Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Keit Pentus-Rosimannus par Revīzijas palātas locekli (C9-0316/2022 – 2022/0808(NLE))

P9_TA(2022)0390 A9-0272/2022

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0316/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0272/2022),

A.  tā kā Padome, 2022. gada 20. septembrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Keit Pentus-Rosimannus iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja Keit Pentus-Rosimannus atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no kandidātes saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņai nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2022. gada 8. novembrī rīkoja kandidātes uzklausīšanu, kuras laikā viņa sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  izdod labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Keit Pentus-Rosimannus par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra lēmums par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2020. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2022/2903(RSP))

P9_TA(2022)0391 B9-0488/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2020. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada ziņojumu par ES aģentūrām attiecībā uz 2020. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(2), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2020. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 28. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2020. finanšu gada budžeta izpildi (06003/2022 – C9‑0101/2022),

–  ņemot vērā 2022. gada 4. maija lēmumu(3) atlikt lēmuma pieņemšanu par 2020. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektores atbildes,

–  ņemot vērā 2022. gada 18. oktobra lēmumu(4), ar kuru Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektorei nesniedz apstiprinājumu par 2020. finanšu gada budžeta izpildi,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(5), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624(6), un jo īpaši tās 116. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

1.  apstiprina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2020. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV C 439, 29.10.2021., 3. lpp. (2) OV C 439, 29.10.2021., 3. lpp. (3) OV L 258, 5.10.2022., 406. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0362. (5) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (6) OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp. (7) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgumam par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses, attiecībā uz Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldi par vispārējiem principiem tās līdzdalībai Savienības programmās (12669/2019 – C9-0115/2021 – 2019/0164(NLE))

P9_TA(2022)0392 A9-0253/2022

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12669/2019),

–  ņemot vērā Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgumam par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses, attiecībā uz Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldi par vispārējiem principiem tās līdzdalībai Savienības programmās(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu un 218. panta 7. punktu (C9‑0115/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A9‑0253/2022),

1.  sniedz piekrišanu Protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Palestīnas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 121, 8.4.2021., 3. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem (10521/1/2022 – C9-0354/2022 – 2012/0299(COD))

P9_TA(2022)0393 A9-0275/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10521/1/2022 – C9‑0354/2022),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0614),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgās komitejas apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9‑0275/2022),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 436, 24.11.2016., 225. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kritisko vienību noturību (COM(2020)0829 – C9-0421/2020 – 2020/0365(COD))

P9_TA(2022)0394 A9-0289/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0829),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0421/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2021. gada 1. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 21. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Ārlietu komitejas, kā arī Transporta un tūrisma komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0289/2021),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 22. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/... par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2022/2557.)

(1) OV C 286, 16.7.2021., 170. lpp. (2) OV C 440, 29.10.2021., 99. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz piekļuves ierobežošanu Savienības ūdeņiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (COM(2021)0356 – C9-0254/2021 – 2021/0176(COD))

P9_TA(2022)0395 A9-0206/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0356),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0254/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 22. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 12. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9‑0206/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 22. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/..., ar ko attiecībā uz piekļuves ierobežošanu Savienības ūdeņiem groza Regulu (ES) Nr. 1380/2013

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/2495.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Komisijas paziņojums par zvejniecību Lamanša jūras šaurumā

Komisija un Eiropas Parlaments atzīmē zvejniecību stāvokli Lamanšā un vietējo un reģionālo zvejniecības jomā ieinteresēto personu, to vidū zvejnieku, satraukumu par to, ka daudzi kuģi zvejo ar demersālajiem zvejas vadiem.

Eiropas Parlaments un Komisija mudina minētās ieinteresētās personas savā starpā cieši sadarboties un nākt klajā ar iniciatīvām un aicina dalībvalstis iesākto darbu attiecīgā gadījumā turpināt, iesniedzot kopīgus ieteikumus. Komisija no savas puses pēc vajadzības veiks (arī tehniskus) pasākumus, kas pamatojas uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un attiecīgo zinātnisko struktūru veiktu novērtējumu, arī sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu. Šajā sakarā Komisija nodrošinās, ka ir pieejams zinātniskajai pētniecībai un konsultācijām paredzēts finansējums.

Komisijas paziņojums par KZP regulas pārskatīšanu

Ja Komisija apsvērs iespēju pārskatīt KZP regulu, tā saskaņā ar labāka regulējuma principiem veiks ietekmes novērtējumu. Komisija ietekmes novērtējumu līdztiesīgajiem likumdevējiem darīs pieejamu brīdī, kad tā šādu priekšlikumu publicēs.

Alternatīva iespēja ir apsvērt ziņošanu par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu vēlākais līdz 2032. gadam.

(1) OV C 517, 22.12.2021., 123. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas standartizācijas organizāciju lēmumiem par Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem groza Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (COM(2022)0032 – C9-0033/2022 – 2022/0021(COD))

P9_TA(2022)0396 A9-0205/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0032),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0033/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 26. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 19. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9‑0205/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 22. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/..., ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1025/2012 attiecībā uz Eiropas standartizācijas organizāciju lēmumiem par Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2022/2480.)

(1) OV C 323, 26.8.2022., 43. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (kodifikācija) (COM(2021)0034 – C9-0008/2021 – 2021/0018(COD))

P9_TA(2022)0397 A9-0267/2022

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0034),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0008/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 24. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu – Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 109. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0267/2022),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 22. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/... par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (kodifikācija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2022/2561.)

(1) OV C 155, 30.4.2021., 78. lpp. (2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (07910/2022 – C9-0296/2022 – 2022/0098(NLE))

P9_TA(2022)0398 A9-0273/2022

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07910/2022),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (07911/2022),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9‑0296/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9‑0273/2022),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jaunzēlandes valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/2169 par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (12600/2022 – C9-0343/2022 – 2022/0257(NLE))

P9_TA(2022)0399 A9-0277/2022

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12600/2022),

–  ņemot vērā Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses,

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 167. panta 3. punktu, 207. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9-0343/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0277/2022),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra rezolūcija par aizņemšanās stratēģiju nolūkā finansēt Eiropas Atveseļošanas instrumentu (Next Generation EU) (2021/2076(INI))

P9_TA(2022)0400 A9-0250/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 5. panta 3. punktu Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1) (Pašu resursu lēmums),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Regulu (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(4), tostarp kopīgās un vienpusējās deklarācijas, par kurām panākta vienošanās un kuras ir daļa no daudzgadu finanšu shēmas (DFS),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par jaunu finansēšanas stratēģiju NextGenerationEU finansēšanai (COM(2021)0250),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Pašu resursu lēmumu (COM(2021)0570),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) un attiecīgo Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0250/2022),

A.  tā kā Pašu resursu lēmums pilnvaro Komisiju no 2021. līdz 2026. gadam kapitāla tirgos Savienības vārdā aizņemties līdzekļus maksimāli 750 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās ar vienīgo mērķi novērst Covid‑19 krīzes sekas, izmantojot ES Atveseļošanas instrumentu Next Generation EU (NGEU); tā kā 360 miljardus EUR 2018. gada cenās var izmantot, lai sniegtu aizdevumus dalībvalstīm, un 390 miljardus EUR var tieši izmantot ES izdevumiem;

B.  tā kā aizņemto līdzekļu un ar tiem saistīto procentu atmaksa ir jāsedz no Savienības budžeta un jāplāno tā, lai nodrošinātu stabilu un paredzamu saistību samazinājumu vēlākais līdz 2058. gada 31. decembrim; tā kā pašu resursu maksimālais apjoms ir palielināts par 0,6 %, lai segtu visas Savienības saistības, kas izriet no NGEU aizņēmumiem;

C.  tā kā Parlaments, Padome un Komisija pieņēma juridiski saistošu ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, lai radītu pietiekamus līdzekļus paredzamo izdevumu segšanai saistībā ar NGEU atmaksāšanu, tādējādi nesamazinot finansējumu Savienības programmām un politikas virzieniem;

D.  tā kā saskaņā ar Pašu resursu lēmumu Komisijai ir regulāri un visaptveroši jāinformē Parlaments un Padome par visiem tās parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem, tostarp par emitēšanas kalendāru, kurā norādīti gaidāmie emitēšanas datumi un apjomi nākamajam gadam, un plānu, kurā izklāstīti paredzamie pamatsummas un procentu maksājumi;

E.  tā kā kopējā summa, kas plānota NGEU un periodiska kupona izmaksai un izpirkšanai termiņa beigās (ESAI atmaksāšanas izmaksas), 2021.–2027. gada laikposmam ir noteikta 14,7 miljardu EUR apmērā,

Ar Next Generation EU saistītās aizņemšanās pamatojums

1.  uzsver, ka NGEU ir lielākā ES kopējā aizņēmumu programma un pirmā, kas ne tikai piešķir aizdevumus dalībvalstīm, bet arī nodrošina tiešus Savienības budžeta izdevumus, kas iestrādāti patiesās ES programmās un politikas virzienos; uzsver, ka Komisijas pārvaldītais kopējais Savienības parāds palielina Savienības budžeta apjomu, ietekmi un pievienoto vērtību, tādējādi atbalstot atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas un īstenojot ES ilgtermiņa prioritātes, īpaši zaļo un digitālo pārkārtošanos;

