Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. jūnija lēmums par Margreet Fröberg iecelšanu atlases komitejā, kura izveidota saskaņā ar 14. panta 3. punktu Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (2022/2043(INS))

P9_TA(2022)0220 B9-0290/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 14. panta 3. punktu Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei(1),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšlikumu (B9-0290/2022),

–  ņemot vērā Reglamentu,

A.  tā kā Margreet Fröberg atbilst Padomes Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem,

1.  ierosina iecelt Margreet Fröberg atlases komitejā;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, par to, lai pagarinātu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, par Galileo un GPS satelītu navigācijas sistēmu un saistīto programmu veicināšanu, nodrošināšanu un izmantošanu (06531/2022 – C9-0147/2022 – 2022/0005(NLE))

P9_TA(2022)0221 A9-0153/2022

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06531/2022),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 189. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C9‑0147/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A9‑0153/2022),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma pagarināšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. jūnija rezolūcija par Komisijas 2021. gada ziņojumu par Turciju (2021/2250(INI))

P9_TA(2022)0222 A9-0149/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu „2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644) un tam pievienoto 2021. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2021)0290),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)(1),

–  ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai un to, ka — tāpat kā visu pievienošanās valstu gadījumā — Turcijas iestāšanās ES ir atkarīga no tās pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem, un nepieciešamību normalizēt tās attiecības ar visām ES dalībvalstīm, tostarp Kipras Republiku,

–  ņemot vērā deklarāciju, ar ko 2005. gada 21. septembrī nāca klajā Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis un kura sekoja Turcijas deklarācijai, kuru tā sniedza pēc Ankaras nolīguma Papildprotokola parakstīšanas 2005. gada 29. jūlijā, un kurā cita starpā noteikts, ka atzīšana no visu dalībvalstu puses ir nepieciešams sarunu komponents, un to, ka Turcijai ir jāturpina normalizēt attiecības ar visām dalībvalstīm un pilnībā jāīsteno Ankaras nolīguma Papildprotokols attiecībā uz visām dalībvalstīm, bez ierobežojumiem un diskriminācijas atceļot visus šķēršļus brīvai preču apritei, arī transportlīdzekļiem noteiktos ierobežojumus,

–  ņemot vērā ES un Turcijas 2016. gada 18. marta un 2015. gada 29. novembra paziņojumus,

–  ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti(2) (ES un Turcijas Atpakaļuzņemšanas nolīgums),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 26. jūnija, 2019. gada 18. jūnija un 2021. gada 14. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu, Padomes 2019. gada 15. jūlija un 14. oktobra secinājumus par Turcijas nelikumīgajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā, Eiropadomes 2019. gada 12. decembra, 2020. gada 1. un 2. oktobra un 15. un 16. oktobra un 2021. gada 24. jūnija secinājumus, visus pārējos attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus, ES ārlietu ministru 2020. gada 15. maija paziņojumu un to 2020. gada 14. augusta videokonferences par situāciju Vidusjūras austrumdaļā galvenos rezultātus, ES ārlietu ministru 2020. gada 27. un 28. augusta neoficiālās “Gimnihas” sanāksmes iznākumu un 2021. gada 25. marta Eiropadomes dalībnieku paziņojumu par Vidusjūras austrumdaļu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 11. novembra Lēmumu (KĀDP) 2019/1894 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Turcijas neatļautajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā(3), kas atjaunots ar Padomes 2020. gada 6. novembra Lēmumu (KĀDP) 2020/1657(4) un Padomes 2021. gada 11. novembra Lēmumu (KĀPD) 2021/1966(5),

–  ņemot vērā Turcijas dalību Eiropas Padomē un NATO;

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 26. maija paziņojumu „Piektais gada ziņojums par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā” (COM(2021)0255),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2021. gada 25. februāra vēstuli par NVO darbības un biedrošanās brīvības ierobežošanu terorisma apkarošanas vārdā un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2021. gada 17. jūnija vēstuli par LGBTI personu cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas attiecīgās rezolūcijas, tostarp 2022. gada 2. februāra un 2021. gada 2. decembra starpposma rezolūciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildi lietā Kavala pret Turciju, 2021. gada 2. decembra starpposma rezolūciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildi lietā Selahattin Demirtaș v. Turkey (Nr. 2), 2021. gada 16. septembra starpposma rezolūciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildi lietā Cyprus v. Turkey, un 2007. gada 17. oktobra rezolūciju, 2009. gada 9. marta starpposma rezolūciju un deviņus sekojošos lēmumus par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildi lietā Ülke v. Turkey,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46. pantu, kurā noteikts, ka līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu ikvienā lietā, kurā tās ir puses, un attiecīgi Turcijas pienākumu īstenot visus Eiropas tiesu spriedumus,

–  ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas par Kipru, tostarp 1964. gada 4. marta Rezolūciju Nr. 186(1964), kurā atkārtoti apstiprināta Kipras Republikas suverenitāte, 1984. gada 11. maija Rezolūciju Nr. 550 (1984) par separātisma darbībām Kiprā un 1992. gada 25. novembra Rezolūciju Nr. 789(1992), kurā visas Kipras jautājumā iesaistītās personas tiek mudinātas apņemties īstenot uzticības veicināšanas pasākumus, kas izklāstīti šajā rezolūcijā, kurā ir noteikts, ka ir nepieņemami mēģinājumi jebkurā Varošas daļā izmitināt cilvēkus, kas nav tās iedzīvotāji, un tiek aicināts nodot šīs teritorijas pārvaldību ANO;

–  ņemot vērā 2020. gada decembra Likumu Nr. 7262 par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu, kurš izmanto terorisma apkarošanas pasākumus, lai mērķtiecīgi vērstos pret pilsonisko sabiedrību,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridiskās un cilvēktiesību komitejas 2021. gada 6. janvāra ziņojumu par NVO darbības ierobežojumiem Eiropas Padomes dalībvalstīs,

–  ņemot vērā UNESCO 2020. gada 10. jūlija paziņojumu par Ajasofju (Stambula),

–  ņemot vērā organizācijas “Reportieri bez robežām” publicēto 2022. gada pasaules preses brīvības indeksu, kurā Turcija ierindojas 149. vietā no 180 valstīm, organizācijas “Amnesty International” ziņojumu 2020/21 un organizācijas “Human Rights Watch” 2022. gada ziņojumu par pasauli,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2021. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumu par Turciju(6), 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā(7), 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Turcijā, jo īpaši Selahattin Demirtaș un citu pārliecības dēļ ieslodzīto lietu(8), 2020. gada 26. novembra rezolūciju par spriedzes palielināšanos Varošā pēc Turcijas nelikumīgajām darbībām un steidzamo nepieciešamību atsākt sarunas(9), 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu(10), 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par īstenošanas ziņojumu par ES trasta fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā(11) un 2021. gada 24. novembra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2021 projektu: humānā palīdzība bēgļiem Turcijā(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0149/2022),

A.  tā kā Turcija kā ES kandidātvalsts ir svarīga partnere ekonomikas jomā un svarīga ES kaimiņvalsts un stratēģiskā partnere tādās būtiskās kopīgu interešu jomās kā tirdzniecība, migrācija, sabiedrības veselība, klimats, zaļā pārkārtošanās, drošība un terorisma apkarošana;

B.  tā kā 2020. gadā saglabājās ievērojams Turcijas ekonomiskās integrācijas līmenis ar ES, šai valstij esot sestajai lielākajai ES tirdzniecības partnerei, savukārt ES joprojām ir pati lielākā Turcijas tirdzniecības partnere un tās lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) avots; tā kā Turcija pašlaik saskaras ar ekonomiskām un finansiālām grūtībām, kas vēl vairāk saasina pandēmijas ietekmi uz ekonomiku;

C.  tā kā nesen ir pavirzījies uz priekšu darbs pie ES drošības dimensijas, iegūstot struktūru un būtību, un tā kā Turcija ir ārkārtīgi vērtīga partnere kā NATO sabiedrotā un stratēģiskā partnere, kas ieņem svarīgu vietu Eiropā un kam ir būtiska ģeostratēģiskā loma Melnās jūras drošības arhitektūrā un jo īpaši Ukrainas drošībā, tai saskaroties ar Krievijas agresiju; tā kā Turcija ir izrādījusi noraidošu nostāju attiecībā uz Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO un izvirzījusi politiskus nosacījumus; tā kā ir svarīgi, lai pašreizējos nopietnajos apstākļos visi NATO sabiedrotie rīkotos tālredzīgi un ātri ratificētu Somijas un Zviedrijas pievienošanās protokolus;

D.  tā kā Turcija uzņem lielāko bēgļu skaitu pasaulē, proti, gandrīz 4 miljonus reģistrētu bēgļu no Sīrijas, Irākas un Afganistānas, un tā kā ES finansējums šīm kopienām ir apliecinājis savu vērtību, palīdzot Turcijai ātri reaģēt uz bēgļu un viņu uzņēmējkopienu humanitārajām un attīstības vajadzībām;

E.  tā kā pēc veiktajiem pasākumiem, lai mazinātu saspīlējumu starp ES un Turciju, kā arī starp Turciju un dažām ES dalībvalstīm Vidusjūras austrumdaļā, Eiropadome piedāvāja veicināt pozitīvāku dinamiku ES un Turcijas attiecībās — ar nosacījumu, ka tiek turpināts konstruktīvs darbs; tā kā jo īpaši Eiropadome pauda gatavību pakāpeniski, samērīgi un atgriezeniski iesaistīties sadarbībā ar Turciju vairākās kopīgu interešu jomās — ar nosacījumu, ka nesenā saspīlējuma starp ES un Turciju, jo īpaši saistībā ar situāciju Vidusjūras austrumdaļā, deeskalācija tiek turpināta un ka Turcija iesaistās konstruktīvi un ievēro iepriekšējos Eiropadomes secinājumos izklāstītos nosacījumus, proti, par labām kaimiņattiecībām un cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu;

F.  tā kā kandidātvalsts statuss norāda uz to, ka valsts ir gatava pakāpeniski pieskaņoties ES acquis visos aspektos, tostarp attiecībā uz vērtībām, interesēm, standartiem un politiku, ievērot un atbalstīt Kopenhāgenas kritērijus, pieskaņoties ES politikai un mērķiem un bez diskriminācijas veidot un uzturēt labas kaimiņattiecības ar ES un visām tās dalībvalstīm; tā kā pēdējo gadu ES ziņojumu analīze liecina, ka Turcija joprojām ir ļoti attālināta no ES vērtībām un tās normatīvā satvara un šī plaisa faktiski pieaug tādās pamatjomās kā starptautisko tiesību ievērošana, tiesiskums, cilvēktiesības, individuālās brīvības, pilsoniskās tiesības un vārda brīvība, kā arī labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība; tā kā Turcijas pilsoniskās sabiedrības un demokrātiju atbalstošo spēku saiknes ar ES joprojām ir spēcīgas, jo ES ir cieši apņēmusies sniegt atbalstu Turcijas pilsoņiem un organizācijām, kas veicina Eiropas normas un vērtības;

G.  tā kā pagājušajā gadā ES un Turcijas attiecības vidēji ir saglabājušās stabilas, jo — līdztekus ar regulāriem konfliktiem un saspīlējumu — vienlaikus pastāvēja ciešāka sadarbība un dialogs par vairākiem jautājumiem; tā kā šī rezolūcija atspoguļo šo situāciju, paužot gandarījumu par pozitīvām norisēm un norādot uz turpmāku potenciālu attiecībās, vienlaikus norādot uz atlikušajām problēmām — jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu un pamattiesībām, pārkāpjot Kopenhāgenas kritērijus, starptautisko tiesību pārkāpumiem vai notiekošajām provokācijām pret Kipras Republiku; tā kā, lai šajā rezolūcijā pienācīgi novērtētu Turcijas progresu (vai progresa trūkumu) cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, kas ir pievienošanās procesa pamatā, ir svarīgi aprakstīt konkrētos mehānismus, kā tiek grautas brīvības, tam visam kopumā izraisot šo vispārējo regresu attiecībā uz Eiropas standartiem; tā kā šāda pieeja nozīmē, ka ir nepieciešams plašāks tvērums un ir nevis vienkārši jāsastāda milzīgais to iedzīvotāju un grupu saraksts, kuri cieš no šiem lēmumiem, bet gan ir arī faktiski jānosaka tie valsts iestāžu operatori un tās struktūras, kas savā konkrētajā darbības jomā ir atbildīgas par šo bažas raisošo situāciju; tā kā kritikai ir jābūt mērķtiecīgai, nevis vispārējai;

Vispārējs novērtējums un jaunākās norises

1.  atkārtoti pauž bažas par pastāvošo plaisu starp Turciju un ES vērtību un standartu ziņā un par to, ka joprojām trūkst politiskās gribas veikt vajadzīgās reformas, lai jo īpaši pievērstos nopietnajām bažām par tiesiskuma un pamattiesību stāvokli, kurš joprojām negatīvi ietekmē pievienošanās procesu, neraugoties uz Turcijas atkārtotajām deklarācijām par mērķi pievienoties ES; uzsver, ka pēdējo divu gadu laikā ir bijusi vērojama pastāvīga lejupslīde Turcijas saistībās attiecībā uz pievienošanās procesu; uzskata, ka bez skaidra un nozīmīga progresa šajā jomā Parlaments nevar paredzēt pievienošanās sarunu atsākšanu ar Turciju, kas faktiski ir apstājušās kopš 2018. gada; atgādina, ka pievienošanās process ir un paliks uz nopelniem balstīts process, kas ir pilnībā atkarīgs no katras valsts gūtajiem objektīvajiem panākumiem;

2.  norāda, ka, neraugoties uz nelielu uzlabošanos vispārējās ES un Turcijas attiecībās pagājušajā gadā un jo īpaši pēdējos mēnešos, Turcijas valdībai pieņemot vairāk uz sadarbību vērstu attieksmi, līdztekus ciešākai sadarbībai un dialogam par vairākiem jautājumiem vienlaikus ir pastāvējuši regulāri konflikti, un attiecības ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, jo īpaši Grieķiju un Kipras Republiku, joprojām ir sarežģītas; pauž cerību, ka šīs pastāvošās grūtības ir iespējams pārvarēt un aizstāt ar noturīgāku un patiesi pozitīvāku dinamiku; atzinīgi vērtē augsta līmeņa dialogu starp ES un Turciju par klimata pārmaiņām, kurš risinājās 2021. gada 16. septembrī, un to, ka Turcija ir formulējusi savu zaļo kursu, ir ieviesusi vērienīgus iekšpolitiskos pasākumus klimata jomā un 2021. gada 6. oktobrī ratificēja Parīzes nolīgumu; atzinīgi vērtē augsta līmeņa dialogu par migrāciju un drošību, kurš risinājās 2021. gada 12. oktobrī un kurā galvenā uzmanība tika pievērsta sadarbības stiprināšanai migrācijas pārvaldības jomā, cilvēku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai un teroristu uzbrukumu novēršanai; atzinīgi vērtē 2021. gada 1. decembra augsta līmeņa dialogu par sabiedrības veselību, kura diskusiju centrā bija ciešāka sadarbība pārrobežu veselības apdraudējumu jomā, tostarp — īstermiņā — cīņā pret Covid-19 pandēmiju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Covid-19 sertifikātu savstarpējo atzīšanu 2021. gada augustā;

3.  norāda, ka, lai gan pievienošanās sarunas joprojām ir apstājušās, Turcija ir atjauninājusi savu nacionālo rīcības plānu attiecībā uz pievienošanos ES, lai tas aptvertu 2021.–2023. gadu; turklāt norāda uz progresu, ko Turcija guvusi, ciešāk saskaņojot tiesību aktus ar ES acquis tādās jomās kā konkurences tiesību akti, tās nacionālā kvalifikāciju sistēma un Eiropas Pētniecības telpa, kā arī tā rezultātā labāku Turcijas sniegumu pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;

4.  atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Turcija ir stratēģiski nozīmīga valsts politikas, ekonomikas un ārpolitikas ziņā — partnere, kurai ir svarīga nozīme plašākā reģiona stabilitātē, un sabiedrotā — tostarp NATO ietvaros —, ar kuru ES vēlas atjaunot attiecības, balstoties uz dialogu, cieņu un savstarpēju uzticēšanos; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nesenos Turcijas iestāžu augstākajā līmenī sniegtos paziņojumus par Turcijas valdības atkārtotu apņemšanos ieturēt virzību uz ES, taču mudina Turcijas iestādes to vārdus pārvērst darbos un ar konkrētiem faktiem un lēmumiem apliecināt šo apņemšanos; uzskata, ka, ja apstākļi to ļauj, būtu vēl vairāk jāpastiprina dialogs ar Turcijas iestādēm un partneriem visos līmeņos, lai veicinātu uzticības atjaunošanu un samazinātu turpmākas konfrontācijas iespējas — saskaņā ar Eiropadomes nostāju sadarboties ar Turciju pakāpeniskas, samērīgas un atgriezeniskas iesaistes veidā; šajā sakarībā aicina Padomi atsākt apturēto augsta līmeņa politisko dialogu un augsta līmeņa nozaru dialogus par ekonomiku, enerģētiku un transportu, kā arī ES un Turcijas Asociācijas padomi — ciešā saistībā ar situācijas uzlabošanos pamatbrīvību un tiesiskuma jomā;

5.  pauž dziļas bažas par pašreizējo ekonomisko situāciju Turcijā, kas līdz ar naudas devalvāciju un pieaugot inflācijai, un pastāvīgi pieaugot dzīves dārdzībai, sagādā grūtības un dziļāku nabadzību arvien lielākam iedzīvotāju skaitam; norāda, ka pašreizējā situācija ir attīstījusies gadiem ilgi, bet 2021. gada decembrī tā pārvērtās par valūtas krīzi, kas vēl vairāk saasina pandēmijas izraisītās sekas attiecībā uz ekonomiku; pauž bažas par prezidenta iejaukšanos un uzticamības trūkumu tādām struktūrām — kas paredzētas kā neatkarīgas struktūras — kā, piemēram, centrālā banka un Turcijas Statistikas institūts TurkStat (Türkiye İstatistik Kurumu, TÜİK); šajā sakarībā norāda, ka šo abu iestāžu darbības neatkarība ir izšķirošs kritērijs, lai varētu pievienoties ES; turklāt uzsver, ka Turcijas sliktie rādītāji attiecībā uz tiesiskuma ievērošanu nopietni ietekmē arī valsts reputāciju un ka juridiskās noteiktības trūkums varētu nopietni ietekmēt valsts spēju piesaistīt ārvalstu ieguldījumus; uzskata, ka stiprākas un ciešākas attiecības ar ES palīdzētu mazināt dažas grūtības un palīdzētu celt Turcijas iedzīvotāju dzīves līmeni;

6.  norāda, ka 2021. gada oktobrī Finanšu darījumu darba grupa pievienoja Turciju to jurisdikciju sarakstam, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas nespēj cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un ieroču izplatīšanas finansēšanu; pauž cerību, ka Turcija var ātri demonstrēt vajadzīgo progresu attiecīgo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) pasākumu īstenošanas uzlabošanā;

7.  pauž vēlmi stiprināt un padziļināt savstarpējās zināšanas un saprašanos starp Turcijas un ES dalībvalstu sabiedrībām, veicinot kultūras izaugsmi un sociālo un kultūras apmaiņu un apkarojot jebkādas sociālo, reliģisko, etnisko vai kultūras aizspriedumu izpausmes; pauž pilnīgu apņemšanos turpināt atbalstīt Turcijas neatkarīgo pilsonisko sabiedrību jebkuros apstākļos un jebkādā attiecību satvarā, kas nākotnē varētu rasties;

Tiesiskums un pamattiesības

8.  pauž nožēlu par to, ka Turcijā turpina pasliktināties cilvēktiesību stāvoklis, tostarp — par regresu attiecībā uz pamatbrīvībām, demokrātiju un tiesiskumu; uzskata, ka pašreizējais represīvais pārvaldes veids, kura galvenie pīlāri ir tiesiskā regulējuma ļaunprātīga izmantošana — jo īpaši izmantojot apsūdzības terorismā un ierobežojot vārda brīvību — un tiesu iestāžu neatkarības trūkums, ir apzināta, neatlaidīga un sistemātiska valdības politika, kas izstrādāta, lai — tiešā veidā vai ar atturošu ietekmi — apspiestu jebkādu kritikas izpausmi; pauž sašutumu par to, ka, lai īstenotu šo politiku, Turcijas valsts iestādes ir gatavas klaji un pastāvīgi neievērot savas starptautiskās un vietējās juridiskās saistības, piemēram, tās, kas izriet no Turcijas dalības Eiropas Padomē;

9.  uzstāj, ka izšķirošo pamattiesību un brīvību jomu, kam ir galvenā nozīme pievienošanās procesā, nevar atdalīt un nošķirt no vispārējām attiecībām ar ES, un uzsver, ka Parlamentam tas joprojām ir nozīmīgs šķērslis tālākai virzībai uz jebkādu pozitīvu programmu, ko varētu piedāvāt Turcijai un kam vajadzētu būt atkarīgai arī no starptautisko tiesību un labu kaimiņattiecību un reģionālās sadarbības pamatprincipa pilnīgas ievērošanas;

10.  aicina Turciju pilnībā īstenot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46. pantu, kas ir beznosacījumu pienākums, kurš izriet no Turcijas dalības Eiropas Padomē un ir nostiprināts tās konstitūcijā; pauž visstingrāko nosodījumu par Stambulas 13. Smago noziegumu krimināltiesas neseno nolēmumu, ar ko Osman Kavala tika piespriests mūža ieslodzījums pastiprinošos apstākļos — pēc viņa atrašanās netaisnīgā. nelikumīgā un neleģitīmā ieslodzījumā vairāk nekā četrarpus gadus; uzskata, ka O. Kavala tika notiesāts uz nepamatotu apsūdzību pamata nolūkā apklusināt kritizētājus un neļaut paust kritisku viedokli Turcijā; atkārtoti aicina Turcijas iestādes rīkoties saskaņā ar to starptautiskajām un valsts saistībām un ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas galīgo spriedumu šajā lietā, un nekavējoties atbrīvot O. Kavala; pauž nosodījumu un nožēlu par pastāvīgajiem centieniem un mēģinājumiem pagarināt O. Kavala ieslodzījumu, izmantojot virkni sarežģītu un izvairīgu tiesas taktiku — tostarp apvienojot un sadalot lietas — un pastāvīgus pārkāpumus; pauž sašutumu, ka tiesas piespriestais mūža ieslodzījums pastiprinošos apstākļos ir pamatots ar Turcijas Kriminālkodeksa 312. pantu (mēģinājums gāzt valdību, izmantojot spēku un vardarbību), neraugoties uz to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos nolēmumos jau ir konkrēti noraidījusi šo apsūdzību; pieņem zināšanai Eiropas Padomes Ministru komitejas atkārtotos lēmumus, kuros tā mudina atbrīvot O. Kavala un kas vainagojās ar to, ka ar pagaidu rezolūcijām 2021. gada decembrī un 2022. gada februārī vēsturiski tika sākta pienākumu neizpildes procedūra pret Turciju par šīs valsts atteikšanos ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas galīgo spriedumu; norāda, ka pienākumu neizpildes procedūras liecina par to, ka Turcija kā Eiropas Padomes dalībvalsts un ES kandidātvalsts ir nopietni pārkāpusi savus pienākumus;

11.  atkārtoti pauž stingru nosodījumu un nožēlu par to, ka Turcija ar prezidenta dekrētu ir izstājusies no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) — šis lēmums jo īpaši dod pamatu satraukumam, ņemot vērā to, ka valstī joprojām ir liels feminicīda un cita veida vardarbības gadījumu skaits, un tas nozīmē milzīgu kritumu atpakaļ attiecībā uz centieniem veicināt valstī sieviešu tiesības; atkārtoti aicina Turcijas valdību atcelt šo neizskaidrojamo lēmumu, kas ir klajš Eiropas pamatvērtību pārkāpums un būs daļa no Turcijas pievienošanās procesa novērtējuma; šajā sakarībā aicina Turcijas iestādes īstenot pilnīgas neiecietības politiku un novērst un apkarot vardarbību pret visām sievietēm un meitenēm, sniegt atbalstu cietušajām personām un saukt vainīgos pie atbildības, tikmēr pilnībā īstenojot Turcijas Likumu Nr. 6284 par ģimenes aizsardzību un vardarbības pret sievietēm novēršanu un visus pasākumus, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā; pauž dziļas bažas par apsūdzību, ko iesniedzis Stambulas ģenerālprokurora biroja Intelektuālo un rūpniecisko noziegumu birojs, kurš cenšas panākt, lai tiktu slēgta platforma “Mēs apturēsim feminicīdu” (“Kadın Cinayetlerini Durduracağız Platformu”, KCDP) — tā ir viena no Turcijas lielākajām un ievērojamākajām sieviešu tiesību grupām, kura cīnās pret dzimumvardarbību, — apsūdzot to sabiedrības morāles pārkāpšanā;

12.  norāda, ka ir svarīgi Turcijā ievērot pulcēšanās un demonstrāciju brīvību, kas ir nostiprināta tās konstitūcijā un ir pozitīvs pienākums, kas izriet no tās statusa kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pusei; pauž nožēlu par nopietno regresu attiecībā uz pulcēšanās un demonstrāciju brīvību, kas arvien vairāk tiek pakļauta spiedienam, ņemot vērā to, ka provinču gubernatori regulāri izmanto un paplašina protestu un demonstrāciju aizliegumus, pārmērīgi izmanto spēku pret miermīlīgiem demonstrantiem un žurnālistiem, pastāvot tiesībaizsardzības amatpersonu vispārējai nesodāmībai, un ka demonstrantiem tiek piespriesti administratīvie sodi un kriminālvajāšana ar apsūdzībām par darbībām, kas saistītas ar terorismu; pauž īpašas bažas par Vanas provinces gubernatora noteikto aizliegumu, kas Vanā ir spēkā jau vairāk nekā piecus gadus; pauž nožēlu par Turcijas policijas spēku vēršanos pret žurnālistiem publiskajos protestos, tostarp ar Turcijas Drošības ģenerāldirekcijas (Emniyet Genel Müdürlüğü, EGM) 2021. gada aprīļa direktīvu, kurā uzdots Turcijas policijas spēkiem nepieļaut, ka protesti un demonstrācijas tiek atspoguļoti presē, un kuru pēc tam apturēja administratīvā tiesu iestāde — Valsts padome; atkārtoti aicina iestādes atteikties no apsūdzībām pret Bosfora Universitātes studentiem, kuri tiek apsūdzēti par to, ka viņi izmanto savas tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt akadēmisko brīvību un universitāšu autonomiju; šajā sakarībā pauž bažas par neseno lēmumu atcelt no amata trīs ievēlētos dekānus Bosfora Universitātē, kuras pašreizējais rektors tika iecelts ar prezidenta dekrētu 2021. gada augustā; atzinīgi vērtē Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2021. gada 4. februāra paziņojumu, kurā atgādināts, ka Covid-19 pandēmiju nevar izmantot kā līdzekli kritisku viedokļu apklusināšanai, un kurā nosodīta augsta līmeņa amatpersonu naida runa pret LGBTI studentiem; stingri nosoda to, ka policija nesen vardarbīgi apspieda 9. praida gājienu Bosfora Universitātē, pielietojot pret studentiem nelikumīgu pārmērīgu spēku un arestējot daudzus dalībniekus;

13.  atkārtoti pauž nopietnas bažas par nesamērīgiem un patvaļīgiem pasākumiem, kas ierobežo vārda brīvību; atzīmē, ka Turcijā turpinās samazināties cietumos ieslodzīto žurnālistu skaits un ka pēdējā laikā ir palielinājies attaisnojošo spriedumu skaits lietās pret žurnālistiem; prasa atbrīvot un attaisnot visus žurnālistus, rakstniekus, mediju darbiniekus un sociālo mediju lietotājus, kuri joprojām ir nelikumīgi aizturēti tikai par savu profesionālo un pilsonisko tiesību īstenošanu; atzinīgi vērtē nesenos administratīvās tiesu iestādes — Valsts padomes nolēmumus, ar kuriem tika apturēta dažu Preses kartes noteikumu punktu izpilde un policijas apkārtraksts, ar kuru bija aizliegts veikt audiovizuālos ierakstus publisku demonstrāciju laikā; vienlaikus pauž nopietnas bažas par to, ka turpinās patvaļīgi žurnālistu, mediju darbinieku un sociālo mediju lietotāju aresti, sistemātiska neskaidri formulētu apsūdzību teroristu nodarījumos izmantošana ar mērķi viņus apklusināt, arvien pieaugošie ierobežojumi un cenzūra, ko piemēro sociālo mediju platformām, un piekoptā prakse veikt izmeklēšanu un cilvēku kriminālvajāšanu par, piemēram, tādām apsūdzībām kā iespējama necieņa pret islāma vērtībām; jo īpaši pauž sašutumu par to, ka tiek klaji ļaunprātīgi izmantots Turcijas Kriminālkodeksa 299. pants par prezidenta apvainošanu, par kuru var piespriest cietumsodu uz laiku no viena līdz četriem gadiem; uzskata par pilnīgi nesamērīgu to, ka kopš 2014. gada, kas bija pirmais gads, kopš prezidenta amatā atrodas R. T. Erdoğan, ir tikušas uzsāktas vairāk nekā 160 000 izmeklēšanu, ierosinātas vairāk nekā 35 500 lietu un pasludināti vairāk nekā 12 800 notiesājošu spriedumu par prezidenta apvainošanu; aicina Turcijas iestādes grozīt tiesību aktus par prezidenta apvainošanu, lai tie atbilstu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem, un ievērot Venēcijas komisijas ieteikumus, lai Turcijas tiesību aktus šajā jautājumā saskaņotu ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju; pauž īpašu sašutumu par lietu pret žurnālisti Sedef Kabaş, kurai pirmās instances tiesa Stambulas 36. Krimināltiesa nesen piesprieda divus gadus un četrus mēnešus ilgu cietumsodu par to, ka viņa TELE1 televīzijas tiešraidē 2022. gada 14. janvārī esot “apvainojusi prezidentu”; pauž nožēlu par to, kāda ir izturēšanās pret viņu, kopš viņa tika apcietināta 2022. gada 22. janvāra pusnaktī veiktā kratīšanā pēc tam, kad pret viņu bija publiski vērsušās valdības augstākās amatpersonas, un kura bija 49 dienas pavadījusi pirmstiesas apcietinājumā, un nosoda to, ka Stambulas ģenerālprokurora biroja sagatavotajā apsūdzībā tika prasīts cietumsods līdz pat 12 gadiem un 10 mēnešiem par dažādiem nodarījumiem; uzskata, ka šī lieta ir piemērs, kas skaidri parāda, kā 299. pants tiek ļaunprātīgi izmantots ar mērķi atturēt ikvienu žurnālistu vai pilsoni, kas varētu kritizēt prezidentu vai valdību; pauž bažas par 2022. gada 28. janvārī publicēto prezidenta cirkulāru par preses un apraides darbībām, jo tas varētu nozīmēt nelikumīgus pamattiesību un pamatbrīvību ierobežojumus; pauž bažas par to, ka no visām Eiropas Padomes dalībvalstīm Turcijai 2021. gadā bija visvairāk spriedumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar vārda brīvības pārkāpumiem, un pauž nožēlu par to, ka Turcija joprojām ir starp tām valstīm, kurās visvairāk tiek apdraudēta preses brīvība;

14.  apgalvo, ka joprojām pastāv bažas par kriminālvajāšanu, cenzūru un vajāšanu, kas pastāvīgi tiek vērsta pret žurnālistiem un neatkarīgiem medijiem Turcijā, un tas ir nekavējoties jārisina, jo tas grauj Turcijas sabiedrības demokrātisko strāvojumu; turklāt pauž bažas par uzbrukumiem žurnālistiem un oponentiem Eiropas Savienībā; aicina Turcijas Radio un televīzijas augstās padomes (Radyo ve Televizyon Üst Kurulu, RTÜK) priekšsēdētāju atturēties no pārmērīgo naudas sodu un apraides aizliegumu piemērošanas, kas ierobežo Turcijas žurnālistu un raidorganizāciju leģitīmās tiesības uz vārda brīvību; pauž bažas par RTÜK draudiem bloķēt starptautiskās raidorganizācijas Deutsche Welle, Euronews un Voice of America, ja tās nepiesakās apraides licenču saņemšanai, kas ļautu veikt uzraudzību pār to pārraides saturu; aicina RTÜK izbeigt diskriminējošos represīvos pasākumus pret neatkarīgām raidorganizācijām; pauž nožēlu par to, ka pieaug saimnieciska rakstura ietekme no valdības puses, tostarp nepārredzams publisko līdzekļu sadalījums (reklāma, publiskā iepirkuma pasūtījums), kas ļauj tai gandrīz pilnībā kontrolēt medijus; pauž bažas par valsts propagandas izplatīšanos no valsts un valdību atbalstošiem medijiem; aicina Preses reklāmas aģentūras (Basın İlan Kurumu, BİK) vadītāju nodrošināt, ka publiskās reklāmas aizliegumi nekalpo neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu reportāžu apspiešanai, kā tas notika dienas laikraksta “Evrensel” gadījumā, kas ir vēsturiski zemākais punkts Turcijas preses vēsturē; aicina Turcijas prezidentūras komunikācijas direktoru nodrošināt preses karšu pieteikumu ātru apstrādi un pārtraukt kriminālsūdzību un aizskarošas retorikas izmantošanu pret žurnālistiem; aicina Turcijas Lielo nacionālo asambleju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Turcijas Konstitucionālās tiesas 2022. gada janvāra spriedumu, kurā prasīts pārformulēt Interneta likuma 9. pantu, lai aizsargātu vārda un preses brīvību; pauž īpašu satraukumu par Kipras turku žurnālista Ali Kashmir lietu, kuram nesen tika aizliegts ieceļot Turcijā un pret kuru tiek izvirzītas apsūdzības tiesā par to, ka viņš ir kritizējis Ankaru;

15.  ņem vērā to, ka Turcija 2021. gadā pieņēma ceturto un piekto tieslietu paketi, kas, lai gan ir soļi pareizajā virzienā, ir pieticīgi un nerisina galvenās problēmas; tomēr apgalvo, ka pašreizējās problēmas izriet ne tikai no problemātiskas likumdošanas, bet arī bieži vien rodas tādēļ, ka pietrūkst politiskās gribas īstenot spēkā esošos atbilstošos noteikumus; joprojām bažas par tiesiskuma un tiesu neatkarības pastāvīgu vājināšanos Turcijā apvienojumā ar valdības pēdējos gados veiktās masveida atlaišanas atturošo ietekmi, kā arī par izpildvaras publiskiem paziņojumiem par notiekošajām tiesvedībām, kas apdraud tiesu iestāžu neatkarību, objektivitāti un vispārējo spēju nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā; ar nožēlu norāda šajā kontekstā, ka tiesu sistēmas reformas nenovērš šos fundamentālos trūkumus; uzsver, ka šī joma rada milzīgas bažas, jo tā ir funkcionējošas demokrātiskas sistēmas stūrakmens, kas kalpo iedzīvotājiem un darbojas iedzīvotāju labā; norāda uz to, ka Turcijas Konstitucionālajā tiesā 2021. gada janvārī tika iecelts tiesnesis, kurš bija nostrādājis Kasācijas tiesā tikai 20 dienas un kurš iepriekš ieņēma Stambulas galvenā prokurora amatu, kurā viņš bija iesaistīts pretrunīgās lietās — cita starpā lietās, kas ierosinātas pret Osman Kavala, Gezi parka protestu dalībniekiem un žurnālistiem Can Dündar un Erdem Gül; norāda, ka Tiesnešu un prokuroru padome (Hâkimler ve Savcılar Kurulu, HSK) ir galvenais elements, kas rada bažas par tiesu neatkarības trūkumu; atkārtoti aicina novērst nepilnības šīs padomes struktūrā un padomes locekļu atlases procedūrā, lai nodrošinātu tās neatkarību un izbeigtu tās patvaļīgo lēmumu pieņemšanu; stingri nosoda daudzu Turcijas tiesnešu un prokuroru atlaišanu un piespiedu atcelšanu no amata; atgādina, ka jebkāda atbrīvošana no amata un iecelšana amatā tiesu iestādēs būtu jāpakļauj īpaši stingrai pārbaudei, ka ir jāaizliedz izpildvarai iejaukties tiesu iestāžu darbā vai mēģināt tās ietekmēt un ka, ieceļot tiesas sastāvu, ir jāievēro neatkarības un objektivitātes principi; pauž sašutumu par to, ka tiek vajāti advokāti, kas pārstāv personas, kuras apsūdzētas terorismā, un ka advokāti tiek saukti pie atbildības par to pašu noziegumu, ko piedēvē viņu klientam — vai par saistītu noziegumu —, tādā kontekstā, ka tas ir bijis nepārprotams šķērslis, tam, lai būtu iespējams izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesu pieejamību; mudina Turcijas valdību garantēt advokātu neatkarīgas darbības iespējas un atbrīvot ikvienu, kas nelikumīgi aizturēts tikai par to, ka pildījis savus likumīgos pienākumus; ar dziļām bažām norāda, ka, neraugoties uz ārkārtas stāvokļa oficiālu atcelšanu 2018. gada jūlijā, vēl ir spēcīgi jūtama tā ietekme uz demokrātiju un pamattiesībām un tas joprojām ietekmē daudzas personas — vairāk nekā 152 000 ierēdņu, viņu vidū skolotājus, ārstus, akadēmisko aprindu pārstāvjus (kuri iestājas par mieru), advokātus, tiesnešus un prokurorus, kuri tika patvaļīgi atlaisti un kuriem tiek pastāvīgi noteikti aizliegumi strādāt publiskajā sektorā vai pat vispār savā profesijā; uzsver, ka daudzas no šīm atlaišanām joprojām postoši ietekmē atlaistās personas, kā arī viņu ģimenes, tostarp izraisot ilgstošu stigmatizāciju sociālajā un profesionālajā vidē; pauž nopietnas šaubas par Ārkārtas stāvokļa pasākumu izmeklēšanas komisijas kā iekšēja tiesiskās aizsardzības mehānisma darbību tās neatkarības un objektivitātes trūkuma dēļ; norāda, ka, neraugoties uz dažiem pakāpeniskiem uzlabojumiem, patvaļīgā pasu anulēšana joprojām ir būtisks pārvietošanās brīvības pārkāpums;

16.  pauž bažas par to, ka Konstitucionālajā tiesā tiek iesniegts arvien lielāks skaits pieteikumu saistībā ar konstitucionālo tiesību pārkāpumiem, un par to, ka pēc šādu pārkāpumu atklāšanas netiek veiktas izmaiņas; norāda uz Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja nesenajiem paziņojumiem, kuros viņš atzīst, ka no vairāk nekā 66 000 iesniegumu, kas tika saņemti 2021. gadā, vairāk nekā 73 % attiecās uz tiesībām uz taisnīgu tiesu, un nodēvē šo situāciju par “katastrofālu”; apšauba to, cik legitīmas ir tiesas procesuālo noteikumu izmaiņas, kas ļauj uz gadu atlikt lēmumu pieņemšanu;

