Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas kandidātvalsts statusu (2022/2716(RSP))

P9_TA(2022)0249 RC-B9-0331/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu, Moldovas Republiku un Gruziju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 49. pantu,

–  ņemot vērā Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas iesniegtos pieteikumus dalībai ES,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 30. maija secinājumus par Ukrainu,

–  ņemot vērā 2022. gada 10. un 11. martā pieņemto Versaļas deklarāciju,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 17. jūnija atzinumus par Ukrainas (COM(2022)0407), Moldovas Republikas (COM(2022)0406) un Gruzijas (COM(2022)0405) iesniegtajiem pieteikumiem dalībai ES,

–  ņemot vērā Parlamenta politisko grupu vadītāju kopīgo paziņojumu, ar ko tie vēršas pie valstu un valdību vadītājiem saistībā ar Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija sanāksmi,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Krievijas Federācija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno neizprovocētu, nepamatotu un nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu; tā kā Ukraina iesniedza pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai 2022. gada 28. februārī, savukārt Moldovas Republika un Gruzija to izdarīja 2022. gada 3. martā;

B.  tā kā šie pieteikumi iesniegti brīdī, kad notiek Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kas tiek īstenota vēl nebijušā mērogā modernās Eiropas vēsturē un kuras laikā pret Ukrainas iedzīvotājiem tiek pastrādāti kara noziegumi, kas var būt līdzvērtīgi genocīdam, kā arī turpinās Gruzijas un Moldovas teritorijas daļu okupācija; tā kā Ukraina aizstāv Eiropas drošības kārtību un principus, kuri ir Eiropas pamatā, piemēram, Helsinku Nobeiguma aktu un Parīzes Hartu jaunai Eiropai;

C.  tā kā LES 49. pantā teikts, ka “jebkura Eiropas valsts, kas ievēro 2. pantā minētās vērtības un apņemas tās sekmēt, var lūgt, lai to uzņem par Savienības locekli”;

D.  tā kā nepastāv kārtība, saskaņā ar kuru varētu notikt paātrināta pievienošanās ES un tā kā šī pievienošanās joprojām ir uz nopelniem balstīts un strukturēts process, kura gaitā tiek prasīta atbilstība ES dalības kritērijiem un kurš ir atkarīgs no efektīvas reformu īstenošanas un ES acquis transponēšanas;

E.  tā kā Padome nepieredzēti ātri lūdza Komisiju sniegt atzinumus par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas pieteikumiem dalībai ES;

F.  tā kā 2022. gada 10. un 11. marta Versaļas deklarācijā tika paziņots, ka Eiropadome atzīst Ukrainas centienus tuvināties Eiropai un izvēlēto virzību uz Eiropu;

G.  tā kā Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas iedzīvotāji jau gadiem ilgi ir konsekventi pauduši nelokāmu atbalstu savu valstu virzībai uz Eiropu, pieņemot Eiropas principus un vērtības; tā kā līdzīgu vēlmi dzīvot brīvā, suverēnā un demokrātiskā valstī pauž arī lielākā daļa Baltkrievijas iedzīvotāju, kuri iebilst pret Krievijas atbalstīto A. Lukašenko režīmu;

H.  tā kā pagātnes notikumi ir parādījuši, ka nepaplašināšanās ir saistīta ar milzīgām stratēģiskām izmaksām un var apdraudēt drošību un stabilitāti mūsu kontinentā;

I.  tā kā ES attiecības ar Ukrainu, Moldovas Republiku un Gruziju ir balstītas uz vērienīgiem asociācijas nolīgumiem un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgumiem (AA/DCFTA), radot labvēlīgu vidi politiskai iesaistei, tiesību aktu tuvināšanai un ekonomiskajai integrācijai, kas ir būtiski elementi turpmākā pievienošanās procesā; tā kā AA/DCFTA pilnīga īstenošana vēl jāpanāk;

J.  tā kā Ukraina, Moldovas Republika un Gruzija rekordīsā laikā ir iesniegušas abas anketas par pievienošanos ES, apliecinot ne tikai savu lielo uzticību ES vērtībām, bet arī lielās spējas un gribu sasniegt šos mērķus;

K.  tā kā 2022. gada 17. jūnijā Komisija sniedza atzinumus par trim pieteikumiem, iesakot Padomei apstiprināt Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas perspektīvu kļūt par ES dalībvalstīm;

L.  tā kā savos atzinumos Komisija ieteica piešķirt Ukrainai un Moldovas Republikai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veikti vairāki reformu pasākumi, piemēram, tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā; tā kā kandidātvalsts statusu Gruzijai Komisija ieteica piešķirt pēc tam, kad valstī būs atrisināti vairāki norādītie prioritārie uzdevumi;

M.  tā kā kandidātvalsts statusa piešķiršana būtu spēcīgs cerības un solidaritātes vēstījums šo triju valstu iedzīvotājiem un apliecinātu, ka Eiropas Savienība ir apņēmības pilna risināt pašreizējās problēmas un īstenot savu nākotnes redzējumu;

1.  atzinīgi vērtē Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas pieteikumus dalībai Eiropas Savienībā, kuri pauž iedzīvotāju centienus tuvināties Eiropai un viņu vēlmi dzīvot mierā un drošībā brīvās, demokrātiskās un pārtikušās valstīs, kas uztur labas kaimiņattiecības ar visām Eiropas valstīm un īsteno arvien ciešāku sadarbību ar ES dalībvalstīm;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas oficiālo ieteikumu piešķirt Ukrainai un Moldovas Republikai ES kandidātvalsts statusu un Gruzijai — Eiropas perspektīvu;

3.  aicina valstu un valdību vadītājus, kas 2022. gada 23. un 24. jūnijā tiksies Eiropadomes sanāksmē, nekavējoties piešķirt Ukrainai un Moldovas Republikai ES kandidātvalsts statusu un tādu pašu statusu piešķirt Gruzijai, tiklīdz tās valdība būs atrisinājusi Komisijas atzinumā norādītos prioritāros uzdevumus; uzsver, ka valstu un valdību vadītājiem šajā ziņā jāapzinās sava vēsturiskā atbildība un jāsniedz skaidri politiskie signāli;

4.  uzsver, ka Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršana būs līderības, apņēmības un tālredzības apliecinājums mūsdienu apstākļos, kad notiek brutāls Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tiek mēģināts no jauna definēt ģeopolitisko vidi, un raida skaidru politisko vēstījumu, ka attiecīgās valstis ir neatgriezeniski izvēlējušās Eiropas ceļu, ko ir akceptējuši to Eiropas partneri, un procesā nedrīkst iejaukties trešās personas; atgādina, ka ES jāturpina būt uzticamam partnerim un uzticamam ģeopolitiskam dalībniekam, kas uztur savus principus un vērtības, apliecinot solidaritāti ar tiem, kuri aizstāv tos pašus ideālus;

5.  aicina dalībvalstis veicināt politisko gribu no jauna aktivizēt paplašināšanās procesu un pildīt savus solījumus, veicot konkrētus pozitīvus pasākumus to valstu pievienošanās procesos, kuras vēlas pievienoties Savienībai un ir pelnījušas iekļauties Eiropas saimē; tādēļ mudina ES valstu un valdību vadītāju 2022. gada 23. un 24. jūnija sanāksmē dot zaļo gaismu — pašlaik bloķētajam — paplašināšanās procesam Rietumbalkānu valstu virzienā;

6.  atgādina, ka nolūkā saglabāt uzticēšanos ES paplašināšanās procesam un atraisīt tā pārveidojošo potenciālu ir jāsaglabā ilgstošā apņēmība attiecībā uz Rietumbalkānu valstu pievienošanos un ir jāturpina neietekmēta to paralēlā virzība ar lielāku dinamiku un pamatojoties uz nopelniem, politisko saskaņošanu un solidaritāti starptautiskos jautājumos un saistībām, par kurām panākta vienošanās;

7.  uzsver, ka pievienošanās ES ir jāveic saskaņā ar LES 49. pantu, pamatojoties uz attiecīgo procedūru ievērošanu un ar nosacījumu, ka ir izpildīti noteiktie kritēriji, jo īpaši tā sauktie Kopenhāgenas kritēriji dalībai ES, un tas joprojām ir uz nopelniem balstīts process, kurā ir jāpieņem un jāīsteno attiecīgas reformas, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, tirgus ekonomikas un ES acquis īstenošanas jomā;

8.  aicina Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas iestādes nepārprotami apliecināt savu politisko apņēmību īstenot savu iedzīvotāju Eiropas mērķus, ar būtiskām reformām ievērojami uzlabojot progresu, lai pēc iespējas ātrāk efektīvi izpildītu kritērijus dalībai ES;

9.  uzsver, ka ir jāizmanto Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas gūtā pieredze, tām īstenojot asociācijas nolīgumu, respektīvi, padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas nolīgumus, kas ir pamats gaidāmajam pievienošanās procesam, tādējādi ļaujot šīm trim valstīm pakāpeniski integrēties ES vienotajā tirgū un veidot ciešāku nozaru sadarbību; aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavot iekšējās struktūras un nodrošināt papildu resursus, kā arī palielināt tehnisko palīdzību un politisko atbalstu;

10.  atzīst, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas iedzīvotāji arvien ir atbalstījuši savu valstu orientēšanos uz Eiropu un ir pelnījuši dzīvot brīvās, demokrātiskās un pārtikušās valstīs, kuras ir lepnas un apņēmīgas Eiropas saimes locekles; secina, ka Eiropadome tās gaidāmajā sanāksmē var spert svarīgu pirmo soli uz šo triju valstu iedzīvotāju leģitīmo centienu īstenošanu;

11.  atkārtoti apliecina ES apņemšanos atbalstīt Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību to starptautiski atzītajās robežās un atbalsta to centienus panākt, ka šie principi tiek pilnībā ievēroti; šajā sakarībā uzsver dalībvalstu vienotības un solidaritātes nozīmi;

12.  aicina Komisiju, dalībvalstis un Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos atjaunināt Austrumu partnerības politiku, lai tā arī turpmāk varētu būt pārveidojošs un jēgpilns instruments pašreizējos apstākļos, kad notiek Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kurš apdraud arī Ukrainas kaimiņvalstu drošību un ietekmē stabilitāti visā reģionā kopumā; atkārtoti uzsver nepieciešamību pēc reģionālās sadarbības Austrumu partnerības valstu starpā;

13.  aicina Komisiju un Padomi veidot pastiprinātu un strukturētu politisko dialogu ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, lai sekmētu turpmāku ekonomisko integrāciju un tiesību aktu saskaņošanu, kā arī attiecīgā gadījumā pakāpenisku iekļaušanu ES iestāžu darbā un procedūrās;

14.  atkārtoti aicina ES iestādes paātrināt nepieciešamos pasākumus, lai ES lēmumu pieņemšana kļūtu efektīvāka;

15.  atkārtoti apstiprina savu apņemšanos attiecībā uz paplašināšanos, kurai nav alternatīvas un kas vairāk nekā jebkad agrāk ir ģeostratēģisks ieguldījums stabilā, spēcīgā un vienotā ES; pauž stingru pārliecību, ka valstu, kuras tiecas kļūt par ES dalībvalstīm, izredzes uz pilnīgu dalību ES ir pašas Savienības politiskajās, ekonomiskajās un drošības interesēs;

16.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ukrainas, Moldovas Republikas, Gruzijas un Rietumbalkānu valstu prezidentiem, valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1305/2013 groza attiecībā uz īpašu pasākumu, ar kuru, reaģējot uz ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, nodrošina ārkārtas pagaidu atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (COM(2022)0242 – C9-0185/2022 – 2022/0166(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0242),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0185/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 16. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 17. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 23. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 1305/2013 groza attiecībā uz īpašu pasākumu, ar kuru, reaģējot uz ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, nodrošina ārkārtas pagaidu atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/1033.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (COM(2022)0135 – C9-0126/2022 – 2022/0090(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0135),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0126/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 18. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 25. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 23. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/..., ar ko groza Regulas (ES) 2017/1938 un (EK) Nr. 715/2009 attiecībā uz gāzes uzglabāšanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/1032.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (COM(2022)0050 – C9-0031/2022 – 2022/0031(COD))

P9_TA(2022)0252 A9-0138/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0050),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0031/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 15. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas nostāju grozījumu veidā,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9‑0138/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 23. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/..., ar ko groza Regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/1034.)

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2021/954 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā (COM(2022)0055 – C9-0032/2022 – 2022/0030(COD))

P9_TA(2022)0253 A9-0137/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0055),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0032/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 15. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9‑0137/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 23. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/..., ar ko groza Regulu (ES) 2021/954 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/1035.)

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2022. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2022 projektu: to cilvēku uzņemšanas izmaksu finansēšana, kuri bēg no Ukrainas (09095/2022 – C9-0182/2022 – 2022/0126(BUD))

P9_TA(2022)0254 A9-0181/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2022. gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2021. gada 24. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(3) (“DFS regula”),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(4),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2022 projektu, ko Komisija pieņēma 2022. gada 22. aprīlī (COM(2022)0262),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2022 projektu, ko Padome pieņēma 2022. gada 16. maijā un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (09095/2022 – C9-0182/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0181/2022),

A.  tā kā Komisija ierosina no Savienības budžeta piešķirt kopsummā 400 miljonus EUR saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (BMVI), lai finansētu pirmās uzņemšanas un reģistrācijas izmaksas personām, kas bēg no Ukrainas sakarā ar to, ka Krievijas Federācija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresīvu karu pret Ukrainu;

B.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 3/2022 projekts ir viens no elementiem, kas tiek izmantots, lai sasniegtu ierosināto 400 miljonu EUR summu, kopā ar grozījumiem AMIF un BMVI tematiskā mehānisma darba programmās 2021.–2022. gadam, ar ko ārkārtas palīdzības veidā tiek darīti pieejami 124 miljoni EUR katrā programmā, un kopā ar priekšlikumu budžeta lēmējinstitūcijai veikt pārvietojumu (DEC 11/2022), lai nodrošinātu papildinājumu AMIF par 52,2 miljoniem EUR saistību apropriācijās un 74 miljoniem EUR maksājumu apropriācijās;

C.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 3/2022 projekta neto ietekme uz izdevumiem ir palielinājums par 99,8 miljoniem EUR saistību apropriācijās AMIF un palielinājums par 176 miljoniem EUR maksājumu apropriācijās, ko veido 76 miljoni EUR AMIF un 100 miljoni EUR BMVI,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 3/2022 projektu;

2.  atgādina Parlamenta apņemšanos aktivizēt visus pieejamos Savienības budžeta instrumentus, lai turpinātu sniegt pēc iespējas spēcīgāku ekonomisko un finansiālo atbalstu Ukrainai un cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā; atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga solidaritāte starp dalībvalstīm un kopīgi pasākumi, lai reaģētu uz miljoniem lielo to bēgļu plūsmu, kuri bēg no Ukrainas, tostarp bēgļu pārdale; uzsver, cik svarīgi ir turpināt atbalstīt Moldovas Republiku personu pārsūtīšanā uz dalībvalstīm saistībā ar Solidaritātes platformu; jo īpaši mudina Komisiju plānot un izmantot līdzekļus, kas paredzēti pārrobežu sadarbības programmām starp Ukrainu un ES dalībvalstīm 2021.-2027. gada laikposmam, lai palielinātu pie robežas dzīvojošo kopienu noturību, ņemot vērā pašreizējo bēgļu krīzi;

3.  atgādina, ka Parlaments DFS sarunās ir nodrošinājis BMVI palielinājumu 1 miljarda EUR apmērā, lai programma varētu pilnībā sasniegt savus mērķus; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija ir izvēlējusies samazināt BMVI finansējumu, lai pašreizējās DFS darbības laikā kompensētu palielinājumu Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram par 63 miljoniem EUR un palielinājumu Eiropolam par 185 miljoniem EUR; atbalsta savu nostāju, ka jauniem aģentūru uzdevumiem ir vajadzīgi jauni resursi un tos nevajadzētu iegūt uz esošo programmu vai aģentūru rēķina;

4.  uzsver, ka ne NGEU fonds un tā Atveseļošanas un noturības fonda komponents, ne elastība saskaņā ar pašreizējo DFS nav pietiekama, lai pilnībā segtu finansiālās vajadzības, ko radījis karš Ukrainā; turklāt sagaida, ka turpmākajos mēnešos ekonomiskā un sociālā situācija Savienībā vēl vairāk pasliktināsies, un aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami izveidot nepieciešamos solidaritātes un kompensācijas mehānismus;

5.  pauž dziļas bažas par to, ka DFS jau ir maksimāli noslogota un tā nav piemērota, lai ilgtspējīgā veidā turpinātu risināt daudzās iekšējās un ārējās krīzes; jo īpaši norāda uz nepieciešamību palielināt 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, lai atspoguļotu Savienības migrācijas un robežu pārvaldības jomas faktiskās finanšu vajadzības; tādēļ aicina Komisiju veikt padziļinātu pašreizējās DFS darbības novērtēšanu un pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2023. gada pirmajā ceturksnī izstrādāt tiesību akta priekšlikumu visaptverošai DFS pārskatīšanai; sagaida, ka šādā pārskatīšanā tiks ņemtas vērā Ukrainas kara ilgtermiņa sekas un veiktie ārkārtas pasākumi;

6.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2022 projektu;

7.  uzdod priekšsēdētājai paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 2/2022 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (2) OV L 45, 24.2.2022., 1. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (4) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (5) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saistībā ar Francijas iesniegto pieteikumu EGF/2022/001 FR/Air France (COM(2022)0201 – C9-0170/2022 – 2022/0143(BUD))

P9_TA(2022)0255 A9-0183/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0201 – C9‑0170/2022),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/691 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (“EGF regula”)(1),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2) (“DFS regula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0183/2022),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējusi globalizācija un tehnoloģiskas un vides pārmaiņas, piemēram, pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, nozīmīgas pārmaiņas Savienības tirdzniecības attiecībās vai iekšējā tirgus sastāvā un finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī pārkārtošanās uz mazoglekļa ekonomiku, vienlaikus darot mobilitāti pieejamu visiem, vai arī digitalizācija vai automatizācija;

B.  tā kā Savienība ir paplašinājusi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) darbības jomu, lai sniegtu finansiālu atbalstu jebkāda liela pārstrukturēšanas pasākuma gadījumā un tādējādi novērstu koronavīrusa krīzes ekonomiskās sekas;

C.  tā kā Francija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2022/001 FR/Air France, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar to, ka atsauces periodā, kas attiecas uz pieteikumu, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. novembrim galvenokārt 12 Francijas NUTS 2. līmeņa reģionos kontinentālajā Francijā(4) un četros Francijas NUTS 2. līmeņa aizjūras reģionos(5) 282 darba ņēmēji zaudēja darbu saimnieciskās darbības nozarē, kura klasificēta NACE 2. redakcijas 33. nodaļā (“Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana”) un 51. nodaļā (“Gaisa transports”);

D.  tā kā pieteikums attiecas uz 282 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kuru darbība uzņēmumā Air France un divos tā meitasuzņēmumos(6) beidzās atsauces periodā, savukārt 1298 darba ņēmēji zaudēja darbu pirms vai pēc atsauces perioda to pašu notikumu rezultātā, kas izraisīja darbu zaudējušo darba ņēmēju darbības beigšanos atsauces periodā, un tādējādi visi 1580 darba ņēmēji tiks uzskatīti par atbalsttiesīgiem saņēmējiem;

E.  tā kā pieteikums ir balstīts uz intervences kritērijiem, kas uzskaitīti EGF regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kurā noteikts, ka ir jābūt izpildītam nosacījumam, ka četru mēnešu atsauces periodā darbība ir beigusies vismaz 200 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darbu zaudējušus darba ņēmējus attiecīgajos piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos un/vai pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies;

F.  tā kā uzņēmumu Air France smagi skāra Covid-19 krīze, kas izraisīja strauju ienākumu un satiksmes samazināšanos;

G.  tā kā pat pirms Covid-19 krīzes Air France reģionālo meitasuzņēmumu pārstrukturēšana, izveidojot Hop, radīja sociālas bažas un pandēmijas laikā Air France nolēma krasi samazināt sava reģionālā meitasuzņēmuma Hop kapacitāti gan personāla, gan gaisa kuģu ziņā;

H.  tā kā Francijas iestādes ir īstenojušas dažādus pasākumus, piemēram, valsts galvotus aizdevumus, lai atbalstītu Air France, bet uzņēmumam tomēr bija jāveic papildu pasākumi krīzes pārvarēšanai, tostarp darbības apmēra samazināšana, iekšzemes tīkla pārdefinēšana un atbalsta funkciju vienkāršošana, kā rezultātā tika samazināts darbinieku skaits;

I.  tā kā Komisija paziņoja, ka veselības krīze ir izraisījusi ekonomikas krīzi, izklāstīja ekonomikas atveseļošanas plānu un uzsvēra EGF kā ārkārtas instrumenta nozīmi(7);

J.  tā kā globālās konkurences dēļ aviosabiedrības Eiropā ir saskārušās ar nopietnām problēmām un izaicinājumiem un tā kā ir vajadzīgi pasākumi, lai stiprinātu aviosabiedrību darbinieku tiesības uz aizsardzību Eiropas līmenī un nodrošinātu, ka šī svarīgā nozare nezaudē konkurētspēju un Savienībā tiek saglabātas pienācīgas darbvietas;

K.  tā kā EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā paredzēts DFS regulas 8. pantā;

L.  tā kā Savienībai ir svarīga loma nepieciešamās solidaritātes nodrošināšanā, sniedzot finansiālu ieguldījumu no EGF, kura mērķis ir ātri no jauna integrēt atbalsta saņēmējus pienācīgā un ilgtspējīgā nodarbinātībā viņu sākotnējā darbības nozarē vai ārpus tās, vienlaikus sagatavojot tos zaļākai un digitālākai Eiropas ekonomikai,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Francija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 17 742 607 EUR apmērā, kas veido 85 % no kopējām izmaksām — 20 873 656 EUR, kuri ietver tikai izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem;

2.  pieņem zināšanai to, ka Francijas iestādes pieteikumu iesniedza 2022. gada 21. janvārī un Komisija pieteikuma izvērtēšanu pabeidza 2022. gada 10. maijā, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3.  pieņem zināšanai to, ka pieteikums kopumā attiecas uz 1580 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kuru darbība ir beigusies; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Francijas prognozēm pasākumos piedalīsies visi atbalsttiesīgie saņēmēji (“paredzētie atbalsta saņēmēji”);

4.  atgādina — paredzams, ka darbinieku atlaišanas sociālā ietekme Francijai būs nozīmīga, jo īpaši Ildefransas reģionā, kur notika 57 % atlaišanas gadījumu; pieņem zināšanai to, ka Francijas Darba tirgus administrācija ir norādījusi, ka Air France pārstrukturēšana ir ietekmējusi nodarbinātības līdzsvaru attiecīgajās teritorijās; uzsver, ka ir vajadzīga integrēta un vienota Eiropas reakcija, lai atbalstītu grūtībās nonākušu reģionu un ekonomikas nozaru noturību;

5.  norāda, ka 56 % no darbu zaudējušiem darba ņēmējiem ir sievietes un 30,8 % ir vecāki par 54 gadiem; norāda arī to, ka 96 no darbu zaudējušiem darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti;

6.  pieņem zināšanai to, ka Francija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2021. gada 1. februārī un ka tāpēc tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF būs laikposmā, kas sākas 2021. gada 1. februārī un beidzas 24 mēnešus pēc finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas;

7.  atgādina, ka atlaistajiem darba ņēmējiem sniedzamie individualizētie pakalpojumi ietver šādas darbības: konsultāciju pakalpojumi un karjeras attīstības atbalsts, apmācība, tostarp horizontālās kompetences, pārkvalifikācija un prasmju pilnveide, prakse un profesionālā apmācība, atbalsts uzņēmuma izveidei, darbā pieņemšanas pabalsti, pabalsts ātrai nodarbinātības atsākšanai, piemaksas par algas starpību, kā arī intensīva palīdzība darba meklēšanā; uzsver, ka ir svarīgi atlaistajiem kvalificētajiem darba ņēmējiem ātri piedāvāt darba iespējas Savienībā;

8.  šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka Savienībai būtu jāuzņemas svarīga loma, darot pieejamu kvalifikāciju, kas nepieciešama, lai īstenotu taisnīgu un digitālu pārkārtošanos saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un galvenajiem Eiropas politikas mērķiem; stingri atbalsta to, ka atlikušajā pašreizējās DFS periodā EGF turpina solidarizēties ar skartajām personām un pievērš uzmanību tam, kā pārstrukturēšanās ietekmē darba ņēmējus; saistībā ar turpmākajiem pieteikumiem prasa panākt maksimāli lielu politikas saskaņotību;

9.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu Francija ir sagatavojusi, apspriežoties ar darbiniekiem un arodbiedrību pārstāvjiem(8);

10.  atzinīgi vērtē to, ka Air France saskaņā ar savu juridisko pienākumu ir izveidojis plašu aktīvo darba tirgus pasākumu kopumu, kura mērķis ir sniegt palīdzību atlaistajiem darba ņēmējiem;

11.  norāda, ka Air France saskaņā ar savu prasmju pilnveidošanas plānu saviem darbiniekiem regulāri piedāvā apmācības, kurās uzmanība tiek pievērsta digitālajām prasmēm un prasmēm, kas nepieciešamas resursu ziņā efektīvā ekonomikā, un atzinīgi vērtē to, ka šī apmācība joprojām ir pieejama darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem visu laiku, kamēr viņi piedalās EGF pasākumos; uzsver, ka ir svarīgi sagatavot darba ņēmējus zaļai un digitālai Savienības ekonomikai un strādāt pie divējādās pārkārtošanās panākšanas;

12.  norāda, ka digitālā un zaļā pārkārtošanās ietekmēs arī darba tirgu, jo īpaši aviācijas nozarē; tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš kvalificētai izglītībai, cita starpā profesionālajai apmācībai, un jāveicina tā dēvētā duālā mācekļu prakses sistēma, kas ir apliecinājusi savu efektivitāti vairākās dalībvalstīs;

13.  uzsver, ka Francijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem;

14.  atkārtoti norāda, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, ne arī jebkādus pabalstus vai tiesības, kas pienākas darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai nodrošinātu, ka šis piešķīrums ir pilnībā papildinošs;

15.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

16.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

17.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saistībā ar Francijas iesniegto pieteikumu (EGF/2022/001 FR/Air France)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2022/1164.)

(1) OV L 153, 3.5.2021., 48. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) Ildefransa (FR10), Ziemeļfrancijas-Padekalē reģions (FRE1), Elzasa (FRF1), Luāras reģions (FRG0), Bretaņa (FRH0), Akvitānija (FRI1), Langdoka Rusijona (FRJ1), Dienvidpireneji (FRJ2), Overņa (FRK1), Ronas-Alpu reģions (FRK2), Provansas-Alpu-Kotdazīras reģions (FRL0) un Korsa (FRM0). (5) Gvadelupa (FRY1), Martinika (FRY2), Gajāna (FRY3) un Reinjona (FRY4). (6) Hop un Hop Training. (7) COM(2020)0442. (8) SNPNC, UNAC, UNSA-PNC, CFDT, FO, un CFE/CGC.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saistībā ar Grieķijas iesniegto pieteikumu EGF/2021/008 EL/ Attica electrical equipment manufacturing (COM(2022)0248 – C9-0190/2022 – 2022/0170(BUD))

P9_TA(2022)0256 A9-0185/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0248 – C9-0190/2022),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/691 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013(1) (“EGF regula”),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2) (“DFS regula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9‑0185/2022),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējusi globalizācija un tehnoloģiskas un vides pārmaiņas, piemēram, pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, nozīmīgas pārmaiņas Savienības tirdzniecības attiecībās vai iekšējā tirgus sastāvā un finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī pārkārtošanās uz oglekļneitrālu ekonomiku vai arī digitalizācija vai automatizācija;

B.  tā kā Savienība ir paplašinājusi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda pārvietotajiem darba ņēmējiem (EGF) darbības jomu, lai sniegtu finansiālu atbalstu jebkāda liela pārstrukturēšanas pasākuma gadījumā un tādējādi novērstu koronavīrusa krīzes ekonomiskās sekas;

C.  tā kā Grieķija iesniedza pieteikumu EGF/2021/008 EL/Attica electrical equipment manufacturing, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar to, ka atsauces periodā, kas attiecas uz pieteikumu, no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 1. oktobrim NUTS 2. līmeņa reģionā Atikā (EL30) Grieķijā 206 darba ņēmēji zaudēja darbu saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 27. nodaļā (“Elektrisko iekārtu ražošana”);

D.  tā kā pieteikums attiecas uz 206 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kuru darbība atsauces periodā ir beigusies sešos uzņēmumos(4) un kuri visi tiks uzskatīti par atbalsttiesīgiem saņēmējiem; tā kā 180 no darbu zaudējušiem darba ņēmējiem ir vīrieši (87,4 %) un 26 — sievietes (12,6 %); tā kā 26 no darbu zaudējušiem darba ņēmējiem ir jaunāki par 30 gadiem (12,6 %), 137 ir vecumā no 30 līdz 54 gadiem (66,5 %) un 43 ir vecāki par 54 gadiem (20,9 %); tā kā 167 no darbu zaudējušiem darba ņēmējiem ir pamatizglītības otrā posma izglītība (81,1 %), 6 — vidējā izglītība vai pēcvidusskolas izglītība (2,9 %) un 33 — ir augstākā izglītība (16,0 %);

E.  tā kā pieteikums ir balstīts uz EGF regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta intervences kritērijiem, kas paredz, ka sešu mēnešu atsauces periodā darbība ir beigusies vismaz 200 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem uzņēmumos, kuri darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā vai divos dalībvalsts kaimiņu reģionos, kuri definēti NUTS 2. līmenī;

F.  tā kā izdevumus par jaunām mājsaimniecības ierīcēm Grieķijā būtiski ietekmēja, pirmkārt, ekonomikas krīze 2008.–2016. gadā (samazinājums par 35 %) un, otrkārt, Covid-19 pandēmija (samazinājums par 50 % laikposmā no 2019. gada līdz 2020. gadam), bet laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam bija vērojams 9,5 % liels pieaugums;

G.  tā kā Grieķijas iedzīvotāju digitālās pamatprasmes joprojām ir nepietiekami attīstītas un atpaliek no Savienības vidējā līmeņa, kas nozīmē augstu tehnoloģiskās atpalicības un digitālā analfabētisma risku; tā kā saskaņā ar Komisijas 2021. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības rādītāju (DESI)(5) Grieķija ierindojas 22. vietā no 27 dalībvalstīm attiecībā uz digitālo tehnoloģiju integrēšanu uzņēmējdarbībā, un tikai 23 % personu digitālās prasmes ir augstākas par pamatprasmēm salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju (31 %);

H.  tā kā šajā kontekstā Pitsos ražotnes konkurētspējas zudums vairāku faktoru kombinācijas dēļ, piemēram, automatizācijas un progresīvas ražošanas neesamība, augstās sadzīves elektroierīču ražošanas izmaksas, nepietiekams elektrisko komponentu iekšzemes piedāvājums, BSH-Pitsos vadības lēmums neatbalstīt kapitālieguldījumus, kas nepieciešami, lai optimizētu ražošanu, un lēmums pārcelt ražošanu uz Turciju ar zemākām ražošanas izmaksām (vienlaikus saglabājot zīmolu, pārdošanas un servisa nodaļu Grieķijā), noveda pie paziņojuma par Pitsos ražotnes slēgšanu 2017. gada septembrī; tā kā ražošanas laiks tika pagarināts līdz 2021. gada sākumam un 2021. gadā tika atlaisti 166 darbinieki;

I.  tā kā 40 darba ņēmēji tika atlaisti piecos citos uzņēmumos, kas saskārās ar grūtībām pielāgoties strauji mainīgajai digitālajai ekonomikai;

J.  tā kā, lai gan bezdarba līmenis Grieķijā kopš 2013. gada, kad tas sasniedza augstāko līmeni, proti, 27,5 %, ir pakāpeniski samazinājies, tas tomēr joprojām ir ļoti augsts; tā kā 2021. gadā bezdarba līmenis Grieķijā bija otrais augstākais Savienībā, proti, 14,7 %, salīdzinot ar Savienības vidējo rādītāju 7,0 %(6);

K.  tā kā EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā paredzēts DFS regulas 8. pantā,

L.  tā kā EGF finansiālais ieguldījums galvenokārt būtu jānovirza aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem un individualizētiem pakalpojumiem, kuru mērķis ir ātri no jauna integrēt atbalsta saņēmējus pienācīgā un ilgtspējīgā nodarbinātībā viņu sākotnējā darbības nozarē vai ārpus tās, vienlaikus sagatavojot tos zaļākai un digitālākai Eiropas ekonomikai,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Grieķija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 1 495 830 EUR apmērā, kas veido 85 % no kopējām izmaksām — 1 759 800 EUR, kuri ietver izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem 1 689 800 EUR apmērā un izdevumus par EGF īstenošanu 70 000 EUR apmērā(7);

2.  pieņem zināšanai to, ka Grieķijas iestādes pieteikumu iesniedza 2021. gada 21. decembrī un Komisija pieteikuma izvērtēšanu pabeidza 2022. gada 30. maijā, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam; uzskata, ka izvērtēšanas periods būtu jāsaīsina, lai paredzētie atbalsta saņēmēji nepieciešamo palīdzību saņemtu ar mazāku kavēšanos;

3.  pieņem zināšanai to, ka pieteikums kopumā attiecas uz 206 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kuru darbība ir beigusies; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Grieķijas prognozēm pasākumos piedalīsies visi atbalsttiesīgie saņēmēji (“paredzētie atbalsta saņēmēji”);

4.  atgādina, ka paredzams, ka atlaišanas sociālā ietekme būs ievērojama Atikas reģionā Grieķijā, kurā 2021. gada decembrī bija vislielākais bezdarbnieku skaits Grieķijā (342 744 jeb 31 % no reģistrētajiem Grieķijas bezdarbniekiem) un kurā 24,1 % iedzīvotāju draud nabadzība un sociālā atstumtība(8);

5.  norāda, ka 81,1 % atlaisto darba ņēmēju ir pamatizglītības otrā posma vai zemāka līmeņa izglītība un viņiem būs grūtības atrast jaunas nodarbinātības iespējas;

6.  norāda, ka Grieķija sāks sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, tiklīdz budžeta lēmējinstitūcija būs apstiprinājusi EGF izmantošanu un ka tāpēc par izdevumiem, kuri saistīti ar pasākumiem, būs tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF par laikposmu, kas sākas no dienas, kad Grieķija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus, un beidzas 24 mēnešus pēc finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas(9);

7.  atgādina, ka atlaistajiem darba ņēmējiem sniedzamie individualizētie pakalpojumi ietver šādas darbības: profesionālas konsultācijas, digitālo prasmju apmācība, profesionālā apmācība un izglītība, augstākā izglītība, ieguldījums uzņēmuma izveidē un dažādi pabalsti;

8.  šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka Savienībai būtu jāuzņemas svarīga loma, nodrošinot kvalifikāciju, kas nepieciešama, lai īstenotu taisnīgu pārkārtošanos saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; stingri atbalsta to, ka 2021.–2027. gadā EGF turpinās solidarizēties ar skartajām personām un arī turpmāk pievērsīs uzmanību tam, kā pārstrukturēšanās ietekmē darba ņēmējus, un aicina iesniegt turpmākus pieteikumus, lai maksimāli palielinātu politikas saskaņotību;

9.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu Grieķija ir sagatavojusi, apspriežoties ar darba ņēmēju pārstāvjiem un vairākiem bijušajiem darbiniekiem;

10.  atzinīgi vērtē to, ka digitālo prasmju apmācība tika iekļauta kā horizontāls elements ierosināto darbību izstrādē, kas veicinās to horizontālo prasmju ieviešanu, kuras nepieciešamas digitālajā rūpniecības laikmetā, kā arī resursu ziņā efektīvā ekonomikā saskaņā ar EGF regulas 7. panta 2. punktu;

11.  norāda, ka administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu Grieķijai sāka rasties 2022. gada 1. martā un tāpēc par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF par laikposmu, kas sākas 2022. gada 1. martā un beidzas 31 mēnesi pēc finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas;

12.  aicina Komisiju samazināt laiku, kas vajadzīgs EGF palīdzības pieprasījumu izvērtēšanai, un mobilizēt EGF ātrāk, lai skartajos reģionos mazinātu spiedienu uz valsts sociālā nodrošinājuma sistēmām;

13.  uzsver — Grieķijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem;

14.  atkārtoti norāda — lai nodrošinātu, ka šis piešķīrums ir pilnībā papildinošs, EGF palīdzība nedrīkst aizstāt ne darbības, ne arī jebkādus darbu zaudējušiem darba ņēmējiem paredzētus pabalstus vai tiesības, par kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, ne arī dalībvalstu darbības, kas jāveic, lai uzlabotu uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un spēju pielāgoties strauji mainīgajai digitālajai ekonomikai, darbības darba ņēmēju digitālo prasmju uzlabošanai, kuru mērķis ir novērst tehnoloģiskās atpalicības un digitālā analfabētisma risku, pasākumus iedzīvotāju pirktspējas palielināšanai un turpmākus mērķtiecīgus aktīvas nodarbinātības politikas pasākumus nolūkā apkarot bezdarbu un veicināt pārvietoto darba ņēmēju reintegrāciju darba tirgū;

15.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

16.  prasa steidzami piešķirt Grieķijai  EGF finansiālo ieguldījumu 1 495 830 EUR apmērā;

17.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

18.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saistībā ar Grieķijas iesniegto pieteikumu (EGF/2021/008 EL/ Attica electrical equipment manufacturing)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2022/1163.)

(1) OV L 153, 3.5.2021., 48. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) Bsh Oikiakes Syskeves Anon. Viom. Etairia [Bsh-Pitsos], Seller Hellas Avee, Nexans HellasMonoprosopi Ave, Kampourakis Georgios - G.E.M.A., Sammler V. Michalopoulos Aeve, Mavilek Avee. (5) https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/desi-greece (6) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00203/default/table?lang=en (7) Atbilstīgi EGF regulas 7. panta piektajam punktam. (8) Saskaņā ar Eurostat datiem. (9) Izņemot formālo izglītību, kuras ilgums pārsniedz divus gadus un kura būs atbilstīga līdz galīgā ziņojuma iesniegšanas termiņam.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP4114 × MON 810 × MIR604 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem DP4114, MON 810, MIR604 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (D081155/01 – 2022/2694(RSP))

P9_TA(2022)0257 B9-0328/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP4114 × MON 810 × MIR604 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem DP4114, MON 810, MIR604 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (D081155/01),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2022. gada 16. maija balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2022. gada 26. janvārī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2022. gada 7. martā(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā 2018. gada 2. maijā Beļģijā bāzētais uzņēmums Pioneer Overseas Corporation Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma Pioneer Hi-Bred International Inc. vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu, kurā lūgts atļaut laist tirgū tādus pārtikas produktus, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP4114 × MON 810 × MIR604 × NK603 ("ĢM kukurūza"), sastāv vai ir ražoti no tās ("pieteikums"). tā kā pieteikums attiecas arī uz atļauju laist tirgū produktus, kas satur ĢM kukurūzu vai no tās sastāv un ko nav paredzēts izmantot pārtikas un dzīvnieku barības, bet gan citām vajadzībām, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā pieteikums turklāt attiecās uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ĢM kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās, un šāda ĢM kukurūza iegūta no viena transformācijas notikuma 10 apakškombinācijām;

C.  tā kā apakškombinācija MON 810 × NK603 jau ir atļauta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/2045(5); tā kā tādēļ īstenošanas lēmuma projekts attiecas uz pieteikumā minēto ĢM kukurūzu un 9 atlikušajām apakškombinācijām(6);

D.  tā kā 2022. gada 26. janvārī EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu par ĢM kukurūzas atļauju, kas tika publicēts 2022. gada 7. martā;

E.  tā kā ĢM kukurūza ir ražota, izmantojot tradicionālo krustošanu, lai kombinētu četrus vienkāršus ĢM kukurūzas transformācijas notikumus: DP4114, MON 810, MIR604 un NK603; tā kā ĢM kukurūza ir izturīga pret diviem herbicīdiem (glufozinātu un glifosātu) un rada piecus insekticīdus proteīnus(7) ("Bt toksīni");

F.  tā kā pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis eksperimentālus datus par deviņām apakškombinācijām, ko EFSA iepriekš nav novērtējusi(8); tā kā, neraugoties uz šo eksperimentālo datu trūkumu, EFSA ir secinājusi, ka šīs apakškombinācijas neradīs bažas par drošumu;

Trūkst komplementāro herbicīdu novērtējuma

G.  tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013(9) ir prasīts novērtēt, vai paredzamā lauksaimniecības prakse ietekmē pētīto beigupunktu rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz augiem, kas ir izturīgi pret herbicīdiem;

H.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles(10); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka ĢM kukurūza tiks pakļauta gan lielākām, gan biežākām glifozāta un glufozināta herbiccīdu devām, kādēļ var palielināties atlieku un to nolietošanās produktu ("metabolītu") līmenis ražā;

I.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(11) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(12);

J.  tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki citi neseni zinātniski salīdzinošie pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēn(13)s;

K.  tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un metabolītiem ir ārpus EFSA Ģenētiski modificētu organismu ekspertu grupas (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, metabolītu sastāvu un tādējādi arī toksiskumu var ietekmēt pati ģenētiskā modifikācija(14);

Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem

L.  tā kā Bt toksīnu toksiskumu novērtēja, pamatojoties uz barošanas pētījumiem, izmantojot tikai izolētus Bt proteīnus, ko ražo baktērijas; tā kā toksiskuma testus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos — tādos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas — būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums "Monsanto" un kurā tika konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm(15);

M.  tā kā šāda paaugstinātā toksicitāte EFSA veiktajos riska novērtējumos nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā tādēļ nevar izslēgt risku cilvēkiem un dzīvniekiem, kuri uzturā lieto pārtiku un barību, kas satur Bt toksīnus, kuri rodas no šīs pastiprinātās toksicitātes, ko izraisa PI un Bt toksīnu mijiedarbība;

N.  tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka ir blaknes, kas pēc pakļaušanās Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka dažiem Bt toksīniem var būt palīgvielas iedarbība(16), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alergēniskumu;

O.  tā kā zinātniskā pētījumā tika atklāts, ka Bt toksīnu toksiskumu var pastiprināt arī mijiedarbība ar atliekām, kas radušās no izsmidzināšanas ar herbicīdiem, un ka ir vajadzīgi turpmāki pētījumi par transformācijas notikumu kombinēto iedarbību (ĢM kultūras, kas pārveidotas tā, lai būtu izturīgas pret herbicīdiem un ražotu insekticīdus Bt toksīnu veidā)(17); tā kā tomēr herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos un līdz ar to šāda novērtēšana netiek veikta riska novērtējumā;

Bt kultūras: ietekme uz blakussugu organismiem

P.  tā kā atšķirībā no insekticīdu lietošanas, ja iedarbība notiek izsmidzināšanas laikā un ierobežotu laiku pēc tās, Bt ĢM kultūraugu izmantošana rada Bt toksīnu pastāvīgu ietekmi uz mērķa un nemērķa organismiem;

Q.  tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem ir vienots, mērķim atbilstīgs iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz nemērķa organismiem;(18) tā kā tiek ziņots par arvien lielāku skaitu nemērķa organismu, kas tiek dažādā veidā ietekmēti; tā kā jaunākajā pārskatā ir minētas39 zinātniski recenzētas publikācijas, kurās ziņots par Bt toksīnu būtiski negatīvu ietekmi uz daudzām "nepiederīgām" sugām(19);

Dalībvalsts kompetentās iestādes un ieinteresēto personu piezīmes

R.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudz kritisku piezīmju(20);

S.  tā kā detalizētā analīzē, ko veikusi neatkarīga pētniecības organizācija, cita starpā norādīts, ka nevar uzskatīt, ka EFSA atzinums par ĢM kukurūzas atļaujas pieteikumu atbilst prasībām, lai novērtētu iespējamo sinerģisko vai antagonisko iedarbību, ko attiecībā uz toksikoloģiju rada transformācijas notikumu kombinācija, un ka tādēļ EFSA veiktais toksikoloģiskais novērtējums nav pieņemams(21);

Savienības starptautisko saistību ievērošana

T.  tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla iedarbība uz veselību(22); tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības 3. mērķa 9. apakšmērķis ir līdz 2030. gadam būtiski samazināt nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija(23); tā kā ĢM kukurūzas importa atļauja palielinātu pieprasījumu pēc šīs kultūras, kas paredzēta apstrādei ar glufosinātu un glifosāta herbicīdiem, tādējādi palielinot ekspozīciju uz darba ņēmējiem un vidi trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par lielāku iedarbību uz darba ņēmējiem un vidi saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

U.  tā kā saskaņā ar salīdzinošo pārskatu, kas publicēts 2020. gadā, Roundup, viens no pasaulē visplašāk lietotajiem glifozāta herbicīdiem, var izraisīt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, padarot ekosistēmas neaizsargātākas pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām(24);

V.  tā kā Savienība ir pievienojusies ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (ANO KBD), saskaņā ar kuru pusēm ir pienākums nodrošināt, ka to jurisdikcijā vai pārvaldībā veiktās darbības neizraisa kaitējumu videi citās valstīs(25);

W.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes klimata nolīgumu un ANO KBD;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

X.  tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2022. gada 16. maija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

Y.  tā kā Komisija atzīst, ka pašreizējā prakse ir problemātiska, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

Z.  tā kā astotajā sasaukumā Parlaments kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Parlaments jau ir pieņēmis 27 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

AA.  tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

AB.  tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums(26),

1.  uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(27) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju neatļaut herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu importu, ņemot vērā ar to saistīto komplementāro herbicīdu plašāku izmantošanu un tādējādi lielāku risku bioloģiskajai daudzveidībai, pārtikas drošībai un darba ņēmēju veselībai;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja(28); tomēr pauž dziļu vilšanos, jo pa šo laiku Komisija ir turpinājusi piešķirt atļaujas importēt Savienībā ĢMO, lai gan Parlaments pret to joprojām iebilst un vairākums dalībvalstu balso pret šādu atļauju piešķiršanu;

6.  vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes Klimata nolīgumu, ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojumu, kurā paskaidrots, kā tiek ievērots princips "nekaitēt"(29);

7.  aicina EFSA pieprasīt datus par pārtikas un barības, kas iegūta no ģenētiski modificētiem augiem, patēriņa radīto ietekmi uz zarnu mikrobiomu;

8.  atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt nekādas saliktos ĢM transformācijas notikumos iegūtas apakškombinācijas, kamēr EFSA tās nav vispusīgi novērtējusi, pamatojoties uz pilnīgiem eksperimentālajiem datiem, kurus iesniedzis pieteikuma iesniedzējs;

9.  uzskata, ka tādu ĢM augu šķirņu apstiprināšana, par kurām nav sniegti eksperimentālie dati un kuras vēl nav nedz pārbaudītas, nedz, iespējams, vēl pat nav izveidotas, ir pretrunā vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu principiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002;

10.  vērš uzmanību uz to, ka grozījumos, ko attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011(30), Eiropas Parlaments 2020. gada 17. decembrī pieņēma kā pamatu sarunām ar Padomi, ir norādīts — bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta Komisija nedrīkst piešķirt atļauju izmantot ĢMO; uzstāj, ka Komisijai ir jāievēro šī nostāja, un aicina Padomi turpināt darbu un steidzami pieņemt vispārēju pieeju, strādājot pie šī dokumenta;

11.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) Scientific Opinion of the EFSA Panel on Genetically Modified Organisms on the assessment of genetically modified maize MON 87427 × MON 810 × MIR604 × NK603 and subcombinations, for food and feed uses, under Regulation (EC) No 1829/2003 (pieteikums EFSA‐GMO‐NL‐2018‐150), EFSA Journal 2022,20(3):7134, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2022.7134. (4) ––––––––––––––––––––––––––– Parlaments 8. sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 202, 28.5.2021., 11. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 202, 28.5.2021., 15. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 202, 28.5.2021., 20. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 2. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 7. lpp);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 12. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 18. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 323, 11.8.2021., 7. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (OV C 415, 13.10.2021., 2. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (OV C 415, 13.10.2021., 8. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 415, 13.10.2021., 15. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 445, 29.10.2021., 36. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 43. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 49. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 56. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 63. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 474, 24.11.2021., 66. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MZIR098 (SYN‑ØØØ98‑3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 474, 24.11.2021., 74. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 45. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 52. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 59. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (SYN-BTØ11-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 66. lpp.);Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas GMB151 (BCS-GM151-6), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0024).Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 (BCS-GHØØ2-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0025);Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB811 (BCS-GH811-4), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0062);Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi 73496 (DP-Ø73496-4), sastāv vai ir ražoti no tā (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0063);Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87769 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0115). (5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/2045 (2018. gada 19. decembris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × MON 810 (MON-ØØ6Ø3-6 × MON-ØØ81Ø-6), sastāv no tās vai ir ražoti no tās (OV L 327, 21.12.2018., 65. lpp.). (6) MIR604 × NK603 × DP4114, MON 810 × NK603 × DP4114, MON 810 × MIR604 × DP4114, MON 810 × MIR604 × NK603, NK603 × DP4114, MIR604 × DP4114, MIR604 × NK603, MON 810 × DP4114 and MON 810 × MIR604. (7) Cry1F, Cry34Ab1, Cry35Ab1, Cry1Ab and mCry3A. (8) EFSA atzinums, 4. lpp. (9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 (2013. gada 3. aprīlis) par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp.). (10) Sk., piemēram, Bonny, S.,"Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact", Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M., "Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years", Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, sējums 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24 (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). (12) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/active-substances/?event=search.as (13) Sk., piemēram, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1383574218300887, https://academic.oup.com/ije/advance-article/doi/10.1093/ije/dyz017/5382278, https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0219610, un https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6612199/ (14) Tas patiešām attiecas uz glifosātu, kā norādīts EFSA publikācijā "Pārskats par pašreizējo glifosāta maksimālo atlieku līmeni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu", EFSA Journal, 2018. gads, 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263. (15) MacIntosh, S.C., Kishore, G.M., Perlak, F.J., Marrone, P.G., Stone, T.B., Sims, S.R., Fuchs, R.L., "Potentiation of Bacillus thuringiensis insecticidal activity by serine protease inhibitors", Journal of Agricultural and Food Chemistry, 1990, 38, 1145.–1152. lpp., https://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/jf00094a051. (16) Pārskatam sk. Rubio-Infante, N., Moreno-Fierros, L., "An overview of the safety and biological effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals", Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5), 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252. (17) https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0278691516300722?via%3Dihub (18) Sk., piemēram, Hilbeck, A., Otto, M., "Specificity and combinatorial effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in the context of GMO environmental risk assessment", Frontiers in Environmental Science 2015, 3:71, https://doi.org/10.3389/fenvs.2015.00071 (19) Hilbeck, A., Defarge, N., Lebrecht, T., Bøhn, T., "Insecticidal Bt crops. EFSA 's risk assessment approach for GM Bt plants fail by design", RAGES 2020, 4. lpp., https://www.testbiotech.org/sites/default/files/RAGES_report-Insecticidal%20Bt%20plants.pdf (20) Dalībvalstu piezīmes, kas pieejamas EFSA portālā OpenEFSA: https://open.efsa.europa.eu/ (21) Testbiotech atzinums par EFSA veikto ģenētiski modificētas kukurūzas DP4114 x MON810 x MIR604 x NK603 un apakškombināciju novērtējumu izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (Pioneer pieteikums EFSA-GMO-NL-2018-150). (22) https://www.un.org/sustainabledevelopment/health/ (23) https://indicators.report/targets/3-9/ (24) https://www.mcgill.ca/newsroom/channels/news/widely-used-weed-killer-harming-biodiversity-320906 (25) ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 3. pants: https://www.cbd.int/convention/articles/?a=cbd-03 (26) Komisija "drīkst izdot", nevis "izdod" atļauju, ja nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma, kas atbalsta pārsūdzības komiteju, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts). (27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). (28) https://tillymetz.lu/wp-content/uploads/2020/09/Co-signed-letter-MEP-Metz.pdf (29) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.), 102. punkts. (30) OV C 445, 29.10.2021., 257. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par Komisijas 2022. gada 19. maija Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/797, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 × DAS-40278-9 un tās apakškombināciju T25 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (D080148/03 – 2022/2713(RSP))

P9_TA(2022)0258 B9-0326/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 19. maija Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/797, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 × DAS-40278-9 un tās apakškombināciju T25 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (D080148/03)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(2) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2022. gada 1. aprīļa balsojumu, nesniedzot atzinumu, un pārsūdzības komitejas 2022. gada 26. aprīļa balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2021. gada 29. oktobrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2021. gada 13. decembrī(4),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā 2019. gada 12. decembrī uzņēmums "Pioneer Overseas Corporation" saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu par atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un dzīvnieku barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 × DAS-40278-9 (turpmāk — ĢM kukurūza), no tās sastāv vai ir no tās ražota; tā kā pieteikums attiecas arī uz atļauju laist tirgū produktus, kas satur ĢM kukurūzu vai no tās sastāv un ko nav paredzēts izmantot pārtikas un dzīvnieku barības, bet gan citām vajadzībām, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā 2021. gada 29. oktobrī EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu par ĢM kukurūzas atļaujas piešķiršanu, kas tika publicēts 2021. gada 13. decembrī;

C.  tā kā trīsreizējas transformācijas ĢM kukurūza tika iegūta, veicot tradicionālu krustošanu, lai apvienotu trīs atsevišķus ĢM kukurūzas transformācijas notikumus: NK603, kas piešķir noturību pret glifosātu saturošiem herbicīdiem; T25, kas piešķir noturību pret glufozinātamoniju saturošiem herbicīdiem, un DAS-40278-9, kas katalizē vispārējās klases herbicīdu, kurus dēvē par ariloksifenoksipropionātiem (AOPP), noārdīšanos un kas piešķir noturību pret 2,4-D saturošiem herbicīdiem(6);

D.  tā kā EFSA iepriekš ir novērtējusi NK603 x T25 apakškombināciju un NK603 x DAS-40278-9 apakškombināciju; tā kā pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis eksperimentālus datus par DAS-40278-9 x T25 apakškombināciju, ko EFSA iepriekš nav novērtējusi; tā kā, neraugoties uz to, EFSA secināja, ka šī apakškombinācija neradīs bažas par drošību;

Trūkst komplementāro herbicīdu novērtējuma

E.  tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013(7) ir prasīts novērtēt, vai paredzamā lauksaimniecības prakse ietekmē pētīto beigupunktu rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz augiem, kas ir izturīgi pret herbicīdiem;

F.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles(8); tā kā tādēļ ir sagaidāms, ka ĢM kukurūza tiks pakļauta gan lielākām, gan biežākām glifosāta, glufosināta, AOPP un 2,4-D herbicīdu devām un tādēļ ražā var būt lielāks atlieku un to noārdīšanās produktu (metabolītu) daudzums;

G.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji(9); tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(10);

H.  tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki citi neseni zinātniski salīdzinošie pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēns(11);

I.  tā kā ĢM augu selekcijā iesaistīta eksperta recenzētā zinātniskā rakstā apšaubīts pret 2,4-D tolerantu ĢM kultūraugu nekaitīgums, jo, tiem sadaloties, veidojas citotoksiski noārdīšanās produkti(12);

J.  tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par herbicīdu atlieku un metabolītu ietekmi uz ĢM augiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, metabolītu sastāvu un tādējādi arī toksiskumu var ietekmēt pati ģenētiskā modifikācija(13);

Dalībvalstu kompetento iestāžu piezīmes

K.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudz kritisku piezīmju(14); tā kā šīs kritiskās piezīmes ietver to, ka nevar izslēgt mijiedarbību starp herbicīdiem, to atliekām un metabolītiem, ko izmanto ģenētiski modificētajai kukurūzai, un šis ķīmiskais kokteilis nekad iepriekš nav pārbaudīts no toksikoloģiskā viedokļa, un tas var ietekmēt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, un tā kā ģenētiski modificētajā kukurūzā ir vektora atvasinātas beta laktamāzes ("bla") gēns — antibiotiku rezistences gēns, kas inaktivē kritiski svarīgus penicilīnus;

L.  tā kā dalībvalsts kompetentā iestāde(15) uzskata, ka, lai gan pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka pieteikumā norādītā zinātniskā informācija ir konfidenciāla, tas ir pretrunā Orhūsas Konvencijai, kas paredz sabiedrības tiesības piekļūt vides informācijai;

Savienības starptautisko saistību ievērošana

M.  tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla iedarbība uz veselību(16); tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības 3. mērķa 9. apakšmērķis ir līdz 2030. gadam būtiski samazināt nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija(17); tā kā ĢM kukurūzas importa atļaušana palielinātu pieprasījumu pēc šīs kultūras, ko paredzēts apstrādāt ar glufosinātu, glifosātu, AOPP un 2,4-D herbicīdiem, tādējādi palielinot iedarbību uz darba ņēmējiem un vidi trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par lielāku iedarbību uz darba ņēmējiem un vidi saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

N.  tā kā saskaņā ar salīdzinošo pārskatu, kas publicēts 2020. gadā, Roundup, viens no pasaulē visplašāk lietotajiem glifozāta herbicīdiem, var izraisīt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, padarot ekosistēmas neaizsargātākas pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām(18);

O.  tā kā Savienība ir pievienojusies ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (ANO KBD), saskaņā ar kuru pusēm ir pienākums nodrošināt, ka to jurisdikcijā vai pārvaldībā veiktās darbības neizraisa kaitējumu videi citās valstīs(19);

P.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes klimata nolīgumu un ANO KBD;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

Q.  tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, kas nozīmē, ka atļauju neatbalstīja dalībvalstu kvalificēts balsu vairākums; tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantā minētās pārsūdzības komitejas 2022. gada 26. aprīļa balsojums atkal nesniedza atzinumu; tā kā 14 dalībvalstis balsoja pret (35,72% no ES iedzīvotāju skaita) un 3 dalībvalstis atturējās (34,53% no iedzīvotāju skaita), bet tikai 10 dalībvalstis balsoja par (29,75% no iedzīvotāju skaita);