2.  norāda, ka NGEU aizņēmumu programma, kuras vidējais ikgadējais aizņēmumu apjoms līdz 2026. gadam ir 150 miljardi EUR, padara Savienību par nozīmīgu dalībnieku finanšu tirgos, nostāda to līdzvērtīgā līmenī ar citiem lielākajiem Eiropas valstu emitentiem un padara to par lielāko pārvalstisko emitentu un lielāko zaļo obligāciju emitentu;

3.  uzsver, ka aizņemšanās stratēģijas panākumus vērtēs, ņemot vērā tās spēju laikus un salīdzinoši lētā veidā piesaistīt līdzekļus, kas nepieciešami NGEU īstenošanai kapitāla tirgos, un līdz 2058. gadam atmaksāt parādu, pamatojoties uz vienmērīgu un prognozējamu profilu, nemazinot programmu izdevumus, kas paredzēti saskaņā ar DFS maksimālajiem apjomiem, un arī neapdraudot turpmāko ES rīcību; uzsver, ka Savienības emisijai nevajadzētu mainīt aizņemšanās nosacījumus citiem Eiropas emitentiem un ka tai vajadzētu pat radīt pozitīvu ietekmi kapitāla tirgos, jo īpaši apmierinot ieguldītāju pieprasījumu pēc euro denominētiem aktīviem un jauniem produktiem, piemēram, zaļajām obligācijām;

Līdzšinējās Next Generation EU aizņemšanās stratēģijas apraksts un novērtējums

4.  norāda, ka Komisija ir izstrādājusi un ieviesusi jaunu un plašu finansēšanas programmu un ātri un efektīvi izveidojusi savas parāda pārvaldības spējas; atzinīgi vērtē to, ka kopš pirmās emisijas 2021. gadā emisijas tika izlaistas vienmērīgā tempā un ka tām visām tika pārsniegts parakstīšanās limits, atklājot spēcīgu ieguldītāju interesi un ļaujot Komisijai sasniegt savus finansējuma mērķus; ar gandarījumu norāda, ka atbilstoši Savienības AAA reitingam ES produkti tika tirgoti par pievilcīgām procentu likmēm, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras piedāvā citi lieli Eiropas un pārvalstiskie emitenti;

5.  atzīst, ka Komisijas pieņemtā finansēšanas stratēģija ir diversificēta un piedāvā plašu produktu klāstu (obligācijas un parādzīmes) un periodus līdz beigu termiņam (no trim mēnešiem līdz 30 gadiem), izmantojot dažādas emisijas metodes (sindicētos darījumus un izsoles) saskaņā ar regulāru grafiku;

6.  norāda, ka Komisija izlēma paļauties uz lielu primāro tirgotāju tīklu, kas ir svarīgi partneri, kuri nodrošina labi funkcionējošus primāros un sekundāros tirgus un ziņo Komisijai par tirgus apstākļiem; atgādina Komisijai par to, cik svarīgi ir nodrošināt, ka bankas atbilst to juridiskajām prasībām, un censties panākt labāku ģeogrāfisko līdzsvaru gan saistībā ar dalību primāro tirgotāju tīklā, gan sindicēto darījumu vadošo lomu; aicina Komisiju nodrošināt, ka primāro tirgotāju tīkla dalībniekiem ir pietiekami stimuli un pienākumi, lai tie varētu pildīt savus pienākumus;

7.  pieņem zināšanai Komisijas līdz šim publicētos lēmumus par ikgadējiem aizņēmumiem un finansēšanas plānus; uzsver, ka pārredzamība attiecībā uz Komisijas aizņemšanās stratēģiju un darbībām ir būtiska, lai panāktu sekmīgu koordināciju ar citiem tirgus dalībniekiem un nodrošinātu pārskatatbildību, jo īpaši Parlamentam, kā arī lēmumu pieņēmēju un plašas sabiedrības informētību un līdzatbildību; šajā sakarībā aicina Komisiju ātri un sistemātiski informēt Parlamentu, sniedzot datus par visu to maksājumu sadalījumu, kas rodas, emitējot ES parādu, tostarp par maksājumiem, ko Komisija iekasē no ESAI kā administratīvās izmaksas, kā arī par dalībvalstu izmaksām, pieņemot aizdevumus Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros;

8.  konstatē, ka saskaņā ar ikgadējo lēmumu par aizņēmumiem un pusgada finansēšanas plāniem Komisija līdz 2021. gada jūnijam finanšu tirgos ir piesaistījusi vairāk nekā 113 miljardus EUR, no kuriem 23 miljardus EUR veido zaļās obligācijas un obligācijas ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa atmaksas termiņu; pienācīgi ņem vērā sniegto informāciju par ieguldītāju sadalījumu pēc veida un ģeogrāfiskās vietas; prasa pastāvīgi un pārredzami informēt par obligāciju izsoļu un sindikāciju progresu;

Next Generation EU aizņemšanās potenciālā pozitīvā ietekme un potenciālās problēmas

9.  uzskata, ka, padarot Savienību par vienu no lielākajiem obligāciju emitentiem Eiropā, NGEU var pozitīvi ietekmēt ES kapitāla tirgu stabilitāti un likviditāti un uzlabot ES ekonomikas perspektīvas, papildināt eurozonas makroekonomikas arhitektūru un stiprināt euro starptautisko nozīmi; norāda, ka NGEU ir instruments, kuram ir juridiski ierobežojumi apjoma un laika ziņā, un tas varētu radīt vēl lielāku ietekmi kā drošu aktīvu avots un līdzeklis, kas sekmē ES finanšu tirgu integrāciju un Savienības izturētspējas palielināšanu, ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi ņemta vērā gūtā pieredze; turklāt norāda, ka gan NGEU aizņēmumu programmas īslaicīgums, gan apjoms ierobežo ES obligāciju potenciālu kļūt par patiesi drošiem aktīviem, kalpot finanšu tirgu pareizai darbībai un uzlabot ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti; aicina Komisiju apsvērt iespējamos veidus, kā saglabāt NGEU obligāciju nenomaksāto apjomu pēc 2027. gada, lai novērstu likviditātes samazināšanos neilgi pēc tam, kad NGEU izdevumu posma beigās tā sasniegs maksimumu;

10.  norāda uz lielo pieprasījumu pēc ES parāda vienmērīgas integrācijas kapitāla tirgos; aicina Komisiju konsolidēt ES parāda stāvokli, dažādojot ieguldītāju profilu, stimulējot sekundāros tirgus un novēršot tehniskos šķēršļus;

11.  jo īpaši uzsver, ka Savienība kā lielākais globālais zaļo obligāciju emitents varētu noteikt kritērijus ilgtspējīgām investīcijām, kā arī dažādot savu ieguldītāju bāzi un nodrošināt zemākas aizņēmumu izmaksas; uzsver zaļo obligāciju svarīgo lomu tādu aktīvu finansēšanā, kas nepieciešami pārejai uz mazoglekļa ekonomiku; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas zaļo obligāciju regulējumā ir izmantoti augsti ilgtspējas standarti; mudina Komisiju novērst jebkāda veida zaļmaldināšanu un nodrošināt kvalitatīvu ziņošanu par ieņēmumu izlietojumu, lai neapdraudētu zaļo prēmiju; norāda, ka princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” kalpo par standartu izdevumiem, ko finansē no NGEU; uzsver, ka, emitējot daļu NGEU parāda kā zaļās obligācijas, dalībvalstīm un Komisijai ir pienākums darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas saistības pret ieguldītājiem klimata izdevumu jomā, un sagaida, ka Komisija pilnībā izpildīs savu apņemšanos izslēgt problemātiskus projektus no finansēšanas ar zaļajām obligācijām, tiklīdz tiks paustas pienācīgi pamatotas bažas par zaļmaldināšanu; atzinīgi vērtē NGEU zaļo obligāciju informācijas paneli — interaktīvu tīmekļa vietni, kurā sniegta informācija par ieguldījumiem, kas finansēti no zaļajām obligācijām(6);

12.  uzskata, ka Komisijai būtu jāīsteno stingri revīzijas pasākumi, lai nodrošinātu ANM pienācīgu īstenošanu, jo īpaši, lai samazinātu jebkāda veida zaļmaldināšanas risku, un ņemot vērā NGEU unikālo konfigurāciju, saskaņā ar kuru Komisija piesaista līdzekļus kapitāla tirgos un ir atbildīga pret ieguldītājiem, bet dalībvalstis faktiski tērē naudu; tādēļ aicina dalībvalstis ievērot atveseļošanas un noturības plānos uzņemtās saistības, nodrošināt to pienācīgu un pilnīgu īstenošanu, kā arī rūpīgi ziņot Komisijai par mērķrādītāju un mērķu īstenošanu;