17.  norāda, ka principā ir atzinīgi vērtējams tas, ka Turcijas iestādes 2021. gada martā ir pieņēmušas jaunu rīcības plānu cilvēktiesību jomā; tomēr norāda, ka vairāki pamatjautājumi tajā paliek neatrisināti un ka valdības apņemšanās tiks novērtēta atbilstoši tam, kādā mērā plāns ir īstenots un kādas reformas ir veiktas, lai nodrošinātu, ka tas tiek attiecināts uz visiem iedzīvotājiem bez jebkādas diskriminācijas; mudina Turcijas iestādes pastiprināt centienus, lai efektīvi risinātu smago situāciju, kādā atrodas kurdi, armēņi, asīrieši un — jo īpaši mājokļu un izglītības ziņā — romu kopiena, kam joprojām nākas saskarties ar salīdzinoši augstāku nabadzības, bezdarba, diskriminācijas un atstumtības līmeni;

18.  aicina pilnībā īstenot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un Eiropas Padomes Ministru komitejas pagaidu rezolūcijas par pārliecībā balstītu atteikšanos; šajā sakarībā norāda uz rīcības plānu, ko Turcijas iestādes iesniedza Ministru komitejai, un mudina tās izstrādāt turpmākus pasākumus, lai ar vajadzīgo tiesību aktu palīdzību nodrošinātu godīgas un pieejamas iespējas īstenot uz pārliecību balstītas atteikšanās no militārā dienesta tiesības; pauž bažas par to, ka, kopš 2017. gadā tika saņemts pirmais iesniegums, Konstitucionālajā tiesā pieaug tādu ar pārliecībā balstītu atteikšanos saistītu iesniegumu skaits, kuri vēl nav izskatīti un par kuriem nav bijusi nekāda būtiska saziņa ar iesniedzējiem; mudina veikt nepieciešamos juridiskos grozījumus, lai izbeigtu nebeidzamās kriminālvajāšanas un sodīšanas, kā arī atceltu visus ierobežojumus, kas personām, kuras īsteno uz pārliecību balstītu atteikšanos;

19.  aicina Turcijas iestādes veicināt pozitīvas un efektīvas reformas domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvības jomā, dodot reliģiskajām kopienu iespēju iegūt juridiskas personas statusu un tiesības uz izglītību un piemērojot Venēcijas komisijas ieteikumus par reliģisko kopienu statusu, visus attiecīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus un Eiropas Padomes rezolūcijas, cita starpā rezolūcijas par grieķu pareizticīgo iedzīvotājiem Gekčeadas (Imrozas) un Bozdžaadas (Tenedas) salā; aicina Turcijas valdību pastiprināt pašreizējos centienus, kas cita starpā saistīti ar alevītu identitātes publisku atzīšanu un saieta namu “cemevi” juridisko statusu un finansējumu, saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem par obligātajām reliģijas un ētikas nodarbībām un alevītu lūgšanas vietām; aicina Turcijas iestādes pilnībā ievērot kultūras un reliģisko pieminekļu un simbolu vēsturisko un kultūras raksturu, jo īpaši tos, ko UNESCO klasificējusi kā pasaules kultūras mantojuma objektus; ar bažām norāda uz nesenajām norisēm saistībā ar vēsturisko klosteri Sumela, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma provizoriskajā sarakstā; atgādina, ka ir jāatceļ ierobežojumi attiecībā uz garīdznieku izglītošanu, iecelšanu amatā un pēctecību, jāļauj no jauna atvērt Halki teoloģisko semināru, kas ir slēgts kopš 1971. gada, un jānovērš visi šķēršļi, ļaujot tam pienācīgi darboties; atkārtoti aicina Turciju ņemt vērā to, kāda loma Ekumēniskajam patriarhātam ir pareizticīgajiem kristiešiem visā pasaulē, atzīt tā juridiskās personas statusu un to, ka publiski tiek izmantots garīdznieka tituls „ekumēniskais patriarhs”; pauž nožēlu par to, ka pēc atcelšanas 2013. gadā vēl joprojām nav publicēti jauni noteikumi, kas reglamentē ievēlēšanas kārtību kopienu, kas nav musulmaņi, nodibinājumos (“nemusulmaņu nodibinājumos”), un tas ir radījis nopietnas problēmas šo nodibinājumu pienācīgai pārvaldībai, jo nevar notikt valdes vēlēšanas; ar bažām norāda, ka joprojām tiek ziņots par naida runu un naida noziegumiem pret reliģiskajām minoritātēm, galvenokārt alevītiem, kristiešiem un ebrejiem, un ka izmeklēšanas joprojām nav bijušas efektīvas; mudina Turcijas iestādes efektīvi saukt pie atbildības pārkāpējus un pienācīgi aizsargāt visas reliģiskās minoritātes;

20.  pauž nožēlu par Turcijas valdības pastāvīgo juridisko un administratīvo spiedienu uz pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem, juristiem, žurnālistiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, arodbiedrību aktīvistiem, etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un daudziem Turcijas pilsoņiem un par pastāvīgi sarūkošo iespēju brīvi darboties Turcijā; nosoda pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp ievērojamu cilvēktiesību jomas NVO un mediju, patvaļīgo slēgšanu; aicina Turciju raudzīties uz kritikas vai pretrunīgu viedokļu paudējiem, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, juristiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un žurnālistiem, kā vērtīgiem sociālā dialoga veicinātājiem, nevis destabilizējošiem spēkiem, un ļaut viņiem darboties saskaņā ar to pienākumiem un to kompetences un darbības jomas ietvaros un brīvi strādāt profesijā, jo tas nodrošina veselīgāku demokrātiju un sabiedrību kopumā; atkārtoti aicina Turcijas valdību pārskatīt 2020. gada decembra Likumu par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu, kas Turcijas Iekšlietu ministrijai un prezidentam piešķir plašas pilnvaras ierobežot NVO, uzņēmējdarbības partnerību, neatkarīgu grupu un apvienību darbību un kura mērķis, šķiet, ir vēl vairāk limitēt, ierobežot un kontrolēt pilsonisko sabiedrību; pauž bažas par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres un Parlamentārās asamblejas novērojumiem, kas norāda, ka cilvēktiesību organizācijas ir pirmās, kas tiks revidētas saskaņā ar šo likumu; aicina ES un tās dalībvalstis izdarīt lielāku spiedienu uz Turcijas valdību un pastiprināt atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai Turcijā, tostarp — izmantojot attiecīgus finanšu instrumentus; aicina Komisiju, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) un attiecīgās Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta – “Eiropa pasaulē” programmas, nodrošināt pietiekamu finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai, nevalstiskajiem dalībniekiem un cilvēku savstarpējiem kontaktiem, lai piešķirtu prioritāti demokrātijas veicināšanas centieniem, kas varētu palīdzēt radīt politisko gribu, kas nepieciešama, lai nostiprinātu ES un Turcijas attiecības; aicina Komisiju izpētīt finansēšanas iespējas vietējām pašvaldībām attiecībā uz savstarpēju interešu projektiem; uzsver, ka IPA III finansiālās palīdzības pamatā ir nosacījumi, kas saistīti ar pieeju „pamatjautājumi pirmajā vietā”, un šajā sakarībā atkārtoti prasa, lai IPA finansējums reformām Turcijā tiktu izmaksāts pilnīgi pārredzami un to tieši pārvaldītu ES vai atzīta starptautiska iestāde;

21.  pauž dziļas bažas par LGBTI personu cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos ar valdības ziņu, jo īpaši attiecībā uz fiziskiem uzbrukumiem un naida noziegumiem — jo īpaši pret transpersonām —, ieilgušajiem praida gājienu aizliegumiem visā valstī, pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvības ierobežojumiem un cenzūru medijos un tiešsaistē, un mudina Turcijas valdību aizsargāt viņu vienlīdzības un likumiskās tiesības; atgādina, ka ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji var droši izmantot šīs brīvības; uzsver Turcijas valdības arvien homofobiskāko nostāju un to, ka augsta līmeņa amatpersonas izmanto naida runu pret LGBTI personām, kuras mērķis ir stigmatizēt un noteikt kriminālatbildību par LGBTI kopienu un kura var kalpot par augsni naida noziegumiem un būt spēcīgs faktors, kas veicina vajāšanu, diskrimināciju un potenciālu vardarbību; atgādina, ka Turcija saistības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju paredz pienākumu apkarot diskrimināciju un vardarbību pret LGBTI personām, un mudina to pildīt savas saistības; aicina darba likuma pantā par diskriminācijas novēršanu kā aizsargājamus pamatus iekļaut seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un dzimumpazīmes: norāda uz viediem, kādos tiesvedība tiek izmantota, lai apklusinātu cilvēktiesību aizstāvjus, NVO un juristus un ierobežotu aktīvistus, jo īpaši LGBTI tiesību aizstāvjus; pauž bažas par kriminālizmeklēšanu pret Stambulas, Ankaras un Dijarbakiras advokātu asociācijām un par lietu, kurā iesaistīti 2019. gada praida dalībnieki Tuvo Austrumu Tehniskajā universitātē Ankarā; atzinīgi vērtē attaisnojošo spriedumu šajā lietā; ar dziļām bažām seko līdzi notiekošajam tiesas procesam pret Ankaras Advokātu asociācijas valdi un prezidentu, kurā Ankaras galvenā prokuratūra vēlas panākt līdz diviem gadiem ilgu cietumsodu par iespējamu “valsts amatpersonas apvainošanu”, kritizējot Reliģisko lietu direktorāta (Diyanet) vadītāju, par atklāti homofobiskiem paziņojumiem, ar kuriem viņš nāca klajā 2020. gada 14. aprīlī, proti, apgalvojot, ka “islāms cīnās pret homoseksualitāti (...), jo tā izraisa slimības un samaitā paaudzes”; mudina Turcijas iestādes ieviest nepieciešamos juridiskos pasākumus, lai saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 21. pantu izbeigtu jebkādu diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; aicina iestādes saskaņot krimināltiesību aktus par homofobiskiem un transfobiskiem naida noziegumiem ar Eiropas Komisijas vispārējo politikas ieteikumu Nr. 7 pret rasismu un neiecietību; mudina Turciju atcelt visas apsūdzības pret LGBTI pasākumu miermīlīgajiem dalībniekiem un atcelt ieilgušos aizliegumus praida pasākumiem;

22.  pauž dziļas bažas par pastāvīgiem uzbrukumiem opozīcijas partijām, jo īpaši HDP un citām, tostarp Republikāņu tautas partiju (CHP), piemēram, izdarot pret tām spiedienu, piespiežot tās slēgt un apcietinot to biedrus — ar to visu tiek apdraudēta demokrātiskās sistēmas pienācīga darbība; uzsver, ka demokrātijas priekšnoteikums ir vide, kurā politiskās partijas, pilsoniskā sabiedrība un mediji var darboties bez draudiem vai patvaļīgiem ierobežojumiem;

23.  ar lielām bažām norāda, ka Turcijas iestādes īpaši un pastāvīgi vēršas pret HDP, tās ievēlētajiem vadītājiem un tās partijas organizācijām, tostarp pret tās jaunatnes organizāciju, ierosinot krimināllietas, kā rezultātā pašlaik cietumā atrodas vairāk nekā 4000 HDP biedru; turpina stingri nosodīt to, ka kopš 2016. gada novembra joprojām ir aizturēti bijušie HDP līdzpriekšsēdētāji Selahattin Demirtaș un Figen Yüksekdağ, un prasa viņus nekavējoties atbrīvot; pauž sašutumu par to, ka Turcijas iestādes pastāvīgi neievēro un nepiemēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus, kas uzliek Turcijai pienākumu nekavējoties atbrīvot Selahattin Demirtaș; stingri nosoda apsūdzību ar mērķi panākt HDP partijas slēgšanu un aizliegumu politikā darboties 451 politiķim, tostarp lielākajai daļai HDP pašreizējās vadības, — apsūdzību, ko iesniedza Turcijas Kasācijas tiesas galvenais prokurors un ko Turcijas Konstitucionālā tiesa vienprātīgi pieņēma 2021. gada jūnijā, un kas neļauj viņiem veikt nekādu politisko darbību turpmākos piecus gadus; atgādina, ka pirms tam Konstitucionālā tiesa bija aizliegusi sešas kurdus atbalstošas politiskās partijas; ar lielām bažām norāda, ka HDP likvidācijas lieta ir kulminācija procesam, kurā tiek apspiesta partija un kurš turpinās vairākus gadus, un atkārtoti norāda, ka partijas aizliegšana būtu nopietna politiska kļūda, kas neatgriezeniski iedragātu plurālismu un demokrātijas principus; turklāt uzsver Ankaras 22. Smago noziegumu krimināltiesas lomu tā dēvētajā Kobanes lietā pret 108 personām, to vidū daudziem HDP politiķiem; norāda uz prokurora īpašo lomu un pieprasa skaidrību, jo īpaši attiecībā uz iespējamo politisko iejaukšanos, kas dokumentēta šajā lietā; turklāt jautā, kā tiesai izdevās nedēļas laikā izskatīt un pieņemt 3530 lappušu garu dokumentu, neuzklausot atbildētājus;

24.  pauž bažas par notiekošo lietu pret CHP priekšsēdētāja vietnieci Gökçe Gökçen saistībā ar izmeklēšanu pret visu partijas valdi par bukleta publicēšanu un izplatīšanu; pauž sašutumu par to, ka no trim pret viņu ierosinātajām tiesas prāvām Ankaras galvenā prokuratūra apsūdzēja G. Gökçen nodarījumā, kas saistīts ar šā bukleta publicēšanu, proti, par fizisku uzbrukumu prezidentam, par kuru ir paredzēts vismaz piecu gadu cietumsods; norāda — lai gan Ankaras 18. Augstā krimināltiesa šo tiesas prāvu noraidīja, joprojām turpinās divas citas tiesas prāvas par neslavas celšanu, kūdīšanu uz naidu un prezidenta goda aizskaršanu; joprojām pauž nopietnas bažas par pastāvīgo politisko un tiesisko vajāšanu, kas vērsta pret Stambulas provinces CHP priekšsēdētāju Canan Kaftancıoğlu, palielinot pret viņu vērstu tiesas prāvu skaitu; nosoda neseno Kasācijas tiesas lēmumu piespriest viņai trīs no pieciem sodiem — cietumsodu, kas ilgst 4 gadus un 11 mēnešus, un noteikt C. Kaftancıoğlu politisku aizliegumu; pauž bažas par Turcijas Zaļās partijas reģistrācijas procesa patvaļīgu novilcināšanu, kura Turcijas Iekšlietu ministrijai iesniedza pieteikumu apliecības saņemšanai par partijas izveides apstiprināšanu dienā, kad tā tika izveidota, 2020. gada septembrī, bet līdz šim apliecība vēl nav izsniegta;

25.  nosoda atkārtotu deputāta statusa atcelšanu opozīcijas deputātiem, jo tas būtiski kaitē Turcijas parlamenta kā demokrātiskas iestādes tēlam; šajā sakarībā atgādina par neseno Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 1. februāra spriedumu, kurā noteikts, ka, 2016. gadā atceļot HDP 40 deputātu imunitāti, ir pārkāptas viņu tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību; ar bažām seko līdzi Dijarbakiru pārstāvošās HDP deputātes Semra Güzel lietai, kura tiek apsūdzēta par iespējamu „dalību teroristu organizācijā” saistībā ar attēliem, kas uzņemti pirms pieciem gadiem, un kuras parlamentārā imunitāte tika atcelta 2022. gada 1. martā;

26.  atkārtoti pauž nosodījumu par Turcijas iestāžu lēmumu atcelt no amata vairāk nekā 150 demokrātiski ievēlētus mērus, pamatojoties uz apšaubāmiem pierādījumiem, un patvaļīgi aizstāt viņus ar pilnvarotajiem, kurus iecēlusi centrālā valdība; nosoda to, ka pēc pēdējām vietējām vēlēšanām vien, kas notika 2019. gada 31. martā, valdība Turcijas dienvidaustrumos atcēla 48 no 65 demokrātiski ievēlētajiem HDP pārstāvošajiem mēriem un daudzus no viņiem aizstāja ar pilnvarotajiem; pauž stingru pārliecību, ka šie nelikumīgie lēmumi kaitē demokrātijai vietējā līmenī un ir tiešs uzbrukums pašiem pamatprincipiem un liedz miljoniem vēlētāju demokrātiski ievēlētu pārstāvību; aicina Turciju no amata atceltos mērus atjaunot amatā; pauž stingru nosodījumu tam, ka Turcijas valdība ir veikusi politiskus, leģislatīvus un administratīvus pasākumus, lai paralizētu pašvaldības, ko vada opozīcijas partiju mēri Stambulā, Ankarā un Izmirā;

27.  ņem vērā nesenās vēlēšanu reformas, kas pieņemtas bez partiju vienprātības, un vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu no 10 % līdz 7 %, kas joprojām ir pārāk augsts; ar bažām norāda uz izmaiņām provinču vēlēšanu padomju atlases procedūrā, kuras ir atbildīgas par balsu skaitīšanu un pārsūdzības procesiem un kuras līdz šim veidoja augstākā līmeņa tiesneši, bet tagad to sastāvs tiks izlozēts; atkārtoti aicina Turciju uzlabot plašāku vēlēšanu vidi visā valstī visos līmeņos, nodrošinot brīvus un godīgus konkurences apstākļus visiem kandidātiem un partijām un ievērojot Venēcijas komisijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ieteikumus;

28.  atzīst, ka Turcijai ir leģitīmas bažas par drošību un tiesības apkarot terorismu; tomēr uzsver, ka tas jādara, pilnībā ievērojot tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības; atkārtoti pauž stingru un viennozīmīgu nosodījumu par vardarbīgajiem teroristu uzbrukumiem, kurus īstenojusi Kurdistānas strādnieku partija (PKK), kas kopš 2002. gada ir iekļauta ES veidotajā teroristisko organizāciju sarakstā; norāda, ka Turcijai, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir svarīgi cieši sadarboties cīņā pret terorismu, tostarp pret Da’esh; mudina Turcijas iestādes vēl tālāk turpināt centienus attīstīt ciešu sadarbību ar ES cīņā pret terorismu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un saskaņot savus tiesību aktus par terorismu un ar to saistīto praksi ar Eiropas noteikumiem; ņem vērā notiekošās sarunas par starptautisku nolīgumu par personas datu apmaiņu starp Eiropolu un Turcijas iestādēm, kas atbildīgas par noziedzības un terorisma apkarošanu; pauž cerību, ka šajās sarunās tiks atbalstīti Eiropas datu aizsardzības un pamattiesību standarti; vēlreiz aicina Turciju saskaņot savus datu aizsardzības tiesību aktus ar ES standartiem, lai tā varētu sadarboties ar Eiropolu, un stiprināt noteikumu kopumu, kas paredzēts cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu un kibernoziedzību;

29.  uzsver, ka pretterorisma noteikumi Turcijā vēl ir pārāk plaši un tos izmanto diskrecionārā veidā, lai apspiestu valstī cilvēktiesības un jebkādu kritiku, tostarp — žurnālistus, aktīvistus un politiskos oponentus, un uzsver, ka varas iestādes, ļaunprātīgi izmantojot pretterorisma tiesību aktus, mazina šo vienmēr pastāvošo draudu nopietno raksturu; norāda, ka šajā kontekstā joprojām notiek piespiedu pazušanas gadījumi; pauž dziļas bažas par iekšlietu ministra lēmumu sākt īpašu izmeklēšanu pret Stambulas metropoles pašvaldību, kas iekļauj vairāk nekā 550 tās darbinieku, par to iespējamām saiknēm ar teroristiem, kā arī par tiesu iestāžu atkārtoto vēršanos pret ievērojamu cilvēktiesību juristu un Cilvēktiesību asociācijas (İHD) līdzpriekšsēdētāju Öztürk Türkdoğan, kuru tiesāja Ankaras 19. Smago noziegumu krimināltiesa, apsūdzot viņu “līdzdalībā nelikumīgā bruņotā organizācijā”, pamatojoties uz apsūdzību, ko iesniegusi Ankaras galvenā prokuratūra, bet kurš beigās tika attaisnots;

30.  joprojām pauž dziļas bažas par kurdu stāvokli valstī un stāvokli Turcijas dienvidaustrumos saistībā ar cilvēktiesību aizsardzību, vārda brīvību un politisko līdzdalību; ir īpaši nobažījies par daudzajiem ziņojumiem par tiesībaizsardzības amatpersonu iesaistīšanos spīdzināšanā un sliktu izturēšanos pret aizturētajiem, reaģējot uz saskatītajiem un iespējamiem drošības apdraudējumiem Turcijas dienvidaustrumos; nosoda policijas veiktos aizturēšanas pasākumus, kas vērsti pret ievērojamiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un politiskajiem oponentiem Turcijas dienvidaustrumos, un aicina Turciju nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un drošību un nekavējoties sākt šo lietu neatkarīgu izmeklēšanu; nosoda etnisko un reliģisko minoritāšu apspiešanu, tostarp to, ka saskaņā ar Turcijas konstitūciju tādu grupu kā kurdu kopiena valodas joprojām ir aizliegts izmantot kā “dzimto valodu” izglītībā un visās sabiedriskās dzīves jomās; atgādina, ka tas ir starptautisko tiesību pārkāpums, — tiesību, kuras aizsargā personu tiesības apliecināt savu piederību etniskajai vai reliģiskajai minoritātei un izteikties savas minoritātes tradicionālajā valodā; uzsver, ka steidzami ir jāatjauno ticams politiskais process, kurā būtu iesaistītas visas attiecīgās partijas un demokrātiskie spēki un ar kuru varētu panākt kurdu jautājuma miermīlīgu atrisinājumu;

31.  pauž stingru nosodījumu par ārpus Turcijas dzīvojošu Turcijas pilsoņu piespiedu izdošanu, nolaupīšanu vai aizvešanu ar varu, jo tādējādi tiek pārkāpts tiesiskuma un cilvēktiesību princips; mudina ES pievērsties šai bažas raisošajai praksei savās dalībvalstīs, kā arī kandidātvalstīs un asociētajās valstīs; pauž bažas par Turcijas valdības mēģinājumiem ietekmēt Turcijas diasporas locekļus ES, piemēram, ar Ārvalstīs dzīvojošo turku un saistīto kopienu prezidentūras (YTB, Yurtdışı Türkler ve Akraba Topluluklar Başkanlığı) un Turcijas Reliģijas lietu pārvaldes Islāma savienības (DİTİB, Diyanet Işleri Türk İslam Birliği) starpniecību, kas varētu iejaukties ES demokrātiskajos procesos; šajā sakarībā nosoda nesenos nepieņemamos Turcijas valdību atbalstošo mediju uzbrukumus vairākiem Zviedrijas politiķiem, viņu vidū EP deputātei Evin Incir, tostarp dezinformāciju un nepamatotas apsūdzības, tostarp apsūdzības par piesliešanos terorismam; pauž bažas par to, ka rasistiskā labējo ekstrēmistu kustība Ülkü Ocakları (pazīstama arī kā “Pelēkie vilki”), kas ir cieši saistīta ar valdošo koalīcijas partiju MHP (Nacionālistu kustības partija), izplešas ne vien pašā Turcijā, bet arī ES dalībvalstīs; aicina ES un tās dalībvalstis izskatīt iespēju aizliegt to apvienības ES valstīs; aicina dalībvalstis cieši uzraudzīt šīs organizācijas rasistiskās darbības un dot pretsparu tās ietekmei; aicina EĀDD Stratēģiskās komunikācijas nodaļas dokumentēt aizdomas par Turcijas īstenoto dezinformēšanu, jo īpaši Āfrikā, Rietumbalkānos un Tuvajos Austrumos, un Ziemeļāfrikā, un ziņot Eiropas Parlamentam par saviem konstatējumiem; pauž bažas par to, ka Turcijā dzīvojošajiem uiguriem arvien vēl draud aizturēšana un deportācija uz citām valstīm, kas viņus pēc tam varētu nodot Ķīnai, kur viņi varētu tikt pakļauti nopietnai vajāšanai; aicina Turcijas iestādes apturēt izdošanas līgumu ar Ķīnu ratificēšanu;

32.  atkārtoti pauž bažas par to, ka Turcija atsakās īstenot Eiropas Padomes Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ieteikumus; aicina Turciju ievērot pilnīgas neiecietības politiku pret spīdzināšanu un pienācīgi izmeklēt pastāvīgus un ticamus ziņojumus par spīdzināšanu, sliktu izturēšanos un necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos aizturēšanas, izmeklēšanas vai apcietinājuma laikā — lai izbeigtu nesodāmību un sauktu vainīgos pie atbildības; atzinīgi vērtē nesen veikto grozījumu noteikumos par cietumiem, aizstājot jēdzienu “pārmeklēšana ar izģērbšanu” ar “detalizēta meklēšana”, un aicina Ieslodzījumu vietu un aizturēšanas namu ģenerāldirektorātu nodrošināt tā pilnīgu īstenošanu, “ievērojot cilvēka cieņu un godu”, kā noteikts grozītajā regulējumā, jo joprojām pastāv ticami apgalvojumi par šādas prakses turpināšanu, tostarp attiecībā uz nepilngadīgajiem, kas apmeklē cietumus; pauž dziļas bažas par situāciju Turcijas pārpildītajos cietumos, kas pastiprina Covid-19 pandēmijas nāvējošo apdraudējumu ieslodzītajiem; turklāt pauž dziļas bažas par patvaļīgajiem ierobežojumiem, kas noteikti ieslodzīto tiesībām uz medicīnisko aprūpi un apmeklējumu; uzsver, ka saskaņā ar datiem, ko sniegusi Cilvēktiesību asociācija Turcijā (İHD, İnsan Hakları Derneği), pašlaik cietumos atrodas 1605 slimi ieslodzītie, no kuriem 604 ir smagi slimi; pauž nožēlu par to, ka cietumā arvien vēl tiek turēta bijusī parlamenta deputāte Aysel Tuğluk, neraugoties uz viņas smago veselības stāvokli, ko apliecināja medicīniskie ziņojumi, kurus pēc tam valsts tiesu medicīnas padome (ATK) noraidīja; prasa nekavējoties atbrīvot Aysel Tuğluk; pauž sašutumu, uzzinot par grūtnieču un nule dzemdējušu sieviešu apcietināšanu, un mudina Turciju atbrīvot visas attiecīgās sievietes un izbeigt šādu praksi apcietināt sievietes tieši pirms vai uzreiz pēc dzemdībām; pauž bažas par HDP deputāta Ömer Faruk Gergerlioğlu vajāšanu, kuram nesen liedza doties uz ārzemēm un pret kuru Kandiras galvenā prokuratūra uzsāka izmeklēšanu — šī lieta nesen tika izbeigta — saistībā ar apsūdzībām „valsts un tās struktūru apvainošanā”, „ekspertu ietekmēšanā” un „noziedzības un noziedznieku slavināšanā” pēc tam, kad viņš bija aicinājis atbrīvot Aysel Tuğluk;

33.  pauž sašutumu par Turcijas ombuda ietiepīgo klusēšanu, ņemot vērā smago pamattiesību situāciju šajā valstī; aicina Turcijas galveno ombudu nodrošināt, ka viņa iestāde kļūst par noderīgu instrumentu Turcijas pilsoņiem un uzņemas aktīvu lomu, stiprinot tiesiskās aizsardzības līdzekļu pielietošanas kultūru, kā iestāde ir noteikusi savos mērķos; pauž nožēlu par to, ka ne ombuds, ne Turcijas Cilvēktiesību un līdztiesības iestāde, kas ir divas galvenās cilvēktiesību iestādes valstī, nav funkcionāli, strukturāli vai finansiāli neatkarīgas; mudina Turcijas iestādes veikt atbilstošus pasākumus, lai panāktu, ka šīs iestādes attiecīgos gadījumos pienācīgi ievēro Parīzes principus un Komisijas ieteikumu par līdztiesības iestāžu standartiem(13); pauž nožēlu par to, ka daži Cilvēktiesību un līdztiesības iestādes locekļi ir izrādījuši negatīvu attieksmi pret cilvēka pamattiesībām, tostarp dzimumu līdztiesību, sieviešu tiesībām un LGBTIK tiesībām, un pauduši atbalstu tam, ka Turcija izstājas no Stambulas konvencijas; aicina Turcijas Lielās nacionālās asamblejas Cilvēktiesību izmeklēšanas komiteju pilnībā īstenot savas plašās pilnvaras, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus valstī un sauktu pie atbildības par tiem vainīgos, un ierosināt tiesību aktu grozījumus, lai nodrošinātu valsts tiesību aktu saskaņošanu ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, kurām Turcija ir pievienojusies;

34.  atgādina, ka arodbiedrību brīvībai un sociālajam dialogam ir izšķiroša nozīme plurālistiskas sabiedrības attīstībā un labklājībā; šajā sakarībā pauž nožēlu par pastāvošajiem likumdošanas trūkumiem darba un arodbiedrību tiesību jomā un uzsver, ka tiesības apvienoties, tiesības uz koplīguma sarunām un tiesības streikot ir darba ņēmēju pamattiesības; turklāt pauž bažas par to, ka darba devēji joprojām būtiski diskriminē arodbiedrības, kā arī par to, ka dažu arodbiedrību vadītāji un locekļi joprojām tiek atlaisti no darba, pakļauti aizskaršanai darba vietā un ieslodzīti; pauž bažas arī par to, ka sistemātiski tiek atlaisti darba ņēmēji, kuri mēģina organizēties; aicina Turcijas iestādes pieskaņoties Starptautiskās Darba organizācijas pamatstandartiem, kurus valsts ir apņēmusies ievērot, novērst šķēršļus, kas ierobežo arodbiedrību tiesību izmantošanu, un efektīvi izmantot sociālo dialogu, tostarp attiecībā uz sociālekonomiskās atveseļošanas pēc Covid-19 pasākumiem;

Plašākas ES un Turcijas attiecības un Turcijas ārpolitika

35.  pauž patiesu atzinību par Turcijas iestāžu nepārprotamo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei un to, ka tās nosoda neattaisnojamo Krievijas iebrukumu un militāro agresiju pret Ukrainu; uzsver, ka pašreizējā sarežģītajā laikā ļoti svarīga ir spēcīga ES un Turcijas sadarbība ārpolitikas un drošības politikas jomā, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē Turcijas nelokāmo pievienošanos NATO un ES nostājai; uzsver, ka Turcija ir NATO sabiedrotā un stratēģiskā partnere, ar kuru mums ir kopīgas galvenās intereses; atzinīgi vērtē Turcijas lēmumu izmantot 1936. gada Montrē konvenciju, pieprasot visām Melnās jūras reģiona valstīm un valstīm, kas nav Melnās jūras valstis, pārtraukt tās jūras šaurumu šķērsošanu; turklāt atzinīgi vērtē Turcijas pašreizējo finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai, kā arī Turcijas valdības atklāto nostāju darboties kā vidutājam starp konfliktā iesaistītajām pusēm; aicina Turciju pievienoties sankcijām un ierobežojošiem pasākumiem, ko ES noteikusi pret Krievijas un Baltkrievijas iestādēm un personām, kuras ir atbildīgas par nelikumīgo agresiju pret Ukrainu un daudzajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas notikuši kopš kara sākuma; šajā sakarībā uzsver, ka tas sagaida, ka Turcija saskaņā ar savu nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu izvairīsies kļūt par drošu patvērumu Krievijas kapitālam un ieguldījumiem, jo ar to nepārprotami tiktu apietas ES sankcijas; mudina Turciju slēgt savu gaisa telpu Krievijas gaisa kuģiem;

36.  atzinīgi vērtē Turcijas centienus turpināt uzņemt lielāko bēgļu skaitu pasaulē; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka joprojām tiek piešķirts ES finansējums bēgļiem un uzņēmējkopienām Turcijā, un pauž apņemšanos saglabāt šo atbalstu arī turpmāk; prasa Komisijai nodrošināt vislielāko pārredzamību un precizitāti mehānisma, kas aizstās Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, līdzekļu pārvaldībā un piešķiršanā, nodrošinot, lai līdzekļi tiktu nepastarpināti piešķirti galvenokārt bēgļiem un uzņēmējām kopienām un lai tos pārvaldītu organizācijas, kuras garantē pārskatatbildību un pārredzamību; atbalsta objektīvu novērtējumu par ES un Turcijas sadarbību bēgļu un migrācijas jautājumos un uzsver, ka ir svarīgi, lai abas puses ievērotu savas attiecīgās saistības saskaņā ar ES un Turcijas 2016. gada kopīgo paziņojumu un ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu — attiecībā uz visām dalībvalstīm, tostarp atsākt 2020. gada martā pārtraukto atgriežamo personu atpakaļuzņemšanu no Grieķijas salām vai aktivizēt brīvprātīgo humanitārās uzņemšanas shēmu; uzstāj, ka ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas procesa centrā jābūt pamatbrīvību ievērošanai; ļoti atzinīgi vērtē Turcijas pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu būtisko ieguldījumu bēgļu integrācijā; atbalsta labāku un plašāku piekļuvi aizsardzības pakalpojumiem konkrētām neaizsargātām grupām; aicina Turcijas valdību uzlabot Sīrijas bēgļu piekļuvi darba tirgum un ieviest pasākumus, lai novērstu bezvalstniecības risku Turcijā dzimušu sīriešu bērnu paaudzei; atzīst, ka Turcija saskaras ar migrācijas spiedienu, tomēr stingri iebilst pret jebkādu Turcijas valdības veiktu migrantu instrumentalizāciju; pauž bažas par to, ka joprojām tiek ziņots par afgāņu un citu personu, kas cenšas šķērsot robežu, kopēju raidīšanu atpakaļ un par patvaļīgām deportācijām uz Sīriju; pauž nosodījumu par cilvēku kontrabandu un cilvēktiesību pārkāpumiem, kuriem pakļauti bēgļi Turcijā; uzstāj, ka bēgļu atgriešanai jānotiek tikai brīvprātīgi un drošos apstākļos, un mudina Turciju nodrošināt starptautiskajām un valsts organizācijām plašāku piekļuvi deportācijas centriem, lai veiktu novērošanu un sniegtu palīdzību tiem, kurus paredzēts sūtīt atpakaļ; ar bažām norāda uz pazīmēm, ka pieaug rasistiski un ksenofobiski uzbrukumi ārvalstniekiem, kā arī tiek izmantots pret bēgļiem vērsts vēstījums un pieaug pret imigrāciju vērsts noskaņojums Turcijas politikā un sabiedrībā; norāda, ka 2021. gadā Kiprā tika reģistrēts pastāvīgs patvēruma pieteikumu skaita pieaugums, un atgādina par Turcijas pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jaunu jūras vai sauszemes maršrutu izveidi nelikumīgai migrācijai no Turcijas uz ES;

37.  atkārtoti pauž atbalstu esošajai muitas savienībai un aicina Turciju ievērot tās saistības, tostarp likvidēt ar tarifiem nesaistītus šķēršļus brīvai apritei; uzskata, ka tirdzniecības attiecību stiprināšana varētu radīt konkrētus ieguvumus Turcijas un ES dalībvalstu iedzīvotājiem, un tādēļ atbalsta Komisija priekšlikumu sākt sarunas par abpusēji izdevīgu muitas savienības modernizēšanu, kam tiktu pievienots efektīvs un iedarbīgs strīdu izšķiršanas mehānisms; tomēr brīdina, ka šādai muitas savienības modernizācijai būtu jābalstās uz stingriem nosacījumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, starptautisko tiesību un labu kaimiņattiecību ievērošanu, un ka tikai tad, ja Turcija pilnībā īstenotu papildprotokolu, Ankaras nolīgumu varētu attiecināt uz visām dalībvalstīm bez atrunām un nediskriminējošā veidā; uzsver, ka abām pusēm jau no paša sarunu sākuma ir pilnībā jāapzinās šie demokrātiskie nosacījumi, jo Parlaments nepiekritīs galīgajam nolīgumam, ja nebūs rezultātu šajā jomā;

38.  norāda, ka vīzu režīma liberalizācija būtu svarīgs solis ceļā uz tiešu personisku kontaktu atvieglošanu, un ka tas ir ļoti svarīgi Turcijas iedzīvotājiem, jo īpaši studentiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, uzņēmumu pārstāvjiem un cilvēkiem ar ģimenes saitēm ES dalībvalstīs; atkārtoti pauž atbalstu vīzu režīma liberalizācijas procesam, tiklīdz paredzētie nosacījumi būs pilnībā un efektīvi īstenoti, un mudina Turcijas valdību strādāt pie savas vīzu politikas saskaņošanas ar ES vīzu politiku un nediskriminējošā veidā attiecībā uz visām dalībvalstīm pilnībā ievērot 72 vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteiktos kritērijus; uzsver, ka Turcijas progress, pildot sešus vēl neizpildītos kritērijus, ir ļoti niecīgs; norāda, ka jaunajā rīcības plānā cilvēktiesību jomā ir paredzēts paātrināt atlikušo kritēriju izpildi; uzsver, ka Turcijas pretterorisma tiesību aktu un datu aizsardzības tiesību aktu pārskatīšana ir galvenie nosacījumi, lai būtu nodrošinātas pamattiesības un pamatbrīvības;

39.  pauž nožēlu par to, ka komisārs O. Várhelyi nesen mainīja Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta (DG NEAR) struktūru, kurā ir integrēta par Turciju atbildīgā nodaļa kopā ar atbildīgajām nodaļām jautājumos par dienvidu kaimiņvalstīm; uzskata, ka šis solis, kas, iespējams, veikts efektivitātes un iekšējās organizācijas racionalizācijas nolūkā, ir nopietna politiska kļūda, ko arī ļoti kritizēja ne tikai Turcijas valdība, bet arī visi proeiropeiski noskaņotie Turcijas aktori;

40.  atzinīgi vērtē Turcijas valdības lēmumu ratificēt Parīzes klimata nolīgumu, tās apņemšanos līdz 2053. gadam kļūt oglekļneitrālai, kā arī tās paziņojumu par pielāgošanos Eiropas zaļajam kursam; uzskata, ka Eiropas zaļā kursa īstenošana ir svarīga iespēja ES un Turcijai saskaņot savu tirdzniecības un klimata politiku, un aicina ES šajā sakarībā cieši koordinēt un atbalstīt Turciju, lai īstenotu vērienīgus klimata aizsardzības pasākumus; norāda, ka ES aģentūrām un ES rūpniecības aliansēm var būt labvēlīga loma sadarbībā starp ES un Turciju zaļās pārveides jomā; aicina Turciju saglabāt progresu, saskaņojot savus tiesību aktus ar ES direktīvām un acquis vides un klimata politikas jomā; aicina Turcijas valdību veikt turpmākus pasākumus pēc tās paziņojuma un izstrādāt valsts stratēģiju un rīcības plānu būtiskai CO2 emisiju samazināšanai; atzinīgi vērtē vides tiesību aizstāvju darbu un brīdina par lielo publiskās infrastruktūras projektu smago ietekmi uz vidi; ņem vērā 2021. gadā sākto Stambulas kanāla būvniecību un uzsver vides aktīvistu un vides inženieru kameras brīdinājumus par to, ka kanāls apdraudēs jau tā trūcīgo Stambulas ūdensapgādi un degradēs apkārtējo ekosistēmu, tostarp dabisko līdzsvaru starp Melno jūru un Marmora jūru; aicina Turcijas iestādes nekavējoties rīkoties, lai aizsargātu Marmora jūru, un aizliegt jebkādus infrastruktūras projektus, kas vēl vairāk veicinātu šā ūdensobjekta piesārņošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Turcijas valdības lēmumu piešķirt Marmora jūrai īpašu vides aizsardzības statusu; atkārtoti aicina Turcijas valdību apturēt savus plānus būvēt Akuju kodolelektrostaciju un apspriesties ar kaimiņvalstu valdībām par jebkādām tālākām norisēm Akuju projektā, kas atradīsies reģionā, kurā ir iespējamas spēcīgas zemestrīces, un kas līdz ar to radītu nopietnu apdraudējumu ne vien Turcijai, bet arī visam Vidusjūras reģionam;