R.  tā kā Komisija atzīst, ka pašreizējā prakse ir problemātiska, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

S.  tā kā astotajā sasaukumā Parlaments kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Parlaments jau ir pieņēmis 27 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

T.  tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

U.  tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums(20),

1.  uzskata, ka Īstenošanas lēmums (ES) 2022/797 pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Īstenošanas lēmums (ES) 2022/797 neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(21) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/797;

4.  aicina Komisiju neatļaut herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu importu, ņemot vērā ar to saistīto komplementāro herbicīdu plašāku izmantošanu un tādējādi lielāku risku bioloģiskajai daudzveidībai, pārtikas drošībai un darba ņēmēju veselībai;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja(22); tomēr pauž dziļu vilšanos, jo pa šo laiku Komisija ir turpinājusi piešķirt atļaujas importēt Savienībā ĢMO, lai gan Parlaments pret to joprojām iebilst un vairākums dalībvalstu balso pret šādu atļauju piešķiršanu;

6.  vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes Klimata nolīgumu, ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojumu, kurā paskaidrots, kā tiek ievērots princips "nekaitēt"(23);

7.  vērš uzmanību uz to, ka grozījumos, ko attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011(24), Eiropas Parlaments 2020. gada 17. decembrī pieņēma kā pamatu sarunām ar Padomi, ir norādīts — bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta Komisija nedrīkst piešķirt atļauju izmantot ĢMO; uzstāj, ka Komisijai ir jāievēro šī nostāja, un aicina Padomi turpināt darbu un steidzami pieņemt vispārēju pieeju, strādājot pie šī dokumenta;

8.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 141, 20.5.2022., 116. lpp. (2) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (4) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/6942. (5) ––––––––––––––––––––––––––– Parlaments 8. sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 202, 28.5.2021., 11. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 202, 28.5.2021., 15. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 202, 28.5.2021., 20. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 2. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 7. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 12. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 18. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 323, 11.8.2021., 7. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (OV C 415, 13.10.2021., 2. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (OV C 415, 13.10.2021., 8. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 415, 13.10.2021., 15. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 445, 29.10.2021., 36. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur, ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 43. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 49. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 56. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 63. lpp);Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 474, 24.11.2021., 66. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MZIR098 (SYN‑ØØØ98‑3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 474, 24.11.2021., 74. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 45. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām(OV C 99, 1.3.2022., 52. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 59. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (SYN-BTØ11-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 66. lpp.);Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas GMB151 (BCS-GM151-6), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0024).Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 (BCS-GHØØ2-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0025);Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB811 (BCS-GH811-4), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0062);Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi 73496 (DP-Ø73496-4), sastāv vai ir ražoti no tā (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0063);Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87769 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0115); (6) EFSA atzinums, 3. lpp. (7) Komisijas 2013. gada 3. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp.). (8) Sk., piemēram, Bonny, S., Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact, Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp.), https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M., Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years’, Environmental Sciences Europe; 2012. gada 28. septembris, sēj. 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). (10) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/active-substances/?event=search.as. (11) Sk., piemēram, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1383574218300887, https://academic.oup.com/ije/advance-article/doi/10.1093/ije/dyz017/5382278, https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0219610, un https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6612199/. (12) Lurquin, P.F., Production of a toxic metabolite in 2, 4-D-resistant GM crop plants, 3 Biotech 6, 82 (2016), https://doi.org/10.1007/s13205-016-0387-9. (13) Tas patiešām attiecas uz glifosātu, kā norādīts EFSA publikācijā "Pārskats par pašreizējo glifosāta maksimālo atlieku līmeni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu", EFSA Journal, 2018. gads, 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263. (14) Dalībvalstu komentāri, kas pieejami EFSA OpenEFSA portālā: https://open.efsa.europa.eu/. (15) Turpat, 75. lpp. (16) https://www.un.org/sustainabledevelopment/health/. (17) https://indicators.report/targets/3-9/. (18) https://www.mcgill.ca/newsroom/channels/news/widely-used-weed-killer-harming-biodiversity-320906. (19) ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 3. pants: https://www.cbd.int/convention/articles/?a=cbd-03. (20) Komisija "drīkst izdot", nevis "izdod" atļauju, ja nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma, kas atbalsta pārsūdzības komiteju, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts). (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). (22) https://tillymetz.lu/wp-content/uploads/2020/09/Co-signed-letter-MEP-Metz.pdf. (23) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.), 102. punkts. (24) OV C 445, 29.10.2021., 257. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija lēmums par priekšlikumu iecelt Stephanus Abraham Blok par Revīzijas palātas locekli (C9-0150/2022 – 2022/0805(NLE))

P9_TA(2022)0259 A9-0180/2022

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0150/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0180/2022),

A.  tā kā Padome, 2022. gada 8. aprīlī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Stephanus Abraham Blok iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja S. A. Blok atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no S. A. Blok saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2022. gada 15. jūnijā rīkoja S. A. Blok uzklausīšanu, kuras laikā viņš sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Stephanus Abraham Blok par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (14207/2021 – C9-0478/2021 – 2021/0336(NLE))

P9_TA(2022)0260 A9-0176/2022

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14207/2021),

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu 2005/781/EK (2005. gada 6. jūnijs) par Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C9‑0478/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A9‑0176/2022),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma atjaunošanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 295, 11.11.2005., 37. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās vai komerclietās (13494/2021 – C9-0465/2021 – 2021/0208(NLE))

P9_TA(2022)0261 A9-0177/2022

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13494/2021),

–  ņemot vērā Konvenciju par ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās vai komerclietās (13494/2021 ADD 1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9‑0465/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A9-0177/2022),

1.  sniedz piekrišanu tam, ka Eiropas Savienība pievienojas minētajai konvencijai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par nelikumīgu mežizstrādi ES (2022/2523(RSP))

P9_TA(2022)0262 B9-0329/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 227. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 4., 191., 230. un 258. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus(1) (ES Kokmateriālu regula),

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (Vides stratēģiskā novērtējuma direktīva)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(4) (Orhūsas regula),

–  ņemot vērā pārkāpuma lietu INFR(2020)2033, kas iekļauta Komisijas 2020. gada 12. februāra pārkāpumu paketē,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu" (COM(2020)0380),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 16. jūlija paziņojumu "Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam" (COM(2021)0572),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 17. novembra priekšlikumu regulai, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (COM(2021)0706), lai tādējādi ierobežotu ES izraisītu meža iznīcināšanu un meža degradāciju,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 15. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību, ar ko aizstāj Direktīvu 2008/99/EK (COM(2021)0851), un tam pievienoto paziņojumu (COM(2021)0814),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 6. oktobra Regulu (ES) 2021/1767, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(5),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par nelikumīgu mežizstrādi ES (O-000020/2022 – B9‑0016/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi lūgumrakstus Nr. 0289/2015, 0625/2018, 1248/2019, 0408/2020, 0722/2020 un 1056/2021, kuros paustas bažas par aizvien lielāku nelikumīgu mežizstrādi ES un konkrētiem gadījumiem dažās dalībvalstīs, kur ir pārkāpti ES tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropā vēl palikušajos pirmatnējajos un senajos mežos, un ir pieprasīts veikt preventīvus pasākumus, lai mazinātu videi nodarītā kaitējuma risku un apmēru un draudus cilvēku dzīvībai un labklājībai;

B.  tā kā nelikumīga mežizstrāde ir rīcība, kas rada nopietnas bažas un noved pie kaitējuma videi, biodaudzveidības zuduma, ekosistēmu degradācijas, pārtuksnešošanās un augsnes erozijas, kas izraisa dabas katastrofas, piemēram, zemes nogruvumus, un tā ir izraisījusi vairāku Natura 2000 teritoriju, kā arī pirmatnējo un seno mežu iznīcināšanu vai kaitējumu šādiem mežiem un teritorijām; tā kā nelikumīga mežizstrāde var izraisīt aizsargājamo sugu izzušanu un dažādām augu un dzīvnieku sugām nepieciešamu īpašu dzīvotņu izzušanu, jo personas, kas iesaistītas nelikumīgās darbībās, mēdz neievērot tiesību aktus, ar kuriem tiek aizsargāti vērtīgi meža resursi;

C.  tā kā Eiropola aplēses liecina, ka noziegumi pret vidi ir tikpat ienesīgi kā narkotiku tirdzniecība, bet risks, ka šādi noziegumi tiks atklāti un sodīti, ir krietni mazāks(6);

D.  tā kā nelikumīga mežizstrāde ir nozīmīgs faktors meža degradācijā, atmežošanā un klimata pārmaiņās, kas veicina gaisa kvalitātes pasliktināšanos; tā kā nelikumīga mežizstrāde veido 15–30 % no starptautiskās kokmateriālu ražošanas un tai ir ekoloģiskas, sociālas un ekonomiskas sekas; tā kā nelikumīga mežizstrāde joprojām lielākoties netiek atklāta, tādējādi graujot ES centienus sasniegt Eiropas zaļā kursa, Klimata akta un Biodaudzveidības stratēģijas mērķus; tā kā nelikumīga mežizstrāde ļoti bieži notiek dažos no ES augstvērtīgākajiem un vislabāk saglabātajiem mežiem;

E.  tā kā nelikumīgas mežizstrādes produkti ES tiek pārdoti kā sertificēti kokmateriāli(7); tā kā galvenās spēkā esošās sertifikācijas shēmas nespēj pilnībā izpildīt piemērojamo tiesību aktu prasības; tā kā galvenajām shēmām, kas novērtētas Komisijas 2021. gada jūlija ziņojumā par sertifikācijas un pārbaudes shēmām meža nozarē, ir nepilnības likumības definīcijās un to juridisko prasību darbības joma ir ierobežota, vai arī tās ir neskaidras; tā kā, lai gan tās nodrošina sistemātisku pieeju prasījumu nodošanai visā piegādes ķēdē, tās lielākoties neietver sistemātisku spēju reāllaikā vai citādi pārbaudīt apjomu, sugu un īpašību darījumus starp subjektiem, tāpēc šīs shēmas ir neaizsargātas pret manipulācijām un krāpšanu; tā kā visām galvenajām sertifikācijas shēmām ir grūtības ar korupcijas problēmu konstatēšanu un efektīvu risināšanu, sistēmas, kas izveidotas korupcijas gadījumu atklāšanai, ir salīdzinoši ierobežotas un slikti aptver krāpšanas risku(8);

F.  tā kā meži ir svarīgas oglekļa krātuves, kas palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām;

G.  tā kā nelikumīgai mežizstrādei ir būtiska nelabvēlīga sociālekonomiskā ietekme, jo nelikumīgi iegūtu kokmateriālu nelikumīga tirdzniecība atņem iztikas līdzekļus atbildīgām vietējām kopienām, un tas savukārt veicina likumpārkāpumus un nelabvēlīgi ietekmē ilgtspējīgu vietējo attīstību un likumīgu uzņēmējdarbību; tā kā nelikumīga mežizstrāde bieži ir saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tāpēc tie, kuri nodarbojas ar nelikumīgu mežistrādi, var izdarīt spiedienu, lai meža produktu tirgus vērtību noturētu zemā līmenī, kas savukārt rada tirgus izkropļojumus un negodīgu konkurenci; tā kā nelikumīgas mežizstrādes rezultātā valdība zaudē ieņēmumus neiekasētu nodokļu un nodevu izteiksmē, turklāt šāda mežizstrāde veicina meža apsaimniekošanas un ar to saistīto darījumu sadārdzināšanos; tā kā koksne bieži tiek iegūta vienā dalībvalstī, bet tirgota citā; tā kā lielākā daļa nelikumīgi iegūtas koksnes tiek tirgota un izmantota kā likumīgi iegūta koksne;

H.  tā kā trūkst konsekventu, saskaņotu un salīdzināmu datu par mežizstrādi ES, un nav vienotas termina "nelikumīga mežizstrāde" definīcijas;

I.  tā kā dažos gadījumos tie, kuri nodarbojas ar nelikumīgu mežistrādi, ir izturējušies vardarbīgi pret mežsaimniecības amatpersonām, mežsargiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, vides aktīvistiem un pētnieciskajiem žurnālistiem, kā rezultātā vismaz sešos gadījumos ir gājuši bojā cilvēki un ir bijis daudz par mežu aizsardzību atbildīgo vajāšanas un pret viņiem vērstas vardarbības gadījumu;

J.  tā kā rodas problēmas, jo nav starptautiski atzītas definīcijas darbībām, uz kurām attiecas jēdziens “nelikumīga mežizstrāde”; tā kā šis precizitātes trūkums ir nopietna juridiska nepilnība,

K.  tā kā korupcija un krāpšana ir divi galvenie faktori, kas veicina nelikumīgu mežizstrādi, tādējādi izraisot nepietiekamu tiesībaizsardzību un sodāmību; tā kā tādēļ aizvien smagākas kļūst dažādas noziedzīgas darbības, piemēram, konfliktu finansēšana un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana; tā kā ES ir jārīkojas, lai izbeigtu nelikumīgu mežizstrādi un atmežošanu un lai iegrožotu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību;

L.  tā kā Eurojust dati liecina, ka noziegumi pret vidi ir kļuvuši par ceturto izplatītāko noziedzīgo nodarījumu veidu starptautiskā līmenī;

M.  tā kā ES Kokmateriālu regulā ir paredzēti noteikumi par kokmateriālu un koka izstrādājumu laišanu tirgū, un ar minēto regulu būtu jāpanāk, ka nelikumīga mežizstrāde nav pieļaujama; tā kā Komisija ir iecerējusi ES Kokmateriālu regulu atcelt, pieņemot priekšlikumu regulai, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības; tā kā ES būtu jāpalīdz dalībvalstīm, kurās nav labas meža pārvaldības sistēmas, cīnīties pret noziedzību un organizēto noziedzību, no kuras cieš meži, un būtu jāveicina vides aizsardzība, tostarp mežu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana saskaņā ar 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību(9) un atbilstoši mērķiem, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, Biodaudzveidības stratēģijā, Nulles piesārņojuma rīcības plānā un aprites ekonomikas rīcības plānā;

N.  tā kā nelikumīgu darbību rezultātā veidojas prakse, kas nav ilgtspējīga, tiek mazināta mežu vērtība un nonivelēti dažādi pakalpojumi, kurus meži nodrošina videi, ekonomikai un sabiedrībai, un tas viss noved pie klajas atmežošanas un meža degradācijas;

O.  tā kā nelikumīga mežizstrāde ir saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību, kā arī noziegumiem, kuriem ir sakars ar krāpšanu un korupciju, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

P.  tā kā ir sāktas vairākas pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kuras šajā ziņā, iespējams, nav īstenojušas ES tiesību aktus;

Q.  tā kā saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un citiem dalībvalstu pārvaldītiem fondiem meža īpašnieki pašlaik ir tiesīgi saņemt kompensāciju par videi un klimatam nodrošinātiem meža pakalpojumiem, atbalstu meža saglabāšanai, atjaunošanai un aizsardzībai un kompensāciju par Natura 2000 meža teritorijām, to uzturēšanu un darbībām, kas uzlabo meža ekosistēmu noturību un vides vērtību;

R.  tā kā dalībvalstu meža apsaimniekošanas plāniem būtu jāatbilst pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu un atjaunotu biodaudzveidību mežos, un tiem vajadzētu būt pieejamiem sabiedrībai; tā kā ne visos Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas plānos ir atzīta pirmatnējo un seno mežu unikālā vērtība, un tā kā stingri aizsargājamu mežu saglabāšanas pasākumi pilnībā neizslēdz mežizstrādes iespēju, kas var būt pretrunā pirmatnējo un seno mežu saglabāšanai ilgtermiņā,

1.  mudina dalībvalstis pilnībā īstenot un pildīt pienākumus, kas noteikti spēkā esošajos ES tiesību aktos vides jomā; aicina Komisiju rīkoties ātrāk, iedarbīgāk un pārredzamāk, tostarp regulāri sekojot līdzi attiecīgajiem gadījumiem, un īstenot pārkāpuma procedūras, lai novērstu visus pienākumu nepildīšanas gadījumus; aicina Komisiju atvēlēt pietiekami daudz resursu, lai pārvarētu pašreizējo kavēšanos; uzskata, ka pietiekams kvalificētu darbinieku skaits un resursu daudzums ir uzskatāms par priekšnoteikumu tam, lai sekmīgi tiktu īstenotas un izpildītas ES politikas nostādnes;

2.  norāda, ka nelikumīga mežizstrāde ES joprojām ir problēma; pauž bažas par nelikumīgas mežizstrādes gadījumu nelabvēlīgo ietekmi uz Eiropas mežiem, savvaļas dzīvotnēm, iekšējo tirgu un ES rīcību klimata jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izvērtēt šādu parādību sociālekonomiskos cēloņus un pilnībā īstenot attiecīgos ES un valstu tiesību aktus, lai efektīvi izstrādātu konkrētus un tūlītējus pasākumus cīņai pret nelikumīgu mežizstrādi, kuru mērķis ir novērst to, ka tā kļūst par tendenci, ņemot vērā saistības, kas izriet no dabas aizsardzības direktīvām, un mērķus, kas noteikti Biodaudzveidības stratēģijā, kuru apstiprinājušas dalībvalstis; pauž bažas par to, ka strauji augošās materiālu un enerģijas cenas un nulles likme, kas saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu paredzēta biomasas emisijām, spiedienu uz mežiem varētu palielināt tiktāl, ka ilgtspējai atbilstošs līmenis būtu pārsniegts, un to cita starpā veicinātu arī nelikumīga mežizstrāde, jo pretstatā iespaidīgajam peļņas procentam risks ir niecīgs, vienlaikus ņemot vērā arī pašreizējos sociālos un ekonomiskos apstākļus, kādos dzīvo cilvēki ES attālos un lauku apvidos;

3.  pauž bažas par to, ka pieaugošā nelikumīgā mežizstrāde ES graus Eiropas zaļā kursa, ES Biodaudzveidības stratēģijas un Meža stratēģijas mērķus, jo tā liecina par nespēju nosargāt unikālo ekoloģisko daudzveidību un pēdējos pirmatnējos un senos mežus, kas vēl ir palikuši, kā arī atjaunot un saglabāt dabiskās dzīvotnes un savvaļas augu un dzīvnieku sugas, un tā vājina efektīvi aizsargājamu un stingri aizsargājamu teritoriju mērķrādītājus;

4.  uzsver, ka 20 % no visas pasaules CO2 emisiju apjoma rodas atmežošanas dēļ; pauž bažas par nelikumīgas mežizstrādes negatīvajām sekām — pārtuksnešošanos, augsnes eroziju un tādām parādībām kā plūdi; uzsver, ka atmežošana ir arī saistīta ar daudzu sugu izzušanu, jo nelikumīgas mežizstrādes rezultātā tās zaudē savas dzīvotnes;

5.  aicina dalībvalstu prokurorus un kompetentās iestādes ar pilnu likuma spēku izmeklēt visus nelikumīgās mežizstrādes gadījumus, kā arī nelikumīgi iegūtu kokmateriālu pārvadāšanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un tirdzniecību;

6.  uzsver, ka meža ilgtspējīga apsaimniekošana, aizsardzība un saglabāšana, pamatojoties uz izmērāmiem rādītājiem un robežvērtībām, ir svarīgs jautājums saistībā ar Eiropas mežsaimniecības nākotni; atbalsta dabai tuvas sertifikācijas shēmas ieviešanu, lai saglabātu pilnu biodaudzveidības spektru, nodrošinātu ilgtermiņa produktivitāti un noturību, kā arī reaģētu uz videi, ekonomikai un sabiedrībai aktuālām problēmām;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu pamatīgu kontroli ar mērķi izsekot kokmateriālus, kurus izmanto Eiropas uzņēmumi, un tādējādi garantēt ES Kokmateriālu regulas pilnīgu izpildi;

8.  stingri uzsver, ka Komisijai būtu jāpanāk, lai valstu stratēģiskajos plānos atbilstošas finanšu līdzekļu summas būtu atvēlētas biodaudzveidības atjaunošanai teritorijās, kuras nelikumīga mežizstrāde ir skārusi vissmagāk; atgādina, ka Parlamenta 2021. gada 9. jūnija rezolūcijā par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam ir norādīts — dalībvalstīm būtu jāsasniedz daudzgadu finanšu shēmā paredzētais mērķis vismaz 10 % no gada izdevumiem atvēlēt biodaudzveidībai; ar nožēlu konstatē, ka dažās dalībvalstīs biodaudzveidībai paredzētā finansējuma mērķrādītājs ne tuvu nesasniedz 10 %, par ko tika panākta vienošanās;

9.  pauž nožēlu par to, ka meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas jomā vēl nav definētas ne robežvērtības vai diapazoni, kas kalpotu par etalonu vēlamajam mežu stāvoklim, ne arī pietiekami kritēriji saistībā ar ekosistēmu veselību, biodaudzveidību un klimata pārmaiņām; tāpēc pieprasa noteikt jaunus rādītājus un robežvērtības, kas nepieciešamas, lai meža ilgtspējīga apsaimniekošana būtu īstenojama;

10.  aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka kokmateriālu izsekošanas sistēmas darbojas pilnvērtīgi un ka sankcijas mežsaimniecības nozarē ir samērīgas un atturošas, lai patiešām mazinātu vēlmi nodarboties ar nelikumīgu mežizstrādi; pauž nopietnas bažas par to, ka sodi patlaban nav samērīgi salīdzinājumā ar koka izstrādājumu vērtību un ka attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem dažkārt tiek izteikts tikai aizrādījums vai uzlikts ļoti niecīgs administratīvais sods; aicina dalībvalstis nodrošināt līdzekļus, ko atvēlēt par mežsaimniecību atbildīgo valsts iestāžu darbības uzlabošanai, lai vajadzības gadījumā palielinātu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku skaitu un sāktu tiesvedību un kriminālprocesus nelikumīgas mežizstrādes gadījumos, pamatojoties uz pierādījumiem, ko guvusi policija vai ko policijai nodevušas trešās personas; aicina, pārskatot Direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību, paredzēt kriminālprocesa piemērošanu, cita starpā attiecībā uz fiziskām personām;

11.  aicina visas dalībvalstis apmainīties ar tiesībaizsardzības iestāžu labāko praksi, lai spēcīgāk cīnītos pret jebkādām saistītām nelikumīgām darbībām;

12.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejama vides informācija, kā arī sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un taisnīgums saistībā ar meža apsaimniekošanas plāniem tiek garantēts, ievērojot Orhūsas regulu;

13.  uzsver, ka ir pareizi jānovērtē meža apsaimniekošanas plānu ietekme uz vidi un ka dalībvalstīm ir jāpārskata tie plāni, kuri neatbilst valsts tiesību aktiem;

14.  pauž nožēlu par uzbrukumiem, tostarp nāvējošiem uzbrukumiem, mežsaimniecības amatpersonām, mežsargiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, vides aktīvistiem un pētnieciskajiem žurnālistiem un atgādina, ka šos uzbrukumus bieži veic fiziskas personas vai labi organizētas un labi aprīkotas bandas, kuras nodarbojas ar nelikumīgu mežizstrādi, saasina vardarbību un regulāri nodarbojas ar iebiedēšanu;

15.  aicina valstu un ES iestādes preventīvi un stingri rīkoties, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību valsts un ES tiesību aktiem vides jomā; atzīmē, ka procesuālās nepilnības un pārbaužu trūkums mazina Kokmateriālu regulas praktisko efektivitāti; mudina ES likumdevējiestādes izmantot iespēju, ko sniedz sarunas par priekšlikumu regulai, kas attiecas uz neatmežojošiem izstrādājumiem (COM(2021)0706), lai gūtu mācību no ES Kokmateriālu regulas īstenošanas un izpildes un uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu statusu, noteikumus par to kontroles mehānismu skaitu un kvalitāti, to attiecībām un sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar citām valsts iestādēm un ar Komisiju; aicina dalībvalstis stingri īstenot attiecīgo spēkā esošo tiesību aktu noteikumus, aizliedzot nelikumīgi iegūtu kokmateriālu izmantošanu un nonākšanu ES tirgū; prasa noteikt, ka nelikumīga mežizstrāde ir kriminālnoziegums, par ko jāpiemēro attiecīgi kriminālsodi, kā arī to attiecīgi iestrādāt pārskatītajā direktīvā par vides krimināltiesisko aizsardzību, un pieprasa spēcīgāku Eiropas sadarbību cīņā pret nelikumīgu mežistrādi; prasa visās dalībvalstīs vienoti noteikt, ka nelikumīga mežizstrāde ir noziegums pret vidi, lai tādējādi garantētu, ka par nelikumīgu mežizstrādi visā ES tiek piemērotas saskaņotas procedūras un sodi;

16.  uzsver, cik nozīmīgi ir preventīvi pasākumi, lai mazinātu kaitējumu videi un ekonomikai un draudus cilvēku dzīvībai, ko rada nelikumīga mežizstrāde; atzīst, ka nesen ir panākts zināms progress dalībvalstu līmenī — ir ziņots, ka uzlabojusies kokmateriālu izsekošana un ir pārskatīti un pastiprināti sodi, kas valsts tiesību aktos ir paredzēti nelikumīgas mežizstrādes apkarošanai; uzsver, ka attiecīgajās dalībvalstīs ir vajadzīgi degradētu vides teritoriju pienācīgas atjaunošanas plāni; atgādina, ka koordinēta Eiropas pieeja un preventīvi pasākumi var palīdzēt izskaust nelikumīgu mežizstrādi; aicina dalībvalstis panākt, ka to meža monitoringa sistēmas ir kvalitatīvākas un pilnīgāk izstrādātas, lai varētu nonākt pie pamatīgiem secinājumiem par meža apsaimniekošanas plānu efektivitāti Natura 2000 tīkla teritorijās; norāda — lai atbilstīgi novērtētu ar Natura 2000 saistīto pasākumu efektivitāti, monitoringa ietvaros būtu jāapkopo vairāk datu par teritorijām tīklā un ārpus tā un par saglabāšanas pārvaldības kvalitāti;

17.  aicina Komisiju pārskatīt ES Kokmateriālu regulu, lai to piemērotu plašāk visiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kas tiek tirgoti Eiropas tirgū, un tādējādi garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļautu negodīgu konkurenci;

18.  uzsver sabiedrības lielo interesi par cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi, par ko liecina arī Lūgumrakstu komitejai iesniegtie lūgumraksti Nr. 1248/2019, 0408/2020, 0722/2020 un 1056/2021, kuros nosodīts nelikumīgas mežizstrādes pieaugums, kam par iemeslu bieži vien ir vāja ES tiesību aktu izpildes nodrošināšana teritorijās, kuras ir aizsargājamas, vai satelītnovērošanas sistēmu darbības apturēšana, kā arī aizvien biežāka agresija pret meža nozares darbiniekiem, aktīvistiem un žurnālistiem;

19.  aicina dalībvalstis īstenot piemērotus tiesībaizsardzības pasākumus, lai apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un aizsargātu vides aizstāvjus, žurnālistus un trauksmes cēlējus; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka tiesu iestādes noraida lietas, kas saistītas ar nelikumīgu mežizstrādi; atzīst, cik svarīga ir pilsoniskās sabiedrības, tostarp nevalstisko organizāciju un vides aizstāvju, aktīva darbība un iesaistīšanās, mudinot uz rīcību klimata politikas un biodaudzveidības jomā, un prasa ES šādu darbību atbalstīt; uzsver, ka ir jāgarantē pilsoniskās sabiedrības līdzdalība pārredzamības sistēmā, kas noteikta ar Parīzes nolīguma 13. pantu;

20.  aicina Komisiju uzņemties vadību cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi visā pasaulē un veicināt vienotas, skaidras un starptautiski atzītas definīcijas īstenošanu attiecībā uz to, kāda veida darbības ietver termins "nelikumīga mežizstrāde", lai tādējādi novērstu patlaban aktuālās regulējuma nepilnības, kas ļauj attiecīgo standartu neievērot; kā pirmo soli atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par neatmežojošiem izstrādājumiem;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis bieži izvērtēt pieejamos datus, kuru pamatā ir gan uz zemes veikts monitorings, gan tālizpētes tehnoloģijas, piemēram, visu Natura 2000 meža teritoriju satelītattēli, veikt attiecīgus pasākumus, tostarp uzsākt pārkāpuma procedūras, ja ir pierādījumi, ka šīm teritorijām ir nodarīts kaitējums vai tās tiek iznīcinātas, un šos novērtējumus un pasākumus publiskot; uzsver, ka satelītattēli ir efektīvāki, ja tos apvieno ar datiem, kas iegūti uz vietas, tāpēc šādus datus nevajadzētu atstāt novārtā; aicina dalībvalstis novērst kaitējumu, kas nodarīts aizsargājamām meža dzīvotnēm vai aizsargājamām meža sugu dzīvotnēm Natura 2000 teritorijās, kuras cietušas no meža iznīcināšanas un nelikumīgas mežizstrādes;

22.  uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina, lai ES tiesību akti tiktu ievēroti un izpildīti; saprot, ka pienākums pierādīt pārkāpuma faktu ir Komisijai, kura pārkāpumu gadījumos nedrīkst paļauties uz pieņēmumiem; tomēr uzsver — Komisija gan ir apstiprinājusi, ka ES tiesību aktu pareiza piemērošana joprojām ir prioritāte, taču tas, cik daudz laika prasa daži pārkāpumu gadījumi, arī tad, ja Komisijai ir pietiekami daudz pierādījumu, vedina domāt citādi; par bezatbildību sauc to, ka laikā, kad tiesību akti vides jomā ir visbiežāk pārkāptie tiesību akti un ar Eiropas zaļo kursu ir ieviestas jaunas iniciatīvas, Komisijas Vides ģenerāldirektorātā ir vērojams sistemātisks un pastāvīgs personāla trūkums; pauž nožēlu par to, ka Komisijas bezdarbības un ES personālam paredzētā budžeta samazināšanas dēļ tiek zaudētas neaizstājamas vērtības; iesaka Komisijai un dalībvalstīm attiecīgi koriģēt savas prioritātes;

23.  aicina Komisiju sistemātiski izmantot visus pieejamos tehnoloģiju sasniegumus — piemēram, tālizpētes iespējas —, lai panāktu pilnīgu atbilstību ES Kokmateriālu regulai un līdz ar to varētu vispusīgi izvērtēt Eiropas mežu stāvokli;

24.  mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, kas iedibinātu un pilnveidotu policijas sadarbību, kurā iesaistītos visu dalībvalstu kompetentās iestādes, ar mērķi nepieļaut, atklāt un izmeklēt mežsaimniecībā pastrādātus noziedzīgus nodarījumus un šādu nodarījumu rezultātā iegūtu kokmateriālu tirdzniecību; uzsver, ka Komisijai, Padomei un dalībvalstīm būtu sistemātiski jāizvērtē, cik efektīva ir policijas sadarbība, un tā periodiski jāuzlabo;

25.  aicina Komisiju un Padomi rūpīgi izvērtēt iespējamās negatīvās sekas, kas ES mežiem varētu rasties tādēļ, ka meža biomasa tiek popularizēta kā energoresurss, un to jo īpaši darīt sarunās par paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" un saistībā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas(10) (AED III) pārskatīšanu;

26.  aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi un tās sekām, un tas cita starpā attiecas arī uz zaļu publisko iepirkumu un pārredzamību patērētājiem, lai būtu zināmi tie uzņēmumi, kuri tirgojas ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem;

27.  aicina Komisiju modri sekot līdzi tam, lai pareizi būtu īstenota ES Kokmateriālu regula, Dzīvotņu direktīva, Vides stratēģiskā novērtējuma direktīva un Direktīva par savvaļas putnu aizsardzību(11), kā arī Orhūsas regula, jo ES vides tiesību aktu īstenošanas nepilnības var būt faktors, kas veicina iespēju, ka tiks pastrādāti noziegumi pret vidi; norāda, ka šo tiesību aktu pārkāpumi var novest pie vides un ekoloģiskajām katastrofām, piemēram, augsnes degradācijas un erozijas, zemes nogruvumiem, plūdiem, unikālu savvaļas sugu izmiršanas, atmežošanas un pēdējo ES pirmatnējo un seno mežu izzušanas;

28.  aicina Komisiju izvērtēt patlaban aktuālās regulējuma problēmas un savu kontroli uzlabot, lai izskaustu visas juridiskās nepilnības, kas ļauj Eiropas Savienībā izmantot nelikumīgi iegūtus kokmateriālus, kā tas tagad arī notiek, piemēram, izmantojot tādus paņēmienus kā likumīgi iegūtu kokmateriālu kombinēšana ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem attiecīgo kokmateriālu izcelsmes sertificēšanas vajadzībām;

29.  aicina Komisiju savu tirdzniecības politiku izmantot, lai nelikumīgu mežizstrādi iegrožotu starptautiskā līmenī; uzsver, ka nelikumīgi iegūtu kokmateriālu imports no trešām valstīm kropļo Eiropas tirgu, tādēļ Eiropas ražotāji nonāk negodīgā situācijā; atgādina, ka šādu nelikumīgu kokmateriālu izmantošana kaitē arī kopienām, kuru teritorijās tos iegūst, un veicina to, lai šādu kokmateriālu nelikumīga iegūšana un visi ar to saistītie noziegumi turpinātos; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumā regulai par neatmežojošiem izstrādājumiem piedāvātos noteikumus par obligātu uzticamības pārbaudi uzņēmumiem, kuri vēlas laist ES tirgū noteiktas preces;

30.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot projektus, kuru mērķis ir veicināt dabai tuvu meža apsaimniekošanu un vides aizsardzību, atjaunošanu un saglabāšanu, vienlaikus atbalstot kopienas, kas ir atkarīgas no mežsaimniecības resursiem, un šajā nolūkā veidot īsas piegādes ķēdes un attīstīt ekotūrismu; ierosina izstrādāt demokrātisku meža pārvaldību un projektus ciešā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuras cieši sadarbojas ar ieinteresētajām personām un vietējām kopienām, ko vides pārmaiņas un apjomīgas kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības negatīvās sekas tieši un netieši ietekmē visvairāk;

31.  aicina ES un dalībvalstis izvērtēt vēl arī citas iespējas sadarboties, lai cīnītos pret nelikumīgu mežizstrādi un to nepieļautu; iesaka Komisijai nodrošināt dalībvalstīm sadarbības platformu, lai izstrādātu un uzlabotu valstu meža monitoringa digitālos rīkus, ziņotu par nelikumīgas mežizstrādes gadījumiem un nodrošinātu iespēju pret nelikumīgu mežizstrādi ātri un efektīvi vērsties pārrobežu mērogā;

32.  aicina dalībvalstis uzņemties galveno atbildību par vides, tostarp mežu, aizsardzību un gādāt par mežsaimniecības amatpersonu drošību; atgādina, ka korupcija publiskajās iestādēs joprojām ir svarīgs faktors, kas veicina nesodāmību par nelikumīgu mežizstrādi un nodarījumiem pret vides aktīvistiem;

33.  aicina dalībvalstis, ciktāl tas iespējams, saskaņot savus noteikumus par nelikumīgi iegūtu kokmateriālu kontroli, lai tādējādi nepieļautu, ka dalībvalstīs, kur kontroles mehānismi ir vāji, valsts regulējuma kontekstā tiek izmantoti nelikumīgi iegūtu kokmateriālu izplatīšanas kanāli;

34.  aicina prokurorus, izmeklētājus, mežsargus un finanšu ekspertus apvienot spēkus un zināšanas, lai ātri un sekmīgi atklātu, izmeklētu un sodītu organizēto noziedzību;

35.  atgādina, ka ES līdzekļi varētu būt pieejami, lai finansētu kompensācijas par videi un klimatam nodrošinātiem meža pakalpojumiem, meža ekosistēmu noturības un vides vērtības uzlabošanu, meža atjaunošanu, saglabāšanu un aizsardzību, kā arī kompensācijas par Natura 2000 mežu teritorijām, tostarp mazu mežsaimniecību īpašniekiem;

36.  ierosina ieviest regulāru novērošanu (tostarp drošības/policijas patruļas un novērošanu no gaisa) mežos un teritorijās, kur tiek pārvadāti kokmateriāli, vai gadījumos, kad ir ziņots par nelikumīgu mežizstrādi vai tās rezultātā iegūtu kokmateriālu pārvadāšanu un tirdzniecību; uzsver, ka ir jāpalielina policijas informētība par nelikumīgas mežizstrādes noziegumiem, un aicina dalībvalstis rīkot īpašu apmācību tiesībaizsardzības amatpersonām, lai nodrošinātu tām praktiskus instrumentus, prasmes un zināšanas, kas ir nepieciešamas, lai nepieļautu un atklātu nelikumīgu mežizstrādi un sauktu attiecīgos subjektus pie atbildības, kā arī aizsargātu vides aktīvistus, trauksmes cēlējus un par mežu apsaimniekošanu atbildīgos darbiniekus; mudina dalībvalstis sadarboties, lai prātīgi izmantotu resursus, cenšoties nepieļaut šā pasākuma nepareizu īstenošanu;

37.  atgādina, ka nelikumīga mežizstrāde bieži ir saistīta ar citiem noziegumu veidiem, piemēram, ar nelikumīgu tirdzniecību, korupciju, krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kam pārsvarā ir pārrobežu dimensija; tāpēc uzsver, ka informācija par nelikumīgu mežizstrādi ir jāuzskata par būtisku citu nopietnu noziegumu izmeklēšanai un ka ar šo informāciju ir jāapmainās ar Eiropolu, lai atvieglotu pārrobežu izmeklēšanu;

38.  uzsver, ka viens no veidiem, kā panākt, lai būtu labāk īstenoti un izpildīti ES vides tiesību akti, un kā cīnīties ar nopietniem pārrobežu noziegumiem pret vidi, ir paplašināt Eiropas Prokuratūras (EPPO) pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 86. panta 4. punktu, tā izveidojot ES zaļā prokurora amatu;

39.  aicina Komisiju piešķirt finansējumu cīņai pret nelikumīgu mežizstrādi;

40.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt pārredzamu un kvalitatīvu datu pieejamību, un pienācīgi ņem vērā jaunās ES Meža stratēģijas mērķi uzlabot saskaņotu datu vākšanu šajā jomā; uzskata, ka ir būtiski izmantot jau izveidotās struktūras, jo īpaši valstu mežu reģistrus un Eiropas Meža informācijas sistēmu, lai policija varētu sekmīgāk operatīvi reaģēt uz noziedzības aspektiem, kam ir sakars ar mežsaimniecību; atzīst, ka ar mežu saistītiem pamata un arī specifiskiem mainīgajiem lielumiem ir vajadzīgi visās dalībvalstīs savlaicīgi savākti, bieži apkopoti un salīdzināmi dati; tāpēc atbalsta ierosinājumu veidot ES mēroga mežu novērošanas, ziņošanas un datu vākšanas sistēmu; aicina dalībvalstis vākt datus par pārbaudes darbībām, konstatēto pārkāpumu skaitu, kā arī par piemēroto sankciju veidu un apmēru;

41.  aicina dalībvalstis uzlabot sabiedrības informētību par cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi un par ziņošanas rīkiem, kas pieejami, cita starpā rīkojot mērķtiecīgas komunikācijas kampaņas; aicina dalībvalstis bērnu izglītības programmās meža saglabāšanu iestrādāt kā vienu no dabas mantojuma saglabāšanas jēdzieniem;

42.  uzsver, ka ar vidi saistītai tiesvedībai ir vajadzīgi juridisko profesiju pārstāvji, kam ir īpašas zināšanas un kompetence; tāpēc ierosina dalībvalstīm augstskolu jurisprudences studiju programmās stiprināt vides komponentu;

43.  uzsver, ka tālizpētes tehnoloģiju, piemēram, satelītattēlu, izmantošana nolūkā papildināt uz vietas savāktos inventarizācijas datus un veiktās pārbaudes var palīdzēt kompetentajām iestādēm ES un valstu līmenī precīzāk un ātrāk apzināt plašas teritorijas, kur notiek nelikumīga mežizstrāde; uzsver, ka šie dati ir jākalibrē ar datiem, kas iegūti, veicot monitoringu uz zemes, lai tādējādi nodrošinātu secinājumu precizitāti; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot ES Satelītcentrā pieejamos instrumentus, lai stiprinātu savas spējas apkarot nelikumīgu mežizstrādi; norāda — lai gan meža izciršanu var konstatēt ar satelītattēlu palīdzību, likumīgu un nelikumīgu mežizstrādi nošķirt joprojām ir problemātiski; uzsver — tas, cik efektīvi nelikumīgu mežizstrādi var iegrožot ar satelītu resursiem, ir atkarīgs no iestāžu spējas izmantot informāciju un to koordinēt ar citiem (uz zemes esošiem) monitoringa instrumentiem un datubāzēm; uzskata, ka satelītattēli var papildināt uz vietas veiktās pārbaudes un inventarizācijas datus un tie var būt vērtīgs līdzeklis nelikumīgas mežizstrādes atklāšanai, un var palīdzēt netieši izsecināt nelikumīgas mežizstrādes pastāvēšanu, apzinot ceļus ārpus atļautajām teritorijām;

44.  atgādina, ka tehnoloģiskajai inovācijai ir būtiska nozīme, lai apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un noziegumus pret vidi kopumā; aicina Komisiju piešķirt finansējumu dalībvalstu tehnoloģiskajam atbalstam, kas valstu tiesībaizsardzības amatpersonām dotu iespēju izmantot pašus labākos instrumentus;

45.  uzsver, ka faktu vākšanas misija nelikumīgas mežizstrādes skartajās teritorijās palīdzētu izvērtēt faktisko situāciju uz vietas, galvenos faktorus, kas veicinājuši nelikumīgu mežizstrādi, tās ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem, kā arī noskaidrot, kā konkrētos gadījumos rīkoties tālāk;

46.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES neatbalsta iniciatīvas un projektus, kas varētu veicināt nelikumīgu mežizstrādi un atmežošanu vai cita veida kaitīgu ietekmi uz vidi.

47.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp. (2) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. (3) OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp. (4) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp. (5) OV L 356, 8.10.2021., 1. lpp. (6) https://www.europol.europa.eu/crime-areas-and-statistics/crime-areas/environmental-crime. (7) Kompetento iestāžu informatīvajā paziņojumā par ES Kokmateriālu regulas īstenošanu periodā no 2020. gada jūnija līdz septembrim ir norādīts: "Lai gan kokmateriāliem, kurus uzņēmumam IKEA piegādājis uzņēmums VGSM, bijis Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts, attiecīgajā ziņojumā konstatēts, ka vairāk nekā puse no kokmateriāliem, kas pie Velykyi Bychkiv (Ukrainas rietumu daļā) iegūti periodā no 2018. gada aprīļa līdz jūnijam, FSC standartiem tomēr neatbilst un faktiski ir iegūti nelikumīgas cirtes rezultātā." (8) Eiropas Komisijas 2021. gada jūlija ziņojums par pētījumu, kas veikts, analizējot sertifikācijas un pārbaudes shēmas, ko izmanto meža nozarē un attiecībā uz koksnes izstrādājumiem. (9) OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu (2022/2002(INI))

P9_TA(2022)0263 A9-0174/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī (Programma 2030. gadam),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 18. novembra darba dokumentu “ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana — visaptveroša pieeja” (SWD(2020)0400),

–  ņemot vērā ANO Ekonomisko un sociālo lietu departamenta 2022. gada publikāciju “Ilgtspējīgas attīstības mērķu labās prakses apkopojums — veiksmes stāsti un pieredze ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā — otrais izdevums”,

–  ņemot vērā ANO 2019. gada globālo ilgtspējīgas attīstības ziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 17. februāra kopīgo paziņojumu par ES ieguldījumu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā (JOIN(2021)0003),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Parlamenta un Komisijas 2017. gada 30. jūnija kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”(1),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2019. gada 28. janvāra darba dokumentu “ES 2019. gada ziņojums par politikas saskaņotību attīstībai” (SWD(2019)0020),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”),

–  ņemot vērā dokumentu “Iecerētais Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nacionāli noteiktais devums”, ko UNFCCC 2015. gada 6. martā ES un tās dalībvalstu vārdā iesniedza Latvija un Komisija,

–  ņemot vērā dokumentu “Atjauninātais Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nacionāli noteiktais devums”, ko 2020. gada 17. decembrī ES un tās dalībvalstu vārdā iesniedza Vācija un Komisija,

–  ņemot vērā trešo Starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notika 2015. gada 13.–16. jūlijā Adisabebā,

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Parlamenta un Komisijas 2017. gada 30. jūnija kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”(2),

–  ņemot vērā Komisijas darba programmu 2020. gadam (COM(2020)0037), 2021. gadam (COM(2020)0690) un 2022. gadam (COM(2021)0645), un šajos dokumentos iekļautās atsauces uz IAM,

–  ņemot vērā IAM integrēšanu labāka regulējuma satvarā, tostarp Komisijas 2021. gada 29. aprīļa paziņojumu “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus” COM(2021)0219, Komisijas dienestu 2021. gada 3. novembra darba dokumentu “Labāka regulējuma pamatnostādnes” (SWD(2021)0305) un tā 2021. gada novembra rīkkopu, tostarp jauno instrumentu Nr. 19 par ilgtspējīgas attīstības mērķiem,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas 2022. gada īpašo ziņojumu “Jauni draudi cilvēku drošībai antropocēna laikmetā: nepieciešama lielāka solidaritāte”,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2019. gada Īpašo ziņojumu par okeāniem un kriosfēru mainīga klimata apstākļos,

–  ņemot vērā IPCC 2022. gada 28. februāra sesto novērtējuma ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2022: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009(3).

–  ņemot vērā Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, ko ANO dalībvalstis pieņēma 2015. gada 18. martā ANO Trešajā pasaules konferencē par katastrofu riska mazināšanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 24. marta rezolūciju par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā(4),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu “Mūsu kopīgā programma”, kas iesniegts ANO Ģenerālajai asamblejai, un kurš apstiprināts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2021. gada 15. novembra rezolūciju,

–  ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par dzimumperspektīvu Covid-19 krīzes laikā un pēc tās(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par Gada stratēģisko ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 25. novembra rezolūciju par ES un globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada(7),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 10. decembra secinājumus “Ilgtspējīgas Eiropas izveidošana līdz 2030. gadam — līdzšinējais progress un turpmākie pasākumi”,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 18. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 20. jūnija secinājumus “Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā(8),

–  ņemot vērā 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu(9),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 9. aprīļa secinājumus “Virzībā uz arvien ilgtspējīgāku Savienību līdz 2030. gadam”,

–  ņemot vērā 2016. gada 12. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 15. maija ziņojumu par 7. vides rīcības programmas izvērtējumu (COM(2019)0233),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (COM(2020)0652),

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2019. gada ziņojumu “Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020: zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu”,

–  ņemot vērā 2021. gada uzraudzības ziņojumu par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija(11),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu “Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai — pilsoniskās sabiedrības ieguldījums”(12),

–  ņemot vērā 2021. gada 14. jūnijā publicēto 2021. gada ilgtspējīgas attīstības ziņojumu “Rīcības desmitgade ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai”,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. jūnija secinājumus “Visaptveroša pieeja tam, lai tiktu paātrināta ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana — pēc Covid-19 krīzes atjaunot uzlabojot”,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu 26/2020 „Jūras vide: ES aizsardzība ir plaša, bet virspusēja”,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra pārdomu dokumentu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” (COM(2019)0022), jo īpaši tā III pielikumu “Daudzpusējas IAM jomā ieinteresēto personu platformas ieguldījums pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” — kopsavilkums”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0174/2022),

A.  tā kā Eiropas un starptautiskā līmenī klimatiskais taisnīgums nebūs iespējams bez ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības; tā kā IAM sasniegšana līdz ar to ir būtisks priekšnoteikums tam, lai īstenotu taisnīgu un godīgu pārkārtošanos saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas zaļo kursu;

B.  tā kā Covid-19 pandēmijas ietekme vēl nav pilnībā zināma, bet tā jau ir izraisījusi ievērojamu regresu ceļā uz IAM sasniegšanu, jo īpaši pasaules dienvidu valstīs, kurās ir vājas veselības aprūpes sistēmas un kur vakcinācijas rādītāji joprojām ir ļoti zemi, un ir sekmējusi vēl lielāku nevienlīdzību un nabadzību; tā kā saskaņā ar ANO 2021. gada ziņojumu par finansējumu ilgtspējīgai attīstībai Covid-19 pandēmijas sekas varētu radīt zudušu desmitgadi ilgtspējīgas attīstības jomā; tā kā vismazāk attīstītās valstis ir cietušas īpaši smagi, jo tās ir neaizsargātas pret ārējiem satricinājumiem; tā kā veselīga vide ir ilgtspējīgas attīstības pamatpīlārs; tā kā tiek lēsts, ka tautas attīstības indekss 2020. gadā pirmo reizi 30 gadu laikā kopš rādītāja aprēķināšanas strauji un nepieredzēti samazinājies; tā kā 2020. gadā pirmo reizi 20 gadu laikā paaugstinājās galējas nabadzības rādītājs; tā kā, no otras puses, Covid-19 pandēmija sniedz nozīmīgu iespēju pārveidot mūsu sabiedrību, lai īstenotu IAM centienus; tā kā pirms Covid-19 pandēmijas tika lēsts, ka kopējais finansējuma iztrūkums IAM sasniegšanai ir 2,5 triljoni USD gadā; tā kā saskaņā ar vienu no aplēsēm, sākot ar 2021. gada sākumu, ekonomiskā nenoteiktība un ar pandēmiju saistīto atveseļošanas izdevumu deficīts jaunattīstības valstīs šo starpību palielināja par 50 %, sasniedzot 3,7 triljonus ASV dolāru; tā kā Eiropas Parlamenta jaunā Īpašā komiteja attiecībā uz Covid-19 pandēmijā gūto pieredzi un ieteikumiem nākotnei varētu izvērtēt pandēmijas ietekmi uz IAM;

C.  tā kā no 2019. gadā publicētā ANO Globālā ilgtspējīgas attīstības ziņojuma un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) 2020. gada IAM indeksa izriet, ka neviena valsts, tostarp neviena Eiropas valsts, nevirzās uz to, lai līdz 2030. gadam sasniegtu visus ilgtspējīgas attīstības mērķus; tā kā saskaņā ar 2021. gada Eiropas ilgtspējīgas attīstības ziņojumu pirmo reizi kopš IAM pieņemšanas IAM indeksa ES vidējais rādītājs nepaaugstinājās; tā kā saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas datiem Eiropa virzās uz to, lai sasniegtu tikai 26 jeb 15 % no 169 mērķiem; tā kā SDSN 2021. gada IAM indekss liecina, ka ESAO valstis ir vistuvāk Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanai, taču tās rada lielāko negatīvo plašāko ietekmi, kas apdraud citu valstu spēju sasniegt to mērķus;

D.  tā kā jaunā ģeopolitiskā un humanitārā realitāte, ko rada Krievijas nelikumīgais iebrukums un karš Ukrainā, būtiski ietekmē IAM sasniegšanu pasaulē, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret nevienlīdzību, nabadzību un badu, un var kavēt to īstenošanas grafiku līdz 2030. gadam; tā kā ir steidzami vajadzīgs atjaunots politiskais stimuls IAM sasniegšanai, lai ņemtu vērā Covid-19 ietekmi un Krievijas iebrukuma Ukrainā globālās sekas; tā kā šajā kontekstā ir jāfinansē dažādi atjaunojamās enerģijas avoti nolūkā nodrošināt atbilstību Programmas 2030. gadam mērķiem un izvairīties no turpmāka finansiālā spiediena uz enerģētikas nozari pasaulē;

E.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu ES ir pienākums iekļaut attīstības sadarbības mērķus visās iekšpolitikas un ārpolitikas jomās, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis. tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai visā pasaulē ir būtiski panākt saskaņotību visās ES politikas jomās; tā kā politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai ir pieeja, kas paredz holistiski integrēt dažādas ilgtspējīgas attīstības dimensijas visos politikas veidošanas posmos, un tā ir būtisks elements ES centienos īstenot Programmu 2030. gadam; tā kā Komisija tās dienestu 2021. gada 18. novembra darba dokumentā “ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana — visaptveroša pieeja” apņēmās īstenot t. s. visas valdības pieeju IAM īstenošanai, ko koordinēs priekšsēdētāja U. fon der Leiena; tā kā saistībā ar ES astotajā vides rīcības programmā un tās 2030. un 2050. gada prioritārajos mērķos iekļauto pāreju uz labklājības ekonomiku, kas atdod planētai atpakaļ, nekā nepieciešams, būs nepieciešams, lai ES izstrādātu holistiskāku pieeju politikas veidošanai;

F.  tā kā Parlaments, Padome un Eiropadome kopš Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pieņemšanas 2015. gadā ir vairākkārt aicinājuši Komisiju pieņemt visaptverošu stratēģiju IAM pilnīgai īstenošanai;

G.  tā kā pastāv cieša saistība starp veselības, vides un klimata krīzēm; tā kā turpmākajos gados šādu krīžu būs arvien vairāk, jo īpaši klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma ietekmē;

H.  tā kā vairākām jaunattīstības valstīm ir ierobežota spēja iegūt datus IAM rādītāju noteikšanai, un tas var būtiski traucēt izvērtēt progresu;

I.  tā kā plaisa starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem cilvēkiem un valstīm turpina palielināties; tā kā nevienlīdzības mazināšanai (10. IAM) ir stratēģiska nozīme un tai vajadzētu būt pamatā kopīgajiem centieniem sasniegt Programmu 2030. gadam;

J.  tā kā IAM aptver visas būtiskās problēmas, ar ko saskaras cilvēce, un tie ir saistīti ne tikai ar attīstības politiku, bet arī ar plašākiem publiskās rīcībpolitikas virzieniem Eiropas līmenī;

K.  tā kā ES, apņemoties īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, atzina, ka cilvēka cieņa ir pamatvērtība un ka programmas mērķi un uzdevumi būtu jāsasniedz attiecībā uz visām valstīm un tautām un visām sabiedrības grupām;

L.  tā kā Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem arī ir atbildība nodrošināt, ka ilgtspējīga attīstība tiek integrēta to procedūrās, un tā izvairītos no viensētnieciskas domāšanas;

M.  tā kā arvien pieaugošā nevienlīdzība, klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums un aizvien lielāka atkritumu daudzuma radīšana ir jautājumi, kas tiek risināti ar IAM; tā kā visas minētās problēmas negatīvi ietekmē cilvēku dzīves apstākļus;

N.  tā kā ES augsta līmeņa daudzpusējā ieinteresēto personu platforma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā, kas darbojās no 2017. līdz 2019. gadam, tika izveidota, lai atbalstītu un konsultētu Komisiju un nodrošinātu forumu pieredzes un paraugprakses apmaiņai nozaru starpā, kā arī starp vietējo, reģionālo, valsts un ES līmeni, savedot kopā ieinteresētās personas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, nevalstiskās organizācijas un privāto un korporatīvo sektoru;

O.  tā kā, ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas līmeņa pārvaldības stratēģija, integrējot IAM transversālā pieejā, ļautu panākt lielāku saskaņotību starp publiskās politikas jomām un to efektivitāti; tā kā, piemēram, 14. IAM “Dzīvība ūdenī”, kurā prasīts saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, būtu jāīsteno kā integrētas jūrniecības politikas daļa;

P.  tā kā virzība uz IAM pasaulē ir vāji izprasta nepietiekamu uzraudzības spēju dēļ, it īpaši jaunattīstības valstīs;

Q.  tā kā Covid-19 pandēmija ir ievērojami saasinājusi jau esošās parādu problēmas jaunattīstības valstīs, kas vēl vairāk apdraud to centienus mobilizēt pietiekamus resursus IAM sasniegšanai; tā kā attiecīgi steidzami jāīsteno papildu centieni parādu atvieglošanai, lai izvairītos no plašas saistību neizpildes jaunattīstības valstīs un veicinātu ieguldījumus atveseļošanas pasākumos un IAM īstenošanā;

R.  tā kā saskaņā ar IPCC 2022. gada Sesto ziņojumu klimata pārmaiņas ir samazinājušas pārtikas un ūdens nodrošinājumu, kavējot centienus sasniegt IAM;

S.  tā kā IAM ir reģionāla un vietēja dimensija;

T.  tā kā okeāni ir milzīgas biodaudzveidības krātuves un galvenais globālā klimata regulētājs; tā kā to saglabāšana ir ļoti svarīga ilgtspējīgai attīstībai, veicina nabadzības izskaušanu un nodrošina ilgtspējīgus iztikas līdzekļus un pārtikas nodrošinājumu miljardiem cilvēku;

U.  tā kā IAM ir universāli un nedalāmi; tā kā tie ir kopīgi un piemērojami visiem dalībniekiem, tostarp publiskajam un privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajiem partneriem;

V.  tā kā 17 IAM un to attiecīgie 169 apakšmērķi un saistītie rādītāji veido vienīgo pasaules mērogā kopīgu un politiski saskaņotu satvaru uz gūtajām atziņām balstītas politikas veidošanai,

Ievads

1.  atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot Programmu 2030. gadam, tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un apņemšanos nevienu neatstāt novārtā; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās un turpmākās pandēmijas un kara Ukrainā sekas, Programma 2030. gadam ir unikāls ceļš uz labklājības ekonomiku, kas ļautu atkal labāk veidot taisnīgāku, taisnīgāku, iekļaujošāku, ilgtspējīgāku un noturīgāku pasauli; atzīst, ka IAM ir visas cilvēces kopīgas rūpes; aicina Komisiju rīkoties, lai novērstu klimata pārmaiņas, ievērotu un veicinātu cilvēktiesības un tiesības uz veselību, vietējo kopienu, bēgļu un migrantu, bērnu, minoritāšu grupu un neaizsargātu personu tiesības, tiesības uz attīstību, dzimumu līdztiesību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un paaudžu vienlīdzību;

