām un valsts nodarbinātības pakalpojumiem; uzsver nepieciešamību nodrošināt specializētu aizsardzību un aprūpi personām ar invaliditāti, kas ierodas no Ukrainas; aicina dalībvalstis atbalstīt valsts iestādes, uzņemšanas, izglītības un nodarbinātības centrus, NVO un labdarības organizācijas, tām izmantojot ES prasmju profila noteikšanas rīku, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem;

22.  norāda, ka būtu labāk jāfinansē Eiropas garīgās veselības sistēmas un ka iedzīvotājiem kopumā var būt grūti piekļūt aprūpei, un tā būtu jāuzlabo; uzsver, ka tas ir vēl sarežģītāk bēgļiem un citiem migrantiem; uzskata, ka būs ļoti svarīgi būtiski palielināt finansējumu klīniskiem garīgās veselības pakalpojumiem, lai atbalstītu bēgļus traumu pārvarēšanā, līdztekus izmantojot neklīniskas pieejas partnerībā ar skolām, kopienu organizācijām un citiem;

Jauns Eiropas noturības pasākumu kopums

Iedzīvotājiem paredzēts sociālās noturības pasākumu kopums

23.  uzsver, ka ir sagaidāms, ka ekonomiskā un sociālā situācija ES turpmākajos mēnešos varētu vēl vairāk pasliktināties, un tas notiks, ņemot vērā vairāku faktoru kombināciju, proti, vēl augstākas enerģijas cenas, kas izraisīs lielākus izdevumus par apkuri, un augstāku inflāciju attiecībā uz citām precēm un pakalpojumiem; atkārtoti norāda, ka joprojām būtu jāuzrauga veselības apdraudējumi; uzskata, ka ES būtu svarīgi paredzēt minētās tendences un līdz 2022. gada vasarai ieviest politikas satvaru un konkrētas dalībvalstīm paredzētas iniciatīvas, kuru mērķis būtu atbalstīt visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas; piekrīt Padomes aicinājumam dalībvalstīm un Komisijai, ņemot vērā nākamo ziemas sezonu, steidzami izveidot nepieciešamos solidaritātes un kompensācijas mehānismus un kopīgi strādāt pie vienotiem pasākumiem;

24.  aicina izstrādāt pagaidu Eiropas sociālās noturības pasākumu kopumu, ar ko koordinē tādus pasākumus un līdzekļus, kuru mērķis ir stiprināt sociālās labklājības un sociālās aizsardzības sistēmas ES, tostarp turpināt un refinansēt instrumentu SURE, kamēr vien kara sociālekonomiskās sekas joprojām negatīvi ietekmē darba tirgu, un izveidot sociālās glābšanas mehānismu ar lielāku publisko atbalstu pastāvošajiem instrumentiem, kas paredzēti visnabadzīgākajiem mūsu sabiedrības locekļiem; turklāt aicina ātri pieņemt Sociālo klimata fondu; aicina stiprināt investīcijas sociālajos klimata pasākumos; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju attiecīgā gadījumā uz laiku apturēt valstu īres indeksācijas shēmas;

25.  aicina Komisiju organizēt turpmākos pasākumus saistībā ar Porto sociālo samitu, kurā piedalītos ES iestādes un sociālie partneri, lai apspriestu problēmas, ko rada ārkārtējā situācija, kurā mēs saskaramies ar augošo inflāciju un tās sociālajām sekām, jo īpaši attiecībā uz dzīves apstākļiem, taisnīgu bagātības pārdali starp dažādām sabiedrības grupām un pienācīgu atalgojumu, un strādāt pie tā, lai atjauninātu Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu nolūkā nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu, vajadzības gadījumā pieņemot papildu priekšlikumus un/vai finanšu līdzekļus;