13.  norāda, ka, neraugoties uz NGEU mērogu, tas līdz šim ir veiksmīgi mazinājis risku, ka tiek izstumts pieprasījums pēc citām Eiropas valsts obligācijām; uzsver, ka, padarot eurozonas valsts tirgu pievilcīgāku, jo īpaši trešo valstu ieguldītājiem, NGEUemisija varētu pozitīvi ietekmēt pieprasījumu pēc vērtspapīriem, ko emitējuši citi Eiropas tirgus dalībnieki; aicina Komisiju turpināt ciešu koordināciju ar dalībvalstu parādu aģentūrām un ar Eiropas Centrālo banku, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Stabilitātes mehānismu; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi saskaņā ar kapitāla tirgu savienības principiem izplatīt ES parāda tirdzniecību ar citu ES biržu starpniecību;

14.  turklāt apgalvo, ka NGEU pozitīvi ietekmē dalībvalstu parādu pievilcību un atmaksājamību, jo visām dalībvalstīm tiek piedāvāti AAA reitinga aizņēmumu nosacījumi ar ANM aizdevumiem, palīdzot ievērojami pazemināt valsts obligāciju ienesīguma likmi un neiekļaujot dotācijas valsts parāda aprēķinā, kā arī sniedzot spēcīgu vēstījumu finanšu tirgiem par eurozonas un ES izturētspēju un kohēziju;

15.  uzskata, ka NGEU apliecina priekšrocības, ko sniedz vērienīgāka, kolektīva un demokrātiska reakcija uz krīzēm ES līmenī; uzskata, ka iespēja ES iedzīvotājiem tieši iegādāties ES obligācijas varētu palielināt piederības sajūtu ES; aicina Komisiju šajā sakarībā izstrādāt vienkāršu un pārredzamu mehānismu; norāda, ka šāda prakse jau pastāv vairākās dalībvalstīs; uzskata, ka ekonomiskie ieguvumi būtu ievērojami un tie atsvērtu īstenošanas izmaksas; norāda, ka būtiskais krīzes atbalsts, ko finansē ar vienotu parādzīmju emitēšanu, ir nostiprinājis uzticēšanos ES un tās dalībvalstu izturētspējai un ka finanšu tirgus dalībnieki plaši atzīst, ka Eiropas finanšu arhitektūra ir stabilāka; uzsver, ka NGEU sekmīga īstenošana liecina, ka ES ir pienācīgi reaģējusi uz Covid-19 krīzes ekonomiskajām sekām; tādēļ aicina visas ES iestādes nodrošināt, ka ES pilda savus solījumus, piedāvājot ilgtermiņa politisko redzējumu;

16.  ar bažām norāda uz jaunajām drošības trūkuma problēmām globālajā vidē, ko izraisījusi Krievijas nelikumīgā, neprovocētā un nepamatotā agresija pret Ukrainu, un krasais inflācijas un procentu likmju pieaugums, kas ietekmē valsts emitentus; brīdina, ka, ņemot vērā sarežģītos tirgus apstākļus, finansējuma izmaksas ir ievērojami palielinājušās un ka ir sagaidāma ievērojama neskaidrība par ilgtermiņa‑ procentu likmju situāciju; sagaida, ka tas ietekmēs ES budžeta ESAI atmaksas pozīciju; ar bažām konstatē, ka lielākas nekā plānotās refinansēšanas izmaksas jau ietekmē 2.b izdevumu kategorijas līdzekļu pieejamību un pat apdraud īpašo instrumentu ierobežoto pieejamību ikgadējās budžeta procedūras laikā; aicina Komisiju cieši uzraudzīt situāciju un regulāri informēt budžeta lēmējinstitūciju; atzīst, ka Komisijai ir jāstrādā ļoti nenoteiktā tirgū ārpus 99 % ticamības intervāla; atgādina, ka visi finanšu iemaksu maksājumi dalībvalstīm būtu jāveic līdz 2026. gada 31. decembrim, kā noteikts ESAI un ANM regulās, taču varētu tikt veiktas izmaiņas attiecībā uz šo termiņu; uzsver, ka šādu izmaiņu dēļ būs jāgroza gan ESAI, gan arī ANM regula;

17.  uzskata, ka NGEU potenciālu var pilnībā atraisīt tikai tad, ja visi nacionālie atveseļošanas un noturības plāni tiek īstenoti efektīvi un savlaicīgi; pauž bažas par to, ka vairākās dalībvalstīs trūkst finanšu līdzekļu apguves spējas; pauž nožēlu par dinamiku, kas radusies dažās dalībvalstīs, kurās tradicionālo ES līdzekļu īstenošana ir aizkavējusies, lai ātrāk apgūtu ANM līdzekļus; mudina dalībvalstis pilnīgi un saskaņoti izmantot aizdevumus, kas piešķirti saskaņā ar NGEU;

18.  uzsver, ka būs vajadzīgi turpmāki ieguldījumi ES politikā, lai stiprinātu ES konkurētspēju, izturētspēju un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz rūpniecību un klimatrīcību; uzskata, ka pastāvīgas pārcelšanas nav dzīvotspējīgs ilgtermiņa risinājums ES prioritāšu finansēšanai, un uzsver, ka ir vajadzīgi papildu līdzekļi; atgādina, ka klimata pārmaiņas, kā arī Ukrainā notiekošais karš liecina par steidzamo nepieciešamību izbeigt Savienības atkarību no trešām valstīm tādās būtiskās ekonomikas nozarēs kā enerģētika, izejvielas, rūpniecība un lauksaimniecība; šajā sakarībā uzskata, ka Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums par Eiropas Suverenitātes fonda izveidi atbilst Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcijai(7) un Priekšsēdētāju konferences 2022. gada 30. jūnija paziņojumam par Komisijas 2023. gada darba programmu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar konferences par Eiropas nākotni ieteikumiem turpināt apsvērt kopēju aizņemšanos ES līmenī, lai radītu labvēlīgākus aizņemšanās nosacījumus, vienlaikus saglabājot atbildīgu fiskālo politiku dalībvalstu līmenī; pauž nožēlu par instrumentu, fondu un kopīgu aizņēmumu programmu, tostarp NGEU, sistemātisku izveidi un izmantošanu ārpus ES budžeta darbības jomas un bez budžeta lēmējinstitūcijas pārbaudes vai kontroles; tādēļ prasa iekļaut budžetā aizņēmumu un aizdevumu operācijas un visas turpmākās ES programmas vai instrumentus; prasa, lai Parlaments tiktu pilnībā iesaistīts visos gadījumos, izmantojot koplēmuma procedūru;

Savienības budžets un jaunie pašu resursi

19.  norāda, ka ar NGEU saistīto aizņēmumu iezīmes gadu desmitiem tieši ietekmēs atmaksas no Savienības budžeta; tādēļ uzstāj, ka ir jāoptimizē parāda apkalpošana un jānodrošina vienmērīgs parāda profils, lai vienmērīgi sadalītu turpmāko slogu;

20.  uzsver, ka līdz ar NGEU ES aizņemšanās un aizdošanas spējas ir ievērojami palielinājušās; uzstāj, ka visos aizdevumu un aizņēmumu procesa posmos ir jāiesaista budžeta lēmējinstitūcija; atgādina, ka saskaņā ar Pašu resursu lēmumu Komisijai ir jāpublicē regulāri atjaunināts plāns par paredzamajiem pamatsummas un procentu maksājumiem, kas jāapspriež ar Parlamentu un Padomi regulārās iestāžu sanāksmēs par NGEU;

21.  atgādina par savu stingro prasību ESAI atmaksāšanas izmaksām paredzētās budžeta apropriācijas iekļaut ES budžetā, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus, lai saglabātu rezerves un elastības mehānismus paredzētajiem mērķiem; aicina DFS vidusposma pārskatīšanas laikā veikt attiecīgus grozījumus DFS regulā;

22.  pauž stingru pārliecību, ka NGEU galīgie panākumi un jo īpaši tā finansēšanas uzticamība un ilgtspēja tiks vērtēti, ņemot vērā arī Savienības spēju atmaksāt kopējo parādu, izmantojot jaunos pašu resursus vides un uzņēmumu sektorā, nevis palielinot dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums;

23.  uzsver, ka jaunie pašu resursi ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj Savienībai īstenot savas politikas prioritātes, daļēji tāpēc, ka nepieciešami lielāki ieguldījumi, lai panāktu enerģētisko neatkarību un palīdzētu mazināt Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu sociālo ietekmi, kā arī lai paātrinātu pārkārtošanos uz zaļo enerģētiku; uzsver, ka jaunu pašu resursu ieviešana turpmāk ļautu izvairīties no samazinājumu veikšanas Savienības programmās, kas apdraudētu pašus atveseļošanas plāna mērķus un ilgtermiņa ieguvumus; uzskata, ka jaunu pašu resursu ieviešana, par kuru sasniegta vienošanās juridiski saistošajā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā, panāktu ilgstošus ieguvumus ne tikai ES politikas īstenošanā, bet arī nodrošinātu, ka Savienībai ir uzticama un vieda parāda vērtspapīru emitenta statuss; tādēļ aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu un paātrināt sarunas par tā‑dēvētā jaunās paaudzes ES pirmo pašu resursu grozu, pamatojoties uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un I pīlāru ESAO starptautiskajā nolīgumā par minimālo nodokļu uzlikšanu starptautiskiem uzņēmumiem, ar ko Komisija nāca klajā 2021. gada 22. decembrī; mudina Padomi līdz 2022. gada beigām apstiprināt pirmo pašu resursu grozu;

