Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko pēc programmu īstenošanas traucējuma rašanās nosaka īpašus noteikumus sadarbības programmām 2014.–2020. gadā, kuras saņem atbalstu no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (COM(2022)0362 – C9‑0289/2022 – 2022/0227(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0362),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0289/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 21. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 20. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/…, ar ko pēc programmu īstenošanas traucējuma rašanās nosaka īpašus noteikumus sadarbības programmām 2014.–2020. gadā, kuras saņem atbalstu no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/2192.)

Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par okupētos ārvalstu reģionos izdoto Krievijas ceļošanas dokumentu neatzīšanu (COM(2022)0662 – C9‑0302/2022 – 2022/0274(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/... par Ukrainā un Gruzijā izdotu Krievijas ceļošanas dokumentu neakceptēšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Reaģējot uz Krievijas Federācijas 2014. gadā īstenoto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju un nepārtrauktajām destabilizējošajām darbībām Ukrainas austrumdaļā, Eiropas Savienība jau ir ieviesusi ekonomiskās sankcijas, ar ko reaģē uz Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, un kas ir saistītas ar Minskas vienošanos nepilnīgo īstenošanu; sankcijas par darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība; un sankcijas, ar kurām reaģē uz Krievijas Federācijas īstenoto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju.

(2)  Krievijas Federācijai kā Minskas vienošanos parakstītājai ir skaidra un tieša atbildība strādāt pie tā, lai rastu mierīgu konflikta risinājumu saskaņā ar šiem principiem. Pieņemot lēmumu atzīt valdības nekontrolētos Ukrainas austrumdaļas reģionus par neatkarīgiem subjektiem, Krievijas Federācija ir nepārprotami pārkāpusi Minskas vienošanās, kas nosaka, ka šie apgabali pilnībā jāatgriež Ukrainas valdības kontrolē.

(3)  Šis lēmums ▌un ar to saistītais lēmums nosūtīt Krievijas karaspēku uz minētajām teritorijām vēl vairāk grāva Ukrainas suverenitāti un neatkarību un ir nopietns starptautisko tiesību un starptautisko nolīgumu, tostarp ANO Statūtu, Helsinku Nobeiguma akta, Parīzes Hartas un Budapeštas memoranda, pārkāpums.

(3a)  Eiropadome kopā ar saviem starptautiskajiem partneriem 2022. gada 24. februārī visstingrākajā iespējamajā veidā nosodīja neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pauda pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Turklāt Eiropadome pieprasīja Krievijai nekavējoties pārtraukt militārās darbības, bez nosacījumiem izvest visus spēkus un militāro ekipējumu no visas Ukrainas teritorijas un pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību tās starptautiski atzītajās robežās(2). Šo nostāju Eiropadome atkārtoti pauda 2022. gada 25. martā, 2022. gada 31. maijā un 2022. gada 24. jūnijā (3).

(4)  ▌Militāra agresija, kas notiek valstī, kura robežojas ar Eiropas Savienību, tā, kā tas notiek Ukrainā, un kas ir izraisījusi ierobežojošus pasākumus, pamato pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt būtiskas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošības intereses.

(5)  Kopš Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas 2014. gada 18. martā Krievija Krimas iedzīvotājiem ir izdevusi Krievijas starptautiskās pases. 2019. gada 24. aprīlī Krievijas Federācijas prezidents parakstīja dekrētu, ar ko vienkāršo procedūru, kādā Ukrainas Doneckas un Luhanskas reģionu valdības nekontrolēto teritoriju iedzīvotāji iegūst Krievijas pilsonību, tostarp Krievijas starptautisko pasu izdošanu minētajiem iedzīvotājiem. Ar 2022. gada 11. jūlija dekrētu Krievijas Federācija praksi izsniegt Krievijas parastās starptautiskās pases ir attiecinājusi vēl uz citiem Ukrainas valdības nekontrolētiem Ukrainas apgabaliem, jo īpaši Hersonas un Zaporižjas reģioniem. Krievijas Federācija 2022. gada maijā ieviesa vienkāršotu Krievijas naturalizācijas procedūru bērniem bāreņiem no tā sauktās “Doneckas Tautas Republikas” un tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”, kā arī Ukrainas. Dekrēts attiecas arī uz bērniem bez vecāku aprūpes un rīcībnespējīgām personām, kas ir minēto divu okupēto reģionu iedzīvotāji. Sistemātiska Krievijas pasu izdošana minētajos okupētajos reģionos ir vēl viens starptautisko tiesību un Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības pārkāpums. Attiecībā uz Gruziju – Eiropadome 2008. gada 1. septembrī stingri nosodīja Krievijas vienpusējo lēmumu atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību un aicināja pārējās valstis neatzīt to neatkarību. (4)

(5a)  Savienība un tās dalībvalstis, kā arī Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina nav atzinušas nelikumīgo aneksiju un ir nosodījušas Ukrainas reģionu un teritoriju nelikumīgo okupāciju, ko īsteno Krievijas Federācija. Tas jo īpaši attiecas uz Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas aneksiju, Doneckas un Luhanskas reģionu okupāciju, kā arī turpmāku nelikumīgu okupāciju Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos, proti, Hersonas un Zaporižjas reģionos. Dalībvalstis, kā arī Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina neatzīst vai pašlaik veic pasākumus, lai neatzītu minētajos reģionos izdotus Krievijas ceļošanas dokumentus. Tas pats attiecas uz ceļošanas dokumentiem, kas izdoti Krievijas okupētajās Gruzijas teritorijās Abhāzijā un Dienvidosetijā, kuras pašlaik nekontrolē Gruzijas valdība (“separātiskās teritorijas”).

(6)  ▌Lai nodrošinātu kopēju vīzu politiku un vienotu pieeju ārējās robežas šķērsojošo personu pārbaudēm, visi Krievijas ceļošanas dokumenti, kas izdoti okupētos reģionos vai teritorijās Ukrainā vai separātiskajās teritorijās Gruzijā, kuri uzskaitīti šim lēmumam pievienotajā pielikumā, vai tur dzīvojošām personām, nebūtu jāakceptē kā derīgi ceļošanas dokumenti vīzas izsniegšanas un ārējo robežu šķērsošanas nolūkiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt atkāpi attiecībā uz personām, kuras datumā, kad attiecīgajā okupētajā reģionā vai teritorijā vai separātiskajā teritorijā sāka izdot Krievijas dokumentus, bija Krievijas pilsoņi, vai uz šādu personu pēcnācējiem.

(6a)  Šis lēmums neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz ceļošanas dokumentu atzīšanu.

(6b)  Juridiskās noteiktības un pārredzamības labad Komisijai ar dalībvalstu palīdzību būtu par katru reģionu vai teritoriju jāizveido to Krievijas ceļošanas dokumentu saraksts, kurus neakceptē. Komisijas izveidojamajā sarakstā būtu jāiekļauj datumi, no kuriem minētajos reģionos vai teritorijās sāka izdot minētos Krievijas ceļošanas dokumentus, un datumi, no kuriem nebūtu jāakceptē ceļošanas dokumenti, kas izdoti pēc minētajiem datumiem.

Saraksts būtu jāpieņem ar īstenošanas aktu, jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jāiestrādā tajā ceļošanas dokumentu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1105/2011/ES(5) un izklāstīts pievienotajā trešo valstu un teritoriālu vienību izdotu ceļošanas dokumentu tabulā, un kas ir publiski pieejams tiešsaistē.

▌

(10)  Šis lēmums neietekmē Savienības pilsoņu un viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties, tostarp iespēju šādiem ģimenes locekļiem ieceļot dalībvalstu teritorijā bez derīga ceļošanas dokumenta jo īpaši Direktīvas 2004/38/EK un to nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos nozīmē, kuri noslēgti starp Savienību un dalībvalstīm, no vienas puses, un konkrētām trešām valstīm, no otras puses. Ar Direktīvu 2004/38/EK, ievērojot tajā paredzētos nosacījumus, ir atļauti brīvas pārvietošanās ierobežojumi sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.

(11)  Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šim lēmumam nebūtu jāietekmē patvēruma tiesības.

(12)  Kā atgādināts Komisijas paziņojumā par operatīvo pamatnostādņu sniegšanu ārējo robežu pārvaldībai, lai atvieglotu robežšķērsošanu pie ES un Ukrainas robežām, dalībvalsts var atļaut ieceļot savā teritorijā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vienam vai vairākiem Regulas (ES) 2016/399 (trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi) 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ. Šī plašā atkāpe būtu jāpiemēro pašreizējās krīzes apstākļos, lai ļautu ieceļot visiem tiem, kas bēg no konflikta Ukrainā. Dalībvalstis saglabā iespēju atļaut ceļošanas dokumentu, uz kuriem attiecas šis lēmums, turētājiem, kuri nav izmantojuši tiesības pieteikties starptautiskajai aizsardzībai, atsevišķos gadījumos ieceļot dalībvalstu teritorijā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 25. un 29. pantā un Regulas (ES) 2016/399 6. panta 5. punktā.

(12a)  Lai ņemtu vērā attiecīgās juridiskās un politiskās norises, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šo lēmumu, pievienojot vai svītrojot pielikumā iekļautos reģionus vai teritorijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(6). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(12b)  Lai Savienība varētu ātri reaģēt strauji mainīgā situācijā, ir lietderīgi paredzēt attiecīgā deleģētā akta, ar ko groza šā lēmuma pielikumu, tūlītēju piemērošanu, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ. Steidzamības procedūras gadījumā ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp apspriešanās ekspertu līmenī.

(13)  Šā lēmuma mērķis ir stiprināt kopējās vīzu politikas un Šengenas zonas darbību. Dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, nespēj sasniegt minētos mērķus. Tāpēc nepieciešams Savienības līmenī noteikt pienākumu neakceptēt konkrētus ceļošanas dokumentus vīzas izsniegšanas un ārējo robežu šķērsošanas nolūkiem. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi mērķu sasniegšanai.

(14)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai tā šo lēmumu ieviesīs savos tiesību aktos.

(15)  Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās (7); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(16)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(8) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK(9) 1. panta A. un B. punktā.

(17)  Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(10) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. un B. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK(11) 3. pantu.

(18)  Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(12) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. un B. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES(13) 3. pantu.

(19)  Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju šā lēmuma 1. panta a) punkts ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi ar to saistīts, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, savukārt 1. panta b) punkts ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi ar to saistīts, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(20)  Ņemot vērā situācijas steidzamību un Krievijas pašreizējo nelikumīgo klātbūtni ārvalstu reģionos, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pirmajā dienā pēc tā publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Krievijas ceļošanas dokumentus, kas izdoti Krievijas okupētos reģionos vai teritorijās Ukrainā vai separātiskajās teritorijās Gruzijā, kuras ir uzskaitītas pielikumā, neakceptē kā derīgus ceļošanas dokumentus šādiem nolūkiem:

a)  vīzas izsniegšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 810/2009;

b)  ārējo robežu šķērsošana saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 2.a pantu, lai grozītu pielikumu, pievienojot vai svītrojot reģionus vai teritorijas, ja tas ir nepieciešams, lai ņemtu vērā attiecīgās juridiskās un politiskās norises.

Ja strauji mainīgas situācijas gadījumā rodas pamatots neatliekams iemesls, 98.a pantā minēto minēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

1.a pants

Atkāpjoties no 1. panta, Krievijas ceļošanas dokumentu, kas minēts 1. pantā, var akceptēt:

—  ja tā turētājs bija Krievijas pilsonis pirms 2. pantā minētajā īstenošanas aktā norādītajiem datumiem. Tas attiecas arī uz šāda Krievijas pilsoņa pēcnācējiem;

—  ja tā turētājs laikā, kad ieguva Krievijas pilsonību, izmantojot vienkāršotu naturalizācijas procedūru saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem, bija bērns vai rīcībnespējīga persona.

Dalībvalstis var atļaut tādu ceļošanas dokumentu turētājiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, atsevišķos gadījumos ieceļot dalībvalstu teritorijā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 25. un 29. pantā un Regulas (ES) 2016/399 6. panta 5. punktā.

Šis lēmums neietekmē Savienības patvēruma acquis un jo īpaši tiesības pieteikties starptautiskajai aizsardzībai.

2. pants

Komisija ar dalībvalstu palīdzību par katru pielikumā norādīto reģionu, teritoriju vai separātisko teritoriju izveido 1. pantā minēto ▌ceļošanas dokumentu sarakstu. Minētajā sarakstā norāda datumus, no kuriem okupētajos reģionos vai teritorijās, tostarp separātiskajās teritorijās, sāka izdot minētos ceļošanas dokumentus.

Minēto sarakstu pieņem ar īstenošanas aktu, publicē Oficiālajā Vēstnesī un iestrādā ceļošanas dokumentu sarakstā, kas izveidots ar Lēmumu Nr. 1105/2011/ES.

2.a pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 1. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz divu gadu laikposmu.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 1. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2.b pants

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 2.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā pirmajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Ukraina

Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta

Doneckas reģions

Luhanskas reģions

Hersonas reģions

Zaporižjas reģions

Gruzija

Abhāzija

Dienvidosetija

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (C9-0302/2022). (2) Eiropadomes 2022. gada 24. februāra secinājumi. (3) Eiropadomes 2022. gada 25. marta, 2022. gada 31. maija un 2022. gada 24. jūnija secinājumi. (4) Eiropadomes 2008. gada 1. septembra ārkārtas sanāksmes prezidentvalsts secinājumi (12594/2/08 REV2). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1105/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai (OV L 287, 4.11.2011., 9. lpp.). (6) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (7) Uz šo lēmumu neattiecas pasākumi, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.). (8) .OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp. (9) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.). (10) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp. (11) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.). (12) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp. (13) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobra rezolūcija par tiesiskumu Maltā piecus gadus pēc Daphne Caruana Galizia noslepkavošanas (2022/2866(RSP))

P9_TA(2022)0371 B9-0470/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5., 6., 7., 9. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 6., 7., 8., 10., 11., 12. un 47. pantu,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. novembra(1), 2019. gada 28. marta(2), 2019. gada 16. decembra(3) un 2021. gada 29. aprīļa rezolūcijas(4) par tiesiskumu Maltā,

–  ņemot vērā uzklausīšanas, viedokļu apmaiņas un delegāciju braucienus, ko kopš 2017. gada 15. novembra veikusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa,

–  ņemot vērā vēstuļu apmaiņu starp Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupas priekšsēdētāju un Maltas premjerministru,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 26. jūnija Rezolūciju Nr. 2293 (2019) “Daphne Caruana Galizia slepkavība un tiesiskums Maltā un ārpus tās — visas patiesības noskaidrošana”,

–  ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 2293 (2019), ko apstiprināja Parlamentārās asamblejas Juridiskā un cilvēktiesību komiteja 2020. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2020. gada 8. oktobra atzinumu Nr. 993/2020 par desmit tiesību aktiem un likumprojektiem, ar ko īsteno tiesību aktu priekšlikumus, par kuriem sniegts atzinums CDL-AD(2020)006,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres ziņojumu pēc vizītes Maltā 2021. gada 11.–16. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2022. gada 23. septembra vēstuli Maltas premjerministram un Maltas premjerministra 2022. gada 4. oktobra atbildi,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada ziņojumu par tiesiskumu (COM(2022)0500),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) sniegto atskaiti par 2022. gada 23.–25. maijā notikušo Tiesiskuma delegācijas darba braucienu uz Valletu (Malta),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, proti, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, un šīs vērtības ir kopējas visām ES dalībvalstīm un tās ir jāievēro arī kandidātvalstīm, lai pievienotos Savienībai, pildot Kopenhāgenas kritērijus, kurus pēc iestāšanās nedrīkst neņemt vērā vai interpretēt no jauna; tā kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir savstarpēji pastiprinošas vērtības, kuru apdraudējums var radīt sistēmiskus draudus Savienībai un tās pilsoņu tiesībām un brīvībām;

B.  tā kā tiesiskums un demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un ES Līgumos un starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos iestrādāto vērtību un principu ievērošana ir Savienības un tās dalībvalstu pienākumi, kas tām ir jāpilda;

C.  tā kā Harta ir daļa no ES primārajiem tiesību aktiem; tā kā vārda brīvība, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir nostiprināti Pamattiesību hartas 11. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 10. pantā;

D.  tā kā LES 19. panta 1. punktā, Hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā ir nostiprināta tiesu sistēmas neatkarība, kas ir būtiska prasība, ievērojot demokrātisko varas dalīšanas principu;

E.  tā kā gan Eiropas Savienībā, gan citviet pret žurnālistiem, jo īpaši (bet ne tikai) pētnieciskajiem žurnālistiem, arvien biežāk tiek vērsta tā dēvētā stratēģiskā tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kuras vienīgais mērķis ir kavēt žurnālistu darbu, izvairīties no sabiedrības kontroles un novērst to, ka no iestādēm tiek prasīta atbildība; tā kā tam ir atturoša ietekme uz mediju brīvību;

F.  tā kā dalībvalstīm būtu jāveicina agrīnās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas mehānismu izveide, lai žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem, saņemot draudus, būtu nekavējoties pieejami aizsardzības pasākumi; tā kā šādiem mehānismiem būtu jāpiemēro jēgpilna pilsoniskās sabiedrības uzraudzība un tiem būtu jāgarantē to trauksmes cēlēju un avotu aizsardzība, kuri vēlas palikt anonīmi;

G.  tā kā dalībvalstīm, tiecoties nepieļaut nesodāmību, ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai sauktu pie atbildības personas, kas pastrādājušas noziegumus pret žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem; tā kā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā būtu jāizskata visas faktiskās un iespējamās lomas šajos noziegumos — piemēram, autors, kūdītājs, nozieguma īstenotājs, līdzdalībnieks, — kā arī kriminālatbildība, kas izriet no katras minētās lomas;

H.  tā kā 2017. gada 16. oktobrī, sprāgstot automašīnā ievietotam spridzeklim, tika nogalināta Maltas pretkorupcijas pētnieciskā žurnāliste un blogere Daphne Caruana Galizia; tā kā pirms tam pret viņu tika vērsta vajāšana un neskaitāmi draudi, kas tika izteikti gan pa telefonu, gan draudu vēstulēs un īsziņās, kā arī ļaunprātīga dedzināšana, pieliekot uguni viņas mājai; tā kā pasūtījuma slepkavību pildītājs, kurš sevi par tādu ir atzinis, 2021. gada 16. martā tiesā sniedza liecību, ka divus gadus pirms Daphne Caruana Galizia noslepkavošanas jau pastāvēja cits plāns viņu nogalināt ar ieroci AK-47; tā kā tiesas procesa pirmajā dienā, proti, 2022. gada 14. oktobrī, abi pārējie slepkavības izpildītāji, pret kuriem bija celta apsūdzība, tiesā atzina savu vainu un viņiem tika piespriests 40 gadu cietumsods;

I.  tā kā, Maltas iestādēm vadot slepkavības izmeklēšanu un Eiropolam šo izmeklēšanu atbalstot, ir identificētas un apsūdzētas un tiek tiesātas vairākas aizdomās turamās personas un viens no iespējamiem slepkavības plānotājiem, proti, Dubaijā bāzētā uzņēmuma “17 Black Ltd.” īpašnieks un uzņēmuma “ElectroGas Malta Ltd.” — kas atbildīgs par lielāko daļu Maltā saražotās elektroenerģijas — bijušais direktoru padomes loceklis, kurš 2019. gada 20. novembrī tika arestēts brīdī, kad viņš, visticamāk, mēģināja aizbēgt no Maltas; tā kā izmeklēšanā bija iesaistīts arī ASV Federālais izmeklēšanas birojs;

J.  tā kā darījumi, kuri, iespējams, bija saistīti ar korupciju, ko Daphne Caruana Galizia pētīja tolaik, kad tika noslepkavota, tika slēpti, izmantojot Apvienotos Arābu Emirātus (AAE);

K.  tā kā Dubaijā bāzētais uzņēmums “17 Black Ltd.” ir iekļauts sarakstā kā uzņēmums, no kura līdzekļus saņēma bijušā Maltas premjerministra bijušajam biroja vadītājam un bijušajam tūrisma (pirms tam — enerģētikas) ministram piederoši Panamā bāzēti uzņēmumi; tā kā joprojām tiek atklātas saiknes starp “17 Black Ltd.” un daudziem Maltā īstenotiem publiskajiem projektiem;

L.  tā kā ASV Valsts departaments ir iekļāvis sarakstos un liedzis ieceļot Amerikas Savienotajās Valstīs bijušā Maltas premjerministra biroja vadītājam un bijušajam tūrisma (pirms tam — enerģētikas) ministram, kā arī viņu ģimenēm, pamatojot šo lēmumu ar minēto personu iesaisti nozīmīga apmēra korupcijā;

M.  tā kā Daphne Caruana Galizia atklāja, ka aizdomīgiem darījumiem, kuros iesaistītas politiski redzamas Maltas un Azerbaidžānas personības, tika izraudzīta “Pilatus Bank”; tā kā Maltas policijas komisārs 2020. gada augustā publiski paziņoja par drīzumā gaidāmām apsūdzībām pret personām, kuras iesaistītas noziedzīgās darbībās “Pilatus Bank”; tā kā patlaban, kad pagājuši jau 26 mēneši, apsūdzības ir izvirzītas tikai vienai personai un izmeklēšana, šķiet, ir iestrēgusi; tā kā iesaistītās personas varēja brīvi iebraukt valstī un izbraukt no tās, neraugoties uz izdotajiem apcietināšanas orderiem; tā kā bijušajai Maltas azartspēļu uzraudzības iestādes amatpersonai, kuras kompetencē bija atbilstības jautājumi, tika atļauts izbraukt no Maltas atvaļinājumā kopā ar bijušo Maltas premjerministru, neraugoties uz to, ka saistībā ar minētās amatpersonas darbībām bija izdots spēkā esošs Eiropas apcietināšanas orderis, un, ierodoties Itālijā, šī persona tika aizturēta;

N.  tā kā divi ar “Mossack Fonseca” saistītā, šobrīd vairs neeksistējošā uzņēmuma “Nexia BT” partneri, par kuriem Daphne Caruana Galizia un Panamas dokumenti atklāja, ka tie ir izstrādājuši naudas atmazgāšanas struktūras korupcijas veicināšanai, ir apsūdzēti vien dažos no nodarījumiem, par kuriem tiek turēti aizdomās, un to vidū nefigurē “ElectroGas” skandāls;

O.  tā kā nolīgums starp “ElectroGas Malta Ltd.” un Maltas valdību par sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu drošību, kuru parakstīja bijušais tūrisma ministrs, kurš tolaik, t. i., 2015. gadā, bija enerģētikas ministrs, gadiem ilgi tika turēts slepenībā un atklātībā nonāca tikai 2022. gada septembrī, pateicoties Daphne Caruana Galizia fondam un kādam mediju izdevumam; tā kā tagadējā ģenerālprokurore ir izpelnījusies kritiku par to, ka savulaik, vēl būdama ģenerālprokurora vietnieces amatā, veicinājusi šā līguma parakstīšanu bez valdības vai parlamenta apstiprinājuma; tā kā laikā, kad notika slepkavība, Daphne Caruana Galizia pētīja lielu daudzumu “ElectroGas Malta Ltd.” slepenu iekšējo dokumentu;

P.  tā kā viena no iespējamajiem līdzdalībniekiem izteikumi un daži ieraksti, kas tika parādīti tiesas sēdēs, vedina domāt, ka bijušajam Maltas premjerministra biroja vadītājam ir saistība ar slepkavības plānošanu un finansēšanu; tā kā 2021. gada 20. martā viņš kopā ar vairākiem saviem darījumu partneriem tika arestēts un apsūdzēts par naudas atmazgāšanu, krāpšanu, korupciju un viltošanu citā lietā, pie kuras bija strādājusi Daphne Caruana Galizia;

Q.  tā kā 2021. gada 29. jūlijā noslēdzās 2019. gada beigās sāktā neatkarīgā publiskā izmeklēšana par Daphne Caruana Galizia slepkavību, tā kā publiskās izmeklēšanas padome publicēja ziņojumu, kurā iekļauti vairāki secinājumi un ieteikumi attiecībā uz tiesiskuma stiprināšanu, preses brīvības ievērošanu, vārda brīvību un žurnālistu aizsardzību, konstitucionālā līmenī īstenojamu juridisko reformu un tiesību aktu priekšlikumiem par mediju brīvību; tā kā minētā padome turklāt konstatēja, ka, “lai gan nav pierādījumu, ka valstij pašai būtu kāda loma D. Caruana Galizia noslepkavošanā (...), tai būtu jāuzņemas atbildība par šo slepkavību, jo nesodāmības gaisotne, kuras pirmsākumi meklējami Castille(5) administrācijas augstākajos līmeņos un kura pārņēmusi arī citas struktūras, piemēram, regulatīvās iestādes un policiju, galu galā noveda pie tiesiskuma sabrukuma”;

R.  tā kā Maltas valdība ir ierosinājusi vairākas reformas, lai īstenotu dažus no sniegtajiem ieteikumiem, tostarp nākusi klajā ar tiesību akta projektu par mediju brīvības stiprināšanu un iesniegusi priekšlikumu likumam par SLAPP novēršanu; tā kā joprojām turpinās 2020. gadā aizsākto Maltas tiesu sistēmas reformu īstenošana;

S.  tā kā jaunākajā mediju plurālisma uzraudzības instrumentā vispārējais mediju plurālisma risks Maltā tika novērtēts kā vidējs, savukārt redakcionālās autonomijas un politiskās neatkarības risks — kā augsts;