26.  uzsver, ka Komisija iesniegs Padomei ieteikumu par satvaru minimālo ienākumu shēmām, lai aizsargātu tiesības uz pienācīgu dzīvi, izskaustu nabadzību un risinātu atbilstīguma un seguma jautājumus, tostarp aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulu, jo tas ir steidzami vajadzīgs; atgādina, ka Komisija konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ir ierosinājusi minimālo ienākumu shēmas un norādījusi, ka ne visas dalībvalstis ir noteikušas tādu minimālo ienākumu līmeni, kas pārsniedz nabadzības slieksni; turklāt aicina pieņemt pabalstu shēmas kvalifikācijas iegūšanai cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība un kas vēlas pieteikties arodapmācībai vai terciārai izglītībai, ar mērķi segt minēto iedzīvotāju izglītības izmaksas un pamatvajadzības;

27.  atgādina, ka Covid-19 krīze ir īpaši skārusi jauniešus nodarbinātības, izglītības, apmācības un garīgās labklājības ziņā; pauž bažas par to, ka Krievijas agresijas Ukrainā izraisītās pašreizējās krīzes ekonomiskās ietekmes dēļ vēl vairāk jauniešu Eiropā paliks bez darba, un tas radīs ilgstošas sociālekonomiskās sekas;

28.  atgādina, ka tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni, tostarp mājokli, ir iekļautas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā; brīdina, ka mājokļu tirgus Eiropā tiks pakļauts vēl lielākam spiedienam, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai visiem nodrošinātu piekļuvi pienācīgam mājoklim par pieņemamu cenu, izmantojot valstu reformu programmās iekļautos valstu plānus par cenas ziņā pieņemamiem mājokļiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai;

29.  brīdina par notiekošā kara ietekmi uz globālajām pārtikas piegādes ķēdēm un pārtikas cenām, kā arī par sekām uz pirktspēju; ņemot vērā pārtikas cenu pieaugumu, uzsver to, ka jaunajā ESF+ sociālās integrācijas pasākumiem ir pieņemts lielāks minimālais piešķīrums, kā arī paredzēts piešķirt papildus 3 % pasākumiem, kuri ietverti EAFVP, un mudina dalībvalstis piešķirt vairāk nekā minimālās summas, kas noteiktas saskaņā ar ESF+;

Ekonomikas atvieglojumu pakete uzņēmumiem

30.  atkārtoti aicina ES rīkoties saskaņoti nolūkā novērst ekonomiskās un sociālās sekas, ko rada Krievijas karš pret Ukrainu un noteiktās sankcijas; ierosina izveidot uzņēmumiem paredzētu ekonomikas atvieglojumu paketi, kurā būtu paredzēti ekonomikas, budžeta un leģislatīvie elementi un publiskās investīcijas, neapdraudot ES 2030. un 2050. gada klimata mērķus; uzskata, ka šādā paketē būtu vismaz jāparedz, ka:

31.  uzsver Padomes nesenos secinājumus, kuros dalībvalstis un Komisija tika aicinātas arī turpmāk pēc iespējas labāk izmantot attiecīgo valsts atbalsta instrumentu kopumu, tostarp jauno valsts atbalsta pagaidu krīzes regulējumu; šajā sakarā uzsver, ka Komisijas iesniegtajā valsts atbalsta regulējumā trūkst ilgtspējas un sociālo nosacījumu; stingri prasa, lai ES iestādes un dalībvalstis nodrošinātu, ka pandēmijas un kara ekonomiskās ietekmes novēršanai paredzētais publiskais finansiālais atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts ar nosacījumu, ka tas tiek izmantots darba ņēmēju atbalstam un ka to saņemošie uzņēmumi atturas no prēmiju piešķiršanas vadībai, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, dividenžu izmaksas vai akciju atpirkšanas programmu piedāvāšanas, kamēr tie saņem šo atbalstu;

32.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija drīzumā pieņems Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu; mudina Komisiju šāda tiesiskā regulējuma kontekstā integrēt noteikumus, ar ko nosaka noturības spriedzes testus uzņēmumiem, kuri būtu līdzīgi finanšu iestādēm paredzētajiem spriedzes testiem un ar kuriem kartētu, novērtētu un sniegtu potenciālas atbildes uz to piegādes ķēžu riskiem, ietverot papildu sekas, kā arī sociālos, vides un politiskos riskus;