24.  tomēr norāda, ka aplēstie ieņēmumi no šiem trim pašu resursiem nebūtu pietiekami, lai segtu NGEU aizņēmumu parādu; tādēļ atkārto prasību Komisijai līdz 2023. gada decembrim iesniegt priekšlikumu par jauno pašu resursu otro grozu, tostarp priekšlikumu par finanšu darījuma nodokli, lai nodrošinātu pietiekamus resursus NGEU parāda atmaksāšanai; uzsver juridiski saistošo ceļvedi, kas izveidots saskaņā ar Iestāžu nolīgumu; tomēr aicina Komisiju, ņemot vērā nesenās ekonomiskās problēmas, būt vēl vērienīgākai un neizslēgt iespēju pievienot pašu resursus, kas ir inovatīvi, jauni un, vēlams, patiesi;

o
o   o

25.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (5) OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp. (6) https://ec.europa.eu/info/strategy/eu-budget/eu-borrower-investor-relations/nextgenerationeu-green-bonds/dashboard_en (7) Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā — ES rīcībspējas pastiprināšana (pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0219).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 22. novembra rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par Eiropas Inovācijas padomi (2022/2063(INI))

P9_TA(2022)0401 A9-0268/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā XIX sadaļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus(1),

–  ņemot vērā Padomes lēmumu (ES) 2021/764, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2021. un 2022. gada darba programmu,

–  ņemot vērā EIP 2021. gada ietekmes ziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 11. janvāra paziņojumu “Programmas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējums: ES pētniecības un inovācijas ietekmes palielināšana” (COM(2018)0002),

–  ņemot vērā 2018. gada 7. jūnija ietekmes novērtējumu, kas pievienots Komisijas priekšlikumam par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (SWD(2018)0307),

–  ņemot vērā EIP valdes 2022. gada 16. augusta paziņojumu, kas iesniegts saistībā ar diskusiju Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā par EIP īstenošanu(4),

–  ņemot vērā EIP valdes 2022. gada 9. februāra paziņojumu par EIP darba programmu 2022. gadam un EIP fonda nākotni(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 5. augusta paziņojumu presei par EIP Accelerator īstenošanas atjaunināto versiju(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0268/2022),

Programmā “Apvārsnis Eiropa” iekļautās EIP vispārīgie mērķi un struktūra

A.  tā kā EIP ir ES inovācijas pamatprogramma, kuras mērķis ir apzināt, izstrādāt un izvērst radikālas, galvenokārt progresīvo tehnoloģiju, inovācijas; tā kā EIP veicinās un uzlabos tīklu veidošanu un sadarbību un radīs sinerģiju starp dažādām inovācijas kopienām Savienībā un jo īpaši ar EIT, nodrošinot plašu ģeogrāfisko pārklājumu; tā kā EIP tika izveidota ar mērķi veicināt Eiropas tehnoloģisko stratēģisko autonomiju, kā arī uzlabot Eiropas iespējkapitāla tirgus darbību;

B.  tā kā Regulā (ES) 2021/695 EIP ir atzīta par “centrāli pārvaldītu vienotu kontaktpunktu”, kas “galveno uzmanību veltī radikālai un pārveidojošai inovācijai, kas īpaši orientēta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu, tostarp pakāpenisku, inovāciju”;

C.  tā kā Regulā (ES) 2021/695 ir noteikts, ka EIP ir jādarbojas saskaņā ar skaidras Savienības pievienotās vērtības, autonomijas, spējas uzņemties risku, efektivitātes, lietderības, pārredzamības un pārskatatbildības principiem;

D.  tā kā Padomes Lēmumā (ES) 2021/764 ir noteikts, ka EIP ir divi mērķi: pirmkārt, apzināt, izstrādāt un ieviest visu veidu augsta riska inovācijas, tostarp pakāpeniskas inovācijas; otrkārt, atbalstīt inovatīvu uzņēmumu strauju darbības izvēršanu Savienības un starptautiskā mērogā, tiem virzoties no idejas līdz tirgum;

E.  tā kā EIP tiek īstenota, izmantojot trīs galvenos pīlārus: EIP Pathfinder; EIP Transition; un EIP Accelerator;

F.  tā kā Pathfinder nodrošina dotācijas augsta riska vismodernākajiem projektiem, ar ko tiek pētītas jauno un progresīvo tehnoloģiju jomas ar mērķi attīstīt potenciāli radikālas, inovatīvas nākotnes tehnoloģijas un jaunas tirgus iespējas.

G.  tā kā Accelerator galvenokārt atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) ar mērķi izstrādāt radikālas progresīvo tehnoloģiju inovācijas, kas ir būtiskas Eiropas turpmākai izaugsmei un atvērtai stratēģiskajai autonomijai;

H.  tā kā Accelerator pīlāru īsteno, galvenokārt izmantojot EIP apvienoto finansējumu, ko piešķir vienā, skaidrā un pārredzamā procesā un ar vienu lēmumu — tādā veidā atbalstītais novators saņem vienu kopēju apstiprinājumu par finanšu resursu piešķiršanu dažādiem inovācijas posmiem, kas sniedzas līdz pat inovāciju ieviešanai tirgū, ieskaitot arī posmus pirms masveida komercializācijas.

I.  tā kā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tiesību akti ļauj Savienībai uzņemties sākotnējo risku, ko rada vienīgi izvēlētās inovācijas darbības;

J.  tā kā Padomes Lēmumā (ES) 2021/764 ir noteikts, ka Komisijai ir jāizveido īpaša struktūra EIP apvienotā finansējuma īstenošanai un jāpārvalda visi Accelerator projektu darbības elementi;

Izmēģinājuma projekta rezultāti

K.  tā kā EIP izmēģinājuma projekts un EIP uzlabotais izmēģinājuma projekts ir nodemonstrējuši iespējas sekmīgi īstenot EIP kā pilnvērtīgu programmu, kā izklāstīts Komisijas publicētā 2022. gada novērtējuma pētījuma vispārīgajos secinājumos(7), lai gan pastāv dažas sākotnējās problēmas, piemēram, saziņa ar atbalsta saņēmējiem par investīciju nosacījumiem uzņēmumiem ir neskaidra;

L.  tā kā tika radīts spiediens EIP izmēģinājuma projekta efektivitātei, jo projekta panākumu līmenis bija zems;

M.  tā kā no 2018. gada līdz 2020. gadam no EIP izmēģinājuma projekta tika finansēti 330 Pathfinder projekti, kuri tika atlasīti uzaicinājumu konkursos ar lielu skaitu pretendentu;

N.  tā kā līdzdalības ģeogrāfiskā izplatība un Pathfinder izmēģinājuma projekti tika koordinēti galvenokārt ES-15 dalībvalstīs un asociētajās valstīs; tā kā šķiet, ka valsts ieņemtā vietā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā saskan ar saņemto pieteikumu skaitu, kā arī tās novatoru panākumiem Pathfinder izmēģinājuma projektā, proti, līderēm inovācijas jomā bija visaugstākie panākumu rādītāji, turpretī jaunpienācējām — viszemākie;

O.  tā kā EIP fonda sākotnējā struktūra, kuru ieviesa ar 2020. gadā EIP izmēģinājuma projektu un kurai tajā laikā piekrita arī Komisija, darbojās pienācīgi; tā kā, neraugoties uz vairākkārtējiem kavējumiem un problēmām saistībā ar apvienotā finansēšanas instrumenta parakstīšanu, tika pieņemti 140 lēmumi par kapitālieguldījumiem; tā kā minēto lēmumu sviras rādītājs bija 2,7 — tas liecina, ka EIP fonds savā sākotnējā struktūrā spēja veikt ievērojamus līdzieguldījumus;

P.  tā kā novērtējuma pētījumā secināts, ka “EIP fonda darbība ir balstīta uz labi pamatotiem sabiedriskās politikas mērķiem un tirgus vajadzībām” un ka “strīdīgais jautājums par fonda struktūru ir saistīts ar divu atbilstības prasību — neatbilstība finansējuma saņemšanas kritērijiem un līdzieguldījums — interpretāciju”;

Q.  tā kā EIP izmēģinājuma projektā noteiktā pienācīgas pārbaudes procedūra ir bijusi īpaši veiksmīga — ir nodrošināti augstas kvalitātes pienācīgas pārbaudes novērtējumi, ko apliecina tas, ka vairāki no šiem novērtējumiem tika izmantoti ārējo ieguldītāju piesaistei, saprotot, ka ieguldītāji savus lēmumus par ieguldījumiem balsta uz pietiekamas kvalitātes pienācīgu pārbaudi;