41.  atzīst, ka Turcija var īstenot savu ārpolitiku saskaņā ar savām interesēm un mērķiem, taču sagaida, ka šīs politikas aizstāvēšanā tiks izmantota diplomātija un dialogs, kura pamatā ir starptautiskās tiesības, un tā, būdama kandidātvalsts, to arvien vairāk pieskaņos ES politikai; uzskata, ka ES un Turcijas sadarbībai ārpolitikas un drošības politikas jomā ir būtiska nozīme un ka turpmākajām ES drošības struktūrām, jo īpaši kaimiņvalstīs, ir nepieciešama stratēģiska sadarbība un labāka saziņa ar Turciju, lai tās būtu efektīvas; uzskata, ka ciešāku ES un Turcijas sadarbību var panākt vairākās ārpolitikas jomās, piemēram, attiecībā uz Ukrainu un Afganistānu; turklāt atgādina, ka ES un NATO joprojām ir Turcijas uzticamākās ilgtermiņa partneres starptautiskajā sadarbībā drošības jautājumos, un aicina Turciju saglabāt politisko saskaņotību ārpolitikas un drošības politikas jomā, ņemot vērā tās kā NATO dalībvalsts lomu un tās ES kandidātvalsts statusu; aicina Turcijas valdību godprātīgi izskatīt Somijas un Zviedrijas pieteikumus dalībai NATO, konstruktīvi iesaistīties centienos atrisināt iespējamos neatrisinātos jautājumus saskaņā ar ES vērtībām un juridiskajām prasībām un atturēties no jebkāda nepamatota spiediena izdarīšanas šajā procesā; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka no visām kandidātvalstīm Turcija ir vismazāk pielāgojusies (14 %) kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP) un kopējai drošības un aizsardzības politikai (KDAP), un atkārtoti aicina Turciju prioritārā kārtā mainīt šo tendenci, ņemot vērā kopīgās rīcības lielo potenciālu attiecībā uz dažādām problēmām reģionā un pasaulē; šajā sakarībā ar bažām norāda, ka Turcijas ārpolitika pēdējos gados ir nonākusi pretrunā ES prioritātēm KĀDP jomā, tostarp attiecībā uz Kaukāzu, Sīriju, Lībiju un Irāku;

42.  atzinīgi vērtē neseno Turcijas un Armēnijas tuvināšanos attiecībā uz lēmumu sākt divpusējus kontaktus, īpašo pārstāvju iecelšanu un lidojumu atsākšanu starp abām valstīm; uzskata šo mēģinājumu par ļoti pozitīvu attīstību, kas pozitīvi ietekmē reģiona labklājību un drošību; mudina abas puses turpināt šos centienus, lai pilnībā normalizētu savas attiecības, un aicina ES aktīvi atbalstīt šo procesu; mudina Turciju likt pamatu patiesam izlīgumam starp Turcijas un Armēnijas tautām, tostarp strīda atrisināšanai par pret armēņiem vērsto genocīdu, un pilnībā ievērot savas saistības aizsargāt armēņu un citu kultūras mantojumu; pauž cerību, ka tas varētu veicināt attiecību normalizēšanos Dienvidkaukāzā; turklāt atzinīgi vērtē Turcijas diplomātiskos centienus normalizēt attiecības ar dažādām Tuvo Austrumu valstīm, jo īpaši ar Izraēlu; atkārtoti mudina Turciju atzīt pret armēņiem vērsto genocīdu;

43.  norāda, ka, neraugoties uz dažām deeskalācijas pazīmēm Vidusjūras austrumdaļā kopš pēdējā ziņojuma par Turciju, nesen ir novērots jauns saasinājums; joprojām pilnībā apzinās, ka jebkāda pozitīvā dinamika jebkurā brīdī var viegli tikt pavērsta pretējā virzienā, kamēr joprojām nav atrisināti pamatjautājumi; šajā sakarībā pauž nožēlu par Turcijas amatpersonu nesenajiem paziņojumiem, kuros tiek apstrīdēta Grieķijas suverenitāte pār dažām tās salām, kuri ir kontrproduktīvi un izjauc drošības vidi šajā reģionā; turpina mudināt Turciju un visas iesaistītās ieinteresētās personas labticīgi un mierīgi izšķirt strīdus un atturēties no jebkādas vienpusējas rīcības vai draudiem; jo īpaši turpina aicināt visas puses iesaistīties patiesā kolektīvā sadarbībā, lai risinātu sarunas par ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ) un kontinentālā šelfa robežu noteikšanu, rīkojoties godprātīgi un atbilstīgi starptautiskajiem noteikumiem un principiem; šajā sakarībā nosoda Turcijas karakuģu pastāvīgo vēršanos pret pētniecības kuģiem, kas veic apsekojumus Kipras Republikas noteiktajā EEZ; turklāt nosoda Turcijas veiktos Grieķijas valsts gaisa telpas pārkāpumus, tostarp lidojumus pār apdzīvotām vietām un teritorijām, jo šādas darbības, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, pārkāpj gan ES dalībvalstu suverenitāti, gan to suverēnās tiesības; pauž pilnīgu solidaritāti ar Grieķiju un Kipras Republiku; atkārtoti apstiprina Kipras Republikas tiesības slēgt divpusējus nolīgumus par tās EEZ un izpētīt un izmantot savus dabas resursus pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; ar nožēlu atzīmē, ka vēl nav atsaukti Turcijas Lielās nacionālās asamblejas 1995. gadā pasludinātie casus belli Grieķijai; atzinīgi vērtē to, ka turpinās izpētes sarunas starp Grieķiju un Turciju, kuru mērķis ir risināt jautājumu par kontinentālā šelfa un EEZ robežu noteikšanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; atkārtoti aicina Turcijas valdību parakstīt un ratificēt ANO Jūras tiesību konvenciju, kas ir daļa no ES acquis; šajā sakarībā atbalsta Kipras Republikas valdības aicinājumu Turcijai godprātīgi risināt sarunas par jūras robežu noteikšanu starp to attiecīgajām krasta līnijām, vai arī vērsties Starptautiskajā Tiesā, un aicina Turciju piekrist Kipras aicinājumam; atzinīgi vērtē Turcijas ieguldījumu gāzes piegādes drošībā, savienojot Anatolijas cauruļvadu (TANAP) ar pabeigto Adrijas jūras cauruļvadu (TAP); atkārtoti pauž atbalstu Eiropadomes priekšlikumam rīkot daudzpusēju konferenci par Vidusjūras austrumdaļu un uzsver, ka zaļais kurss un enerģētikas pārkārtošana varētu sniegt nozīmīgas iespējas, lai Vidusjūras austrumdaļā panāktu sadarbīgus, ilgtspējīgus un iekļaujošus enerģētikas risinājumus; aicina padarīt Vidusjūras austrumdaļu par patiesu zaļā kursa ārējās dimensijas katalizatoru;

44.  pauž nožēlu par to, ka Kipras problēma joprojām nav atrisināta, un uzsver, ka risinājums saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un saskaņotajā sistēmā pozitīvi ietekmēs Turcijas attiecības ar ES; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka vienīgais ilgtspējīgais Kipras jautājuma risinājums ir taisnīgs, visaptverošs un dzīvotspējīgs risinājums, ietverot tā ārējos aspektus, ANO sistēmas ietvaros, pamatojoties uz divu kopienu, divu zonu federāciju ar vienotu starptautisku juridiskas personas statusu, vienotu suverenitāti, vienotu pilsonību un politisku vienlīdzību, kā noteikts attiecīgajās ANO Drošības padomes rezolūcijās un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ievērojot principus, kas ir Savienības pamatā; pauž nožēlu par to, ka Turcijas valdība ir atteikusies no saskaņotā risinājuma pamata un ANO sistēmas un pati aizstāv divu valstu risinājumu Kiprā; aicina Turciju atteikties no šā nepieņemamā priekšlikuma par divu valstu risinājumu; turklāt aicina Turciju izvest savas armijas vienības no Kipras un atturēties no jebkādām vienpusējām darbībām, kas nostiprinātu salas pastāvīgo sadalīšanu, un atturēties no darbībām, kas maina demogrāfisko līdzsvaru; nosoda tā dēvētā Ekonomikas un finanšu protokola parakstīšanu starp Turciju un Kipras valdības nekontrolētajām teritorijām; nosoda to, ka Turcija turpina pārkāpt ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 550(1984) un Nr. 789 (1992), kurās Turcija tiek aicināta nodot Varošas teritoriju tās likumīgajiem iedzīvotājiem ANO pagaidu pārvaldībā, atbalstot Varošas pilsētas atvēršanu sabiedrībai; uzskata, ka šāda rīcība apdraud savstarpējo uzticēšanos un līdz ar to izredzes atsākt tiešas sarunas par Kipras problēmas visaptverošu risinājumu; šajā sakarībā pauž nopietnas bažas par nesenajām jaunajām nelikumīgajām darbībām nožogotajā Varošas teritorijā saistībā ar jaunas pludmales daļas atvēršanu, kā arī par nesen parakstīto „Finanšu protokolu”, ar kura starpniecību Turcija finansēs Varošas atjaunošanas projektus; aicina Turcijas valdību atsākt dialogu, pamatojoties uz ANO formātu, kas ir vienīgais dzīvotspējīgais ceļš uz izlīgumu; mudina pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos ANO ģenerālsekretāra aizgādībā un no punkta, kurš tika apspriests, kad puses 2017. gadā Kranmontānā pameta sarunu galdu; atkārtoti aicina Turciju pildīt tās pienākumu pilnībā un nediskriminējoši īstenot Ankaras nolīguma Papildprotokols attiecībā uz visām dalībvalstīm, to vidū arī Kipras Republiku; pauž nožēlu par to, ka Turcija vēl joprojām nav panākusi progresu attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku; uzsver, ka sadarbība joprojām ir būtiska tādās jomās kā tieslietas un iekšlietas, kā arī aviācijas tiesību akti un gaisa satiksmes sakari ar visām ES dalībvalstīm, tostarp Kipras Republiku;

45.  aicina Turciju nodrošināt Kipras turku kopienai nepieciešamo telpu, lai tā varētu rīkoties kā šīs salas likumīga kopiena, pamatojoties uz tiesībām, ko garantē Kipras Republikas konstitūcija; aicina Komisiju pastiprināt centienus sadarboties ar Kipras turku kopienu, atgādinot, ka tās vieta ir Eiropas Savienībā; aicina visas iesaistītās puses izrādīt drosmīgāku pieeju kopienu tuvināšanā; uzsver, ka pēc Kipras problēmas visaptverošas atrisināšanas ES acquis ir jāīsteno visā salā, un uzsver, ka tikmēr Kipras Republika ir atbildīga par centienu pastiprināšanu, lai veicinātu Kipras turku sadarbību ar ES; atzinīgi vērtē abu kopienu Bezvēsts pazudušo personu komitejas (CMP) svarīgo darbu un atkārtoti pauž atzinību par to, ka pēc pandēmijas smagākā posma Turcija pakāpeniski atkal nodrošina CMP piekļuvi attiecīgajiem objektiem, tostarp militārajām zonām; aicina Turciju pastiprināt centienus, sniedzot būtisku informāciju no tās militārajiem arhīviem, kā arī piekļuvi lieciniekiem slēgtajās teritorijās; aicina Turciju sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši Eiropas Padomi, lai novērstu un izskaustu nelikumīgu kontrabandu un kultūras mantojuma tīšu iznīcināšanu;

46.  atkārtoti pauž nosodījumu par Turcijas militāro intervenci Sīrijā, kas ir smags starptautisko tiesību pārkāpums un apdraud visa reģiona stabilitāti un drošību; aicina Turciju izbeigt nelikumīgo Sīrijas ziemeļu daļas un Afrinas okupāciju un atkārtoti norāda, ka drošības apsvērumi nevar attaisnot vienpusēju militāru darbību ārvalstī; nosoda to, ka Turcija un vietējie Sīrijas grupējumi Turcijas okupētajās teritorijās nesodīti pārkāpj civiliedzīvotāju tiesības un ierobežo viņu brīvības; nosoda Sīrijas bēgļu nelikumīgo pārvietošanu uz Sīrijas ziemeļu daļu nolūkā mainīt demogrāfisko situāciju pārsvarā kurdu apdzīvotā Sīrijas apgabalā; nosoda to, ka Turcija turpina nelikumīgi pārvest Sīrijas valstspiederīgos uz Turciju, lai viņi tiktu tiesāti par terorismu, kā rezultātā šiem cilvēkiem varētu tikt piespriests mūža ieslodzījums; nosoda notiekošos Turcijas uzbrukumus un nepārtraukto militāro klātbūtni Irākas teritorijā, jo īpaši uzbrukumus pārsvarā jezīdu apdzīvotajam Sindžāras reģionam, tādējādi liedzot tur atgriezties jezīdiem un kristiešiem, kuri 2014. gadā bēga no Da’esh;

47.  aicina Turciju pilnībā apņemties ANO aizgādībā miermīlīgā ceļā atrisināt konfliktu Lībijā; norāda, ka pastāvīgā ārvalstu iejaukšanās Lībijā joprojām nopietni apdraud ANO vadītā Berlīnes procesa īstenošanu; aicina Turciju pilnībā ievērot ANO Drošības padomes noteikto ieroču embargo, pilnībā sadarboties ar ES militāro operāciju Vidusjūras reģionā (EUNAVFOR MED) IRINI un darīt iespējamu efektīvi noritēt sadarbībai starp šo operāciju un NATO operāciju Sea Guardian; atkārtoti pauž nosodījumu par divu saprašanās memorandu parakstīšanu starp Turciju un Lībiju — par visaptverošu drošības un militāro sadarbību un par jūras zonu robežu noteikšanu, kas ir savstarpēji saistīti un ar kuriem ir nepārprotami pārkāptas gan starptautiskās tiesības, gan attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, gan ES dalībvalstu suverēnās tiesības; aicina Turciju pieņemt konstruktīvāku pieeju attiecībā uz situācijas Somālijā stabilizāciju un šajā jautājumā pastiprināt politisko un operatīvo koordināciju ar ES;

Tālākā ES un Turcijas attiecību virzība

48.  uzstāj, ka demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām arī turpmāk vajadzētu būt ES un Turcijas attiecību pamatā jebkurā satvarā, kam būtu nelokāmi jābalstās uz starptautisko tiesību, multilaterālisma un labu kaimiņattiecību principu; atkārtoti apstiprina, ka pievienošanās process un tā uz vērtībām balstītā pieeja ir galvenais satvars ES un Turcijas attiecībām, tas ir visspēcīgākais instruments, lai izdarītu normatīvu spiedienu, un labākais satvars, kā atbalstīt Turcijas sabiedrības demokrātiskos un proeiropeiskos centienus un veicināt konverģenci ar ES; norāda, ka šajā stadijā Parlaments nesaskata nekādus argumentus par labu tam, lai attiecībā uz pievienošanās sarunu ar Turciju oficiālu apturēšanu tiktu grozīta tā nostāja par nosacījumiem; norāda, ka, nolemjot klaji neievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas saistošos nolēmumus attiecībā uz Osman Kavala un citu personu lietu, pašreizējā Turcijas valdība ir apzināti grāvusi jebkādus centienus atsākt pievienošanās procesu ES pašreizējos apstākļos; mudina abas puses pārskatīt savu attiecību pašreizējo stāvokli, izmantojot visaptverošu augsta līmeņa dialogu, un līdztekus pievienošanās procesam izpētīt papildu iespējas, piemēram, izmantojot modernizētu asociācijas nolīgumu, lai no jauna iesaistītos atjaunotā, līdzsvarotā un savstarpējā partnerībā, kas būtu atkarīga no stingras nosacījumu izpildes attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, pamattiesībām un pamatbrīvībām;

49.  norāda, ka pašreizējais stāvoklis ES un Turcijas attiecībās var dot neapmierinošus rezultātus; aicina atjaunot attiecību līdzsvaru, balstoties uz stabilajiem sadarbības pamatiem, kuru pamatā ir abpusējas intereses, kā arī veidojot uzticēšanos, lai novērstu neuzticēšanos, vienlaikus atturoties no vienpusējām darbībām un musinošiem paziņojumiem;

50.  uzskata, ka ES būtu jāturpina īstenot visus iespējamos dialoga, kopīgas izpratnes un nostāju konverģences gadījumus ar Turciju; aicina Turciju iesaistīties konstruktīvā un labticīgā dialogā, tostarp par ārpolitikas jautājumiem, kuros Turcijai un ES ir pretēja nostāja, lai atkal rastu kopēju pamatu un vienotu izpratni ar ES, atjaunotu dialogu un sadarbību labu kaimiņattiecību jomā un atsāktu reformu procesu Turcijā; norāda, ka efektīvu virzību uz priekšu ļoti apgrūtina ES iestāžu atšķirīgās prioritātes, kas noteiktas spēkā esošajos ES un Turcijas attiecību regulējošajos satvaros; pauž nožēlu par to, ka trūkst ilgtermiņa stratēģijas, saskaņotas politikas un konsekventas vadības attiecībā uz Turciju ES sastāvā; aicina Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētājus un Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izrādīt stingrāku, stratēģisku un vērtībās balstītu vadību, nodrošinot pienācīgu pārskatatbildību Parlamenta priekšā; mudina ES iestādes un dalībvalstis izstrādāt saskaņotu un racionalizētu pieeju šim jautājumam, jo tas attiecas uz vienu no mūsu lielākajiem kaimiņiem un svarīgākajiem partneriem, tostarp ciešu sadarbību starp visām ES iestādēm; aicina EĀDD pastiprināt transatlantisko dialogu un sadarbību ar Džo Baidena administrāciju saistībā ar attiecībām ar Turciju;

51.  uzskata — lai uzlabotu vispārējo attiecību stāvokli, abām pusēm ir jālieto cieņpilna valoda, jācenšas novērst pastāvošos aizspriedumus un nepareizos priekšstatus un jānodrošina, ka sabiedrības viedoklī tiek ņemts vērā objektīvāks un pilnīgāks priekšstats par attiecīgo otru pusi, lai mainītu abu pušu aizvien sliktākos pieņēmumus vienai par otru; šajā ziņā aicina Komisiju sākt komunikāciju ar Turcijas sabiedrību, lai palielinātu tās informētību par ES; uzsver, ka kareivīga, revizionistiska un agresīva retorika tikai pastiprina abu pušu galējās nostājas un ka tīri konfrontējoša pieeja ir to personu interesēs, kuru mērķis ir nošķirt Turciju un ES;

52.  aicina vēl vairāk integrēt Turciju ES tālredzīgās ilgtermiņa politikas programmās attiecībā uz izšķirošo zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī veselības jomā, un aicina Komisiju arī turpmāk būt atvērtai citām politikas jomām, kuras varētu interesēt abas puses, piemēram, tam, kā Turciju varētu vēl vairāk integrēt ES vērtības ķēdēs; atzinīgi vērtē Turcijas sabiedrības pastāvīgo spēcīgo līdzdalību ES programmās, jo īpaši izglītības, inovācijas, jaunatnes un sporta jomā, kuras veido ciešākas cilvēku savstarpējās partnerības un palīdz sinhronizēt zaļo un digitālo pārkārtošanos starp ES un Turciju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nolīgumus, ar ko Turcijai piešķir asociācijas statusu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusam laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam; norāda, ka Komisija ir izveidojusi Turcijas investīciju platformu; aicina šo platformu pilnībā saskaņot ar ES politikas prioritātēm un nosacījumiem jaunizveidotajā Eiropas Fondā ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+), lai noteiktu un koordinētu starp Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm atbilstīgas ieguldījumu iespējas gan valsts, gan vietējā līmenī, ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos; uzsver, ka Parlamenta cieša iesaiste EFIA+ stratēģiskajā padomē, kas atbild par investīciju pārvaldi un apstiprina EFIA+ investīciju logu izveidi, ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu šā procesa demokrātisku pārraudzību;

53.  atzinīgi vērtē to, ka Turcijas Lielā nacionālā asambleja beidzot ir piekritusi rīkot ES un Turcijas Apvienotās parlamentārā komitejas sanāksmi 2022. gada martā — pirmo šādu sanāksmi kopš 2018. gada decembra; joprojām uzskata, ka parlamentārais dialogs joprojām ir būtiska ES un Turcijas attiecību daļa, un pauž cerību, ka ES un Turcijas apvienotā parlamentārā komiteja atkal turpinās pienācīgi darboties;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, kā arī Turcijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam un aicina šo rezolūciju iztulkot turku valodā.

(1) OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp. (2) OV L 134, 7.5.2014., 3. lpp. (3) OV L 291, 12.11.2019., 47. lpp. (4) OV L 372 I, 9.11.2020., 16. lpp. (5) OV L 400, 12.11.2021., 157. lpp. (6) OV C 15, 12.1.2022., 81. lpp. (7) OV C 99, 1.3.2022., 209. lpp. (8) OV C 456, 10.11.2021., 247. lpp. (9) OV C 425, 20.10.2021., 143. lpp. (10) OV C 328, 6.9.2016., 2. lpp. (11) OV C 132, 24.3.2022., 88. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0466. (13) Komisijas Ieteikums (ES) 2018/951 (2018. gada 22. jūnijs) par līdztiesības iestāžu standartiem (OV L 167, 4.7.2018., 28. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. jūnija rezolūcija par EĀDD Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi (2021/2102(INI))

P9_TA(2022)0223 A9-0084/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Savienības oglekļneitralitātes mērķus 2030. un 2050. gadam,

–  ņemot vērā 2020. gada 9. novembra Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi,

–  ņemot vērā 2021. gada 5. oktobra koncepciju par integrētu pieeju klimata pārmaiņām un drošībai,

–  ņemot vērā ES koncepciju par vides aizsardzību un enerģētikas optimizāciju ES vadītās militārās operācijās un misijās,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/697, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (EAF)(1), un jo īpaši tās 60. apsvērumu, kurā noteikts 30 % ieguldījums klimata mērķu sasniegšanai, un tās 61. apsvērumu, kurā noteikts mērķis līdz 2027. gadam attiecīgi 7,5 % un 10 % no gada izdevumiem atvēlēt cīņai pret biodaudzveidības mazināšanos,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”(2) (“NDICI regulu), un jo īpaši tās 49. apsvērumu, kurā noteikts mērķis 30 % izdevumu atvēlēt klimata mērķu sasniegšanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumu “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” (COM(2020)0301),

–  ņemot vērā NATO klimata pārmaiņu un drošības rīcības plānu,

–  ņemot vērā EĀDD 2016. gada jūnija stratēģijas dokumentu “Globālā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija” un tā pēcpārbaudes ziņojumus,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra secinājumus par integrētu pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumus par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 20. janvāra secinājumus par klimata diplomātiju,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 25. janvāra secinājumus par Klimata un enerģētikas diplomātiju — Eiropas zaļā kursa ārējās dimensijas īstenošana,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. jūnija un 2021. gada 10. maija secinājumus par drošību un aizsardzību,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada darbības pārskatu — aizsardzības rūpniecība un kosmoss,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021)0082),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2021. gada 21. jūnija pētījuma ziņojumu par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā NATO līderu 2021. gada jūnija lēmumus par klimatu un drošību,

–  ņemot vērā Starptautiskās militārās klimata un drošības padomes 2021. gada jūnija ziņojumu par pasaules klimatu un drošību,

–  ņemot vērā 2021. gada BIOSEC projekta noslēguma ziņojumu “Biodaudzveidība un drošība”, ko laikposmam no 2016. līdz 2020. gadam finansēja Eiropas Pētniecības padome (EPP),

–  ņemot vērā ADEPHI projektu “Laikapstākļu risks: klimata un drošības riska un prognozēšanas novērtējums”,

–  ņemot vērā projektus, ko līdzfinansē ES, piemēram, Sāhelas reģionā īstenoto projektu “FREXUS: drošības un klimatnoturības uzlabošana nestabilā kontekstā, izmantojot ūdensapgādes, energoapgādes un pārtikas nodrošinājuma saikni”,

–  ņemot vērā ANO dokumentus par cilvēka drošību un pienākumu to aizsargāt;

–  ņemot vērā 2021. gada 7. jūlija rezolūciju par ES un NATO sadarbību transatlantisko attiecību kontekstā(3);

–  ņemot vērā 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par klimata diplomātiju(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0084/2022),

A.  tā kā Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu vēl nepieredzētā veidā apdraud Eiropas drošības kārtību un rada spiedienu uz visām Savienības un tās dalībvalstu nozarēm un nepieciešamību tām kļūt spēcīgākām, noturīgākām un neatkarīgākām, jo īpaši aizsardzības, drošības, kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras, kā arī enerģētikas, tostarp energoefektivitātes, jomā;

B.  tā kā vides faktori dažādos tiešos un netiešos veidos var ietekmēt cilvēku un valstu drošību;

C.  tā kā klimata pārmaiņas un ar klimatu saistītā ietekme, tostarp vides degradācija, biodaudzveidības izzušana, atmežošana, pārtuksnešošanās, ekstrēmi laikapstākļi, ūdens un pārtikas trūkums, gaisa piesārņojums un dabas katastrofas veicina konfliktu vai krīžu rašanos un jau tagad apdraud vietējo, reģionālo un starptautisko drošību, stabilitāti un mieru; tā kā klimata pārmaiņas, kuru sekas jau tagad ir acīmredzamas un par kurām tiek prognozēts, ka tās vidējā termiņā un ilgtermiņā paātrināsies, ir kļuvušas par arvien dominējošāku risku pavairojošo faktoru, jo tās var veicināt dažu iepriekš jau pastāvējušu krīzes faktoru saasināšanos (piemēram, ekonomiskās nevienlīdzības palielināšanos vai spēcīgu politisko apspiešanu), un tās ir jauna drošības problēma, kuras risināšanai ir vajadzīgi pietiekami resursi — tāpat kā attiecībā uz hibrīddraudiem un kiberdraudiem;

D.  tā kā saikne starp klimata pārmaiņām un konfliktu var būt sarežģīta un klimata pārmaiņu konkrētā ietekme uz konfliktu galvenokārt ir atkarīga no konteksta; tā kā ir jāatbalsta sistemātiskākas un plašākas apmaiņas un savstarpēja bagātināšanās starp zinātniskajām kopienām, kas strādā pie klimata un drošības saiknes;

E.  tā kā klimata pārmaiņas joprojām ir miera un drošības darba kārtības centrā kā galvenais “draudu pavairotājs”, kas saasina pastāvošos sociālos, ekonomiskos un vides riskus, kuri var veicināt nemierus un potenciāli izraisīt vardarbīgus konfliktus; tā kā vides un klimata pārmaiņas un to sekas apvienojumā ar citiem faktoriem palielina iepriekš pastāvošo ievainojamību, spriedzi un riskus, nevis vienmēr pašas par sevi izraisa bruņotus starpvalstu vai starptautiskus konfliktus vai ir to tiešs iemesls; tā kā klimata pārmaiņas var atšķirīgi ietekmēt cilvēku drošību atkarībā no viņu dzimuma, sociālekonomiskā statusa, vecuma, seksuālās orientācijas, etniskās piederības, reliģijas (vai tās trūkuma), invaliditātes utt.; tā kā klimata pārmaiņas jo īpaši nesamērīgi negatīvi ietekmē marginalizētas grupas; tā kā ar klimata pārmaiņām saistītie drošības riski jo īpaši ietekmē ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošos iedzīvotājus un tiem ir sociālekonomiska ietekme; tā kā klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē skarto teritoriju kultūras un dabas mantojumu;

F.  tā kā klimata krīze ietekmē gan cilvēku, gan valstu drošību; tā kā klimata pārmaiņas dažādos veidos ir saistīta ar politisko, etnisko un sociālekonomisko dinamiku un ir tiešs konflikta virzītājspēks, jo palielina katastrofu risku un rada papildu spiedienu uz ekosistēmām, tādējādi apdraudot cilvēku iztiku, ūdens un pārtikas nodrošinājumu un kritisko infrastruktūru, citstarp veicinot zemes izmantošanas maiņu un vides degradāciju;

G.  tā kā jūras līmeņa celšanās jau ir izraisījusi plūdus un sasāļošanos, radot lielu drošības un eksistenciālu risku zemiem piekrastes apgabaliem un salām; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas atjaunināto 2021. gada “Groundswell” ziņojumu klimata pārmaiņas varētu līdz 2050. gadam piespiest 216 miljonus cilvēku pārvietoties savas valsts teritorijā; tā kā ziņojumā arī norādīts, ka tūlītēja un konkrēta rīcība var ievērojami samazināt klimata migrācijas mērogu; tā kā ūdens trūkumam ir daudzšķautņaina ietekme uz cilvēku drošību un sociālpolitisko stabilitāti; tā kā klimata pārmaiņu dēļ tiks ietekmēta ūdensapgāde, jo īpaši jaunattīstības valstīs, bet globālais pieprasījums pēc ūdens pieaugs; tā kā klimata pārmaiņas palielina sausuma un plūdu risku; tā kā klimata pārmaiņu ietekme uz pārtikas cenām apdraud iztikas līdzekļus un izraisa iedzīvotāju pārvietošanu, slimības un badu, kā rezultātā migrācija sasniedz vēl nepieredzētu apjomu;

H.  tā kā Sāhelā mainīgo klimatisko apstākļu ietekme uz dabas resursu pieejamību apvienojumā ar tādiem faktoriem kā iedzīvotāju skaita pieaugums, vāja pārvaldība un zemes īpašumtiesību problēmas ir palielinājusi konkurenci uz nepietiekamiem dabas resursiem, jo īpaši auglīgu augsni un ūdeni, un ir izraisījusi spriedzi un konfliktus starp kopienām un iztikas līdzekļu grupām;

I.  tā kā klimata pārmaiņas ir viens no faktoriem, kas veido stratēģisko vidi, jo tās palielina riskus un ierobežojumus; tā kā klimata krīze rada ietekmi uz starptautisko sistēmu, kurā tā var saasināt ģeopolitisko spriedzi un mainīt līdzsvaru starp lielvarām; tā kā ļaunprātīgi dalībnieki klimata pārmaiņu problēmas izmanto, lai palielinātu savu ietekmi vai veicinātu karadarbību; tā kā polāro ledāju kušana palielina ģeopolitisko spriedzi, jo īpaši ap Ziemeļpolu;

J.  tā kā ASV bruņotie spēki dabas katastrofu dēļ jau zaudējuši vairāk militārā aprīkojuma un infrastruktūras nekā Afganistānas un Irākas bruņotajos konfliktos kopā; tā kā Baidena administrācija ir veikusi pozitīvus centienus cīņā pret klimata pārmaiņām, tostarp no jauna pievienojoties Parīzes nolīgumam un iekļaujot klimata pārmaiņas valsts drošības starpposma stratēģiskajās vadlīnijās;

K.  tā kā bruņotie spēki ir vieni no lielākajiem fosilā kurināmā patērētājiem pasaulē;

L.  tā kā Savienības iekšzemes naftas un gāzes ražošana pastāvīgi samazinās; tā kā Savienība ir lielā mērā un arvien vairāk atkarīga no enerģijas, jo visas tās dalībvalstis ir enerģijas neto importētājas no ierobežota skaita trešo valstu un energoatkarības līmenis 2000.–2019. gada laikposmā palielinājās no 56 % līdz 61 %; tā kā nesenā pētījumā ir aplēsts, ka oglekļa pēda dalībvalstu militārajām nozarēm, ietverot gan valstu bruņotos spēkus, gan militāro tehnoloģiju nozares ES teritorijā, 2019. gadā bija aptuveni 24,8 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta; tā kā enerģētikas pārkārtošanai, kā arī saistībā ar progresīvām ieroču sistēmām ir nepieciešama piekļuve kritiski svarīgām izejvielām, kuru piegādes ķēdes dažos gadījumos izraisa neaizsargātību, tostarp arī specializētiem MVU Eiropas aizsardzības nozarē, jo īpaši tad, ja tajās dominē ierobežots skaits trešo valstu;

M.  tā kā saskaņā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) datiem transporta degviela veidoja 52 % no enerģijas patēriņa 22 dalībvalstīs, kuras sniedza datus par 2016. un 2017. gadu (šīs valstis veido 96,9 % no EAA dalībvalstu kopējiem izdevumiem aizsardzības jomā); tā kā saskaņā ar to pašu EAA apsekojumu militārā infrastruktūra un ēkas ir vēl viens liels enerģijas patērētājs, kuru apkure vien 2017. gadā vidēji veidoja 32 % dalībvalstu bruņoto spēku enerģijas patēriņa, no kuriem 75 % tika saražoti ar naftas degvielu un dabasgāzi;

N.  tā kā Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu dēļ Savienība un tās dalībvalstis vēlas izbeigt fosilā kurināmā importu no Krievijas; tā kā Krievijas uzbrukuma Eiropas drošības kārtībai dēļ arī Eiropas bruņotajiem spēkiem ir jākļūst neatkarīgākiem no fosilā kurināmā importa, vienlaikus palielinot savu militāro spēku un misiju efektivitāti;

O.  tā kā dažas ES dalībvalstis savas plašās militārās jomas teritorijas izmanto, lai aizsargātu biodaudzveidību, piemēram, nepieļaujot helikopteru lidojumus virs ligzdošanas zonām;

P.  tā kā noziegumi pret vidi ir pasaulē ļoti bieži novērojama noziedzīga darbība un rada nopietnas bažas drošības jomā; tā kā šajā jautājumā ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp ES un partnervalstīm, atbalstot valstis, kas attīsta to spējas apkarot noziegumus pret vidi;

Q.  tā kā noziegumi pret vidi ir kļuvuši par pasaulē ceturto lielāko noziedzīgi iegūtu līdzekļu nozari, kas pieaug trīs reizes straujāk nekā globālā ekonomika; tā kā Interpola un ANO Vides programmas 2016. gada ziņojumā tika lēsts, ka ienākumi no noziegumiem pret vidi sasniedz 258 miljardus ASV dolāru gadā, ietverot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, mežsaimniecības un zivsaimniecības noziegumus, atkritumu kontrabandu un nelikumīgu kalnrūpniecību;

R.  tā kā Interpola, RHIPTO un Globālās iniciatīvas pret transnacionāliem organizētiem noziegumiem 2018. gada ziņojumā tika konstatēts, ka noziegumi pret vidi ir lielākais finansiālais virzītājspēks konfliktiem un lielākais ienākumu avots nevalstiskajiem bruņotajiem grupējumiem un teroristu organizācijām, apsteidzot tādas tradicionālas nelikumīgās darbības kā nolaupīšana izpirkuma pieprasīšanai un narkotiku kontrabanda;

S.  tā kā aizsardzības nozare nav minēta 2015. gada Parīzes nolīgumā, un valstu valdībām pašām jālemj, vai aizsardzības nozares centienus iekļaut savās saistībās attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC); tā kā visām nozarēm ir jāpalīdz samazināt emisijas un vienlaikus jāpielāgojas klimata pārmaiņām, lai sasniegtu Savienības oglekļneitralitātes mērķus un saglabātu darbības efektivitāti; tā kā Francija 2020. gada septembrī nāca klajā ar savu jauno aizsardzības enerģētikas stratēģiju ar 34 ieteikumiem, lai samazinātu un optimizētu savu bruņoto spēku enerģijas patēriņu un uzlabotu energoapgādes drošību;

T.  tā kā pat nelielam kodolkaram būtu dramatiskas humanitārās sekas un ļoti negatīva ietekme uz klimatu, izraisot badu un vairākus gadus saīsinot veģetācijas periodus;

U.  tā kā drošībai ir jābūt vides pārdomu centrālajam aspektam, lai izstrādātu, reālistiskus, ilgtermiņa un efektīvus ilgtspējīgas attīstības risinājumus cilvēku drošības un globālajai stabilitātes interesēs; tā kā līdz ar to Savienības ārējā darbībā arvien vairāk ir jāiekļauj klimata pārmaiņu un vides apsvērumi kā būtisks drošības risks un attiecīgi jāpielāgo stratēģijas un koncepcijas, procedūras, civilā un militārā aparatūra un infrastruktūra, spēju attīstība, tostarp apmācība un attiecīgā gadījumā institucionālā sistēma un pārskatatbildības mehānismi; tā kā Savienības drošības un aizsardzības politikai un tās instrumentiem būtu tiešā veidā jāpalīdz novērst un mazināt klimata krīzes negatīvo ietekmi uz drošību; tā kā pārvaldības un miera veidošanas instrumentu kopumā ir jāpievēršas saiknei starp klimatu un drošību;

V.  tā kā sakarā ar klimata pārmaiņu un ar klimatu saistīto seku ietekmi uz drošību klimata drošības pasākumi, t. i., klimata pārmaiņu ietekmes uz stratēģisko vidi un militārajām misijām prognozēšana un pielāgošanās tām, un to finansējums ir jāsaprot kā ieguldījums arī aizsardzībā un drošībā; tā kā NDICI izdevumu mērķis ir 30 % no septiņu gadu budžeta 80 miljardu EUR apmērā izmantot, lai atbalstītu klimata pasākumus, un no 7,5 % līdz 10 % gadā novirzīt vides aizsardzības un biodaudzveidības mērķiem;

Stratēģija un koncepcija

1.  norāda, ka LES 21. pants nodrošina piemērotu juridisko pamatu Savienības ārējās darbības un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) pielāgošanai 21. gadsimta svarīgākajām problēmām, kuru galvenais virzītājspēks ir klimata pārmaiņas un ar klimatu saistīti faktori; atgādina, ka LES 21. pants prasa, lai Savienība: c) saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību; (..) f) palīdzētu attīstīt starptautiskus pasākumus vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī pasaules dabas resursu stabilai apsaimniekošanai (..); [un] g) palīdzētu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas”; uzsver, ka Savienības ārējās darbībās, ārpolitikā, drošības un aizsardzības politikā, jo īpaši KDAP ir steidzami jāpaātrina un jāpadziļina ar konfliktiem saistītu klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanas jautājumu integrēšana; norāda, ka KDAP misiju un operāciju primārie mērķi saskaņā ar LES 42. panta 1. punktu un 43. panta 1. punktu ir miera uzturēšana, konfliktu novēršana un starptautiskās drošības stiprināšana operāciju norises vietās, kur tās ir izvietotas, vienlaikus nodrošinot pilnīgu darbības efektivitāti;

2.  uzsver, ka ir steidzami jāizdara secinājumi par Eiropas drošības situācijas izmaiņām, ko izraisījis Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, un jāpaātrina militāro spēju attīstības procesi, kā arī projekti, kuru mērķis ir militārās tehnoloģijas padarīt neatkarīgākas no fosilā kurināmā, vienlaikus palielinot misiju efektivitāti un cīņas spējas;