T.  tā kā Maltas ziņu medijs “The Shift News” ir saskāries ar 40 atsevišķām valsts iestāžu iesniegtām apelācijas sūdzībām pret neatkarīgajiem medijiem saistībā ar pieprasījumiem nodrošināt informācijas brīvību attiecībā uz publiskajiem izdevumiem;

U.  tā kā Maltas iestāžu īstenotā tiesu sistēmas reforma tika pieminēta 2021. gada runā par stāvokli Savienībā;

V.  tā kā Īpašā ekspertu komiteja pasākumu novērtēšanai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (Moneyval) ir atzinīgi novērtējusi ievērojamo progresu, ko Malta sasniegusi, tiecoties panākt atbilstību Finanšu darījumu darba grupas standartiem, atzinusi, ka Malta šos standartus ievēro, un pēc 12 mēnešiem svītrojusi Maltu no pelēkā saraksta;

W.  tā kā atskaites ziņojumā, kas tika sniegts pēc 2022. gada 23.–25. maijā notikušās tiesiskuma jautājumiem veltītās LIBE komitejas delegācijas vizītes Maltā, LIBE komitejas Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa ir paudusi bažas par gauso progresu darbībās, kas tiek īstenotas pēc Daphne Caruana Galizia slepkavības, cita starpā publiskās izmeklēšanas ieteikumu īstenošanu, vienlaikus atzīstot, ka tiesvedība joprojām turpinās,

1.  apritot pieciem gadiem kopš Daphne Caruana Galizia noslepkavošanas, godina viņas piemiņu un nozīmīgo darbu, ko viņa veikusi, ceļot gaismā korupciju, organizēto noziedzību, krāpšanu nodokļu jomā un naudas atmazgāšanu, kā arī pieprasot atbildību no šādās nelikumīgās darbībās iesaistītajām personām; stingri nosoda žurnālistu kriminalizēšanu, uzbrukumus žurnālistiem un žurnālistu noslepkavošanu viņu profesionālās darbības dēļ, tostarp Ján Kuciak un viņa līgavas Martina Kušnírová noslepkavošanu 2018. gada 21. februārī, Viktoria Marinova noslepkavošanu 2018. gada 6. oktobrī, grieķu žurnālista George Karaivaz noslepkavošanu 2021. gada 9. aprīlī un Nīderlandes žurnālista Peter R. de Vries noslepkavošanu 2021. gada 15. jūlijā, un uzsver šo žurnālistu neatsveramo lomu patiesības atklāšanā, demokrātijas aizsardzībā un nesodāmības kultūras izbeigšanā; godina visu pēdējos gados Eiropā nogalināto žurnālistu piemiņu; atkārtoti uzsver neatkarīgu mediju un aktīvas pilsoniskās sabiedrības kā taisnīguma, demokrātijas un tiesiskuma stūrakmeņu ārkārtīgi lielo nozīmi; norāda, ka žurnālistu slepkavības skar ne tikai konkrēto dalībvalsti, bet visu Eiropas Savienību kopumā; pauž stingru pārliecību, ka demokrātiskā tiesiskuma aizsardzība ir kopīgā atbildībā esošs uzdevums, kas sniedzas pāri valstu un partiju robežām;

2.  pauž gandarījumu par progresu, kas panākts notiekošajā tiesvedībā par Daphne Caruana Galizia slepkavību, taču vienlaikus pauž dziļu nožēlu par to, ka tikuši pieņemti tikai trīs ar slepkavības izpildi saistīti notiesājoši spriedumi, nolīgtajiem slepkavības izpildītājiem atzīstot savu vainu; tādēļ atkārtoti aicina pēc iespējas ātrāk pabeigt izmeklēšanu par slepkavības galvenajiem motīviem un slēgt krimināltiesvedību, saucot pie atbildības slepkavībā iesaistītās personas visos līmeņos; atkārtoti aicina pilnībā un pastāvīgi iesaistīt Eiropolu visos slepkavību izmeklēšanu aspektos un visās ar tām saistītajās izmeklēšanās;

3.  atzinīgi vērtē to, ka tagadējais Maltas premjerministrs ir publiski atvainojies par valsts neizdarībām, kas varētu būt veicinājušas Daphne Caruana Galizia slepkavību;

4.  pauž bažas par to, ka gadu pēc publiskās izmeklēšanas ziņojuma publicēšanas tajā pausto ieteikumu īstenošanas procesā vērojamas nepilnības; norāda, ka Maltas valdība ir ierosinājusi vairākas reformas, tostarp nākusi klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai īstenotu dažus no šiem ieteikumiem; atzīmē, ka Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre ir norādījusi, ka Maltas iestādēm ir jānodrošina, lai saskaņā ar publiskās izmeklēšanas ziņojumu uzsāktais likumdošanas darbs atbilstu starptautiskajiem standartiem un tajā būtu pilnībā nodrošināta sabiedrības kontrole un līdzdalība; aicina Maltas valdību nekavējoties īstenot visus publiskās izmeklēšanas ziņojumā sniegtos ieteikumus;

5.  atzinīgi vērtē Finanšu izlūkošanas analīzes vienības (FIAU) centienus un uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu stingri īstenota kriminālvajāšana par augsta līmeņa finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, jo īpaši saistībā ar korupciju un naudas atmazgāšanu; tomēr pauž sašutumu par progresa trūkumu kriminālvajāšanā korupcijas un naudas atmazgāšanas lietās, ko Daphne Caruana Galizia pētīja tolaik, kad tika noslepkavota, un kur aizdomas krita uz personām no augstākajām politiskajām aprindām; pauž satraukumu arī par Maltas tiesībsargājošo iestāžu un tiesu sistēmas institucionālo nevarīgumu un stingri mudina atbildīgās iestādes saukt pie atbildības ikvienu personu, kas iesaistīta vienā vai vairākās no daudzajām lietām, kuras pašlaik tiek izmeklētas vai par kurām tiek saņemti ziņojumi; pauž dziļas bažas par nesen atklātībā nākušajām ziņām par vairākkārtēju bezdarbību saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderiem, kas izdoti attiecībā uz tādu personu darbībām, kuras saistītas ar augstām politiskām amatpersonām; aicina Maltas iestādes risināt problēmas, kas saistītas ar augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanas ilgumu, tostarp gādājot par sekmīgiem rezultātiem galīgo spriedumu pieņemšanas kontekstā; atgādina — lai tiesiskuma princips darbotos pienācīgi, svarīga nozīme ir institucionālajai neatkarībai; aicina Maltas iestādes panākt virzību izmeklēšanās par bijušo valsts amatpersonu iespējamiem mēģinājumiem slēpt pierādījumus un kavēt izmeklēšanu un tiesvedību;

6.  pauž satraukumu par progresa trūkumu izmeklēšanā un tiesvedībā pret “Pilatus Bank” amatpersonām un par Maltas iestāžu centieniem nobremzēt tiesvedību; pieņem zināšanai Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskā centra 2022. gada 14. septembrī pieņemto lēmumu par pagaidu pasākumiem(6), kas kavē Maltas iestāžu veikto izmeklēšanu; aicina Maltas iestādes nodrošināt papildu resursus, lai izmeklētu šīs kavēšanās iemeslus un nodrošinātu tiesu iestāžu veiktā darba turpināšanu; aicina attiecīgās Eiropas struktūras cieši uzraudzīt virzību “Pilatus Bank” lietā; pauž satraukumu arī par progresa trūkumu saistībā ar vēršanos pret abiem “Nexia BT” partneriem un aicina Komisiju un Moneyval uzraudzīt šo lietu; turklāt pauž bažas par iespējamo naudas atmazgāšanu un korupciju saistībā ar “ElectroGas” darījumu, un aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai izvērtētu, vai tikuši ievēroti piemērojamie Eiropas tiesību akti;

7.  atzinīgi vērtē papildu kapacitāti, kas tiek darīta pieejama noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai kopumā, reformēto tiesnešu iecelšanas procedūru un ģenerālprokurora biroja un lomas reformu; aicina Maltas parlamentu panākt vienošanos par galvenā tiesneša iecelšanas depolitizēšanu, iesaistot šajā procedūrā tiesu iestādes un ņemot vērā Eiropas standartus attiecībā uz tiesnešu iecelšanu un Venēcijas komisijas atzinumu;

8.  pauž nožēlu par Maltas tiesu sistēmas efektivitātes pavājināšanos un aicina rast risinājumus, kā samazināt tiesvedības ilgumu;

9.  norāda, ka AAE rīcībā ir svarīga informācija par darījumiem, ko veikuši ar korupciju saistītie uzņēmumi, un ka šai informācijai ir svarīga nozīme notiekošajā izmeklēšanā; norāda, ka AAE ir iekļauti Finanšu darījumu darba grupas pelēkajā sarakstā; apņemas uzraudzīt AAE un Maltas sadarbības gaitu, lai nodrošinātu, ka kriminālvajāšanām nepieciešamā informācija tiek pienācīgi pieprasīta un nosūtīta, un norāda, ka šai sadarbībai būtu jāietekmē AAE statuss nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulatīvajās struktūrās; atkārtoti aicina Komisiju un Maltas iestādes izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu sadarbību un pienācīgu juridisko palīdzību visās izmeklēšanās; aicina AAE veicīgi sadarboties ar Maltas iestādēm, lai atvieglotu izmeklēšanu, kā arī sadarboties ar ES kopumā;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Maltas valdība nesen nodevusi lietas Eiropas Prokuratūrai (EPPO); tomēr uzskata, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm lietu skaits kopumā joprojām ir salīdzinoši zems un ka Maltas sistēma noziegumu atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai joprojām ir necaurredzama;

11.  pauž nopietnas bažas par ziņām, ka Maltas iestādes nepietiekami sadarbojas ar Eiropas Prokuratūru attiecībā uz izskatīšanā esošajām lietām; it sevišķi norāda uz apgalvojumiem par patlaban notiekošo izmeklēšanu attiecībā uz ES finansētu projektu, kurā iesaistīts potenciālais Daphne Caruana Galizia slepkavības plānotājs un Dubaijā bāzētā uzņēmuma “17 Black Ltd.” īpašnieks;

12.  pauž bažas par nesodāmību, ko bauda bijušā premjerministra administrācijas galvenās amatpersonas, tostarp pats bijušais premjerministrs, viņa biroja vadītājs, kā arī kādreizējais tūrisma (pirms tam — enerģētikas) ministrs;

13.  pieņem zināšanai Maltas valdības iesniegtos priekšlikumus attiecībā uz situācijas uzlabošanu mediju brīvības jomā; mudina Maltas iestādes nodrošināt ierosināto reformu atbilstību Eiropas un starptautiskajiem žurnālistu aizsardzības standartiem, it sevišķi attiecībā uz publiski un tiešsaistē izteiktu draudu un žurnālistu aizskaršanas novēršanu un sodīšanu par šādām darbībām, un ātri ieviest šīs reformas; mudina Maltas iestādes arī ieviest papildu pasākumus un citas aizsardzības garantijas, lai uzlabotu kritiskās un neatkarīgās žurnālistikas vidi Maltā un politiķu un amatpersonu atbildību par savu rīcību;

14.  pauž bažas par to, ka joprojām pastāv šķēršļi mediju brīvībai un plurālismam, piemēram, šķēršļi attiecībā uz piekļuvi valdībai adresētiem informācijas pieprasījumiem, kā arī potenciāli diskriminējoša pieeja mediju finansēšanai; pauž nožēlu par to, ka valdības struktūras ir iesniegušas virkni apelācijas sūdzību attiecībā uz 40 labvēlīgajiem lēmumiem, ko pieņēmis datu aizsardzības komisārs, atbalstot “The Shift News” pieprasījumus par informācijas brīvības nodrošināšanu, un uzskata, ka šīs apelācijas sūdzības varētu būt atturošs signāls gan medijiem, gan pilsoņiem; aicina Maltas valdību nekavējoties atsaukt minētās apelācijas sūdzības;

15.  pauž bažas par ziņojumiem, kuros minēts, ka Mediju ekspertu komitejā, kuras uzdevums bija sniegt konsultācijas par izmaiņām mediju nozarē, gan bija iekļauti daži plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, toties Maltas valdība neīstenoja sabiedrisko apspriešanu; aicina Maltas iestādes nodrošināt plašu sabiedrisko apspriešanu par mediju nozari, kā to apņēmās Maltas premjerministrs 2022. gada 13. oktobrī pēc tam, kad šajā jautājumā savu viedokli bija aktīvi paudusi starptautiskā pilsoniskā sabiedrība, Maltas mediju kopienas un Eiropas Padome, un it sevišķi pievērsties SLAPP ierobežošanai; aicina Maltas parlamentu noteikt par prioritāru uzdevumu attiecīgu tiesību aktu pieņemšanu, tostarp konstitūcijas grozīšanu;

16.  pauž nožēlu par to, ka patlaban pret žurnālistiem, kā arī Daphne Caruana Galizia ģimenes locekļiem joprojām tiek vērstas acīmredzami nepamatotas vai ļaunprātīgas stratēģiskās tiesvedības, un atkārtoti un steidzami aicina personas — tostarp bijušās valdības amatpersonas —, kas šīs lietas ierosinājušas, tās atsaukt;

17.  atzinīgi vērtē pašreizējos priekšlikumus, kuros noteikts, ka tiesvedības izdevumi neslavas celšanas lietās nav jāsamaksā brīdī, kad apsūdzētais žurnālists sniedz sākotnējo atbildi, kā arī Maltas tiesām doto iespēju atzīt sūdzības par neslavas celšanu par “acīmredzami nepamatotām” un līdz ar to tās noraidīt; aicina Maltas iestādes īstenot Komisijas ieteikumu un ieviest efektīvu politiku žurnālistu aizsardzībai; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (COM(2022)0177);

18.  aicina Maltas valdību turpināt risināt pastāvošo bažas raisošo problemātiku saistībā ar mediju brīvību un sabiedrisko mediju neatkarību no politiskas iejaukšanās, tostarp domājot par satvaru valsts reklāmas pārredzamības nodrošināšanai un naida runas pastiprināšanos sociālajos medijos;

19.  atzinīgi vērtē 2021. gadā izdarīto grozījumu Maltas 2013. gada Likumā par trauksmes cēlēju aizsardzību un Maltas apņemšanos līdz 2024. gada beigām izveidot datubāzi ar trauksmes celšanu saistītās informācijas apkopošanai;

20.  pauž bažas par to, ka nav rasts risinājums attiecībā uz jauna ombuda iecelšanu un ka administratīvās izmeklēšanas komisāru amatos nav iecelta neviena sieviete; aicina Maltas iestādes izveidot bloķēšanas novēršanas mehānismu amatpersonu iecelšanai ar parlamenta balsojumu un noteikt par prioritāti un strādāt pie Cilvēktiesību un līdztiesības komisijas izveides saskaņā ar Parīzes principiem un ES līdztiesības acquis;

21.  atkārtoti aicina Maltas iestādes pilnībā īstenot visus vēl neizpildītos Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Venēcijas komisijas, Pretkorupcijas starpvalstu grupas un Moneyval ieteikumus; aicina Maltas iestādes pieprasīt Venēcijas komisijas atzinumu par tās sniegto ieteikumu ievērošanu;

22.  uzsver, ka joprojām nopietnas bažas raisa Maltas programma “Citizenship by Investment” jeb CBI (“Pilsonības piešķiršana, pamatojoties uz investīcijām”); atgādina par savu nostāju, ka ES pilsonība nav tirgojama prece, un aicina nekavējoties aizliegt šo programmu Maltā un visā Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, proti, pārkāpuma lietas nodošanu ES Tiesai, un gaida Tiesas galīgo nolēmumu;

23.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Apvienoto Arābu Emirātu valdībai un parlamentam un Maltas Republikas prezidentam.

(1) OV C 356, 4.10.2018., 29. lpp. (2) OV C 108, 26.3.2021., 107. lpp. (3) OV C 255, 29.6.2021., 22. lpp. (4) OV C 506, 15.12.2021., 64. lpp. (5) Auberge de Castille kopš 1972. gada marta ir Maltas premjerministra birojs Valletā. (6) https://icsid.worldbank.org/cases/case-database/case-detail?CaseNo=ARB/21/36

Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobra rezolūcija par visā Eiropā vērojamo pret LGBTIQ+ personām vērstu naida noziegumu skaita pieaugumu nesen Slovākijā notikušo homofobisko slepkavību kontekstā (2022/2894(RSP))

P9_TA(2022)0372 B9-0477/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(1) (“Cietušo tiesību direktīva”),

–  ņemot vērā Cietušo tiesību direktīvas īstenošanas novērtējumu Komisijas dienestu darba dokumentā “Novērtējums” (SWD(2022)0180)(2) un tā 2022. gada 28. jūnija kopsavilkumu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIQ līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. decembra paziņojumu “Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu” un attiecīgo pielikumu (COM(2021)0777),

–  ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras (FRA) 2019. gadā veiktās aptaujas par ES LGBT rezultātus,

–  ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi(4),

–  ņemot vērā 2021. gada 11. marta rezolūciju par ES pasludināšanu par LGBTIQ brīvības zonu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2022. gada 20. maija ieteikumu dalībvalstīm par naida runas apkarošanu (CM/Rec(2022)16)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada 31. marta ieteikumu dalībvalstīm par pasākumiem, ar kuriem apkaro diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimtiskās identitātes dēļ (CM/Rec(2010)5)(7) un tās 2020. gada ziņojumu par īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) vispārējās politikas ieteikumu Nr. 15 par naida runas apkarošanu(9),

–  ņemot vērā ECRI valsts uzraudzības ziņojumu par Slovākijas Republiku(10),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres sniegto komentāru par cilvēktiesībām “Lepošanās un necieņa: homofobijas un transfobijas politiskā manipulācija Eiropā”(11),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra ziņojumu pēc vizītes Slovākijas Republikā 2015. gada 15.–19. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada ziņojumu par tiesiskumu,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2022. gada 20. maija pētījumu “Labējais ekstrēmisms Eiropas Savienībā”(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā trešdien, 2022. gada 12. oktobrī, Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas centrā radikalizēts galēji labējs bruņots uzbrucējs, iedvesmojies no baltās rases pārākumu sludinošiem teroristiem, brutāli nogalināja divus jauniešus — Matúš Horváth un Juraj Vankulič — un ievainoja vēl vienu personu; tā kā šaušana notika ārpus plaši pazīstamā geju bāra “Tepláreň”, kas ir viena no nedaudzajām LGBTIQ+ vietām pilsētā; tā kā šaušana bija apzināts un plānots uzbrukums tieši LGBTIQ+ kopienai un viņa nolūks bija nogalināt vairāk cilvēku, tostarp augstas amatpersonas; tā kā Slovākijas policija šo darbību klasificēja kā teroristu uzbrukumu un joprojām notiek izmeklēšana; tā kā, ja to apstiprinās kā teroristu uzbrukumu, tas būs Eiropas Savienībā pirmais teroristu uzbrukums LGBTIQ+ kopienai;

B.  tā kā slepkava, radikalizēts 19 gadus vecs students no Bratislavas, vairākas stundas pēc uzbrukuma bēguļoja; tā kā viņš aktīvi ziņoja par šo incidentu pirms šaušanas, tās laikā un pēc tās, izmantojot dažādus sociālo mediju kanālus; tā kā dažas stundas pirms šaušanas viņa kontā parādījās pret ebrejiem un LGBTIQ+ kopienu vērsts manifests; tā kā tajā pašā kontā ir redzams, ka 2022. gada augusta vidū iespējamais slepkava atrodas ārpus bāra “Tepláreň”; tā kā pusstundu pēc slepkavībām konta īpašnieks ierakstīja tvītus “naida noziegums”, “geju bārs” un “neko nenožēloju” un neilgi pirms pusnakts kontā parādījās ieraksts “atā, tiekamies otrā pusē”; tā kā 19 gadus vecais radikalizētais students parādījās fotogrāfijās, kas viņu saistīja ar starptautisko antifeministu un sieviešu nīdēju “Incel” ideoloģiju un kustību;

C.  tā kā LGBTIQ+ kopiena Slovākijā ir saskārusies ar naidīgu retoriku un vardarbību, ko arī veicina daudzi Slovākijas politiķi; tā kā mutiskie un fiziskie uzbrukumi LGBTIQ+ kopienai Slovākijā bieži vien ir plaši izplatīti, liedzot šiem cilvēkiem justies drošiem un pieņemtiem sabiedrībā; tā kā pēc traģiskā notikuma sociālajos medijos parādījās naidīgi komentāri, kas attaisnoja šīs slepkavības vai ņirgājās par tām;

D.  tā kā pret LGBTIQ+ kopienu vērsta naida, neiecietības un iebiedēšanas klimatu Slovākijā ir veidojušas ne tikai galēji labējās un ekstrēmistu kustības, bet arī baznīcas un politiskās elites pārstāvji, kuri savos paziņojumos bieži vien ir aicinājuši noteikt papildu ierobežojumus LGBTIQ+ personām; tā kā 2014. gada jūnijā Nacionālā padome grozīja valsts konstitūciju, lai nepārprotami liegtu viendzimuma pāriem tiesības stāties laulībā un saņemt attiecīgo tiesisko aizsardzību; tā kā 2015. gada februārī notika pret LGBTIQ+ kopienu vērsts referendums pēc tam, kad baznīcas atbalstītā konservatīvā Ģimenes alianse savāca 400 000 parakstu, aicinot balsot par stingrākiem tiesību aktiem pret LGBTIQ+ personām; tā kā 2022. gada maijā kāds valdošās koalīcijas partijas loceklis ierosināja tiesību aktu, kura mērķis ir aizliegt varavīksnes karoga izlikšanu valstij piederošās un sabiedriskās ēkās; tā kā septembrī parlamenta deputāti iesniedza vēl vienu tiesību akta priekšlikumu, kas paredzēja aizliegumu skolās, reklāmās un televīzijā jebkādā veidā pieminēt kvīru kopienu; tā kā Slovākijas skolās nav obligātas, vecumam atbilstošas visaptverošas mācību stundas par attiecībām un dzimumaudzināšanu;

E.  tā kā piektdien, 2022. gada 14. oktobrī, liels skaits cilvēku, tostarp Slovākijas prezidente un premjerministrs, pulcējās Bratislavā, lai nosodītu naidu pret LGBTIQ+ personām; tā kā visā valstī un vairākās citās dalībvalstīs tika organizēti līdzīgi pasākumi, lai aizstāvētu LGBTIQ+ kopienas tiesības Slovākijā; tā kā Slovākijas prezidente vēlreiz atkārtoja sen pausto aicinājumu politiķiem nesēt naidu; tā kā prezidentes pilī pirmo reizi tika uzvilkts varavīksnes karogs blakus Slovākijas un ES karogam un Parlamenta birojs izgaismoja Bratislavas pili, lai pieminētu slepkavības upurus;

F.  tā kā aizspriedumu vadīti noziegumi, kas pazīstami kā naida noziegum, ietekmē ne tikai attiecīgās personas, bet arī kopienas un sabiedrību kopumā; tā kā dalībvalstīm ir pozitīvs pienākums nodrošināt, ka praksē tiek aizsargātas un īstenotas tiesības uz cilvēka cieņu un integritāti, kā arī spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums;

G.  tā kā arvien vairāk tiek normalizēta aizspriedumos pamatota izslēdzoša un stigmatizējoša retorika pret LGBTIQ+ personām, kas noved pie papildu vardarbības un dehumanizācijas un tā, ka likumpārkāpēju jūtas brīvi no vainas un neiegrožoti;

H.  tā kā 2019. gada ES LGBTI II apsekojums uzrādīja drūmu ainu ES attiecībā uz LGBTIQ+ diskrimināciju, un gadu gaitā kopš pirmā LGBTI apsekojuma 2012. gadā ir panākts nenozīmīgs progress; tā kā 2019. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ziņo policijai par visbiežākajiem naida motivētiem fizisku vai seksuālu uzbrukumu gadījumiem; tā kā Slovākijas Republikā to respondentu īpatsvars, kuri saskārušies ar naida motivētu uzbrukumu, bija 1 no katriem 10 cilvēkiem; tā kā ECRI 2020. gada uzraudzības ziņojumā par Slovākijas Republiku norādīja, ka saskaņā ar pētījumiem aptuveni 1–8 % Slovākijas Republikas iedzīvotāju ir LGBTI personas; tā kā ECRI atzina, ka politikai ir nozīme pret LGBTIQ+ vērstas retorikas veicināšanā, proti, izmantojot pret LGBTIQ+ vērstas kampaņas, konstitucionālas izmaiņas, kas nepieļauj vienlīdzīgas laulības, un citas politiskas iniciatīvas, kas atklāti diskriminē LGBTIQ+ personas; tā kā ECRI ar nožēlu norādīja uz pēdējo gadu negatīvo dinamiku līdztekus niecīgajam progresam LGBTIQ+ līdztiesības jomā;

I.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nesen pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas saistītas ar naida noziegumiem pret LGBTIQ+ personām: lietā Stoyanova pret Bulgāriju par 26 gadus veca geja slepkavību sabiedriskā parkā, kurā Bulgārijai tika pieprasīts reformēt kriminālkodeksu, lai atzītu šādus vardarbīgus noziegumus (šķietamas vai faktiskas seksuālas orientācijas dēļ) par noziegumiem “atbildību pastiprinošos apstākļos”(13); lietā Sabalić pret Horvātiju par naida noziegumu pret lesbieti, atzīstot, ka, ja vien iestādes nepieņems stingru nostāju, aizspriedumu motivēti incidenti tiks uztverti ar vienaldzību, kas ir līdzvērtīga oficiālai piekrišanai naida noziegumiem vai pat to pieļaušanai(14); un lietā Beizaras un Levickas pret Lietuvu, atzīstot valsts pozitīvo pienākumu izmeklēt homofobiskus komentārus tiešsaistē, kas kūda uz naidu un vardarbību(15);