R.  tā kā Investīciju komitejas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) komandas, kas darbojas Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūras (EISMEA) paspārnē, sniegtās strukturētās profesionālo ieguldījumu konsultācijas spēja nodrošināt augstas kvalitātes pienācīgu pārbaudi, pateicoties EISMEA un EIB unikālajai sadarbībai un zināšanām ieguldījumu jomā, ko Investīciju komitejā snieguši ārējie eksperti, tostarp vairākkārtēji un iespējkapitāla ieguldītāji;

Programmā “Apvārsnis Eiropa” iekļautās EIP īstenošanas gaita

S.  tā kā programmas “Apvārsnis Eiropa” anotētā dotācijas nolīguma paraugs tika publicēts ļoti novēloti un tas radīja ievērojamu nenoteiktību pieteikumu iesniedzēju, tostarp EIP potenciālo pieteikuma iesniedzēju, vidū;

T.  tā kā programmu vadītāju iecelšana var palīdzēt palielināt EIP efektivitāti; tā kā ir iecelti vēl deviņi programmu vadītāji;

U.  tā kā programmu vadītāju darbs joprojām nav pietiekami pamanāms un ieinteresētās personas uzskata, ka viņu darbā trūkst pārredzamības;

V.  tā kā EIP ir jauna veida programma, kuras finansiālais risks ir lielāks nekā parastajiem Savienības izdevumiem un kurai ir nepieciešama īpaša revīzijas stratēģija;

W.  tā kā saskaņā ar 2021. un 2022. gada darba programmām EIP tika darīti pieejami attiecīgi 1,55 miljardi EUR un 1,71 miljards EUR; tā kā abos minētajos gados aptuveni 430 miljoni EUR tika piešķirti no Next Generation EU budžeta un visi šie līdzekļi tika darīti pieejami EIP dotāciju komponentiem; tā kā aptuveni 52 % no pieejamā budžeta tika piešķirti atklātiem augšupējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saistībā ar atklātiem uzaicinājumiem; tā kā 65 % no pieejamā finansējuma tika piešķirti EIP dotāciju komponentiem, bet 35 % — investīciju komponentiem; tā kā gandrīz 70 % no pieejamā finansējuma tika piešķirti saistībā ar Accelerator, bet 20 % — Pathfinder uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

X.  tā kā Pathfinder 2021. un 2022. gada atklātā uzaicinājuma sekmīgo pieteikumu īpatsvars bija attiecīgi 6,45 % un 7 %; tā kā Pathfinder Challenges 2021. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus tika saņemti 403 priekšlikumi un 56 no tiem tika atbalstīti — sekmīgo pieteikumu īpatsvars bija 9,7 %;

Y.  tā kā Accelerator uzaicinājumā bija noteikti divi iesniegšanas termiņi attiecīgi 2021. un 2022. gadā;

Z.  tā kā līdz 2022. gada septembrim vienīgais finansējums, kas tika pārskaitīts Accelerator līdzekļu saņēmējiem, bija dotāciju priekšapmaksa, attiecībā uz kuru dotācijas piešķiršanas termiņš bija 12 mēneši, līdzekļi netika pārskaitīti kā daļa no (kvazikapitāla) pašu kapitāla atbalsta un tika pieņemts tikai viens lēmums par ieguldījumiem, kā rezultātā laiks ieguldījuma īstenošanai bija krietni ilgāks par vienu gadu; tā kā darbības nosacījumus 2021. gadā atlasītajiem saņēmējiem Komisija sāka parakstīt tikai 2022. gada vasarā un lielākā daļa no tiem tiks parakstīti pēc vasaras beigām(8),

Īstenošanas pamatproblēmas

EIP fonda pārvaldība un apsvērumi par fonda pārstrukturēšanu

1.  pauž dziļas bažas par paziņojumu 2022. gada sākumā par to, ka ir paredzēts mainīt EIP izmēģinājuma projektā izmantoto fonda struktūru — tajā laikā uzņēmumi no pirmajiem diviem 2021. gada pieteikšanās termiņiem jau bija atlasīti finansējuma saņemšanai;

2.  atgādina, ka EIP fonds ir izveidots, lai atbalstītu jaunuzņēmumus un MVU, kas izstrādā progresīvo tehnoloģiju inovācijas; uzsver, ka naudas plūsmas jaunuzņēmumiem un MVU ir ļoti svarīgas un ka ilga kavēšanās, kas saistīts ar gaidāmā finansējuma saņemšanu, var izraisīt šādu uzņēmumu bankrotu; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai EIP fonds varētu veikt ieguldījumus tirgus prasībām atbilstošos termiņos; pauž nožēlu par gadījumiem, kad EIP fonds nespēja panākt atbilstību šādam mērķim un kad EIP fonda sākotnējais lēmums par ieguldījumiem tika atzīts par neatbilstošu ilgās laika nobīdes un uzņēmuma attīstības tās laikā dēļ;

3.  pauž bažas par kavēšanos Accelerator apvienotā finansējuma darbību īstenošanā; uzsver, ka kavēšanās bija saistīta vienīgi ar atšķirīgajām nostājām attiecībā uz EIP īstenošanu, kuru pamatā bija dažādu Komisijas dienestu pretrunīgā attiecīgo juridisko tekstu par EIP fonda pārvaldību interpretācija; norāda, ka konflikti attiecās tikai uz to projekta daļu, kas saistīta ar pašu kapitālu, un tāpēc tiem nevajadzēja ietekmēt dotāciju nolīgumus; pauž nožēlu par to, ka šādi Komisijas iekšējie konflikti rada risku 96 Eiropas progresīvo tehnoloģiju uzņēmumu darbībai; pauž dziļas bažas par to, ka EIP fonds nav pieņēmis nevienu lēmumu par faktiskajiem ieguldījumiem, izņemot vienu izņēmuma lēmumu par investīcijām;

4.  atgādina, ka EIP apvienotais finansējums būtu jāpiešķir vienā procesā un ar vienu lēmumu un tas būtu jāattiecina gan uz dotāciju, gan uz finanšu instrumenta komponentēm; norāda, ka Komisijai būtu jāpārvalda visi Accelerator projektu darbības elementi;

5.  atzīst, ka Komisija ir paudusi bažas par EIP fonda pārvaldību, kas saistītas ar personāla jautājumiem, kā arī Komisijas iespējamo atbildību par ieguldījumu labo reputāciju;

6.  atzīst Komisijas paustās bažas par personālu, kas iesaistītas EIP fonda ieguldījumu portfeļa pārvaldību; uzsver, ka EIP fonda personālam ir jābūt atbilstīgam un tādēļ ir vajadzīgs ievērojams skaits darbinieku ar vērā ņemamu pieredzi; tomēr uzskata, ka šādu personu tieša pieņemšana darbā nav vienīgais risinājums; norāda, ka sākotnējā Investīciju komiteja kopā ar EIB bija izstrādājusi alternatīvu plānu personāla jautājuma risināšanai; tādēļ secina, ka personāla problēma nav iemesls fonda pārstrukturēšanai;

7.  pieņem zināšanai Komisijas pamatojumu, kas balstīts uz Padomes Lēmuma (ES) 2021/764 11. panta 3. punktā noteikto prasību, ka Komisijai ir jāizpēta netiešas pārvaldības iespējas un ka tādēļ ir jāmaina EIP fonda struktūra;

8.  atgādina, ka 11. panta 3. punkta teksts tika iekļauts Komisijas priekšlikumā pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un tas nekad likumdošanas procedūras gaitā netika apstrīdēts; uzsver — tādēļ Komisijai, kad tā 2020. gadā izveidoja EIP fondu, vajadzēja būt pilnībā informētai par šo tekstu; uzsver, ka Komisijas lēmumu, ar kuru izveido EIP fondu, tostarp tā sākotnējo struktūru, pieņēma komisāru kolēģija un to atbalstīja visi Komisijas dienesti; uzsver, ka tas pats attiecas uz EIP 2021. gada darba programmu, kurā nav minēta nepieciešamība pārstrukturēt EIP fondu; secina, ka jautājums par atbilstību 11. panta 3. punktam Komisijas dienestiem radās 2021. gada vasarā, kad programmas īstenošana jau bija sākta; uzskata, ka šāda būtiska jautājuma izvirzīšana laikā, kad programma jau tiek īstenota, neizmantojot vairākas iespējas iepriekšējo trīs gadu laikā pirms programmas uzsākšanas, labākajā gadījumā liecina tikai par nepareizu pārvaldību un nevēlēšanos pieņemt jaunu darba virzienu, ko paredzējuši likumdevēji;

9.  uzsver, ka 11. panta 3. punktā ir tikai viens teikums un ka tas jālasa visa Padomes lēmuma kontekstā; šajā sakarībā uzsver arī to, ka minētā Padomes lēmuma pielikumā Komisijai uzdod „izveidot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību”, bet tajā nav paredzēti nekādi citi nosacījumi; turklāt uzsver, ka EIP apvienotais finansējums, kā minēts Padomes lēmuma 11. panta 3. punktā un definēts tā I pielikuma 1.1.2. punktā, ietver gan dotācijas, gan atbalstu ieguldījumiem pašu kapitālā vai citā atmaksājamā veidā; tādēļ secina, ka netiešas pārvaldības prasību nevar interpretēt kā tādu, kas attiecas tikai uz apvienotā finansējuma ieguldījumu daļu, un ka šo pantu nevar interpretēt tā, ka abi komponenti tiek īstenoti atsevišķi;