3.  uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo karu Eiropas kontinentā, ir jāgarantē pastāvīga Eiropas bruņoto spēku energoapgāde, lai nodrošinātu Savienības teritorijas un pilsoņu pienācīgu aizsardzību; atzīst, ka piegādes drošības nolūkā var būt nepieciešami elastīgi īstermiņa pasākumi;

4.  pauž stingru pārliecību, ka militārām darbībām un tehnoloģijām ir jāpalīdz sasniegt Savienības oglekļneitralitātes mērķus, lai veicinātu cīņu pret klimata pārmaiņām, neapdraudot misiju drošību un nemazinot bruņoto spēku operatīvās spējas; šajā sakarā uzsver, ka Savienības ārējā darbībā un dalībvalstu bruņotajiem spēkiem vajadzētu censties samazināt savu oglekļa pēdu un negatīvo ietekmi uz dabas resursiem un biodaudzveidību;

5.  uzsver nepieciešamību uzlabot prognozēšanu, lai nepieļautu ietekmi uz ekosistēmu un klimata pārmaiņām gadījumos, kad tas varētu palielināt spiedienu uz bruņotajiem spēkiem vai radīt reģionālu spriedzi;

6.  uzsver nepieciešamību steidzami investēt viedos un integrētos “visas sabiedrības” risinājumos, lai panāktu ievērojamu emisiju samazinājumu, izvairītos no klimata pārmaiņu smagākajām sekām un arī veiktu lielas investīcijas to valstu klimatnoturībā, kurām tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no nestabilitātes, konfliktiem un lielām humanitārām katastrofām;

7.  aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) nodrošināt, ka vides aizsardzība, cīņa pret klimata pārmaiņām un ar klimatu saistītā ietekme tiek pienācīgi integrēta un iekļauta Savienības ārējā darbībā, sekojot NDICI regulas piemēram; prasa izstrādāt ar klimata problemātiku saistītas specifiskas stratēģijas, politikas virzienus, procedūras, pasākumus un spējas; aicina PV/AP nodrošināt, ka Savienības politikas klimata drošības un aizsardzības jomā izstrādē tiek īstenota uz cilvēka drošību vērsta pieeja; atzinīgi vērtē EĀDD nodomu civilās un militārās KDAP misijās un operācijās izstrādāt un iekļaut darbību kopumu ar mērķi savā darbā efektīvi iekļaut vides aspektus; atbalsta dalībvalstu spēju stiprināšanu, iekļaujot vides aspektus civilo un militāro misiju apmācības programmās un apmainoties ar paraugpraksi un speciālajām zināšanām;

8.  prasa izstrādāt konkrētus kritērijus progresa novērtēšanai, risinot saikni starp klimata pārmaiņām, no vienas puses, un konfliktiem, no otras puses; aicina PV/AP katru gadu ziņot Parlamentam par sasniegto, izmantojot un izpildot šos kritērijus un rādītājus; aicina dalībvalstis ārvalstu militārās palīdzības programmās iekļaut zināšanas par klimata ietekmi uz drošību;

9.  uzsver, cik svarīgi ir programmā “Stratēģiskais kompass” pievērsties saiknei starp klimata pārmaiņām, drošību un aizsardzību, lai noteiktu skaidrus mērķus un konkrētus pasākumus dalībvalstīm nolūkā stiprināt bruņoto spēku energoefektivitāti un pielāgoties klimata pārmaiņu visaptverošajai ietekmei uz drošību vidējā termiņā un ilgtermiņā — diapazonā no stratēģiskās prognozēšanas, apmācības un inovācijas līdz spēju attīstībai ES satvarā;

10.  atgādina, ka nedrošību izraisa daudzi un dažādi savstarpēji saistīti pamatcēloņi, piemēram, nabadzība, valsts nestabilitāte, publiskās infrastruktūras un pakalpojumu trūkums, ļoti ierobežota piekļuve pamatprecēm, izglītības trūkums, korupcija utt., tostarp klimata pārmaiņas;

11.  atgādina, ka Āfrikā un jo īpaši Sāhelā klimata pārmaiņu mijiedarbība ar tradicionāliem konflikta faktoriem (cita starpā disfunkcionāla valsts, sabiedrisko pakalpojumu trūkums un drošības vides pasliktināšanās) saasina vardarbības un terorisma problēmas;

12.  prasa palielināt atbalstu centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmu un uzlabot klimatneitrālas alternatīvas ES tuvākajās kaimiņvalstīs, proti, Rietumbalkānos, Austrumu partnerībā un dienvidu kaimiņreģionā, lai nepieļautu iespējamas drošības problēmas;

13.  uzsver, ka klimata pārmaiņu dēļ Arktika pēdējo 50 gadu laikā ir sasilusi trīs reizes ātrāk nekā planētas vidējais rādītājs; uzsver, ka klimata pārmaiņas ir mainījušas ģeopolitisko situāciju Arktikā un rada ģeopolitisku izaicinājumu ES; uzsver, ka Arktika Eiropas Savienībai ir stratēģiski un politiski nozīmīgs reģions, un uzsver ES apņemšanos rīkoties atbildīgi, tiecoties panākt ilgtspējīgu un mierīgu šā reģiona attīstību; uzsver, ka Arktikai arī turpmāk jābūt mierīgas sadarbības telpai, un prasa veikt pasākumus, lai izvairītos no pasākumiem, kas noved pie lielākas militarizācijas; atgādina, ka ES valstis — Somija, Zviedrija un Dānija — ir Arktikas Padomes locekles;

Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedis

14.  atzinīgi vērtē Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi (turpmāk tekstā — “ceļvedis”) un aicina EĀDD kopā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem un EAA vajadzības gadījumā nodrošināt trīs darba virzienu — darbības dimensijas, spēju attīstības un partnerības — visaptverošu īstenošanu; aicina analizēt termiņus ceļveža pārskatīšanai un jo īpaši vispārējos mērķus pārskatīt daudz agrāk par 2030. gadu; aicina dalībvalstis veidot valsts struktūras mērķu atbalstam; mudina visus dalībniekus uzskatīt šo procesu par vienu no savām prioritātēm un izstrādāt un īstenot iniciatīvas saskaņā ar integrēto pieeju; uzsver bruņoto spēku svarīgo lomu ne tikai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un vidi, bet arī to ietekmes mazināšanu, tostarp visaptveroši izmērot un kartējot bruņoto spēku vidisko pēdu, kā ierosināts ceļvedī; mudina PV/AP ierosināt dalībvalstīm tūlītēju rīcības programmu, kas sastāvētu no jau īstermiņā īstenojamām ceļvedī minētām prioritārām darbībām;

15.  jo īpaši atzinīgi vērtē ceļvedī paredzētos tūlītējos un īstermiņa ietekmes pasākumus 2020.–2021. gadam, jo īpaši ar mērīšanas spēju attīstību saistīto atviegloto ziņošanas procesu, kura pamatā ir rādītāji par KDAP misijās un operācijās sasniegto progresu saistībā ar vidisko pēdu, tostarp par energoapgādi, ūdeni, atkritumu apsaimniekošanu utt.; uzsver nepieciešamību līdz 2024. gadam sagatavot detalizētākus novērtējumus, ņemot vērā gūto pieredzi un paraugpraksi, un iepirkuma ietvaros kā daļu no iepirkuma iekļaut stingrākas prasības atbilstošām tehniskām darbībām, lai mīkstinātu dzīvescikla pieeju, kas iekļauta 2012. gada militārajā koncepcijā par vides aizsardzību un energoefektivitāti ES vadītām militārām operācijām; uzsver nepieciešamību sistemātiski iekļaut klimata un vides apsvērumus militārajā tehnoloģijā, pētniecībā, iepirkumos un infrastruktūrā;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas, Padomes un EĀDD nesenās iniciatīvas klimata diplomātijas, drošības un aizsardzības jomā, jo īpaši klimata diplomātijas politikas satvaru, ceļvedi un koncepciju par integrētu pieeju klimata pārmaiņām un drošībai; aicina PV/AP nodrošināt, lai visas dažādās koncepcijas būtu pienācīgi sasaistītas un saskaņotas vienotā un konsekventā sistēmā; uzsver, ka tas ir jānosaka par prioritāti, un aicina PV/AP līdz 2023. gada jūnijam ziņot par paveikto;

17.  pauž nožēlu par to, ka ceļvedī nav uzsvērts Savienības gaidāmais augstais pieprasījums pēc izmaksu ziņā konkurētspējīgas atjaunojamās enerģijas un alternatīvām degvielām, kas varētu rasties kā abpusēji izdevīgas iespējas, nodrošinot jaunus forumus sadarbībai un dialogam, abpusējus ekonomiskos ieguvumus, lielāku piegādes drošību un starptautisko stabilitāti; uzsver, ka tīra ūdeņraža īpašības padara to par vienu no kandidātiem, ar ko aizstāt fosilo kurināmo un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas militārajos spēkos;

18.  lai liktu pamatus klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšanai, aicina AP/PV līdz 2023. gada vidum iesniegt ES ārējās darbības oglekļa pēdas un ietekmes uz vidi novērtējumu; ņemot vērā KDAP misiju un operāciju sniegtās novērtētās informācijas sensitivitāti, uzsver, ka līdz 2023. gadam ir jāizstrādā jēgpilna metodika, lai kvantificētu visu ES drošības un aizsardzības darbību radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp emisijas no ražošanas, īpašuma un demontāžas, arī lai novērstu pašreizējo uzticamu un starptautiski salīdzināmu datu trūkumu; uzskata, ka ceļvedis būtu jāizmanto, lai rosinātu izstrādāt stratēģiju un panāktu precīzas valstu saistības samazināt militārās emisijas, tostarp prasot UNFCCC ietvaros un valstu parlamentiem iesniegt obligātos ziņojumus par militārā sektora emisijām, jo bez ziņošanas un pārredzamības nebūs spiediena samazināt emisijas un nebūs iespēju noteikt jebkādu saistību ietekmi;

19.  prasa noteikt brīvprātīgus mērķus, lai samazinātu militāro misiju un operāciju siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, un iesaistīties virzībā uz klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam, tādējādi vēl vairāk uzlabojot darbības efektivitāti;

20.  ierosina sākt izmēģinājuma projektu KDAP misiju un operāciju siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai un kartēšanai; uzskata, ka EUFOR Althea šajā ziņā būtu laba izvēle;

Visaptveroša un konsekventa pieeja

21.  prasa rīkoties saskaņoti, lai strauji samazinātu klimata pārmaiņu mērogu un apjomu, krasi samazinot emisijas, lai nākotnē izvairītos no būtiskām, smagām vai katastrofālām sekām globālās drošības jomā; uzsver, ka ir jāpanāk visu drošības elementu, tostarp infrastruktūras, iestāžu un politikas, atbilstība klimatdrošībai un ka ir ātri jāpielāgojas pārmaiņu ietekmei;

22.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka Savienības jaunais globālās Eiropas instruments (NDICI) labi atspoguļo ātras, stingras un plašas ārējās rīcības klimata jomā steidzamību un nozīmi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka NDICI integrē rīcību klimata jomā un nodrošinās, ka 30 % no tās septiņu gadu budžeta 80 miljardu EUR apmērā atbalstīs klimata pasākumus; aicina Komisiju pilnībā ievērot šos mērķus un savos aprēķinos iekļaut tikai tādus pasākumus, kuriem ir skaidra klimata dimensija; atzinīgi vērtē to, ka finansējums netiek piešķirts investīcijām fosilajā kurināmajā un pasākumos, kam ir kaitīga vai būtiska negatīva ietekme uz vidi un klimatu; ļoti atzinīgi vērtē NDICI klimata drošības politiku (sk. NDICI regulas III pielikuma 3.1.(d) apakšiedaļu); aicina Komisiju par prioritāti noteikt darbības, kuru mērķis ir panākt visaptverošus un iekļaujošus rezultātus, sasaistot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām ar konfliktu novēršanu un miera veidošanu; atzinīgi vērtē NDICI vides un klimata pārmaiņu programmu, vienlaikus uzsverot, ka palīdzībā nestabilām un konfliktu skartām valstīm jāiekļauj lielāks atbalsts vides pārvaldībai, tostarp iestāžu veidošanai; prasa NDICI miera, stabilitātes un konfliktu novēršanas programmas ietvaros izvērst visu miera veidošanas potenciālu; uzskata, ka NDICI pieejai klimata drošībai vajadzētu būt atsauces punktam attiecībā uz visām pārējām Savienības ārējām darbībām, un aicina PV/AP nodrošināt, ka jo īpaši KDAP tiek sinhronizēta ar šo pieeju; aicina Komisiju un EĀDD izmantot rezultātus no veiktajiem pētījumiem par jaunām klimata drošības ievainojamības problēmām, jo īpaši Sāhelā, Tuvajos Austrumos un Austrumāfrikā;

23.  uzskata, ka klimata drošība būtu pilnībā jāintegrē Savienības konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas instrumentu kopumā, lai stiprinātu nestabilu valstu un skarto iedzīvotāju izturētspēju;

24.  uzsver, ka ir jāpalielina Savienības stratēģiskās prognozēšanas, agrīnās brīdināšanas, situācijas apzināšanās un konfliktu analīzes spējas, izmantojot kvalitatīvus un kvantitatīvus datus un inovatīvas metodes no dažādiem avotiem; uzsver, ka papildus sistemātiskai sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām savs ieguldījums stratēģiskajā prognozēšanā, miera veidošanā, klimata un konfliktu pētniecībā būtu jāsniedz arī Savienības kosmosa programmām, ES Satelītcentram (SatCen) un ES Izlūkošanas un situāciju centram (INTCEN), EĀDD konfliktu prevencijas nodaļai, valstu pētniecības centriem, ideju laboratorijām, valstu izlūkdienestiem un Kopīgajam pētniecības centram (KPC); uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir šādas zināšanas izmantot, lai pienācīgi izstrādātu turpmākās misijas, operācijas un darbības, ņemot vērā dažādus parametrus — sākot no mainīgajiem laikapstākļiem līdz vietējam politiskajam kontekstam; atzinīgi vērtē Eiropas kosmosa programmu, piemēram, Copernicus, būtisko nozīmi attiecībā uz to, lai izprastu klimata pārmaiņas un novērotu siltumnīcefekta gāzu emisijas; atgādina, ka ES decentralizētajām aģentūrām, jo īpaši SatCen, ir unikālas spējas vākt datus par klimata pārmaiņām un to drošības aspektiem visā pasaulē; norāda, ka ES kosmosa programmai ir būtiska nozīme arī klimata pārmaiņu drošības jautājumu risināšanā; atzinīgi vērtē SatCen pašreizējos centienus šajā jomā;

25.  uzsver uz datiem balstītas politikas un programmu principu, kam jābūt klimata drošības programmu centrā; vienlaikus apzinās t. s. lielo datu pieejas un kvantitatīvo vides stresa indeksu ierobežojumus attiecībā uz konfliktu prognozēšanu, jo ar tiem saistīts risks pārāk maz uzmanības pievērst vietējam sabiedriskajam kontekstam; atgādina, ka dažās nestabilās valstīs nav pieejami uzticami dati, arī korupcijas un vāju pārvaldības struktūru dēļ, un tādā gadījumā varētu izmantot aizstājdatus; uzskata, ka vietējo iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības zināšanām un iniciatīvām ir būtiska nozīme Savienības centienos novērst klimata pārmaiņu ietekmi uz konfliktiem;

26.  aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt, ka agrīnās brīdināšanas un konfliktu analīze ir pienācīgi saistīta ar agrīnu rīcību un reaģēšanu un ka ir izveidotas jēgpilnas stratēģiskās prognozēšanas spējas; šajā sakarā atzinīgi vērtē EĀDD pastāvīgi veikto analīzi par konfliktiem aptuveni 60 valstīs; atgādina, ka ir būtiski, lai rīcība klimata jomā būtu jutīga pret konfliktiem, izvairoties no netīšas kaitējuma nodarīšanas un, kad vien iespējams, veicinātu mieru;

27.  uzsver, ka ir vajadzīga individuāla pieeja, tostarp reģionāli specifiska analīze un vietējā līmenī virzītas iniciatīvas, kas ir pielāgotas konkrētajai situācijai uz vietas; uzsver, ka nolūkā panākt centienu ilgtspēju ir svarīgi stiprināt kopienu noturību un atbalstīt vietējo līdzdalību un iekļaujošas vietējās pārvaldības struktūras; uzsver, ka iekļaujošas un atbildīgas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem un efektīvāki vides aizsardzības pasākumi, piemēram, piekļuve būtiskiem resursiem, arī palielina ES spēku un personāla drošību (misijas drošība); pauž pilnīgu atbalstu vides aizstāvjiem, jo viņi saskaras ar pieaugošām represijām dažās pasaules daļās; uzsver, ka valstis, kas samazina vides aizstāvju iespējas rīkoties, kaitē daudziem tiem, kuru prasmes ir visvairāk vajadzīgas, un kaitē ES interesēm šajā procesā;

28.  prasa īstenot starptautisku sadarbību, risinot problēmas, kas saistītas ar vides apstākļu izraisītu migrāciju, lai izstrādātu kopīgus risinājumus; aicina īpašu uzmanību pievērst pienācīgas palīdzības sniegšanai bērniem un jauniešiem;

29.  uzskata, ka ar vidi saistīta miera veidošana būtu jāstiprina, jo tā ir viens no vispārējiem ilgtspējīgiem un taisnīgiem risinājumiem klimata pārmaiņu seku novēršanai un var arī radīt miera veidošanas iespējas, vienlaikus veicinot dialogu un sadarbību vietējā, valsts un starptautiskā līmenī (piemēram, par dabas resursu pārvaldību, piekļuvi zemei un ūdenim, vides aizsardzību, katastrofu riska mazināšanu, klimata bēgļu uzņemšanu utt.) un paverot iespējas pieņemt pārveidojošu pieeju ar mērķi novērst konfliktu pamatcēloņus un marginalizācijas strukturālos virzītājspēkus; uzsver nepieciešamību veicināt pirmskonflikta starpniecības iniciatīvas, tostarp izmantojot lielāku finansējumu ar NDICI starpniecību; uzsver nepieciešamību risināt vides jautājumus visā konflikta ciklā un arī pienācīgā veidā risināt pēckonflikta situāciju, jo tā var padarīt iedzīvotājus neaizsargātākus pret vides risku vai izraisīt noziegumu pret vidi vai postījumu pieaugumu (piemēram, mežu izciršanu) nepārvaldītās teritorijās;

30.  uzsver, ka Savienības rīcībai klimata jomā vajadzētu būt iekļaujošai, ar mērķi veicināt dzimumu līdztiesību, tajā jāpiemēro ES uz cilvēktiesībām balstītā pieeja, tai jāveicina laba pārvaldība un jāīsteno jaunatnes, miera un drošības programma un programma “Sievietes, miers un drošība” saskaņā ar ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III; jo īpaši aicina gan atbalstīt sieviešu, jauniešu un pamatiedzīvotāju vietējo organizāciju iniciatīvas, gan gūt no tām pieredzi;

31.  tāpat uzsver nepieciešamību KDAP misijās un operācijās norīkot klimata drošības ekspertus un mudina dalībvalstis atbalstīt šos centienus, nodrošinot šādus ekspertus; ierosina konkrēti uzdot ES delegācijām uzlabot ziņošanu par zemes un dabas resursu pārvaldību, kā arī par saistītajām sociālekonomiskajām un politiskajām norisēm; uzsver, ka ir svarīgi arī uzdot attiecīgajiem ES dalībniekiem cieši uzraudzīt situāciju reģionos, kurus smagi ietekmē klimata pārmaiņas un vides degradācija, piemēram, Sāhelā, Āfrikas ragā un Klusā okeāna reģionā, un izstrādāt mehānismus, lai monitorētu, novērtētu, dokumentētu un publiski paziņotu par ietekmi, gūto pieredzi un labāko praksi centienos panākt visaptverošus rezultātus, sasaistot pielāgošanos klimata pārmaiņām un miera veidošanu;

32.  atzinīgi vērtē pieaugošo uzsvaru uz saikni starp klimatu un drošību, kā arī NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga dalību 26. ANO Klimata pārmaiņu konferencē Glāzgovā (COP26) un prasa šajā sakarā īstenot konkrētu ES un NATO sadarbību;

Darbības dimensijas risināšana

33.  atzīst, ka daudzas KDAP misijas tiek veiktas vietās, kuras smagi skar klimata pārmaiņas, daudzkārt palielinot šo misiju problēmas;

34.  uzsver, ka klimata pārmaiņas var izraisīt arī iedzīvotāju pārvietošanu un radīt problēmas operāciju norises vietās; prasa skaidri apzināties klimata pārmaiņu drošības aspektus kā izšķirošu faktoru, kas militārajiem spēkiem būs jārisina ne tikai tāpēc, ka tas ietekmē militārās operācijas, bet arī prognozējot aizvien lielāku klimata izraisītu iedzīvotāju pārvietošanu, kas jau tagad ir lielāka nekā konfliktu izraisīta iedzīvotāju pārvietošana; tomēr norāda, ka bruņotie spēki nav pietiekami gatavi pasaules mainīgā klimata ietekmei uz drošību;

35.  atbalsta klimatsensitīvas pieejas integrēšanu un pauž stingru pārliecību, ka dalībvalstīm ir steidzami jāpilnvaro visas misijas un operācijas, kā arī visas Eiropas Miera mehānisma (EPF) darbības, lai sniegtu lielāku devumu integrētajā pieejā klimata drošības problēmu risināšanai, jo īpaši Sāhelas un Āfrikas raga reģionos, tādējādi virzoties arī uz operāciju izmaksu samazināšanu (energopatēriņa samazināšana, jaunu energoavotu izmantošana), vienlaikus uzlabojot misiju operatīvo efektivitāti;

36.  uzsver, ka KDAP misijas un operācijas un EPF darbības var palīdzēt uzlabot attiecīgo uzņēmējvalstu klimatnoturību, un norāda, ka pozitīvs devums saistībā ar radīto vietējo vides ietekmi būtu jāiekļauj, neskarot to galvenos uzdevumus drošības un aizsardzības jomā, misiju dzīvotspēju un darbības efektivitāti, kā arī militārā un civilā personāla drošību to izejas stratēģijās; uzsver, ka darbības atkarības no fosilā kurināmā samazināšana dod labumu operatīvajai efektivitātei un lietderībai, tostarp misijas personāla drošības uzlabošanai, samazinot loģistikas piegādes ķēdes, un KDAP iesaistes ticamības stiprināšanai, ņemot vērā ES globālo līderību klimata jomā;

37.  atgādina, ka visām civilajām un militārajām KDAP misijām un operācijām un EPF darbībām vajadzētu būt daļai no plašākas politiskās stratēģijas, kas izstrādāta, lai veicinātu cilvēku drošību, un jācenšas palielināt vietējo drošības un stabilitātes līmeni; uzsver nepieciešamību integrēt klimata drošību un ar vidi saistītu miera veidošanu atjauninātajās ES koncepcijās par drošības sektora reformu un atbruņošanos, demobilizāciju un reintegrāciju, stiprinot attiecīgo vietējās pārvaldības struktūru noturību, jo īpaši attiecībā uz drošības pakalpojumu kvalitāti, iekļautību (jo īpaši attiecībā uz sieviešu, jauniešu un marginalizēto grupu visā to daudzveidībā līdzdalību un tiesībām), pārskatatbildību un pārredzamību;

38.  uzsver, ka pašlaik galveno klimata pārmaiņu ietekmes dēļ ir jāpaplašina civilās aizsardzības misijas, kas nav daļa no bruņoto spēku pamatdarbības;

39.  aicina EĀDD garantēt, ka civilo misiju un militāro operāciju izstrādē ir paredzēta klimatsensitivitāte; uzsver, ka ir steidzami jānovērš iespēja, ka Savienības darbības nestabilās trešās valstīs veicina resursu nepietiekamību, būtiski svarīgu resursu cenu pieaugumu vai vides degradāciju un piesārņojumu; uzsver, ka ir jāizstrādā tāda misijas infrastruktūra un piegādes ķēde, kas ir klimatnoturīga un vidiski noturīga un sensitīva, kā arī pēc iespējas energooptimizēta un oglekļneitrāla; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi veikt apjomīgas investīcijas oglekļneitrālu degvielu un militāro sauszemes, jūras un gaisa transportlīdzekļu dzinēju sistēmu pētniecībā un izstrādē un izmantot jaunas tehnoloģijas, piemēram, mobilās saules enerģijas sistēmas, jo īpaši attiecībā uz statiskām struktūrām, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas labāku atbilstību starp darbības sniegumu un vidisko efektivitāti un neradot jaunas atkarības no ārvalstu dalībniekiem;

40.  ierosina izveidot mācību programmu Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas “mācībspēku apmācības” kursam, lai klimata un vides jautājumus integrētu parastajā militārās apmācības sistēmā taktiskā un stratēģiskā līmenī; uzskata, ka šādiem kursiem vajadzētu būt daļai no obligātas apmācības pirms nosūtīšanas klimata drošības konsultantiem KDAP misijās un operācijās, kā arī ES delegācijās;

41.  uzskata, ka militārās infrastruktūras oglekļa pēdu varētu optimizēt, cenšoties panākt lielāku energoefektivitāti renovācijas un atjaunojamo energoresursu pielāgotas izmantošanas ziņā;

42.  atzinīgi vērtē modernizācijas centienus, kas veikti, lai aprīkojumu pielāgotu klimata pārmaiņu izraisītām ārkārtējām temperatūras svārstībām, jo īpaši attiecībā uz ekodizaina šūnām iekārtu ilgizturības nodrošināšanai;

43.  uzsver, ka ir jāstiprina ES ar vidi saistītā miera veidošana un klimata drošība, iekļaujot uzdevumus un atbalstot centienus saistībā ar starpniecību, dialogu, civiliedzīvotāju aizsardzību, konfliktu risināšanu un izlīgumu, lai mazinātu klimata izraisītu spriedzi starp dažādām kopienām, kas konkurē par nepietiekamiem resursiem, piemēram, lauksaimniecības zemi vai ūdeni, un kas viegli veicina vardarbīgus bruņotus un ekstrēmistu grupējumus, pāraug bruņotos konfliktos vai pat starpvalstu karā; šajā sakarā uzsver, ka pielāgotām misijās cita starpā būtu jākoncentrējas uz integrētu miera veidošanu, ar vidi saistītu miera veidošanu un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem, kā arī civilo konfliktu novēršanas spēju palielināšanu; ierosina, ka šādās pielāgotās misijās galvenā uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

Klimata pārmaiņu integrēšana militāro spēju attīstībā

44.  norāda, ka visām Savienības un tās dalībvalstu izmantotajām militārajām spējām un dienestiem būtu jāsniedz ieguldījums ES klimata mērķu sasniegšanā un jāpielāgojas arvien sarežģītākiem klimata apstākļiem, lai, citstarp varētu garantēt savu uzdevumu izpildi gan ES, gan ārpus tās; attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām uzskata, ka dalībvalstu bruņotajiem spēkiem ir steidzami jāpielāgo savas spējas arvien sarežģītākiem klimatiskajiem apstākļiem;

45.  prasa novērtēt klimata pārmaiņu izraisīto mainīgo laikapstākļu modeļu un biežāku ekstremālu laikapstākļu ietekmi uz bruņoto spēku operatīvo efektivitāti un no tā izrietošās spēju prasības;

46.  uzsver, ka aizsardzības izdevumu palielinājumam, paturot prātā nepieciešamību saglabāt mūsu armiju mērķu vērienīgumu, nevajadzētu izraisīt emisiju pieaugumu un ka daļa no aizsardzības izdevumiem būtu jānovirza investīcijām tehnoloģijās un spējās būtiskai emisiju samazināšanai, piemēram, elektrifikācijai, un oglekļneitrālu degvielu izmantošanai, turklāt uzsverot, ka klimata un vides apsvērumi ir kļuvuši par svarīgu dzinējspēku; atgādina, ka ES un NATO militārie stratēģi un plānotāji jau vairāk nekā desmit gadus ir strādājuši pie jautājuma par to, kā bruņotie spēki var samazināt savu oglekļa pēdu; prasa ES un NATO izstrādāt kopīgu metodiku, kas palīdzētu sabiedrotajiem mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no militārām darbībām un iekārtām un pieņemt emisiju samazināšanas mērķus; atgādina, ka enerģijas pēdas un degvielas pieprasījuma samazināšanās pozitīvi ietekmē arī misiju drošību un efektivitāti; šajā sakarā atzinīgi vērtē EAA darbības, jo īpaši “Go Green” politiku, koncepciju “Military Green”, Enerģētikas un vides darba grupu, Apspriežu forumu par ilgtspējīgu enerģiju aizsardzības un drošības nozarē un Iniciatīvas forumu par aprites ekonomiku Eiropas aizsardzībā; prasa paātrināt un paplašināt šādus projektus un veikt to neatkarīgu ārēju novērtējumu;

47.  norāda uz EAA secinājumu, ka ar sekojošo fosilā kurināmā patēriņa samazinājumu var mazināt izmaksas, emisijas un atkarību no avotiem ārpus Eiropas, un ka var ievērojami samazināt negadījumu skaitu, jo ir mazāk degvielas konvoju, kam pretinieks var uzbrukt, līdz ar to tiek atbrīvoti konvoju aizsardzībai agrāk nepieciešamie resursi, bet kopējās spējas tiek padarītas efektīvākas, uzlabojot noturību, mobilitāti un autonomiju; atgādina, ka dekarbonizētu degvielu īpatsvara palielināšana militārajā sektorā papildus klimatneitralitātei var palīdzēt palielināt piegādes drošību un stratēģisko autonomiju; uzsver, ka liels pieprasījums pēc fosilā kurināmā un gari piegādes maršruti palielina misiju un operāciju izmaksas un palielina drošības risku misiju personālam un līgumslēdzējiem;

48.  aicina DEFIS ĢD, dalībvalstis, EĀDD un EAA attiecīgo ES fondu apgūšanā īstenot tādu pieeju, kas paredz zemu enerģijas, oglekļa un vidiskās pēdas nospiedumu, kā arī regulāri ziņot par sasniegto progresu; uzsver, ka koordinētas ES līmeņa pieejas ievērošana ir īpaši svarīga, uzsākot pētniecību, izstrādi, modernizāciju vai apvienošanas un kopīgas izmantošanas iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un spējām; atgādina, ka ir stratēģiski svarīgi attīstīt visus tehnoloģiskos aspektus un risināt visa dzīves cikla izmaksas kopā ar ES līmeņa standartizāciju un sertifikāciju, lai nodrošinātu, ka aprīkojums ir piemērots klimata krīzes seku pārvarēšanai; atzinīgi vērtē to, ka EAF palīdz integrēt klimata pasākumus ES politikas jomās un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 30 % no ES budžeta izdevumiem atvēlēt klimata mērķiem — tas ir ES 2021.–2027. gada budžetam izvirzītais mērķis; atgādina, ka pētniecības un izstrādes darbības var novirzīt uz risinājumiem, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti, samazināt oglekļa pēdu un panākt ilgtspējīgu paraugpraksi; atzinīgi vērtē attiecīgās investīcijas 133 miljonu EUR apmērā, kas paredzētas pirmajā gada darba programmā, taču norāda, ka tas veido vien 11 % no kopējā EAF gada budžeta; atgādina par NextGenerationEU lomu attiecībā uz rīcību klimata jomā un aicina dalībvalstis izmantot valstu atveseļošanas plānu resursus, lai investētu savas militārās infrastruktūras zaļajā pārejā;

49.  uzsver, ka ir jāpalielina investīcijas “zaļajā” aizsardzībā, jo īpaši lielāku daļu no ES budžeta finansētās militārās un duālās tehnoloģiskās inovācijas (aprīkojums, enerģija utt.) pētniecības un izstrādes novirzot oglekļneitrālai degvielai un piedziņas sistēmām militārām lidmašīnām, kuģiem un citiem transportlīdzekļiem, it sevišķi attiecībā uz nākotnē svarīgākajām ieroču sistēmām (piemēram, nākotnes kaujas gaisa sistēma (FCAS) un Eiropas galvenais kaujas tanks (EMBT)) un citām sistēmām, kas tiek izstrādātas ES nodrošinātajos satvaros; uzsver, ka, ņemot vērā šādu investīciju divējādo raksturu, tam ir spēcīga pozitīva plašāka ietekme uz civilo sektoru, jo īpaši uz grūtībās esošo civilās aviācijas nozari, kas meklē mazāk energoietilpīgus un rentablākus uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas; uzskata, ka priekšroku varētu dot ekodizainam, lai ierobežotu militāru iekārtu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas labāku atbilstību starp darbības sniegumu un vidisko efektivitāti; uzskata, ka militāro tehnoloģiju elektrifikācija būtu vēl vairāk jāveicina un plaši jāfinansē, izmantojot Eiropas subsīdijas, ko piešķir no EAF, jo īpaši attiecībā uz ieroču sistēmām, kā arī attiecībā uz mājokļiem, kazarmām un saistītām apkures vai dzesēšanas sistēmām gan dalībvalstīs, gan militārās nometnēs, kad tās tiek izmantotas; atgādina, ka aizsardzības līdzekļu un to izmantošanas pielāgošana klimata pārmaiņām primāri ir dalībvalstu ziņā un ka ES pašai vēl nav savu spēju šajā jomā;

50.  uzsver, ka ES ir pastāvīgi jāuzrauga un jāmazina jebkāda neaizsargātība un/vai atkarība, ko varētu izraisīt Eiropas bruņoto spēku “elektrifikācija”, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi būtiskām izejvielām; uzsver, ka Eiropas bruņoto spēku ekoloģizācija, kā arī to digitalizācija nekādā gadījumā nedrīkst radīt jaunu neaizsargātību vai mazināt Eiropas vai tās pilsoņu drošību;

51.  prasa energoefektivitātes kritērijus un aprites ekonomikas principus integrēt spēju attīstības programmās un iepirkuma vadlīnijās, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi un EAA darbību ietvaros gūto pieredzi; aicina dalībvalstis strādāt pie procesa optimizācijas un videi draudzīgas sistēmas projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas, pamatojoties uz aprites principiem, jo īpaši attiecībā uz operatīvajiem štābiem un vietējiem birojiem; prasa stiprināt EAA, EAF un pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) lomu dalībvalstu atbalstīšanā, valstu paraugprakses izplatīšanā un regulāras vienādranga apmaiņas organizēšanā par zaļo aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu;

52.  uzskata, ka ir pienācis laiks izstrādāt jaunus PESCO projektus, kuru mērķis ir noteikt standartus un kritērijus attiecībā uz energoefektivitāti, radīt jaunas spējas vai apvienot un modernizēt esošās; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju izmantot PESCO, lai izveidotu militāro inženieru korpusu, kas pievērstos klimata izraisītu dabas katastrofu novēršanai un infrastruktūras aizsardzībai nestabilās valstīs; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut periodiskus pārskatus, lai novērtētu šādu projektu progresu un novērstu trūkumus pēc iespējas ātrāk; atzinīgi vērtē kopīgo operāciju nozīmi civiliedzīvotāju glābšanā dabas katastrofās, piemēram, Francijas un Nīderlandes katastrofu pārvaldības HUREX mācības Karību jūras reģionā;

53.  uzsver, ka klimata pārmaiņu un vides degradācijas problēmai būtu jāpievēršas nākotnē paredzētajā Civilās KDAP pakta pārskatīšanā, jo īpaši attiecībā uz klimata un vides aspektu integrēšanu operatīvajos uzdevumos un apmācības politikā;

Starptautiskās sadarbības palielināšana un multilaterālisma stiprināšana

54.  atgādina, cik svarīga ir sadarbība kā stūrakmens ES vadošajai lomai cīņā pret klimata pārmaiņām, kā norādīts ceļvedī; atzinīgi vērtē notiekošo personāla apmaiņu ar ANO un NATO un uzsver nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības šajā jomā; aicina EĀDD un attiecīgos Komisijas dienestus turpināt veidot dialogu ar citiem partneriem, piemēram, Āfrikas Savienību, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm; uzsver, ka ir arī jārisina pašreizējā problēma par uzticamu un starptautiski salīdzināmu datu trūkumu par enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijām aizsardzības nozarē;

55.  uzsver, ka klimata drošības politikai jābūt vērstai ne tikai uz pielāgošanos satricinājumiem, resursu ierobežojumiem un augstākiem neprognozējamības līmeņiem, bet arī uz to, lai veicinātu dziļākas pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai globālā līmenī atjaunotu ekoloģisko stabilitāti un līdzsvaru;

56.  prasa saikni ar klimata drošību iekļaut kā jaunu prioritāro jomu ANO un ES Miera operāciju un krīžu pārvarēšanas stratēģiskajai partnerībā;

57.  norāda uz NATO pausto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt oglekļa nulles emisijas; uzsver, ka 22 dalībvalstis ir arī NATO dalībvalstis, un aicina PV/AP nodrošināt emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kritēriju un metodikas sinhronizāciju starp dalībvalstīm, jo tām ir viens spēku kopums; uzskata, ka NATO un ES būtu jānolemj klimata drošību uzskatīt par jaunu sadarbības un konkrētas rīcības jomu; konkrētāk aicina ES un NATO trešajā kopīgajā deklarācijā kā jaunu un ļoti konkrētu sadarbības jomu iekļaut klimata pārmaiņas un drošību;

58.  uzsver parlamentārās diplomātijas svarīgo lomu starptautisko saišu stiprināšanā cīņā pret klimata pārmaiņām, tostarp ar Eiropas Parlamenta komiteju un delegāciju darbu, un prasa lielāku uzmanību pievērst saiknei starp klimatu un drošību;

59.  uzsver, ka finansējuma trūkums klimata pārmaiņu jomā ir būtisks šķērslis klimata pārmaiņu jēgpilnai risināšanai un klimata drošības uzlabošanai; pauž nožēlu par to, ka 2009. gadā starptautiskā sabiedrība apsolīja jaunattīstības valstīm piešķirt finansējumu 100 miljardu USD apmērā klimata jomā, taču šis solījums līdz COP26 joprojām vēl nebija izpildīts;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei un Komisijai.