2.  atgādina, ka ir atlikuši mazāk nekā astoņi gadi, lai sasniegtu Programmā 2030. gadam noteiktos mērķus, un ka 21. gadsimta divdesmitie gadi ir pasludināti par ANO Rīcības ilgtspējīgas attīstības jomā desmitgadi;

3.  uzsver, ka Programmas 2030. gadam īstenošana veicina taisnīgu un iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos atbilstīgi ES mērķiem un darbībām, ko paredz Eiropas zaļais kurss un “Digitālais kompass” 2030. gadam;

Pārvaldība

4.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja apņemšanos īstenot t. s. visas valdības pieeju ES IAM īstenošanai un integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus katra komisāra darbības jomā; tāpēc aicina Komisiju un tās priekšsēdētāju turpināt apliecināt, kā t. s. visas valdības pieeja attiecībā uz IAM tiek īstenota ES līmenī; tomēr apgalvo, ka šāda pieeja var būt iedarbīga tikai tad, ja arī visaugstākā līmeņa vadība izrādīs iniciatīvu un ja tiks sagatavots konkrēts plāns, lai nodrošinātu visaptverošu rīcību visā Komisijā; pauž nožēlu, ka kopš 2019. gada nav bijis viena komisāra, kas būtu atbildīgs par IAM iekšējo un ārējo īstenošanu un koordināciju, un tā rezultātā ir īstenota sadrumstalota pieeja, kas ir pretrunā politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principam; turklāt ierosina Komisijai iecelt īpašo vēstnieku IAM jautājumos, kas būtu pakļauts atbildīgajam komisāram, un tā ar ES ārējo darbību palīdzību tiktu veicināta konsekventa rīcība IAM jomā visā pasaulē;

5.  atkārtoti norāda — lai sasniegtu IAM, Programmai 2030. gadam ir nepieciešama pārliecinoša leģitimitāte sabiedrībā un patiesa politiskā pārveide, ko var panākt tikai tad, ja IAM tiek uzskatīti par iespēju iedzīvotājiem; uzsver mediju lomu šajā sakarībā; atgādina, ka IAM īstenošanas pamatā ir ieinteresēto personu strukturētas iesaistes un daudzpusēju partnerību nozīme; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2019. gadā netika atjaunotas daudzpusējās ieinteresēto personu platformas pilnvaras, un aicina to steidzami atjaunot vai izveidot jaunu mehānismu strukturētai iesaistei ar līdzsvarotu, daudzveidīgu un demokrātisku pārstāvību, kas aptvertu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kopienu organizācijas, privāto sektoru (tostarp mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un ražotāju organizācijas), arodbiedrības, kooperatīvus, akadēmiskās aprindas un pētniecības iestādes, reģionālās un vietējās iestādes un atstumtas grupas; uzsver katras no šīs ieinteresētās personas būtisko nozīmi, jo tās cieši uzrauga valdību rīcību IAM īstenošanā un tieši veicina ilgtspējīgu attīstību; aicina ciešāk iesaistīt šīs grupas un apspriesties ar tām; uzsver, ka daudzpusējai ieinteresēto personu platformai būtu sistemātiski jāsadarbojas ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam jautājumu darba grupu, lai nodrošinātu dalībvalstu patiesu līdzdalību;

6.  atzīst, ka pārskatatbildības, pārredzamības un labas pārvaldības trūkums rada būtisku negatīvu ietekmi uz Programmas 2030. gadam īstenošanu gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs, un uzsver, ka, lai paātrinātu IAM īstenošanu, ir jāveicina korupcijas apkarošana un integritāte un konsekventi jāuzrauga progress;

7.  uzsver, ka centieniem integrēt IAM visās ES iekšpolitikas un ārpolitikas jomās nebūtu jāaprobežojas vien ar to kartēšanu; atgādina, ka daudzas ES iekšpolitikas jomas ne tikai veicina IAM īstenošanu, bet tām ir arī ļoti liela ekoloģiskā, sociālā un ekonomiskā plašākā ietekme uz jaunattīstības valstīm un neaizsargātām grupām un iedzīvotājiem; tāpēc uzstāj, ka, lai panāktu turpmāku progresu globālā līmenī, jāturpina koordinēt ES iekšējās un ārējās darbības; uzsver integrētas pieejas nozīmi, kam būtu vajadzīgi sistēmiski risinājumi; atzīst spēju veidošanā gūtos panākumus, bet uzsver, ka ir jāuzlabo spēju veidošanas pasākumu saskaņošana un koordinācija visā ES;

8.  stingri mudina panākt lielāku attīstības politikas saskaņotību nozīmīgajā tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”(13), kopējā lauksaimniecības politikā, kopējā zivsaimniecības politikā, kopējā tirdzniecības politikā un Komisijas darbā kopumā; pauž nožēlu par to, ka IAM īstenošanas stratēģijas trūkums apgrūtina politikas saskaņotības panākšanu, jo nav skaidru, izmērāmu un konkrētiem laikposmiem noteiktu ES mēroga mērķu attiecībā uz visiem IAM, par kuriem būtu jāziņo; aicina ilgtspējīgu attīstību noteikt par prioritāti un integrēt visos politikas ciklos (izstrāde, īstenošana un izvērtējums), un visas tās dimensijas sistemātiski ņemt vērā ietekmes novērtējumos, kā arī prasībās attiecībā uz informācijas atklāšanu un ārējo ziņošanu; ierosina Komisijai veikt iekšējo revīziju, lai nodrošinātu ES iekšpolitikas un ārpolitikas jomu saskaņotību; uzsver, ka IAM jābūt Eiropas publiskās politikas pamatā;

9.  aicina Komisiju pieņemt ES Programmas 2030. gadam jaunu augsta līmeņa īstenošanas stratēģiju, kā to 2018. gada oktobrī pieprasīja Eiropadome, un darīt to, pamatojoties uz ES rezolūcijām un politikas direktīvām ar mērķi sasniegt IAM, ņemot vērā to, ka Programmas 2030. gadam īstenošanai ir atlikuši tikai astoņi gadi, un tāpēc ir steidzami jāīsteno pasākumi saskaņā ar Rīcības desmitgadi globālo mērķu sasniegšanai; uzskata, ka šādā stratēģijā būtu jānosaka vismaz:

aicina Parlamenta, Komisijas un Padomes priekšsēdētājus šai stratēģijai pievienot iestāžu paziņojumu, kurā tiktu atkārtoti apliecināta ES apņemšanās attiecībā uz Programmu 2030. gadam; uzsver, ka šī stratēģija būtu jāpublicē vēlākais līdz 2023. gada jūnijam, lai 2023. gada septembrī paredzētajā IAM samitā ES varētu uzņemties vadošo lomu Programmas 2030. gadam atjaunināšanā; uzsver, ka stratēģija būtu regulāri jāpārskata un jāpapildina ar koriģējošiem pasākumiem jomās, kurās progress tiek uzskatīts par apstājušos vai nepietiekamu;

10.  uzsver, ka koordinēšana Savienības iestādēs un to starpā ir priekšnoteikums ES darbības efektivitātes palielināšanai; aicina izveidot starpiestāžu darba grupu, kurā būtu Parlamenta, Komisijas un Padomes pārstāvji, lai veicinātu strukturētu dialogu par IAM; uzskata, ka darba grupai būtu jātiekas vienu reizi ceturksnī un būtu jāuzņemas atbildība par Savienības centienu IAM īstenošanas jomā koordinēšanu gan iekšēji, gan arī pasaulē; pauž pārliecību, ka Komisija regulāri informēs likumdevējus par politikas norisēm un pasākumiem, kas veikti saistībā ar IAM īstenošanu;

11.  atzinīgi vērtē to, ka IAM ir integrēti labāka regulējuma rīkkopas, tostarp paziņojuma, pamatnostādņu un pašas rīkkopas, 2021. gada pārskatīšanā, un sevišķi atzinīgi vērtē īpašo IAM īstenošanas instrumentu un attiecīgo IAM rādītāju noteikšanu dažādu veidu ietekmei;

12.  uzskata, ka jaunās visaptverošās īstenošanas stratēģijas pieņemšana būtu jābalsta uz augšupēju pieeju, pirms tam veicot IAM kartēšanu un plašu, strukturētu, iekļaujošu un jēgpilnu sabiedriskās apspriešanas procesu, ko papildinātu plāns nozīmīgai iedzīvotāju, tostarp pilsoniskās sabiedrības, attiecīgo nozaru pārstāvju un, plašākā nozīmē, privātā sektora, arodbiedrību, akadēmisko aprindu, reģionālo un vietējo iestāžu, minoritāšu un neaizsargāto grupu, informēšanai un iesaistei;

13.  aicina Komisiju gatavoties nākamajai ANO programmai laikposmam pēc 2030. gadam, izstrādājot mērķu un pasākumu plānu ar nolūku plānot nākamos ilgtspējīgas attīstības mērķus;

Uzraudzība

14.  aicina Parlamentu iecelt pastāvīgo referentu jautājumos par IAM īstenošanu, kas sadarbotos gan ar Prezidiju un visām komitejām, gan arī ar daudzpusējo ieinteresēto personu platformu; tāpat ierosina, ka katrai komitejai būtu jāieceļ deputāts, kurš būtu atbildīgs par IAM īstenošanu, un ka šiem atbildīgajiem deputātiem vienu reizi ceturksnī būtu jātiekas gan savā starpā, gan arī ar pastāvīgo referentu, lai nodrošinātu saskaņotību;

15.  uzsver, ka Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem arī ir noteikta loma, lai nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības integrēšanu procedūrās un izvairītos no viensētnieciskas pieejas; uzsver, cik svarīga ir Parlamenta līdzdalība un ieguldījums ikgadējā Augsta līmeņa politiskajā forumā ilgtspējīgas attīstības jautājumos (ALPF), kā arī to, kāda nozīme šajā sakarā varētu būt ikgadējam ziņojumam par IAM īstenošanu;

16.  apstiprina, ka labāku izpratni par ES patieso ietekmi uz progresu IAM sasniegšanā ES un pasaulē varēs iegūt tikai tad, ja tiks novērstas pašreizējās datu nepilnības, tostarp sadalītu datu trūkums, un nepilnības informācijas sistēmās, stiprinot no dažādiem avotiem iegūto statistikas datu izmantošanu un izmantojot ar jauniem paņēmieniem iegūtus datus un mākslīgo intelektu, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības noteikumus un regulējumu; uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzraudzīt progresu attiecībā uz visiem 169 apakšmērķiem; aicina ES ievērojami pastiprināt tehnisko sadarbību ar jaunattīstības valstīm, lai novērstu globālo datu trūkumu, ko rada nepietiekamas uzraudzības spējas un nesaskaņota metodika;

17.  atzinīgi vērtē Eurostat ikgadējos IAM īstenošanas uzraudzības ziņojumus; aicina katru gadu pārskatīt Eurostat IAM rādītāju kopumu, atbilstīgi 2021. gada pārskatam procesā sistemātiski iesaistot reģionālās un vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; uzsver, ka ilgtspējīgai attīstībai pēc būtības ir pārrobežu un starpnozaru raksturs; apliecina gatavību novērst IAM īstenošanas radīto negatīvo plašāko ietekmi uz citiem reģioniem; atzinīgi vērtē darbu, ko Eurostat ir uzsācis šajā nolūkā, un pirmo mēģinājumu daļēji kvantitatīvi raksturot minēto plašāko ietekmi, bet uzsver, ka šī metodika ir jāpilnveido, lai pietiekami ņemtu vērā ES globālo ietekmi(14); aicina neaprobežoties ar pašlaik noteiktajiem maksimāli sešiem rādītājiem, bet katram mērķim noteikto rādītāju skaitu palielināt, lai tā ņemtu vērā ES ārējo darbību, Eiropas piegādes un vērtības ķēdes un ES patēriņa plašāko ietekmi;

18.  uzsver, ka ir jāīsteno Padomes 2019. gada 24. oktobra secinājumi par labklājības ekonomiku, un šajā sakarībā aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt ES astotajā vides rīcības programmā paredzēto informācijas paneli un rādītāju kopumu “Ne tikai IKP”, kur politikas izstrādes centrā būtu cilvēki un viņu labklājība; aicina Komisiju apsvērt iespēju IAM īstenošanas uzraudzības sistēmā iekļaut alternatīvus progresa rādītājus, piemēram, sociālā progresa rādītāju;

19.  uzsver, ka attiecībā uz katra IAM sasniegšanu ES būtu jānosaka minimālais datu un statistikas sadalījuma līmenis atbilstīgi globālajam IAM uzraudzības satvaram, vajadzības gadījumā aptverot ģeogrāfisko atrašanās vietu, dzimumu, seksuālo orientāciju, ienākumu līmeni, vecumu, rasi, etnisko izcelsmi, migrācijas statusu, invaliditāti un citas pazīmes un ņemot vērā uz cilvēktiesībām balstītas datu pieejas principus; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu noteikt rādītājus nevienlīdzības izvērtēšanai šajā sakarībā; aicina Eurostat veikt visus sagatavošanās darbus, kas vajadzīgi, lai šādu iedalījuma pakāpi izmantotu turpmākajos uzraudzības ziņojumos, atbilstīgi pamatnostādnēm un prioritātēm, ko noteikusi Aģentūru un ekspertu grupa IAM rādītāju jautājumos un kas pielāgotas ES situācijai;

20.  atgādina, ka brīvprātīgi valstu pārskati ir galvenais pārskatatbildības instruments Programmā 2030. gadam; atgādina par valstu pārskatu būtisko nozīmi, lai varētu noteikt neatbilstības kompromisus starp IAM un izveidot iteratīvu politikas pielāgošanas procesu, ņemot vērā progresu mērķu īstenošanā; mudina ES dalībvalstis iesniegt brīvprātīgos valstu pārskatus un jēgpilni ņemt vērā un īstenot šajā sakarā sniegtos ieteikumus; aicina Komisiju 2023. gada ALPF un pēc tam katru gadu iesniegt ES brīvprātīgo pārskatu un censties panākt turpmāku valstu brīvprātīgo pārskatu standartizāciju, pievēršot uzmanību katrai ES ekskluzīvajai un dalītajai kompetencei, kā arī ietverot novērtējumu par ES un tās dalībvalstu kopējo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz IAM sasniegšanu globālā mērogā; uzskata, ka šādam pārskatam būtu jābalstās uz pārskatītu IAM rādītāju kopumu un tajā būtu jāietver iekšējās prioritātes, diplomātija un starptautiska rīcība, lai atjaunotu un aizsargātu globālos kopresursus un risinātu ES iekšpolitikas starptautisko plašāko ietekmi, kā arī ES rīcības pozitīvos un negatīvos aspektus;

21.  atzīst to, cik liela nozīme katra atsevišķa IAM īstenošanā ir brīvprātīgiem vietējiem pārskatiem un brīvprātīgiem vietējo iestāžu pārskatiem; aicina Komisiju pirms 2023. gada IAM samita apspriesties ar Parlamentu un informēt to par ES brīvprātīgo pārskatu; uzsver, ka ir jāizstrādā regulārs pārskats par IAM īstenošanu reģionālā un vietējā līmenī ES; šai sakarā atzinīgi vērtē ANO Iedzīvotāju apmetņu programmas darbu; mudina tālāk izvērst ANO iniciatīvu “IAM lokalizēšana”, lai paātrinātu un paplašinātu centienus līdz 2030. gadam sasniegt IAM; atzinīgi vērtē Kopīgā pētniecības centra darbu saistībā ar Programmas 2030. gadam lokalizāciju un Eiropas rokasgrāmatu par IAM brīvprātīgiem vietējiem pārskatiem, kurā iekļauti noderīgi oficiāli un eksperimentāli rādītāji nolūkā izveidot efektīvu vietējo IAM īstenošanas uzraudzības sistēmu, un kura īpaši paredzēta Eiropas pilsētām; atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta ierosināto izmēģinājuma projektu “IAM īstenošanas uzraudzība ES reģionos — datu nepilnību novēršana” ar mērķi noteikt un pārbaudīt saskaņotu rādītāju kopumu ES reģioniem nolūkā uzraudzīt IAM īstenošanu un gatavoties sistemātiskam pārskatīšanas procesam ES reģionos;

22.  aicina Komisiju ikgadējā uzrunā par stāvokli Savienībā izvērtēt panākto progresu un Eurostat ikgadējā IAM uzraudzības ziņojuma konstatējumus; sagaida, ka Komisijas ikgadējā darba programmā prioritārā kārtā tiks iekļauti IAM, tostarp konkrēti priekšlikumi leģislatīvām un neleģislatīvām iniciatīvām ar mērķi veicināt to īstenošanu, un ka IAM tiks pilnībā iekļauti Komisijas ikgadējās darba programmas virzienos;

23.  atzīst, cik svarīga ir privātā sektora ziņošanas nozīme IAM īstenošanai; uzsver, ka korporatīvie ilgtspējas ziņojumi un pienācīgas rūpības pienākums, ja attiecībā uz tiem tiek veiktas attiecīgās revīzijas, var būt nozīmīgs satvars, lai veicinātu lielāku atbildību privātajā sektorā attiecībā uz uzņēmumu sociālo un vidisko ietekmi un to devumu IAM sasniegšanā; mudina visus sabiedrības pārstāvjus, tostarp privātās struktūras, regulāri sniegt brīvprātīgus ziņojumus par IAM īstenošanu;

24.  aicina Komisiju izveidot tiešsaistes forumu paraugprakses apmaiņai saistībā ar vietējā līmeņa IAM īstenošanas iniciatīvām, forumu organizējot atbilstīgi attiecīgam IAM; ierosina popularizēt šo forumu, īstenojot ES ārējās un iekšējās darbības saistībā ar IAM īstenošanu;

Budžets un finanses

25.  uzsver, ka ES budžets kopā ar NextGenerationEU atveseļošanas pasākumu kopumu ir būtisks instruments IAM īstenošanā, ņemot vērā to 1,8 triljonu EUR lielo kopējo apmēru, ilgtermiņa tvērumu un starptautisko dimensiju(15);

26.  ar bažām norāda, ka valsts parāds pasaules dienvidu valstīs bija sasniedzis nepieredzētu līmeni jau pirms Covid-19 krīzes, kā rezultātā arvien lielāka daļa no valsts budžeta tika novirzīta ārējo parādu apkalpošanai, kas ietekmēja valdību spēju pienācīgi finansēt un sniegt pamata sabiedriskos pakalpojumus; brīdina, ka pašreizējā krīze ir vēl vairāk padziļinājusi līdzšinējās parāda problēmas; aicina ANO aizgādībā izveidot daudzpusēju mehānismu parādu pārvaldībai, lai risinātu parādu krīzi jaunattīstības valstīs un risinātu ar Programmu 2030. gadam saistītās finansēšanas prasības;

27.  uzsver, ka ir svarīgi precīzi un visaptveroši novērtēt ES ieguldījumu IAM īstenošanā, jo tas ir būtisks nosacījums nolūkā panākt politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai; atzinīgi vērtē Komisijas oficiālās attīstības palīdzības (OAP) izdevumu mērķus attiecībā uz konkrētiem IAM un centienus sekot līdzi ES budžeta izdevumiem klimata, biodaudzveidības, gaisa tīrības, migrācijas un dzimumu līdztiesības jomā(16); atzinīgi vērtē to, ka vairākās politikas jomās, tostarp attīstības sadarbības jomā, tiek ieviestas sistēmas ziņošanai par IAM īstenošanu; tomēr pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Komisijas 2020. gada novembrī pausto apņemšanos, nav panākts pietiekams progress, lai izsekotu ar IAM saistītos resursus un izdevumus kopumā, izņemot ārējās darbības jomu, kā norādīts Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada pārskatā, un lai izsekotu izdevumu neatbilstības, kas kavē ES un trešo valstu spēju sasniegt IAM, jo īpaši lauksaimniecības jomā; tādēļ uzstāj, ka ir nepieciešama visaptveroša IAM izdevumu izsekošana, izmantojot īpašas metodes, piemēram, attiecībā uz nevienlīdzību (10. IAM) un tās stratēģisko nozīmi visu IAM īstenošanā; atkārtoti norāda, ka šai sakarā nepietiks ar kartēšanu, kas tiek veikta ES budžeta pārvaldības un izpildes ikgadējā ziņojuma sagatavošanas ietvaros; ar bažām norāda, ka pēdējo gadu laikā OAP koncesijas līmenis jaunattīstības valstīm kopumā un jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm ir pakāpeniski samazinājies, un aicina ES sasniegt mērķi vismaz 20 % no OAP piešķirt cilvēces attīstībai, kas ir būtisks instruments IAM sasniegšanai; uzsver, ka līdzekļu devējiem par prioritāti jānosaka dotāciju finansējums, it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, ņemot vērā to neilgtspējīgo parādu slogu; aicina Komisiju stiprināt esošos finansēšanas instrumentus, lai līdz 2030. gadam panāktu neto nulles emisiju līmeni Eiropas darbībās un piegādes ķēdēs;

28.  uzsver, ka jāfinansē mācības MVU spēju veidošanas jomā, lai tie iegūtu zināšanas par IAM īstenošanu savā ikdienas darbībā;

29.  atzinīgi vērtē centienus visaptverošā veidā integrēt IAM Eiropas pusgada sistēmā, tostarp izmantojot ikgadējos ilgtspējīgas izaugsmes pētījumus un integrējot Eurostat ikgadējos IAM īstenošanas uzraudzības ziņojumus Eiropas pusgada pavasara ieteikumu kopumā; atkārtoti pauž atbalstu biodaudzveidības rādītāju iekļaušanai Eiropas pusgadā; aicina dalībvalstis noteikt augstākus mērķus attiecībā uz to darbībām saistībā ar Programmas 2030. gadam īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka IAM ir piešķirta galvenā nozīme rudens ieteikumu kopumā, it īpaši ieteikumu dalībvalstīm īstenot stratēģiju “Ne tikai IKP”, lai pilnībā integrētu IAM savos valsts pasākumos; aicina Komisiju turpināt Eiropas pusgada reformu, lai līdzsvarotu ekonomiskās, sociālās un vides prioritātes nolūkā panākt ilglaicīgas, sociālas, vidiskas un ekonomiskas pārmaiņas un uzlabotu Programmas 2030. gadam, Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas zaļā kursa integrēšanu visos līmeņos, pilnībā iesaistot vietējās un reģionālās iestādes un papildinot reformas un ieguldījumus dalībvalstīs; uzskata, ka šādai reformai būtu jānodrošina tas, ka Eiropas IAM politikas koordinēšana nevis noved pie Eiropas pusgadam paralēla politikas procesa, bet gan veido integrētu un saskaņotu pieeju, kas balstās uz jaunu ilgtspējīgas attīstības paktu; sagaida, ka Eiropas pusgada process stiprinās dalībvalstu spējas uzraudzīt progresu IAM īstenošanā;

30.  atbalsta Eiropas zaļo kursu; aicina labāk izprast IAM sinerģisko lomu klimata pārmaiņu risināšanā un šajā kontekstā uzsver IAM un it īpaši 13. IAM praktisko nozīmi un iespēju strādāt ar mērķi panākt kompromisus un politikas saskaņotību IAM satvarā;

31.  prasa visaptveroši kartēt ES politikas virzienu, programmu un fondu finansējumu, kas pastiprināts ar NextGenerationEU papildu finansējumu, lai radītu videi draudzīgāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu, tostarp kartēt, vai investīcijas un strukturālās reformas, kas tiek īstenotas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, ir saskaņotas ar Programmas 2030. gadam mērķiem un veicina to sasniegšanu; aicina nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietvaros pilnībā īstenot klimatrīcības apsekošanas metodiku un principu ”nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā arī īstenot sociālās un demogrāfiskās prioritātes, kas noteiktas IAM un Eiropas sociālo tiesību pīlārā;

32.  uzsver, ka publiskais un privātais finansējums ir jāsaskaņo ar IAM; mudina Komisiju iekļaut Programmu 2030. gadam ekonomikas un finanšu politikas virzienos un tiesību aktos; aicina ES un tās dalībvalstis, ņemot vērā to, ka OAP resursi joprojām ir ierobežoti, finansējuma apvienošanas darbības koncentrēt uz tām jomām, kurās var radīt pievienoto vērtību vietējai ekonomikai; aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt lielāku prioritāti partnerībām ar vismazāk attīstīto valstu vietējiem uzņēmumiem, kuri īsteno ilgtspējīgus un iekļaujošus uzņēmējdarbības modeļus;

33.  uzsver, cik svarīgi ir publiskajam un privātajam sektoram sadarboties, lai veicinātu un finansētu ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka finanšu iestādēm ir jānosaka un jāpieņem stratēģijas un mērķi, lai finanšu portfeļus saskaņotu ar IAM, un regulāri jāziņo par sasniegto; aicina padziļināti apspriesties un sadarboties ar privāto sektoru, lai veicinātu privāto finansējumu un sekmētu ikgadējo IAM darba pamatnostādņu izstrādi mikrouzņēmumiem un MVU, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; aicina ES un tās dalībvalstis, jo īpaši saistībā ar bažām par parāda atmaksājamību, pieņemt piesardzīgu pieeju attiecībā uz apvienoto finansējumu un nodrošināt, ka viss finansējums, kas mobilizēts, apvienojot finansējumu, atbilst attīstības efektivitātes, ilgtspējas un ESAO Attīstības palīdzības komitejas apvienotā finansējuma principiem;

34.  norāda, ka ES joprojām nav izstrādāts plāns IAM finansēšanai; mudina Komisiju steidzami izstrādāt šādu plānu, ņemot vērā, ka pēc Covid-19 pandēmijas aplēstais ikgadējais IAM finansējuma deficīts ir 3,7 triljoni ASV dolāru(17); uzsver, ka šāda plāna, tostarp skaidri definētu, kvantitatīvi nosakāmu mērķrādītāju, trūkums liedz visaptveroši sekot līdzi ES budžeta izdevumiem saistībā ar IAM;

35.  aicina ES īstenot ar IAM saistīto solījumu veikt ieguldījumu bēgļu un migrantu izglītībā un apmācībā, lai nodrošinātu, ka viņi var realizēt savu potenciālu uzņēmējvalsts kopienās un ekonomikā;

36.  pieņem zināšanai Padomes 2021. gada 14. jūnija secinājumos izklāstītās izmaiņas Eiropas finanšu arhitektūrā attīstībai (EFAD); aicina Komisiju jaunās EFAD centrā izvirzīt Programmas 2030. gadam īstenošanu, lai tā būtu iedarbīgāka, efektīvāka, koordinētāka un iekļaujošāka; uzsver, ka pilnībā funkcionālai EFAD ir potenciāls pilnībā nodrošināt trūkstošo globālo finansējumu IAM īstenošanai; aicina Eiropas Investīciju banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, valstu attīstības bankas un citus mazos un vidējos finanšu dalībniekus ciešāk sadarboties un saskaņot savu darbību, īpašu uzmanību pievēršot ieguldījumu projektiem, kuru vērtība nepārsniedz 5 miljonus EUR, lai panāktu lielāku ietekmi uz IAM īstenošanu; aicina Komisiju izstrādāt vienotu satvaru un pamatnostādnes par ES finansējuma drošināšanu ilgtspējas aspektā, izmantojot Eiropas komandas pieeju, lai nodrošinātu Eiropas attīstības politikas efektivitāti un lietderību; aicina izmantot Eiropas komandas pieeju, lai nodrošinātu ciešu koordinēšanu starp ES un tās dalībvalstīm Programmas 2030. gadam īstenošanā; aicina ES uzņemties vadošo lomu atbilstīgu finanšu resursu mobilizēšanai no attīstītajām valstīm, lai atbalstītu ar IAM saistītās pārmaiņas un visneaizsargātāko valstu steidzamo vajadzību pielāgoties klimata pārmaiņām; aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunā EFAD mērķis ir atjaunot daudzpusējo oficiālo finanšu sistēmu (MSOF) ar mērķi izbeigt neilgtspējīgu aizdevumu izsniegšanu dažām valstīm, kas nav MSOF valstis;

37.  uzsver, ka šajā kritiskajā desmitgadē ir steidzami jānosaka augstāki mērķi un jāveicina darbības saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu, pielāgošanos tām un finansējumu, lai novērstu atšķirības starp dalībvalstīm vides jautājumos;

38.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt centienus sasniegt IAM, un atkārtoti norāda, ka pat budžeta ierobežojumu laikā izglītība joprojām ir pamattiesības un būtisks ieguldījums, kas rada visu IAM sasniegšanai labvēlīgus apstākļus, un uzsver ES svarīgo lomu, sniedzot humāno palīdzību un stiprinot partnerības ar dažādām pasaules daļām, tostarp ar Āfriku;

39.  uzsver, ka izglītībai, kultūrai, sportam un attiecīgajām ES programmām šajās jomās ir būtiska nozīme IAM sasniegšanā, un aicina stiprināt to starptautisko dimensiju, vienlaikus atzīstot cilvēku savstarpējās diplomātijas spēku;

40.  uzsver 4.1. IAM nozīmi, kura mērķis ir nodrošināt visiem bezmaksas kvalitatīvu 12 gadu ilgu pamatizglītības un vidējās izglītības ciklu; atgādina, ka pašreizējais valdību izdevumu līmenis valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem ir nepietiekams IAM sasniegšanai; atgādina, ka ārējais finansējums ir ļoti svarīgs pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju izglītības iespēju atbalstīšanai; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt attīstības palīdzību, lai sasniegtu mērķi nodrošināt vispārēju piekļuvi izglītībai, un šim nolūkam izmantot ES budžeta atbalstu, kas ir pierādījis savu efektivitāti izglītības jomā;

41.  mudina pasaules līderus par tiesībām, kas izriet no pamattiesībām uz izglītību, uzskatīt arī savienojamību un piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, piemēram, piekļuvi cenas ziņā pieejamam un kvalitatīvam tīklam;

42.  aicina Komisiju koordinēt dalībvalstu darbu un atbalstīt tās ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un paraugprakses apmaiņu, lai uzlabotu to izglītības sistēmu kvalitāti un iekļautību un novērstu dzimumu un sociālekonomiskās atšķirības pamatprasmju apguvē un dabaszinātņu, tehnoloģiju, mākslas, inženierzinātņu un matemātikas apguvē saskaņā ar redzējumu par Eiropas izglītības telpu, ES zaļo un digitālo pārkārtošanos un 4. IAM;

43.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas ilgtspējas kompetences satvaru GreenComp, lai izstrādātu sistemātisku pieeju uz ilgtspēju orientēta domāšanas veida attīstīšanai dažādās vecuma grupās un izglītības līmeņos, apvienojot piemērotību vietēja, reģionāla un valsts mēroga apstākļiem ar saskaņotu pieeju Eiropas izglītības telpā; atkārtoti aicina dalībvalstis līdz 2025. gadam pabeigt Eiropas izglītības telpas izveidi, izprotot to kā būtisku starpposma soli virzībā uz 4. IAM noteikto mērķu sasniegšanu;

44.  mudina veidot kontaktus starp neformālās un formālās izglītības nozarēm, lai izveidotu profesionālās mācīšanās kopienas, kuru nolūks būtu atbalstīt skolotājus, kas ievieš jauninājumus pedagoģiskajā praksē, veicina daudzpusīgu prasmju attīstību, palīdz veidot skolēnu līdzatbildību un veicina viņu emocionālo inteliģenci un noturību, kad nākas saskarties ar bailēm un neskaidrībām; vērš uzmanību uz tautas sporta un kultūras apvienību pieredzi šajā jomā;

45.  uzstāj, ka izglītības iestādēm ir jāveic ieguldījumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, izmantojot modernu infrastruktūru, digitalizācijas procesus un saiknes ar zinību triādi, kas saskaņotu šo nozari ar vides un sociālās ilgtspējas mērķiem un ļautu tai nodrošināt alternatīvus ceļus prasmju attīstībai, kas sekmētu IAM īstenošanu;

46.  atgādina pedagogiem par agrīnās bērnības izglītības būtisko lomu, ieaudzinot maziem bērniem attieksmi un vērtības, kas veicina ilgtspējīgas domāšanas attīstību, un iesaistot viņu ģimenes tādu rīcības veidu apsvēršanā, kas arī viņiem pašiem ļautu veicināt ilgtspējību gan kā indivīdiem, gan kā kopienai;

47.  atbalsta jauniešu uzņēmējdarbību kā mehānismu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ES un ārpus tās, izmantojot tādus Eiropas instrumentus kā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem un Izglītības un izpratnes veicināšanas attīstības jomā programmu, ņemot vērā to potenciālu uzlabot nodarbinātības līmeni, nodrošināt pienācīgus iztikas līdzekļus neaizsargātām grupām un izstrādāt inovatīvus risinājumus;

48.  pauž nožēlu par to, ka ES nav sasniegusi trīs no četriem 2020. gada 14. IAM (“Dzīvība ūdenī”) mērķiem; pauž nožēlu arī par to, ka Eiropas Revīzijas palāta 2020. gadā konstatēja, ka, lai gan bija izveidots satvars jūras vides aizsardzībai, ES darbību rezultātā nav izdevies atjaunot nedz labu jūras ūdeņu vides stāvokli, nedz arī ilgtspējīgu zvejas līmeni jūrās; aicina Komisiju tās paredzētajā zvejas resursu saglabāšanas un jūras ekosistēmu aizsardzības rīcības plānā, kā arī plānotajās darbībās saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju ņemt vērā Revīzijas palātas ziņojumā izklāstītos konstatējumus un īstenot tajā sniegtos ieteikumus;

49.  atgādina, ka klimata krīze un krīzes biodaudzveidības jomā ir savstarpēji saistītas un jārisina saskaņoti un vienlaicīgi; uzsver, ka steidzami jānosaka saistoši dabas atjaunošanas mērķi, lai novērstu ievērojamo biodaudzveidības zudumu ES un īstenotu 14. un 15. IAM nolūkā palīdzēt novērst klimata krīzi un stiprināt noturību; šajā sakarībā pauž nožēlu par kavēšanos saistībā ar priekšlikumu ES tiesību aktam par dabas atjaunošanu un aicina to drīzumā publicēt;

50.  uzsver 17. IAM (Partnerība mērķu sasniegšanai) nozīmi; saistībā ar globālajām partnerībām un spēju veidošanu norāda, ka būtiska nozīme ir atvērtu avotu iniciatīvām, piemēram, iekšējo attīstības mērķu iniciatīvu, kuru nolūks ir izglītot un iedvesmot cilvēkus un nodrošināt viņiem pilnvērtīgas iespējas kļūt par pozitīvu pārmaiņu virzītājspēku sabiedrībā, tādējādi paātrinot progresu IAM īstenošanā;

Daudzpusējā sadarbība

51.  uzstāj, ka ES un tās partneriem turpmākajos astoņos gados būs nepieciešama atjaunota globālā politiskā iesaiste un intensīvāka daudzpusēja sadarbība, lai panāktu nozīmīgu progresu; aicina līdz 2023. gada IAM samitam, kas iezīmēs Programmas 2030. gadam īstenošanas perioda vidu, uzņemties uz rīcību orientētas saistības attiecībā uz IAM; atgādina, ka ES kā veiksmīgākais integrācijas projekts pasaulē ar sekmīgu multilaterālisma veicināšanas un globālu standartu noteikšanas pieredzi ir ārkārtīgi labvēlīgā pozīcijā, lai paātrinātu virzību uz 17. IAM (“Partnerība mērķu sasniegšanai”); tādēļ aicina ES 2022. gada ALPF un 2023. gada IAM samitā uzņemties vadošo lomu šīs politiskās pārveides definēšanā; rosina Komisijas priekšsēdētājai aktīvi iesaistīties ikvienā augsta līmeņa politiskajā forumā;

52.  pauž satraukumu par to, ka biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudums apdraudēs progresu aptuveni 80 % novērtēto IAM mērķrādītāju sasniegšanā; atgādina, ka ekoloģiskā atjaunošana ir izšķiroši svarīga, lai īstenotu pieeju “Viena veselība”; prasa ES risināt biodaudzveidības izzušanas pamatcēloņus un integrēt resursu saglabāšanas, atjaunošanas un ilgtspējīgas izmantošanas pienākumu plašākā attīstības politikas spektrā;

53.  uzsver, ka starptautiskie tiesību akti laika gaitā ir mainīti, ietverot tādus jaunus jēdzienus kā cilvēces kopīgais mantojums, ilgtspējīga attīstība un nākamās paaudzes, bet nav pastāvīga starptautiska mehānisma, ar ko uzraudzīt un novērst kaitējumu videi un vides postījumus, kas maina globālos kopresursus vai ekosistēmu pakalpojumus;

54.  uzsver, ka ar lielākajām problēmām IAM sasniegšanas ziņā Eiropa saskaras tādās jomās kā ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, pieejama un tīra enerģija, lauksaimniecība, klimats un biodaudzveidība (2., 12., 13., 14. un 15. IAM); aicina Komisiju, gatavojoties ANO Okeānu konferencei Lisabonā, kas notiks 2022. gada jūnijā, un ALPF 2022. gada jūlijā, izstrādāt pamatīgu salīdzinošu analīzi par 6. IAM (“Tīrs ūdens un sanitārija”) un 14. IAM (“Dzīvība ūdenī”), jo šobrīd nav iespējams aprēķināt tendences tāpēc, ka nepietiek salīdzināmu datu par pēdējiem pieciem gadiem; aicina Komisiju uzsvērt ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa nepieciešamību, it īpaši saistībā ar patērētāju izpratni par viņu patēriņa paradumu būtisko ietekmi uz IAM; uzsver, ka paraugprakses apmaiņa ar partnervalstīm var sniegt ES un tās dalībvalstīm nozīmīgas zināšanas par atsevišķām iniciatīvām un pasākumiem, ko var veikt, lai sasniegtu „Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķus, un ka arī ES var dalīties pieredzē un paraugpraksē ar partnervalstīm; uzskata, ka, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi cita starpā uz pārtikas nozari, dažu IAM, it īpaši 1., 2. un 10. IAM, īstenošanā progress var ne tikai palēnināties, bet arī var tikt zaudēti līdzšinējie sasniegumi; pauž īpašas bažas par pārtikas cenu pieaugumu, to ietekmi uz vismazāk attīstītajām valstīm un no tā izrietošo nabadzības, pārtikas nedrošības, nepietiekama uztura un bada pieaugumu;

55.  atgādina, ka klimata pārmaiņas radīs arvien lielāku spiedienu uz pārtikas ražošanu un pieejamību, it īpaši neaizsargātākos reģionos, apdraudot nodrošinātību ar pārtiku un uzturu; uzsver secinājumus, kas izklāstīti IPCC 2022. gada ziņojumā, proti, ka globālā sasilšana pakāpeniski pasliktinās augsnes veselību un ekosistēmu pakalpojumus, kas apdraudēs pārtikas nozares ražīgumu daudzos reģionos gan uz sauszemes, gan arī okeānos; mudina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk pilnībā pildīt savas starptautiskās saistības un pienākumus klimata un biodaudzveidības un Eiropas zaļā kursa jomā, tostarp saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, jo īpaši ņemot vērā to, ka pandēmijas izraisītā krīze un karš Ukrainā ir izgaismojuši jaunattīstības valstu neaizsargātību pret traucējumiem globālajā pārtikas tirgū;

56.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot Programmu 2030. gadam, lai panāktu pozitīvu plašāko ietekmi, jo īpaši pasaules dienvidu valstīs, un uzsāktu starptautisko partnerību pozitīvas mijiedarbes ciklu; uzsver ārējās dimensijas nozīmi, jo ES nodrošina tikai 19 % no globālās ekonomikas snieguma, un ES dzīvo tikai 5,6 % pasaules iedzīvotāju, turklāt abi rādītāji samazinās; norāda, ka 10. IAM sasniegšanai ir stratēģiska nozīme, kas ļaus mūsu partneriem pašiem virzīties uz ilgtspējīgu attīstību;

57.  uzsver, ka vismaz 85 % no visām jaunajām ārējām darbībām, kas īstenotas ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” starpniecību, dzimumu līdztiesība būs jāiekļauj kā nozīmīgs vai galvenais mērķis, kā noteikts ESAO Attīstības palīdzības komitejas izstrādātajā dzimumu līdztiesības politikas rādītājā, un vismaz 5 % no šādiem pasākumiem galvenajam mērķim jābūt dzimumu līdztiesībai un sieviešu un meiteņu tiesībām un iespēju nodrošināšanai viņām; atkārtoti norāda, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam un dalībvalstīm seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības būtu jāatzīst par prioritāti ES plānošanas, tostarp kopīgas plānošanas, procesos; uzstāj, ka ātri un pilnībā ir jāīsteno ES vides rīcības programmā laikposmam līdz 2030. gadam paredzētā prasība integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visās klimata un vides politikas jomās, tostarp dzimumperspektīvu integrējot visos politikas veidošanas posmos;

58.  aicina attiecīgi Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis 2022. gadā gaidāmajā ALPF iepazīstināt ar būtiskākajiem rezultātiem, kas sasniegti, īstenojot piecus prioritāros IAM, proti 4. IAM (“Kvalitatīva izglītība”), 5. IAM (“Dzimumu līdztiesība”), 14. IAM (“Dzīvība ūdenī”), 15. IAM (“Dzīvība uz zemes”) un 17. IAM (“Partnerība mērķu sasniegšanai”); uzsver, cik svarīga ir Parlamenta aktīva līdzdalība ALPF, savukārt Parlamenta pārstāvjiem vajadzētu būt ES delegācijas neatņemamai daļai; tāpēc sagaida, ka Parlamenta pārstāvjiem tiks ļauts piedalīties ES koordinēšanas sanāksmēs, kā arī tiks nodrošināta piekļuve dokumentiem samita laikā;

o
o   o

59.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV C 210, 30.6.2017, 1. lpp. (2) OV C 210, 30.6.2017, 1. lpp. (3) OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0099. (5) OV C 456, 10.11.2021., 191. lpp. (6) OV C 23, 21.1.2021., 130. lpp. (7) OV C 289, 9.8.2016, 5. lpp. (8) OV C 334, 19.9.2018., 151. lpp. (9) OV C 67, 8.2.2022., 25. lpp. (10) OV C 76, 28.2.2018., 45. lpp. (11) OV C 474, 24.11.2021., 91. lpp. (12) OV C 440, 6.12.2018., 14. lpp. (13) COM(2021)0550. (14) Eurostat, Eiropas Komisija, “EU SDG Indicator set 2021 – Result of the review in preparation of the 2021” (“ES IAM rādītāju kopums 2021. Pārskatīšanas rezultāts, sagatavojot ES IAM uzraudzības ziņojuma 2021. gada izdevumu”), 2021. gads. (15) Budžeta jautājumu politikas departaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Budžeta kontroles komitejas uzdevumā, “The Sustainable Development Goals in the EU budget” (“Ilgtspējīgas attīstības mērķi ES budžetā”), 2021. gads. (16) Budžeta jautājumu politikas departaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Budžeta kontroles komitejas uzdevumā, “Budgetary control of the Sustainable Development Goals in the EU budget – What measures are in place to ensure effective implementation?” (“Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai izmantoto ES budžeta līdzekļu kontrole. Kādi pasākumi ir ieviesti, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu?”), 2021. gads. (17) ESAO, “Global Outlook on Financing for Sustainable Development 2021 – A New Way to Invest for People and Planet” (“Globālais 2021. gada pārskats par ilgtspējīgas attīstības finansēšanu — jauns veids, kā ieguldīt iedzīvotāju un planētas labā”), Parīze, 2020.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu (2021/2251(INI))

P9_TA(2022)0264 A9-0171/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu(1) (ANM regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(2) (Tiesiskuma nosacījumu regula),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par Parlamenta tiesībām uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par Parlamenta viedokli attiecībā uz Komisijas un Padomes pašlaik īstenoto valsts atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu(4),

–  ņemot vērā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu(5), un 2022. gada 19. maija rezolūciju par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā — ES rīcībspējas pastiprināšana(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par tiesiskumu un Polijas valsts ekonomikas atveseļošanas plāna iespējamo apstiprināšanu (ANM)(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģēto regulu (ES) 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģēto regulu (ES) 2021/2105, ar kuru, nosakot metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu(9),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 20. oktobra atzinumu par 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. novembra paziņojumu "2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums" (COM(2021)0740),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. novembra paziņojumu par 2022. gada budžeta plāna projektiem: kopējais novērtējums (COM(2021)0900),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2021. gada 24. novembra darba dokumentu "Eurozonas ekonomikas analīze", kas pievienots dokumentam "Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku" (SWD(2021)0362),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2021. gada 1. decembra atzinumu par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu(11),

–  ņemot vērā Komisijas pirmo ikgadējo ziņojumu par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu (COM(2022)0075), ko publicēja 2022. gada 1. martā,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumu "REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai" (COM(2022)0108),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas un Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes (CEMR) kopīgo analīzi par pašvaldību, pilsētu un reģionu iesaistīšanu valsts atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un 2022. gada 27. aprīlī notikušās šo iestāžu mērķtiecīgās apspriešanās ar nosaukumu "Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana: vietējo un reģionālo iestāžu perspektīva" rezultātus,

–  ņemot vērā 2022. gada 10. marta rezolūciju par tiesiskumu un Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma sekām(12) un 2022. gada 5. maija rezolūciju par uzklausīšanām par Poliju un Ungāriju, kas notiek saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. panta 1. punktu(13),

–  ņemot vērā atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu un tā tematisko analīzi, kā arī prezentācijas Parlamentam(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 12. februāra paziņojumu "Tehniskie norādījumi par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu" (C(2021)1054),

–  ņemot vērā izpētes dienestu analīzes un informatīvos ziņojumus par ANM(15),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0171/2022),

A.  tā kā Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir NextGenerationEU (NGEU) stimulu kopuma galvenais elements;

B.  tā kā dotācijas un aizdevumi 672,5 miljardu EUR vērtībā ir pieejami, lai finansētu valstu pasākumus, kas paredzēti Covid-19 pandēmijas ("pandēmija") ekonomisko un sociālo seku mazināšanai; tā kā Parlaments sākotnēji atbalstīja lielākas dotāciju daļas piešķiršanu ANM;

C.  tā kā ANM finansējums atbalsta nozīmīgas politikas jomas, piemēram, zaļo pārkārtošanos, digitalizāciju, ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju, iestāžu noturību un krīžgatavību, kā arī bērnus un jauniešus, ieskaitot izglītību un prasmes;

D.  tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir licis ES piemērot iepriekš nepieredzētas ekonomiskās sankcijas; tā kā Krievijas radītā konflikta dēļ liels skaits Ukrainas pilsoņu ir pametuši Ukrainu un devušies uz ES, kur arī apmetušies; tā kā šis militārais iebrukums radīs ekonomiskas un sociālās sekas Eiropas kontinentā, it sevišķi Austrumeiropas valstīs, arī saistībā ar steidzamo nepieciešamību samazināt enerģētisko atkarību no importētām fosilajām degvielām;

E.  tā kā ES saskaras ar grūtībām piekļūt dažām kritiski svarīgām izejvielām, kas var ietekmēt ANM īstenošanu;

F.  tā kā pandēmija ir postoši ietekmējusi Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko un sociālo stāvokli; tā kā pandēmijas laikā ES ekonomika piedzīvoja ievērojamu lejupslīdi; tā kā pandēmija skāra ES uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kā arī to ražīgumu un spēju radīt darbavietas, negatīvi ietekmējot ES izaugsmi un konkurētspēju; tā kā ES vienotais tirgus ir galvenais izaugsmes virzītājspēks ES un tas būtu jānostiprina un jāaizsargā no pandēmijas negatīvās ietekmes, vienlaikus veicinot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā; tā kā dažās valstīs pandēmijas laikā atkal bija vērojams bezdarba pieaugums virs vidējā līmeņa; tā kā šī tendence vairāk apdraud sievietes, jauniešus, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un lielas ģimenes; tā kā ES veselības aprūpes nozares potenciāls pandēmijas laikā tika gandrīz izsmelts un tās noturība tika nopietni pārbaudīta un ietekmēta; tā kā jauniešu bezdarba līmenis joprojām pārsniedz vispārējo bezdarba līmeni; tā kā palielinās jauniešu nabadzības un sociālās atstumtības risks, kā arī ievērojami pieaug risks viņu turpmākai iesaistei darba tirgū;

G.  tā kā digitālo prasmju pastāvīga attīstīšana, kā arī prasmju ar ekonomikas potenciālu, piemēram, zaļo vai uzņēmējdarbības prasmju, attīstīšana ir konkurētspējīga, veselīga, iekļaujoša un uz nākotni vērsta Eiropas darba tirgus pamatnosacījums, kam būtu jānodrošina ikviena eiropieša iespējas piekļūt kvalitatīvām darbvietām; tā kā tas attiecas arī uz profesionālo izglītību, arodprasmēm un dzīves prasmēm; tā kā, lai efektīvi izmantotu savu cilvēkkapitālu, ES ir jāpārvar visu veidu prasmju neatbilstība; tā kā visiem vajadzētu būt pieejamai piekļuvei pienācīgai digitālajai infrastruktūrai un digitālo prasmju apmācībai, lai nepalielinātu cilvēku digitālo prasmju atšķirības un izglītības sistēmā un darba tirgū visiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas;

H.  tā kā, lai valsts atveseļošanas un noturības plāni (VANP) būtu tiesīgi saņemt finansējumu, tiem ir jāietver reformas un ieguldījumi, kas ietilpst ANM regulas sešu pīlāru darbības jomā, un jāievēro vispārējie un konkrētie mērķi, horizontālie principi un 11 novērtējuma kritēriji, kā noteikts ANM regulā;

I.  tā kā dialogam un pārredzamībai starp ES iestādēm un dalībvalstīm ir izšķiroša nozīme ANM optimālā īstenošanā;

J.  tā kā Komisijai, kas ir atbildīga par ANM īstenošanas uzraudzību, ir regulāri jāinformē Parlaments par VANP novērtēšanas statusu un to, kā dalībvalstis ir īstenojušas mērķrādītājus un starpposma rādītājus, tostarp to devumu zaļo un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā; tā kā Komisijai ir jāņem vērā Parlamenta viedoklis;

K.  tā kā dalībvalstīm ir jāizveido un jāuztur stabilas kontroles sistēmas un jāveic vajadzīgās revīzijas, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību visā ANM dzīves ciklā;

L.  tā kā Komisijas gada ziņojumi par tiesiskumu palīdz konstatēt tiesiskuma problēmas un ar Komisijas un citu dalībvalstu atbalstu palīdz dalībvalstīm rast risinājumus;

M.  tā kā regula sniedz dalībvalstij iespēju nākt klajā ar pamatotu pieprasījumu īstenošanas periodā grozīt VANP, ja objektīvi apstākļi attaisno šādu rīcību;

N.  tā kā ANM īstenošanas demokrātiska kontrole un parlamentārā uzraudzība ir iespējama tikai ar Parlamenta pilnvērtīgu iesaisti, kā arī ņemot vērā visus tā ieteikumus visos posmos, un tā kā Parlaments turpinās uzraudzīt ANM īstenošanu;

O.  tā kā Komisija līdz 2022. gada 31. jūlijam iesniegs Parlamentam un Padomei pārskata ziņojumu par ANM īstenošanu,

Krīzes sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšana

1.  uzsver, ka ANM ir vēl nepieredzēts solidaritātes instruments un NGEU instrumenta stūrakmens, kura darbības termiņš beigsies 2026. gadā, un ir galvenais instruments ES reaģēšanai uz pandēmiju, lai sagatavotu ES ekonomiku jaunu izaicinājumu pārvarēšanai;

2.   atgādina, ka ES reakcija uz pandēmiju bija apņēmīga, saskaņota, vispusīga, savlaicīga un balstīta uz solidaritāti, kā rezultātā tika plaši izmantoti esošie instrumenti un ieviesti papildu finansēšanas instrumenti; turklāt atgādina, ka dalībvalstis ir īstenojušas apjomīgus fiskālos pasākumus, reaģējot uz pandēmiju un atbalstot atveseļošanu (5,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2021. gadā un 2,8 % no IKP 2022. gadā);

3.  uzsver, ka laikā, kad ekonomikā valda liela nenoteiktība, ANM palīdz uzlabot dalībvalstu stabilitāti, ierobežojot krīzi un mazinot tās negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas, un nodrošinot valdībām iespēju saglabāt ieguldījumu līmeni, vienlaikus reaģējot uz valstu budžetu milzīgo noslogojumu;

4.  turklāt uzsver ANM būtisko nozīmi ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanā, iekšējā tirgus sadrumstalotības un makroekonomikas atšķirību lielākas padziļināšanās novēršanā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka, lai gan ANM ekonomisko ietekmi nevar pilnībā nošķirt no citām norisēm, šķiet, ir pamatoti secināt, ka līdz šim ANM ir pozitīvi ietekmējis IKP un ka tā efektīvai īstenošanai būs izšķiroša nozīme ES ekonomikas izaugsmes veicināšanā; uzsver ANM nozīmi dalībvalstu fiskālās telpas aizsargāšanā pret būtiskiem ekonomikas satricinājumiem, kurus izraisīja pandēmija; atzīst, ka, lai gan gaidāms, ka galvenā ietekme uz IKP izaugsmi būs vērojama nākamo gadu laikā, ANM jau ir palīdzējis pasargāt ES ekonomiku un iedzīvotājus no pandēmijas vissmagākās ietekmes un pozitīvi veicinājis ES atveseļošanos un noturību, kā arī ekonomikas un sociālo kohēziju, darbvietas, produktivitāti, konkurētspēju, pētniecību, izstrādi un inovācijas, kā arī labi funkcionējošu iekšējo tirgu ar spēcīgiem MVU; uzsver, ka starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības saistībā ar ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, kas ietekmē nevienmērīgo atveseļošanās dinamiku; norāda, ka ANM katalizē zaļo un digitālo pārkārtošanos un tam ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas pārkārtošanās un iedzīvotāju labklājības veicināšanā, lai veidotu noturīgu, taisnīgu, iekļaujošu, konkurētspējīgu un nākotnei gatavu ekonomiku, īstenojot vērienīgas reformas un ieguldījumus;

6.  norāda uz NGEU instrumenta ievērojamo ietekmi, ko aplēsusi Komisija, ECB un SVF, it sevišķi runājot par IKP izaugsmes pieaugumu par līdz pat 1,5 procentpunktiem virs rādītāja, kāds būtu sasniegts bez NGEU ieguldījuma, nodrošinot tā efektīvu īstenošanu;

7.  turklāt norāda, ka saskaņā ar Komisijas prognozēm ANM dotācijas finansēs 24 % no kopējiem atveseļošanas atbalsta pasākumiem 2022. gadā; uzsver pozitīvo makroekonomisko papildu ietekmi un iespēju īstenot pārdomātas reformas un ieguldījumus; norāda, ka ANM dotācijas turpinās sniegt ievērojamu fiskālo atbalstu dalībvalstīm un ka tādējādi tās var palīdzēt dalībvalstīm īstenot strukturālas reformas un ieguldījumus ar ilgtermiņa ietekmi uz tautsaimniecības un sabiedrības atveseļošanu un noturību; aicina dalībvalstis maksimāli izmantot šo iespēju;

8.   norāda, ka ANM sekmīga un pārredzama īstenošana ļautu padarīt ES tautsaimniecību un sabiedrību ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un noturīgāku, ilgtermiņā konkurētspējīgāku, stratēģiski autonomāku un labāk sagatavotu pašreizējām un gaidāmajām problēmām; uzsver, ka sekmīga ANM īstenošana veicinās ekonomisko un sociālo konverģenci un teritoriālo kohēziju un samazinās sociālo nevienlīdzību;

9.  uzskata, ka, lai ANM sasniegtu savus vispārīgos mērķus, atbalstītu ES atgūšanos no krīzes un maksimāli palielinātu ilgtermiņa ietekmi uz ES ekonomiku un sabiedrību, ir katrā ziņā jāpanāk, ka dalībvalstis rūpīgi un savlaicīgi īsteno noteiktās reformas un ieguldījumus; atgādina, ka ANM ir uz sniegumu balstīts mehānisms, saskaņā ar kuru finansējumu izmaksā pēc tam, kad ir sasniegti ar pasākumiem saistītie starpposma rādītāji un mērķrādītāji; atgādina, ka, lai ANM būtu sekmīgs, būtiska nozīme ir vietējo, reģionālo un valsts iestāžu līdzdalībai un tiem, kas ir atbildīgi par šīs rīcībpolitikas izstrādi, kā noteikts ANM regulas 28. pantā;

10.  brīdina, ka ANM mazinās krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi tikai tad, ja līdzekļi tiks efektīvi apgūti un izlietoti, lai tie sasniegtu reālo ekonomiku un iedzīvotājus; aicina dalībvalstis pieņemt atbilstīgus lēmumus par administratīvajām struktūrām un cilvēkresursiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu ANM līdzekļu savlaicīgu izlietojumu;

11.  uzsver, ka pandēmija ir izcēlusi nepieciešamību palielināt Savienības stratēģisko autonomiju svarīgākajās piegādes ķēdēs, kā arī saistībā ar kritisko infrastruktūru un pakalpojumiem; atzīmē, ka ANM ieguldījumiem zaļās pārkārtošanās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā būtu jāpalīdz palielināt ES stratēģisko autonomiju un neatkarību, it sevišķi samazināt tās atkarību no importētām fosilajām degvielām; atzīmē, ka, kā norādījusi Komisija, tiek sagaidīts, ka ANM ievērojami sekmēs ES industriālās stratēģijas īstenošanu un tādējādi ļaus vēl vairāk attīstīt ES rūpniecības nozari;

12.  uzsver, ka reformu un ieguldījumu kopumam, jo īpaši izaugsmes veicināšanas pasākumu kopumam saskaņā ar ANM, būtu jārada arī ES pievienotā vērtība; norāda, ka, kā atzīmējusi Komisija, ES mēroga IKP ietekme ir par aptuveni vienu trešdaļu lielāka, ja tieši ņem vērā atsevišķu valstu pasākumu papildu ietekmi; uzsver, ka reformu un ieguldījumu kopumam saskaņā ar ANM būtu jāveicina arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas zaļā kursa un digitālās programmas prioritāšu īstenošana un jāpalīdz sekmēt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas ikvienam, kā arī šo aspektu integrēšanu;