33.  atgādina, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir svarīgs ES ekonomikas pamats; uzsver, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izgaismojis vairākas ES pieprasījuma un piedāvājuma noturības problēmas, kas ietekmē tās nozares un sadrumstalo vienoto tirgu; aicina Komisiju nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem, lai mudinātu privātos dalībniekus ieguldīt ES un jo īpaši nostiprināt vienoto pakalpojumu tirgu, gūt progresu kapitāla tirgu savienībā un banku savienībā, kā arī izmantot jaunus publiskā un privātā sektora partnerības veidus, kuros valsts uzņemas ierobežotus finansēšanas riskus, lai piesaistītu vairāk privātā sektora ieguldījumu darbību, piemēram, Covid atbalsta shēmas MVU;

ES rīcībspējas stiprināšana

34.  uzsver, ka, ES reaģējot uz Covid krīzi Eiropā, Eiropas iedzīvotāji juta, ka ES viņus aizsargā un paver perspektīvas, jo īpaši izveidojot programmu SURE un NextGenerationEU (NGEU); uzsver, ka ne NGEU fonds un tā Atveseļošanas un noturības fonda komponents, ne elastība saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam nav pietiekama, lai pilnībā segtu finansiālās vajadzības, ko radījis karš Ukrainā; atgādina, ka šie instrumenti netika ne izstrādāti, ne plānoti, lai risinātu jaunos izaicinājumus, kas izriet no Krievijas agresijas un iebrukuma, un vienlaikus saglabātu investīcijas ES programmās un politikā, tostarp tādās svarīgās prioritātēs kā taisnīgā, zaļā un digitālā pārkārtošanās;

35.  uzsver vajadzību optimāli izmantot pašreizējās finansēšanas iespējas, elastību un citus noteikumus, kas izklāstīti DFS regulā un Finanšu regulā; tomēr pauž pārliecību, ka ES budžetā ir jāparedz papildu elastība, lai reaģētu uz neparedzētām un steidzamām vajadzībām, tostarp pilnībā ir jāizmanto atceltās saistības; aicina Komisiju veikt padziļinātu pašreizējās DFS darbības novērtēšanu un pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2023. gada pirmajā ceturksnī izstrādāt tiesību akta priekšlikumu visaptverošai DFS pārskatīšanai; sagaida, ka šādā pārskatīšanā tiks ņemtas vērā Ukrainas kara ilgtermiņa sekas un veiktie ārkārtas pasākumi;

36.  atgādina par savu gatavību mobilizēt visus pieejamos ES budžeta instrumentus, lai sniegtu pēc iespējas lielāku finansiālo atbalstu cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā, un brīdina, ka šāda mobilizācija nedrīkstētu kaitēt pašreizējām programmām un darbībām; aicina Komisiju apzināt papildu nepiešķirtos resursus, jo īpaši no iepriekšējas plānošanas, kurus var mobilizēt, lai atbalstītu Ukrainu un novērstu kara sekas;

37.  atzinīgi vērtē Komisijas jaunajā programmā REPowerEU izklāstīto plānu padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā krietnu laiku pirms 2030. gada, sākot ar gāzi, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā; aicina Komisiju izpētīt, kā šo programmu varētu izmantot kopā ar valstu atveseļošanas un noturības plāniem, lai veicinātu investīcijas enerģētikas pārkārtošanā, tostarp finansējot daudzvalstu projektus enerģētiskās drošības jomā;

38.  aicina ātri īstenot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, jo īpaši enerģētikas jomā, gan valstu, gan Eiropas līmenī; pauž stingru pārliecību, ka abiem instrumentiem būtu jāpalielina ES stratēģiskā autonomija;

39.  atgādina, ka nav noslēgti līgumi par aizdevumiem vairāk nekā 200 miljardu EUR apmērā; tādēļ aicina dalībvalstis saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu izmantot nepieprasītos ANM aizdevumus, lai segtu kara radītās negatīvās ekonomiskās un sociālās izmaksas;