10.  norāda, cik svarīgi ir profesionāli sagatavot lēmumu par ieguldījumiem; tādēļ uzsver Komisijas ieceltās EIP fonda Investīciju komitejas lomu, kā arī vērtīgo atbalstu pienācīgas pārbaudes jomā, ko nodrošina EISMEA paspārnē esošā EIB komanda; tomēr pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz turpmākiem EIP fonda lēmumiem, piemēram, par pievienošanos investīciju kārtai pēc sākotnējā ieguldījumu lēmuma vai ieguldījuma pamatojuma noteikšanu, šķiet, ir vajadzīgs pārāk ilgs laiks daļēji tāpēc, ka EIB ir vajadzīgs laiks, lai sniegtu savu atzinumu;

11.  norāda, ka gan EIP Investīciju komitejā, gan EIP fonda valdē EIP fonda sākotnējā sastāvā bija Komisijas pārstāvji, kā arī ārējie eksperti — tas nodrošināja, ka ieguldījumu lēmumu pamatā ir pienācīgi līdzsvarota politiskā saskaņotība un profesionalitāte;

12.  norāda, ka līdz 2022. gada oktobrim Komisija ir pieņēmusi un ieviesusi „pārejas kārtību”, saskaņā ar kuru EIP fonds paliek Komisijas īpašumā, savukārt ārējais fonda pārvaldnieks pieņem lēmumus par fonda ieguldījumiem; uzsver, ka ārējais fonda pārvaldnieks arī pieņem darbā Investīciju komitejas darbiniekus un ka tādējādi Komitejā vairs nebūs neatkarīgu ekspertu, kas var sniegt nenovērtējamas speciālās zināšanas, un neviens Komisijas pārstāvis nenodrošinās politikas saskaņotību; pieņem zināšanai šādas kārtības aprakstu EIP 2022. gada darba programmā;

13.  ar bažām norāda — kamēr pārejas kārtība ir spēkā attiecībā uz ieguldījumiem, kuri tika paziņoti EIP 2022. gada darba programmā, visi vienas piešķiršanas lēmumi un visi lēmumi par būtiskiem ieguldījumiem ir jāapstiprina komisāru kolēģijai un tādēļ tiem ir jāpiemēro vēl viens papildu kontroles līmeni; uzskata šādu situāciju par nepieņemamu, jo tas lēmumu pieņemšanas procesu padara vēl garāku un sarežģītāku un pieteikuma iesniedzējiem rada lielāku nenoteiktību;

14.  ar dziļām bažām norāda, ka pat EIP fonda pārejas kārtības noteikšanai bija vajadzīgs viens gads, jo starp dažādiem Komisijas dienestiem notika nepārtrauktas iekšējas diskusijas; norāda, ka 2022. gada jūnijā Komisija sāka apstrādāt Accelerator 2021. gada jūnijā atlasīto projektu dotāciju komponentus, kas liecina par to, ka pārejas kārtības izveidē panāktais progress ir pietiekams tam, lai varētu sākt īstenot apvienotā finansējuma projektus; norāda, ka lielākā daļa dotāciju nolīgumu dotāciju saņēmējiem, kas atlasīti 2021. gada jūnija termiņā, tika parakstīti 2022. gada vasarā, kā rezultātā līdz dotācijas saņemšanai pagāja vairāk nekā viens gads; norāda, ka 2022. gada maijā Komisija paziņoja, ka dotāciju komponentus EIP apvienotā finansējuma dotāciju saņēmējiem, kas pieteicās 2021. gada oktobra termiņā, pabeigs līdz maija beigām vai jūnija sākumam(9); norāda, ka Komisijai 2022. gada vasarā bija jāinformē šie dotāciju saņēmēji, ka jūlijā dotācijas vēl nebūs pieejamas un, visticamāk, būs jāgaida līdz 2022. gada oktobrim; secina, ka arī šī termiņa dotāciju saņemšanai vajadzīgais laiks būs vismaz viens gads;

15.  uzsver, ka Finanšu regulas 216. panta 1. punkts skaidri pilnvaro Komisiju tieši pārvaldīt ieguldījumus (216. panta 1.b punkts) vai tos īstenot, izmantojot speciālu ieguldījumu instrumentu (216. panta 1.a punkts); uzsver, ka šāds īstenošanas veids nodrošina lielāku elastību un stratēģiskākus apsvērumus ieguldījumu lēmumos un portfeļa pārvaldībā nekā netieša pārvaldība; noraida ideju, ka fonda pārvaldības nodošana EIB un ārējam fonda pārvaldniekam nodrošinās elastību un stratēģiskos apsvērumus, kas vajadzīgi tam, lai EIP gūtu panākumus; pauž bažas par to, ka EIP fonds vienkārši kļūs par vēl vienu EIB atbalstītu riska kapitāla fondu;

16.  uzsver, ka EIP darbā ir rūpīgāk jāīsteno EIP valdes stratēģiskie ieteikumi, tostarp ieteikumi par daudzveidības palielināšanu un dalībnieku no plaša valstu loka iekļaušanu, lai izmantotu visas Eiropas novatoru potenciālu un veicinātu praktisku sadarbību ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT);

EIP fonds kā vienīgais ieguldītājs

17.  pauž dziļas bažas par acīmredzamo politiku, saskaņā ar kuru EIP fonds nevienā gadījumā nevar būt galvenais ieguldītājs pašu kapitāla ciklā, jo īpaši šādas politikas piemērošanu kopā ar prasību uzņēmumiem nodrošināt saskaņotus ārējo ieguldītāju līdzieguldījumus; uzskata, ka tas ir pretrunā EIP stratēģiskajiem mērķiem un pamatloģikai; uzsver, ka EIP izmēģinājuma projekta sākumā šādas politikas nebija un ka šādas politikas izmaiņas tika piemērotas ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti pirms izmaiņu ieviešanas; pauž patiesas bažas par to, ka tas radīja naudas plūsmas problēmas daudziem pieteikumu iesniedzējiem un ka faktiski tikai viena trešdaļa no pieņemtajiem kapitālieguldījumiem tika pārskaitīta uzņēmumiem maksājumu veidā; uzsver, ka līdzieguldījumiem nevajadzētu būt projektu sākotnējai prasībai, bet gan EIP fonda mērķim visā dotāciju projekta darbības laikā;

18.  atgādina, ka EIP var būt vienīgais ieguldītājs, kas uzņemas visu ieguldījuma risku saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695; norāda, ka šāda loma, šķiet, tiek īstenota, tikai nodrošinot konvertējamus aizdevumus, vienlaikus nosakot prasību par atbilstošu līdzieguldījumu katram kapitālieguldījumam; norāda, ka vairāk nekā 50 % no visiem kapitālieguldījumiem attiecīgajā komponentē līdz šim ir veikti konvertējamu aizdevumu veidā; uzsver, ka viens no EIP izveides iemesliem bija tas, ka Eiropai trūkst investoru, kas iegulda iespējkapitālā, un jo īpaši tādu, kuriem ir speciālās zināšanas progresīvo tehnoloģiju tirgos; šajā sakarībā norāda, ka uz tirgu, kura darbība ir traucēta, nevar pilnībā paļauties kā uz efektīvu mehānismu lēmumu pieņemšanai par EIP ieguldījumiem un to izbeigšanu; tādēļ brīdina, ka prasība par kvalificētu līdzieguldījumu varētu saasināt tirgus nepilnības, kuru risināšanai EIP tika izveidota;

19.  norāda, ka, piemērojot līdzieguldījumu praksi, EIP kļūst par otro secīgo ieguldītāju, kurš pakļauts riskam, ka:

20.  pauž satraukumu par pašu kapitālā konvertējamo aizdevumu obligāciju konvertēšanu uzņēmumiem, kas nav spējuši piesaistīt papildu ieguldījumus, pamatojoties uz novērtējumu, kas sagatavots aizdevuma piešķiršanas, nevis konvertēšanas brīdī; šajā sakarībā norāda, ka EIP tika izveidota, lai veicinātu jaunuzņēmumu attīstību un paplašināšanu tieši tajā posmā, kad to novērtējums var strauji uzlaboties, jo ātri samazinās ar tehnoloģijām saistītais risks un tuvinās to ienākšanas tirgū brīdis; tādēļ secina, ka paļaušanās uz sākotnējo novērtējumu ir pretrunā EIP mērķiem; turklāt norāda, ka EIP fondam vajadzētu uzņemties riskus, bet konvertējamu aizdevumu obligāciju gadījumā lielākā daļa riska patiesībā tiek pārnesta uz pieteikuma iesniedzēju;