J.  tā kā 2022. gadā Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma ieteikumu par naida runas apkarošanu un pašlaik gatavo 2023. gadā paredzētu ieteikumu par naida noziegumu apkarošanu; tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja 2010. gadā pieņēma nozīmīgu ieteikumu dalībvalstīm par pasākumiem, ar kuriem apkarot diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes dēļ;

K.  tā kā 2021. gadā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre brīdināja par LGBTIQ+ minoritāšu vainošanu kā taktiku, ko izmanto īpaši konservatīvie un nacionālistiskie politiķi, kuri izliekas par tā dēvēto “tradicionālo vērtību” aizstāvjiem, lai stiprinātu savu bāzi un iegūtu vai saglabātu varu; tā kā tas rada nopietnas bažas par to, ka politiķi leģitimizē naidu apmaiņā pret iespējamu politisku ieguvumu; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību komisāres sniegto informāciju LGBTIQ+ personu vainošana ir simptoms, kas liecina par plaši izplatītu pretestību cilvēktiesībām un tiesiskumam, kuras abas ir ES pamatvērtības;

L.  tā kā 2022. gada ziņojumā par tiesiskumu, ko Eiropas Komisija publicēja 2022. gada jūlijā, ir paustas pastāvīgas bažas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību finansēšanu jautājumos, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un LGBTIQ+ tiesībām, un verbāliem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem šajās jomās, kā arī par finansējuma izmaksāšanu, izmantojot publisko subsīdiju shēmas, kas turpina izslēgt organizācijas, kuras strādā ar šiem jautājumiem;

M.  tā kā Cietušo tiesību direktīvā ir noteikts, ka naida noziegumos cietušajiem būtu jāsaņem individuāls novērtējums un ka tajā būtu jānosaka īpašas aizsardzības un atbalsta vajadzības, piemēram, attiecībā uz viņu seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti vai izpausmi, un atzīts, ka naida noziegumos cietušie ir īpaši neaizsargāti cietušie;

N.  tā kā 2021. gada decembrī Komisija publicēja Padomes lēmuma priekšlikumu iekļaut naida runu un noziegumus Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punktā kodificētajā ES noziegumu sarakstā un tā pieņemšanai nepieciešama vienprātība Padomē; tā kā Ungārija, Polija un Čehija joprojām neatbalsta šo lēmumu;

O.  tā kā 2020. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas neatkarīgais eksperts seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes jautājumos norādīja, ka pandēmijas kontekstā “ir pieaugusi naida runa, kas kūda uz vardarbību pret LGBT personām”, un mudināja valstis aizsargāt LGBTIQ+ personas no vardarbības un diskriminācijas un saukt pie atbildības vainīgos(16); tā kā 2019. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas stratēģijā un rīcības plānā attiecībā uz naida runu tika norādīts, ka naida runa ir “drauds demokrātiskām vērtībām, sociālajai stabilitātei un mieram”(17),

1.  visstingrākajā veidā nosoda gļēvo terora aktu pret LGBTIQ+ kopienu un Matúš Horváth un Juraj Vankulič slepkavību Slovākijā; pauž nožēlu par šo ideoloģiski motivēto galēji labējo uzbrukumu; izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm;

2.  atzinīgi vērtē Slovākijas pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju tūlītējo, vērienīgo un pienācīgo reakciju uz slepkavībām, ko pauda gājieni visā valstī un ārvalstīs, un solidarizējas ar LGBTIQ+ kopienu šajā valstī;

3.  stingri nosoda jebkāda veida naidu un vardarbību, kā arī jebkādus fiziskus vai verbālus uzbrukumus pret personām viņu dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes vai dzimuma pašizpausmes un dzimumpazīmju dēļ gan Slovākijā, gan ES; atgādina, ka mūsu sabiedrībā nav vietas naidam pret LGBTIQ+, rasismam un diskriminācijai; aicina Komisiju, Eiropadomi un Padomi paust stingru un izlēmīgu nostāju pret rasismu, vardarbību un netaisnību Eiropā;

4.  aicina Slovākijas valdību un Slovākijas Republikas Nacionālo padomi apliecināt patiesu apņemšanos panākt jēgpilnu progresu LGBTIQ+ personu aizsardzībā pret jebkāda veida naida noziegumiem un homofobiju, cieši sadarbojoties ar LGBTIQ+ kopienu, un ieņemt stingru publisku nostāju pret LGBTIQ+ personu cilvēktiesību pārkāpumiem;

5.  mudina Slovākijas iestādes efektīvi apkarot dezinformācijas kampaņas pret LGBTIQ+ personām, mudināt plašsaziņas līdzekļus sniegt faktiskus, objektīvus un profesionālus ziņojumus par LGBTIQ+ personām un jautājumiem, kas saistīti ar seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti vai dzimuma pašizpausmēm un dzimumpazīmēm, un izmeklēt naida noziegumus un naida runu pret LGBTIQ+ kopienas locekļiem, kas dzīvo Slovākijā;

6.  pauž nopietnas bažas par to, ka Slovākijā bieži tiek izmantota aizskaroša, agresīva un homofobiska valoda pret LGBTIQ+ kopienu, arī no bijušo un pašreizējo Slovākijas Republikas valdības un Nacionālās padomes locekļu, kā arī dažu bijušo premjerministru puses; aicina apturēt turpmāku sabiedrības polarizāciju Slovākijā un noraidīt jebkāda veida sadarbību ar galēji labējiem ekstrēmistu spēkiem;

7.  aicina Slovākijas valdību un Slovākijas Republikas Nacionālo padomi, pamatojoties uz Hartu, nodrošināt vienlīdzīgas tiesības Slovākijā dzīvojošām LGBTIQ+ personām, garantējot visu tiesību, jo īpaši privātās un ģimenes dzīves, ievērošanu, tostarp viendzimuma pāru juridisku atzīšanu; aicina pabeigt notiekošās diskusijas par dzimumu juridiskās atzīšanas reformu, ievērojot starptautiskos un Eiropas standartus, un aicina to ātri pieņemt;

8.  pauž visdziļākās bažas par diskrimināciju, ar ko Slovākijā saskaras varavīksnes ģimenes — jo īpaši viņu bērni —, kurām atņemtas pamata cilvēktiesības seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes vai dzimuma pašizpausmju dēļ vai vecāku vai partneru dzimumpazīmju dēļ; aicina valdību novērst šo diskrimināciju un likvidēt visus šķēršļus, ar kuriem LGBTIQ+ personas saskaras, īstenojot pamattiesības uz pārvietošanās brīvību ES; mudina valdību ievērot savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas tiesību aktiem un garantēt pamattiesības visām personām;

9.  pieņem zināšanai ECRI valsts uzraudzības ziņojumu par Slovākijas Republiku, atgādina, ka ECRI Slovākijas iestādēm sniedza vairākus ieteikumus, piemēram, ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību izstrādāt un īstenot rīcības plānu LGBTI personām, pieņemt jaunu rīcības plānu, kā novērst un apkarot rasismu, homofobiju un transfobiju, jo īpaši to, kas izpaužas naida runas veidā, nodrošināt, ka interneta pakalpojumu sniedzēji un sociālo tīklu operatori ātri un sistemātiski dzēš naida runu no savām sistēmām un nosūta pierādījumus tiesu iestādēm, un pārskatīt kriminālkodeksu, lai nodrošinātu, ka rasistiski, homofobiski vai transfobiski motīvi ir “atbildību pastiprinoši apstākļi” attiecībā uz jebkuru parastu noziedzīgu nodarījumu; pilnībā atbalsta ECRI ieteikumus un aicina Slovākijas iestādes nekavējoties īstenot šos pasākumus;

10.  pauž dziļas bažas par to, cik nesodāmi dažās dalībvalstīs darbojas pret LGBTIQ+ vērstas grupas, jo īpaši galēji labējās ekstrēmistu grupas, un uzsver, ka šī nesodāmības sajūta ir viens no iemesliem, kāpēc satraucoši pieaug dažu galēji labējo organizāciju vardarbība un pieaug draudi minoritātēm, tostarp LGBTIQ+ kopienai;

11.  pauž dziļas bažas par to, ka jaunākās paaudzes Eiropā un citur aizvien mazāk satrauc fašisma vēsture, tostarp slēptais naids un diskriminācija, kas vērsta pret LGBTIQ+ personām, etniskajām minoritātēm un ebreju kopienu; uzsver, ka vēstures apzināšanās ir viens no priekšnoteikumiem, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē, un tai ir jābūt svarīgai jauno paaudžu izglītošanā; uzsver, ka vēstures mācību programmās ir jāatvēlē vairāk vietas objektīvas un faktos balstītas informācijas apgūšanai par dažādām ideoloģijām, to veidiem un izcelsmi, tostarp fašismu, kā arī par to sekām un paliekām mūsdienās;

12.  uzsver, ka naida runa un naida noziegumi ir plaši izplatīti visā Eiropā, un pēdējo gadu laikā to izplatība aizvien palielinās; uzsver, ka publisku personu, jo īpaši politiķu, naida runu šādus nodarījumus veicošie uzskata par naida leģitimizēšanu; uzskata, ka ir jācīnās pret šiem izteiksmes veidiem, kas kūda, izplata vai veicina naidu un ir pretrunā demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības principiem; pauž bažas par to, ka pieaug LGBTIQ+ fobiskas retorikas izplatība no galēji labējām, labējām un īpaši konservatīvām partijām; aicina valsts iestādes un jo īpaši vietējās iestādes palīdzēt, lai apturētu neiecietības plūdus, kas skar šos un cita veida uzbrukumus;

13.  uzskata, ka ES būtu jāuzsāk kampaņas pret LGBTIQ+ personām naidīgiem vēstījumiem, tostarp pret labējo ekstrēmismu ES līmenī, un jāizstrādā un jāfinansē ilgtermiņa programmas, ar kurām atbalsta vietējās organizācijas un pilsoņu iniciatīvas vietējā līmenī, lai palīdzētu attīstīt iedzīvotāju pretestību labējam ekstrēmismam; aicina Komisiju par prioritāti noteikt arī pret LGBTIQ+ vērstu vēstījumu dezinformācijas centienu pēcpārbaudi;

14.  aicina dalībvalstis vairāk censties nodrošināt, lai izglītība veicinātu tādas pilsoniskās vērtības kā pieņemšana, iecietība, daudzveidība, vienlīdzība un cieņa jautājumos, kas saistīti ar seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti un dzimuma pašizpausmēm un dzimumpazīmēm, piemēram, izmantojot sistemātiskas izglītošanas un izpratnes veicināšanas kampaņas cilvēktiesību jomā; uzsver nepieciešamību risināt ekstrēmisma pamatcēloņus sadarbībā ar skolām un ģimenēm, izmantojot pielāgotus preventīvus pasākumus;

15.  stingri nosoda Eiropas valdības, kas paļaujas uz galēji labējo un citu LGBTIQ+ fobisku politisko partiju aktīvu vai pasīvu atbalstu, lai iegūtu vai saglabātu varu un leģitimizētu savus vēstījumus;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pilsonisko sabiedrību Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai stiprinātu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, jo tiem ir svarīga nozīme, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir vērojams galēji labējās ideoloģijas un naida runas pieaugums;

17.  aicina Komisiju paplašināt gada ziņojuma par tiesiskumu darbības jomu, lai tajā sistemātiski iekļautu pamattiesības, tostarp LGBTIQ+ tiesības;

18.  uzsver, ka dalībvalstīm, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, ir jāapkaro naids pret LGBTIQ+ personām, tostarp īstenojot Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumus, kuros dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt efektīvu ātru un objektīvu izmeklēšanu, kā arī to personu kriminālvajāšanu, kuras ir atbildīgas par šādiem noziegumiem, atzīt, ka aizspriedumu motīvs, kas saistīts ar seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti, var tikt ņemts vērā kā atbildību pastiprinošs apstāklis, nodrošināt, ka cietušie un liecinieki tiek mudināti ziņot par naida motivētiem incidentiem un ka tiesībaizsardzības struktūrām ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai sniegtu viņiem palīdzību; turklāt aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai apkarotu naida kurināšanu tiešsaistē;

19.  atgādina, ka tiesas spriedumu neīstenošana mazina tiesiskumu;

20.  mudina Padomi pēc iespējas drīzāk pieņemt Padomes lēmumu par ES noziegumu saraksta paplašināšanu, LESD 83. panta 1. punktā iekļaujot runas un naida noziegumus, un mudina Ungāriju un Poliju pārtraukt tā pieņemšanas bloķēšanu, kā arī mudina Čehiju kā pašreizējo Padomes rotējošās prezidentūras vadītāju veikt turpmākus pasākumus šajā jautājumā un pēc iespējas drīzāk panākt vienošanos par to;

21.  uzsver dalībvalstu individuālo atbildību cīņā pret naida noziegumiem pret LGBTIQ+ personām un atzinīgi vērtē tās dalībvalstis, kuras ir vienpusēji nolēmušas uzlabot aizsardzības līmeni, skaidri atzīstot par atbildību pastiprinošiem apstākļiem seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes, dzimuma pašizpausmju un dzimumpazīmju iemeslus, kā arī attīstot cietušajiem sniegto atbalstu, juristu apmācību un īpašus tiesībaizsardzības dienestus šādu noziegumu novēršanai; mudina visas dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un rādīt piemēru šajā jomā;

22.  uzsver, ka Cietušo tiesību direktīva ir noderīgs instruments, lai sniegtu palīdzību naida un vardarbības upuriem; ar bažām norāda, ka LGBTIQ+ cietušie bieži vien neziņo par noziegumiem, jo tiesībaizsardzības iestādes nav sniegušas garantijas vai nav bijušas pietiekami atvērtas, tām trūkst apmācītu darbinieku vai cietušajiem ir bail no represijām, un atzīst, ka ir iespējams darīt vairāk, lai vairotu uzticēšanos valsts iestādēm;

23.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Padomei, Komisijai, Eiropas Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Padomei.

(1) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp. (2) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/law/swd_2022_179_evaluation_rep_en.pdf (3) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/law/swd_2022_180_resume_evaluation_rep_en.pdf (4) OV C 395, 29.9.2021., 2. lpp. (5) OV C 474, 24.11.2021., 140. lpp. (6) https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a67955#_ftnref1 (7) https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=09000016805cf40a (8) https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=09000016809f9ba0#_Toc2764960 (9) https://rm.coe.int/ecri-general-policy-recommendation-no-15-on-combating-hate-speech/16808b5b01 (10) https://rm.coe.int/ecri-6th-report-on-the-slovak-republic/1680a0a088 (11) https://www.coe.int/en/web/commissioner/-/pride-vs-indignity-political-manipulation-of-homophobia-and-transphobia-in-europe?inheritRedirect=true (12) Pētījums “Right-wing extremism in the EU” (“Labējais ekstrēmisms Eiropas Savienībā”), Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments C — Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2022. gada 20. maijs. (13) https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-217701, 79. (14) https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-207360, 95. (15) https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-200344, 129. (16) https://www.ohchr.org/en/statements/2020/10/statement-victor-madrigal-borloz-un-independent-expert-protection-against (17) https://www.un.org/en/genocideprevention/hate-speech-strategy.shtml

Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobra rezolūcija par ANO 2022. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 27) Šarm eš Šeihā (Ēģipte) (2022/2673(RSP))

P9_TA(2022)0373 B9-0461/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

–  ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences (COP 21) 21. sesijā Parīzē 2015. gada 12. decembrī ("Parīzes nolīgums"),

–  ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 26. sesiju (COP 26), Kioto protokola pušu sanāksmes 16. sesiju (CMP 16) un Pušu konferences trešo sesiju, kura rīkota kā Parīzes nolīguma pušu sanāksme (CMA 3) un notika Glāzgovā (Apvienotajā Karalistē) no 2021. gada 31. oktobra līdz 13. novembrim, kā arī Glāzgovas Klimata paktu, kas pieņemts 2021. gada 13. novembrī,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 21. oktobra rezolūciju par ANO 2021. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 26) Glāzgovā (Apvienotā Karaliste)(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā(2),

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu 1,5 °C robežās, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi, īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīga klimata apstākļos un sesto novērtējuma ziņojumu (AR6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Lēmumu (ES) 2022/591 par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam(4),

–   ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par Eiropas gadu zaļākām pilsētām (2022)(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts')(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā(8),

–  ņemot vērā UNFCCC 2021. gada 17. septembra kopsavilkuma ziņojumu par nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) jaunāko 2021. gada emisiju samazināšanas deficīta ziņojumu "The Heat Is On" (2021. gada 26. oktobris), 2021. gada pielāgošanās samazināšanas deficīta ziņojumu "The Gathering Storm" (2021. gada 1. novembris) un 2021. gada 20. oktobra ražošanas samazināšanas deficīta ziņojumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) 2022. gada marta pamatziņojumu "Globālais enerģētikas pārskats: CO2 emisijas 2021. gadā",

–   ņemot vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2021. gada maija ziņojumu "Nulles emisijas līdz 2050. gadam: globālās enerģētikas nozares ceļvedis" un tās 2020. gada ziņojumu "Enerģētikas tehnoloģiju perspektīvas",

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Mežu foruma sekretariāta 2021. gada ziņojumu par vispārējiem mērķiem mežu jomā,

–  ņemot vērā Santjago tīklu par zaudējumu un kaitējumu atlīdzināšanu,

–   ņemot vērā Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam,

–  ņemot vērā Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) 2021. gada aprīļa ziņojumu par globālo klimata stāvokli 2020. gadā un 2022. gada maija ziņojumu par globālo klimata stāvokli 2021. gadā,

–   ņemot vērā ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja (UNDRR) 2022. gada Globālo novērtējuma ziņojumu par katastrofu riska mazināšanu (GAR 2022),

–  ņemot vērā UNFCCC Finanšu pastāvīgās komitejas pirmo ziņojumu par jaunattīstības valstu Pušu vajadzību noteikšanu saistībā ar Konvencijas un Parīzes nolīguma īstenošanu 2021. gadā (NDR),

–   ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gada 31. maija globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī tās 2020. gada 29. oktobra darbsemināra ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un pandēmijām,

–   ņemot vērā Padomes 2022. gada 21. februārī pieņemtos secinājumus "ES klimata diplomātija: paātrināt Glāzgovas sarunu rezultātu īstenošanu",

–   ņemot vērā 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par augsnes aizsardzību(9),

–   ņemot vērā UN Women — Sieviešu statusa komisijas (CSW) 66. sanāksmē pieņemtos secinājumus "Dzimumu līdztiesības panākšana un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm saistībā ar klimata pārmaiņām un vides un katastrofu riska mazināšanas politiku un programmām 2022. gadā",

–   ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" (COM(2020)0098),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 4. oktobra secinājumus par finansējumu klimata pārmaiņām, ņemot vērā UNFCCC 27. Pušu konferenci (COP 27) Šarm eš Šeihā 2022. gada 6.–18. novembrī,

–   ņemot vērā Padomes 2021. gada 19. novembra secinājumus par ūdeni ES ārējās darbības jomā,

–   ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumu "Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija" (COM(2021)0082),

–   ņemot vērā ANO Vides programmas 2021. gada 18. februāra ziņojumu "Miera izlīgšana ar dabu — zinātnisks projekts klimata, bioloģiskās daudzveidības un piesārņojuma ārkārtas situāciju risināšanai",

–   ņemot vērā ANO Vides programmas 2021. gada 6. maija ziņojumu "Globālais metāna novērtējums: metāna emisiju samazināšanas ieguvumi un izmaksas",

–   ņemot vērā 2022. gada 23. jūnija rezolūciju par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un sasniegšanu(10),

–   ņemot vērā 2021. gada 9. jūnija rezolūciju "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu"(11),

–   ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju (COM(2020)0663),

–   ņemot vērā IPBES un IPCC kopīgi sponsorētā darbsemināra 2021. gada 10. jūnija ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā jautājumus Komisijai un Padomei par ANO 2022. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 27) Šarm eš Šeihā (Ēģipte) (O-000041/2022 – B9-0027/2022 un O-000042/2022 – B9-0028/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī; tā kā līdz 2022. gada septembrim 193 no 197 UNFCCC Pusēm ir iesniegušas ANO ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus;

B.   tā kā ANO ir izsludinājusi ārkārtas situāciju klimata un vides jomā un apņēmusies steidzami īstenot konkrētas darbības, lai apkarotu un ierobežotu šos draudus, pirms nav par vēlu; tā kā biodaudzveidības zudums un klimata pārmaiņas ir savstarpēji saistītas un viena otru pastiprina, abas rada līdzvērtīgus draudus dzīvībai uz mūsu planētas un līdz ar to šīs problēmas nekavējoties ir jārisina kopā;

C.  tā kā 2020. gada 17. decembrī ES un tās dalībvalstis iesniedza UNFCCC atjaunināto nacionāli noteikto devumu (NND), kas uzliek pienākumu ES sasniegt saistošu mērķrādītāju — bez starptautisko kredītu ieguldījuma panākt, lai visas ekonomikas neto iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) līdz 2030. gadam samazinātos par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; tā kā šis mērķrādītājs bija nostiprināts Savienības tiesību aktos ar Regulu (ES) 2021/1119;

D.  tā kā saskaņā ar UNEP 2021. gada emisiju samazināšanas deficīta ziņojumu Parīzes nolīguma parakstītājvalstu līdzšinējās saistības nebūs pietiekamas, lai sasniegtu kopīgo mērķi, un tāpēc gadsimta beigās globālā temperatūra paaugstināsies par 2,7 °C, vienlaikus norādot, ka pasaule joprojām bīstami atpaliek no Parīzes nolīguma prasību izpildes; tā kā dabiskās atgriezeniskās saites cilpas varētu vēl vairāk pastiprināt globālo sasilšanu; tā kā biežāki karstuma viļņi, sausums un plūdi jau pārsniedz augu un dzīvnieku izturības slieksni, izraisot masveida bojāeju, piemēram, koku un koraļļu bojāeju; tā kā šie ekstrēmie laikapstākļi notiek vienlaikus, izraisot secīgu ietekmi, ko kļūst arvien grūtāk pārvaldīt(12); tā kā daudzos nacionālajos klimata plānos rīcība novilcināta līdz 2030. gadam un daudzas UNFCCC Puses vēl nav veikušas pietiekamus pasākumus, lai pat virzītos uz savu NND sasniegšanu;

E.  tā kā saskaņā ar IPCC 6. novērtējumu nolūkā ierobežot sasilšanu 1,5 °C robežās un nepieļaut to pārsniegšanu globālo SEG emisiju ierobežojuma maksimums jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2025. gadam un līdz 2030. gadam emisijas jāsamazina par 43 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni, turklāt arī metāna emisijas būtu jāsamazina aptuveni par trešdaļu; tā kā pat optimistiskā scenārija gadījumā, ja vidējās globālās temperatūras paaugstināšanos ierobežotu līdz 1,5 °C, tas neatgriezeniski nelabvēlīgi ietekmētu cilvēku sistēmas un ekosistēmas un ievērojami apsteigtu un samazinātu to pielāgošanās spējas, tādējādi radot zaudējumus un kaitējumu; tā kā saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem patlaban pastāv gandrīz 50 % risks, ka laikposmā no 2022. līdz 2026. gadam globālā sasilšana īslaicīgi pārsniegs 1,5 °C; tā kā IEA ir norādījusi, ka pasaules ekonomikas atlabšana no Covid-19 krīzes nav sasniegusi vēlamo ilgtspējīgas atlabšanas līmeni; tā kā globālais CO2 emisiju pieaugums par vairāk nekā diviem miljardiem tonnu 2021. gadā bijis vēsturē lielākais ikgadējais pieaugums absolūtā izteiksmē, kas pārsniedza iepriekšējā gada pandēmijas radīto emisiju aiztaupījumu, ko radīja saimniecisko darbību intensitātes samazināšanās; tā kā ogles radīja vairāk nekā 40 % no kopējā globālā CO2 emisiju pieauguma 2021. gadā;

F.   tā kā lielākā daļa emisiju no sintētiskajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem rodas pēc to iestrādes augsnē un nokļūšanas atmosfērā slāpekļa oksīda (N2O) veidā, kas ir noturīgas SEG ar 265 reizes lielāku globālās sasilšanas potenciālu nekā CO2, turpretim sintētisko slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošana veidoja 35,2 % no kopējā ar sintētisko mēslošanas līdzekļu saistīto emisiju daudzuma, savukārt lauka emisijas veidoja 62,4 % un transports — atlikušos 2,4 %; tā kā četri lielākie emitētāji (Ķīna, Indija, ASV un ES) kopā radīja 63 % no visām radītajām emisijām;

G.  tā kā saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumu "Enerģētikas tehnoloģiju perspektīvas", lai panāktu nulles emisijas, ir būtiski jāpaātrina tīro tehnoloģiju izstrāde un ieviešana; tā kā pusi no dekarbonizācijas, kas nepieciešama, lai līdz 2050. gadam sasniegtu nulles neto emisiju līmeni, nodrošinās tehnoloģijas, kas patlaban ir izstrādes posmā laboratorijā vai demonstrējumu posmā;