13.  aicina Komisiju novērtēt, vai blakus esošo valstu plānos ir pieļauta ieguldījumu nevajadzīga dublēšanās, un palīdzēt dalībvalstīm izvairīties no nevajadzīgas pārklāšanās;

14.  pauž nožēlu par to, ka Covid-19 krīze visvairāk ir skārusi sievietes(16), bērnus(17), jauniešus, vecākus cilvēkus un neaizsargātas iedzīvotāju grupas; atgādina, ka ir jānodrošina iekļautība, lai ES nevienu neatstātu novārtā un lai ceļā uz atveseļošanos tiktu ņemta vērā dzimumsensitīva sociālekonomiskā ietekme, un ka VANP nav ņemtas vērā vairākas ar dzimumu saistītas krīzes sekas; atzinīgi vērtē aprūpes iestāžu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, taču pauž nožēlu, ka to pieejamība joprojām ir pārāk ierobežota;

15.  atkārtoti uzsver sešu pīlāru nozīmi, nodrošinot dalībvalstīm struktūru, lai tās varētu ierosināt un īstenot reformas un ieguldījumus, kas vērsti uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, ekonomiku, produktivitāti un konkurētspēju, sociālo un teritoriālo kohēziju, veselības aizsardzību un iestāžu noturību, kā arī bērniem un jauniešiem paredzētiem pasākumiem; uzsver, ka saskaņā ar ANM regulu visām dalībvalstīm ir savos valsts atveseļošanas un noturības plānos jāiekļauj pasākumi, kuri risina visus pīlārus; pauž nožēlu par to, ka ne visas dalībvalstis ir izvēlējušās ņemt vērā regulas pīlāru struktūru, kas būtu atvieglojis uzraudzību;

ANM finansēšanas aspekti

16.  norāda, ka līdz šim iesniegtajos 26 atveseļošanas un noturības plānos dalībvalstis ir pieprasījušas dotācijas 331,7 miljardu EUR apmērā no pieejamajiem 338 miljardiem EUR; turklāt norāda, ka ne visas dalībvalstis savos pašreizējos NANP ir pieprasījušas visu tām pieejamo dotāciju summu, kā minēts ANM regulas 11. pantā;

17.  tomēr pauž bažas par to, ka tikai septiņas dalībvalstis ir pieprasījušas aizdevumus kopumā 166 miljardu EUR apmērā no aizdevumiem pieejamajiem 385,8 miljardiem EUR, tādējādi vēl ir pieejama ievērojama summa, ja dalībvalstis pieprasīs aizdevumus vēlāk; pauž bažas, ka ierobežotā interese par aizdevuma komponentu var novest pie zaudētām iespējām un liegt ANM pilnībā izmantot savu potenciālu; uzsver, ka, ja tās dalībvalstis, kuru VANP ir jau apstiprināti, vēlēsies pieprasīt aizdevumus, attiecīgā gadījumā būs jāgroza attiecīgais VANP, paredzot papildu reformu un ieguldījumu, starpposma rādītāju un mērķrādītāju kopumu, nekādi neierobežojot jau īstenotos pasākumus; mudina dalībvalstis izmantot visu ANM potenciālu, cita starpā aizdevumus, lai novērstu pandēmijas sekas un gaidāmās problēmas;

18.  uzdod Komisijai analizēt iemeslus, kāpēc dalībvalstis nav pieprasījušas aizdevumus pilnā to piešķīruma apjomā, kas varētu liegt ANM sasniegt pilnu tā potenciālu; atgādina, ka dalībvalsts aizdevuma atbalstu var pieprasīt vai nu brīdī, kad tā iesniedz atveseļošanas un noturības plānu, vai arī jebkurā citā brīdī līdz 2023. gada 31. augustam atbilstoši spēkā esošajai ANM regulai;

19.  atgādina, ka saskaņā ar ANM regulas 21. pantu, pastāvot objektīviem apstākļiem, dalībvalsts var Komisijai iesniegt pamatotu pieprasījumu, lai tā izdotu priekšlikumu apstiprinātā plāna grozīšanai vai aizstāšanai; atgādina, ka, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts norādītie iemesli pamato VANP grozīšanu, tā novērtē grozīto VANP saskaņā ar 19. pantu un ierosina priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam atbilstīgi regulas 20. pantam; atgādina, ka šāds grozījuma pieprasījums nozīmē arī novērtēšanas un apstiprināšanas procedūru, kas ir identiska plānu pirmajai novērtēšanas un apstiprināšanas procedūrai; aicina dalībvalstis rūpīgi ņemt vērā risku, ka vispārējo VANP īstenošana var tikt aizkavēta; norāda, ka līdz šim neviena dalībvalsts nav pieprasījusi grozīt vai aizstāt apstiprināto plānu; mudina dalībvalstis izmantot ANM regulas 21. pantu; norāda, ka iespējamais VANP izmaksu pieaugums ievērojamās inflācijas dēļ var novest pie tā, ka dalībvalstis prasīs atjaunināt VANP;

20.  norāda, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm dalībvalstu IKP dinamika atšķirsies no Komisijas 2020. gada rudens prognozes, tādējādi izraisot paredzētās izmaiņas dotāciju summās, kas dalībvalstīm būs pieejamas otrajai ANM 30 % finansējuma daļai; norāda, ka būtiskas izmaiņas piešķirtajā dotāciju daļā var nozīmēt, ka būs nepieciešams grozīt VANP;

21.   uzsver, ka ANM atbalsta sniegšanā ir jāievēro papildināmības princips, kā minēts ANM regulas 9. pantā; sagaida detalizētākus un sīkāk sadalītus datus, kas ļautu labāk izprast ANM papildināmības ietekmi; mudina dalībvalstis sniegt Komisijai detalizētu, pārredzamu un savlaicīgu informāciju, lai nodrošinātu efektīvu ziņošanu par ANM ietekmi; atkārtoti norāda uz atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata nozīmi, sniedzot pamatinformāciju iedzīvotājiem par VANP īstenošanas vispārējo progresu; aicina Komisiju palielināt pārredzamības un datu vizualizācijas līmeni rezultātu apkopojumā un izstrādāt detalizētākus ziņojumus, koncentrējot uzmanību uz rezultātiem un ietekmes rādītājiem, nevis uz izlaidi, kā arī nodrošināt kvalitatīvu analīzi par ierosinātajām reformām un ieguldījumiem;

22.  norāda, ka Komisija un dalībvalstis līdz 2022. gada jūnija vidum ir parakstījušas tikai divpadsmit darbības kārtības; aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīzāk parakstīt darbības kārtības un mudina Komisiju paziņot par šiem pasākumiem Parlamentam; turklāt mudina visas dalībvalstis laikus publicēt savas darbības kārtības un finansējuma un aizdevumu nolīgumus, lai nodrošinātu labāku pārredzamību un lai pastiprinātu pārskatatbildību;

23.  konstatē, ka 21 dalībvalsts ir saņēmusi priekšfinansējumu līdz 13 % apmērā no sava kopējā piešķīruma, ka viena dalībvalsts nav pieprasījusi priekšfinansējumu un ka septiņas dalībvalstis līdz šim ir pieprasījušas pirmos maksājumus no ANM, savukārt viena dalībvalsts ir pieprasījusi otro maksājumu;

24.  atkārtoti norāda, ka kavējumiem mehānisma un VANP īstenošanā nevajadzētu palēnināt atveseļošanas procesu pēc pandēmijas vai iedragāt Savienības noturības līmeni;

25.  atgādina, ka ANM regulā ir paredzēta iespēja VANP iekļaut pasākumus, kas sākti no 2020. gada 1. februāra, un ka dažas dalībvalstis ir izmantojušas šo iespēju;

26.  atzinīgi vērtē agrīno dialogu starp Komisiju un dalībvalstīm saistībā ar maksājumu pieprasījumu sagatavošanu un Komisijas gatavību novērtēt maksājumu pieprasījumus; mudina Komisiju turpināt rūpīgi novērtēt, vai ir laikus ievēroti starpposma rādītāji un mērķrādītāji, vajadzības gadījumā apspriežoties ar attiecīgajiem ekspertiem; mudina Komisiju nodrošināt maksājumu ātru veikšanu un cieši uzraudzīt reformu un investīciju īstenošanu;

27.  atgādina, ka ir ātri jāturpina ieviest jaunus pašu resursus, lai vēlākais līdz 2058. gadam segtu NGEU instrumenta un jo īpaši ANM atmaksu saskaņā ar Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada decembrī noslēgtajā Iestāžu nolīgumā izklāstīto ceļvedi; ņem vērā Eiropas zaļo obligāciju emitēšanu, lai finansētu ar klimatu saistīto izdevumu daļu ANM; norāda, ka Komisijas pirmajiem zaļo obligāciju piedāvājumiem tika lielā mērā pārsniegts parakstīšanās limits;

ANM nozīme Krievijas iebrukuma Ukrainā seku mazināšanā

28.  uzsver, ka ir jāpalielina ES finansēšanas instrumentu, jo īpaši ANM, ieguldījums, lai risinātu pašreizējās problēmas, tostarp tās, ko izraisījusi Krievijas neizprovocētā un nepamatotā militārā agresija un iebrukums Ukrainā;

29.  pauž bažas par to, ka agresija pret Ukrainu un pamatotās sankcijas, ko ES, uz to reaģējot, ir pieņēmusi pret Krieviju un Baltkrieviju, nopietni ietekmēs Savienības ekonomiskās un sociālās atveseļošanas un noturības stratēģiju; norāda, ka sankciju ietekme uz dalībvalstīm ir neviendabīga; pauž bažas par nevienmērīgo ietekmi uz ES ekonomiku, ar to saistītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām un sociālās nevienlīdzības palielināšanos, jo īpaši enerģijas un pārtikas cenu pieauguma dēļ; uzsver, ka inflācija var arī negatīvi ietekmēt paredzētos ANM rezultātus un dalībvalstu aplēstās VANP īstenošanas izmaksas; sagaida, ka ES reakcija uz šo jauno krīzi turpinās būt apņēmīga, vienota un ātra;

30.  vēlreiz uzsver aicinājumu piemērot turpmākas sankcijas, tostarp pilnīgu un tūlītēju embargo dažādu veidu enerģijas importam no Krievijas un atteikšanos no saistītās infrastruktūras izmantošanas saskaņā ar 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju, un izstrādāt plānu, kā turpmāk nodrošināt ES energoapgādes drošību, kas cita starpā prasīs izmaiņas Eiropas enerģētikas politikā, ņemot vērā, ka dalībvalstu enerģētiskā atkarība no Krievijas fosilā kurināmā importa ir atšķirīga;

31.  pauž bažas par to, ka pašreizējā situācija Ukrainā ir būtiski ietekmē enerģijas cenas, un uzsver nepieciešamību stiprināt enerģētisko neatkarību un drošību, dažādot enerģijas avotus, šim nolūkam izmantojot arī ES enerģijas avotus, un paātrināt enerģētikas pārkārtošanu; uzsver ANM nozīmi RePowerEU ieviešanā un uzsver, ka ANM ietvaros pieejamos aizdevumus lielā mērā varētu izmantot, lai papildinātu RePowerEU iniciatīvu un sekmētu ieguldījumus enerģētikas pārkārtošanā un tīras enerģijas attīstībā; tādēļ sagaida, ka ANM ievērojami sekmēs ES enerģētisko neatkarību ar energoefektivitātes un dažādošanas pasākumiem un ieguldījumiem taisnīgā zaļās pārkārtošanās procesā;

32.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē dažādos VANP paredzētos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot enerģētikas pārkārtošanu un enerģētisko drošību, un pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt stratēģisko autonomiju, mazināt dalībvalstu atkarību no importētas fosilā kurināmā enerģijas un paātrināt enerģijas avotu dažādošanu, energoefektivitātes nodrošināšanu un tīras enerģijas attīstību; uzsver, ka būtu jāveicina pārrobežu projekti, Eiropas enerģijas tīklu savstarpējo savienojumu uzlabošana un elektroenerģijas tīklu pilnīga sinhronizācija visā ES, lai uzlabotu sinerģiju un sadarbību starp ES valstīm un atspoguļotu kopīgas problēmas un prioritātes;

33.  ņem vērā Komisijas priekšlikumu grozīt ANM regulu iniciatīvas RePowerEU kontekstā un pauž apņemšanos nekavējoties pieņemt nostāju attiecībā uz priekšlikumu; mudina dalībvalstis gadījumā, ja tās neplāno izmantot visu tām atvēlēto ANM aizdevumu summu, oficiāli informēt par to Komisiju; šajā saistībā atzinīgi vērtē priekšlikumu veicināt pieejamo ANM aizdevumu optimālu izmantošanu, cita starpā ierosinot aizdevumus pārdalīt citām dalībvalstīm, kuras saskaras ar papildu problēmām saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un ļaujot dalībvalstīm pieprasīt aizdevumus, kuru kopsumma pārsniedz 6,8 % no to nacionālā kopienākuma (NKI), jo īpaši, lai mazinātu sekas ekonomikas, sociālajā un enerģētikas jomā, ko ES rada Krievijas iebrukums Ukrainā, un ES pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto ierobežojošo pasākumu blakusefektus;

34.  atzīst, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai palīdzētu bēgļiem no Ukrainas, jo īpaši saistībā ar izmitināšanu, sociālo un bērnu aprūpi, izglītību, veselības aprūpi un mājokļiem, palīdzot atvieglot viņu sociālekonomisko situāciju; tādēļ uzsver, ka šajā nolūkā ir jānodrošina lielāks ieguldījumu līmenis;

Valstu atveseļošanas un noturības plāni (VANP)

35.  atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināti 24 valstu NANP, un norāda, ka 2022. gada jūnija vidū viena dalībvalsts vēl nebija iesniegusi savu NANP; turklāt norāda, ka Komisija vēl nav novērtējusi vienu NANP; mudina valsti, kuras NANP vēl nav novērtēts, iesaistīties konstruktīvās diskusijās ar Komisiju, lai bez turpmākiem kavējumiem panāktu plāna gatavību apstiprināšanai; aicina Komisiju, izvērtējot atlikušos plānus, rūpīgi piemērot ANM regulu, lai nodrošinātu atbilstību 11 novērtējuma kritērijiem, kā izklāstīts regulā;

36.   norāda, ka Komisijas novērtējumos ir secināts, ka visi apstiprinātie VANP attiecas uz visiem sešiem ANM pīlāriem un apmierinoši atbilst visiem ANM regulā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, kā arī veido līdzsvarotu reformu un ieguldījumu kopumu; uzskata, ka dalībvalstis varētu labāk saskaņot savus VANP ar sešiem ANM pīlāriem un ANM regulas prasībām;

37.  atgādina Komisijai, ka tiesiskuma un LESD 2. panta ievērošana ir priekšnoteikums piekļuvei fonda līdzekļiem un ka tiesiskuma ievērošanas nosacījuma mehānisms pilnībā attiecas uz ANM; aicina Komisiju un Padomi atturēties no Ungārijas NANP projekta apstiprināšanas, kamēr pastāv bažas par tiesiskuma ievērošanu, tiesu iestāžu neatkarību, krāpšanas novēršanu, atklāšanu un apkarošanu, interešu konfliktiem un korupciju; uzstāj, ka starpposma un galīgie mērķrādītāji, kas saistīti ar Savienības finanšu interešu aizsardzību, atbilstīgas kontroles sistēmas izveidi, tiesu iestāžu neatkarību un krāpšanas, interešu konfliktu un korupcijas novēršanu, atklāšanu un apkarošanu, ir priekšnoteikumi un tiem jābūt izpildītiem, pirms tiek iesniegts pirmais maksājuma pieprasījums, un atgādina, ka pirms to izpildīšanas nevar tik veikti nekādi ANM maksājumi; atgādina dalībvalstīm, ka, ja tās nenodrošinās absolūtu atbilstību ANM regulas noteikumiem un ja pēc tam tiks kavēta NANP apstiprināšana, tiks būtiski ietekmēta vietējo un reģionālo iestāžu spēja pienācīgi risināt pandēmijas ietekmi uz to kopienām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, un tas var ilgtermiņā pasliktināt vietējo un reģionālo ekonomikas situāciju; pauž nožēlu par to, ka Polijas valdības un Ungārijas valdības rīcības dēļ ANM finansējums vēl nav nonācis līdz Polijas un Ungārijas iedzīvotājiem un reģioniem;

38.  atgādina, ka no ANM līdzekļiem nedrīkst finansēt nekādus pasākumus, ja tie ir pretrunā ES vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā; mudina Komisiju ļoti rūpīgi uzraudzīt riskus, kas apdraud ES finanšu intereses ANM īstenošanā, un jebkādus tiesiskuma principu pārkāpumus vai iespējamus pārkāpumus, un nekavējoties rīkoties, ja varētu tikt nodarīts kaitējums ES finanšu interesēm; tādēļ aicina Komisiju saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulu paust īpaši stingru nostāju attiecībā uz dalībvalstīm Savienības finanšu interešu aizsardzības principa ievērošanā, kā noteikts minētās regulas 22. pantā;

39.  turklāt atgādina, ka tiesiskuma ievērošana un ES līdzekļu pareiza finanšu pārvaldība ir jānovērtē nepārtraukti visā ANM dzīves ciklā un ka Komisijai ir jāatturas no finansējuma izmaksāšanas un attiecīgā gadījumā jāatgūst līdzekļi, ja minētie nosacījumi vairs nav izpildīti;

40.  norāda, ka Komisijas novērtējumā ir sacīts, ka visos apstiprinātajos VANP ir paredzēts sasniegt ANM regulā noteikto zaļo mērķi vismaz 37 % apmērā un ka visu apstiprināto VANP kopējie izdevumi klimata jomā sasniedz gandrīz 220 miljardus EUR; tomēr norāda, ka ārējos pārskatos par šiem izdevumiem saistībā ar zaļajiem tēriņiem atklājas mazāki skaitļi; šajā saistībā uzsver, ka ar klimatu saistīto pasākumu starpposma rādītāji un mērķrādītāji ne vienmēr ir noteikti tā, lai nodrošinātu, ka īstenotie pasākumi atbalsta klimatu tādā mērā, kā par tiem ir apgalvots; uzsver, ka VANP būtu jāsekmē zaļā pārkārtošanās, kas ietver bioloģisko daudzveidību; norāda uz pastāvošajām bažām par to, vai visi attiecīgie pasākumi efektīvi veicina mērķu sasniegšanu;

41.  atgādina, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999(18) VANP ir jāatbilst nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP) un to atjauninājumiem; aicina Komisiju novērtēt, kā ieguldījumi, kas VANP ietvaros paredzēti zaļās pārkārtošanās īstenošanai, sekmēs attiecīgajos pārskatītajos NEKP noteikto jauno 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu;

42.  atgādina, ka ANM būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības pasākumu integrēšana Savienības politikā; norāda, ka vairāki VANP veicina bioloģisko daudzveidību, taču uzstāj, ka dalībvalstis būtu varējušas lielākā mērā izmantot ANM bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai;

43.  brīdina par "zaļmaldināšanas" risku VANP īstenošanā, jo īpaši saistībā ar dažiem pasākumiem, kas apzīmēti kā tādi, kas veicina zaļo tēriņu mērķrādītāju sasniegšanu, ieskaitot renovācijas pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai;

44.  norāda, ka visos apstiprinātajos VANP ir paredzēts sasniegt ANM regulā noteikto digitālo mērķi vismaz 20 % apmērā, turklāt dažas dalībvalstis ir pat vairāk nekā pusi no saviem ANM līdzekļiem piešķīrušas pasākumiem, kas atbilst digitālajam mērķrādītājam, un ka visu apstiprināto VANP kopējie digitālie izdevumi sasniedz gandrīz 29 % jeb 130 miljardus EUR; atzinīgi vērtē to, ka VANP liela uzmanība ir pievērsta MVU atbalstam un publisko pakalpojumu, tai skaitā veselības aprūpes nozares, digitalizācijai, digitālajām prasmēm, darījumdarbības digitalizācijai, savienojamībai, digitālajai pētniecībai un izstrādei un progresīvām tehnoloģijām; norāda, ka divas trešdaļas dalībvalstu digitālajās spējās un savienojamībā savos VANP iekļāva drošības pašnovērtējumu;

45.  atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka saskaņā ar ANM regulu ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās ir jāatbilst sadarbspējas, energoefektivitātes un personas datu aizsardzības principiem, jādara iespējama MVU un jaunuzņēmumu līdzdalība un jāsekmē atklātā pirmkoda risinājumu izmantošana; uzsver, ka digitālā iepirkuma konkursi ir rūpīgi jāsagatavo, jo īpaši, lai nodrošinātu MVU piekļuvi attiecīgajiem publiskajiem ieguldījumiem;

46.  norāda, ka vairāki VANP ietver priekšlikumus par ieguldījumiem 5G savienojumos; atgādina, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība 5G savienojumu, mobilo sakaru platjoslas un infrastruktūras izvēršanā visās jomās, lai neviens netiktu atstāts novārtā;

47.  uzsver, cik svarīgi ir tas, ka VANP gandrīz 50 % no kopējiem izdevumiem jeb 203 miljardi EUR ir atvēlēti pasākumiem, kas vērsti uz vienotā tirgus sekmīgu darbību, darījumdarbības vides uzlabošanu un privāto ieguldījumu veicināšanu; atkārtoti norāda uz privātā sektora nozīmi ANM sekmīgā īstenošanā; mudina dalībvalstis sekmēt privātos ieguldījumus ANM finansētos projektos, likvidējot visus nevajadzīgos šķēršļus, kas MVU liegtu piekļuvi attiecīgajam ANM finansējumam, un šajā nolūkā aicina Komisiju sagatavot detalizētu analīzi par privātā sektora piekļuvi ANM finansējumam; prasa dalībvalstīm īstenot VANP saskaņā ar pārredzamu grafiku, lai privātais sektors varētu plānot savas darbības un projektus atbilstīgi attiecīgajiem pasākumiem;

48.   norāda, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm VANP iekļautie sociālie izdevumi veido aptuveni 20 % no pieprasītajām dotācijām un aizdevumiem; konstatē, ka šie izdevumi ir vērsti uz konkrētu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu nodarbinātības stimulēšanu, tiesību aktu reformām nodarbinātības aizsardzības jomā un darba līgumu regulējumu; atgādina, ka pandēmijai ir bijušas dažādas sociālās sekas, kuras ir nevienlīdzīgi un nesamērīgi skārušas grupas ar mazākiem ienākumiem un mazaizsargātas grupas, vienlaikus pastiprinot nepieciešamību pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem; pauž nožēlu par to, ka sociālo ieguldījumu pasākumi attiecas tikai uz sociālo infrastruktūru un ka tikai dažos VANP ir paredzēti pasākumi pienācīgu aprūpes pakalpojumu un pagaidu atbalsta pasākumu izstrādei;

49.  atbalsta Komisijas mērķi ar ANM starpniecību izveidot noturīgāku un iekļaujošāku darba tirgu, vienlaikus atzīmējot, ka attiecīgajiem pasākumiem būtu jāveicina kvalitatīva nodarbinātība;

50.  norāda, ka visi līdz šim apstiprinātie VANP risina sociālas un nodarbinātības problēmas, cita starpā izmantojot pasākumus līdzdalības darba tirgū uzlabošanai, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas veicināšanai, darba tirgus iestāžu un pakalpojumu, kā arī sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmu modernizēšanai; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis nav pietiekami nostiprinājušas savu plānu sociālo dimensiju;

51.  uzsver, cik svarīgas ir reformas un ieguldījumi veselības aprūpes, ekonomikas, sociālajā un institucionālajā jomā, lai palielinātu gatavību krīzēm un spēju reaģēt krīzes situācijās, un tie ir vairāk nekā 17 % no kopējiem VANP piešķīrumiem, kas veido 76 miljardus EUR; uzsver, ka, kā norādījusi Komisija, šā ANM pīlāra ietvaros dalībvalstīm ir jāīsteno 789 pasākumi, kas saistīti ar 1900 starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem; uzsver, ka Covid-19 parādīja, ka par prioritāti būtu jāizvirza publisko iestāžu noturības pret satricinājumiem uzlabošana;

52.   norāda, ka apstiprinātajos VANP ir paredzēti izdevumi ar veselības aprūpi saistītiem pasākumiem 37 miljardu EUR apmērā, kas atbilst 8 % no kopējiem VANP izdevumiem; konstatē, ka lielākais ieguldījums ir paredzēts slimnīcu infrastruktūras renovācijai un paplašināšanai un ka tam seko primārās aprūpes un profilakses stiprināšana, digitālā pārkārtošana veselības aprūpē un ilgtermiņa aprūpe; sagaida, ka šie ar veselības aprūpi saistītie pasākumi palīdzēs uzlabot sabiedrības veselības aprūpes sistēmu kapacitāti un noturību un sagatavotību turpmākām krīzēm; pauž bažas par to, ka daudzas dalībvalstis nav iekļāvušas pietiekamus pasākumus, lai risinātu jautājumu par garīgās veselības aprūpes pieejamību visām vecuma grupām, cita starpā cenas ziņā, un uzsver, ka garīgajai veselībai vajadzētu būt neatņemamai daļai ES sociālekonomiskās atveseļošanās no pandēmijas procesā un arodveselības prioritātei; pauž bažas par to, ka dažas dalībvalstis nav iekļāvušas pietiekamus pasākumus, lai risinātu ilgstošas sabiedrības veselības aprūpes problēmas;

53.  norāda, ka daudzos VANP ir izcelta valsts pārvaldes modernizācija, kam paredzēts ieguldījums aptuveni 1,8 miljardu EUR apmērā, lai uzlabotu valsts pārvaldi; uzsver, ka VANP varētu arī palielināt valsts pārvaldes iestāžu spēju efektīvi pārvaldīt Eiropas līdzekļus valsts, reģionālā un vietējā līmenī; uzsver, ka reformu sniegtie ieguvumi ir plašāki par to saistītajām izmaksām, un tam būtu jānodrošina konkrēta pozitīva ietekme uz iedzīvotājiem;

54.  norāda, ka apstiprinātajos VANP ir paredzēti izdevumi bērniem un jauniešiem, tai skaitā agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, jauniešu bezdarba novēršanas un prasmju veicināšanas pasākumiem 49 miljardu EUR apmērā, kas atbilst aptuveni 11,5 % no kopējiem VANP izdevumiem; norāda, ka šī summa ir pirmais solis, lai nodrošinātu nākamajai paaudzei veltītu koordinētu pasākumu īstenošanu visās 27 dalībvalstīs; pauž bažas par to, ka daudzos VANP nav pienācīgi atspoguļoti mērķi, kas izvirzīti Eiropas garantijā bērniem, un ka tie tikai daļēji atspoguļo uzlabotās Garantijas jauniešiem mērķus; pauž nožēlu par to, ka divas dalībvalstis ir izvēlējušās savos plānos neiekļaut pasākumus, kas būtu tieši vērsti uz bērniem un jauniešiem, un tā vietā ierosināja pasākumus, kuri sekmē visu iedzīvotāju prasmes un digitālās prasmes;

55.  norāda, ka gandrīz visi apstiprinātie VANP paredz ieguldījumus digitālajā izglītībā, kuri veido aptuveni 30 % no kopējiem izglītības izdevumiem; atzinīgi vērtē uzmanības koncentrēšanu uz izglītības infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšanu dalībvalstīs;

56.  norāda, ka kopumā līdz šim dalībvalstis ir ierosinājušas 228 pasākumus, kas vērsti uz bērniem un jauniešiem; norāda, ka 74 % pasākumu ir vērsti uz vispārējo, profesionālo un augstāko izglītību un apmācību, kā arī uz piekļūstamību, pieejamību cenas ziņā, kvalitāti un iekļautību, un arī digitalizāciju un infrastruktūru; turklāt atzīmē, ka 14 % no šiem pasākumiem attiecas uz izglītību un aprūpi agrā bērnībā, mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un bērnu nabadzību; norāda, ka 12% no pasākumiem ir vērsti uz jauniešu bezdarba novēršanu ar darbvietu radīšanas, darbā pieņemšanas un pārejas no viena darba uz citu iniciatīvām un ar atbalstu pašnodarbinātībai; uzsver, ka Parlaments ir aicinājis dalībvalstis vismaz 2 % no katra VANP budžeta atvēlēt kultūrai un 10 % — izglītībai; norāda, ka 16 dalībvalstis savos VANP ir iekļāvušas ar kultūru saistītus pasākumus; uzskata, ka dalībvalstis varēja lielākā mērā izmantot ANM, lai atbalstītu šīs nozares;

57.  aicina Komisiju turpināt uzraudzīt sešu pīlāru īstenošanu un nodrošināt detalizētu datu iekļaušanu ANM rezultātu pārskatā; prasa Komisijai sekmēt reģionālas metodes attiecībā uz īstenošanas uzraudzību ar rezultātu pārskata starpniecību un pauž atzinību uzraudzības iniciatīvām ES un valstu līmenī, kas palīdz pilnveidot ANM īstenošanas uzraudzību; atzinīgi norāda, ka vairākas dalībvalstis sniedz datus reģionālā līmenī, un aicina arī pārējās dalībvalstis sniegt datus reģionālā līmenī;

58.   uzsver, ka ANM nedrīkst izmantot, lai aizstātu regulārus valsts budžeta izdevumus, ja vien tas nav pienācīgi pamatots; norāda, ka Komisija ir apstiprinājusi VANP tikai, lai segtu reformas izveides un uzsākšanas sākotnējās izmaksas; atgādina dalībvalstīm, ka ANM ir jāīsteno tā, lai neiedragātu dalībvalstu atbildību par publisko finanšu pārvaldību; aicina Komisiju sniegt sīkāku informāciju par atbilstības šim horizontālajam principam novērtējumu un jebkādiem ar to saistītiem pamatojumiem;

59.  norāda, ka Komisija saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem ir izvērtējusi katra pasākuma atbilstību principam "nenodarīt būtisku kaitējumu"; uzsver, ka Komisijas vadlīnijās noteikto kritēriju "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanai ir jānovērš videi kaitīgi pasākumi; prasa Komisijai publiskot iesniegtos principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumus un uzsver, ka Komisijai būtu rūpīgi jāizskata un jāuzrauga minētā principa ievērošana īstenošanas posmā; norāda, ka, lai ievērotu šo principu, dažām dalībvalstīm bija jāuzlabo konkrēti pasākumi; norāda, ka atbilstība principam bija saistīta ar nesaskaņotību starp Komisijas prasībām un Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda prasībām valstīm, kuras savam InvestEU finansējumam paredzēja ANM līdzekļus, kas savukārt varēja aizkavēt īstenošanas procesu;

60.  konstatē, ka lielākā daļa VANP ietver īpašu sadaļu, kurā paskaidrots, kā plāns risina ar dzimumu saistītas problēmas un uzdevumus; norāda, ka VANP ietver pasākumus, kas vērsti uz sieviešu līdzdalību darba tirgū un uz vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšanu, taču pauž nožēlu par to, ka tajos nav īpaši paskaidrots, kā plāns risina ar dzimumu saistītas problēmas un uzdevumus; uzsver kvalitatīvu sabiedrības aprūpes pakalpojumu nozīmi, lai mazinātu neapmaksāta aprūpes darba radīto slogu, kuru patlaban lielākoties uzņemas sievietes, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot IKP; prasa Komisijai veikt pētījumu, lai pārbaudītu, kādā mērā ANM veicina darbvietu radīšanu nozarēs, kurās pārsvarā strādā viena dzimuma pārstāvji, un vai papildu pasākumi pietiekami veicina mazāk pārstāvētā dzimuma klātbūtnes palielināšanu minētajās nozarēs;

61.   norāda, ka 20 dalībvalstis ir savos VANP paredzējušas pārrobežu projektus, lielākoties pievēršoties infrastruktūrai, piemēram, dzelzceļa vai elektroenerģijas savienojumiem, ūdeņradim, kvantu tehnoloģijai, 5G savienojamībai, mākoņdatošanas kapacitātei un inovāciju centriem; pauž nožēlu par to, ka VANP nav iekļauts lielāks skaits pārrobežu projektu, lai palielinātu papildu ietekmi un veicinātu ES pievienoto vērtību; norāda, ka 20 dalībvalstis ir savos VANP paredzējušas pārrobežu projektus, piemēram, svarīgus projektus visas Eiropas interesēs, lielākoties pievēršoties infrastruktūrai; aicina dalībvalstis precizēt attiecīgo ieinteresēto personu nozīmi vairāku valstu projektu ieviešanā un īstenošanā, kad tas ir būtiski; uzskata, ka VANP būtu bijis jāietver papildu pārrobežu projekti, lai palielinātu papildu ietekmi un veicinātu ES pievienoto vērtību;

62.  jo īpaši atzīmē ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto pārrobežu projektu nozīmi dalībvalstīs; uzskata, ka pašreizējā situācijā lielāku labumu VANP gūtu no turpmākiem pārrobežu projektiem, jo īpaši enerģētikas jomā; uzsver, ka šiem ieguldījumiem ir izšķirīga nozīme enerģētiskās neatkarības panākšanā un zaļās pārkārtošanās īstenošanā; uzsver, ka pašreizējā situācija parāda, cik ļoti svarīgi ir dažādot ES energoresursus un nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz elektroenerģiju starp dalībvalstīm; aicina uzlabot Eiropas enerģijas tīklu savstarpējos savienojumus un pilnībā saskaņot elektrotīklus visā ES; turklāt uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt centienus energoefektivitātes jomā, lai ierobežotu gaidāmo elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu;

63.  norāda, ka neviena dalībvalsts nav ierosinājusi novirzīt struktūrfondus uz tās VANP, ka tikai divas dalībvalstis plāno savam InvestEU finansējumam nodrošināt ANM līdzekļus un ka tikai četras dalībvalstis ir savos VANP iekļāvušas tehniskā atbalsta izmaksas; pauž nožēlu par to, ka netiek pilnvērtīgi izmantots noteikums par ANM līdzekļu novirzīšanu InvestEU valstu sadaļām; atgādina, ka, lai panāktu Savienības pienācīgu atveseļošanu un konsolidētu noturību, būtiska ir sinerģija starp dažādiem ES fondiem, un atgādina dalībvalstīm, ka minētā noteikuma izmantošana palīdz uzlabot sinerģiju;

64.  atgādina, ka saskaņā ar ANM regulu atveseļošanas un noturības plāniem ir jāatbilst arī informācijai, ko dalībvalstis ir iekļāvušas partnerības nolīgumos un darbības programmās Savienības fondu ietvaros; atkārtoti norāda, ka šis noteikums ir svarīgs ne tikai, lai izvairītos no dubultas finansēšanas vai mērķu pārklāšanās, bet arī lai nodrošinātu koordinētu pieeju un maksimāli palielinātu ES finansējuma sniegtos ieguvumus; pieprasa Komisijai sagatavot analīzi par to, kā tiek nodrošināta šī koordinācija; norāda, ka dažos gadījumos VANP pieņemšana ir novedusi pie partnerības nolīgumu pieņemšanas kavējumiem, un pauž bažas par šādu kavēšanos; aicina Komisiju un dalībvalstis nepieļaut partnerības nolīgumu sagatavošanas un pieņemšanas kavējumus un ātri tos novērst;

65.  uzsver, ka, lai panāktu Savienības pienācīgu atveseļošanu un konsolidētu noturību, būtiska ir sinerģija un saskaņotība starp ANM un citām Savienības finansējuma programmām; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sinerģiju starp VANP un citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši partnerības nolīgumiem; apšauba, ka Komisija būtu mudinājusi dalībvalstis sekmēt sinerģiju ar citu dalībvalstu VANP;

66.  atgādina dalībvalstīm, ka no VANP tiek sagaidīts, ka tie palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā — saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011(19) 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kuras ir konstatētas citos attiecināmos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā ir oficiāli pieņēmusi Komisija; norāda uz Komisijas novērtējumu, ka visos VANP ir risināta vismaz nozīmīga daļa no attiecīgajos Eiropas pusgada ieteikumos konstatētajām problēmām, taču ne visas problēmas;

67.  atzīst pozitīvo ietekmi dalībvalstīs, ko nodrošina vajadzīgās nodokļu reformas, kuras ietvertas dažos no valstu plāniem, bet pauž nožēlu par to, ka neviena no dalībvalstīm, uz ko attiecas konkrētai valstij adresētie ieteikumi (KVAI) par agresīvu nodokļu plānošanu, nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav šīs problēmas risinājusi savos VANP;

68.  aicina Komisiju mehānisma līdzekļu izmaksas posmā pienācīgi novērtēt visu starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi VANP ietvaros, tostarp saistībā ar KVAI, un proporcionāli samazināt maksājumus, balstoties uz starpposma rādītāju un mērķrādītāju nozīmīgumu un to, vai noteiktie starpposma rādītāji un mērķrādītāji nav pietiekami izpildīti, arī lai nebūtu regresa saistībā ar iepriekš sasniegtiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem; turklāt aicina Komisiju vajadzības gadījumā izmantot regulas noteikumus, kas ļauj atgūt dotācijas vai pieprasīt aizdevumu pirmstermiņa atmaksu, ja ir pārkāpti finansējuma nolīgumos noteiktie dalībvalstu pienākumi;

69.   atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas novērtējumu visas dalībvalstis saņēma "A" novērtējumu attiecībā uz gandrīz visiem ANM regulā paredzētajiem kritērijiem; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas novērtējumu visas dalībvalstis ir saņēmušas "B" novērtējumu attiecībā uz kritēriju, ar ko nosaka, vai atveseļošanas un noturības plānos paredzētās kopējās izmaksas ir pamatotas; aicina Komisiju nodrošināt, lai izmaksas būtu reālas un lai tiktu veikta pienācīga izmaksu analīze nolūkā novērst krāpšanu un korupciju; mudina Komisiju pirms maksājumu pieprasījumu pieņemšanas rūpīgi novērtēt starpposma rādītāju un mērķrādītāju apmierinošu izpildi un nodrošināt, lai nebūtu regresa saistībā ar iepriekš sasniegtiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem;

Pārredzamības, uzraudzības un kontroles mehānismi

70.  uzsver pārredzamības un pareizas procedūru pārvaldības nozīmi visos iepirkuma procesos un praksē; šajā saistībā aicina dalībvalstis iepirkuma procesā nodrošināt vienlīdzību un taisnīgumu un jo īpaši piekļuvi, kas iespējama ikvienam, arī mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

71.  mudina dalībvalstis laikus uzsākt publiskos iepirkumus pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu to pabeigšanu starpposma rādītāju un mērķrādītāju grafika ietvaros;

72.  uzsver, ka pārredzamība ir pamatnosacījums spēcīgai VANP uzraudzības sistēmai, kas nodrošinātu sabiedrības jēgpilnu līdzdalību; atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Padome atteicās veidot Parlamenta un Komisijas atbalstu saņēmušo tiešsaistes platformu, kurā tiktu publiskoti galasaņēmēji; norāda, ka, ņemot vērā izmantoto instrumentu būtību, kontrole tiek vērsta uz rezultātu un iznākuma sasniegšanu, nevis izmaksu pārbaudīšanu; norāda, ka šī pieeja var vienkāršot īstenošanu un sekmēt vēlamā rezultāta sasniegšanu; brīdina, ka bez pienācīgas uzraudzības tā varētu apgrūtināt ES līdzekļu neatbilstīgas izmantošanas atklāšanu; tomēr mudina Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu ES līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas savlaicīgu atklāšanu; aicina Komisiju stingri uzraudzīt visus iespējamos dubultas finansēšanas gadījumus un, ja šādi gadījumi tiek apstiprināti, nekavējoties veikt līdzekļu atgūšanu;

73.  aicina Komisiju informēt budžeta lēmējinstitūciju par Komisijas izveidoto IT sistēmu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu paziņot attiecīgo informāciju par VANP īstenošanu;

74.  mudina dalībvalstis vākt un reģistrēt datus par Savienības finansējuma galasaņēmējiem un saņēmējiem elektroniskā, standartizētā un savstarpēji izmantojamā formātā un izmantot vienoto datizraces un riska noteikšanas rīku, ko nodrošinās Komisija; mudina Komisiju uzstāt uz integrētas un sadarbspējīgas uzraudzības sistēmas izmantošanu, ietverot vienotu datizraces un riska noteikšanas instrumentu (ARACHNE) attiecībā uz visiem ANM izdevumiem, un nodrošināt ARACHNE sadarbspēju ar visu attiecīgo programmatūru un datu kopām, lai maksimāli samazinātu administratīvo slogu; turklāt atkārtoti norāda, ka ir svarīgi digitalizēt visus ziņojumus, uzraudzību un revīzijas;

75.  atgādina, ka dalībvalstīm būtu jāvāc un jādara pieejami dati par līdzekļu saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem un programmas atbalsta saņēmējiem, un atkārtoti norāda uz to, cik svarīgi ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz galīgajiem atbalsta saņēmējiem, neradot papildu slogu saistībā ar ziņojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis sabiedrības uzticēšanās un pārredzamības nolūkā periodiski publicēt atjauninātus datus par galīgajiem atbalsta saņēmējiem; aicina Komisiju izveidot integrētu, sadarbspējīgu un viegli lietojamu sistēmu, kurā būtu informācija par visiem ES līdzfinansētajiem projektiem, atbalsta saņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem un kura spētu apkopot visas summas, ko saņēmis attiecīgais saņēmējs vai faktiskais īpašnieks;

76.  atgādina Komisijai, ka VANP un maksājumu pieprasījumu novērtēšanā tai var palīdzēt eksperti, un aicina attiecīgos gadījumos pilnvērtīgi izmantot šo noteikumu, it sevišķi gadījumos, kad Komisijai trūkst iekšējās kapacitātes, lai rūpīgi pārbaudītu plānus vai starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi; apšauba, vai Padomei ir pietiekama kapacitāte VANP vai maksājumu pieprasījumu pienācīgai analizēšanai, un aicina nodrošināt, lai tie tiktu pienācīgi novērtēti;

77.  mudina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstu sasniegto starpposma rādītāju un mērķrādītāju novērtēšana VANP ietvaros tiktu balstīta uz starpposma rādītāju un mērķrādītāju visaptverošu un pārredzamu novērtējumu visos to aspektos, jo īpaši kvalitātes ziņā;

78.  atgādina, ka dalībvalstīm ir jāizveido stabilas kontroles un revīzijas sistēmas, lai garantētu Savienības finanšu interešu aizsardzību, novērstu krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus un nodrošinātu pārredzamību, un ka Komisija ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka šīs sistēmas ir ieviestas un pilnībā funkcionējošas, pirms tiek apstiprināti pirmie maksājumi; atgādina, ka maksājumi ir izmaksājami pēc starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanas;

79.  norāda, ka Komisija lielā mērā paļaujas uz dalībvalstīm, lai tās veiktu rūpīgu VANP īstenošanas revīziju; mudina Komisiju nodrošināt šo prasību efektīvu uzraudzību, revīziju un pilnīgu īstenošanu un pastāvīgi uzraudzīt šādu pasākumu atbilstību visā ANM dzīves ciklā; aicina Komisiju nodrošināt spēcīgu mehānismu regulārai dalībvalstu kontroles sistēmu revīzijai;

80.  atkārtoti uzsver Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Prokuratūras, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) un Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kā arī citu attiecīgo ES struktūru un aģentūru svarīgo lomu, atbalstot dalībvalstis un Komisiju Savienības finanšu interešu aizsardzībā NGEU īstenošanas laikā, un aicina šīs iestādes un struktūras pilnībā izmantot savas priekšrocības saskaņā ar ANM regulu un citiem attiecīgajiem tiesību aktiem, lai novērstu, atklātu, izlabotu un izmeklētu krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumus nolūkā rūpīgi pārbaudīt visus ANM izdevumus; atgādina, ka minētajām ES struktūrām un aģentūrām būtu jāpiešķir pietiekami resursi, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus; aicina Komisiju sadarboties ar šīm iestādēm un struktūrām un nodrošināt atbilstīgu kontroles kapacitāti un to, ka dalībvalstis sniedz tām neierobežotu piekļuvi visai attiecīgajai informācijai, lai tās varētu izmantot savas priekšrocības;

81.  atzinīgi vērtē NGEU tiesībaizsardzības forumu un operāciju "Sentinel", kas sadarbības ceļā palīdzēs novērst un apkarot NGEU līdzekļu apdraudējumus un — plašākā nozīmē — Savienības finansiālās labklājības apdraudējumus, kā arī atklās nepilnības valstu finansējuma piešķiršanas sistēmās;

82.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi, lai Komisija nepārtraukti, arī ex post, uzraudzītu ANM izdevumu, īstenošanas un pārvaldības datus, kopā ar dalībvalstīm nodrošinot pilnīgu pārredzamību, lai varētu analizēt ANM rezultātus, un šajā saistībā konstatējot un risinot jebkādas nepilnības;

83.  atgādina, ka saistībā ar Komisijas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru saskaņā ar LESD 319. pantu uz ANM attiecas ziņošana, izmantojot integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņojumu, kas minēts Finanšu regulas 247. pantā, un jo īpaši atsevišķi — gada pārvaldības un snieguma ziņojumu;

ANM īstenošanas pārvaldība, pārredzamība un pamanāmība

84.  atkārtoti apstiprina Parlamenta lomu ANM īstenošanas kontrolē, jo īpaši atsaucoties uz 2021. gadā notikušajām piecām plenārsēdes debatēm, divām pieņemtajām rezolūcijām, 2021. gadā notikušajiem četriem atveseļošanas un noturības dialogiem ar Komisiju, īpašās ANM kontrolei izveidotās darba grupas 20 sanāksmēm, parlamentārajiem jautājumiem, kā arī regulāru informācijas plūsmu un ad hoc informācijas pieprasījumiem no Komisijas; atgādina, ka ANM regulas 25. pantā ir noteikts, ka Komisijai attiecīgie dokumenti un informācija vienlaikus un saskaņā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ir jānosūta Parlamentam un Padomei; norāda uz dokumentu plūsmas pienācīga procesa lēno sākumu un grūtībām, ar kurām Parlaments saskārās attiecībā uz piekļuvi informācijai, ko saņēma Komisija un ko nosūtīja dalībvalstis; atzinīgi vērtē to, ka kopš tā laika ir ieviestas labākas komunikācijas procedūras, un aicina saglabāt šo informācijas plūsmu;

85.  aicina Komisiju atveseļošanas un noturības dialogu gaitā piemērot atklātu, pārredzamu un konstruktīvu pieeju un ievērot ANM regulas 26. panta 1. punkta noteikumu par regulāru saziņu ar Parlamentu; atgādina, ka ANM ietvaros iedibinātajai iestāžu sadarbībai būtu jākļūst par visu finansēšanas programmu minimālo standartu;

86.  aicina valstu parlamentus un attiecīgās ieinteresētās personas saskaņā ar valstu tiesisko regulējumu sekot Parlamenta piemēram un atklātā, pārredzamā un demokrātiskā veidā pārbaudīt VANP īstenošanu;

87.  pauž nožēlu par to, ka nevienā no dalībvalstīm VANP izstrādē un īstenošanā saskaņā ar valstu tiesisko regulējumu netika pietiekamā mērā iesaistītas vietējās un reģionālās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālie partneri, akadēmisko aprindu pārstāvji vai citas attiecīgās ieinteresētās personas, un aicina šīs puses pēc iespējas vairāk iesaistīt VANP īstenošanā atbilstīgi valsts tiesību aktiem, pamatojoties uz skaidriem un pārredzamiem principiem;

88.  atgādina, ka vietējās un reģionālās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālie partneri un citas attiecīgās ieinteresētās personas ir VANP vietējās īstenošanas priekšplānā, un atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka vietējo un reģionālo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un citu attiecīgo ieinteresēto personu pienācīgai iesaistīšanai plānu īstenošanā un uzraudzībā un plānu saskaņošanai ar šīm pusēm ir izšķiroša nozīme Savienības sekmīgā atveseļošanā un VANP efektivitātes un plašas līdzdalības nodrošināšanā; aicina Komisiju izpētīt veidus, kā ES līmenī izveidot dialogu ar attiecīgo VANP īstenošanā ieinteresēto personu pārstāvjiem;

89.  aicina dalībvalstis nodrošināt skaidrību atbildības sadalē un atbilstīgas ANM līdzekļu pārvaldības sistēmas, lai ņemtu vērā iedzīvotāju konkrētās vajadzības reģionālā un vietējā līmenī, vienlaikus ievērojot nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus; atgādina, ka VANP pasākumu īstenošanā ir jāievēro visi attiecīgie tiesību akti saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu;

90.  sagaida, ka Komisijas sagatavotajā ANM īstenošanas pārskata ziņojumā tiks sniegti plaši dati un analīze par VANP ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, tai skaitā par VANP ietekmi uz dzimumu aspektiem un par to efektīvu ieguldījumu dzimumu līdztiesībā, kā arī par atbalstu MVU un stratēģiskajai autonomijai;

91.  aicina Komisiju novērtēt, vai juridiski noteiktie izdevumu mērķrādītāji, proti, 37 % zaļo izdevumu un 20 % digitālo izdevumu, tiks sasniegti saskaņā ar plānoto ANM īstenošanas posmā, un attiecīgā gadījumā aicina dalībvalstis veikt pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai sasniegtu minētos mērķrādītājus, ja tās paredz, ka tie var netikt sasniegti, vajadzības gadījumā saņemot Komisijas atbalstu;

92.  sagaida, ka Komisijas sagatavotajā ANM īstenošanas pārskata ziņojumā vajadzības gadījumā tiks sniegta informācija par problēmām, kas kavē VANP pienācīgu īstenošanu;

93.  atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada decembrī tika publicēts atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats, kas ļaus ikvienam iedzīvotājam uzraudzīt ANM īstenošanu; norāda, ka saskaņā ar deleģēto aktu par kopējiem rādītājiem dalībvalstīm ir jāziņo par vairākiem rādītājiem, tostarp par Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un par atbalstītajiem MVU; aicina Komisiju pilnveidot un uzlabot rezultātu pārskata spēju nodrošināt labu ANM pamanāmību un pārskatatbildību; atzinīgi vērtē pa dzimumiem sadalītu datu iekļaušanu rezultātu pārskatā, rādītājus izsakot ar cilvēku skaitu;

94.  mudina Komisiju pieprasīt īstenot nosacījumu, kas paredz, ka dalībvalstis sniedz datus, kas vajadzīgi, lai ziņotu par progresu saistībā ar ANM regulas sešiem pīlāriem un tādējādi ļautu ikvienam iedzīvotājam uzraudzīt ANM īstenošanu; tomēr pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nevēlējās sniegt detalizētākus datus izmantošanai atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā; norāda, ka detalizētāki dati būtu ļāvuši iedzīvotājiem pieprasīt lielāku atbildību no savām valdībām;

95.  uzsver, ka viens no ANM regulas mērķiem ir veicināt ES sociālo mērķu sasniegšanu, un uzsver, ka ir svarīgi, lai būtu ieviestas metodikas, kas palīdz atspoguļot progresu saistībā ar regulas īstenošanu un to, kā tiek veicināta Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana; pauž bažas, ka ar deleģēto aktu par sociālajiem izdevumiem un noturības rezultātu pārskatu nepietiks, lai izsekotu dzimumu dimensijai un ANM ietekmei un lai ziņotu par to; aicina Komisiju labāk atspoguļot Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principu īstenošanas izsekošanu, izmantojot papildu sociālos un dzimumu rādītājus, kas iekļauti rezultātu pārskata tematiskajā analīzē;

96.  aicina Komisiju iesniegt papildu rādītājus, kas iekļauti rezultātu pārskata tematiskajā analīzē, lai konstatētu dalībvalstu sniegumu bioloģiskās daudzveidības, kohēzijas un konkurētspējas jomā;

97.  atgādina, ka saskaņā ar ANM regulu Komisijai ir jāīsteno informācijas un komunikācijas darbības saistībā ar mehānismu; mudina Komisiju ar savu pārstāvniecību starpniecību dalībvalstīs un sadarbībā ar Eiropas Parlamenta birojiem dalībvalstīs organizēt pasākumus dalībvalstīs, kas popularizētu rezultātu pārskatu un izklāstītu dažādās Komisijas veiktās analīzes, tostarp par sešiem pīlāriem; mudina Komisiju publicēt detalizētu analīzi par ANM pozitīvo ietekmi, uzsverot labu praksi VANP īstenošanā un ieteikumus īstenošanas šķēršļu pārvarēšanai un līdzekļu efektīvas izmantošanas uzlabošanai;

98.  norāda, ka valstu pārvaldes iestādes saskaras ar lielām problēmām saistībā ar visa ANM finansējuma izmantošanu šādā īsā laikposmā; mudina Komisiju aktīvi atbalstīt dalībvalstis šo līdzekļu apguvē, lai ANM līdzekļi tiktu sekmīgi izmaksāti visā Savienībā;

99.  joprojām ir apņēmies un plāno pilnvērtīgi izmantot ANM regulas piedāvātās iespējas, lai novērtētu, pārbaudītu un veicinātu ANM īstenošanu, cita starpā ar pasākumiem un darbībām vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

100.  atzinīgi vērtē ES Ombuda iniciatīvu izstrādāt labas prakses principus, lai nodrošinātu pārvaldības pārredzamību atveseļošanai paredzēto līdzekļu izmantošanā;

101.  norāda, ka dalībvalstu VANP ir ziņots par to komunikācijas stratēģijām; tomēr pauž nožēlu par to, ka bez skaidri noteikta standarta šādas komunikācijas kampaņas būs ļoti atšķirīgas, tādējādi ierobežojot ANM un ES finansējuma redzamību kopumā; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa dalībvalstu ir ievērojušas Komisijas ieteikumus, izveidojot īpašas tīmekļa vietnes, kurās tiek izvietota ar ANM saistīta informācija, taču pauž nožēlu par to, ka tajās publiski pieejamā informācija būtiski atšķiras;

102.  aicina labāk saskaņot iedzīvotājiem pieejamo informāciju par ANM īstenošanu valstī un ar to saistītajām valsts komunikācijas stratēģijām, lai veicinātu pārredzamību un pārskatatbildību, tādējādi pastiprinot līdzdalību īstenošanā; aicina Komisiju ieteikt saskaņotu pieeju un standartu informācijas atspoguļošanai par ANM īstenošanu valsts un reģionālā līmenī, un prasa dalībvalstīm ievērot šo standartu vai pamatot atkāpes no tā;

ANM līdz šim sniegtā pieredze

103.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis sekmīgi īstenotu ANM un tādējādi nodrošinātu ilgtermiņa ietekmi uz ES ekonomiku un sabiedrību; uzsver, ka ES ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšana būs iespēja gūt pieredzi gan no ANM sekmēm, gan nepilnībām; mudina Komisiju izpētīt un iesniegt dažādus scenārijus attiecībā uz to, kā ANM izveidē un īstenošanā gūtā pieredze varētu kalpot par pamatu ES makroekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanai, jo īpaši attiecībā uz lielākas pārredzamības, demokrātijas, līdzdalības, koordinācijas un uzraudzības panākšanu;

104.  uzsver, ka ANM ir pierādījis, cik svarīga ir Eiropas Parlamenta un Padomes cieša iesaistīšanās, nosakot ES kopējās prioritātes, reaģējot uz jaunajām problēmām un izstrādājot politiskās pamatnostādnes un pārvaldības mehānismus, kā arī pārbaudot īstenošanu, lai panāktu spēcīgu Eiropas līdzdalību; atkārtoti apliecina, ka Parlamentam un Padomei vajadzētu būt vienlīdzīgās pozīcijās, pārbaudot mehānisma īstenošanu, un aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākajās ES iniciatīvās tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret abām iestādēm; uzsver, ka deleģētajiem aktiem ir būtiska nozīme procesa demokrātiskās pārskatatbildības un leģitimitātes uzlabošanā;

105.  atzinīgi norāda, ka ES atbalstam, kas reformu un ieguldījumu jomā tika sniegts paketes veidā kopā ar stimuliem, bija būtiska nozīme, lai stiprinātu valstu atbildību par ANM un Eiropas pusgadu, pamatojoties uz kopējām ES prioritātēm; turklāt uzsver, ka jēgpilns sociālais un teritoriālais dialogs ar vietējo un reģionālo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju augsta līmeņa iesaistīšanos saskaņā ar valstu tiesisko regulējumu ir būtisks valsts līdzdalības, sekmīgas īstenošanas un demokrātiskas pārskatatbildības nodrošināšanai un ka šie principi būtu jāstiprina un rūpīgāk jāpiemēro, un ka tie varētu kalpot par pamatu turpmākām iniciatīvām un mehānismiem ES un tās dalībvalstīs;

106.  atzīst — pamatojoties uz NGEU galvenā komponenta ANM labo piemēru —, ka kopējai, mūsdienīgai un efektīvai ES reakcijai, ko var ātri mobilizēt, lai pārvarētu krīzes un jaunus izaicinājumus, ir liela pievienotā vērtība;

107.   aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā Parlamenta viedokli gaidāmajā pārskata ziņojumā par ANM īstenošanu, kuru Komisija iesniegs Parlamentam un Padomei līdz 2022. gada 31. jūlijam; aicina Komisiju ņemt vērā arī visu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījumu minētajā ziņojumā;

o
o   o

108.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp. (3) OV C 15, 12.1.2022., 184. lpp. (4) OV C 67, 8.2.2022., 90. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0121. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0219. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0240. (8) OV L 429, 1.12.2021., 83. lpp. (9) OV L 429, 1.12.2021., 79. lpp. (10) OV C 155, 30.4.2021., 45. lpp. (11) OV C 97, 28.2.2022., 21. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0074. (13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0204. (14) https://ec.europa.eu/economy_finance/recovery-and-resilience-scoreboard/ (15) https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/research/advanced-search?textualSearch=RRF&startDate=01%2F07%2F2019&endDate=&firstCameToPage=false (16) Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments, COVID-19 and its economic impact on women and women’s poverty – Insights from 5 European Countries (Covid-19 un tā ekonomiskā ietekme uz sievietēm un sieviešu nabadzību — piecu Eiropas valstu atziņas), 2021. gada maijs. https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/693183/IPOL_STU(2021)693183_EN.pdf (17) Eurochild, Growing up in lockdown: Europe’s children in the age of COVID-19, 2020. gada 17. novembris. https://www.eurochild.org/resource/growing-up-in-lockdown-europes-children-in-the-age-of-covid-19/ (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.). (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par iekļaušanas pasākumu īstenošanu 2014.–2020. gadam paredzētās programmas “Erasmus+” satvarā (2021/2009(INI))

P9_TA(2022)0265 A9-0158/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6., 10., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/817, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013(2).