21.  piekrīt, ka ārējam galvenajam ieguldītājam ir pievienotā vērtība, jo tam var būt ļoti specializētas zināšanas par attiecīgo konkrēta ieguldījuma tirgus segmentu, un ka EIP fondam tā izmēra un vispārējā rakstura dēļ var nebūt šādu specializēto zināšanu; norāda, ka tāpēc specializētais galvenais ieguldītājs var sniegt lielāku pievienoto vērtību uzņēmuma attīstībā nekā EIP fonds; turklāt atzīst, ka ārējs galvenais ieguldītājs garantētu, ka gan novērtējumu, gan citus ieguldījumu noteikumus nosaka tirgus;

22.  stingri noraida ideju, ka EIP fonds nevar būt vienīgais vai galvenais ieguldītājs; uzsver, ka spēja ieguldīt pat tad, ja tirgus nav tam gatavs, ir viens no EIP pastāvēšanas galvenajiem iemesliem; secina, ka EIP fonda ieguldījumu politikā būtu skaidri jāparedz iespēja, ka:

23.  norāda, ka Padomes Lēmuma (ES) 2021/764 I pielikuma 1.2.3. punktā ir noteikts, ka EIP fondam ir jādefinē un jāīsteno investīciju izbeigšanas stratēģija; konstatē, ka šāda stratēģija, šķiet, nav ieviesta;

Īstenošanas nepilnības

Pieteikšanās procedūra

24.  uzsver, cik svarīga ir pieejama un efektīva pieteikšanās procedūra programmā, kuras mērķis ir piesaistīt vērienīgākos novatorus; norāda, ka procedūru joprojām var uzlabot attiecībā uz šādiem aspektiem:

25.  ar bažām norāda, ka vērtētāji sniedz ieinteresētajām personām dažādus signālus par EIP Accelerator priekšlikumiem atbilstoša riska un rentabilitātes prasībām, kas īpaši ietekmē nepietiekami pārstāvētu reģionu un sieviešu vadītu uzņēmumu līdzdalību; atgādina, ka viens no EIP pamatprincipiem ir spēja uzņemties riskus; turklāt atgādina, ka Padomes Lēmuma (ES) 2021/764 I pielikuma 1.1.2. punktā ir noteikts, ka EIP Accelerator galvenais mērķis ir nodrošināt finansējumu projektiem, kuriem nav iespējams piesaistīt banku finansējumu; pauž dziļu pārliecību, ka EIP Accelerator var gūt panākumus tikai tad, ja būs skaidra politika un norādes par tam iesniegto projektu riska un rentabilitātes atbilstību;

26.  pauž bažas par acīmredzamo pārredzamības trūkumu programmas pārvaldībā, par ko ziņojušas ieinteresētās personas: uzsver divu veidu bažas, kuras ieinteresētās personas paudušas visbiežāk:

27.  uzsver, cik svarīgi ir varēt paļauties uz to, ka līdz dotācijas piešķiršanai noteiktais laiks tiks ievērots; šajā sakarībā uzsver, ka 2021. gada Pathfinder atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izvērtēšana ilga vairāk nekā piecus mēnešus, savukārt Regulas (ES) 2021/695 31. pantā ir noteikts, ka piecu mēnešu laikā pieteikuma iesniedzēji jau tiek informēti par novērtēšanas procesa rezultātiem;

28.  pauž bažas par EIP Accelerator projektu iesniegšanas procesu, kas ir kļuvis garāks un sarežģītāks, — tajā ir vairāki posmi un tiek izmantota atsevišķa EIP platforma, kas nav iekļauta oficiālajā ES finansējuma un konkursu portālā; uzskata, ka iesniegšanas un novērtēšanas procesam, ko paredz uz novatoriem orientēts EIP Accelerator, vajadzētu būt viegli saprotamam gan uzņēmējiem, gan zinātniekiem, ar minimālu vajadzīgo laiku ieguldījuma saņemšanai, taisnīgam un pārredzamam, kā arī saskaņā ar nozares standartiem;

29.  pauž dziļas bažas par veidu, kādā darbojas AI platforma; šajā sakarībā norāda, ka bažas par platformu pauž gan pieteikumu iesniedzēji, gan vērtētāji;

30.  uzsver, ka tiešsaistes veidlapas aizpildīšana prasa daudz laika, tā nepieļauj elastību attiecībā uz sniegto informāciju (nav iespējams ne formatēt tekstu, ne pievienot attēlus) un žargons tajā nebūtu jāizmanto; norāda, ka no tās izrietošais uzņēmējdarbības plāns, šķiet, neatbilst nozares standartiem un tā formāts nav ērts ne vērtētājiem, ne projektu pārvaldītājiem;

31.  īpašu uzmanību vērš uz to, ka salīdzinājumā ar EIP izmēģinājuma projektu paredzētais lappušu skaits (50) ir palielinājies (120–200), turklāt jāņem vērā, ka vērtētāju rīcībā ir 36 minūtes, lai novērtētu visu (otrā posma) priekšlikumu; pauž bažas par to, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc ieinteresētās personas nav apmierinātas ar novērtējuma kvalitāti;

32.  ar bažām norāda — lai pieteikumu noraidītu, pietiek ar vienu vienīgu neatbilstīgu (No-Go) vērtējumu novērtēšanas procesa otrajā posmā; uzskata, ka tas ir nesamērīgi, ņemot vērā to, ka priekšlikumu izvērtē trīs vērtētāji, kas sniedz “Go/No-GO” vērtējumu par trim atsevišķiem vērtēšanas kritērijiem;

33.  tāpat kā lielākā daļu ieinteresēto personu atzinīgi vērtē atspēkošanas procedūras ieviešanu, jo tā, iespējams, var uzlabot novērtēšanas procedūru; tomēr norāda, ka ir vajadzīgi uzlabojumi, jo daudzas ieinteresētās personas ziņo, ka nav skaidrs, kas notiek ar pieteikuma iesniedzēju sniegtajām atspēkojošām piezīmēm, un, ka pieteikumu iesniedzējiem ir ļoti maz laika, lai sagatavotos atspēkošanai; uzsver, ka atspēkošanas procedūras ieviešana saskaņā ar ziņojumiem ir viens no iemesliem, kāpēc dotācijas piešķiršana prasa vairāk laika; aicina Komisiju uzlabot atspēkošanas procedūru un to padarīt jēgpilnāku, lai to varētu pabeigt īsākā laikposmā un tādējādi varētu ievērot dotācijas piešķiršanas termiņu, tomēr joprojām atstājot pietiekami daudz laika atspēkojuma sagatavošanai;

34.  pauž bažas par to, ka procesa sarežģītības dēļ pieteikumu iesniedzējiem arvien vairāk ir vajadzīga konsultantu palīdzība pieteikuma sagatavošanā;

35.  atzīst — lai veicinātu EIP lēmumu pieņemšanas ātrumu un progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstību, pētniecības organizācijās nodarbinātajām personām vajadzētu būt iespējai izmantot pētniecības projektu rezultātus, lai veidotu jaunuzņēmumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē jēdziena “EIP izgudrotājs” ieviešanu dotāciju nolīguma paraugā un 2022. gada darba programmā; pauž nožēlu, ka šāda ieviešana rada papildu neskaidrību par to, kādas juridiskās sekas šis jēdziens radīs pētniecības organizācijām;

Citi atsevišķi izvirzītie jautājumi

36.  uzsver, ka jēdzienam „EIP izgudrotāji” būtu jāveicina pētniecības rezultātu efektīva izmantošana saimniecisko darbību attīstībā; tādēļ secina, ka tam nevajadzētu traucēt citiem pētniecības organizācijas ekspertiem vai pašai pētniecības organizācijai izmantot rezultātus, lai attīstītu saimniecisko darbību; uzskata, ka plašu piekļuves tiesību piešķiršana EIP izgudrotājiem bez laika ierobežojuma ir pamatota tikai gadījumos, kad pētniecības organizācijas nenodrošina atbalstu, kas atsevišķiem pētniekiem vajadzīgs tam, lai viņi varētu izmantot rezultātus saimnieciskās darbības attīstīšanai; tāpēc uzskata, ka šādas piekļuves tiesības EIP izgudrotājiem būtu jāpiešķir katrā gadījumā atsevišķi, ja ir skaidrs, ka izgudrotājam trūkst vajadzīgā atbalsta pētniecības organizācijā;

37.  pauž nožēlu par to, ka programmas zemie panākumu rādītāji (6–10 %) ir par iemeslu tam, ka pārāk daudz augstas kvalitātes priekšlikumu netiek finansēti; uzsver, ka šādi zemi panākumu rādītāji rada zaudējumus, proti, potenciāli dziļi pārveidojošas inovācijas netiek tālāk izstrādātas, kā arī tiek zaudēts laiks un nauda, kas ieguldīta priekšlikumu sagatavošanā; šajā sakarībā prasa vajadzības gadījumā izmantot divpakāpju pieteikumus, lai ierobežotu zaudēto laiku un līdzekļus, kas ieguldīti priekšlikumu sagatavošanā;