H.  tā kā enerģētikas krīze ir pievērsusi uzmanību jautājumam par energoapgādes drošību un vajadzībai samazināt enerģijas pieprasījumu, kā arī dažādot energosistēmu, radot lielāku pieprasījumu pēc esošajiem un drīzumā pieejamajiem atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes risinājumiem; tā kā Krievijas nelikumīgais militārais iebrukums Ukrainā un no tā izrietošās sekas ir vēl vairāk palielinājuši nepieciešamību ātri pārveidot pasaules energosistēmu; tā kā pārmērīgā paļaušanās uz fosilo kurināmo un nestabilitāte pasaules enerģijas tirgos norāda uz nepieciešamību gan Eiropā, gan pasaulē prioritāti piešķirt ieguldījumiem energoefektivitātē un pietiekamībā, dekarbonizācijā, ilglaicīgā enerģijas uzglabāšanā, inovatīvu tīru tehnoloģiju ieviešanā, atjaunīgā enerģijā, viedo tīklu risinājumos un ilgtspējīgās bezemisiju tehnoloģijās, kā arī attīstīt sociālekonomisko modeli, kas ir saderīgs ar veselīgu vidi nākamajām paaudzēm, nepārsniedzot planētas iespēju robežas; tā kā būtu jāatbalsta inovācija un jaunu, zaļu tehnoloģiju izstrāde, jo tās var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, kā arī veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un ES konkurētspēju;

I.   tā kā IPCC ir aicinājusi pasauli nepieļaut globālo sasilšanu vairāk par 1,5 °C, tomēr 2020. gadā sasilšana jau bija par aptuveni 1,2 °C augstāka nekā pirmsindustriālajā laikposmā; tā kā saskaņā ar IPCC datiem ir skaidrs, ka cilvēka ietekme nepārprotami ir izraisījusi atmosfēras, okeāna un sauszemes sasilšanu, un cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama, palielinoties ekstremālu laikapstākļu, tostarp karstuma viļņu, sausuma, plūdu, sniega vētru, viesuļvētru un ugunsgrēku biežumam; tā kā no 2000. līdz 2019. gadam plūdi, sausums un vētras vien ietekmēja gandrīz četrus miljardus cilvēku visā pasaulē, atņemot vairāk nekā 300 000 dzīvību; tā kā šo ārkārtējo notikumu biežums kopš 1980.–1999. gada ir krasi mainījies — plūdu biežums ir pieaudzis par 134 %, vētru — par 40 % un sausuma — par 29 %(13);

J.  tā kā ir zinātniski pierādīta saikne starp veselības, vides un klimata krīzēm; tā kā ekstrēmi laikapstākļi, biodaudzveidības zudums, zemes degradācija un ūdens trūkums liek cilvēkiem pārvietoties un būtiski ietekmē viņu veselību; tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem klimata pārmaiņas ir vienīgais lielākais drauds cilvēces veselībai un no 2030. līdz 2050. gadam klimata pārmaiņas ik gadu papildus izraisīs aptuveni 250 000 nāves gadījumu(14); tā kā gaisa piesārņojums pasaulē izraisa aptuveni 7 miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumu un tā kā līdz 2030. gadam veselībai, ieskaitot mentālo veselību, nodarītā tiešā kaitējuma izmaksas būs no diviem līdz četriem miljardiem USD gadā;

K.   tā kā ANO UNDRR publicētajā Globālajā novērtējuma ziņojumā (GAR 2022) atklāts, ka pēdējos divdesmit gados katru gadu notikušas no 350 līdz 500 vidēja līdz liela mēroga katastrofas, un prognozēts, ka līdz 2030. gadam katastrofu skaits sasniegs 560 katastrofu gadā jeb 1,5 katastrofas dienā;

L.  tā kā klimata pārmaiņas ir galvenais vides degradācijas cēlonis, kam ir negatīva ietekme uz pārtikas un ūdens nodrošinājumu, piekļuvi dabas resursiem un kas nodara kaitējumu cilvēku veselībai; tā kā ūdens trūkums, plūdi un sausums ir galvenie riski Eiropā un ūdens trūkums ietekmē vairākas nozares visā ES, radot kaskādes un papildu ietekmi; tā kā galvenie pielāgošanās risinājumi ir ūdens izmantošanas efektivitātes uzlabošana; tā kā būtu jāievieš digitāli risinājumi, lai Eiropā un ārpus tās izveidotu noturīgu un zaļu sabiedrību; tā kā būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas un nozares, lai izveidotu ūdens resursu ziņā gudru sabiedrību, vienlaikus risinot jautājumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, nodrošinātību ar pārtiku un ūdeni, biodaudzveidības aizsardzību un resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku; tā kā ES un dalībvalstīm būtu arī jāattīsta šī pieeja, jo īpaši izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, ES ārējās darbības un ANO darba programmas;

M.  tā kā tiek prognozēts, ka ar klimatu saistītie riski veselībai, iztikas līdzekļiem, nodrošinātībai ar pārtiku, ūdens apgādei un ekonomikas izaugsmei būs daudz lielāki, ja globālā sasilšana būs 2 °C; tā kā tiek prognozēts, ka globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 ºC salīdzinājumā ar 2 ºC samazinās ietekmi uz sauszemes, saldūdens un piekrastes ekosistēmām un nodrošinās vairāk pakalpojumu cilvēkiem; tā kā tāpēc ir vajadzīgi centieni temperatūras pieaugumu ierobežot līdz 1,5 ºC virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa;

N.  tā kā Parīzes nolīguma preambulā ir atzīts, "cik svarīgi ir nodrošināt visu ekosistēmu — tostarp okeānu — integritāti", un UNFCCC 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka jāveicina siltumnīcefekta gāzu piesaistītājsistēmu un krātuvju, tostarp biomasas, mežu un okeānu, kā arī citu sauszemes, piekrastes un jūras ekosistēmu ilgtspējīga apsaimniekošana, saglabāšana un pilnveidošana; tā kā IPBES globālajā novērtējuma ziņojumā par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem ir uzsvērts, ka ilgtspējīgai dabas izmantošanai būs ievērojama nozīme, lai pielāgotos un mazinātu bīstamo antropogēno iejaukšanos klimata sistēmā;

O.  tā kā okeānu saglabāšana ir ļoti svarīga to lomai klimata sistēmā, piemēram, dabiskā un antropogēnā CO2 un siltuma uzņemšanai un pārdalīšanai, kā arī ekosistēmu atbalstam; tā kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2019. gada īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgajā klimatā norādīts, ka kopš 1970. gada okeāni ir pakāpeniski sasiluši un ir absorbējuši vairāk nekā 90 % no klimata sistēmas liekā siltuma; tā kā okeāna sasilšana ietekmē piekrastes ekosistēmas, izraisot jūras karstuma viļņu pastiprināšanos, paskābināšanos, skābekļa zudumu, sāļuma ieplūšanu un jūras līmeņa celšanos;

P.  tā kā Glāzgovas Klimata paktā ir atzīta ieinteresēto pušu, kas nav Puses, tostarp pilsoniskās sabiedrības, pamatiedzīvotāju, vietējo kopienu, jauniešu, bērnu, vietējo un reģionālo pašvaldību un citu ieinteresēto pušu, nozīmīgā loma, veicinot progresu ceļā uz Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un uzsvērta steidzama nepieciešamība pēc daudzlīmeņu un sadarbības rīcības;

Q.  tā kā klimata pārmaiņas tieši vai netieši apdraud arī iespēju pilnībā izmantot cilvēktiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, ūdeni un sanitāriju, pārtiku, veselību un mājokli; tā kā cilvēku spējas pielāgoties klimata pārmaiņām ir nesaraujami saistītas ar viņu piekļuvi cilvēka pamattiesībām un to ekosistēmu veselību, no kurām ir atkarīga viņu iztika un labbūtība; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem klimata pārmaiņu ietekmes dēļ vairāk nekā 200 miljoni cilvēku varētu būt spiesti migrēt; tā kā iekšējās klimata migrācijas mērogs būs vislielākais nabadzīgākajos un klimatiski visneaizsargātākajos reģionos; tā kā globāla mēroga pasākumi SEG emisiju samazināšanai varētu krasi palēnināt iekšējo klimata migrantu skaita pieaugumu, līdz 2050. gadam samazinot to pat par 80 %(15);

R.  tā kā pēdējie septiņi gadi (no 2015. līdz 2021. gadam) ir bijuši vissiltākie reģistrētie gadi; tā kā 2021. gadā arī jūras līmenis sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni; tā kā pasaules mērogā jūras līmenis no 2013. līdz 2021. gadam paaugstinājās vidēji par 4,5 mm gadā, un vairākos reģionos jūras līmenis paaugstinās "ievērojami straujāk" nekā vidēji pasaulē, norāda PMO; tā kā 2021. gadā Grenlandes ledus segas augstākajā punktā pirmo reizi vēsturē tika reģistrēti nokrišņi;

S.  tā kā 2030. gadā 1 % pasaules visbagātāko iedzīvotāju patēriņa emisijas uz vienu iedzīvotāju joprojām būs 30 reižu lielākas nekā pasaules līmenī uz vienu iedzīvotāju, savukārt pasaules nabadzīgākās iedzīvotāju puses emisijas būs vairākas reizes mazākas par šo līmeni(16);

T.  tā kā vairākums jaunattīstības valstu atmosfērā rada niecīgu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas izraisa klimata pārmaiņas; tā kā klimata pārmaiņu ietekme jaunattīstības valstīs ir palielinājusies; tā kā resursi, ko tās var piesaistīt pielāgošanās pasākumiem, lai novērstu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un panāktu noturību pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību, ir acīmredzami nepietiekami;

U.  tā kā UNFCCC pirmajā ziņojumā par jaunattīstības valstu pušu vajadzību noteikšanu teikts, ka aprēķinātās jaunattīstības valstu vajadzības NND īstenošanai ir 5,8 līdz 5,9 triljoni USD, no kuriem 502 miljardi USD ir noteikti kā vajadzības, kurām nepieciešami starptautiski finansējuma avoti;

V.  tā kā 2020. gadā Global Witness uzskaitīja 227 nogalinātus zemes un vides aizstāvjus, no kuriem 71 % strādāja, lai aizsargātu pasaules mežus no atmežošanas un rūpnieciskās attīstības, bet citi gāja bojā, jo aizsargāja upes, piekrastes teritorijas un okeānus; tā kā 2020. gadā vardarbība pret zemes un vides aizstāvjiem pārsvarā bija koncentrēta pasaules dienvidu valstīs un mazāk nekā 1 % no visiem reģistrētajiem letālajiem uzbrukumiem bija reģistrēti globālajos ziemeļos; tā kā no 2015. līdz 2019. gadam vairāk nekā trešdaļa no visiem uzbrukumiem ar letālām sekām bija vērsti pret pirmiedzīvotājiem, lai gan pirmiedzīvotāju kopienas veido tikai 5 % no pasaules iedzīvotāju skaita(17),

1.  atgādina, ka klimata un biodaudzveidības krīze ir viena no svarīgākajām problēmām, ar ko saskaras cilvēce, un ka visām valdībām un dalībniekiem visā pasaulē ir jādara viss iespējamais, lai tās steidzami pārvarētu, uzskatot abas krīzes par cieši saistītām; uzsver, ka vajadzīga starptautiska sadarbība, reģionālo un vietējo pašvaldību, uzņēmumu un citu nevalstisko dalībnieku iesaiste, solidaritāte, taisnīga pārkārtošanās, zinātnē balstīta saskaņota rīcība, kā arī nelokāma apņemšanās darīt vairāk un pielīdzināt politiku atbilstīgi šīm vērienīgajām iecerēm, lai izpildītu mūsu kopīgo pienākumu ierobežot globālo sasilšanu, novērst biodaudzveidības zudumu un līdz ar to aizsargāt planētu kopumā un visu tagadējo un nākamo paaudžu labbūtību;

2.  pauž bažas par UNEP 2021. gada emisiju samazināšanas deficīta ziņojumā un tā 2021. gada 4. novembrī publicētajā papildinājumā iekļautajiem konstatējumiem, jo īpaši par to, ka, neraugoties uz vērienīgākiem solījumiem klimata jomā, par kuriem tika paziņots pirms COP 26 un tās laikā, prognozētās emisijas virza pasauli uz temperatūras paaugstināšanos par 2,7 °C, ja paziņotie valstu klimata mērķi 2030. gadam tiks pilnībā īstenoti kopā ar citiem mitigācijas pasākumiem, kas ievērojami pārsniedz Parīzes nolīguma mērķus ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C atzīmes un turpināt centienus to ierobežot līdz 1,5 °C; pauž satraukumu par to, ka emisijas joprojām pieaug un ka emisiju samazināšanas deficīts palielinās; uzsver, ka globālās sasilšanas ierobežošanai līdz 1,5 °C nepieciešams strauji, ievērojami un noturīgi samazināt globālās SEG emisijas, kā arī līdz 2030. gadam par 43 % ierobežot CO2 emisijas pasaulē salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni; atgādina, ka, pieņemot Glāzgovas Klimata paktu, visas puses ir atzinušas, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riski un šādu pārmaiņu ietekme;

3.  uzsver, ka saskaņā ar UNEP 2021. gada emisiju samazināšanas deficīta ziņojumu fosilā kurināmā, atkritumu un lauksaimniecības nozaru radīto metāna emisiju samazināšana varētu palīdzēt īstermiņā novērst emisiju samazināšanas deficītu un ierobežot sasilšanu, taču uzsver, ka, lai tas notiktu, ir steidzami vajadzīgi skaidri definēti noteikumi, kuru mērķis ir panākt faktisku emisiju samazinājumu, kam papildus īstenotu pasākumus progresa uzraudzīšanai un pārredzamības nodrošināšanai;

4.  uzsver, ka aizvien vairāk valstu apņemas līdz gadsimta vidum sasniegt neto nulles emisiju mērķrādītājus, taču uzsver, ka šādas saistības steidzami jāintegrē stabilos īstermiņa mērķrādītājos, rīcībpolitikās un darbībās, kas jānodrošina ar finanšu līdzekļiem un jāatspoguļo pārskatītajos NND kā palielināti klimata mērķrādītāji 2030. gadam, lai pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas iespējami ātrāk sasniegtu maksimumu; piekrīt UNEP novērtējumam, ka daudzos nacionālajos klimata plānos rīcība novilcināta līdz 2030. gadam un ka daudzi ilgtermiņa solījumi par nulles neto emisijām ir ļoti neskaidri;

5.  ar dziļām bažām atzīmē PMO jaunāko ziņojumu par klimata stāvokli, kurā norādīts, ka 2021. gadā četri galvenie klimata rādītāji — jūras līmeņa celšanās, okeānu karstums, okeānu paskābināšanās un SEG koncentrācija — pārspēja jaunus rekordus;

Glāzgovas Klimata pakts un COP 27 Šarm eš Šeihā

6.  atzīmē COP 26 un Glāzgovas Klimata pakta panākto progresu; tomēr uzsver, ka ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C varēs tikai tad, ja šajā kritiskajā desmitgadē līdz 2030. gadam tiks veikti tūlītēji pasākumi; uzsver, ka COP 26 lūdza Pusēm savos NND pārskatīt un pastiprināt 2030. gada mērķrādītājus, jo līdz 2022. gada beigām tie ir jāsaskaņo ar Parīzes nolīguma temperatūras mērķi, ņemot vērā dažādos valstu apstākļus; stingri mudina visas UNFCCC puses līdz COP 27 palielināt savus NND, lai novērstu mērķu atšķirības, un pielīdzināt savu politiku tā, lai tā atbilstu šim vērienīgajam mērķim; aicina ES un visas G20 valstis šajā sakarā uzņemties vadošo lomu pasaules mērogā;

7.  atzinīgi vērtē COP 26 lēmumu izveidot darba programmu, lai steidzami pastiprinātu klimata pārmaiņu seku mazināšanas mērķu vērienīgumu un īstenošanu šajā izšķirošajā desmitgadē, papildinot globālo izsvēršanu, lai katru gadu pirms katras COP atjauninātu kopsavilkuma ziņojumu par NND un katru gadu sasauktu augsta līmeņa ministru apaļā galda diskusiju par vērienīgajām iecerēm līdz 2030. gadam; mudina COP 27 pieņemt šo darba programmu un nodrošināt ikgadēju mērķu pārskatīšanu, atspoguļojot labākās pieejamās zinātniskās atziņas un Pušu iespējami vērienīgākos mērķus; uzsver, ka Pusēm būs jāpārskata un jāpalielina savi NND, līdz tie saskanēs ar virzienu, kas ir saderīgs ar globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C;

8.  atzinīgi vērtē to, ka Glāzgovā pabeigts Parīzes nolīguma noteikumu kopums, un uzsver, ka noteikumu kopuma īstenošanai ir jānodrošina spēcīga vides integritāte un jāsasniedz visaugstākais vērienīguma līmenis;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Glāzgovas Klimata paktā ir uzsvērta pielāgošanās nozīme un nepieciešamība paplašināt rīcību, lai uzlabotu pielāgošanās spējas, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām; šajā ziņā norāda, ka pagājušajā gadā 47 valstis iesniedza pielāgošanās paziņojumus vai nacionālos pielāgošanās plānus, un sagaida, ka citas valstis iesniegs savus paziņojumus saskaņā ar Parīzes nolīgumu; atzinīgi vērtē jaunizveidoto Glāzgovas dialogu par zaudējumiem un kaitējumu, kura mērķis ir koncentrēties uz finansēšanas mehānismiem, lai novērstu, mazinātu un risinātu ar klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi saistītos zaudējumus un kaitējumu;

10.  ņem vērā COP 26 paustos solījumus klimata finansējuma jomā, taču pauž nožēlu, ka 2021. gada klimata pārmaiņu finansēšanas plāns liecina, ka pašreizējo globālo 100 miljardu USD mērķi, visticamāk, izdosies sasniegt tikai 2023. gadā, proti, trīs gadus pēc sākotnēji noteiktā termiņa; norāda uz pieaugošo finansējuma plaisu, jo īpaši pielāgošanās jomā; mudina attīstītās valstis, tostarp ES un tās dalībvalstis, nodrošināt 100 miljardu ASV dolāru klimata finansējuma mērķa sasniegšanu un izmaksāšanu jau no 2022. gada un vidēji laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam, kā arī sīkāk izklāstīt turpmāko virzību uz jauno klimata finansējuma mērķi laikposmam pēc 2025. gada; uzsver, ka finansējums no attīstītajām valstīm, kas ir atbildīgas par lielu daļu no vēsturiskajām emisijām, arī būs ļoti svarīgs, lai veidotu uzticību vērienīgākam dialogam par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem;

11.  uzsver, ka COP 27 valsts pieder vienam no klimata pārmaiņu visvairāk skartajiem pasaules reģioniem; norāda, ka Vidusjūras baseins uzsilst par 20 % ātrāk salīdzinājumā ar pasaules vidējo rādītāju un ka reģions ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu karstajiem punktiem pasaulē, kurā tiek prognozēts, ka 250 miljoni cilvēku 20 gadu laikā tiks uzskatīti par tādiem, kas cieš no ūdens trūkuma(18); uzsver, ka Vidusjūra kļūst par visstraujāk sasilstošo jūru pasaulē(19), radot sekas svarīgām ekonomikas nozarēm un visai jūras ekosistēmai, kas rada neatgriezeniskas izmaiņas ekosistēmām un sugām; aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami rīkoties un sadarboties ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai īstenotu vērienīgus pielāgošanās pasākumus un vadītu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus;

12.  atbalsta Ukrainas valdības iniciatīvu izveidot globālu platformu, lai novērtētu bruņotu konfliktu laikā nodarīto kaitējumu videi;

13.  atgādina, cik svarīgi ir UNFCCC lēmumu pieņemšanas procesos pilnībā iesaistīt visas Puses; uzsver, ka pašreizējo lēmumu pieņemšanas procesu UNFCCC varētu uzlabot, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku jaunattīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu (VAV) delegātu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību; uzskata, ka ir svarīgi, lai valstis, kuras visvairāk cieš no klimata pārmaiņām, tiktu uzklausītas un rīkotos; tādēļ aicina COP 27 prezidentūru un turpmākās prezidentūras izpētīt papildu veidus, kā nodrošināt jaunattīstības valstu efektīvu un pilnvērtīgu līdzdalību, un piešķirt papildu resursus; atgādina par savām iepriekšējām nostājām attiecībā uz cilvēktiesību stāvokli Ēģiptē; ņem vērā, ka vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par COP izolētību Ēģiptē un šķēršļiem, kas ierobežo protestēšanas iespējas un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību; aicina UNFCCC un Ēģiptes iestādes nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi COP 27 un iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pilnīgu līdzdalību tajā;

14.  atkārtoti prasa atbrīvot visas personas, kas atrodas patvaļīgā apcietinājumā Ēģiptē, un uzsver īpaši steidzamo cilvēktiesību aizstāvja Alaa Abd El-Fattah lietu; aicina Ēģiptes iestādes izmantot COP27 doto impulsu, lai valstī uzlabotu cilvēktiesību stāvokli un ievērotu pamatbrīvības COP27 laikā un pēc tās, jo īpaši attiecībā uz vārda un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; stingri atbalsta ANO ekspertu aicinājumu UNFCCC sekretariātam izstrādāt cilvēktiesību kritērijus, kas valstīm, kurās notiek turpmākās COP, ir jāapņemas ievērot uzņēmējvalsts nolīguma ietvaros;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Glāzgovas Klimata paktā ir atzīta ieinteresēto pušu, kas nav Puses, tostarp pilsoniskās sabiedrības, pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu, jauniešu, bērnu, vietējo un reģionālo pašvaldību un citu ieinteresēto pušu, nozīmīgā loma, veicinot progresu ceļā uz Konvencijas un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; atzīst, ka cīņā pret klimata pārmaiņām liela nozīme ir jauniešiem. tādēļ mudina Puses un ieinteresētās personas nodrošināt pilnvērtīgu jauniešu līdzdalību un pārstāvību daudzpusējos, valsts un vietējos lēmumu pieņemšanas procesos; jo īpaši atgādina, ka pilsētām ir būtiska nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, un atzinīgi vērtē to, ka arvien vairāk pilsētu un reģionu visā pasaulē apņemas sasniegt neto nulles emisiju mērķus, un jo īpaši to 100 Eiropas pilsētu apņemšanos, kuras piedalās ES klimatneitrālu un viedo pilsētu misijā, līdz 2030. gadam kļūt klimatneitrālām un kļūt par inovāciju centriem, lai līdz 2050. gadam visas ES pilsētas un to kaimiņpilsētas varētu sekot to piemēram;

16.  uzsver, ka vajadzīga visu pušu efektīva līdzdalība, lai nepieļautu planētas vidējās temperatūras pieaugumu vairāk kā par 1,5 °C, kas nozīmē, ka ir jārisina iesīkstējušo vai pretrunīgo interešu problēma; pauž bažas jo īpaši par to, ka daži lielie piesārņotāji ir izmantojuši savu klātbūtni COP, lai kaitētu Parīzes nolīguma mērķiem; pauž nopietnas bažas par to, ka UNFCCC nav rīkojusies, lai beidzot risinātu jautājumu par interešu konfliktiem attiecībā uz trešo pušu ieinteresēto personu iesaistīšanu; mudina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadību šajā procesā, lai aizsargātu UNFCCC lēmumu pieņemšanas procesu pret interesēm, kas ir pretrunā Parīzes nolīguma mērķiem;

17.  atzinīgi vērtē Marrākešas partnerības globālai rīcībai klimata jomā uzlabošanu, lai mudinātu nevalstiskos dalībniekus un vietējās pašvaldības veikt tūlītējus pasākumus klimata jomā, un atzinīgi vērtē tās darba programmas 2022. gadam pieņemšanu; atzīst, ka iniciatīvas "Race to Zero" un "Race to Resilience" ir galvenās platformas, lai atbalstītu augšupēju pārvaldību, sekmētu ziņošanu un pārskatu sagatavošanu vietējā un reģionālajā līmenī;

Vērienīga ES klimata politika

18.  sagaida, ka ar likumdošanas paketi "Fit for 55" un Eiropas zaļā kursa politikas virzieniem tiks īstenoti pasākumi ES 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanai un ES un tās dalībvalstis tiks mudinātas klimatneitralitāti panākt ne vēlāk kā 2050. gadā; atgādina, ka saskaņā ar ES Klimata aktu un Parīzes nolīgumu, kā arī labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem Eiropas Savienībai būtu jāpastiprina rīcība klimata jomā gan attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, lai ierobežotu globālo sasilšanu zem 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, gan attiecībā uz pielāgošanos, lai veicinātu noturību; aicina ES atjaunināt savu NND un, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātnes sasniegumiem, līdz COP 27 palielināt SEG samazināšanas mērķrādītāju; aicina paketē "Gatavi mērķrādītājam 55 %" paaugstināt vērienīguma līmeni, lai visām pārējām pusēm nodotu skaidru vēstījumu, ka ES ir gatava rīkoties, lai taisnīgā, sociāli līdzsvarotā, godīgā un rentablā veidā likvidētu plaisu, kas jāizdara, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 °C, vienlaikus ņemot vērā vispārējos godīguma un taisnīguma aspektus un ES vēsturisko un pašreizējo atbildību par emisijām, kuras izraisa klimata krīzi;