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 31. janvāra ziņojumu “Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums” (COM(2018)0050),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru — Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju 2017. gada 17. novembra sanāksmē Gēteborgā” (COM(2017)0673),

–  ņemot vērā Iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698), kam pamatā ir Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumi par LGBTI līdztiesību,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 18. septembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0565), kurā rosināts atjaunināt Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(4) (Rasu līdztiesības direktīva),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. septembra rezolūciju par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0158/2022),

A.  tā kā mobilitāte ir ārkārtīgi svarīga digitālās un klātienē īstenotas mācīšanās daļa; tā kā vienlīdzīgu un iekļaujošu iespēju nodrošināšana visiem iedzīvotājiem ir neatņemama Eiropas Savienības pamatvērtību daļa un tādai tai ir jābūt arī turpmāk, un tā kā cilvēkiem ir jābūt iespējai pilnībā un vienlīdzīgi izmantot programmas “Erasmus+” sniegtās priekšrocības neatkarīgi no viņu izcelsmes un dzīves gājuma; uzsver, ka labumu no programmas “Erasmus+” gūst ne tikai tās dalībnieki, bet arī iedzīvotāju kopienas un sabiedrība kopumā un ka šī programma palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 4 vērienīgās ieceres; norāda, ka tādējādi sabiedrība var kļūt demokrātiskāka, stiprāka, saliedētāka un izturīgāka;

B.  tā kā regulā par 2014.–2020. gada “Erasmus+” bija likts akcents uz sociālās iekļaušanas veicināšanu un tādu cilvēku līdzdalības sekmēšanu, kuriem ir īpašas vajadzības vai mazāk iespēju, kā noteikts “Erasmus+” iekļaušanas un daudzveidības stratēģijā, to attiecinot uz cilvēkiem ar invaliditāti, veselības problēmām, mācīšanās grūtībām, kultūras atšķirībām un ekonomiskiem, ģeogrāfiskiem un sociāliem šķēršļiem; uzsver, ka pašreizējā 2021.–2027. gada programma “Erasmus+” ir cieši saistīta arī ar zaļo un digitālo pārkārtošanos;

C.  tā kā Covid-19 pandēmija smagi ietekmēja visu izglītības nozari, vēl vairāk saasinot jau pastāvošo nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi izglītībai un izgaismojot nepieciešamību programmā “Erasmus+” saglabāt iekļaušanas pasākumus un veikt visus vajadzīgos uzlabojumus;

D.  tā kā attiecībā uz 2014.–2020. gada programmu “Erasmus+” Eiropas līmenī nebija izstrādāta saskaņota un obligāta iekļaušanas stratēģija un šī nepilnība ierobežoja programmā paredzēto iekļaušanas pasākumu ietekmi;

E.  tā kā fiziskā mobilitāte ļauj dziļi iejusties citās kultūrās un optimāli ar tām mijiedarboties un tā kā virtuālā apmaiņa un mācīšanās ir vērtīgs fiziskās mobilitātes papildinājums, taču nesniedz tikpat kvalitatīvu pieredzi un ieguvumus;

F.  tā kā pandēmija paātrināja digitālo pāreju un spilgti parādīja to, cik svarīgas ir labas digitālās prasmes; uzsver, ka “Erasmus+” var sniegt būtisku ieguldījumu digitālo prasmju pilnveidošanā un jaunu prasmju apguvē;

G.  tā kā “Erasmus+” piedāvātā mobilitātes pieredze var mainīt dalībnieku dzīvi un pozitīvi ietekmēt viņu komunikācijas prasmes, pašapziņu, atvērtību, kritisko domāšanu, personisko un profesionālo attīstību, nodarbināmību, labklājību un izpratni par vienotas Eiropas nodrošinātajām priekšrocībām, sniedzot iekļaujošas mācīšanās iespējas, kas bagātina dzīvi un ļauj iepazīt Eiropas bagātīgo valodu un kultūras mantojumu, vienlaikus gūstot zināšanas visam mūžam;

H.  tā kā 2014.–2020. gada programmas “Erasmus+” starpposma novērtējumā, ko Komisija publicēja 2018. gadā, ir uzsvērta nepieciešamība uzrunāt vairāk cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, un nelielas organizācijas visos reģionos;

1.  ar gandarījumu norāda uz vispārējo pozitīvo priekšstatu par iekļaušanas pasākumu attīstību “Erasmus+” 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

2.  uzsver, ka programmai “Erasmus+” būtu jāatbalsta ieinteresēto personu un programmas dalībnieku internacionalizācijas plāni, kas palīdz novērst fiziskus, psiholoģiskus, sociālus, sociālekonomiskus, lingvistiskus, digitālus un cita veida šķēršļus mācību mobilitātei un Eiropas projektiem, piedāvājot skaidru un detalizētu informāciju un kvalitatīvu atbalstu dalībniekiem no nepietiekami pārstāvētām grupām un dalībniekiem ar īpašām vajadzībām;

3.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi pielāgot finansējumu un dotācijas, piemēram, paredzot priekšfinansējumu, papildu piemaksas stipendijām, avansa maksājumus un fiksētu summu izmaksu, lai palielinātu to cilvēku līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju vai kuri nāk no nelabvēlīgas vides, jo finansiālie šķēršļi joprojām ir viens no lielākajiem traucēkļiem, ar ko cilvēki saskaras programmā “Erasmus+”; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību piemērot elastīgus noteikumus, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu, kas ļautu apmierināt šo cilvēku vajadzības, jo īpaši segt dzīvošanas izmaksas;

4.  aicina Komisiju turpināt pilnveidot “Erasmus+” finansēšanas instrumentus un iedibināt sinerģiju ar citām programmām;

5.  uzsver, ka dažos gadījumos mobilitātes stipendiju apmērs joprojām ir nepietiekams un var būt par iemeslu to studentu un ģimeņu sociālajai atstumtībai, kuri nevar atļauties piedalīties mobilitātē; prasa paredzēt līdzekļu palielinājumu 2023. gada budžetā, lai varētu pilnībā īstenot programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa iekļaušanas pasākumus;

6.  mudina Komisiju nodrošināt pastāvošo digitālo rīku pienācīgu un pilnvērtīgu darbību un nekavējoties risināt nopietnās un pastāvīgās problēmas, kas saistītas ar “Erasmus+” IT rīkiem un ne vien ievērojami kavē nelielo organizāciju, cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju un gados vecāku dalībnieku līdzdalību un apgrūtina darbiniekus, kuri palīdz ar administratīvajām formalitātēm, bet arī kavē visu kategoriju atbalsta saņēmēju līdzdalību; attiecībā uz jaunizveidotajiem IT rīkiem aicina Komisiju padarīt šo procesu vienkāršāku un visām grupām pieejamu un pirms ieviešanas tos pietiekami plašā mērogā izmēģināt;

7.  norāda, ka daudziem potenciālajiem izglītības guvējiem iespēju piedalīties programmā liedz administratīvie šķēršļi; mudina Komisiju mazināt birokrātiju un vienkāršot finansējuma ieguves procedūras, tiecoties racionalizēt procesu un padarīt to saprotamāku un pieejamāku; uzsver, ka administratīvais slogs ir piekļuves šķērslis visiem potenciālajiem dalībniekiem un visvairāk skar cilvēkus, kuriem ir mazāk iespēju vai īpašas vajadzības; uzsver, ka ir svarīgi, lai pieteikšanās procedūras būtu pieejamas visās Eiropas valodās;

8.  uzteic skolotāju, jaunatnes darbinieku, sociālo darbinieku, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, apvienību un izglītības darbinieku kā virzītājspēku lomu, atbalstot iesaistītās iestādes izpratnes palielināšanā par programmu, nākamo izglītības guvēju informēšanā un atbalstīšanā, kā arī to cilvēku apzināšanā, kuriem ir mazāk iespēju; norāda, ka bez viņiem lielākajai daļai dalībnieku, jo īpaši tiem, kuriem ir mazāk iespēju, nebūtu iespējams piedalīties programmā; aicina Komisiju, dalībvalstis un valstu aģentūras novērtēt un atzīt darbu, ko minētie darbinieki un struktūras bieži vien veic brīvprātīgi, atbalstīt tos, atvieglojot viņu pašu mobilitāti, un nodrošināt tiem pienācīgu finansējumu un atbalstu, vienlaikus palīdzot dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju, un piedāvājot viņiem īpašu, viņu vajadzībām pielāgotu apmācību; norāda, ka ir svarīgi atjaunināt dažādos potenciālo dalībnieku apzināšanai izmantotos instrumentus un labāk pielāgot individuālo “Erasmus+” pieredzi, lai tā atbilstu katra dalībnieka vajadzībām;

9.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu apmācību un atbalstu izglītības darbiniekiem attiecībā uz to, kā efektīvi orientēties problemātikā un iespējās un veicināt labas prakses apmaiņu šajā jomā;

10.  mudina dalībvalstis un valstu aģentūras veicināt vairāk izglītojošu semināru “Erasmus+” personālam, lai īstenotu projektus, izstrādātu iekļaujošas metodes un izpētītu jaunus veidus, kā sasniegt nākamos programmas atbalsta saņēmējus;

11.  uzsver, ka Komisijai, dalībvalstīm un valstu aģentūrām ir jāsniedz labāks atbalsts vietējām organizācijām visos reģionos, tostarp kopienu vadītām un nelielām organizācijām, jo īpaši tālākajos reģionos, salās un nomaļās teritorijās, kalnos, lauku teritorijās un grūti piekļūstamos apvidos, un jānodrošina taisnīga resursu un projektu sadale ikvienā dalībvalstī;

12.  uzsver, ka līdzās tālākizglītībai un papildu speciālajām zināšanām ir svarīgi sniegt darbiniekiem pienācīgu finansiālo un materiālo atbalstu, lai viņi varētu strādāt ar dalībniekiem, viņu ģimenēm un līdzekļu saņēmējiem, uzlabojot projektu pieejamību, izdošanos un ietekmi un vienlaikus nodrošinot mobilitātes un projektu raitu norisi; norāda, ka valstu aģentūras dalībvalstīs var sniegt būtisku palīdzību, apzinot organizāciju un iestāžu vajadzības šajā jomā, un sniegt nepieciešamo atbalstu;

13.  norāda uz skolēnu īstermiņa mobilitātes pozitīvo ietekmi garīgo un psihosociālo šķēršļu pārvarēšanā un aicina Komisiju un valstu aģentūras veicināt bērniem un pusaudžiem paredzētus mobilitātes projektus;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis, sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem medijiem, organizēt publiskās mācību vietās, piemēram, bibliotēkās, skolās un universitātēs, mērķtiecīgas informācijas kampaņas gan tiešsaistē, gan bezsaistē, lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni un informētību par “Erasmus+” priekšrocībām;

15.  aicina visas valstu aģentūras iecelt amatpersonas konkrēti darbam ar iekļaušanas un daudzveidības jautājumiem, lai tieši uzrunātu tos izglītības guvējus, kuriem ir īpašas vajadzības un/vai mazāk iespēju; šajā sakarībā aicina arī organizācijas, kuras tika izraudzītas “Erasmus+” darbību īstenošanai, iecelt attiecīgas kontaktpersonas, kas strādātu tieši ar cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, un atgādina, ka informācijai par atbalsta pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir jābūt skaidrai, aktuālai, pilnīgai un viegli piekļūstamai;

16.  aicina Komisiju uzlabot valstu politikas pamatnostādnes, lai pilnveidotu dalības iespējas izglītības guvējiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, kultūru atšķirībām, ekonomiskiem, ģeogrāfiskiem un sociāliem šķēršļiem, un kontrolēt šo pamatnostādņu īstenošanu un ziņot par to;

17.  atbalsta visas ES iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt studentu mobilitāti, piemēram, “Erasmus+” mobilo lietotni, digitālo “Erasmus” un Eiropas studenta karti; aicina Komisiju izvērtēt iespēju ciešāk sasaistīt “Erasmus+” un citas programmas un veicināt starpnozaru sadarbību, tostarp ar “Interrail”, lai veicinātu lielāku iekļautību un vienlīdzību, kas uzlabos zaļāku un labāku pārvietošanās veidu pieejamību, jo īpaši dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju; aicina Komisiju padarīt iekļaujošāku arī iniciatīvu “DiscoverEU” un pavērt dalības iespējas vēl lielākam skaitam cilvēku;

18.  uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš valodu prasmēm, jo īpaši raugoties uz dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju; tādēļ aicina mobilitātes sagatavošanas procesā sniegt mērķtiecīgu, konkrētajām grupām specifiski pielāgotu atbalstu valodu apguvei un uzstāj, ka šim atbalstam nebūtu jāizpaužas vien kā tiešsaistes kursiem;

19.  atzīst SALTO (Support, Advanced Learning and Training Opportunities — atbalsta, padziļinātas mācīšanās un apmācības iespējas) iekļaušanas un daudzveidības atzara svarīgo nozīmi iekļaušanas pasākumu īstenošanā “Erasmus+” jaunatnei paredzētajā programmas daļā un norāda, ka pašreizējā plānošanas periodā būs rūpīgi jāpārrauga iekļaušanas stratēģiju attiecināšana arī uz izglītības un apmācības daļu, jo mērķa grupas ir atšķirīgas; uzsver, ka valstu aģentūrām ciešāk jāsadarbojas ar nodarbinātības aģentūrām un citām pieaugušo izglītībā ieinteresētajām personām, lai veicinātu pieaugušo izglītības guvēju integrāciju 2021.–2027. gada programmā “Erasmus+”;

20.  pauž nožēlu par to, ka trūkst uzticamu kvantitatīvu un kvalitatīvu datu par cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, piedalīšanos programmā “Erasmus+”, jo šādus datus varētu izmantot, lai noskaidrotu, uz kurām mērķa grupām būtu jāvērš iekļaušanas pasākumi; uzsver, ka ir jāizstrādā novērtēšanas shēmas nolūkā sagatavot uzskatāmu statistiku un pienācīgi novērtēt turpmākos problēmjautājumus, lai izveidotu iekļaušanas pasākumu pārvaldības un vadības instrumentu, izmantojot metodes, kas pilnībā nodrošina privātuma un datu aizsardzības noteikumu ievērošanu un nevajadzīgi nepalielina administratīvo slogu organizācijām un dalībniekiem; atkārtoti apstiprina nepieciešamību palielināt darbinieku spējas attiecībā uz iekļaušanas rādītājiem un uzraudzības sistēmām;

21.  uzsver, ka ir svarīgi pašreizējā plānošanas periodā finansēt vairāk ES mēroga pētījumu par iekļaušanas tematiku, lai izvērtētu, kā valstu aģentūru un ieinteresēto personu veiktie pasākumi ietekmējuši tādu organizāciju un cilvēku iesaistīšanu, kuriem ir mazāk iespēju; uzsver, ka ir svarīgi glabāt uzskaiti un statistiku, kas būtu jāizmanto kā informatīvs atsauces avots turpmākajām programmām;

22.  prasa ņemt vērā cilvēku ar invaliditāti īpašās vajadzības, lai atvieglotu viņu dalību programmā, piedāvājot viņiem hibrīdu mobilitāti kā sagatavošanos mobilitātes periodam, sniedzot iespēju tikt pavadītiem un nodrošinot šiem cilvēkiem piemērotus un piekļūstamus izmitināšanas apstākļus un viņu vajadzībām pielāgotus specializētus atbalsta pakalpojumus; uzsver, ka pēc mobilitātes perioda ir jāvāc no šiem cilvēkiem atsauksmes, lai uzlabotu turpmāko saņēmēju līdzdalību; uzsver, ka ir nepieciešams specifisks atbalsts, norādījumi un instrumenti cilvēku ar invaliditāti reģistrācijai un dalībai programmā “Erasmus+”; atgādina, ka, lai piedalītos mobilitātes programmā, finansējumam un stipendijām ir jābūt pieejamiem arī pavadošajām personām;

23.  uzsver programmas “Erasmus+” svarīgo nozīmi tādu vērtību popularizēšanā kā iecietība un daudzveidība; aicina Komisiju veidot sinerģiju starp ES rasisma apkarošanas rīcības plānu un programmu “Erasmus+”, lai risinātu konkrētas vajadzības un apkarotu visas iespējamās rasisma izpausmes;

24.  atzinīgi vērtē tādu “Erasmus” projektu izstrādi, kuru uzmanības centrā ir dzimumu līdztiesības uzlabošana un sieviešu iekļaušana visās izglītības nozarēs, jo īpaši dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM) disciplīnās, un kuri saistīti ar šiem jautājumiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt to īstenotajā politikā un darbībās vērst uzmanību uz dzimumu līdztiesību;

25.  atzinīgi raugās uz projektiem, kas veicina un palielina informētību par seksuālo daudzveidību un rosina cienīt LGBTIK+ personas, un aicina Komisiju izveidot patiesu saikni starp ES LGBTIK līdztiesības stratēģiju un programmu “Erasmus+”;

26.  uzsver, ka ir vajadzīgi mērķtiecīgi risinājumi un uz vajadzībām balstīta pieeja ar mācīšanos saistītas mobilitātes iespējām cilvēkiem no marginalizētām grupām, lai veicinātu viņu līdzdalību programmā un nodrošinātu viņiem pienācīgu atbalstu, paturot prātā, ka viens no lielākajiem šķēršļiem šo cilvēku dalībai joprojām ir finansiālās un institucionālās barjeras;

27.  prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu piekļūt visai attiecīgajai informācijai par programmu “Erasmus+” visās Eiropas valodās, jo īpaši ar pielāgotiem tiešsaistes instrumentiem, kuri nerada lietotājam šķēršļus; atgādina, ka plānošanas un novērtēšanas procesiem vajadzētu būt bez šķēršļiem; atzinīgi vērtē “Erasmus” dienu iedibināšanu un uzsver bijušo “Erasmus+” dalībnieku un absolventu tīklu nozīmi programmas plašā popularizēšanā un potenciālas “vienas pieturas aģentūras” funkciju īstenošanā par labu visiem nākamajiem izglītības guvējiem;

28.  aicina dalībvalstis izvērtēt spēkā esošo politiku un pieņemt mērķtiecīgas programmas un pasākumus attiecībā uz izglītības guvējiem, kuriem ir mazāk iespēju un īpašas vajadzības, neatkarīgi no vecuma un izcelsmes, lai palielinātu dalību programmā “Erasmus+”, jo īpaši mobilitātes pasākumos, un veicināt paraugprakses apmaiņu šajā jomā; norāda, ka šā procesa sekmēšanā ļoti liela nozīme ir valstu aģentūrām un brīvprātīgo organizācijām;

29.  uzsver programmas “Erasmus+” pozitīvo ietekmi trešās valstīs, tai darbojoties kā Eiropas integrācijas procesa faktoram un vairojot ES pamanāmību; uzsver, ka ir jāuzlabo partnerības un jāpalielina “Erasmus+” projektu iekļaujošais raksturs asociētajās valstīs un citās atbalsttiesīgajās valstīs, jo īpaši Rietumbalkānos un austrumu un dienvidu kaimiņreģionos; aicina Komisiju veicināt starptautiskas — gan digitālas, gan klātienē notiekošas — konsultācijas starp valstu aģentūrām dalībvalstīs un iesaistītajās valstīs nolūkā apmainīties ar labu praksi; norāda, ka tas vēl vairāk stiprinās sadarbību un ļaus tām īstenot jaunus risinājumus un idejas un likt lietā uz vietas gūto pieredzi, un tādējādi palielināt programmas “Erasmus+” dalībnieku skaitu;

30.  uzsver, ka programmā “Erasmus+” ir jāparedz lielāka elastība krīzes situācijā, kā to pieredzam kopš kara sākuma Ukrainā; atzinīgi vērtē Komisijas izziņotos pasākumus, kas ļaus kara skartajiem Ukrainas studentiem, skolēniem un mācībspēkiem turpināt izglītošanos un profesionālo darbību Ukrainā un jebkurā no ES dalībvalstīm; aicina sniegt lielāku palīdzību un papildu atbalstu Ukrainas augstākās izglītības iestādēm un akadēmiskajām aprindām;

31.  pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes valdības lēmumu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības pašreizējā plānošanas periodā nepiedalīties “Erasmus+”, jo tas nozīmē zaudētas iespējas jauniešiem gan Eiropas Savienībā, gan Apvienotajā Karalistē;

32.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt profesionālās izglītības un apmācības audzēkņu mobilitāti, lai uzrunātu visus jauniešus neatkarīgi no izcelsmes apstākļiem, un ar gandarījumu konstatē, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir palielinājušās šo audzēkņu ilgtermiņa mobilitātes iespējas;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot Eiropas Jaunatnes gadu un ar to saistītus pasākumus, lai efektīvi popularizētu programmas “Erasmus+” piedāvātās iespējas, jo īpaši cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju vai kuri nāk no nelabvēlīgas vides, lai nodrošinātu, ka Eiropas Jaunatnes gadam ir faktiska ietekme, jo īpaši uz dzīves apstākļiem, izglītības iespējām un jauniešu demokrātisko līdzdalību; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Jaunatnes gadam atvēlētais budžets nav pietiekams, lai apmierinātu iniciatīvas vajadzības;

34.  atgādina, ka Eiropas izglītības telpas kontekstā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt kvalifikāciju un mācību periodu automātisku atzīšanu kā papildinošu instrumentu, ar ko programmā “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusā paredzētos iekļaušanas pasākumus padarīt pilnībā efektīvus;

35.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija nesen ir pieņēmusi 2021.–2027. gada pasākumu satvaru, kura mērķis ir palielināt daudzveidību un iekļautību pašreizējās “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa programmās, un aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šā satvara turpmāko īstenošanu dalībvalstīs un ik gadu informēt Parlamentu; uzsver, ka īpaša iekļaušanas pasākumu satvara pilnīga īstenošana var dot noderīgu pieredzi un būt izmantojama par atsauci citām ES programmām, kuras tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju dzīvi, piemēram, “Radošā Eiropa” un “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”;

36.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.2.2013., 50. lpp. (2) OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp. (3) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp. (4) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (5) OV C 385, 22.9.2021., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par Komisijas 2021. gada ziņojumu par Melnkalni (2021/2247(INI))

P9_TA(2022)0266 A9-0151/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses(1), kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā,

–  ņemot vērā Melnkalnes 2008. gada 15. decembra pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra atzinumu par Melnkalnes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (COM(2010)0670), Eiropadomes 2010. gada 16. un 17. decembra lēmumu piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu un Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija lēmumu sākt sarunas ar Melnkalni par pievienošanos ES,

–  ņemot vērā Melnkalnes pievienošanos NATO 2017. gada 5. jūnijā,

–  ņemot vērā Saloniku Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19. un 20. jūnija sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samitā pieņemto Sofijas deklarāciju un Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitā 2020. gada 6. maijā pieņemto Zagrebas deklarāciju,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu samitā 2021. gada 6. oktobrī pieņemto Brdo deklarāciju,

–  ņemot vērā 2020. gada 10. novembra Sofijas samitu, 2020. gada 9. novembra Rietumbalkānu līderu deklarāciju par kopējo reģionālo tirgu un 2020. gada 10. novembra Sofijas deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem,

–  ņemot vērā 2014. gada 28. augustā uzsākto Berlīnes procesu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem”(COM(2020)0641),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. septembra Regulu (ES) 2021/1529, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2021. gada ziņojums par Melnkalni” (SWD(2021)0293),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada jūlija pārskatu un valstu novērtējumu par Melnkalnes ekonomikas reformu programmu,

–  ņemot vērā ES, Rietumbalkānu valstu un Turcijas 2021. gada 12. jūlija ekonomiskā un finanšu dialoga kopīgos secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

–  ņemot vērā 2020. gada 30. jūnijā Briselē notikušo Melnkalnes pievienošanās konferences piekto sanāksmi vietnieku līmenī, kurā tika sāktas sarunas par pēdējo izskatīto sadaļu, proti, par 8. sadaļu “Konkurences politika”,

–  ņemot vērā ES un Melnkalnes starpvaldību pievienošanās konferenci, kas notika 2021. gada 22. jūnijā un 2021. gada 13. decembrī,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2021. gada marta un maija atzinumus par pārskatīto Valsts prokuratūras likuma grozījumu projektu un tās iepriekšējos atzinumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā deklarāciju un ieteikumus, kas tika pieņemti ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 20. sanāksmē, kas notika 2021. gada 2. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Rietumbalkānu valstu parlamentu vadītāju kopīgi sasauktā otrā Eiropas Parlamenta un Rietumbalkānu valstu parlamentu priekšsēdētāju 2021. gada 28. jūnija samita kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumiem par Melnkalni(4),

–  ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību Rietumbalkānos(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0151/2022),

A.  tā kā katra paplašināšanās procesā iesaistītā valsts tiek vērtēta pēc tās nopelniem un nepieciešamo reformu īstenošana, īpaši tiesiskuma jomā, nosaka pievienošanās grafiku un progresu;

B.  tā kā Melnkalne, kas ir sākusi sarunas par visām 33 izskatītajām ES acquis sadaļām un ir provizoriski noslēgusi trīs no tām, ir visvairāk pavirzījusies uz priekšu sarunu procesā;

C.  tā kā 80 % tās iedzīvotāju atbalsta valsts turpmāko dalību ES;

D.  tā kā laikposmam pēc 2020. gada vēlēšanām bija raksturīga dziļa polarizācija starp jauno valdošo vairākumu un opozīciju, kā arī valdošā vairākuma iekšienē; tā kā boikoti un visu parlamentāro dalībnieku konstruktīvas iesaistes trūkums kavēja lēmumu pieņemšanu Parlamentā;

E.  tā kā 2021. gada 22. jūnija starpvaldību konferencē Melnkalne pieņēma pārskatīto paplašināšanās metodiku, kuras pamatā ir tematiskās sarunu sadaļas kopas un atsevišķu ES politikas jomu un programmu pakāpeniska ieviešana,

F.  tā kā Eiropas Savienība ir Melnkalnes lielākā tirdzniecības partnere, 2020. gadā veidojot 38 % kopējā eksporta un 44 % kopējā importa; tā kā ES ir lielākā finansiālā atbalsta sniedzēja Melnkalnei un tā kā Melnkalne gūst labumu no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) pirmspievienošanās palīdzības, 2007.–2020. gadā kopumā saņemot 504,9 miljonus EUR;

G.  tā kā ES ir pastāvīgi apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Rietumbalkānu valstu tuvināšanos Eiropai un mobilizējusi 3,3 miljardus EUR tūlītējās veselības krīzes risināšanai un Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo seku mazināšanai;

H.  tā kā palīdzība no IPA III ir balstīta uz stingriem nosacījumiem un paredz modulēt un apturēt palīdzību, ja demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā notiek regress,

I.  tā kā Melnkalne cieš no ārvalstu iejaukšanās un ļaunprātīgas dezinformācijas kampaņām, kuru izcelsme ir Krievijā un citās valstīs;

Paplašināšanās saistības

1.  atzinīgi vērtē Melnkalnes nepārtraukto apņemšanos integrēties Eiropā un tās pilsoņu nelokāmo atbalstu dalībai ES; uzsver, ka progress sarunās joprojām ir atkarīgs no tiesiskuma starpposma kritēriju izpildes;

2.  norāda, ka visas 33 izskatītās sadaļas ir atvērtas, bet pauž nožēlu, ka kopš 2017. gada neviena no tām nav tikusi slēgta, palēninot Melnkalnes pozitīvos rezultātus un visattīstītākās Rietumbalkānu valsts statusa virzību uz pievienošanos ES; atzinīgi vērtē Melnkalnes piekrišanu pārskatītajai paplašināšanās metodikai; mudina Melnkalni arī turpmāk īpašu uzmanību pievērst 23. un 24. sadaļā minēto atlikušo starpposma kritēriju izpildei un pēc tam — sadaļu slēgšanai;

3.  atkārtoti norāda, ka ar ES saistītām reformām ir nepieciešama partiju politiskā apņemšanās un funkcionējoša parlamentārā demokrātija, un aicina uz konstruktīvu un iekļaujošu politisko dialogu un visu parlamentāro partiju apņemšanos pārvarēt pašreizējo polarizēto politisko klimatu un stiprināt valsts iestāžu darbību un koordināciju, lai panāktu politisko stabilitāti un turpinātu būtisku progresu svarīgākajās ar ES saistītajās reformās, jo īpaši vēlēšanu un tiesu sistēmas reformās un cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju;

4.  ņem vērā 2022. gada 4. februāra balsojumu par neuzticēšanos valdībai un no tā izrietošo parlamenta priekšsēdētāja un ES un Melnkalnes SAPK līdzpriekšsēdētāja atlaišanu; norāda, ka Melnkalnes prezidents ir iecēlis URA partijas vadītāju par premjerministra kandidātu, kurš ir atbildīgs par valdības izveidi;

5.  atzinīgi vērtē jauno mazākuma valdību, kuras sastāvā ir proeiropeiskas partijas, kas ir sevišķi apsveicami, jo īpaši ņemot vērā neseno Krievijas iebrukumu Ukrainā un prokrievisko politisko partiju un vēstījumu nepārtraukto ietekmi valstī; atzinīgi vērtē jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu un aicina pēc iespējas ātrāk iecelt ES un Melnkalnes SAPK līdzpriekšsēdētāju; uzskata, ka jaunās valdības politiskā apņēmība varētu palīdzēt paātrināt tik ļoti nepieciešamo reformu procesu, atspoguļojot gan Melnkalnes darbu pie Eiropas vērtībām, gan Melnkalnes iedzīvotāju vairākuma vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai;

6.  aicina atsākt iekļaujošu dialogu starp visām parlamentārajām partijām un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izveidotu spēcīgu proeiropeisku un demokrātisku platformu, kas var nodrošināt nepieciešamo stabilitāti un samazināt politisko polarizāciju un radikalizāciju saskaņā ar konstitūciju, demokrātisko procesu, normu un standartu ievērošanu un pārliecinoša Melnkalnes iedzīvotāju vairākuma proeiropeiskiem centieniem;

7.  ņem vērā protestus pret iespējamo mazākuma valdības veidošanu, ko organizēja Demokrātiskā fronte un Demokrātiskā Melnkalne; aicina visas politiskās partijas paust savu viedokli institucionalizēto demokrātisko procedūru ietvaros un atturēties no spriedzes palielināšanās;

8.  stingri nosoda protestētāju un dažu politisko līderu Krievijas Federācijai pausto atbalstu dienā, kad sākās Krievijas agresija pret Ukrainu, taču norāda uz tā samērā mazo mērogu; atgādina, ka Krievijai pastāvīgi un nepārtraukti ir interese destabilizēt šo valsti un visus Rietumbalkānus, kā arī apdraudēt to virzību uz Eiropu, izplatot manipulatīvu dezinformāciju un ietekmējot valsts un nevalstiskos dalībniekus;

9.  norāda, ka pēc tam, kad tika pabeigta ilgi gaidītā iecelšana jaunajās administratīvajās struktūrās tiesiskuma jomā, darbs ir kļuvis intensīvāks; pauž nožēlu par to, ka galvenās amata vietas sarunu struktūrās jau ilgu laiku nav aizpildītas; ņem vērā centienus sarunu struktūras konsolidēšanai un uzlabošanai 2021. gadā; mudina iestādes pēc iespējas drīzāk atjaunot pilnībā funkcionējošu sarunu struktūru; norāda, ka pēc galveno sarunu vedēju un darba grupu vadītāju novēlotas iecelšanas ir jāveic citi pasākumi, lai saglabātu pievienošanās procesu kā politisku prioritāti;

10.  atzinīgi vērtē Melnkalnes pastāvīgo un pilnīgo saskaņotību ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp tās nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā un tās pilnīgo atbalstu jaunajām ES sankcijām pret Krieviju, ieskaitot aizliegumu Krievijai veikt pārlidojumus tās gaisa telpai un izmantot tās lidostas, aizliegumu veikt darījumus ar Krievijas Centrālo banku un Krievijas propagandas mediju kanālu “Russia Today” un “Sputnik” pārraides darbību apturēšanu; mudina Komisiju apsvērt iespēju sniegt ES ekonomisko un finansiālo palīdzību Rietumbalkānu valstīm, kuras ir pievienojušās ES sankcijām pret Krieviju, ar mērķi mazināt krīzes sekas, tiklīdz tās rodas;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Melnkalne ir pieņēmusi pati savu pagaidu aizsardzības mehānismu personām, kuras bēg no Ukrainas, piešķirot tām tiesības vienu gadu uzturēties šajā valstī, un atzinīgi vērtē Melnkalnes pienesumu humānajai palīdzībai Ukrainā;

12.  aicina konfiscēt to personu aktīvus, kurām Melnkalnes iestādes ir noteikušas sankcijas, un nodrošināt, ka šī valsts nekļūst par drošu zonu to Krievijas oligarhu aktīvu slēpšanai, kuriem draud starptautiskas sankcijas; mudina valdību turpināt veikt nepieciešamos pasākumus, lai kompetentās valsts iestādes varētu pieņemt vajadzīgos lēmumus pieņemto sankciju īstenošanai;

13.  atzinīgi vērtē Melnkalnes aktīvo dalību ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās, kā arī citās starptautiskajās misijās; uzsver, cik svarīga ir Melnkalnes stratēģiskā alianse ar ES un NATO; nosoda mēģinājumus valdībā, drošības un militārajā sektorā apšaubīt tās stratēģisko ievirzi; mudina Melnkalnes iestādes sadarboties gan ar ES, gan NATO attiecībā uz noturību pret ārvalstu iejaukšanos, ārvalstu manipulatīvu dezinformāciju un saistībā ar kiberdrošību;

14.  mudina Melnkalni pēc iespējas labāk izmantot ES līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar IPA III un Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem, lai stiprinātu iestāžu veidošanu un veicinātu ekonomisko un demokrātisko attīstību, jo īpaši tiesiskuma, pamatbrīvību un iedzīvotāju labjutības jomā; uzsver, ka visiem ieguldījumiem jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem un ES dekarbonizācijas mērķiem; mudina Komisiju cieši uzraudzīt sniegumu un nodrošināt sistemātisku ES finansējuma ietekmes novērtējumu;

Demokrātija un tiesiskums

15.  pauž dziļas bažas par nepārtraukto politisko spriedzi starp izpildvaru un likumdošanas varu, kā arī par neseno parlamenta sesiju bloķēšanu, kurai ir ietekme uz Melnkalnes ar ES saistīto reformu ātrumu un progresu un kas turpina palēnināt pievienošanās ES procesu; atgādina, ka vienīgais veids, kā vēlētāju vārdā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, ir iesaistīties politiskajos procesos; aicina likumdošanas un izpildvaras iestādes uzlabot koordināciju un noteikt par prioritārām likumdošanas iniciatīvas ES reformu īstenošanai; atkārtoti norāda, ka Melnkalnes progresa panākšanai pievienošanās sarunās būtiska nozīme ir plašam visu partiju dialogam un funkcionējošam parlamentārajam atbalstam, kā arī demokrātisko iestāžu pienācīgai darbībai;

16.  atzinīgi vērtē nesen ieceltos Augstākās tiesas un Apelācijas tiesas locekļus un jaunus Prokuroru padomes locekļus, tostarp locekli, kas izraudzīts no NVO pārstāvjiem; pauž bažas par vispārēja progresa trūkumu tiesu sistēmas reformā, tostarp par to, ka joprojām nav pabeigtas iecelšanas amatos svarīgās neatkarīgās iestādēs un tiesu iestādēs, tai skaitā nav pabeigta jauno Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšana; mudina Melnkalnes iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu tiesu iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu neatkarību un darbību, kā arī pilnībā īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus attiecībā uz Prokuroru padomes politizācijas riskiem; mudina veikt turpmākus pasākumus saistībā ar tiesu iestādēm paredzētiem ieteikumiem, ko sniegusi Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO);

17.  mudina Komisiju nopietni ņemt vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu 01/2022 un īstenot tajā iekļautos ieteikumus, tādējādi pielāgojot ar tiesiskumu saistītās investīcijas Rietumbalkānos, tostarp Melnkalnē; aicina ES un Rietumbalkānu valstis izstrādāt satvaru auglīgai sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un Rietumbalkānu valstīm, lai nodrošinātu, ka EPPO var efektīvi izmantot savu kompetenci ES līdzekļu jomā;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Melnkalnes parlaments pieņēma grozīto Likumu par vietējo pašpārvaldi, kurā noteikts, ka vienā un tajā pašā dienā notiks pašvaldību vēlēšanas 14 pašvaldībās; tomēr pauž nožēlu par neseno lēmumu rīkot citā dienā vēlēšanas 12 pašvaldībās; vēlreiz atgādina aicinājumus, kuri mudina Melnkalni pašvaldību vēlēšanas organizēt vienlaikus visā valstī, lai panāktu lielāku savas demokrātijas stabilitāti, izvairītos no nepārtrauktām kampaņām un mazinātu politiskā klimata sasprindzinājumu;

19.  norāda, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai saskaņotu vēlēšanu tiesisko regulējumu un reglamentētu visus galvenos vēlēšanu aspektus, izmantojot iekļaujošu procesu un labu laiku pirms nākamajām vēlēšanām; atzinīgi vērtē Vēlēšanu tiesību aktu reformas komitejas darba turpināšanu, neraugoties uz sākotnējiem pārtraukumiem, un sagaida, ka tā centīgi strādās, lai panāktu jēgpilnas reformas; norāda, ka Žana Monē dialoga instruments Melnkalnē varētu palīdzēt panākt vienprātību, kas nepieciešama demokrātiskas parlamentārās kultūras sekmēšanai;

20.  pauž bažas par plaši izplatīto korupciju valstī un mudina Melnkalni pastiprināt krimināltiesisko reakciju uz augsta līmeņa korupciju un radīt apstākļus efektīvai un neatkarīgai tiesu iestāžu un neatkarīgu pretkorupcijas struktūru, tostarp Korupcijas apkarošanas aģentūras un Īpašās prokuratūras, darbībai, lai tā noritētu efektīvi un bez politiskas ietekmes saskaņā ar GRECO ieteikumiem; aicina Melnkalnes iestādes sākt rūpīgu izmeklēšanu par “Pandoras dokumentos” atklātajiem pārkāpumiem;

21.  atzinīgi vērtē progresu cīņā pret organizēto noziedzību un policijas starptautisko sadarbību, jo īpaši attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu piekļuves uzlabošanu svarīgām datubāzēm un izmeklētāju un ekspertu skaita palielināšanu, kā arī izmeklēto organizētās noziedzības lietu un kriminālvajāšanas gadījumu skaita pieaugumu; mudina Melnkalnes iestādes turpināt novērst pastāvošos trūkumus organizētās noziedzības lietu izskatīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu arestēšanā un konfiscēšanā;

22.  atzinīgi vērtē Melnkalnes konstruktīvo sadarbību ar ES tiesībaizsardzības aģentūrām, piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), Eiropolu un Eurojust, kas palīdz Melnkalnei robežu pārvaldībā un cīņā pret pārrobežu noziedzību, tostarp ieroču, narkotiku un cilvēku tirdzniecību, kā arī terorisma un ekstrēmisma apkarošanā; ņem vērā policijas iejaukšanos Mojkovacā kā pozitīvu piemēru, ka tiek apkarota cigarešu tirdzniecība Melnkalnē, un atkārtoti norāda, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai apkarotu narkotiku un cigarešu kontrabandu valstī, jo īpaši Bāras ostas brīvajā zonā;

23.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta stratēģija par repatriantu migrāciju un reintegrāciju Melnkalnē 2021.–2025. gadam; norāda, ka 2021. gada decembrī tika parakstīts Melnkalnes un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (EASO) sadarbības ceļvedis;

24.  pauž nožēlu par ierobežoto progresu, kas panākts valsts pārvaldes reformas īstenošanā, un prasa, lai jaunās valsts pārvaldes reformas stratēģijas izstrādes process būtu iekļaujošs un pārredzams; pauž bažas par izmaiņām Likumā par ierēdņiem un valsts darbiniekiem, kas samazināja uz nopelniem balstītu civildienesta ierēdņu pieņemšanu darbā un viņu neatkarību un apdraudēja Melnkalnes spēju paturēt darbiniekus, kuriem ir pieredze saistībā ar pievienošanās procesu ES; uzsver nepieciešamību pēc ierēdņu darbā pieņemšanas procedūras, kura balstīta uz nopelniem, un civildienesta depolitizācijas nozīmi;

25.  atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības pozitīvo lomu Melnkalnē un mudina vēl vairāk stiprināt tās jēgpilnu līdzdalību reformās un nodrošināt funkcionālus uzklausīšanas un sadarbības mehānismus, uzlabojot valsts tiesisko un institucionālo sistēmu, kā arī garantējot neatkarīgu ekspertu, pilsoniskās sabiedrības un vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanu svarīgāko tiesību aktu izstrādē;

26.  atzinīgi vērtē pirmo pilsoņu asambleju, ko 2021. gada 4. novembrī organizēja Melnkalnes parlaments sadarbībā ar Eiropas Parlamentu; pauž gandarījumu par pilsoņu aktīvo līdzdalību un viņu apņemšanos izstrādāt pretkorupcijas politiku; aicina Melnkalnes iestādes īstenot pilsoņu asamblejas secinājumus par cīņu pret korupciju un veikt papildu pasākumus šajā jomā un uzsver, ka ir svarīgi turpināt šo veiksmīgo darbu arī nākotnē;

Pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošana

27.  norāda, ka vārda brīvības jomā ir panākts ierobežots progress; mudina Melnkalni pastiprināt centienus apkarot dezinformāciju, naida runu, vajāšanu tiešsaistē, politiski neobjektīvu ziņošanu un ārvalstu ietekmi Melnkalnes plašsaziņas līdzekļos; uzsver, ka ir svarīgi apmainīties ar paraugpraksi ar ES dalībvalstīm un NATO, kā arī sasaukt dialogu ar Rietumbalkānu pilsonisko sabiedrību un tās privāto sektoru, lai agrīnā posmā apzinātu satraucošas norises un izstrādātu atbilstīgus pretpasākumus, vēršoties pret manipulatīvas dezinformācijas izplatīšanu no trešām valstīm, uzsvaru liekot uz pētniecību un analīzi un paraugprakses iekļaušanu reģionā;

28.  aicina Komisiju attīstīt infrastruktūru, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pierādījumos balstītus atbildes pasākumus attiecībā uz dezinformācijas draudiem Rietumbalkānos; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ieņemt proaktīvāku nostāju, pievēršot uzmanību lielākas uzticēšanās ES panākšanai šajā reģionā un StratCom uzraudzības paplašināšanai, lai vērstos pret pārrobežu dezinformācijas draudiem no Rietumbalkānu valstīm un to kaimiņvalstīm; aicina Melnkalni veikt izlēmīgas un sistēmiskas darbības, lai identificētu un likvidētu dezinformācijas ražotnes; aicina politiķus un sabiedrības pārstāvjus stingri nosodīt jebkādus vēstījumus, kuru mērķis ir polarizēt sabiedrību un graut uzticēšanos medijiem un galvenajām demokrātiskajām vērtībām;

29.  norāda, ka joprojām netiek pietiekami apkopoti sadalīti dati, kas saistīti ar rasismu un homofobisku/ transfobisku naida runu un noziedzību; atgādina par Eiropas Padomes Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) 2020. gada uzraudzības ziņojuma secinājumiem, kuros norādīts, ka iepriekšējie ieteikumi nav īstenoti(6); atgādina par Parlamenta nostāju pēdējā rezolūcijā par Melnkalni, kurā tika pausts aicinājums īstenot šo darbību, un mudina iestādes to darīt(7);

30.  pauž bažas par augsto polarizācijas pakāpi mediju vidē, jo īpaši par pieaugošo ārvalstu un iekšzemes dezinformācijas kampaņu un kiberdraudu un hibrīddraudu apjomu, tostarp no Krievijas un Ķīnas, izplatot etniski nacionālistiskus vēstījumus, kuri negatīvi ietekmē demokrātiskos procesus valstī, līdz ar to apdraudot tās Eiropas perspektīvu; pauž bažas par Melnkalnes valsts parāda pieaugumu ārvalstu finanšu iestādēm un uzņēmumiem no autoritārām trešām valstīm; atkārtoti pauž atbalstu valdības gatavībai īstenot ES sankcijas pret Krievijas propagandas kanāliem;

31.  uzsver mediju brīvības un neatkarības, augsti kvalitatīvas ziņošanas un medijpratības uzlabošanas nozīmi cīņā pret manipulatīvu dezinformāciju; aicina Melnkalni, dalībvalstis, EĀDD un ES delegāciju Melnkalnē turpināt aktīvākas un efektīvākas komunikācijas un pamanāmības kampaņas, lai uzsvērtu ES palīdzības Melnkalnē lomu un nozīmi un apkarotu pret ES vērstu dezinformāciju; tostarp izveidojot reģionālu stratēģiskās komunikācijas punktu Rietumbalkānos; atzinīgi vērtē Melnkalnes interesi sadarboties ar ES, izmantojot Demokrātijas rīcības plānu (EDAP), un svarīgo darbu, ko veic EĀDD Stratēģiskās komunikācijas Rietumbalkānu darba grupa;

32.  aicina Melnkalnes iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai — ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ES un NATO iniciatīvām un programmām — veidotu noturību un stiprinātu kiberdrošību, jo pieaug spiediens, ko rada trešo valstu iejaukšanās, kas tiecas vājināt tās valstiskumu un uz Rietumiem vērsto orientāciju; atzinīgi vērtē Melnkalnes jauno kiberdrošības stratēģiju 2022.–2026. gadam un aicina nekavējoties turpināt likumdošanas procesu, ar ko izveido Kiberdrošības aģentūru;

33.  stingri nosoda uzbrukumus žurnālistiem un viņu vajāšanu un aicina šādus gadījumus izmeklēt un sankcionēt, kā arī nodrošināt efektīvus turpmākos tiesiskos pasākumus; atzinīgi vērtē stingrāku sodu ieviešanu par draudiem vai uzbrukumiem žurnālistiem, pieņemot kriminālkodeksa grozījumus; aicina visas politiskās partijas veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu apstākļus neatkarīgu un brīvu mediju darbam, tostarp atbalstu sabiedriskas nozīmes reportāžām, pārredzamu finansējumu, kopīgus regulatīvos standartus un drošu darba vidi, kurā nav uzbrukumu un draudu;

34.  atzinīgi vērtē dažus pozitīvus pasākumus, piemēram, ad hoc komisiju vardarbības pret medijiem uzraudzībai, tiesiskā regulējuma stiprināšanu, lai efektīvi aizsargātu žurnālistus un citus mediju darbiniekus, tiesību aktu pārskatīšanu par medijiem un par sabiedriskās raidorganizācijas “RTCG” redakcionālo politiku, padarot to plurālistiskāku, un sabiedrisko apspriešanos par mediju stratēģiju 2021.–2025. gadam; uzsver, cik svarīga ir Melnkalnes mediju regulatoru un sabiedriskās raidorganizācijas neatkarība, un aicina turpināt centienus pārveidot “RTCG” par īstu sabiedrisko pakalpojumu un kopumā uzlabot piekļuvi informācijai;

35.  nosoda visus vardarbīgos aktus demonstrācijās Cetiņē saistībā ar Serbijas Pareizticīgo baznīcas Melnkalnes un piekrastes metropolijas bīskapa inaugurāciju; nosoda Serbijas iejaukšanos šajā sakarībā; aicina ievērot reliģisko iecietību saskaņā ar Melnkalnes konstitūciju un Eiropas vērtībām un principiem;

36.  norāda, ka ārvalstu iejaukšanās var notikt arī tādā veidā, ka tiek instrumentalizēti reliģiskie institūti; nosoda Krievijas centienus izmantot etnisko spriedzi Rietumbalkānos, lai uzkurinātu konfliktus, šķeltu kopienas un izplatītu manipulatīvu dezinformāciju, kas varētu izraisīt visa reģiona destabilizāciju;

37.  norāda, ka iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana Melnkalnē vēlreiz ir aizkavējusies, un cer, ka tā tiks veikta šā gada laikā un saskaņā ar ES un starptautiskajiem standartiem atklātā un pārredzamā veidā, nepieļaujot to, ka kādai no atzītajām nacionālajām minoritātēm vajadzētu baidīties no iebiedēšanas; aicina iestādes izvairīties no procesa politizācijas;

38.  atzinīgi vērtē valsts etnisko daudzveidību un aicina to vēl vairāk popularizēt un ievērot visos līmeņos, tostarp attiecībā uz izmantotajām valodām, kultūras mantojumu un vietējo kopienu tradīcijām, kā arī aizsargāt viņu politiskās tiesības; uzsver, ka ir jāaizsargā visu nacionālo minoritāšu politiskās tiesības, it sevišķi tādēļ, ka dažām no tām vairs nav minoritāšu partijas pārstāvju Melnkalnes parlamentā;

39.  stingri nosoda verbālus un fiziskus uzbrukumus jebkurai no nacionālajām minoritātēm un to iebiedēšanu; pauž nožēlu, ka neaizsargātas grupas, tostarp romi un ēģiptieši, joprojām saskaras ar dažādu veidu diskrimināciju un grūtībām īstenot savas tiesības; atzinīgi vērtē romu un ēģiptiešu iekļaušanas stratēģijas 2021.–2025. gadam pieņemšanu, kurā īpaša uzmanība pievērsta antičigānismam, un mudina iestādes vēl vairāk pastiprināt centienus cīņā pret diskrimināciju, nodrošināt taisnīgu piekļuvi izglītībai, tiesu iestādēm, mājokļiem, veselības aprūpei un darba tirgum un veikt efektīvus pasākumus pret naida runu;

40.  aicina Melnkalnes iestādes atzīt horvātu kopienas tradīcijas un kultūras mantojumu etniski daudzveidīgajā Kotoras līcī; ar bažām norāda uz to, ka Horvātu nacionālā asambleja Tivatā ir saņēmusi paziņojumu par izlikšanu no telpām, kas jāatbrīvo līdz 2022. gada 15. aprīlim;

41.  norāda, ka joprojām nopietnas bažas rada dzimumbalstīta vardarbība un vardarbība pret bērniem, un ka Covid-19 pandēmijas laikā tā vēl vairāk ir pasliktinājusies; aicina uzlabot specializētus atbalsta pakalpojumus sievietēm, nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, un aicina Melnkalni nodrošināt šim nolūkam pienācīgu finansējumu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas sniedz šādu atbalstu; atzinīgi vērtē priekšlikumu ieviest stingrākus sodus par vardarbību pret sievietēm un bērniem;

42.  mudina Melnkalnes iestādes rūpīgi īstenot Stambulas konvencijas standartus, uzsākt sabiedrības izpratnes palielināšanas kampaņas, mudināt drošos apstākļos ziņot par vardarbību ģimenē un palielināt labi apmācītu un dzimumsensitīvu tiesībaizsardzības amatpersonu un tiesnešu skaitu, lai nodrošinātu šādu noziegumu pienācīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem; mudina Melnkalnes iestādes īstenot efektīvus pasākumus pret seksuālu uzmākšanos, tostarp darbavietā; joprojām pauž bažas par biežo naida runu un seksismu, kas vērsts pret sievietēm politikā un sabiedriskajā dzīvē, un aicina pieņemt juridiskus un politikas pasākumus, lai veicinātu sieviešu politisko līdzdalību;

43.  atzinīgi vērtē Bērnu tiesību padomes izveidi; uzsver, ka ir jāturpina uzlabot attieksmi pret bērniem civilprocesos un bērniem draudzīgu tiesu sistēmu; pauž nožēlu par cietušo, jo īpaši sieviešu un bērnu, nepietiekamu aizsardzību, tostarp aizgādības tiesvedības laikā un pēc tās; aicina visas valsts iestādes sistemātiski risināt šo jautājumu, pamatojoties uz visaugstākajiem aizsardzības un atbalsta standartiem un Eiropas paraugpraksi;

44.  atzinīgi vērtē progresu LGBTIQ personu tiesību aizsardzībā un veicināšanā un pirmās reģistrētās viendzimuma partnerattiecības 2021. gada jūlijā, kā arī miermīlīgo 2021. gada praida organizēšanu; aicina Melnkalni turpināt saskaņot un grozīt citus tiesību aktus un nolikumus, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem pabalstiem un dzīvesvietu, lai pilnībā īstenotu likumu par reģistrētām partnerattiecībām; aicina veikt turpmākus pasākumus pret naida runu, LGBTIQ kopienas sociālo atstumtību un diskrimināciju un uzlabot viņu piekļuvi tiesu iestādēm, nodarbinātībai, mājokļiem un veselības aprūpei, cita starpā nodrošinot transpersonām piekļuvi hormonu terapijai un respektējot viņu fizisko un garīgo neaizskaramību;

45.  aicina Melnkalni pienācīgi iekļaut LGBTIQ pilsonisko sabiedrību jaunās dzimuma juridiskās atzīšanas darba grupas darbā, kurai būtu jāstrādā pie tā, lai panāktu dzimuma juridisku atzīšanu, pamatojoties uz pašnoteikšanos;

46.  pauž nožēlu par to, ka personas ar invaliditāti joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, kuru ir saasinājusi Covid-19 pandēmija, un pauž nožēlu pat valsts tiesību aktu nesaskaņotību ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām; atzinīgi vērtē to, ka notiek valsts invaliditātes noteikšanas sistēmas reforma, un aicina efektīvi īstenot stratēģijas, lai novērstu nepilnības personu ar invaliditāti tiesību ievērošanā dažādās nozarēs un politikas jomās, tostarp veselības aprūpē, darba tirgū un administratīvajā procesā un tiesvedībā; uzsver, ka steidzami ir vajadzīga deinstitucionalizācijas stratēģija;

Samierināšana un labas kaimiņattiecības

47.  atzinīgi vērtē Melnkalnes konstruktīvo lomu reģionālajā sadarbībā un atzinīgi vērtē kopējā Rietumbalkānu reģionālā tirgus pasākumu īstenošanu; aicina veikt konkrētus pasākumus, lai rastu un īstenotu konkrētus un saistošus risinājumus ilglaicīgiem divpusējiem strīdiem konstruktīvā un kaimiņattiecību gaisotnē, tostarp robežstrīdiem ar kaimiņvalstīm un demarkācijas jautājumiem ar Horvātiju un Serbiju;

48.  uzsver, ka jebkurai reģionālai ekonomiskai sadarbībai Rietumbalkānos vajadzētu būt iekļaujošai un pieņemamai visām sešām valstīm, izveidojot vienlīdzīgu sadarbību un vienlaikus stiprinot turpmāku saskaņošanu ar ES standartiem un acquis; šajā sakarībā pauž piesardzīgu viedokli par Atvērto Balkānu iniciatīvu, kas neaptver visas sešas valstis, un pauž pārliecību, ka tai vajadzētu būt balstītai uz ES noteikumiem un jāsniedz tikai pozitīva ietekme uz ES integrācijas procesu;

49.  atzinīgi vērtē viesabonēšanas maksas atcelšanu Melnkalnes un piecu citu Rietumbalkānu valstu starpā no 2021. gada 1. jūlija; mudina valdību un Komisiju apspriest plānu, kurš ļautu ātri atcelt viesabonēšanas maksu starp Melnkalni un ES dalībvalstīm;

50.  atzinīgi vērtē Melnkalnes turpmāko sadarbību saskaņā ar Sarajevas deklarācijas procesu; atzinīgi vērtē 2021. gada 17. jūnija rezolūcijas par Srebreņicu pieņemšanu; atzinīgi vērtē Melnkalnes ārlietu ministra pašu pirmo apmeklējumu Morinj nometnes upuru piemiņas kopīgas atceres pasākumā; norāda, ka kopš 2006. gada ir notikušas tikai astoņas tiesas prāvas par kara noziegumiem un ir tiesātas tikai zema ranga vainīgās personas; uzsver, ka nedrīkstētu pieļaut iecietību pret genocīda noliegšanu, musinošu retoriku vai kara noziedznieku glorificēšanu;

51.  mudina Melnkalni pastiprināt centienus, lai prioritārā kārtā aktīvi izmeklētu kara noziegumus un to glorificēšanu un sodītu par tiem vainīgos, kā arī noskaidrotu bezvēsts pazudušo personu likteni; atgādina par nepieciešamību atvērt bijušās Dienvidslāvijas slepenā dienesta arhīvus un ievērot juridiskās procedūras, lai attiecīgās lietas nodotu Melnkalnes valsts arhīviem;

52.  aicina Melnkalnes iestādes pilnībā ievērot noteikumus par pēctecību no bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas, jo īpaši militārā īpašuma jomā;

Ekonomika

53.  pauž bažas par pastāvīgi augsto bezdarba līmeni, jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū, un mudina iestādes pastiprināt centienus, lai uzlabotu viņu piekļuvi darba tirgum un novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, dzimumu atšķirības nodarbinātībā un atalgojumā, kā arī cenas ziņā pieejamu bērnu aprūpes pieejamību; atkārtoti norāda, ka izglītības sistēma ir labāk jāsaskaņo ar darba tirgu; norāda uz darba tirgus atlabšanu un atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai īstenotu Garantijas jauniešiem programmu;

54.  ņem vērā paziņojumu par iniciatīvu „Eiropa šobrīd”, kuras mērķis ir sasniegt augstāku dzīves līmeni un konkurētspējīgāku ekonomiku, izmantojot ilgtspējīgāku un iekļaujošāku ekonomikas izaugsmes modeli;