40.  norāda uz SVF secinājumiem, ka jaunu satricinājumu novēršanai labāk piemērota ir fiskālā politika, nevis monetārā politika, un ka būtu jāļauj brīvi darboties automātiskiem fiskālajiem stabilizatoriem, savukārt papildu izdevumi jāpiešķir cita starpā humānajai palīdzībai bēgļiem un pārvedumiem mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un mērķtiecīgam atbalstam neaizsargātiem, bet dzīvotspējīgiem uzņēmumiem;

41.  norāda uz Komisijas paziņojumu par fiskālās politikas norādēm 2023. gadam(10) un tās aicinājumu saglabāt atbalstošu fiskālo nostāju, vienlaikus esot gataviem reaģēt uz ekonomiskās un sociālās situācijas dinamiku; sagaida, ka Komisija nāks klajā ar fiskālās politikas pasākumu kopumu, lai reaģētu uz ekonomikas satricinājumiem un nabadzības līmeņa pieaugumu; turklāt šajā sakarā sagaida, ka vispārējā izņēmuma klauzula paliks aktivizēta tik ilgi, cik ilgi tas būs pamatoti nepieciešams; uzskata, ka atgriešanās pie fiskālajiem noteikumiem pašreizējos apstākļos varētu radīt neparedzētas sekas ES ekonomikai un dalībvalstu spējai pārvarēt pašreizējo krīzi;

42.  ņemot vērā pašreizējās globālās ģeopolitiskās problēmas, piemēram, Covid-19 pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā, izmanto iespēju pārskatīt ES ekonomikas pārvaldību, lai palielinātu tās noturību pret satricinājumiem un krīzēm un stiprinātu tās sociālo un enerģētisko dimensiju; aicina Komisiju pārstrādāt visaptverošo ekonomikas politikas reakciju uz pašreizējo krīzi, lai efektīvi risinātu ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības problēmu, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgas milzīgas investīcijas;

43.  aicina Komisiju sākt ES fiskālo noteikumu pārskatīšanu; norāda, ka ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšanā ir jāņem vērā pandēmijas sekas, karš un ietekme uz enerģētikas pārkārtošanu;

44.  aicina izveidot jaunu speciālu Eiropas fondu (Eiropas stratēģiskās autonomijas fondu), no kura tiktu finansēta pārrobežu energoinfrastruktūra, izvairoties no atkarības no fosilajiem kurināmiem, kā arī atjaunīgās enerģijas ražošana un energoefektivitāte, pastiprinot virzību uz Eiropas zaļo kursu, kā arī kiberdrošību, rūpniecības konkurētspēju, aprites ekonomiku, nodrošinātību ar pārtiku un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi nākamajās desmitgadēs nodrošinot Eiropas autonomiju un aizsargājot kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus; stingri prasa, lai ikviens šāds jauns fonds tiktu veidots saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un darbotos pilnīgā Eiropas Parlamenta pārraudzībā un tiešā Komisijas pārvaldībā; uzsver, ka tā kopējā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz skaidru investīciju nepietiekamības un izmaksu novērtējumu; aicina to visu balstīt uz pieredzi, kas gūta saistībā ar NGEU;

45.  uzsver, ka vienlaikus ir vajadzīgi jauni ES pašu resursi, lai vismaz segtu NGEU atmaksāšanas izmaksas (pamatsummu un procentus) un ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu ES budžeta finansēšanu nolūkā izvairīties no tā, ka jaunās ES prioritātes tiek finansētas uz pašreizējo ES programmu un politikas virzienu rēķina; ir apņēmies cieši uzraudzīt, kā no 2020. gada decembra tiek īstenots saskaņotais un juridiski saistošais pašu resursu ceļvedis; mudina Padomi paātrināt sarunas par pirmo ES pašu resursu grozu, kas ietver ieņēmumus no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un lielāko un rentablāko daudznacionālo uzņēmumu peļņas daļu, lai panāktu vienošanos pirms 2023. gada budžeta procedūras pabeigšanas; atkārtoti prasa bez turpmākas kavēšanās ieviest otro jaunu pašu resursu grozu, tostarp finanšu darījumu nodokli, un mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu līdz 2023. gada decembrim; uzsver, ka jāveic turpmāki pasākumi, ja ierosinātie jaunie pašu resursi netiek pieņemti vai ES budžetā nerada paredzamo ieņēmumu līmeni; šajā sakarā norāda uz to, cik svarīgs ir regulārs dialogs starp trijām iestādēm par pašu resursiem;