19.  uzsver, ka ES vispārējais 2030. gada emisiju mērķrādītājs, kas noteikts Eiropas Klimata aktā un tiesību aktu priekšlikumos “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, samazinās ES emisijas vairāk nekā tās pašreizējie NND, proti — neto emisiju samazinājums par 55 %; turklāt uzsver, ka Parlamenta nostāja attiecībā uz šiem priekšlikumiem un mērķrādītājiem, kas iekļauti REPowerEU plānā, padarīs vēl vērienīgākus ES mērķus klimata jomā, pārsniedzot šo līmeni, un aicina Padomi apstiprināt Parlamenta nostāju šajā jautājumā; aicina ES attiecīgi atjaunināt savus solījumus par emisijām, lai to atspoguļotu, ņemot vērā Glāzgovas Klimata paktā ietverto lēmumu pārskatīt 2030. gada mērķrādītājus;

20.  uzsver, ka pašreizējais ģeopolitiskais stāvoklis norāda uz to, ka ir steidzami jāsamazina atkarība no fosilā kurināmā un jāpalielina atjaunīgo energoresursu izmantošana, kā arī aicina palielināt ES vadošo lomu šajā jomā;

21.  atkārtoti norāda, ka klimata mērķi jāintegrē visās ES rīcībpolitikās un to transponēšanas pasākumos, un uzsver, ka Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punkts uzliek Komisijai pienākumu izvērtēt jebkura pasākuma vai tiesību akta priekšlikuma projekta, tostarp budžeta priekšlikuma, atbilstību ES klimata mērķiem; mudina Komisiju šo noteikumu pilnībā īstenot tā, lai ietekmes novērtējumus veiktu visās ES politikas jomās; uzsver, ka ir atkārtoti jānovērtē un ar šiem mērķiem jāsaskaņo arī pašreizējā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu politika, un cer, ka jaunizveidotā Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos sniegs savu ieguldījumu šajā novērtējumā; atzinīgi vērtē jaunizveidotās Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos 15 locekļu iecelšanu; aicina konsultatīvo padomi publicēt savu novērtējumu par ES SEG budžetu, kas atbilst mērķim, cik vien drīz iespējams ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C, un cer, ka, izstrādājot indikatīvo Savienības SEG budžetu un Savienības mērķus klimata jomā pēc 2030. gada, Komisija pilnībā ņems vērā konsultatīvās padomes ieteikumus;

22.  atgādina par kādas dalībvalsts Konstitucionālās tiesas neseno nolēmumu, kurā atzīts, ka klimata aizsardzība nav politiskas izvēles jautājums un ka konstitūcijas noteikums par vides aizsardzību uzliek valstij konstitucionālu pienākumu panākt klimatneitralitāti;

23.  uzsver ES iedzīvotāju spēcīgo atbalstu klimatrīcības pastiprināšanai, jo saskaņā ar jaunākajiem Eirobarometra pētījumiem gandrīz katrs otrais eiropietis (49 %) uzskata, ka klimata pārmaiņas ir galvenā globālā ES nākotnes problēma;

24.  uzsver, ka visas klimata politikas nostādnes būtu jāīsteno, ievērojot principu par taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un cieši sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem; tādēļ uzskata, ka pārredzamākas un spēcīgākas sociālās partnerības un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās vietējā, reģionālā, valstu un ES līmenī un tādējādi saskaņot visus pasākumu un tiesību aktu projektus ar ES mērķiem klimata jomā;

Pielāgošanās un nodarītie zaudējumi un kaitējums

25.  atzinīgi vērtē Glāzgovā paziņotos jaunos finanšu solījumus Pielāgošanās fondam un Vismazāk attīstīto valstu fondam; tomēr atzīmē, ka atbalsts klimata mitigācijai joprojām ir lielāks nekā pielāgošanās atbalsts, un nolūkā panākt labāku līdzsvaru stingri atbalsta aicinājumu attīstītajām valstīm līdz 2025. gadam vismaz divkāršot kopīgo pielāgošanās finansējumu salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni, kā noteikts Glāzgovas Klimata paktā; pauž nožēlu, ka septiņus gadus pēc Parīzes nolīguma noslēgšanas globālais pielāgošanās mērķis joprojām nav definēts; atzinīgi vērtē Šarm eš Šeihas globālā pielāgošanās mērķa darba programmu, kura tika izveidota un sākta COP 26; uzsver uz dotācijām balstīta pielāgošanās finansējuma nozīmi; mudina ES no 2021. līdz 2027. gadam katru gadu palielināt pielāgošanās finansējumam paredzēto finansējuma daļu, izmantojot instrumentu "Eiropa pasaulē"; uzsver, ka ir jāpastiprina centieni, lai globālo pielāgošanās mērķi pārvērstu izmērāmos rezultātos, kam cita starpā būtu jānodrošina visaptveroša izpratne par klimata un katastrofu riskiem un ar tiem saistītajām pielāgošanās vajadzībām un izmaksām dažādos līmeņos, jāpalielina konsekventu un salīdzināmu datu pieejamība, jānosaka un jāuzlabo īstenošanas līdzekļu nodrošinājums un pieejamība, tostarp finanšu un tehnoloģiju atbalsts, un jāizstrādā kopīgs kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju, metodiku un pieeju kopums, lai laika gaitā uzraudzītu virzību uz mērķa sasniegšanu; šajā ziņā uzsver Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai un tās uzraudzības un ziņošanas sistēmu;

26.  atgādina, ka īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa pielāgošanās pasākumi ir absolūti nepieciešami visām valstīm, ja tās vēlas mazināt klimata un biodaudzveidības krīžu nelabvēlīgo ietekmi un sasniegt klimatnoturību un ilgtspējīgu attīstību, norādot, ka jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazās salu jaunattīstības valstis, ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi; uzsver, ka pielāgošanās pasākumi var radīt daudzveidīgus ieguvumus, piemēram, uzlabot lauksaimniecības ražīgumu, inovācijas, veselību un labklājību, nodrošinātību ar pārtiku, iztikas līdzekļus un biodaudzveidības saglabāšanu, kā arī samazināt riskus un kaitējumu; aicina ES un dalībvalstis pastiprināt pielāgošanās pasākumus, izmantojot obligātus pielāgošanās plānus, veicot neaizsargātības pret klimata pārmaiņām novērtējumus un klimata noturības testus vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī atbalstot vietējā līmenī īstenojamas pieejas un iesaistot vietējās pašvaldības un vietējo pilsonisko sabiedrību, lai pilnībā ievērotu Parīzes nolīgumā noteikto pielāgošanās mērķi un nodrošinātu, ka ES pielāgošanās rīcībpolitikas pietiekami aizsargā ES kopienas un ekosistēmas no klimata pārmaiņu ietekmes; aicina turpināt īstenot ES Klimatadaptācijas stratēģiju un uzsver, cik svarīga ir tās saikne ar ES Biodaudzveidības stratēģiju un jauno tiesisko regulējumu pielāgošanās jomā, kas izriet no Eiropas Klimata akta; atkārtoti aicina vērienīgi īstenot minētos tiesību aktus, tostarp to starptautiskos komponentus;

27.  uzsver, ka, lai gan klimata pārmaiņas ir globāla problēma, katru reģionu tās jau ietekmē atšķirīgi un ka vietējās pašvaldības, kas ir tuvāk iedzīvotājiem, ir galvenie dalībnieki, kuri veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām; uzsver, ka, lai rastu efektīvus un mērķtiecīgus risinājumus, ir nepieciešams labāk novirzīt finanšu līdzekļus uz vietējo līmeni, un šajā saistībā atzinīgi vērtē misiju "Pielāgošanās klimata pārmaiņām", kas līdz 2030. gadam atbalstīs vismaz 150 Eiropas reģionus un kopienas, lai tie kļūtu noturīgi pret klimata pārmaiņām; aicina atbalstīt reģionālu un decentralizētu pieeju, reaģējot uz klimata pārmaiņu sekām un nodrošinot piekļuvi klimata finansējumam jaunattīstības valstīs, lai vietējām pašvaldībām, vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vides aizstāvjiem piešķirtu lielāku nozīmi klimata pārmaiņu seku novēršanā un sasniegtu visneaizsargātākos iedzīvotājus;

28.  uzsver, ka ES Klimatadaptācijas stratēģijā, ko Komisija pieņēma 2021. gada 24. februārī, ir pausts Komisijas mērķis palielināt resursus un vēl vairāk mobilizēt plašāka mēroga pielāgošanās finansējumu un ka īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka finanšu resursi sasniedz visneaizsargātākās jaunattīstības valstu kopienas;

29.  uzsver, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas ir ļoti svarīgas efektīvam pielāgošanās procesam, taču tās ir pieejamas tikai mazāk nekā pusei PMO dalībvalstu; atbalsta PMO priekšlikumu, kas jāapstiprina COP 27, lai tuvākajos piecos gados agrīnās brīdināšanas sistēmas būtu pieejamas ikvienam; pauž cerību, ka šī agrīnās brīdināšanas dienestu iniciatīva tiks ātri īstenota, jo īpaši, lai iespējami ātrāk glābtu iespējami vairāk dzīvību;

30.  uzsver, ka zaļā infrastruktūra veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazina katastrofu risku, jo tiek aizsargāta daba un ekosistēmas, saglabātas un atjaunotas dzīvotnes un sugas, nodrošināts labs ekoloģiskais stāvoklis, ūdens resursu apsaimniekošana, kā arī pārtikas resursi; atzīmē, ka zaļās infrastruktūras attīstīšana ir viens no visefektīvākajiem pasākumiem, ar ko pielāgoties klimata pārmaiņām un ko var ieviest pilsētās, tādējādi mazinot aizvien biežāku ekstremālu meteoroloģisko parādību, piemēram, karstuma viļņu, mežu ugunsgrēku, stipru lietusgāžu, plūdu un sausuma, negatīvās sekas, izlīdzinot ekstremālas temperatūras un uzlabojot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem pilsētās, tostarp viņu mentālo un fizisko veselību;

31.  uzsver pārtuksnešošanās postošo ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku vidējā termiņā un ilgtermiņā, tās izraisīto iedzīvotāju skaita samazināšanos dažos reģionos, kā arī uzsver, ka ir vajadzīga kopīga pieeja, lai pienācīgi novērstu šo problēmu, tai pielāgotos un to pārvarētu; tādēļ atgādina, ka ūdens resursu apsaimniekošanai ir izšķiroši svarīga nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, kā arī lai aizsargātu ūdens un pārtikas nodrošinājumu, aizsargātu biodaudzveidību un uzturētu veselīgu augsni; tādēļ uzsver, ka ES Ūdens pamatdirektīva jāīsteno ātri un pilnībā, lai sasniegtu tās mērķus un labāk pārvaldītu Eiropas ūdens resursus; uzsver, ka ūdens atkārtota izmantošana un ūdens efektivitāte, izmantojot aprites procesus, ekonomikā un sabiedrībā jāievieš faktiski, lai izmantotu ūdens vērtību un nodrošinātu ūdens nodrošinājumu kvantitātes un kvalitātes ziņā; uzsver, ka digitālie risinājumi var veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, uzlabojot spēju prognozēt ūdens trūkumu, plūdus un ūdens piesārņojumu, un atbalsta šo instrumentu izmantošanu;

32.  uzsver, ka klimata pārmaiņas un vides degradācija ir galvenie cilvēku pārvietošanas un draudu vairotāji, kas ietekmē cilvēku drošību un sociālo un politisko stabilitāti; uzsver, ka nepietiekamas mazināšanas un pielāgošanās spējas var izraisīt bruņotus konfliktus, pārtikas trūkumu, dabas katastrofas un klimata izraisītu pārvietošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt to cilvēku vajadzības un neaizsargātību, kas pārvietoti klimata pārmaiņu dēļ, un aicina pastiprināt ES attīstības sadarbības un humānās palīdzības politiku un to attiecīgos finanšu instrumentus, lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs, veidotu izturētspēju, pastiprinātu katastrofu riska mazināšanu un reaģētu uz ārkārtas situācijām humānās palīdzības jomā laikā, kad pieaug vajadzības;

33.  atzīmē, ka Parīzes nolīguma 8. pants (zaudējumi un kaitējums) nosaka, ka pusēm jāīsteno sadarbīga pieeja zaudējumiem un kaitējumam, kas saistīts ar klimata pārmaiņu negatīvajām sekām; tāpēc uzsver, ka liela nozīme ir globālai atbalstošai rīcībai teritorijās, kas ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, piekrastes zonās un salās, un vietās, kur pielāgošanās spējas ir ierobežotas; aicina Komisiju un dalībvalstis veidot tiltu starp attīstītajām, jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm un censties paātrināt Vērienīgu ieceru koalīcijas darbu gan attiecībā uz klimata pārmaiņu seku mazināšanas, gan pielāgošanās finansēšanu, gan zaudējumu un kaitējuma novēršanu; atzīst, ka tie ir būtiski globālā klimatiskā taisnīguma elementi;

34.  izsaka pateicību IPCC un ļoti atzinīgi vērtē darbu, kas veikts saistībā ar tās 6. novērtējuma ziņojumu; atzinīgi vērtē IPCC II darba grupas nesenajā ziņojumā iekļauto rūpīgo zaudējumu un kaitējuma novērtējumu un norāda uz to, kā tā atzīst, ka zaudējumi un kaitējums ir joma, kurai ir arvien lielāka nozīme gan starptautiskajā klimata politikā, gan klimata zinātnē; aicina IPCC turpināt šo darbu un sagatavot īpašu ziņojumu, kurā ir detalizēti aplūkoti zaudējumi un kaitējums;

35.  atkārtoti uzsver, ka starptautiskajām institūcijām ir jāstiprina savas organizācijas, sadarbība un krīžu pārvaldība, lai labāk sagatavotos klimata pārmaiņām vietējā un globālā līmenī, kas ir nākamais solis ceļā uz iestāžu pielāgošanos klimata pārmaiņām;

Klimata un biodaudzveidības krīze

36.  uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt, saglabāt un atjaunot dabu un ekosistēmas, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus; atgādina arī par biodaudzveidības izšķirīgo lomu, kas cilvēcei dod iespēju cīnīties pret globālo sasilšanu un pielāgoties tai, kā arī paaugstināt izturētspēju; uzskata, ka dabā balstīti risinājumi un uz ekosistēmām balstītas pieejas ir galvenie instrumenti, kas palīdz mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību un mežus un samazināt katastrofu risku; uzsver, ka, pēc iespējas ātrāk atjaunojot degradētās ekosistēmas un efektīvi un taisnīgi saglabājot 30–50 % no Zemes sauszemes, saldūdens un okeānu dzīvotnēm, vienlaikus aizsargājot un stiprinot cilvēktiesības un pirmiedzīvotāju tiesības, sabiedrība var gūt labumu no dabas spējas absorbēt un uzglabāt oglekli; uzsver nepieciešamību paātrināt virzību uz ilgtspējīgu attīstību, taču, lai tas notiktu, ir būtiski nodrošināt pienācīgu finansējumu un politisko atbalstu;

37.  uzsver mežu, biodaudzveidības un zemes ilgtspējīgas izmantošanas būtisko un savstarpēji atkarīgo lomu, lai pasaule varētu sasniegt IAM; tādēļ uzsver, ka steidzami jāaptur un jānovērš atmežošana un zemes degradācija, jo tas ir veids, kā veicināt ikgadējo SEG neto emisiju samazināšanu;

38.  atkārtoti apliecina 141 valsts, kurās ir vairāk nekā 3,6 miljardi hektāru mežu, valdību apņemšanos līdz 2030. gadam apturēt atmežošanu un uzlabot to mežu stāvokli;

39.  atkārtoti uzsver, ka stingra oglekļietilpīgu ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana ir risinājums ar tūlītēju ietekmi un sniedz virkni ieguvumu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos; atzīst mežu būtisko nozīmi klimata un biodaudzveidības aizsardzībā; uzsver, ka meži pastiprina centienus mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un tai pielāgoties;

40.  uzsver, ka nozaru politikai un klimata politikai zemes izmantošanas nozarē, tostarp attiecībā uz svarīgām primārās ražošanas darbībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ir pienācīgi jāstrādā sinerģijā ar dabisko un daļēji dabisko ekosistēmu pielāgošanās spējām un pēc iespējas jāuzlabo dominējošās kultūrainavas pielāgošanās spējas; uzsver neseno tiesas spriedumu lietā, kurā prasītāji bija mežsaimnieki, kas cēla prasību pret valsti par valsts mežu politiku, kas faktiski liedza viņiem uzlabot apsaimniekoto mežu noturību, tostarp kavējot dabisko atjaunošanos(20);

41.  atgādina, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā secināts, ka pirmiedzīvotāju, vietējie un tradicionālie zināšanu veidi ir nozīmīgs resurss, ko izmantot, lai ilgtspējīgi pārvaldītu dabas resursus, saglabātu biodaudzveidību un pielāgotos klimata pārmaiņām; uzsver, ka ir jānostiprina kopienas tiesības uz zemi un resursiem, lai mazinātu klimata pārmaiņas, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un SDO konvencijā Nr. 169, un jāievēro brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas princips;

42.  darījumdarbības kontekstā uzsver nepieciešamību aizsargāt zemes un vides aizstāvjus, nodrošinot efektīvu un stingru vides, darba tiesību, zemes tiesību, pirmiedzīvotāju tiesību, iztikas līdzekļu un kultūras, tostarp brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principa, regulatīvo aizsardzību; šajā ziņā atzinīgi vērtē ES iniciatīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ierosināto regulu, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības; aicina Puses nodrošināt, lai COP 27 pieņemtās saistības īstenot Parīzes nolīgumu atbilstu spēkā esošajām starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā un standartiem, kas piemērojami darījumdarbībai;

43.  atgādina, ka klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem biodaudzveidības zuduma un zemes degradācijas tiešajiem izraisītājiem; uzsver, ka saskaņā ar prognozēm nākamajās desmitgadēs klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz dabu un biodaudzveidību, ekosistēmām, okeāniem, veselību un pārtikas nodrošinājumu kļūs kritiska; uzsver, ka vajadzīgs stingrāks, saistošs un vērienīgāks starptautiskais satvars, ar ko aizsargātu globālo biodaudzveidību, apturētu tās pašreizējo zudumu un, cik vien iespējams, to atjaunotu; šajā ziņā atzīst, ka ļoti nozīmīga ir Biodaudzveidības konference Monreālā (Kanāda), kas paredzēta 2022. gada decembrī; aicina IPCC un IPBES turpināt un stiprināt sadarbību un kopīgo darbu, lai politikas veidotājiem sniegtu jaunākos zinātniskos datus par klimata un biodaudzveidības divkāršo krīzi un tās risināšanu; aicina arī UNFCCC sadarboties ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (UNCBD) un ANO Attīstības programmu (UNDP), lai izveidotu konsekventu sistēmu attiecībā uz klimatneitralitāti un noturību, biodaudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību;

44.  mudina Puses, kā noteikts Glāzgovas Klimata paktā, izmantot integrētu pieeju biodaudzveidības jautājumu risināšanai valsts, reģionālajā un vietējā līmeņa politikā un plānošanas lēmumos; šajā ziņā aicina UNFCCC sadarboties ar UNCBD un UNDP, lai izveidotu konsekventu sistēmu attiecībā uz klimatneitralitāti un noturību, biodaudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību; atzinīgi vērtē Edinburgas deklarāciju par globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, kas ir iekļaujošas "visu valdības iestāžu mēroga pieejas" piemērs;

45.  aicina Puses cita starpā turpināt izstrādāt okeāna un klimata pārmaiņu dialogu, nosakot konkrētus, uz rīcību orientētus mērķus, risinot vissvarīgākos un neatliekamākos okeāna un klimata saiknes jautājumus un mudinot valstis, jo īpaši piekrastes valstis, cita starpā iekļaut atbilstīgas saistības savos atjauninātajos NND, nacionālajos pielāgošanās plānos (NPP), ilgtermiņa stratēģijās (LTS) un globālās izsvēršanas iesniegumos (GST);

Ilgtspējīgs klimata finansējums

46.  uzsver, ka ES un tās dalībvalstis ir lielākās publiskā klimata finansējuma devējas; atzīst klimata finansējuma nozīmi ar klimatu saistīto pasākumu sekmīgai īstenošanai, jo īpaši tāpēc, ka daudzām jaunattīstības valstīm ir izvirzīti NND nosacījumi, kuru sasniegšana atkarīga no pietiekama finansiālā atbalsta; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz klimata finansējumu līdz 2025. gadam tiks noteikts jauns kvantificēts kolektīvais mērķis, kuram vajadzētu būtiski pārsniegt 2020. gada mērķi 100 miljardu USD gadā un ņemt vērā jaunattīstības valstu vajadzības un prioritātes attiecībā uz pienācīgu papildu finansējumu klimata jomā; uzskata, ka šādam jaunam kvantificētam kolektīvajam klimatfinansējuma mērķim būtu jāizpēta iespēja noteikt atsevišķus mērķus klimata pārmaiņu seku mazināšanas, pielāgošanās, zaudējumu un kaitējuma novēršanas jomā; uzsver, ka, nosakot pušu iemaksas, turpmākajos klimata jomas finanšu mērķos būtu jāņem vērā jaunattīstības valstu vajadzības, kā arī Parīzes nolīguma taisnīguma princips; šajā ziņā uzsver, ka ir skaidri jānosaka prioritāte uz dotācijām balstītam klimatfinansējumam, lai nodrošinātu, ka klimatfinansējums jaunattīstības valstīs neveicina neilgtspējīgus parādus; atkārtoti aicina izveidot īpašu ES publiskā finansējuma mehānismu, kas sniegtu papildu un pienācīgu atbalstu, lai nodrošinātu ES taisnīgu daļu no starptautiskā klimatfinansējuma mērķa; atgādina savu 2022. gada 22. jūnija nostāju par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM)(21), saskaņā ar kuru Savienībai būtu jāfinansē vismazāk attīstīto valstu centieni dekarbonizēt to ražošanas nozares ar ikgadēju summu, kas atbilst vismaz to ieņēmumu līmenim, kuri gūti no OIM sertifikātu pārdošanas;

47.  uzsver, cik būtiski ir globālo pielāgošanās mērķi realizēt praksē un mobilizēt apjomīgus jaunus līdzekļus pielāgošanās vajadzībām jaunattīstības valstīs; ar bažām norāda, ka pielāgošanās izmaksas un vajadzības pieaug un ka tās piecas līdz desmit reizes pārsniedz finansējuma plūsmas, kas pašreiz pasaulē pieejamas no publiskiem pielāgošanās līdzekļiem, kā rezultātā palielinās pielāgošanās finansējuma deficīts; norāda uz grūtībām, kas saistītas ar privātā finansējuma novirzīšanu pielāgošanās pasākumiem; uzsver, ka pašreizējās globālās finanšu plūsmas ir nepietiekamas vajadzīgo pielāgošanās pasākumu īstenošanai, jo īpaši jaunattīstības valstīs, cita starpā tāpēc, ka ievērojama pielāgošanās finansējuma daļa tiek nodrošināta aizdevumu veidā; norāda, ka 50 % no ES kopējā klimatfinansējuma 2020. gadā tika piešķirti dotāciju veidā, un mudina ES un visas dalībvalstis palielināt finansējumu, kas balstīts uz dotācijām, jo īpaši pielāgošanās pasākumiem un jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un mazajām salu jaunattīstības valstīm; aicina ES un tās dalībvalstis apņemties ievērojami palielināt sniegto pielāgošanās finansējumu un COP 27 sanāksmē nākt klajā ar skaidru plānu, kā sasniegt Glāzgovas Klimata paktā izvirzīto mērķi — līdz 2025. gadam divkāršot pielāgošanās finansējumu salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni;

48.  atzīst, ka ir jāpanāk progress finansējuma jomā, lai novērstu zaudējumus un kaitējumu; aicina Puses vienoties par jauniem, piemērotiem un papildu publiskā finansējuma avotiem, skaidri nosakot dotāciju prioritāti, lai novērstu zaudējumus un kaitējumu, kas saistīts ar klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi; norāda uz grūtībām, kas saistītas ar privātā finansējuma novirzīšanu zaudējumu un kaitējuma novēršanai; mudina ES lietišķi iesaistīties, gatavojoties COP 27, cita starpā izskatot šāda mehānisma izveides kārtību, ņemot vērā esošos institucionālos pasākumus jaunattīstības valstu priekšlikumos izveidot COP 27 zaudējumu un kaitējuma finansēšanas mehānismu; aicina turpmākajās COP iekļaut zaudējumus un kaitējumu kā pastāvīgu darba kārtības jautājumu, lai būtu skaidra sarunu telpa, kurā pārraudzīt un risināt šo problēmu, un pilnībā īstenot Santjago tīklu, lai efektīvi veicinātu tehnisko palīdzību zaudējumu un kaitējuma pienācīgai novēršanai;