55.  pauž bažas attiecībā uz Melnkalnes ilgtspējīgu makroekonomisko stabilitāti un pieaugošo neaizsargātību saistībā ar tās valsts parāda pieaugumu, jo īpaši attiecībā uz Ķīnu, un par jauno aizņēmumu 750 miljonu EUR apmērā, ko valdība saņēma, neapspriežoties ar parlamentu; atzinīgi vērtē centienus samazināt šo fiskālo neaizsargātību, tostarp to, kas saistīta ar Ķīnu; aicina Komisiju nākamajā ziņojumā par šo valsti sekot līdzi makroekonomikas situācijai un neaizsargātībai; norāda, ka trešo valstu un ārvalstu uzņēmumu ieguldījumi stratēģiskās nozarēs var radīt nepamatotu ekonomisko atkarību;

56.  ar bažām konstatē negatīvu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Melnkalnes ekonomiku; norāda uz cerīgajām pazīmēm, kas liecina par Melnkalnes ekonomikas atveseļošanos 2021. gadā pēc dziļas recesijas 2020. gadā, un atzinīgi vērtē Melnkalnes prognozēto spēcīgo ekonomikas izaugsmi; prasa nodrošināt ilgtspējīgāku ekonomikas un finanšu plānošanu, kā arī laicīgāku un konstruktīvāku reakciju, lai mazinātu pandēmijas radīto kaitējumu sociālajām grupām visneaizsargātākajās situācijās; aicina valdību organizēt patiesu sociālo dialogu, atveseļošanās procesā pēc pandēmijas;

57.  atzinīgi vērtē Covid-19 makrofinansiālās palīdzības paketes izmaksu 60 miljonu EUR apmērā, kuras mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomisko ietekmi un saglabāt makroekonomisko stabilitāti, kā arī 14,2 miljardu EUR mobilizāciju no IPA III, lai palīdzētu Rietumbalkānu partneriem izpildīt dalībai Eiropas Savienībā paredzētās prasības;

58.  atzinīgi vērtē paziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju un darījumu elektronisko pārvaldes pakalpojumu attīstību, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu; aicina Melnkalnes valdību veicināt visu sociālo grupu digitālo iekļaušanu un mudina izstrādāt mērķtiecīgus preventīvus pasākumus un stimulus, lai legalizētu neoficiālos uzņēmumus un darba ņēmējus, jo liela neoficiālā sektora pastāvēšana joprojām kavē Melnkalnes ekonomisko un sociālo attīstību;

59.  atzinīgi vērtē asociācijas nolīguma parakstīšanu programmai “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027);

60.  stingri nosoda tā dēvēto zelta pasu shēmu un pauž nožēlu par tās pagarināšanu līdz 2022. gada decembrim, neraugoties uz iepriekšējiem paziņojumiem, ka shēma tiks pakāpeniski atcelta, un nerīkojot plašākas apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm; mudina Melnkalni aktīvāk rīkoties, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; uzsver, ka pilsonības iegūšana apmaiņā pret investīcijām rada drošības riskus un potenciālu korupcijai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un krāpšanai nodokļu jomā; aicina Melnkalni nekavējoties izbeigt šo shēmu; ar bažām norāda, ka laikposmā no 2020. gada decembra līdz 2022. gadam gandrīz 200 Krievijas valstspiederīgajiem tika piešķirta pilsonība;

Vide, enerģētika un transports

61.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts valsts plāns par pielāgošanos klimata pārmaiņām, un mudina Melnkalni paātrināt reformas saskaņā ar ES 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru un stiprināt tās īstenošanas procedūras; aicina iestādes iespējami efektīvi izmantot šajā jomā pieejamo ES pirmspievienošanās palīdzību virzībā uz 27. sadaļas (Vide un klimata pārmaiņas) kritēriju izskatīšanas noslēgšanu;

62.  atzinīgi vērtē 2021. gada novembrī pieņemto tīras enerģijas paketi; mudina iestādes turpināt izstrādāt nacionālo enerģētikas un klimata plānu, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem atjaunīgajiem energoresursiem un izvairoties no jaunām investīcijām fosilās gāzes un ogļu infrastruktūrā, un iesniegt to Enerģētikas kopienas sekretariātam ieteikumu sniegšanai; aicina Melnkalni pastiprināt centienus, lai samazinātu zaudējumus elektroenerģijas sadales tīklā, dažādotu atjaunīgos energoresursus un samazinātu atkarību no klimatiski neaizsargātas hidroenerģijas ražošanas; atzinīgi vērtē koncesijas līgumu apturēšanu attiecībā uz mazām hidroelektrostacijām, kas nebija ievērojušas pienācīgus vides standartus, un aicina visos jaunajos projektos ievērot ES vides, valsts atbalsta un koncesijas standartus; mudina iestādes uzlabot gaisa kvalitātes pasākumu uzraudzību un īstenošanu piesārņotajās teritorijās;

63.  pauž nožēlu par to, ka Pļevļas ogļu elektrostacija turpina darboties pēc darbības stundu skaita pārsniegšanas un atkārtoti aicina Melnkalnes iestādes nekavējoties panākt tās atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam; ar piesardzību norāda uz izmaksu pieaugumu par 15 miljoniem EUR saistībā ar plānoto rūpnīcas rekonstrukciju saskaņā ar vides standartiem, kas vēl nav uzsākta; aicina iestādes publicēt priekšizpēti un prokuratūras veiktās iepirkuma procedūras izmeklēšanas rezultātus un apsvērt visaptverošu pārejas plānu, ņemot vērā rūpnīcas plānoto slēgšanu;

64.  atkārtoti aicina Melnkalni veikt steidzamus pasākumus, lai efektīvi saglabātu aizsargājamās teritorijas, un mudina turpināt apzināt iespējamās Natura 2000 teritorijas; atzinīgi vērtē trīs aizsargājamo jūras teritoriju (Platamuni, Katiča un Stari Ulciņa) pasludināšanu un dižskābaržu mežu iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā Biogradska Gora nacionālajā parkā; pauž bažas par kaitējumu ūdenstilpēm un upēm saistībā ar infrastruktūras projektiem, tostarp Skadaras ezeram, Siņajevinai, Komarnicai un citiem; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz sākotnējo progresu, Siņajevinas jautājums joprojām nav atrisināts; uzsver, ka nepieciešams novērtējums un atbilstība Dzīvotņu direktīvai un Ūdens pamatdirektīvai; mudina Melnkalnes iestādes piemērot efektīvus, preventīvus un samērīgus sodus par visiem pārkāpumiem vides jomā un izskaust korupciju šajā nozarē;

65.  pauž nožēlu par progresa trūkumu galvenajās nozaru reformās transporta politikas jomā; aicina Melnkalni turpināt īstenot savu transporta attīstības stratēģiju un stiprināt administratīvās spējas Eiropas komunikāciju tīklu īstenošanai; uzsver, ka Rietumbalkānu valstīs būvniecības nozare ir viena no neaizsargātākajām nozarēm pret organizēto noziedzību un korupciju; uzsver, ka ieguldījumiem infrastruktūrā ir jāatbilst ES standartiem par ietekmes uz vidi novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, vienlaikus ievērojot ES noteikumus par publisko iepirkumu un valsts atbalstu;

66.  norāda uz Ķīnas pieaugošo interesi par ieguldījumiem Rietumbalkānos un transporta infrastruktūras projektos Melnkalnē kā daļu no iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš”; atzinīgi vērtē Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem un ES iniciatīvu “Global Gateway” kā zaļākas un pārredzamas alternatīvas infrastruktūras projektu finansēšanai;

67.  ar nožēlu norāda uz Taras upes baseina biosfēras rezervātam un UNESCO pasaules mantojuma objektam Durmitora nacionālajam parkam nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar Bar-Boljare automaģistrāles būvniecību; aicina Melnkalni īstenot upju gultnes atjaunošanas pasākumus un cieši uzraudzīt transporta infrastruktūras būvniecības ietekmi uz vidi; pauž bažas par to, ka Bar-Boljare automaģistrāles izmaksas tika novērtētas pārāk zemu un ka nav veikti nekādi pasākumi, neraugoties uz neskaidrajām publiskā iepirkuma procedūrām, plānošanas dokumentācijas trūkumu un ekoloģiskajām bažām; norāda, ka Melnkalnes pieteikums līdzfinansējuma saņemšanai no Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmas vēl nav izskatīts;

68.  aicina Melnkalni vērsties pret nelikumīgu atkritumu apglabāšanu un veikt turpmākus pasākumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu plānošanas procedūru uzlabošanai, lai pasteidzinātu to būvniecību; norāda uz progresa trūkumu un izmaksu pieaugumu saistībā ar būtisku notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību, lai novērstu notekūdeņu piesārņojumu septiņās pašvaldībās;

69.  mudina Melnkalni pastiprināt rīcību saistībā ar institucionālām un likumdošanas reformām medību un zvejas jomā, īpašu uzmanību pievēršot aizsargājamām teritorijām un aizsargājamām sugām;

o
o   o

70.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Melnkalnes prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 108, 29.4.2010., 1. lpp. (2) OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp. (3) OV C 362, 8.9.2021., 129. lpp. (4) OV C 15, 12.1.2022., 100. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0506. (6) ECRI secinājumi par Melnkalnei sniegto ieteikumu īstenošanu, uz ko attiecas starpposma kontrole (2020. gada 2. jūnijs), https://rm.coe.int/ecri-conclusions-on-the-implementation-of-the-recommendations-in-respe/16809e8273. (7) Parlamenta 2021. gada 19. maija rezolūcija par Komisijas 2019. un 2020. gada ziņojumiem par Melnkalni (OV C 15, 12.1.2022., 100. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par ES un Āfrikas turpmākajām tirdzniecības attiecībām (2021/2178(INI))

P9_TA(2022)0267 A9-0169/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā pēc 2022. gada 17. un 18. februārī notikušā 6. Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības (ĀS) samita sniegto kopīgo paziņojumu par kopīgu redzējumu 2030. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020)0004),

–  ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju — partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai(1),

–  ņemot vērā ĀS “Programmu 2063: Āfrika, kādu vēlamies”,

–  ņemot vērā ĀS iniciatīvas, kas uzsāktas, lai īstenotu “Programmu 2063”, tostarp iniciatīvas “Paātrināta rūpniecības attīstība Āfrikai”, “Āfrikas infrastruktūras attīstības programma”, “Āfrikas iekšējās tirdzniecības veicināšanas” un “Āfrikas kalnrūpniecības redzējums”,

–  ņemot vērā Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021)0066),

–  ņemot vērā ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN), kas noslēgti un tiek apspriesti starp ES un 14 Subsahāras Āfrikas valstīm un reģioniem, kā arī citus ES brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Ziemeļāfrikas valstīm,

–  ņemot vērā ĀS valstu un valdību vadītāju asamblejas 2018. gada 2. jūlija lēmumu par Āfrikas Kontinentālo brīvās tirdzniecības zonu (AfCFTA)(2),

–  ņemot vērā ĀS valstu un valdību vadītāju 2016. gada jūlijā pieņemto Kigali lēmumu par Āfrikas Savienības asamblejas sanāksmes iznākumu, jo īpaši tā 5. punktu par Savienības finansēšanu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra paziņojumu par jaunu Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi: līdzšinējās investīciju un nodarbinātības partnerības pacelšanu jaunā līmenī (COM(2018)0643),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES tirdzniecības nolīgumos(4),

–  ņemot vērā G7 valstu finanšu ministru 2020. gada 25. septembra paziņojumu par parāda apkalpošanas apturēšanas iniciatīvu un parāda atvieglošanu neaizsargātām valstīm,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “Global Gateway” (JOIN(2021)0030 final),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (COM(2021)0564),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 25. novembra kopīgo paziņojumu “ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) III: vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā” (JOIN(2020)0017),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu “Atjaunināta partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu: jauna programma Vidusjūras reģionam” (JOIN(2021)0002) un tam pievienoto kopīgo dienestu darba dokumentu (SWD(2021)0023),

–  ņemot vērā 2022. gada 10. marta rezolūciju par ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III(5),

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(6) un ar to saistītos ES un partnervalstu brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 17. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības (COM(2021)0706),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to(7),

–  ņemot vērā Kimberli procesu un 2021. gada 16. decembra rezolūciju par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 22. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču shēmas piemērošanu (COM(2021)0579),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. februāra rezolūciju par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu(10),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā(11),

–  ņemot vērā 2021. gada 25. novembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par legālās migrācijas politiku un tiesību aktiem(12),

–  ņemot vērā Āfrikas un Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību foruma 2022. gada 15. februāra deklarāciju,

–  ņemot vērā 2022. gada 14. februārī notikušā 7. ES un Āfrikas uzņēmējdarbības foruma uzņēmējdarbības organizāciju kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Āfrikas un Eiropas nedēļā rīkotā pilsoniskās sabiedrības organizāciju foruma 2022. gada februāra noslēguma dokumentu “Nav lēmuma par mums bez mums!”,

–  ņemot vērā 2022. gada februārī notikušās Āfrikas un Eiropas nedēļas jauniešu kursa kopīgos rezultātus,

–  ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) 2021. gada ziņojumu par ekonomikas attīstību Āfrikā “Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas potenciālo ieguvumu izmantošana iekļaujošai izaugsmei”,

–  ņemot vērā Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi,

–  ņemot vērā ieteikumus, kas sniegti Dienvidāfrikas prezidenta konsultatīvās grupas zemes reformas un lauksaimniecības jautājumos 2019. gada 4. maija galīgajā ziņojumā,

–  ņemot vērā ĀS un ES Digitālās ekonomikas darba grupas 2019. gada 13. jūnija ziņojumu “Jaunā Āfrikas un Eiropas digitālās ekonomikas partnerība: paātrināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu”,

–  ņemot vērā 2021. gada progresa ziņojumu par ES atbalstu tirdzniecībai,

–  ņemot vērā ES daudzpusējo dialogu par ilgtspēju kakao ražošanas nozarē, kurā galvenā uzmanība pievērsta kakao nozarei divās galvenajās ražotājvalstīs — Kotdivuārā un Ganā,

–  ņemot vērā Ganas prezidenta Nana Akufo-Addo uzrunu Eiropas Parlamentā 2021. gada 12. decembrī Strasbūrā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju par agresiju, kas vērsta pret Ukrainu,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojumu par pārtikas nodrošinājuma garantēšanu un pārtikas sistēmu noturības stiprināšanu (COM(2022)0133),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 16. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0169/2022),

A.  tā kā Eiropas Savienībai (ES) un Āfrikai ir nozīmīgas un ilgstošas politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības; tā kā ES un Āfrikas Savienības (ĀS) 6. samitā 2022. gadā tika panākta vienošanās par kopīgu redzējumu 2030. gadam — jaunu, abpusēji izdevīgu kopīgu stratēģiju, kas stiprina saites starp abām savienībām, kā arī ļaus ciešāk sadarboties savstarpējas konverģences jautājumos tirdzniecības, attīstības, drošības un labas pārvaldības jomā; tā kā tā mērķis ir sekmēt mūsu kopīgās prioritātes, kopīgi turpinot nodrošināt mūsu intereses un kopīgos sabiedriskos labumus, mūsu iedzīvotāju drošību un labklājību, cilvēktiesību aizsardzību visiem, dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm visās dzīves jomās, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanu, pasākumus vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, cīņu pret nevienlīdzību, bērnu tiesību atbalstīšanu un jauniešu un visnelabvēlīgākajā situācijā esošo personu iekļaušanu; tā kā abas savienības atzīst pārtikas nodrošinājuma un uztura nozīmīgumu; tā kā šī atjaunotā partnerība balstīsies uz ģeogrāfiju, vēstures atzīšanu, cilvēciskajām saitēm, suverenitātes ievērošanu, savstarpēju cieņu un pārskatatbildību, kopīgām vērtībām, partneru līdztiesību un savstarpējām saistībām; tā kā ES un ĀS ir apņēmušās stiprināt savu stratēģisko partnerību, lai kopīgi risinātu jaunos izaicinājumus, piemēram, klimata pārmaiņas, atveseļošanos pēc pandēmijas un noturības veidošanu pret turpmākiem satricinājumiem;

B.  tā kā miers ir priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai un stabilai tirdzniecības un ieguldījumu videi; tā kā kopš Krievijas Federācijas 2022. gada 24. februārī sāktā nelikumīgā, neprovocētā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā ir būtiski mainījies globālais ģeopolitiskais konteksts, tostarp attiecībās starp ES un Āfriku; tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. marta rezolūcijā ar pārliecinošu balsu vairākumu nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainu, un šo rezolūciju atbalstīja arī ĀS, proti, 28 no tās dalībvalstīm; tā kā 16 no tās dalībvalstīm atturējās un deviņas izvēlējās nebalsot; tā kā Krievijas iebrukums un kara izraisītās sekas postoši ietekmē globālās vērtības un piegādes ķēdes, jo īpaši piekļuvi kviešiem un citām precēm, un līdz ar to pārtikas trūkums draud vēl vairāk miljoniem Āfrikas iedzīvotāju; tā kā īpaši smagi tiek ietekmēta nodrošinātība ar pārtiku Āfrikas kontinentā; tā kā Ziemeļāfrika importē 60 % kviešu un citu pārtikas kultūru no Ukrainas un Krievijas un vairākas Āfrikas valstis saskaras ar mēslošanas līdzekļu importa trūkumu; tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir radījis piegādes ķēžu pārrāvumus, kas varētu izraisīt pārtikas nemierus un sociālos nemierus;

C.  tā kā ilgtspējīgās attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai līdz 2030. gadam ir jākļūst par ES un Āfrikas sadarbības centrālo vadlīniju un panākumu kritēriju, cita starpā attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu attiecību devumu nabadzības apkarošanā;

D.  tā kā migrācija ir daļa no IAM 10.7., kas paredz veicināt sakārtotu, drošu, likumīgu un atbildīgu migrāciju un cilvēku mobilitāti;

E.  tā kā ES tirdzniecības politikas pārskatā ir atzīts, ka ir stratēģiski svarīgi padziļināt tirdzniecības attiecības ar Āfrikas kontinentu un Āfrikas valstīm, ierosinot vairākus darbības virzienus, lai stiprinātu tirdzniecības un ekonomiskās saiknes starp ES un Āfriku; tā kā Eiropa un Āfrika ir kaimiņu kontinenti, kuru labklājība un stabilitāte ir savstarpēji cieši saistītas un ir jāatbalsta, īstenojot ciešāku un taisnīgāku ekonomisko integrāciju;

F.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir pasaulē lielākās tirdzniecības atbalsta (TA) sniedzējas, kas nodrošina 38 % no globālā ieguldījuma; tā kā 2019. gadā TA saistību lielāko daļu joprojām saņēma Āfrika; tā kā ES ir paredzējusi palielināt vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) piešķirto ES TA daļu, lai palīdzētu divkāršot to daļu pasaules eksportā, jo vismazāk attīstīto valstu īpatsvars pasaules eksportā 2020. gadā joprojām bija 1 %, bet eksports uz ES — 2 %;

G.  tā kā ES sadarbībā ar Āfriku būtu jāīsteno Eiropas komandas pieeja, tostarp jāpalielina koordinācija starp dažādiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, Eiropas attīstības finansēšanas iestādēm, Eiropas eksporta kredīta aģentūrām, komercbankām un ES dalībvalstīm;

H.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir vissvarīgākā Āfrikas tirdzniecības partnere un tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ tirdzniecības vērtība no 2020. gada zemās atzīmes 225 miljardiem EUR ir palielinājusies līdz 288 miljardiem EUR 2021. gadā; tā kā tirdzniecības deficīts par labu ES samazinājās no 24 miljardiem EUR 2020. gadā līdz 4 miljardiem EUR 2021. gadā; tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem tirdzniecības nolīgumiem un ES paredzētajām vienpusējām preferencēm jaunattīstības valstīm 90 % Āfrikas eksporta ir beznodokļu un bezkvotu piekļuve ES vienotajam tirgum; tā kā 2021. gadā vairāk nekā 65 % preču, kas ES tika importētas no Āfrikas, bija primārās preces, piemēram, pārtika un dzērieni, izejvielas un enerģija, un tā kā 2021. gadā 68 % preču, kas tika eksportētas no ES uz Āfriku, bija gatavi izstrādājumi; tā kā šī tirdzniecības struktūra atspoguļo iesaistīto ekonomiku strukturālo nelīdzsvarotību un savstarpējo atkarību un tādējādi joprojām atstāj Āfrikas kontinentu globālo vērtības ķēžu zemākās vērtības līmenī; tā kā ES un tās dalībvalstis jau sen ir bijis Āfrikas lielākais ieguldījumu, oficiālās attīstības palīdzības, humānās palīdzības un drošības finansējuma avots;

I.  tā kā Amerikas Savienotās Valstis 2021. gadā īstenoja preču tirdzniecību ar Āfriku kopā 64,2 miljardu ASV dolāru apmērā, no kuriem eksports bija aptuveni 26,7 miljardu ASV dolāru apmērā un imports 35,5 miljardu ASV dolāru apmērā; tā kā, neraugoties uz iepriekšējās ASV administrācijas uzsākto iniciatīvu “Prosper Africa”, ASV tirdzniecība ar Subsahāras Āfriku stagnē un veido mazāk nekā 1 % no visa ASV preču tirdzniecības apjoma;

J.  tā kā Āfrikas daļa pasaules tirdzniecībā pēdējo 50 gadu laikā ir pastāvīgi samazinājusies un pēc UNCTAD datiem veido 2,9 % no pasaules tirdzniecības apjoma; tā kā kontinents ir lielā mērā atkarīgs no importa un uz izejvielām balstītu dabas resursu eksporta; tā kā starpreģionu tirdzniecība veido tikai 14,4 % no kontinenta kopējā tirdzniecības apjoma;

K.  tā kā Āfrikas Attīstības banka lēš, ka dabas resursu nelikumīgas tirdzniecības ekonomiskās izmaksas ir 120 miljardi ASV dolāru gadā, kas ir 5 % no Āfrikas iekšzemes kopprodukta (IKP)(13);

L.  tā kā Āfrikas kontinenta iekšējā tirdzniecība ir ievērojami mazāka par tās potenciālo apjomu un ir būtiski to stiprināt, lai varētu īstenot Āfrikas ekonomikas strukturālo pārveidi; tā kā Āfrikas un Eiropas privātie sektori ir kopīgi ieinteresēti AfCFTA sekmīgā un efektīvā īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības iespējām, ko tā, paredzams, radīs; tā kā Āfrikas Savienības programmā 2063. gadam paredzētā pirmā desmitgades īstenošanas plāna (2014.–2023. gadam) pamatprojekta — AfCFTA spēkā stāšanās 2019. gada 30. maijā un saskaņā ar tās preferencēm veiktas tirdzniecības sākšana 2021. gada 1. janvārī ir devusi jaunu impulsu Āfrikas tirdzniecības un ieguldījumu iespējām un palielinājusi Eiropas un Āfrikas savienojamību;

M.  tā kā AfCFTA kļūs par pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu iesaistīto valstu ziņā, ietverot 54 no 55 ĀS dalībvalstīm un radot tirgu, kurā ir 1,2 miljardi iedzīvotāju, tostarp ātri augošs iedzīvotāju vidusšķira, kļūstot par pasaulē astoto lielāko ekonomikas bloku, kura kopējais IKP ir 3 triljoni ASV dolāru, kas, paredzams, līdz 2050. gadam palielināsies vairāk nekā divas reizes; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Āfrikas IKP katru gadu varētu palielināties par 1 %, tās kopējais nodarbinātības līmenis — par 1,2 % un Āfrikas iekšējā tirdzniecība — par 33 %; tā kā AfCFTA izveide ir nozīmīga iespēja ES, bet tā panākumi lielā mērā būs atkarīgi arī no tās spējas mobilizēt investīcijas un veicināt tirdzniecības apmaiņu un korporatīvo klātbūtni Āfrikā;

N.  tā kā AfCFTA ietvaros tarifus paredzēts atcelt 90 % tarifa pozīciju un valstis, kas nav vismazāk attīstītās valstis, apņemas zema riska preču tarifus liberalizēt piecu gadu laikā, bet vismazāk attīstītās valstis (VAV) — 10 gadu laikā; tā kā 7 % tarifa pozīciju ir paaugstināta riska preces un valstis, kas nav vismazāk attīstītās valstis, paaugstināta riska preču tarifus liberalizēs 10 gadu laikā, savukārt VAV ― 13 gadu laikā; tā kā no liberalizācijas var izslēgt 3 % no tarifu pozīcijām; tā kā AfCFTA ir svarīgs solis ceļā uz to, lai pārstātu izmantot pašreizējo attiecībā uz Āfriku izmantoto oficiālās tirdzniecības modeli, kam raksturīgs ilgs robežšķērsošanas laiks, plašas regulatīvās prasības un augsti nodokļi;

O.  tā kā AfCFTA mērķis ir ne tikai nodrošināt tirdzniecības liberalizācijas instrumenta funkcijas, bet arī veicināt iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar “Programmu 2063”; tā kā efektīva un koordinēta AfCFTA kā kontinentāla režīma īstenošana ir būtiska, lai uzlabotu Āfrikas iekšējo tirdzniecību, un tā kā tas būs liels izaicinājums, jo tirdzniecības nolīgumos, reģionālajās ekonomikas kopienās un muitas savienībās ir paredzēti dažādi līmeņi un saistības, kas prasa īstenot plašus pasākumus pārrobežu transporta infrastruktūras attīstībai un lielākai tirdzniecības veicināšanai, lai labāk nodrošinātu pārrobežu vērtības ķēdes; tā kā, lai AfCFTA kļūtu par efektīvu un paredzamu režīmu, ir būtiski īstenot pārvaldības reformas, kas vērstas uz tirdzniecības veicināšanu, ar tarifiem nesaistītiem tirdzniecības šķēršļiem, atbilstību kopējiem tehniskajiem un veselības standartiem un darba tiesībām, tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem un aizsardzības pasākumiem; tā kā AfCFTA kā jebkurš tirdzniecības nolīgums radīs gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi un ir būtiski ieviest pienācīgus atbalsta pasākumus, lai mazinātu jebkādu negatīvu ietekmi un nodrošinātu, ka AfCFTA var veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību un jo īpaši garantēt to, ka jaunās iespējas var izmantot sieviešu un jauniešu vadīti uzņēmumi;

P.  tā kā attiecībā uz tirdzniecību un jo īpaši izcelsmes un kumulācijas noteikumiem ES atšķirīgie režīmi ar Āfrikas valstīm ir izraisījuši Āfrikas kontinenta sadrumstalotību, tādējādi radot ar tarifiem saistītus šķēršļus un kavējot pārrobežu vērtības ķēžu veidošanu AfCFTA ietvaros;

Q.  tā kā Āfrikas valstis nav viendabīgas; tā kā Āfrikas kontinents ir īpaši neaizsargāts pret ārējiem “triecieniem”, ņemot vērā tā lielo atkarību ne tikai no ārējiem finanšu resursiem un ieņēmumiem, piemēram, ārvalstu naudas pārvedumiem, ārvalstu tiešajām investīcijām, tūrisma vai ārējā atbalsta, bet arī no gatavu izstrādājumu importa;

R.  tā kā Āfrika ir cerību un iespēju kontinents, ko šādi uztver arvien vairāk tās jauniešu; tā kā Āfrika ir jaunākais kontinents pasaulē, kura iedzīvotāju vidējais vecums ir 19,8 gadi un 60 % iedzīvotāju ir vecumā līdz 25 gadiem; tā kā līdz 2050. gadam Āfrikas iedzīvotāju skaits būs divkāršojies no aptuveni 1,2 miljardiem līdz aptuveni 2,4 miljardiem un tā kā tajā pašā gadā 50 % pasaules iedzīvotāju vecumā līdz 25 gadiem būs Āfrikā, kas būs būtisks izaicinājums Āfrikas valstu ekonomikai un demokrātiskai pārvaldībai un ietekmēs ģeopolitiku, globālo tirdzniecību un migrāciju; tā kā Āfrikā pašlaik dzīvo četras reizes vairāk bērnu nekā Eiropā un tā kā 70 % Subsahāras Āfrikas iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem; tā kā iedzīvotāju skaita palielināšanās un vidusšķiras pieauguma dēļ attiecīgi būs jāpalielina pārtikas piegāde, un tādēļ lauksaimniecības pārtikas nozarei būtu jārada ekonomiskās un nodarbinātības iespējas Āfrikas jauniešiem, kuru līdzdalība šajā nozarē būs arī būtiska, lai nodrošinātu paaudžu maiņu un atjaunotu lauksaimniecības pārtikas sistēmu; tā kā Āfrikas jauniešiem ir vajadzīga kvalitatīva izglītība un nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas, kas viņiem ļautu dot savu artavu valsts izaugsmē un ilgtspējīgā attīstībā; tā kā Eiropas iedzīvotāji noveco un daudzas ekonomikas nozares jau tagad ziņo par kvalificēta darbaspēka trūkumu un par problēmām saistībā ar mācekļu piesaisti; tā kā sieviešu un jauniešu ekonomisko iespēju nodrošināšana Āfrikā veicina gan ekonomikas izaugsmi, gan viņu lomu sabiedrībā;

S.  tā kā IAM par bada izskaušanu paredz līdz 2030. gadam izskaust badu un panākt pārtikas nodrošinājumu un labāku uzturu; tā kā pēdējos gados šā mērķa īstenošana ir palēninājusies, jo vairāk nekā 800 miljoni cilvēku uz mūsu planētas joprojām katru nakti aiziet gulēt izsalkuši; tā kā Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir prognozējusi, ka to cilvēku skaits Āfrikā, kuri cieš no bada, ievērojami palielināsies no 280 līdz 300 miljoniem, līdz 2030. gadam panākot Āziju kā reģioniem, kuros ir visvairāk cilvēku ar nepietiekamu uzturu; tā kā kontinentā ir saasinājies nepietiekams pārtikas nodrošinājums un 2020. gadā 21 % iedzīvotāju bija nepietiekams uzturs; tā kā 2021. gadā notikušajā ANO Pārtikas sistēmas samitā tika secināts, ka šo nevēlamo tendenču pamatā ir aizvien biežāki un smagāki konflikti, mainīgais klimats un klimatisko parādību galējās izpausmes, ekonomikas palēnināšanās un lejupslīde, kā arī augstais nevienlīdzības līmenis, kuru 2020. gadā palielināja ekonomikas lejupslīde, ko galvenokārt izraisīja visā pasaulē īstenotie Covid-19 ierobežošanas pasākumi;

T.  tā kā klimata pārmaiņas un vides degradācija ir eksistenciāli draudi Āfrikai, ES un jaunattīstības valstīm un uz tiem ir kopīgi jāreaģē un jāveic būtiski ieguldījumi noturības panākšanā; tā kā ES un Āfrikas tirdzniecības attiecībām ir izšķiroša nozīme, lai risinātu klimatiskās pārkārtošanās jautājumu un veicinātu kopīgus centienus panākt ilgtspējīgu izaugsmi, iekļaujošu ekonomikas attīstību un piekļuvi sabiedriskajam labumam, jo īpaši veicinot ilgtspējīgas piegādes ķēdes un tirdzniecības diversifikāciju pārejā uz mazoglekļa ekonomiku; tā kā ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu un atsaistīt savu ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas; tā kā Āfrika līdz šim ir radījusi un joprojām rada ļoti maz siltumnīcefekta gāzu emisiju neatkarīgi no tā, vai mērījumus veic, balstoties uz vēsturisko, pašreizējo vai paredzamo emisiju apjomu, kopējo apjomu vai apjomu uz vienu iedzīvotāju, savukārt ES ražošana, dzīvesveids un patēriņa ieradumi patiešām veicina klimata pārmaiņas; tā kā klimata pārmaiņu ietekme būs katastrofāla, jo īpaši daudzās Āfrikas valstīs, un dažas no tām būs vienas no vissmagāk skartajām valstīm; tā kā Subsahāras Āfrikā pielāgošanās izmaksas, kas vajadzīgas, lai izvairītos no vēl lielākām papildu katastrofu seku likvidēšanas izmaksām, nākamajā desmitgadē tiek lēstas 30–50 miljardu ASV dolāru apmērā gadā jeb 2–3 % no reģiona IKP; tā kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 27. sesija (COP27) notiks 2022. gadā Āfrikas valstī Ēģiptē; tā kā pārejai uz dekarbonizētu vidi ir jābūt pamatotai un taisnīgai; tā kā ES ir ierosinājusi padarīt piekļuvi enerģijai par vienu no galvenajiem pīlāriem zaļā kursa sadarbībā ar Āfriku;

U.  tā kā ES un ĀS ir paziņojušas par Āfrikas un Eiropas investīciju paketi vismaz 150 miljardu EUR apmērā uz sešu gadu laikposmu, t. i., vidēji 25 miljardi EUR gadā, ar ko atbalstīs kopīgos mērķus attiecībā uz Programmu 2030. gadam un ĀS programmu 2063. gadam, ietverot investīciju, veselības un izglītības elementus; tā kā šīm investīcijām nevajadzētu palielināt Āfrikas valstu parādu slogu;

V.  tā kā aptuveni 34 % Āfrikas mājsaimniecību dzīvo zem starptautiski noteiktā nabadzības sliekšņa (1,90 ASV dolāru dienā) un aptuveni 40 % no kopējās bagātības pieder aptuveni 0,0001 % kontinenta iedzīvotāju; tā kā Āfrikas valstu attīstībā joprojām pastāv lielas atšķirības; tā kā, ņemot vērā gaidāmo straujo Āfrikas iedzīvotāju skaita pieaugumu, ir vēl jo svarīgāk, lai vienlaicīgi tiktu nodrošināta ilgtspējīga attīstība, kvalitatīva izglītība un pienācīgu darbvietu radīšana;

W.  tā kā tikai aptuveni vienai no trim Āfrikas valstīm ir valsts programmas pienācīgas kvalitātes nodarbinātības atbalstam, kuras ir izveidotas kā galvenais līdzeklis SDO atbalsta sniegšanai valstīm un ir pielāgotas katras valsts prioritātēm un rezultātiem;

X.  tā kā Komisija Tirdzniecības ģenerāldirektorāta un Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāta kopīgā vadībā ir uzsākusi iniciatīvu “Sustainable Cocoa”, kura vērsta uz Ganu un Kotdivuāru un kurā Kamerūnai ir novērotāja statuss, ar galvenajiem mērķiem nodrošināt ilgtspējīgus iztikas līdzekļus lauksaimniekiem, panākt bērnu darba izskaušanu kakao piegādes ķēdē un izskaust ar kakao plantācijām saistīto atmežošanu;

Y.  tā kā UNICEF/SDO 2021. gada ziņojumā par bērnu darbu ir norādīts, ka Subsahāras Āfrikā bērnu darba apjoms kopš 2012. gada ir palielinājies un ka pandēmijas izplatības dēļ šī augšupejošā tendence turpināsies;

Z.  tā kā Covid-19 pandēmijas un tās ekonomisko seku dēļ 2020. gadā visā Āfrikā tika kavēta izaugsme un, iespējams, vēl 30 miljoni cilvēku nonāca nabadzībā un saasinājās bērnu darba izplatība; tā kā pēcpandēmijas atveseļošanas pasākumu kopumi liecina par krasām pārmaiņām politiskajā vienprātībā; tā kā publisko līzekļu spēja atbalstīt atveseļošanu atšķiras dažādos reģionos, radot nenovēršamu risku, ka saasināsies nevienlīdzība; tā kā pilna vakcinācijas kursa līmenis Āfrikā 2022. gada martā nepārsniedza 15 % (salīdzinājumā ar 73 % ES); tā kā miljoniem vakcīnu ir jāiznīcina, pirms tās varētu tikt izmantotas nabadzīgākās valstīs, jo strauji tuvojas to derīguma termiņa beigu datums; tā kā ES un ĀS ir apņēmušās atbalstīt pilnvērtīgu Āfrikas suverenitāti veselības jomā, lai šis kontinents varētu reaģēt uz turpmākām sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, un šajā nolūkā ir apņēmušās atbalstīt kopīgu programmu vakcīnu, zāļu, diagnostikas, terapijas un veselības produktu ražošanai Āfrikā, tostarp investējot ražošanas jaudās, brīvprātīgi nododot tehnoloģijas, kā arī stiprinot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām, diagnostikai un terapijai; tā kā Parlaments atzinīgi vērtē visus pasākumus, ar kuriem atbalsta Āfrikas veselības aprūpes sistēmu un kontinenta spējas veselības jomā;

AA.  tā kā ilgtspējīgai un iekļaujošai atveseļošanai no Covid-19 Āfrikā būs vajadzīgs vēl 1 triljons ASV dolāru gadā papildus 2,5 triljoniem ASV dolāru gadā vēl pirms krīzes trūkstošā finansējuma IAM sasniegšanai; tā kā šie centieni ir nozīmīga ieguldījumu iespēja; tā kā Eiropas Investīciju banka (EIB) pastiprināja centienus, lai palīdzētu Āfrikas partneriem reaģēt uz Covid-19 veselības un ekonomikas krīzi, nodrošinot 5 miljardus EUR, lai 2020. gadā visā Āfrikā atbalstītu pārveidojošas privātās un publiskās investīcijas vairāk nekā 12 miljardu EUR apmērā;

AB.  tā kā ES un ĀS 6. samitā tika uzsvērts, cik neatliekams ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ieguldījums cīņā pret pandēmiju un globālās ekonomikas atveseļošanā, un paredzēja saistības pusēm konstruktīvi iesaistīties, lai panāktu vienošanos par visaptverošu PTO reakciju uz pandēmiju, kas ietver ar tirdzniecību, kā arī ar intelektuālo īpašumu saistītus aspektus; tā kā Eiropas Komisija un Amerikas Savienoto Valstu, Indijas un Dienvidāfrikas valdības PTO ir panākušas kompromisa priekšlikumu, kas jāiesniedz PTO dalībvalstīm un kas atvieglotu atbrīvojumu no dažiem intelektuālā īpašuma noteikumiem, jo īpaši dažiem obligātās licencēšanas noteikumu kritērijiem saskaņā ar PTO Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), lai gan tajā vēl nav iekļauti noteikumi par diagnostikas instrumentiem, ierīcēm un ārstēšanu, kā to pieprasa Āfrikas valstis; tā kā vēl nav sāktas plašākas diskusijas PTO;

AC.  tā kā presei sniegtajā paziņojumā par ziņojumu, kas sagatavots Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā darbseminārā par biodaudzveidību un pandēmijām, ir norādīts, ka “pandēmijas risku var ievērojami pazemināt, samazinot tās cilvēka darbības, kas veicina bioloģiskās daudzveidības zudumu, nodrošinot aizsargājamo teritoriju plašāku saglabāšanu un veicot pasākumus, kas palīdz samazināt reģionu, kuros ir vērojama liela bioloģiskā daudzveidība, neilgtspējīgu izmantošanu”;

AD.  tā kā saskaņā ar SVF datiem Covid-19 krīzes dēļ aptuveni 60 % valstu ar zemiem ienākumiem ir pakļautas augstam riskam, ka tām radīsies apgrūtinošās pārādsaistības, vai jau saskaras ar apgrūtinošām parādsaistībām, savukārt 2015. gadā šis rādītājs bija mazāks par 30 %; tā kā lielu parādu apgrūtinātu valstu valdībām gan Eiropā, gan Āfrikā ir sarežģīti mobilizēt tik ļoti nepieciešamās investīcijas, lai nodrošinātu tādus ekonomikas attīstības priekšnoteikumus kā, piemēram, kvalificēts darbaspēks un moderna infrastruktūra;

AE.  tā kā AfCFTA sekretariāts ir izveidojis AfCFTA pielāgošanas fondu 1 miljarda ASV dolāru apmērā, ko finansē Āfrikas Eksporta un importa banka (Afreximbank) un kura mērķis ir atbalstīt valstis, kuras īstermiņā cieš ieņēmumu zaudējumus tarifu samazināšanas vai atcelšanas dēļ; tā kā saskaņā ar AfCFTA sekretariāta aplēsēm faktiski nepieciešami aptuveni 7 miljardi ASV dolāru;

AF.  tā kā ES ir pasaulē lielākais lauksaimniecības pārtikas produktu importētājs un eksportētājs; tā kā, neraugoties uz to, ka Āfrikai ir visvairāk aramzemes pasaulē, ĀS valstis ir galvenās pārtikas importētājas un to lauksaimnieki ražo mazāk, nekā būtu iespējams, daļēji tāpēc, ka konkrēti Eiropas iekšpolitikas virzieni un prakse ietekmēja Āfrikas lauksaimnieku produktu cenas vietējā tirgū, un šo ietekmi vēl vairāk palielināja tarifi, kas Āfrikas apstrādātās pārtikas eksportu padara nekonkurētspējīgu; tā kā kopējās lauksaimniecības politikas atbalstītais ES piena pulvera eksports uz Rietumāfriku ir palielinājies un tā kā eksporta trīskāršošanās kopš ES piena kvotu atcelšanas 2015. gadā ir nopietni ietekmējusi daudzus vietējos ganāmpulkus un lauksaimniekus, kuru piena cenas nevar konkurēt ar ļoti zemajām piena pulvera cenām; tā kā ES un Āfrikas pārtikas un citu lauksaimniecības produktu eksporta un importa pamatā vajadzētu būt taisnīgu nosacījumu ievērošanai attiecībā uz ES un Āfrikas lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kā arī nepieciešamībai nodrošināt, ka lauksaimniecības produktu eksports nav pretrunā mērķim izveidot noturīgāku pārtikas nozari Āfrikā; tā kā, lai abos kontinentos veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, Āfrikā un Eiropā ir jāievieš tādi lauksaimniecības reformu modeļi, kas nodrošina lauksaimniekiem cieņpilnu attieksmi, stiprina vietējo un reģionālo noturību un var mobilizēt abu kontinentu potenciālu radīt bagātīgu uztura apjomu un pārtikas pašpietiekamību, kā arī veicināt pārtikas nodrošinājumu citos pasaules reģionos; tā kā ģimenes lauku saimniecības nodrošina līdz 70 % no pārtikas piegādes kontinentā, un šo pārtiku faktiski patērē paši Āfrikas iedzīvotāji, nevis audzē eksportam; tā kā saskaņā ar ANO Attīstības programmas Āfrikas cilvēces attīstības 2016. gada pārskatu dzimumu nevienlīdzība Subsahāras Āfrikai rada izmaksas 6 % apmērā no reģiona IKP, apdraudot kontinenta centienus panākt iekļaujošu cilvēces attīstību un ekonomikas izaugsmi; tā kā vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana sievietēm attiecībā uz piekļuvi lauksaimnieciskās ražošanas resursiem varētu palielināt augkopības produkcijas apjomus par līdz pat 19 %, palielināt lauksaimniecības un kopējo IKP un palīdzēt simtiem tūkstošu cilvēku izkļūt no nabadzības(14);

AG.  tā kā 2020. gadā pārtikas nenodrošinātības skarto iedzīvotāju skaits pieauga par gandrīz 40 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; tā kā karš Ukrainā uzskatāmi liecina par pārtikas nodrošinājuma un pasaules tirgus savstarpējo saistību un dažu Āfrikas valstu atkarību no atsevišķu eksportētājvalstu vai reģionu pārtikas importa; tā kā pārmērīga atkarība var padarīt valstis neaizsargātas pret ārējiem satricinājumiem; tā kā G7 samitā 2022. gada 24. martā tika prezentēta Pārtikas un lauksaimniecības noturības misijas iniciatīva, kas paredz konkrētus pasākumus nolūkā panākt pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē un jo īpaši Āfrikas valstīs, kuras visvairāk ietekmē ar karu Ukrainā saistītie pārtikas ražošanas traucējumi; tā kā Starptautiskais Valūtas fonda veiktajos mājsaimniecību apsekojumos tika konstatēts, ka, paplašinot piekļuvi agrīnās brīdināšanas sistēmām un informācijai par pārtikas cenām un laikapstākļiem, pat ar vienkāršām teksta vai balss ziņām, lai informētu lauksaimniekus par to, kad veikt stādīšanu, apūdeņošanu vai mēslošanu, var nodrošināt klimata ziņā viedu lauksaimniecību un pat par 30 procentpunktiem samazināt pārtikas nenodrošinātības risku;

AH.  tā kā attiecībā uz Āfrikas iekšējo tirdzniecību mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi Āfrikas valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem cieš no ievērojamām darījumu izmaksām un kavējumiem, ko rada ierobežotās pārrobežu attiecības starp bankām, ārvalstu valūtas pieejamība, augstās starpnieku pakalpojumu izmaksas un nepieciešamība noteikt abām valūtām kursus pret ASV dolāru; tā kā šo problēmu var palīdzēt atrisināt tehnoloģiju attīstība un sadarbība starp centrālajām bankām, piemēram, Panāfrikas Maksājumu un norēķinu sistēmā;

AI.  tā kā AfCFTA notiek sarunas par plānoto pakalpojumu liberalizāciju, sākot ar piecām prioritārajām nozarēm, ko noteikusi ĀS, proti, transporta, tūrisma, komunikāciju, finanšu un uzņēmējdarbības pakalpojumiem; tā kā pakalpojumi veido 54 % no Āfrikas IKP un 75 % no ārvalstu tiešajām investīcijām;

AJ.  tā kā ĀS Digitālās pārveides stratēģijā Āfrikai (2020–2030) ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam Āfrikai tiks izveidots drošs digitālais vienotais tirgus, kurā ir nodrošināta personu pārvietošanās un pakalpojumu un kapitāla aprite un privātpersonas un uzņēmumi var netraucēti piekļūt tiešsaistes darbībām un iesaistīties tajās saskaņā ar AfCFTA; tā kā digitālā ekonomika Āfrikā paver iespējas palielināt darbvietu radīšanu, jo īpaši MVU, kas nodrošina aptuveni 80 % darbvietu visā kontinentā un ir Āfrikas ekonomikas mugurkauls; tā kā tirdzniecības digitalizācijai un bezpapīra tirdzniecības sistēmu veicināšanai ir ievērojams potenciāls atbalstīt mazos tirgotājus, tostarp sieviešu vadītus uzņēmumus un jaunus uzņēmējus; tā kā ir vajadzīgi būtiskas investīcijas interneta infrastruktūrā, lai veicinātu Āfrikas iedzīvotāju digitālo līdzdalību, ņemot vērā, ka tikai 33 % Āfrikas iedzīvotāju 2021. gadā bija piekļuve internetam; tā kā mūsu Āfrikas partneri arī aktīvi cenšas saņemt ES palīdzību Āfrikas digitālās infrastruktūras uzlabošanā un pienācīgas savienojamības un interneta piekļuves nodrošināšanā visā kontinentā; tā kā attiecībā uz digitālo tehnoloģiju attīstību Āfrika ievērojami atpaliek no ASV, Ķīnas un mazākā mērā no Eiropas; tā kā pēc UNCTAD datiem Āfrika veido mazāk nekā 1 % no digitāli sniedzamo pakalpojumu eksporta pasaulē,

1.  apstiprina, ka ES un Āfrikas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ir daļa no mūsu kopīgajiem centieniem, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ANO IAM un Parīzes nolīguma mērķus; uzsver, ka Āfrika ir galvenā ģeogrāfiskā prioritāte ES jaunajā tirdzniecības stratēģijā, un uzsver, ka ir svarīgi veidot spēcīgāku dialogu starp ES un Āfriku; šajā sakarībā ES būtu jāiegulda vairāk pūļu, lai īstenotu partnerību ne tikai tradicionālo “donoru un saņēmēju” attiecību ietvaros; uzsver, ka ES un ĀS tirdzniecības un ieguldījumu attiecību modernizācija var sniegt milzīgus ieguvumus, stimulējot ekonomikas izaugsmi, reģionālo integrāciju, nabadzības mazināšanu un darbvietu radīšanu, var veicināt atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas un ES un ĀS valstu, kā arī mūsu globālo tirdzniecības partneru, ekonomikas zaļo un digitālo pārkārtošanos, un tai ir jāievēro princips par politikas saskaņotību attīstībai, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā; uzsver, ka pieaugošā tirdzniecības apmaiņa arvien vairāk pastiprina ģeogrāfiskā tuvuma aspektu un ilgstošās vēsturiskās un kultūras saites; uzsver, ka ES un ĀS stratēģijai ANO IAM sasniegšanai ir jābalstās uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību;

2.  aicina Komisiju padziļināt un labāk strukturēt sadarbību ar mūsu Āfrikas partneriem un tādējādi izveidot regulāru augsta līmeņa politisko dialogu, kurā iekļauj parlamentāro dimensiju, iesaistot arī Eiropas Parlamentu; aicina šo dialogu papildināt ar viedokļu apmaiņu reģionālo grupu un atsevišķu valstu līmenī, kā arī ar paralēlu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām Āfrikā un ES, kas ir būtiski elementi, kuri veicina ES vienlīdzīgu partnerību ar Āfriku;

3.  uzsver, ka ir svarīgi Āfrikā radīt noturīgu, konkurētspējīgu un stabilu infrastruktūras un rūpniecības pamatu, kā noteikts ĀS programmā 2063. gadam, ar mērķi attīstīt Āfrikā noturīgas vērtības ķēdes un izejvielu pārstrādi ar augstu pievienoto vērtību, kas būtu nozīmīga iespēja kvalitatīvu darbvietu radīšanai; aicina Komisiju un Eiropas uzņēmumus un investorus, tostarp EIB, Āfrikas industrializācijas projektos piemērot modernas, ilgtspējīgas un — kad vien iespējams — klimatneitrālas ražošanas tehnoloģijas; uzstāj, ka visos industrializācijas veicināšanas posmos ir jāiesaista sociālie partneri; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību atbalstīt Āfriku, lai tā varētu izveidot savu neatkarīgu makroekonomikas, fiskālo, monetāro un tirdzniecības politiku, un aicina Komisiju dot iespēju Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (ĀKK valstu grupa) valstīm aizsargāt savas jaunizveidotās nozares, tostarp sniedzot tehnisku un finansiālu atbalstu, un nodrošināt tiesības pieņemt attiecīgus tiesību aktus; uzsver, ka centieniem aizsargāt vidi jābūt tādu sadarbības politikas un programmu centrā, kas paredzētas, lai atbalstītu industrializāciju un pienācīgu darbvietu radīšanu Āfrikā, un kas jāizstrādā un jāīsteno visām abu kontinentu atbildīgajām ieinteresētajām personām;

4.  aicina Komisiju veicināt ilgtspējīgas investīcijas, lai virzītos uz bezoglekļa ekonomiku saskaņā ar Glāzgovas klimata paktā pausto apņemšanos, vienlaikus nodrošinot dabas resursu un izejvielu atbildīgu un ilgtspējīgu ieguvi un apsaimniekošanu, kā arī ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar zaļā kursa mērķiem;

5.  uzsver funkcionējošu valsts institūciju, iestāžu un infrastruktūras būtisko nozīmi un uzskata, ka to neesamība var būt būtisks šķērslis tirdzniecībai; šajā sakarībā uzsver, ka visām Āfrikas valstīm ir jāuzlabo juridiskā noteiktība, jo tā ir ļoti svarīga visa veida tirdzniecības attīstībai; aicina Komisiju cieši sadarboties ar saviem Āfrikas partneriem, lai garantētu investīcijām labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi;

6.  uzsver, ka ekonomikas un tirdzniecības priekšlikumi, kas iekļauti jaunajā programmā Vidusjūras reģionam, kuru Komisija pieņēma 2021. gada 9. februārī, ir jāpielāgo pašreizējai ārkārtas situācijai; aicina pēc iespējas drīzāk sekmīgi īstenot ar tirdzniecību saistītos ekonomikas un investīciju plāna projektus;

7.  uzsver, ka ES ekonomiskās partnerattiecības ar Āfriku ir jāveido uz pilnīgi jauna pamata, piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus un balstoties uz vienlīdzību, savstarpēju cieņu un sapratni, tostarp par izaicinājumiem, ar kuriem Āfrikas partneri saskaras tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās, ņemot vērā mainīgo dinamiku un novēršot pastāvīgo nelīdzsvarotību un trūkumus; uzskata, ka tā ir unikāla iespēja atjaunot tirdzniecības attiecības starp abiem kontinentiem — samitā tika noteikta ES un ĀS virzība uz atjaunotu, savstarpēji izdevīgu, ilgtspējīgu partnerību, kas pamatojas uz solidaritāti un sadarbību — , un pārveidot ekonomiskās, komerciālās un tirdzniecības attiecības, lai dotu iespējas Āfrikai, cita starpā nodrošinot godīgas un ētiskas tirdzniecības attiecības, kas veicina Āfrikas kontinenta integrāciju; uzsver, ka ES un Āfrikas tirdzniecības attiecībām būtu jāveicina cilvēktiesības un darba tiesības, laba pārvaldība, tiesiskums un dzimumu līdztiesība, un aicina Komisiju veicināt šos elementus ES un Āfrikas tirdzniecības attiecību kontekstā;

8.  mudina Komisiju palīdzēt izbeigt Āfrikas valstu “iepildīšanas un iepakošanas” funkciju, atbalstot daudzpusēju ieinteresēto personu sistēmu, kas ļaus ĀS valstīm nodrošināt pašām savu vakcīnu ražošanu – spēju, kas jau tika apliecināta attiecībā uz HIV vakcīnām un kas pavērs iespējas zinātniskā potenciāla attīstībai un visā pasaulē samazinās atkarību no dažām korporācijām;

9.  uzsver, ka Eiropas reakcija uz globālajiem vakcinācijas centieniem Covid-19 pandēmijas mazināšanai traucēja ES un Āfrikas attiecībām; uzsver, ka 6. ES un ĀS samita rezultātiem ir jākļūst par jaunu sākumpunktu ES un Āfrikas attiecību veicināšanai; aicina Komisiju strukturāli sadarboties ar Āfrikas partneriem divpusējās attiecībās un īstenot reģionālu un daudzpusēju iesaisti, lai veicinātu ES un Āfrikas attiecības; aicina Komisiju sadarboties ar Parlamentu saistībā ar diskusiju par TRIPS atbrīvojuma kompromisu, par ko vienojās ES, ASV, Indijas un Dienvidāfrikas četrotne; aicina Komisiju PTO diskusijās arī turpmāk būt elastīgai un pragmatiskai, lai panāktu kompromisu ar citām PTO dalībvalstīm attiecībā uz mērķtiecīgu pagaidu atbrīvojumu no TRIPS līguma un virzītos uz to, lai līdz 12. Ministru konferencei tiktu panākta vienošanās un jēgpilni rezultāti attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību un ar veselību;

10.  atkārtoti uzsver miera nozīmīgumu pozitīvas sociālās, vides un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai; ņem vērā to, ka daudzu Āfrikas valstu valdības neatbalsta ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā nosodīta agresija pret Ukrainu, un ka Āfrikas atbalstu ES nostājām nevar uzskatīt par pašsaprotamu; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu izpētīt dažādos skepticisma iemeslus un pastiprināt diplomātiskos centienus, lai abos kontinentos veidotu kopēju nostāju pret militāro agresiju;

11.  atbalsta AfCFTA mērķus un centienus, kas izklāstīti tās preambulā; atbalsta arī Programmas 2063 tiekšanos izveidot kontinentālu tirgu ar personu brīvu pārvietošanos, kapitāla, preču un pakalpojumu brīvu apriti, lai padziļinātu Āfrikas kontinenta ekonomisko integrāciju; uzskata, ka AfCFTA ir vērienīga ekonomiskās integrācijas iniciatīva, kas dod Āfrikas valstīm lielisku iespēju veicināt iekļaujošu izaugsmi, veicināt ilgtspējīgu attīstību, mazināt nabadzību un uzlabot dzīves līmeni, radīt lielu skaitu pienācīgu darbvietu, palielināt Āfrikas valstu konkurētspēju, veicināt zaļās tehnoloģijas un enerģiju, palielināt publisko finanšu ilgtspēju, apkarot korupciju un veicināt labu pārvaldību, kā arī panākt strukturālas pārmaiņas iesaistītajās valstīs; aicina ES aktīvi atbalstīt AfCFTA; uzsver, ka Āfrikas un ES ekonomikas panākumu novērtēšanas rādītāji būtu jādažādo, ietverot ne tikai IKP pieaugumu, un iesaka atsaukties arī uz tādiem rādītājiem kā Džini koeficients, patiesā progresa rādītājs, tautas attīstības indekss, Teila indekss eksporta dažādošanas novērtēšanai, rādītāji, kas attiecas uz dzimumu diskrimināciju, un jo īpaši IAM progresa ziņojumi;

12.  atgādina, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES ir ar Panāfrikas programmu piešķīrusi vairāk nekā 74 miljonus EUR AfCFTA izveidei un ka šis finansējums ir izmantots spēju veidošanai AfCFTA nolīguma sarunās, ratificēšanā un īstenošanā; aicina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu AfCFTA īstenošanai; norāda — lai AfCFTA varētu izpildīt savus solījumus un palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības ne tikai ar tirdzniecības liberalizācijas pasākumiem, Āfrikas valstīm ir vajadzīga politikas telpa, kurā pieņemt politiku, kas veicina saskaņotību starp tirdzniecības pasākumiem, diversifikācijas mērķiem, iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, ilgtspēju un iekļaujošu izaugsmi;