(1) OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp. (2) OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp. (3) OV C 99, 1.3.2022., 105. lpp. (4) OV C 118, 8.4.2020., 32. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. jūnija rezolūcija par ES un drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā (2021/2232(INI))

P9_TA(2022)0224 A9-0085/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par jaunu ES un Ķīnas stratēģiju(1),

–  ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu(2),

–  asamblejas 2022. gada 2. marta Rezolūciju ES-11/L.1, kurā pausta nožēla par Krievijas agresiju pret Ukrainu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 24. marta rezolūciju ES-11/L.2 par humānajām sekām, ko radījusi agresija pret Ukrainu,

–  ņemot vērā ES Stratēģisko kompasu, ko 2022. gada 24. martā atbalstīja Eiropadome,

–  ņemot vērā Krievijas Federācijas un Ķīnas Tautas Republikas 2022. gada 4. februāra kopīgo paziņojumu par jaunu laikmetu starptautisko attiecību jomā un ilgtspējīgu attīstību pasaulē,

–  ņemot vērā 2022. gada 22. februārī notikušo ministru forumu par sadarbību Indijas un Klusā okeāna reģionā,

–  ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par daudzpusējiem masu iznīcināšanas ieroču kontroles un atbruņošanās režīmiem: risināmās problēmas un perspektīvas(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 21. oktobra ieteikumu Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Taivānas politiskajām attiecībām un sadarbību(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 21. oktobra ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz 10. Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas procesa sagatavošanu, kodolieroču kontroli un kodolatbruņošanās iespējām(5),

–  ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par savienojamību un ES un Āzijas attiecībām(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju par Padomes lēmuma projektu par to, lai Savienības vārdā noslēgtu pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN)(8),

–  ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Indijas attiecībām(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses(10),

–  ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par stāvokli ES kiberaizsardzības spēju jomā(11),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 21. un 22. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas un AP/PV 2021. gada 16. septembra kopīgo paziņojumu par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā (JOIN(2021)0024),

–  ņemot vērā Francijas Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijas 2021. gada jūlija atjauninājumu "Indijas un Klusā okeāna reģions: Francijas prioritāte",

–  ņemot vērā 2021. gada 3. decembrī notikušās ES un ASV augsta līmeņa apspriedes par Indijas un Klusā okeāna reģionu,

–  ņemot vērā Komisijas un AP/PV 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu "Globālā vārteja" (JOIN(2021)0030),

–  ņemot vērā Āzijas un Eiropas 13. sanāksmes (ASEM) 2021. gada 25. un 26. novembra samitu,

–  ņemot vērā 2021. gada 5. oktobra koncepciju par integrētu pieeju klimata pārmaiņām un drošībai,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. aprīļa secinājumus par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā,

–  ņemot vērā 2021. gada 15. septembrī noslēgto AUKUS drošības paktu,

–  ņemot vērā 2021. gada 14. jūnijā Briseles NATO samitā pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. jūnija un 2021. gada 10. maija secinājumus par drošību un aizsardzību,

–  ņemot vērā 2021. gada 8. maijā izveidoto ES un Indijas savienojamības partnerību,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 22. decembra Lēmumu (KĀDP) 2020/2188, ar ko groza Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem(12),

–  ņemot vērā ES un ASEAN 2020. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu par savienojamību,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas 2022. gada 1. aprīļa augstākā līmeņa sanāksmi,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vizīti Indijā 2022. gada 24.–25. aprīlī,

–  ņemot vērā ES un Japānas 2022. gada 12. maija augstākā līmeņa sanāksmi,

–  ņemot vērā G7 valstu ārlietu ministru 2022. gada 14. maija kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Nīderlandes 2020. gada 13. novembra Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiju "Indijas un Klusā okeāna reģions: pamatnostādnes Nīderlandes un ES sadarbības ar partneriem Āzijā stiprināšanai",

–  ņemot vērā 2020. gada 9. novembra Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi,

–  ņemot vērā Vācijas federālās valdības 2020. gada septembra dokumentu "Politikas pamatnostādnes Indijas un Klusā okeāna reģionam",

–  ņemot vērā ES un Japānas 2019. gada 27. septembrī izveidoto partnerību ilgtspējīgas savienojamības un kvalitatīvas infrastruktūras jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un AP/PV 2019. gada 12. marta ieguldījumu Eiropadomes sanāksmē "ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva",

–  ņemot vērā ES 2018. gada 5. decembra Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai,

–  ņemot vērā ES un ASEAN 2019. gada 21. janvāra ministru sanāksmē pieņemto lēmumu izveidot ES un ASEAN stratēģisko partnerību,

–  ņemot vērā ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgumu, kas 2018. gada 19. oktobrī parakstīts Briselē,

–  ņemot vērā Komisijas un AP/PV 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu "Eiropas un Āzijas savienojamība — ES stratēģijas pamatelementi" (JOIN(2018)0031),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. maija secinājumus par ciešāku ES sadarbību drošības jomā ar Āziju,

–  ņemot vērā ASEAN un ES rīcības plānu 2018.–2022. gadam,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobrī noslēgto partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp ES un Jaunzēlandi,

–  ņemot vērā kopējo priekšlikumu Padomes 2016. gada 14. aprīļa lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (JOIN(2016)0008),

–  ņemot vērā 2014. gada 24. jūnija Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju,

–  ņemot vērā 2013. gada 23. janvāra pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses,

–  ņemot vērā paziņojumu presei, ko 2021. gada 14. jūnijā sniedza valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Briselē,

–  ņemot vērā Pastāvīgās šķīrējtiesas 2016. gada 12. jūlija nolēmumu par Dienvidķīnas jūras arbitrāžu (Filipīnu Republika pret Ķīnas Tautas Republiku),

–  ņemot vērā 2021. gada 24. septembrī notikušo pirmo četrpusējā drošības dialoga (QUAD) samitu, kurā klātienē piedalījās ASV, Austrālijas, Japānas un Indijas politiskie līderi,

–  ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0085/2022),

A.  tā kā saskaņā ar ES definīciju Indijas un Klusā okeāna reģions sniedzas no Āfrikas austrumu krasta līdz Klusā okeāna salu valstīm; tā kā Indijas un Klusā okeāna reģions ir daudzveidīgs reģions, kurā dzīvo 60 % pasaules iedzīvotāju un atrodas septiņas G20 valstis, un tas ir nozīmīgs pasaules starptautiskās kārtības dalībnieks, un tajā atrodas ES politiskie, tirdzniecības un drošības partneri, kuru ietekme arvien pieaug;

B.  tā kā aptuveni 90 % Savienības ārējās tirdzniecības preču tiek pārvadātas pa jūru; tā kā Indijas un Klusā okeāna reģionā ir svarīgi ūdensceļi, kas ir būtiski Savienības tirdzniecībai, piemēram, Malakas šaurums, Dienvidķīnas jūra un Bābelmandeba šaurums;

C.  tā kā ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm aizvien vairāk ir jārisina ne vien līdzīgas drošības problēmas, bet arī netradicionālas problēmas; tā kā ES perspektīvas šajā reģionā atspoguļo to, ka politiskā ziņā ir jāatzīst nepieciešamība uzņemties lielāku atbildību, risinot globālās drošības problēmas;

D.  tā kā pēc prezidenta Xi Jinping aicinājuma Ķīnas un Krievijas prezidenti 2022. gada 4. februārī pirms Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas parakstīja kopīgu dokumentu; tā kā kopīgajā paziņojumā cita starpā tika paziņots, ka abu valstu draudzībai "nav robežu", un tā kā ar šo paziņojumu Ķīna pirmo reizi oficiāli pievienojās Krievijas prasībai apturēt NATO paplašināšanos;

E.  tā kā saskaņā ar ziņojumiem plašsaziņas līdzekļos Ķīnas amatpersonas 2022. gada 4. februāra augstākā līmeņa sanāksmē lūdza Krievijas augstākajām amatpersonām neiebrukt Ukrainā pirms Pekinas Ziemas olimpisko spēļu beigām; tā kā tas varētu nozīmēt, ka pirms agresijas sākuma 2022. gada 24. februārī Ķīnas augstāko amatpersonu rīcībā bija zināma tieša informācija par Krievijas kara plāniem vai iecerēm;

F.  tā kā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme 2022. gada 1. aprīlī ES, atgādinot Ķīnas kā pasaules mēroga dalībnieces atbildību par miera un stabilitātes nodrošināšanu, aicināja Ķīnu atbalstīt centienus nekavējoties izbeigt asinsizliešanu Ukrainā, ņemot vērā Ķīnas kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles lomu pasaulē un tās unikāli ciešās attiecības ar Krieviju;

G.  tā kā, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, kas sākās ar militāru iebrukumu 2022. gada 24. februārī, ANO Ģenerālā asambleja ar 141 balsi par, 5 balsīm pret, 35 valstīm atturoties un 12 valstīm nebalsojot, 2022. gada 2. martā pieņēma Rezolūciju ES-11/1, paužot nožēlu par Krievijas agresiju pret Ukrainu; tā kā neviena valsts Indijas un Klusā okeāna reģionā nebalsoja pret rezolūciju un tikai Ķīna, Indija, Madagaskara, Mozambika, Laosa, Dienvidāfrika, Šrilanka, Tanzānija un Vjetnama atturējās balsojumā par galīgo tekstu;

H.  tā kā nesen pieņemtais kopīgais paziņojums par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā, kuras pamatā ir principiāla iesaistīšanās ilgtermiņa perspektīvā, norāda uz dziļu un vajadzīgu attīstību ES skatījumā uz tās interesēm, iespējām un problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā un vēlmi palielināt ietekmi tās vērtību un interešu aizstāvībā šajā reģionā, kura ģeopolitiskā un ekonomiskā nozīme pieaug; tā kā stratēģijas pamatā ir atklātas, stabilas un noteikumos balstītas reģionālās drošības arhitektūras veicināšana un ciešu attiecību, ilgtspējīgas tirdzniecības un sadarbības drošības jomā veidošana ar Indijas un Klusā okeāna reģiona reģionālajām organizācijām un valstīm; tā kā 2022. gada 22. februārī notikušais ministru forums par sadarbību Indijas un Klusā okeāna reģionā pulcēja ES dalībvalstu ārlietu ministrus un aptuveni 30 Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu ārlietu ministrus un tā kā ES un tās dalībvalstis sanāksmē uzsvēra atbalstu pastiprinātai un ilgtermiņa iesaistei Indijas Klusā okeāna reģionā, veicot konkrētas darbības un uzlabojot drošības un aizsardzības dialogu un divpusējās attiecības ar reģiona partneriem;

I.  tā kā kopīgā paziņojuma "Globālā vārteja" mērķis ir mobilizēt līdz 300 miljardiem EUR ieguldījumiem, lai veicinātu viedas, tīras un drošas saiknes digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē un stiprinātu veselības, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē;

J.  tā kā pēdējos gados reģiona, jo īpaši Ķīnas Tautas Republikas, īstenotā dinamika ir izraisījusi intensīvu ģeopolitisko konkurenci, ko atspoguļo militāro izdevumu pieaugums, militāro spēku koncentrēšana un agresīvāka retorika, tādējādi apšaubot noteikumos balstīto starptautisko kārtību; tā kā tādēļ Indijas un Klusā okeāna reģionā ir radies jauns reģionālās un globālās konkurences centrs; tā kā nav ne visaptverošas reģionālās drošības kārtības, ne arī uzticēšanās veicināšanas mehānisma, lai mazinātu ar minēto saistītās problēmas un spriedzi; tā kā šāda dinamika nopietni apdraud stabilitāti un drošību reģionā un pasaulē, tieši ietekmējot ES kā reģiona valstu galvenā politiskā un ekonomiskā partnera stratēģiskās intereses; tā kā autoritārisma un demokrātijas ideoloģiskā cīņa reģionā var ierosināt līdzīgas cīņas visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienības tuvumā; tā kā stabilam un mierīgam Indijas un Klusā okeāna reģionam, kas balstīts uz starptautisko tiesību ievērošanu, ir izšķiroša nozīme ES drošības un interešu aizsardzībā; tā kā nestabilitātes pamatcēloņu, tādu kā nabadzība, sociālā netaisnība un cilvēktiesību pārkāpumi, novēršana ir priekšnoteikums miera un drošības nodrošināšanai Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā ES ir apņēmusies nodrošināt cilvēku drošību, mieru un starptautiskās tiesības un cilvēktiesības;

K.  tā kā ES ir lielākā ārvalstu ieguldītāja un attīstības palīdzības sniedzēja Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā ES ir nozīmīga tirdzniecības partnere un jau ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar reģiona valstīm vai arī risina sarunas par šādu nolīgumu noslēgšanu; tā kā ES jau tagad ir pieejams plašs partnerību un nolīgumu tīkls ar vairākām valstīm, piemēram, Japānu, Korejas Republiku, Austrāliju, Indiju, Jaunzēlandi, Vjetnamu un Singapūru, kā arī ar reģionālām organizācijām, piemēram, Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS); tā kā ES klātbūtni šajā reģionā nodrošina tās dalībvalsts Francija, jo īpaši Francijas aizjūras departamenti Reinjona un Majota, kā arī Francijas Dienvidjūru un Antarktikas teritorija Indijas okeāna reģionā un Jaunkaledonija Klusā okeāna reģionā, kā arī Francijas aizjūras kopienas Francijas Polinēzija un Volisa un Futuna; tā kā šajos Francijas reģionos dzīvo aptuveni 1,6 miljoni ES iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā 7000 militārpersonu; tā kā attiecīgi ES ir Indijas un Klusā okeāna reģiona vietējais dalībnieks;

L.  tā kā Dienvidķīnas jūrā atrodas vairāk nekā puse no pasaules zvejas kuģiem un tieši tur tiek nozvejoti aptuveni 12 % no pasaules zvejas resursiem; tā kā Savienība ir noslēgusi vairākus ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm (Mikronēzijas Federatīvās Valstis, Kuka salas, Zālamana salas, Kiribati, Madagaskara, Maurīcija, Mozambika un Seišelu salas) un tā kā Savienības zvejas flote darbojas gan Indijas, gan Klusajā okeānā; tā kā Savienība ir aktīva vairāku reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) locekle Indijas un Klusā okeāna reģionā (Indijas okeāna tunzivju komisija, Indijas okeāna dienvidu daļas zvejas nolīguma puses, Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija un Klusā okeāna dienvidu daļas RZPO); tā kā 2021. gada 25. februārī tika pieņemts Savienības pieteikums dalībai Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijā un tā kā Savienība uztur augsta līmeņa dialogus par okeānu un zivsaimniecības jautājumiem ar Austrāliju, Indonēziju, Japānu un Jaunzēlandi; tā kā Savienība ir parakstījusi partnerattiecību nolīgumu ar Ķīnu par okeāniem; tā kā ES arī uztur dialogus un veido darba grupas ar Koreju, Taizemi un Taivānu par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

M.  tā kā stabilitātes un kuģošanas brīvības nodrošināšanai Indijas un Klusajā okeānā ir izšķiroša nozīme globālās un reģionālās ilgtspējas un miera un ES stratēģisko interešu nodrošināšanā; tā kā ES ar kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) EUNAVFOR operāciju "Atalanta" ir iesaistīta reģiona jūras drošības atbalsta sniegšanā; tā kā Indijas un Klusā okeāna partneri atzinīgi novērtēja operāciju "Atalanta" un tās darbības saistībā ar pirātisma un bruņotas laupīšanas novēršanu, kā arī ieroču un narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; tā kā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās pastiprināt pastāvīgo jūras spēku klātbūtni reģionā, cita starpā izmantojot koncepciju par koordinētu klātbūtni jūrā;

N.  tā kā Francijai ir militāras spējas, kas pastāvīgi izvietotas Āzijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā varētu būt lietderīgi nodoties pārdomām par kārtību, kas attiecīgā gadījumā varētu ļaut izmantot šādu pastāvīgu Francijas spēku, jo īpaši Francijas Polinēzijas bruņoto spēku un Jaunkaledonijas bruņoto spēku, klātbūtni iespējamā Eiropas spēku koncentrēšanā;

O.  tā kā Ķīnas straujā militāro spēku koncentrēšana, tās aizvien uzstājīgāka rīcība un ekspansīvā politika Indijas un Klusā okeāna reģionā un militārās darbības Taivānas jūras šaurumā un Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā, tostarp darbības kuģošanas brīvības ierobežošanai, kuras veic Ķīnas krasta apsardze un jūras milicija, kā arī tās tīšie un atkārtotie Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonas pārkāpumi, tās darbības ar mērķi mazināt Honkongas neatkarību un autonomiju, tās militāro spēku koncentrēšana pie Ķīnas un Indijas robežas un aizvien agresīvāka retorika un manipulatīvās dezinformācijas un mediju kampaņas rada lielāku saspīlējumu Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā ES jāsagatavo stratēģija, kuras pamatā ir reālā situācija uz vietas un kura vajadzības gadījumā ļautu tai reaģēt; tā kā reģionā pastāv paātrinātu bruņošanās sacensību draudi;

P.  tā kā Ķīnas uzstājība šajā reģionā attiecas ne tikai uz militāro jomu, bet ir īstenojusies arī ar agresīvu komercpraksi, kuras pamatā ir diplomātiska piespiešana, izmantojot kareivīgu parāda diplomātijas politiku; tā kā Ķīnas ekonomiskā un finansiālā ekspansija Indijas un Klusā okeāna reģionā un Eiropā ietver ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā; tā kā, izmantojot ekonomiskās intereses, Ķīna tiecas panākt ģeopolitisku ietekmi; tā kā Covid-19 krīze pierādīja, cik svarīgas ir uzticamas piegādes ķēdes un līdzsvarotākas ekonomiskās saites ar Ķīnu;

Q.  tā kā 2016. gada 12. jūlijā Pastāvīgā šķīrējtiesa būtiskajā lietā nolēma, ka nav pierādījumu, ka Ķīnai vēsturiski būtu bijusi ekskluzīva kontrole pār teritorijām, kuras tā pieprasa Dienvidķīnas jūrā; tā kā Ķīna nav ņēmusi vērā šo nolēmumu un cita starpā uz mākslīgi izveidotām salām ir ierīkojusi militāras bāzes;

R.  tā kā Ķīna nav mazinājusi pārredzamības trūkumu un ir demonstrējusi nevēlēšanos iesaistīties sarunās par tās iespējamo dalību daudzpusējos kodolieroču kontroles instrumentos, kas ir ļāvis tai netraucēti uzkrāt lielu tehnoloģiski attīstītu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu, piemēram, Dong-Feng 26, arsenālu;

S.  tā kā digitalizācija aizvien vairāk ietekmē starptautiskās sistēmas struktūru; tā kā starptautiskā standartu noteikšana un revolucionāras inovācijas tādās progresīvās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts, kvantu datošana, 5G un 6G ir stratēģiski svarīgas ES un tās digitālajai nākotnei un tā kā aizvien pieaug globālā konkurence par tehnoloģiju pārākumu, kurā Ķīna ieņem ievērojamu vietu;

T.  tā kā Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas, Indijas un Japānas vadītāji nesenajā QUAD samitā 2022. gada 24. maija kopīgajā paziņojumā vēlreiz uzsvēra brīva un atvērta Indijas un Klusā okeāna reģiona principus: brīvību, tiesiskumu, demokrātiskās vērtības, suverenitāti un teritoriālo integritāti; tā kā vadītāji paziņoja par vairākām jaunām iniciatīvām, kuru mērķis ir padziļināt sadarbību šajā reģionā, ieskaitot Indijas un Klusā okeāna valstu partnerību jūrlietu situācijas apzināšanās jomā;

U.  tā kā ASV prezidents Džo Baidens 2022. gada 23. maijā paziņoja, ka Amerikas Savienotās Valstis iejauksies militāri, ja Ķīna mēģinās ar spēku ieņemt Taivānu;

V.  tā kā 2022. gada 24. maijā četri Ķīnas bumbvedēji H-6 un divi Krievijas bumbvedēji Tu-95 veica kopīgus lidojumus ap Japānu un Korejas Republiku, kā dēļ abām valstīm nācās likt pacelties iznīcinātajiem, lai tie šos lidojumus uzraudzītu; tā kā kopīgie lidojumi notika tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Baidens tikās ar saviem QUAD kolēģiem Tokijā;

W.  tā kā 2022. gada 23. maijā Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Bruneja Darusalama, Indija, Indonēzija, Japāna, Korejas Republika, Malaizija, Jaunzēlande, Filipīnu Republika, Singapūra, Taizeme un Vjetnama sāka procesu, kurā tiks izveidota Indijas un Klusā okeāna reģiona ekonomikas sistēma labklājībai ar mērķi šajā reģionā veicināt sadarbību, stabilitāti, labklājību, attīstību un mieru; tā kā Indijas un Klusā okeāna reģiona ekonomikas sistēma labklājībai ir alternatīva pieaugošajai Ķīnas komerciālajai klātbūtnei šajā reģionā;

X.  tā kā 2022. gada aprīlī Ķīna un Zālamana Salas parakstīja drošības sadarbības paktu, kas piesaistīja starptautisko uzmanību un izraisīja lielāku diplomātisko klātbūtni un iesaisti Klusā okeāna salu valstīs; tā kā 2022. gada 30. maijā, laikā, kad Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji apmeklēja 10 Klusā okeāna salu valstis, un pēc pieaugošām bažām šajās valstīs Ķīna paziņoja, ka tā aptur plānoto reģionālo nolīgumu ar Klusā okeāna salu valstīm ar nosaukumu “Ķīnas un Klusā okeāna salu valstu kopīgais attīstības redzējums”, kura mērķis bija aptvert brīvās tirdzniecības un drošības sadarbību, tostarp tādas jomas kā policijas apmācība, kiberdrošība, jūras kartēšana un piekļuve resursiem; tā kā Mikronēzijas Federatīvo Valstu prezidents Deivids Panuelo šo priekšlikumu nosauca par “pašu transformatīvāko nolīgumu, kas mūsu laikā ierosināts Klusā okeāna reģionā” un norādīja, ka tas “labākajā gadījumā var izraisīt jaunu auksto karu, bet sliktākajā — pasaules karu”; tā kā, neraugoties uz to, ka Ķīnai šo nolīgumu neizdevās panākt, tā Vana Ji reģionālo vizīšu laikā parakstīja vairākus mazākus divpusējus nolīgumus ar Klusā okeāna valstīm;

Y.  tā kā klimata krīze rada ietekmi uz starptautisko sistēmu, kurā tā var saasināt ģeopolitisko spriedzi; tā kā Savienības ārējā darbībā arī Indijas un Klusā okeāna reģionā kā risku pastiprinātājs aizvien vairāk ir jāiekļauj apsvērumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju, un attiecīgi jāpielāgo savas stratēģijas, koncepcijas un procedūras;

Z.  tā kā 1995. gada 15. decembrī ASEAN dalībvalstis parakstīja Līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Dienvidaustrumāzijā (SEANWFZ līgums), kurā apņēmās Dienvidaustrumāzijas reģionu saglabāt kā zonu, kurā nav kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču,

ES rīcība saistībā ar drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā

1.  atzinīgi vērtē nesen pieņemto kopīgo paziņojumu par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā; atzīst pievienoto vērtību, ko stratēģija sniedz kā pirmais reģionam paredzētās ES vienotās pieejas pamatelements, un atzinīgi vērtē stratēģijas iekļaujošo un daudzšķautņaino raksturu un drošības un aizsardzības iekļaušanu kā vienu no tās septiņām prioritārajām jomām; aicina ES izmantot stratēģiju kā instrumentu, lai efektīvi palielinātu savu klātbūtni un ietekmi reģionā, veicinot stratēģiskās saites un padziļinot visaptverošu dialogu un sadarbību ar līdzīgi domājošām reģiona valstīm un organizācijām drošības un aizsardzības jautājumos; uzskata, ka lielāka ES iesaistīšanās reģionā, pamatojoties uz vērtībām, veicinātu reģionālo drošību un labklājību un palīdzētu pārvarēt reģionālos saspīlējumus, kā arī radītu līdzsvarotākas attiecības starp reģionālajiem dalībniekiem; atgādina, ka stratēģija ir Eiropas komandas projekts un ka divpusējiem nolīgumiem būtu jāveicina ES pieeja, kā arī ES spēja ierosināt kopīgus risinājumus drošības problēmām; uzsver, ka miera, stabilitātes un kuģošanas brīvības saglabāšana Indijas un Klusā okeāna reģionā joprojām ir ārkārtīgi svarīga ES un tās dalībvalstu interesēm;

2.  uzsver, ka Indijas un Klusā okeāna reģionā pastāv krasas atšķirības un ka visos gadījumos nav iespējams piemērot vienādu pieeju; atzinīgi vērtē holistisko pieeju un pozitīvo darba kārtību, kas izklāstīta ES stratēģijā, un uzsver, ka stratēģija pastāvīgi ir jāpielāgo strauji mainīgajam spēku līdzsvaram un stingri jābalsta Eiropas vērtībās, principos un normās, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā, kam būtu jākļūst par normatīvo satvaru Savienības līdzdalībai Indijas un Klusā okeāna reģionā; uzsver perspektīvas "drošība, attīstība, humanitāra rīcība" nozīmi;

3.  uzsver, ka nelikumīgajam un neizprovocētajam Krievijas agresīvajam karam pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, būs dziļa un ilgstoša ietekme uz starptautiskajām attiecībām; uzsver, ka tāpēc ES ir jāturpina stiprināt savu Stratēģiskajā kompasā noteikto starptautisko iesaisti, tostarp jo īpaši nozīmīgajā un stratēģiskajā Indijas un Klusā okeāna reģionā; atzīstot ciešākas attiecības starp Krieviju un Ķīnu, ko cita starpā apliecina to 2022. gada 4. februāra kopīgais paziņojums, pauž nopietnas bažas par to, ka Ķīnas vadība nav izteikusi skaidru nosodījumu šim nelikumīgajam karam, ar kuru tiek pārkāptas visas starptautiskās normas un tiesību aktus un kura rezultātā jau ir gājuši bojā vairāki tūkstoši militārpersonu un nevainīgu civiliedzīvotāju; stingri aicina Ķīnas vadību pildīt savus pienākumus kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei un ne tikai nosodīt šo klajo Krievijas Federācijas pārkāpumu, bet arī izmantot savus ciešos kontaktus ar Krievijas prezidentu, lai mudinātu viņu nekavējoties pārtraukt šo vardarbīgo agresīvo karu, izvest visu karaspēku no Ukrainas teritorijas un pilnībā respektēt Ukrainas neatkarību un tās tautas gribu dzīvot mierā un brīvībā;

4.  atzinīgi vērtē Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu ārkārtīgi lielo atbalstu 2. marta balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā par Rezolūciju ES-11/L.1, paužot nožēlu par Krievijas agresiju pret Ukrainu, kā arī 24. marta balsojumā par rezolūciju ES-11/L.2 par agresijas pret Ukrainu humanitārajām sekām; atgādina, ka neviena reģiona valsts nebalsoja pret rezolūciju; uzskata, ka tas ir ļoti spēcīgs signāls par vispārēju atbalstu starptautiskajām tiesībām, mieram un starptautiskajai sadarbībai reģionā; tomēr pauž nožēlu par to, ka, tāpat kā Ķīna, arī Indija, Madagaskara, Mozambika, Laosa, Dienvidāfrika, Šrilanka, Tanzānija un Vjetnama nolēma atturēties no balsošanas par galīgo tekstu; mudina šīs valstis neatstāt bez ievērības reālo situāciju Ukrainā, starptautisko tiesību klajos pārkāpumus un briesmīgās ciešanas un nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu un tādējādi pārskatīt savu nostāju un pievienoties starptautiskās sabiedrības pārliecinošajam vairākumam, skaidri nosodot Krievijas agresīvo karu, un pievienoties starptautiskajiem centieniem panākt mieru Ukrainā un aizsargāt nevainīgus civiliedzīvotājus;

5.  uzsver nepieciešamību nodrošināt ES vienotību kā priekšnoteikumu, lai sasniegtu atvērtas ES stratēģiskās suverenitātes mērķi, ņemot Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu un pieaugošos dažādos apdraudējumus un konkurenci starp lielvarām, it īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Ķīnu; aicina Eiropas Savienības Padomē panākt lielāku vienotību jautājumā par pasākumu pieņemšanu, lai vērstos pret Ķīnas nedemokrātisko politiku un agresīvo rīcību, kas apdraud tās kaimiņvalstu suverenitāti un Indijas un Klusā okeāna reģiona stabilitāti; atgādina, ka ES vienotās pieejas pamatā jābūt pragmatiskai, principiālai un uz vērtībām balstītai ārpolitikai un drošības politikai ar mērķi sadarboties ar partneriem, ja iespējams, un vajadzības gadījumā rīkoties vienatnē, lai īstenotu Savienības stratēģisko solidaritāti un suverenitāti, un tā jāpapildina ar uzticamiem ārpolitikas instrumentiem, kā arī ar tās lēmumu pieņemšanas procesa reformu, jo īpaši pārejot uz kvalificētā balsu vairākuma balsojumu, kas veicinātu ātru reaģēšanu uz nopietnām drošības problēmām un sekmētu mieru, cilvēku drošību, ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju; norāda, ka aizvien pieaugošā ASV iesaistīšanās Indijas un Klusā okeāna reģionā ietekmē Eiropas drošību, un tāpēc atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga spējīga Eiropas aizsardzības savienība; uzsver — lai strādātu kopā ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, un, ņemot vērā Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, ES ir jāstiprina sava stratēģiskā autonomija, lai kļūtu par reālu globālo partneri; tādēļ atbalsta mērķi izveidot ātrās izvietošanas spēkus;

6.  uzsver ES apņemšanos veicināt atvērtu, stabilu un uz noteikumiem balstītu reģionālās drošības arhitektūru, kuras pamatā ir demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošana un kura ietver drošas jūras sakaru līnijas, spēju veidošanu un pastiprinātu jūras spēku klātbūtni, ievērojot tiesisko regulējumu, kas noteikts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS); aicina ES turpināt auglīgas divpusējās attiecības ar partneriem reģionā, tostarp ar Āfrikas Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kā arī cieši sadarboties ar citām liberālām demokrātijām un vēsturiskiem sabiedrotajiem, piemēram, NATO, ASV un Apvienoto Karalisti, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu un arvien uzstājīgāku un agresīvāku Ķīnas rīcību, lai labāk risinātu kopīgas reģionālās un globālās drošības problēmas; uzsver, ka ar ANO un citu starptautisko organizāciju starpniecību ir jāveicina kopīgais mērķis panākt ilgtspēju un labklājību un jāstiprina multilaterālisms; atgādina, ka šo vērtību un principu neievērošana vai klaja pārkāpšana negatīvi ietekmētu ES būtiski svarīgās ekonomiskās un drošības intereses un tās iesaistīšanos divpusējās un reģionālās partnerībās un varētu izraisīt sankcijas;

7.  mudina ES pieaugošajā ģeopolitiskajā konkurencē starp pasaules un reģionālajām lielvarām Indijas un Klusā okeāna reģionā pilnībā izmantot savu uzticama un autonoma globāla miera dalībnieka, uz kuru var paļauties, nostāju un reputāciju; atgādina, ka pievienotā vērtība, ko sniedz ES iesaiste Indijas un Klusā okeāna reģionā, ir tās visaptverošais civilās un militārās palīdzības pasākumu klāsts, tostarp labi izstrādāts nemilitārs ieguldījums; atgādina, ka ES ir plašs diplomātisko līdzekļu tīkls, lai veicinātu dialogu, mediāciju, konfliktu novēršanu un risināšanu, ieroču kontroli, atbruņošanos, ieroču neizplatīšanu un atteikšanos no kodolieročiem, kā arī juridiskus risinājumus un zinātību multilaterālisma jomā un uzticības veicināšanas pasākumu, kā arī korupcijas apkarošanas pasākumu izstrādē, ko varētu kopīgi izmantot ar partneriem, kuri rīkojas labticīgi; uzskata, ka ir jāstiprina dalībvalstu diplomātiskais un konsulārais tīkls reģionā un jāaizstāv ES un tās dalībvalstu vērtības un intereses; aicina ES iesaistīšanos reģionā un diplomātijas centienus ciešāk saistīt ar savām vērtībām un interesēm; aicina ES pastiprināt komunikācijas centienus saistībā ar Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiju un iesaistīt partnervalstis tās īstenošanas procesā, lai stiprinātu attiecības drošības jomā un veicinātu stratēģijā ietverto mērķu sasniegšanu;

8.  mudina ES stiprināt savu apņemšanos kopā ar tās Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 par sievietēm, mieru un drošību, kā arī ANO Drošības padomes rezolūcijas 2250, 2419 un 2535 par jaunatni, mieru un drošību, piešķirot atbilstīgus budžeta līdzekļus efektīvai īstenošanai; uzsver sieviešu līdzdalības nozīmi un pozitīvo pievienoto vērtību miera uzturēšanā un miera veidošanā, tostarp sarunās un misijās;

Stratēģiskā suverenitāte, kuras pamatā ir multilaterālisms un noteikumos balstīta starptautiskā kārtība

9.  uzskata, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, kas ir starptautisko tiesību klajš pārkāpums, kā arī Krievijas atteikums sākt mediāciju un vest godīgas sarunas, rada nopietnu apdraudējumu drošībai un stabilitātei pasaulē un brīvai un atklātai komunikācijai jūras, gaisa un kosmosa jomā un kiberjomā, kas ir būtiski reģionālo un globālo tirdzniecības maršrutu uzturēšanai; mudina Eiropas Ārējās darbības dienesta attiecīgās struktūras analizēt Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu ietekmi uz ES politiku Indijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī iespējamās reģionālā konflikta sekas uz ES ekonomiskajām un drošības interesēm, vienlaikus izvērtējot, kā ES varētu reaģēt uz drošības situācijas pasliktināšanos Indijas un Klusā okeāna reģionā; pauž dziļas bažas par Ukrainas kara ietekmi uz Indijas un Klusā okeāna valstu tautsaimniecībām, jo īpaši saistībā ar graudu, enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenu pieaugumu; atkārtoti uzsver ES iespējamo stabilizējošo lomu šajā reģionā;

10.  pauž nopietnas bažas par straujo Ķīnas militāro spēku koncentrēšanos, tostarp par nesen atklāto tās hiperskaņas raķešu izmēģinājumu un tās aizvien uzstājīgāko rīcību, kuras mērķis cita starpā ir izvirzīt savas teritoriālās prasības Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā; uzsver, ka drošības "karstie punkti" un neatrisināti jautājumi, piemēram, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolprogramma, nesenais saspīlējums attiecībā uz Ķīnas un Indijas robežām, demokrātijas apspiešana Honkongā un Makao, Ķīnas nevēlēšanās pildīt valsts un starptautiskajās tiesībās paredzētos pienākumus attiecībā uz cilvēktiesību, tostarp Siņdzjanas, Tibetas un Iekšējās Mongolijas minoritāšu tiesību, ievērošanu un Ķīnas radītie draudi Taivānas teritoriālajai integritātei, kas tiek īstenoti ar militārām darbībām, rada vēl lielāku slogu reģionālajai drošībai un stabilitātei; nosoda Ķīnas iebiedēšanas diplomātiju un manipulatīvās dezinformācijas kampaņas; pauž bažas arī par Ķīnas pastiprināto klātbūtni citos stratēģiskos reģionos, piemēram, Indijas okeānā, Klusā okeāna dienvidu daļā un Okeānijas reģionā, kā arī Arābijas jūrā;

11.  atgādina, ka līdzšinējā šķelšanās vājināja ES spēju pieņemt kopēju nostāju attiecībā uz Ķīnu; uzsver, ka ES pieejai attiecībā uz Ķīnu ir jābūt vienotai, pragmatiskai, daudzšķautņainai un principiālai, ietverot sadarbību kopīgu interešu jautājumos ar globālu ietekmi, piemēram, attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām, tai jābūt balstītai uz cilvēktiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem, un jāietver arī konkurence ar Ķīnu attiecībā uz ekonomisku, politisku un stratēģisku alternatīvu nodrošināšanu trešām valstīm, kā arī tai jābūt Ķīnu konfrontējošai, un, iespējams, jāietver sankcijas jautājumos, kuros mūsu attiecīgie viedokļi būtiski atšķiras, piemēram, aizsargājot tādas ES vērtības kā demokrātija un cilvēktiesības un iestājoties pret vardarbīgu agresiju pret neatkarīgām valstīm un nosodot šādu pārkāpumu izdarītājus, tostarp tos, kas atbildīgi par nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu karadarbībā, ko starptautiskā sabiedrība var patlaban novērot Krievijas veiktajās darbībās Ukrainā;

12.  atzinīgi vērtē ļoti piemērotā laikā sākto jauno ES un ASV dialogu par Ķīnu un ES un ASV konsultāciju uzsākšanu par Indijas un Klusā okeāna reģionu un aicina īstenot koordinētu pieeju, lai padziļinātu sadarbību drošības jautājumos, cita starpā īstenojot transatlantisko parlamentāro dialogu nolūkā stiprināt daudzpusējās iestādes un reģionālās organizācijas, veicināt demokrātiju un uzlabot demokrātisko noturību Indijas un Klusā okeāna reģionā un ārpus tā; atzinīgi vērtē ASV nodomu veicināt reģiona stabilitāti, noturību un drošību; īpaši atzinīgi vērtē transatlantiskās kopienas spēcīgo vienotību, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, un uzskata to par ļoti spēcīgu signālu visai pasaulei, ka mēs esam apņēmušies ievērot savas vērtības un esam gatavi tās aizstāvēt, ja tās tiks apšaubītas;

13.  ņem vērā neseno AUKUS trīspusējā drošības pakta noslēgšanu; pauž nožēlu par to, ka pirms šā procesa nenotika apspriešana, un atkārtoti pauž solidaritāti ar Franciju; pauž stingru pārliecību, ka spēcīgas ES un Austrālijas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un apspriedes, ir svarīgas reģiona stabilitātei un būtu jāturpina attīstīt, un AUKUS pakta noslēgšanai nevajadzētu tās ietekmēt; uzskata, ka AUKUS un QUAD ir svarīgi reģiona drošības arhitektūras elementi, un uzsver, ka faktisku reģiona drošību ir iespējams panākt ar atklātu un iekļaujošu dialogu, iesaistot attiecīgos reģionālos dalībniekus, iesaistītos dalībniekus ārpus reģiona, kā arī starptautiskos dalībniekus; tāpēc aicina AP/PV kopā ar attiecīgajiem partneriem izskatīt iespējas izveidot pastāvīgu dialogu ar AUKUS un pārstāvību QUAD locekļu sanāksmēs arī tādās nemilitāras jomās kā klimata pārmaiņas, tehnoloģijas, veselība un tirdzniecība, lai saskaņotu mūsu centienus attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu un stiprinātu sinerģiju; uzsver, ka ir jāturpina attīstīt un stiprināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbības sistēmu, cita starpā arī ārpolitikas un drošības politikas jomā; norāda, ka Apvienotā Karaliste līdz šim nav izrādījusi interesi to darīt;

14.  uzsver savienojamības būtisko nozīmi ES un tās dalībvalstu ģeopolitiskajās attiecībās un atzinīgi vērtē Komisijas un AP/PV 2021. gada decembrī iesniegto kopīgo paziņojumu par stratēģiju "Globālā vārteja", kuras mērķis ir palielināt ilgtspējīgu sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm un, izmantojot maigo varu, popularizēt Eiropas vērtības un nodrošināt spēcīgas un noturīgas partnerības; uzskata, ka šī iniciatīva var būt pievilcīga Ķīnas savienojamības stratēģijas alternatīva mūsu partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā un ārpus tā; uzsver, ka ir svarīga ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbība savienojamības jomā, lai varētu sekmīgi risināt jaunos drošības izaicinājumus, tostarp saistībā ar kiberdrošību, digitālo savienojamību, kritisko infrastruktūru, un uzskata, ka šādai sadarbībai būtu jāietver arī centieni, lai nodrošinātu globālās interneta infrastruktūras, ieskaitot zemūdens kabeļus, drošību; uzsver, ka ar ieguldījumiem savienojamībā ir svarīgi stiprināt klimatdrošību un ilgtspējīgu attīstību; prasa ātri īstenot šo stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionā, cita starpā īstenojot konkrētus un pamanāmus projektus;