49.  atgādina, ka visām Pusēm ir jānodrošina, lai finanšu plūsmas — publiskās un privātās, vietējās un starptautiskās — atbilstu Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5 °C mērķa sasniegšanai; atkārtoti uzsver, ka ES un visā pasaulē nekavējoties jāatceļ fosilā kurināmā subsīdijas un citas videi kaitīgas subsīdijas; uzsver Glāzgovas Klimata pakta apņemšanos paātrināt centienus pakāpeniski samazināt ogļu enerģijas izmantošanu un neefektīvas fosilā kurināmā subsīdijas; pauž bažas par to, ka nav definēts jēdziens "neefektīva fosilā kurināmā subsīdija", kas nopietni apdraud šādu saistību ticamību; norāda, ka fosilā kurināmā subsīdijas ES joprojām ir aptuveni 55–58 miljardi EUR gadā; atgādina, ka Komisijai un dalībvalstīm 8. vides rīcības programmā noteiktos pienākumus noteikt termiņu fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskai atcelšanai atbilstīgi mērķim ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C, kā arī izstrādāt saistošu Savienības satvaru, lai uzraudzītu dalībvalstu progresu fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskas atcelšanas jomā un ziņotu par to, pamatojoties uz saskaņotu metodiku; aicina Komisiju visas dalībvalstis īstenot konkrētas rīcībpolitikas, grafikus un pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2025. gadā pakāpeniski atceltu visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas; mudina citas Puses veikt līdzīgus pasākumus un izstrādāt fosilā kurināmā neizplatīšanas līgumu; atzinīgi vērtē G7 valstu apņemšanos līdz 2022. gada beigām apturēt finansēt fosilā kurināmā attīstību ārvalstīs, vienlaikus uzsverot, ka šī apņemšanās būtu jāpiemēro arī iekšzemē; uzsver, ka jānodrošina, lai ES oglekļa cenu noteikšanas sistēma neveicinātu rūpniecisko piesārņojumu; uzsver Inovāciju fonda nozīmi;

50.  uzskata, ka ir svarīgi, lai lielās starptautiskās finanšu iestādes drīzumā pieņemtu un attīstītu zaļo finansējumu nolūkā sekmīgi dekarbonizēt globālo ekonomiku; atgādina, ka Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir uzticēta ES klimata bankas loma un ka tā nesen pieņēmusi Klimata bankas ceļvedi un atjauninājusi enerģētikas aizdevumu politiku, kā arī pastiprinājusi Eiropas Investīciju fonda (EIF) centienus virzīt ieguldījumus klimata pārmaiņu jomā; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Centrālā banka ir apņēmusies klimata pārmaiņu apsvērumus iekļaut savā monetārās politikas sistēmā; mudina daudzpusējās attīstības bankas, tostarp EIB, un attīstības finanšu iestādes, kas parasti sniedz finansiālu atbalstu parāda instrumentu veidā, īstenot atbildīgas kreditēšanas un aizņemšanās principus un savus portfeļus saskaņot ar Parīzes nolīgumu, kā arī apkopot un izmantot augstas kvalitātes datus par klimata riskiem, neaizsargātību un ietekmi, lai virzītu ieguldījumus uz 1,5 °C mērķa prasībām atbilstošiem ieguldījumiem; atzīst Glāzgovas Financial Alliance for Net Zero izveidi un tās apņemšanos atbalstīt valstis ar strauji augošu ekonomiku pārejā uz neto nulles emisiju ekonomiku; šajā ziņā atzinīgi vērtē ES vienošanos par uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņojumiem, kas ir ļoti svarīga finansiālā atbalsta palielināšanai;

51.  atbalsta finanšu ministru koalīcijas klimata jomā darbu un mudina visas valdības pieņemt koalīcijas saistības, lai visas politikas jomas un praksi, kas ir finanšu ministriju kompetencē, saskaņotu ar Parīzes nolīguma mērķiem, un pieņemt efektīvas oglekļa cenas, kā noteikts Helsinku principos;

52.  atzinīgi vērtē Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes darbu, lai kapitāla tirgiem izstrādātu globālu pamatprincipu kopumu attiecībā uz informācijas atklāšanu par ilgtspēju nolūkā vairāk kapitāla novirzīt tīrām tehnoloģijām un ieguldījumiem klimata jomā;

Centieni visās nozarēs

53.  atgādina, ka Eiropas Klimata aktā ir iekļauta apņemšanās veicināt nozares specifikai atbilstošus dialogus un partnerības klimata jomā un tādēļ jāpanāk, ka iekļaujoši un reprezentatīvi veidojas vienots galveno ieinteresēto personu forums, tā mudinot nozares pašas izstrādāt indikatīvus brīvprātīgus ceļvežus un plānot savu pārkārtošanos, lai līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības izvirzīto klimatneitralitātes mērķi; uzsver, ka šie ceļveži varētu dot vērtīgu ieguldījumu, palīdzot nozarēm plānot investīcijas, kas nepieciešamas, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku, un ar tiem arī varētu panākt, ka nozares ciešāk iesaistās centienos rast klimatneitrālus risinājumus;

54.  aicina visas Puses steidzami rīkoties, lai samazinātu metāna emisijas; atzinīgi vērtē globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu, kuru ES, ASV un vairākas citas valstis parakstīja COP 26 un kura mērķis ir līdz 2030. gadam par 30 % samazināt cilvēka darbības radītās metāna emisijas salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni, kas ir pirmais solis ceļā uz UNEP ieteiktā 45 % samazinājuma sasniegšanu(22); mudina visas parakstītājas puses nodrošināt, ka līdz 2030. gadam to teritorijās tiek samazinātas metāna emisijas vismaz par 30 %, un pieņemt valsts pasākumus šā mērķa sasniegšanai; norāda, ka aptuveni 60 % no pasaules metāna emisijām rada tādi avoti kā lauksaimniecība, atkritumu poligoni, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un fosilā kurināmā ražošana un transportēšana pa cauruļvadiem; atgādina, ka metāns ir iedarbīga SEG ar 100 gadu globālās sasilšanas potenciālu un tā ietekme uz klimatu ir 28 reizes lielāka nekā CO2 ietekme 100 gadu laikposmā un 80 reižu spēcīgāka 20 gadu laikposmā; šajā ziņā uzsver, ka stingrāka rīcība, lai samazinātu metāna emisijas, ir viens no izmaksu ziņā efektīvākajiem pasākumiem, ar ko īstermiņā samazināt SEG emisijas; norāda, ka daudzas tehnoloģijas un prakse jau ir pieejamas, lai izmaksu ziņā efektīvi, ar zemām izmaksām vai negatīvām izmaksām mazinātu metāna emisijas; norāda, ka metāna emisijas lauksaimniecībā galvenokārt rada aizvien pieaugošais lauksaimniecības dzīvnieku skaits un ka lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu un gremošanas trakta fermentācijas emisijas veido aptuveni 32 % no antropogēnajām metāna emisijām; šajā ziņā ņem vērā priekšlikumu par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas nozarē, ko Komisija iesniedza 2021. gada decembrī; aicina pieņemt juridiski saistošus papildu leģislatīvus pasākumus, lai risinātu emisiju problēmas citās nozarēs, kas rada emisijas, noteikt juridiski saistošus Savienības metāna emisiju samazināšanas mērķus, kā arī iekļaut metānu direktīvas par gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu reglamentēto piesārņojošu vielu sarakstā; atkārtoti aicina pievērsties lauksaimniecības dzīvnieku blīvumam ES, lai nodrošinātu vērienīgu SEG emisiju samazinājumu šajā nozarē; atkārtoti pauž nostāju, ka ir jāpārorientējas uz veselīgāku pārtiku, uzturu un dzīvesveidu, tostarp vairāk jālieto ilgtspējīgi un reģionāli audzēti augi un augu izcelsmes pārtika, un ka ir jānovērš gaļas un pārmērīgi pārstrādātu produktu pārmērīgs patēriņš;

55.  uzskata, ka ilgtspējīgiem lauksaimnieciskās ražošanas modeļiem nepieciešama globālu standartu noteikšana, izmantojot starpnozaru daudzdisciplināro pieeju "Viena veselība"(23), lai nodrošinātu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kā arī izpildītu Parīzes nolīguma un Glāzgovas Klimata pakta saistības;

56.  atzīst, ka klimata pārmaiņas veicinās antibiotiku rezistences palielināšanos, un tāpēc aicina Puses noslēgt globālu vienošanos, lai samazinātu antibakteriālo līdzekļu lietošanu un apkarotu rezistences risku;

57.  uzsver, ka transporta nozare ir vienīgā nozare, kurā kopš 1990. gada emisijas ES līmenī ir vienīgi augušas un ka tas nav savienojams ar ES mērķiem klimata jomā, kuru sasniegšanai vajadzīga plašāka un straujāka emisiju samazināšana visās sabiedrības nozarēs, tostarp aviācijā un jūrniecībā; uzskata, ka nolūkā panākt NND atbilstību saistībām, kas saskaņā ar Parīzes nolīgumu jāpilda visas ekonomikas mērogā, Puses stingri jāmudina, lai tās savos NND ņemtu vērā arī starptautiskās kuģniecības un aviācijas radītās emisijas un vienotos par pasākumiem un tos īstenotu starptautiskā, reģionu un valsts līmenī ar mērķi samazināt šo nozaru radītās emisijas, tostarp ar CO2 nesaistīto aviācijas ietekmi; turklāt atgādina, ka IEA norādījusi, ka visiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem, ko laiž tirgū visā pasaulē, līdz 2035. gadam ir jābūt nulles emisijām, lai līdz 2050. gadam sasniegtu neto nulles emisijas;

58.  uzsver jūrniecības un aviācijas emisiju iekļaušanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), kas varētu kļūt par paraugu arī citām valstīm un kas veicinās vērienīgāku mērķu sasniegšanu starptautiskā līmenī, tostarp Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO) un Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO); pauž bažas par lēno progresu, kas panākts SJO un ICAO, risinot jautājumu par starptautiskās kuģniecības un aviācijas radītajām emisijām; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai stiprinātu Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA), vienlaikus saglabājot ES likumdošanas autonomiju ETS direktīvas īstenošanā; atzinīgi vērtē SJO sākto darbu, lai atjauninātu tās SEG stratēģiju un emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kā arī lai pieņemtu konkrētus pasākumus; tomēr mudina SJO strauji virzīties uz priekšu, īstermiņā un vidējā termiņā pieņemot mērķus un pasākumus, kas ir saskaņoti ar Parīzes nolīguma mērķi;

59.  norāda uz privāto reaktīvo lidmašīnu izmantošanas milzīgo ietekmi uz klimatu, jo viena privātā reaktīvā lidmašīna spēj emitēt divas metriskās tonnas CO2 tikai vienas stundas laikā1a(24); uzsver, ka ir svarīgi, lai līderi rādītu piemēru, un tādēļ pauž nožēlu par to, ka daži pasaules līderi un delegāti uz COP26 devās ar privātu lidmašīnu; mudina visus COP27 dalībniekus izvēlēties vismazāk piesārņojošu transporta veidu, lai nokļūtu galamērķī; ar bažām norāda uz aplēsēm par to, ka privāto lidmašīnu izmantošana Eiropā ir palielinājusies par 30 % salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni(25), un tādēļ aicina dalībvalstis nekavējoties veikt pasākumus, lai ierobežotu privāto lidmašīnu izmantošanu savā teritorijā;

60.  atzinīgi vērtē "Beyond Oil and Gas Alliance" (BOGA) izveidi COP 26 un uzsver, ka tās mērķis ir ierobežot fosilā kurināmā piegādi un izbeigt naftas un gāzes ieguvi; atgādina, ka fosilais kurināmais ir lielākais klimata pārmaiņu veicinātājs, kas rada vairāk nekā 75 % no visām SEG emisijām, un ka pašreizējie plāni ļautu saražot par aptuveni 240 % vairāk ogļu, par 57 % vairāk naftas un par 71 % vairāk gāzes, nekā tas atbilstu globālās sasilšanas ierobežošanai līdz 1,5 °C; atbalsta sociāli taisnīgu un vienlīdzīgu globālo pārkārtošanos, lai naftas un gāzes ieguvi saskaņotu ar Parīzes nolīguma mērķiem; aicina visas dalībvalstis un citas Parīzes nolīguma puses pievienoties šai iniciatīvai;

61.  pauž bažas par to, ka fosilā kurināmā investori iesūdz valdības investīciju tiesās saistībā ar investīciju nolīgumiem, lai īstenotu klimata politiku, pakāpeniski izbeigtu fosilā kurināmā izmantošanu vai īstenotu taisnīgu pārkārtošanos; prasa nodrošināt konsekvenci starp divpusējiem un daudzpusējiem investīciju nolīgumiem un starptautiski saskaņotiem klimata mērķiem, izslēdzot fosilajam kurināmajam paredzēto investīciju aizsardzību;

62.  atgādina, ka saskaņā ar IPCC sesto novērtējuma ziņojumu klimata pārmaiņu seku mazināšanas iespējas, kas izmaksā 100 USD par tonnu CO2 vai mazāk, līdz 2030. gadam varētu samazināt globālās SEG emisijas vismaz par pusi salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni; tādēļ uzsver, ka efektīvas oglekļa cenas ieviešana, kas ir daļa no plašāka politikas pasākumu kopuma, var palīdzēt ievērojami samazināt SEG emisijas un veicināt tīro tehnoloģiju inovāciju; mudina ES uzņemties vadošo lomu oglekļa cenu noteikšanas veicināšanā apvienojumā ar ieņēmumu efektīvu un sociāli iekļaujošu izmantošanu, lai veicinātu ātrāku un taisnīgāku pārkārtošanos; mudina ES apzināt saiknes un citus sadarbības veidus ar pašreizējiem oglekļa cenu noteikšanas mehānismiem trešās valstīs un reģionos, paātrināt emisiju rentablu un sociāli taisnīgu samazināšanu visā pasaulē un vienlaikus samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, tādējādi globālā mērogā sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; aicina Komisiju ieviest aizsardzības pasākumus, lai jebkāda sasaiste ar ES ETS arī turpmāk palīdzētu vēl vairāk un noturīgi mazināt klimata pārmaiņas un netiktu mazinātas saistības, kādas ES uzņēmusies attiecībā uz SEG emisiju apjomu;

63.  aicina Komisiju sadarboties ar citiem lielākajiem CO2 emitētājiem, lai izveidotu starptautisku klimata klubu, kas būtu atvērts visām valstīm, kuras ir apņēmušās uzņemties vadošo lomu, lai sasniegtu augstus mērķus klimata jomā un efektīvu oglekļa cenu noteikšanu, izvirzot kopīgus mērķus SEG emisiju samazināšanai un klimatneitralitātes sasniegšanai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam;

Klimata pārmaiņas un dzimums

64.  brīdina, ka klimata pārmaiņas cilvēkus ietekmē dažādos veidos atkarībā no tādiem faktoriem kā dzimums, vecums, invaliditāte, etniskā piederība un nabadzība; uzskata, ka pārkārtošanās uz ilgtspējīgu sabiedrību ir jāveic iekļaujoši, taisnīgi un vienlīdzīgi un ka dzimumu līdztiesība ir svarīga šīs pārkārtošanas sastāvdaļa; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka COP 26 tika pieņemts lēmums, ko ieteica Konsultatīvā padome dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu jautājumos, lai NND labāk integrētu dzimumu līdztiesības dimensiju, un to, ka klimatfinansējumā būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības apsvērumi; tomēr pauž nožēlu, ka aptuveni pusei Pušu vēl ir jāieceļ un jāatbalsta nacionālais dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu kontaktpunkts, kas būtu atbildīgs par klimata sarunām, īstenošanu un uzraudzību;

65.  uzsver UNFCCC paplašināto Limas darba programmu dzimumu līdztiesības jomā un tās rīcības plānu dzimumu līdztiesības jomā, kurā atzīta pastāvīga nepieciešamība veicināt un sekmēt dzimumu līdztiesību kā transversālu prioritāti klimata pārmaiņu jomā; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt konkrētu rīcības plānu, lai izpildītu atjaunotajā Dzimumu līdztiesības rīcības plānā noteiktās saistības, un izveidot pastāvīgu ES dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu kontaktpunktu ar pietiekamiem budžeta līdzekļiem, lai īstenotu un uzraudzītu dzimumvērīgu klimata politiku ES un visā pasaulē(26); aicina ES iekļaut dzimumu līdztiesību visās klimata un vides politikas veidošanas jomās; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka valstu klimatrīcības plānos ir ņemta vērā dzimumu līdztiesība, un jēgpilni iesaistīt visu dzimumu pārstāvjus to izstrādē un īstenošanā, kā arī palielināt sieviešu un sieviešu organizāciju lomu pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā, to piekļuvi finansējumam un programmām, kas atbalsta sieviešu lomu klimata pārvaldībā;

66.  uzsver, ka saskaņā ar Parīzes nolīgumu attīstītajām valstīm ir jāziņo par to, cik lielā mērā finansējums ir pielāgots dzimumu līdztiesībai un vai finansējumā ir ņemti vērā dzimumu līdztiesības apsvērumi; pauž bažas par to, ka dzimumu līdztiesības marķēšana projektos joprojām ir acīmredzami nepietiekama, un aicina ES pastiprināt centienus šajā jomā; iesaka izmantot dzimumu analīzi, lai palīdzētu noteikt dažādas sabiedrības vajadzības un intereses, kā arī atšķirīgos piekļuves līmeņus finanšu mehānismiem sabiedrībā; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt konkrētu rīcības plānu, lai ar pietiekamiem budžeta līdzekļiem izpildītu COP 25 saskaņotajā atjaunotajā Dzimumu līdztiesības rīcības plānā noteiktās saistības un tādējādi īstenotu un uzraudzītu dzimumvērīgu klimata politiku ES un visā pasaulē; uzskata, ka tas varētu kalpot par piemēru citām Pusēm līdzīgu pasākumu pieņemšanā;

Rūpniecība, MVU un konkurētspēja

67.  uzskata, ka COP 27 ir ļoti svarīgs solis kopš Parīzes nolīguma parakstīšanas 2015. gadā, jo Savienība ir sākusi īstenot paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %", paketi RePowerEU un citus pasākumus, lai ne tikai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un vēlākais līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti, bet arī pārveidotu savu energosistēmu; uzskata, ka ekonomikas uzplaukumam, sociālajai kohēzijai, darbvietu radīšanai, ilgtspējīgai rūpniecības attīstībai un klimata politikai vajadzētu būt savstarpēji pastiprinošiem faktoriem; uzsver, ka cīņai pret klimata pārmaiņām vajadzētu būt vērstai uz enerģētiskās nabadzības samazināšanu, izturētspējas un konkurētspējas palielināšanu, kā arī nodrošināt ES rūpniecībai un MVU iespējas, ko var izmantot, ja likumdevēji apņemas laikus sagatavot pielāgotus, solidārus un atbilstīgus politikas risinājumus; uzskata, ka Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi radīt iniciatora priekšrocības un rādīt piemēru, vienlaikus aizsargājot iekšējo tirgu no trešo valstu negodīgas konkurences un Eiropas rūpniecības nozarēm nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē;

68.  uzsver, ka Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai pārkārtošanās procesā uz SEG nulles emisiju ekonomiku saglabātu rūpniecības un MVU vadošo pozīciju un globālo konkurētspēju; norāda, ka būtu jāizmanto pieejamie un inovatīvie politikas instrumenti, lai saglabātu un paplašinātu jomas, kurās ES ir vadošā loma; uzsver, ka ir jāturpina strauji dekarbonizēt Eiropas rūpniecību un jāturpina atbalstīt Savienības centienus, jo īpaši attiecībā uz samērīgiem risinājumiem, kurus varētu izmantot MVU; atzinīgi vērtē iniciatīvas stratēģisko vērtības ķēžu jomā; atzīst pozitīvo ietekmi, ko Eiropas rūpniecības nozarei, tostarp MVU, rada savlaicīga stratēģiju pieņemšana cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī to, ka Savienība rāda piemēru, kā panākt klimatneitralitāti, kas paver iespējas mazāk attīstītām vai mazāk ambiciozām valstīm un var garantēt ļoti izdevīgas konkurences priekšrocības ES rūpniecības nozarēm un uzņēmumiem; uzsver, ka starp ES un tās partneriem ir jāizveido īstenojamas daudzpusējas un divpusējas vienošanās ar mērķi eksportēt Savienības vides standartus un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirdzniecības un ieguldījumu jomā; uzsver, ka ir jānovērš Eiropas rūpniecības nozares un MVU ražošanas un ieguldījumu pārvietošana ārpus Savienības mazāk vērienīgu klimata pasākumu dēļ, un tāpēc mudina starptautiskos partnerus saskaņot centienus cīņā pret klimata pārmaiņām; no otras puses, uzskata, ka nestabilā globālā kontekstā ražošana un ieguldījumi Eiropā stiprinātu ES industriālo vērtības ķēdi un stratēģisko autonomiju;

69.  atzīst MVU un jo īpaši mikrouzņēmumu un jaunuzņēmumu būtisko nozīmi nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā un nodrošināšanā, kā arī virzībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos; atgādina, ka MVU ir būtiska Eiropas ekonomikas un sociālās sistēmas daļa un ka likumdevējiem šajā pārkārtošanās procesā tie ir jāatbalsta un jāstimulē, jo īpaši nodrošinot piekļuvi finansējumam ilgtspējīgām tehnoloģijām, pakalpojumiem un procesiem un vienkāršojot administratīvās procedūras; pauž bažas par to, ka MVU iespējas un neaizsargātība nav pietiekami ņemta vērā visās ES politikas jomās, kas saistītas ar vienoto tirgu, tostarp centienos veicināt digitalizāciju un zaļo pārkārtošanos;

70.  atzinīgi vērtē Eiropas iedzīvotāju, kopienu, pašvaldību, pilsētu, reģionu, nozaru un iestāžu līdzšinējo apņemšanos, centienus un progresu Parīzes nolīguma saistību izpildē;

71.  atzinīgi vērtē to, ka vairāki ES tirdzniecības partneri ir ieviesuši oglekļa tirdzniecības vai citus oglekļa cenu noteikšanas mehānismus, un aicina Komisiju šo un līdzīgu politiku turpināt popularizēt pasaules mērogā; sagaida ātru vienošanos ar Padomi par priekšlikumu attiecībā uz sociāli taisnīgu ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kas ietver efektīvu oglekļa emisiju pārvirzes mehānismu, un tā ietekmi uz pasaules oglekļa cenu, kas veicinās globālo oglekļa emisiju samazināšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu;

72.  uzskata, ka pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku ir jāapvieno ar Eiropas konkurētspējas saglabāšanu un darbvietu radīšanu, tā kā Eiropas zaļā kursa sekmīgas īstenošanas nolūkā ir ļoti svarīgi, lai, pielāgojoties jaunajai normatīvajai videi, vienotais tirgus saglabātu rentabilitāti;

73.  uzsver, ka jāveicina tādu izejvielu un reto metālu konkurētspējīgi tirgi, kas ir svarīgi, lai panāktu zaļo pārkārtošanos, jo pasaules izejvielu resursi pieder tikai dažām valstīm; uzsver, ka ilgstoša atkarība no dažiem piegādātājiem būs pretrunā dažiem pašreizējiem politikas pasākumiem, piemēram, plānam RePowerEU, un Savienības iedzīvotāju upuriem;

74.  uzsver, ka ir vajadzīgas kvalifikācijas programmas darbaspēka pārkvalificēšanai, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc darbaspēka energoefektivitātes, atjaunīgo energoresursu un zaļo tehnoloģiju risinājumu jomā; aicina visas dalībvalstis rīkoties, lai nodrošinātu, ka pašreizējais un nākamais Eiropas darbaspēks apgūst visas nepieciešamās prasmes, lai pārvaldītu, īstenotu zaļo pārkārtošanos un ieviestu tajā inovācijas;

Enerģētikas politika

75.  atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt ES atkarību no fosilā kurināmā, tostarp samazināt un galu galā izbeigt atkarību no visa Krievijas fosilā kurināmā un ar to saistītajiem produktiem, jo Krievija savus dabas resursus izmanto kā ieroci un saistībā ar iebrukumu Ukrainā; šajā ziņā mudina Komisiju un Padomi izstrādāt ieguldījumu plānu energoefektivitātes pasākumiem un atjaunīgajiem energoresursiem, lai stiprinātu enerģētisko autonomiju; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm ir vajadzīgi 300 miljardi EUR, lai līdz 2030. gadam pakāpeniski izbeigtu mūsu enerģētisko atkarību no Krievijas; norāda, ka ES pastāvīgi sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai dažādotu energoapgādi; norāda, ka Komisijas analīzē, kas pamato RePowerEU, prognozēts, ka jaunu apstākļu dēļ dažas fosilā kurināmā jaudas diemžēl varētu izmantot ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts;

76.  uzsver enerģētikas tiesību aktu pārskatīšanu saistībā ar paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %", lai tos saskaņotu ar Savienības palielināto mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 55 %, lai vēlākais līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti; tomēr aicina turpināt noteikt vērienīgākus mērķus, piemēram, atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes jomā, jo īpaši ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībai būtu jāturpina rādīt piemēru;

77.  uzsver energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu galveno nozīmi pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu ekonomiku; atgādina, ka iespējamā zaļākā enerģija ir enerģija, ko mēs nelietojam, un jo īpaši atgādina nozīmi, kāda energoefektivitātes instrumentiem var būt tās veicināšanā; atzīst panākumus, kas gūti atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstībā; vienlaikus aicina turpināt veidot energoefektīvus pasākumus, piemēram, nozaru integrāciju un liekā siltuma atkārtotu izmantošanu; norāda, ka 2018. gadā apkure veidoja 50 % no pasaules enerģijas patēriņa(27) un ka saskaņā ar principu "energoefektivitāte pirmajā vietā" to var izdevīgi izmantot atkārtoti un no jauna integrēt kā ilgtspējīgu apkures avotu, kas sniegtu labumu visām valstīm, jo liekais siltums tiek radīts visās valstīs; tomēr atzīst, ka ir svarīgi pielīdzināt atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes mērķus, lai vēlākais līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un ievērotu Parīzes nolīgumu, kā arī RePowerEU mērķus, izmantojot atjaunīgo energoresursu un uzglabāšanas tehnoloģiju izmaksu pašreizējā samazinājuma iespēju; atzīst, ka vērienīgākām ES 2030. gada energoefektivitātes mērķrādītāja klimatiskajām iecerēm vajadzētu būt saderīgām ar elektrifikācijas, ūdeņraža, e-degvielu un citu tīru tehnoloģiju, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās nolūkā, palielinājumu un plašāku izmantošanu;