13.  aicina gan ĀS, gan ES komisijas veicināt reģionālo vērtības ķēžu un labāku reģionālās infrastruktūras attīstību Āfrikā; uzsver, ka ir vajadzīgas konsekventas investīcijas un publiska pārraudzība vispārējas un pārrobežu ilgtspējīgas infrastruktūras attīstībā; norāda uz nepieciešamību veikt ievērojamas investīcijas transporta infrastruktūrā, savienojamībā un digitalizācijā, lai veicinātu reģionālo tirdzniecību un tādējādi arī vietējo, reģionālo un kontinentālo vērtības ķēžu diversifikāciju un noturību; norāda, ka šķēršļu likvidēšana Āfrikas iekšējai tirdzniecībai var veicināt reģionālo vērtības ķēžu palielināšanos, kas savukārt var veicināt Āfrikas uzņēmumu, jo īpaši MVU, internacionalizācijas iespējas; uzsver, ka ar iniciatīvu “Global Gateway” būtu jāveicina infrastruktūras attīstība, lai palielinātu Āfrikas iekšējo tirdzniecību, un aicina ĀS partnerus reaģēt uz Eiropas komandas priekšlikumiem par kopīgiem infrastruktūras projektiem; aicina gan ES, gan Āfrikas partnerus bez turpmākas kavēšanās īstenot kopīgi noteiktos prioritāros projektus un radīt ar projektiem saistītas peļņas iespējas vietējiem uzņēmumiem un darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem, vienlaikus stingri ievērojot augstus vides un darba standartus un Parīzes nolīgumu; uzsver, ka ir jāturpina attīstīt lauku apvidu infrastruktūra, un norāda — tiek lēsts, ka Subsahāras Āfrikā 40 % no transportētajiem pamatproduktiem nepagūst nonākt tirgū sliktas infrastruktūras un dzesēšanas un uzglabāšanas iespēju trūkuma dēļ; aicina Eiropas Komisiju un ĀS apzināt reģionālās vērtības ķēdes starp ES un Āfriku, kas ir plašākas par divpusējām tirdzniecības plūsmām, un veikt SVID analīzi, jo īpaši, lai noteiktu tuvzonas izmantošanas veidus un sadarbības jomas, piemēram, aprites ekonomiku un piegādes ķēžu zaļināšanu; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk attīstīt infrastruktūru un savienojumus starp Subsahāras Āfriku un Ziemeļāfriku, kā arī starp Rietumāfriku un Austrumāfriku;

14.  uzsver, ka ES un Āfrikas tirdzniecības attiecībās ir svarīgi iekļaut dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, kas ir būtiski elementi iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā; uzsver, ka tirdzniecības un ieguldījumu attiecības var veicināt dzimumu līdztiesību, sekmēt ekonomisku un sociālu iespēju nodrošināšanu sievietēm un vienlīdzīgāku un noturīgāku ekonomiku un sabiedrību; uzskata, ka ES un Āfrikas partnerībai jo īpaši būtu jāatbalsta sieviešu un jauniešu uzņēmējdarbība lauku un pilsētu teritorijās, arī ar mazo ražotāju organizāciju starpniecību, un ka, lai to panāktu, ir būtiski atbalstīt vienlīdzīgu piekļuvi ekonomiskajiem un ražošanas resursiem, piemēram, finanšu pakalpojumiem un tirgiem, un aizsargāt tiesības uz zemi; atzinīgi vērtē Komisijas darbu datu vākšanas un analīzes jomā, lai labāk izprastu tirdzniecības politikas ietekmi uz sievietēm; aicina Komisiju sadarboties ar Āfrikas partneriem, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ES un Āfrikas tirdzniecības attiecībās; aicina Komisiju ES un Āfrikas tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās integrēt dzimumu līdztiesības aspektu; aicina Komisiju EPN iekļaut atsevišķas nodaļas par dzimumu līdztiesību; uzsver visa Āfrikas kontinenta lauku apvidos dzīvojošo sieviešu būtisko nozīmi lauksaimniecībā un lauku ekonomikā, jo īpaši saistībā ar pārtikas nodrošinājumu; atgādina, ka gandrīz pusi lauksaimniecības darba Āfrikā veic sievietes; aicina izvērst apmaiņu Āfrikas un ES sieviešu uzņēmēju starpā, veidojot platformas, kas veicina tīklošanos, pieredzes apmaiņu un kopīgu projektu izstrādi; mudina veicināt sieviešu un meiteņu mantošanas tiesības un aicina ES atbalstīt partnervalstis, jo īpaši lai tās atzītu sieviešu pilnīgas tiesības uz zemi;

15.  uzsver, ka ir jāizveido konstruktīvs publiskā un privātā sektora dialogs un jāveicina kultūras attīstība, lai izveidotu viedu ekosistēmu tīklu un panāktu iespējamu publiskās sfēras un privātā sektora hibridizāciju; šajā kontekstā uzsver, ka ES ir jāturpina sadarboties ar Āfrikas valstīm, lai veicinātu un popularizētu privātās investīcijas kontinentā, jo ar publiskajām investīcijām vien nepietiek; aicina vēl vairāk palielināt publiskās un privātās trīspusējās partnerības, lai attīstītu jaunas tirdzniecības saites tādās kopīgu interešu jomās kā enerģētika, rūpniecība, transports;

16.  uzsver ES Ārējo investīciju plāna un jo īpaši Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai kā tā pirmā pīlāra būtisko nozīmi ES tirdzniecības un investīciju politikas veidošanā attiecībā uz Āfriku, kas darbojas paralēli EPN; atgādina par savu uzsvaru uz investīciju vides uzlabošanu partnervalstīs; uzsver, ka ES apņēmībai palielināt privātā sektora investīcijas, lai sasniegtu IAM, ir jābūt līdzvērtīgai obligātu cilvēktiesību, sociālo tiesību un vides pienācīgas rūpības pienākumu noteikšanai, kas būtu balstīti uz ANO vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kuri būtu jāpiemēro visai vērtību ķēdei un kuros būtu jāiekļauj noteikumi par tiesu iestāžu pieejamību;

17.  aicina gan ĀS, gan ES komisijas radīt un atvieglot apstākļus Āfrikas valstīm, lai mainītu to, kā tās integrējas pasaules ekonomikā, no galvenokārt izejvielu preču izcelsmes valstīm kļūstot par starpproduktu un gatavu izstrādājumu eksportētājām, vienlaikus saglabājot politikas telpu jaunizveidoto nozaru aizsardzībai; iesaka pastiprināt sadarbību ar universitātēm un citām pētniecības iestādēm Āfrikā, lai izveidotu platformu tehnoloģiju un zināšanu apmaiņai; šajā sakarībā uzsver iespēju, ko abiem kontinentiem sniedz jaunietekmes tirgu attīstīšana un investīcijas tajos, jo īpaši ražošanas nozarē; turklāt uzsver, ka šajā ziņā ir svarīgi stiprināt saiknes starp Eiropas un Āfrikas uzņēmumiem, lai palīdzētu radīt vērtību un paaugstināt standartus un tādējādi uzlabot konkurētspēju;

18.  uzsver, ka centieni dažādot piegādes ķēdes rada iespējas abiem kontinentiem, un uzskata, ka ES un ĀS būtu jāsadarbojas, lai radītu nosacījumus un stimulus investīciju diversifikācijas un ES un Āfrikas uzņēmumu ražošanas atbalstam;

19.  atkārtoti norāda, ka ES un ĀS ir kopīgi ieinteresētas stabilā un uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kas veicina ekonomikas izaugsmi ES un Āfrikas kontinentā; uzsver, ka PTO un PTO noteikumu kopuma reforma un modernizācija ir svarīga ES un Āfrikas Savienības sadarbības joma, un aicina partnerus sadarboties, lai izveidotu taisnīgu un vienlīdzīgu tirdzniecības un finanšu globālo arhitektūru, revitalizējot PTO, tostarp pabeidzot Dohas sarunu kārtu, par ko vienojās PTO dalībvalstis;

20.  uzsver, ka tirdzniecības atbalsta iniciatīvas mērķis ir palīdzēt vismazāk attīstītajām valstīm, jo īpaši veidot piedāvājuma puses spēju un ar tirdzniecību saistītu infrastruktūru, kas tām vajadzīga, lai īstenotu PTO nolīgumus un gūtu no tiem labumu, kā arī lai vēl vairāk paplašinātu šo valstu tirdzniecības iespējas; šajā sakarībā uzskata, ka šī iniciatīva ir svarīgs elements tirdzniecības attiecībās ar Āfriku, jo īpaši pēc Covid-19 krīzes;

21.  norāda, ka tirdzniecības atbalsta programmai būtu jāpalīdz mobilizēt resursi, lai risinātu ar tirdzniecību saistītos ierobežojumus, finansētu infrastruktūras vajadzības un palīdzētu veidot Āfrikas valstu spējas ieviest atbilstošas regulatīvās struktūras;

22.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību starp PTO, UNCTAD, SDO, ANO Vides programma, FAO un citām ANO struktūrām, lai saglabātu daudzpusējo redzējumu, īstenojot kopīgu programmu kopīgai labklājībai un ievērojot politikas saskaņotību attīstībai;

23.  uzsver, ka atbildīgā un pārredzamā globālajā pārvaldībā būtu vairāk jāiesaista parlamentārās struktūras, jo tiešās vēlēšanās ievēlēti parlamenta deputāti var nodrošināt būtiski nozīmīgu saikni starp iedzīvotājiem un daudzpusējo sistēmu; uzsver, cik svarīgs ir darbs, ko veic Parlamentārajā konferencē par PTO, kuru kopīgi rīko Eiropas Parlaments un Parlamentu savienība, un aicina lielākas pūles veltīt tam, lai uzlabotu Āfrikas un jo īpaši Panāfrikas parlamenta parlamentāriešu iesaistīšanu; uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai parlamentāriešiem būtu labāka piekļuve tirdzniecības sarunām un lai viņi būtu iesaistīti PTO lēmumu sagatavošanas un pārskatīšanas procesos; aicina stiprināt gan Eiropas Parlamenta, gan Panāfrikas parlamenta, kā arī visu PTO dalībvalstu parlamentu lomu starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu sarunu pilnvarošanas posmā;

24.  uzsver, ka atjaunoto ES un Āfrikas attiecību pamatā vajadzētu būt abu kontinentu labākajām kopīgajām interesēm un tās būtu jābalsta uz spēcīgu partnerību; secina, ka tikai vienlīdzīgas partnerības izveide starp ĀS un ES ir atbilstīgs risinājums globālajai konkurencei; pauž pārliecību, ka, ja ES ģeopolitisko konkurenci virza tikai norobežošanās no citām pasaules lielvarām, tradicionālās ietekmes politikas turpināšana kavē savstarpēji izdevīgu sadarbību; norāda, ka godīga interešu konkurence nav sveša tirgus ekonomikai un ka Āfrikas partneriem joprojām ir tiesības izmantot pieprasījuma situāciju savā labā;

25.  pauž pārliecību, ka ES intereses, piemēram, piekļuvi izejvielām, ekonomisko attiecību veidošanu Eiropas ekonomikas veicināšanai un migrācijas pārvaldību, t. i., tās pamatcēloņu novēršanu, vislabāk var īstenot ar jaunu vienlīdzīgu partnerību; pauž pārliecību, ka jauna vienlīdzīga partnerība var palīdzēt ES efektīvi stiprināt savu stratēģisko autonomiju;

26.  uzsver, ka ES būtu jāatbalsta konstruktīva iesaiste attiecībā uz visiem migrācijas aspektiem, piespiedu pārvietošanu un mobilitāti, strādājot pie tā, lai nodrošinātu, ka migrācija notiek drošā un sakārtotā veidā; uzskata, ka ir svarīgi izveidot kopīgu ilgtermiņa stratēģiju, lai sasaistītu tirdzniecības, attīstības un migrācijas politiku, kā tas noteikts vairākos Eiropadomes secinājumos, jo īpaši tajos, kas pieņemti 2021. gada 16. decembrī, jo tai varētu būt būtiska nozīme cīņā pret cilvēku kontrabandu un nelikumīgas migrācijas maršrutiem no Āfrikas valstīm uz ES;

27.  uzsver, ka, lai uzlabotu starpkontinentālās tirdzniecības kvalitāti, būs nepieciešams legalizēt mobilitāti un migrāciju Āfrikas kontinentā; uzstāj, ka, lai gan noteiktos apstākļos tirdzniecības politika var samazināt piespiedu migrāciju, radot darbvietas, tomēr nedz ES tirdzniecības politika, nedz tās attīstības palīdzība nebūtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu trešo valstu sadarbību migrācijas jomā, jo tas var apdraudēt ES principus un vērtības, kā arī galveno mērķi — samazināt nabadzību; šajā sakarā atgādina, ka piespiedu migrāciju var atrisināt, tikai izveidojot likumīgus ceļus, uzlabojot starptautisko aizsardzību un risinot plašākas attīstības, politiskās, klimata un humanitārās krīzes, kas noved pie piespiedu pārvietošanas;

28.  norāda uz Covid-19 ietekmi uz piegādes ķēdēm; uzstāj, ka gan ES, gan ĀS apstākļos pēc pandēmijas ir svarīgi veidot noturīgākas piegādes ķēdes, stiprinot stratēģisko autonomiju, konstatējot atkarības jomas, uzlabojot jautājumu risināšanu saistībā ar neaizsargātību un piegādes traucējumiem, dažādojot ražošanu un vairāk ieguldot novatoriskos uzņēmumos, kuri savos uzņēmējdarbības modeļos ir integrējuši sociālos, vides un veselības mērķus; atgādina par Parlamenta apņemšanos īstenot Eiropas zaļo kursu un tirdzniecības iniciatīvas, kas palīdz sasniegt tā mērķus, tostarp, bet ne tikai, oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, tiesību akta priekšlikumu par obligātu pienācīgu rūpību un priekšlikumu par neatmežojošiem produktiem; uzstāj, ka Komisijai ir rūpīgi jāuzrauga šo iniciatīvu ietekme uz ES un Āfrikas tirdzniecību un jāiesniedz papildu pasākumi, lai mazinātu jebkādus īstermiņa traucējumus; pauž pārliecību, ka ilgtermiņā šīs likumdošanas iniciatīvas nodrošinās noturīgākas un ilgtspējīgākas globālās vērtības ķēdes, kas dos labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem ES un Āfrikā;

29.  pauž nožēlu par būtisko ietekmi, ko uz enerģijas, degvielas, izejvielu un lauksaimniecības produktu cenu pieaugumu izraisījis neizprovocētais un nepamatotais Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā, radot būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu, kas apdraud ražošanas nepārtrauktību un var izraisīt piegādes ķēdes traucējumus; aicina pastiprināt rīcību starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu, ka, pieņemot politiskos lēmumus, uzmanības centrā ir jautājums par pārtikas nodrošinājumu, un tādējādi nepieļautu deficītu un garantētu uztura nodrošinājumu visneaizsargātākajās valstīs, jo īpaši Āfrikas kontinentā, kā arī risinātu pārtikas nodrošinājuma jautājumu ar tirdzniecības palīdzību un nepieļaujot šķēršļus, kas kavētu starptautisko tirdzniecību ar pārtiku un izejvielām;

30.  uzskata, ka ES var palīdzēt ievērojami samazināt Āfrikas pašreizējo atkarību no pārtikas, sēklu, mēslošanas līdzekļu un pesticīdu importa, sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu, izmantojot politisku dialogu, zināšanu apmaiņu un jaunas tehnoloģijas, kā arī veicinot Āfrikas inovācijas;

31.  aicina īstenot plaša mēroga Eiropas un Āfrikas investīciju ofensīvu, kas radītu stimulus ievērojami palielināt privātās investīcijas Āfrikas valstīs un ļautu veikt visaptverošas publiskās investīcijas infrastruktūrā un cīņā pret klimata pārmaiņām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē 6. ĀS un ES samitā pausto apņemšanos saistībā ar iniciatīvu “Global Gateway” mobilizēt 150 miljardus EUR; aicina kopīgi ar ES dalībvalstīm ievērojami paplašināt šo investīciju iniciatīvu;

32.  prasa, lai investīciju ofensīvā galvenā uzmanība tiktu pievērsta projektiem atjaunojamo energoresursu attīstīšanai un plašākai izmantošanai, drošai ūdensapgādei un klimatadaptācijas pasākumiem un lai tiktu veidota publiskā infrastruktūra; sagaida, ka visos investīciju projektos tiks iesaistīti Āfrikas partneruzņēmumi un īpaša uzmanība tiks pievērsta vietēju darbvietu radīšanai un Āfrikas vērtības ķēžu padziļināšanai; aicina Komisiju koordinācijā ar vietējiem, reģionāliem un valsts partneriem Āfrikā noteikt piemērotus investīciju projektus un nodrošināt to īstenošanu;

33.  aicina ES un tās dalībvalstis apņemties atbalstīt Āfrikas valstis to centienos īstenot vērienīgu un taisnīgu rīcību klimata jomā; uzsver, ka ES finansējums no jaunā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta ir jāizmanto, lai atbalstītu cilvēktiesībās balstītu pieeju, kas vietējām kopienām un pirmiedzīvotājiem piešķir centrālo nozīmi klimata, vides un attīstības centienos, un jāsāk būtu ar apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un kopienām;

34.  norāda, ka iepriekšējie jauktie finanšu mehānismi nav spējuši stimulēt pietiekamas privātās investīcijas; tādēļ aicina investīciju iniciatīvā iekļaut vietējos MVU, kas īpaši veicina ekonomikas dažādošanu un darbvietu radīšanu;

35.  uzsver, ka ES būtu jāpadziļina ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar Āfriku, veicot investīcijas, kas rada pienācīgas darbvietas un veicina cilvēktiesības un darba un vides tiesības; uzsver dažādu faktoru dēļ pastāvošās atšķirības attiecībā uz finansējuma pieejamību Āfrikas reģionos un valstīs; uzsver, ka investīcijām būtu jākoncentrējas uz jaunām infrastruktūrām, piemēram, digitālo un zaļo infrastruktūru, un atjaunīgās enerģijas ražošanu; atzinīgi vērtē EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 2021. gada oktobrī parakstīto Pamatprojektu sadarbības nolīgumu; atzinīgi vērtē saprašanās memorandu, ko 2021. gadā parakstīja ERAB un Āfrikas Attīstības banka, lai veicinātu ilgtspējīgu privātā sektora attīstību Āfrikā; aicina Komisiju veicināt investīcijas Āfrikas kontinentā, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, kas palielinātu kapitāla plūsmas un samazinātu riskus; mudina ES un Āfrikas valstis izskatīt iespēju noslēgt ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīgumus, kā paziņots ES tirdzniecības politikas pārskatā(15), — tie uzlabo valdību spēju regulēt sabiedrības interesēs un līdzsvarot investoru un kopienu tiesības un pienākumus un vides problēmas; atgādina, cik būtiskas ir konsekventi veiktas investīcijas sabiedriskajos pakalpojumos, pētniecības spējās un to ekonomikas nozaru veicināšanā, kurās valstij vai reģionam ir potenciāls gūt salīdzinošas priekšrocības; iesaka palielināt investīciju iespējas Āfrikā, jo īpaši nodrošinot lielāku riska kapitālu un garantijas, kuru mērķis ir veicināt investīcijas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+), kas ļauj attīstības finansēšanas iestādēm uzņemties lielāku risku savās investīciju programmās; atgādina, ka Adisabebas rīcības programmā par attīstības finansēšanu ir uzsvērta nepieciešamība mobilizēt vairāk iekšzemes resursu IAM sasniegšanai;

36.  mudina Āfrikas valstis laikā, kad UNICA ziņo, ka daudzi no 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā noslēgtajiem investīciju līgumiem nesen ir zaudējuši vai drīzumā zaudēs spēku un mudina pārskatīt un reformēt savus investīciju un nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumus atbilstīgi savām attīstības vajadzībām; uzskata, ka AfCETA un pašreizējie reģionālās integrācijas centieni ir lieliska iespēja līdzsvarot starptautisko investīciju režīmu, lai to padarītu atbildīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību veicinošu;

37.  uzsver, ka 2021. gada aprīlī parafētajā ES un ĀKK valstu grupas nolīgumā trūkst mehānismu, lai īstenotu pienācīgu rūpību attiecībā uz vides standartiem, cilvēktiesībām un iepriekšējas brīvas un apzinātas piekrišanas principu, kas ir vēl jo svarīgāki, ņemot vērā nolīgumā ietvertās saistības veicināt starptautiskus investīciju nolīgumus; uzsver, ka ES būtu jāņem vērā dažādie attīstības līmeņi un jānodrošina, ka tās tirdzniecības nolīgumi atbilst partneru reģionālās ekonomiskās integrācijas prioritātēm;

38.  mudina Komisiju un EIB kā ES aizdevēju iestādi sagatavot efektīvu un viegli pieejamu mikrokredītu shēmu un šajā sakarībā stiprināt tās spējas atbalstīt Āfrikas privātā sektora attīstību; šajā sakarībā aicina EIB piešķirt vairāk līdzekļu Āfrikas mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot EFIA+ apvienoto budžetu; šajā sakarībā uzsver mikrofinansējuma lielo potenciālu, lai vēl vairāk palielinātu MVU un vietējo lauksaimnieku iespējas; iesaka izveidot mikrokredītu shēmas, kas nodrošinātu piekļuvi kredītiem bez nodrošinājuma vai citām finanšu garantijām; uzsver šādas sistēmas nozīmi sieviešu un jauniešu iespēju veicināšanā, šo personu piekļuve finansējumam ir ievērojami jāuzlabo; šajā sakarībā aicina veikt atbilstošus papildu pasākumus, piemēram, sniegt tehnisko un juridisko palīdzību un konsultācijas, kā arī veidot alianses ar vietējiem partneriem uz vietas, lai šādi mikrokredīti patiešām būtu pieejami; uzskata, ka atbalsts sociālajai ekonomikai un kooperatīviem, kā arī mikrokredītu shēmām, veicinās tik ļoti nepieciešamo ēnu ekonomikas formalizāciju, izmantojot skaidras stratēģijas, kuru pamatā ir SDO Ieteikums Nr. 204;

39.  aicina ES palielināt atbalstu Āfrikas valstīm un ĀS cīņā pret nelikumīgām finanšu plūsmām un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un aicina īstenot iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi neveicina šādu kapitāla aizplūšanu no Āfrikas valstīm; atgādina, ka nelikumīgas kapitāla aizplūšanas dēļ Āfrika katru gadu zaudē aptuveni 88,6 miljardus ASV dolāru, kas atbilst 3,7 % IKP; aicina īstenot kopīgus centienus, lai nodrošinātu nodokļu maksāšanu, ja tiek radīta peļņa un reāla ekonomiskā vērtība, lai apturētu turpmāku nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu; aicina pastiprināt sadarbību starp ĀS un ES un to dalībvalstīm, starptautiskā līmenī veicinot pasākumus, kas risina uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamības jautājumiem, tostarp uzlabot sadarbību attiecībā uz ES Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu(16); aicina Komisiju tirdzniecības veicināšanas atbalsta shēmās risināt arī nelikumīgas finanšu plūsmas un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un sarunās par EPN modernizāciju iekļaut šādas attiecīgas sadaļas;

40.  uzsver, ka VAV ir ieinteresētas uz noteikumiem balstītās daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un stingri atbalsta tās un ka būtu jāuzlabo to integrācija starptautiskajā tirdzniecības sistēmā; apzinās, ka īpaša un diferencēta attieksme ir viens no PTO pamatprincipiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunattīstības valstis var pilnībā izmantot savas tiesības saskaņā ar PTO noteikumiem par īpašu un diferencētu attieksmi, jo īpaši, lai nodrošinātu savu nodrošinātību ar pārtiku; uzskata, ka pārmērīga atkarība no vienas valsts vai ģeogrāfiskā reģiona attiecībā uz kādu konkrētu produktu var padarīt valstis neaizsargātas pret ārējiem satricinājumiem, kas varētu ļoti negatīvi ietekmēt jaunattīstības valstu nodrošinātību ar pārtiku; tādēļ uzskata, ka Komisijai būtu jāatbalsta mūsu Āfrikas partneri to tirdzniecības plūsmu dažādošanā, lai palielinātu to noturību; aicina PTO līmenī īstenot kopīgus centienus ar ES Āfrikas partneriem, lai rastu daudzpusējus risinājumus galvenajiem pasaules lauksaimniecības politikas jautājumiem, kas apspriesti PTO Lauksaimniecības komitejā;

41.  uzsver, ka ir vajadzīgi daudzpusēji tirdzniecības noteikumi, kuri atbalsta būtisku un ilgtspējīgu lauksaimniecību un kuru pamatā ir visaptverošas agrārās reformas dažādās Āfrikas valstīs, lai visā kontinentā garantētu pārtikas nodrošinājumu; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt un veicināt vietējo kopienu tiesības piekļūt dabas resursiem, tādiem kā zemei un ūdenim, un tos kontrolēt; nosoda to, ka Āfrikā lielā mērā notiek zemes sagrābšana; pauž bažas par to, kas tas, kādā apmērā ārvalstu investori Āfrikā iegādājas zemi, kas ir koncentrēta valstīs ar vājākām pārvaldības struktūrām, varētu apdraudēt pārtikas nodrošinājumu un piekļuvi zemei un ūdenim; uzsver, ka ir svarīgi uzsākt iekļaujošu procesu ar mērķi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu efektīvu dalību ar zemes sagrābšanu saistītas politikas un pasākumu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā; aicina ievērot Brīvprātīgās pamatnostādnes par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā visos projektos, kas veicina tiesību uz zemi aizsardzību, tostarp tirdzniecībā, kā arī veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka projekti neapdraud mazo lauksaimnieku, jo īpaši sieviešu, tiesības uz zemi; turklāt mudina ES un Āfriku atzīt un aizsargāt pirmiedzīvotāju paražu tiesības uz viņu zemi un dabas resursiem, kā arī tiesības tos kontrolēt, kā to paredz ANO Deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un SDO 169. konvencija, kā arī ievērot brīvas, iepriekšējas un informētas piekrišanas principu;

42.  uzsver, ka ES un Āfrikas tirdzniecības attiecībām ir jāgarantē Āfrikas valstu tiesības uz pārtikas suverenitāti, jānodrošina ilgtspējas principu ievērošana un tās nekad nedrīkst apdraudēt pārtikas nodrošinājumu, pārtikas nekaitīgumu un pārtikas kvalitāti, ne arī veicināt atmežošanu vai vides degradāciju; uzsver, ka tādēļ būs jāuzņemas lielākas saistības abos kontinentos un jāveicina drošas, noturīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības pārtikas sistēmas, lai palielinātu centienus 2030. gadā sasniegt IAM par bada izskaušanu un atbalstītu kopīgu rīcību klimata pārmaiņu mazināšanai; norāda, ka vērtību ķēdes ir jāpārstrukturē tā, lai lielākā ražošanas procesa daļa, kas saistīta ar apstrādi un pievienoto vērtību, notiktu izcelsmes valstīs; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir respektēt produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu; aicina Komisiju nodrošināt, ka investīciju mehānismi, piemēram, Global Gateway un “Eiropa pasaulē”, veicina ilgtspējīgas lauksaimniecības nozares attīstību Āfrikā saskaņā ar IAM, un atbalstīt AfCFTA īstenošanu attiecībā uz Āfrikas lauksaimniecības iekšējo tirdzniecību; aicina Komisiju veicināt izglītību un apmācību, lai Āfrikā uzlabotu un sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, piemēram, agroekoloģiju, un uzlabotu pašreizējās iniciatīvas Āfrikā; atgādina, ka agroekoloģijas spēja saskaņot ilgtspējas ekonomiskās, vides un sociālās dimensijas ir plaši atzīta svarīgos ziņojumos, kurus sagatavojusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā, kā arī Pasaules Bankas un FAO vadītajā Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautiskajā novērtējumā attīstības jomā; aicina ES un Āfriku Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences 15. sanāksmē uzņemties vadošo lomu vērienīga pasaules mēroga nolīguma noslēgšanā; šajā sakarībā norāda, ka ilgtspējīga lauksaimniecība un ilgtspējīgāks uzturs Eiropā var sniegt būtisku ieguldījumu attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu Āfrikas valstīs;

43.  uzsver dažu Āfrikas valstu pārtikas nodrošinājuma asimetrisko atkarību no lauksaimniecības produktu importa; pauž nopietnas bažas par to, kā Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmē dažu lauksaimniecības pārtikas produktu, galvenokārt labības, piegādi, ņemot vērā daudzu valstu ievērojamo atkarību no šā importa, kā arī globālās piegādes ķēdes traucējumus un cenu pieaugumu, kas izraisa pārtikas trūkumu pasaulē, jo īpaši Āfrikas kontinentā; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu izvērtēt Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz labības importu un nodrošinātību ar pārtiku un aicina Komisiju savlaicīgi rīkoties, lai novērstu iespējamās humanitārās krīzes; turklāt uzsver bruņotā konflikta radītos traucējumus dažu Āfrikas ražoto produktu, piemēram, citrusaugļu, kafijas un tējas, eksportam uz Krieviju; aicina Komisiju sadarboties ar Āfrikas valstīm, lai nodrošinātu piekļuvi lauksaimniecības produktiem, izmantot esošo tirdzniecības instrumentu kopumu, lai risinātu jautājumu par lauksaimniecības produktu pieejamību mūsu Āfrikas partneriem un veicinātu šo pieejamību, kā arī atbalstītu šos partnerus lauksaimnieciskās ražošanas veicināšanā, lai uzlabotu viņu noturību pārtikas jomā;

44.  atgādina, ka 2020. gadā ES eksportēja lauksaimniecības pārtiku uz Āfriku 17,6 miljardu EUR apmērā un Āfrika importēja preces uz ES 16,5 miljardu EUR apmērā, līdz ar to Āfrikas valstis ir nozīmīgs ES eksporta galamērķis un ES joprojām ir lielākais eksporta tirgus Āfrikas lauksaimniecības un pārtikas precēm; vērš uzmanību uz to, ka importam no Āfrikas un jo īpaši lauksaimniecības un pārtikas produktiem, ir jāatbilst ES veselības, drošības un kvalitātes standartiem, tai skaitā tiem, kas attiecas uz hormonu, antibiotiku un ģenētiski modificētu organismu izmantošanu; uzsver, ka būtu jāpiedāvā tehniskais atbalsts un apmācība, lai nodrošinātu, ka Āfrikas ražotājiem ir iespēja un zinātība šos standartus ievērot; pauž pārliecību, ka ES kā nozīmīgai pasaules mēroga dalībniecei lauksaimniecības pārtikas nozarē būtu jāsadarbojas ar Āfrikas valstīm, lai turpinātu izstrādāt kritērijus un starptautiskos standartus ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, pamatojoties uz cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu, godīgu konkurenci, piesardzības principu, vides aizsardzību un dzīvnieku labturību saskaņā ar PTO noteikumiem; norāda, ka ES ir apņēmusies kopā ar visiem partneriem atbalstīt un veicināt globālo pāreju uz ilgtspējīgām lauksaimniecības pārtikas sistēmām saskaņā ar stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķiem un IAM; norāda, ka ES un Āfrikai ir kopīgs mērķis mainīt veidu, kādā mēs ražojam, izplatām un patērējam pārtiku; tādēļ norāda, ka sadarbība starp ES un tās Āfrikas partneriem ir jākoncentrē uz galveno jautājumu par pārtikas piegādi, izmantojot pielāgotas programmas sadarbībai starp ES un Āfrikas lauksaimniekiem un MVU, mērķtiecīgas investīcijas ilgtspējīgā lauksaimniecības attīstībā, modernos transporta tīklos un piemērotā uzglabāšanas infrastruktūrā, kas nodrošina Āfrikas lauksaimniekiem līdzekļus, kas vajadzīgi, lai padarītu lauksaimniecību izturīgu pret klimata pārmaiņām;

45.  mudina īstenot lielāku ES politikas saskaņotību attiecībā uz lauksaimniecības pārtikas tirdzniecību, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas un lauksaimniecības tirdzniecības vispārējo ietekmi uz IAM mērķu sasniegšanas gaitu; aicina ES ņemt vērā Āfrikas lauku reģionu jautājumu darba grupas secinājumus par investīciju nepieciešamību Āfrikas pārtikas ķēdēs, pievēršot uzmanību precēm ar pievienoto vērtību; aicina ES un dalībvalstis aktīvi strādāt ar Āfrikas partneriem, lai veidotu sinerģiju starp ES un Āfrikas stratēģiju un Eiropas zaļo kursu, jo īpaši stratēģijas “No lauka līdz galdam” ārējo dimensiju;

46.  uzsver pētniecības un inovācijas nozīmi lauksaimnieku iedrošināšanā pieņemt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi veicināšanā un produktīvas sauszemes agroekosistēmas un pārtikas sistēmas; šai sakarībā aicina taisnīgas pārkārtošanās procesā lielākā mērā paļauties uz Āfrikas tradicionālajām zināšanām, jo īpaši par lauksaimniecības praksi, zivsaimniecību un mežu aizsardzību, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgas iespējas Āfrikas iedzīvotājiem un vietējām kopienām;

47.  pauž nožēlu, ka netiek atzīts, cik liela stratēģiskā nozīme ir savvaļas ganībām, kas aizņem aptuveni 43 % no Āfrikas zemes platības un tādēļ ir nozīmīgas oglekļa piesaistītājas; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt mazās lauku saimniecības, ganību lopkopību un citas tradicionālās un vietējās pārtikas sistēmas, lai uzlabotu to noturību un veicinātu to ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā, ilgtspējīgā resursu pārvaldībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā; norāda, ka, piemēram, tiesības izmantot ganības un kopienas ganību platības pieder pie tradicionālajām zemes lietošanas tiesībām, kuras balstās uz paražu tiesībām, nevis uz iegūtajām īpašumtiesībām; aicina Komisiju kopā ar vietējām kopienām un vietējām ieinteresētajām personām izstrādāt stratēģiju, lai optimizētu to potenciālu, izmantojot ilgtspējīgu ganību pārvaldību, piemēram, iesaistot tajā ganus lopkopjus; aicina mazināt sociālo spriedzi starp pastāvīgām lauksaimnieku kopienām un lopkopju kopienām ar nomadu dzīvesveidu, jo īpaši reģionos, kuros notiek etniski reliģiskie konflikti;

48.  iesaka pavērst pretējā virzienā nevēlamo tendenci, proti, ar pārtiku nenodrošināto Āfrikas iedzīvotāju skaita pastāvīgu pieaugumu, integrējot humanitāro, attīstības un miera veidošanas politiku konfliktu skartajās teritorijās, palielinot noturību pret klimata pārmaiņām visās pārtikas sistēmās, stiprinot visneaizsargātāko personu noturību pret ekonomisko nestabilitāti, īstenojot intervences pasākumus pārtikas piegādes ķēdēs, lai samazinātu uzturvielām bagātas pārtikas izmaksas un palielinātu pārtikas produktu uzturvērtību, novēršot nabadzību un strukturālo nevienlīdzību, nodrošinot, ka intervences pasākumi atbalsta nabadzīgos iedzīvotājus un ir iekļaujoši, un stiprinot pārtikas vidi un mainot patērētāju uzvedību, lai, cita starpā izmantojot tirdzniecības pasākumus, veicinātu uztura modeļus, kas pozitīvi ietekmē cilvēku veselību un vidi; uzsver, ka ir vajadzīga ilgtspējīga un inovatīva politika, kas ļautu Āfrikas valstīm īstenot lēcienveida attīstību, izlaižot vecākās un lielāku piesārņojumu radošās tehnoloģijas un lauksaimniecības praksi, lai ekoloģiski un sociāli pārkārtotos uz ilgtspējīgu lauksaimniecības pārtikas ražošanas praksi; uzsver lauksaimniecības un pārtikas nozares centrālo lomu Āfrikas ekonomikā un pienācīgas un ilgtspējīgas nodarbinātības iespēju nodrošināšanā lauku apvidos daudzās mazās saimniecībās vai ģimenes saimniecībās, veicot pasākumus, lai uzlabotu noturību, lauksaimniecības prakses ilgtspējīgu modernizāciju, labāku produktu kvalitāti un produktu dažādošanu; aicina Komisiju atbalstīt vietējos lauksaimniecības uzņēmumus un palielināt mazo un ģimenes saimniecību spēju konkurēt ar liela mēroga korporatīvajām saimniecībām; pauž bažas par to, ka arvien vairāk paplašinās tās augsti industrializētās saimniecības, kas balstās uz monokultūrām, kuras veicina sociālās nevienlīdzības un augsnes erozijas padziļināšanos un pastāvīgu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; uzsver lauksaimnieku nozīmi aprites ekonomikas stiprināšanā dažādos Āfrikas reģionos; atzinīgi vērtē Āfrikas lauku reģionu jautājumu darba grupas priekšlikumu izveidot ES un Āfrikas mērķsadarbības programmu, kurā apvienotas ES dalībvalstu un Āfrikas partnervalstu lauksaimniecības struktūras un ar kuras starpniecību apņēmīgi un salīdzināmi partneri varētu apmainīties ar paraugpraksi un zināšanām;

49.  uzsver, ka pesticīdu izmantošana intensīvajā lauksaimniecībā Āfrikā papildus vides kaitējumam var ietekmēt to darba ņēmēju veselību, kuriem ir ļoti maza piekļuve apmācībai par augu aizsardzību un veselības aprūpi; prasa nodrošināt izglītību un apmācību par ilgtspējīgām augu aizsardzības pieejām un alternatīvām pesticīdu izmantošanai un maksimālai bīstamo vielu iedarbības samazināšanai; nosoda dubultos standartus, ko ES piemēro attiecībā uz pesticīdiem, atļaujot ES aizliegto bīstamo vielu eksportu uz Āfrikas valstīm un citām trešām valstīm; tādēļ prasa grozīt pašreizējos ES noteikumus, lai novērstu šo juridisko nesaskaņotību atbilstīgi 1998. gada Roterdamas konvencijai un Eiropas zaļajam kursam;

50.  uzsver nepieciešamību palīdzēt Āfrikas valstīm samazināt ES aizliegto pesticīdu izmantošanu, izstrādājot alternatīvas kaitēkļu apkarošanas sistēmas; uzsver ES nekonsekvenci, atļaujot eksportēt uz Āfrikas valstīm un citām trešām valstīm pesticīdus, kas nav atļauti ES vienotajā tirgū; aicina steidzami izbeigt šo nekonsekvenci, jo tā ir pilnīgā pretrunā Eiropas zaļā kursa idejai;

51.  norāda, ka salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem pievienotās vērtības sadalījums lauksaimniecības produktu vērtības ķēdēs Āfrikā mazajiem lauksaimniekiem ir lielākoties nelabvēlīgs, kā novērojams saistībā ar tirgus koncentrācijas ietekmi uz lauksaimniekiem un valstīm, kas ražo kakao; atzinīgi vērtē Ganas un Kotdivuāras iniciatīvu attiecībā uz kakao noteikt iztikas ienākumu diferenciāli; atzinīgi vērtē ES iniciatīvas “Sustainable Cocoa” izveidi un aicina Komisiju veicināt to, lai visā privātajā sektorā tiktu noteiktas saistības maksāt kakao audzētājiem godīgas cenas, kas tiem ļautu ražot ilgtspējīgi, neizmantojot bērnu darbu; atgādina, ka ES un Āfrikas tirdzniecības attiecībām un iniciatīvām, piemēram, attiecībā uz kakao, ir jābalstās uz pārredzamu un uzticamu uzraudzību un pārskatatbildību; aicina nodrošināt pieeju ar daudzām ieinteresētajām personām, izmantojot īpašus mehānismus pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai stratēģiju un nozaru politikas izstrādē; piekrīt Kakao koalīcijas paustajam viedoklim, ka sagatavošanā esošajiem ES pienācīgas rūpības tiesību aktiem, tostarp regulai par atmežošanu, vajadzētu būt vērstiem uz to, lai kakao audzētājiem nodrošinātu iztikas līdzekļus, kas ir būtisks solis kakao nozares ilgtspējas nodrošināšanai;

52.  pauž bažas par to, ka ES tirdzniecības politika attiecībā uz Āfriku ir ļoti sadrumstalota; atkārtoti norāda, ka dažādajiem EPN būtu jāveicina Āfrikas iekšējā integrācija un taisnīga un ilgtspējīga tirdzniecības modeļa attīstība, kā arī nabadzības mazināšana; konstatē, ka viedokļi par EPN panākumu novērtējumu atšķiras, jo daži Eiropas Savienībā un Āfrikā apgalvo, ka pēdējā desmitgadē noslēgtie vai apspriestie EPN pietiekami lielā mērā neatbilst jaunas partnerības prasībām un to galvenais mērķis bija nodrošināt ES interešu ievērošanu, norādot, ka ES eksports uz EPN valstīm ir kaitējis vietējai ražošanai, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, paužot nožēlu, ka tādi svarīgi EPN mērķi kā vērtības ķēžu dažādošana un reģionālās integrācijas veicināšana Āfrikā nav sasniegti, jo galvenais eksports joprojām ir lauksaimniecības produkti un izejvielas, un, ņemot to vērā, tas turklāt ir viens no iemesliem, kāpēc daudzās Āfrikas valstīs EPN bieži tiek kritizēti vai pat noraidīti, savukārt citi Eiropas Savienībā un Āfrikas Savienībā apgalvo, ka EPN veicina un sekmē ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar IAM un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, samazina nabadzību, veicina Āfrikas iekšējās tirdzniecības plūsmas, uzlabo reģionālo integrāciju, veicina tirdzniecības atvieglošanu un likvidē nevajadzīgus tirdzniecības šķēršļus, palielināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, piekļuvi tirgum ES un Āfrikas tirgiem, veicina publiskās un privātās investīcijas Āfrikā, veicina labu un ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un sekmē tirdzniecības attiecības starp ES un Āfriku, ņemot vērā ES un ĀS samita rezultātus, un tomēr tie arī uzskata, ka, lai pilnībā pildītu šo lomu un veicinātu ES un Āfrikas vērtības ķēžu integrāciju, EPN būtu jāīsteno un jāmodernizē, iekļaujot noteikumus, kas atbalsta pārrobežu vērtības ķēdes, tostarp papildu jomas, piemēram, pakalpojumu tirdzniecību, investīcijas, intelektuālā īpašuma tiesības un konkurenci, kas pārliecinātu uzņēmumus un investorus par uzņēmējdarbības vidi attiecīgajās valstīs;

53.  uzskata, ka EPN būtu jāuzlabo Āfrikas valstu spēja izmantot tirdzniecības iespējas pārtikas nodrošinājuma, veselības aprūpes un nabadzības mazināšanas jomā;

54.  atgādina, ka ES prasība aizliegt eksporta nodokļus izejvielām jau krietnu laiku ir šķērslis sarunās par EPN; uzsver, ka attiecībā uz tām tautsaimniecībām, kuru ienākumi ir gandrīz vienīgi no dabas resursu izmantošanas, šādu nodokļu aizliegšana var padarīt tās pilnībā atkarīgas no palīdzības un arī kavēt to ekonomikas dažādošanu; uzsver, ka Āfrikas valstīm ir tiesības reglamentēt izejvielas sabiedrības interesēs un aicina ES atturēties no tādas tirdzniecības politikas pieņemšanas, kas principā aizliedz Āfrikas valstīm iekasēt izvedmuitas nodokļus par izejvielām, ciktāl tas ir saderīgi ar PTO noteikumiem;

55.  atkārtoti prasa pirms sarunām par jauniem EPN veikt padziļinātu analīzi par EPN ietekmi uz vietējo ekonomiku, reģionālo integrāciju, ekonomikas dažādošanu un IAM; aicina modernizēt EPN, pievienojot spēcīgas, saistošas un izpildāmas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļas, kas ir saskanīgas ar Parīzes nolīgumu; šajā sakarībā aicina Komisiju sadarboties ar mūsu Āfrikas partneriem, lai veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību, jo īpaši izmantojot EPN TIA sadaļas, un sadarboties ar mūsu partneriem gaidāmajā TIA pārskatīšanā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi Savienības tirdzniecības nolīgumu TIA sadaļās iekļaut mērķi apkarot piespiedu darbu un bērnu darbu, ņemot vērā to izplatību lauksaimniecības nozarē; aicina visas ieinteresētās puses, tostarp ES un Āfrikas pilsonisko sabiedrību un kopienas, vietējās iestādes un valstu parlamentus, veikt sistemātisku, pārredzamu un uz pierādījumiem balstītu ES un Āfrikas tirdzniecības nolīgumu īstenošanas uzraudzību un ievērot politikas saskaņotības attīstībai un politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principus; aicina veikt padziļinātu analīzi par spēkā esošo EPN un tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz Āfrikas valstīm, lai noteiktu, cik lielā mērā tie ir saderīgi ar centieniem atbalstīt AfCFTA procesu un kontinentālo integrāciju Āfrikā, un to, ka tiem ir jāatbilst IAM un Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantam; prasa, lai atkarībā no rezultātiem EPN noteikumi tiktu pielāgoti; aicina Komisiju, pārskatot EPN, ciešā sadarbībā ar mūsu Āfrikas partneriem attiecīgā gadījumā risināt jautājumus par jebkādu iespējamo ietekmi, kas varētu kaitēt Āfrikas iekšējā tirgus attīstības mērķiem, un mazināt un novērst šādu ietekmi; uzsver, ka EPN ir jāatbalsta AfCFTA turpmākā attīstība; aicina Komisiju nodrošināt, ka EPN ir pamats pušu ekonomisko attiecību stiprināšanai savstarpēji izdevīgā veidā, ņemot vērā to attiecīgos attīstības līmeņus; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst MVU un ar tehnisko palīdzību atbalstīt Āfrikas MVU, kas eksportē uz ES; norāda – lai EPN padarītu pievilcīgākus, nolīgumos jāiekļauj papildu elementi, piemēram, spēju veidošana, sieviešu līdzdalības veicināšana ekonomikā, tostarp lauksaimniecībā, un investēšana Āfrikas valstu jauniešu iespēju nodrošināšanā;

56.  atgādina, ka ilgtspējas sadaļu īstenošana ir jāpapildina ar spēju veidošanu, izmantojot ES attīstības palīdzību un citas investīcijas, lai palīdzētu partnervalstīm pildīt savas saistības(17), un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas būtu jāiesaista uzraudzībā(18);

57.  atzinīgi vērtē Vispārējo tarifa preferenču shēmas (VPS) regulas(19) reformu un tās lomu tirdzniecības iespēju palielināšanā, eksporta diversifikācijas sekmēšanā jaunattīstības valstīm, ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, kā arī cilvēktiesību, darba ņēmēju tiesību, vides aizsardzības, ilgtspējīgas attīstības, labas pārvaldības un dzimumu līdztiesības ievērošanā; konstatē, ka vairākas Āfrikas valstis drīz zaudēs vismazāk attīstītās valsts (VAV) statusu, un norāda, ka ir jāatbalsta šo valstu raita pāreja uz VPS statusu; uzskata, ka šīs valstis varētu izmantot VPS+ statusu, un mudina tās apsvērt iespēju iesniegt attiecīgo pieteikumu, vienlaikus aicinot Komisiju proaktīvi vērsties pie šīm potenciālajām kandidātvalstīm un piedāvāt tām atbalstu to centienos izpildīt kritērijus, kā arī nodrošināt raitu pāreju no VAV uz VPS+ partnervalsts statusu; aicina Komisiju nodrošināt, ka VPS papildina citas tirdzniecības politikas iniciatīvas Āfrikas kontinentā; aicina reģiona valstis, kas gūst labumu no VPS un shēmas “Viss, izņemot ieročus”, strādāt, lai stiprinātu savu starptautisko saistību efektīvu īstenošanu;

58.  aicina palielināt investīcijas pētniecībā un izstrādē saistībā ar vides precēm un tehnoloģijām; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tādu turpmāko ES noteikumu īstenošana, kas reglamentē pienācīgas rūpības pienākumus ES uzņēmumiem un atmežošanas nepieļaušanu, veicina ilgtermiņa apgādes attiecības un labāku iepirkuma praksi, nodrošinot iztikas minimumu darba ņēmējiem un ieņēmumu minimumu mazajiem lauksaimniekiem, kā arī cieņu pret vidi un ieinteresēto personu, tostarp tiesību subjektu, jēgpilnu iesaisti visos pienācīgas rūpības procesa posmos; atgādina, ka Āfrikā ir ārkārtīgi liela biodaudzveidība; pauž nopietnas bažas par dabas resursu pārmērīgu ekspluatāciju un biodaudzveidības samazināšanās ietekmi uz noturības līmeni; pauž īpašas bažas par to, ka Āfrikā palielinās atmežošanas temps, jo īpaši Kongo baseinā, kas 2020. gadā bija otrajā vietā aiz Brazīlijas saistībā ar primāro mežu izzušanu, un Kamerūnā, un pauž bažas arī par retu savvaļas sugu kontrabandu; norāda, ka Āfrikas lietusmežu iznīcināšana izraisa neatgriezenisku biodaudzveidības un oglekļa piesaistītāju, kā arī pirmiedzīvotāju mājokļu un dzīvesveidu zudumu; atgādina, ka meži sniedz būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, biodaudzveidības aizsardzībā un pārtuksnešošanās un ārkārtējas augsnes erozijas novēršanā; uzsver ūdens kā sociālās un ekonomiskās noturības pamatelementa nozīmi, jo īpaši pārtikas un uzturvielu nodrošinājuma kontekstā, un to, ka ūdens var kļūt par deficīta resursu; tādēļ uzskata, ka ūdens apgādei būtu jāpiešķir lielāka nozīme; uzsver, ka pārtuksnešošanās un tuksneša siseņu spieti ir saasinājuši jau tā sarežģīto pārtikas nodrošinājuma situāciju Āfrikā un Covid-19 pandēmija un ar to saistītās ekonomiskās un loģistikas problēmas ir izgaismojušas vietējo un reģionālo tirgu potenciālu novērst globālās pārtikas sistēmas vājās vietas un trūkumus; uzskata, ka tirdzniecības partnerībai ir jābalstās uz modeļiem un tehnoloģijām, kas ir labi pielāgotas Āfrikas valstu lauksaimniecības modeļiem, ekonomikai un kultūraugiem, un uz sadarbību, jo īpaši ar apmācību un zināšanu apmaiņu, nodrošinot lauksaimniekiem atbildību, neatkarību un iniciatīvas tiesības;

59.  uzsver lielpilsētu un mazpilsētu nozīmīgumu godīgas tirdzniecības gara veicināšanā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izsludinājusi Taisnīgas un ētiskas tirdzniecības balvu ES pilsētām; atzinīgi vērtē priekšsēdētājas vietnieka un tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska apņemšanos turpināt šo svarīgo iniciatīvu; aicina Komisiju censties sadarboties ar ĀS Komisiju, lai uzlabotu tiešu sadarbību starp abu kontinentu lielajām un mazajām pilsētām nolūkā veicināt godīgas un ētiskas tirdzniecības attiecības un palielināt daudzu attiecīgo pilsētu domju iniciatīvu pamanāmību;

60.  uzskata, ka šobrīd pēc Covid-19 pandēmijas vairāk nekā jebkad globālā līmenī un īpaši saistībā ar Āfriku jāpielieto jaunas pieejas, lai ekonomiskās, tirdzniecības attiecības un komercattiecības balstītos uz taisnīgu un ētisku tirdzniecību un solidaritātes un sadarbības principiem;

61.  atzinīgi vērtē deklarāciju, par kuru vienojās ĀS un ES dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību vadītāju sanāksmē Briselē 2022. gada 15. februārī un kurā cita starpā uzsvērts, ka 65 % no 169 mērķiem, kas ir IAM pamatā, nevar sasniegt bez vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistes;

62.  atzinīgi vērtē AfCFTA Ministru padomes vienošanos par kopīgiem izcelsmes noteikumiem blokam attiecībā uz 87,7 % preču jeb 3800 tarifa pozīcijām, uz kurām attiecas AfCFTA; aicina Eiropas Komisiju saskaņot izcelsmes noteikumus un izstrādāt priekšlikumu par vienotiem izcelsmes noteikumiem tirdzniecībai ar visām Āfrikas valstīm, pamatojoties uz nesen AfCFTA saskaņotajiem noteikumiem, lai aizstātu neviendabīgo izcelsmes noteikumu kopumu dažādos tirdzniecības nolīgumos un vienošanās dokumentos starp ES un Āfrikas reģioniem un valstīm; pauž pārliecību, ka tas sniegtu ieguvumus arī ES uzņēmumiem un muitas iestādēm; aicina Komisiju izpētīt turpmākas iespējas un pasākumus, lai uzlabotu saiknes un sinerģiju starp dažādajiem tirdzniecības vienošanās dokumentiem starp ES un Āfrikas valstīm un AfCFTA; atzinīgi vērtē AfCFTA mērķi uzlabot reģionālo diferenciāciju un infrastruktūras sistēmu paplašināšanu un savstarpējo savienojamību; aicina ES sadarboties ar AfCFTA sekretariātu, lai veicinātu spēju veidošanu un tehnisko atbalstu AfCFTA īstenošanai;

63.  atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada novembrī Kenijas galvaspilsētā Nairobi EIB atvēra savu pirmo centru Āfrikā;

64.  atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas iniciatīvu organizēt pirmo Āfrikas un Eiropas nedēļu, kas notika 2022. gada februārī Briselē; atzinīgi vērtē rezultatīvo darbu, ko veikuši vairāki tūkstoši jaunatnes organizāciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vietējo iestāžu, kultūras nozares un uzņēmējdarbības nozares pārstāvju; uzsver, ka uzlabota ES sadarbība ar jaunajiem afrikāņiem un Āfrikas diasporu Eiropas Savienībā var strukturāli uzlabot ES un Āfrikas attiecības ilgtermiņā; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlaments nebija iesaistīts vairāk un ka pasākumi notika Parlamenta Strasbūras plenārsēžu nedēļā, un uzsver, ka pirms gaidāmajām iniciatīvām ir svarīgi veicināt ciešāku sadarbību starp visām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmējdarbības organizācijām; aicina Komisiju katru gadu organizēt Āfrikas un Eiropas nedēļu un Āfrikas un Eiropas nedēļas ietvaros rīkotajās diskusijās iesaistīt arī jauniešus, jo īpaši sievietes un meitenes;

65.  aicina Komisiju turpmākajos ES un Āfrikas uzņēmējdarbības samitos pievērst uzmanību iespējām, ko ilgtspējīgākas un taisnīgākas tirdzniecības partnerības veidošanā starp Āfriku un Eiropas Savienību var sniegt vietējas ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas alternatīvas, piemēram, bioloģiskās ražošanas un taisnīgas tirdzniecības produkti, mazo lauksaimnieku kooperatīvi un sociālās ekonomikas ieinteresētās personas;

66.  uzsver nepieciešamību palielināt ieinteresēto personu, jo īpaši visa Āfrikas kontinenta MVU uzņēmumu apvienību, kā arī aizvien nozīmīgāko ES un ĀS pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos debatēs par jaunas tirdzniecības, investīciju un ekonomiskās sadarbības dimensijas izveidi, kuras mērķis ir taisnīgas un ētiskas attiecības;

67.  norāda, ka transporta tīkli ir būtiski tirdzniecības un plaukstošas ekonomikas veicinātāji; uzsver nepieciešamību uzlabot Āfrikas lauku un pilsētu teritoriju savienojumus, lai palielinātu starpsavienotību Āfrikas valstīs un Āfrikas kontinentā; uzsver, ka Eiropas komandas priekšlikumi infrastruktūras projektu īstenošanai jābalsta uz vajadzībām, ko ĀS noteikusi Āfrikas infrastruktūras attīstības programmā; šajā sakarībā aicina lēmumu pieņemšanas procesā par infrastruktūras projektu raksturu un apjomu iesaistīt vietējās un reģionālās ieinteresētās personas; atgādina, ka tiek lēsts, ka 53 % Āfrikas ceļu ir bez pārklājuma un izolēti no tirdzniecības centriem un ka mazāk nekā pusei lauku apvidu iedzīvotāju ir piekļuve funkcionālajiem ceļiem visa gada garumā, kas liecina par nepieciešamību investēt ne tikai pamatprojektos; aicina arī investēt aukstuma ķēdes loģistikā un modernos uzglabāšanas objektos, kā arī kopumā uzlabot loģistiku starp ražošanas un patēriņa vietām, kas ļautu lauksaimniekiem piegādāt lauksaimniecības produktus noteiktos attālumos, ņemot vērā arī straujo Āfrikas urbanizāciju, tādējādi palīdzot novērst pārtikas nepietiekamību; norāda, ka funkcionējošs transporta tīkls un investīcijas infrastruktūras projektos var veicināt Āfrikas valstu ekonomikas attīstību; aicina Eiropas Komisiju veicināt investīcijas Āfrikas infrastruktūras projektos, izmantojot savus Āfrikai paredzētos tirdzniecības un investīciju instrumentus;

68.  mudina rīkot plašas debates, lai pārskatītu modeļus un plānus infrastruktūras attīstīšanai un apzinātu alternatīvus mobilitātes modeļus un mūsdienīgus 21. gadsimtam atbilstošus mobilitātes risinājumus ikvienam gan reģionos, gan visā kontinentā, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta ES un citās rūpnieciski attīstītās valstīs, lai izvairītos no tajās pieļautajām kļūdām;

69.  uzsver, ka izglītība un profesionālā apmācība, kas cilvēkiem nodrošina darba tirgū nepieciešamās prasmes, ir galvenie attīstības faktori; šajā sakarībā uzskata, ka ir jāuzlabo sadarbība starp abu kontinentu universitātēm, pētniecības iestādēm un profesionālās izglītības un apmācības programmām; uzskata, ka šajā saistībā būtu jāatbalsta un labāk jākoordinē privātā sektora virzītas iniciatīvas saistībā ar profesionālo izglītību un apmācību, kā arī uzņēmējdarbības jomā Āfrikā, jo pandēmija ir parādījusi gan digitālo prasmju, gan digitālo mācību metožu nozīmīgumu;

70.  atbalsta ilgtermiņa redzējumu par visaptveroša ES un Āfrikas kontinenta tirdzniecības, sadarbības un attīstības nolīguma izveidi, pamatojoties uz AfCFTA; uzsver, ka pirms starpkontinentu tirdzniecības un sadarbības nolīguma noslēgšanas ir būtiski jāattīsta stabils un noturīgs Āfrikas iekšējais tirgus; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir Eiropas Savienības tirdzniecības politikas pasākumi Āfrikā attiecībā uz Āfrikas iekšējā tirgus attīstību; aicina Eiropas Komisiju regulāri informēt Parlamentu par ilgtermiņa mērķi noslēgt tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp kontinentiem, jo īpaši izmantojot dažādus ar Āfriku saistītus politikas instrumentus;

71.  aicina atbildīgi un ātri īstenot saistības tirdzniecības un ieguldījumu jomā, par kurām tika panākta vienošanās 2022. gada ES un ĀS samitā, un aicina Eiropas Komisiju strukturāli ziņot Parlamentam par saistību īstenošanu tirdzniecības un investīciju jomā attiecīgajās komitejās;

72.  atzinīgi vērtē ES Āfrikas un ES Zaļās enerģijas iniciatīvu un tās pastāvīgo atbalstu Āfrikas vienotajam elektroenerģijas tirgum; uzsver, ka ikvienam ir jāgarantē piekļuve enerģijai par pieņemamu cenu kā kopējs labums un pamattiesības un ka piekļuve enerģijai un turpmākais enerģijas pieprasījums ir galvenie jautājumi, kas ES un Āfrikai būtu kopīgi jārisina; norāda, ka ir jāizmanto jaunais atjaunojamās enerģijas un mazoglekļa potenciāls Āfrikā un jāinvestē nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, zaļā tērauda un zaļā ūdeņraža nozarēs, jo īpaši uzlabojot sadarbību tehnoloģiju jomā un palielinot tīras enerģijas eksportu; norāda, ka attiecībā uz tiesību aktiem enerģijas tirgus jomā ir vajadzīga tehniska palīdzība, kas būtu jāsniedz ES un Āfrikas sadarbības ietvaros, kā arī ir nepieciešams izstrādāt kopējus standartus; norāda, ka attiecībā uz Āfriku sadarbībai ilgtspējīgas enerģētikas jomā vajadzētu būt vienai no iniciatīvas “Global Gateway” galvenajām iezīmēm; atzinīgi vērtē ar iniciatīvu “Global Gateway” saistīto apņemšanos mobilizēt dotācijas 2,4 miljardu EUR apmērā Subsahāras Āfrikai un 1,08 miljardu EUR apmērā Ziemeļāfrikai, lai atbalstītu atjaunīgo enerģiju, energoefektivitāti, taisnīgu pārkārtošanos un vietējo vērtības ķēžu zaļināšanu; aicina attiecībā uz investīcijām enerģētikas nozarē īstenot uz dzimumu līdztiesību balstītu pieeju, kas dotu iespējas sievietēm kā enerģētikas nozares līderēm, darba ņēmējām un patērētājām;

73.  uzstāj, ka ir svarīgi veidot partnerības, lai uzlabotu izejvielu vērtības ķēžu ilgtspēju, pamatojoties uz kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu un izmantojot visus ES ārpolitikas instrumentus;

74.  aicina ņemt vērā saistību starp sabiedrības veselību un biodaudzveidību saskaņā ar ANO pieeju “Viena veselība” un atzinīgi vērtē paziņojumu par iniciatīvu “NaturAfrica”, kuras mērķis ir Āfrikā aizsargāt savvaļas augus un dzīvniekus un ekosistēmas, kā arī to, ka tiek pārskatīts rīcības plāns savvaļas augu un dzīvnieku nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai; norāda, ka akadēmiskajā literatūrā ir norādīts, ka daži pasaules mēroga karstie punkti saistībā ar jaunām zoonozes slimībām atrodas Āfrikā; iesaka galvenajos attīstības un zemes izmantošanas projektos, ko veicina atjaunotā partnerība starp ES un ĀS, izstrādāt un iekļaut pandēmijas un jaunu slimību riska veselības ietekmes novērtējumus, kā arī reformēt finansiālo atbalstu zemes izmantošanai, lai noteiktu ieguvumus un riskus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un veselību un nepārprotami pievērstos tiem; aicina Komisiju izpētīt iespēju to ES uzņēmumu un investoru vajadzībām, kas darbojas Āfrikā, izdot norādījumus saistībā ar gaidāmo direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju(20); aicina ES un ĀS uzstāt uz jaunu starpvaldību partnerību veselības un tirdzniecības jomā, kuras mērķis būtu samazināt zoonozes risku starptautiskajā savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecībā; uzsver, ka iniciatīva “NaturAfrica” būtu jāattīsta, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām un pievēršot īpašu vērību vietējo kopienu, pirmiedzīvotāju un sieviešu tiesībām; uzsver, ka šai iniciatīvai būtu jāatbalsta Āfrikas valstu valdības un vietējie iedzīvotāji, lai tie holistiski un sistemātiski varētu novērst biodaudzveidības zuduma un vides degradācijas galvenos iemeslus, tostarp nodrošinot atbalstu efektīvi pārvaldītiem aizsargājamo teritoriju tīkliem; aicina EPN modernizācijā iekļaut vērienīgus ar bioloģisko daudzveidību saistītus noteikumus, pamatojoties uz ANO pieeju “Viena veselība”; uzskata, ka ES būtu jāveicina Lielā zaļā mūra izveide Sāhelas reģionā, kas būtiski palīdzēs apturēt turpmāku pārtuksnešošanos un tādējādi nodrošinās ienākumus no lauksaimniecības;

75.  uzsver, ka cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesībai jābūt ES un ĀS pastiprinātās sadarbības centrā, īpašu uzmanību pievēršot jauno un inovatīvo tehnoloģiju ietekmei uz cilvēktiesībām un sieviešu iekļaušanu ekonomikā; uzsver, ka digitālā tirdzniecība var palīdzēt sekmēt un uzlabot tirdzniecības atvieglošanu Āfrikā, un aicina Komisiju uzlabot digitālās spējas, lai atvieglotu EPN un AfCFTA īstenošanu; aicina Komisiju sadarbībā ar tās globālajiem stratēģiskajiem partneriem ņemt vērā ES un ĀS digitalizācijas programmu;

76.  norāda, ka zināšanu apmaiņa un prasmju attīstība Āfrikā var veicināt ilgtspējīgu tirdzniecības attiecību attīstību; uzsver digitālās infrastruktūras sniegtās iespējas attiecībā uz Āfrikas ekonomikas stimulēšanu un inovācijas veicināšanu kontinentā; aicina pastiprināt sadarbību saistībā ar ES un ĀS digitālajām programmām, pamatojoties uz demokrātiskas pārvaldības principiem, atbalstošiem daudzpusējiem noteikumiem e-komercijas jomā, efektīviem regulatīviem mehānismiem visā digitālajā jomā un globālas un vietējas pārvaldības mehānismiem attiecībā uz datiem un digitālo infrastruktūru, kuru centrā ir uz cilvēkiem vērsta attīstība; pieņem zināšanai ĀS un ES Digitālās ekonomikas uzdevumgrupas izveidi; uzsver, ka ES un ĀS digitālajām attiecībām būtu jāveicina Āfrikas virzība uz digitālo pārkārtošanos un jārespektē valdību tiesības saglabāt īpašumtiesības uz datiem un regulēt savu digitālo ekonomiku atbilstoši savām attīstības vajadzībām un nolūkā panākt sabalansētāku digitālo pasauli; prasa ES atbalstīt Āfrikas valstu digitalizācijas izvēršanu, izmantojot UNCTAD platformas, kas izveidotas, lai nodrošinātu digitālās pārkārtošanās sniegtos ilgtspējīgas attīstības ieguvumus; uzsver, ka digitalizācijai ir jāatbilst datu aizsardzības principiem;

77.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Āfrikas Savienībai, Āfrikas Savienības dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī AfCFTA ģenerālsekretāram.