15.  pieņem zināšanai, ka ES Stratēģiskajā kompasā Indijas un Klusā okeāna reģions noteikts par ES svarīgu stratēģisko interešu reģionu, vienlaikus apzinot konkrētus mērķus, kas jāsasniedz reģionā, un vajadzīgās spējas, kas tam jāiegūst, pamatojoties uz kopīgu apdraudējumu novērtējumu; uzsver — lai reģionā un arī starptautiskā mērogā kļūtu par ticamu dalībnieci drošības jomā, ES ir jāpastiprina kopīgie spēju attīstības centieni, jo īpaši jūras jomā, liekot uzsvaru uz stratēģiski nozīmīgiem projektiem; iesaka turpināt ES un NATO sadarbību, lai reaģētu uz drošības problēmām, kas saistītas ar Indijas un Klusā okeāna reģionu, kā izklāstīts ES Stratēģiskajā kompasā;

Partnerību stiprināšana ar reģionālām organizācijām un demokrātiskām valstīm

16.  atkārtoti norāda, ka viena no stratēģijas būtiskākajām iezīmēm ir jau esošo ar reģionālajiem dalībniekiem īstenoto partnerību stiprināšana un jaunu partnerību veidošana; uzsver — lai panāktu stabilitāti, ir vajadzīga vienota ES un tās tradicionālo reģiona sabiedroto rīcība; atzinīgi vērtē to, ka ES papildus dialogiem par kosmosu un jūras drošību plāno pastiprināt dialogu ar partneriem par drošību un aizsardzību, tostarp par terorisma apkarošanu, kiberdrošību, ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, spēju veidošanu, hibrīddraudiem, jūras drošību un iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanu, jo īpaši apmainoties ar paraugpraksi, uzlabojot stratēģisko komunikāciju un vācot pierādījumus, lai uzlabotu kolektīvo attiecināšanu un sankcijas, stiprinātu klimatdrošību un reaģēšanu uz krīzēm, kā arī nodrošinātu efektīvu daudzpusēju reakciju uz Covid-19 krīzi un turpmākām globālām veselības krīzēm; atzinīgi vērtē arī to, ka ES norīko militāros konsultantus ES delegācijās šajā reģionā tāpat kā Ķīnā un Indonēzijā;

17.  uzsver ES un ASEAN ilgstošo sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos un atzinīgi vērtē neseno attīstību divpusējās attiecībās, tām kļūstot par stratēģiskām partnerattiecībām; atkārtoti pauž stingru apņemšanos atbalstīt ASEAN centrālo lomu un iekļaujošu daudzpusēju arhitektūru; aicina ES nostiprināt un paplašināt savu klātbūtni reģionā, padziļinot sadarbību ar ASEAN un tās dalībvalstīm; aicina ASEAN iesaistīt ES ASEAN aizsardzības ministru sanāksmē – plus un Austrumāzijas samitā; uzsver parlamentārās diplomātijas būtisko nozīmi demokrātijas stiprināšanā un cilvēktiesību veicināšanā reģionā un tāpēc mudina izveidot ES un ASEAN parlamentāro asambleju, kā arī vairāk un regulārāk veikt parlamentārās apmaiņas uz šo reģionu, tostarp saistībā ar 45. gadadienas samitu Briselē 2022. gadā; uzsver, ka ES būtu jāizpēta iespēja iesaistīties spēju veidošanas pasākumos kopā ar ASEAN tādās jomās kā civilo konfliktu novēršana, mediācija, miera veidošana un samierināšana, tostarp sadarbojoties ar citiem reģionālajiem partneriem šādu pasākumu īstenošanā;

18.  īpaši atzinīgi vērtē ciešo koordināciju ar Austrāliju, Japānu, Korejas Republiku un Jaunzēlandi, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un atzinīgi vērtē ciešo sadarbību starp ES un šīm četrām valstīm, piemērojot sankcijas Krievijai un Baltkrievijai par to nelikumīgajām un necilvēcīgajām darbībām; atzinīgi vērtē dialoga stiprināšanu starp NATO un tās četriem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, proti, Austrāliju, Japānu, Korejas Republiku un Jaunzēlandi, proti, lai risinātu transversālus drošības jautājumus un uzlabotu savstarpējo situācijas apzināšanos par norisēm drošības jomā Eiroatlantijas un Indijas un Klusā okeāna reģionos, it īpaši NATO Ziemeļatlantijas Padomes (NAC) pārstāvju un šo četru Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu vēstnieku tikšanās, ko parasti dēvē par "NAC+4" formātu; aicina ES izveidot līdzīgu dialogu ar četriem partneriem Āzijas un Klusā okeāna reģionā; uzsver, ka sadarbības ar partneriem prioritārajām jomām jābūt saistītām galvenokārt ar spēju veidošanu, hibrīddraudiem, ieroču neizplatīšanu un reaģēšanu krīzes situācijās, kiberaizsardzību, civilo gatavību un ANO Sieviešu, miera un drošības programmu; aicina NATO izmantot savu 2030. gada pārdomu procesu, lai uzlabotu sadarbību ar partneriem nolūkā aizstāvēt kopīgās vērtības, konsolidēt demokrātiju reģionā, stiprināt noturību un uzturēt noteikumos balstīto starptautisko kārtību, vienlaikus nodrošinot lielāku saskaņotību starp politikas virzieniem attiecībā uz Ķīnu, pilnībā respektējot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas un darbību autonomiju;

19.  atzinīgi vērtē projektu "Uzlabot drošības sadarbību Āzijā un ar Āziju" un atbalsta tā īstenošanu; mudina regulāri organizēt militārpersonu apmaiņas un mācību braucienus, lai veicinātu savstarpēju sapratni un veicinātu kopēju stratēģiju pieeju;

20.  atkārtoti uzsver, cik svarīga ir sekmīgi izveidotā stratēģiskā partnerība starp ES un Japānu, un uzsver mūsu partnerību drošības, aizsardzības un savienojamības jomā; norāda, ka Japāna ir vienīgais Indijas un Klusā okeāna reģiona partneris, kas īpaši minēts ES stratēģiskajā kompasā; atzinīgi vērtē ES un Japānas 2022. gada 12. maijā notikušās 28. augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu, kurā līderi atkārtoti apstiprināja apņemšanos uzlabot sadarbību, lai panāktu brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un papildu stratēģijām reģionam; norāda, ka Japāna tradicionāli ir uzkrājusi īpašās zināšanas un pieredzi par sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm; tādēļ aicina ES pastiprināt sadarbību ar Japānu, lai reģionā efektīvi stiprinātu sadarbību jūras drošības jomā, jo īpaši ar ASEAN; īpaši atzinīgi vērtē Japānas līdzdalību starptautiskajos centienos apkarot pirātiskas darbības Adenas līcī, rīkojot kopīgas mācības ar EUNAVFOR operācijas “Atalanta” kuģiem; aicina abus partnerus uzlabot sadarbību jūras drošības jomā un turpināt attīstīt sadarbību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros tādās jomās kā izlūkošana, spēju veidošana un kiberdrošība; atzinīgi vērtē ES un Japānas apņemšanos pastiprināt konsultācijas atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā un saistībā ar Ukrainas karu vēl vairāk veicināt Kodolieroču neizplatīšanas līguma stiprināšanu; aicina ES un Japānu vēl vairāk paplašināt konsultācijas hibrīddraudu jomā, tostarp dialogus par cīņu pret dezinformāciju un iejaukšanos, ko veic valsts un nevalstiskie dalībnieki; īpaši atzinīgi vērtē Japānas ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu; atzinīgi vērtē to, ka ir ātri sākta ES un Japānas sadarbība un koordinācija, lai saglabātu pasaules enerģijas tirgu stabilitāti, un pauž atzinību par Japānas izrādīto solidaritāti, nodrošinot ES sašķidrinātās dabasgāzes piegādes par pieņemamu cenu;

21.  aicina ES turpināt stiprināt stratēģiskās partnerattiecības ar Indiju; šai sakarā atzinīgi vērtē ES un Indijas saistības drošības un aizsardzības jomā un to nesen uzsākto dialogu par jūras drošību; aicina abas puses, arī izmantojot nesen izveidoto ES un Indijas savienojamības partnerību, vēl vairāk stiprināt savstarpējo operatīvo sadarbību jūrā, tostarp kopīgas mācības jūrā un piestāšanu ostās, kā arī darbības drošu jūras sakaru līniju aizsardzībai un to izveides veicināšanai; tāpat aicina ES un Indiju pastiprināt savstarpējo saskaņošanu un informācijas apmaiņu, lai labāk apzinātos situāciju Indijas un Klusā okeāna reģiona jūrās; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen 24. un 25. aprīļa vizīti Indijā; uzsver, ka tas ir pozitīvs solis ceļā uz turpmāko partnerību stiprināšanu un divpusējās sadarbības padziļināšanu Indijas un Klusā okeāna reģionā; norāda, ka Indija ir svarīgs partneris jūras drošības vides veidošanā; atkārtoti norāda, ka Centrālāzijas un Dienvidāzijas stabilizācijai būtu jākļūst par ES un Indijas sadarbības galveno mērķi; pauž nožēlu par to, ka Indijas valdība nav paudusi skaidru nosodījumu par Krievijas nelikumīgo karu pret Ukrainu, un aicina Indijas valdību pārskatīt savu nostāju, ņemot vērā to, ka Krievija ir nepārprotami pārkāpusi starptautiskās tiesības; aicina Indiju kā pasaules lielāko demokrātiju nepalikt vienaldzīgai laikā, kad notiek brutāls uzbrukums Ukrainai, kas ir viena no lielākajām Eiropas demokrātijām, un aicina Indijas valdību paust savu nostāju pret nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu un Vladimira Putina revizionistiskajām un brutālajām darbībām;

22.  uzsver, ka Eiropas Savienības un Austrālijas attiecībām ir dziļas vēsturiskas saknes un cilvēciska saikne, un to pamatā ir kopīgas vērtības un principi, piemēram, miers un drošība, kā arī demokrātijas, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības un tiesiskuma, tostarp starptautisko tiesību, ievērošana; atzinīgi vērtē pozitīvās norises ES un Austrālijas sadarbībā drošības un aizsardzības jomā pēdējos desmit gados un Austrālijas iesaistīšanos ES krīzes pārvarēšanas operācijās; aicina abus partnerus vēl vairāk uzlabot koordināciju un sinerģiju, lai veicinātu drošību un stabilitāti Indijas un Klusā okeāna reģionā, tostarp attiecībā uz kuģošanas brīvību, un iesaistīties diskusijās, lai apzinātu kopīgu interešu jomas turpmākajai sadarbībai drošības un sadarbības jautājumos; tomēr norāda, ka savstarpējo uzticēšanos ir ietekmējis apspriežu un informācijas trūkums par AUKUS nolīgumu; pauž vēlmi aizsardzības jomā panākt labu savstarpējo sadarbību; īpaši atzinīgi vērtē Austrālijas ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

23.  pauž bažas par Ķīnas neseno drošības nolīgumu ar Zālamana salām, kas varētu ietekmēt Indijas un Klusā okeāna reģiona drošību; uzsver, ka Ķīnas jūras spēku iespējamā klātbūtne Zālamana salās varētu kavēt Austrālijas piekļuvi jūras joslām gan tirdzniecības, gan militāriem mērķiem; uzsver, ka kuģošanas brīvībai Indijas un Klusā okeāna reģiona ūdeņos ir būtiska nozīme mieram pasaulē un reģionā, kas ir ES un tās partneru stratēģiskajās interesēs;

24.  atzinīgi vērtē ES un Korejas Republikas labo sadarbību, cita starpā drošības un aizsardzības jomā, un brīdina, ka Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) darbības kodolenerģijas jomā rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai un globālajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas centieniem; stingri nosoda KTDR provokācijas, ko tā kopš 2022. gada sākuma pastiprinājusi, tostarp trīs tuva darbības rādiusa ballistisko raķešu palaišanu no Phenjanas Sunanas rajona 12. maijā, kā arī to, ka Koreja palaida trīs ballistiskās raķetes 25. maijā pēc tam, kad no Korejas Republikas bija devies prom ASV prezidents Baidens; ar nožēlu atzīmē, ka tas ir 17. šā gada lielo ieroču tests; uzsver Korejas Republikas izšķirošo lomu, ko tā pilda, atbalstīdama centienus panākt pilnīgu, pārbaudāmu un neatgriezenisku KTDR kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas izbeigšanu; aicina PV/AP un dalībvalstis izmantot savu uzticamību un kompetenci, lai rezultatīvi atbalstītu šos centienus, cita starpā — atbalstot miermīlīgu un diplomātisku risinājumu ciešā sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem; stingri nosoda KTDR ballistisko raķešu testus un kodolizmēģinājumus un citas ar kodolieroču izplatīšanos saistītas darbības; mudina KTDR ātri parakstīt un ratificēt Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un atkal ievērot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) vispārējais garantiju nolīgumu, vienlaikus nodrošinot, ka stājas spēkā tā papildprotokols; uzsver, ka ES un Korejas Republikas sadarbība kiberdrošības jomā ir bijusi efektīvs līdzeklis, ar ko novērst KTDR un citu reģiona valstu kiberuzbrukumus; aicina gan ES, gan Korejas Republiku vēl vairāk pastiprināt kopīgos centienus, lai apkarotu kibernoziedzību un izveidotu noturīgu infrastruktūru; aicina ES un Korejas Republiku padziļināt sadarbību kosmosa politikas un tehnoloģiju jautājumos; īpaši atzinīgi vērtē Korejas Republikas ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

25.  uzskata, ka Indijas un Klusā okeāna reģionā Taivāna ir nozīmīga partnere un demokrātiska sabiedrotā, un stingri atbalsta tās demokrātisko virzību; uzsver ES ciešo atbalstu Taivānai un draudzību ar to un, ņemot vērā arī Krievijas karu pret Ukrainu, stingri noraida visus Ķīnas propagandas mēģinājumus izdarīt secinājumus par līdzību starp Krievijas karu Ukrainā un vispārējo drošības situāciju Taivānā, jo šīs situācijas būtiski atšķiras gan vēsturiski, gan arī analizējot Taivānas lomu reģionālā un globālā kontekstā; atzinīgi vērtē Taivānas pozitīvo lomu miera un drošības veicināšanā Indijas un Klusā okeāna reģionā un jo īpaši Taivānas jūras šaurumā; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka saskaņošana ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai Taivānas jūras šaurumā uzturētu mieru un stabilitāti; atkārtoti norāda, ka attiecības starp Ķīnu un Taivānu jāveido konstruktīvi, izmantojot dialogu, un ka nevienai no pusēm nevajadzētu izmantot piespiešanu vai destabilizējošu taktiku; stingri iebilst pret jebkādām vienpusējām darbībām, kas var apdraudēt status quo Taivānas jūras šaurumā, un uzskata, ka jebkādas izmaiņas Taivānas un Ķīnas kontinentālās daļas attiecībās nedrīkst veikt pret Taivānas iedzīvotāju gribu; aicina ES stiprināt esošo partnerību ar Taivānu, lai veicinātu tādas kopīgas vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un laba pārvaldība Indijas un Klusā okeāna reģionā, kopīgi strādātu saistībā ar tādiem jautājumiem kā drošas jūras sakaru līnijas un atvērta un droša gaisa telpa, kā arī iesaistītos kopīgos centienos cīņā pret klimata pārmaiņām; atbalsta ciešāku attiecīgo Eiropas un Taivānas aģentūru, NVO un ideju laboratoriju sadarbību un atkārtoti pauž atbalstu Taivānas kā novērotājas dalībai starptautiskajās organizācijās, tostarp Pasaules Veselības organizācijā; īpaši atzinīgi vērtē Taivānas ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

26.  atzinīgi vērtē Jaunzēlandes pozitīvo lomu miera un drošības uzturēšanā reģionā; atzinīgi vērtē to, ka ES un Jaunzēlandes partnerattiecību nolīgumā par attiecībām un sadarbību liela uzmanība ir pievērsta masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanai un cīņai pret vieglo ieroču un kājnieku ieroču nelikumīgu tirdzniecību, tostarp novājinātās ekonomikas noturības stiprināšanai, kas ir būtisks drošības riska faktors; atzinīgi vērtē Jaunzēlandes ieguldījumu ES misijās, piemēram, EUNAVFOR operācijā "Atalanta"; atzinīgi vērtē Apvienotās komitejas nesen pieņemto lēmumu izpētīt turpmākās iespējas uzlabot sadarbību Indijas un Klusā okeāna reģionā, jo īpaši jūras drošības jomā, un pastiprināt apmaiņu saistībā ar cīņu pret terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu un teroristisku saturu tiešsaistē, kā arī ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju; ar interesi gaida sadarbību, lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu reģionā; īpaši atzinīgi vērtē Jaunzēlandes ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

27.  aicina ES pastiprināt sadarbību ar Klusā okeāna valstīm, izmantojot Klusā okeāna salu forumu un jauno ES un OACPS nolīgumu; ierosina ES Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijā iesaistīt jauno OACPS un ES Apvienoto parlamentāro asambleju un jo īpaši tās ES un Klusā okeāna valstu Reģionālo parlamentāro asambleju;

28.  uzsver Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru svarīgo ieguldījumu ES KDAP misijās un operācijās un tā iespējamo palielināšanu, izmantojot dalības pamatnolīgumus ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Korejas Republiku un Vjetnamu, un aicina noslēgt turpmākus darbības pamatnolīgumus ar demokrātiskām partnervalstīm; atbalsta Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru centienus izveidot savas miera uzturēšanas spējas;

29.  aicina ES uzaicināt līdzīgi domājošus Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus piedalīties izraudzītos pastāvīgās strukturētās sadarbības projektos ar nosacījumu, ka trešo valstu dalība var notikt tikai izņēmuma gadījumos, katru gadījumu izskatot atsevišķi, pamatojoties uz saskaņotiem politiskajiem, būtiskajiem un juridiskajiem nosacījumiem; uzsver, ka šāda sadarbība varētu būt ES stratēģiskajās interesēs, cita starpā, kad runa ir par tehnisko zināšanu vai papildu spēju nodrošināšanu, un varētu uzlabot sadarbspēju un saskaņotību, jo īpaši tādu stratēģisku partneru kā Indijas un Klusā okeāna demokrātisko valstu gadījumā;

30.  atzinīgi vērtē G7 valstu ārlietu ministru 2022. gada 14. maija paziņojumu, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir saglabāt brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu, kas ir iekļaujošs un ko vada tādas vērtības kā pamatbrīvības, tiesiskums, demokrātijas principi, teritoriālā integritāte, kā arī miermīlīga un iekļaujoša strīdu izšķiršana; stingri atbalsta G7 valstu apņemšanos strādāt pie šā mērķa sasniegšanas, aizsargājot un veicinot uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, uzlabojot reģionālo savienotību un uzlabojot valstu izturētspēju;

Globālo kopresursu brīvība: ES, Indijas un Klusā okeāna reģiona attiecību būtisks pamats

Jūras drošības dimensija

31.  uzsver, ka jūras drošība un kuģošanas brīvība, kas ir jānodrošina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši UNCLOS, ir viena no galvenajām problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina pastiprināt ES ārējo darbību, jo īpaši diplomātiskos centienus, lai stiprinātu tiesiskumu atklātā jūrā un uzlabotu arī jūrlietu sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm; aicina visas valstis, kas to nav izdarījušas, nekavējoties ratificēt UNCLOS; atzinīgi vērtē arī sistemātisku un koordinētu sistēmu izveidi, tostarp kopīgas mācības, piestāšanu ostās un cīņu pret pirātismu, kas veicinātu jūras diplomātiju un palīdzētu nodrošināt reģionālo jūras drošību;

32.  aicina ES un tās dalībvalstis saskaņoti un autonomi palielināt savas jūrniecības spējas reģionā, cita starpā izpētot veidus, kā nodrošināt pastāvīgu un ticamu Eiropas jūras spēku klātbūtni Indijas okeānā; uzsver, ka ir jāpalielina ES kā efektīva jūras drošības garanta spēja, un uzsver, ka ir jāapspriežas un jāpieņem lēmumi par vissvarīgākajām problēmām, kuras jārisina steidzami un kuras patiešām var atrisināt ar ES palīdzību un, cieši sadarbojoties ar partneriem reģionā, tostarp saistībā ar tās kuģu un apkalpju aizsardzību; uzsver, ka Francija ir vienīgā dalībvalsts, kura nodrošina pastāvīgu militāro klātbūtni Indijas okeānā; atzinīgi vērtē to, ka Nīderlande un Vācija ir nosūtījušas fregates uz šo reģionu; uzsver, ka nākotnē būs nepieciešams un varētu veikt vairāk šādu jūras spēku misiju, tostarp ES līmeņa misiju, kas integrētas saskaņotā un visaptverošā pieejā attiecībā uz reģiona drošību; atzinīgi vērtē līdz šim īstenotās EUNAFOR "Atalanta" un Japānas, Korejas Republikas, Indijas, Vjetnamas, Omānas un Džibuti kopīgās jūras mācības un mudina šādas mācības rīkot biežāk; uzsver, ka EUNAVFOR operācijai "Atalanta" ir svarīga nozīme jūras diplomātijā; atzinīgi vērtē tās spēcīgo ieguldījumu Indijas okeāna reģiona drošībā, jo īpaši sekmīgi aizsargājot Pasaules Pārtikas programmas kuģus un ierobežojot pirātismu, un atzinīgi vērtē sinerģijas, kas izveidotas ar EUCAP Somalia un EUTM Somalia; atzinīgi vērtē arī sadarbību ar Jaunzēlandi un ASV jūras kara floti, kā arī darbu, kas veikts kopā ar NATO operāciju "Ocean Shield" un ar "Agenor", kas ir Eiropas vadītās iniciatīvas "Situācijas izpratne par situāciju jūrā Hormūzas šaurumā" (EMASOH) militārais komponents; aicina piekrastes dalībvalstis stiprināt savas militārās spējas jūrā, lai palielinātu ES klātbūtni un pamanāmību pasaules jūrniecības nozarē, un aicina ES paplašināt EUNAVFOR operācijas "Atalanta" ģeogrāfisko tvērumu tālāk Indijas okeānā; aicina dalībvalstis, kuras jau ir pastiprinājušas jūras spēku klātbūtni Indijas un Klusā okeāna reģionā, saskaņot savu pieeju ES forumos; šajā sakarā pauž gandarījumu par Ārlietu padomes neseno lēmumu sākt īstenot koordinētā klātbūtnes jūrā koncepciju Indijas okeāna ziemeļrietumos, izveidojot jūras interešu zonu, kas aptver jūras teritoriju no Hormūzas šauruma līdz dienvidu tropu lokam un no Sarkanās jūras ziemeļiem līdz Indijas okeāna centrālajai daļai, izmantojot dalībvalstu individuālos līdzekļus; prasa veidot spēcīgas sinerģijas ar EUNAFOR operāciju "Atalanta"; atzinīgi vērtē ātro EUTM Mozambique aktivizēšanu;

33.  atgādina — lai panāktu faktisku jūras drošību, attiecībā uz stabilitāti jūrā ir vajadzīgs plašāks redzējums, ņemot vērā problēmas, kas piekrastē saistītas ar korupciju, tiesiskumu, nelikumīgas zvejas pamatcēloņiem, narkotiku un ieroču kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, pirātismu un komerciālo un rūpniecisko jūras darbību, tostarp fosilo energoresursu ieguves, vidisko ietekmi; aicina ES risināt šīs problēmas līdztekus daudz ierastākiem jūras drošības pasākumiem;

34.  atzinīgi vērtē kopīgās jūras darbības un aicina ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus vairāk balstīties uz esošajiem jūrlietu sadarbības satvariem; aicina ES kopā ar partneriem apsvērt iespēju izveidot sistēmu starptautisko jūras tiesību pārkāpumu uzraudzībai Indijas un Klusā okeāna reģionā; uzsver pievienoto vērtību, ko ES sniedz iesaistīšanās reģionālās sadarbības forumos, piemēram, ES un ASEAN augsta līmeņa dialogā par sadarbību jūras drošības jomā, Āzijas un Eiropas sanāksmē un ASEAN Reģionālajā forumā;

35.  aicina ES papildus savai klātbūtnei jūrā nodrošināt pastiprinātas jūrniecības spēju veidošanas programmas līdzīgi domājošiem partneriem, cita starpā turpinot īstenot CRIMARIO I un II projektus kā daļu no ES programmas "Kritiskie jūras ceļi" un paplašinot sadarbību attiecībā uz darbībām, kas paredzētas, lai uzlabotu informētību par jūrniecības jomu un informācijas apmaiņu; aicina ES izvērtēt iespēju paplašināt CRIMARIO ģeogrāfisko darbības jomu, aptverot Klusā okeāna dienvidu daļu;

36.  norāda, ka zvejniecības pārvaldība ir būtisks jūras vides aspekts; mudina Savienību turpināt veicināt okeānu pārvaldību reģionā un jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību, īstenojot ilgtspējīgas zivsaimniecības sadarbības nolīgumus un piedaloties reģionālā zvejniecības pārvaldībā; aicina ES stiprināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem, lai cīnītos pret pārzveju, jaudas pārpalikumu un nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju Indijas un Klusā okeāna reģionā, un jūras drošības dialogos ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem sistemātiski iekļaut zvejniecības pārvaldību; mudina ES turpināt veicināt zvejnieku dzīves un darba apstākļu uzlabošanu Indijas un Klusā okeāna reģionā saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas noteikumiem un konvencijām; aicina Komisiju nākamajā atjauninātajā paziņojumā par starptautisko okeānu pārvaldību, kas gaidāms 2022. gadā, īpašu uzmanību pievērst drošības un aizsardzības aspektiem;

Tehnoloģiju, kibertelpas, gaisa un kosmosa dimensija

37.  uzsver, cik nozīmīga ir informācija un kiberdrošība kā globālās ekonomikas kritiskās infrastruktūras elements, kā arī demokrātijas aizsardzībai pret dezinformāciju un ļaunprātīgiem uzbrukumiem; atzinīgi vērtē ES centienus pastiprināt sadarbību kibernoziedzības jomā un attiecībā uz kibernoturības spēju veidošanu partneriem reģionā; aicina ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus pastiprināt sadarbību cīņā pret hibrīddraudiem, tostarp dezinformācijas kampaņām; uzsver, ka ES ir jākoordinē sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā saistībā ar kolektīvo attiecināšanu un mehānismiem, kuru mērķis ir apmainīties ar pierādījumiem un izlūkdatiem, kas būtu pamats kiberuzbrukumu sankciju noteikšanai; aicina ES un NATO saskaņot savas attiecīgās stratēģijas, kuru mērķis ir pienācīgi reaģēt uz reģiona valstu kiberuzbrukumiem; aicina Padomi un Komisiju risināt dezinformācijas problēmu līdzīgi, kā tiek risināta problēma saistībā ar dezinformāciju, kas tiek izplatīta no ES austrumiem; ierosina izveidot neatkarīgu Indijas un Klusā okeāna reģiona ES stratēģiskās komunikācijas centru, ES delegācijā šajā reģionā iekļaujot šim nolūkam paredzētu personālu un resursus;

38.  atzinīgi vērtē ES un vairāku Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru sākto sadarbību kiberdrošības un aizsardzības jomā; aicina ES paātrināt ES kiberdiplomātijas tīkla izveidi, kura mērķis būtu veicināt kiberdrošības normas un tiesisko regulējumu reģionā; prasa ES un līdzīgi domājošām Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm veicināt noteikumos balstītu, brīvu, atvērtu un drošu kibertelpu un stiprināt starptautisko kibertelpas regulējumu, cita starpā, izmantojot Budapeštas konvenciju, un atbalstīt iniciatīvas ANO sistēmā;

39.  mudina ES izstrādāt reģionālās un globālās partnerības ar demokrātiskiem kritiski svarīgu tehnoloģiju ražotājiem šajā reģionā, lai izveidotu tehnoloģiski attīstītu demokrātiju globālu aliansi nolūkā pieņemt godīgas, atvērtas un vērtībās balstītas normas un standartus attiecībā uz noteikumos balstītu, ētisku un antropocentrisku tehnoloģiju izmantošanu, ievērojot individuālo lietotāju privātumu, jo īpaši attiecībā uz mākslīgo intelektu un interneta pārvaldību; aicina nodrošināt ciešu sadarbību un koordināciju ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu starpā, reaģējot uz iespējamiem traucējumiem pasaules piegādes ķēdēs, ko varētu radīt starptautiskās sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem un ekonomikas nozarēm, un mazināt tos; aicina pastiprināt sadarbību ar demokrātiskiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai izstrādātu pasaules mēroga noteikumus par mākslīgā intelekta izmantošanu militārā jomā un pilnīgi autonomu ieroču sistēmu vispārēju aizliegumu; prasa īstenot saskaņotu Eiropas mēroga stratēģisku pieeju reģionam, lai nodrošinātu kritiski svarīgo tehnoloģiju un materiālu piegādi un stiprinātu demokrātisko partneru spēju ražot šīs tehnoloģijas; prasa ieviest stingras politiskas un tehniskas prasības šādu tehnoloģiju iegādei no nedemokrātiskām reģiona valstīm, piemēram, Ķīnas;

40.  prasa nodrošināt vienlīdzīgu un netraucētu piekļuvi gaisa telpai, balstoties uz starptautisko tiesību pilnīgu ievērošanu; atbalsta apņemšanos nodrošināt atvērtu un brīvu pārvietošanos, izmantojot tādas iniciatīvas kā ES un ASEAN Visaptverošais gaisa transporta nolīgums;

41.  uzsver starptautiskās sadarbības un drošības kosmosa dimensijas pieaugošo nozīmi; pauž bažas par kosmosa ieroču izstrādi un izplatīšanu, kas palielina bruņošanās sacensību; uzsver, ka ir jāpaplašina reģionālā un globālā sadarbība un dialogs par kosmosa jautājumiem, tostarp ar ANO Kosmosa lietu biroja starpniecību, lai mazinātu spriedzi un novērstu kosmosa apbruņošanu; aicina ES izveidot sekmīgu sadarbību ar Korejas Republiku un Japānu kosmosa politikas un tehnoloģiju jomā un sākt sadarbību ar citiem reģiona partneriem saistībā ar kosmosa nozares prasmju pilnveidi un tehnoloģijām;

Netradicionālie drošības izaicinājumi

42.  uzsver, ka ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu, kā arī visas starptautiskās sabiedrības kopīgajās interesēs ir cīnīties pret vardarbīgu ekstrēmismu un propagandu; aicina ES izveidot projektu vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai (PCVE), iekļaujot pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt noturību pret vardarbīgu ekstrēmismu, piemēram, vienotu platformu ekstrēmisma apkarošanai Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina ES un līdzīgi domājošus partnerus Indijas un Klusā okeāna reģionā stiprināt sadarbību starp pretterorisma izlūkdienestiem, tostarp pastiprinot akadēmisko apmaiņu; uzsver, ka ir jāturpina veicināt Eiropola un Aseanapol sadarbību, kā arī Eiropola un valstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, lai sekmētu labas prakses un speciālo zināšanu apmaiņu galvenajās interešu jomās, piemēram, terorisma apkarošanā, cīņā pret transnacionālo noziedzību, cilvēku un ieroču nelikumīgu tirdzniecību un migrantu kontrabandu; atgādina, ka cilvēku tirdzniecība Indijas un Klusā okeāna reģionā joprojām ir problēma; aicina ES atbalstīt partnerus šajā reģionā, lai palīdzētu tiem īstenot ANO Protokolu par cilvēku tirdzniecību un reģionālas iniciatīvas, piemēram, ASEAN Konvenciju pret cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību;

43.  aicina ciešāk sadarboties ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, lai risinātu drošības problēmas, kuru izcelsme ir Afganistānā pēc tam, kad to pārņēma talibi, tostarp saistībā ar terorismu un narkotiku un cilvēku tirdzniecību, vienlaikus risinot arī humāno krīzi un draudus cilvēku drošībai;

44.  uzsver, ka kodolieroču tehnoloģiju izplatīšanas risks un jaunu tehnoloģiski progresīvu kodolspēju un raķešu tehnoloģiju strauja veidošana un izvēršana Indijas un Klusā okeāna reģionā joprojām rada būtiskas bažas par reģionālo un globālo drošību; pauž nopietnas bažas par pastāvīgo atbruņošanās un bruņojuma kontroles arhitektūras vājināšanos; aicina ES un līdzīgi domājošas partnervalstis stiprināt sadarbību kodoldrošības un kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču neizplatīšanas jomā un atbalsta ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu un vispārēju piemērošanu Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina ES koordinēt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai iesaistītos intensīvā diplomātijā ar Ķīnu, ņemot vērā tās kodolarsenāla, tostarp kodolspējīgo hiperskaņas raķešu, patlaban notiekošo modernizāciju, lai panāktu vienošanos par vispārēju jaunu ieroču kontroles režīmu un efektīvu atbruņošanās un neizplatīšanas arhitektūru, jo īpaši attiecībā uz Līguma par vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojumu iespējamu pēcteci un jaunu Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmāku samazināšanu un ierobežošanu, kas zaudēs spēku 2026. gadā, lai aizsargātu ES un starptautiskās drošības intereses; aicina saglabāt un uzturēt spēkā esošos starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumus un instrumentus; aicina valstis, kas neietilpst Kodolieroču neizplatīšanas līguma satvarā un kam pieder kodolieroči, atturēties no jebkādu ar militāro jomu saistītu kodoltehnoloģiju izplatīšanas un kļūt par līguma dalībniecēm; ļoti atzinīgi vērtē ES ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro risku mazināšanas izcilības centru iniciatīvu (CBRN), ko finansē no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta "Eiropa pasaulē", un aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu turpināt stiprināt mūsu Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru apmācību un spēju veidošanu; atbalsta Līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Dienvidaustrumāzijā (SEANWFZ līgums), kurā pausta apņemšanās reģionu saglabāt kā zonu, kurā nav kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču, un jo īpaši tā mērķi panākt kodolatbruņošanos;

45.  uzsver, ka Indijas un Klusā okeāna reģionu ārkārtīgi ietekmē klimata pārmaiņas, kas reģionā rada nopietnas drošības problēmas; mudina ES partnerus Indijas un Klusā okeāna reģionā pastiprināt savu rīcību, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem, un mudina ES atbalstīt šos partnerus emisiju un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanā un palielināt to spējas novērtēt, prognozēt un pārvaldīt klimata pārmaiņu radītos drošības riskus; aicina ES ar klimatu saistītos drošības riskus iekļaut kā būtisku elementu ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu stratēģiskajā sadarbībā, kā arī, iesaistoties šajā reģionā, pilnībā īstenot ES aizsardzības un klimata ceļvedi;

46.  atzinīgi vērtē ES plānu pastiprināt sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģionu saistībā ar humānās palīdzības un katastrofu seku likvidēšanas spēju veidošanu; aicina ES un tās Indijas un Klusā okeāna partnervalstis katastrofu novēršanu un noturību pret tām izvirzīt par prioritāti un paātrināt Sendai ietvarprogrammas katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam īstenošanu;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) OV C 117, 11.3.2022., 40. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0052. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0504. (4) OV C 184, 5.5.2022., 170. lpp. (5) OV C 404, 6.10.2021., 240. lpp. (6) OV C 456, 10.11.2021., 117. lpp. (7) OV C 390, 18.11.2019., 172. lpp. (8) OV C 346, 27.9.2018., 44. lpp. (9) OV C 506, 15.12.2021., 109. lpp. (10) OV C 388, 13.11.2020., 341. lpp. (11) OV C 132, 24.3.2022., 102. lpp. (12) OV L 435, 23.12.2020., 74. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. jūnija rezolūcija par ES salām un kohēzijas politiku: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi (2021/2079(INI))

P9_TA(2022)0225 A9-0144/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174., 175. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences salu komisijas 40. gadskārtējās ikgadējās kopsapulces 2021. gada 15. aprīļa galīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Septīto vides rīcības programmu (VRP) un tajā izklāstītās koncepcijas,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 16. oktobra secinājumus par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas uzdevumā veikto pētījumu „Eiropas Savienības salas: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi”, kas publicēts 2021. gada martā,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas uzdevumā veikto pētījumu “Kohēzijas politika un klimata pārmaiņas”, kas publicēts 2021. gada martā,

–  ņemot vērā atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU,

–  ņemot vērā Tālāko reģionu priekšsēdētāju 26. konferences nobeiguma deklarāciju, kas parakstīta Pontadelgadā 2021. gada 18. novembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2020. gada 10. decembra atzinumu par Eiropas Komisijas ziņojumu par atjaunotas stratēģiskās partnerības ar ES tālākajiem reģioniem īstenošanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 7. decembra vienošanos par vispārēju pieeju ES noteikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm atjaunināšanai,

–  ņemot vērā 2021. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārskatīšanu(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas septītais ziņojums(5),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(7),

–  ņemot vērā 2021. gada 14. septembra rezolūciju “Virzība uz spēcīgāku partnerību ar ES tālākajiem reģioniem”(8),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2020. gada 14. oktobra atzinumu par virzību uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūras salās,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0144/2022),

A.  tā kā tiek lēsts, ka Savienības salu reģionos iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000 000 (4,6 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita); tā kā ES salu iedzīvotāji dzīvo aptuveni 2400 salās, kas pieder 13 dalībvalstīm;

B.  tā kā Eiropas salas, kurās ir ievērojams skaits strukturālu problēmu, jau lielākoties ir klasificētas kā kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2 vai NUTS 3 līmeņa salas;

C.  tā kā salas bieži saskaras ar vairāku un pastāvīgu ar dabas apstākļiem saistītu problēmu kombināciju, piemēram, nelielu teritoriju, lielākoties zemu iedzīvotāju blīvumu, tādām demogrāfiskām problēmām kā sezonāls demogrāfiskais spiediens, nelieliem tirgiem, divkāršu izolētību (sala un arhipelāgs), sarežģītu reljefu, kas ir ļoti līdzīgs kalnu reģioniem, atkarību no jūras un gaisa transporta un atkarību no neliela skaita produktu;

D.  tā kā demogrāfiskas pārmaiņas visas valstis un reģionus neietekmē vienādi, bet gan vairāk skar jau atpalikušus reģionus, tādējādi padziļinot pastāvošo teritoriālo un sociālo nevienlīdzību; tā kā depopulācija visvairāk skar lauku, nomaļus un tālākos reģionus, tostarp salas, un tā kā šīs teritorijas pamet galvenokārt jaunieši un sievietes, kā rezultātā tajās palielinās vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars, kas var paaugstināt sociālās izolētības risku;

E.  tā kā salu īpašās iezīmes ir atzītas LESD 174. pantā un tā kā šis pants joprojām netiek konkrēti piemērots, jo īpaši attiecībā uz ES salu teritorijām; tā kā šīs iezīmes būtu jāņem vērā ES politikā, proti, izstrādājot īpašu stratēģiju, Eiropas rīcības plānu un salu politikas programmu ar skaidri noteiktām rīcības prioritātēm;

F.  tā kā salu reģioni ir salīdzinoši mazāk attīstīti nekā to dalībvalsts kontinentālie reģioni un to IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks;