78.  atgādina, ka ir ievērojami jāpaplašina un jāpaātrina atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgo energoresursu projektiem, ņemot vērā ES dabas aizsardzības tiesību aktus, tostarp biodaudzveidības jomā, un kartēšanas un plānošanas procesā iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas;

79.  atgādina Savienības apņemšanos ievērot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", kurā ņemta vērā izmaksu efektivitāte, sistēmas efektivitāte, uzglabāšanas jauda, pieprasījuma elastīgums un piegādes drošība; uzsver, cik svarīgi ir šo principu iekļaut un īstenot visos attiecīgajos tiesību aktos un iniciatīvās un attiecīgā gadījumā visās nozarēs; norāda uz neizmantoto energoefektivitātes potenciālu tādās nozarēs kā rūpniecība(28), informācijas tehnoloģijas, transports un ēkas, tostarp apkure un dzesēšana; atzinīgi vērtē renovācijas viļņa stratēģiju un ar to saistītos un konkrētos normatīvos, finansēšanas un veicināšanas pasākumus, ar kuriem paredzēts līdz 2030. gadam vismaz divkāršot ēku energorenovācijas gada rādītāju, veicināt pamatīgu renovāciju un atvieglot e-mobilitāti, kas iekļauti paketē "Gatavi mērķrādītājam 55 %", lai mazinātu enerģētisko nabadzību; atgādina, ka būvniecības un renovācijas nozares MVU būs svarīga nozīme visā renovācijas viļņa procesā, kas ļaus samazināt ēku enerģijas patēriņu un ietekmi uz klimatu;

80.  atzinīgi vērtē stratēģiju RePowerEU un aicina visas ES dalībvalstis pārdomāt Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 10 punktu plānu, kura pareizas īstenošanas gadījumā gāzes imports no Krievijas varētu samazināties uz pusi, tādējādi samazinot Eiropas Savienības atkarību no Krievijas dabasgāzes;

81.  uzsver, ka ir svarīgi iespējami ātrāk izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu; norāda, ka šis mērķis ir jāsasniedz, vienlaikus maksimāli palielinot tā pozitīvo ietekmi uz Savienības energoapgādes drošību, rūpniecības konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību; aicina G7 valstis rādīt piemēru enerģētikas pārkārtošanā un apturēt visus jaunos ieguldījumus fosilā kurināmā ieguvē; atzinīgi vērtē G7 valstu apņemšanos līdz 2035. gadam dekarbonizēt savas enerģētikas nozares un līdz šā gada beigām izbeigt lielāko daļu fosilā kurināmā projektu finansēšanu ārvalstīs; uzsver, cik svarīga ir starptautiska sadarbība, lai pakāpeniski pārtrauktu fosilā kurināmā izmantošanu, piemēram, BOGA un Powering Past Coal Alliance;

82.  pauž nožēlu par to, ka fosilās enerģijas subsīdijas Savienībā kopš 2008. gada ir saglabājušās stabilas, kopumā sasniedzot aptuveni 55–58 miljardus EUR gadā, kas atbilst aptuveni vienai trešdaļai no visām enerģijas subsīdijām Savienībā, un ka pašlaik 15 dalībvalstis fosilo enerģiju subsidē vairāk nekā atjaunojamo enerģiju; uzskata, ka fosilā kurināmā subsīdijas apdraud Eiropas zaļā kursa mērķus un Parīzes nolīguma saistības; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt konsekventākus cenu signālus visās enerģētikas nozarēs un dalībvalstīs un nepieļaut ārējo izmaksu internalizāciju; norāda, ka dažas dalībvalstis nesen ir pieņēmušas pasākumus, lai aizsargātu patērētājus, jo īpaši mājsaimniecības, no enerģijas cenu pieauguma tiešās ietekmes, un uzstāj, ka šādai praksei arī turpmāk jābūt ārkārtējai un īslaicīgai; aicina dalībvalstis un pārējās COP 26 Puses par prioritāti noteikt ieguldījumus zaļajā enerģijā un infrastruktūrā un pakāpeniski pārtraukt tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas;

83.  uzskata, ka, lai Savienība varētu sasniegt klimata neitralitāti, tās energosistēmai vajadzētu būt integrētai un balstītai uz prioritāšu kaskādes sistēmu, sākot no principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" īstenošanas, pamatojoties uz izmaksu efektivitāti, sistēmas efektivitāti, uzglabāšanas jaudu, piegādes drošību un pieprasījuma puses elastīgumu, ko atbalsta viedie tīkli un kas rada enerģijas ietaupījumus, kam seko tieša galapatēriņa nozaru elektrifikācija no atjaunīgajiem energoresursiem, atjaunīgo energoresursu un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas, tostarp ūdeņraža, izmantošana galapatēriņa lietojumiem un pārejas posmā ilgtspējīga un droša mazoglekļa degviela lietojumiem, kuriem nav citu alternatīvu, vienlaikus saglabājot energoapgādes pieejamību, pieņemamas cenas un piegādes drošību, attīstot aprites, augstas energoefektivitātes, integrētu, savstarpēji savienotu, noturīgu un multimodālu energosistēmu;

84.  atgādina, cik svarīgi ir ņemt vērā valstu energosistēmu un problēmu daudzveidību; uzsver, ka ir nepieciešama taisnīga pārkārtošanās, un atkārto zaļajā jaunajā kursā pausto solījumu, ka neviens netiks atstāts novārtā; pauž bažas par to, ka aptuveni 50 miljoni mājsaimniecību Savienībā joprojām dzīvo enerģētiskās nabadzības apstākļos, un uzskata, ka ES būtu jāpastiprina centieni, lai to novērstu un mazinātu; uzsver, cik svarīga ir vērienīgāku klimata mērķu sociālā dimensija; uzsver, ka ēku renovācijai ir izšķiroša nozīme ēku enerģijas patēriņa samazināšanā, emisiju samazināšanā un enerģijas rēķinu samazināšanā; uzsver, ka visas enerģētikas rīcībpolitikas būtu jāīsteno, ievērojot godīgas un taisnīgas pārkārtošanās principu un cieši sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem; tādēļ uzskata, ka publiskā politika un spēcīgākas sociālās partnerības, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaiste vietējā, valsts un ES līmenī ir būtisks nosacījums, lai taisnīgi, iekļaujoši un sociāli ilgtspējīgi panāktu visu sabiedrības sektoru klimatneitralitāti;

85.  atzinīgi vērtē Eiropas Ūdeņraža stratēģijas pieņemšanu, kurā prasīts līdz 2024. gadam Savienībā uzstādīt vismaz 6 GW atjaunīgā ūdeņraža ražošanas elektrolīzerus un līdz 2030. gadam — 40 GW atjaunīgā ūdeņraža ražošanas elektrolīzerus; šajā ziņā aicina Savienību un dalībvalstis veicināt ūdeņraža integrāciju nozarēs, kurās ir sarežģīti panākt oglekļa emisiju samazinājumu;

86.  atzinīgi vērtē ES Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju un tās mērķi līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 60 GW un līdz 2050. gadam — 340 GW, ko Parlaments lūdza palielināt līdz 450 GW jaudas(29), kā arī Saules enerģijas stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2025. gadam uzstādīt 320 GW un līdz 2030. gadam — 600 GW saules fotoelementus; uzsver, ka jānodrošina, lai stratēģijas īstenošana dotu labumu visai Savienībai, tostarp dalībvalstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas; uzsver, ka Eiropas uzņēmumi ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē un nozares iniciatori atkrastes atjaunīgo energoresursu jomā un ka nozarei ir neizmantots potenciāls turpmākai (gan tiešai, gan netiešai) darbvietu radīšanai, izaugsmei un eksportam; prasa, lai Eiropas vadošā loma atjaunīgo energoresursu nozarē un tās piegādes ķēdēs kļūtu par no ES rūpniecības politikas daļu; ar gandarījumu pieņem zināšanai kopīgo deklarāciju, ko 2022. gada maijā Ziemeļjūras samitā Esbjergā (Dānija) parakstīja Beļģija, Dānija, Vācija un Nīderlande un kas padarīs Ziemeļjūru par zaļo spēkstaciju Eiropai;

87.  pauž pārliecību, ka ir jārada apstākļi, lai patērētāji iegūtu vairāk zināšanu un viņiem būtu vairāk stimulu izvēlēties ilgtspējīgākus enerģijas veidus un būt aktīvākiem; aicina Komisiju novērtēt tīkla jaudu, kas vajadzīga atjaunīgo energoresursu un elektriskās siltumapgādes risinājumu integrēšanai, un apzināt atlikušos šķēršļus, lai veicinātu atjaunīgo energoresursu pašpatēriņa un atjaunīgās enerģijas kopienu attīstību, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem vai neaizsargātām mājsaimniecībām;

88.  mudina turpināt Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu, lai saskaņotu nodokļu politiku ar enerģētikas un klimata mērķrādītājiem 2030. un 2050. gadam, vienlaikus novērtējot tās ietekmi, cita starpā uz patērētājiem, enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību;

89.  uzsver — lai gan Eiropa tiecas sasniegt savus vērienīgos mērķus, lai, vēlākais, līdz 2050. gadam pasaulē sasniegtu emisiju nulles līmeni, būs vajadzīga koordinēta rīcība pasaules mērogā; uzsver, ka jaunattīstības valstīm būs nepieciešama starptautiskā palīdzība, lai tās varētu īstenot zaļo pārkārtošanos; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot ciešu pārrobežu sadarbību un paraugprakses apmaiņu ar starptautiskajiem partneriem politikas veidošanas un zinātnes jomās, tostarp tehnoloģiju nodošanas jomā, lai veicinātu energoefektivitāti un ieguldījumus ilgtspējīgās energotehnoloģijās un infrastruktūrā; norāda, ka Komisija nesen ir pieņēmusi paziņojumu par ES ārējo enerģētisko sadarbību, kurā cita starpā ir pausta apņēmība sadarboties ar trešām valstīm visā pasaulē un "mudināt partnervalstis ne tikai palielināt savus centienus klimata jomā un noteikt ceļus uz klimatneitralitāti, bet arī izveidot abpusēji izdevīgas ilgtermiņa attiecības, jo īpaši enerģētikas nozarē";

90.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2022. gadā pieņemt rīcības plānu enerģētikas nozares digitalizācijai, lai ES izvirzītos par tehnoloģisko līderi un lai nodrošinātu integrētāku enerģētikas sistēmu ar viediem risinājumiem konkrētās nozarēs un uzlabotu finansējumu 2021.–2027. gadam; atgādina, cik svarīgi ir novērst kiberdrošības riskus enerģētikas nozarē, lai nodrošinātu energosistēmu noturību;

Pētniecība, inovācija, digitālās tehnoloģijas un kosmosa politika

91.  atzinīgi vērtē programmas "Apvārsnis Eiropa" nozīmi un tās devumu klimatneitralitātes nodrošināšanā; uzskata, ka partnerības pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa", tostarp kopuzņēmumi, veicinās sadarbību starp publisko un privāto sektoru ar mērķi palīdzēt īstenot zaļo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot inovāciju ilgtspēju, piekļūstamību un pieejamību cenas ziņā; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot MVU piekļuvi pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" uzaicinājumiem un dalību tajos, kā arī uzlabot saziņu ar iedzīvotājiem un viņu iesaistīšanu saistībā ar Eiropas pētniecības un izstrādes projektu un jauno tehnoloģiju, tostarp "bākas projektu", rezultātiem, lai palielinātu sabiedrības informētību un padarītu Savienības lomu redzamāku tās iedzīvotājiem;

92.  atzinīgi vērtē Copernicus programmas un jaunā ES Zemes novērošanas zināšanu centra nozīmi zemes, atmosfēras un jūras vides monitoringa dienesta darbā; uzsver satelītnovērošanas spēju nozīmi klimata pārmaiņu uzraudzības, modelēšanas, prognozēšanas un atbalsta politikas veidošanā;

93.  uzsver, ka ir jāpiesaista vairāk gan valsts, gan privātie ieguldījumi jaunu ilgtspējīgu tehnoloģiju pētniecībā, inovācijā un ieviešanā, tostarp darbietilpīgās nozarēs, lai izveidotu jaunus infrastruktūras tīklus un projektus, kas sekmē Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; uzsver, ka turpmākajā pētniecībā un tehnoloģijās būtu jāņem vērā ilgtspēja un apritīgums; vienlaikus uzsver fundamentālo pētījumu, kā arī pētniecības un inovācijas sadarbīgo un starpdisciplināro pieeju nozīmi klimata problēmu risināšanā; turklāt norāda, ka ir jāatbalsta sociālā inovācija, kas ir svarīga, lai nodrošinātu sabiedrības neapmierinātās vajadzības un problēmas, vienlaikus dodot cilvēkiem iespēju īstenot zaļo pārkārtošanos;

94.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotību un konsekvenci, piedāvājot inovatīvu tehnoloģiju veicināšanas stimulus, lai sasniegtu 2030. un 2050. gada mērķus, pievēršoties jau nobriedušu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās, kas jāizstrādā, lai vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi;

95.  uzsver, ka ir vajadzīga divējādā pārkārtošanās, kurā digitālā pārkārtošanās ir cieši saistīta ar zaļo pārkārtošanos; uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām var būt būtiska nozīme, Savienības zaļās pārkārtošanās procesā; atgādina, ka Savienības atveseļošanai ir jāizveido stabils tiesiskais regulējums, kas sekmē progresu, ieskaitot tirgus virzītu progresu, pētniecībā, inovācijā un ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrādē, un jāizveido arī atbilstīgi nosacījumi to finansēšanai;

96.  uzsver, ka digitalizācija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina energosistēmu integrāciju, jo tā var nodrošināt dinamiskas un savstarpēji saistītas energonesēju plūsmas, ļaut savstarpēji savienot daudzveidīgākus tirgus un sniegt vajadzīgos datus, lai saskaņotu piedāvājumu un pieprasījumu; uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām piemīt potenciāls palielināt energoefektivitāti un tādējādi samazināt kopējās SEG emisijas; uzsver, ka attiecībā uz piekļuvi enerģētikas datiem un to nosūtīšanu jānodrošina drošs tiesiskais regulējums ar nediskriminējošām un pārredzamām procedūrām; atgādina par Komisijas aplēsēm, ka IKT ietekme uz vidi veido 5–9 % no pasaules elektroenerģijas patēriņa un vairāk nekā 2 % no pasaules SEG emisijām; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2018. gada pētījumu par mākslīgo intelektu datu centri un datu pārraide varētu veidot 3–4 % no Savienības kopējā elektroenerģijas patēriņa; uzsver, ka Komisija paredz datu centru pakalpojumu patēriņa pieaugumu par 28 % no 2018. līdz 2030. gadam; uzsver, ka 47 % digitālo oglekļa emisiju rada patērētāju iekārtas, piemēram, datori, viedtālruņi, planšetdatori un citi savienotie objekti; tādēļ aicina veikt pasākumus, lai samazinātu IKT nozares oglekļa pēdu, tīkla, datu centra un patērētāju ierīču līmenī nodrošinot energoefektivitāti un resursefektivitāti, un atkārtoti uzsver mērķi ne vēlāk kā 2030. gadā padarīt datu centrus par klimatneitrāliem un energoefektīviem, kā norādīts digitālajā stratēģijā;

97.  atgādina, cik svarīgs ir pētniecības un inovācijas ieguldījums Parīzes nolīgumā noteikto mērķu un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētniecību un inovāciju un vispārēji palielināt ES un valstu budžetus, kas paredzēti pētniecībai un inovācijai ilgtspējīgu un drošu energotehnoloģiju un inovācijas jomā; aicina Komisiju apsvērt iespēju turpināt atbalstīt tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus, kas veicinās klimatnoturīgu un integrētu enerģētikas sistēmu, tostarp jomās, kurās Eiropai ir vadošā loma pasaulē un vietējās vērtību ķēdes; uzskata, ka ir būtiski, lai Eiropā būtu nozīmīgi atjaunojamo energoresursu enerģijas vērtību ķēžu segmenti, lai sasniegtu klimata mērķus un dotu eiropiešiem nozīmīgas ekonomiskās priekšrocības, un aicina pieņemt pienācīgus pasākumus, lai atbalstītu Eiropā balstīta satura nozīmi atjaunīgo energoresursu piegādes ķēdē un tiesību aktos;

Klimata pārmaiņas un attīstība

98.  atkārtoti apstiprina ES apņemšanos īstenot attīstības politikas saskaņotību, jo īpaši rūpniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības, tirdzniecības un ieguldījumu politikā; uzstāj uz saskaņotu pieeju Parīzes nolīguma un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanai gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā;

99.  aicina Komisiju, dalībvalstis un citas G7 valstis izstrādāt un pieņemt taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas partnerības ar jaunattīstības valstīm un veikt jaunus un papildu ieguldījumus, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos uz fosilā kurināmā pakāpenisku izbeigšanu jaunattīstības valstīs; uzskata, ka šīm partnerībām galvenokārt jābalstās uz finanšu instrumentiem, kas nerada parādus;

100.  uzsver, cik svarīga ir cilvēktiesību pieeja klimatrīcības jomā, lai nodrošinātu, ka visos pasākumos tiek ievērotas un atbalstītas visu cilvēku cilvēktiesības; mudina UNFCCC Puses integrēt cilvēktiesību dimensiju savos NND, pielāgošanās paziņojumā un NPP;

101.  aicina īstenot attīstības un klimata politiku, lai risinātu nevienlīdzības problēmu, iepriekšējo parādu radītās problēmas un nabadzības problēmu, ko saasina klimata pārmaiņu negatīvā ietekme;

Eiropas Parlamenta loma

102.  uzskata — tā kā starptautisku nolīgumu noslēgšanai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana un tā kā Parlamentam kā vienam no likumdevējiem ir liela loma Parīzes nolīguma īstenošanā ES teritorijā, Parlaments ir jāiekļauj ES delegācijas sastāvā; tādēļ sagaida, ka Parlamentam atļaus piedalīties COP 27 ES koordinācijas sanāksmē Šarm eš Šeihā un jau no sarunu sākuma garantēs piekļuvi visiem sagatavošanas dokumentiem;

o
o   o

103.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī UNFCCC sekretariātam ar pieprasījumu to izsūtīt visām trešo valstu līgumslēdzējām Pusēm.

(1) OV C 184, 5.5.2022., 118. lpp. (2) OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp. (3) OV C 445, 29.10.2021., 156. lpp. (4) OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp. (5) OV C 385, 22.9.2021., 167. lpp. (6) OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp. (7) OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp. (8) OV C 385, 22.9.2021., 10. lpp. (9) OV C 506, 15.12.2021., 38. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0263. (11) OV C 67, 8.2.2022., 25. lpp. (12) IPCC klimatadaptācijas ziņojums, 2022. gads. (13) ANO Katastrofu riska mazināšanas birojs, "Katastrofu radītās cilvēkresursu izmaksas: pārskats par pēdējiem 20 gadiem laikposmā no 2000. līdz 2019. gadam", https://www.undrr.org/media/48008/download (14) https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/climate-change-and-health#:~:text=Climate%20change%20affects%20the%20social,malaria%2C%20diarrhoea%20and%20heat%20stress (15) Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka, Pasaules Banka, "Groundswell, Acting on Internal Climate Migration" II daļa, 2021, https://openknowledge.worldbank.org/handle/10986/36248. (16) Eiropas Vides rīcībpolitikas institūts (IEEP) un Oxfam, "Carbon Inequality in 2030", 2021. gada novembris, pieejams tīmekļa vietnē: https://oxfamilibrary.openrepository.com/bitstream/handle/10546/621305/bn-carbon-inequality-2030-051121-en.pdf. (17) Global Witness, "Last Line of Defence, The industries causing the climate crisis and attacks against land and environmental defenders", 2021. gada septembris, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.globalwitness.org/en/campaigns/environmental-activists/last-line-defence/. (18) Mediterranean experts on climate and environmental change, "Risks associated to climate and environmental changes in the Mediterranean region", 2019, https://ufmsecretariat.org/wp-content/uploads/2019/10/MedECC-Booklet_EN_WEB.pdf. (19) WWF Mediterranean Marine Initiative, "The Climate Change Effect in the Mediterranean — Six stories from an Overheating Sea", Roma, Itālija, 2021. (20) https://www.klimazaloba.cz/wp-content/uploads/2021/04/Klimaticka%CC%81-z%CC%8Caloba.pdf (21) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0248. (22) UNEP 2021. gada globālais metāna novērtējums. (23) https://www.who.int/health-topics/one-health#tab=tab_1 (24) Transports un vide, “Private jets: can the super rich supercharge zero-emission aviation?”, 2021. gada aprīlis. (25) Turpat.. (26) Rezolūcija (2021. gada 21. janvāris) par ES stratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (OV C 456, 10.11.2021., 208. lpp.). (27) IEA, "Market analysis and forecast from 2019 to 2024", https://www.iea.org/reports/renewables-2019/power. (28) Atgādina, ka tiek lēsts, ka rūpniecības enerģijas galapatēriņa samazināšanas ekonomiskais potenciāls līdz 2030. gadam (salīdzinot ar scenāriju, kurā nekas netiek mainīts) ir 23,5 %; (29) 2022. gada 16. februāra rezolūcija par Eiropas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju (OV C 342, 6.9.2022., 66. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobra rezolūcija par solidaritāti ar Ukrainu kultūras jautājumos un kopīgas ārkārtas reakcijas mehānismu, ar kuru nodrošina kultūras atdzimšanu Eiropā (2022/2759(RSP))

P9_TA(2022)0374 B9-0473/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, it īpaši tā preambulu, 5. pantu un Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulu,

–  ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu(1),

–  ņemot vērā 2022. gada 8. jūnija ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES ārpolitiku un drošības un aizsardzības politiku pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta vadošo politiķu 2022. gada 16. un 24. februāra paziņojumus par Ukrainu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūciju par Eiropas kultūras atveseļošanu(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par mākslinieku situāciju un kultūras nozares atveseļošanu ES(4),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 18. maija secinājumus par kultūras un radošo nozaru atveseļošanu, noturību un ilgtspēju,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par solidaritāti ar Ukrainu kultūras jautājumos un kopīgas ārkārtas reakcijas mehānismu, ar kuru nodrošina kultūras atdzimšanu Eiropā (O‑000030/2022 – B9‑0026/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir mēģinājums izskaust suverēnas nācijas identitāti un kultūru, cita starpā veicot stratēģisku un mērķtiecīgu kultūras mantojuma objektu iznīcināšanu(5), ir kara noziegums saskaņā ar 1954. gada Hāgas konvenciju(6), kuru parakstījušas abas valstis;

B.  tā kā uzbrukums Ukrainai ir arī uzbrukums mūsu kopīgajai Eiropas identitātei, mūsu vērtībām un dzīvesveidam, ko raksturo atvērta sabiedrība, kuras pamatā ir demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, cieņa, tiesiskums un kultūras daudzveidība; tā kā ārkārtīgi postošās sekas ir jūtamas miljoniem cilvēku visā pasaulē kā cilvēku bojāeja, pārtikas trūkums, globālās energoapgādes samazināšanās un inflācijas un migrācijas plūsmu palielināšanās; tā kā Krievija šīs iecerētās sekas izmanto kā politiskus un stratēģiskus draudus;

C.  tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud arī māksliniekus un kultūras darbiniekus, žurnālistus un akadēmisko aprindu pārstāvjus, jo izplata baiļu un neticības gaisotni un tādējādi kaitē mākslas brīvībai, kvalitatīvām ziņām, mediju neatkarībai un piekļuvei informācijai, akadēmiskajai brīvībai un vārda brīvībai plašākā nozīmē;

D.  tā kā kultūras mantojuma nelikumīga iznīcināšana un kultūras priekšmetu un artefaktu izlaupīšana un kontrabanda ir nopietns drauds visu ukraiņu un valstī dzīvojošo minoritāšu identitātei un traucēs pēckonflikta nacionālo izlīgumu;

E.  tā kā Covid-19 pandēmijas plašās sekas būtiski ietekmēja visus mūsu dzīves un darbības vides aspektus, jo īpaši visu kultūras ekosistēmu, kurā jau tāpat vērojamas nestabilas organizatoriskās un finanšu struktūras un bieži vien nestabili darba apstākļi, kā arī mākslinieciskās izpausmes brīvības apdraudējumi; tā kā kultūras un radošās nozares un industrijas (KRNI) joprojām nav pilnībā atguvušās no Covid-19 krīzes;

F.  tā kā šīs lielās krīzes ir ne tikai apdraudējušas Savienības stratēģisko autonomiju, bet arī atklājušas tās lielo potenciālu veidot spēcīgu piederības sajūtu Eiropai, kopīgi reaģēt uz neatliekamām vajadzībām un konsolidēt atbalstu Eiropas integrācijai;