(1) OV C 494, 8.12.2021., 80. lpp. (2) Assembly/AU /Dec.692(XXXI). (3) Kigali lēmums (Assembly/AU/Dec.605 (XXVII)). (4) OV C 162, 10.5.2019., 9. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0073. (6) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp. (7) OV C 474, 24.11.2021., 11. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0516. (9) OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp. (10) OV C 465, 17.11.2021., 11. lpp. (11) OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0472. (13) FAO 2019. gada 11. februāra raksts “FAO calls for urgent action to curb corruption, illicit exploitation of forests”, skatīts 2022. gada 1. jūnijā. Pieejams: https://www.fao.org/africa/news/detail-news/en/c/1180700/ (14) ANO Attīstības programmas Etiopijā 2016. gada 13. oktobra raksts “Gender gap costs sub-Saharan Africa $US95 billion a year: UND”, skatīts 2022. gada 3. jūnijā. Pieejams:https://www.et.undp.org/content/ethiopia/en/home/presscenter/pressreleases/2016/08/28/gender-gap-costs-sub-saharan-africa-us95-billion-a-year-new-undp-report.html (15) Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojums “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021)0066). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.). (17) Vācijas Attīstības institūta 2016. gada janvāra diskusiju dokuments “Can Rules of Origin in Sub-Saharan Africa be Harmonized? A Political Economy Exploration”. (18) Vācijas Attīstības institūta 2016. gada janvāra diskusiju dokuments “Can Rules of Origin in Sub-Saharan Africa be Harmonized? A Political Economy Exploration”. (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.). (20) Komisijas 2022. gada 23. februāra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (COM(2022)0071).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par ES turpmāko politiku starptautisko investīciju jomā (2021/2176(INI))

P9_TA(2022)0268 A9-0166/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem investīciju nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 912/2014, ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības noregulējumam, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas šķīrējtiesām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir puse(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulu (ES) Nr. (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši tās 2017. gada 16. maija atzinumu 2/15 par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Singapūras Republiku, 2018. gada 6. marta spriedumu lietā C-284/16 (prejudiciāls nolēmums lietā Slovākijas Republika/Achmea BV), 2019. gada 30. aprīļa atzinumu 1/17 par Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu un ES un tās dalībvalstīm, 2021. gada 2. septembra spriedumu lietā C‑741/19 (prejudiciāls nolēmums lietā Moldovas Republika / Komstroy LLC) un 2021. gada 26. oktobra spriedumu lietā C‑109/20 (prejudiciāls nolēmums lietā Polijas Republika / PL Holdings Sàrl),

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(4),

–  ņemot vēra 2011. gada 13. decembra rezolūciju par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 7. jūlija rezolūciju par ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas ārējo ietekmi uz publiskā un privātā sektora iniciatīvām valstīs ārpus ES(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. aprīļa ziņojumu par to, kā tiek piemērota Regula (ES) Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm (COM(2020)0134),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021)0066),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra ziņojumu par ES tirdzniecības nolīgumu īstenošanu – 2019. gada 1. janvāris – 2019. gada 31. decembris (COM(2020)0705),

–  ņemot vērā 2015. gada 12. decembrī pieņemto Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses(8), kas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā, un jo īpaši tā II sadaļu,

–  ņemot vērā ANO 2014. gada Konvenciju par pārredzamību investīciju nolīgumā paredzētā strīdu izšķiršanā starp ieguldītāju un valsti, kas stājās spēkā 2017. gada 18. oktobrī (Maurīcijas konvencija),

–  ņemot vērā ES noslēgtos tirdzniecības un investīciju nolīgumus, jo īpaši otrās paaudzes nolīgumus ar tādām valstīm kā Kanāda, Singapūra, Vjetnama un Japāna,

–  ņemot vērā 2015. gadā pieņemto ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jo īpaši tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ko ANO Cilvēktiesību padome atbalstīja 2011. gadā,

–  ņemot vērā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2017. gada 10. augusta Vispārīgo piezīmi Nr. 24 par valsts saistībām saskaņā ar Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām saistībā ar uzņēmējdarbību,

–  ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) 2019., 2020. un 2021. gada ziņojumus par investīcijām pasaulē,

–  ņemot vērā UNCTAD 2015. gada Investīciju politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā UNCTAD starptautiskā investīciju nolīguma jautājumus, kas attiecas uz investoru un valsts strīdu izšķiršanas lietām: fakti un skaitļi par 2019. un 2020. gadu,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2018. gada darba dokumentu par starptautiskajām investīcijām „Starptautisko ieguldījumu nolīgumu ieguvumi un izmaksas sabiedrībai: aspektu un pieejamo empīrisko pierādījumu kritisks pārskats”,

–  ņemot vērā ESAO 2014. gada darba dokumentu par starptautiskajām investīcijām „Investīciju līgumi un akcionāru prasījumi atlīdzināt zaudējumus, kas radušies uzņēmuma zaudējumu dēļ: ieskats sabiedrību tiesību progresīvajās sistēmās”,

–  ņemot vērā ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) III darba grupai 2017. gadā piešķirtās pilnvaras strādāt pie iespējamas reformas investoru un valsts strīdu izšķiršanas jomā,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gadā izdotās sarunu norādes, ar kurām Komisiju pilnvaro ES vārdā un UNCITRAL ietvaros risināt sarunas par konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju investīciju tiesu ar investīcijām saistītu strīdu izšķiršanai, un sekojošo ES priekšlikumu par šo jautājumu,

–  ņemot vērā 2017. gadā sākto Enerģētikas hartas nolīguma modernizācijas procesu un ES teksta priekšlikumu par to,

–  ņemot vērā Itālijas lēmumu 2015. gada 1. janvārī izstāties no Enerģētikas hartas nolīguma,

–  ņemot vērā Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm(9),

–  ņemot vērā dalībvalstu valdību 2019. gada 15. janvāra deklarāciju par juridiskajām sekām, ko rada Tiesas spriedums Achmea lietā, un par investīciju aizsardzību Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Meksiku un Kanādu, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā, un jo īpaši tā 14. nodaļu par investīcijām,

–  ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas reģionālo visaptverošo ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, un jo īpaši tā 10. nodaļu par investīcijām,

–  ņemot vērā ANO darba grupas par cilvēktiesībām un transnacionāliem uzņēmumiem un citiem komerciāliem uzņēmumiem 2021. gada 27. jūlijā ANO Ģenerālajai asamblejai iesniegto ziņojumu „Starptautiski ar cilvēktiesībām saderīgi investīciju nolīgumi”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0166/2022),

A.  tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ārvalstu tiešās investīcijas joprojām ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā noteikts LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 206. un 207. pantā; tā kā ES starptautisko investīciju politikas reformu virzība ir vēl vairāk jāpaātrina un jāpastiprina, lai risinātu pašreizējās problēmas;

B.  tā kā ES ir pasaulē lielākais ienākošo un izejošo starptautisko investīciju galamērķis un avots; tā kā tās veicina ilgtspējīgu ES ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu, lai gan pieejamie empīriskie pierādījumi neliecina par tiešu cēloņsakarību starp starptautiskajiem investīciju nolīgumiem (SIN) un ārvalstu tiešo investīciju piesaisti;

C.  tā kā globālās ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmas, kas kopš 2015. gada jau ir samazinājušās, ir piedzīvojušas dramatisku kritumu 2020. gadā (-38 %)(10) Covid-19 krīzes dēļ; tā kā ES un daudzu citu valstu ekonomikas atveseļošanas procesā galvenais elements joprojām ir pieaugošas izejošās un ienākošās ĀTI;

D.  tā kā saskaņā ar Tiesas judikatūru dažas ES starptautisko investīciju politikas daļas, proti, netiešās ārvalstu investīcijas („portfeļieguldījumi”) un režīms, kas reglamentē strīdu izšķiršanu starp investoriem un valstīm, ir ES un tās dalībvalstu dalītā kompetencē;

E.  tā kā aptuveni 1500 divpusējo investīciju līgumu, ko dalībvalstis ratificējušas pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, tostarp Enerģētikas hartas nolīgums, joprojām ir spēkā un ietver veco modeli strīdu izšķiršanai starp investoriem un valsti; tā kā nav stājies spēkā neviens SIN, par ko ES risinājusi sarunas kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

F.  tā kā Eiropas zaļā kursa mērķis ir reaģēt uz klimata pārmaiņu un vides degradācijas problēmām; tā kā visiem ES politikas virzieniem, tostarp investīciju politikai, ir jāveicina šo mērķu sasniegšana; tā kā visā pasaulē ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un atgūtos no Covid-19 pandēmijas; tā kā pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju vērstu pasākumu veikšana, pievilcīgāku investīciju apstākļu radīšana un atbalsts uzņēmumiem ir sešu ES prioritāšu(11) vidū laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam;

G.  tā kā ĀTI un ES investīciju politikai vajadzētu arī būtiski palīdzēt sasniegt atvērtas stratēģiskās autonomijas mērķus, dažādot piegādes ķēdes un veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un integrāciju globālajās vērtības ķēdēs, kā arī censties sekmēt tādus apstākļus ES investoriem ārvalstīs, kuri atspoguļo atvērtības līmeni, kāds ārvalstu investoriem ir ES, vienlaikus ņemot vērā trešo valstu attīstības līmeni un nepieciešamību nodrošināt diferencētu attieksmi;

H.  tā kā jaunattīstības valstīm ik gadu tūkst finansējuma 2,5 triljonu USD apmērā, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus; tā kā ĀTI ir instruments, ar ko tiek finansēta Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un attiecīgie IAM; tā kā šāds kapitāls var atbalstīt darbvietu radīšanu, kā arī sociālos un vides uzlabojumus, kā noteikts IAM; tā kā investīciju piesaistīšanas mērķim būtu jāiet roku rokā ar to, ka SIN kontekstā tiek atzīts, ka šo nolīgumu pusēm būtu jācenšas uzlabot vides vai darba aizsardzības līmeni, nevis to vājināt vai mazināt;

I.  tā kā ES taksonomijas mērķis ir veicināt investīciju novirzīšanu no neilgtspējīgas saimnieciskās darbības uz darbībām, kas nepieciešamas, lai nākamajos 30 gados panāktu vides ilgtspēju un jo īpaši klimatneitralitāti;

J.  tā kā investīciju politika ietver tādus pasākumus kā nepamatotu šķēršļu novēršana investīcijām, ārvalstu investīciju ietekmes uz stratēģisko autonomiju, valsts drošību un reālo ekonomiku uzraudzība, kā arī citu instrumentu izstrāde, lai veicinātu un atvieglotu tiešās investīcijas nozarēs un vietās, kur tās ir visvairāk vajadzīgas; tā kā lielākā daļa SIN ir vērsti uz investīciju aizsardzību ar investoru un valsts strīdu izšķiršanu vai bez tās;

K.  tā kā katru gadu pieaug investoru un valsts strīdu izšķiršanas lietu skaits, tostarp pret dalībvalstīm; tā kā aptuveni 15 % lietu, par kurām bija zināms, ka tās 2020. gadā bija iesniegtas pret dalībvalstīm, bija ES iekšējie strīdi,

L.  tā kā lielākajā daļā investīciju līgumu nav precizēts, ko nozīmē investīciju ”pilnīgas atlīdzināšanas” un ”patiesās tirgus vērtības” jēdzieni; tā kā ekspertu grupās pēdējos desmit gados šādi jēdzieni galvenokārt ir tikuši interpretēti, izmantojot uz nākotni vērstas vērtēšanas metodes, kuru pamatā ir diskontētas naudas plūsmas (DNP) metodes, un tas daudzos gadījumos ir licis ekspertu grupām lemt par kompensācijas summām, kuras ir daudz lielākas nekā kopējie izdevumi, kas investoriem faktiski radušies uzņēmējās valstīs;

M.  tā kā ES ir pasaules līdere investīciju politikas reformu ziņā; norāda, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā investīciju politika pēc Parlamenta neatlaidīgas uzstājības un ar tā atbalstu ir būtiski reformēta Eiropas un starptautiskā līmenī; tā kā ES ir ierosinājusi un noslēgusi SIN ar partnervalstīm, pārskatījusi noteikumus par investīciju aizsardzību, aizstājusi ISDS ar investīciju tiesu sistēmu (ICS), uzsākusi daudzpusējas sarunas par investīciju tiesu, ierosinājusi tiesību aktus ārvalstu subsīdiju regulēšanai un pieņēmusi tiesību aktus par ārvalstu tiešo investīciju pārbaudi; tā kā šī attīstība ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā uz modernizētu un ilgtspējīgu investīciju politiku; tā kā vēl ir daudz darāmā, lai īstenotu šo reformu programmu;

N.  tā kā investori aizvien biežāk vēršas pie trešām personām, lai finansētu savu tiesvedību apmaiņā pret peļņu vai citiem finansiāliem ieguvumiem (trešās personas finansējums), ir palielinājusies tiesvedības kompensēšanas praksē pastāvošā nelīdzsvarotība, vēl vairāk samazinot risku investoriem iesniegt prasību un tādējādi palielinot prasījumu skaitu; tā kā trešās personas finansējums var palielināt prasītāju spēju aizstāvēt savas intereses, kaitējot valstīm ar ierobežotiem resursiem un vājāku tiesisko regulējumu,

1.  uzsver, ka investīcijām var būt pozitīva ietekme uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu attīstību un ka šai ietekmei vajadzētu būt pozitīvai, kā arī uzsver, ka investīcijas veicina IAM sasniegšanu; tādēļ uzsver to nozīmi ES ekonomikas pārveidē; norāda, ka šī pozitīvā ietekme ir atkarīga no valdību spējas regulēt ārvalstu investīcijas; norāda, ka ienākošajām un izejošajām investīcijām ir jāatbilst reālās ekonomikas vajadzībām; aicina Komisiju pārskatīt ES investīciju politiku, lai nodrošinātu saskaņotību ar Eiropas zaļo kursu un IAM, kā arī ES vērtībām, tostarp cilvēktiesību un sociālo standartu ievērošanu, kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā;

2.  uzskata, ka ES investīciju politikai ir jāatbilst tam, ko sagaida investori un saņēmējvalstis, kā arī ES plašākām ekonomiskajām interesēm un ārpolitikas mērķiem; atgādina par pieprasījumu izveidot integrētu un saskaņotu politikas satvaru, kas veicinātu kvalitatīvas un ilgtspējīgas investīcijas; atzinīgi vērtē centienus, ko Komisija kopš 2010. gada ir veikusi, lai virzītu Savienības investīcijas politikas reformas šādā virzienā; uzskata, ka ir vajadzīga turpmāka ES starptautisko investīciju politikas reforma, lai labāk risinātu dažādas problēmas un turpinātu tās pārveidi par integrētu un saskaņotu politikas satvaru;

3.  uzskata, ka SIN būtu jāveicina zaļas, dzimumsensitīvas un iekļaujošas ilgtspējīgas investīcijas, pienācīgi jāaizsargā investori, jāveicina vienotā tirgus noturība, vienlaikus saglabājot politikas telpu uzņēmējvalstīs, un jāsekmē paraugprakses, prasmju un zinātības apmaiņa saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem par korporatīvo sociālo atbildību;

4.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar ESAO datiem Covid-19 krīzes dēļ papildus jau nepietiekamajam finansējumam 2,5 triljonu USD apmērā jaunattīstības valstu finansējuma deficīts 2020. gadā bija 1,7 triljoni USD; uzsver, ka ES investīciju politikai vajadzētu palīdzēt jaunattīstības valstīm, jo īpaši Āfrikas valstīm, piesaistīt ĀTI un samazināt finansējuma deficītu, lai sasniegtu IAM;

5.  uzsver, ka ES uzņēmumiem ir nepieciešama pienācīga to investīciju aizsardzība ārvalstīs; norāda, ka aizsargātajās investīcijās, kas kodificētas ES SIN, nebūtu jāiekļauj spekulatīvi investīciju veidi, finanšu instrumenti vai portfeļinvestīcijas, kuras var veikt spekulatīvos nolūkos; aicina Komisiju balstīties uz nesenajiem SIN(12), lai izslēgtu valsts parāda instrumentus no to darbības jomas; uzskata, ka finanšu instrumentiem, kurus jebkurā laikā var atsaukt, nav nepieciešama aizsardzība; aicina Komisiju turpināt centienus uzlabot aizsargāto investīciju definīciju, lai nodrošinātu, ka SIN aizsargā tikai tās investīcijas, kas vismaz vairākus gadus nodrošina ievērojamu kapitālu vai citus resursus un paredz riska uzņemšanos un peļņas gūšanu; uzskata, ka aizsargātām investīcijām būtu efektīvi jāveicina uzņēmējvalsts attīstība; aicina Komisiju un dalībvalstis, definējot aizsargātās investīcijas turpmākajos nolīgumos, ņemt vērā šo kritēriju, kā definēts starptautiskajās tiesībās;

Piekļuve tirgum

6.  atzinīgi vērtē to, ka nesenie investīciju nolīgumi ir pozitīvi orientēti uz piekļuvi tirgum un investīciju liberalizāciju un ar tiem ir paredzēts novērst šķēršļus ES investoru iedibināšanai un darbībai ārvalstu tirgos;

7.  aicina Komisiju censties panākt tādus apstākļus ES investoriem ārvalstīs, kuri atspoguļo atvērtības līmeni, kāds ārvalstu investoriem ir ES, vienlaikus ņemot vērā trešo valstu attīstības līmeni un nepieciešamību nodrošināt diferencētu attieksmi; uzsver, ka SIN ir jānodrošina valstu spēja regulēt ārvalstu investīcijas to jurisdikcijā; aicina Komisiju uzraudzīt šķēršļus ES investoru iedibināšanai un darbībai ārvalstu tirgos, tostarp diskriminējošu praksi; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir vērsusi uzmanību uz pašreizējo saistību izpildi, un uzsver, ka tas būtu jāattiecina arī uz saistībām, kas skar investīcijas;

8.  mudina Komisiju, liberalizējot investīcijas, stingri aizsargāt ES un dalībvalstu politikas telpu, jo īpaši enerģētikas, lauksaimniecības, zivsaimniecības, audiovizuālajā, telesakaru un digitālajā, kā arī sabiedrisko pakalpojumu jomā; uzsver, ka investīciju liberalizācijai būtu jāiet roku rokā ar aizsardzības pasākumiem, lai nepieļautu ekonomiskās nestabilitātes saasināšanos, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

9.  uzsver, cik svarīgi ir visos investīciju nolīgumos saglabāt, stiprināt un īstenot klauzulas, kas aizliedz standartu pazemināšanu, jo tām ir īpaši būtiska nozīme, lai nepieļautu valstu centienus noteikt pēc iespējas zemākus standartus ar mērķi piesaistīt ārvalstu investīcijas; aicina Komisiju turpināt analizēt šādu klauzulu efektivitāti, jo īpaši jaunattīstības valstīs, nolūkā nodrošināt, ka nodokļu politika un attīstības finansējums tiek saskaņots, lai atbalstītu pēc iespējas augstāku standartu noteikšanu;

Investīciju veicināšana

10.  norāda, ka investīciju veicināšana var pavērt investīciju iespējas jaunattīstības valstīs, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un sasniegt IAM, palīdzot mobilizēt lielākas investīcijas, lai sekmētu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un mazinātu nabadzību, jo tādējādi tiek atbalstīta ārvalstu investoru ilgtermiņa klātbūtne uzņēmējvalsts ekonomikā un stiprināta saikne starp ārvalstu investoriem un vietējiem uzņēmumiem; aicina Komisiju atbalstīt jaunattīstības valstis investīciju vides uzlabošanā to jurisdikcijā, izmantojot gan attīstības sadarbības instrumentus, gan divpusējus nolīgumus; uzskata, ka investīciju veicināšana arī ir piemērots instruments, lai uzlabotu ES konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi;

11.  uzsver, ka ar starptautiskiem investīciju veicināšanas nolīgumiem būtu jāatbalsta un jāstimulē investīcijas, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību, un ka tajos nedrīkst pieļaut tādus stimulus investīcijām, kuri kaitē videi, klimatam vai sabiedrībai; norāda, ka nodokļu ieņēmumi ir īpaši būtiski jaunattīstības valstīm, lai tās varētu sniegt sabiedriskos pamatpakalpojumus; mudina Komisiju strādāt daudzpusējā līmenī, lai sekmētu ilgtspējīgas investīcijas, neizmantojot konkurenci veicinošus nodokļu atvieglojumus; uzsver, ka novatorisku investīciju veicināšanas pasākumu ieviešana var sniegt ieguldījumu IAM sasniegšanā, palīdzot mobilizēt lielākas investīcijas, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un nabadzības mazināšanu, jo tādējādi tiek atbalstīta ārvalstu investoru ilgtermiņa klātbūtne saņēmējvalstī un stiprināta saikne starp ārvalstu investoriem un vietējiem uzņēmumiem;

12.  atzīst ES lomu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) paspārnē notiekošajās sarunās par kopīgo iniciatīvu investīciju veicināšanai attīstībai; uzsver, ka šajās sarunās piedalās vairāk nekā divas trešdaļas PTO dalībvalstu; uzskata, ka ir jāievēro piesardzība, ņemot vērā apspriežamā nolīguma ļoti plašo darbības jomu; uzsver, ka ir jānodrošina, lai šajās sarunās tiktu ievēroti PTO Marrākešas nolīguma noteikumi, kas paredz panākt vienprātību un nodrošināt vispārēju pārredzamību;

13.  uzsver, cik svarīga ir vispārēja ES pieeja investīciju veicināšanai gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, galveno uzmanību pievēršot sadarbībai, tostarp spēju veidošanai un tehniskai palīdzībai, jo īpaši attiecībā uz atbalstu digitalizācijai jaunattīstības valstīs; atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie jauniem atsevišķiem investīciju veicināšanas nolīgumiem, liekot uzsvaru uz atbalstu ilgtspējīgām un iekļaujošām investīcijām; šajā sakarībā aicina Komisiju turpināt sarunas ar Āfrikas partneriem, lai nepieļautu administratīvā sloga radīšanu jaunattīstības valstīm, vienlaikus precizējot ilgtspējīgu investīciju veidu, kas tiks veicināts; ņem vērā to, ka līdzīgi investīciju veicināšanas noteikumi tiek apspriesti gaidāmajā Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas investīciju protokolā; aicina Komisiju turpināt atbalstīt minētās sarunas;

14.  atbalsta Komisijas pieeju PTO līmenī, izmantojot spēcīgu ugunsmūri, nodrošināt, ka investoru un valsts strīdos nevar iekļaut jautājumus, kas attiecas uz investīciju veicināšanu; uzskata, ka strīdi, kas rodas saistībā ar kopīgo iniciatīvu par investīciju veicināšanu attīstībai, būtu jāatrisina, izmantojot starpniecību un sadarbību;

15.  uzsver, ka investīciju veicināšanas noteikumos gan divpusējā, gan PTO līmenī būtu ne tikai jākoncentrējas uz pienākumu radīšanu publiskajām iestādēm uzņēmējvalstīs, bet arī jāprecizē piederības valstu un to investoru pienākumi attiecībā uz to investīcijām ārvalstīs; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību iekļaut izpildāmus noteikumus attiecībā uz uzņēmumu sociālo atbildību, cilvēktiesībām un pienācīgu rūpību vides jomā, kā arī aizsardzības pasākumus pret korupciju investīciju veicināšanas sistēmās; aicina Komisiju visos investīciju veicināšanas nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut izpildāmu nodaļu par ilgtspējīgu attīstību, kā arī ar ĀTI plūsmām atbalstīto darbību uzraudzības mehānismus;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par instrumentu, kas paredzēts cīņai pret ārvalstu subsīdiju, kas ir negodīgs investīciju veids, radītiem izkropļojumiem, un prasa to ātri pieņemt; aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīties daudzpusējās sarunās PTO līmenī, lai cīnītos pret konkurences izkropļojumiem, jo īpaši rūpniecības subsīdiju jomā;

Stingrāka ārvalstu tiešo investīciju ES izvērtēšana

17.  atzinīgi vērtē to, ka 2019. gadā stājās spēkā ĀTI izvērtēšanas regula; norāda, ka šā izvērtēšanas mehānisma mērķis ir izveidot sadarbību un potenciāli ierobežot ārvalstu investīcijas stratēģiskās nozarēs, lai aizsargātu Savienību un tās dalībvalstis, kā arī analizēt un izvērtēt gadījumus, kad konkrēta uzņēmuma, infrastruktūras vai tehnoloģijas iegāde vai kontrole var radīt drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumu ES;

18.  uzsver, cik svarīgs ir šis mehānisms kā solis, lai labāk uzraudzītu ĀTI ieguldījumu Eiropas stratēģiskajās interesēs; aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo pārskatīšanas procesu sniegt detalizētākus datus par to, vai ienākošās ĀTI plūsmas atbalsta ilgtspējīgas saimnieciskās darbības un investīcijas jaunās nozarēs, izvērtēt dažādas iespējas uzraudzīt darbības, ko atbalsta izejošās plūsmas, un iespēju sīkāk precizēt, vai arī citas nozares būtu jāuzskata par stratēģiskām nozarēm; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju stiprināt ES ārvalstu tiešo investīciju izvērtēšanas mehānismu, lai ar dalībvalstu piekrišanu tam sniegtu iespējas bloķēt investīcijas, kas varētu radīt risku drošībai un sabiedriskajai kārtībai;

19.  aicina dalībvalstis, kurām šāda valsts mehānisma ārvalstu tiešo investīciju izvērtēšanai vēl nav, tādu izveidot, lai nodrošinātu Eiropas sadarbības efektivitāti;

SIN saderība ar ES prioritātēm

20.  norāda, ka arvien vairāk procesu investīciju tiesās ir vērsti pret vides pasākumiem; pauž nožēlu par to, ka dažādas valstis, tostarp dalībvalstis, tiek iesūdzētas tiesā saistībā ar klimata politiku, fosilā kurināmā izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu vai taisnīgu pārkārtošanos;

21.  uzsver, ka pasaules mēroga centieni apkarot klimata pārmaiņas prasīs ātru pāreju uz atjaunīgo enerģiju un strauju valdības rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt konsekvenci starp SIN un Eiropas zaļo kursu, vides politiku, darba tiesībām un cilvēktiesībām, no līguma aizsardzības izslēdzot investīcijas fosilajā kurināmajā vai citās darbībās, kas rada būtisku kaitējumu videi un cilvēktiesībām, un ilgtspējīgas attīstības sadaļās iekļaujot noteikumus, kas palīdz ievērot Parīzes nolīgumu un starptautiskus līgumus darba un dzimumu līdztiesības jomā, un noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot vietējo regulējumu, kas reglamentē ārvalstu investīcijas;

22.  ar bažām norāda uz asimetriju dažos SIN, saskaņā ar kuriem ārvalstu investori var ierosināt ar investīcijām saistītas lietas pret valstīm, savukārt valdības, darba ņēmēji un cietušās kopienas nevar vērsties šķīrējtiesā pret starptautiskām korporācijām, kuras neievēro tiesību aktus cilvēktiesību, sabiedrības veselības vai darba un vides jomā; uzsver, ka arī Daudzpusējā investīciju tiesa (MIC) ir paredzēta tikai tādu lietu izskatīšanai, kurās ārvalstu investori ceļ prasību pret valstīm;

23.  norāda, ka pat tad, ja nenotiek tiesas procesi, tieši vai netieši draudi sākt ar investīcijām saistītu tiesvedību var stiprināt investoru situāciju sarunās ar valstīm („atturošā ietekme”); šajā sakarībā uzsver, ka nesenajos SIN ir noteikts princips, ka valdībām ir tiesības regulēt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus(13), tostarp tādā veidā, kas var negatīvi ietekmēt ar investīcijām saistīto darbību vai investora cerības uz peļņu; tomēr uzsver, ka šīs tiesības neatbrīvo valstis no SIN noteikto pienākumu izpildes, kā arī neizslēdz ar investīcijām saistītas prasības vai zaudējumu atlīdzināšanu pēc minēto tiesību izmantošanas; pauž bažas, ka tādēļ politisko lēmumu pieņemšana var tikt aizkavēta vai vājināta;

24.  uzsver, ka tā rezultātā kompensācijām fosilā kurināmā nozarē var tikt tērēts vairāk publisko līdzekļu nekā tas būtu tad, ja nepastāvētu investīciju tiesvedības draudi, un ka tas sadārdzina un apgrūtina valstu enerģētikas pārkārtošanas pasākumu īstenošanu un nozīmē, ka nodokļu maksātāji kopumā subsidē fosilā kurināmā nozari;

25.  norāda, ka daudzās investoru un valsts strīdu izšķiršanas lietās uzņēmumi ir apstrīdējuši darbības, ko valstis, kā tās apgalvo, ir veikušas, lai kliedētu vietēja mēroga bažas vai satraukumu attiecībā uz projekta ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis turpmākajos SIN iekļaut skarto trešo personu tiesības celt prasību; uzskata, ka tiesām būtu jāievēro Starptautiskās Tiesas judikatūra un lietas jāuzskata par nepieņemamām, ja faktu vai juridisko elementu konstatācija varētu kaitēt skartajām vietējām vai pamatiedzīvotāju kopienām, kuras nav investīciju tiesvedības puses; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pārredzamību un atbalstīt neaizsargātu vietējo kopienu, jo īpaši to pamatiedzīvotāju, kurus ietekmē ieguves vai mežizstrādes darbības, iesaistīšanu SIN apspriešanā un īstenošanā, jo ārvalstu investīcijām var būt tālejoša ietekme uz vietējām kopienām;

Pārskatīta pieeja

26.  vēlreiz atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas 2015. gadā izstrādāto investīciju aizsardzības nolīgumu modeli kā soli pareizajā virzienā; tomēr norāda, ka vēl nav stājies spēkā neviens nolīgums, kurā šis modelis būtu iekļauts; atgādina par savu nostāju, ka ES un tās dalībvalstīm nevajadzētu parakstīt vai ratificēt investīciju aizsardzības līgumus, kas ietver ISDS mehānismu; uzsver, ka ir svarīgi veikt procesuālas reformas attiecībā uz investoru un valsts strīdu izšķiršanu; atzinīgi vērtē to, ka investīciju tiesu sistēma (ITS) paredz izveidot noslēgtu šķīrējtiesnešu sarakstu, pārsūdzības mehānismu un šķīrējtiesnešu rīcības kodeksu un uzlabot šķīrējtiesas procesu pārredzamību; norāda, ka ITS joprojām ir starptautisks arbitrāžas mehānisms, un uzsver, ka atšķirībā no valstu tiesām ITS sarakstā esošajiem šķīrējtiesnešiem, interpretējot SIN ietvertās materiālo tiesību normas, būtu rīcības brīvība ne vienmēr ņemt vērā attiecīgās sabiedrības interešu aizsardzības tiesības; pauž nožēlu par to, ka šķīrējtiesneši arī turpmāk atalgojumu saņems par katru lietu atsevišķi;

27.  mudina Komisiju pilnībā atbalstīt un paātrināt sarunas par investoru saistību paplašināšanu un izpildi; uzskata, ka investoru pienākumi būtu ne vien jāiekļauj ES SIN, bet arī jāpiemēro, izmantojot atsevišķus saistošus un obligātus starptautiskus instrumentus un stabilus vietēja mēroga satvarus attiecībā uz pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides jomā; norāda, ka progresam šajās jomās un ES SIN noteikumu pastāvīgajai stiprināšanai vajadzētu nodrošināt, ka ES investori trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, pārredzami demonstrē savas stratēģijas, lai aktīvi sekmētu IAM un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un ka tiem tiek piemēroti pārskatatbildības mehānismi, jo īpaši nodrošinot tiesu pieejamību cietušajiem minētajās valstīs;

28.  atzinīgi vērtē SIN noteikumus attiecībā uz valstu un investoru pienākumiem vides, darba un uzņēmumu atbildības jomā, kā arī klauzulas, kurās noteikts horizontālais princips, kurš paredz, ka standartus nedrīkst pazemināt, lai piesaistītu investīcijas; tomēr pauž nožēlu par to, ka investoru pienākumu reforma nav veikta tādā pašā tempā kā ISDS reforma;

29.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt to, lai attiecībā uz transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem stātos spēkā instruments cilvēktiesību jomā(14), kuru pašlaik izstrādā ANO Cilvēktiesību padome un kura mērķis ir regulēt transnacionālu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbību;

30.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2016. gada ES SIN, kuros ir iekļautas investīciju aizsardzības klauzulas, ir precīzāk formulēti daži aizsardzības standarti, kā arī tiesības reglamentēt; uzsver, ka ES SIN nevajadzētu pieļaut, ka plaši aizsardzības standarti tiek izmantoti, lai apstrīdētu likumīgu valsts politiku; uzskata, ka aizsardzības standartos īpaša uzmanība būtu jāpievērš vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai starp ārvalstu un vietējiem investoriem, tiesiskās aizsardzības nepieļaušanai un sniegšanai gadījumos, kad ES investori trešās valstīs un trešo valstu investori ES tiek diskriminēti, tiem tiek liegta piekļuve tiesai vai tie pilnībā zaudē savas investīcijas, tām nonākot uzņēmējvalsts īpašumā, tostarp kara laikā; aicina dalībvalstis un Komisiju izvairīties no neskaidras terminoloģijas iekļaušanas materiālajās klauzulās un turpināt pārskatīt aizsardzības standartus, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem;

31.  uzsver, ka ES SIN, par kuriem notika sarunas pēc 2009. gada, joprojām ir iekļautas turpināmības klauzulas, kas neļauj vienkāršā veidā izbeigt šos nolīgumus; ņem vērā nesenās sarunas, kurās puses vienojās par piecu gadu turpināmības klauzulu ar iespēju vienoties par papildu piecu gadu pagarinājumu, ja nav iespējams rast alternatīvu; aicina dalībvalstis un citas līgumslēdzējas puses atcelt turpināmības klauzulas pašreizējos nolīgumos un būtiski saīsināt turpināmības klauzulas jaunos investīciju nolīgumos;

32.  uzsver, ka gan saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām, gan starptautiskajām cilvēktiesībām personām pirms starptautiskas tiesvedības ierosināšanas pret valsti par nelikumīgām darbībām ir jāvēršas pēc tiesiskās aizsardzības valsts tiesās; pauž nožēlu par to, ka turpretim starptautiskajās investīciju tiesībās parasti netiek prasīts pilnībā izsmelt valsts līmeņa tiesiskās aizsardzības iespējas; uzskata, ka SIN būtu jāparedz, ka, pirms ārvalstu investori var vērsties šķīrējtiesā, tiem ir jāizsmeļ valsts tiesu sistēmā pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kā tas ir starptautisko cilvēktiesību jomā; uzsver, ka gadījumā, ja valsts tiesās tiek klaji liegta piekļuve tiesiskajai aizsardzībai, ārvalstu investoriem vajadzētu būt tiešai piekļuvei strīdu starptautiskai izšķiršanai;

SIN ratifikācija

33.  norāda, ka ES SIN ratifikācijas kavēšanās dalībvalstīs kavē divpusējo investīciju nolīgumu (BIT) aizstāšanu ar pārredzamākiem un mūsdienīgākiem noteikumiem, kas vienlīdzīgi aizsargā visus ES investorus trešās valstīs; aicina dalībvalstis ratificēt noslēgtos ES investīciju nolīgumus; aicina ES sadarboties ar partnervalstīm, lai pastāvīgi pārskatītu un uzlabotu savus SIN, tiklīdz tie ir stājušies spēkā, kā izklāstīts šajā ziņojumā; sagaida, ka dalībvalstis nodrošinās SIN atbilstību ES vērtībām un mērķiem;

Kompensācija

34.  norāda, ka DNP metodoloģijas, ko parasti izmanto kompensācijas aprēķināšanai SIN, nav uzticama vērtēšanas metode tādiem investīciju projektiem, kuri ir agrīnā posmā vai kuriem ir neskaidras nākotnes ienākumu plūsmas; uzsver, ka šādu metožu izmantošana šķīrējtiesās ir būtiska novirzīšanās no vispāratzītiem kompensācijas principiem un prakses valstu un starptautiskajās tiesību sistēmās ārpus SIN, kas paredz ievērojami ierobežotāku rīcības brīvību izspriešanā; uzsver, ka investīciju tiesu spriedumos noteiktais ievērojamais zaudējumu atlīdzinājuma apjoms ir radījis būtisku un pieaugošu finansiālu slogu atbildētājām valstīm; norāda, ka tiesnešu parasti izmantoto vērtēšanas metožu izmantošana ir ļoti pretrunīga, jo viņiem ir ļoti plaša rīcības brīvība un viņi paļaujas uz ļoti sarežģītiem un pirmšķietami spekulatīviem pieņēmumiem; aicina Komisiju padziļināti izvērtēt un paredzēt korektīvus un uz pārredzamību orientētus noteikumus un aizsardzības pasākumus attiecībā uz nosacījumiem, kas reglamentē kompensāciju ES SIN, tostarp stingrāku klauzulu izmantošanu, kas nepieļauj zaudējumu atlīdzināšanu kā sodu; prasa nodrošināt, lai kompensācijas maksimālā summa nepārsniegtu neatgūstamo izmaksu līmeni, atspoguļojot reālo attaisnoto izdevumu apjomu, kuri radušies investoriem; uzsver, ka ar līdzsvarotām metodēm pēc vajadzības būtu jānosaka tādas kompensācijas izmaksa, kura ir zemāka par šādu maksimālo summu, ņemot vērā konteksta elementus, piemēram, to, ka uzņēmumi neievēro savas juridiskās vai līgumiskās saistības vai apņemšanās;

35.  norāda –– tas, ka investori aizvien vairāk vēršas pie trešām personām, lai finansētu savu tiesvedību apmaiņā pret atlīdzību prasības apmierināšanas gadījumā (trešo personu finansējums), rada papildu stimulus palielināt prasību skaitu; ņem vērā progresu, kas panākts, lai padarītu pārredzamāku trešo personu finansējumu investoru un valsts strīdos; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus saistībā ar nesen noslēgtajiem ES SIN; aicina Komisiju saistībā ar starptautiskajām sarunām atbalstīt papildu noteikumus, kas reglamentē trešo personu finansējumu investoru un valsts strīdos, lai stingri ierobežotu šo praksi, kas veicina ļaunprātīgu rīcību, piešķirot pārmērīgi lielas summas;

Divpusējie investīciju līgumi

36.  vērš uzmanību uz to, ka tūkstošiem dalībvalstu divpusējo investīciju līgumu joprojām aizsargā investīcijas fosilajā kurināmajā, ietver novecojušus noteikumus, kas ir pretrunā ES mērķiem un vērtībām, tostarp pārāk plašus aizsardzības standartus un zemas prasības attiecībā uz pārredzamību un ISDS, un neatbilst ES priekšlikumam par Daudzpusējo investīciju tiesu; tādēļ aicina dalībvalstis izbeigt vai modernizēt savus divpusējos investīciju nolīgumus, lai tie atbilstu pārskatītajam ES SIN modelim un būtu saskaņoti ar šo ziņojumu;

37.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visu dalībvalstu divpusējie investīciju nolīgumi pilnībā atbilst ES tiesību aktiem un ir saskanīgi ar ES mērķiem un vērtībām; atbalsta to, ka Komisija stingri piemēro nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis drīkst risināt sarunas par jauniem nolīgumiem un tos parakstīt un noslēgt saskaņā ar modernizētu ES investīciju politiku un ES Tiesas spriedumiem; atgādina par dalībvalstu pienākumu grozīt savus divpusējos investīciju nolīgumus saskaņā ar LESD 351. pantu; aicina Komisiju uzraudzīt šo pienākumu izpildi un regulāri informēt Parlamentu par panākto progresu; mudina Komisiju vajadzības gadījumā sākt pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu dalībvalstu divpusējo investīciju nolīgumu atbilstību ES tiesību aktiem;

38.  atbalsta Komisijas centienus izstrādāt skaidrojošas pamatnostādnes, kas dalībvalstīm jāievēro saskaņā ar šajā ziņojumā minētajām būtiskajām un procesuālajām reformām, lai nodrošinātu modernizētas ES investīciju politikas vienotu interpretāciju un garantētu pilnīgu atbilstību Eiropas zaļā kursa mērķiem; aicina Komisiju izmantot šo atjaunināto modeli par pamatu dalībvalstu jaunu divpusējo investīciju līgumu apstiprināšanai;

Enerģētikas hartas nolīgums (EHN)

39.  norāda, ka EHN ir investīciju nolīgums, par kuru pasaulē pašlaik ir visvairāk tiesvedības gadījumu; atbalsta centienus modernizēt EHN un ES nostāju izslēgt aizsardzību lielākajai daļai investīciju fosilajā kurināmajā; tomēr uzskata, ka ES nostājai nevajadzētu nodrošināt aizsardzību investīcijām saimnieciskajās darbībās, kuras saskaņā ar ES tiesību aktiem tiek uzskatītas par „būtiski kaitīgām”, un ka termiņš pašreizējo investīciju fosilajā kurināmajā aizsardzības pakāpeniskai izbeigšanai būtu ievērojami jāsaīsina, lai neapdraudētu ES klimata mērķu sasniegšanu; prasa izbeigt investoru un valsts strīdu izšķiršanu EHN ietvaros; uzsver, ka, lai grozītu EHN, ir vajadzīga visu līgumslēdzēju pušu vienprātīgs balsojums ikgadējā konferencē; pauž bažas par to, ka Parlamentam nav tāds pats piekļuves līmenis sarunu tekstiem attiecībā uz EHN modernizāciju, kāds tam bija sarunās par citiem līgumiem;

40.  pauž bažas par to, ka daudzas līgumslēdzējas puses, neraugoties uz to, ka tās visas ir parakstījušas arī Parīzes nolīgumu, šķiet, neatbalsta ES mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas pārkārtošanās jomā; mudina Komisiju nodrošināt EHN saskanību ar Parīzes nolīguma un Eiropas zaļā kursa mērķiem, vienlaikus saglabājot ES spēju izstrādāt valsts politikas pasākumus saskaņā ar tās apņemšanos līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu;

41.  pieņem zināšanai to, ka Itālija paziņoja par savu lēmumu 2015. gada 1. janvārī izstāties no EHN; norāda, ka valstis, kas ir ratificējušas EHN vai pievienojušās tam, var izbeigt savu dalību 12 mēnešus pēc paziņojuma par izstāšanos; pauž nožēlu, ka investīcijas, kas veiktas pirms izstāšanās dienas, turpina būt aizsargātas 20 gadus, taču atzinīgi vērtē to, ka visu jauno investīciju aizsardzība tiek pārtraukta nekavējoties;

42.  mudina Komisiju nodrošināt, ka pārskatītais EHN aizsargā dalībvalstu tiesības reglamentēt, atbilst ES tiesību aktiem un ES investīciju politikai un nekavējoties aizliedz fosilā kurināmā jomas investoriem iesūdzēt tiesā līgumslēdzējas puses par tādas politikas īstenošanu, kura paredz pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu saskaņā ar to saistībām, kas izriet no Parīzes nolīguma, un ka investīciju aizsardzība tiek piešķirta vienīgi reāliem investoriem, nevis finanšu vai spekulatīviem investoriem; aicina Komisiju publicēt savu juridisko pētījumu, kurā analizētas izstāšanās iespējamās sekas; aicina Komisiju un dalībvalstis sākt gatavot koordinētu izstāšanos no EHN, izslēdzot iespēju līgumslēdzējām pusēm brīvprātīgi piemērot turpināmības klauzulu, lai oficiāli iesniegtu priekšlikumu Padomei gadījumā, ja iepriekšminēto sarunu mērķi netiks sasniegti līdz 2022. gada jūnijam;

43.  atzinīgi vērtē Tiesas skaidrojumu nolēmumā Komstroy lietā par to, ka EHN ietvertie noteikumi attiecībā uz ISDS nav piemērojami ES iekšējiem strīdiem; norāda, ka pašreiz tiek izskatītas vismaz 73 ES iekšējās lietas, tostarp vairāk nekā 40 ES iekšējās investīciju šķīrējtiesu lietas, kas saistītas ar EHN; ar dziļām bažām norāda, ka nolēmums Achmea lietā neatturēja šķīrējtiesas turpināt ES iekšējo investīciju strīdu izskatīšanu; mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai šie spriedumi tiktu ņemti vērā ES iekšējās šķīrējtiesas procedūrās; tāpēc prasa dalībvalstīm un Komisijai nekavējoties panākt savstarpēju vienošanos par EHN nepiemērojamību ES iekšējos investīciju strīdos; atbalsta vairāku dalībvalstu prasību pēc jauna Tiesas nolēmuma un uzskata, ka tajā būtu jāsniedz galīgs precizējums šajā jautājumā, lai panāktu, ka jebkāda turpmāka ES iekšējā arbitrāža EHN ietvaros ir nepieņemama;

44.  norāda, ka, lai gan ES tiesās būs grūti izpildīt jebkādus iespējamus nolēmumus ES iekšējās lietās, tiesvedība saskaņā ar Starptautiskā investīciju strīdu izšķiršanas centra noteikumiem joprojām ir iespējama trešo valstu tiesās; norāda, ka šīs tiesas var uzdot konfiscēt ES vai ES dalībvalstu valsts aktīvus(15);

45.  uzsver, ka ES tiesu un jo īpaši ES Tiesas nolēmumu ievērošana būtu jāņem vērā turpmākajos ITS sarakstos iekļaujamo šķīrējtiesnešu atlases procesā;

Daudzpusējie centieni pārskatīt investīciju aizsardzību

46.  atzinīgi vērtē to, ka UNCITRAL III darba grupa kopš 2017. gada ir iesaistījusies apspriedēs par iespējamu daudzpusēju ISDS reformu; norāda, ka 60 valstis vienprātīgi vienojās, ka UNCITRAL darbā ir jāpievēršas strukturālo reformu iespējām; aicina Komisiju arī turpmāk konstruktīvi iesaistīties UNCITRAL diskusijās, kā arī veicināt sarunas par tādiem jautājumiem kā regulatīvais sastingums, tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsmelšana, trešo personu tiesības un zaudējumu atlīdzība, kam ir pievērsts maz uzmanības, un ņemt tos vērā turpmākajos ES SIN; aicina Komisiju pastiprināt tās darbu UNCITRAL ietvaros, lai aizsargātu valsts spēju regulēt un nodrošinātu pilnīgu pārredzamību;

47.  atbalsta UNCITRAL III darba grupā notiekošās sarunas, kurās ES un tās dalībvalstis cenšas izveidot pastāvīgu mehānismu investīciju strīdu izšķiršanai: Daudzpusējo investīciju tiesu (MIC); atzinīgi vērtē ES kā pasaules līderes lomu šajās sarunās; tomēr uzsver, ka šis priekšlikums neattiecas uz materiāli tiesisko aizsardzības standartu modernizāciju; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiesību aktos, ko piemēro MIC tiesneši, tiek panākts līdzsvars starp SIN ietverto materiālo tiesību normu un materiālo tiesību interpretāciju un attiecīgajām demokrātiski ieviestajām valsts sabiedrības interešu aizsardzības tiesībām; prasa Komisijai nodrošināt, ka tiesnešiem atalgojums netiek piešķirts par katru lietu atsevišķi; aicina Komisiju veicināt šo standartu pārskatīšanu un modernizāciju atbilstīgos starptautiskos forumos;

48.  aicina Komisiju sarunās par MIC iekļaut tādu noteikumu ieviešanu, kuros pārredzamā veidā būtu paredzēta valstu izmaksājamā kompensācija, un notiekošajās sarunās par UNCITRAL reformu atbalstīt stingras vērtēšanas metodes, kas ļautu vienīgi kompensēt neatgūstamās izmaksas;

49.  asi kritizē to, ka būtiski kavējas Maurīcijas konvencijas ratifikācija un īstenošana; aicina dalībvalstis nekavējoties pieņemt priekšlikumu Padomes lēmumam par tās noslēgšanu ES vārdā; norāda uz nesenajiem Tiesas nolēmumiem par ekskluzīvām un dalītām kompetencēm saistībā ar starptautisko nolīgumu ratifikāciju, kas var sniegt norādes par to, kā atsākt šīs konvencijas ratifikāciju;

ES investīciju politika, kas nav saistīta ar investoru un valsts strīdu izšķiršanu

50.  norāda, ka pasaulē 2017., 2019. un 2020. gadā tika izbeigts lielāks skaits investīciju līgumu, nekā tika noslēgti jauni SIN; norāda, ka lielākajā daļā nesen noslēgto liela mēroga reģionālo SIN ir izmantota aizvien piesardzīgāka pieeja investoru un valsts strīdu izšķiršanā;

51.  aicina ES atbalstīt valsts tiesību sistēmu un tiesiskuma stiprināšanu partnervalstīs, izmantojot ES līmeņa tehnisko palīdzību, kas nodrošinātu labvēlīgu vidi ārvalstu investīcijām, vienlaikus novēršot sistēmiskas nepilnības, kas negatīvi ietekmē ilgtspējīgu attīstību šajās valstīs;

52.  mudina Komisiju izstrādāt ES ārvalstu investīciju stratēģiju, lai stimulētu un aizsargātu ilgtspējīgas investīcijas visos to aspektos, nevajadzīgi nepaļaujoties uz investoru un valsts strīdu izšķiršanu, kā arī atjaunināt 2015. gadā pieņemto investīciju aizsardzības modeli saskaņā ar šīs rezolūcijas prasībām, lai sniegtu norādes sarunām par jauniem vai atjauninātiem ES nolīgumiem;

o
o   o

53.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 351, 20.12.2012., 40. lpp. (2) OV L 257, 28.8.2014., 121. lpp. (3) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp. (4) OV C 296 E, 2.10.2012., 34. lpp. (5) OV C 168 E, 14.6.2013., 1. lpp. (6) OV C 265, 11.8.2017., 17. lpp. (7) OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp. (8) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp. (9) OV L 169, 29.5.2020., 1. lpp. (10) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, ”FDI in Figures” (“ĀTI skaitļos”), 2021. gada aprīlis. (11) Eiropas zaļais kurss; digitālajam laikmetam gatava Eiropa ekonomika cilvēku labā; spēcīgāka Eiropa pasaulē; mūsu eiropeiskā dzīvesziņa un jauns impulss Eiropas demokrātijai. (12) Piemēram, ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (8. pielikuma B daļas 4. punkts, kurā valsts parāds definēts kā puses jebkura līmeņa valdības parāda instruments), Visaptverošais un progresīvais Klusā okeāna valstu partnerības nolīgums un 2009. gada divpusējais investīciju nolīgums starp Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienību un Kolumbiju. (13) Tostarp attiecībā uz sabiedrības veselību, sociālajiem pakalpojumiem, sabiedrības izglītību, drošību, vidi vai sabiedrības morāli, sociālo vai patērētāju aizsardzību, privātumu un datu aizsardzību vai kultūras daudzveidības veicināšanu un aizsardzību. (14) Juridiski saistošs instruments attiecībā uz regulējumu, starptautiskajām cilvēktiesībām un transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbībām https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/wg-trans-corp/igwg-on-tnc. (15) Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi, saukta arī par Ņujorkas Arbitrāžas konvenciju.