46.  norāda, ka, kā uzsvērusi Eiropadome, pagaidu nodokļu uzlikšana vai regulatīvā intervence attiecībā uz negaidītu papildu peļņu varētu būt valsts publiskā finansējuma avots; aicina Komisiju koordinēt negaidītas papildu peļņas nodokļa shēmu vai citu regulatīvo pasākumu izstrādi, lai tos izmantotu Ukrainas kara sociālo un ekonomisko seku mazināšanai ES;

47.  uzsver, ka ir steidzami jāīsteno ESAO 2. pīlāra nolīgums par minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu, papildus 1. pīlāram, kas koncentrējas uz taisnīgāku peļņas sadali un nodokļu uzlikšanas tiesībām starp valstīm attiecībā uz lielākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, tostarp tiem, kas darbojas digitālajā nozarē(11);

48.  atkārtoti norāda, ka ir steidzami jāapkaro izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana un agresīva nodokļu plānošana, veicot turpmākas reformas, tostarp tās, ko ierosinājusi Rīcības kodeksa jautājumu grupa uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos saskaņā ar Parlamenta ieteikumiem; aicina Padomi pēc Parlamenta atzinuma saņemšanas panākt vienošanos par Komisijas priekšlikumiem par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu(12) un par direktīvu, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām(13);

49.  atzinīgi vērtē Komisijas pieprasīto priekšizpēti par ES aktīvu reģistru, kas izriet no īpaša Parlamenta pieprasījuma; norāda, ka šāda mehānisms varētu nodrošināt valsts iestādēm laicīgu piekļuvi informācijai par augstas vērtības aktīvu un preču īpašumtiesībām visā ES un tādējādi efektīvi ierobežotu centienus apiet mērķtiecīgas finansiālas sankcijas un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāpieprasa, lai jurisdikcijas, kas atrodas ārpus ES, atklātu informāciju par to personu un vienību aktīvu īpašumtiesībām, kurām piemēro sankcijas to jurisdikcijā;

50.  atkārtoti aicina izmantot satvaru sarunām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu kopumu, lai novērstu pašreizējās nepilnības, kas ļauj slēpt faktisko īpašumtiesību struktūras, un nodrošināt, ka visi attiecīgie aktīvi, kuri ir sarakstā iekļauto Krievijas oligarhu turējumā ES, tiek konfiscēti saskaņā ar ES tiesisko regulējumu; atzinīgi vērtē darbu, ko šajā sakarā veikusi Komisijas darba grupa “Freeze and Seize”;

o
o   o

51.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0121. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0099. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0206. (4) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (5) OV C 99, 1.3.2022., 191. lpp. (6) Komisijas 2021. gada 24. novembra priekšlikums 2022. gada vienotam nodarbinātības ziņojumam (COM(2021)0743). (7) https://www.iea.org/reports/a-10-point-plan-to-reduce-the-european-unions-reliance-on-russian-natural-gas (8) Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojums “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” (COM(2022)0108). (9) Komisijas dienestu 2020. gada 27. maija darba dokuments par Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšanu (SWD(2020)0098), 16. lpp. (10) Komisijas 2022. gada 2. marta paziņojums par fiskālās politikas norādēm 2023. gadam (COM(2022)0085). (11) Sk. atbildi, ko komisārs Džentiloni sniedza 2022. gada 15. februārī, atbildot uz rakstisko jautājumu E-005563/2021 par dalībvalstu un ES nodokļu ieņēmumiem saskaņā ar ESAO vienošanos. (12) Komisijas 2021. gada 14. jūlija priekšlikums Padomes direktīvai, kas pārkārto Savienības noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (COM(2021)0563). (13) Komisijas 2021. gada 22. decembra priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām (COM(2021)0565).