G.  tā kā kultūra joprojām ir svarīgs iedzīvotāju savstarpējās sapratnes un miera uzturēšanas faktors,

Atbalsta Ukrainas kultūras ekosistēmai un solidaritātes stiprināšana

1.  atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstu vispārējo stingro atbalstu Ukrainas KRNI un to, ka Komisija, valdības, nevalstiskās organizācijas (NVO) un pilsoniskā sabiedrība spēja ātri piesaistīt finanšu instrumentus, lai atbalstītu māksliniekus un kultūras jomas profesionāļus, kuri bēg no kara, to valstu kultūras organizācijas, kuras uzņem Ukrainas bēgļus, kā arī kultūras mantojuma aizsardzību; jo īpaši atzinīgi vērtē tādas ātras reaģēšanas iniciatīvas kā Solidaritātes kultūras fonds Ukrainai;

2.  pauž patiesu solidaritāti ar izpildītājiem, māksliniekiem, radītājiem, autoriem, izdevējiem, to uzņēmumiem un visiem pārējiem kultūras darbiniekiem un darbu radītājiem, tostarp kultūras amatieriem, jo mākslai un kultūrai būs būtiska nozīme Ukrainas atveseļošanā un atjaunošanā; īpaši atzinīgi vērtē to Ukrainas mākslinieku un autoru rīcību, kuri ar savu mākslu ir pauduši pretestību Krievijas iebrukumam;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut kultūras un kultūras mantojuma nozaru ārkārtas vajadzības ES humānā atbalsta Ukrainai tvērumā; pauž stingru pārliecību, ka saskaņā ar Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija vēsturisko lēmumu piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu ir jāpiešķir arī īpašs atbalsts no topošā Ukrainas trasta fonda, ko valstu un valdību vadītāji apstiprināja Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta secinājumos;

4.  mudina ES piedāvāt mērķtiecīgu atbalstu Ukrainas kultūras darbiniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, NVO, vietējiem kultūras pasākumiem, universitātēm un pilsoniskajai sabiedrībai to centienos izstrādāt un attīstīt valsts atjaunošanas un atveseļošanas ceļvedi;

5.  uzskata, ka ES būtu jāsniedz atbalsts Ukrainas iestādēm, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai kā konstruktīvam partnerim valsts atjaunošanā un jo īpaši kultūras objektu atjaunošanā; šajā sakarībā uzsver, ka ES būtu jāmudina rekonstrukcijas procesā iesaistītās personas apsvērt iespēju piemērot visaugstākos kvalitātes standartus; atzīst, ka jaunajam Eiropas “Bauhaus” ir potenciāls veicināt pēckara atjaunošanu, iesaistot Ukrainas KRNI;

6.  uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš Ukrainā esošajiem kultūras un vēsturiskajiem darbiem un valsts kultūras mantojuma aizsardzībai; apstiprina Eiropas Savienības vēlmi piedalīties mākslas darbu un kultūras mantojuma saglabāšanā, izmantojot visus juridiskos instrumentus, ko izmanto kultūras mantojuma aizsardzībai un nelikumīgas tirdzniecības vai eksporta kara laikā nepieļaušanai;

7.  uzsver, ka Ukraina ir steidzami jāatbalsta centienos rūpīgi dokumentēt visus uzbrukumus kultūras mantojumam, jo īpaši tos uzbrukumus, kas ir iespējami kara noziegumi un veikti pret kultūras mantojumu, kuru aizsargā starptautiskās konvencijas; atgādina, ka papildus pieminekļu un artefaktu fiziskai aizsardzībai ES būtu jāstiprina atbalsts kultūras mantojuma digitalizācijai un digitālai dokumentēšanai;

8.  uzskata, ka nekāds finansiāls atbalsts Ukrainai kultūras jomā nedrīkst apdraudēt finansējumu, kas piešķirts Eiropas Savienības KRNI ar programmas “Radošā Eiropa” starpniecību;

Atbalsts visas ES kultūras ekosistēmas noturībai un atveseļošanai pēc krīzes

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību kultūrai visās galvenajās ES politikas jomās un prioritātēs, piemēram, klimata politikā, digitālajā pārveidē, ekonomikas atveseļošanā un starptautiskajās attiecībās; aicina Komisiju turpināt izmantot KRNI daudzdimensionālo potenciālu sabiedrības un iedzīvotāju labklājībai Eiropā un proaktīvi veicināt sabiedrisko kultūras diskursu, lai sabiedriskās domas veidošanā iesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku un veicinātu starptautisko sadarbību kultūras jomā;

10.  uzsver, ka ir jāatbalsta un jākoordinē darbības visos pārvaldības līmeņos un ar publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību un filantropiem, un šīm darbībām jāietver mērķtiecīgs atbalsts radošām, kultūras un kultūras mantojuma ekosistēmām un taisnīgu darba apstākļu nodrošināšanai tajās strādājošajiem;

11.  mudina Komisiju un dalībvalstis palielināt inovācijas spējas attiecībā uz sadarbību un publiskā un privātā sektora partnerībām, lai palielinātu noturību pret turpmākām krīzēm, kas skar KRNI; šajā sakarībā mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt KRNI digitalizāciju un nodrošināt plašu digitālo piekļuvi mākslas un kultūras jaunradei;

12.  aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot ES ārkārtas reaģēšanas un atveseļošanas mehānismu, kurš būtu īpaši paredzēts kultūras, kultūras mantojuma un radošajām ekosistēmām un kura pamatā būtu daudzu ieinteresēto personu pieeja, vai darboties tajā kā partnerim; aicina Komisiju ierosināt šāda mehānisma juridisko un nodokļu satvaru un izveidot sarakstu, kas ietvertu stratēģiskos partnerus no visām attiecīgajām publiskā vai privātā sektora nozarēm, kā arī filantropiskas partnerības modeļus, pilnībā ievērojot papildināmības principu, ar mērķi nodrošināt resursu stratēģisku apvienošanu un tādējādi stiprināt publisko finansējumu un optimizēt atbalstu KRNI;

o
o   o

13.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 125, 18.3.2022., 2. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0235. (3) OV C 385, 22.9.2021., 152. lpp. (4) OV C 184, 5.5.2022., 88. lpp. (5) Līdz 2022. gada 21. septembrim UNESCO bija konstatējis, ka laikposmā kopš 2022. gada 24. februāra ir nodarīti bojājumi 81 reliģiskam objektam, 13 muzejiem, 38 vēsturiskām ēkām, 35 ēkām, kas paredzētas kultūras pasākumiem, 17 pieminekļiem un 10 bibliotēkām. https://www.unesco.org/en/articles/damaged-cultural-sites-ukraine-verified-unesco (6) Sk. Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta ix) daļu.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. oktobra rezolūcija par situāciju Burkinafaso pēc valsts apvērsuma (2022/2865(RSP))

P9_TA(2022)0375 RC-B9-0464/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2019. gada 19. decembra rezolūciju par cilvēktiesību, tostarp reliģijas brīvības, pārkāpumiem Burkinafaso(1), 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā(2) un 2022. gada 17. februāra rezolūciju par politisko krīzi Burkinafaso(3),

–  ņemot vērā paziņojumu, ko 2022. gada 4. oktobrī Eiropas Parlamentā, Strasbūrā, Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā sniedza starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena, un tam sekojošās debates,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 1. un 5. oktobra paziņojumus par Burkinafaso valsts apvērsumu un situāciju valstī,

–  ņemot vērā Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) 2022. gada 30. septembra, 1. oktobra un 2. oktobra paziņojumus par stāvokli Burkinafaso un ECOWAS 2022. gada 4. oktobrī notikušo Burkinafaso apmeklējumu,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētāja 2022. gada 30. septembra paziņojumu, kurā nosodīta otrā varas pārņemšana ar spēku Burkinafaso,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2022. gada 1. oktobra paziņojumu par situāciju Burkinafaso,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2022. gada 7. oktobra paziņojumu par stāvokli Burkinafaso,

–  ņemot vērā ECOWAS protokolu par demokrātiju un labu pārvaldību,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020)0004),

–  ņemot vērā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2021. gada 11. marta rezolūciju par demokrātiju un konstitūciju ievērošanu ES un ĀKK valstīs,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un jo īpaši 16. mērķi par taisnīgas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veicināšanu ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Burkinafaso Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses(4) (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Konvenciju par iekšzemē pārvietotu personu aizsardzību un palīdzību šādām personām Āfrikā,

–  ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju un tai pievienoto 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2022. gada 30. septembrī Burkinafaso militāro spēku locekļi kapteiņa Ibrahim Traoré vadībā veica valsts apvērsumu, gāžot prezidentu pulkvežleitnantu Paul-Henri Sandaogo Damiba; tā kā bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba 2022. gada 24. janvārī sagrāba varu valsts apvērsumā, ar kuru tika gāzts prezidents Roch Kaboré, kurš bija demokrātiski ievēlēts 2020. gada novembrī; tā kā pašreizējais prezidents Ibrahim Traoré, tāpat kā bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba, attaisnoja valsts apvērsumu, atsaucoties uz iestāžu nespēju ierobežot drošības situācijas pasliktināšanos;

B.  tā kā pēc 2022. gada janvārī notikušā apvērsuma militārie spēki ECOWAS īstenotās mediācijas satvarā vienojās par pārejas periodu līdz 2024. gada jūlijam, kad jārīko demokrātiskas vēlēšanas; tā kā ES stingri atbalstīja ECOWAS mediācijas centienus un pielika ievērojamas pūles, lai veicinātu sadarbību, arī aizsardzības un drošības jomā; tā kā ECOWAS ir nosodījusi 2022. gada septembrī notikušo Burkinafaso valsts apvērsumu un uzskata, ka tas ir nevietā, ņemot vērā progresu, kas panākts centienos nodrošināt pienācīgu konstitucionālās kārtības atjaunošanu līdz 2024. gada 1. jūlijam; tā kā arī Āfrikas Savienība, ES un ANO ir nosodījušas 2022. gada septembra apvērsumu;

C.  tā kā saskaņā ar dezinformācijas kampaņu bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba bija guvis patvērumu Francijas aizsardzībā, ko nekavējoties un stingri noliedza gan Francijas iestādes, gan pats bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba un pašreizējais prezidents Ibrahim Traoré; tā kā pēc valsts apvērsuma izcēlās demonstrācijas, kuru dalībnieki vērsās pret Franciju un atbalstīja lielāku militāro sadarbību ar Krieviju; tā kā Vagadugu tika izdemolēta Francijas vēstniecība un konsulāts kopā ar Francijas institūta birojiem Vagadugu un Bobodjulaso; tā kā valstī ir notikuši vairāki citi uzbrukumi Eiropas iestādēm un simboliem;

D.  tā kā 2022. gada 2. oktobrī bijušais prezidents Paul-Henri Sandaogo Damiba pēc tradicionālo vadoņu veiktās mediācijas paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata; tā kā viņš atkāpās no amata ar septiņiem nosacījumiem, to starpā paredzot nepieciešamību ievērot vienošanos ar ECOWAS 24 mēnešu pārejas perioda laikā; tā kā pašreizējais prezidents Ibrahim Traoré piekrita visiem šiem nosacījumiem;

E.  tā kā 2022. gada 4. oktobrī ECOWAS nosūtīja faktu vākšanas misiju par 2022. gada septembra apvērsumu un rīkoja sarunas ar jauno vadību; tā kā pēc tikšanās ar ECOWAS delegāciju prezidents Ibrahim Traoré paziņoja par savu nodomu ievērot demokrātiskās pārejas grafiku, par ko vienojās viņa priekšgājējs un ECOWAS; tā kā prezidents Ibrahim Traoré arī apņēmās ievērot Burkinafaso starptautiskās saistības, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību;

F.  tā kā 2022. gada 15. oktobrī nacionālais kongress vienbalsīgi iecēla kapteini Ibrahim Traoré par prezidentu un tika pieņemta pārejas harta;

G.  tā kā konstitūcijas darbība pirmo reizi tika apturēta pēc 2022. gada 30. septembra, taču tā tika atjaunota ar Pamatlikumu, ko 2022. gada 5. oktobrī pieņēma Patriotiskā drošības un atjaunošanas kustība (MPSR), kas nodrošina to starptautisko nolīgumu ievērošanu, kuriem Burkinafaso ir pievienojusies, un garantē valsts nepārtrauktību līdz pārejas hartas pieņemšanai;

H.  tā kā prezidents Ibrahim Traoré 2022. gada 7. oktobrī Vagadugu tikās ar visu diplomātisko korpusu, lai atkārtoti apliecinātu gatavību sadarboties ar visiem Burkinafaso partneriem; tā kā prezidents Ibrahim Traoré ir nācis klajā ar paziņojumiem, ka Burkinafaso uzskata ES par tikai vienu no daudziem partneriem;

I.  tā kā Krievijas privātā militārā uzņēmuma Vāgnera grupas vadītājs Jevgēņijs Prigožins atzinīgi novērtēja septembra apvērsumu; tā kā Vāgnera grupa turpina paplašināt savu darbību Sāhelas reģionā un Rietumāfrikā un ir zināms, ka tā šajā reģionā ir izdarījusi daudzus kara noziegumus;

J.  tā kā kopš 2015. gada Burkinafaso saskaras ar pieaugošu vardarbības vilni, ko piedēvē tādu grupējumu kaujiniekiem kā “Jama'at Nusrat al-Islam wal-Muslimin” (JNIM), kura ir saistīta ar “Al-Qaeda”, un “Islāma valsti Lielsahārā” (ISGS), un šīs vardarbības rezultātā ir nogalināti tūkstošiem cilvēku; tā kā 2022. gada 26. septembrī uzbrukumā apgādes konvojam netālu no Gaskindē tika nogalināti 37 cilvēki; tā kā grupējums, kas saistīta ar “Al-Qaeda”, uzņēmās atbildību par šo uzbrukumu, kas tiek uzskatīts par vienu no nesenā apvērsuma izraisītājiem un kurā saskaņā ar kravas automobiļu vadītāju arodbiedrības datiem ir pazuduši 70 kravas automobiļu vadītāji; tā kā aptuveni 40 % Burkinafaso teritorijas pašlaik notiek vardarbība, ko veic bruņoti nemiernieku grupējumi, un šajā teritorijā trūkst pārtikas, ūdens, elektrības un pamata veselības aprūpes šādu grupējumu īstenotās blokādes dēļ; tā kā daļa iedzīvotāju un daži politiskie līderi ir apšaubījuši operācija Barkhane Sāhelas reģionā;

K.  tā kā valsts drošības situācijas pasliktināšanās dēļ ir pārvietoti 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse ir bērni; tā kā iekšzemē pārvietotās personas, jo īpaši sievietes un jaunieši, saskaras ar smagiem draudiem, tostarp seksuālu izmantošanu un darbaspēka ekspluatāciju, ar dzimumu saistītu vardarbību, piespiedu vervēšanu un cilvēku tirdzniecību; tā kā iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu klātbūtne var radīt konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem par ierobežotiem dabas resursiem, ja netiks veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu mājokli, nodarbinātību un pārtiku;

L.  tā kā Burkinafaso personāla apmācība tika veikta saistībā ar ES apmācības misiju Mali un ES spēju veidošanas misiju Sāhelā, taču pēc 2022. gada septembra apvērsuma tā tika pārtraukta un nav sasniegts tās galvenais mērķis;

M.  tā kā 2022. gada oktobrī 4,9 miljoniem cilvēku Burkinafaso ir vajadzīga humānā palīdzība, tai skaitā 3,4 miljoniem cilvēku, kuri saskaras ar smagu pārtikas trūkumu;

N.  tā kā ir augusi neapmierinātība un kritika par iepriekšējo valdību nespēju risināt milzīgās drošības, sociālās un ekonomiskās problēmas Burkinafaso, kuras izraisījuši aizvien biežākie teroristu uzbrukumi;

O.  tā kā laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam Burkinafaso tika piešķirts vairāk nekā 1 miljards EUR no visiem ES finansēšanas instrumentiem kopā;‑ tā kā saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) ir plānots, ka ES atbalsts 2021.–2024. gada laikposmā sasniegs 384 miljonus EUR;

P.  tā kā tas, kas notiek Sāhelas reģionā, ir svarīgs gan pārējai Āfrikai, gan Eiropai un tās ietekmē; tā kā Burkinafaso ir būtiska nozīme reģionā tās stratēģiskā novietojuma dēļ — tā ir kā tilts starp Sāhelu un Rietumāfrikas piekrastes valstīm,

1.  nosoda 2022. gada 30. septembra militāro apvērsumu Burkinafaso; pauž nožēlu par to, ka šī rīcība apdraud nesenos panākumus virzībā uz konstitucionālās kārtības sakārtotu atjaunošanu;

2.  aicina nākamo valdību pildīt savu apņemšanos ievērot valsts starptautiskās saistības, arī tās, kas attiecas uz cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību; mudina nākamo valdību ļaut cilvēkiem, tai skaitā visām minoritāšu grupām, īstenot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības, cita starpā tiesības uz pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību; pauž milzīgas bažas par to, ka joprojām tiek ziņots par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

3.  pieprasa steidzami atjaunot konstitucionālo kārtību, tostarp nekavējoties atjaunot civilo valdību; aicina nākamo valdību pildīt savu apņemšanos ievērot apstiprināto grafiku konstitucionālās kārtības ātrai atjaunošanai un iekļaujošu un pārredzamu vēlēšanu sarīkošanai līdz 2024. gada 1. jūlijam; pauž pilnīgu atbalstu ECOWAS un Āfrikas Savienībai saistībā ar to īstenotajiem mediācijas centieniem un izsaka gatavību atbalstīt šos centienus, kad vien iespējams; aicina starptautisko sabiedrību, arī ES, atbalstīt šos centienus un piedāvāt atbalstu drošas pārejas nodrošināšanai; pauž atbalstu vēlēšanu novērotājiem Burkinafaso un ES vēlēšanu novērošanas misijai;

4.  mudina nākamo valdību veicināt patiesu, godīgu, pārredzamu un iekļaujošu nacionālo dialogu, kurā aktīvi un efektīvi piedalītos visi pilsoniskās sabiedrības sektori un kura mērķis būtu ieskicēt skaidru nākotnes redzējumu par Burkinafaso demokrātiju un veicināt iekļaujošāku un saliedētāku sabiedrību; prasa lielākā mērā iekļaut sievietes un panākt viņu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un miera veidošanas un izlīguma centienos;

5.  mudina nākamo valdību pilnīgā partnerībā ar starptautisko sabiedrību pārdefinēt savu reakciju drošības jomā tā, lai tiktu ievērots tiesiskums, aizsargātas cilvēktiesības un atjaunota sabiedrības uzticēšanās; šajā sakarībā uzsver, ka pašlaik veiktā valsts mēroga apspriešanās ir iespēja īstenot būtiskas drošības sektora reformas;

6.  izsaka atbalstu un līdzjūtību Burkinafaso iedzīvotājiem, kuri ir cietuši no pārlieku daudziem vardarbīgiem uzbrukumiem, ko bieži pastrādājuši džihādistu grupējumi; uzsver, ka ES atbalsta Burkinafaso un tās iedzīvotājus un ir gatava pastiprināt savu iesaisti; uzsver, ka Burkinafaso vadībai ir jārada apstākļi, kas ļautu veidot šādu pastiprinātu partnerību;

7.  nosoda uzbrukumus, kas valsts apvērsuma laikā un pēc tā dažādās Burkinafaso vietās tika vērsti pret Francijas vēstniecību un konsulātu, Francijas institūtu un citām Eiropas iestādēm un simboliem; mudina nākamo valdību ievērot valsts starptautiskās juridiskās saistības aizsargāt diplomātisko personālu un telpas un nodrošināt valstī dzīvojošo ārvalstnieku drošību; pauž bažas par to, ka pieaug Krievijas dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret ES misijām un operācijām Āfrikā;

8.  mudina visas attiecīgās personas ievērot preses un mediju brīvību un ļaut žurnālistiem un mediju organizācijām veikt savu darbu brīvi un drošos apstākļos, arī dokumentēt iekšzemē pārvietoto personu stāvokli un drošības spēku operācijas;

9.  mudina iestādes, lai tās, īstenojot savas pilnvaras, nodrošinātu cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzību; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt aizsardzību un atbalstu, ko tās sniedz cilvēktiesību aizstāvjiem Burkinafaso; nosoda seksuālas vardarbības izmantošanu un visu veidu iebiedēšanu konflikta situācijās;

10.  mudina nākamo valdību nekavējoties, rūpīgi un objektīvi izmeklēt visus nāves gadījumus un ievainojumus, kas saistīti ar valsts apvērsumu, tostarp tos, kas notikuši laupīšanas un demonstrāciju laikā, un nodrošināt neatkarīgu un objektīvu taisnīgumu un atbildību attiecībā pret cietušajiem un izdzīvojušajiem;

11.  pauž dziļas bažas par Vāgnera grupas darbībām reģionā; stingri iesaka nākamajai valdībai neiesaistīties nekādā partnerībā ar Vāgnera grupu; pauž stingru pārliecību, ka rupjos cilvēktiesību pārkāpumos apsūdzētu privātu drošības uzņēmumu iesaistīšana būtu pretrunā mērķim panākt mieru, drošību un stabilitāti Burkinafaso; norāda uz ļoti negatīvajiem rezultātiem attiecībā uz Krievijas iesaistīšanos Mali, kur nesodāmības un neveiksmīgas militārās taktikas dēļ iedzīvotāji tagad cieš no lielāka teroristu apdraudējuma, kā arī no algotņu izdarītiem cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina ES un Āfrikas valstis nodrošināt, ka par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izriet no privātu militāru un drošības uzņēmumu darbībām, tiek veikta tiesvedība, cita starpā piemērotas kriminālsankcijas;

12.  aicina ES un tās dalībvalstis palielināt finansiālo atbalstu un humāno palīdzību, lai risinātu Burkinafaso iedzīvotāju un jo īpaši pārvietoto personu un kaimiņvalstīs mītošo bēgļu neatliekamās vajadzības; aicina nākamo valdību atbalstīt un atvieglot humānās palīdzības organizāciju darbu Burkinafaso, nodrošinot netraucētu humānās palīdzības piekļuvi; pauž bažas par drošības apdraudējumu ietekmi uz humānās palīdzības un attīstības sadarbības efektivitāti;

13.  prasa ES un tās dalībvalstīm, izstrādājot rīcībpolitiku attiecībā uz Sāhelu, ņemt vērā būtisko nepieciešamību atbalstīt labu pārvaldību, pilsonisko sabiedrību, attīstību un investīcijas, lai Sāhelas kopienām nodrošinātu pozitīvāku nākotni, un veikt ietekmes novērtējumu par Sāhelas G5; aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar ECOWAS, pārejas perioda iestādēm un visām ieinteresētajām personām Burkinafaso, lai nabadzības apkarošanas un turpmākas radikalizācijas novēršanas nolūkā stiprinātu ar sadarbību drošības jomā, attīstību, izglītību un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītos centienus;

14.  aicina starptautisko sabiedrību, arī ES, saskaņojot rīcību ar starptautiskajiem partneriem un attiecīgajām starptautiskajām iestādēm, steidzami izvērtēt visus pieejamos līdzekļus, kas ļautu novērst Burkinafaso parādsaistību maksājumu neizpildi;

15.  konstatē, ka ir samazinājies atbalsts ES miera veidošanas un attīstības sadarbības pasākumiem šajā reģionā; aicina Komisiju pastiprināt savu iesaisti cilvēktiesību atbalstīšanā un humanitārās un attīstības sadarbības jomā un palielināt šo darbību pamanāmību;

16.  aicina dalībvalstis ievērot savas starptautiskās saistības un īstenot rūpīgu pārbaudes un izsekošanas sistēmu attiecībā uz ieroču eksportu, lai novērstu ieroču ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēktiesību pārkāpumu veicināšanu;

17.  mudina ES veicināt Burkinafaso tiesības uz uztursuverenitāti kā uzturdrošības panākšanas un nabadzības mazināšanas līdzekli, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un ģimenes saimniecībām, lai nodrošinātu cenas ziņā pieņemamas un pieejamas pārtikas piegādi;

18.  pauž bažas par to, ka aizvien lielākā politiskā un drošības nestabilitāte, kā arī smagā sociālekonomiskā un humanitārā situācija Burkinafaso ir devusi iespēju teroristu grupējumiem nodarīt postījumus un tai ir tālejošas starptautiskas sekas; uzsver, ka terorisms un nestabilitāte Sāhelas reģionā rada izaicinājumus un apdraud demokrātisko konsolidāciju un tiesiskumu; atgādina, ka pašreizējo problēmu pamatā esošās strukturālās dinamikas risināšanai ir būtiska nozīme, lai stiprinātu demokrātiski ievēlētu valdību leģitimitāti sabiedrības acīs; aicina starptautisko sabiedrību, arī ES, pastiprināt sadarbību un atbalstu visu minēto problēmu risināšanā;

19.  izsaka atzinību un apliecina cieņu Burkinafaso reliģiskajiem un tradicionālajiem līderiem, kuriem ir bijusi svarīga mediācijas loma un kuri dažādo valsts krīžu laikā ir aktīvi iestājušies pret vardarbību un naidu; aicina Burkinafaso vadību vairāk aizsargāt minoritātes, tostarp reliģiskās minoritātes;

20.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Burkinafaso Republikas iestādēm, Sāhelas G5 sekretariātam, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai, kā arī Āfrikas Savienībai un tās iestādēm.

(1) OV C 255, 29.6.2021., 45. lpp. (2) OV C 385, 22.9.2021., 24. lpp. (3) OV C 342, 6.9.2022., 290. lpp. (4) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.