38.  uzsver, ka Eiropas inovācijas spējas, ekonomikas izaugsme un noturība ir apdraudēta, jo maz sieviešu ir iesaistītas jaunuzņēmumos un iespējkapitāla nozarē; šajā sakarībā atzinīgi vērtē EIP centienus veicināt sieviešu līderību un līdzdalību jaunuzņēmumos un iespējkapitāla nozarē; pauž nožēlu par to, ka tas vēl nav radījis pietiekamas pārmaiņas; šajā sakarībā norāda, ka tikai 1,8 % ieguldījumu Eiropas jaunuzņēmumos 2021. gadā nodrošināja jaunuzņēmumi, kurus dibinājušas vienīgi sievietes, un tikai 9,3 % — abu dzimumu dibinātāji(10);

39.  norāda uz EIP valdes kā Komisijas galvenā padomdevēja nozīmi EIP īstenošanā, kā arī plašākas inovācijas politikas izstrādē, jo īpaši attiecībā uz inovācijas ekosistēmas uzlabošanu Eiropā un stratēģiski svarīgu tehnoloģiju apzināšanu; uzsver, ka gan EISMEA, gan citiem iesaistītajiem Komisijas dienestiem būtu pilnībā un savlaicīgi jāinformē EIP valde par visām norisēm EIP īstenošanā un jāsniedz visa pieprasītā informācija par EIP;

40.  norāda, ka EIP pārejas pasākumi formāli ir daļa no EIP Pathfinder, lai arī tie tiek īstenoti kā atsevišķa programmas daļa; uzskata, ka pārejas perioda uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus veido mazāk nekā 10 % no EIP budžeta 2021. un 2022. gada darba programmās; norāda, ka procedūra “ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju” tiek piemērota vienīgi šādiem pārejas perioda uzaicinājumiem; atbalsta šādas procedūras izmantošanu pārejas perioda uzaicinājumiem; aicina Komisiju paplašināt minētās procedūras piemērošanu vairākiem Pathfinder uzaicinājumiem;

41.  uzsver, ka 2022. gada darba programmā princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir minēts gan kā EIP Accelerator novērtēšanas kritērijs, gan kā EIP vispārējās atbilstības kritērijs; pauž satraukumu par šādu prasību ievērot minēto principu, kas noteikts Regulā (ES) 2020/852, t. s. Taksonomijas regulā, jo to jau piemēro visiem uzaicinājumiem neatkarīgi no to satura vai termiņa; atzīst, ka ir lietderīgi piemērot šo principu kā vadošo projektu atlasē saskaņā ar uzaicinājumiem, kuru saturs ir tieši saistīts ar Savienības vides mērķiem un kuri ir tuvu ieviešanai tirgū; uzsver, ka nav juridiska pamata šo papildu atbilstības kritēriju vispārēji piemērot visiem uzaicinājumiem;

42.  atzinīgi vērtē EIP centienus izstrādāt piemērotu sistēmu EIP snieguma novērtēšanai; uzsver, ka EIP unikālā rakstura dēļ ir vajadzīga īpaši pielāgota pieeja gan snieguma uzraudzībai, gan tās rezultātu izmantošanai, lai nodrošinātu, ka EIP ir vislabākie rādītāji tirgū;

Ieteikumi

43.  aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt EIP fonda īstenošanu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros un rast jaunu nolūkam atbilstīgu pārvaldības veidu, kas atspoguļotu EIP vērienīgo un pārveidojošo raksturu kā ieguldītājai, kas atbalsta radikālu inovāciju Eiropā; aicina Komisiju jaunajā pieejā iekļaut šādus principus:

44.  mudina Komisiju sākt atklātu dialogu ar Parlamentu, attiecīgo programmas komiteju un EIP valdi, lai izstrādātu alternatīvu ilgtermiņa risinājumu EIP fonda struktūrai, pilnībā ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus un iepriekš minētos principus; iesaka rūpīgi izvērtēt veidus, kā uzlabot EIP īstenošanu, apsverot iespēju izveidot neatkarīgu Savienības struktūru saskaņā ar LESD 187. pantu kā galveno struktūru, kas atbildīga par EIP īstenošanu; uzsver, ka vienmēr ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret pieteikumu iesniedzējiem un ka īstenošanā ir jāgarantē pārredzamība, pārskatatbildība un interešu konfliktu novēršana; iesaka, ka gadījumā, ja padziļinātā novērtējumā tiktu konstatēts, ka šāda struktūra būtu vislabākā institucionālā vide Accelerator īstenošanai saskaņā ar iepriekš minēto, tā būtu jāizveido pēc iespējas ātrāk;

45.  aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību sieviešu līdzdalības veicināšanai visā inovācijas nozarē, vienlaikus cenšoties panākt dzimumu paritāti visos attiecīgajos amatos, kā arī EIP atbalsta saņēmēju ģeogrāfisko līdzsvaru visos Savienības reģionos; īpaši prasa, lai Komisija EIP darba programmās iekļautu speciālus pasākumus šo abu jautājumu risināšanai EIP ietvaros;

46.  iesaka izpētīt, kā InvestEU fonda daļa varētu darboties ārpus EIP fonda, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuriem atbilstošs finansējums ir vajadzīgs vienīgi tam, lai pabeigtu savus paplašināšanās posmus;

47.  aicina Komisiju precizēt noteikumus un procedūras attiecībā uz to, kā interpretēt neatbilstības finansējuma saņemšanai un līdzieguldījuma kritērijus, uzlabot saziņu un labāk iesaistīt valstu kontaktpunktus;

48.  aicina Komisiju piemērot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” uzaicinājumiem, kuru saturs ir tieši saistīts ar Savienības vides mērķiem un kuros iekļautie projekti būs drīz gatavi ieviešami tirgū, un atturēties no minētā principa kā papildu horizontālās atbilstības kritērija piemērošanas visiem EIP projektiem;

49.  aicina Komisiju dotācijas nolīguma paraugā iekļaut skaidru EIP izgudrotāja definīciju un noteikt skaidru politiku EIP izgudrotājiem attiecībā uz piekļuves tiesībām, nodrošinot plašas piekļuves tiesības tikai tad, ja pētniecības organizācijai nav ieviesta efektīva politika un struktūra, ar kuru atbalsta pētniecības rezultātu izmantošanu saimnieciskajās darbībās;

50.  aicina Komisiju ieviest nepārtrauktas un ātras EIP un īpaši Accelerator darbības rezultātu novērtēšanas sistēmu;

51.  aicina Komisiju paredzēt, ka novērtēšanas procedūru stingri un nepārtraukti izvērtē, nopietni ņemot vērā pieteikumu iesniedzēju iesniegtās sūdzības, kas liecina par skaidrām pretrunām viņu priekšlikumu novērtējumā; aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, kā tā izskata individuālas sūdzības, kas liecina par acīmredzamām nepilnībām vērtētāju darbā;

52.  aicina attiecīgās Savienības struktūras, tostarp Eiropas Revīzijas palātu un EIP valdi, izstrādāt īpašu EIP revīzijas stratēģiju, kas atspoguļotu EIP īpašo raksturu;

53.  aicina Komisiju iekļaut pasākumus, ar kuriem uzlabo MVU līdzdalību un EIP Accelerator padara pieejamu un pievilcīgu inovatīviem MVU, vienkāršojot pieteikšanās procesu, lai samazinātu šķēršļus MVU;

54.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ar šo instrumentu tiek atbalstīts darbības apjoma ziņā plašs projektu klāsts, lai mazajiem uzņēmumiem, kas izstrādā un paplašina inovācijas ar lielu ietekmi, būtu vienlīdzīga piekļuve šim instrumentam;

55.  aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo EIP Accelerator pieteikumu iesniegšanas procesu un dotācijas piešķiršanas periodu, EIP platformu pieskaņojot EIP Accelerator novērtēšanas kritērijiem; uzskata, ka šādā pārskatīšanā vajadzētu censties ieviest ātru un vienkāršu instrumentu, kas pielāgots Eiropas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu vajadzībām, lai dotācijas varētu sniegt četru līdz piecu mēnešu laikā;

56.  aicina Komisiju uzlabot sinerģiju un sadarbību ar EIT; aicina EIT un EIP veidot savstarpēju un sistemātisku informācijas apmaiņu, kā arī iecelt kopīgu locekli abās valdēs, lai nepieļautu sadrumstalotību un centienu un stratēģiju dublēšanos;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp. (2) OV L 167 I, 12.5.2021., 1. lpp. (3) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (4) https://eic.ec.europa.eu/news/statement-eic-board-discussion-european-parliament-itre-committee-eic-implementation-2022-08-16_en. (5) https://eic.ec.europa.eu/system/files/2022-02/Statement%20by%20the%20EIC%20Board%20on%20the%20EIC%20Work%20Programme%20for%202022%20and%20future%20of%20the%20EIC%20Fund.pdf. (6) https://eic.ec.europa.eu/news/eic-accelerator-implementation-update-2022-08-05_en. (7) “Evaluation study on the European Innovation Council (EIC) Pilot” (Eiropas Komisija, 2022) (8) https://eic.ec.europa.eu/news/eic-accelerator-implementation-update-2022-08-05_en. (9) https://sciencebusiness.net/news/commission-says-european-innovation-council-grant-logjam-end-june. (10) https://europeanwomeninvc.idcinteractive.net/.