G.  tā kā trīs ES dalībvalstis ir salas;

H.  tā kā salu fiziskā nošķirtība un attālums no kontinentālās daļas rada papildu grūtības, tostarp attiecībā uz darba tirgu, ilgtspējīgiem transporta savienojumiem un mobilitāti, izejvielu un patēriņa preču importu, salu produktu pieejamību kaimiņos esošos ārējos tirgos, izglītību, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, ūdens un sanitārijas pieejamību, energoapgādi un atkritumu apsaimniekošanas iekārtām; tā kā šī ģeogrāfiskā nošķirtība ievērojami apgrūtina šādu teritoriju zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku;

I.  tā kā vienlīdzīgai piekļuvei kvalitatīviem un iekļaujošiem prasmju apguves, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumiem, kā arī informācijai par prasmju resursiem, konsultācijām, izglītību un profesionālo apmācību visiem cilvēkiem, tostarp tiem, kas mīt reti apdzīvotos un mazapdzīvotos lauku un attālos apgabalos un salās, ir īpaši būtiska nozīme ilgtspējīgas konkurētspējas, sociālā taisnīguma un noturības ziņā;

J.  tā kā saskaņā ar LESD 349. pantu attiecībā uz tālākajiem reģioniem, kas lielākoties ir salas, ES ir jāpieņem īpaši pasākumi, kuru mērķis ir noteikt nosacījumus ES kopējās politikas piemērošanai minētajiem reģioniem, jo īpaši tādās jomās kā muitas un tirdzniecības politika, fiskālā politika, brīvās zonas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politika, izejvielu un pirmās nepieciešamības preču piegādes nosacījumi, valsts atbalsts un nosacījumi piekļuvei struktūrfondiem un Savienības horizontālajām programmām; tā kā īpaši pasākumi visās minētajās jomās palīdz stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā;

K.  tā kā Covid-19 pandēmijas laikā sezonas un norīkotajiem darba ņēmējiem bieži vien nebija pieejami veselības aprūpes pamatpakalpojumi, pienācīgs mājoklis, individuālie aizsardzības līdzekļi un pietiekama informācija; tā kā viņiem uzņēmējās dalībvalstīs bieži vien bija tikai nepietiekama piekļuve sociālā nodrošinājuma sistēmām vai viņi nevarēja tām piekļūt vispār, tostarp viņiem nebija iespēju saņemt slimības pabalstu un izmantot īstermiņa bezdarba shēmas; tā kā darba ņēmēju mobilitāte ir ļoti atkarīga no pieejamajiem transporta līdzekļiem un tā kā tas jo īpaši skar darba ņēmējus no Savienības salām un tālākajiem reģioniem;

L.  tā kā Covid-19 krīzes ilgtermiņa sekas attiecībā uz sabiedrību, ekonomiku, vidi un kultūru Savienības salu teritorijās ir īpaši satraucošas un tā kā Eiropas atveseļošanā ir jāiekļauj salas un šajā procesā nav pieļaujams vēl vairāk padziļināt plaisu starp reģioniem; tā kā Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka salu ekonomikas ir ļoti neaizsargātas pret šādiem notikumiem;

M.  tā kā bieži vien augsto bezdarba līmeni salās, kurš parasti ir augstāks nekā kontinentālajā daļā, ir būtiski saasinājusi Covid-19 krīze, kas jo īpaši skar jauniešus;

N.  tā kā salas un tālākie reģioni ir klimata pārmaiņu priekšplānā, jo tos skar jūras līmeņa celšanās un piekrastes erozija, jūru un okeānu sasilšana un paskābināšanās, dabas katastrofu, piemēram, ciklonu, vulkānu izvirdumu, meža ugunsgrēku, vētru, plūdu un sausuma periodu, pieaugošais biežums un intensitāte, un pārtuksnešošanās problēmas, kas var negatīvi ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas piegādi un izraisīt daudzveidīgu kaitējumu ekonomikai, sabiedrībai un videi; tā kā salas var būt lieliskas laboratorijas dažādiem ekoloģiskās pārkārtošanās procesiem un daudzas no tām cenšas panākt enerģētisko autonomiju, kuras pamatā ir atjaunīgie energoresursi;

O.  tā kā salām ir daudz resursu, kas būtu jāizmanto labāk;

P.  tā kā salās ir ārkārtīgi bagātīga bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas; tā kā klimata pārmaiņu ietekme īpaši apdraud salu ekosistēmas un tās būtu jāaizsargā;

Q.  tā kā daudzās salās iekšzemes teritorijas ekonomikas attīstības un pakalpojumu pieejamības ziņā atpaliek no piekrastes reģioniem;

R.  tā kā salās esošās lauku saimniecības, no kurām lielākā daļa ir mazas, saskaras ar šķēršļiem, ko rada to attālā atrašanās vieta, izolētība un vides apstākļi, atkarība no enerģijas no kontinentālās daļas, ierobežotā ražošanas daudzveidība vietējo un klimatisko apstākļu dēļ un lielā atkarība no vietējiem tirgiem, kā arī klimata krīze, vides degradācija, bioloģiskās daudzveidības zudums un pamatinfrastruktūras, piemēram, ceļu, ūdensapgādes, atkritumu apsaimniekošanas un digitālās un veselības infrastruktūras, trūkums; tā kā šīs strukturālās grūtības bieži vien saasina pilnvērtīgu vispārējas nozīmes pakalpojumu neesamība;

S.  tā kā salas, jo īpaši tālākajos reģionos, ir ļoti neaizsargātas pret sociālekonomiskām krīzēm, kā arī dabas katastrofām, piemēram, ekstrēmiem laikapstākļiem un vulkānisko aktivitāti; tā kā salas, ņemot vērā to ģeogrāfisko izolētību un grūtības saņemt no kontinentālām teritorijām pirmās nepieciešamības krājumus, piemēram, degvielu vai ūdeni, smagāk skar tādas parādības kā Covid-19 pandēmija, radot īpašas grūtības lauksaimniekiem; tā kā salu teritorijas Savienībā veido 80 % no Eiropas bioloģiskās daudzveidības, tajās mājo daudzas Eiropas endēmiskās sugas, tās var kalpot par patvērumu sugām, kurām draud izmiršana un vienlaikus tās ir arī vitāli svarīgas ziemošanas, apstāšanās vai šķērsošanas vietas migrējošiem putniem, zīdītājiem un bezmugurkaulniekiem, turklāt tās ir vērtīga ainavas un vides daļa, kam nepieciešama īpaša aizsardzība;

T.  tā kā ievērojama salu sociālekonomiskās attīstības daļa ir balstīta uz nozarēm, kurām ir ļoti sezonāls raksturs, piemēram, lauksaimniecību un tūrismu; tā kā lauksaimnieki salu reģionos īpaši cieš no zemākas konkurētspējas, jo viņiem ir jāsedz augstas transporta izmaksas un viņi nevar gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem tāpēc, ka zeme daudzās salās ir ierobežots resurss; tā kā ES salām būs jāievēro stratēģija ”No lauka līdz galdam”, kas ir būtiska Eiropas zaļā kursa sastāvdaļa, lai izstrādātu taisnīgas, veselīgas un videi nekaitīgas pārtikas apgādes sistēmas; tā kā šie reģioni var būt konkurētspējas ziņā ievērojami neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar trešām valstīm, kuras bieži vien neievēro tādus pašus vides aizsardzības un pārtikas nekaitīguma standartus attiecībā uz ražošanu un kurās ir daudz zemākas darbaspēka izmaksas;

U.  tā kā stratēģijas ”No lauka līdz galdam” ietekme uz ES lauksaimniecisko ražošanu var radīt nopietnas sekas šajos reģionos, ņemot vērā to zemo konkurētspēju attiecībā pret ārvalstu importu un to ražošanas dažādošanas problēmas;

V.  tā kā jūras un sauszemes bioloģiskā daudzveidība salās lielā mērā ir endēmiska un līdz ar to ir neaizsargātāka; tā kā salām var radīt bažas jūras un piekrastes piesārņojums, kā arī pārzveja un nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja, kam ir arvien lielāka ietekme uz salu vidi un kas ļoti nopietni skar nodarbinātību, mazapjoma zivsaimniecības nozari un vietējās kopienas;

W.  tā kā tālākajiem reģioniem un salām ir potenciāls palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu nākotni Eiropai tādās stratēģiskās nozarēs kā tīra enerģija, bioloģiskā daudzveidība un ekotūrisms,

Eiropas Savienības salu iezīmes un īpatnības

1.  atzīst, ka izolētība ir pastāvīgs strukturāls šķērslis; norāda, ka tādēļ ir jāizstrādā integrācijas stratēģijas, lai salas varētu risināt problēmas un pārvarēt šķēršļus, ko rada to izolētība;

2.  atgādina, ka LESD 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai īpaša uzmanība jāpievērš Eiropas salām;

3.  uzsver, ka Eiropas salām, lai gan tām ir kopīgas problēmas, ir atšķirīgas ģeogrāfiskās iezīmes un institucionālā struktūra, kas nozīmē, ka ir būtiski pieņemt elastīgus risinājumus, kuros ņemtas vērā šīs īpatnības;

4.  pauž nožēlu par to, ka ES trūkst redzējuma attiecībā uz Eiropas salām, un prasa attīstīt šādu redzējumu un izmantot salu priekšrocības;

5.  norāda, ka LESD 349. pantā kā viens no apstākļiem, kas ierobežo deviņu tālāko reģionu attīstību, ir atzīta arī izolētība un ka izolētība ir minēta kā viens no apstākļiem, kas pasliktina to strukturāli nedrošo sociālo un ekonomisko situāciju; atgādina, ka LESD 349. pantā ir paredzēti īpaši pasākumi attiecībā uz minētajiem tālākajiem reģioniem; prasa attiecībā uz tālākajiem reģioniem ieviest īpašus noteikumus par tirgus kopīgo organizāciju, lai varētu ņemt vērā to teritoriju, uz kurām attiecas LESD 349. pants, īpašos vides, ģeogrāfiskos un sociālos apstākļus;

6.  uzsver, ka Eiropas salu IKP un attīstības līmenis ir zemāks par ES un valstu, kurām tās pieder, vidējo rādītāju;

7.  uzsver, ka viena salu no galvenajām problēmām ir ģeomorfoloģiskie un dabas apstākļi; norāda, ka salas parasti saskaras ar divkāršiem vai trīskāršiem dabas apstākļu radītiem apgrūtinājumiem, proti, izolētību, kalnainu reljefu un atrašanos arhipelāgā;

8.  atgādina, ka izolētība rada strukturālas problēmas saistībā ar atkarību no jūras un gaisa transporta, kas ir sabiedrisks pakalpojums, no kura ir atkarīga salās dzīvojošo Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīve, kā arī papildu izmaksas, kas saistītas ar preču, izejvielu, tostarp energopreču un patēriņa preču, importu un eksportu un pasažieru pārvadāšanu;

9.  uzsver, ka arhipelāgu gadījumā šīs grūtības palielina dubultā un dažkārt trīskāršā izolētība;

10.  uzsver iedzīvotāju skaita, izejvielu un visu veidu resursu nepietiekamību salās un atgādina, ka daudzās salās dzeramā ūdens un sanitārijas pieejamība, jo īpaši visām mājsaimniecībām, ir īpaši būtisks cilvēku dzīves, lauksaimniecības attīstības, enerģijas ražošanas, salu ilgtspējas un tūristu uzņemšanas iespēju jautājums;

11.  uzsver, ka salas to izolētības dēļ ir atkarīgas no kontinentālajiem tirgiem un ka tajās dažu pakalpojumu, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas, izmaksas ir augstākas, kā arī palielinās atsevišķu preču izmaksas, jo īpaši mazās vai attālās salās, kas ir ļoti atkarīgas no importa;

12.  uzsver, ka salu ekonomika ir orientēta uz primāro un terciāro sektoru un ka ļoti izteikta specializācija vājina ekonomikas struktūru, padarot to neaizsargātāku pret ekonomikas lejupslīdi un krīzēm; pauž bažas par ilgtermiņa norisēm, kas daudzās ES salās var radīt tādu ekonomiku, kura balstās tikai uz tūrismu, radot sezonālas problēmas, piemēram, finanšu resursu pieejamības atšķirības karstajā un klusajā tūrisma sezonā; tādēļ uzsver nepieciešamību dažādot salu ekonomiku, stiprinot to sekundārās nozares, lai nodrošinātu pareizu līdzsvaru un daudzveidīgu darba tirgu;

13.  ar bažām norāda uz Covid-19 krīzes pašreizējām un ilgtermiņa sekām, kas saasina jau nestabilo situāciju daudzās ES salu teritorijās; ar bažām norāda, ka izolētības un ierobežotās izvēles dēļ salās garīgās veselības pasliktināšanās ir būtisks nestabilitātes riska faktors;

14.  uzsver, ka Covid-19 krīzes sekas daudzās salās un tālākajos reģionos ir pat smagākas nekā kontinentālajā daļā, par ko liecina jūras kravu pārvadājumu cenu paaugstināšanās, un ka šīs sekas vēl vairāk saasina šiem reģioniem raksturīgās strukturālās sociālās un ekonomiskās grūtības; norāda, ka pašreizējais cenu pieaugums tikai padziļinās šīs grūtības;

15.  atgādina dalībvalstīm, ka, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, būtu jācenšas mazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās attīstības atšķirības starp salām un tālākajiem reģioniem un visattīstītākajiem reģioniem; aicina Komisiju, iesniedzot Parlamentam pārskata ziņojumu, norādīt, vai šis noteikums ir ievērots valstu atveseļošanas plānos;

Eiropas salu problēmas un tajās risināmie jautājumi

Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība

16.  uzsver, ka bioloģiskajai daudzveidībai salās ir raksturīgas unikālas bioģeogrāfiskas, filoģenētiskas un funkcionālas īpašības, ka salās atrodas ievērojams daudzums pasaules bioloģiskās daudzveidības un ka tās ir būtiskas nozīmīgu sugu vairošanās vietas, tomēr norāda, ka tās ir arī piedzīvojušas nesamērīgu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; uzskata, ka ir vajadzīga mērķtiecīga reģionālā politika un pasākumi, piemēram, labāk koordinēta tehniskā palīdzība, lai aizsargātu un atjaunotu salu unikālo bioloģisko daudzveidību un saglabātu to ierobežotos dabas resursus, piemēram, augsni un ūdeni, nolūkā saglabāt salu lauksaimniecības ražīgumu, jo īpaši ilgtspējīgu tradicionālo produktu ražošanu, un nodrošināt cilvēkiem iztikas līdzekļus, vienlaikus palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt atbalstu lauksaimniekiem, kuri izmanto bioloģiskajai daudzveidībai nekaitīgu praksi, tostarp nodrošinot lielāku finansējumu un līdzfinansējuma likmes;

17.  uzsver, ka daudzām salām ir raksturīga jutīga vide un endēmiska jūras un sauszemes bioloģiskā daudzveidība un ka tūrisma attīstība, jo īpaši dažās Vidusjūras salās, vēl vairāk palielina antropogēno spiedienu uz bioloģisko daudzveidību;

18.  aicina īstenot mērķtiecīgu, ilgtspējīgu un efektīvu reģionālo politiku un rīcību attiecībā uz salām, lai stiprinātu salu spēju aizsargāt un atjaunot savu unikālo bioloģisko daudzveidību, veicinot zilo ekonomiku, kas vērsta uz ilgtspējīgu tūrismu un zivsaimniecību, un atbalstot jūras gultnes pētniecību; aicina Komisiju novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz salām;

19.  atgādina, ka salas ir klimata pārmaiņu priekšplānā, jo īpaši tāpēc, ka tās skar jūras ūdenslīmeņa paaugstināšanās un jūru un okeānu sasilšana un paskābināšanās, pieaugošā pārtuksnešošanās ietekme un dabas katastrofu skaita pieaugums;

20.  aicina Komisiju izpētīt nepieciešamību uzlabot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un pielāgot to jaunajai realitātei un apdraudējumiem, piemēram, dabas katastrofām vai klimata pārmaiņu ietekmi, lai būtu iespējams reālistiskāk reaģēt uz šo parādību sekām;

21.  aicina Komisiju nekavējoties izvērtēt, cik svarīgi ir pielāgot pašreizējos ārkārtas mehānismus, lai risinātu problēmas, ko rada aizvien smagākas dabas katastrofas, piemēram, vulkāna izvirdums Palmas salā (Spānija), kas ir vēl nepieredzēta sociāla un ekonomiska problēma, kuras novēršanai ir nepieciešama samērīga reakcija uz radīto kaitējumu;

22.  ar bažām norāda uz risku, kas saistīts ar pārzveju un jūras un piekrastes piesārņojumu; prasa saistībā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas zaļo kursu, tostarp Klimata aktu, sniegt īpašu atbalstu salām, jo tas ir būtiski, lai padarītu salas pietiekami elastīgas, noturīgas un tālredzīgas cīņā pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām; prasa ES salās padarīt pieejamus instrumentus, ar kuriem kompensē Eiropas zaļā kursa negatīvo sociālo ietekmi;

23.  prasa analizēt dabas katastrofu riska novēršanas stratēģijas, pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un reģionālo politiku, lai novērstu mājokļu un infrastruktūras izplatīšanos piekrastes palienēs vai teritorijās, kurās ir iespējami zemes nogruvumi;

Piekļuve ūdenim un ūdens resursu apsaimniekošana

24.  uzskata, ka salas var būt nozīmīga laboratorija ilgtspējas praksei tādās jomās kā tīra enerģija, aprites ekonomika, vieda mobilitāte, atkritumu apsaimniekošana un zilā ekonomika; uzskata, ka jo īpaši ir jāsaīsina izplatīšanas ķēdes, lai samazinātu izejvielu transportēšanas radītās emisijas un veicinātu aprites ekonomiku, kam ir liela nozīme salu konkurētspējas un pašpietiekamības stiprināšanā;

25.  uzsver, ka gandrīz visas salas saskaras ar aizvien lielāku nedrošību vides resursu, jo īpaši ūdens resursu, ziņā; šajā sakarībā aicina Komisiju mobilizēt papildu finansējumu, lai sniegtu labāku atbalstu salu reģioniem saistībā ar piekļuvi ūdenim un ūdens resursu apsaimniekošanu, un pieņemt kopēju ūdens resursu apsaimniekošanas politiku attiecībā uz salām;

26.  uzsver, ka ir jāveicina ūdens, jo īpaši notekūdeņu, attīrīšana un jāgarantē ilgtspējīgs ūdens cikls; atgādina, ka atsāļošana bieži vien ir dārgs un neefektīvs veids, kā nodrošināt visu salas ūdensapgādi; atgādina arī par problēmām, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu salu teritorijās, kurām ir ierobežoti resursi atkritumu uzglabāšanai un pārstrādei, jo īpaši tūrisma sezonās, kad pieaug atkritumu rašanās; turklāt uzsver aprites ekonomikas stratēģisko lomu, kas ir jāpaplašina, iekļaujot tajā jūras atkritumu savākšanu un ekonomisku reciklēšanu;

Enerģētikas pārkārtošana

27.  prasa izstrādāt īpašus noteikumus un sniegt finansiālu atbalstu, lai palīdzētu salām sasniegt klimatneitralitātes mērķus, ņemot vērā ar tādām nozarēm kā enerģētika un transports saistītās papildu izmaksas, kā arī mobilo tehnoloģiju ietekmi uz salu energosistēmām; atzīst, ka, lai pārvaldītu nepastāvīgus atjaunīgos energoresursus, ir nepieciešami proporcionāli ļoti lieli ieguldījumi; prasa šīs izmaksas ņemt vērā tiesību aktu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”;

28.  uzsver tiesību aktu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %” nepieciešamību un radītās iespējas; tomēr uzskata, ka šo likumdošanas pasākumu konkrētai īstenošanai būtu jāiet roku rokā ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanu, jo salas paļaujas vienīgi uz gaisa un jūras transportu;

29.  prasa paredzēt konkrētus kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu atlīdzinājumu par jebkādām negatīvām sekām salu ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, kuras salu atkarības dēļ no aviācijas un jūrniecības nozarēm varētu radīt pārkārtošanās process uz tīrāku ekonomiku un sabiedrību;

30.  uzskata, ka cieša uzraudzība ir svarīga, lai nodrošinātu salu pilnīgu iekļaušanu zaļās jūras infrastruktūras attīstīšanā; prasa tādas infrastruktūras attīstīšanā, kuras mērķis ir dekarbonizēt gaisa un jūras transportu, par prioritāti noteikt salas; uzsver, ka salu strukturālo trūkumu dēļ to iedzīvotāji un uzņēmumi ir vairāk pakļauti cenu pieaugumam;

31.  norāda, ka nelielo un izolēto energosistēmu dēļ salas saskaras ar ievērojamām problēmām energoapgādes jomā, jo tās elektroenerģijas ražošanas, transporta un apkures jomā parasti ir atkarīgas no importēta fosilā kurināmā;

32.  uzskata, ka atjaunīgo energoresursu, tostarp plūdmaiņu enerģijas, izmantošanai vajadzētu būt prioritātei, jo tas sniegtu ievērojamus ieguvumus salām, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu vajadzības, tostarp salu tradicionālās arhitektūras un vietējo dzīvotņu saglabāšanu; tādēļ prasa atbalstīt plaša atjaunīgās enerģijas avotu klāsta attīstīšanu, ņemot vērā salu ģeogrāfiskās īpatnības; atzinīgi vērtē salās ieviestās tīra ūdeņraža ražošanas programmas;

33.  prasa noteikt uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu enerģētisko autonomiju par mērķi visām Eiropas salām, to atbalstot ar nepieciešamajiem finanšu resursiem, pakāpeniski pārtraucot izmantot fosilo kurināmo un ieviešot pasākumus, lai palielinātu ilgtspējīgas un atjaunīgās enerģijas potenciālu; prasa veikt papildu pētījumus, lai atkrastes atjaunīgo enerģiju padarītu pieejamāku cenas ziņā un piemērotāku dažādu jūras baseinu ģeogrāfiskajām īpatnībām;

34.  uzsver, ka, lai panāktu efektīvu zaļo pārkārtošanos, ir būtiski uzlabot Eiropas salu vietējo iestāžu administratīvās spējas un attīstīt to potenciālu gan kā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās konkurētspējas virzītājspēkiem, gan kā klimatam nekaitīgas iedzīvotāju uzvedības veicinātājām; atgādina, ka šī pārkārtošanās ir atkarīga arī no stabilas pētniecības un inovācijas politikas un iniciatīvām, kas veicina sadarbību starp vietējām ieinteresētajām personām un vienlaikus sekmē pētniecības iestāžu plašāku izmantošanu salu teritorijās;

35.  atgādina dalībvalstīm, ka to valsts pārkārtošanās plānos, kas paredzēti Taisnīgas pārkārtošanās fonda noteikumos, ir jāiekļauj īpašs pētījums un analīze par katru no to salām;

Ekonomikas un sociālā attīstība

36.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt Eiropas salu vietējo ekonomisko struktūru, jo īpaši mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU);

37.  aicina dalībvalstis izmantot Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, lai atbalstītu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, veicinātu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un nodrošinātu darba iespējas reģionos, kuros pastāv depopulācijas risks, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības darba tirgū uzlabošanai; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt konsultāciju pakalpojumus, mūžizglītību un programmas jebkura vecuma darba ņēmēju pārkvalificēšanai un viņu prasmju pilnveidei;

38.  prasa steidzami veikt pasākumus, lai ierobežotu salu depopulāciju, intelektuālā darbaspēka un prasmju aizplūšanu no salām un uzlabotu dzīves kvalitāti salās, tostarp uzlabojot pieejamību neaizsargātām grupām, kā arī atbalstīt vietējos uzņēmumus, aizsargāt darbvietas un risināt sabiedrības novecošanas problēmu; prasa arī veicināt izglītības, profesionālās apmācības, prasmju pilnveides, inovatīvas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iestāžu attīstību salu iedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm, kuras gandrīz visās ES salās saskaras ar augstāku bezdarba līmeni salīdzinājumā ar vīriešiem, kā arī jauniešiem;

39.  uzsver, ka Padomes 2021. gada 7. decembra vienošanās atjaunināt ES noteikumus par PVN likmēm vajadzības gadījumā ir jāattiecina uz visām ES salu teritorijām;

40.  norāda, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi trūkumus veselības aprūpes jomā daudzās Eiropas salās; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi attīstīt un uzlabot veselības aprūpes infrastruktūru un piekļuvi aprūpei un sniegt vajadzīgo atbalstu, lai mudinātu cilvēkus kļūt par veselības aprūpes speciālistiem, jo īpaši visattālākajās salu teritorijās;

41.  uzsver, ka ir jāveicina cieša sadarbība, mobilitāte un zināšanu apmaiņa vietējā līmenī starp izglītības, pētniecības un tehnoloģiju inovācijas iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas salu, jo īpaši to, kas atrodas vistālāk no kontinentālās Eiropas, iedzīvotāji, var pilnībā un vienlīdzīgi piedalīties tādās Eiropas mobilitātes programmās kā Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss, DiscoverEU un nākotnes programmā “Tiecies, mācies, apgūsti, sasniedz” (ALMA);

42.  atgādina, cik svarīgas ir tādas ES programmas kā Garantija jauniešiem; aicina dalībvalstis šo programmu ātri īstenot ciešā sadarbībā ar ES fondiem, piemēram, ESF+, lai risinātu problēmas saistībā ar situāciju, kādā atrodas jaunieši, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kas dzīvo lauku apvidos un reģionos, tostarp salās, kur pastāv dabiski vai demogrāfiski ierobežojumi darba tirgū, lai nodrošinātu, ka visi jaunieši vecumā līdz 30 gadiem saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, profesionālās izglītības vai apmācības piedāvājumu, un spēj attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai iegūtu nodarbinātības iespējas dažādās nozarēs, vai ka viņiem tiek piedāvāta apmaksāta mācekļa prakse vai stažēšanās četru mēnešu laikā pēc nonākšanas bezdarbnieka statusā vai formālās izglītības pārtraukšanas;

43.  atzinīgi vērtē centienus padarīt Garantiju jauniešiem iekļaujošāku un nepieļaut nekādu diskrimināciju, tostarp attiecībā uz jauniešiem, kas dzīvo attālos, lauku vai nelabvēlīgos pilsētu apgabalos vai aizjūras teritorijās un salu reģionos;

Kultūra

44.  uzskata, ka kultūrai un kultūras nozares attīstībai salās ir īpaši būtiska nozīme; uzskata, ka salu kultūras identitāte un valodu identitāte būtu jāaizsargā un jāpopularizē, tostarp izglītības vidē, jo tās veicina salu un visas ES vērtības celšanu daudzos līmeņos;

45.  aicina Komisiju noteikt 2024. gadu par Eiropas Salu gadu;

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

46.  aicina Komisiju izvērtēt, vai ir vajadzīga regula, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā visām NUTS 2 un NUTS 3 līmeņa salām, lai panāktu to pārtikas autonomiju un palielinātu tajās ražoto produktu konkurētspēju, neskarot esošos instrumentus, piemēram, attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI) un regulu, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām(10);

47.  prasa veikt pasākumus ar mērķi mazināt ekonomisko plaisu starp iekšzemes un piekrastes reģioniem, kura ļoti bieži saglabājas salu teritorijās;

48.  norāda, ka salu īpašo mikroklimatisko un topogrāfisko apstākļu dēļ to lauksaimniecības un pārtikas produktiem ir unikālas īpašības; uzsver, ka ar kohēzijas politiku ir jāveicina salās un nomaļos reģionos ražotu lauksaimniecības produktu patēriņš; mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus lauksaimniecības produktu transportēšanai starp lielāko daļu salu un kontinentu; uzskata, ka tas jo īpaši palielinās mazo salu konkurētspēju un dos iespējas mazajiem lauksaimniekiem;

49.  uzsver, ka, ievērojot ekoloģiskos ierobežojumus un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pēc veselīgas sauszemes un jūras vides, salās ir jāpalielina atbalsts to ilgtspējīgai attīstībai, lauksaimniecībai, mežu apsaimniekošanai un saglabāšanai, lopkopībai, akvakultūrai, ilgtspējīgai zivsaimniecībai, vietējai ražošanai un zilajai ekonomikai, tostarp izmantojot Eiropas sadarbības programmas; uzskata, ka ir jāstiprina ES atbalsts, lai modernizētu lauksaimniecisko darbību salās, tostarp veicinot precīzo lauksaimniecību, kas palīdzētu šiem reģioniem sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus;

50.  norāda, ka lauku apvidu attīstības plaisu salās vēl vairāk palielina tas, ka lielākajā daļā salu nav dinamisku pilsētu un tāpēc tās nevar gūt labumu no pilsētu finansiālās ietekmes; norāda, ka tas samazina konkurētspēju, jo īpaši attiecībā uz MVU spēju izpētīt apjomradītu ietaupījumu iespējas;

51.  uzsver, ka ir svarīga tāda telpiskā plānošana, kas vērsta uz efektīvu un lietderīgu zemes izmantošanu;

52.  uzsver, ka ir svarīgi sasniegt cilvēkus lauku un attālos apvidos un padarīt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas pieejamākas un pielāgot tās cilvēkiem, kuri strādā lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā un citās nozarēs attiecīgajos reģionos, kā arī nodrošināt viņiem zaļās, digitālās un visas pārējās nepieciešamās prasmes, lai viņi varētu labāk izmantot pašreizējās un turpmākās iespējas, ko piedāvā zaļā un zilā ekonomika, un spētu sniegt būtisku ieguldījumu vides saglabāšanā;

53.  uzsver, ka trūkst ilgtspējīgu risinājumu lauksaimniecības produktu transportēšanai starp lielāko daļu salu un kontinentālo daļu, kā arī lauksaimniecības produktu eksportēšanai un importēšanai no salām un uz tām, un aicina Komisiju un dalībvalstis savos ES salu attīstības plānos atbalstīt inovatīvus projektus videi nekaitīgākiem savienojumiem;

54.  aicina dalībvalstis izmantot visus kohēzijas politikas ietvaros pieejamos instrumentus un apzināt un veicināt papildināmības un sinerģijas iespējas starp dažādajām Eiropas Savienības politikas jomām un fondiem, lai stiprinātu salu pārtikas nodrošinājumu un pašpietiekamību, cita starpā veicinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu, un pilnībā iesaistīt salas pārejā uz ilgtspējīgām apritīgām pārtikas sistēmām un viediem lauku apvidiem, tādējādi pārvēršot ģeogrāfiskos ierobežojumus par iespējām; uzskata, ka salu lomas veicināšana ilgtspējīgā pārtikas piegādes ķēdē, izmantojot ES politikas instrumentus, tostarp kohēzijas politiku, varētu radīt papildu darba iespējas un apturēt depopulācijas tendenci salu reģionos;

55.  uzsver, ka ir jāatbalsta ienesīgas un videi nekaitīgas īsas piegādes ķēdes un tādas lauksaimniecības nozares attīstība, kurā prioritāte tiek piešķirta tradicionāliem produktiem ar augstu pievienoto vērtību, vietējam patēriņam un zaļiem risinājumiem un kura palīdz panākt pārtikas autonomiju;

56.  uzsver nepieciešamību turpināt īstenot Korkas II deklarāciju par labāku dzīvi lauku apvidos, lai iedziļinātos pašreizējās problēmās, ar ko saskaras Eiropas salas, un apsvērtu salām pieejamās iespējas; aicina ilgtermiņa redzējumā par lauku apvidiem īpaši iekļaut tālāko reģionu un Egejas jūras salu īpatnības; prasa Komisijai reģionālās plānošanas procesā veicināt salu politikas pasākumus, lai atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecību, pārtikas ražošanu, lauku tūrismu, zilo ekonomiku un savienojamību, tostarp ar finansējumu, kas papildina Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, risinot ar klimata pārmaiņām saistītus jautājumus, aizsargājot bioloģisko daudzveidību, ieviešot aprites ekonomiku un pārkārtojoties uz atjaunīgo enerģiju; mudina arī izvērtēt arhipelāgu reģionu izolētības un divkāršas izolētības faktiskās izmaksas, ņemot vērā salu reģionu, jo īpaši tālāko reģionu, trūkumus un priekšrocības; uzskata, ka ES kohēzijas politikā būtu jāņem vērā salu reģionu izolētības faktiskās izmaksas un vienlaikus jāveic ietekmes novērtējums par ES iniciatīvām un pasākumiem attiecībā uz salām, pamatojoties uz atjauninātiem un saskaņotiem datiem; uzsver, ka Lauku novērotava sniedz unikālu iespēju sagatavot pietiekamus, atjauninātus un kvalitatīvus datus par salu teritorijām, kuri cita starpā attiecas uz piekļuvi zemei, tādējādi radot pamatu holistiskai lauksaimniecības un ekonomikas attīstībai salās;

57.  uzskata, ka dzīvus dzīvniekus būtu jāturpina pārvadāt pa jūru, ņemot vērā lauksaimniecības nozares lielo atkarību no eksporta dažās salās, jo īpaši mazākajās salās, no kurām nav iespējams pārvadāt kautķermeņus šo salu nelielā izmēra un no tā izrietošā infrastruktūras trūkuma dēļ;

58.  uzskata, ka ir jāstiprina ES atbalsts nolūkā modernizēt lauksaimniecisko darbību salās, tostarp veicinot precīzo lauksaimniecību, lai palīdzētu minētajiem reģioniem sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus;

59.  tomēr norāda — tā kā stratēģija ”No lauka līdz galdam” vēl vairāk ierobežo augu aizsardzības produktu izmantošanu Savienībā, tajā būtu jāņem vērā arī tālākajiem reģioniem raksturīgo tropu un subtropu kultūraugu īpatnības un jāierobežo Savienības standartiem neatbilstošu produktu piekļuve ES tirgiem;

60.  uzskata, ka, jo īpaši attiecībā uz tālākajiem reģioniem ES kohēzija būtu jāīsteno ar šādiem pasākumiem: pastiprināt LESD 349. pantu, jo īpaši konsolidējot minētajos reģionos piemērojamo ES acquis; saglabāt un nostiprināt programmu POSEI un tās budžetu, jo īpaši novirzot to uz citām nozarēm, kas nav lauksaimniecība, piemēram, zivsaimniecību, transportu, tūrismu u. c.; un nodrošināt diferencētu attieksmi pret tālāko reģionu produktiem atkārtotajās sarunās par jebkādiem ekonomisko partnerattiecību un brīvās tirdzniecības nolīgumiem un minētajās sarunās pilnībā aizsargāt paaugstināta riska lauksaimniecības produktus, piemēram, banānus, tomātus, cukuru un pienu;

61.  prasa KLP ietvaros ar programmas POSEI starpniecību stiprināt īpašus mehānismus, lai mazinātu tālāko reģionu atkarību no lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas preču importa, kā arī stiprināt šo reģionu pārtikas nodrošinājumu un spēju piekļūt tirgiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu teritorijā vai citur Savienībā; šajā sakarībā prasa no 2027. gada palielināt programmas POSEI budžetu, lai apmierinātu šo attālo un salu reģionu pieaugošās vajadzības un attīstītu to vietējo ražošanu, jo tie šajā procesā saskaras ar ievērojamām papildu izmaksām;

62.  aicina Komisiju saglabāt ELFLA tālākajiem reģioniem paredzēto ilgtermiņa līdzfinansējuma daļu 85 % apmērā, lai nodrošinātu šo teritoriju sociālekonomisko attīstību un tādējādi mazinātu problēmas, ko rada to tālā atrašanās vieta;

63.  prasa stingri ievērot Savienības vides un sociālos standartus, kas piemērojami tropu produktiem no trešām valstīm, un tropu produktiem no šādām valstīm sistemātiski piemērot importa kvotas, pamatojoties uz attiecīgā brīža tirdzniecības plūsmām; uzskata, ka būtu jāievieš īpaši uzraudzības un sankciju mehānismi, lai pārbaudītu atbilstību šiem nosacījumiem; iesaka piemērot atbilstības principu importam no trešām valstīm, jo īpaši attiecībā uz bioloģiskajiem produktiem;

64.  atzīst, ka piekrastes reģioni un tālākie reģioni vēsturiski ir atkarīgi no zvejas un tiem būtu jāsaņem finansiāls atbalsts, lai konsolidētu darbvietas zvejniecības nozarē un izveidotu jaunas nozares, kā arī radītu jaunas darbvietas, jo īpaši mazapjoma zvejniecībā; aicina dalībvalstis ieviest mērķtiecīgu politiku, lai aizsargātu esošās darbvietas, radītu daudzveidīgas jaunas darbvietas un veicinātu digitalizāciju; uzsver, ka ir svarīgi novērst jebkāda veida diskrimināciju darba tirgū un aizsargāt un atbalstīt neaizsargātas un nelabvēlīgā situācijā esošas grupas; atbalsta Eiropas strukturālo un investīciju fondu kombinētu izmantošanu ar mērķi radīt sinerģijas, vienlaikus nepieļaujot dublēšanos;

65.  pauž nopietnas bažas par zvejniecības nozares darba ņēmēju fizisko un garīgo veselību, jo viņi bieži vien saskaras ne tikai ar risku, ko rada bīstams darbs atklātā jūrā, bet arī ar risku, ko rada tādu kuģu lietošana, kuri neatbilst pašreizējiem drošības noteikumiem, tādējādi palielinot iespējamību, ka ar viņiem darbā var notikt negadījumi, tostarp nopietni negadījumi; tādēļ aicina atbildīgās iestādes garantēt visiem nozares darba ņēmējiem drošus un pienācīgus darba apstākļus, kā arī pasaules mērogā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci starp zvejniecības uzņēmumiem, nepazeminot Eiropas standartus; aicina dalībvalstis pienācīgi atbalstīt flotes drošības un darba apstākļu uzlabošanu atbilstīgi vides ilgtspējas prasībām, īpaši koncentrējoties uz mazapjoma zvejniecību, jo sevišķi salu un tālākajos reģionos, kur kuģu vidējais vecums ir ievērojami lielāks nekā rūpnieciskajā zvejniecībā; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu censties panākt vienošanos par zvejas kuģu drošību;

Tūrisms

66.  norāda, ka tūrisms ir nozare, kas visvairāk veicina salu reģionu ekonomisko izaugsmi gan ienākumu, gan nodarbinātības ziņā; tādēļ aicina Komisiju sniegt īpašu papildu finansiālo atbalstu ilgtspējīgam tūrismam salās, risinot sezonālā tūrisma problēmu un atbalstot inovatīvus izmēģinājuma projektus, lai veicinātu ekoloģiskus un digitālus risinājumus saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un palīdzētu no tūrisma ļoti atkarīgām salām dažādot savu ekonomiku; turklāt aicina Komisiju ieviest Eiropas ilgtspējīga tūrisma marķējumu, lai izmantotu salu un salu reģionu priekšrocības un atbalstītu to centienus šajā jomā;

67.  uzsver, ka attiecībā uz salām ir jāstiprina gan integrētā teritoriālās attīstības pieeja, piemēram, integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība, gan tādas iniciatīvas kā viedie ciemati un Eiropas digitālās inovācijas centri, lai atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, īpašu uzmanību pievēršot videi nekaitīgai praksei, kā arī ilgtspējīgam lauku tūrismam; uzsver, ka ir svarīgi veicināt enerģijas un ūdens pārdomātu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka salas gūst maksimālu labumu no saviem ierobežotajiem resursiem;

Sabiedrisko pakalpojumu pieejamība

68.  prasa attīstīt un uzlabot salu transporta infrastruktūru, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu, un atbalstīt autoceļu, lidostu un ostu infrastruktūras modernizāciju un zaļināšanu, vienlaikus nodrošinot sociāli taisnīgu pārkārtošanos; jo īpaši prasa atbalstīt videi nekaitīgu sabiedrisko un privāto transportu;

69.  prasa piešķirt prioritāti lielākiem ieguldījumiem pamata infrastruktūrā, lai uzlabotu visu mājsaimniecību piekļuvi dzeramajam ūdenim un sanitārijas pakalpojumiem;

70.  uzsver, ka ir jānodrošina visu salu teritoriālā nepārtrauktība ar ilgtspējīgu jūras un gaisa transportu, stingri rūpējoties par to, lai nepieļautu monopolstāvokli, izņemot gadījumus, kad brīvas konkurences apstākļos trūkst regulāru transporta pakalpojumu un tāpēc ir jāizmanto sabiedrisko pakalpojumu līgumi; uzsver, ka ir svarīgi samazināt pasažieru un preču pārvadāšanas izmaksas, tostarp piedāvājot iedzīvotājiem samazinātas braukšanas maksas, un nodrošināt sauszemes tiltu un autoceļu savienojumu drošību un atbilstību;

71.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2023. gada darba programma un Eiropas sadarbības programmas veicina salu teritoriālo piekļūstamību; norāda, ka salu piekļūstamības uzlabošana un ilgtspējīgu transporta savienojumu veidošana ar salām un starp tām ir nozīmīga to attīstībai un tādu būtisku sabiedrisko pakalpojumu kā izglītība, veselības aprūpe un sociālā aprūpe nodrošināšanai; uzskata, ka šāda veida uzlabojumi nebūtu jāattiecina tikai uz kontinentālo daļu vai attiecīgā gadījumā –– uz ES dalībvalstīm;

72.  uzsver, ka jo īpaši saistībā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir svarīgi uzlabot veselības infrastruktūru, pastiprināt telemedicīnas un telepsihiatrijas pakalpojumu sniegšanu, modernizēt primārās veselības aprūpes sniegšanu un nodrošināt zāļu pieejamību ES salās;

73.  uzsver, ka vienlīdzīgas iespējas visiem ir ļoti svarīgas, un aicina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti noteikt digitālo prasmju trūkuma novēršanu, nodrošinot, ka iedzīvotājiem neaizsargātos reģionos, tostarp lauku un attālos apgabalos, un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, ir piekļuve digitālajai izglītībai un apmācībai un minimālajai nepieciešamajai aparatūrai un ir plaši pieejams internets, digitālais atbalsts un citi tehnoloģiskie mācību rīki; uzsver, ka šiem iedzīvotājiem ir jāsaņem atbalsts digitālo prasmju uzlabošanai, kuras ir vajadzīgas, lai viņi gūtu panākumus un būtu iespējams novērst nevienlīdzības padziļināšanos, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā;

74.  uzsver, ka digitalizācija un efektīva digitālā savienojamība salām ir viena no svarīgākajām prioritātēm, lai jo īpaši palīdzētu pārvarēt ģeogrāfiskos šķēršļus, ar kuriem tās saskaras, un lai uzlabotu digitālo tehnoloģiju un infrastruktūru, izglītības un apmācības pakalpojumu, kā arī e-veselības, tostarp telemedicīnas un telepsihiatrijas, un citu būtisku sabiedrisko pakalpojumu nodrošinājumu iedzīvotājiem un MVU, jo tas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības stratēģijas un saimniecisko darbību;

75.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt digitālo infrastruktūru, kas savieno ES salas ar pārējo pasauli, proti, paredzot pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu novecojušu zemūdens kabeļu nomaiņai;

76.  uzskata, ka jo īpaši mazās salās MVU saskaras ar grūtībām viegli piekļūt jebkādai informācijai par uzņēmējdarbības veicināšanu, prasmju attīstīšanu un ES finansētām iespējām; šajā sakarībā prasa sniegt lielāku finansiālo atbalstu, kā arī nodrošināt padziļinātas informatīvas sesijas, konsultāciju pakalpojumus un īpaši pielāgotu apmācību;

Migrācija

77.  norāda, ka dažas salas saskaras ar lielu migrantu pieplūdumu, kuru skaits dažkārt ievērojami pārsniedz vietējo iedzīvotāju skaitu, un ka tās nespēj nodrošināt migrantiem nepieciešamos mājokļus un palīdzību;

78.  vērš uzmanību uz īpašo un nesamērīgo spiedienu uz patvēruma un uzņemšanas sistēmām salās, nomaļās salās un tālākajos reģionos; aicina iepriekš minēto situāciju patvēruma un migrācijas jomā atzīt Eiropas salu rīcības plānā, kurā tiek prasīts rast saskaņotus risinājumus Eiropas līmenī, kas respektē cilvēku labklājību un cieņu, vienlaikus novēršot šo spiedienu;

Valsts atbalsta shēmu un attīstības nepietiekamības mazināšanas pasākumu atkārtota novērtēšana

79.  aicina Komisiju veikt analīzi par ES salās esošajiem uzņēmumiem piešķirto valsts atbalsta apjomu; uzskata, ka, neraugoties uz ES un dalībvalstu centieniem, ir obligāti jānosaka, vai un cik lielā mērā uzņēmumi, kas atrodas salu teritorijās, ir spējuši gūt labumu no šādiem pasākumiem, un atkārtoti jānovērtē valsts atbalsta noteikumi; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt elastīgāku valsts atbalstu gaisa un jūras transporta uzņēmumiem šajās salu teritorijās, ņemot vērā to pilnīgo atkarību no šiem transporta veidiem;

80.  prasa jebkādu turpmāku valsts atbalsta tiesiskā regulējuma pārskatīšanu veikt, pamatojoties uz konkrētiem rādītājiem, kas ļauj novērtēt salu reģionu ekonomikas konkurētspēju, arī ņemot vērā paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietekmi uz šīm teritorijām, un noteikt īpašu degresīvu režīmu salu teritorijām, kad pēc 2021. gada 31. decembra beigsies valsts atbalsta pagaidu regulējumā paredzētie ārkārtas pasākumi;

81.  prasa, ņemot vērā salu īpatnības, izveidot apakškategoriju “salas” saistībā ar reģionālā valsts atbalsta noteikumu piemērošanu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam un attiecībā uz Eiropas salām un tālākajiem reģioniem atcelt de minimis maksimālās robežvērtības, kuru pārsniegšanai ir nepieciešama Komisijas atļauja;

82.  uzsver, ka ir vajadzīga elastīgāka pieeja, lai nodrošinātu Eiropas finansējuma efektīvāku izmantošanu salu teritorijās un tālākajos reģionos, neapdraudot attiecīgos kvalitātes standartus un uzraudzības procedūras;

83.  norāda, ka pašreizējais de minimis noteikums ierobežo konkurētspēju un rada grūtības Eiropas salās un tālākajos reģionos; uzskata, ka, lai mazinātu grūtības, ar ko saskaras ES salas, tās visas vajadzētu atbrīvot no de minimis noteikumā paredzētajām piemērojamām maksimālajām robežvērtībām; turklāt aicina Komisiju pielāgot valsts atbalsta noteikumus, lai nodrošinātu, ka subsīdijas, kas paredzētas izolētības radīto problēmu novēršanai, tiek uzskatītas nevis par valsts atbalstu, bet gan par kompensāciju, lai Eiropas salas un tālākie reģioni būtu vienlīdzīgā situācijā ar kontinentālo daļu;

84.  aicina atkārtoti novērtēt attāluma kritēriju (150 km), kas tiek izmantots, lai klasificētu salas par pierobežas reģioniem, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu pārrobežu sadarbības programmu ietvaros saskaņā ar kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķi vai Eiropas kaimiņattiecību politiku, ņemot vērā salu situāciju; uzskata, ka gadījumā, ja ir jānosaka zināmi ierobežojumi, attiecībā uz salu reģioniem atbilstīgāk būtu pārrobežu teritorijas nosacījumu piemērot jūras gultnes līmenī;

Īpaša salām pielāgota ES politika

85.  uzsver, ka statistikas datu trūkums par salām kavē mērķtiecīgas politikas izstrādi; aicina Komisiju saistībā ar LESD 174. pantu izveidot Eiropas Institūtu nelabvēlīgā situācijā esošām teritorijām, lai vāktu uzticamus un apkopotus statistikas datus, tostarp pēc dzimuma sadalītus datus, ko regulāri atjaunina, izmantojot saskaņotus kritērijus visos administratīvajos līmeņos; aicina Komisiju uzlabot statistikas datu vākšanu par Eiropas salām un tās priekšlikumu ietekmes novērtējumos ieviest teritoriālo pārbaudi, lai izstrādātu mērķtiecīgu politiku un novērtētu, kā ierosinātie tiesību akti ietekmētu iedzīvotājus un uzņēmumus, kas atrodas dažādos reģionos;

86.  norāda, ka ne uz visām salām pašlaik attiecas ES tiesību akti teritoriālās klasifikācijas jomā; aicina Komisiju sākt diskusijas par šo jautājumu, lai statistikas vajadzībām iekļautu salas kopējā teritoriālo vienību klasifikācijā, un apsvērt iespēju izveidot Eiropas pilsētu iniciatīvai līdzīgu programmu, lai atbalstītu partnerības starp Eiropas salām nolūkā izstrādāt inovatīvas pieejas specifiskām salu problēmām, kopīgot paraugpraksi un īstenot iedzīvotājiem un uzņēmumiem labvēlīgus risinājumus;

87.  aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas salu jau veiktos pētījumus par problēmām un papildu izmaksām, ko rada salu izolētība, un veikt starpdisciplīnu analīzi par salu teritoriju demogrāfiskajām, ģeogrāfiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un vidiskajām iezīmēm, lai nodrošinātu, ka šie reģioni necieš no neizdevīgiem konkurences apstākļiem, kas saistīti ar to ģeogrāfisko stāvokli;

88.  prasa piešķirt papildu budžeta līdzekļus, lai palīdzētu Eiropas salām pārvarēt problēmas un atšķirības, ar kurām tās saskaras, un kohēzijas politikas ietvaros segt ar Eiropas salām saistītās papildu izmaksas; ierosina paplašināt salu kontaktpunktu, izveidojot salu darba grupu Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātā;

89.  aicina Komisiju, piešķirot budžetu, par pamatu ņemt IKP uz vienu iedzīvotāju, lai ņemtu vērā visas atšķirības starp salām;

Salu pakts un Eiropas rīcības plāns salām

90.  aicina Komisiju veikt dinamisku LESD 174. panta novērtējumu un, par pamatu ņemot šo pantu, nākt klajā ar patiesu Eiropas salu programmu, kā arī, balstoties uz šo ziņojumu, izstrādāt Eiropas stratēģiju salām, kura atbilstu vietējām vajadzībām un reālajai situācijai uz vietas un kurā būtu ņemtas vērā katra ES jūras baseina īpatnības; aicina Komisiju veikt pētījumu par atšķirīgo situāciju salu teritorijās un apsvērt iespēju izstrādāt salu stratēģiju ar konkrētiem priekšlikumiem;

91.  aicina pēc iespējas drīzāk izstrādāt un īstenot Salu paktu, iesaistot tajā galvenās ieinteresētās personas, proti, valsts, reģionālās un vietējās iestādes, ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus, pilsonisko sabiedrību, akadēmiskās aprindas un nevalstiskās organizācijas, par pamatu ņemot Pilsētu paktu un gaidāmo Lauku paktu;

92.  uzsver, ka dialogs ar salu kopienām un to starpā ir būtisks, lai veicinātu konverģenci ar Eiropas projektu, veidotu saiknes starp kultūrām, palielinātu interesi par lēmumu pieņemšanas procesiem un sekmētu pašas Eiropas Savienības pilnveidošanu;

o
o   o

93.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu un to reģionālajiem parlamentiem;

(1) OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp. (2) OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp. (3) OV C 37, 2.2.2021., 57. lpp. (4) OV C 15, 12.1.2022., 2. lpp. (5) OV C 390, 18.11.2019., 53. lpp. (6) OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp. (7) OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp. (8) OV C 117, 11.3.2022., 18. lpp. (9) OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. jūnija rezolūcija par kopējās zivsaimniecības politikas regulas 17. panta īstenošanu (2021/2168(INI))

P9_TA(2022)0226 A9-0152/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 3., 11., 38., 120. un 191. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK(2) un jo īpaši tās 17. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

–  ņemot vērā 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. jūnija ziņojumu par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (Direktīva 2008/56/EC) īstenošanu (COM(2020)0259),

–  ņemot vērā Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2019. gada 30. septembra ziņojumu “Sociālie dati ES zivsaimniecības nozarē”,

–  ņemot vērā ZZTEK 2020. gada 17. decembra ziņojumu “KZP sociālā dimensija”,

–  ņemot vērā ZZTEK 2021. gada 8. decembrī publicēto ikgadējo ekonomikas ziņojumu par ES zvejas floti,

–  ņemot vērā ZZTEK 2021. gada 28. aprīļa ziņojumu par kritērijiem un rādītājiem jūras produktu ilgtspējas aspektu iekļaušanai tirgus kopīgās organizācijas tirdzniecības standartos,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas pieprasīto 2015. gada pētījumu par kritērijiem zvejas piekļuves piešķiršanai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Monpeljē Administratīvās tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedumu lietā Nr. 1801790,

–  ņemot vērā Jaunās ekonomikas fonda (NEF) 2021. gada septembra ziņojumu “Kurš drīkst zvejot ES? Atjauninātie 2021. gada dati par metodēm, kā ES dalībvalstis piešķir zvejas iespējas”,

–  ņemot vērā Pasaules Dabas fonda 2018. gada ziņojumu “Novērtējums par Eiropas kursu uz ilgtspējīgu zivsaimniecību līdz 2020. gadam”,

–  ņemot vērā Low Impact Fishers of Europe un Our Fish 2021. gada 27. oktobra ziņojumu “Kā ES pārkārtoties uz zemu vidisko ietekmi, mazoglekļa un sociāli taisnīgu zveju”,

–  ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) darba grupas elektriskās tralēšanas jautājumos 2020. gada ziņojumu un ICES 2020. gada 20. maija īpašo ieteikumu, kas sniegts, atbildot uz Nīderlandes jautājumu par to, kā jūrasmēles (Solea solea) zveja ar elektroimpulsa traļiem Ziemeļjūrā ietekmē ekosistēmu un vidi,

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa 6.18. pantu par nerūpniecisko un mazapjoma zvejnieku tiesību aizsardzību un attiecīgā gadījumā viņu preferenciālu piekļuvi tradicionālajām zvejas vietām un resursiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0152/2022),

A.  tā kā KZP regulas mērķi ir garantēt “to, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību”, ievērot “piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībai un [..] nodrošināt to, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu”, un tā “īsteno ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu to, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu”, “palīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociāli ekonomiskos aspektus” un “veicina piekrastes zvejas darbības, ņemot vērā to sociāli ekonomiskos aspektus”;

B.  tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) 14.b mērķis aicina puses nodrošināt mazapjoma nerūpniecisko zvejnieku piekļuvi jūras resursiem un tirgiem;

C.  tā kā Padome ir atbildīgā iestāde, kas nosaka zvejas iespējas (kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo zvejas piepūli), kuras pēc tam tiek sadalītas starp dalībvalstīm, nodrošinot relatīvās stabilitātes principu; tā kā relatīva stabilitāte ir svarīgs KZP elements, kas ilgtermiņā ir izrādījies uzticams un nodrošina zvejniekiem redzamību, un to nevajadzētu apdraudēt; tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu katra dalībvalsts šīs zvejas iespējas piešķir saviem zvejniekiem un ražotāju organizācijām;

D.  tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu par zvejas iespēju piešķiršanu ir atbildīgas dalībvalstis; tā kā starp nozarēm dažādās valstīs var būt lielas atšķirības, tādēļ nav vēlama universāla pieeja;

E.  tā kā saskaņā ar KZP regulas 17. pantu piešķirot zvejas iespējas, kas dalībvalstīm pieejamas, kā noteikts 16. pantā, tās piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku; tā kā izmantotie kritēriji var ietvert zvejniecības ietekmi uz vidi, līdzšinējo prasību ievērošanu, devumu vietējai ekonomikai un vēsturisko nozvejas līmeni;

F.  tā kā 17. pants no tās darbības jomas neizslēdz atpūtas zveju un dalībvalstu ziņā ir izlemt, kā piešķirt zvejas iespējas valsts līmenī;

G.  tā kā regulas 17. pantā arī norādīts, ka “dalībvalstīm būtu jācenšas paredzēt arī stimulus zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi, piemēram, mazāku enerģijas patēriņu vai kaitējumu biotopam”;

H.  tā kā saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis nolemj, kādā veidā sadalāmas zvejas iespējas, kuras tām iedalītas un uz kurām neattiecas nododamu zvejas koncesiju sistēma, un katra dalībvalsts informē Komisiju par sadales metodi;

I.  tā kā dati par zvejas kvotu sadalījumu būtu jāpublicē saskaņā ar attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem;

J.  tā kā ZZTEK novērtējumā par KZP sociālo dimensiju konstatēts, ka 2020. gadā tikai 16 no 23 piekrastes dalībvalstīm atsaucās uz Komisijas pieprasījumu informēt par izmantoto sadales metodi;

K.  tā kā ES paredzētajā termiņā, proti, līdz 2020. gadam, nesasniedza labu vides stāvokli ES jūras ūdeņos, kā noteikts Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 1. panta 1. punktā; tā kā ziņojumā, ko Komisija 2020. gadā pieņēma par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanas pirmo ciklu, ņemot vērā tās holistisko raksturu, ir noteikts, ka ES aizsardzības sistēma ir viena no vērienīgākajām pasaulē, un secināts, ka tā ir jāuzlabo, lai risinātu tādas problēmas kā pārzveja dažās jūrās un neilgtspējīga zvejas prakse, plastmasas atkritumi, pārmērīgs barības vielu daudzums, zemūdens troksnis un citi piesārņojuma veidi;

L.  tā kā ES paredzētajā termiņā, proti, 2020. gada, nesasniedza maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) attiecībā uz visiem zvejas krājumiem; tā kā tomēr ir panākts ievērojams progress MSY mērķa sasniegšanā, jo īpaši Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Baltijas jūrā, kur 2020. gadā 99 % izkrāvumu, kurus pārvaldīja tikai ES un par kuriem bija pieejami zinātniski ieteikumi, bija “ilgtspējīgi pārvaldīti krājumi”;

M.  tā kā ES ir apņēmusies īstenot ANO programmu 2030. gadam, kurā ietverts 14. IAM: “saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”;

N.  tā kā rezolūcijā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis “pienācīgi atbalstīt pāreju uz mazietekmes zvejniecību”, tostarp “palielinot mazapjoma piekrastes zvejniecībām piešķirto valsts kvotu procentuālo daļu”;

O.  tā kā “mazapjoma piekrastes zveja” Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) regulā ir definēta kā zvejas darbības, kuras veic jūras un zvejai iekšējos ūdeņos paredzēti zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, vai zvejnieki, kas zvejo no krasta, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēji;

P.  tā kā ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam iekļauts mērķis samazināt zvejniecības un ieguves darbību negatīvo ietekmi uz jutīgām jūras dzīvotnēm un sugām, tostarp jūras gultni, lai panāktu labu vides stāvokli;

Q.  tā kā ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķi ietver sugu piezvejas samazināšanu līdz tādam līmenim, kas ļauj tās atjaunot un saglabāt;

R.  tā kā ES zivsaimniecība ir stratēģiska Savienības nozare, kas nodrošina ievērojamu skaitu tiešu un netiešu darbvietu zvejas un piekrastes apgabalos, uzturot ilgtspējīgu ekonomiku, sasaistot nodarbinātību un cilvēku iztikas līdzekļus ar teritoriju un kultūras tradīciju saglabāšanu;

S.  tā kā EJZAF sniedz finansiālu atbalstu jaunajiem zvejniekiem, kas sāk zvejas darbības, lai gan zvejas iespējas netiek garantētas;

T.  tā kā zvejniecība sniedz neaizstājamu ieguldījumu Savienības nodrošinātībā ar pārtiku;

U.  tā kā zvejniecība rada darbvietas gan jūrā, gan uz sauszemes; tā kā daži reģioni paļaujas uz vietējiem izkrāvumiem, lai nodrošinātu daudzu uzņēmumu dzīvotspēju un saglabātu dzīvīgas piekrastes kopienas;

V.  tā kā nav visaptveroša ziņojuma par to, kā Komisija īsteno KZP regulas 17. pantu, un tas nozīmē, ka vienīgais pieejamais izvērtējums šim sākotnējam īstenošanas novērtējumam ir ZZTEK, labdarības organizāciju, pašas zivsaimniecības nozares, NVO un ieinteresēto personu publicētie izvērtējumi;

W.  tā kā saskaņā ar jaunāko ZZTEK novērtējumu par KZP sociālo dimensiju Komisijas 2020. gada pieprasīja dalībvalstīm sniegt informāciju par to kvotu sadales sistēmu, tostarp uzdeva jautājumu par ietekmes novērtējumu, un tikai divas dalībvalstis (Zviedrija un Dānija) ziņoja, ka šāds novērtējums ir veikts; tā kā tajā pašā ziņojumā tika konstatēts, ka 2020. gadā tikai 16 no 23 piekrastes dalībvalstīm atsaucās uz Komisijas pieprasījumu informēt par izmantoto sadales metodi; tā kā vairākas no šīm atbildēm īpaši nevarēja izmantot, jo tās sniedz tikai plašus aprakstus par valsts zvejas floti vai vienkārši uzsvēra to sadales nolūku, nenorādot „pārredzamus un objektīvus” kritērijus;

X.  tā kā 2020. gada zvejas sezonā no zilo tunzivju kvotas mazapjoma zvejas kuģiem 3,03 % tika iedalīti Itālijai, 11,6 % — Horvātijai, 11,89 % — Francijai, 13,68 % — Portugālei un 36,93 % — Spānijai;

Y.  tā kā lielāko daļu krājumu galvenokārt zvejo atšķirīgas zvejas flotes, bet dažus zvejo gan mazapjoma, gan rūpnieciskās zvejas flotes;

Z.  tā kā, ja īsteno KZP regulas 17. pantu un nozvejas kvotas piešķir, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem vides, sociāliem vai ekonomiskiem kritērijiem, ES var taisnīgi pārkārtoties uz mazoglekļa un zemas ietekmes zvejas floti; tā kā līdztekus šim mērķim ir jāpanāk ekonomiski, sociāli un nodarbinātības ieguvumi un jāveicina pārtikas pieejamība;

AA.  tā kā Komisija izstrādā rīcības plānu zvejas resursu saglabāšanai un jūras ekosistēmu aizsardzībai, kam ir jāpalīdz sasniegt vienu no galvenajiem Eiropas zaļā kursa mērķiem, nodrošinot zivsaimniecības ilgtspēju un jūras ekosistēmu un to bioloģiskās daudzveidības pienācīgu aizsardzību;

AB.  tā kā Parlaments, Padome un Komisija 2020. gada 10. novembrī panāca vienošanos par regulu, ar ko izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; tā kā pēc tam Padome balsojumā to noraidīja, tādējādi neatbalstot lēmumu, par kuru jau bija panākta vienošanās ar abām pārējām iestādēm;

AC.  tā kā Brexit ir ietekmējis arī zvejas tiesību sadalījumu Eiropas Savienībā,

1.  atgādina, ka zivju krājumi ir sabiedrisks dabas resurss, ka zvejas darbības un pārvaldība balstās uz šo resursu un pieder mūsu kopējam mantojumam, un ka zivju krājumi būtu jāpārvalda tā, lai garantētu vislielākos ilgtermiņa ieguvumus sabiedrībai, mazinātu ietekmi uz ekosistēmām un garantētu pārtikas nodrošinājumu, sniedzot veselīgu pārtiku; atgādina, ka Eiropas flotes ekonomiskā rentabilitāte būtu jānodrošina, izmantojot šos resursus ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgā veidā un pamatojoties uz uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem un piesardzības principu;

2.  uzsver, ka kvotu daļas un zvejas iespējas ir tiesības uz publiskiem resursiem; šajā sakarībā uzsver, ka, ņemot vērā dalībvalstu kompetenci piešķirt zvejas iespējas un paturot prātā stabilitātes un paredzamības principus, nevienam dalībniekam laika gaitā nevajadzētu piešķirt neierobežotas tiesības uz noteiktu kvotu vai zvejas iespējām;

3.  uzsver, ka zivsaimniecībās, uz kurām attiecas kvotu pārvaldība, kritisko sugu problēmas dēļ zvejas darbības var tikt slēgtas pirms sezonas beigām, kas varētu radīt būtisku ekonomisku ietekmi uz zvejniekiem; šajā sakarībā uzsver, ka labai kvotu sistēmai vajadzētu būt pietiekami elastīgai, lai ļautu zvejniekiem, kuriem ir vajadzīgas papildu kvotas kritiskajām sugām, un zvejniekiem, kuriem tādas ir pieejamas, panākt savstarpēji izdevīgu rezultātu;

4.  uzsver, ka dalībvalstu ziņā ir noteikt kritērijus, ko tās izmanto, piešķirot zvejas iespējas;

5.  norāda, ka Komisija nav uzsākusi pārkāpuma procedūru pret nevienu dalībvalsti saistībā ar KZP regulas 17. panta ievērošanu;

Objektīvu un pārredzamu kritēriju izmantošana

6.  uzsver, ka nav Komisijas pētījuma, kurā būtu analizēta kvotu piešķiršanas kritēriju piemērošana saskaņā ar KZP 16. un 17. pantu; norāda, ka trūkst pārredzamības un ka vairākas dalībvalstis nepublisko, kādus kritērijus tās piemēro, sadalot zvejas iespējas, un mudina tās padarīt šos kritērijus publiski un viegli pieejamus, atgādina, ka objektīva piešķiršanas metode paredz skaidri un nepārprotami aprakstīt skaidri definētus piešķiršanas kritērijus, tostarp skaidri aprakstīt kritēriju relatīvo svērumu vai nosacījumus to izmantošanai, ja ir vairāki piešķiršanas kritēriji;

7.  mudina Komisiju vajadzības gadījumā sagatavot ziņojumu par to, kā katra dalībvalsts piemēro KZP regulas 16. un 17. pantā noteiktos kritērijus;

8.  aicina Komisiju sākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kuras neievēro savas saistības attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu zvejas iespēju piešķiršanā;

9.  uzsver, ka pārredzami piešķiršanas kritēriji nodrošina operatoriem stabilitāti un juridisko noteiktību; uzsver, ka ir vēlams panākt progresu attiecībā uz kritēriju un to praktiskās piemērošanas pārredzamību visā Savienībā; tādēļ uzsver, ka informācijai par zvejas iespēju sistēmas darbību, tostarp piešķiršanas metodi, vajadzētu būt viegli pieejamai un saprotamai visiem un jo īpaši operatoriem un ieinteresētajām personām, lai veicinātu konsekventu, uz noteikumiem balstītu piešķiršanas metodi, kas nodrošina labāku kontroli, vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām personām un lielāku paredzamību zvejniekiem;

10.  aicina dalībvalstis publiskot attiecīgās zvejas iespēju piešķiršanas metodes, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus;

11.  uzskata, ka Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai ir pienākums garantēt, ka tiek pilnībā ievēroti KZP regulas 17. pantā paredzētie priekšraksti; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis pareizi piemēro 17. pantā noteikto saistošo pārredzamības noteikumu attiecībā uz valstu kvotu piešķiršanas procesiem, un šajā nolūkā veikt aktīvu un pastāvīgu uzraudzību, kā arī vajadzības gadījumā sākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kuras neievēro šo prasību;

12.  uzskata, ka ražotāju organizācijas (RO), kooperatīvi un kvotu īpašnieki var brīvprātīgi atklāt informāciju par savām kvotām, bet tām nekādā gadījumā nevar būt pienākums to darīt, jo tas būtu pretrunā datu aizsardzības tiesību aktiem;

13.  atgādina, ka RO ir būtiska loma zvejas iespēju sadalē starp dažādiem kuģiem un to pārvaldībā; norāda, ka daudzās dalībvalstīs RO ir salīdzinoši maz mazapjoma zvejnieku un vēl mazāk mazapjoma zvejnieku ir pašiem savas RO, un līdz ar to viņiem ir ierobežotas iespējas izmantot šo kanālu, lai piekļūtu zvejas kvotām; mudina Komisiju un dalībvalstis atvieglot tādu RO izveidi, kuras būtu paredzētas mazapjoma zvejniekiem vai kuras tie veidotu paši;

14.  uzskata, ka piešķiršanas metodes būtu jāizstrādā, iesaistot zvejnieku kopienas, reģionālās iestādes un citas attiecīgās ieinteresētās personas, nodrošinot, ka visi flotes segmenti, RO, zvejnieku apvienības un darba ņēmēju organizācijas ir taisnīgi pārstāvētas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un ka tajās būtu jāiekļauj tādi aizsardzības pasākumi kā paziņošanas termiņi, lai zvejnieki varētu pielāgoties gadījumā, ja dalībvalstis nolemj mainīt savu sadales metodi;

15.  aicina dalībvalstis izstrādāt piešķiršanas sistēmas tā, lai garantētu vienkāršību, izvairītos no apgrūtinošiem birokrātiskiem procesiem un galu galā ļautu operatoriem un ieinteresētajām personām uzraudzīt piešķiršanas kritērijus un procesu;

16.  aicina dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vienlīdzīgas iespējas visiem zvejniekiem, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi jūras resursiem;

Vides, sociālo un ekonomisko kritēriju izmantošana

17.  norāda, ka kopš reformētās KZP un KZP regulas 17. panta stāšanās spēkā nav ne Komisijas ziņojumu, ne arī reģistrēti gadījumi, kad dalībvalstis būtu mainījušas savas piešķiršanas metodes, kas liecina, ka 2013. gada KZP reforma nav būtiski ietekmējusi piešķiršanas metodes; atzīmē, ka ZZTEK ziņojumā par KZP sociālo dimensiju ir norādīts, ka, lai gan kopumā dalībvalstis nav tieši saistījušas KZP regulas 17. pantu ar savas valsts kvotu piešķiršanas sistēmām, tās piešķiršanas procesā izmanto vai ir izmantojušas kritērijus, kurus varētu apzīmēt kā sociālus kritērijus;

18.  norāda, ka vēsturiskie nozvejas līmeņi pašlaik ir visizplatītākie kritēriji, ko dalībvalstis piemēro zvejas iespēju sadalei; uzskata, ka šādi kritēriji nodrošina stabilitāti, un atzīst flotes un zvejnieku kopienu atkarību no zvejas resursiem un to, cik svarīga flotei un zvejnieku kopienām ir stabila un paredzama piekļuve zvejas resursiem;

19.  atzīmē, ka tikai dažas dalībvalstis zvejas iespēju sadalē izmanto vides, sociālos vai ekonomiskos kritērijus un pat tad, ja šos kritērijus izmanto, tiem nav liels svērums galīgajā sadalē;

20.  atgādina, ka KZP regulas 17. pantā ir noteikts, ka “piešķirot zvejas iespējas, kas dalībvalstīm pieejamas, kā noteikts 16. pantā, tās piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku”; norāda, ka angļu valodas versijā ir iekļauts vārds “shall”; norāda, ka pastāv atšķirības starp dažādām valodu versijām, līdz ar to šā elementa juridiski saistošais imperatīvs var tiks dažādi interpretēts; tomēr norāda, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumā Spika lietā (C-540/16)(7) ir secinājusi, ka dalībvalstīm, piešķirot zvejas iespējas, kas tām pieejamas saskaņā ar KZP regulas 16. pantu, ir jāizmanto “pārredzami un objektīvi kritēriji”; aicina Komisiju risināt šo jautājumu nākamajā ziņojumā par KZP darbību;

21.  atzinīgi vērtē to, ka pašreizējās kvotu piešķiršanas metodes, kas galvenokārt pamatojas uz vēsturiskajām tiesībām, nodrošina zināmu ekonomiskās stabilitātes līmeni zivsaimniecības nozarē, kas var būt nosacījums, lai uzņēmēji varētu veikt inovāciju un ieviest ilgtspējīgākas metodes, taču atzīst, ka dažos gadījumos tās veicina tādas tendences kā ekonomiskā koncentrācija zivsaimniecības nozarē, kas kropļo konkurenci, rada šķēršļus jaunpienācējiem un padara nozari nepievilcīgu jaunajiem zvejniekiem; turklāt uzskata, ka šīs metodes pietiekami nestimulē zvejniekus piekopt vidi mazietekmējošu zvejas praksi un nenodrošina taisnīgas iespējas visiem zvejniekiem, tostarp mazapjoma zvejniekiem; šajā sakarībā mudina dalībvalstis pienācīgi garantēt kvotu taisnīgu sadali starp dažādiem flotes segmentiem, ņemot vērā visu zvejnieku vajadzības;

22.  norāda, ka attiecībā uz krājumiem, kuru kopējā pieļaujamā nozveja palielinās, piemēram, labas krājumu pārvaldības vai sekmīga atjaunošanas plāna gadījumā, dalībvalstis varētu apsvērt iespēju sadalīt papildu kvotas, pamatojoties uz ekonomiskiem, sociāliem un vides kritērijiem saskaņā ar 17. pantu;

23.  uzsver, ka nerūpnieciskās un tradicionālās zvejniecības un to apvienības, piemēram, zvejnieku apvienības, ir vietējās sabiedrības, ekonomikas, kultūras un tradīciju būtiska iezīme daudzos ES piekrastes apgabalos un salās, un tādēļ uzskata, ka tām būtu vajadzīga īpaša uzmanība un attieksme, tostarp ad hoc kvotas, jo īpaši, ja kopējais krājuma apjoms ir palielinājies labas krājumu pārvaldības vai sekmīga atjaunošanas plāna gadījumā;

24.  uzskata, ka, lai pilnībā sasniegtu KZP, Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam noteiktos mērķus, piešķirot zvejas iespējas, ir jāizmanto visi KZP regulas 17. pantā minētie kritēriju veidi (ekonomiskie, sociālie un vides kritēriji); atgādina, ka par piešķiršanas kritēriju izstrādi un īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis;

25.  atgādina, ka bieži vien trūkst kvalitatīvu datu par atpūtas zvejas ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku vai tie ir nepilnīgi, kas nozīmē, ka nevar izstrādāt kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, kā prasīts 17. pantā;

26.  mudina Komisiju uzlabot un stiprināt šādu datu vākšanu par atpūtas zveju, izmantojot uzlabotu datu vākšanas sistēmu un citus politikas instrumentus;

27.  aicina Komisiju nodrošināt, ka katra attiecīgā dalībvalsts piešķir zvejas iespējas saskaņā ar KZP regulu un jo īpaši 17. pantu, izmantojot pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku; uzskata, ka katrai dalībvalstij saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu jānodrošina, ka kritēriji ir ilgtspējīgi un līdzsvaroti, lai ņemtu vērā vietējās īpatnības un risināmās problēmas;

28.  uzskata, ka zivsaimniecības veidi un realitāte, ar ko tie saskaras, Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgi un ka tāpēc nav universālu ekonomisku, vides vai sociālu kritēriju, ko varētu vienādi piemērot visā ES;

29.  atgādina, ka dalībvalstis un ražotāju organizācijas vairākās valstīs ir izveidojušas kvotu rezerves, ko zvejniekiem varētu iedalīt, pamatojoties uz vides, ekonomiskajiem un sociālajiem kritērijiem;

30.  aicina dalībvalstis stimulēt zvejniekus izmantot visilgtspējīgāko un videi draudzīgāko zvejas praksi, metodes un inovācijas; uzskata, ka šādi stimuli būtu jāapsver, izstrādājot piešķiršanas metodi saskaņā ar 17. pantu, un mudina dalībvalstis savos piešķiršanas procesos ņemt vērā klimata un ekosistēmas apsvērumus, pamatojoties uz pārredzamu kritēriju kopumu; atgādina, ka saskaņā ar 17. pantu dalībvalstīm ir jācenšas paredzēt arī stimulus zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi, piemēram, mazāku enerģijas patēriņu vai kaitējumu biotopam;

31.  aicina dalībvalstis, izmantojot piešķiršanas procesus, stimulēt operatorus izveidot un stiprināt sociālo dialogu ar arodbiedrībām un darba ņēmēju organizācijām, kā arī pilnībā piemērot koplīgumus, lai veicinātu sociālo ilgtspēju un taisnīgus darba apstākļus zivsaimniecības nozarē;

32.  atgādina, ka dalībvalstīm ir jācenšas paredzēt stimulus zvejas kuģiem, kuri izmanto pielāgotus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi; norāda, ka dažas dalībvalstis nodrošina šādus stimulus; aicina pārējās dalībvalstis nodrošināt šādas iniciatīvas;

33.  uzsver, ka zvejas iespēju piešķiršana, izmantojot tādus kritērijus kā mazāka ietekme uz vidi un ņemot vērā to, kā operators ir līdz šim ievērojis noteikumus, palīdzēs atjaunot zivju populācijas līdz ilgtspējīgam līmenim un uzlabot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

34.  aicina dalībvalstis saskaņā ar KZP regulas 17. pantu atbalstīt jauno zvejnieku un jaunpienācēju darbības uzsākšanu, lai mazinātu šķēršļus ienākšanai tirgū, novērstu tirgus nepilnības un galu galā veicinātu tik ļoti nepieciešamo paaudžu maiņu zivsaimniecības nozarē; turklāt aicina dalībvalstis izmantot visas EJZAF sniegtās iespējas, lai risinātu paaudžu maiņas jautājumu;

35.  aicina Komisiju iesaistīties proaktīvākā darbā ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai īstenotu KZP regulas KZF regulas 17. pantā paredzētos noteikumus; aicina Komisiju arī turpmāk palīdzēt dalībvalstīm zvejas iespēju piešķiršanas metodikas izstrādē pilnībā izmantot pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi, piemēram, publicējot pamatnostādnes; uzsver, ka ir jāapsver iespēja piedāvāt zvejniekiem ekonomisko stabilitāti un nākotnes perspektīvas;

36.  aicina Komisiju gaidāmajā ziņojumā par KZP darbību analizēt, kā dalībvalstis īsteno KZP regulas 17. pantu, un iesniegt priekšlikumus, kā šo īstenošanu uzlabot;

37.  uzsver, ka ES joprojām trūkst likumdošanas instrumenta, lai īstenotu Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas pēdējās sesijās pieņemtos lēmumus; ar dziļām bažām uzsver, ka šāds normatīvais vakuums var apdraudēt svarīgu kvotu piešķiršanu ES zivsaimniecības nozarei; tādēļ mudina Padomes prezidentvalsti nākt klajā ar alternatīvu priekšlikumu attiecībā uz pušu jau panākto vienošanos, kas atbilstu Parlamenta nostājai;

o
o   o

38.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp. (2) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp. (3) OV C 506, 15.12.2021., 160. lpp. (4) OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp. (5) OV C 67, 8.2.2022., 25. lpp. (6) OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp. (7) 2018. gada 12. jūlija spriedums UAB “Spika” u. c./Žuvininkystės tarnyba prie Lietuvos Respublikos žemės ūkio ministerijos, C-540/16, ECLI:EU:C:2018:565.